Ķīna

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.10</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Ķīna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1655</id>
    <revision>
      <id>4493221</id>
      <parentid>4489503</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:39:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47414" sha1="s3hrl3tzfznb6lzt8yoagogv3fdvvqa" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|mūsdienu valsti|Ķīna (nozīmju atdalīšana)|Ķīna}}
{{Valsts infokaste
|   pilnais_valsts_nosaukums = Ķīnas Tautas Republika
|        vietējais_nosaukums = {{vunblist|{{nobold|{{zh-hans|中华人民共和国}}}} |{{small|''Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó''}}}}
|           karoga_nosaukums = ĶTR karogs
|              karoga_attēls = Flag of the People's Republic of China.svg
|          ģerboņa_nosaukums = ĶTR ģerbonis
|            ģerboņa_platums = 
|             ģerboņa_attēls = 中華人民共和國國徽.svg
|              kartes_attēls = CHN orthographic.svg
|            kartes_paraksts = ĶTR un ārvalstu teritorijas, uz kurām tā izvirza pretenzijas ([[Arunāčala Pradēša]] un [[Taivāna (sala)|Taivāna]] gaiši zaļā krāsā).
|               valsts_himna = {{vunblist|{{val|zh-hans|《义勇军进行曲》}} |''Yìyǒngjūn Jìnxíngqǔ''{{nbsp|2}}{{small|([[piņjiņs]])}} |{{small|&quot;[[Brīvprātīgo maršs]]&quot;}} }} [[Attēls:March of the Volunteers instrumental.ogg|center]]
|             valsts_valodas = {{nowrap|[[Standarta ķīniešu valoda|Standarta ķīniešu]]&lt;ref name=&quot;langlaw&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.cn/english/laws/2005-09/19/content_64906.htm |title=Law of the People's Republic of China on the Standard Spoken and Written Chinese Language (Order of the Prezidents No.37) |publisher=gov.cn |accessdate=27 April 2010 |quote=For purposes of this Law, the standard spoken and written Chinese language means Putonghua (a common speech with pronunciation based on the Beijing dialect) and the standardized Chinese characters. |archive-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130724204951/http://www.gov.cn/english/laws/2005-09/19/content_64906.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;!--end nowrap:--&gt;}}
| languages_type = Oficiālā rakstības valoda
| languages = Dzimtenes ķīniešu
| languages_sub = yes
| languages2_type = Oficiālais skripts
| languages2 = Vienkāršotā ķīniešu&lt;ref name=&quot;langlaw&quot;/&gt;
| languages2_sub = yes
| regional_languages = {{small|{{hlist |[[Mongoļu valoda|mongoļu]] |tibetiešu |[[Uiguru valoda|uiguru]] |[[Korejiešu valoda|korejiešu]] |vairākas citas}}}}
|            etniskās_grupas = 91,51% [[haņi]],&lt;ref name=&quot;Census2010&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stats.gov.cn/english/newsandcomingevents/t20120120_402780233.htm |title=China's Total Population and Structural Changes in 2011 |publisher=Stats.gov.cn |accessdate=14 August 2012 |archiveurl=https://archive.today/20121129013821/www.stats.gov.cn/english/newsandcomingevents/t20120120_402780233.htm |archivedate={{dat|2012|11|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 55 atzītas minoritātes
|              galvaspilsēta = [[Pekina]]{{ref label|galvaspilsēta|a|}}
| latd=39 |latm=55 |latNS=N |longd=116 |longm=23 |longEW=E
|            lielākā_pilsēta = [[Šanhaja]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |author=Chan, Kam Wing |title=Misconceptions and Complexities in the Study of China's Cities: Definitions, Statistics, and Implications |journal=[[Eurasian Geography and Economics]] |year=2007 |volume=48 |issue=4 |pages=383–412 |url=http://courses.washington.edu/chinageo/ChanCityDefinitionsEGE2007.pdf |accessdate=7 August 2011 |doi=10.2747/1538-7216.48.4.383 |archive-date={{dat|2013|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130115173048/http://courses.washington.edu/chinageo/ChanCityDefinitionsEGE2007.pdf  |issn=1538-7216 }} p. 395&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://china.usc.edu/(S(swqn0p55xbqmsu45cwso5lzy)A(IEcheuFczAEkAAAAODRlNTk2OTMtMDViMC00Yjk5LWFmZTgtODc1OTA1YWYxMDM4e9e8O7-g5_HYhuft0Huy7h2GlGg1))/ShowAverageDay.aspx?articleID=910 &quot;What are China's largest and richest cities?&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130923101220/http://china.usc.edu/(S(swqn0p55xbqmsu45cwso5lzy)A(IEcheuFczAEkAAAAODRlNTk2OTMtMDViMC00Yjk5LWFmZTgtODc1OTA1YWYxMDM4e9e8O7-g5_HYhuft0Huy7h2GlGg1))/ShowAverageDay.aspx?articleID=910 |date={{dat|2013|09|23||bez}} }} [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] US-China Institute. 2007. Retrieved 15 January 2012.&lt;/ref&gt;
| demonym = Ķīnieši
|             valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] Ķīnas Komunistiskās partijas autoritāri pārvaldīta valsts
|       valsts_galvas_tituls = [[Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs]]
|               valsts_galva = [[Sji Dzjiņpins]]{{ref label|leader|c|}}
|      valsts_galvas_tituls2 = Premjers
|              valsts_galva2 = [[Li Cjans]]
|      valsts_galvas_tituls3 = Kongresa priekšsēdētājs
|              valsts_galva3 = [[Džans Dedzjans]]
|      valsts_galvas_tituls4 = Konferences priekšsēdētājs
|              valsts_galva4 = [[Ju Dženšens]]
| legislature = Nacionālais Tautas kongress
|       neatkarības_iegūšana = [[Ķīnas vēsture|Izveide]]
|       neatkarības_notikums = Ķīnas apvienošana
|         neatkarības_datums = 221. gads p.m.ē.
|      neatkarības_notikums2 = Republikas izveide
|        neatkarības_datums2 = 1912. gada 1. janvāris
|      neatkarības_notikums3 = Ķīnas Tautas Republikas proklamēšana
|        neatkarības_datums3 = 1949. gada 1. oktobris
|                platība_km2 = 9 706 961
| area_footnote = {{ref label|territory|d|}}
|              platība_rangs = 3./4.
|             procenti_ūdens = 2,8
|         iedzīvotāju_skaits = 1 411 750 000&lt;ref name=&quot;population&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldometers.info/world-population/china-population/ |title=China Population |publisher=worldometers |accessdate=16 June 2018}}&lt;/ref&gt;
|   iedzīvotāju_skaits_rangs = 2.
|    iedzīvotāju_skaita_gads = 2023
| population_census = 1 339 724 852&lt;ref name=&quot;Estimate2011&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stats.gov.cn/english/newsandcomingevents/t20110428_402722244.htm |title=Communiqué of the National Bureau of Statistics of People's Republic of China on Major Figures of the 2010 Population Census |publisher=Stats.gov.cn |accessdate=1 November 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131108022004/http://www.stats.gov.cn/english/newsandcomingevents/t20110428_402722244.htm |archivedate={{dat|2013|11|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| population_census_year = 2010
| population_census_rank = 1.
|   apdzīvotības_blīvums_km2 = 150
| apdzīvotības_blīvums_rangs = 
| GDP_nominal = $12,014 triljoni&lt;ref name=imf2&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=43&amp;pr.y=6&amp;sy=2017&amp;ey=2019&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=512%2C946%2C914%2C137%2C612%2C546%2C614%2C962%2C311%2C674%2C213%2C676%2C911%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C359%2C960%2C453%2C423%2C968%2C935%2C922%2C128%2C714%2C611%2C862%2C321%2C135%2C243%2C716%2C248%2C456%2C469%2C722%2C253%2C942%2C642%2C718%2C643%2C724%2C939%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C734%2C336%2C144%2C263%2C146%2C268%2C463%2C532%2C528%2C944%2C923%2C176%2C738%2C534%2C578%2C536%2C537%2C429%2C742%2C433%2C866%2C178%2C369%2C436%2C744%2C136%2C186%2C343%2C925%2C158%2C869%2C439%2C746%2C916%2C926%2C664%2C466%2C826%2C112%2C542%2C111%2C967%2C298%2C443%2C927%2C917%2C846%2C544%2C299%2C941%2C582%2C446%2C474%2C666%2C754%2C668%2C698%2C672&amp;s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPRPPPPC%2CNGDPDPC&amp;grp=0&amp;a= |title=World Economic Outlook Database: China |publisher=[[Starptautiskais Valūtas fonds|International Monetary Fund]] |date=April 2018 |accessdate=16 June 2018}}&lt;/ref&gt;
| GDP_nominal_rank = 2.
| GDP_nominal_year = 2017
| GDP_nominal_per_capita = $8 643&lt;ref name=imf2/&gt;
| GDP_nominal_per_capita_rank = 90.
|               IKP_PPP_gads = 2017
|                    IKP_PPP = $23,159 triljoni&lt;ref name=&quot;imf2&quot; /&gt;
|              IKP_PPP_rangs = 2nd
|         IKP_PPP_per_capita = $15 175&lt;ref name=imf2 /&gt;
|   IKP_PPP_per_capita_rangs = 91.
|                  Gini_gads = 2012
| Gini_change =  &lt;!--increase/decrease/steady--&gt;
|                       Gini = 47,4 &lt;!--number only--&gt;
| Gini_ref = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Income inequality: Delta blues |url=http://www.economist.com/blogs/analects/2013/01/income-inequality |work=The Economist |date=23 January 2013 |accessdate=23 January 2013}}&lt;/ref&gt;
|                 Gini_rangs = 
|                  HDI_gads = 2021
|                        HDI = {{palielinājās}} 0.768&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf  | title = Human Development Report 2016: Human Development for Everyone | publisher = United Nations Development Programme | accessdate = 16 June 2018}}&lt;/ref&gt;
|             HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#009900;&quot;&gt;augsts&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 79.
|                     valūta = [[Juaņs]] (¥)
|               valūtas_kods = CNY
|                 laika_zona = [[Ķīnas laiks]]
|                 utc_offset = +8
|                     domēns = {{vunblist| [[.cn]] |[[.中國]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://brussels38.icann.org/meetings/brussels2010/transcript-board-25jun10-en.txt |title=ICANN Board Meeting Minutes |publisher=ICANN |accessdate=25 June 2010}}&lt;/ref&gt; |[[.中国]]}}
|               iso_kods_num = 
|             iso_kods_alfa2 = 
|             iso_kods_alfa3 = 
|             tālsarunu_kods = 86
| footnote_a = {{note|minorities}} Oficiāli atzītās minoritātes
| footnote_b = {{note|complex}} Kopš 1980. gadiem vienkārša valsts politiskās struktūras aprakstīšana nav iespējama.&lt;ref name=&quot;notsimple&quot;&gt;Boum, Aomar (1999). [http://jpe.library.arizona.edu/volume_6/goodmanonoivol6.htm ''Journal of Political Ecology: Case Studies in History and Society''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012203026/http://jpe.library.arizona.edu/volume_6/goodmanonoivol6.htm |date={{dat|2007|10|12||bez}} }}. Retrieved 5 May 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pplrepub&quot;&gt;{{enciklopēdijas atsauce |encyclopedia=Encyclopædia Britannica |title=China |url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/111803/China |accessdate=15 March 2010 |quote=Form of government: single-party people's republic with one legislative house}}&lt;/ref&gt; Pašlaik valsts vara pieder 7—9 Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļiem, kurus vada komunistiskās partijas ģenerālsekretārs.&lt;ref&gt;[http://www.wantchinatimes.com/news-subclass-cnt.aspx?id=20121018000019&amp;cid=1101 &quot;New Politburo Standing Committee decided: Mingjing News&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115173111/http://www.wantchinatimes.com/news-subclass-cnt.aspx?id=20121018000019&amp;cid=1101 |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}. ''Want China Times''. 18 October 2012. Retrieved 2 January 2013.&lt;/ref&gt;
| footnote_c = {{note|leader}} Sji Dzjiņpins pašlaik ir: Ķīnas Komunistiskās partijas līderis, Ķīnas prezidents, valsts un partijas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs&lt;ref&gt;[http://rt.com/news/china-new-leader-xi-734/ &quot;New man at helm: Xi Jinping elected to lead China&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121116225447/http://rt.com/news/china-new-leader-xi-734/ |date={{dat|2012|11|16||bez}} }}. RT.com. 15 November 2012. Retrieved 2 January 2013.&lt;/ref&gt;
| footnote_d = {{note|territory}} Norādīts oficiālais Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegtais skaitlis.&lt;ref name=&quot;UN Stat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://unstats.un.org/unsd/demographic/products/dyb/dyb2007/Table03.pdf |title=Demographic Yearbook—Table 3: Population by sex, rate of population increase, surface area and density |publisher=UN Statistics |accessdate=2010-01-31}}&lt;/ref&gt; Te netiek iekļauts ''Trans-Karakoram'' josla ({{nobr|5800 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}), ''Aksai Chin'' ({{nobr|37 244 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}), kā arī citas strīdīgās teritorijas. ''Encyclopædia Britannica'' Ķīnas platība ir sniegta kā {{nobr|9 572 900 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/111803/China |title=China |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=16 November 2012}}&lt;/ref&gt;
}}

'''Ķīnas Tautas Republika (ĶTR)''' ({{zh-hans|中华人民共和国}}, {{zh-p|Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó}}), vienkāršoti '''Ķīna''' ({{zh-s|中国}}, {{zh-p|Zhōngguó}}),&lt;ref&gt;[[Ķīnas Republika]] vienkāršoti tiek dēvēta par '''Taivānu'''&lt;/ref&gt; ir [[valsts]] [[Austrumāzija|Austrumāzijā]]. Tā robežojas ar [[Mongolija|Mongoliju]] un [[Krievija|Krievijas Federāciju]] ziemeļos, ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]], [[Vjetnama|Vjetnamu]], [[Laosa|Laosu]], [[Mjanma|Mjanmu]], [[Butāna|Butānu]], [[Nepāla|Nepālu]] dienvidos, ar [[Indija|Indiju]], [[Pakistāna|Pakistānu]], [[Afganistāna|Afganistānu]], [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]] un [[Kazahstāna|Kazahstānu]] rietumos. Ķīnu apskalo [[Austrumķīnas jūra]] un [[Dzeltenā jūra]]. ĶTR kopējā platība ir 9 706 961 [[km²]] un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,411 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir otrā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita aiz [[Indija]]s.

Lai arī ĶTR konstitūcijā minēts, ka tajā valda &quot;tautas demokrātiskā diktatūra&quot;, tomēr kopš tās dibināšanas 1949. gadā ĶTR ir [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas]] diktatūras valsts, kuru pārvalda [[Ķīnas Komunistiskā partija]]. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem ([[Honkonga]]s un [[Makao]]). Galvaspilsēta ir [[Pekina]], bet lielākā pilsēta ir [[Šanhaja]]. ĶTR ir [[ANO]], [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s, [[G-20]], [[BRICS]] un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP]] un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. ĶTR ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Ķīnas vēsture}}
Ķīnas teritorija ir šūpulis vienai no vecākajām pasaules civilizācijām, kuras saknes ir gandrīz 6000 gadu tālā pagātnē.

=== Nosaukums ===
[[Attēls:Badaling China Great-Wall-of-China-01.jpg|left|thumb|[[Lielais Ķīnas mūris]]]]
Pats jēdziens &quot;Ķīna&quot; [[Eiropa|Eiropā]] ienācis, transformējoties no [[Nomadi|nomadu]] [[Kidaņi|kidaņu]] tautas etnonīma, kura bija Ziemeļķīnā izveidojusi Liao impēriju laikā, kad sākās pirmie eiropiešu kontakti ar šo civilizāciju.

Sākotnēji tas bija ''Catai'' ({{val|en|Cathay}}), kā Ķīnas [[Juaņu impērija|Juaņu impēriju]] savos pierakstos dēvēja ceļotājs [[Marko Polo]]. Dienvidķīnas Sunu impēriju, kuru Juaņu imperators [[Hubilai-hans]] vēl nebija iekarojis, Marko dēvēja par ''Manji'' (no ķīn. 蠻子 — &quot;dienvidu [[barbari]]&quot;), kā tas bija pieņemts [[Pekina]]s galmā. Ķīnas nosaukums ģeogrāfiskajos reģionos virzībā no austrumiem uz rietumiem mainās šādi: senmong. ''Kitad'', mong. ''Хятад'', uig. خىتاي, (''Xitay''), kaz. قىتاي (''Қытай, Qıtay''), tat. ''Qıtay'', kr. ''Китай'', [[Viduslaiki|vidusl.]] lat. ''Cataya, Kitai'', it. ''Cina'', port. ''Cataio'', angl. ''Caina, China''.

Paši ķīnieši savu valsti dēvē par '''Džunguo''' (piņj. ''Zhongguo'', ķīn. 中國, vienk. ķīn. 中国, mand. ''Chung'kuo''), kur ''zhōng'' (中) nozīmē &quot;vidus&quot; (pasaules vidus, pasaules centrs), bet ''guó'' (国, vai 國) nozīmē [[valsts]], ko latviešu vēstures literatūrā pieņemts tulkot kā &quot;Vidusvalsts&quot; ({{val|en|Middle Kingdom}}, {{val|ru|Срединная империя}}).

=== Valsts tapšana ===
[[Attēls:Chinese and British officials at Guangzhou on 24 March 1911.jpg|left|thumb|Ķīniešu un britu pārstāvji [[Guandžou]] provincē 1911. gada 24. martā]]
[[1911]]. gada 10. oktobrī tika gāzta [[Cjinu dinastija]], Ķīnas impērijā uzvarēja [[Siņhajas revolūcija]] (t.s. Učanas sacelšanās). [[Francija|Francijā]] emigrācijā esošo opozicionāru kongresā tika proklamēta [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]]. Valsts tika nodibināta [[1912]]. gada 1. janvārī. Pie varas nāca [[Gomiņdan|''gomiņdana'']] partija (uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem) ar tās līderi [[Suņs Jisjaņs|Suņu Jatsenu]] priekšgalā. Taču valsts sadalījās militāro gubernatoru kontrolētos reģionos un līdz [[1927]]. gadam valsti pārvaldīja t.s. ''[[Beijaņas valdība]]'' (kaujasspējīgāko vecās impērijas karaspēka daļu komandieru hunta), kuras līderis ģenerālis [[Juaņs Šikajs]] kļuva par Ķīnas Republikas prezidentu.

Pēc 1927. gada par dominējošo personību Ķīnā kļuva [[Dzjans Dzješi]], kurš mēģināja nostiprināt centrālo varu un atjaunot Ķīnas vienotību, karojot gan pret reģionu militāristiem, gan pret [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] komunistu dumpiniekiem. Šajās cīņās viņam atbalstu sniedza arī PSRS, kas tikai pēc Otrā pasaules kara izdarīja izvēli par labu Mao.

1931. gada septembrī Japānas [[Kvantunas armija]] iebruka [[Mandžūrija|Mandžūrijā]] un izveidoja tur marionešu valsti [[Mandžukuo]]. 1937. gadā sākās [[Otrais Ķīnas—Japānas karš]], kad Japāna sāka iebrukumu Ķīnas centrālajos un piekrastes rajonos. Pēc Otrā pasaules kara beigām, kad Japāna kapitulēja, ar jaunu spēku atsākās [[Ķīnas pilsoņu karš]], kurā uzvaru guva komunisti un 1949. gada 1. oktobrī Pekinā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika. Par valsts vadītāju uz gandrīz 30 gadiem kļuva [[Mao Dzeduns]].

=== Iekšpolitiskā attīstība ===
[[Attēls:Mao proclaiming establishment of PRC.jpg|left|thumb|[[Mao Dzeduns]] pasludina Ķīnas Tautas Republikas izveidi 1949. gadā]]
Komunisti likvidēja kārtu atšķirības, dzimtbūšanu, nacionalizēja rūpniecības uzņēmumus, veica zemes reformu laukos un uzsāka lauksaimniecības kolektivizāciju.

1950. gada oktobrī, kad amerikāņu karaspēks jau pietuvojās Ķīnas robežai ar Ziemeļkoreju, Ķīna iesaistījās [[Korejas karš|Korejas karā]], lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā [[Ķīnas Republika (Taivāna)|gomiņdaniešu]] pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana).

[[1950. gadi|1950. gadu]] beigās tika īstenots uz lauku komūnām balstīts neveiksmīgs ekonomisks eksperiments — [[Lielais lēciens uz priekšu]], kura rezultātā ievērojami pasliktinājās valsts ekonomiskā situācija. Tā rezultātā gāja bojā apmēram 30 miljoni cilvēku. 1959. gadā, atzīstot savas kļūdas, [[Mao Dzeduns]] atkāpās no valsts vadītāja amata, bet palika [[Ķīnas Komunistiskā partija|ĶKP]] vadītāja amatā.

[[1960. gadi|1960. gadu]] beigās ievērojami pasliktinājās Ķīnas un [[Padomju Savienība|PSRS]] attiecības, savukārt 1972. gadā, pēc [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] vizītes Pekinā, tika nodibinātas diplomātiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un gada beigās Ķīna tika uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].

Pēc Mao nāves 1976. gadā par ĶKP vadītāju kļuva Hua Gofens. [[Kultūras revolūcija]]s notikumos un valsts varas uzurpēšanā tika apsūdzēta un tiesāta &quot;[[Četru grupa]]&quot;. Varu valstī pamazām pārņēma [[Dens Sjaopins]], lai gan viņš nekļuva par valsts vai ĶKP vadītāju. Sākās ekonomiskas reformas, kuru rezultātā Ķīnā daļēji tika ieviesta valsts kontrolēta tirgus ekonomika un sākās valsts saimnieciskais uzplaukums.

1989. gada vasarā Pekinā notika studentu [[Protesti Tiaņaņmeņa laukumā|protesta demonstrācijas]] [[Tiaņaņmeņa laukums|Tiaņaņmeņa laukumā]], kurās tika pieprasīti demokrātiski pārveidojumi un runas brīvība. 4. jūnijā laukumā tika ievesta armija un atklāta uguns uz demonstrantiem, nogalinot vairākus simtus cilvēku.

== Ģeogrāfija ==
{{Pamatraksts|Ķīnas ģeogrāfija}}[[Attēls:China LCC topographic map.svg|left|thumb|Ķīnas topogrāfiskā karte]]
Ķīnas teritorija aizņem 9 706 961 [[km²]]. Tā pēc platības ir trešā lielākā valsts pasaulē un pēc izmēra tā ir ļoti līdzīga [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tās krasta līnijas robeža kopā ir aptuveni 18 000 kilometrus gara. Okeāna piekrastes zonā atrodas vairāk nekā 5000 salas, no kurām lielākās ir [[Taivāna (sala)|Taivāna]] un [[Hainaņa]]s sala. Ķīnas augstākais punkts ir [[Everests]], kas ir arī augstākais punkts pasaulē. Everesta kopējais augstums ir 8848 metri virs jūras līmeņa un tas atrodas [[Himalaji|Himalaju]] kalnos uz robežas ar Nepālu. Zemākais punkts Ķīnā ir Turpanas ieplaka, kas atrodas 154 metrus zem jūras līmeņa.

Ķīnas teritorijai ir izteikts slīpums austrumu virzienā, kas atspoguļojas, kad daudzas no valsts upēm plūst no tās vidienes kalnainajiem apvidiem uz austrumu līdzenumiem. Ķīnas nevienādais teritorijas reljefs sevī ietver kalnu grēdas, nogāzes, augstkalnu rajonus, [[prērija]]s un ieplakas. Aptuveni 65% no kopējās valsts teritorijas aizņem augstkalnes un kalnaini apvidi.

Pa Ķīnas teritoriju plūst daudz upju, un to kopējais garums sasniedz vairāk kā 220 000 kilometru. No tām garākās ir [[Jandzi]] un [[Huanhe]]. Ķīnas lielākais saldūdens ezers ir [[Pojanhu]].

Ķīnas teritorija bagāta ar akmeņoglēm, kas pārsvarā atrodamas valsts ziemeļaustrumu daļā. Valsts dienvidu un ziemeļu daļā ir atrodama polimetālu rūda. Kalnos, pie Tjandziņas pilsētas un Huanhes upes baseinā ir atrodama arī nafta. Huanhes upes baseinā ir arī zelts, bet Ķīnas piekrastēs ir atrodama dzelzs, alvas un alumīnija rūda.

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Ķīnas administratīvais iedalījums}}
[[Attēls:YangshuoFromTvTower.jpg|left|thumb|[[Karsta process|Karsta]] ainava [[Guansji Džuanu autonomais reģions|Guansjī]] provincē]]
Ķīnas Tautas Republikā pastāv piecu līmeņu administratīvais iedalījums. Pirmā (provinces) līmeņa administratīvo iedalījumu veido 22 provinces (省; ''shěng''), 5 nacionālo minoritāšu autonomie reģioni (自治区; ''zìzhìqū'') ar nominālu autonomiju, 4 tiešās pārvaldes municipalitātes (直辖市; ''zhíxiáshì'') un 2 īpaši administratīvie rajoni (特别行政区;''tèbié xíngzhèngqū'') ar ievērojamu autonomiju. Ķīnas Tautas Republika uzskata [[Taivāna (sala)|Taivānu]] par valsts 23. provinci, kaut arī to kontrolē [[Ķīnas Republika]].

Lielākā daļa provinču robežu (izņemot valsts ziemeļaustrumus) ir veidojušās vēsturiski kopš [[Juaņu dinastija|Juaņu]], [[Minu dinastija|Minu]] un [[Cjinu dinastija|Cjinu]] dinastiju laikiem un nereti nospraustas pa izteiktām ģeogrāfiskām robežām, kā arī veido kulturālas un lingvistiskas robežas starp iedzīvotāju grupām. Nesenākās izmaiņas 1. līmeņa administratīvajā iedalījumā ir [[Hainaņa]]s provinces (1988) un [[Čuncjina]]s municipalitātes (1997) izveide, kā arī [[Honkonga]]s (1997) un [[Makao]] (1999) īpašo administratīvo rajonu nodibināšana.
[[Attēls:九寨溝-五花海.jpg|left|thumb|Piecu ziedu ezers [[Sičuaņa|Šičuaņas]] provincē]]
Otrā (prefektūras) līmeņa administratīvo iedalījumu veido 7 prefektūras (地区; ''dìqū''), 30 nacionālo minoritāšu autonomās prefektūras (自治州; ''zìzhìzhōu''), 294 prefektūras līmeņa municipalitātes (地级市; ''dìjíshì'') un 3 aimaki (盟; ''méng''; {{ManchuSibeUnicode|ᠠᠶᠢᠮᠠᠭ}}; ''ayimaɣ'') [[Iekšējā Mongolija|Iekšējā Mongolijā]]. Līdz 1983. gadam prefektūras bija dominējošās 2. līmeņa administratīvā iedalījuma vienības, kad tās tika aizstātas ar prefektūras līmeņa pilsētām. Prefektūras šobrīd pastāv tikai [[Heilundzjana|Heilundzjanā]], [[Tibetas autonomais reģions|Tibetā]] un [[Siņdzjana|Siņdzjanā]].

Trešā (apriņķa) līmeņa administratīvo iedalījumu veido 1408 apriņķi (县; ''xiàn''), 117 minoritāšu autonomie apriņķi (自治县; ''zìzhìxiàn''), 360 apriņķa līmeņa municipalitātes (县级市; ''xiànjíshì''), 913 pilsētu rajoni / priekšpilsētas (市辖区 / 区; ''shìxiáqū / qū''), 49 hošuni (旗; qí; {{ManchuSibeUnicode|ᠬᠣᠰᠢᠭᠤ}}; ''hôxûû''), 3 autonomie hošuni (自治旗; zìzhìqí) — hošuni tikai Iekšējā Mongolijā, 1 mežniecības apgabals (林区; ''línqū'') un 1 speciālais apgabals (特区; ''tèqū'').

Ceturtā līmeņa administratīvo iedalījumu veido aptuveni 40 000 pagasta un pilsētas līmeņa pašvaldību, tajā skaitā 1099 nacionālo minoritāšu pagasti.

Piektā līmeņa administratīvais iedalījums pastāv galvenokārt teritoriālās organizācijas up pārvaldes mērķiem un kalpo kā statistikas un pasta piegādes nomenklatūra. Neskatoties uz to, tām ir noteiktas robežas un vēlēts stārasts un/vai pilsoņu komiteja.

Papildus šai piecu līmeņu administratīvajai struktūrai pastāv arī vairāki izņēmumi. Piecas pilsētas ([[Daliaņa]], [[Ninbo]], [[Cjindao]], [[Šeņdžeņa]] un [[Sjameņa]]) ekonomiskā un plānošanas ziņā faktiski ir neatkarīgas no provincēm, kurās tās administratīvi ietilpst un budžeta ziņā tās faktiski ir provinces statusā.

Pastāv arī tā saucamā subprefektūras līmeņa municipalitātes, kuru faktiskais rangs ir starp provinci un prefektūru — šo municipalitāšu mērs ir provinces vicegubernatora statusā. Šīs municipalitātes ir [[Harbina]], [[Čančuņa]], [[Šeņjana]], [[Dzjiņaņa]], [[Naņdzjina]], [[Handžou]], [[Guandžou]], [[Uhaņa]], [[Čendu]] un [[Sjiaņa]]. Līdzīgas subadministratīvā līmeņa iedalījuma vienības pastāv arī citos administratīvajos līmeņos.

&lt;!-- Varbūt šo informācija pārcelt kādā sadaļā par vēsturi vai konfliktiem? Īsti neattiecas uz administratīvo iedalījumu.

==== Nacionālās autonomijas ====
Ķīnā ir vairāki autonomie rajoni ar vietējās pašpārvaldes tiesībām. [[Iekšējā Mongolija|Iekšējās Mongolijas autonomais rajons]] ziemeļos, [[Guansji Džuanu autonomais reģions]] dienvidos un [[Siņdzjanas Uiguru autonomais rajons]] ziemeļrietumos ir trīs lielākie autonomie rajoni. Pēdējos gados uiguru autonomajā apgabalā ir notikuši vairāki terora akti.&lt;ref&gt;[http://www.theguardian.com/world/2015/jun/24/china-uighurs-blamed-as-18-die-in-xinjiang-attack-says-report China: Uighurs blamed as 18 die in Xinjiang attack, says report]&lt;/ref&gt;

Visplašāk pasaulē zināmais Ķīnas autonomais apgabals ir [[Tibeta]] valsts dienvidrietumu daļā. No kaimiņu teritorijām to nošķir milzu kalnu grēdas. No 2 — 3 miljoniem iedzīvotāju 90% ir etniskie tibetieši, tibetiešiem ir attīstījies savs budisma paveids, ko viņi kopj un veido nacionālā un garīgā vadoņa [[Dalailama]]s vadībā. Savas pastāvēšanas laikā Tibeta periodiski ir bijusi neatkarīga valsts, gan teritorija Ķīnas pakļautībā. [[1950]]. — [[1951]]. gadā Ķīna iebruka Tibetā, un kopš tā laika tiek īstenota Tibetas iedzīvotāju reliģiska vajāšana.

Ķīnas dienvidu piekrastē atrodas [[Honkonga]] un [[Makao]], kuras Ķīna atguva [[1990. gadi|1990. gadu]] beigās. Tām ir noteikts speciālā autonomā reģiona statuss, kas pieļauj zināmu pašnoteikšanos modeli &quot;viena valsts, divas sistēmas&quot; ietvaros. --&gt;
{| class=&quot;navbox&quot; style=&quot;background:none; border:0px; text-align:left; valign:top;&quot;
!style=&quot;width:200px;&quot;|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Ķīnas administratīvais iedalījums&lt;/div&gt;
!colspan=6|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Provinces&lt;br /&gt;(省)&lt;/div&gt;
|-
|rowspan=5 align=&quot;center&quot;|[[Attēls:China administrative.gif|center|200px]]
|
* [[Aņhui]] (安徽)
* [[Cjinhai]] (青海)
* [[Dzjansji]] (江西)
* [[Dzjansu]] (江苏)
* [[Dzjiliņa]] (吉林)
|
* [[Džedzjana]] (浙江)
* [[Fudzjaņa]] (福建)
* [[Gaņsu]] (甘肃)
* [[Guanduna]] (广东)
* [[Guidžou]] (贵州)
|
* [[Hainaņa]] (海南)
* [[Hebei]] (河北)
* [[Heilundzjana]] (黑龙江)
* [[Henaņa]] (河南)
* [[Hubei]] (湖北)
|
* [[Hunaņa]] (湖南)
* [[Juņnaņa]] (云南)
* [[Liaonina]] (辽宁)
* [[Sičuaņa]] (四川)
* [[Šaaņsji]] (陕西)
|
* [[Šaņduna]] (山东)
* [[Šaņsji]] (山西)
|-
|
|-
!colspan=2|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;'''Autonomie reģioni''' &lt;br /&gt;(自治区)&lt;/div&gt;
!colspan=2|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;'''Municipalitātes''' &lt;br /&gt;(直辖市)&lt;/div&gt;
!colspan=2|&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;'''Īpašie administratīvie rajoni''' &lt;br /&gt;(特别行政区)&lt;/div&gt;
|-
|colspan=2|
* [[Guansji Džuanu autonomais reģions|Guansji Džuanu a.r.]] (广西壮族自治区)
* [[Iekšējās Mongolijas autonomais reģions|Iekšējā Mongolija]] (内蒙古自治区)
* [[Ninsjas Hueju autonomais reģions|Ninsjas Hueju a.r.]] (宁夏回族自治区)
* [[Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions|Siņdzjanas Uiguru a.r.]] (新疆维吾尔自治区)
* [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas a.r.]] (西藏自治区) &lt;!-- Tibeta kā kopīgs reģions ietver sevī 2x lielāku teritoriju nekā TAR --&gt;
|colspan=&quot;2&quot; valign=&quot;top&quot;|
* [[Čuncjina]] (重庆市)
* [[Pekina]] (北京市)
* [[Šanhaja]] (上海市)
* [[Tjaņdzjiņa]] (天津市)
|colspan=2 valign=&quot;top&quot;|
* [[Honkonga]] (香港特别行政区)
* [[Makao]] (澳门特别行政区)
|}

=== Klimats ===
Ķīnai raksturīgs kontinentālais klimats. Tā atrodas piecdesmitajos platuma grādos. Valsts dienvidu daļa atrodas tropu un subtropu joslās, bet ziemeļu daļa aukstajās klimata zonās. Ziemeļu daļas Heilongjiang provincē ir ļoti garas ziemas, taču nav vasaru, turpretī Haiņaņas salā ir garas vasaras, bet nav ziemu. Huanhe upes ielejā ir atšķirīgas gadalaiku maiņas, taču Huanhes upes ieplakas dienvidu daļā pavasaris ir visu gadu. Ķīnas tundras zonas atrodas Tibetā, kurā zema temperatūra ir visos četros gadalaikos.

== Armija ==
Ķīnas Tautas Republikai ir vislielākā armija pasaulē, kuru pēc 2008. gada datiem veido aptuveni 2,34 miljoni karavīru. Ķīnai ir arī otrais lielākais militārais budžets pasaulē aiz ASV.

== Demogrāfija ==
[[Attēls:Birth rate in China.svg|thumb|Dzimstības rādītāji Ķīnā]]
Ķīna ir visapdzīvotākā valsts pasaulē ar 1,3 miljardiem iedzīvotāju, kas veido aptuveni 22% no visas pasaules iedzīvotāju kopējā skaita. Apdzīvotības blīvums Ķīnā ir aptuveni 145 cilvēki uz kvadrātkilometru, un pēc šī rādītāja Ķīna ir astoņdesmit trešā lielākā valsts pasaulē.

Populācija visā valstī ir nevienmērīgi sadalīta. Blīvi apdzīvotajā austrumu krastā apdzīvotības blīvums sasniedz 400 cilvēku uz kvadrātkilometra, centrālajos valsts reģionos apdzīvotības blīvums ir aptuveni 200 cilvēku uz kvadrātkilometra, un reti apdzīvotajos reģionos apdzīvotības blīvums ir mazāks kā 10 cilvēku uz kvadrātkilometra. Aptuveni 30,4% no valsts iedzīvotājiem dzīvo pilsētās un ciematos, bet lauku teritorijās dzīvo aptuveni 69,6% no visiem iedzīvotājiem. Valstī ir aptuveni 50,8% vīriešu un 49,2% sieviešu. Jaunieši līdz 14 gadiem veido 25,7% no populācijas, 67,6% no iedzīvotājiem 15 līdz 64 gadus veci, bet tikai 6,7% no iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem.

Atteikšanās no stingras centralizētas pārraudzības rada dažādu nozaru, reģionu, iedzīvotāju sociālo slāņu [[nevienlīdzība]]s problēmas, kā arī to sabalansēšanas grūtības. Iezīmējas visai lielas atšķirības starp bagātajām provincēm, kurās ir labāki klimatiskie apstākļi un augstāka lauksaimniecības zemes kvalitāte (pārsvarā tās ir piejūras dienvidu provinces), un nabadzīgajām ziemeļu provincēm. Pieaug starpība starp turīgo un nabadzīgo iedzīvotāju ienākumiem, kas neatbilst reformu aizsācēja Dena Sjaopina cerībām, ka bagātu cilvēku parādīšanās sekmēs arī nabadzīgo dzīves līmeņa uzlabošanos. Efektīvāka ražošana lauksaimniecībā novedusi pie &quot;lieko&quot; cilvēku parādīšanās, kas, nespēdami nopelnīt iztiku lauksaimniecībā un meklēdami vieglāku dzīvi, miljoniem pārceļas uz pilsētām, kur palielina bezdarbnieku un klaidoņu skaitu. Masu migrācija rada grūtības pilsētu dzīves organizēšanā, palielina komunikāciju un infrastruktūras pārslodzes.
[[Attēls:China ethnolinguistic 1967.jpg|thumb|Ķīnas etnolingvistiskā karte]]

Pieaugot reģionu ekonomiskajai neatkarībai, arvien stiprāk izpaužas provinču separātisms un etniskās problēmas. Turīgās provinces pretojas valsts centrālās varas diktātam, nevēloties vairs dotēt nabadzīgās provinces, kurās pieaug sociālā spriedze un etniskie konflikti mongoļu, uiguru, tibetiešu apdzīvotajos reģionos. Taču kopumā valstī, kuru apdzīvo 56 tautas, lieli etniskie konflikti nav vērojami.

Garīgajā sfērā tiek kultivēta vienprātība. Ar pilsoņu indoktrinēšanu valsts un partijas interešu garā nodarbojas gan valsts iestādes, gan masu informācijas līdzekļi, gan milzīgs ierēdņu (''gaņbu'') aparāts, kas funkcionē visos līmeņos varas iestādēs un valsts uzņēmumos. Oficiālajos izdevumos tiek propagandēti &quot;pareizie&quot; cilvēki, &quot;Ķīnas lepnums&quot;, kuriem jācenšas līdzināties.

=== Nacionālais sastāvs ===
{{Pamatraksts|Ķīnas tautas}}

Ķīnas Tautas Republikā dzīvo vairāk kā 90 [[Nācija|nāciju,]] [[Tauta|tautu]] un [[Etniskā grupa|etnisko grupu]], bet oficiāli no tām ir atzītas 56 tautības. [[Haņi]] (etniskie [[ķīnieši]]) ir gandrīz 92 % no valsts iedzīvotāju kopskaita un pārējās tautas tiek apzīmētas kā mazākumtautības vai etniskās minoritātes (少數民族, ''shǎoshù mínzú).'' Citas lielākās tautības ir [[džuani]] (17 miljoni), [[hueji]] (11 miljoni), [[mandžūri]] (10 miljoni), [[uiguri]] (10 miljoni).

=== Lielākās pilsētas ===
{{Pamatraksts|Ķīnas pilsētu uzskaitījums}}

{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%&quot;
|+ align=center style=&quot;font-weight:bold&quot; | Lielākās pilsētas Ķīnas Tautas Republikā (2020. gads)&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ministry of Housing and Urban-Rural Development of the People's Republic of China(MOHURD)|date=2021|title=[China Urban Construction Statistical Yearbook 2018] (in Chinese)|url=https://www.mohurd.gov.cn/file/2021/20211012/f88e6161ebf4bcbd4ffde8d1e9b64f0e.xls|journal=Beijing: China Statistic Publishing House.|access-date={{dat|2022|03|24||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220320195642/https://www.mohurd.gov.cn/file/2021/20211012/f88e6161ebf4bcbd4ffde8d1e9b64f0e.xls}}&lt;/ref&gt;
! rowspan=23 width:150|

[[Attēls:Pudong Shanghai November 2017 panorama.jpg|border|125px]]&lt;br&gt;[[Šanhaja]]&lt;br&gt;
[[Attēls:Skyline of Beijing CBD with B-5906 approaching (20211016171955).jpg|border|125px]]&lt;br&gt;[[Pekina]]

|-
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Vieta
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Pilsēta
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Province
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Iedzīvotāji
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Vieta
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Pilsēta
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Province
! align=center style=&quot;background:#f5f5f5;&quot; | Iedzīvotāji
! rowspan=10 | {{Tnavbar|Latvijas lielākās pilsētas|plain=1}}

[[Attēls:Guangzhou Twin Towers.jpg|border|125px]]&lt;br&gt;[[Guaņdžou]]&lt;br&gt;
[[Attēls:Commercial area of futian to east2020.jpg|125px]]&lt;br&gt;[[Šeņdžeņa]]

|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 1 ||align=left | '''[[Šanhaja]]''' || [[Šanhaja]] || 24 281 400 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 11 ||align=left | '''[[Honkonga]]''' || [[Honkonga]] || 7 448 900
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 2 ||align=left | '''[[Pekina]]''' || [[Pekina]] || 19 164 000 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 12 ||align=left | '''[[Džendžou]]''' || [[Henaņa]] || 7 179 400
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 3 ||align=left | '''[[Guaņdžou]]''' || [[Guanduna]] || 13 858 700 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 13 || align=left | '''[[Naņdzjina]]''' || [[Dzjansu]] || 6 823 500
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 4 ||align=left | '''[[Šeņdžeņa]]''' || [[Guanduna]] || 13 438 800 ||  align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 14 ||align=left | '''[[Sjiaņa]]''' || [[Šaaņsji]] || 6 642 100
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 5 ||align=left | '''[[Tjaņdzjiņa]]''' || [[Tjaņdzjiņa]] || 11 744 400 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 15 ||align=left | '''[[Dzjinaņa]]''' || [[Šaņduna]] || 6 409 600
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 6 ||align=left | '''[[Čuncjina]]''' || [[Čuncjina]] || 11 488 000 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 16 ||align=left | '''[[Šeņjana]]''' || [[Liaonina]] || 5 900 000
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 7 ||align=left | '''[[Dunguaņa]]''' || [[Guanduna]] || 9 752 500 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 17 ||align=left | '''[[Cjindao]]''' || [[Šaņduna]] || 5 501 400
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 8 ||align=left | '''[[Čendu]]''' || [[Sičuaņa]] || 8 875 600 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 18 ||align=left | '''[[Harbina]]''' || [[Heilundzjana]] || 5 054 500
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 9 ||align=left |'''[[Uhaņa]]''' || [[Hubei]] || 8 652 900 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 19 ||align=left | '''[[Hefei]]''' || [[Aņhui]] || 4 750 100
|-
| align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 10 ||align=left | '''[[Handžou]]''' || [[Džedzjana]] || 8 109 000 || align=center style=&quot;background:#f0f0f0;&quot; | 20 ||align=left | '''[[Čančuņa]]''' || [[Dzjiliņa]] || 4 730 900
|-
|}
{{clear}}

=== Izglītība ===
[[Attēls:HUST-Main-building-4111.jpg|thumb|Universitāte [[Uhaņa|Uhaņā]]]]
Valstī pieņemta izglītības sistēma, kas iedalīta mācībās sākumskolā (6 gadi), pirmās pakāpes vidusskolā (3 gadi), otrās pakāpes vidusskolā (3 gadi) un augstskolās. Dažās provincēs pirmie divi posmi ilgst 5+4 gadus. Mācības ilgst sešas dienas nedēļā, taču lauku skolām, kurās daudzi skolēni palīdz vecākiem darbos, ir tiesības pielāgot savu grafiku lauksaimniecības darbu kalendāram, pārbīdot brīvlaikus un saīsinot mācību laiku.

Ķīnas izglītības sistēmas zemākie līmeņi cieš no pārslodzes, bet tās augstskolām ir laba reputācija Āzijā. Labākajās universitātēs konkurss sasniedz vairākus simtus cilvēku uz vietu. 2012. gadā Ķīnā pavisam bija ap 2,5 tūkstoši augstākās izglītības iestāžu.&lt;ref name=&quot;Guļeva&quot;&gt;Гулева М. А. Экономические проблемы современной системы образования в КНР. — М.: Б.и., 2015. — С. 107.&lt;/ref&gt; Tomēr arī ārzemju apmācība Ķīnā ir populāra — apmēram 1,5 miljoni ķīniešu 2011. gadā studēja ārzemēs. Tai pat laikā ap 300 tūkstošu ārzemnieku studēja Ķīnā.

Daļu slodzes no valsts izglītības sistēmas noņem privātās skolas, kurās 2004. gadā mācījās 14 miljoni skolēnu. Apmēram puse universitāšu arī atrodas privātās rokās.

Ķīnas sākumskolās īpašs uzsvars tiek likts uz matemātiku un dzimtās valodas apguvi, kuras kopā aizņem vairāk nekā pusi mācību laika. Vēlāk stundu saturs kļūst sabalansētāks. Valdība skolām uzliek par pienākumu arī noturēt dzimtenes mīlestības un komunistiskās morāles kursus.

==== Izglītības vēsture ====

Ķīnā senā [[konfuciānisms|konfuciānisma]] tradīcija paredz lielu cieņu pret izglītību un izglītotiem cilvēkiem, tomēr tā pati tradīcija arī norāda uz izglītības nepieciešamību galvenokārt tikai valsts kalpotājiem. Rezultātā izglītība Ķīnā līdz XX gadsimta vidum bija elitāra lieta, kuras izplatību īpaši apgrūtināja sarežģītās [[ķīniešu rakstzīmes]]. 1916. gadā Ķīnā darbojās 11 universitātes, vairāk kā 1000 vidusskolu un tām pielīdzināmu skolu un vairāk kā 50 000 pamatskolu. Uz 1949. gadu, neraugoties uz 16 gadus ilgo gandrīz nepārtraukto karu ar Japānu un vienlaicīgo pilsoņu karu, universitāšu un koledžu kopskaits valstī bija pārsniedzis 200, taču [[analfabētisms|analfabēti]] Ķīnā joprojām bija 90% iedzīvotāju.&lt;ref&gt;Суворова Е. А. Становление системы образования в Китае во второй половине XX века // Россия и АТР. — 2015. — № 1 (87). — С. 201.&lt;/ref&gt; 1950. gados pie varas nonākušais [[maoisms|komunistu-maoistu]] režīms sākotnēji izvirzīja plānu uzlabot iedzīvotāju lasītprasmi un 7 gadu laikā lasītpratēju skaits dubultojās, taču sekojošā [[Ķīnas Komunistiskā partija|partijas]] līnijas maiņa un represijas pret izglītoto slāni 1960. gados atsvieda valsti atkal atpakaļ. Kopš 1970. gadiem vērojama stabila augšupeja. 1986. gadā tika ieviesta obligāta izglītība, pirmajiem 9 gadiem atceļot mācību maksu (bet saglabājot skolas maksu par administratīvajiem izdevumiem un skolai vajadzīgajām lietām). Tomēr, vēl 1999. gadā šo deviņgadu obligāto izglītību izdevās nodrošināt tikai 85% bērnu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=4w8OZEy00aYC&amp;pg=PA37&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Su, Xiaohuan (2002), Education in China: reforms and innovations, 五洲传播出版社] ISBN 978-7-80113-993-1&lt;/ref&gt; 2006. gadā tika pieņemts lēmums par trūcīgāko skolēnu atbrīvošanu arī no šiem izdevumiem, 2008. gadā deviņgadīgā izglītība kļuva faktiski bezmaksas.

2001.—2012. gadā skolu reforma samazināja sākumskolu un pamatskolu skaitu gandrīz uz pusi. Tās rezultātā klases bieži ir pārpildītas, 2011. gadā 10% pilsētu skolu klasēs bija 66 un vairāk skolnieku.&lt;ref name=&quot;Guļeva&quot; /&gt;

== Tautsaimniecība ==
[[Attēls:Wind_power_plants_in_Xinjiang,_China.jpg|left|thumbnail|220x220px|Vēja turbīnas [[Siņdzjana|Siņdzjanā]]]]
[[Attēls:Shanghai Stock Exchange Building at Pudong.JPG|thumb|[[Šanhaja]]s akciju birža]]
ĶTR ekonomiskā politika balstās uz stingru ekonomikas procesu vadīšanu no valsts varas puses. Valsts vara nosaka makro un mikroekonomikas attīstības plānus un cenšas vispusīgi kontrolēt to izpildi. Tomēr pēdējās desmitgadēs atsevišķās nozarēs valsts varas iejaukšanās ir ievērojami samazinājusies. Tas izpaužas dažādi: gan kā valsts finansējuma samazināšana, gan kā daļēja ekonomisko tiesību nodošana uzņēmumu vai reģionu administrācijai, gan kā privātuzņēmumu ieviešana. Piemēram, 1990. gadā valstij piederošie uzņēmumi lauksaimniecībā veidoja 77,6%, bet 1995. gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 42,8%.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Li Dzjaņgo. Šidzjidži dzjaode džungo dzjindzji. // Dzjiņši džungo. — Beidzjin, 1996. N°6, 11. lpp.&lt;/ref&gt; Ar ekonomiskiem līdzekļiem — cenas, nodokļi, kredīti, peļņa, alga u.tml., — valsts vara panāk, ka visai atšķirīgos režīmos funkcionējošie saimniecības sektori ir pakļauti vienotai plānveida vadībai. Sākot ar 1996. gadu tika īstenots devītais piecgadu plāns, bet reizē ar to jau tika sākts izstrādāt saimniekošanas stratēģiju līdz 2010. gadam, savukārt 2001. gadā, uzsākot desmito piecgadu plānu, tika uzsākts darbs pie valsts stratēģijas līdz 2020. gadam.
Kopš 1997. gada tiek īstenota stratēģija ar devīzi &quot;Netvert abām rokām&quot;, kas nozīmē, ka, risinot kādu vienu svarīgu uzdevumu, nedrīkst aizmirst, kā tas korelēsies ar citām lietām. Piemēram, ka ekonomiskā attīstība nedrīkst sākt bremzēt kultūras dzīvi, samniecībā paralēli lielajiem uzņēmumiem jāattīsta arī mazos, lokālos uzņēmumus, atbalstot privātās uzņēmējdarbības vidi, nedrīkst atstāt novārtā valsts uzņēmumu attīstību u.tml. Ienākot ārzemju kapitālam, valsts vara saglabā kontroli pār uzņēmumiem, paturot valstij 60% uzņēmuma, 55% no visā valstī realizētās uzņēmuma produkcijas un 60% no peļņas.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
[[Attēls:Huawei 1.JPG|thumb|[[Huawei]] galvenā mītne [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]]|left]]
Par spīti ievērojamajai urbanizācijai (būvniecība ir viena no nozarēm, kas ĶTR attīstās visstraujāk), tā tomēr ir agrāra valsts, kurā 85% iedzīvotāju ir zemnieki. Lauksaimniecībai derīgās zemes platība ir visai ierobežota — 69% valsts teritorijas aizņem kalnu rajoni, — pastāvīgā aramzemes trūkuma dēļ, izmantojot dambjus, tiek uzartas pat ezeru gultnes.

Enerģētika un transports ir ĶTR ekonomikas kritiskās jomas. Kaut arī elektroenerģijas ražošana attīstās strauji, tā atpaliek no rūpniecības vajadzībām. Rūpniecības objektu darbība nereti apstājas elektroenerģijas trūkuma dēļ (it īpaši austrumu un ziemeļaustrumu reģionos). Galvenais elektroenerģijas ieguves avots ir [[akmeņogles]] (tas neatrisina visas problēmas, turklāt piesārņo vidi). Ziemeļrietumu rajonos vietējās vajadzības pēc elektroenerģijas tiek apmierinātas par 25%, tāpēc daudzas rūpnīcas strādā 3—4 dienas nedēļā. Tā visa dēļ par turpmāko prioritāti šajā jomā pasludināta hidroelektrostaciju celtniecība.&lt;ref&gt;Проблемы планового управления в Китае. — Прогресс: Москва, 1989, С. 483.&lt;/ref&gt;

Transporta problēmas ir vienas no nopietnākajām ĶTR ekonomikā. Daudzas [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līnijas vēl joprojām nav elektrificētas. Dzelzceļa līniju nepietiekamā skaita un mazo caurlaides spēju dēļ pasažieru un kravu plūsma koncentrējas dažās centrālajās maģistrālēs, kur bieži rodas sastrēgumi (centrālajos mezglos kravu caurlaide ir 60-70% no nepieciešamā). Bez ultramoderniem transporta veidiem valstī joprojām izmanto arī daudz primitīvākus transporta veidus: no koka vai dzelzsbetona gatavotus upju kuģīšus, pajūgus, rokām stumjamos divričus un nastu nesējus dzīvniekus.

== Kultūra ==
{{skatīt arī|Piņjiņa tabula}}
1960. gadu otrajā pusē notika tā sauktā [[Kultūras revolūcija]], kuras laikā Mao Dzeduna piekritēji ar organizētas studējošās jaunatnes kustības (''[[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkanie gvardi]]'') palīdzību represēja lielu daļu vecās inteliģences, sabiedrisko un valsts darbinieku, apsūdzot tos kontrevulucionārā darbībā un noskaņojumā. Kā arhaiski un nevienam nevajadzīgi tika iznīcināti vēstures pieminekļi, [[bibliotēka]]s, [[Daoisms|daoistu]] un [[Budisms|budistu]] [[Klosteris|klosteri]] utt.

== Skatīt arī ==
* [[Honkonga]]
* [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']]
* [[Tibeta]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://english.gov.cn/ Kīnas valdība]

{{Āzija}}
{{Padomju impērijas valstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ķīna| ]]</text>
      <sha1>s3hrl3tzfznb6lzt8yoagogv3fdvvqa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bolīvija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1964</id>
    <revision>
      <id>4493226</id>
      <parentid>4370577</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:41:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14468" sha1="7evhdlefkkahbjux8xll1vtrkoyhq9k" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Estado Plurinacional de Bolivia''{{spaces|2}}&lt;small&gt;{{es ikona}}&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Bulibya Mama llaqta''{{spaces|2}}&lt;small&gt;{{qu ikona}}&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Wuliwya Suyu''{{spaces|2}}&lt;small&gt;{{ay ikona}}&lt;/small&gt;
|    pilnais_valsts_nosaukums = Bolīvijas Daudznacionālā Valsts
|            valsts_nosaukums = Bolivia
|               karoga_attēls = Flag of Bolivia.svg
|            karoga_nosaukums = Bolīvijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Escudo de Bolivia.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Bolīvijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 115px
|                 valsts_moto = ''&quot;¡La unión es la fuerza!&quot;''{{spaces|2}}&lt;small&gt;{{es ikona}}&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Vienotībā spēks!&quot;
|                valsts_himna = ''[[Bolivianos, el hado propicio]]''{{spaces|2}}&lt;small&gt;{{es ikona}}&lt;/small&gt;(&quot;Bolīvieši, labvēlīgais liktenis&quot;)
|               kartes_attēls = BOL orthographic.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Sukre]]
| latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
|             lielākā_pilsēta = [[Santakrusa de la Sjerra]]
|              valsts_valodas = [[spāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[kečvu valoda]]&lt;br /&gt;[[aimaru valoda]] un vēl 34 valodas
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Bolīvijas valsts vadītāji|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Rodrigo Paz Pereira]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Bolīvijas viceprezidenti|Viceprezidents]]
|               valsts_galva2 = [[Edmands Lara]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Bolīvijas vēsture|Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = no [[Spānija]]s
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{dat|1825|8|6}}
|                 platība_km2 = 1 098 581
|               platība_rangs = 27.
|              procenti_ūdens = 1,29
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2024
|          iedzīvotāju_skaits = 11 365 333
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 84.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 10,3
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 224.
|                     IKP_PPP = $59,195 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2013
|               IKP_PPP_rangs = 101.
|          IKP_PPP_per_capita = $5364
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 125.
|                         HDI = {{nemainījās}}0.667
|                    HDI_gads = 2013
|              HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#FFCC00;&quot;&gt;vidējs&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 113.
|                        Gini = 53
|                   Gini_gads = 2010
|             Gini_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#e0584e;&quot;&gt;augsts&lt;/span&gt;
|                  Gini_rangs = 14.
|                      valūta = [[Bolīvijas boliviano]]
|                valūtas_kods = BOB
|                  laika_zona = BOT
|                  utc_offset = -4
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = [[.bo]]
|              tālsarunu_kods = 591
|                iso_kods_num = 068
|              iso_kods_alfa2 = BO
|              iso_kods_alfa3 = BOL
|other_symbol=[[Attēls:Banner of the Qulla Suyu (1979).svg|100px]]|other_symbol_type=Līdzoficiālais karogs (''Wiphala'')}}

'''Bolīvija''' ({{val|es|Bolivia}}, {{val|ay|Wuliwya}}, {{val|qu|Buliwya}}), oficiāli '''Bolīvijas Daudznacionālā Valsts''' (''Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu'') ir valsts [[Dienvidamerika]]s centrālajā daļā. Tā robežojas ar [[Brazīlija|Brazīliju]] ziemeļrietumos, ar [[Paragvaja|Paragvaju]] dienvidaustrumos, ar [[Argentīna|Argentīnu]] dienvidos un ar [[Peru]] un [[Čīle|Čīli]] rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 [[km²]] un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un [[Tropiskais klimats|tropiskā klimata]] josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers [[Titikakas ezers]]. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

Bolīvija ir &quot;visindiāniskākā&quot; Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie [[kečvi|kečvu]] un [[aimari|aimaru]] tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija [[Spānija]]s kolonija. Pie [[Sukre]]s pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja [[Simons Bolivars|Simona Bolivara]] vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas [[Lapasa|Lapasā]].

Bolīvija ir demokrātiska republika, kas sastāv no deviņiem departamentiem un simtu divpadsmit provincēm. Galvaspilsēta ir [[Sukre]], bet lielākā pilsēta ir [[Santakrusa de la Sjerra]]. Bolīvija ir jaunattīstības valsts ar vidēju [[Tautas attīstības indekss|tautas attīstības indeksu]]. Ekonomika galvenokārt balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejošanu, [[Kalnrūpniecība|kalnrūpniecību]] un [[Vieglā rūpniecība|vieglo rūpniecību]]. Bolīvija ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, it īpaši alvu. Bolīvija bieži dēvē arī par alvas zemi. Te iegūst arī svinu, cinku, sudrabu un citus metālus.

== Vēsture ==
Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem ir secināts, ka Bolīvijas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 13 000 gadu. Līdz pat 16. gadsimtam, kad šeit ieradās spāņi, teritorijā bija valdījušas vairākas civilizācijas un pastāvējušas daudzas ietekmīgas karaļvalstis.

1524. gadā Atlantijas okeāna krastos piestāja spāņi, aizsākot kontinenta kolonizāciju un [[inku impērija]]s pakļaušanu. Jau pēc desmit gadiem tika nodibināta pirmā spāņu apmetne, jo inki nespēja pretoties spēcīgajiem iebrucējiem. Spāņu koloniālisma periodā Bolīvijas teritoriju dēvēta par „Augšējo Peru”. 1545. gadā Potosi kalna rajonā atklāja bagātīgus sudraba iegulumus.

Spāņu kundzība ilga vairāk kā trīs gadsimtus, taču [[Napoleona kari]] 18. gadsimtā vājināja Spāniju un daudzas republikas Dienvidamerikā centās to izmantot. [[1809. gads|1809.]] gadā Bolīvija pasludināja neatkarību, taču tikai 1825. gada 6. augustā nodibināja Bolīvijas Republiku. Valsti nosauca par godu Dienvidamerikas atbrīvotājam [[Simons Bolivars|Simonam Bolivaram]].
Pēc neveiksmīga mēģinājuma apvienot Bolīviju ar Peru valstī sekoja valsts apvērsums un pilsoņkarš. Kara rezultātā Bolīvija zaudēja Atakamas provinci, kura pārgāja Čīles teritorijā, Brazīlijai atdeva daļu no Akri štata, bet Paragvajai daļa no Čako teritorijas, kura ir bagāta ar naftas rezervēm. Par revolūcijas kustības vadoni kļuva [[Ernesto Če Gevara]]. 1982. gadā pēc valsts apvērsuma valstī atkal tika ieviesta [[demokrātija]]s.

2003. gadā notika plaši protesti pret Bolīvijas dabasgāzes rezervju pārdošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kompānijām zem tirgus cenas. Tajos gāja bojā 80 cilvēki un vēl simtiem tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2003/10/18/world/bolivian-leader-resigns-and-his-vice-president-steps-in.html|title=Bolivian Leader Resigns and His Vice President Steps In|publisher=[[The New York Times]]|accessdate={{dat|2016|7|19||bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Sākās politiska nestabilitāte un 2005. gada vēlēšanās uzvarēja [[kreisa politika|kreisais]] aktīvists, [[Amerikas pamatiedzīvotāji|etniskais indiānis]] [[Evo Moraless]] no partijas [[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]. Viņš kļuva par pirmo prezidentu indiāni šīs valsts vēsturē, lai gan Bolīvijā indiāņi ir lielākā daļa iedzīvotāju. Pēc viņa ierosinājuma tika izstrādāta jauna konstitūcija un 2009. gadā ar referendumu tā tika apstiprināta. Tajā tika noteiktas indiāņu tiesības un uzsvērta šīs valsts etniskā [[dažādība]]. Bolīvijas Republika kļuva par Bolīvijas [[Daudznacionāla valsts|Daudznacionālo Valsti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2009/jan/26/bolivia|title=Evo Morales hails 'new Bolivia' as constitution is approved|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|7|19||bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Tomēr, lai gan Bolīvijas konstitūcija paredz obligātu prezidenta maiņu pēc diviem termiņiem, Evo Moraless turpināja vadīt valsti arī pēc tam, līdz 2019. gadā pēc acīmredzamas notikušo vēlēšanu rezultātu viltošanas un pat Moralesu atbalstošo reģionu protestiem viņu gāza faktiskā valsts apvērsumā, lai gan formāli viņš pats paziņoja par atkāpšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.ru/politika/187723|title=Эво Аморалес. Как народный президент Боливии решил пойти на четвертый срок и был свергнут|website=The Insider|access-date=2024-06-30|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarēja Moralesa partijas biedrs sociālists Luiss Arse. 2024. gadā armija veica jaunu apvērsuma mēģinājumu, par iemeslu minot nepieļaujamību Moralesam atkal 2025. gadā kandidēt uz prezidenta amatu, tomēr pēc apvērsuma vadītāja Suņjigas sarunām ar prezidentu Arsi armija atgriezās kazarmās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.ru/news/272703|title=В Боливии провалилась попытка госпереворота. Военные пытались не допустить прихода к власти на выборах экс-президента Эво Моралеса|website=The Insider|access-date=2024-06-30|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Bolīvija ir valsts, kas atrodas Dienvidamerikas centrālajā daļā, uz dienvidrietumiem no Brazīlijas. Bolīvijas teritorija aizņem 1 098 581 [[km²]], tā pēc platības ir [[Valstu uzskaitījums pēc platības|divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē]] un piektā lielākā valsts Dienvidamerikā. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras un kā arī lielākā valsts Rietumu puslodē, kam nav pieejas jūrai. Augstākais punkts ir [[Nevado Sajama]], kura augstums ir 6 542 metri virs jūras līmeņa un atrodas Oruro departamenta rietumos. Lielāko daļu no valsts teritorijas aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Kopumā valsts teritoriju raksturo liela ekoloģisko zonu dažādība, rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, savukārt austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Zemākais punkts ir Paragvajas upe, kas atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikaka.

=== Klimats ===
Bolīvijas klimats ir ļoti daudzveidīgs un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla, tāpēc klimats dažādos valsts reģionos mēdz būt pat ļoti atšķirīgs. No novembra līdz martam visā valstī ir [[lietus sezona]]. Valsts galvaspilsētā ir vēsas ziemas, un pat sniegs. Sausuma sezonas laikā gaisa temperatūra ir mēreni silta un laiks ir saulains. Valts zemienēs gaisa temperatūra ir augstāka un laika apstākļi ir karstāki. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir ap + 15°C, bet jūlijā ap + 24°C.

[[Attēls:Bolivia Departments.png|300px|right]]

=== Administratīvais iedalījums ===
{{pamatraksts|Bolīvijas administratīvais iedalījums}}
Bolīvija ir sadalīta deviņos departamentos un simtu divpadsmit provincēs. Katru no Bolīvijas departamentiem pārvalda gubernators, kas tiek ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Karogs
! Ģerbonis
! Departaments
! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs 
! Platība&lt;br /&gt;(km²)
! Iedzīvotāju skaits 
|-
| [[Attēls:Flag of Beni Department, Bolivia.svg|50x50px]]
| [[Attēls:Escudo del Beni.png|56x56px]]
| [[Beni departaments]]&lt;br /&gt;Departamento del Beni
| [[Trinidāda (Bolīvija)|Trinidāda]]
| 213 564 
| 420 000 (2006)
|-
| [[Attēls:Flag of Chuquisaca.svg|50px]]
| [[Attēls:Escudo de Chuquisiaca.svg|frameless|66x66px]]
| [[Čukisakas departaments]]&lt;br /&gt;''Departamento de Chuquisaca''
| [[Sukre]]
| 51 524 
| 572 165 (2005)
|-
| [[Attēls:Flag of Cochabamba.svg|50px]]
| [[Attēls:Escudo del Cochabamba.svg|frameless|62x62px]]
| [[Kočabambas departaments]]&lt;br /&gt;''Departamento de Cochabamba''
| [[Kočabamba]]
| 55 631 
| 1 750 000 (2007)
|-
| [[Attēls:Bandera de La Paz.svg|50px]]
| [[Attēls:Escudo del Departamento de La Paz.svg|69x69px]]
| [[Lapasas departaments]]&lt;br /&gt;''Departamento de La Paz''
| [[Lapasa]]
| 133 985 
| 2 350 466 (2001)
|-
| [[Attēls:Flag of Oruro.svg|50px]]
| [[Attēls:Coat of arms of Oruro.png|frameless|51x51px]]
| [[Oruro departaments]]&lt;br /&gt;''Departamento de Oruro''
| [[Oruro]]
| 53558 
| 384 494 (2005)
|-
| [[Attēls:Flag of Pando.svg|50px]]
| 
| [[Pando departaments]]&lt;br /&gt;''Departamento de Pando''
| [[Kobiha]]
| 63 827 
| 60 995 (2005)
|-
| [[Attēls:Flag of Potosí.svg|50px]]
| [[Attēls:Escudo de Potosí.svg|frameless|49x49px]]
| [[Potosi departaments]]&lt;br /&gt;''Departamento de Potosí''
| [[Potosi]]
| 118 218 
| 709 013 (2001)
|-
| [[Attēls:Flag of Santa Cruz.svg|50px]]
| [[Attēls:Escudo de Santa Cruz de la Sierra.svg|frameless|80x80px]]
| [[Santakrusas departaments]]&lt;br /&gt;''Departamento de Santa Cruz''
| [[Santakrusa de la Sjerra|Santakrusa]]
| 370 621 
| 2 433 602 (2005)
|-
| [[Attēls:Flag of Tarija.svg|50px]]
| [[Attēls:Escudo de Tarija.png|58x58px]]
| [[Tarihas departaments]]&lt;br /&gt;''Departamento de Tarija''
| [[Tariha]]
| 37 623 
| 391 226 (2005)
|-
|}

== Demogrāfija ==
Ja 2001. gadā Bolīvijā dzīvoja 8,27 iedzīvotāji, tad 2012. gadā jau dzīvoja 10,56 miljoni un ar katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. Bolīvijas lielākās pilsētas ir [[Santakrusa (Bolīvija)|Santakrusa]], [[Sukre]] un [[Lapasa]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Bolīvija-aizmetnis}}

{{Dienvidamerika}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidamerikas valstis]]
[[Kategorija:Latīņamerikas valstis]]
[[Kategorija:Bolīvija| ]]</text>
      <sha1>7evhdlefkkahbjux8xll1vtrkoyhq9k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Āfrika</title>
    <ns>10</ns>
    <id>2098</id>
    <revision>
      <id>4493224</id>
      <parentid>4308049</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:41:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2559" sha1="nwrmo1599u5a27ia6d5manaig7y40su" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Āfrika
|title = [[Āfrika]]s [[Āfrikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums|valstis un atkarīgās teritorijas]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}

|group1= Valstis
|list1 = 
* [[Alžīrija]]
* [[Angola]]
* [[Benina]]
* [[Botsvāna]]
* [[Burkinafaso]]
* [[Burundija]]
* [[Centrālāfrikas Republika]]
* [[Čada]]
* [[Dienvidāfrika]]
* [[Dienvidsudāna]]
* [[Džibutija]]
* [[Ēģipte]]{{smallsup|1}}
* [[Ekvatoriālā Gvineja]]
* [[Eritreja]]
* [[Etiopija]]
* [[Gabona]]
* [[Gambija]]
* [[Gana]]
* [[Gvineja]]
* [[Gvineja-Bisava]]
* [[Kaboverde]]
* [[Kamerūna]]
* [[Kenija]]
* [[Komoras]]
* [[Kongo Republika]]
* [[Kongo Demokrātiskā Republika]]
* [[Kotdivuāra]]
* [[Lesoto]]
* [[Libērija]]
* [[Lībija]]
* [[Madagaskara]]
* [[Malāvija]]
* [[Mali]]
* [[Maroka]]
* [[Maurīcija]]
* [[Mauritānija]]
* [[Mozambika]]
* [[Namībija]]
* [[Nigēra]]
* [[Nigērija]]
* [[Ruanda]]
* [[Santome un Prinsipi]]
* [[Seišelas]]
* [[Senegāla]]
* [[Sjerraleone]]
* [[Somālija]]
* [[Sudāna]]
* [[Svatini]]
* [[Tanzānija]]
* [[Togo]]
* [[Tunisija]]
* [[Uganda]]
* [[Zambija]]
* [[Zimbabve]]

|group2=[[Atkarīgā teritorija|Atkarīgās teritorijas]]
|list2=
* [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]]{{smallsup|2}}&amp;nbsp;&lt;small&gt;[[Francija|(Francija)]] ([[Basa da Indija]]&amp;nbsp;• [[Eiropa (sala)|Eiropa]]&amp;nbsp;• [[Glorjēzu salas]]&amp;nbsp;• [[Žuana da Novas sala]]&amp;nbsp;• [[Tromlēna]])&lt;/small&gt;
* [[Indijas Okeāna Britu teritorija]]&amp;nbsp;&lt;small&gt;[[Apvienotā Karaliste|(Brit.)]]&lt;/small&gt;
* [[Majota]]&amp;nbsp;&lt;small&gt;[[Francija|(Francija)]]&lt;/small&gt;
* [[Reinjona]]&amp;nbsp;&lt;small&gt;[[Francija|(Francija)]]&lt;/small&gt;
* [[Svētās Helēnas Sala]]{{smallsup|3}}&amp;nbsp;&lt;small&gt;[[Apvienotā Karaliste|(Brit.)]]&lt;/small&gt;

|group3= Valstu daļas un&lt;br /&gt;[[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzītās valstis]] 
|list3=
* [[Kanāriju Salas]] {{small|([[Spānija|Spānija]])}}
* [[Madeira]] {{small|([[Portugāle|Portugāle]])}}
* [[Melilja]] {{small|([[Spānija|Spānija]])}}
* [[Seuta]] {{small|([[Spānija|Spānija]])}}
* [[Sokotra]] {{small|([[Jemena|Jemena]])}}
* [[Galmuduga]]
* [[Māhira]]
* [[Puntlenda]]
* [[Somālilenda]]
* [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]]
|below=
* &lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; daļēji [[Āzija|Āzijā]]
* &lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; daļēji [[Antarktika|Antarktikā]]
* &lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; iekļauj [[Debesbraukšanas sala|Debesbraukšanas salu]], [[Tristana da Kuņas salas]] un [[Gofa sala|Gofa salu]].
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>nwrmo1599u5a27ia6d5manaig7y40su</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egila sāgas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3930</id>
    <revision>
      <id>4493251</id>
      <parentid>4184357</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:54:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3061" sha1="62knjg5bawthhqbxwiuqdfouqlux4e7" xml:space="preserve">[[Attēls:Egil Skallagrimsson 17c manuscript.jpg|thumb|right|200px|Egila Skallagrímssona 17. gadsimta Egila sāgas manuskripts.]]
'''Sāga par Egilu Skalagrimsonu''' ([[islandiešu valoda|islandiešu valodā]]: ''Egils saga'') ir senislandiešu mutvārdu historiogrāfijas avots, kas satur 87 nodaļas un pieder pie vēsturiskajām [[sāgas#Islandiešu sāgu (Íslendinga sögur) uzskaitījums|islandiešu sāgām]].

Egila sāga radusies ap 1200. gadu, bet ietver ievērojami senāku materiālu. Uzskata, ka to literāri apstrādājis [[Islande]]s valstsvīrs un dzejnieks [[Snorri Sturlusons]] (1178.-1241). Sāgā stāstīts par Kvedulfa dzimtas ķildu ar [[Norvēģijas karaļi|Norvēģijas ķēniņiem]]. Šīs sāgas varonis [[Egils Skallagrimsons]] (''Egils Skallagrimura dēls'') ir vēsturiski pierādāma persona. Viņš dzīvojis no 900. līdz 982. gadam un sirojis [[Dānija|Dānijā]], [[Frīzija|Frīzijā]] un [[Anglija|Anglijā]].

Uzskata, ka ap 925. gadu Egila karadraudze ieradās [[Kursa (valsts)|Kursā]] (tekstā: ''Kúrland''). Egila sāgas 46. nodaļā vēstīts par to, ka sākumā [[vikingi]] ar kuršiem (tekstā: ''Kúrir'') uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā, kur jau ilgāku laiku kā karagūsteknis dzīvoja vikings Akis.

== Egila sāga latviski ==

Egila sāgas fragments, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu, publicēts izdevuma &quot;Senās Latvijas vēstures avoti&quot; 2. sējuma 1. burtnīcā kā 10. avots. Sāgas 46. nodaļas tulkojums [[Latviešu valoda|latviešu valodā]], ko veicis [[Roberts Klaustiņš]], publicēts žurnāla [[Druva (žurnāls)|Druva]] 1914. gada 1. numurā (&quot;Kā Egils Skalagrimesons braucis vikingos uz Kurzemi&quot;). Minētās nodaļas tulkojumu latviešu valodā sniedzis arī E.Dunsdorfs (skatīt: Dunsdorfs, E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. - Austrālijas Latvietis, Melburna, 1955., 18.-21.lpp.) Šo nodaļu tulkojusi arī M.Ūdre (&quot;Egila vikinga brauciens uz Kurzemi&quot; - LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte, studiju darbs Nr.245, rokraksts).

== Informācijas avoti ==

* Egila sāga, [https://web.archive.org/web/20050415084510/http://www.historia.lv/alfabets/E/EG/egila_saagas/egila_saagas.htm Historia.lv]

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20041105021333/http://www.historia.lv/alfabets/E/EG/egila_saagas/teksti/fragm_latv.htm Egila sāgu XLVI nodaļas, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu, teksts] (tulkojums latviešu valodā)
* [http://www.snerpa.is/net/isl/egils.htm Egils Saga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070311232447/http://www.snerpa.is/net/isl/egils.htm |date={{dat|2007|03|11||bez}} }} islandiešu valodā
* [https://web.archive.org/web/20070227231449/http://www.northvegr.org/lore/egils_saga/index.php Sāgas pilns teksts angļu valodā]

[[Kategorija:Viduslaiku literatūras darbi|Egila sagas]]
[[Kategorija:Islandes vēsture]]
[[Kategorija:Kurzemes vēsture]]</text>
      <sha1>62knjg5bawthhqbxwiuqdfouqlux4e7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viesuļvētra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5195</id>
    <revision>
      <id>4493292</id>
      <parentid>4363950</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:44:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>−[[Kategorija:Dabas stihijas]]; ±[[Kategorija:Vējš]]→[[Kategorija:Vētras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24724" sha1="rqe692a64o6qu3zghu8z62dz4wnzkn9" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Tropisko ciklonu|Ciklons (nozīmju atdalīšana)|Ciklons}}
[[Attēls:Cyclone Catarina from the ISS on March 26 2004.JPG|thumb|right|235px|[[Viesuļvētra Katrīna]] no kosmosa 2004. gada 26. martā.]]

'''Viesuļvētra''' ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības [[vētra]], kuras centrā ir ļoti zems [[atmosfēras spiediens]], bet tās ārējā malā plosās [[negaiss]] ar spēcīgu [[vējš|vēju]] un [[lietusgāzes|lietusgāzēm]]. Arī '''tropiskais ciklons''' ir viesuļvētra, bet precīzāka tropiskā ciklona definīcija būtu šāda: tropiskais ciklons ir [[ciklons]] starp 10° un 20° [[paralēle|paralēli]] abās puslodēs, [[pasāts|pasātu]] joslā, virs [[okeāns|okeāniem]].&lt;ref&gt;&quot;Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca&quot; - Apgāds &quot;Norden AB&quot;, 2001. {{ISBN|9984-9383-5-2}} - 691 lpp.&lt;/ref&gt; Salīdzinājumā ar [[mērenā josla|mēreno joslu]] cikloniem, tropiskie cikloni ir mazāki pēc apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku. [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] reģionā, [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tropiskos ciklonus dēvē par '''taifūniem'''. [[Amerika|Amerikā]] ļoti spēcīgus tropiskos ciklonus sauc par '''harikeniem''' (''hurricane'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://tezaurs.lv/#/sv/harikens |title= Harikens |publisher= Tēzaurs |accessdate= 2011. gada 25. janvārī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130226073636/http://www.tezaurs.lv/#/sv/harikens |archivedate= 2013. gada 26. Februāris }}&lt;/ref&gt;

Viesuļvētras veidojas tikai virs okeāniem, kur ir silts [[ūdens]]. Šāds ūdens galvenokārt ir tikai [[tropu josla|tropu joslā]], tādēļ šīs vētras arī dēvē par tropiskajiem cikloniem. Siltais ūdens pastāvīgi [[iztvaikošana|iztvaiko]], rezultātā veidojot lielas gaisa masas ar augstu [[gaisa mitrums|gaisa mitrumu]]. Ūdenim [[kondensācija|kondensējoties]], veidojas [[mākoņi]], kuri savērpjas virpulī.

== Viesuļvētru veidošanās ==

[[Attēls:Ivan 2004-09-07 1945Z.jpg|thumb|235px|Viesuļvētra Aivens (''Ivan'') pie [[Grenāda]]s krastiem [[Karību jūra|Karību jūrā]] 2004. gada 7. septembrī.]]
Viesuļvētra atgādina milzīgu riņķojošu [[skaņu plate|skaņu plati]], kuras [[diametrs]] var sasniegt līdz 500, 600, bet retos gadījumos — līdz 1000 kilometriem vai pat vairāk.

Viesuļvētras nekad neveidojas virs [[sauszeme]]s, bet parasti [[jūra|jūrā]], ar noteikumu, ka [[temperatūra]] jūras virsējos slāņos ir vismaz 27° C. Līdz ar to viesuļvētras var rasties tikai [[tropi|tropos]], kur [[saule]] sasilda jūras augšējos slāņus. Tāpēc tās arī sauc par tropiskajiem cikloniem, lai gan bieži vien tie plosās arī ārpus tropu zonām.

Karstās tropiskās saules ietekmē iztvaiko liels daudzums ūdens. 1 000 000 km² jūras zonas dienā iztvaiko no pieciem līdz septiņiem miljardiem [[kubikmetrs|kubikmetru]] [[ūdens]]. Šādi tiek patērēts sešas reizes vairāk [[enerģija]]s nekā tāda paša ūdens daudzuma sakarsēšanai no 0 līdz 100 grādiem. Virs siltā [[ūdens]] sasilst arī [[Zemes atmosfēra|gaiss]]. Tas sasilst un paceļas virspusē, tajā pašā laikā no augšas nolaižas atdzisušais gaiss. Tā tiek izveidota milzīga transportsistēma, kas spiež enerģiju uz augšu. Saule sakarsē arvien jaunas gaisa masas, kuras ceļoties uz augšējiem slāņiem sajaucas ar [[ūdens tvaiks|ūdens tvaikiem]]. Tur tie veido [[gubu mākoņi|gubu mākoņus]]. Šie mākoņi izveidojas tropu joslā 500—700 metru augstumā un izaug par milzīgiem negaisa mākoņiem. Kad iztvaikojušais ūdens uzkrājas, atbrīvojas tāds pat enerģijas daudzums, kāds bija pirms ūdens [[iztvaikošana]]s. Ar enerģijas daudzumu, kas atbrīvo vienu gramu tvaika, pietiek, lai sasildītu 1000 gramus gaisa par 2,5 grādiem, un tas vēl vairāk pastiprina gaisa masu pārvietošanos uz augšējiem slāņiem. Augšējos mākoņu slāņos tvaiki [[kondensācija|kondensējas]] tādā daudzumā, ka tie spēcīgu [[lietus|lietu]] veidā nolīst zemē. Tā virs milzīgas teritorijas siltā gaisa masa, mitrais un siltais gaiss paceļas kā pa skursteni 12—15 kilometru augstumā. Šajā &quot;skurstenī&quot; valda zemāks gaisa spiediens nekā apkārtnē. Arvien jaunas un jaunas gaisa masas ieplūst šajā vietā un virzās uz augšu, tas izraisa spēcīgu [[turbulence|turbulentu]] plūsmu. Bet šo faktoru ietekmē vēl neveidojas viesuļvētra, talkā jānāk vēl [[Zeme]]s griešanās spēkam. Zemeslode griežas no rietumiem uz austrumiem. Griešanās ātrums vislielākais ir uz [[ekvators|ekvatora]] — 463 metri sekundē (apmēram 1670 kilometri stundā), bet [[Ģeogrāfiskais pols|polos]] — nulle. 30. [[Ģeogrāfiskais platums|platuma grādos]] griešanās ātrums sasniedz 398 metrus sekundē — par 65 metriem sekundē mazāk nekā uz ekvatora. Gaisa masu, kas virzās uz zema spiediena joslu, lai to piepildītu, ietekmē tie paši faktori, tikai lielākos apjomos.

[[Attēls:Hurricane Ivan ISS.jpg|thumb|235px|Viesuļvētra &quot;Aivens&quot;&quot; no [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]]]]
No ekvatora uz polu pusi gaisa masas parasti pārvietojas Zemes griešanās virzienā uz austrumiem. No poliem uz ekvatoru virzošās gaisa masas pārvietojas uz rietumiem. Līdz ar to šīs gaisa masas cenšas novirzīties viena no otras, tā radot zema gaisa spiediena zonu. Lai gan ekvators termiskajā ziņā ir izdevīgs, ciklons nekad nesasniedz Zemes maksimālo griešanās ātruma līniju. Cēlonis šai parādībai ir tāds, ka kustības spēks, kas rada gaisa masas [[rotācija|rotāciju]], uz ekvatora pārvēršas par nulli. Bet, ja kāda iemesla dēļ kādam ciklonam ar pūlēm izdotos nokļūt līdz ekvatoram, tad, ar pūlēm nonākot [[Zemes puslode|puslodes]] otrā pusē, tas uzsāktu ceļu atpakaļ un beigtu pastāvēt iekšienē radušos spēku iedarbības dēļ, jo tie vērsti pretēji ciklona mehānismam.

Zemes griešanās radītais spēks rada apbrīnojamu efektu: viesuļvētras atsevišķās daļās ātrums ir atšķirīgs. Ziemeļos no ekvatora orkāna vēju ātrumi ir atšķirīgi. Ziemeļos no ekvatora orkāna vēja ātrumi uz dienvidiem no vētras acs ir par 100 kilometriem lielāks nekā uz ziemeļiem, jo dienvidos vējiem papildus paātrinājumu piešķir Zemes rotācijas spēks. Orkāna augšējā daļā 12—15 kilometru augstumā vēji virzās pretējā virzienā. Bez šī pretējā virpuļa augšup virzošās gaisa masas apstātos vētras acs robežās, zema spiediena josla lēni piepildītos, un viesuļvētra norimtu.

Tropiskā ciklona rašanās priekšnoteikumi ir traucēkļi atmosfērā. Par šādu traucēkli var būt zema spiediena posms, kurā bāriskās depresijas sarindojas pa platuma grādiem no ziemeļiem uz ekvatoru. Tās nes uz priekšu atmosfēras viļņi, kas tiek dēvēti par austrumpuses viļņiem un kas virzās pēc iepriekš aprakstītajiem noteikumiem apkārt augsta spiediena zonai: Āzijā apkārt Klusā okeāna lielajam anticiklonam, kas veido gandrīz pastāvīgu augsta spiediena zonu, un tropiskajiem cikloniem pretējā pusē — Ziemeļatlantijā apkārt Azoru lielajam anticiklonam. Šāda situācija Dienvidatlantijā neveidojas, ar to arī ir izskaidrojams tropisko ciklonu pilnīgs iztrūkums šajā plašajā okeāna daļā, kur citādi to rašanās priekšnoteikumi ir diezgan reāli.

== Viesuļvētras rašanās ==
[[Attēls:Destruction following hurricane andrew.jpg|thumb|235px|right|Viesuļvētras sekas]]
Tikai tad, kad vēja ātrums ir sasniedzis 120 kilometrus stundā, var teikt, ka ir radies taifūns, orkāns vai ciklons. Ir konstatēts vēja ātrums pat līdz 300 km stundā. Dažreiz mērinstrumenti neiztur un sabojājas, un līdz ar to pētniekiem nekas cits neatliek kā noteikt ātrumu tikai aptuveni. Vēl simtiem kilometru no orkāna centra pūš 12 balles stipri vēji.

Sākuma gaisa virpulis virzās uz rietumiem ar kājāmgājēja ātrumu, pamazām kustības ātrumam pieaugot līdz 25 kilometriem stundā. Tad viesuļvētra novirzās sāņus — ziemeļos no ekvatora ziemeļaustrumiem un dienvidos no ekvatora uz dienvidaustrumiem. Nonākusi tropos, viesuļvētra vēlreiz maina virzienu. Ziemeļu puslodē tā virzās uz ziemeļrietumiem, dienvidu puslodē dienvidaustrumu virzienā. Tās pārvietošanās ātrums palielinās līdz 45 kilometriem stundā.

Orkāns okeānā rada milzīgus viļņus — Atlantijas okeānā līdz 15 metrus augstus, Klusajā — 25 metrus augstus. Viesuļvētra sevī uzsūc [[ūdens tvaiks|ūdens tvaikus]] un tā orkāns iegūst papildus enerģiju. Vienlaikus lietus gāž kā ar spaiņiem. Orkāna laikā vienā diennaktī nolīst vidēji 500 milimetri nokrišņu.

Viesuļvētras centrā bieži valda neparasti zems gaisa spiediens. Ar zemu gaisa spiedienu un augstu temperatūru orkāna centrā izskaidrojams viesuļvētras milzīgais spēks. Meteorologiem pamatā zināms viesuļvētras darbības mehānisms, bet tomēr vēl līdz galam nav skaidrs, kādā veidā viesuļvētras enerģija koncentrējas. Orkāna pavadoņi ir augstie viļņi, kas nonākot cietzemes krastā, spēj appludināt lielu teritoriju. Ūdens līmeni savukārt vēl paaugstina viesuļvētrai sekojošās lietusgāzes. Tropiskās viesuļvētras galvenokārt jaunattīstības valstīs prasa lielus cilvēku upurus.

== Brīdināšana ==
[[Attēls:Hurricane katrina damage gulfport mississippi.jpg|thumb|235px|right|Sekas pēc viesuļvētras &quot;Katrīna&quot;]]
Lai laikus brīdinātu cilvēkus par tuvojošos vētru, nepieciešams tās pēc iespējas agrāk konstatēt, sekot to ceļam un paredzēt turpmākos maršrutus. Taču viesuļvētras ceļu iepriekš paredzēt ir ļoti grūti. Dažkārt viesuļvētra kādu laiku uzturas uz vienas vietas, virzās atpakaļ vai veic negaidītu āķveidīgu kustību. ASV meteoroloģiskās stacijas ir iemācījušās jau laikus brīdināt par orkāniem, jo šie milzīgie gaisa virpuļi nāk pāri okeānam tālu ceļu.

=== Dabīgie brīdinājumi ===
[[Attēls:pressure_anomaly_corrected_phase.png|thumb|235px|Diennakts spiediena izmaiņas tropos]]
Vidējos platumos atmosfēras spiediens ir pakļauts lielām, straujām un ļoti neregulārām ikdienas izmaiņām, jo tur attīstās un pārvietojas laikapstākļu sistēmas. Bet tropos, normālos laikapstākļos, ikdienas izmaiņas [[Barometrs|barometra]] nolasījumos ir ļoti mazas un seko ļoti regulāram diennakts ciklam, tādēļ barometra nolasījumus jāizlabo ar šo diennakts cikla nobīdi.

Spiediena maksimums novērojams pulksten 10:00 un 22:00 pēc vietējā, vidējā [[Laiks|laika]]&lt;ref&gt;Kādas noteiktas vietas vidējais Saules laiks. Vietējais laiks ir atkarīgs no vietas ģeogrāfiskā garuma. Agrāk vietējo laiku lietoja sadzīvē, ar 19. gadsimta beigām to sāka aizstāt ar joslu laiku.&lt;/ref&gt; un minimums 04:00 un 16:00. Ikdienas izmaiņas svārstās ap 3 hPa uz ekvatora un samazinās palielinoties ģeogrāfiskajam platumam. 30° platumā ikdienas izmaiņas sastāda 2,5 hPa un 35° platumā - 1,7 hPa.

Uz kuģiem jebkurā reģionā vai sezonā, kurā var rasties viesuļvētras, neatkarīgi no tā cik laikapstākļi var šķist mierīgi, veic barometra nolasījumus un to pierakstīšanu katru stundu. Pēc tam, kad nolasījums ir attiecināts uz jūras līmeni, to izlabo ar ikdienas izmaiņu. Šādi korektētu nolasījumu salīdzina ar vidējo spiedienu noteiktajā ģeogrāfiskajā vietā un sezonā (ņemtu, piemēram, no [[locija]]s) un, ja tas ir 3 hPa vai vairāk zem vidējā spiediena vai ja ir izteikta nobīde no diennakts cikla, pastāv risks, ka veidojas vai attīstās viesuļvētra. Nekavējoties jānosūta drošības paziņojums tuvākajai krasta radio stacijai un tuvumā esošajiem kuģiem.&lt;ref&gt;Ierakstot barometrisko spiedienu kuģa žurnālā vai iekļaujot to radio laikapstākļu ziņojumā, neveic labojumu ar diennakts cikla nobīdi.&lt;/ref&gt;

Ja korektētais nolasījums ir zemāks par 5 hPa par normu, viesuļvētra gandrīz noteikti ir tuvāk par 200 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] no novērotāja. Kad vētra ir 500 līdz 1 000 jūras jūdžu attālumā, barometrs parasti kļūst svārstīgs un bieži paceļās nedaudz virs normas. Tam seko stabils, lēns kritums attālumā no 500 līdz 120 jūras jūdzēm no vētras centra, bet pēc tam krišanas ātrums pieaug un kļūst straujš tuvojoties centram.

Krāsaini Saules lēkti un rieti bieži ir brīdinājuma signāls īpaši, ja tos pavada [[Spalvmākoņi|spalvmākoņi]]. Nereti tie izvietoti V veidā norādot uz viesuļvētras centru. Spalvmākoņi var sākt parādīties 300 līdz 600 jūras jūdžu attālumā un bieži, pat agrīnās attīstības stadijās, ir pirmais brīdinājums par viesuļvētru. Vēlāk parādās augstie slāņmākoņi un visbeidzot saraustīti gubumākoņi, kā arī zemi, skrejoši mākoņi (''scud'').

Ja starp vētru un kuģi nav zeme, parādīsies gari gurdviļņi (''swell''), kuri nāk no vētras centra. Gurdviļņi pārvietojas ātrāk nekā pati vētra un tie bieži sastopami vairāk nekā 400 jūras jūdzes un dažreiz pat 1 000 jūras jūdzes no centra. Tādēļ to parādīšanās var būt pirmais brīdinājuma signāls. Ievērojama vēja [[Ātrums|ātruma]] vai tā virziena izmaiņa vētru sezonas laikā var tikt uzskatīta par iespējamu viesuļvētras tuvošanās indikāciju.&lt;ref&gt;Cornish Maurice M., Ives Elaine E. ''Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition'' Adlard Coles Nautical, 2016. 121. - 123. lpp. {{ISBN|9781408112069}}&lt;/ref&gt;

=== Radio brīdinājumi ===
Visi okeāni ir sadalīti 21 laikapstākļu prognožu rajonā. Vietējais meteoroloģiskais dienests katram rajonam izplata periodiskas [[Laikapstākļu prognozēšana|laikapstākļu prognozes]] un nepieciešamības gadījumā arī meteoroloģiskos brīdinājumus. Vērtīgu informāciju par esošajām vētrām un to attīstību sniedz meteoroloģiskie Zemes mākslīgie pavadoņi un dažos reģionos arī izlūkošanas lidaparāti.

Ja ir zināms vētras izmērs, vēja ātrums, līdz šim veiktais maršruts un vētras pārvietošanās ātrums, kuģiem var tikt pārraidīti detalizēti [[Meteoroloģija|meteoroloģiskie]] brīdinājumi ar piemērotu biežumu, tajā skaitā arī par vētras iespējamo uzvedību tuvākā nākotnē. Tā kā šīs vētras izveidojas okeānu vidū, bez ziņojumiem no kuģiem (kuri tiek papildināti ar lidaparātu ziņojumiem un pavadoņu attēliem) meteorologi nevar zināt par vētras pastāvēšanu. Tādēļ Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (''International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS) uzliek kapteiņiem pienākumu ziņot par to, ka pastāv aizdomas par tropisko vētru.

Pēc [[Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma|globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas]] (''Global Maritime Distress and Safety System'', GMDSS) ieviešanas informāciju par meteoroloģiskajiem brīdinājumiem, tajā skaitā par tropiskajām vētrām, pamatā pārraida ar radioteleksu, navtex vai, okeānu rajonos visbiežāk, izmantojot SafetyNET pakalpojumu Inmarsat C sistēmā.

Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras II Pielikuma V nodaļas &quot;Kuģošanas drošība&quot; 32. noteikums &quot;Informācija, kas jāiekļauj bīstamības ziņojumos&quot; nosaka, ka pastāvot aizdomām par viesuļvētru, kapteinim jānosūta [[navigācija]]s brīdinājums tuvākajai krasta stacijai un tuvumā esošajiem kuģiem.

Navigācijas brīdinājuma piemērs:
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Ziņojums || Skaidrojums
|-
|
 '''Storm warning'''
 Typhoon seems to be developing. 0840 GMT. August 15. 0635N, 133°20'E.
 Barometer corrected 1,000 hectopascals, tendency down 3 hectopascals.
 Wind NW Force 4. Moderate westerly swell. Cirrus clouds. Course 345, 15 knots.
|
'''Vētras brīdinājums''' &lt;br&gt;
Šķiet, ka attīstās taifūns. Pulksten 0840 GMT. 15. augusts. Koordinātas 06°35' ziemeļu platums, 133°20' austrumu garums.&lt;br&gt;
Korektēts barometrs 1 000 hektopaskāli, tendence uz leju par 3 hektopaskāliem.&lt;br&gt;
Vējš ZR Stiprums 4. Mēreni rietumu gurdviļņi. Spalvmākoņi. Kurss 345, 15 mezgli.&lt;br&gt;
|}
Līdzīgus ziņojumus pārraida ar intervālu trīs stundas, kamēr kuģis ir izgājis ārā no vētras. Ziņojošā un visu pārējo kuģu interesēs ir, lai [[Laikapstākļi|laikapstākļu]] ziņojumi regulāri tiktu nosūtīti arī meteoroloģiskajiem dienestiem. Pēc tam kuģi sagatavo vētrai.&lt;ref&gt;Cornish Maurice M., Ives Elaine E. ''Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition'' Adlard Coles Nautical, 2016. 123., 124. lpp. {{ISBN|9781408112069}}&lt;/ref&gt;

== Viesuļvētras centra atrašana ==
[[Attēls:An_evaluation_of_the_harbor_of_Yokosuka,_Japan_as_a_typhoon_haven_-_illustration_-_page_8.jpg|thumb|right|Vēja cirkulācija ap ziemeļu puslodes taifūnu. Maksimālais vēja ātrums 150 mezgli. Katrs karodziņš norāda 50 mezglus, bet spalva apzīmē 10 mezglu ātrumu.]]
Pastāv paņēmieni kā izvairīties no viesuļvētras postošākās ietekmes. Lai tos pielietotu jāzina viesuļvētras centra atrašanās vieta attiecībā pret novērotāju. Tropisko ciklonu [[Izolīnija|izobāras]] vienmēr ir apaļas un vētrai pakļauto rajonu var iedalīt divos pusriņķos - bīstamajā un kuģojamajā.

Bīstamais pusriņķis atrodas labajā pusē [[Ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]] un kreisajā pusē dienvidu platumos, skatoties viesuļvētras pārvietošanās virzienā. To sauc par bīstamo, jo vēji šajā pusriņķī cenšas iepūst kuģi kustībā esošas vētras centrā vai arī pati vētra var mainīt savu virzienu un tad tās centrs var virzīties pāri kuģim. Šī pusriņķa priekšējais kvadrants ir īpaši bīstams.

Kuģojamajā pusriņķī vēji cenšas aizpūst kuģi aiz [[vētra]]s uz tās jau veiktā ceļa, kā arī tas atrodas pretējā pusē tai uz kuru vētra parasti maina savu virzienu. Pirms lēmuma pieņemšanas par izvairīšanos no vētras jāzin peilējums uz vētras centru, ja iespējams, attālums no centra, pusriņķis, kurā kuģis atrodas, un iespējamais vētras virzīšanās maršruts.

Centra peilējumu atrod izmantojot Bīsa Balota (''Buys Ballot'') likumu. Vējš šķērso izobāras apmēram 45° leņķī vētras malā, bet šis leņķis samazinās gandrīz līdz paralēlam ar izobārām netālu no vētras centra. Stāvot ar seju pret vēju, centrs ir pa labi ziemeļu puslodē un pa kreisi [[Dienvidu puslode|dienvidu puslodē]]. Momentā, kad korektētais barometra nolasījums sāk krist, vētras centrs atradīsies 12 strēķus pa labi un uz aizmuguri no vēja virziena.&lt;ref&gt;Strēķis vienlīdzīgs 11,25°.&lt;/ref&gt; Kad spiediens būs nokrities par 10 hPa, centrs atradīsies 10 strēķus pa labi un uz aizmuguri no vēja virziena. Bet, ja spiediens nokrītas par 20 hPa vai vairāk, centrs atradīsies 8 strēķus pa labi un uz aizmuguri no vēja virziena. Brāzmu laikā vēja virziens mēdz būt haotisks. Labākais brīdis novērojumu veikšanai ir kad vējš ir nomierinājies tūlīt pēc brāzmas.

Ja nav pieejami detalizēti meteoroloģiskie dati, var pieņemt, ka centrs atrodas apmēram 200 jūras jūdžu attālumā, ja korektētais barometra nolasījums ir zemāks par 5 hPa salīdzinot ar vietējo normālo atmosfēras spiedienu un vēja ātrums ir 6 balles pēc [[Boforta skala|Boforta skalas]]. Savukārt, ja vēja ātrums ir 8 balles, tad centrs iespējams ir tuvāk par 100 jūras jūdzēm.

Stacionāram novērotājam vēja virziens abās puslodēs mainās uz labo pusi labajā pusriņķī un uz kreiso pusi kreisajā pusriņķī. Tādēļ, lai izvairītos no relatīvās kustības problēmas starp [[Kuģis|kuģi]] un vētru, var samazināt kuģa gaitu vai to apturēt pavisam. Tādā veidā var atrast īsto vēja virziena maiņu un tādējādi noteiktu pusriņķi.

Ja vējš maina savu virzienu pulksteņa rādītāja griešanās virzienā, kuģis atrodas labajā pusriņķī, bet, ja vējš maina savu virzienu pretēji pulksteņa rādītāja griešanās virzienam, kuģis atrodas kreisajā pusriņķī. Savukārt, ja vēja virziens ir nemainīgs, kuģis atrodas tieši vētras ceļā. Barometrs krīt vētras priekšpusē un ceļas tās aizmugurē, tādējādi var noteikt arī kvadrantu.

Ja kuģis ir apstājies vai samazinājis gaitu, visai aptuvenu vētras sagaidāmā ceļa novērtējumu var iegūt ar diviem centra peilējumiem, kad laika intervāls starp tiem ir apmēram trīs stundas. Maz ticams, ka vētra varētu samazināt savu ģeogrāfisko platumu un, ja platums ir mazāks par 20°, maz ticams, ka tā varētu veikt kaut kādas kustības [[Austrumi|austrumu]] virzienā.

Peilējumu uz vētras centru, attālumu no centra, pusriņķi, kurā atrodas kuģis, un iespējamo vētras virzīšanās maršrutu daudz precīzāk noteikt, ja pa [[radio]] no meteoroloģiskā dienesta saņemta oficiāla informācija par vētras uzvedību.&lt;ref&gt;Cornish Maurice M., Ives Elaine E. ''Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition'' Adlard Coles Nautical, 2016. 124., 125. lpp. {{ISBN|9781408112069}}&lt;/ref&gt;

== Izvairīšanās no viesuļvētras ==
[[Attēls:Tropical_Cyclone_Average_Track_worldwide.svg|thumb|right|Tropisko ciklonu maršruti. Tuvojoties kontinentu austrumu krastam, tie bieži izdara āķveida pagriezienu un virzās austrumu virzienā uz lielākiem platuma grādiem. Tomēr dažreiz tie turpina savu kustību kontinentu iekšienē izraisot nopietnus postījumus. Ar raustītu līniju attēloti to tropisko ciklonu maršruti, kuri veidojas ļoti reti]]
Atrodoties ziemeļu puslodes viesuļvētras labajā jeb bīstamajā pusriņķī, kuģim jāiet ar maksimāli iespējamo ātrumu turot vēju [[Kuģa priekšgals|kuģa priekšgalā]] vai labā borta priekšgalā. Vējam mainot savu pūšanas virzienu pulksteņa rādītāja griešanās virzienā, kurss pamazām jāmaina uz labā borta pusi. Ja pietrūkst brīva ūdens kustībai uz priekšu vai kuģis pārvietojas tikai ar buru palīdzību, samazina gaitu un tur vēju kuģa priekšgalā.

Atrodoties kreisajā jeb kuģojamajā pusriņķī, kuģim jāiet ar maksimāli iespējamo ātrumu turot vēju kuģa labā [[Borts|borta]] aizmugurējā ceturksnī. Vējam mainot savu pūšanas virzienu pretēji pulksteņa rādītāja griešanās virzienam, kurss pamazām jāmaina uz kreisā borta pusi. Ja pietrūkst brīva ūdens kustībai uz priekšu, samazina gaitu un ietur tādu kursu, kurš tiek uzskatīts par drošāko esošajos apstākļos.

Kuģim atrodoties tieši vētras ceļā, vēju tur labā borta aizmugurējā ceturksnī un ar maksimāli iespējamo ātrumu iet uz kuģojamo pusriņķi. Ja to izdarīt liedz brīva ūdens trūkums, izdevīgāk var būt virzīties bīstamajā pusriņķī nevis palikt vētras ceļā. Tomēr, tādā gadījumā, jāņem vērā iespējamība, ka vētra var mainīt savu kustības virzienu un izdarīt āķveida pagriezienu uz ziemeļaustrumiem.

Ar mūsdienu ātrajiem kuģiem var gadīties, ka kuģis apdzen vētru. Tad jāsamazina ātrums. Vējš sāks mainīt savu virzienu un barometrs kāpt atklājot, ka kuģis atrodas aiz vētras centra. Pēc tam vēju tur labā borta priekšgalā vai labā borta aizmugurējā ceturksnī atkarībā no tā vai kuģis atrodas bīstamajā vai kuģojamajā pusriņķī un ļauj vētrai attālināties.

Gadījumā, ja, rodoties aizdomām par vētru, kuģis nesamazina savu gaitu un atrodas bīstamā pusriņķa aizmugurējā ceturksnī, barometrs turpinās kristies un vējš mainīs savu virzienu pa kreisi. Tas var novest pie kļūdaina secinājuma, ka kuģis atrodas kreisajā, kuģojamajā pusriņķī vētras priekšpusē. Ja, sekojot rekomendācijām, kuģis sāk iet turot vēju sava labā borta aizmugurējā ceturksnī, tas var nonākt bīstamajā kvadrantā (bīstamā pusriņķa priekšējā kvadrantā), īpaši, ja sākotnējais kurss tuvojās vētras ceļam.

Dienvidu puslodē bīstamais pusriņķis ir kreisais, bet kuģojamais pusriņķis ir labais. Bīstamo pusriņķi jāpamet turot vēju kuģa kreisā borta priekšgalā. Atrodoties kuģojamajā pusriņķī, vēju cenšas turēt kreisā borta aizmugurējā ceturksnī.&lt;ref&gt;Cornish Maurice M., Ives Elaine E. ''Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition'' Adlard Coles Nautical, 2016. 126. - 128. lpp. {{ISBN|9781408112069}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Katrīna (viesuļvētra)|Viesuļvētra &quot;Katrīna&quot;]]
* [[Aivens (viesuļvētra)|Viesuļvētra &quot;Aivens&quot;]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Laikapstākļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vētras]]
[[Kategorija:Tropiskie cikloni]]
[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>rqe692a64o6qu3zghu8z62dz4wnzkn9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazsalaca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5389</id>
    <revision>
      <id>4493127</id>
      <parentid>4457964</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:38:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39174-07</username>
        <id>147847</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4493127</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12417" sha1="gm6in5xhp6vrl9xpcjyomrb2fe3aang" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* Gustavs Podgornijs (1999-2026) — musulmanis un suņu pisejs

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>gm6in5xhp6vrl9xpcjyomrb2fe3aang</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493128</id>
      <parentid>4493127</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:39:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Quinlan83</username>
        <id>98626</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-39174-07|~2026-39174-07]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Otovi</comment>
      <origin>4457964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12417" sha1="c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493129</id>
      <parentid>4493128</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:41:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39174-07</username>
        <id>147847</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ievērojami cilvēki */</comment>
      <origin>4493129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12405" sha1="nvlcweyyudnv0gf7hnu3oaxtyvqfe7s" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* gustavs podogornijs (1918—2027) — sunu pisejs

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>nvlcweyyudnv0gf7hnu3oaxtyvqfe7s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493130</id>
      <parentid>4493129</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:41:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Quinlan83</username>
        <id>98626</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-39174-07|~2026-39174-07]] ([[User talk:~2026-39174-07|talk]]) to last version by Quinlan83: reverting vandalism</comment>
      <origin>4457964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12417" sha1="c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493131</id>
      <parentid>4493130</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:42:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39174-07</username>
        <id>147847</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ievērojami cilvēki */</comment>
      <origin>4493131</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12403" sha1="sxzcwtgyjxfb5xu3bzu7i6k8sb1do8r" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[adolfs hitlers]] (1937—2003) — legenda
* [[gustavs podgornijs]] (1918—2025) — sunu pisejs

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>sxzcwtgyjxfb5xu3bzu7i6k8sb1do8r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493132</id>
      <parentid>4493131</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:43:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Quinlan83</username>
        <id>98626</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-39174-07|~2026-39174-07]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Quinlan83</comment>
      <origin>4457964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12417" sha1="c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493134</id>
      <parentid>4493132</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:43:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39174-07</username>
        <id>147847</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4493134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12416" sha1="5yew7o9a3qj8ih0ewalh0budyfhzgxg" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = pis suni
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>5yew7o9a3qj8ih0ewalh0budyfhzgxg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493135</id>
      <parentid>4493134</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:44:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Quinlan83</username>
        <id>98626</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-39174-07|~2026-39174-07]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Quinlan83</comment>
      <origin>4457964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12417" sha1="c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493136</id>
      <parentid>4493135</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:45:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39174-07</username>
        <id>147847</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ievērojami cilvēki */</comment>
      <origin>4493136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12425" sha1="3us8j0oaig1htbqjw1r5tcdpgiqjw9a" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[adolfs hitlers]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[gustavs podgornijs]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>3us8j0oaig1htbqjw1r5tcdpgiqjw9a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493137</id>
      <parentid>4493136</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:45:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39174-07</username>
        <id>147847</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4493137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12425" sha1="hclxd3vk5la6xdt7sp3ylb2xmof5s72" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = pis suni 
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[adolfs hitlers]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[gustavs podgornijs]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>hclxd3vk5la6xdt7sp3ylb2xmof5s72</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493138</id>
      <parentid>4493137</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:46:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-39174-07|~2026-39174-07]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Quinlan83</comment>
      <origin>4457964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12417" sha1="c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493140</id>
      <parentid>4493138</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:55:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-38997-48</username>
        <id>147849</id>
      </contributor>
      <origin>4493140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12432" sha1="b3znfz68fjmk4hy17lrc7461fk3sihg" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''pis suni tung tung sahur''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>b3znfz68fjmk4hy17lrc7461fk3sihg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493141</id>
      <parentid>4493140</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:56:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-38997-48</username>
        <id>147849</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4493141</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12447" sha1="jd09keqncxr7gh81q8ozt0gv866xkjx" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = pis suni tung tung sahur
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''pis suni tung tung sahur''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>jd09keqncxr7gh81q8ozt0gv866xkjx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493142</id>
      <parentid>4493141</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:57:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-38997-48</username>
        <id>147849</id>
      </contributor>
      <origin>4493142</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12448" sha1="4tmqrogzk1i1ct6i5lfxbbxmzdil8ua" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = pis suni tung tung sahur
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''pis suni tung tung sahur''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz baisulim kas ir pedofils

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>4tmqrogzk1i1ct6i5lfxbbxmzdil8ua</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493143</id>
      <parentid>4493142</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:57:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-38997-48</username>
        <id>147849</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4493143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12449" sha1="ou3w17rwh0lkyr79b8ev4ekny4ngzdy" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = pis suni tung tung sahur
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''pis suni tung tung sahur''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz baisulim kas ir pedofils

== br br patapim ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>ou3w17rwh0lkyr79b8ev4ekny4ngzdy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493148</id>
      <parentid>4493143</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-38997-48|~2026-38997-48]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis</comment>
      <origin>4457964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12417" sha1="c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mazsalaca
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg
| imagesize = 
| image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]]
| image_flag = 
| flag_link = Mazsalacas karogs
| image_shield = Mazsalaca COA.svg
| shield_link = Mazsalacas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 51
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 03
| longs = 21
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928]]. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salisburg}}
| area_total_km2 = 3
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 55
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4215
| website = {{URL|www.mazsalaca.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km.

== Etimoloģija ==
Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — Lielās, Vecās un Jaunās, kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}&lt;/ref&gt; Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&amp;lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}}
[[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]]
Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c.

Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot;&gt;Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.&lt;/ref&gt; 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku.

Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]].

1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SalacasPērles&quot; /&gt;

Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.&lt;ref&gt;Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp&lt;/ref&gt; 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.

1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts &quot;Mazsalacas Vēstis&quot;. 

Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]]
Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}&lt;/ref&gt; Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls.
[[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]]
Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1881|214
|1897|518
|1914|860
|1920|906
|1935|1492
|1959|2158
|1970|2354
|1979|2170
|1989|2105
|2000|1726
|2011|1301
|2021|1080
}}&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami cilvēki ===
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
* [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
* [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs;
* [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.

== Reliģija ==
No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Tūrisma objekti ==

* Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu;
* Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves;
* [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks;
* [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu;
* Novada muzejs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mazsalacas novads]]
* [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]]
* [[Mazsalacas meteorīts]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa]
* [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&amp;draw_hash=ovidvo&amp;centerx=562722&amp;centery=6413766&amp;zoom=2&amp;layer=map Mazsalacas pilsētas plāns]
* [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Mazsalacas novads}}
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Mazsalaca| ]]</text>
      <sha1>c389rhteipmtwcy20mzfas2uar1vigb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latviešu alfabēts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9604</id>
    <revision>
      <id>4493248</id>
      <parentid>4490740</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:42:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Č, Š un Ž */ :</comment>
      <origin>4493248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14591" sha1="4vebv54y4pibo3x39ncexwpv72v73pg" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
 |nosaukums          = Latviešu alfabēts
 |tips               = [[alfabēts]]
 |valodas            = [[latviešu valoda|latviešu]]
 |laiks              = 1908. gads – mūsdienas
 |radītājs           = 
 |statuss            = aktīva
 |virziens           = no kreisās uz labo
 |saime              = latīņu rakstība
 |fam1               = [[ēģiptiešu hieroglifi]]
 |fam2               = [[protosīnājas raksts]]
 |fam3               = [[feniķiešu raksts]]
 |fam4               = [[grieķu alfabēts]]
 |fam5               = [[senitāļu rakstības]]
 |fam6               = [[latīņu alfabēts]]
 |fam7               = [[čehu alfabēts]]
 |atvasinājumi       = [[latgaliešu alfabēts]]
 |radinieki          = 
 |unicode            = latīņu bloka apakškopa
 |iso15924           = Latn
 |sample             = 
 |caption            = 
 |image_size         = 400px
 |footnotes          = 
 |IPAChartEng        = include
}}
'''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]] — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar [[diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Latviešu valodas [[ortogrāfija]] ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu.

Alfabētu izstrādāja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] vadībā.&lt;ref name=valoda.lv&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/ |title=Vēsture |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |language=lv|accessdate=18 March 2018}}&lt;/ref&gt; Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam.

Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz [[vācu valoda|vācu]] fonētiskajiem principiem, savukārt [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] pieraksta, izmantojot [[poļu valoda|poļu]] ortogrāfijas principus.

== Mūsdienu alfabēts ==
Mūsdienu latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem, 22 nemodificētiem latīņu alfabēta burtiem un vēl 11 ar diakritiskajām zīmēm modificētiem burtiem.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
 ! colspan=&quot;34&quot; | Lielie burti
 |-
 | A || Ā || B || C || Č || D || E || Ē || F || G || Ģ || H || I || Ī || J || K || Ķ || L || Ļ || M || N || Ņ || O || P || R || S || Š || T || U || Ū || V || Z || Ž 
 |-
 ! colspan=&quot;34&quot; | Mazie burti
 |-
 | a || ā || b || c || č || d || e || ē || f || g || ģ || h || i || ī || j || k || ķ || l || ļ || m || n || ņ || o || p || r || s || š || t || u || ū || v || z || ž
 |-
 |}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Burts
! Nosaukums
! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]]
! Burta biežums&lt;ref name=&quot;LVLetterFreq&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | last=Trost |first=Stefan |title=Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu) |url=https://www.sttmedia.com/characterfrequency-latvian |access-date=2022-06-24 |website=www.sttmedia.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
!Burts
! Nosaukums
! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]]
! Burta biežums&lt;ref name=&quot;LVLetterFreq&quot; /&gt;
!Burts
! Nosaukums
! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]]
! Burta biežums&lt;ref name=&quot;LVLetterFreq&quot; /&gt;
|-
| [[A]], a
| a
| {{unicode|/ɑ/}}
| 11,78%
| [[H]], h{{efn|name=FH}}
| hā
| {{unicode|/x/}}
| 0,22%
| [[O]], o
| o
| {{unicode|/uɔ̯/,/o/,/oː/}}
| 3,85%
|-
| [[Ā]], ā
| garais ā
| {{unicode|/ɑː/}}
| 4,09%
| [[I]], i
| i
| {{unicode|/i/}}
| 9,33%
| [[P]], p
| pē
| {{unicode|/p/}}
| 2,89%
|-
| [[B]], b
| bē
| {{unicode|/b/}}
| 1,67%
| [[Ī]], ī
| garais ī
| {{unicode|/iː/}}
| 1,92%
| [[R]], r
| er
| {{unicode|/r/,/rʲ/}}
| 5,58%
|-
| [[C]], c
| cē
| {{unicode|/t̪͡s̪/}}
| 1,19%
| [[J]], j
| jē
| {{unicode|/j/}}
| 2,55%
| [[S]], s
| es
| {{unicode|/s̪/}}
| 8,06%
|-
| [[Č]], č
| čē
| {{unicode|/t͡ʃ/}}
| 0,08%
| [[K]], k
| kā
| {{unicode|/k/}}
| 3,92%
| [[Š]], š
| eš
| {{unicode|/ʃ/}}
| 0,95%
|-
| [[D]], d
| dē
| {{unicode|/d̪/}}
| 3,03%
| [[Ķ]], ķ
| ķē
| {{unicode|/c/}}
| 0,14%
| [[T]], t
| tē
| {{unicode|/t̪/}}
| 6,04%
|-
| [[E]], e
| e
| {{unicode|/e/,/æ/}}
| 6,15%
| [[L]], l
| el
| {{unicode|/l/}}
| 3,44%
| [[U]], u
| u
| {{unicode|/u/}}
| 5,16%
|-
| [[Ē]], ē
| garais ē
| {{unicode|/eː/,/æː/}}
| 1,66%
| [[Ļ]], ļ
| eļ
| {{unicode|/ʎ/}}
| 0,40%
| [[Ū]], ū
| garais ū
| {{unicode|/uː/}}
| 0,40%
|-
| [[F]], f{{efn|name=FH|Burti F un H attiecīgi apzīmē skaņas /f/ un /x/, ko izmanto tikai aizgūtos vārdos.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce| url=https://books.google.com/books?id=bdTFBQAAQBAJ&amp;pg=PT26 | title=Latvian: An Essential Grammar | section=2.3 Consonants - Līdzskaņi | year=2012 | publisher=Routledge | first=Dace | last=Praulinš | isbn=9781136345364 | accessdate=18 March 2018 }}&lt;/ref&gt; Pieaugot aizguvumu un svešvārdu lietojumam, tie mūsdienu latviešu valodā parādās diezgan bieži.&lt;ref name=&quot;LVLetterFreq&quot; /&gt;}}
| ef
| {{unicode|/f/}}
| 0,33%
| [[M]], m
| em
| {{unicode|/m/}}
| 3,54%
| [[V]], v
| vē
| {{unicode|/v/}}
| 2,84%
|-
| [[G]], g
| gā
| {{unicode|/g/}}
| 1,67%
| [[N]], n
| en
| {{unicode|/n̪/,/ŋ/}}
| 4,30%
| [[Z]], z
| zē
| {{unicode|/z̪/}}
| 1,82%
|-
| [[Ģ]], ģ
| ģē
| {{unicode|/ɟ/}}
| 0,16%
| [[Ņ]], ņ
| eņ
| {{unicode|/ɲ/}}
| 0,38%
| [[Ž]], ž
| žē
| {{unicode|/ʒ/}}
| 0,21%
|}
{{notelist}}

=== Dz un Dž ===
Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{unicode|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{unicode|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem.

=== Ā, Ē, Ī un Ū ===
Patskaņu burti [[A]], [[E]], [[I]] un [[U]] var būt papildināti ar [[garumzīme|garumzīmi]], lai norādītu to garumu, nemodificēti burti ir īsi.

=== Č, Š un Ž ===
Mūsdienu latviešu alfabētā ir trīs modificēti burti ar [[apgrieztais jumtiņš|apgriezto jumtiņu]] (ˇ), kas aizgūti no [[čehu valoda|čehu]] ortogrāfijas — [[Č]], [[Š]] un [[Ž]]. Šie burti tiek izrunāti attiecīgi kā {{unicode|/tʃ/}}, {{unicode|/ʃ/}} un {{unicode|/ʒ/}}.

=== Ģ, Ķ, Ļ un Ņ ===
Burti [[Ģ]], [[Ķ]], [[Ļ]] un [[Ņ]] ir rakstīti ar [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem tiem (mazajam burts g raksta virspusē). Tie ir modificētas ([[palatalizācija|palatalizētas]]) [[G]], [[K]], [[L]] un [[N]] versijas un attiecīgi apzīmē skaņas {{unicode|/ɟ/}}, {{unicode|/c/}}, {{unicode|/ʎ/}} un {{unicode|/ɲ/}}.

=== Kārtošana ===
Alfabētiskā kārtošanā burti Č, Š, Ž, Ģ, Ķ, Ļ un Ņ tiek šķiroti atsevišķi no to nemodificētajiem ekvivalentiem, bet Ā, Ē, Ī un Ū bieži tiek šķiroti kā vienkārši A, E, I, U.

== Vēsturiskas alfabēta variācijas ==
[[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|&quot;Vecajā ortogrāfijā&quot;, izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]]
No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos izmantoja modificēto [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] (fraktūru).

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Burts
! Nosaukums
! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]]
!Burts
! Nosaukums
! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]]
!Burts
! Nosaukums
! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]]
|-
| 𝔄, 𝔞
| a
| {{IPA|/ɑ/}}
| ℌ, 𝔥
| hā
| {{IPA|/x/,/h/}}
| 𝔒 (𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥)
| o
| {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}}
|-
| 𝔄𝔥 (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂)
| garais ā
| {{IPA|/ɑː/}}
| ℑ, 𝔦
| i
| {{IPA|/i/}}
| 𝔓, 𝔭
| pē
| {{IPA|/p/}}
|-
| 𝔅, 𝔟
| bē
| {{IPA|/b/}}
| ℑ𝔥 (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂)
| garais ī
| {{IPA|/iː/}}
| ℜ (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷)
| er
| {{IPA|/r/,/rʲ/}}
|-
| ℭ (ℨ), 𝔠 (𝔷)
| cē
| {{IPA|/ts/}}
| 𝔍, 𝔧
| jē
| {{IPA|/j/}}
| 𝔖̷, ſ, 𝔰̷
| es
| {{IPA|/s/}}
|-
| 𝔗ſ𝔠𝔥, 𝔱ſ𝔠𝔥
| čē
| {{IPA|/tʃ/}}
| 𝔎, 𝔨
| kā
| {{IPA|/k/}}
| 𝔖̷𝔠𝔥, 𝔰̷𝔠𝔥
| eš
| {{IPA|/ʃ/}}
|-
| 𝔇, 𝔡
| dē
| {{IPA|/d/}}
| 𝔎̷, 𝔨̷
| ķē
| {{IPA|/c/}}
| 𝔗, 𝔱
| tē
| {{IPA|/t/}}
|-
| 𝔈, 𝔢
| e
| {{IPA|/e/,/æ/}}
| 𝔏, 𝔩
| el
| {{IPA|/l/}}
| 𝔘, 𝔲
| u
| {{IPA|/u/}}
|-
| 𝔈𝔥 (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂)
| garais ē
| {{IPA|/eː/,/æː/}}
| 𝔏̷, 𝔩̷
| eļ
| {{IPA|/ʎ/}}
| 𝔘𝔥 (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂)
| garais ū
| {{IPA|/uː/}}
|-
| 𝔉, 𝔣
| ef
| {{IPA|/f/}}
| 𝔐, 𝔪
| em
| {{IPA|/m/}}
| 𝔙, 𝔳
| vē
| {{IPA|/v/}}
|-
| 𝔊, 𝔤
| gā
| {{IPA|/g/}}
| 𝔑, 𝔫
| en
| {{IPA|/n/,/ŋ/}}
| 𝔖, 𝔰
| zē
| {{IPA|/z/}}
|-
| 𝔊̷, 𝔤̷
| ģē
| {{IPA|/ɟ/}}
| 𝔑̷, 𝔫̷
| eņ
| {{IPA|/ɲ/}}
| 𝔖𝔠𝔥, 𝔰𝔠𝔥
| žē
| {{IPA|/ʒ/}}
|}
Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas (&quot;čupu burtus&quot;) 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥.
Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja [[antīkva]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos.

Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un [[digrafs|digrafus]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch.

Pareizrakstības reformu, aizstājot Ŗ ar R, CH ar H un Ō ar O, pieņēma 1938. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Laikraksts &quot;Latvietis&quot; |url=https://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php |access-date=2022-06-24 |website=www.laikraksts.com}}&lt;/ref&gt; bet pēc tam 1939. gadā Ŗ un CH atjaunoja,&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:56156%7Carticle:DIVL174 Apstiprināti pareizrakstības komisijas atzinumi par latviešu pareizrakstību // Latvijas kareivis. — 1939. — № 155.]&lt;/ref&gt; Ō atjaunoja 1940. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pareizrakstība-1940 |url=https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg/edit?usp=embed_facebook |access-date=2022-06-24 |website=Google Docs |language=lv}}&lt;/ref&gt; Ŗ un Ō beidzot no alfabēta izņēma 1946. gadā&lt;ref name=&quot;noteikumi&quot; /&gt; un CH — 1957. gadā.&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:237380%7Carticle:DIVL14 Valodas kultūrai // Cīņa. — 1957. — № 306.]&lt;/ref&gt;

Burtus CH, Ō un Ŗ joprojām lieto drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms [[Latvijas PSR|padomju laika]] valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, kas paredzēts latviešu diasporai un kurā izmanto vecāku ortogrāfiju, tostarp burtus CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts &quot;[[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]]&quot;.

=== Ŗ, ŗ ===
Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]&lt;/ref&gt; tad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atjaunoja 1940. gadā&lt;ref&gt;[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]&lt;/ref&gt; un atkal atcēla 1946. gadā.&lt;ref name=&quot;noteikumi&quot;&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946&lt;/ref&gt;

Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ:
* ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa;
* dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā;
* vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos.
* slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts;
* divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}&lt;/ref&gt;


Burti CH, Ō un Ŗ joprojām tiek lietoti drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms padomju laika valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, lai arī tāds, kas paredzēts latviešu diasporai, bet kurā tiek izmantota vecāka ortogrāfija, tostarp burti CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts “Brīvā Latvija”.

== Alfabēta trūkumi un priekšrocības ==
* Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː].
* Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]).
* Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː].
* Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka'').

No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{latviešu alfabēts}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]]</text>
      <sha1>4vebv54y4pibo3x39ncexwpv72v73pg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Rīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13738</id>
    <revision>
      <id>4493361</id>
      <parentid>4183548</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:49:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11559" sha1="rz14bebt3ctr8l8vnlc0nnt3lz64dx7" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = 
 | bg_color        = 
 | nos             = FK Rīga
 | logo_links      = FK Riga.png
 | logo_izm        = 
 | pilns           = Futbola klubs Rīga
 | iesauka         = 
 | pilsēta         = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 | līga            = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
 | sez             = [[Latvijas futbola Virslīga 2008|2008]]
 | poz             = 6. vieta
 | dib             = 1999
 | dib_mēn         = 
 | dib_dat         = 
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 2008
 | darbojās        = 
 | stad            = [[Latvijas Universitātes stadions|LU stadions]]
 | ietilp          = 5000
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Latvia}} Pāvels Ļihačevs
 | menedžeris      = 
 | tren            = 
 | kapteinis       = 
 | mediji          = 
 | sadarbojas      = 
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = 
 | uzvaras1        = 
 | līga2           = 
 | uzvaras2        = 
 | līga3           = 
 | uzvaras3        = 
 | līga4           = 
 | uzvaras4        = 
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1=|
  pattern_b1=_thinwhitesides |
  pattern_ra1=|
  leftarm1=0000FF|
  body1=0000FF|
  rightarm1=0000FF|
  shorts1=0000FF|
  socks1=FFFFFF|
}}
'''FK Rīga''' ir bijušais [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas pastāvēja no [[1999]]. līdz [[2008. gads|2008]]. gadam. Klubs jau sava pirmajā pastāvēšanas sezonā ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]], finālā pārspējot [[Skonto FC]]. 1999. gadā FK Rīga spēlēja [[UEFA kauss|UEFA kausa izcīņā]]. 2007. gadā FK Rīga pirmoreiz ieguva medaļas Latvijas čempionātā, izcīnot 3. vietu. Pēc 2008. gada sezonas beigām klubs bankrotēja. Kluba struktūrā esošā Rīgas Futbola skola apvienojās ar [[JFK Olimps/ASK]].

== Vēsture ==
=== 1999. gads ===
FK Rīga tika dibināts [[1999]]. gadā. Kluba darbības pirmajā gadā komandas galvenais treneris bija bijušais [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris [[Jānis Gilis]]. Komandas treneru sastāvā bija arī [[Viktors Ņesterenko]] un [[Jānis Skredelis]], par kluba prezidentu kļuva [[Kārlis Villerušs]]. Komanda izcīnīja savu pirmo un vienīgo [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu futbolā]], finālā pārspējot [[Skonto FC|Skonto]]. Kausa fināls [[1999]]. gadā notika maija beigās, līdz ar to FK Rīga jau tajā pašā gadā varēja piedalīties nopelnītajā [[UEFA kausa izcīņa]]s turnīrā.

Latvijas čempionātā komanda izcīnīja 6. vietu par vienu punktu atpaliekot no [[Valmieras FK]]. Tajā sezonā &quot;Rīgas&quot; rezultatīvākais bombardieris bija [[Jurijs Molotkovs]] (7 vārti). Komandas sastāvā bija pieredzējušais Latvijas izlases vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]] un citi vietējie futbolisti, kuru karjera tuvojās beigām — [[Aleksejs Šarando]], [[Jurijs Karašausks]], [[Ēriks Grigjans]], [[Dzintars Sproģis]]. Kvalifikācijas kārtas pirmajā mačā savā laukumā ar Zviedrijas [[Helsingborg]] tika spēlēts neizšķirti 0:0, bet izbraukumā pretinieku pārākums tika atzīts ar 0:5.

=== 2000. gads ===
Iepriekšējās sezonas beigās klubā bija finansiālas problēmas, ar ko nemierā bija [[Jānis Gilis]] un viņu amatā nomainīja [[Georgijs Gusarenko]].&lt;ref name=&quot;nra-10&quot;&gt;[http://www.nra.lv/zinas/11228-futbola-kluba-riga-desmit-gadu.htm Futbola kluba «Rīga» desmit gadu], Askolds Uldriķis, NRA&lt;/ref&gt;
[[2000. gads|2000]]. gadā FK Rīga izcīnīja to, ko neizdevās [[1999]]. gadā - 5. vietu. Līdz ceturtajai vietai pietrūka četri punkti (4. vieta - [[Dinaburg FC]]). Otro gadu pēc kārtas par kluba rezultatīvāko bombardieri kļuva uzbrucējs [[Jurijs Molotkovs]], iesitot 11 vārtus.

=== 2001. gads ===
[[2001. gads|2001]]. gadā galvenā trenera pienākumus sāka pildīt [[Viktors Ņesterenko]]. [[2001. gads|2001]]. gadā 3 gadu pastāvēšanas komandai bija sliktākais sniegums - 7. vieta. Sestā vieta [[Valmieras FK]] apsteidza FK Rīga par 5 punktiem. Labākais vārtu guvējs bija pussargs [[Vladimirs Babičevs]] (5 vārti).

=== 2002. gads ===
2002. gada sezonā FK Rīga ievietojās 7. vietā no astoņām komandām. Tika atkārtots pagājušās sezonas neveiksmīgais sniegums.

=== 2003. gads ===
2003. gada sezonā klubs ieņēma 5. vietu. Rezultatīvākā spēlētāja godu ar 5 vārtiem dalīja 4 spēlētāji — [[Rolands Krjauklis]], [[Roberts Mežeckis]], [[Jurijs Žigajevs]] un [[Māris Leščinskis]].

=== 2004. gads ===
[[2004. gads|2004]]. gadā galvenā trenera pienākumus pārņēma [[Pols Ešvorts]], kurš iepriekš ir trenējis [[FK Ventspils]]. Viņa vadītā komanda izcīnīja 6. vietu Virslīgā. Par komandas rezultatīvāko spēlētāju ar 9 vārtiem kļuva [[Kamerūna]]s uzbrucējs [[Klods Parfē Ngons]].

=== 2005. gads ===
[[2005. gads|2005]]. gadā par galveno treneri kļuva [[Ēriks Grigjans]], kurš palīdzēja komandai izcīnīt 5. vietu, no 4. vietas atpaliekot par vienu punktu. Rezultatīvākais spēlētājs ar 6 vārtiem bija [[Deniss Aščuks]].

=== 2006. gads ===
Līdz ar neveiksmēm [[2006. gads|2006]]. gada sezonas sākumā Grigjana pienākumus jūnijā pārņēma [[Sergejs Semjonovs]]. Komanda izcīnīja 7. vietu Virslīgā. Par komandas rezultatīvāko spēlētāju ar 5 gūtiem vārtiem kļuva aizsargs [[Roberts Mežeckis]].

=== 2007. gads ===
[[Attēls:Virsliga 2007 FK Riga-Skonto.jpg|thumb|right|250px|Kluba leģionārs Dmitrijs Skobļakovs cīņā ar [[Skonto FC]] spēlētāju [[Aleksejs Višņakovs|Višņakovu]] 2007. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonā]]
[[2007. gads|2007]]. gadā komanda aizvadīja savu veiksmīgāko gadu, izcīnot trešo vietu čempionātā, par diviem punktiem apsteidzot [[Skonto FC|Skonto]] un tādējādi kļūstot par tā gada labāko [[Rīga]]s [[futbols|futbola]] klubu. Par kluba rezultatīvāko spēlētāju ar 15 gūtiem vārtiem kļuva [[Krievija]]s leģionārs [[Andrejs Nikolajevs]]. Ar labu spēli izcēlās arī [[Jurijs Žigajevs]], kurš saņēma uzaicinājumu uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]].

Komandā bija sapulcināti pieredzējuši vietējā čempionāta spēlētāji ([[Artūrs Zakreševskis]], [[Igors Korabļovs]], vārtsargs [[Andrejs Pavlovs]]) un spejīgi leģionāri — lietuviešu aizsargs [[Tads Papičkis]], ukraiņu pussargs [[Orests Dorošs]], Krievijas leģionāri [[Dmitrijs Skobļakovs]], [[Andrejs Nikolajevs]] un [[Jevgēņijs Landirevs]].&lt;ref&gt;[http://www.sporto.lv/node/356 FK Rīga ekstrēmās pārvērtības]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== 2008. gads ===
[[Attēls:Virsliga 2008 FK Riga-Fk Ventspils.jpg|thumb|left|250px|FK Rīga leģionārs [[Andrejs Agafonovs]] dodas uzbrukumā]]
[[2008. gads|2008]]. gada sezonas sākumā par komandas galveno treneri kļuva [[Genādijs Morozovs]]. Komandā bija sapulcināti pieredzējuši leģionāri, ieskaitot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlases]] pussargu [[Mindaugs Kalons|Mindaugu Kalonu]].

Šajā sezonā FK Rīga piedalījās [[Intertoto kauss|Intertoto kausa]] izcīņā. Pirmajā kārtā pieveikta tika [[Islande]]s komanda [[Fylkir]], savā laukumā zaudējot ar 1:2, bet viesos uzvarot ar 2:0. Turnīra otrajā kārtā Rīga pieveica [[Īrija]]s klubu [[Dublinas &quot;Bohemians&quot;]], savā laukumā uzvarot ar 1:0, bet viesos zaudējot ar 1:2, nākamajā kārtā iekļūstot, pateicoties vairāk izbraukumā gūtiem vārtiem. Trešajā turnīra kārtā Rīga spēlēja ar [[Zviedrija]]s klubu [[Boras &quot;Elfsborg&quot;]], viesos zaudējot ar 0:1, bet mājas spēlē, kas notika [[Liepāja|Liepājā]] nospēlējot 0:0.

Jau sezonas sākumā klubam radās finansiālas problēmas un sezonas vidū to pameta daudzi leģionāri. Sezonas beigās spēlētāji, protestējot pret neizmaksātajām algām, neieradās uz spēli pret [[FHK Liepājas Metalurgs]].&lt;ref&gt;[http://diena.lv/lat/sports/futbols/fk-riga-pieskir-tehnisko-zaudejumu FK Rīga pieškir tehnisko zaudējumu]{{Novecojusi saite}} diena.lv&lt;/ref&gt; Klubs sezonu tomēr pabeidza. Pēc sezonas kluba galvenais treneris iesniedza prasību tiesā, prasot atzīt kluba maksātnespēju.&lt;ref&gt;[http://diena.lv/lat/laikraksts/sports/fk-riga-draud-bankrots FK Rīga draud bankrots]{{Novecojusi saite}} diena.lv&lt;/ref&gt; Kluba vadība izteica gatavību komandu saglabāt un arī nākamgad spēlēt Virslīgā.&lt;ref&gt;[http://diena.lv/lat/sports/futbols/ies-maksatnespejas-celu FK Rīga vadība pieļauj bankrotu, taču klubu cer saglabāt]{{Novecojusi saite}} diena.lv&lt;/ref&gt;

Sezonu komanda noslēdza 6. vietā. Par rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Mihails Miholaps]] ar 6 vārtiem, lai arī jau sezonas vidū viņš devās uz [[Kazahstāna]]s klubu [[Karagandi &quot;Šahter&quot;]].

== Iegūtie tituli ==

* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēji]] (1)'''
** 1999

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/1998 till:01/07/2008
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1999
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/1998 till:01/07/1999  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1999|6]]
  from:01/07/1999 till:01/07/2000  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2000|5]]
  from:01/07/2000 till:01/07/2001  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2001|7]]
  from:01/07/2001 till:01/07/2002  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|7]]
  from:01/07/2002 till:01/07/2003  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|5]]
  from:01/07/2003 till:01/07/2004  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2004|6]]
  from:01/07/2004 till:01/07/2005  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2005|5]]
  from:01/07/2005 till:01/07/2006  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2006|7]]
  from:01/07/2006 till:01/07/2007  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2007|3]]
  from:01/07/2007 till:01/07/2008  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2008|6]]

  from:01/07/1998 till:01/07/2008  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Slaveni spēlētāji ==
* [[Vladimirs Babičevs]]
* [[Mindaugs Kalons]]
* [[Oļegs Karavajevs]]
* [[Igors Korabļovs]]
* [[Mihails Miholaps]]
* [[Vladimirs Žavoronkovs]]
* [[Jurijs Žigajevs]]

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Jānis Gilis]] ([[1999]])
* {{flaga|Latvija}} [[Georgijs Gusarenko]] ([[2000. gads|2000]] - [[2001. gads|2001]])
* {{flaga|Latvija}} [[Viktors Ņesterenko]] ([[2001. gads|2001]] - [[2002]])
* {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Dorofejevs]] ([[2002]]) ''(vietas izpildītājs)''
* {{flaga|Latvija}} Georgijs Gusarenko ([[2002]])
* {{flaga|Latvija}} Viktors Ņesterenko ([[2002]] - [[2003. gads|2003]])
* {{flaga|Anglija}} [[Pols Ešvorts]] ([[2004. gads|2004]])
* {{flaga|Latvija}} [[Ēriks Grigjans]] ([[2005. gads|2005]] - [[2006. gads|2006]])
* {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] ([[2006. gads|2006]] - [[2007. gads|2007]])
* {{flaga|Krievija}} [[Genādijs Morozovs]] ([[2008. gads|2008]])
* {{flaga|Krievija}} [[Anatolijs Šeļests]] ([[2008. gads|2008]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nra.lv/zinas/11228-futbola-kluba-riga-desmit-gadu.htm Futbola kluba «Rīga» desmit gadu]

[[Kategorija:Bijušie Latvijas futbola klubi|Rīga]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]</text>
      <sha1>rz14bebt3ctr8l8vnlc0nnt3lz64dx7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beļģijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14828</id>
    <revision>
      <id>4493169</id>
      <parentid>4491316</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T21:05:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pasaules čempionātos */</comment>
      <origin>4493169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8210" sha1="7apqh8no1kjnkyrjpd6f78feefvzt6d" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Beļģija
| Badge              = Royal Belgian Football Association logo.svg
| FIFA Trigramme     = BEL 
| Nickname           = ''Rode Duivels'' / ''Diables Rouges'' / ''Rote Teufel''&lt;br /&gt;(Sarkanie velni) 
| Association        = [[Beļģijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]])
| Coach              = {{flaga|FRA}} [[Rudi Garsija]]
| Asst Manager       = 
| Captain            = [[Juri Tīlemanss]]
| Most caps          = [[Jans Vertongens]] (157)
| Top scorer         = [[Romelu Lukaku]] (93)
| FIFA Rank          = {{Nft rank|9.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2025|11|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| 1st ranking date =  
| FIFA max = 1.
| FIFA max date = 2015. gada novembris — 2016. gada marts, 2018. gada septembris — 2022. gada marts
| FIFA min = 71.
| FIFA min date = 2007. gada jūnijs
| Home Stadium       = [[Karaļa Boduēna stadions]]
| pattern_la1           = _bel24h
| pattern_b1            = _bel24h
| pattern_ra1           = _bel24h
| pattern_sh1           = _bel24h
| pattern_so1           = 
| leftarm1              = 8A0B11
| body1                 = 8A0B11
| rightarm1             = 8A0B11
| shorts1               = 000000
| socks1                = 8A0B11
| pattern_la2           = _bel24a
| pattern_b2            = _bel24a
| pattern_ra2           = _bel24a
| pattern_sh2           = _bel24a
| pattern_so2           = 
| leftarm2              = 87CEEB
| body2                 = 87CEEB
| rightarm2             = 87CEEB
| shorts2               = AF5733
| socks2                = FFFFFF
| First game = {{fb|BEL}} 3:3 {{fb-rt|FRA}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) 
| Largest win = {{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|ZAM}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1994|6|4|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BEL}} 10:1 {{fb-rt|SMR}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|2001|2|28|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|GIB}} &lt;br /&gt;([[Ljēža]], [[Beļģija]]; {{dat|2017|8|31|N|bez}})
| Largest loss = {{flaga|ENG}} Anglija (amatieri) 11:2 {{fb-rt|BEL}}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1909|4|17|N|bez}}) 
|World cup apps = 15
|World cup first = 1930
|World cup best = 3. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
|Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
|Regional cup apps = 7
|Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]
|Regional cup best = 2. vieta: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]
}}

'''Beļģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Beļģijas futbola izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola asociācija]]. Lielākais izlases sasniegums ir 3. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izlase guva lielus panākumus arī 1980. gados, kad [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]] ieņēma otro vietu, bet pēc sešiem gadiem [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausa turnīrā]] bija ceturtie. Beļģijas izlase ir viena no 13 izlasēm, kas piedalījās pašā pirmajā Pasaules kausa turnīrā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Grupu turnīrs
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 4. vieta
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 3. vieta
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nekvalificējās''
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējas''
* [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — 3. vieta
* [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 2. vieta
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Grupu turnīrs
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās''
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās''
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Nekvalificējās
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/01072024-francijai_turpina_veikties_vertogens_raid&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|7||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Jans Vertongens]]
|2007—2024
|157
|-
|'''[[Aksels Vitsels]]'''
|2008—pašlaik
|139
|-
|'''[[Romelu Lukaku]]'''
|2010—pašlaik
|131
|-
|[[Tobijs Alderveirelds]]
|2009—2022
|127
|-
|[[Edens Azārs]]
|2008—2022
|126
|-
|'''[[Kevins de Breine]]'''
|2010—pašlaik
|123
|-
|'''[[Tibo Kurtuā]]'''
|2011—pašlaik
|114
|-
|[[Drīss Mertenss]]
|2011—2022
|109
|-
|[[Jans Kēlemanss]]
|1977—1991
|96
|-
|[[Timijs Simonss]]
|2001—2016
|94
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Romelu Lukaku]]'''
|2010—pašlaik
|93
|-
|'''[[Kevins de Breine]]'''
|2010—pašlaik
|38
|-
|[[Edens Azārs]]
|2008—2022
|33
|-
|[[Bernards Vorhofs]]
|1928—1940
|30
|-
|[[Pauls van Himsts]]
|1960—1974
|30
|-
|[[Marks Vilmotss]]
|1990—2002
|28
|-
|[[Džozefs Mermanss]]
|1945—1956
|28
|-
|[[Miši Batšuaji]]
|2015—2024
|27
|-
|[[Rejs Brains]]
|1925—1939
|26
|-
|[[Roberts De Vēns]]
|1906—1913
|26
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Beļģija}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Beļģijas futbola izlase
| titlestyle = background:#EF3340; color:#FDDA25;
| list       = 
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Beļģijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>7apqh8no1kjnkyrjpd6f78feefvzt6d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493286</id>
      <parentid>4493169</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:00:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Spēlētāju rekordi */</comment>
      <origin>4493286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8211" sha1="tdizb1f1x8dw6vgb4jc4fjgr4hk5vso" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Beļģija
| Badge              = Royal Belgian Football Association logo.svg
| FIFA Trigramme     = BEL 
| Nickname           = ''Rode Duivels'' / ''Diables Rouges'' / ''Rote Teufel''&lt;br /&gt;(Sarkanie velni) 
| Association        = [[Beļģijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]])
| Coach              = {{flaga|FRA}} [[Rudi Garsija]]
| Asst Manager       = 
| Captain            = [[Juri Tīlemanss]]
| Most caps          = [[Jans Vertongens]] (157)
| Top scorer         = [[Romelu Lukaku]] (93)
| FIFA Rank          = {{Nft rank|9.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2025|11|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| 1st ranking date =  
| FIFA max = 1.
| FIFA max date = 2015. gada novembris — 2016. gada marts, 2018. gada septembris — 2022. gada marts
| FIFA min = 71.
| FIFA min date = 2007. gada jūnijs
| Home Stadium       = [[Karaļa Boduēna stadions]]
| pattern_la1           = _bel24h
| pattern_b1            = _bel24h
| pattern_ra1           = _bel24h
| pattern_sh1           = _bel24h
| pattern_so1           = 
| leftarm1              = 8A0B11
| body1                 = 8A0B11
| rightarm1             = 8A0B11
| shorts1               = 000000
| socks1                = 8A0B11
| pattern_la2           = _bel24a
| pattern_b2            = _bel24a
| pattern_ra2           = _bel24a
| pattern_sh2           = _bel24a
| pattern_so2           = 
| leftarm2              = 87CEEB
| body2                 = 87CEEB
| rightarm2             = 87CEEB
| shorts2               = AF5733
| socks2                = FFFFFF
| First game = {{fb|BEL}} 3:3 {{fb-rt|FRA}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) 
| Largest win = {{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|ZAM}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1994|6|4|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BEL}} 10:1 {{fb-rt|SMR}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|2001|2|28|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|GIB}} &lt;br /&gt;([[Ljēža]], [[Beļģija]]; {{dat|2017|8|31|N|bez}})
| Largest loss = {{flaga|ENG}} Anglija (amatieri) 11:2 {{fb-rt|BEL}}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1909|4|17|N|bez}}) 
|World cup apps = 15
|World cup first = 1930
|World cup best = 3. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
|Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
|Regional cup apps = 7
|Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]
|Regional cup best = 2. vieta: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]
}}

'''Beļģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Beļģijas futbola izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola asociācija]]. Lielākais izlases sasniegums ir 3. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izlase guva lielus panākumus arī 1980. gados, kad [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]] ieņēma otro vietu, bet pēc sešiem gadiem [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausa turnīrā]] bija ceturtie. Beļģijas izlase ir viena no 13 izlasēm, kas piedalījās pašā pirmajā Pasaules kausa turnīrā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Grupu turnīrs
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 4. vieta
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 3. vieta
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nekvalificējās''
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējas''
* [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — 3. vieta
* [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 2. vieta
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Grupu turnīrs
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās''
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās''
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Nekvalificējās
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/01072024-francijai_turpina_veikties_vertogens_raid&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|11||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Jans Vertongens]]
|2007—2024
|157
|-
|'''[[Aksels Vitsels]]'''
|2008—pašlaik
|140
|-
|'''[[Romelu Lukaku]]'''
|2010—pašlaik
|132
|-
|[[Tobijs Alderveirelds]]
|2009—2022
|127
|-
|[[Edens Azārs]]
|2008—2022
|126
|-
|'''[[Kevins de Breine]]'''
|2010—pašlaik
|124
|-
|'''[[Tibo Kurtuā]]'''
|2011—pašlaik
|114
|-
|[[Drīss Mertenss]]
|2011—2022
|109
|-
|[[Jans Kēlemanss]]
|1977—1991
|96
|-
|[[Timijs Simonss]]
|2001—2016
|94
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Romelu Lukaku]]'''
|2010—pašlaik
|93
|-
|'''[[Kevins de Breine]]'''
|2010—pašlaik
|38
|-
|[[Edens Azārs]]
|2008—2022
|33
|-
|[[Bernards Vorhofs]]
|1928—1940
|30
|-
|[[Pauls van Himsts]]
|1960—1974
|30
|-
|[[Marks Vilmotss]]
|1990—2002
|28
|-
|[[Džozefs Mermanss]]
|1945—1956
|28
|-
|[[Miši Batšuaji]]
|2015—2024
|27
|-
|[[Rejs Brains]]
|1925—1939
|26
|-
|[[Roberts De Vēns]]
|1906—1913
|26
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Beļģija}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Beļģijas futbola izlase
| titlestyle = background:#EF3340; color:#FDDA25;
| list       = 
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Beļģijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>tdizb1f1x8dw6vgb4jc4fjgr4hk5vso</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493287</id>
      <parentid>4493286</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:01:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4493287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8542" sha1="dcy24jo5k3xmqrfllbfxjmi4oq7gx3y" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Beļģija
| Badge              = Royal Belgian Football Association logo.svg
| FIFA Trigramme     = BEL 
| Nickname           = ''Rode Duivels'' / ''Diables Rouges'' / ''Rote Teufel''&lt;br /&gt;(Sarkanie velni) 
| Association        = [[Beļģijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]])
| Coach              = {{flaga|FRA}} [[Rudi Garsija]]
| Asst Manager       = 
| Captain            = [[Juri Tīlemanss]]
| Most caps          = [[Jans Vertongens]] (157)
| Top scorer         = [[Romelu Lukaku]] (93)
| FIFA Rank          = {{Nft rank|9.|steady||date=2026. gada 11. jūnijs}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2025|11|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| 1st ranking date =  
| FIFA max = 1.
| FIFA max date = 2015. gada novembris — 2016. gada marts, 2018. gada septembris — 2022. gada marts
| FIFA min = 71.
| FIFA min date = 2007. gada jūnijs
| Home Stadium       = [[Karaļa Boduēna stadions]]
| pattern_la1           = _bel26h
| pattern_b1            = _bel26hA
| pattern_ra1           = _bel26h
| pattern_sh1           = _bel26h
| pattern_so1           = _bel26hl
| leftarm1              = ee3137
| body1                 = ee3137
| rightarm1             = ee3137
| shorts1               = 000000
| socks1                = 000000
| pattern_la2           = _bel26a
| pattern_b2            = _bel26a
| pattern_ra2           = _bel26a
| pattern_sh2           = _bel26a
| pattern_so2           = _adidasblackl
| leftarm2              = 8bddf5
| body2                 = 8bddf5
| rightarm2             = 8bddf5
| shorts2               = FFFFFF
| socks2                = FFFFFF
| First game = {{fb|BEL}} 3:3 {{fb-rt|FRA}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) 
| Largest win = {{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|ZAM}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1994|6|4|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BEL}} 10:1 {{fb-rt|SMR}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|2001|2|28|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|GIB}} &lt;br /&gt;([[Ljēža]], [[Beļģija]]; {{dat|2017|8|31|N|bez}})
| Largest loss = {{flaga|ENG}} Anglija (amatieri) 11:2 {{fb-rt|BEL}}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1909|4|17|N|bez}}) 
|World cup apps = 15
|World cup first = 1930
|World cup best = 3. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
|Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
|Regional cup apps = 7
|Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]
|Regional cup best = 2. vieta: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]
}}

'''Beļģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Beļģijas futbola izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola asociācija]]. Lielākais izlases sasniegums ir 3. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izlase guva lielus panākumus arī 1980. gados, kad [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]] ieņēma otro vietu, bet pēc sešiem gadiem [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausa turnīrā]] bija ceturtie. Beļģijas izlase ir viena no 13 izlasēm, kas piedalījās pašā pirmajā Pasaules kausa turnīrā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Grupu turnīrs
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 4. vieta
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 3. vieta
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/10072026-belgi_aptur_spanijas_rekordu_bet_merino_a |title=Beļģi aptur Spānijas rekordu, bet Merino atkal kļūst par varoni|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|07|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] —
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nekvalificējās''
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējas''
* [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — 3. vieta
* [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 2. vieta
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Grupu turnīrs
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās''
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās''
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Nekvalificējās
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/01072024-francijai_turpina_veikties_vertogens_raid&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|11||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Jans Vertongens]]
|2007—2024
|157
|-
|'''[[Aksels Vitsels]]'''
|2008—pašlaik
|140
|-
|'''[[Romelu Lukaku]]'''
|2010—pašlaik
|132
|-
|[[Tobijs Alderveirelds]]
|2009—2022
|127
|-
|[[Edens Azārs]]
|2008—2022
|126
|-
|'''[[Kevins de Breine]]'''
|2010—pašlaik
|124
|-
|'''[[Tibo Kurtuā]]'''
|2011—pašlaik
|114
|-
|[[Drīss Mertenss]]
|2011—2022
|109
|-
|[[Jans Kēlemanss]]
|1977—1991
|96
|-
|[[Timijs Simonss]]
|2001—2016
|94
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Romelu Lukaku]]'''
|2010—pašlaik
|93
|-
|'''[[Kevins de Breine]]'''
|2010—pašlaik
|38
|-
|[[Edens Azārs]]
|2008—2022
|33
|-
|[[Bernards Vorhofs]]
|1928—1940
|30
|-
|[[Pauls van Himsts]]
|1960—1974
|30
|-
|[[Marks Vilmotss]]
|1990—2002
|28
|-
|[[Džozefs Mermanss]]
|1945—1956
|28
|-
|[[Miši Batšuaji]]
|2015—2024
|27
|-
|[[Rejs Brains]]
|1925—1939
|26
|-
|[[Roberts De Vēns]]
|1906—1913
|26
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Beļģija}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Beļģijas futbola izlase
| titlestyle = background:#EF3340; color:#FDDA25;
| list       = 
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Beļģijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>dcy24jo5k3xmqrfllbfxjmi4oq7gx3y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portugāles futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15256</id>
    <revision>
      <id>4493320</id>
      <parentid>4491870</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:28:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4493320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13089" sha1="7c0geoj7p0t6i62r0l3i55108sc2b5h" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
 | Name               = Portugāle
 | Badge              = Futbols-Portugale.png
 | FIFA Trigramme     = POR
 | Nickname           = ''Selecção das Quinas''
 | Association        = [[Portugāles Futbola federācija]]
 | Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]])
 | Coach              = {{flaga|POR}} [[Žorže Žezušs]]
 | Captain            = [[Krištianu Ronaldu]]
 | Most caps          = [[Krištianu Ronaldu]] (233)
 | Top scorer         = [[Krištianu Ronaldu]] (146)
 | FIFA Rank          = {{Nft rank|5.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}}
 | FIFA max           = 3.
 | FIFA max date      = 2010. gada maijs—jūnijs, 2012. gada oktobris, 2014. gada aprīlis—jūnijs, 2017. gada septembris — 2018. gada aprīlis
 | FIFA min           = 43.
 | FIFA min date      = 1998. gada augusts
| pattern_la1              = _por26h
| pattern_b1               = _por26h
| pattern_ra1              = _por26h
| pattern_sh1              = _por26h
| pattern_so1              = _por26h2l
| leftarm1                 = a73737
| body1                    = a73737
| rightarm1                = a73737
| shorts1                  = a73737
| socks1                   = 2d7f7b
| pattern_la2              = _por26a
| pattern_b2               = _por26a
| pattern_ra2              = _por26a
| pattern_sh2              = _por26a
| pattern_so2              = _por26al
| leftarm2                 = ffffff
| body2                    = ffffff
| rightarm2                = ffffff
| shorts2                  = ffffff
| socks2                   = ffffff
 | First game         = {{fb|ESP|1873}} 3:1 {{fb-rt|Portugāle}}&lt;br /&gt;([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1921|12|18||bez}})
 | Largest win        = {{fb|Portugāle}} 9:0 {{fb-rt|LUX}}&lt;br /&gt;([[Almansila]], [[Portugāle]]; {{dat|2023|9|11||bez}})
 | Largest loss       = {{fb|Portugāle}} 0:10 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Lisabona]], [[Portugāle]]; {{dat|1947|5|25||bez}})
 | World cup apps     = 9
 | World cup first    = 1966
 | World cup best     = 3. vieta: [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]
 | Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
 | Regional cup apps  = 9
 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]
 | Regional cup best  = '''Čempioni:''' [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]
 | Confederations cup apps  = 1
 | Confederations cup first = 2017
 | Confederations cup best  = 3. vieta: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]]
}}

'''Portugāles futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Portugāle|Portugāli]] starptautiskās futbola sacensībās. Portugāles futbola izlasi pārvalda [[Portugāles Futbola federācija]]. Lielākie Portugāles izlases panākumi ir 3. vieta [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kā arī izcīnīta uzvara [[Francija|Francijā]] notiekošajā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionātā]] Portugāle pusfinālā zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]], bet spēlē par 3. vietu piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasei]], ieņemot 4. vietu.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās''
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — 3. vieta
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās''
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 4. vieta
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Astotdaļfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/07072026-spani_kompensacijas_laika_izrauj_uzvaru_p|title=Video: Spāņi kompensācijas laikā izrauj uzvaru pār Ronaldu vienību|date=2026. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās''
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Pusfināls
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās''
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Pusfināls
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — 2. vieta
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Pusfināls
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — '''Čempioni'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Ceturtdaļfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-francija_iesit_visas_pendeles_un_ceturtda|title=Francija iesit visas pendeles un ceturtdaļfinālā izslēdz Portugāli|date=2024. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|7||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|'''[[Krištianu Ronaldu]]'''
|2003—pašlaik
|233
|-
|[[Žuau Moutiņu]]
|2005—2022
|146
|-
|[[Pepi]]
|2007—2024
|141
|-
|[[Luišs Figu]]
|1991—2006
|127
|-
|[[Nani]]
|2006—2017
|112
|-
|'''[[Bernardu Silva]]'''
|2015—pašlaik
|113
|-
|[[Fernandu Koutu]]
|1990—2004
|110
|-
|[[Rui Patrisiu]]
|2010—2024
|108
|-
|[[Brunu Alvešs]]
|2007—2018
|96
|-
|'''[[Brunu Fernandešs]]'''
|2017—pašlaik
|94
|-
|[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]
|1993—2004
|94
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Krištianu Ronaldu]]'''
|2003—pašlaik
|146
|-
|[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]]
|1997—2006
|47
|-
|[[Eusebiu]]
|1961—1973
|41
|-
|[[Luišs Figu]]
|1991—2006
|32
|-
|'''[[Brunu Fernandešs]]'''
|2017—pašlaik
|29
|-
|[[Nunu Gomišs]]
|1996—2011
|29
|-
|[[Elders Puštiga]]
|2003—2014
|27
|-
|[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]
|1993—2004
|26
|-
|[[Nani]]
|2006—2017
|24
|-
|[[Žoau Pintu]]
|1991—2002
|23
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Portugāle}}
&lt;!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[draudzības spēle]]i pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]] (14.11.2020) un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] (17.11.2020).
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1988|2|15}}|caps=90|goals=0|club=[[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Antonijs Lopešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|10|1}}|caps=9|goals=0|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Olympique]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|2|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Gerreiru]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|12|22}}|caps=44|goals=2|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuzē Fonti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1983|12|22}}|caps=42|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|5|14}}|caps=22|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|05|27}}|caps=21|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|11|16}}|caps=15|goals=0|club=[[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mariu Rui]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|5|27}}|caps=9|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|4|4}}|caps=1|goals=0|club=[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominigušs Duarti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|3|10}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Moutiņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1986|9|8}}|caps=126|goals=7|club=[[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Viljams Karvaļu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|4|7}}|caps=62|goals=4|club=[[Real Betis]]|clubnat=SPA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|8|10}}|caps=48|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Pereira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|9|9}}|caps=41|goals=2|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|9|8}}|caps=23|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renatu Sanšešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|8|18}}|caps=21|goals=1|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Neviss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|3|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seržiu Oliveira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|6|2}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1985|2|5}}|caps=167|goals=101|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|11|10}}|caps=10|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Djogu Žota]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|12|4}}|caps=7|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransisku Trinkau]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|12|29}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žoau Paulu Diašs Fernandešs|Paulinju]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|11|9}}|caps=0|goals=0|club=[[SC Braga]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2000|3|9}}|caps=0|goals=0|club=[[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs end}}--&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Portugāles futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Portugāles futbola izlase
| titlestyle = background:red; color:yellow;
| list       = 
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2026}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>7c0geoj7p0t6i62r0l3i55108sc2b5h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>10. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15402</id>
    <revision>
      <id>4493311</id>
      <parentid>4393555</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:02:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4493311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7440" sha1="qez3yyb1vaj1kpni1dhftl8waxmg86j" xml:space="preserve">'''10. jūlijs''' ir gada 191. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (192. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 174 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Lija]], [[Olivers (personvārds)|Olivers]], [[Olīvija]], [[Odrija]]

== Notikumi ==
* [[1553. gads]] — [[Džeina Greja]] kļuva par [[Anglijas un Īrijas karaliene|Anglijas un Īrijas karalieni]].
* [[1890. gads]] — [[Vaiominga]] kļuva par 44. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu.
* [[1907. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Nīderlandes ģerbonis]].
* [[1919. gads]] — apvienojot [[Dienvidlatvijas brigāde|Dienvidlatvijas]] un [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s, izveidoja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armiju]], par tās pirmo virspavēlnieku iecēla ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]].
* [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: izveidota [[Višī Francija]]s valdība.
* [[1962. gads]] — ASV palaists pasaulē pirmais [[sakaru pavadonis]] ''[[Telstar]]''.
* [[1967. gads]] — [[Jaunzēlande]] ieviesa [[Decimālā naudas sistēma|decimālo naudas sistēmu]].
* [[1973. gads]]
** [[Bahamu Salas|Bahamas]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]];
** pieņemts pašreizējais [[Bahamu karogs]].
* [[1985. gads]] — [[Francija]]s izlūkdienesta aģenti nogremdēja organizācijas ''[[Greenpeace]]'' kuģi ''Rainbow Warrior''.
* [[1986. gads]] — [[Liepāja|Liepājā]] tika nodibināta [[Latvija]]s cilvēktiesību aizsardzības grupa [[Helsinki-86]].
* [[1988. gads]] — [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]] [[Rīga|Rīgā]] tika likti pamati [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]i.
* [[1991. gads]] — [[Boriss Jeļcins]] sāka pildīt pirmā [[Krievija]]s prezidenta pienākumus.
* [[2003. gads]] — [[Vācija|Vācijā]] sākās otrais [[IFAF Pasaules kauss]] [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbolā]].
* [[2020. gads]] — [[Eiropas Centrālā banka]] apstiprināja [[Bulgārija]]s un [[Horvātija]]s pievienošanos Eiropas Valūtas kursu mehānismam, ar mērķi šīm valstīm ieviest [[eiro]].
* [[2021. gads sportā|2021. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kauss]], kas norisinājās līdz {{dat||8|1|d|bez}}; par uzvarētājiem kļuva [[ASV futbola izlase]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Concacaf announces host cities and stadiums for 2021 Gold Cup|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/concacaf-announces-host-cities-and-stadiums-for-2021-gold-cup/|publisher=CONCACAF|access-date=22 April 2021}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1509. gads]] — [[Žans Kalvins]] (''Jean Calvin''), kalvinisma pamatlicējs (miris 1564. gadā)
* [[1835. gads]] — [[Henriks Veņavskis]] (''Henryk Wieniawski''), poļu vijolnieks (miris 1880. gadā)
* [[1844. gads]] — [[Amālija Materna]] (''Amalie Materna''), austriešu operdziedātāja, soprāns (mirusi 1918. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Nikola Tesla]] (''Никола Тесла''), serbu izcelsmes ASV izgudrotājs (miris 1943. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Makss fon Bādens]] (''Max von Baden''), Vācijas kanclers (miris 1929. gadā)
* [[1871. gads]] — [[Marsels Prusts]] (''Marcel Proust''), franču rakstnieks (miris 1922. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Viljams Molonijs]] (''William Moloney''), ASV vieglatlēts (miris 1915. gadā)
* [[1888. gads]]:
** [[Džordžo de Kīriko]] (''Giorgio de Chirico''), itāliešu mākslinieks (miris 1978. gadā)
** [[Oto Šterns]] (''Otto Stern''), vācu fiziķis (miris 1969. gadā)
* [[1902. gads]] — [[Kurts Alders]] (''Kurt Alder''), vācu ķīmiķis (miris 1958. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Mahathirs bin Mohamads]] (''Mahathir bin Mohamad''), Malaizijas premjerministrs
* [[1931. gads]] — [[Alise Manro]] (''Alice Munro''), Kanādas rakstniece (mirusi 2024. gadā)
* [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Ģirts Jakovļevs]], latviešu aktieris
* [[1942. gads]] — [[Ronijs Džeimss Dio]] (''Ronnie James Dio''), ASV rokmūziķis (miris 2010. gadā)
* [[1943. gads]]:
** [[Arturs Ešs]] (''Arthur Ashe''), ASV tenisists (miris 1993. gadā)
** [[Viktors Skudra]], latviešu jurists (miris 2011. gadā)
*[[1957. gads]] — [[To Lams]] (''Tô Lâm''), vjetnamiešu politiķis
* [[1972. gads]] — [[Sofija Vergara]], (''Sofía Vergara''), Kolumbijas aktrise
* [[1974. gads]] — [[Šarlote Perelli]] (''Charlotte Perrelli''), zviedru dziedātāja
* [[1977. gads]]:
** [[Čūetels Edžiofors]] (''Chiwetel Ejiofor''), britu aktieris
** [[Kerijs Fukunaga]] (''Cary Fukunaga''), ASV kinorežisors, scenārists un kinooperators
* [[1980. gads]] — [[Džesika Simpsone]] (''Jessica Simpson''), ASV dziedātāja, aktrise un modes dizainere
* [[1983. gads]] — [[Dmitrijs Peteļins]] (''Дмитрий Александрович Петелин''), Krievijas kosmonauts
* [[1985. gads]]:
** [[Mario Gomess]] (''Mario Gómez''), vācu futbolists
** [[Ivans Vagners]] (''Иван Вагнер''), Krievijas kosmonauts
* [[1988. gads]] — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (miris 2022. gadā)
* [[2001. gads]] — [[Isabela Merseda]] (''Isabela Merced''), amerikāņu aktrise

== Miruši ==
* [[138. gads]] — [[Adriāns]] (''Hadrianus''), Romas imperators (dzimis 76. gadā)
* [[1103. gads]] — [[Ēriks I]] (''Eric I''), Dānijas karalis (dzimis aptuveni 1060. gadā)
* [[1290. gads]] — [[Lāslo IV Kumāns]] (Kun IV. László), Ungārijas karalis (dzimis 1262. gadā)
* [[1584. gads]] — [[Orānas Vilhelms|Vilhelms Klusētājs]] (''Willem de Zwijger''), nīderlandiešu politiķis (dzimis 1533. gadā)
* [[1825. gads]] — [[Frīdrihs fon Vetbergs]] (''Friedrich von Wettberg''), Sēlpils muižnieks, valsts darbinieks (dzimis 1779. gadā)
* [[1851. gads]] — [[Luijs Dagērs]] (''Louis Daguerre''), franču fotogrāfs (dzimis 1787. gadā)
* [[1884. gads]] — [[Pols Morfijs]] (''Paul Morphy''), ASV šahists (dzimis 1812. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Johans Gotfrīds Galle]] (''Johann Gottfried Galle''), vācu astronoms (dzimis 1812. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Eižens Šmits]] (''Eugen Schmidt''), dāņu sporta šāvējs, vieglatlēts un virves vilkšanas pārstāvis (dzimis 1862. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Dželijs Rols Mortons]] (''Jelly Roll Morton''), ASV džeza pianists un komponists (dzimis 1890. gadā)
* [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Jānis Seskis]], Latvijas diplomāts (dzimis 1877. gadā)
* [[2006. gads]] — [[Šamils Basajevs]] (''Шамиль Басаев''), čečenu kaujinieks (dzimis 1965. gadā)
* [[2015. gads]] — [[Omārs Šarifs]] (''عمر الشريف''), ēģiptiešu aktieris (dzimis 1932. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jānis Skrastiņš]], latviešu jurists (dzimis 1949. gadā)
* [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Jānis Straume]], latviešu ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)

== Svētku un tradīciju dienas ==
* [[Bruņoto spēku diena]] ([[Mauritānija]])
* [[Neatkarības diena]] ([[Bahamu Salas]])
* [[Septiņu brāļu diena]] — Latvijas armijas dibināšanas gadasvētki ([[Latvija]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>qez3yyb1vaj1kpni1dhftl8waxmg86j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4493194</id>
      <parentid>4492941</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4493194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="520766" sha1="7liipui3pnlkhjw4x1vczuhtij1cvpb" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>7liipui3pnlkhjw4x1vczuhtij1cvpb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493242</id>
      <parentid>4493194</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:12:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4493242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="521074" sha1="79sobyf7u3a8avnbi5apw4zx9kuzea8" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>79sobyf7u3a8avnbi5apw4zx9kuzea8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AAE futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16106</id>
    <revision>
      <id>4493342</id>
      <parentid>4364910</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:49:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4493342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4825" sha1="jtuc6rba3hd05ugjkdern4w8gar9ii1" xml:space="preserve">{{Infobox National football team
| Name                     = Apvienotie Arābu Emirāti
| Badge                    = UAE national football team.png
| Badge_size               = 190px 
| Nickname                 = ''Al Abyad'' (Baltais)&lt;br /&gt;''Eyal Zayed'' (Zajeda dēlo)
| Association              = AAE Futbola asociācija
| Confederation            = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija)
| Coach                    = ''vakants amats''
| Captain                  = Valīds Abass
| Most caps                = Adnans Al-Taljani (161)
| Top scorer               = Alī Mabkuts (80)
| FIFA Trigramme           = UAE
| pattern_la1              = _adidascondivo22wb
| pattern_b1               = _adidascondivo22wb
| pattern_ra1              = _adidascondivo22wb 
| pattern_sh1              = _adidascondivo22wb 
| pattern_so1              = _3_stripes_black
| leftarm1                 = FFFFFF
| body1                    = FFFFFF
| rightarm1                = FFFFFF
| shorts1                  = FFFFFF
| socks1                   = FFFFFF
| pattern_la2              = _adidascondivo22rw 
| pattern_b2               = _adidascondivo22rw 
| pattern_ra2              = _adidascondivo22rw 
| pattern_sh2              = _adidaswhite
| pattern_so2              = _3_stripes_white
| leftarm2                 = FF0000
| body2                    = FF0000
| rightarm2                = FF0000
| shorts2                  = FF0000
| socks2                   = FF0000
| First game               = {{fb|UAE}} 1–0 {{fb-rt|QAT}}&lt;br /&gt;([[Rijāda]], [[Sauda Arābija]]; {{dat|1972|3|17|N|bez}})
| Largest win              = {{fb|BRU}} 0–12 {{fb-rt|UAE}}&lt;br /&gt;([[Bandarseribegavana]], [[Bruneja]]; {{dat|2001|4|14|N|bez}})
| Largest loss             = {{fb|UAE}} 0–8 {{fb-rt|BRA}}&lt;br /&gt;([[Abū Dabī]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]]; {{dat|2005|11|12|N|bez}})
| World cup apps           = 1
| World cup first          = 1990
| World cup best           = Grupu turnīrs ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]])
| Regional name            = [[Āzijas kauss futbolā]]
| Regional cup apps        = 10
| Regional cup first       = [[1980. gada Āzijas kauss futbolā|1980]]
| Regional cup best        = Otrā vieta ([[1996. gada Āzijas kauss futbolā|1996]])
| Confederations cup apps  = 1
| Confederations cup first = 1997
| Confederations cup best  = Grupu turnīrs ([[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]])
}}

'''AAE futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotos Arābu Emirātus]] starptautiskās futbola sacensībās. AAE futbola izlasi pārvalda AAE Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1972. gadā cīnoties pret [[Kataras futbola izlase|Kataras izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] AAE piedalījās [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gadā]],&lt;ref&gt;[https://gulfnews.com/sport/uae-sport/uaes-1990-world-cup-journey-now-a-documentary-1.1937574 Gulfnews. UAE’s 1990 World Cup journey now a documentary]&lt;/ref&gt; kur gan zaudēja visās spēlēs.&lt;ref&gt;[https://thesefootballtimes.co/2015/05/30/uae-at-italia-90/ UAE: A JOURNEY TO THE UNKNOWN AT ITALIA 90]. 30/05/2015 by MICHAEL TOMBS&lt;/ref&gt;

[[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] AAE izlase ir piedalījusies 7 reizes, bet visaugstākais tās sasniegums ir 2. vieta 1996. gadā.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nepiedalījās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Izstājās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nepiedalījās''
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Grupu turnīrs
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]''

== Āzijas kausā ==
* 1956—1976 — ''Nepiedalījās''
* 1980 — Grupu turnīrs
* 1984 — Grupu turnīrs
* 1988 — Grupu turnīrs
* 1992 — 4. vieta
* 1996 — 2. vieta
* 2000 — ''Nekvalificējās''
* 2004 — Grupu turnīrs
* 2007 — Grupu turnīrs
* 2011 — Grupu turnīrs
* 2015 — 3. vieta
* [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{AFC izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Āzijas futbola izlases]]</text>
      <sha1>jtuc6rba3hd05ugjkdern4w8gar9ii1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lille OSC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21156</id>
    <revision>
      <id>4493079</id>
      <parentid>4492279</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T16:42:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4493079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5905" sha1="8gkzzpwyqb7ozmd6kpn73qx87feglqq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #DB1C30
 | bg_color        = #FFFFFF
 | nos             = ''LOSC Lille''
 | logo_links      = Lille OSC logo.svg
 | logo_izm        = 190px
 | pilns           = ''LOSC Lille''
 | iesauka         = ''Les Dogues'' (Dogi), &lt;br/&gt;''Les Nordistes'' (Ziemeļnieki), &lt;br/&gt;''Les Lillois''
 | pilsēta         = {{Vieta|Francija|Lille}}
 | dib             = 1944
 | dib_mēn         = 9
 | dib_dat         = 23
 | stad            = [[Pjēra Moruā stadions]]
 | ietilp          = 50 186
 | prez            = {{flaga|Francija}} Olivjē Letāns
 | tren            = {{flaga|Itālija}} [[Davide Ančeloti]]
 | līga            = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]
 | sez             = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]]
 | poz             = 3. vieta
| pattern_la1 = _lille2526h
| pattern_b1 = _lille2526h
| pattern_ra1 = _lille2526h
| pattern_sh1 = _lille2526h
| pattern_so1 = _lille2526hl
| leftarm1 = DC0000
| body1 = DC0000
| rightarm1 = DC0000
| shorts1 = 000050
| socks1 = 000050
| pattern_la2 = _lille2526a
| pattern_b2 = _lille2526a
| pattern_ra2 = _lille2526a
| pattern_sh2 = _lille2526a
| pattern_so2 = _lille2526al
| leftarm2 = f8f1de
| body2 = f8f1de
| rightarm2 = f8f1de
| shorts2 = f8f1de
| socks2 = f8f1de
| pattern_la3 =_lille2526t
| pattern_b3 = _lille2526t
| pattern_ra3 =_lille2526t
| pattern_sh3 = _lille2526t
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''Lilles LOSC''', dažkārt saukts par '''''Lille OSC''''' vai vienkārši par '''''Lille''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs. Tā mājvieta ir Francijas ziemeļu pilsēta [[Lille]]. Klubs dibināts 1944. gadā, apvienojoties ''[[Olympique Lillois]]'' (dibināts 1902.) un ''[[SC Fives]]'' (dibināts 1901.). Pašlaik spēlē  Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Stade Pierre-Mauroy]]'' stadionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.losc.fr/club-lille/stade|title=Stade Pierre Mauroy|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=Lille LOSC|archive-date={{dat|2015|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151021053721/http://www.losc.fr/club-lille/stade}}&lt;/ref&gt; Komanda ir četras reizes kļuvusi par Francijas čempioniem, kā arī sešas reizes izcīnījusi [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]]. Lielākais panākums [[UEFA]] turnīros - 2006.–2007. gada sezonā sasniegtais astotdaļfināls [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.losc.fr/club-lille/palmares|title=Palmarès|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=Lille LOSC|archive-date={{dat|2015|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150919060935/http://www.losc.fr/club-lille/palmares}}&lt;/ref&gt;

== Sastāvs ==
''Sastāvs uz {{Dat|2025|9|21|A|bez}}.''
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|pos=GK|nat=TUR|name=[[Berke Ezers]]}}
{{Fs player|no=2|pos=DF|nat=ALG|name=[[Aīsa Māndī]]}}
{{Fs player|no=3|pos=DF|nat=BEL|name=[[Natans Ngojs]]}}
{{Fs player|no=4|pos=DF|nat=BRA|name=[[Alešandru]]}}
{{Fs player|no=6|pos=MF|nat=ALG|name=[[Nebīls Bentālibs]]}}
{{Fs player|no=7|pos=FW|nat=BEL|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]}}
{{Fs player|no=8|pos=MF|nat=FRA|name=[[Etans Mbapē]]}}
{{Fs player|no=9|pos=FW|nat=FRA|name=[[Olivjē Žirū]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ISL|name=[[Hākons Arnars Haraldsons]]}}
{{Fs player|no=11|pos=MF|nat=MAR|name=[[Osame Sarāui]]}}
{{Fs player|no=12|pos=DF|nat=BEL|name=[[Tomā Menjē]]}}
{{Fs player|no=14|pos=MF|nat=NOR|name=[[Mariuss Broholms]]}}
{{Fs player|no=15|pos=DF|nat=FRA|name=[[Romērs Pero]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=16|pos=GK|nat=BEL|name=[[Arno Bodārs]]}}
{{Fs player|no=17|pos=MF|nat=COD|name=[[Ngalajels Mukau]]}}
{{Fs player|no=18|pos=DF|nat=COD|name=[[Šansels Mbemba]]}}
{{Fs player|no=21|pos=MF|nat=FRA|name=[[Benžamēns Andrē]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=22|pos=DF|nat=POR|name=[[Tjagu Santušs]]}}
{{Fs player|no=24|pos=DF|nat=IDN|name=[[Kelvins Verdonks]]}}
{{Fs player|no=26|pos=MF|nat=POR|name=[[Andrē Gomešs]]}}
{{Fs player|no=27|pos=MF|nat=POR|name=[[Fēlikss Korreira]]}}
{{Fs player|no=28|pos=MF|nat=FRA|name=[[Ugo Ragubērs]]}}
{{Fs player|no=29|pos=FW|nat=MAR|name=[[Hamza Igamane]]}}
{{Fs player|no=30|pos=GK|nat=FRA|name=[[Marks Orelē Kailārs]]}}
{{Fs player|no=32|pos=MF|nat=MAR|name=[[Ajūbs Buadī]]}}
{{Fs player|no=36|pos=DF|nat=FRA|name=[[Osmans Turē]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]'''
** Čempioni (4): 1945–46, 1953–54, 2010–11, [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020–21]]
** Vicečempioni (6): 1947–48, 1948–49, 1949–50, 1950–51, 2004–05, [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018–19]]
* '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (6): 1945–46, 1946–47, 1947–48, 1952–53, 1954–55, 2010–11
** Finālisti (2): 1944–45, 1948–49
* '''Francijas līgas kauss'''
** Finālisti (1): 2015–16
* '''Francijas superkauss'''
** Finālisti (2): 1955, 2011
* '''Šarla Drago kauss'''
** Finālisti (2): 1954, 1956
* '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]'''
** Čempioni (4): 1963–64, 1973–74, 1977–78, 1999–00
** Grupas uzvarētāji: 1970–71
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2004
* '''Latīņu kauss'''
** Finālisti (1): 1951
== Sāncensības ==
{{main|Ziemeļu derbijs}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.losc.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Ligue 1}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:LOSC Lille}}
[[Kategorija:Francijas futbola klubi]]
[[Kategorija:LOSC Lille]]</text>
      <sha1>8gkzzpwyqb7ozmd6kpn73qx87feglqq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Verterezers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21249</id>
    <revision>
      <id>4493031</id>
      <parentid>3944586</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:06:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Carsten Steger</username>
        <id>99852</id>
      </contributor>
      <comment>Aerial image of Wörthersee inserted.</comment>
      <origin>4493031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1875" sha1="8snwgs2ke4k0sgxp3k58twa5skjc2wy" xml:space="preserve">{{ezera infokaste
|ezers=Verterezers
|attēls=Aerial image of Wörthersee (view from the southeast).jpg
|paraksts=Verterezers
|map = Austrija
| plat_d=46 | plat_m=37 | plat_s=36 | plat_NS=N
| gar_d=14 | gar_m=8 | gar_s=56 | gar_EW=E
|vieta={{AUT}}
|platība=19,4
|garums=16,5
|platums=1,7
|Vid_dziļums=42,1
|Max_dziļums=85,2
|tilpums=0,8
|augstums_vjl=439
|izteka=[[Glanfurte]]
|baseins=162,1
|valstis=
|salas=
|pilsētas=[[Feldene]], [[Klāgenfurte]]
}}
'''Verterezers''' ({{val|de|Wörthersee}}) ir kalnu [[ezers]] [[Austrija]]s dienvidu daļā, [[Karintija|Karintijā]]. Ziemeļu un dienvidu pusē ezeram stāvi, mežaini krasti. Ezera ūdens izteikti zili zaļā krāsā, caurspīdīgs, tīrs. Ezera apkaimē maigs [[Vidusjūras klimats]]. Veidojies pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmetā]].

Līdz 19. gadsimta sākumam ezera krastā dzīvoja tikai neliels skaits nabadzīgu zemnieku, taču pēc dzelzceļa līnijas izbūves ezers kļuva par [[Vīne]]s dižciltīgo aprindu vasaras atpūtas vietu. Mūsdienās ezers joprojām ir populārs tūrisma objekts. Jūlijā un augustā ūdens temperatūra sasniedz {{nobr|25&amp;nbsp;°C}}, un šajā laikā ap ezeru ir visvairāk austriešu, vācu un Nīderlandes atpūtnieku, ezera krastos īpašuma cenas ir ļoti augstas.

Ziemā ezera apkaime ir klusa, aptuveni reizi desmit gados ezers aizsalst.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.woerthersee.com Tūristu ceļvedis]
* [http://www.woertherseewetter.com Laika apstākļi un tīkla kameras] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205081359/http://woertherseewetter.com/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20070825112542/http://www.travel2austria.com/?p=27 Pictures of Lake Wörthersee]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas ezeri]]
[[Kategorija:Karintija]]</text>
      <sha1>8snwgs2ke4k0sgxp3k58twa5skjc2wy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Auda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22375</id>
    <revision>
      <id>4493353</id>
      <parentid>4422537</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:28:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15157" sha1="9fmde8z9zboaxl3tlrxz4jz657czkj9" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #40A36D
| nos = FK Auda
| logo = [[Attēls:FK Auda Logo.svg|180px]]
| pilns = Futbola klubs &quot;Auda&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Ķekava}}
| dib = 1969
| dib_com = ''&lt;br /&gt;kā zvejnieku kolhoza&lt;br /&gt;«9. maijs» futbola klubs''
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8087
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Juris Gorkšs]]
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}})
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 5. vieta
| mediji = [http://www.fkauda.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _pumavision2122g
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 00A55A
| body1 = 00A55A
| rightarm1 = 00A55A
| shorts1 = 00924F
| socks1 = 00924F
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _pumavision2122w
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _pumaglory22b
| pattern_b3 = _pumaultimate23b
| pattern_ra3 = _pumaglory22b
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}
'''FK Auda''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķekava]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 1969. gadā kā [[Mangaļsala]]s zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] &quot;9. maijs&quot; futbola komanda.

Savu pašreizējo nosaukumu ieguvis 1991. gadā no paju sabiedrības &quot;Auda&quot;, kas izveidojusies kolhoza &quot;9. maijs&quot; vietā. 2005. gadā klubs no [[Rīga]]s, kur spēlēja [[Alberta Šeibeļa stadions|Alberta Šeibeļa stadionā]], pārcēlās uz Ķekavu, kur ir speciāli šim klubam uzbūvēts stadions, kas ieguvis [[Audas stadions|&quot;Audas&quot;]] nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |title=Par klubu |accessdate={{dat|2016|04|18||bez}} |publisher=auda-fk.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130308052712/http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |archivedate={{dat|2013|03|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2022. gadā klubs pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] un ceļazīmi uz dalību UEFA klubu turnīru kvalifikācijā, pēc gada atkārtojot šo panākumu.

== Kluba nosaukumu vēsture ==
* 1969—1990: 9. maijs ({{val|ru|«9 Мая»}})
* 1991: FK &quot;Auda&quot;
* 1992—1993: RFK
* 1994: RFK &quot;Auda&quot;
* 1995—''pašlaik'': FK &quot;Auda&quot;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:1000 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/1991 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:bl3  value:rgb(0.9,0.5,0.5)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData=
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/1991 till:01/07/1992  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1992|11]]
  from:01/07/1992 till:01/07/1993  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1993|9]]
  from:01/07/1993 till:01/07/1994  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|8]]
  from:01/07/1994 till:01/07/1995  shift:(0,-4) text:7
  from:01/07/1995 till:01/07/1996  shift:(0,-4) text:4
  from:01/07/1996 till:01/07/1997  shift:(0,-4) text:1
  from:01/07/1997 till:01/07/1998  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1998|5]]
  from:01/07/1998 till:01/07/1999  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1999|5]]
  from:01/07/1999 till:01/07/2000  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2000|3]]
  from:01/07/2000 till:01/07/2001  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2001|1]]
  from:01/07/2001 till:01/07/2002  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|8]]
  from:01/07/2002 till:01/07/2003  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|7]]
  from:01/07/2003 till:01/07/2004  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2004|8]]
  from:01/07/2004 till:01/07/2005  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|12]]
  from:01/07/2005 till:01/07/2006  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|14]]
  from:01/07/2006 till:01/07/2007  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|3]]
  from:01/07/2007 till:01/07/2008  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|6]]
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|7]]
  from:01/07/2009 till:01/07/2010  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|8]]
  from:01/07/2010 till:01/07/2011  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|10]]
  from:01/07/2011 till:01/07/2012  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|12]]
  from:01/07/2012 till:01/07/2013  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|13]]
  from:01/07/2013 till:01/07/2014  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|6]]
  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|5]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|3]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|10]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]

  from:01/07/1991 till:01/07/1994  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/1994 till:01/07/1997  color:bl3  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]]&quot;
  from:01/07/1997 till:01/07/2001  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2001 till:01/07/2004  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
  from:01/07/2004 till:01/07/2021  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2021 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;

&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — '''Čempioni'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102025-daskevics_atnes_audai_otro_triumfu_latvij|title=Dašķevičs atnes &quot;Audai&quot; otro triumfu Latvijas kausā, Eirokausu ceļazīmes liktenis izšķirts|website=sportacentrs.com|access-date=2025-10-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — fināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtdaļfināls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/latvijas-kauss/?p=2023|title=11.lv Latvijas kauss|website=LFF.lv|access-date=2024-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''Čempioni'''
* [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā#Trešā kārta|3. kārta]]
* [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Otrā kārta|2. kārta]]
* [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās''
* [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — [[2007. gada Latvijas kauss futbolā#Astotdaļfināli|astotdaļfināls]]
* [[Latvijas kauss futbolā 2006|2006]] — 3. kārta (→ astotdaļfināls)
* [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]] — astotdaļfināls
* [[Latvijas kauss futbolā 2004|2004]] — ceturtdaļfināls
* [[Latvijas kauss futbolā 2003|2003]] — astotdaļfināls
* [[Latvijas kauss futbolā 2002|2002]] — pusfināls
* [[Latvijas kauss futbolā 2001|2001]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls)
* [[Latvijas kauss futbolā 2000|2000]] — ''nepiedalījās''
* [[1999. gada Latvijas kauss futbolā|1999]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls)
* [[1987. gada Latvijas kauss futbolā|1987]] — [[1987. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]]

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2023—24
|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]
|1:1
|1:4
|style=background:#fdd|'''2:5'''
|-
|rowspan=3|2024—25
|rowspan=3|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[B36 Tórshavn]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|NIR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Cliftonville FC|Cliftonville]]
|2:0
|2:1
|style=background:#dfd|'''4:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|KVX}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Drita|Drita]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|2025—26
|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|NIR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Larne F.C.|Larne]]
|2:2
|0:0
|style=background:#fdd|'''2:2''' &lt;small&gt;(11 m: 2:4)&lt;/small&gt;
|}

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2026|3|1||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-auda/#players|title=FK Auda|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2024-03-04}}&lt;/ref&gt;''
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Raivo Stūriņš]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=CRO|pos=DF|name=[[Tins Hrvojs]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=NGA|pos=MF|name=[[Husaini Ibrahīms]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=CIV|pos=DF|name=[[Musa Udraogo]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=CIV|pos=DF|name=[[Bakari Djavara]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Kragliks]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Edvins Bongemba]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Melejs Diņs]]|other=īrē no [[Riga FC]]}}
{{Fs player|no=10|nat=GAM|pos=MF|name=[[Vallijs Fofana]]}}
{{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ratmirs Trifonovs]]}}
{{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]}}
{{Fs player|no=19|nat=PAN|pos=FW|name=[[Hosuē Vergara]]}}
{{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Juba Traore]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=MF|name=[[Deniss Meļņiks]]}}
{{Fs player|no=22|nat=NGA|pos=MF|name=[[Olabandžo Ogundži]]}}
{{Fs player|no=25|nat=SEN|pos=FW|name=[[Bartelemī Djedū]]}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=FW|name=[[Enoks Lusveki]]}}
{{Fs player|no=29|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Aleksandrovs]]}}
{{Fs player|no=46|nat=SUR|pos=FW|name=[[Džejens Gerolds]]}}
{{Fs player|no=47|nat=CIV|pos=FW|name=[[Kaders Kone]]}}
{{Fs player|no=71|nat=LAT|pos=FW|name=[[Oskars Rubenis]]}}
{{Fs player|no=77|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jevgeņijs Miņins]]}}
{{Fs player|no=98|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Puriņš]]}}
{{Fs player|no=  |nat=MLI|pos=DF|name=[[Abduls Razaks Turē]]}}
{{Fs player|no=  |nat=CIV|pos=FW|name=[[Mohamduds Fofana]]}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|- 
| Galvenais treneris
| {{flaga|LAT}} [[Mihails Koņevs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}})
|-
| Trenera palīgi
| {{flaga|Francija}} Didjē Zaneti&lt;br /&gt;{{flaga|Gruzija}} Aleksandrs Rehviašvili
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Deniss Romanovs]]
|-
| Prezidents
| {{flaga|Latvija}} Juris Gorkšs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dāvis Vegners
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Sergejs Pečņikovs
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2022. gada februāris — 2022. gada decembris)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/|title=Par virslīgas kluba ”Auda” galveno treneri apstiprināts horvāts Stipičs|website=tv3.lv|access-date=2022-10-20|language=lv|archive-date=2022-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221020071802/https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2023. gada janvāris — 2023. gada decembris)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=82|title=Simo Valakari – “Audas” galvenais treneris.|website=fkauda.lv|access-date=2023-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Portugal}} [[Felipe Almeida]] (2024. gada janvāris — 2024. gada jūnijs)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/29122023-auda_galvena_trenera_debijas_iespeju_dod_|title=&quot;Auda&quot; galvenā trenera debijas iespēju dod ilggadējam Vitora Pereiras asistentam|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03062024-auda_partrauc_darba_attiecibas_ar_portuga|title=''Auda'' pārtrauc darba attiecības ar portugāļu treneri Almeidu|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{Flaga|Slovēnija}} [[Zorans Zeļkovičs]] (2024. gada jūnijs — 2024.gada decembris)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/15062024-portugalu_vieta_sloveni_auda_atrod_jauno_|title=Portugāļu vietā slovēņi – &quot;Auda&quot; atrod jauno galveno treneri|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&amp;journal_blog_post_id=160|title=Zeļkovičs un asistenti darbu neturpinās|access-date=2025-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{Flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2025. gada janvāris — 2025. gada oktobris) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&amp;journal_blog_post_id=171|title=FK Auda turpmāk vadīs Jurģis Kalns|access-date=2025-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Pazīstami spēlētāji ==
* {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Babičevs]]
* {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Gorkšs]]
* {{flaga|Latvija}} [[Artis Lazdiņš]]
* {{flaga|Latvija}} [[Vīts Rimkus]]
* {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Rubins]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.auda-fk.lv/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201101134926/http://www.auda-fk.lv/ |date={{dat|2020|11|01||bez}} }}
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]
* [http://www.twitter.com/fkauda Twitter.com vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521103259/https://twitter.com/fkauda |date={{dat|2019|05|21||bez}} }}
* [http://www.facebook.com/fkauda Facebook.com vietnē]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīga}}

{{DEFAULTSORT:Auda, FK}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>9fmde8z9zboaxl3tlrxz4jz657czkj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rovans Atkinsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23462</id>
    <revision>
      <id>4493036</id>
      <parentid>4152640</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:21:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493036</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11236" sha1="2aab019olvtigfywzqisouryynyf1dw" xml:space="preserve">{{Komiķa infokaste
| name             = Rovans Atkinsons
| vārds_orig       = ''Rowan Atkinson''
| image            = Rowan Atkinson 2011 2 cropped.jpg
| caption          = Rovans Atkinsons 2011. gadā
| birth_name       = 
| birth_date       = {{dzimšanas datums un vecums|1955|1|6|df=y}}
| birth_place      = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Daremas grāfiste|Konseta|2s=Darema (grāfiste)}}
| current_location = 
| medium           = 
| genre            = 
| influences       = 
| influenced       = 
| active           = 1978—pašlaik
| notable_work     = ''[[Not the Nine O'Clock News]]''&lt;br /&gt;&quot;[[Melnā čūska]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;[[Misters Bīns]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;[[The Thin Blue Line|Šaurā zilā strīpiņa]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;[[Džonijs Anglis]]&quot;
| spouse           = Sunetra Sastrīna (1990—2015, šķīrušies)
| module        = 
}}
'''Rovans Sebastians Atkinsons''' ({{val|en|Rowan Sebastian Atkinson}}; dzimis {{Dat|1955|1|6}}) ir britu [[komiķis]], plašāk pazīstams kā [[Misters Bīns|Mistera Bīna]] lomas atveidotājs tāda paša nosaukuma komēdijseriālā (1990—1995) un Edmunds Melnā čūska (''Edmund Blackadder'') seriālā &quot;[[Melnā čūska]]&quot; (1983—1989). No 2016. gada attēlo titullomu TV detektīvseriālā &quot;[[Komisārs Megrē]]&quot;.

== Biogrāfija ==

=== Agrīnie gadi ===
Rovans Sebastians Atkinsons dzimis {{Dat|1955|1|6}} [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfistes]] pilsētā [[Konseta|Konsetā]], [[Anglija|Anglijā]].&lt;ref name=&quot;FamilyDetective&quot;/&gt; Viņa vecāki: Ēriks Atkinsons, lauksaimnieks un kompānijas direktors, un viņa sieva Ella Maija (dzimusi Bainbridža), kuri apprecējās {{dat|1945|6|29||bez}}.&lt;ref name=&quot;FamilyDetective&quot;/&gt; Kaut arī viņa tēvam piederēja [[zemnieku saimniecība]], neskatoties uz to, Rovans auga pilsētā. Viņam ir divi vecāki brāļi — Rūperts un Rodnijs. Rodnijs Atkinsons ir ievērojams [[eiroskeptisms|eiroskeptiķu]] politiķis.&lt;ref name=&quot;rodney&quot;/&gt;

Atkinsons pēc ticības ir [[Anglikānisms|anglikānis]]. Mācījies Daremas kora skolā, Rovans turpināja mācības [[Ņūkāslas Universitāte]]s Elektrotehniskajā fakultātē. 1975. gadā viņš iestājās Karalienes koledžā, [[Oksforda|Oksfordā]].

Tieši Oksfordā viņš iepazinās ar scenāristu Ričardu Kērtisu. Kopā viņi uzrakstīja un iestudēja komisku rēviju teātrī ''Playhouse'', Oksfordā, pēc tam teātrī ''Fringe'', [[Edinburga|Edinburgā]]. 1978. gadā uzaicināja tēlot galvenās lomas uzreiz divos seriālos. Viņš priekšroku deva darbam [[BBC]] kanāla populārajā šovā ''Not The Nine O’Clock News''. Šis šovs 1981. gadā ir apbalvots ar [[BAFTA televīzijas balva|BAFTA televīzijas balvu]] kā &quot;Labākais izklaides raidījums&quot; (1980), kā arī Atkinsons ieguva BAFTA televīzijas balvu &quot;Labākais izklaides sniegums&quot;. Otrreiz šo balvu Atkinsons ieguva par lomu TV seriālā ''Blackadder Goes Forth'' (1989).

=== Televīzija ===
Kad trīs Oksfordas Universitātes absolventi, [[Ričards Kērtiss]], [[Hauards Gudols]] un Rovans Atkinsons 1979. gada vasarā devās ar autofurgonu uz ikgadējo teātra festivālu Edinburgā, šī brauciena laikā radās pirmās idejas par komēdijseriālu &quot;[[Misters Bīns]]&quot;, kas 20. gadsimta 90. gados kļuva ļoti populārs. Triju jaunu britu izdomātais infantilais pamuļķis īsās brūnās biksēs un novalkātā tvīda žaketē kļuva par līdz šim vēl nepārspēta reitinga BBC seriāla varoni.

[[Attēls:Rowan Atkinson and Manneken Pis.jpg|thumb|left|Rovans Atkinsons [[Misters Bīns|Mistera Bīna]] lomā.]]
Iesākumā Atkinsons sastapās arī ar sarežģījumiem. 1980. gadā komiķa Atkinsona solo izrādes [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika atceltas uz trim nedēļām, jo amerikāņu kritiķi izvirzīja apsūdzības par &quot;tualetes humoru&quot;. Pati ietekmīgākā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] avīze ''[[The New York Times]]'' rakstīja savās slejās par &quot;angļu pamuļķu piedauzībām&quot;.

Tieši pēc 10 gadiem misters Bīns uzsāka triumfālo gājienu britu televizoru ekrānos. Vēl pēc 5 gadiem kritiķi jau Atkinsonu dēvēja par &quot;jauno [[Čārlijs Čaplins|Čaplinu]]&quot; un par galveno [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] komisko eksporta produktu. Zīmīgi, ka lielāko daļu savu agrīno &quot;tualetes&quot; joku komiķis pārnesis uz lielo ekrānu. Lielākoties tie patiešām ir smieklīgi, un mūsdienās kritiķi ieturēti dod priekšroku to saukt par &quot;fizioloģisko humoru&quot;.

Viss, kas saistīts ar britu ikdienas dzīvi un dzīves veidu, tiek atveidots Atkinsona komēdijās, kurš tām ir arī scenāriju līdzautors. Hrestomātiskie simboli: skotu gvardes kareivji, [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] tītari, lauku gadatirgi, protams, Viņas augstība ar princi mantinieku — ir salikti kino darbos. Filmā &quot;[[Džonijs Anglis]]&quot; arī tika izmantoti šādi simboli.

Atkinsons atklāja, ka galvenais jebkuras mēmās komēdijas likums ir, ka tās galvenajam varonim jābūt asociālam, aseksuālam un aizkustinoši naivam. Neviens Atkinsona atveidotais runājošais personāžs nav tik atpazīstams kā Bīns, kurš dažreiz tikai ierūcas nedabīgi zemā balsī.

Atkinsons piedalās arī teātra izrādēs.

=== Privātā dzīve ===
Kopā ar sievu Sunetru Sastrīnu un diviem bērniem — Benžaminu Aleksandru Sebastiānu (1993) un Liliju Greisu Atkinsoni (1995) — viņš dzīvoja ciematā netālu no Oksfordas. Viņa lielākais hobijs ir dārgu sporta automašīnu kolekcionēšana. Vēl viņš veido rakstus britu auto žurnāliem ''Car'', ''Octane'' un ''Evo''.

2009. gada aprīlī Atkinsonam izoperēja [[Trūce|bruku]]. 2015. gadā tiesas prāvā, kas ilga mazāk par minūti, izšķīries no savas sievas.&lt;ref name=&quot;divorce&quot;/&gt;

== Seriālu lomas un filmogrāfija ==

=== Televīzijas seriāli un filmas ===
* ''The Secret Policeman's Ball'' (1979)
* ''Not the Nine O'Clock News'' (1979—1982)
* &quot;[[Melnā čūska]]&quot; (''Blackadder''), princis Edmunds (1. sezonā), Lords Melnā čūska (2. sezonā), Edmunds Melnā čūska (3. un 4. sezonā) un Ebenezers Melnā čūska (''Blackadder's Christmas Carol'') (1983—1989)
* ''Saturday Live'', dažādās lomās (1985—1987)
* &quot;[[Misters Bīns]]&quot; (''Mr. Bean''), misters Bīns (1989—1995, 1997, 2002, 2007)
* ''Bernard and the Genie'', Bernarda priekšnieks (1991)
* ''Funny Business'' (1992), dokumentālo filmu sērija par komiķiem
* &quot;[[Šaurā zilā strīpiņa]]&quot; (''The Thin Blue Line''), inspektors Raimonds Fovlers (1995—1996)
* ''Blackadder: Back and Forth'', Melnā čūska (1999)
* ''The Comic Relief'', Sarkano Degunu dienās iekļautas:
** ''Blackadder: The Cavalier Years'', Edmunds Melnā čūska (1988)
** ''Nosenight sketches'' (1989)
** ''Mr Bean's Red Nose Day'', misters Bīns (1991)
** ''(I Wanna Be) Elected'', misters Bīns (1992)
** ''Blind Date with Mr Bean'', misters Bīns (1993)
** ''Torvill and Bean'', misters Bīns (1995)
** ''Doctor Who and the Curse of Fatal Death'', dakteris (1999)
** ''Popsters'' (2001)
** ''Lying to Michael Jackson'', Martins Bašīrs (2003)
** ''Spider-Plant Man'', Pīters Paipers un ''Spider-Plant Man'' (2005)
** ''Mr Bean's Wedding'', misters Bīns (2007)
** ''The Greatest Worst Bits of Comic Relief'' (2007)
* ''We Are Most Amused'', speciālais [[Čārlzs III Vindzors|Prinča Čārlza]] 60. dzimšanas dienas šovs (2008)
* ''Blackadder Rides Again'' (2008)
* ''Not Again: Not the Nine O'Clock News'' (2009)
* ''Bondi Rescue'', misters Bīns (2010)
* &quot;[[Gāzi grīdā!]]&quot;, (2011)
* &quot;[[2012. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija]], misters Bīns (2012)
* ''Live from Lambeth Palace sketches'', Kenterberijas arhibīskaps (2013)
* ''Horrible Histories'', [[Henrijs VIII Tjudors]] (2015)
* &quot;[[Komisārs Megrē]]&quot;, Žils Megrē (2016—)
* ''Red Nose Day Actually'', Rūfuss (2017)

=== Filmogrāfija ===
* 1983 — &quot;[[Nekad nesaki nekad]]&quot; (''Never Say Never Again''), Nigels
* 1988 — ''The Appointments of Dennis Jennings'', dakteris Šūners
* 1989 — ''The Tall Guy'', Rons Andersons
* 1989 — ''The Witches'', misters Stingers
* 1993 — &quot;[[Karstās galvas! 2. daļa]]&quot; (''Hot Shots! Part Deux''), Deksters Heimans
* 1994 — &quot;[[Četras kāzas un vienas bēres|Četras kāzas un bēres]]&quot; (''Four Weddings and a Funeral''), tēvs Džeralds
* 1994 — &quot;[[Karalis Lauva]]&quot; (''The Lion King''), Zazū (balss)
* 1997 — &quot;[[Misters Bīns (filma)|Bīns]]&quot; (''Bean''), misters Bīns
* 2000 — &quot;[[Varbūt bērniņu?]]&quot; (''Maybe Baby''), misters Džeimss
* 2001 — &quot;[[Žurku skrējiens]]&quot; (''Rat Race''), Enriko Polīni
* 2002 — &quot;[[Skubijs Dū (filma)|Skubijs Dū]]&quot; (''Scooby-Doo''), Mondavarios
* 2003 — &quot;[[Džonijs Anglis]]&quot; (''Johnny English''), Džonijs Anglis
* 2003 — &quot;[[Tāda ir mīlestība]]&quot; (''Love Actually''), Rufuss
* 2005 — &quot;[[Visi mēmi]]&quot; (''Keeping Mum''), Valters Gūdfelovs
* 2007 — &quot;[[Mistera Bīna brīvdienas|Bīna brīvdienas]]&quot; (''Mr. Bean’s Holiday''), misters Bīns
* 2011 — &quot;[[Džonijs Anglis atgriežas]]&quot; (''Johnny English Reborn''), Džonijs Anglis
* 2017 — ''Huan Le Xi Ju Ren'', misters Bīns
* 2018 — &quot;[[Džonijs Anglis 3]]&quot;, Džonijs Anglis

== Balvas ==
* 1980 — ''Variety Club'' balva BBC gada personai&lt;ref name=&quot;awardref&quot;/&gt;
* 1981 — [[BAFTA televīzijas balva]] (''Not the Nine O'Clock News'', 1979)
* 1989 — [[BAFTA televīzijas balva]]&lt;ref name=&quot;awardref&quot;/&gt; (''Blackadder Goes Forth'', 1989)

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;FamilyDetective&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/education/main.jhtml?view=DETAILS&amp;grid=&amp;xml=/education/2007/08/25/fafamdet125.xml|title=Family Detective - Rowan Atkinson|first=Nick|last=Barratt|publisher=[[The Daily Telegraph]]|date=25 August 2007}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rodney&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.abc.net.au/foreign/stories/s374382.htm| title=Foreign Correspondent - 22 July 1997: Interview with Rodney Atkinson| publisher=[[Australian Broadcasting Corporation]]| access-date={{dat|2009|09|25||bez}}| archiveurl=https://web.archive.org/web/20090807061308/http://www.abc.net.au/foreign/stories/s374382.htm| archivedate={{dat|2009|08|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divorce&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/583720-rovans_atkinsons_izskiries_no_sievas| title=Rovans Atkinsons izšķīries no sievas| publisher=[[tvnet.lv]]| accessdate={{dat|2015|11|11}}| archive-date={{dat|2015|11|13||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20151113043056/http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/583720-rovans_atkinsons_izskiries_no_sievas}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;awardref&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.museum.tv/archives/etv/A/htmlA/atkinsonrow/atkinsonrow.htm| title=Rowan Atkinson article| publisher=The Museum of Broadcast Communications| access-date={{dat|2009|09|25||bez}}| archiveurl=https://web.archive.org/web/20090928114737/http://www.museum.tv/archives/etv/A/htmlA/atkinsonrow/atkinsonrow.htm| archivedate={{dat|2009|09|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Atkinsons, Rovans}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daremas grāfistē dzimušie]]
[[Kategorija:Britu komiķi]]
[[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>2aab019olvtigfywzqisouryynyf1dw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493124</id>
      <parentid>4493036</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:23:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4493124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11251" sha1="3kbxx1r543jola1r0r94suvbptjvw7p" xml:space="preserve">{{Komiķa infokaste
| name             = Rovans Atkinsons
| vārds_orig       = ''Rowan Atkinson''
| image            = Rowan Atkinson 2011 2 cropped.jpg
| caption          = Rovans Atkinsons 2011. gadā
| birth_name       = 
| birth_date       = {{dzimšanas datums un vecums|1955|1|6|df=y}}
| birth_place      = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Daremas grāfiste|Konseta|2s=Darema (grāfiste)}}
| current_location = 
| medium           = 
| genre            = 
| influences       = 
| influenced       = 
| active           = 1978—pašlaik
| notable_work     = ''[[Not the Nine O'Clock News]]''&lt;br /&gt;&quot;[[Melnā čūska]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;[[Misters Bīns]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;[[The Thin Blue Line|Šaurā zilā strīpiņa]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;[[Džonijs Anglis]]&quot;
| spouse           = Sunetra Sastrīna (1990—2015, šķīrušies)
| module        = 
}}
'''Rovans Sebastians Atkinsons''' ({{val|en|Rowan Sebastian Atkinson}}; dzimis {{Dat|1955|1|6}}) ir britu [[komiķis]], plašāk pazīstams kā [[Misters Bīns|Mistera Bīna]] lomas atveidotājs tāda paša nosaukuma komēdijseriālā (1990—1995) un Edmunds Melnā čūska (''Edmund Blackadder'') seriālā &quot;[[Melnā čūska]]&quot; (1983—1989). No 2016. līdz 2017. gadam atveidoja titullomu TV detektīvseriālā &quot;[[Komisārs Megrē]]&quot;.

== Biogrāfija ==

=== Agrīnie gadi ===
Rovans Sebastians Atkinsons dzimis {{Dat|1955|1|6}} [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfistes]] pilsētā [[Konseta|Konsetā]], [[Anglija|Anglijā]].&lt;ref name=&quot;FamilyDetective&quot;/&gt; Viņa vecāki: Ēriks Atkinsons, lauksaimnieks un kompānijas direktors, un viņa sieva Ella Maija (dzimusi Bainbridža), kuri apprecējās {{dat|1945|6|29||bez}}.&lt;ref name=&quot;FamilyDetective&quot;/&gt; Kaut arī viņa tēvam piederēja [[zemnieku saimniecība]], neskatoties uz to, Rovans auga pilsētā. Viņam ir divi vecāki brāļi — Rūperts un Rodnijs. Rodnijs Atkinsons ir ievērojams [[eiroskeptisms|eiroskeptiķu]] politiķis.&lt;ref name=&quot;rodney&quot;/&gt;

Atkinsons pēc ticības ir [[Anglikānisms|anglikānis]]. Mācījies Daremas kora skolā, Rovans turpināja mācības [[Ņūkāslas Universitāte]]s Elektrotehniskajā fakultātē. 1975. gadā viņš iestājās Karalienes koledžā, [[Oksforda|Oksfordā]].

Tieši Oksfordā viņš iepazinās ar scenāristu Ričardu Kērtisu. Kopā viņi uzrakstīja un iestudēja komisku rēviju teātrī ''Playhouse'', Oksfordā, pēc tam teātrī ''Fringe'', [[Edinburga|Edinburgā]]. 1978. gadā uzaicināja tēlot galvenās lomas uzreiz divos seriālos. Viņš priekšroku deva darbam [[BBC]] kanāla populārajā šovā ''Not The Nine O’Clock News''. Šis šovs 1981. gadā ir apbalvots ar [[BAFTA televīzijas balva|BAFTA televīzijas balvu]] kā &quot;Labākais izklaides raidījums&quot; (1980), kā arī Atkinsons ieguva BAFTA televīzijas balvu &quot;Labākais izklaides sniegums&quot;. Otrreiz šo balvu Atkinsons ieguva par lomu TV seriālā ''Blackadder Goes Forth'' (1989).

=== Televīzija ===
Kad trīs Oksfordas Universitātes absolventi, [[Ričards Kērtiss]], [[Hauards Gudols]] un Rovans Atkinsons 1979. gada vasarā devās ar autofurgonu uz ikgadējo teātra festivālu Edinburgā, šī brauciena laikā radās pirmās idejas par komēdijseriālu &quot;[[Misters Bīns]]&quot;, kas 20. gadsimta 90. gados kļuva ļoti populārs. Triju jaunu britu izdomātais infantilais pamuļķis īsās brūnās biksēs un novalkātā tvīda žaketē kļuva par līdz šim vēl nepārspēta reitinga BBC seriāla varoni.

[[Attēls:Rowan Atkinson and Manneken Pis.jpg|thumb|left|Rovans Atkinsons [[Misters Bīns|Mistera Bīna]] lomā.]]
Iesākumā Atkinsons sastapās arī ar sarežģījumiem. 1980. gadā komiķa Atkinsona solo izrādes [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika atceltas uz trim nedēļām, jo amerikāņu kritiķi izvirzīja apsūdzības par &quot;tualetes humoru&quot;. Pati ietekmīgākā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] avīze ''[[The New York Times]]'' rakstīja savās slejās par &quot;angļu pamuļķu piedauzībām&quot;.

Tieši pēc 10 gadiem misters Bīns uzsāka triumfālo gājienu britu televizoru ekrānos. Vēl pēc 5 gadiem kritiķi jau Atkinsonu dēvēja par &quot;jauno [[Čārlijs Čaplins|Čaplinu]]&quot; un par galveno [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] komisko eksporta produktu. Zīmīgi, ka lielāko daļu savu agrīno &quot;tualetes&quot; joku komiķis pārnesis uz lielo ekrānu. Lielākoties tie patiešām ir smieklīgi, un mūsdienās kritiķi ieturēti dod priekšroku to saukt par &quot;fizioloģisko humoru&quot;.

Viss, kas saistīts ar britu ikdienas dzīvi un dzīves veidu, tiek atveidots Atkinsona komēdijās, kurš tām ir arī scenāriju līdzautors. Hrestomātiskie simboli: skotu gvardes kareivji, [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] tītari, lauku gadatirgi, protams, Viņas augstība ar princi mantinieku — ir salikti kino darbos. Filmā &quot;[[Džonijs Anglis]]&quot; arī tika izmantoti šādi simboli.

Atkinsons atklāja, ka galvenais jebkuras mēmās komēdijas likums ir, ka tās galvenajam varonim jābūt asociālam, aseksuālam un aizkustinoši naivam. Neviens Atkinsona atveidotais runājošais personāžs nav tik atpazīstams kā Bīns, kurš dažreiz tikai ierūcas nedabīgi zemā balsī.

Atkinsons piedalās arī teātra izrādēs.

=== Privātā dzīve ===
Kopā ar sievu Sunetru Sastrīnu un diviem bērniem — Benžaminu Aleksandru Sebastiānu (1993) un Liliju Greisu Atkinsoni (1995) — viņš dzīvoja ciematā netālu no Oksfordas. Viņa lielākais hobijs ir dārgu sporta automašīnu kolekcionēšana. Vēl viņš veido rakstus britu auto žurnāliem ''Car'', ''Octane'' un ''Evo''.

2009. gada aprīlī Atkinsonam izoperēja [[Trūce|bruku]]. 2015. gadā tiesas prāvā, kas ilga mazāk par minūti, izšķīries no savas sievas.&lt;ref name=&quot;divorce&quot;/&gt;

== Seriālu lomas un filmogrāfija ==

=== Televīzijas seriāli un filmas ===
* ''The Secret Policeman's Ball'' (1979)
* ''Not the Nine O'Clock News'' (1979—1982)
* &quot;[[Melnā čūska]]&quot; (''Blackadder''), princis Edmunds (1. sezonā), Lords Melnā čūska (2. sezonā), Edmunds Melnā čūska (3. un 4. sezonā) un Ebenezers Melnā čūska (''Blackadder's Christmas Carol'') (1983—1989)
* ''Saturday Live'', dažādās lomās (1985—1987)
* &quot;[[Misters Bīns]]&quot; (''Mr. Bean''), misters Bīns (1989—1995, 1997, 2002, 2007)
* ''Bernard and the Genie'', Bernarda priekšnieks (1991)
* ''Funny Business'' (1992), dokumentālo filmu sērija par komiķiem
* &quot;[[Šaurā zilā strīpiņa]]&quot; (''The Thin Blue Line''), inspektors Raimonds Fovlers (1995—1996)
* ''Blackadder: Back and Forth'', Melnā čūska (1999)
* ''The Comic Relief'', Sarkano Degunu dienās iekļautas:
** ''Blackadder: The Cavalier Years'', Edmunds Melnā čūska (1988)
** ''Nosenight sketches'' (1989)
** ''Mr Bean's Red Nose Day'', misters Bīns (1991)
** ''(I Wanna Be) Elected'', misters Bīns (1992)
** ''Blind Date with Mr Bean'', misters Bīns (1993)
** ''Torvill and Bean'', misters Bīns (1995)
** ''Doctor Who and the Curse of Fatal Death'', dakteris (1999)
** ''Popsters'' (2001)
** ''Lying to Michael Jackson'', Martins Bašīrs (2003)
** ''Spider-Plant Man'', Pīters Paipers un ''Spider-Plant Man'' (2005)
** ''Mr Bean's Wedding'', misters Bīns (2007)
** ''The Greatest Worst Bits of Comic Relief'' (2007)
* ''We Are Most Amused'', speciālais [[Čārlzs III Vindzors|Prinča Čārlza]] 60. dzimšanas dienas šovs (2008)
* ''Blackadder Rides Again'' (2008)
* ''Not Again: Not the Nine O'Clock News'' (2009)
* ''Bondi Rescue'', misters Bīns (2010)
* &quot;[[Gāzi grīdā!]]&quot;, (2011)
* &quot;[[2012. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija]], misters Bīns (2012)
* ''Live from Lambeth Palace sketches'', Kenterberijas arhibīskaps (2013)
* ''Horrible Histories'', [[Henrijs VIII Tjudors]] (2015)
* &quot;[[Komisārs Megrē]]&quot;, Žils Megrē (2016—)
* ''Red Nose Day Actually'', Rūfuss (2017)

=== Filmogrāfija ===
* 1983 — &quot;[[Nekad nesaki nekad]]&quot; (''Never Say Never Again''), Nigels
* 1988 — ''The Appointments of Dennis Jennings'', dakteris Šūners
* 1989 — ''The Tall Guy'', Rons Andersons
* 1989 — ''The Witches'', misters Stingers
* 1993 — &quot;[[Karstās galvas! 2. daļa]]&quot; (''Hot Shots! Part Deux''), Deksters Heimans
* 1994 — &quot;[[Četras kāzas un vienas bēres|Četras kāzas un bēres]]&quot; (''Four Weddings and a Funeral''), tēvs Džeralds
* 1994 — &quot;[[Karalis Lauva]]&quot; (''The Lion King''), Zazū (balss)
* 1997 — &quot;[[Misters Bīns (filma)|Bīns]]&quot; (''Bean''), misters Bīns
* 2000 — &quot;[[Varbūt bērniņu?]]&quot; (''Maybe Baby''), misters Džeimss
* 2001 — &quot;[[Žurku skrējiens]]&quot; (''Rat Race''), Enriko Polīni
* 2002 — &quot;[[Skubijs Dū (filma)|Skubijs Dū]]&quot; (''Scooby-Doo''), Mondavarios
* 2003 — &quot;[[Džonijs Anglis]]&quot; (''Johnny English''), Džonijs Anglis
* 2003 — &quot;[[Tāda ir mīlestība]]&quot; (''Love Actually''), Rufuss
* 2005 — &quot;[[Visi mēmi]]&quot; (''Keeping Mum''), Valters Gūdfelovs
* 2007 — &quot;[[Mistera Bīna brīvdienas|Bīna brīvdienas]]&quot; (''Mr. Bean’s Holiday''), misters Bīns
* 2011 — &quot;[[Džonijs Anglis atgriežas]]&quot; (''Johnny English Reborn''), Džonijs Anglis
* 2017 — ''Huan Le Xi Ju Ren'', misters Bīns
* 2018 — &quot;[[Džonijs Anglis 3]]&quot;, Džonijs Anglis

== Balvas ==
* 1980 — ''Variety Club'' balva BBC gada personai&lt;ref name=&quot;awardref&quot;/&gt;
* 1981 — [[BAFTA televīzijas balva]] (''Not the Nine O'Clock News'', 1979)
* 1989 — [[BAFTA televīzijas balva]]&lt;ref name=&quot;awardref&quot;/&gt; (''Blackadder Goes Forth'', 1989)

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;FamilyDetective&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/education/main.jhtml?view=DETAILS&amp;grid=&amp;xml=/education/2007/08/25/fafamdet125.xml|title=Family Detective - Rowan Atkinson|first=Nick|last=Barratt|publisher=[[The Daily Telegraph]]|date=25 August 2007}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rodney&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.abc.net.au/foreign/stories/s374382.htm| title=Foreign Correspondent - 22 July 1997: Interview with Rodney Atkinson| publisher=[[Australian Broadcasting Corporation]]| access-date={{dat|2009|09|25||bez}}| archiveurl=https://web.archive.org/web/20090807061308/http://www.abc.net.au/foreign/stories/s374382.htm| archivedate={{dat|2009|08|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divorce&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/583720-rovans_atkinsons_izskiries_no_sievas| title=Rovans Atkinsons izšķīries no sievas| publisher=[[tvnet.lv]]| accessdate={{dat|2015|11|11}}| archive-date={{dat|2015|11|13||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20151113043056/http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/583720-rovans_atkinsons_izskiries_no_sievas}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;awardref&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.museum.tv/archives/etv/A/htmlA/atkinsonrow/atkinsonrow.htm| title=Rowan Atkinson article| publisher=The Museum of Broadcast Communications| access-date={{dat|2009|09|25||bez}}| archiveurl=https://web.archive.org/web/20090928114737/http://www.museum.tv/archives/etv/A/htmlA/atkinsonrow/atkinsonrow.htm| archivedate={{dat|2009|09|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Atkinsons, Rovans}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daremas grāfistē dzimušie]]
[[Kategorija:Britu komiķi]]
[[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>3kbxx1r543jola1r0r94suvbptjvw7p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Tropiskie cikloni</title>
    <ns>14</ns>
    <id>24512</id>
    <revision>
      <id>4493305</id>
      <parentid>3905437</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:51:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vētras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="137" sha1="7hh0a2nsv9wtepvfm06idcjif3alt0a" xml:space="preserve">{{Commonscat|Tropical cyclones}}

[[Kategorija:Dabas stihijas]]
[[Kategorija:Meteoroloģija]]
[[Kategorija:Tropi]]
[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>7hh0a2nsv9wtepvfm06idcjif3alt0a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Baumanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27953</id>
    <revision>
      <id>4493032</id>
      <parentid>2485366</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:07:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vladusty</username>
        <id>79376</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>1837 -&gt; 1937</comment>
      <origin>4493032</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="310" sha1="exc4s20qma25226dliofc9768y611xe" xml:space="preserve">'''Kārlis Baumanis''' var būt:

* [[Baumaņu Kārlis]] (1835—1905), latviešu komponists, dzejnieks;
* [[Kārlis Baumanis (komunists)]] (1893—1937), latviešu komunists, [[PSKP Centrālkomiteja]]s loceklis;
* [[Kārlis Baumanis (tēlnieks)]] (1916—2011), latviešu tēlnieks.

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>exc4s20qma25226dliofc9768y611xe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28347</id>
    <revision>
      <id>4493120</id>
      <parentid>4416404</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:05:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4493120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5447" sha1="b2yntc2732fa718gl4jltt3e11wea6z" xml:space="preserve">'''5. jūlijs''' ir gada 186. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (187. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 179 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Andžejs]], [[Andžs]], [[Edīte (personvārds)|Edīte]], [[Esmeralda]]

== Notikumi ==
* [[1687. gads]] — [[Īzaks Ņūtons]] publicēja savu darbu &quot;[[Dabas filozofijas matemātiskie principi]]&quot; (''Philosophiæ Naturalis Principia Mathematica'').
* [[1811. gads]] — [[Venecuēla]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s.
* [[1830. gads]] — [[Francija]] iebruka [[Alžīrija|Alžīrijā]].
* [[1900. gads]]:
** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] parlaments pieņēma [[Austrālijas konstitūcija|Austrālijas konstitūciju]];
** [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] publicēta [[Laimens Frenks Baums|Laimena Frenka Bauma]] grāmata &quot;[[Brīnumainais burvis no Oza zemes]]&quot;.
* [[1927. gads]] — Breslavā (tagad [[Vroclava]]) dibināta [[Vācija]]s [[Kosmisko lidojumu biedrība]].
* [[1941. gads]] — sākās [[Ekvadoras—Peru karš]].
* [[1962. gads]] — [[Alžīrija]] ieguva neatkarību no Francijas.
* [[1975. gads]] — Zaļā Raga Salas (tagad [[Kaboverde]]) ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s.
* [[1966. gads]] — [[Maskava|Maskavā]] atklātas pirmās [[Labas gribas spēles]].
* [[1986. gads]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā|desmitais Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[1996. gads]] — Rozlinas institūtā [[Skotija|Skotijā]] piedzima pirmais sekmīgi klonētais [[zīdītāji|zīdītājs]] — [[Dollija|aita Dollija]].
* [[2006. gads]] — [[Ziemeļkoreja]] palaida vismaz 7 [[raķete]]s, tai skaitā tālās darbības &quot;[[Taepodong-2]]&quot;.

== Dzimuši ==
* [[1057. gads]] — [[Gazālī]] (''الغزالي''), persiešu teologs (miris 1111. gadā)
* [[1853. gads]] — [[Sesils Rodss]] (''Cecil Rhodes''), angļu uzņēmējs un politiķis (miris 1902. gadā)
* [[1857. gads]] — [[Klāra Cetkina]] (''Clara Zetkin''), vācu marksiste (mirusi 1933. gadā)
* [[1872. gads]] — [[Eduārs Erio]] (''Édouard Herriot''), franču politiķis (miris 1957. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Frenks Beiliss]] (''Frank Bayliss''), britu regbists (miris 1938. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Konstantins Paspatis]] (''Κωνσταντίνος Πασπάτης''), grieķu tenisists (miris 1903. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Ēriks Torntons]] (''Eric Thornton''), angļu izcelsmes beļģu futbolists (miris 1945. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Žans Kokto]] (''Jean Cocteau''), franču mākslinieks (miris 1963. gadā)
* [[1911. gads]] — [[Žoržs Pompidū]] (''Georges Pompidou''), Francijas premjerministrs un prezidents (miris 1974. gadā)
* [[1928. gads]]:
** [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (miris 2022. gadā)
** [[Vladimirs Toporovs]] (''Владимир Топоров''), krievu filologs (miris 2005. gadā)
* [[1932. gads]] — [[Ģula Horns]] (''Horn Gyula''), ungāru politiķis (miris 2013. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Aivars Jerumanis]], latviešu uzņēmējs un politiķis
* [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Ilga Kreituse]], Latvijas politiķe
* [[1968. gads]] — [[Maikls Stūlbargs]] (''Michael Stuhlbarg''), ASV aktieris
* [[1976. gads]] — [[Nunu Gomišs]] (''Nuno Gomes''), Portugāles futbolists
* [[1979. gads]] — [[Amēlija Moresmo]] (''Amélie Mauresmo''), franču tenisiste
* [[1982. gads]]:
** [[Sofija Adeno]] (''Sophie Adenot''), Francijas kosmonaute, helikoptera pilote
** [[Alberto Džilardīno]] (''Alberto Gilardino''), itāliešu futbolists
* [[1985. gads]] — [[Megana Repino]] (''Megan Rapinoe''), ASV futboliste
* [[1986. gads]] — [[Aleksandrs Radulovs]] (''Александр Радулов''), krievu hokejists
* [[1989. gads]] — [[Dejans Lovrens]] (''Dejan Lovren''), horvātu futbolists

== Miruši ==
* [[1764. gads]] — [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI''), Krievijas imperators (dzimis 1740. gadā)
* [[1824. gads]] — [[Žozefs Prusts]] (''Joseph Proust''), franču ķīmiķis (dzimis 1754. gadā)
* [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Ādolfs Alunāns]], latviešu teātra dibinātājs (dzimis 1848. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Albrehts Kosels]] (''Albrecht Kossel''), vācu bioķīmiķis (dzimis 1853. gadā)
* [[1964. gads]] — [[Herberts fon Petersdorfs]] (''CHerbert von Petersdorff''), vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā)
* [[1969. gads]]:
** [[Valters Gropiuss]] (''Walter Gropius''), vācu arhitekts (dzimis 1883. gadā)
** [[Leo Makerijs]] (''Leo McCarey''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā)
* [[1975. gads]] — [[Oto Skorceni]] (''Otto Skorzeny''), vācu diversants (dzimis 1908. gadā)
* [[1989. gads Latvijā|1989. gads]] — [[Edgars Andersons]], trimdas latviešu/ASV vēsturnieks (dzimis 1920. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Renāte Pupele]], Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veidotāja un pirmā direktore, ārste (dzimusi 1953. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Konstitūcijas diena ([[Armēnija]])
* [[Neatkarības diena]] ([[Alžīrija]])
* Neatkarības diena ([[Kaboverde]])
* Neatkarības diena ([[Venecuēla]])
* Parlamenta (''Tynwald'') diena ([[Menas Sala]])
* Svētā Kirila un Svētā Metodija diena ([[Čehija]], [[Slovākija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>b2yntc2732fa718gl4jltt3e11wea6z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31049</id>
    <revision>
      <id>4493167</id>
      <parentid>3987585</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:59:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4493167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12813" sha1="092o1bmkr8tzhrw7037dm22hqo946ta" xml:space="preserve">[[Attēls:Gene.png|thumbnail|upright=1.2|Gēna shēma ar [[eksons|eksoniem]] un [[introns|introniem]]]]
'''Gēns''' ir [[iedzimtība]]s pamatvienība — šūnu [[organisms|organismos]] noteikts [[dezoksiribonukleīnskābe]]s (DNS) [[nukleotīdi|nukleotīdu]] secības posms, kas satur informāciju funkcionāla produkta, proti, [[polipeptīdi|polipeptīda]] vai funkcionālas [[ribonukleīnskābe]]s (RNS) molekulas, veidošanai. Plašākā gēna definīcija līdzās [[olbaltumvielas]] kodējošajiem gēniem ietver arī gēnus, kuru gala produkts ir funkcionāla [[ribonukleīnskābe|RNS]] molekula.&lt;ref name=&quot;genom.gov&quot;/&gt; Gēnos ietvertā informācija tiek nodota no vienas šūnu vai organismu [[paaudze]]s nākamajai. [[Gēnu ekspresija]]s procesā šī informācija tiek izmantota RNS molekulu un olbaltumvielu veidošanai. Gēnu ekspresija un gēnu produktu darbība ietekmē šūnu [[vielmaiņa|vielmaiņu]], augšanu, dalīšanos, diferenciāciju un citas funkcijas, tādējādi ietekmējot arī organismu pazīmes. Daudzu gēnu produkti — olbaltumvielas un regulatorās RNS — piedalās citu gēnu ekspresijas regulācijā.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Ilze Radoviča-Spalviņa |title=Molekulārā ģenētika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/4174-molekul%C4%81r%C4%81-%C4%A3en%C4%93tika |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Gene Expression |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Gene-Expression |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Visiem šūnu organismiem gēni ir veidoti no [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]], savukārt [[vīruss|vīrusu]] genoms var būt veidots no DNS vai [[ribonukleīnskābe|RNS]]. RNS vīrusiem gēni atrodas RNS molekulās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Ksenija Korotkaja |title=Vīrusi |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/257093-v%C4%ABrusi |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Ne visi gēni kodē olbaltumvielas — daļa no tiem satur informāciju funkcionālu nekodējošo RNS molekulu, piemēram, ribosomālās RNS, transporta RNS un dažādu regulatoro RNS, veidošanai.&lt;ref name=&quot;genom.gov&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Gene |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Gene |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ribonucleic Acid (RNA) |url=https://www.genome.gov/about-genomics/educational-resources/fact-sheets/ribonucleic-acid-fact-sheet |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Visu organisma ģenētisko materiālu kopumu sauc par [[genoms|genomu]]. Gēni ir genoma segmenti, taču genomā ietilpst arī [[promoteri]] un citi regulatorie elementi, starpgēnu apgabali un dažādas citas nekodējošas sekvences.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Nils Rostoks |author2=Vita Rovīte |title=Genomika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/6682-genomika |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Eikarioti|Eikariotu]] šūnās lielākā daļa gēnu atrodas kodola [[hromosoma|hromosomās]], bet daļa — [[mitohondrijs|mitohondriju]] genomā un [[augi]]em un daudziem [[aļģes|aļģu]] pārstāvjiem arī [[plastīdas|plastīdu]] genomā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Chromosome |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Chromosome |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Cheong Xin Chan, Ph.D. &amp; Debashish Bhattacharya, Ph.D. |title=The Origin of Plastids |url=https://www.nature.com/scitable/topicpage/the-origin-of-plastids-14125758/ |website=nature.com |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Prokarioti|Prokariotu]] hromosomālā DNS atrodas [[citoplazma]]s nukleoīda apgabalā. Daudziem prokariotiem ir arī no hromosomas atsevišķas, patstāvīgi replicējošas DNS molekulas — [[plazmīdas]], kurās var atrasties dažādi papildu gēni.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Joyeux |first1=Marc |title=Bacterial Nucleoid: Interplay of DNA Demixing and Supercoiling |journal=Biophysical Journal |date=2019 Sep 26 |volume=118 |issue=9 |page=2141–2150 |doi=10.1016/j.bpj.2019.09.026 |pmid=31629479}}&lt;/ref&gt; Plazmīdas nav obligāta visu prokariotu šūnu sastāvdaļa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Plasmid |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Plasmid |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Gēnu skaits, uzbūve, izvietojums un ekspresijas regulācija dažādām sugām atšķiras, tomēr gēnu kopīgā pamatīpašība ir pārmantojamas informācijas saturēšana un tās izmantošana funkcionālu RNS vai olbaltumvielu veidošanai. Gēnu nukleotīdu secība var mainīties [[mutācija|mutāciju]] rezultātā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mutation |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Mutation |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Gēnu ekspresiju var mainīt arī regulatoro sekvenču pārmaiņas, epiģenētiski mehānismi un hromosomu strukturālās pārkārtošanās, kas maina gēna novietojumu vai regulatoro vidi. Gēnu darbību un to ietekmi uz organismu var ietekmēt arī citi gēni un ārējās vides apstākļi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Gene Regulation |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Gene-Regulation |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Structural Variation |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Structural-Variation |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tādēļ daudzas organisma pazīmes, īpaši sarežģītas daudzfaktoru pazīmes, veidojas genotipa, gēnu ekspresijas un vides faktoru mijiedarbībā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Gene Environment Interaction |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Gene-Environment-Interaction |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Polygenic Trait |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Polygenic-Trait |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums un jēdziena vēsture ==
Termins “gēns” cēlies no [[sengrieķu valoda|sengrieķu vārda]] {{gree|γένος}} (''génos'' — “dzimta”, “izcelsme”, “veids”) un ir saistīts ar grieķu sakni ''gen-'' (“radīt”, “dzemdēt”). Zinātniskajā apritē šo terminu 1909. gadā ieviesa dāņu botāniķis un ģenētiķis [[Vilhelms Johansens]], lai apzīmētu iedzimtības pamatvienību neatkarīgi no tās fizikālās vai ķīmiskās dabas.&lt;ref&gt;Johannsen, W. (1905). Arvelighedslærens elementer (&quot;The Elements of Heredity&quot;. Copenhagen). Rewritten, enlarged and translated into German as Elemente der exakten Erblichkeitslehre (Jena: Gustav Fischer, 1909; Scanned full text&lt;/ref&gt; Johansens šo vārdu izvēlējās, balstoties uz agrāk lietoto terminu ''pangen'', ko 19. gadsimta beigās bija izmantojis [[Hugo de Frīzs]]. Tajā pašā laikā Johansens ieviesa arī jēdzienus “[[genotips]]” un “[[fenotips]]”, uzsverot atšķirību starp organisma iedzimto ģenētisko uzbūvi un ārēji novērojamām pazīmēm.

Gēna jēdziena pirmsākumi saistīti ar [[Gregors Mendelis|Gregora Mendeļa]] 19. gadsimta vidū veiktajiem pētījumiem par [[zirņi|zirņu]] hibridizāciju. Mendelis terminu “gēns” vēl nelietoja, tomēr viņa eksperimenti parādīja, ka iedzimtās pazīmes tiek nodotas nevis saplūstoši, bet gan ar atsevišķām, diskrētām iedzimtības vienībām. Viņa aprakstītie “iedzimtības faktori” vēlāk kļuva par pamatu klasiskajai [[ģenētika]]i. Pēc Mendeļa darbu atkārtotas atklāšanas ap 1900. gadu iedzimtības vienību izpēte kļuva par vienu no centrālajiem jaunās ģenētikas jautājumiem. 20. gadsimta sākumā gēns sākotnēji tika uztverts galvenokārt kā abstrakta iedzimtības vienība, kurai vēl nepiedēvēja noteiktu materiālu uzbūvi. Attīstoties [[citoloģija]]i un hromosomu iedzimtības teorijai, gēnus sāka saistīt ar [[hromosoma|hromosomām]]. [[Teodors Boveri|Teodora Boveri]] un [[Valters Satons|Valtera Satona]] darbi nostiprināja priekšstatu, ka hromosomas ir saistītas ar iedzimtības informācijas pārmantošanu, savukārt [[Tomass Hants Morgans|Tomasa Hanta Morgana]] un viņa līdzstrādnieku pētījumi ar [[augļmušas|augļmušu]] (''Drosophila melanogaster'') sniedza eksperimentālus pierādījumus, ka gēni atrodas noteiktās vietās hromosomās un ir sakārtoti lineārā secībā. Šī pieeja ļāva izskaidrot Mendeļa likumus citoloģiskā līmenī un izveidot pirmās gēnu kartes.

[[Molekulārā ģenētika|Molekulārās ģenētikas]] attīstība 20. gadsimta vidū būtiski mainīja gēna izpratni. [[Džordžs Bīdls|Džordža Bīdla]] un [[Edvards Teitums|Edvarda Teituma]] pētījumi parādīja saikni starp gēniem un bioķīmiskajām reakcijām, veicinot priekšstatu “viens gēns — viens [[enzīmi|enzīms]]”, kas vēlāk tika precizēts kā saistība starp gēniem un polipeptīdu vai funkcionālu RNS veidošanos. 1940. un 1950. gadu pētījumi pierādīja DNS nozīmi iedzimtības informācijas glabāšanā, bet 1953. gadā [[Džeimss Votsons|Džeimsa Votsona]] un [[Frānsiss Kriks|Frānsisa Krika]] aprakstītais DNS dubultspirāles modelis, kas balstījās arī [[Rozalinda Franklina|Rozalindas Franklinas]] un [[Moriss Vilkinss|Morisa Vilkinsa]] iegūtajos datos, deva pamatu gēnu izpratnei kā noteiktām nukleotīdu secībām DNS molekulā. Turpmākie pētījumi atklāja ģenētisko kodu, gēnu ekspresijas mehānismus un gēnu regulāciju, savukārt genoma sekvenēšanas tehnoloģiju attīstība ļāva noteikt pilnīgas daudzu organismu genomu nukleotīdu secības. Mūsdienās gēna jēdziens ir plašāks nekā agrīnajā molekulārajā ģenētikā. Gēns vairs netiek uzskatīts tikai par DNS posmu, kas kodē vienu olbaltumvielu, jo daļa gēnu kodē funkcionālas RNS molekulas, bet gēnu darbību ietekmē regulācijas mehānismi, genoma organizācija un šūnas vide. Tāpēc gēna definīcija laika gaitā ir attīstījusies no Mendeļa “iedzimtības faktoriem” līdz hromosomās lokalizētām vienībām un tālāk līdz nukleīnskābju secībām, kas piedalās funkcionālu bioloģisku produktu veidošanā.

== Gēnu veidi ==
Pastāv vairāki gēnu veidi. Komplementārie gēni savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību, tas ir, par vienu pazīmi atbild vairāki gēni un to mijiedarbībā attīstās jauna pazīme, kas nav raksturīga nevienam no gēniem. Savukārt hromosomālie gēni nosaka kodoliedzimtību. Poligēni jeb polimēriskie gēni ir ar rakstura ietekmi uz kādas pazīmes attīstību. Šajā gadījumā daudzi gēni iedarbojās uz vienu pazīmi. Pazīmes [[fenotips|fenotipiskā izpausme]] ir atkarīga no dominanto gēnu summas. Gēni, kas ietekmē vairākas [[Organisms|organisma]] pazīmes, ir [[Plejotrops gēns|plejotropi gēni]].

Epistatiskie gēni nomāc citus gēnus, nealēliska gēna fenotipisko izpausmi. Gēni, kuri tiek nomākti, tiek saukti par hipostatiskajiem gēniem. [[Epistāze]] ir dominēšanai līdzīga parādība, ko dažreiz var novērot starp dažādu gēnu [[alēle|alēlēm]].

== Genoms ==
{{pamatraksts|Genoms}}
Visu gēnu kopumu sauc par [[genoms|genomu]]. Tas ietilpst organisma [[haploidālā sistēma|haploidālajā sistēmā]]. Plašākā nozīmē genoms satur [[iedzimtība]]s faktorus. Lai gan daudziem gēniem ir zināma gan to atrašanās vieta genomā, gan nukleotīdu secība, tomēr ir vēl daudzu nukleotīdu secības nozīme nezināma.

== Ģenētika ==
{{pamatraksts|Ģenētika}}
Zinātni, kas pēta gēnus, sauc par [[ģenētika|ģenētiku]]. Tajā pēta dzīvo organismu [[iedzimtība|iedzimtību]] (genomu) un to mainību. Ģenētikā pēta arī [[bioloģiskā daudzveidība|organismu dažādību]].

Gēnu aktivitātes, kuras nav saistītas ar DNS primārās struktūras izmaiņām, pēta [[epiģenētika|epiģenētikā]]. Šeit mēģina noskaidrot, kā vides signāli atlasa, modificē un regulē gēnu darbību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=gens | title= Gēns &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt; Medicīnas termins | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv)}}

{{bioķīmija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ģenētika]]
[[Kategorija:Bioķīmija]]
[[Kategorija:Mikrobioloģija]]</text>
      <sha1>092o1bmkr8tzhrw7037dm22hqo946ta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olga Korbuta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31170</id>
    <revision>
      <id>4493154</id>
      <parentid>4125705</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:19:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4493154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3516" sha1="5unfgqtib4qt3kuzwlf40o72k7llhhb" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Olga Korbuta
 |       piktogramma_1 = Gymnastics (artistic) pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Mākslas vingrošana
 |          vārds_orig = ''Вольга Корбут''
 |              attēls =Olga_Korbut_on_a_Stamp_of_Azerbaijan_386.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1955|5|16}}
 |             dz_viet = {{Vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Grodņa}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 151 [[centimetrs|cm]]
 |               svars = 40 [[kilograms|kg]]
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USSR}}
 |        sporta veids = [[Mākslas vingrošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 1967
 |            kar_beig = 1976
 |            treneris = 
 |           partneris = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972]], [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]])
 |          os_medaļas = 4 zelti, 2 sudrabi
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Olga Korbuta''' ({{val|ru|Ольга Валентиновна Корбут}}, {{val|be|Вольга Валянцінаўна Корбут}}; dzimusi {{Dat|1955|5|16}} [[Grodņa|Grodņā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) ir [[baltkrievi|baltkrievu]] tautības [[Padomju Savienība|PSRS]] vingrotāja. Kopš 1991. gada viņa dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kuras pilsonību Korbuta ieguva 2000. gadā.

Četrkārtēja olimpiskā čempione (trīs zelta medaļas olimpiskajās spēlēs [[Minhene|Minhenē]] 1972. gadā un viena — [[Monreāla|Monreālā]] 1976. gadā), kā arī divkārtēja olimpiskā vicečempione (olimpiskajās spēlēs Minhenē 1972. gadā un Monreālā 1976. gadā).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{sportists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Korbuta, Olga}}

[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vingrotāji]]
[[Kategorija:1972. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Grodņā dzimušie]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vingrošanā]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>5unfgqtib4qt3kuzwlf40o72k7llhhb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33376</id>
    <revision>
      <id>4493206</id>
      <parentid>4478605</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:29:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27786" sha1="gqb665v6p2lg8yykpepks69kestxbv9" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|19}}
[[Attēls:World map 1815 (COV).jpg|thumb|Pasaules politiskā karte pēc Napoleona sakāves 1815. gadā]]
[[Attēls:1859-60 CE world map.PNG|thumb|Pasaules politiskā karte 1860. gadā]]
[[Attēls:World map 1871.jpg|thumb|Pasaules politiskā karte pēc [[Vācijas Impērija]]s izveides 1871. gadā]]
'''19. gadsimts''' ir gadsimts, kas ilga no [[1801. gads|1801]]. līdz [[1900. gads|1900]]. gadam. Šis gadsimts iezīmēja lielu impēriju — [[Spānijas impērija|spāņu]], [[Portugāle|portugāļu]], [[Ķīnas impērija|ķīniešu]], [[Svētā Romas impērija|Svētā Romas]] un [[Mogulu impērija|Mogulu impēriju]] sabrukumu. Tas ļāva ietekmi iegūt [[Britu impērija|Britu]] un [[Vācijas Impērija]]i, kā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām valstīm]], mudinot uz militāriem konfliktiem, bet attīstot arī zinātni un izpēti.
Pēc [[Francijas Pirmā impērija]]s un [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves, [[Britu impērija]] kļuva par pasaules vadošo spēku, kas kontrolēja vienu ceturto daļu no pasaules iedzīvotājiem un vienu piekto daļu no kopējās zemes platības. 19. gadsimts bija izgudrojumu un atklājumu, ievērojami attīstījās [[matemātika]], [[fizika]], [[ķīmija]], [[bioloģija]], [[elektroenerģija]]s ražošana un [[metalurģija]], tas lika pamatus tehnoloģiskajai attīstībai 20. gadsimtā. [[Rūpnieciskā revolūcija]] aizsākās [[Eiropa|Eiropā]]. [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmetā]] bija populāri nodarbināt bērnus fabrikās un raktuvēs.
 
Sasniegumi [[medicīna|medicīnā]] un cilvēka [[anatomija|anatomijā]], kā arī [[slimība|slimību]] profilakse sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu rietumu pasaulē. 19. gadsimtā Eiropā divkāršojās iedzīvotāju skaits — no 200 miljoniem līdz 400 miljoniem. Šajā gadsimtā vairākās pilsētās visā pasaulē iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. [[Londona|Londonā]] kļuva par pasaules lielāko pilsētu. Tās iedzīvotāju skaits palielinājās no 1 miljona 1800. gadā līdz 6,7 miljoniem gadsimta beigās.

Visā pasaulē tika ierobežota verdzība. [[1834. gads|1834]]. gadā verdzību atcēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[1865. gads|1865]]. gadā — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[1888. gads|1888]]. gadā — [[Brazīlija|Brazīlijā]]. 1848. gadā [[Austrijas Impērija|Austrijā]] un 1861. gadā [[Krievijas Impērija|Krievijā]] tika atcelta [[dzimtbūšana]].

== Laikmeti 19. gadsimtā ==
* [[Rūpnieciskā revolūcija]] un [[Eiropas imperiālisms]]
* [[Viktorijas ēra]] Lielbritānijā
* [[Burbonu restaurācija]], [[Jūlija monarhija]], [[Francijas Otrā Republika]] un [[Francijas Trešā republika]] Francijā
* ''[[Belle Époque]]'' Eiropā
* [[Edo periods]], [[Meidži periods]] Japānā
* [[Cjinu dinastija]] Ķīnā
* [[Tanzimats]], [[Osmaņu impērija]]s Pirmā konstitucionālā ēra

== 19. gadsimta notikumi pasaulē ==

=== 1800—1809 ===
[[Attēls:British Empire 1897.jpg|thumb|250px|Pasaules karte 1897. gadā Britu impērijas īpašumi 19. gadsimtā (rozā krāsā)]]
* 1800: Otrās Lielās atmodas sākums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* 1801:
** [[Anglija]]s un [[Īrija]]s karalistes apvienojas, izveidojot [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].
** [[Tomass Džefersons]] tiek ievēlēts par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu.
** [[Randžits Sings]] tiek kronēts par [[Sikhu impērija]]s valdnieku.
* 1801—1815: kari starp Francijai un Osmaņu impērijai pakļautajām zemēm ([[Alžīrija|Alžīriju]], [[Tripolitānija|Tripolitāniju]]) Ziemeļāfrikā.
* 1803:
** ASV no [[Francija]]s iegādājas [[Luiziāna|Luiziānu]]. Ar šo sākas ASV paplašināšanās rietumu virzienā uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]].
** Izcēlās karš starp Britu un Franču impērijām, tiek uzskatīts, ka tā aizsākās [[Napoleona kari]].
* 1804:
** Haiti iegūst neatkarību no Francijas, tā kļūstot par pirmo melnādaino neatkarīgo valsti pasaulē.
** tiek nodibināta [[Austrijas Impērija]].
** [[Napoleons Bonaparts]] tiek kronēts par [[Francijas monarhi|Francijas imperatoru]].
* 1804—1810: [[Nigērija|Nigērijā]] notiek [[Fulani karš]].
* 1804—1815: [[Serbija|Serbijā]] notiek sacelšanās pret Osmaņu varu.
* 1805:
** notiek [[Trafalgaras kauja]], par jūru un okeānu pārvaldnieci kļūst Britu impērija, nomainot Spāņu un Franču impērijas. Šis ir būtisks pagrieziens Britu impērijas varai pār lielāko daļu pasaules.
** Napoleona karspēks uzvar [[Austrija]]s un [[Krievija]]s armiju [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]].
* 1805—1848: [[Muhameds Alī pašā|Muhameds Alī]] modernizē [[Ēģipte|Ēģipti]].
* 1806: beidza pastāvēt [[Svētā Romas impērija]].
* 1807: Lielbritānijā paziņo vergu tirdzniecību par pretlikumīgu.
* 1808-1809: [[Krievijas Impērija]] iekaroja [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], [[Somijas karš]].

=== 1810—1819 ===
* 1810:
** tiek dibināta [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes Universitāte]]. Starp tās studentiem un mācībspēkiem ir [[Kārlis Markss]], [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis]] un [[Oto fon Bismarks]].
** ar ''Grito de Dolores'' sākas [[Meksikas neatkarības karš]].
* 1810—1820: lielākā daļa Latīņamerikas kolonijas iegūst neatkarīgu no Spānijas un Portugāles impērijām, pēc [[Latīņamerika]]s neatkarības kariem.
* 1812: [[1812. gada karš|Francijas iebrukums Krievijā]] kļūst par pagrieziena punktu Napoleona karos.
* 1812—1815: [[Britu—amerikāņu karš]].
* 1813—1907: [[Britu impērija|Britu]] un [[Krievijas Impērija]]s cīnās par ietekmi [[Āzija|Centrālāzijā]].
* 1814—1816: [[Angļu—nepāliešu karš]] starp [[Nepāla|Nepālu]] (Gurkhu impēriju) un Britu impēriju.
[[Attēls:Wellington at Waterloo Hillingford.jpg|thumb|200px|[[Vaterlo kauja]] — Napoleona Bonaparta pēdējā kauja]]
* 1815:
** [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] rezultātā notiek izmaiņas [[Eiropa]]s politiskajā kartē.
** ar Napoleona sakāvi [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] noslēdzās Napoleona kari.
* 1816: gads bez vasaras: Neparasts aukstums visā Ziemeļu puslodē, ko iespējams izraisīja 1815. gada [[Tambora]]s vulkāna izvirdums 1815. gada aprīlī.
* 1817: Serbija iegūst ''de facto'' neatkarību no Osmaņu impērijas (''de jure'' no 1867. gada).
* 1819: tiek dibināta [[Singapūra]].

=== 1820—1829 ===
* 1820: ASV atbrīvotie vergi, kuri izlēmuši repatriēties uz Āfriku, dibina [[Libērija|Libērijas Republiku]].
* 1821:
** Meksika iegūst neatkarību no Spānijas.
** [[Peru]] iegūst neatkarību no Spānijas.
* 1821—1830: [[Grieķija]] kļūst par pirmo valsti, kas oficiāli iegūst neatkarību no Osmaņu impērijas.
* 1822: [[Pedru I (Brazīlija)|Pedru I]] no Portugāles kļūst par [[Brazīlija]]s imperatoru.
* 1822—1823: [[Pirmā Meksikas impērija]] par karali kļūst [[Augusts I no Meksikas|Augusts I]].
* 1823—1887: Lielbritānija anektē [[Mjanma|Birmu]] pēc trim [[Britu-Birmas kari]]em.
* 1825: starp Lielajiem ezeriem (ASV) un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] tiek atvērts [[Ēri kanāls]].
* 1825—1828: [[Brazīlijas-Argentīnas karš|Brazīlijas un Argentīnas kara]] rezultātā [[Urugvaja]] iegūst neatkarību.
* 1826—1828: pēc pēdējā [[Krievu—persiešu karš (1826—1828)|Krievu—persiešu kara]] [[Senā Persija|Persijas impērija]] ieguvusi teritorijas, ko zaudēja [[Krievijas Impērija]].
[[Attēls:Crystal Palace - interior.jpg|thumb|200px|[[Lielā izstāde]] Londonā. Lielbritānija — pirmā industriālā valsts pasaulē]]

=== 1830—1839 ===
* 1830:
** Jūlija revolūcija Francijā
** Revolūcija Beļģijā. Tiek izveidota no [[Nīderlande|Nīderlandes Apvienotās karalistes]] neatkarīga [[Beļģija]]s valsts.izjūk [[Lielkolumbija]], [[Kolumbija]], [[Panama]], [[Ekvadora]]s un [[Venecuēla]]s tautas iegūst neatkarību.
* 1831: [[Francija]] okupē [[Alžīrija|Alžīriju]].
* 1833: [[Verdzības atcelšanas akts]] aizliedz verdzību visā Britu impērijā.
* 1834:
** izveidota [[Vācijas Muitas savienība]].
** oficiāli tiek izbeigta [[Spāņu Inkvizīcija]].
* 1835—1836: Meksikā notiek Teksasas revolūcija, kuras rezultātā tiek izveidota [[Teksasas republika]].
* 1836: [[Alamo kauja]]
* 1837—1901: par Britu impērijas karalieni kļūst [[Viktorija (Lielbritānija)|Karaliene Viktorija]].
* 1838—1840: Pilsoņu karš Centrālamerikas Federatīvajā Republikā noveda pie [[Gvatemala]]s, [[Salvadora]]s, [[Hondurasa]]s, [[Nikaragva]]s un [[Kostarika]]s neatkarības.
* 1839—1851: [[Urugvajas Pilsoņu karš]].
* 1839—1860: pēc diviem [[Opija karš|Opija kariem]] Francija, Apvienotā Karaliste, ASV un Krievija uzvarēja Cjinu dinastiju Ķīnā.
[[Attēls:Samuel Morse 1840.jpg|thumb|[[Semjuels Morze]] (1840. gadā)]]

=== 1840—1849 ===
* 1840: tiek dibināta [[Jaunzēlande]].
* 1844:
** pirmā publiski finansētā [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija pasaulē, starp [[Baltimora|Baltimoru]] un [[Vašingtona|Vašingtonu]].
** [[Dominikānas neatkarības karš]] no Haiti.
* 1845—1846: [[Pirmais Angļu-Sikhu karš]]
* 1845—1849: [[Kartupeļu bads]] [[Īrija|Īrijā]]
* 1845—1872: Jaunzēlandes zemes karš
* 1846—1847: [[Mormoņi|Mormoņu]] migrācija uz [[Jūta|Jūtu]].
* 1846—1847: [[Jukatanas karš]].
* 1848:
** publicēts [[Komunistiskās partijas manifests]].
** ''Seneca Falls'' konvencija ir pirmā sieviešu tiesību konvencija, Amerikas Savienotajās Valstīs tā izraisa cīņu par [[sieviešu balsstiesības|sieviešu balsstiesībām]].
* 1848—1849: [[Pirmais Angļu-Sikhu karš]].
* 1848—1858: [[Kalifornijas zelta drudzis]].

=== 1850—1859 ===
* 1850: ap šo laiku beidzas [[Mazais Ledus laikmets]].
* 1851: Londonā notiek pasaulē pirmā [[Lielā izstāde]].
* 1851—1852: beidzas [[Platīna karš]], [[Brazīlijas impērija]] kļūst par hegemoniju [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]].
* 1851—1860. gadi: [[Viktorijas zelta drudzis]], Austrālijā.
* 1851—1864: [[Huns Sjucjuaņs|Huna Sjucjuaņa]] vadītā [[Taipinu sacelšanās]] ir dumpis pret Ķīnas Cjinu dinastiju. Radusies Dienvidķīnā, jaunā radikālā politiskā kustība ieguvusi protestantisma elementus. Sacelšanās rezultātā gāja bojā vairāk nekā 20 miljoni cilvēku.
[[Attēls:Malakhov1.jpg|thumb|300px|[[Krimas karš]], [[Sevastopoles kauja]]]]
* 1853—1856: norisinās [[Krimas karš]] starp Franciju, Osmaņu impēriju, Lielbritāniju un Krieviju.
* 1854: Kanagavas konvencija izbeidz [[Izolacionisms|izolacionisma politiku]] Japānā.
* 1855: [[Besenera process]] ļauj ražot masveidā tēraudu.
* 1856: [[Rumānija|Rumānijā]] tiek izveidots pasaulē pirmais naftas pārstrādes uzņēmums.
* 1857-1858: [[Indijas sacelšanās]] aizsāk Indijas neatkarības centienus no Lielbritānijas.
* 1859: [[Čārlzs Darvins]] publicē grāmatu &quot;[[Sugu izcelšanās]]&quot;.

=== 1860—1869 ===
* 1861: Krievijā tiek atcelta dzimtbūšana.
* 1861—1865: norisinās [[Amerikas pilsoņu karš]].
* 1861—1867: [[Francijas intervence Meksikā|franču iebrukums Meksikā]]. Tiek izveidota [[Meksikas Otrā impērija]] un par imperatoru ieceļ [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliānu I]].
* 1862—1877: [[Musulmaņi|Musulmaņu]] sacelšanās Ķīnas ziemeļrietumos.
* 1863: tiek izveidots [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskais Sarkanais Krusts]].
* 1863—1865: [[Janvāra sacelšanās|sacelšanās Polijā]] pret Krievijas Impēriju.
* 1864—1866: [[Činčas salas karš]] bija mēģinājums Spānijai atgūt Dienvidamerikas kolonijas.
* 1865:
** beidzas [[Amerikas pilsoņu karš]].
** 14. aprīlis — tiek [[Atentāts pret Abrahamu Linkolnu|noslepkavots]] [[Abrahams Linkolns]], kad viņš apmeklē [[Forda teātris|Forda teātri]], [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Viņš nomirst apmēram pēc deviņām stundām,
* 1865—1877: tiek izveidotas Amerikas Savienotās Valstis; Tiek aizliegta verdzība ASV.
* 1866:
** veiksmīgi tiek izveidots [[Transatlantiskais telegrāfa kabelis]].
** [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] rezultātā sabrūk [[Vācu Savienība|Vācijas konfederācija]] un izveidojas [[Ziemeļjūras Vācijas konfederācija|Ziemeļjūras Vācijas Konfederāciju]] un [[Austroungārija|Austroungārijas impērija]].
* 1866—1868: bads Somijā.
* 1866—1869: pēc Meidži impērijas restaurācijas, Japāna uzsāk strauju modernizāciju.
* 1867:
** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no Krievijas iegādājas [[Aļaska|Aļasku]].
** nodibināta [[Kanādas konfederācija]].
** Serbijas Firstiste deklarē konstitūciju, kas nosaka tās neatkarību no Osmaņu impērijas. Starptautiska atzīšana sekoja 1878. gadā
* 1868: tiek apstiprināts [[ASV Konstitūcija]]s 14. grozījums. Emigrantiem tiek piešķirta ASV pilsonība.
* 1869:
** pabeigta Pirmā transkontinentālā dzelzceļa būvniecība, ASV.
** atklāts [[Suecas kanāls]], kas savieno [[Vidusjūra|Vidusjūru]] ar [[Sarkanā jūra|Sarkano Jūru]].
[[Attēls:SuezCanalKantara.jpg|thumb|[[Suecas kanāls]]. Viens no pirmajiem kuģiem kas to šķērso]]

=== 1870—1879 ===
* 1870—1871: norisinās [[Francijas—Prūsijas karš]].
* 1871—1872: bads Persijā, domājams, izraisījis nāvi 2 miljoniem cilvēku.
* 1871—1914: [[Otrā Industriālā Revolūcija]].
* 1870. gadi — 1890. gadi: [[1873.–96. gadu Lielā depresija|Lielā depresija]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļamerikā]].
* 1872: izveidots [[Jeloustonas nacionālais parks]].
* 1873: [[Džeimss Maksvels]] publicē &quot;traktātu par elektrību un magnētismu&quot;(''Treatise on Electricity and Magnetism'').
* 1874: beidz pastāvēt Īstindijas kompānija.
* 1874—1875: Spānijā izveidojas [[Spānijas Pirmā Republika|Pirmā Republika]].
* 1875—1900: 26 miljoni cilvēku iet bojā no bada [[Indija|Indijā]].
* 1876: [[Bulgārija]]s sacelšanās pret Osmaņu varu.
* 1876—1879: 13 miljoni cilvēku nomirst no bada Ķīnas ziemeļos.
* 1876—1914: masveida iedzīvotāju, teritorijas, rūpniecības labklājība. Šo laika periodu ASV dēvē par [[Apzeltītais laikmets|Apzeltīto laikmetu]].
* 1877: [[Lielais Dzelzceļa streiks]], ASV, iespējams, ir pasaulē pirmais valsts mēroga darba streiks.
* 1877—1878: pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu-turku kara]] [[Berlīne]]s līgumā oficiāli tiek atzīta [[Serbija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijas]] neatkarība.
* 1878: izveidota pirmā komerciālā telefona centrāle [[Ņūheivena|Ņūheivenā]], [[Konektikuta|Konektikutā]].
* 1879: [[Angļu-zulu karš]] Dienvidāfrikā.
* 1879—1883: [[Čīle]]s cīņas pret [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]] par teritoriju [[Andi|Andos]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē.

=== 1880—1889 ===
* 1880—1881: [[Pirmais būru karš]].
* 1881: pirmā elektrostacija Lielbritānijā, Godalmingā.
* 1881—1899: [[Mahdistu karš]] [[Sudāna|Sudānā]].
* 1882: britu iebrukums un [[Ēģipte]]s okupācija.
* 1883: [[Krakatau]] vulkāna eksplozija.
* 1884—1885: Berlīnes konferences dod signālu Eiropas &quot;cīņām par Āfriku&quot;. Apmeklējot valstis vienojas arī par to, lai aizliegtu tirdzniecību ar vergiem.
* 1884—1885: [[Ķīniešu-Franču karš|Ķīnas-Francijas]] kara rezultātā veidota [[Franču Indoķīna]].
* 1885: Krievijas valdība [[Baltijas valstis|Baltijā]] sāk aktīvu [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] politiku.
* 1888:
** Aprīlis: tiek uzskatīts, ka [[Džeks Uzšķērdējs]] noslepkavoja pirmo savu upuri.
** Novembris: tiek uzskatīts, ka [[Džeks Uzšķērdējs]] noslepkavoja pēdējo savu upuri.
** Brazīlijā aizliedz verdzību.
* 1889:
** tiek atklāts [[Eifeļa tornis]], [[Parīze|Parīzē]].
** beidz pastāvēt Brazīlijas impērija un tiek izveidota [[Brazīlija]]s republika.

=== 1890—1899 ===
* 1891: izveidots [[basketbols]].
* 1893:
** [[Čikāga|Čikāgā]] notika Pasaules Kolumbijas Ekspozīcijas. 
** tiek atzīmēta 400. gadadiena kopš [[Kristofors Kolumbs]] ieradās Jaunajā Pasaulē.
** vācu firmas &quot;Bayer&quot; darbinieki iegūst [[Acetilsalicilskābe|aspirīnu]].
* 1895—1896: [[Etiopija]] uzvar Itāliju [[Pirmais Etiopijas-Itālijas karš|Pirmajā Etiopijas-Itālijas karā]].
* 1896:
** [[Atēnas|Atēnās]] tiek atjaunotas [[olimpiskās spēles]].
** Etiopija sakāva Itāliju [[Advas kauja|Advas kaujā]].
** [[Klondaikas zelta drudzis]] Kanādā.
* 1897 — 1910: izveidota īslaicīga [[Korejas Impērija]].
* 1898: ASV savā kontrolē iegūst [[Kuba|Kubu]], [[Puertoriko]] un Filipīnas, pēc [[Amerikāņu-Spāņu karš|Amerikāņu spāņu kara]].
* 1898 — 1900: Ķīnā notiek [[Bokseru sacelšanās]].
* 1899 — 1902: [[Otrais Būru karš]]
* 1899 — 1912: [[Amerikāņu-Filipīniešu karš]].

== 19. gadsimta notikumi Latvijā ==
* 1802: [[Vidzeme|Vidzemē]] notiek [[Kauguru nemieri]].
* 1804: Tiek izdoti [[Zemes reforma Baltijas guberņās#Likumi|Vidzemes zemnieku likumi]].
* 1817: Notiek [[Kurzeme]]s [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|zemnieku brīvlaišana]].
* 1819: Notiek [[Vidzeme]]s zemnieku brīvlaišana.
* 1822: Iznāk pirmais [[latvieši|latviešu]] nedēļas [[laikraksts]] &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot;.
* 1849: Tika pieņemts likums, kas ļāva latviešu zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības.
* 1861: [[Latgale|Latgalē]] līdz ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] notiek zemnieku brīvlaišana.
* 1862: Sāk iznākt [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] izdotais laikraksts &quot;[[Pēterburgas Avīzes]]&quot;.
* 1868: Tiek nodibināta [[Rīgas Latviešu biedrība]].
* 1873: Notiek pirmie vispārējie latviešu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu Svētki]].
* 1883: pēc [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] ierosmes Maskavā nodibina [[Maskavas latvju studentu biedrība]], no kuras vēlāk izveidojās studentu biedrība Austrums un korporācija ''Fraternitas Moscoviensis''.
* 1895: [[Jelgava|Jelgavā]] notiek IV vispārīgie dziesmu un mūzikas svētki.
* 1899: Notiek [[Rīgas dumpis]].

== Ievērojami cilvēki Pasaulē 19. gadsimtā ==

* [[Klāra Bārtona]], medicīnas māsa, Amerikas Sarkanā krusta izveidotāja.
* [[Oto fon Bismarks]], [[Vācijas kanclers]].
* [[Sēdošais Bizons]], indiāņu cilts [[siu (tauta)|lakotu]] cilts virsaitis.
* [[Benito Huaress]], Meksikas prezidents.
* [[Džefersons Deiviss]], [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s štatu prezidents.
* [[Džuzepe Garibaldi]], itāļu ģenerālis un politiķis.
* [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], Austrijas imperators.
* [[Abrahams Linkolns]], piecpadsmitais [[ASV prezidents]].
* [[Florence Naitingeila]], angļu medicīnas māsa, rakstniece un sabiedriska darbiniece
* [[Napoleons Bonaparts]], pirmais Francijas imperators.
* [[Hosē Risals]], Filipīnu nacionālais varonis.
* [[Viktorija (Lielbritānija)|Karaliene Viktorija]], Britu impērjas karaliene
* [[Kārlis Markss]], ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, ekonomists un revolucionārs.

=== Antropologi, arheologi, zinātnieki ===
* [[Čērčils Babingtons]], arheologs
* [[Ādolfs Francis Alfonso Bandelirs]], arheologs
* [[Franks Boass]], arheologs
* [[Zigmunds Freids]], ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs.
* [[Luijs Agasī Fuertess]], ornitologs
* [[Klintons Harts Meriams]], zoologs
* [[Roberts Ridgvejs]], ornitologs
* [[Edvards Barnets Teilors]], antropologs
* [[Karls Verners]], valodnieks

=== Mākslinieki, gleznotāji, tēlnieki ===
{{colbegin}}
* [[Ričards Pārkss Boningtons]]
* [[Morics fon Švinds]]
* [[Pēteris Klots]]
* [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]]
* [[Onorē Domjē]]
* [[Karls Špicvēgs]]
* [[Zaharijs Zografs]]
* [[Teodors Ruso]]
* [[Nikolajs Benuā]]
* [[Žans Fransuā Milē]]
* [[Pāvels Fedotovs]]
* [[Ivans Aivazovskis]]
* [[Šarls Fransuā Dobiņī]]
* [[Gistavs Kurbē]]
* [[Josefs Māness]]
* [[Fords Medokss Brauns]]
* [[Arnolds Beklīns]]
* [[Dante Gabriels Roseti]]
* [[Kamils Pisaro]]
* [[Aleksejs Savrasovs]]
* [[Nikolajs Gē]]
* [[Gistavs Dorē]]
* [[Eduārs Manē]]
* [[Ivans Šiškins]]
* [[Edvards Kolijs Bērns-Džonss]]
* [[Felisjēns Riopss]]
* [[Edgars Degā]]
* [[Vasislijs Perovs]]
* [[Džeimss Ebots Maknīls Vistlers]]
* [[Ivans Kramskojs]]
* [[Žils Dalū]]
* [[Jans Matejko]]
* [[Alesandrs Opekušins]]
* [[Pols Sezans]]
* [[Alfrēds Sislē]]
* [[Odilons Redons]]
* [[Ogists Rodēns]]
* [[Arhips Kuindži]]
* [[Pjērs Ogists Renuārs]]
* [[Vasilijs Antokoļskis]]
* [[Vilhelms Leibls]]
* [[Mihājs Munkāči]]
* [[Vasilijs Poļenovs]]
* [[Iļja Repins]]
* [[Anrī Ruso]]
* [[Vladimirs Makovskis]]
* [[Maksimilians Gerimskis]]
* [[Alberts Pinkems Raiders]]
* [[Pols Gogēns]]
* [[Vasilijs Surikovs]]
* [[Vikors Vašņecovs]]
* [[Aleksandrs Gerimskis]]
* [[Flodors Vasiļjevs]]
* [[Alberts Benuā]]
* [[Ferdinands Hodlers]]
* [[Džons Singers Sārdžents]]
* [[Mihails Vrubels]]
* [[Loviss Korints]]
* [[Medardo Roso]]
* [[Nikolajs Kasatkins]]
* [[Žoržs Serā]]
* [[Anderss Sūrns]]
* [[Džeimss Ensors]]
* [[Izaks Levitans]]
* [[Emils Antuāns Burdels]]
* [[Konstantīns Korovins]]
* [[Aristids Maijols]]
* [[Gustavs Klimts]]
* [[Nikolajs Pimoņenko]]
* [[Niko Pirosmani]]
* [[Aleksandrs Golovins (mākslinieks)|Aleksandrs Golovins]]
* [[Edvards Munks]]
* [[Pols Siņaks]]
* [[Anna Golubkina]]
* [[Ežēns Lārmanss]]
* [[Anrī de Tulūzs-Lotreks]]
* [[Valentins Serovs]]
* [[Pjērs Bonārs]]
* [[Kēte Kolvica]]
* [[Filips Maļavins]]
* [[Anrī Matiss]]
* [[Aleksandrs Benuā]]
* [[Františeks Kupka]]
* [[Žoržs Rou]]
* [[Pīts Mondriāns]]
* [[Nikolajs Andrejevs]]
* [[Makss Švabinskis]]
* [[Nikolajs Rērihs]]
* [[Mikalojs Konstantīns Čurļonis]]
* [[Konstantins Juons]]
* [[Jevgeņijs Lanserē]]
* [[Kārls Milless]]
* [[Hulio Gonsaless]]
* [[Pjotrs Končalovskis]]
* [[Marsdens Hārtlejs]]
* [[Pāvels Kuzņecovs]]
* [[Pauls Klē]]
* [[Andrē Derēns]]
* [[Martiross Sarjans]]
* [[Jans Štursa]]
* [[Vilhelms Lēmbruks]]
* [[Pablo Pikaso]]
* [[Džordžs Veslijs Belouss]]
* [[Umberto Bočoni]]
* [[Žoržs Braks]]
* [[Mitrofans Grekovs]]
* [[Edvards Hopers]]
* [[Rokvels Kents]]
* [[Juzefs Tadeušs Makovskis]]
* [[Moriss Utriljo]]
* [[Hosē Klemente Orosko]]
* [[Makss Bekmanis]]
* [[Izaks Brodskis]]
* [[Amadeo Modiljāni]]
* [[Aleksejs Šovkunenko]]
* [[Sergejs Gerasimovs]]
* [[Vladimirs Tatļins]]
* [[Oskars Kokoška]]
* [[Djego Rivera]]
* [[Vinsents van Gogs]], holandiešu gleznotājs
* [[Georgijs Vereiskis]]
* [[Hanss Arps]]
* [[Marks Šagāls]]
* [[Martins Benka]]
* [[Džordžo de Kīriko]]
* [[Franss Mazerels]]
* [[Vera Muhina]]
* [[Oto Dikss]]
* [[Maksis Ernsts]]
* [[Džons Hārtfīlds]]
* [[Aleksandrs Rodčenko]]
* [[Pāvels Korins]]
* [[Boriss Johansons]]
* [[Žuans Miro]], katalāņu glezontājs un tēlnieks 
* [[Arkadijs Plastovs]]
* [[Andrē Bretons]], franču rakstnieks, sirreālists
* [[Lado Gudiašvili]], gruzīņu mākslinieks
* [[Davids Sikeiross]]
* [[Aleksandrs Deineka]]
{{colend}}

=== Mūziķi ===
* [[Ektors Berliozs]]
* [[Ludvigs van Bēthovens]]
* [[Žoržs Bizē]]
* [[Johanness Brāmss]]
* [[Pēteris Čaikovskis]]
* [[Antonīns Dvoržāks]]
* [[Edvards Grīgs]]
* [[Ferencs Lists]]
* [[Gustavs Mālers]]
* [[Žaks Ofenbahs]]
* [[Nikolo Paganīni]]
* [[Džoakīno Rosīni]]
* [[Frideriks Šopēns]]
* [[Francis Šūberts]]
* [[Roberts Šūmanis]]
* [[Rihards Vāgners]]
* [[Džuzepe Verdi]]

=== Sportisti ===
* [[Tomass Bērks]], amerikāņu distanču skrējējs
* [[Miltiadis Guskoss]], grieķu lodes grūdējs
* [[Fricis Hofmanis]], vācu vingrotājs
* [[Ādolfs Šmāls]], austriešu paukotājs un riteņbraucējs
* [[Fricis Trauns]], vācu tenisists
* [[Vigo Jensens]], dāņu svarcēlājs
* [[Džeimss Konolijs]], amerikāņu trīssoļlecējs, pirmais atjaunoto spēļu olimpiskais čempions
* [[Spiridons Luiss]], grieķu maratonskrējējs
* [[Džons Felegans]], amerikāņu vesera metējs
* [[Alvins Krencleins]], amerikāņu vieglatlēts
* [[Šarlote Kūpere]], britu tenisiste, pirmā olimpiskā čempione — sieviete.
* [[Martins Šeridans]], amerikāņu diska metējs
* [[Čārlzs Dvoraks]], amerikāņu kārstlecējs
* [[Emīls Raušs]], vācu peldētājs
* [[Antons Heida]], amerikāņu vingrotājs
* [[Makss Dekižī]], franču tenisists

=== Šovbizness un teātris ===
* [[Deivis Belasko]], aktieris, dramaturgs, teātra režisors
* [[Sāra Bernarte]], aktrise
* [[Edvīns Būts]], aktieris
* [[Patriks Kempbels]], aktieris
* [[Eleonora Dūse]], aktrise
* [[Henrijs Ibsens]], dramaturgs
* [[Edmunds Kings]], aktieris
* [[Čārlzs Kings]], aktieris

=== Uzņēmēji ===
* [[Džons Džeikobs Astors III]], Nekustamais īpašums
* [[Endrū Kārnegijs]], industriālists, filantrops
* [[Henrijs Friks]], industriālists, mākslas kolekcionārs
* [[Henrijs O. Havemeijers]], mākslas kolekcionārs
* [[Džordžs Hērsts (uzņēmējs)|Džordžs Hērsts]], zelta iegūšana
* [[Endrū V. Mellons]], filantrops, industriālists, mākslas kolekcionārs
* [[Dž.P. Morgans]], baņķieris, mākslas kolekcionārs
* [[Džordžs Mortimers Pulmans]],
* [[Čārlzs Prats]], naftas magnāts
* [[Džons Rokfellers]], naftas un biznesa magnāts, filantrops
* [[Levi Štrauss]], apģērbu ražotājs
* [[Kornēlijs Vanderbilts]], dzelzceļš
* [[Viljams Čapmens Ralstons]], Biznesmenis, finansists, Kalifornijas bankas dibinātājs

=== Žurnālisti, misionāri, pētnieki ===
* [[Roalds Amundsens]], pētnieks
* [[Semjuels Beikers]], pētnieks
* [[Tomass Beiness]], pētnieks
* [[Fabiāns fon Belinshauzens]], pētnieks
* [[Henriks Bārts]], pētnieks
* [[Henrijs Valters Beits]], pētnieks
* [[Ričards Fransiss Bērtons]], pētnieks
* [[Frederiks Semjuels Delenbogs]], pētnieks
* [[Horācijs Grīlijs]], žurnālists
* [[Deivids Livingstons]], pētnieks, misionārs
* [[Roberts Pīrijs]], pētnieks
* [[Nikolajs Prževaļskis]], pētnieks
* [[Henrijs Mortons Stenlijs]], žurnālists, pētnieks

== Ievērojami cilvēki Latvijā 19. gadsimtā ==
* [[Krišjānis Valdemārs]], [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības aizsācējs.
* [[Krišjānis Barons]], latviešu Dainu apkopotājs.
* [[Atis Kronvalds]], latviešu publicists, valodnieks.
* [[Ādolfs Alunāns]], latviešu teātra pamatlicējs.

== Gadsimta celtnes ==
&lt;div align=&quot;center&quot;&gt;
&lt;gallery widths=&quot;232px&quot; heights=&quot;190px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Flickr - USCapitol - The West Front of the U.S. Capitol (cropped).jpg|[[ASV Kapitolijs|Kapitolijs]] (līdz 1863)&lt;br /&gt;Vašingtona, ASV.
Attēls:Eiffel Tower 2.jpg|[[Eifeļa tornis]] (1887—1889)&lt;br /&gt;Parīze, Francija.
Attēls:The Houses of Parliament - geograph.org.uk - 2628371.jpg|[[Vestminsteras pils]] (1840—1860)&lt;br /&gt;Londona, Lielbritānija.
Attēls:Николаевские ворота Динабуржской крепости.JPG|[[Daugavpils cietoksnis]] (1810—1878).&lt;br /&gt;Daugavpils, Latvija.
Attēls:Saint Isaac's Cathedral in SPB.jpeg|[[Svētā Izaka katedrāle]] (1818—1858).&lt;br /&gt;Sanktpēterburga, Krievija.
Attēls:Богоявленська церква - Острог.JPG|Epifānija baznīca (1887–1891)&lt;br /&gt;Ostroha, Ukraina.
Attēls:St John's Basilica.jpg|Sv. Jāņa Kristītāja bazilika (1855)&lt;br /&gt;Ņūfaundlenda, Kanāda.
Attēls:Ortaköy Cami Boğaz Mansarası.jpg|[[Ortakējas mošeja]] (1853—1856)&lt;br /&gt;Stambula, Turcija.
Attēls:Agdam Mosque2018-12.jpg|Agdamas mošeja. (1868—1870)&lt;br /&gt;Agdama, Azerbaidžāna.
Attēls:Sheth Hutheesinh Temple.jpg|Hatīsingas džainistu templis. (1848)&lt;br /&gt;Amdāvāda, Indija.
Attēls:Former Konpira-ooshibai01n3999.jpg|Konpiras Lielais teātris. (1836)&lt;br /&gt;Kotohira, Japāna.
Attēls:ZhinanTemple.jpg|Zinana templis (1890)&lt;br /&gt;Taipeja, Taivāna.
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Valstu uzskaitījums 19. gadsimtā]]

[[Kategorija:19. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>gqb665v6p2lg8yykpepks69kestxbv9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tailers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34359</id>
    <revision>
      <id>4493098</id>
      <parentid>4492576</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:07:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Uzvārdi]]; pievienoju [[Kategorija:Angļu uzvārdi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493098</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="414" sha1="21zv0tpst778jwr8vb7hybvy0c1uexd" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada jūlijs}}
* [[Alberts Tailers]] (''Albert Tyler''; 1872—1945) — amerikānu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs vieglatlētikā 1896. gada olimpiskajās spēlēs;
* [[Džons Tailers]] (''John Tyler''; 1790—1862) — ASV 10. prezidents (1841—1845), viceprezidents un senators. 

== Skatīt arī ==
* [[Tailere]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>21zv0tpst778jwr8vb7hybvy0c1uexd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egils Levits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35859</id>
    <revision>
      <id>4493254</id>
      <parentid>4405489</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:00:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34441" sha1="3wdsjnis5o1dkcgd6bngkac717runks" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Egils Levits
| attēls              = Зустріч Глави держави з Президентом Латвії та Прем’єр-міністром Польщі 05 (cropped).jpg
| apraksts            = Egils Levits 2022. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Latvijas Valsts prezidents]]
| term_sākums         = {{dat|2019|07|08|N}}
| term_beigas         = {{dat|2023|07|08|N}}
| premjers            = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis         = [[Raimonds Vējonis]]
| pēctecis            = [[Edgars Rinkēvičs]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = [[Latvijas Ministru prezidenta biedrs]]
| term_sākums2        = {{Dat|1993|03|08|N}}
| term_beigas2        = {{Dat|1994|09|19|N}}
| prezidents2         = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers2           = [[Valdis Birkavs]]
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = [[Valdis Birkavs]], [[Andris Piebalgs]]
| amats3              = [[Latvijas tieslietu ministrs]]
| term_sākums3        = {{Dat|1993|03|08|N}}
| term_beigas3        = {{Dat|1994|09|19|N}}
| prezidents3         = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers3           = [[Valdis Birkavs]]
| priekštecis3        = [[Viktors Skudra]]
| pēctecis3           = [[Romāns Apsītis]]
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1955|06|30}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;ebreju īpašumi&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/levits-ir-pret-ipasumu-atgriesanu-ebreju-kopienai?id=51009149 Domburs, Jānis. «Levits ir pret īpašumu atgriešanu ebreju kopienai»], [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2019, 18. aprīlis&lt;/ref&gt;
| partija             = [[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(1993—1994)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = Andra Levite&lt;ref name=&quot;pirmā lēdija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/valsts-prezidenta-kundze-andra-levite |title=Valsts prezidenta kundze Andra Levite |access-date={{dat|2023|06|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| bērni = Indra, Linards&lt;ref name=&quot;pirmā lēdija&quot;/&gt;
| alma_mater          = Hamburgas Universitāte
| profesija           = [[jurists]], [[politologs]]
| reliģija            =
| paraksts            = Egils_Levits_signature.svg
| piezīmes            =
}}
'''Egils Levits''' (dzimis {{dat|1955|06|30}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politologs]] un [[politiķi]]s. Bijušais [[Latvijas Valsts prezidents]] (2019—2023).&lt;ref name=&quot;titania.saeima.lv&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/ACA71C75FA1025D6C225840900247968?OpenDocument 13. Saeimas balsojums par Egilu Levitu.]&lt;/ref&gt; Levits ir bijis [[Latvijas Ministru prezidenta biedrs]] un [[Latvijas tieslietu ministrs]], [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesis.

== Dzīvesgājums ==
Egils Levits dzimis {{dat|1955|06|30}} [[Rīga|Rīgā]] [[Latvijas ebreji|ebreju]] cilmes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/apkopojums-kas-ir-jaunieveletais-latvijas-prezidents-egils-levits/ |title=Rūdolfs Krieviņš, &quot;Apkopojums: kas ir jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits?&quot;, TV3 Latvija, 2019, 29. maijs |access-date={{dat|2019|05|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190531195953/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/apkopojums-kas-ir-jaunieveletais-latvijas-prezidents-egils-levits/ }}&lt;/ref&gt; [[inženieris|inženiera]] Jonasa Levita un viņa sievas dzejnieces&lt;ref&gt;Sudrabiņš, J. &quot;Dzejniece Aija Zemzare&quot;, [[Treji Vārti]], 1974, 1. janvāris&lt;/ref&gt; un redaktores [[Ingeborga Levita|Ingeborgas Levitas]], dzimušas Bārgas (pseidonīms Aija Zemzare) ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/saruna-egils-levits/|title=Izlaušanās no cietuma. Saruna ar Egilu Levitu|last=Beinerte|first=Vija|website=LA.LV|access-date=2020-01-09|date=2015-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Bērnība ===
E. Levita māte Ingeborga bija dzimusi ārlaulībā, tādēļ Ingeborgu adoptēja viņas vecvecāki — Karlīne un Jānis Bārgi.&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;&gt;[https://www.la.lv/patiesiba-par-manu-gimeni-pilsonibu-un-izglitibu Patiesība par Valsts prezidenta ģimeni, pilsonību un izglītību. Egils Levits atbild uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem] Māra Libeka 2020. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
Jānis Bārgs [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā bija [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] nelegālā laikraksta «[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]» tipogrāfijas turētājs Tēriņu ielā Rīgā. Kad tā tika atklāta, Jānis kopā ar abiem viņa brāļiem tika apcietināts. Viņi izbēga no cietuma, lai Rīgas ostā paslēptos uz kāda kuģa, kas devās uz ārzemēm. Tādējādi Jānis Bārgs nonāca [[Hamburga|Hamburgā]], bet viņa brāļi — viens Francijā, otrs ASV. Vēlāk Jānim pievienojās sieva ar trim mazām meitenēm — jaunākā no viņām bija Egila vecāmāte Auguste. Viņa uzauga un gāja skolā Vācijā, bija dzīvojusi arī pie tēvoča Parīzē, kur gribēja kļūt par pianisti. [[1920. gadi|1920. gadu]] vidū Auguste atgriezās Latvijā, dzemdēja meitu Ingeborgu, apprecējās ar Jāni Ermansonu un nopirka lauku mājas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Otrā pasaules kara laikā Egila Levita māte [[Ingeborga Levita|Ingeborga]] 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Strādāja par vecmāti Berlīnes tuvumā. 1945. gadā viņa iesaistījās glābšanas dienestā. Pēc kara Ingeborga bija palikusi Austrumberlīnē un 1946. gadā viņu nosūtīja atpakaļ uz Latviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijām]], kad bija izsūtīta Ingeborgas Levites Tukuma apriņķī dzīvojusī vecāku ģimene (vecāmāte Karlīne Bārga un māte Auguste Ermansone ar vīru Jāni),&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt; Ingeborga dzīvoja puslegālā statusā ar viltotiem dokumentiem, kurus viņai palīdzēja dabūt Jonass Levits. Tāpēc E. Levits Latvijā līdz 1959. gadam dzīvoja nelegāli, viņa piedzimšana nebija reģistrēta nevienā PSRS iestādē.&lt;ref name=&quot;Latvijas Avīze 2015&quot;&gt;[http://www.la.lv/saruna-egils-levits Izlaušanās no cietuma. Saruna ar Egilu Levitu] [[Vija Beinerte]] la.lv 2015. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Viņa tēva radinieki bija iznīcināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Jonass Levits no 1940. gada jūlija bija Latvijas PSR valdības pilnvarotā persona uzņēmumos &quot;Мetaltechnika&quot; (īpašnieks Dāvids Muške, [[Vagonu iela]], 21), &quot;Lefa&quot; ([[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku iela]], 7) un &quot;Metall-Štamp&quot; ([[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], 55), abu īpašnieki bija Jekabs un Zalamans Sapugo un Meilachs Šomers.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_wawe1940n170%7Carticle:DIVL120%7Cquery:Metall%20%C5%A0tamp%7CissueType:P|title=Finanšu ministra 305. rīkojums|last=|first=|publisher=Valdības vēstnesis Nr. 170|website=periodika.lv|access-date=2020-01-09|date=1940-07-30|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_wawe1940n170%7Carticle:DIVL120%7Cquery:Metall%20%C5%A0tamp%7CissueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem|title=Pietiek :: Skaidri, neskaidri jautājumi un mīti par Valsts prezidenta amata kandidātiem|last=Bojārs|first=Juris|website=pietiek.com|access-date=2020-01-09|date=2019-05-28}}&lt;/ref&gt; Tāpēc J. Levits pēc kara sākuma tika evakuēts uz Krieviju un strādāja par inženieri militārajā rūpnīcā.

E. Levits definē savu etnisko piederību kā &quot;[[latvieši|latvietis]]&quot;: &quot;Es to neuztveru personīgi. Es esmu latvietis, tāpat kā citi latvieši&quot;.&lt;ref name=&quot;ebreju īpašumi&quot; /&gt;

Egils Levits mācījās [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]], kur direktore Gulbe, viņu eksaminējot, zēnu ierakstīja uzreiz otrajā klasē.{{nepieciešama atsauce}}

Tēvs kopā ar dēlu klausījās ''[[Amerikas Balss|Amerikas balsi]]'', [[BBC News|BBC]] un ''[[Deutsche Welle]]'' un daudz runāja par politiku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Emigrācijā ===

Lai 1970. gadu sākumā uzlabotu PSRS attiecības ar rietumvalstīm, daļai [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] ģimeņu ļāva izbraukt uz [[Izraēla|Izraēlu]]. Levita ģimene izbrauca no PSRS, taču uz dzīvi apmetās [[Vācija|Vācijā]], kur dzīvoja mātes radinieki.&lt;ref name=&quot;ebreju īpašumi&quot; /&gt;

Vācijā Levits mācījās [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres Latviešu ģimnāzijā]], ko absolvēja 1973. gadā.&lt;ref name=&quot;Latvijas Avīze 2015&quot;/&gt; Trīs semestrus studēja ķīmiju,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/levita-personiskas-skautnes-dejo-valsi-klausas-optimistisku-muziku-un-lasa-par-sabiedribu.a317586/?utm_source=inbox&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=frontpage &quot;Levita personiskās šķautnes: dejo valsi, klausās optimistisku mūziku un lasa par sabiedrību &quot;, [[Latvijas Radio 3]], 2019, [[30. maijs]]]&lt;/ref&gt; 1975. gadā viņu uzņēma [[Latvieši|latviešu]] [[studentu korporācijas|studentu korporācijā]] ''[[Fraternitas Lataviensis]]'', sadarbojās ar tās [[Filistrs|filistru]] [[Ādolfs Šilde|Ādolfu Šildi]], kuru augstu vērtēja: &quot;spēcīgs radikāli nacionālistisks novirziens, kurš iestājas par paātrinātu pamattautas vismaz proporcionālās dominances sasniegšanu arī sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā laukā&quot;.&lt;ref name=&quot;starptautiski&quot; /&gt; studijas turpināja [[Hamburgas Universitāte]]s Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā, 1983. gadā nokārtoja pirmo juridisko valsts eksāmenu. 1985. gadā viņš ieguva Vācijas pilsonību, līdz tam viņam bija Vācijas nepilsoņa pase.&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt;
Līdztekus tiesību zinātnei Hamburgas Universitātē Levits studēja arī politikas zinātni un 1986. gadā nokārtoja gala eksāmenu, iegūstot diplomēta politologa akadēmisko grādu, kas ir līdzvērtīgs maģistra grādam. Viņa diplomdarba tēma bija “Politiskais konflikts starp padomju virskundzības pretenzijām un nacionālās patstāvības centieniem Latvijā”. Mācīja politikas zinātni un vēsturi [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres Latviešu ģimnāzijā]], tostarp arī vēlākajam [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|ministru prezidentam]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturam Krišjānim Kariņam]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/levits-karins-joprojam-ir-mans-labakais-skolnieks-14220485][[LETA]]&lt;span&gt;, &lt;/span&gt;[[Diena]]&lt;span&gt;, 2019, 30. maijs&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība ilgstoši ievēlēja E. Levitu tās revīzijas komisijā,&lt;ref name=&quot;pilnsapulce&quot; /&gt; kopā ievēlēts par revidentu vienpadsmit reizes līdz 1988. gadam.&lt;ref name=&quot;periodika1988&quot; /&gt;

Pēc teorētisko studiju beigām strādāja par referendāru [[Ķīle]]s prokuratūrā, tad Ķīles Zemes tiesas civillietu nodaļā, pēc tam pildīja [[Plēne]]s pilsētas juridiskā referenta pienākumus, strādāja advokātu birojā [[Bonna|Bonnā]], Vācu industrijas asociācijā [[Ķelne|Ķelnē]] un [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] Zinātniskajā dienestā.&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt;
1989. gada 3. februārī E. Levits nokārtoja Lielo juridisko valsts eksāmenu Brēmenes, Hamburgas un Šlēsvigas-Hol­šteinas Kopējā juridisko eksāmenu pārvaldē, iegūstot asesora jeb ''assessor iuris'' (''Rechtsassessor'') kvalifikāciju,&lt;ref name=&quot;saeimalv2&quot;/&gt; un tiesības strādāt par tiesnesi un advokātu.&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt; Viņa oponenti gan vēlāk apgalvoja, ka šī kvalifikācija neatbilst [[maģistrs (grāds)|maģistra]] akadēmiskajam grādam.&lt;ref name=&quot;pietiek&quot; /&gt; 1989. gadā Egils Levits sāka praktizēt, [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] federālās zemes apgabaltiesa oficiāli iecēla viņu par zvērinātu [[tulks|tulku]], dodot iespēju tulkot oficiālām iestādēm dokumentus no krievu un latviešu valodas.&lt;ref name=&quot;periodika5&quot; /&gt;
No 1989. līdz 1991. gadam strādāja par advokātu un veica zinātniskā referenta darbu Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūtā [[Getingene|Getingenē]].&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt;

=== Politiskā darbība ===

[[Attēls:Valsts prezidenta vēlēšanas (18385674306).jpg|250px|thumb|Levits, tiekoties ar saviem atbalstītājiem pie [[Saeima]]s, [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2015. gada Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu]] laikā]]

[[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tiekas ar Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu (7995396024).jpg|250px|thumb|Levits, būdams Eiropas Kopienas tiesas tiesnesis, tikšanās laikā ar tā laika ministru prezidentu [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], 2012. gadā]]

E. Levits piedalījās [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustībā]]. 1989. gada 22. augustā viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s konferencē,&lt;ref name=&quot;pirmoreizi&quot; /&gt; bija [[Latvijas Tautas fronte]]s domes loceklis un [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu kongresa]] loceklis. Viens no 1990. gada 4. maija [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] autoriem.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par Egilu Levitu (Подоплека с Людмилой Прибыльской в программе &quot;Разворот&quot;)|url=https://www.youtube.com/watch?v=NJnPpskTSjw|accessdate=2019-08-07|language=rus|last=Pribiļska|first=Ludmila|periodical=Radio Baltcom}}&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas E. Levits bija [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] padomnieks līdz 1992. gadam, tad [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] un Šveicē no 1992. līdz 1993. gadam, kad [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[5. Saeima|Saeimā]] no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot; saraksta; bija Saeimas deputāts no 1993. līdz 1994. gadam. Vienlaikus darbojās arī valdībā, kur bija Ministru prezidenta [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] biedrs no 1993. līdz 1994. gadam un [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] no 1993. līdz 1994. gadam. Kā tieslietu ministrs kopā ar saviem biedriem partijā &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] [[Romāns Apsītis|Romānu Apsīti]] un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju [[Aivars Endziņš|Aivaru Endziņu]] bija daudzu 1990. gadu likumu līdzautors un virzītājs. Vēlāk no 1994. līdz 1995. gadam E. Levits atkal darbojās diplomātiskajā dienestā, bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Ungārijā un Šveicē.

[[Māris Gailis|Māra Gaiļa]] valdība 1995. gadā viņu virzīja uz [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s tiesneša amatu, ko Levits ieņēma līdz 2004. gadam. Kopš 1997. gada — [[EDSO]] Samierināšanas un arbitrāžas tiesas samierinātājs, kopš 2001. gada — Starptautiskās Arbitrāžas tiesas [[tiesnesis]]. 2002. gadā piešķirts [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[goda doktors|goda doktora goda nosaukums]].&lt;ref name=&quot;wwwlv1&quot; /&gt; 2004. gadā Latvija izvirzīja un Eiropas Savienība apstiprināja Levitu par [[Eiropas Kopienu Tiesa]]s, vēlākās [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesi.&lt;ref name=&quot;menu_body&quot; /&gt; Iecelts par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andra Bērziņa]] un [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju. 2019. gadā starptautiskās publisko tiesību asociācijas ''Societas iuris publicis Europaei'' valdes loceklis.&lt;ref name=&quot;saeimalv2&quot; /&gt;

2007. gadā Egilam Levitam piedāvāja kandidēt uz [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatu,&lt;ref name=&quot;www2007&quot; /&gt; bet viņš atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, neredzot tai pietiekamu atbalstu Saeimas koalīcijā.&lt;ref name=&quot;tvnetlv&quot; /&gt;

2013. gadā Levits izveidoja Latvijas [[Latvijas Republikas Satversmes preambula|Satversmes preambulas]] projektu ar mērķi uzsvērt, ka [[Latvija]] nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, un latviešu identitātei ir divas saknes — [[latviešu tautas dzīvesziņa]] un kristīgās vērtības.&lt;ref name=&quot;delfilv&quot; /&gt; 2015. gada sākumā &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot; izvirzīja viņu kā savu kandidātu [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts Prezidenta vēlēšanās]], kurās Levits sasniedza vēlēšanu pēdējās kārtas balsojumu, zaudējot [[Raimonds Vējonis|Raimondam Vējonim]]. 2018. gadā Levitu vēlreiz apstiprināja Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatā.&lt;ref name=&quot;wwwlv3&quot; /&gt;

2019. gada 15. aprīlī [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdības]] koalīcijas partijas vienojās Levitu virzīt Latvijas Valsts prezidenta amatam.&lt;ref name=&quot;wwwlv4&quot; /&gt; 2019. gada 13. maijā saņēmis [[goda doktors|goda doktora grādu]] no [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot;]].&lt;ref name=&quot;saeimalv6&quot; /&gt;

2019. gada 29. maijā Egils Levits tika [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēts]] par Latvijas Valsts prezidentu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-valsts-prezidentu-ievelets-egils-levits.a320689/|title=Par Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits|website=www.lsm.lv|access-date=2019-05-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; ar 61 &quot;Par&quot; balsi.&lt;ref name=&quot;titania.saeima.lv&quot;/&gt;

Pēc sabiedriskās domas pētījumu firmas [[SKDS]] datiem 2023. gada martā Egila Levita darbību pozitīvi vērtēja 27%, bet negatīvi 64% Latvijas pilsoņu. 2023. gada 10. maijā kļuva zināms, ka Valsts prezidents Levits nekandidēs [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] 31. maijā, kaut arī iepriekš paziņoja par gatavību kandidēt uz otro termiņu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2023-levits-nekandides-uz-otru-terminu-valsts-prezidenta-amata.a508129/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Levits nekandidēs uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā] lsm.lv 2023. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

2023. gada augustā iecelts par Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ltvzinas/status/1691680712561139936?t=T0ZU52PxMXTgYLnndpKhcw&amp;s=03|title=https://twitter.com/ltvzinas/status/1691680712561139936?t=T0ZU52PxMXTgYLnndpKhcw&amp;s=03|website=Twitter|access-date=2023-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Saimnieciskā darbība ==
Levits kā fiziska persona nodarbojas ar privātu saimniecisko darbību ar finanšu instrumentiem, veicot ieguldījumus vērtspapīru fondos, investīciju fondos, dažādā skaitā vērtspapīru portfeļu, piemēram, Francijas ''Association générale interprofessionnelle de prévoyance et d'investissement (AGIPI)'', Francijas-Vācijas starptautiskajā korporācijā ''ODDO BH'', franču ''Société Générale S.A.'', Luksemburgas-Francijas ''Banque et Caisse d'Épargne de l'État'', Apvienotās Karalistes Kroņa īpašuma ārzonās ''Utmost Worldwide'' Gērnsijā un ''Old Mutual International'' Menas salā,&lt;ref name=&quot;internationalinvestment&quot; /&gt; 2019. gada maijā šīs saimnieciskās darbības publiski pieejamā bilance nepārsniedza 0,8 miljonus eiro, no kā lielākais darījumu apjoms bija ''Banque et Caisse d'Épargne de l'État'' (''BCCE Luxembourg'') trīs vērtspapīru portfeļos — pusmiljons (518 326,54) eiro. Levitam pieder arī nekustamie īpašumi dažādās Latvijas administratīvajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;saeimalv7&quot; /&gt; Īpašuma izcelsme pamatā ir dienesta atalgojums, kā Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Levits saņēma 300 tūkstošu eiro lielu amata atlīdzību katru gadu.&lt;ref&gt;[https://www.irishtimes.com/news/crime-and-law/eu-judges-total-pay-package-now-more-than-300-000-1.2491639 Gartland, Fiona. ''EU judges total pay package now more than €300,000''. «The Irish Times», 2016, January 16.]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
[[Attēls:Valsts prezidenta vēlēšanas (18228040759).jpg|250px|thumb|Egils Levits ar sievu Andru un meitu Indru 2015. gadā Valsts prezidenta vēlēšanu laikā]]
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (IV šķira — 2000, I šķira ar ķēdi — 2019)&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/valsts-prezidents-egils-levits#gsc.tab=0|title=Valsts prezidents Egils Levits {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2020-06-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/levitam-pieskir-triju-zvaigznu-ordena-un-viestura-ordena-augstako-skiru/|title=FOTO: Levitam piešķir Triju Zvaigžņu ordeņa un Viestura ordeņa augstāko šķiru|website=LA.LV|access-date=2020-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] goda doktors tiesību zinātnēs (Dr. iur. honoris causa (LZA), 2002)&lt;ref name=&quot;wwwlv8&quot; /&gt;
* [[Atzinības krusts]], I šķira (2005)&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* LZA [[Dītrihs Andrejs Lēbers|Dītriha Andreja Lēbera]] piemiņas balva &quot;par izcilu devumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā&quot; (2013)
* Tieslietu sistēmas I pakāpes goda zīme (2013)
* Ministru kabineta Atzinības raksts (2016)
* [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva|Ministru kabineta balva]] (2018)&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā]] (2018)
* [[Viestura ordenis]], I šķira (2019)&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
* [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|&quot;Turības&quot;]] [[goda doktors]] (Dr. honoris causa (Turiba), 2019)&lt;ref name=&quot;wwwlv9&quot; /&gt;
* [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Latvijas Organiskās sintēzes institūta]] [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] medaļa (2020)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-organiskas-sintezes-instituts-pasniedz-valsts-prezidentam-s-hillera-medalu-26300|title=Latvijas Organiskās sintēzes institūts pasniedz Valsts prezidentam S. Hillera medaļu|website=www.president.lv|access-date=2020-06-29|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200701032802/https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-organiskas-sintezes-instituts-pasniedz-valsts-prezidentam-s-hillera-medalu-26300|archivedate=2020-07-01}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Tēvs Jonass Levits (1909—?), inženieris. Māte [[Ingeborga Levita]] (1926—2008), dzejniece. Precējies ar [[ginekoloģija|ginekoloģi]] Andru Levitu, laulībā dzimusi meita Indra&lt;ref name=&quot;izklaide3&quot; /&gt; un dēls Linards.

== Publikācijas ==
Vairāk nekā simts publikāciju autors par politikas zinātnes un tiesību jautājumiem, piemēram, par Latvijas valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību, tiesu reformas un demokrātijas jautājumiem.
* Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985-2018. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019. — 848 lpp. (rakstu krājums)
* The Court of Justice and the Construction of Europe: analyses and perspectives on sixty years of Case-law. Hague: T.M.C. Asser Press, 2013. (kopā ar Allan Rosas, Yves Bot) {{en ikona}} un {{franciski}}
* Verfassungsgerichtsbarkeit in Lettland. Osteuropa-Recht: Gegenwartsfragen aus dem sowjetischen Rechtskreis Osteuropa-Recht, Vol. 43, No. 4, p. 305-328, Vol. 43, No. 4, p. 305-328, 1997. {{vāciski}}
* Der zweite Weltkrieg und sein Ende in Lettland. Lüneburg: Institut Nordostdeutsches Kulturwerk, 1996. {{vāciski}}
* Die Wirtschaft der baltischen Staaten im Umbruch. Köln: Wissenschaft und Politik, 1992. (kopā ar Boris Meissner; Dietrich A Loeber; Paulis Apinis u.c.) {{vāciski}}
* Lettland unter sowjetischer Herrschaft: die politische Entwicklung 1940-1989. Köln: Markus Verlag, 1990 {{vāciski}}
* Sowjetunion heute: Glasnost und Peristroika; Grundinformation. [Kiel]: 1989 {{vāciski}}
* Die baltischen Staaten: Estland — Lettland — Litauen. Bonn: Bundeszentrale für politische Bildung, 1989. (kopā ar Hildegard Bremer) {{vāciski}}
* Der politische Konflikt zwischen den Selbstbestimmungsbestrebungen und dem sowjetischen Herrschaftsanspruch in Lettland: eine regionale Fallstudie zur sowjetischen Nationalitätenpolitik. Marburg an d. Lahn: Johann-Gottfried-Herder-Institut, 1988. {{vāciski}}
* Die baltische Frage im Europäischen Parlament. 1983. Bd. 22. S.9-37 {{vāciski}}
* Die demographische Situation in der UdSSR und in den baltischen Staaten unter besonderer Berücksichtigung von nationalen und sprachsoziologischen Aspekten. 1981. {{vāciski}}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;saeimalv2&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/20B668AE698CDE1EC2258407004CE563?OpenDocument 2019. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimas deputātu iesnieguma Nr. 142.8/5-10-13/19 pielikuma Nr. 2 &quot;Ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu (atbilstoši LR Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 5. panta prasībām). 1. lpp. (elektroniskā dokumenta 5. lpp)]&lt;/ref&gt;
&lt;!-- 
&lt;ref name=&quot;leo&quot;&gt;[https://dict.leo.org/forum/viewGeneraldiscussion.php?idforum=18&amp;idThread=805370&amp;lp=ende&amp;lang=en Weiter regelt § 35 Abs. 3 JAPrO Ba-Wü*: &quot;Das Bestehen der Ersten juristischen Prüfung berechtigt dazu, die Bezeichnung «Referendarin (Ref. iur.)» oder «Referendar (Ref. iur.)» zu führen.&quot; Die Zweite juristische Prüfung ist nach wie vor eine reine Staats-Prüfung. § 56 Abs. 2 JAPrO Ba-Wü* bestimmt: &quot;Das Bestehen der Prüfung berechtigt dazu, die Bezeichnung «Rechtsassessorin (Ass. iur.)» oder «Rechtsassessor (Ass. iur.)» zu führen.]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;proz&quot;&gt;[https://www.proz.com/kudoz/german-to-english/other/322372-ass-iur.html Tata Nicole.]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;arag&quot;&gt;[https://www.arag.de/service/infos-und-news/rechtstipps-und-gerichtsurteile/sonstige/07928/ Assessor oder Rechtsanwalt?], 2015&lt;/ref&gt; --&gt;

&lt;ref name=&quot;starptautiski&quot;&gt;Levits, Egils &quot;Vēsturniekam A. Šildem piepildīsies 80 gadi, raženais autors kļuvis par starptautiski atzītu speciālistu Latvijas vēsturē&quot;, [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]] Nr. 30, 1987, 11. maijs, 1. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pietiek&quot;&gt;[https://pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem Bojārs, Juris, Dr. habil. iur., prof. ''Skaidri, neskaidri jautājumi un mīti par Valsts prezidenta amata kandidātiem''. 2019, [[28. maijs]]]&lt;/ref&gt;
&lt;!-- 
&lt;ref name=&quot;politiskaj&quot;&gt;Levits Egils, &quot;Nacionālās elites funkciju padomju politiskajā sistēmā, Latvijas piemēru&quot;, Plaša zinātnieku konference Baltijas jautājumos, to Ķīles Universitātes Austrumu institūts 1987. gadā rīko Minsteres latviešu jaunajā centrā, Austrālijas Latvietis, Nr. 1827, 1986, 9. maijs, 4. lpp.&lt;/ref&gt; --&gt;

&lt;ref name=&quot;pilnsapulce&quot;&gt;Levits, Egils. &quot;ELJA ziņas: Valdis Labinskis — jaunais ELJA priekšsēdis; ELJA pilnsapulce.&quot; ''Laiks'', 1984, 27. oktobris&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;periodika1988&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_003_xbrl1988n093|article:DIVL279|query:Levits%20rev%C4%ABzijas|issueType:P S. T. &quot;Pirmo reizi Abrenē un ELJA-s kongresā: kongress bija mierīgs, bet ne brīdi garlaicīgs&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xbrl1988n093{{!}}article:DIVL279{{!}}query:Levits%20rev%C4%ABzijas{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}, [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]], 1988, 5. septembris, 5. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;periodika5&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_003_xbrl1988n109|article:DIVL244|page:5|query:Egilu%20Levitu%20krievu%20tulku%20Egilam%20Levitam%20krievu|issueType:P &quot;Paziņojums. Šlēzvigas-Holšteinas apgabaltiesa iecēlusi juristu Egilu Levitu par zvērinātu latviešu un krievu valodas tulku.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xbrl1988n109{{!}}article:DIVL244{{!}}page:5{{!}}query:Egilu%20Levitu%20krievu%20tulku%20Egilam%20Levitam%20krievu{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }} (..) Viņa adrese: Türnicher Strasse 3, Appt. 16/5, 5000, Köln, Tel: 0221/360819, [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]], Nr. 109, 1988, 26. decembris, 5. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pirmoreizi&quot;&gt;Zvaners, Mārtiņš. ALA AIB priekšsēža vietnieks, &quot;ASV senātori pirmoreizi brauks uz Latviju&quot;, Laiks, Nr. 63, 1989, 9. augusts, 1. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv1&quot;&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;menu_body&quot;&gt;[http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&amp;id=82705 Izraudzīti Latvijas tiesneši Eiropas Kopienu tiesā]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;www2007&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nra.lv/index.php?rid=50447 |title=Ar Latvijas neatkarību pārņemts |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928022100/http://www.nra.lv/index.php?rid=50447 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;tvnetlv&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/prezidents/article.php?id=500736 Levits būtu gatavs pārdomāt iespēju kandidēt uz prezidenta amatu]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;delfilv&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/mudina-diskusijas-par-satversmes-preambulu-nepielaut-sabiedribas-skelsanu.d?id=43691639 Mudina diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140107083130/http://www.delfi.lv/news/national/politics/mudina-diskusijas-par-satversmes-preambulu-nepielaut-sabiedribas-skelsanu.d?id=43691639 |date={{dat|2014|01|07||bez}} }} [[LETA]], 2013. gada 27. septembrī&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv3&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/egils-levits--lidz-sim-vienigais-pretendents-uz-prezidenta-amatu-kas-vins-ir.a310356/ Egils Levits — līdz šim vienīgais pretendents uz prezidenta amatu. Kas viņš ir?] LSM.lv ziņu redakcija 2019. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv4&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/koalicija-prezidenta-amatam-virzis-egilu-levitu.a316079/ Koalīcija prezidenta amatam virzīs Egilu Levitu] LSM.lv ziņu redakcija 2019. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;saeimalv6&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/20B668AE698CDE1EC2258407004CE563?OpenDocument 2019. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimas deputātu iesnieguma Nr. 142.8/5-10-13/19 pielikuma Nr. 2 &quot;Ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu (atbilstoši LR Valsts prezidenta ievēlēšanas likuam 5. panta prasībām). 1. lpp. (elektroniskā dokumenta 5. lpp)]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;internationalinvestment&quot;&gt;[https://www.internationalinvestment.net/news/4001169/generali-worldwide-utmost-worldwide-acquisition-completed Generali Worldwide is now Utmost Worldwide as acquisition is completed]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;saeimalv7&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/20B668AE698CDE1EC2258407004CE563?OpenDocument 2019. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimas deputātu iesnieguma Nr. 142.8/5-10-13/19 pielikuma Nr. 2 &quot;Ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu (atbilstoši LR Valsts prezidenta ievēlēšanas likuam 5. panta prasībām). 3. lpp. (elektroniskā dokumenta 7. lpp)]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv020800.htm |title=Jaunie LZA goda doktori |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070926222503/http://www.lza.lv/ZV/zv020800.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv9&quot;&gt;[http://www.la.lv/levitam-pieskirts-biznesa-augstskolas-turiba-goda-doktora-tituls &quot;Levitam piešķirts biznesa augstskolas “Turība” Goda doktora tituls&quot;], 2019, 13. maijs&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;izklaide3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/kura-klus-par-nakamo-latvijas-pirmo-lediju.d?id=46054877&amp;page=3|title=Noslēpumainākā kandidāte uz pirmās lēdijas godu|last=Izklaide|first=DELFI|date=2015-06-03|website=delfi.lv|language=lv|access-date=2019-04-10}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/valsts-prezidents-egils-levits Informācija Latvijas Valsts prezidenta mājaslapā]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība| virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]]| periods    = {{dat|2019|7|8|N}} — {{dat|2023|7|8|N}}| pirms      = [[Raimonds Vējonis]]| pēc        = [[Edgars Rinkēvičs]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Edgars Krieviņš]]| virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Austrijā]], Šveicē un Ungārijā | periods = 1994—1995 | pēc = [[Mārtiņš Virsis]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Viktors Skudra]]  | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|03|08|N|bez}} — {{dat|1994|09|19|N|bez}} | pēc = [[Romāns Apsītis]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Edgars Krieviņš]]| virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] un Šveicē  | periods = 1992—1993 | pēc = [[Andris Ķesteris]]}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas prezidenti}}
{{5. Saeima}}
{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Levits, Egils}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši]]
[[Kategorija:Eiropas Kopienu tiesas tiesneši]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Vācijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Austrijā]]
[[Kategorija:Vācijas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas prezidenti]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]]</text>
      <sha1>3wdsjnis5o1dkcgd6bngkac717runks</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panevēžas apriņķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38343</id>
    <revision>
      <id>4493160</id>
      <parentid>4491975</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:27:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4493160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3780" sha1="mmy491szf9ojmgfxup3rwdwmqb6tpsl" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Panevēžas apriņķis
| native_name = Panevėžio apskritis
| image_skyline =Tilts uz lietuvu.JPG
| imagesize = 300px
| image_caption = Gājēju tilts uz Lietuvu Mazzalvē
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|apriņķis]]
| total_type = Kopā
| image_flag = Panevezys County flag.svg
| image_shield =LTU Panevėžio apskritis COA.svg
| image_map = Lithuanian-Counties-Panevezys.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 7881
| population_total = 205785
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Panevēža]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 6 pašvaldības
| p1 = [[Biržu rajona pašvaldība]] (ietilpst [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Vabalninka]], 4 miesti, 538 ciemi un 58 viensētas)
| p2 = [[Kupišķu rajona pašvaldība]] (ietilpst [[Kupišķi]], [[Subačus]], 7 miesti, 366 ciemi, 2 dzelzceļa ciemati un 32 viensētas)
| p3 = [[Panevēžas pašvaldība]] (ietilpst [[Panevēža]])
| p4 = [[Panevēžas rajona pašvaldība]] (ietilpst [[Ramīgala]], 8 miesti, 647 ciemi, 3 dzelzceļa ciemati un 102 viensētas)
| p5 = [[Pasvales rajona pašvaldība]] (ietilpst [[Jonišķēle]], [[Pasvale]], 7 miesti, 363 ciemi un 35 viensētas)
| p6 = [[Roķišķu rajona pašvaldība]] (ietilpst [[Obeļi]], [[Pandēle]], [[Roķišķi]], 9 miesti, 634 ciemi, 2 dzelzceļa ciemati un 54 viensētas)
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (96,3%)
| website = }}

'''Panevēžas apriņķis''' ({{val-lt|Panevėžio apskritis}}) ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts ziemeļos. Kopš 2010. gada 1. jūlija, kad tika atceltas apriņķu administrācijas, apriņķiem ir tikai teritoriālas un statistiskas funkcijas. Apriņķis atrodas vēsturiskajā [[Aukštaitija]]s novadā. Ziemeļos tas robežojas ar [[Latvija|Latviju]], austrumos un diendaustrumos ar [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķi]], dienvidos ar [[Kauņas apriņķis|Kauņas]] un [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķiem]], bet rietumos ar [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķi]].

Apriņķī ietilpst 6 pašvaldības - [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]], [[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona]], [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]], [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona]] un [[Roķišķu rajona pašvaldība]]s, kā arī [[Panevēžas pašvaldība]].

== Pilsētas ==
Apriņķī ir 11 pilsētas:

{|
|
* [[Attēls:Coat of Arms of Panevezys.svg|20px]] [[Panevēža]] — 98 612 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Roķišķi]] — 15 325 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Birzai COA.png|20px]] [[Birži (Lietuva)|Birži]] — 13 780 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķi]] — 7969 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvale]] — 7396 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
|
|
* [[Attēls:Ramygala flag.gif|20px]] [[Ramīgala]] — 1643 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
* [[Attēls:LIT Johaniszkiele COA.jpg|20px]] [[Jonišķēle]] — 1363 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Obeliai COA.gif|20px]] [[Obeļi]] — 1241 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Vabalninkas COA.gif|20px]] [[Vabalninka]] — 1086 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Coats of arms of None.svg|20px]] [[Subačus]] — 1081 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Pandelys COA.gif|20px]] [[Pandēle]] — 921 &lt;small&gt;iedz.&lt;/small&gt;
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas apriņķi}}

{{DEFAULTSORT:Panezezzas}}
[[Kategorija:Lietuvas apriņķi]]</text>
      <sha1>mmy491szf9ojmgfxup3rwdwmqb6tpsl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abrenes iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44462</id>
    <revision>
      <id>4493337</id>
      <parentid>4397621</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4515" sha1="rpn0bxlanmns1y0g2ylofins947bx6x" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Abrenes iela|Abrenes iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Abrenes iela
| attēls = Abrenes iela.JPG
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q16350251 | zoom= 15}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 538 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = Kazaku iela
| joslu skaits = 2
| ievēr celtnes = 
| autobuss = {{Rīga sab|tips=autobuss|2|4|7|9|10|11|12|16|22|23|24|25|26|32|38|39|43|47|50|51|52|54|55}}
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Abrenes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Kopējais ielas garums ir 538 metri&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; un tā sastāv no 2 neatdalītām braukšanas joslām.

== Vēsture ==
Vissenākais ielas nosaukums — iela pie zosu ganībām, vēlāk arī iela pie ganībām. 1867. gadā šo ielu nosauca par '''Kazaku ielu''' ({{val|de|Kasakenstrasse (Kosaken-)}}, {{val|ru|Казачья (Козачья) улица}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lvmz.lv/index.php/street-riga|title=Первоначальные названия улиц Риги|website=lvmz.lv|access-date=2022-02-12|archive-date=2017-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171209204104/http://lvmz.lv/index.php/street-riga}}&lt;/ref&gt; Nosaukums cēlies no [[Kazaki|kazaku]] zirgu staļļiem, kuri senāk atradās pie šīs ielas.

1938. gada 1. novembrī iela nosaukta par Abrenes ielu par godu [[Latgale]]s pilsētai [[Abrene]]i, kas bija [[Latvija]]s teritorijas sastāvdaļa no 1920. līdz 1944. gadam. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā iela saukta ''Abrehnensche Straße''.&lt;ref&gt;Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Apgāds &quot;Priedaines&quot;, 2001, 64. lpp.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|thumb|250px|left|Autobusu galapunkts un tiesu nams Abrenes ielā]]

== Ielas raksturojums ==
Abrenes iela ir 538 metrus gara asfaltēta iela [[Latgales apkaime]]s ziemeļu daļā. Tā sākas pie dzelzceļa uzbēruma. Sākumā virzās austrumu virzienā, bet pēc aptuveni 200 metriem pagriežas dienvidu virzienā. Abrenes iela ir izvietota starp [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]. Ielas tuvumā atrodas [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacija]], gar ielu uz vairākus metrus augsta uzbēruma iet vairākas [[dzelzceļš|sliežu ceļa]] klātnes.

Abrenes ielas pārnumuru pusē atrodas [[Rīgas satiksme]]s autobusu galapunkts un autobusu laukums, bet nepārnumuru pusē — tiesu nams (Abrenes ielā 3), kurā darbojas Rīgas pilsētas Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Iela savienojas ar [[Skrindu iela|Skrindu ielu]] un beidzas krustojumā ar Lāčplēša ielu.

== Objekti ==
* [[Rīgas Dzelzceļnieku skola]]s ēka (bijusī Ebreju arodskola), celta 1904. gadā, arhitekts [[Pauls Mandelštams]], Abrenes ielā 2.
* Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, Abrenes ielā 8, ēka celta 1911. gadā, rekonstrukcija pabeigta 2002. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/atklaj-jauno-tiesu-namu.d?id=4025901|title=Atklāj jauno Tiesu namu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-02-12|date=2002-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-844|title=Latvijas Tiesu Portāls|website=tiesas.lv|access-date=2022-02-12|archive-date=2022-02-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220212215214/https://tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-844}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Abrenes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] / [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Skrindu iela]] (T veida krustojums)
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}
{{coord|56.945|24.1299|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>rpn0bxlanmns1y0g2ylofins947bx6x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493338</id>
      <parentid>4493337</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:40:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4512" sha1="12fp8tqcdoxq7l0zhmjuiesw8zu0kso" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Abrenes iela|Abrenes iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Abrenes iela
| attēls = Abrenes iela.JPG
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q16350251 | zoom= 15}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 538 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = Kazaku iela
| joslu skaits = 2
| ievēr celtnes = 
| autobuss = {{Rīga sab|tips=autobuss|2|4|7|9|10|11|12|16|22|23|24|25|26|32|38|39|43|47|50|51|52|55}}
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Abrenes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Kopējais ielas garums ir 538 metri&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; un tā sastāv no 2 neatdalītām braukšanas joslām.

== Vēsture ==
Vissenākais ielas nosaukums — iela pie zosu ganībām, vēlāk arī iela pie ganībām. 1867. gadā šo ielu nosauca par '''Kazaku ielu''' ({{val|de|Kasakenstrasse (Kosaken-)}}, {{val|ru|Казачья (Козачья) улица}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lvmz.lv/index.php/street-riga|title=Первоначальные названия улиц Риги|website=lvmz.lv|access-date=2022-02-12|archive-date=2017-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171209204104/http://lvmz.lv/index.php/street-riga}}&lt;/ref&gt; Nosaukums cēlies no [[Kazaki|kazaku]] zirgu staļļiem, kuri senāk atradās pie šīs ielas.

1938. gada 1. novembrī iela nosaukta par Abrenes ielu par godu [[Latgale]]s pilsētai [[Abrene]]i, kas bija [[Latvija]]s teritorijas sastāvdaļa no 1920. līdz 1944. gadam. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā iela saukta ''Abrehnensche Straße''.&lt;ref&gt;Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Apgāds &quot;Priedaines&quot;, 2001, 64. lpp.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|thumb|250px|left|Autobusu galapunkts un tiesu nams Abrenes ielā]]

== Ielas raksturojums ==
Abrenes iela ir 538 metrus gara asfaltēta iela [[Latgales apkaime]]s ziemeļu daļā. Tā sākas pie dzelzceļa uzbēruma. Sākumā virzās austrumu virzienā, bet pēc aptuveni 200 metriem pagriežas dienvidu virzienā. Abrenes iela ir izvietota starp [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]. Ielas tuvumā atrodas [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacija]], gar ielu uz vairākus metrus augsta uzbēruma iet vairākas [[dzelzceļš|sliežu ceļa]] klātnes.

Abrenes ielas pārnumuru pusē atrodas [[Rīgas satiksme]]s autobusu galapunkts un autobusu laukums, bet nepārnumuru pusē — tiesu nams (Abrenes ielā 3), kurā darbojas Rīgas pilsētas Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Iela savienojas ar [[Skrindu iela|Skrindu ielu]] un beidzas krustojumā ar Lāčplēša ielu.

== Objekti ==
* [[Rīgas Dzelzceļnieku skola]]s ēka (bijusī Ebreju arodskola), celta 1904. gadā, arhitekts [[Pauls Mandelštams]], Abrenes ielā 2.
* Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, Abrenes ielā 8, ēka celta 1911. gadā, rekonstrukcija pabeigta 2002. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/atklaj-jauno-tiesu-namu.d?id=4025901|title=Atklāj jauno Tiesu namu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-02-12|date=2002-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-844|title=Latvijas Tiesu Portāls|website=tiesas.lv|access-date=2022-02-12|archive-date=2022-02-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220212215214/https://tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-844}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Abrenes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] / [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Skrindu iela]] (T veida krustojums)
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}
{{coord|56.945|24.1299|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>12fp8tqcdoxq7l0zhmjuiesw8zu0kso</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493339</id>
      <parentid>4493338</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:40:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4509" sha1="5m7lknfatrvnbmzvqnppttql6xjdxjx" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Abrenes iela|Abrenes iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Abrenes iela
| attēls = Abrenes iela.JPG
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q16350251 | zoom= 15}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 538 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = Kazaku iela
| joslu skaits = 2
| ievēr celtnes = 
| autobuss = {{Rīga sab|tips=autobuss|2|4|7|9|10|11|12|16|22|23|24|25|26|32|38|39|43|50|51|52|55}}
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Abrenes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Kopējais ielas garums ir 538 metri&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; un tā sastāv no 2 neatdalītām braukšanas joslām.

== Vēsture ==
Vissenākais ielas nosaukums — iela pie zosu ganībām, vēlāk arī iela pie ganībām. 1867. gadā šo ielu nosauca par '''Kazaku ielu''' ({{val|de|Kasakenstrasse (Kosaken-)}}, {{val|ru|Казачья (Козачья) улица}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lvmz.lv/index.php/street-riga|title=Первоначальные названия улиц Риги|website=lvmz.lv|access-date=2022-02-12|archive-date=2017-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171209204104/http://lvmz.lv/index.php/street-riga}}&lt;/ref&gt; Nosaukums cēlies no [[Kazaki|kazaku]] zirgu staļļiem, kuri senāk atradās pie šīs ielas.

1938. gada 1. novembrī iela nosaukta par Abrenes ielu par godu [[Latgale]]s pilsētai [[Abrene]]i, kas bija [[Latvija]]s teritorijas sastāvdaļa no 1920. līdz 1944. gadam. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā iela saukta ''Abrehnensche Straße''.&lt;ref&gt;Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Apgāds &quot;Priedaines&quot;, 2001, 64. lpp.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|thumb|250px|left|Autobusu galapunkts un tiesu nams Abrenes ielā]]

== Ielas raksturojums ==
Abrenes iela ir 538 metrus gara asfaltēta iela [[Latgales apkaime]]s ziemeļu daļā. Tā sākas pie dzelzceļa uzbēruma. Sākumā virzās austrumu virzienā, bet pēc aptuveni 200 metriem pagriežas dienvidu virzienā. Abrenes iela ir izvietota starp [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]. Ielas tuvumā atrodas [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacija]], gar ielu uz vairākus metrus augsta uzbēruma iet vairākas [[dzelzceļš|sliežu ceļa]] klātnes.

Abrenes ielas pārnumuru pusē atrodas [[Rīgas satiksme]]s autobusu galapunkts un autobusu laukums, bet nepārnumuru pusē — tiesu nams (Abrenes ielā 3), kurā darbojas Rīgas pilsētas Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Iela savienojas ar [[Skrindu iela|Skrindu ielu]] un beidzas krustojumā ar Lāčplēša ielu.

== Objekti ==
* [[Rīgas Dzelzceļnieku skola]]s ēka (bijusī Ebreju arodskola), celta 1904. gadā, arhitekts [[Pauls Mandelštams]], Abrenes ielā 2.
* Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, Abrenes ielā 8, ēka celta 1911. gadā, rekonstrukcija pabeigta 2002. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/atklaj-jauno-tiesu-namu.d?id=4025901|title=Atklāj jauno Tiesu namu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-02-12|date=2002-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-844|title=Latvijas Tiesu Portāls|website=tiesas.lv|access-date=2022-02-12|archive-date=2022-02-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220212215214/https://tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-844}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Abrenes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] / [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Skrindu iela]] (T veida krustojums)
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}
{{coord|56.945|24.1299|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>5m7lknfatrvnbmzvqnppttql6xjdxjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GDL</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45155</id>
    <revision>
      <id>4493039</id>
      <parentid>3264020</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:38:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493039</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3603" sha1="orl4p253q4ndwtl8w1pgc9uyswon36o" xml:space="preserve">'''GDL''' ({{val|en|Geometric Description Language}} — 'ģeometriskā apraksta valoda') ir [[programmēšanas valoda]] [[ArchiCAD]] bibliotēkas objektiem. GSM ir šo objektu formāts.

== Lietojums ==
Šie objekti ir līdzīgi blokiem ''[[AutoCAD]]'', taču tie ir uzdoti parametriski, [[2D]] un [[3D]] dimensijas ir saistītas, tātad jebkurā skatā var iegūt pareizu attēlu, skatu (piemēram, sānskatu griezumos, skatu no augšas plānos, kā arī perspektīvu 3D attēlos). GDL raksts, instrukciju virkne nosaka ''ArchiCAD'' bibliotēkas objekta galvenās iezīmes: 3D modeli, 3D modeļa projekcijas-profilos, griezumos vai virsskatā, divdimensionālos plānos, lietotāja saskarne attēlo un ļauj rīkoties, uzskaita darbības, parametrus.

Visas ''ArchiCAD'' versijas satur savas standartbibliotēkas, arī tādus objektus kā mēbeles, logus, durvis, kokus, cilvēkus, auto, konstrukcijas elementus utt..

Ir pieejamas dažādas komerciālas interneta lapaspuses, kur tiek piedāvāti augstas detalizācijas parametriski objekti, kas, iespējams, ir labāki un vairāk variējami kā standartbibliotēkās piedāvātie, piemēram, ļoti daudz apkārtni veidojoši objekti-augi, cilvēki, dārza elementi, kas oriģināli nav iekļauti programmā.

== Licencēšana ==
GDL ir brīvi pieejama tehnoloģija (lai gan ''ArchiCAD'' ir jāiegādājas par naudu), ir atļauts un iespējams attīstīt uz GDL bāzētus bibliotēkas objektus, lietojot rīkus, palīglīdzekļus, kā ''[[Graphisoft LP XMLConverter]]'' un ''[[Graphisoft GDL Web Plug-In]]''.

== Tehniskā informācija ==
'''GDL''' programmēšanas valoda pamatā ir līdzīga [[BASIC]]. Tai ir tādi paši kontroles mehānismi un variējami uzstādījumi.

GDL 2D un 3D modelēšanas elementi ir saistīti ar lokālo, labējo koordinātu sistēmu. Lai novietotu elementu vēlamajā pozīcijā, ir jāpārvieto un jāpārorientē koordinātu sistēma, tad neatkarīgi no pamata koordinātu sistēmas rada elementu. Katrs koordinātu sistēmas pārvietojums, rotācija vai virziena maiņa ir transformācija. Transformācijas dati saglabājas [[Steks (datu struktūra)|stekā]] (datu glabātuvē), kas var tikt papildināta ar tālākajām transformācijām vai tikt izbeigta, izdzēšot kādu transformāciju iepriekš.

GDL ir atpakaļejoša savietojamība, kas nozīmē, ka ''ArchiCAD'' bibliotēkas objekts būs nolasāms ar katru jaunāko ''ArchiCAD'' programmu, bet ne ar vienu no iepriekšējām. Detalizētai tehniskai specifikācijai izmantot GDL lietošanas pamācību kādā no jaunākajām ''ArchiCAD'' versijām.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080117053416/http://www.graphisoft.com/products/archicad/object_technology/ Official GDL/Object Technology Home Page by Graphisoft]
* [http://www.graphisoft.com/ Graphisoft — The inventor's website]
* [https://web.archive.org/web/20080129105246/http://www.gdlalliance.com/ GDL-Alliance]
* [https://web.archive.org/web/20071227023528/http://smartgdl.uw.hu/ Objects for ArchiCAD]
* [https://web.archive.org/web/20160210034332/http://www.archicadwiki.com/ Bite Design] GDL libraries for the UK market
* [https://web.archive.org/web/20080102162223/http://archicad.lap.hu/ Link collection related to Archicad and GDL]
* [https://web.archive.org/web/20070929154553/http://www.archiradar.com/ Objects and resources for registered users]
* [https://web.archive.org/web/20080306095558/http://www.cadimagetools.com/ Cadimage Tools — ArchiCAD Plugin and Object Developer]

[[Kategorija:Programmēšanas valodas]]
[[Kategorija:Datorizētā projektēšana]]</text>
      <sha1>orl4p253q4ndwtl8w1pgc9uyswon36o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iedzīvotāji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48242</id>
    <revision>
      <id>4493383</id>
      <parentid>4048551</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:58:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par cilvēku kopumu noteiktā teritorijā</comment>
      <origin>4493383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2401" sha1="k06g7vp03mmzvr0u35jnqsk0tbntshn" xml:space="preserve">'''Iedzīvotāji''' ir [[cilvēks|cilvēku]] kopums, kas pastāvīgi vai ilgstoši dzīvo noteiktā [[teritorija|teritorijā]], piemēram, [[valsts|valstī]], [[reģions|reģionā]], [[pilsēta|pilsētā]], [[pagasts|pagastā]], [[ciems|ciemā]] vai citā administratīvā vai ģeogrāfiskā vienībā. Šo jēdzienu lieto, lai raksturotu gan konkrētas teritorijas [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]], gan to sastāvu, izvietojumu, kustību un pārmaiņas noteiktā laika posmā neatkarīgi no cilvēku [[pilsonība]]s, [[etniskā grupa|etniskās piederības]] vai [[sabiedriskais stāvoklis|sabiedriskā stāvokļa]]. [[Demogrāfija|Demogrāfijā]] iedzīvotāji ir viens no pamatjēdzieniem, ko izmanto, pētot cilvēku skaitu, [[iedzīvotāju blīvums|blīvumu]], vecuma un [[dzimums|dzimuma]] sastāvu, [[dzimstība|dzimstību]], [[mirstība|mirstību]], [[iedzīvotāju migrācija|migrāciju]], [[ģimenes stāvoklis|ģimenes stāvokli]], [[izglītība|izglītību]], [[nodarbošanās|nodarbošanos]] un citus rādītājus. [[Ģeogrāfija|Ģeogrāfijā]] iedzīvotāji tiek analizēti saistībā ar to telpisko izvietojumu, [[iedzīvotāju blīvums|apdzīvotības blīvumu]], [[apdzīvojums|apdzīvojuma]] struktūru, [[urbanizācija|urbanizāciju]], reģionālajām atšķirībām, migrācijas virzieniem un cilvēku mijiedarbību ar [[dabas vide|dabas]] un sociālekonomisko vidi.

Iedzīvotāju skaits un struktūra ir nozīmīgi [[sabiedrība]]s, valstu un reģionu attīstības raksturotāji. Tie ietekmē [[saimniecība|saimniecību]], [[darbaspēks|darbaspēka]] pieejamību, izglītības un [[veselības aprūpe]]s sistēmu, [[mājoklis|mājokļu]] un [[transports|transporta]] plānošanu, [[infrastruktūra]]s attīstību, [[sociālā politika|sociālo politiku]], [[valsts pārvalde|valsts pārvaldi]], [[dabas resursi|resursu]] izmantošanu un [[ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgu]] teritoriju attīstību. Iedzīvotāju pārmaiņas, piemēram, pieaugums, samazināšanās, [[sabiedrības novecošana|novecošanās]] vai migrācija, ļauj novērtēt sabiedrības attīstības tendences un būtiski ietekmē gan atsevišķu teritoriju attīstību, gan plašākus reģionālos un globālos procesus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Iedzīvotāji| ]]</text>
      <sha1>k06g7vp03mmzvr0u35jnqsk0tbntshn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alla Pugačova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51256</id>
    <revision>
      <id>4493035</id>
      <parentid>4476020</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:14:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493035</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20323" sha1="5s7b910baaztoa63gox3iqxkcxfeufi" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Alla Pugačova
| Vārds_orig = ''Алла Пугачёва''
| Attēls = Alla Pugacheva on Slavianski Bazaar in Vitebsk 01 (cropped).jpg
| Att_izm = 220px
| Apraksts = Alla Pugačova 2016. gadā
| Dz_vārds = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1949|4|15}}
| Miris = 
| Žanrs = [[popmūzika]], [[folkmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, aktrise
| Instrumenti = balss, [[ģitāra]], [[klavieres]]
| Gadi = [[1965]]-pašlaik
| Izdevējkompānija = [[Melodija (firma)|Melodija]]
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = [http://www.allapugacheva.ru/ allapugacheva.ru]&lt;br /&gt; [http://www.radioalla.ru Radio ALLA]
| Dzimums = S
| Vieta_dz = {{flaga|USSR}} [[Maskava]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}})
}}

'''Alla Pugačova''' ({{val|ru|Алла Борисовна Пугачёва}}; dzimusi {{dat|1949|4|15}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s estrādes dziedātāja, visveiksmīgākā padomju izpildītāja ierakstu pārdošanas un popularitātes ziņā. 1991. gadā viņai piešķirts [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieces]] goda nosaukums, saņēmusi arī daudzus citus apbalvojumus. 1997. gadā pārstāvēja Krieviju [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva 15. vietu.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1949. gadā Maskavā Borisa Pugačova un viņa sievas Zinaīdas, dzimušas Odegovas, ģimenē.
Jau mācoties Maskavas 496. vidusskolā, dziedāja vairākos ansambļos. 1965. gadā ierakstīja dziesmu «Robots», 1966.—1967. gadā uzstājās [[Tjumeņa|Tjumeņā]] radiostacijas ''«Юность»'' aģitācijas brigādes sastāvā. 1967. gadā kļuva par koncertmeistari ''ГУЦЭИ'', 1969. gadā bija vokāli-instrumentālā ansambļa «Jaunais elektrons» soliste. 1971. gadā darbojās ansamblī «Moskviči», tad [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] estrādes orķestrī, bet 1974.—1976. gadā ansamblī «Vesjolije rebjata» (''Весёлые ребята'') Pāvela Slobodkina vadībā.
1976. gadā Pugačova iekļuva festivāla «Gada dziesma» finālā, 1977. gadā attēloja galveno lomu kinofilmā &quot;[[Sieviete, kura dzied]]&quot; (''Женщина, которая поёт''). 1977.—1980. gadā uzstājās kopā ar grupu «Ritms» Aleksandra Avilova vadībā, 1980. gadā kopā ar grupu «Rečitāls» J. Šahnazarova vadībā.

1981. gadā viņa pabeidza studijas A. Lunačarska Valsts Teātra mākslas institūta muzikālā teātra režisoru fakultātē.
Uzstājās koncertprogrammās «Sieviete, kura dzied» (1979), «Dziedātājas monologi» (1981), «Pie mums ciemos Maestro» (1981; ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] piedalīšanos). Uzstājās ar teatralizētu priekšnesumu «Atnācu un runāju» (1984), solo programmu «Jums dzied Alla Pugačova» (1993),  «Ziemassvētku tikšanās» (sākot ar 1988. gadu).

1998. gadā Alla Pugačova izveidoja teātra studiju ''«Театр Песни»''. Kā mākslinieciskā vadītāja viņa organizēja viesizrādes ar programmām, kurās piedalījās teātra mākslinieki, no kuriem daudzi vēlāk kļuva par estrādes zvaigznēm: «Jaunieši jauniešiem jeb koncerts draugiem» (1998), «Koncerts draugiem» (1990), koncerttūre «Zvaigžņotā vasara» ar [[Filips Kirkorovs|Filipa Kirkorova]], [[Kristīna Orbakaite|Kristīnas Orbakaites]] piedalīšanos (1992. gads).
No 2005. gada kopīgi ar [[Igors Krutojs|Igoru Krutoju]] kļuva par festivāla «Gada dziesma»  organizatori.
No 2005. gada bija [[Jūrmala]]s mūzikas festivāla [[Jaunais vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]] patronese.
2009. gadā notika Allas Pugačovas 60. dzimšanas dienas koncerti [[Kremlis|Kremļa pilī]] un [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]].
Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi [[Izraēla|Izraēlā]].

=== Ieraksti un koncertdarbība ===
Alla Pugačova ierakstījusi vairākus desmitus disku un albumu, 1996. gadā klajā nāca 13 kompaktdisku kolekcija («General Records»), piedalījusies daudzos prestižos festivālos un dziesmu konkursos, gan kā dalībniece, gan kā žūrijas locekle: 1974. gadā kļuva par Vissavienības estrādes mākslinieku konkursa laureāti (saņemot trešo godalgu) ar dziesmām ''«Посидим, поокаем»'' un ''«Ермолова с Чистых прудов»''; 1975. gadā ieguvusi ''Grand-Prix'' festivālā «Zelta Orfejs» ar dziesmu «Arlekīns» (''«Арлекино»'') un vairākkārt bijusi pasākuma viešņa; 1976. gadā piedalījās [[Kannas|Kannu]] festivālā; 1977. gadā bija žūrijas locekle pirmajā televīzijas konkursā «Ar dziesmu pa dzīvi»; ieguva [[Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls|Sopotas Starptautiskā dziesmu festivāla]] ''Grand-Prix'' &quot;Dzintara lakstīgala” konkursā ''«Sopota-78»'' ar dziesmu «Visu var karaļi»; viesojusies konkursā ''«Sopota-79»''; 1980. gadā piedalījusies WDR radiokoncertā [[Ķelne|Ķelnē]]; 1983. gadā viesojās festivālā ''«Bratislavas lira»'' un dziesmu konkursā [[Zelona Gura|Zelona Gurā]], kopā ar V. Kuzminu 1987. gadā piedalījās [[San-Remo festivāls|San-Remo festivālā]] ar dziesmu ''«Надо же…»''; 1989. gadā bijusi žūrijas locekle un piedalījās gala koncertā [[kantrimūzika]]s festivālā [[Našvila|Našvilā]], kur dziedātājai pasniegta balva ''«Distant Accord»'' par uzvaru festivālā un par ieguldījumu festivāla attīstībā; no 1993. līdz 1994. gadam piedalījās festivālos ''«Звёздный прибой'' [[Sevastopole|Sevastopolē]], ''«Роксалана»'' ([[Kijiva]], 1994), ''«Rock Summer»'' ([[Tallina]], 1994), ''«[[Славянский базар]]»'' ([[Vitebska]], 1994), ''«Голос Азии»'' ([[Alma-Ata]], 1995). 1997. gadā Pugačova piedalījās [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā.

Alla Pugačova piedalījās [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] kultūras programmā, jaunatnes TV tiltā ''Maskava-Kalifornija'' (1982), teleprogrammās «Jaungada atrakcija»  (1982—1984), XXII Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā [[Maskava|Maskavā]] (1986). 1986. gadā piedalījusies labdarības koncertā ''«Счёт 904»'' palīdzot cietušajiem [[Čornobiļa|Čornobiļā]]. 1989. gadā Alla Pugačova piedalījās labdarības festivālā ''«Милосердие и красота»'' [[Kijiva|Kijivā]]. 1997. gadā, [[Maskava]]s 850 gadu jubilejas svētku periodā, piedalījās grandiozā izrādē-divertismentā ''«Москва на все времена»''.

Ar soloprogrammām dziedātāja viesojusies dažādās valstīs — ASV, [[Vācija|Vācijā]], Šveicē, Indijā, Francijā, Itālijā, Izraēlā, Polijā, Somijā, Japānā, Indijā, [[Austrālija|Austrālijā]] un daudzās citās valstīs. 1985. gadā Somijā notika svinīga kuģa «Alla» nolaišana ūdenī.
Māksliniece sadarbojusies ar tādiem mūziķiem kā Aleksandrs Zacepins, Udo Lindenbergs, [[Raimonds Pauls]], [[Igors Nikolajevs]], Jurijs Černavskis, kopīgi koncertējusi ar pazīstamo franču mūziķi [[Džo Dasēns|Džo Dasēnu]] viesnīcā «Kosmoss» [[Maskava|Maskavā]].

2010. gadā Pugačova pārtrauca piedalīšanos koncertturnejās, taču turpinājusi radošo darbību, bieži piedalījusies grupu koncertos un TV šovos, kā arī regulāri izdevusi jaunas dziesmas.

=== Ģimenes dzīve ===
Māte Zinaīda Odegova, tēvs Boriss Pugačovs, brālis Jevgeņijs Pugačovs, meita [[Kristīna Orbakaite]] un dvīņi (meita un dēls), mazbērni — Ņikita un Denijs, Klaudija.

Pirmajā laulībā ar lietuviešu cirka mākslinieku Mikolu Edmundu Orbaku (1969—1971) 1971. gadā piedzima meita [[Kristīna Orbakaite]]. Otrā laulība bija ar kinorežisoru Aleksandru Stefanoviču (1976—1980), trešā — ar koncertdirektoru un producentu Jevgeņiju Boldinu (1985—1993), ceturtā — ar dziedātāju [[Filips Kirkorovs|Filipu Kirkorovu]] (1994—2005). Kopš 2011. gada laulībā ar humoristu un TV raidījumu vadītāju [[Maksims Galkins|Maksimu Galkinu]]. Laulībā ar Galkinu 2013. gadā ar [[surogasija]]s palīdzību piedzima dvīņi (meita un dēls).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yugopolis.ru/news/social/2013/10/07/58924/alla-pugacheva-maksim-galkin|title=Алла Пугачева и Максим Галкин стали родителями двойняшек|publisher=yugopolis.ru|access-date={{dat|2022|08|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220806204027/https://www.yugopolis.ru/news/social/2013/10/07/58924/alla-pugacheva-maksim-galkin}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
# 1976 — ''Арлекино'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1977 —'' Зеркало души'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1978 — ''Всё могут короли'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1978 — ''Greatest Hits'' (RCA, ''Victor'', Japāna)
# 1979 — ''Арлекино и другие'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1980 — ''Поднимись над суетой'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1980 — ''То ли ещё будет…'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1980 — ''Дискотека А'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1981 — ''Дежурный ангел'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1981 — ''Маэстро'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1982 — ''Как тревожен этот путь'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1982 — ''Парад планет Марка Минкова'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1982 — ''У Вас в гостях Маэстро'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1983 — ''Миллион роз'' (LP, ''Victor'', ''Japāna'') ''
# 1983 — ''Ах, как хочется жить'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1984 — ''Soviet Superstar'' (''Greatest Hits'' 1976-84) (''Track'', Somija)
# 1984 — ''Цыганский хор'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1984 — ''Алла Пугачёва поёт песни Ильи Резника'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1985 — ''Watch out!'' (LP, ''Marmani Records'', Šveice)
# 1985 — ''Алла Пугачёва в Стокгольме'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1985 — ''Сонет'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1985 — ''Стадион'' (опера Александа Градского) (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1986 — ''…Счастья в личной жизни!'' ([[Igors Nikolajevs|Igora Nikolajeva]] dziesmas) (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1986 — ''Паромщик'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1986 — ''Две звезды'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1987 — ''Окраина'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1987 — ''Пришла и говорю'' (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1988 — ''Песни вместо писем'' (ar Udo Lindenbergu) (LP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1988 — ''Миллион роз'' (CD, ''Victor'', Japāna)
# 1989 — ''Paromshik'' (LP, Somija)
# 1990 — ''Алла'' (CD, ''Мелодия'', PSRS)
# 1990 — ''Мой голубь'' (SP, ''Мелодия'', PSRS)
# 1991 — ''Алла Пугачева'' (LP, &quot;Ritonis&quot;, Latvija)
# 1991 — ''Рождественские встречи-91'' (LP, ''Русский диск'', PSRS)
# 1992 — ''Рождественские встречи-92'' (LP, ''Русский диск'', Krievija)
# 1993 — ''Без меня''
# 1994 — ''Алла Пугачёва — 94'' (CD, ''Solo-Florentin GmbH'', Vācija)
# 1994 — ''Верю в тебя'' (CD, ''Мелодия'', Krievija)
# 1994 — ''Путь звезды''
# 1995 — ''Не делайте мне больно, господа''
# 1996 — ''Коллекция'' (CD 13)
# 1997 — ''Две звезды''
# 1997 — ''Примадонна''
# 1998 — ''Да!''
# 1999 — ''Избранное''
# 1999 — ''Белый снег''
# 2000 — ''Лучшие песни''
# 2000 — ''Мадам Брошкина''
# 2001 — ''Речной трамвайчик''
# 2001 — ''Алла в Рождественских встречах''
# 2002 — ''А был ли мальчик?''
# 2002 — ''Это любовь!''
# 2003 — ''Живи спокойно, страна!''
# 2004 — ''За двумя зайцами''
# 2007 — ''Новые и неизданные песни'' / 2002—2006
# 2008 — ''Приглашение на закат'' (CD, Krievija)

=== Singli (tikai CD singli) ===
# 1997 — ''Примадонна''
# 2000 — ''Белый снег''
# 2000 — ''Мадам Брошкина''
# 2002 — ''Это любовь''

== Filmas un televīzijas raidījumi ==
# 1975 — &quot;[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]&quot; (dziesmu izpildītāja, titros nav minēta)
# 1978 — &quot;[[Sieviete, kura dzied]]&quot; (''Женщина, которая поёт'')
# 1978 — &quot;Allas Pugačovas teātris&quot; (''Театр Аллы Пугачёвой'') (Tallinas TV)
# 1979 — &quot;Autogrāfs&quot; (''Автограф'') (Ukrainas TV)
# 1979 — &quot;Pie Allas&quot; (''У Аллы'') (Somija)
# 1980 — &quot;Rečitāls&quot; (''Рецитал'') (uzņemti daži kadri, no piedalīšanās turpmākā filmēšanā atteicās)
# 1982 — &quot;Jaungada atrakcija&quot; (''Новогодний аттракцион'')
# 1983 — &quot;Kā dzīvo Padomju superzvaigzne?&quot; (''Как живёт советская суперзвезда? '') (Šveice)
# 1983 — &quot;Mīlestību pret mīlestību&quot; (''Любовью за любовь'')
# 1984 — &quot;Brīnumu sezona&quot; (''Сезон чудес'')
# 1984 — &quot;Tikšanās ar Allu Pugačovu&quot;
# 1985 — &quot;Atnācu un runāju&quot; (''Пришла и говорю'')
# 1985 — ''Рок вокруг Кремля'' (Francija)
# 1986 — ''Выше Радуги'' (PSRS)
# 1988 — &quot;Sievietei vienmēr taisnība&quot; (''Женщина всегда права'')
# 1995 — &quot;Gaidi un atceries mani&quot; (''Жди и помни меня'') (5 sērijas)
# 1997 — ''Старые песни о главном 2''
# 1998 — ''Старые песни о главном 3''
# 2001 — ''Старые песни о главном 4''
# 2004 — ''За двумя зайцами-2004''
# 2005 — Allas Pugačovas zvaigžņu fabrika ''Фабрика звёзд Аллы Пугачёвой'' (1. kanāls)
# 2007 — &quot;Greizo spoguļu karaliste&quot;
# 2007—2008 — TV šovs &quot;Divas Zvaigznes&quot; (''Две звезды'') (1. kanāls)

== Apbalvojumi ==
Alla Pugačova ir daudzu balvu, titulu un apbalvojumu īpašniece. 1980. gadā tikusi atzīta par gada labāko aktrisi un tajā pašā gadā saņēmusi Krievijas PFSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukumu. 1985. gadā Pugačovai tika piešķirts Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukums, 1991. gada 21. decembrī [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieces]] tituls.

1981. gadā saņēma medaļu «Par ieguldījumu miera veicināšanā». 1987. gadā dziedātāja tika apbalvota ar medaļu ''ФИДОФ'', 1989. gadā —  ar medaļu «Par ieguldījumu miera un harmonijas veicināšanā ar mūzikas palīdzību».

1991. gadā Alla Pugačova noslēdza līgumu ar firmu ''«Sogo»'' (Francija) par smaržu ''«Алла»'' ražošanu, prezentācija notika koncertzālē &quot;Rossija&quot; ([[Maskava|Maskavā]]) 1992. gada 3. jūlijā, bet 1997. gadā tāda pat prezentācija notika par godu apavu kolekcijai ''«Алла Пугачёва»'' (''«Эконика»'').

1992. gadā viņa tika apbalvota ar 1. pakāpes «Ērgļa Ordeni» (''Ордена Орла'').

Vairākas reizes viņa apbalvota ar nacionālo prēmiju «Ovācija» nominācijās «Labākā dziedātāja» (1992), «Dzīvā leģenda» (1994), «Labākais režisors — inscenētājs» (1995), kā arī avīzes «Вечерняя Москва» apbalvojums par «Labāko gada šovu» — «Ziemassvētku tikšanās» (''Рождественские встречи'') (1992), laikraksta ''«Комсомольскaя правда»'' apbalvojums nominācijā «Gada zvaigzne» (1995) un «Iemīļotākā sieviete» (1997), ieguvusi [[Klaudija Šuļženko|Klaudijas Šuļženko]] vārdā nosaukto prēmiju festivālā «Gada dziesma» (1995), prēmiju «Zvaigzne» nominācijās «Labākā dziedātāja» un «Gada labākais albums» 1995. gadā saņemta balva par labāko animācijas klipu ''«Зайка моя»'', kurā Pugačova bija producenta lomā, festivālā ''«Фантазия-96»'', apbalvojums «Zelta ābols» festivālā ''«Поколение-96»'' par labāko otrā plāna lomu klipā ''«Зайка моя»'' (1997) un daudzi citi apbalvojumi.

Jaltā «Zvaigžņu laukumā» 1994. gada 24. augustā tika atklāta zīme ar dziedātājas vārdu.
Par ieguldījumu literatūras un mākslas attīstībā 1995. gada 7. jūnijā Allai Pugačovai tika pasniegta Krievijas valsts prēmija.

1999. gada 15. aprīlī [[Boriss Jeļcins]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni «Par nopelniem tēvijas labā (II pakāpe)».

2009. gada 15. aprīlī [[Dmitrijs Medvedevs]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni &quot;Par nopelniem tēvijas labā (III pakāpe)&quot;.

== Interesanti fakti ==
* Žurnāla ''«Комсомольской правды»'' lasītāju aptaujā filma ''«Пришла и говорю»'' tika atzīta 1986. gada labāko filmu.
* Filma «Rečitāls», kurā Alla Pugačova atteicās piedalīties, iznāca ar nosaukumu «Dvēsele» (''Душа'') ar [[Sofija Rotaru|Sofiju Rotaru]] galvenajā lomā.
* 2007. gada 22. jūlijā Alla Pugačova atklāja radiostaciju ''«АЛЛА»'', 98.8 MHz. 
* Pugačova bija pirmā no skatuves māksliniekiem, kas sniedza koncertus [[Čornobiļa|Čornobiļā]] pēc notikušās traģēdijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |title=Первый комендант заражённого радиацией города рассказал «Версии» о своей службе в «мёртвой зоне» | publisher=Газета Версия — архив публикаций |access-date={{dat|2009|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090422145337/http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |archivedate={{dat|2009|04|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* No 2005. gada Alla Pugačova pasniedz prēmiju ''«Алла»'' talantīgiem jauniem izpildītājiem, kuri piedalās festivālos «5 zvaigznes» (''5 звезд''), «[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis]]» (''Новая Волна''), «Gada dziesma» (''Песня Года''). Bez zelta zvaigznes prēmijā ietilps arī 50 tūkstoši dolāru (no personīgiem līdzekļiem).
* Pavēle par PSRS Tautas mākslinieces nosaukuma piešķiršanu Pugačovai izrādījās pēdējā, ko parakstīja [[Mihails Gorbačovs]].&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/hi/russian/russia/newsid_7716000/7716273.stm ''«Звёзды» в стране «винтиков»'']&lt;/ref&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Alla Pugacheva|Alla Pugačova}}
* [https://web.archive.org/web/20130527073243/http://www.radioalla.ru/ Radio ALLA] {{ru ikona}}
* [http://www.allapugacheva.ru Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130726184729/http://www.allapugacheva.ru/ |date={{dat|2013|07|26||bez}} }} {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20180418220254/http://alla.borisovna.ru/ Fan Site Alla Pugačova] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100926211000/http://www.radioalla.ru/?an=alla_songs Dziesmas un to teksti Radio ALLA mājaslapā] {{ru ikona}}
* [http://www.allapugacheva.mybb.ru/ Forums krievu valodā] {{ru ikona}}
* [http://www.youtube.com/user/andreikin Alla Pugačova — videoklipi] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200130205051/http://www.aprilclub.net/ April Club] {{ru ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pugačova, Alla}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas mūzika]]
[[Kategorija:PSRS dziedātāji]]
[[Kategorija:Krievu dziedātāji]]
[[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>5s7b910baaztoa63gox3iqxkcxfeufi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:KA bāzes infokaste</title>
    <ns>10</ns>
    <id>51513</id>
    <revision>
      <id>4493223</id>
      <parentid>3763550</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:41:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9987" sha1="5p57r7hl9tjb37a9w7ptx2pf847yyl3" xml:space="preserve">{{#switch: {{{parādīt}}} 
| kategorijas =
{{#if: {{{Starta_gads|}}} |&lt;includeonly&gt;[[Kategorija:{{{Starta_gads}}}. gadā palaistie kosmiskie aparāti]]
&lt;/includeonly&gt;}}{{#if: {{{Darbības_beigu_gads|}}} |&lt;includeonly&gt;[[Kategorija:{{{Darbības_beigu_gads}}}. gadā aktīvo darbību beigušie kosmiskie aparāti]]
&lt;/includeonly&gt;}}{{#if: {{{Nolaišanās gads|}}} |&lt;includeonly&gt;[[Kategorija:{{{Nolaišanās gads}}}. gadā nolaišanos veikušie kosmiskie aparāti]]
&lt;/includeonly&gt;}}{{#if: {{{Beigu_gads|}}} |&lt;includeonly&gt;[[Kategorija:{{{Beigu_gads}}}. gadā eksistēt beigušie kosmiskie aparāti]]
&lt;/includeonly&gt;}}

| nosaukumi = 
&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{fona krāsa|}}}; font-size:140%; font-weight: bold; text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;&gt; {{br separated entries|{{{Nosaukums}}}|{{{Nosaukums_orig|}}}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;!--
--&gt;
| attēls =
{{#if:{{{Attēls|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;border-top:1px solid #999966; text-align: center;&quot; colspan=&quot;2&quot;&gt;[[Attēls:{{{Attēls}}}{{#if: {{{Attēla_izmērs|}}} |{{!}}{{{Attēla_izmērs}}}}}{{!}}{{#if: {{{Att_virsraksts|}}} |{{{Att_virsraksts}}}|{{PAGENAME}}}}]]&lt;br /&gt;{{{Att_virsraksts|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}

| sākums =
{{#if:{{{KA_veids|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[Kosmiskais aparāts|KA]] veids&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center; font-weight: bold;&quot;&gt;{{{KA_veids}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;
{{#if:{{{Īpašnieks|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Organizācija:&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Īpašnieks}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;
{{#if:{{{Operators|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Operators&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Operators|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}
{{#if:{{{Lielākie_izgatavotāji|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Izgatavotāji&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Lielākie_izgatavotāji|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;
{{#if:{{{Bāzes platforma|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Bāzes platforma&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Bāzes platforma|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;
{{#if:{{{KA sērijas Nr|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Sērijas Nr.&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{KA sērijas Nr|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}

| starts =
{{#if:{{{Starts|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Starts&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Starts|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Starta_vieta|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[Kosmodroms|Starta vieta]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Starta_vieta|}}} {{#if:{{{Starta_laukums|}}}| {{{Starta_laukums|}}}}} {{#if:{{{Starta_valsts|}}}| {{{Starta_valsts|}}}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Nesējs|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[Nesējraķete]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Nesējs|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Palaists_kopā_ar|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Palaists kopā ar&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Palaists_kopā_ar|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;

| darbības dati =
&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Darbības_beigu_datums|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Aktivitātes beigas&lt;/td&gt;&lt;td&gt;{{{Darbības_beigu_datums|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!-- 
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Darbības_ilgums|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Darbības ilgums&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Darbības_ilgums|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Beigu_datums|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Beigu datums&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Beigu_datums|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!-- 
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Lidojuma_ilgums|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Lidojuma ilgums&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Lidojuma_ilgums|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Pārlidoja|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Pārlidoja&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Pārlidoja|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Pārlidojuma_datums|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Pārlidojuma datums&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Pārlidojuma_datums|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Nolaišanās|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Nolaišanās&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Nolaišanās|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Nolaišanās vieta|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Nolaišanās vieta&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Nolaišanās vieta|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if: {{wikidata|property|p247|{{{NSSDC_ID|}}}}} |&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[NSSDC]] ID&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{NSSDC ID|{{wikidata|property|p247|{{{NSSDC_ID|}}}|plain=true}}}} &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{NSSDC_ID 2|}}} |&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[NSSDC]] ID&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{NSSDC_ID 2|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if: {{wikidata|property|p377}} |&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[Satellite Catalog Number|SCN]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;[http://www.n2yo.com/satellite/?s={{wikidata|property|p377}} {{wikidata|property|p377}}]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if: {{wikidata|property|p856|{{{Tīmekļa_vietne|}}}}} |&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Tīmekļa vietne&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{wikidata|property|p856|{{{Tīmekļa_vietne|}}}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;

| konstrukcija =
&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Masa|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Masa&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Masa|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Enerģija|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Enerģija&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Enerģija|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;

| orbīta =
&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Orbītas_elementi|}}}|&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:center; font-weight: bold;&quot;&gt;[[Orbīta]]s elementi{{#if:{{{Orbītas_piezīmes|}}}|{{{Orbītas_piezīmes}}}}}&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Centr_ķermenis_parādīt|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[Astronomisks objekts|Centr. ķermenis]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Centr_ķermenis_parādīt|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Orbītas_veids|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Orbītas veids&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Orbītas_veids|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{GEO_punkts|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Punkta koordinātas&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{GEO_punkts|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Lielā_pusass|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[Orbītas lielā pusass|Lielā pusass]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Lielā_pusass|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Ekscentricitāte|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[Orbītas ekscentricitāte|Ekscentricitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Ekscentricitāte|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Inklinācija|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[Orbītas slīpums|Slīpums]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Inklinācija|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Periods|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[Apriņķojuma periods|Periods]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Periods|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Apoapsīda|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[{{ucfirst:{{apsīda|{{{Centr_ķermenis}}}|A}}}}]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Apoapsīda|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Periapsīda|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;[[{{ucfirst:{{apsīda|{{{Centr_ķermenis}}}|P}}}}]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Periapsīda|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Apriņķojumi|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Apriņķojumi&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Apriņķojumi|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;&lt;!--
--&gt;{{#if:{{{Orbītā_ieiešanas_dat|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align:right;&quot;&gt;Orbītā ieiešanas datums&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;text-align:center;&quot;&gt;{{{Orbītā_ieiešanas_dat|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;

| saistītie =
{{#if:{{{KA_iepr&lt;includeonly&gt;|&lt;/includeonly&gt;}}}{{{KA_nāk|}}}
|{{#if:{{{Programma|}}}|&lt;tr&gt;&lt;td colspan=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; style=&quot;background:{{{uzrakstu fona krāsa|}}}; text-align: center; font-weight: bold;&quot;&gt;Programma {{{Programma|}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td colspan=&quot;2&quot;&gt;
&lt;table style=&quot;text-align:center; width:100%; background:none; border:0; font-size:95%; clear:both;&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th style=&quot;width: 50%; border:0&quot;&gt;Iepriekšējais&lt;/th&gt;&lt;th style=&quot;border:0&quot;&gt;Nākamais&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;border:0&quot;&gt;{{{KA_iepr&lt;includeonly&gt;|&lt;/includeonly&gt;}}}&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;border:0&quot;&gt;{{{KA_nāk&lt;includeonly&gt;|&lt;/includeonly&gt;}}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}&lt;!--
--&gt;

| apakša =
&lt;!--
{{#if: {{wikidata|property|p373}} |&lt;tr&gt;&lt;td colspan=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: center; font-weight: bold;&quot;&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|12px|link=|alt=]] '''[[:commons:Category:{{wikidata|property|p373|plain=1}}|{{ifempty|{{{Nosaukums|}}}|{{PAGENAMEBASE}}}} Vikikrātuvē]]''' &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;}}
--&gt;
}}&lt;noinclude&gt;

[[Kategorija:Infokastes]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>5p57r7hl9tjb37a9w7ptx2pf847yyl3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Borobudura</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57266</id>
    <revision>
      <id>4493371</id>
      <parentid>4450202</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:08:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Relikvijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1358" sha1="amj6nqr53x2cnole9daxnpgdad0di5w" xml:space="preserve">[[Attēls:Borobudur-Nothwest-view.jpg|300px|thumb|right|Skats uz Borobuduru no ziemeļrietumiem.]]
[[Attēls:Borobudur.Stupas.am002.JPG|300px|thumb|right|Borobudura statujas]]

'''Borobudura''' ir [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] [[Šrīvidžaja]]s impērijas laikā celta [[budisti|budistu]] svētvieta, kas atrodas [[Centrālā Java|Centrālajā Javā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]].&lt;ref&gt;{{PZT|118|Borobudurs}}&lt;/ref&gt; Piemineklis ir veidots uz sešām platformām un izdaiļots ar 2672 [[cilnis|ciļņu]] grupām un 504 [[Buda]]s statujām.&lt;ref name=&quot;p35-36&quot;&gt;Chandi Borobudur - A Monument of Mankind, Soekmono, The Unesco Press, Paris, 1976 [http://unesdoc.unesco.org/images/0002/000200/020097E.pdf#search=%22soekmono%20chandi%20borobudur%22], 35.-36.lpp. atjaunots {{dat|2007|01|27}}&lt;/ref&gt; Tempļa galvenā [[stūpa]] uzbūvēta uz augšējās platformas, tai apkārt izvietotas 72 Budas statujas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Reliģija-aizmetnis}}

{{coord|display=title|7|36|28|S|110|12|13|E|region:IQ_scale:5000}}

{{Indonēzija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Budistu tempļi]]
[[Kategorija:Arheoastronomija]]
[[Kategorija:Indonēzijas arheoloģiskie pieminekļi]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā]]
[[Kategorija:Relikvijas]]</text>
      <sha1>amj6nqr53x2cnole9daxnpgdad0di5w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Vilsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57698</id>
    <revision>
      <id>4493268</id>
      <parentid>4401999</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:18:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4493268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2750" sha1="asak02fotm5c6h7izcu0ufppurnsrcf" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|fiziķi|Vilsons|Vilsons}}
{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig =C. T. R. Wilson
| attēls =Charles Thomson Rees Wilson at 1927 Solvay conference.jpg
| att_izmērs =200px
| att_nosaukums = Čārlzs Vilsons Solvejas konferencē
| dz_gads =1869
| dz_mēnesis =2
| dz_diena =14
| dz_vieta =[[Midlotiana]], [[Skotija]], {{GBR}}
| m_gads =1959
| m_mēnesis=11
| m_diena=15
| m_vieta =[[Edinburga]], [[Skotija]], {{GBR}}
| pilsonība ={{GBR}}
| tautība =[[skoti|skots]]
| darba_vietas =[[Kembridžas Universitāte]]
| alma_mater =[[Mančestras Universitāte]],&lt;br /&gt;[[Kembridžas Universitāte]]
| zinātne =[[fizika]]
| pasniedzēji =[[Dž. Dž. Tomsons]]
| studenti =[[Sesils Pauels]]
| sasniegumi =[[Vilsona kamera]]
| apbalvojumi =1927. gada [[Nobela prēmija fizikā]]
| paraksts =
| piezīmes = 
}}
'''Čārlzs Tomsons Rīss Vilsons''' ({{val|en|Charles Thomson Rees Wilson}}, dzimis {{dat|1869|2|14}}, miris {{dat|1959|11|15}}) bija [[skoti|skotu]] izcelsmes [[Lielbritānija|britu]] fiziķis. Kopā ar [[Artūrs Komptons|Artūru Komptonu]] 1927. gada ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]] par [[Vilsona kamera]]s izstrādi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1927 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1927/}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis zemnieku ģimenē. Pēc tēva nāves 1873. gadā ģimene pārcēlās uz [[Mančestra|Mančestru]]. Studēja [[bioloģija|bioloģiju]] [[Mančestras Universitāte|Mančestras Universitātē]], turpināja studijas [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]], apgūstot [[fizika|fiziku]] un [[ķīmija|ķīmiju]]. Padziļināti apguva [[meteoroloģija|meteoroloģiju]], sevišķi pievēršoties [[mākonis|mākoņu]] veidošanās mehānismiem. Veicot eksperimentus par mākoņu veidošanos Kembridžas Universitātes laboratorijās un pētot [[jons|jonu]] un [[radiācija]]s ietekmi, izveidoja Vilsona kameru, kura bija viena no pirmajām ierīcēm lādētu [[daļiņa|daļiņu]] reģistrācijai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1927/wilson-bio.html Č. Vilsons Nobela prēmijas mājaslapā] {{en}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Žans Perēns]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] &lt;br /&gt;kopā ar [[Arturs Komptons|Arturu Komptonu]] | periods = [[1927]] | pēc = [[Ouens Ričardsons]] }}
{{kastes beigas}}

{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vilsons, Čārlzs}}
[[Kategorija:Fiziķi]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]]</text>
      <sha1>asak02fotm5c6h7izcu0ufppurnsrcf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>8. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59212</id>
    <revision>
      <id>4493103</id>
      <parentid>4485267</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:20:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4493103</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4980" sha1="p0sr3d4e7grf2hn1a65q8pi7vfrwrea" xml:space="preserve">'''8. jūnijs''' ir gada 159. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (160. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 206 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Frīda]], [[Frīdis]], [[Mundra]]

== Notikumi ==
* [[1783. gads]] — sākās Islandes vulkāna [[Laki (vulkāns)|Laki]] izvirdums, izraisot nopietnas klimata izmaiņas Eiropā un Ziemeļamerikā. 
* [[1815. gads]] — izveidota [[Vācu Savienība]].
* [[1861. gads]] — [[Amerikas pilsoņu karš]]: [[Tenesī]] izstājās no [[Savienība (Amerikas pilsoņu karš)|Savienības]].
* [[1941. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] iebruka [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Libāna|Libānā]].
* [[1948. gads]] — Čeļabinskā-40 (tagad [[Ozjorska (Čeļabinskas apgabals)|Ozjorska]]) iedarbināja pirmo [[Padomju Savienība|PSRS]] rūpniecisko [[kodolreaktors|atomreaktoru]].
* [[1988. gads]] — PSRS pieņēma likumu &quot;Par kooperāciju PSRS&quot;, kas legalizēja privāto [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]].
* [[2004. gads]] — notika pirmā [[Veneras pāriešana]] modernajā vēsturē pēc 1882. gada.
* [[2019. gads]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēta [[Maija Sandu]], nomainot [[Pavels Filips|Pavelu Filipu]].

== Dzimuši ==
* [[1625. gads]] — [[Džovanni Kasīni]] (''Giovanni Cassini''), itāļu astronoms (miris 1712. gadā)
* [[1671. gads]] — [[Tomazo Albinoni]] (''Tomaso Albinoni''), itāļu komponists (miris 1751. gadā)
* [[1810. gads]] — [[Roberts Šūmanis]] (''Robert Schumann''), vācu komponists (miris 1856. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''), ASV arhitekts (miris 1959. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Aleksandrs Tifērs]] (''Alexandre Tuffère''), franču-grieķu vieglatlēts (miris 1958. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Ivonne Prevo]] (''Yvonne Prévost''), franču tenisiste (mirusi 1942. gadā)
* [[1895. gads]] — [[Santjago Bernabeu]] (''Santiago Bernabéu''), spāņu futbolists (miris 1978. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Frānsiss Kriks]] (''Francis Crick''), britu molekulārbiologs (miris 2004. gadā)
* [[1921. gads]]:
** [[Ņina Leimane]], latviešu aktrise (mirusi 1999. gadā)
** [[Suharto]] (''Suharto''), Indonēzijas prezidents (miris 2008. gadā)
* [[1924. gads]]:
** [[Monika Limane]], Latgales keramiķe (mirusi 2010. gadā)
** [[Kenets Volcs]] (''Kenneth Waltz''), amerikāņu politologs (miris 2013. gadā)
* [[1932. gads Latvijā|1932. gads]] — [[Mihails Stepičevs]], Latvijas krievu strādnieks un sabiedriskais darbinieks (miris 2021. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Brūss Makendless]] (''Bruce McCandless''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā)
* [[1946. gads Latvijā|1946. gads]] — [[Jānis Vaivads]], latviešu politiķis
* [[1951. gads]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (mirusi 2026. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Tims Bērnerss-Lī]] (''Tim Berners-Lee''), angļu interneta attīstītājs
* [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Arnis Cimdars]], latviešu politiķis (miris 2021. gadā)
* [[1965. gads]] — [[Stenlijs Lavs]] (''Stanley Love''), ASV kosmonauts
* [[1970. gads]] — [[Gabriela Gifordsa]] (''Gabrielle Giffords''), ASV politiķe
* [[1976. gads]]:
** [[Lindsija Devenporta]] (''Lindsay Davenport''), ASV tenisiste
** [[Nils Ušakovs]] (''Нил Ушаков''), Latvijas krievu politiķis
* [[1977. gads]] — [[Kanje Vests]] (''Kanye West''), ASV reperis
* [[1982. gads]] — [[Nadežda Petrova]] (''Надежда Петрова''), krievu tenisiste
* [[1983. gads]] — [[Kima Kleistersa]] (''Kim Clijsters''), Beļģijas tenisiste
* [[1997. gads Latvijā|1997. gads]] — [[Aļona Ostapenko]] (''Jeļena Ostapenko''), Latvijas tenisiste

== Miruši ==
* [[632. gads]] — [[Muhameds]] (محمد), arābu sludinātājs, Islāma pravietis un dibinātājs (dzimis ap 570. gadu)
* [[1795. gads]] — [[Luijs XVII]] (''Louis XVII''), nomināls Francijas karalis (dzimis 1785. gadā)
* [[1809. gads]] — [[Tomass Peins]] (''Thomas Paine''), viens no ASV pamatlicējiem (dzimis 1737. gadā)
* [[1845. gads]] — [[Endrū Džeksons]] (''Andrew Jackson''), 7. ASV prezidents (dzimis 1767. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Žorža Sanda]] (''George Sand''), franču rakstniece (dzimusi 1804. gadā)
* [[1923. gads Latvijā|1923. gads]] — [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1869. gadā)
* [[1977. gads Latvijā|1977. gads]] — [[Miķelis Bukšs]], latviešu literatūrvēsturnieks, valodnieks un publicists (dzimis 1912. gadā)
* [[2007. gads]] — [[Ričards Rortijs]] (''Richard Rorty''), ASV filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Guntis Eniņš]], Latvijas vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Pasaules [[okeāns|okeānu]] diena

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>p0sr3d4e7grf2hn1a65q8pi7vfrwrea</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>14. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59955</id>
    <revision>
      <id>4493118</id>
      <parentid>4485491</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:04:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4493118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5918" sha1="o7zaa4dgiz9l9zgns6eoddo8x7zgorw" xml:space="preserve">'''14. jūnijs''' ir gada 165. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (166. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 200 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Saiva]], [[Saivis]], [[Santis]], [[Sentis]], [[Tija]]

== Notikumi ==
* [[1846. gads]] — [[Meksika]]s provinces [[Kalifornija]]s pilsētā [[Sonoma|Sonomā]] angļu kolonisti dibināja [[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]].
* [[1866. gads]] — sākās [[Austrijas—Prūsijas karš]].
* [[1900. gads]] — [[Havajas]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritoriju.
* [[1907. gads]] — [[Norvēģija|Norvēģijā]] piešķīra balsošanas tiesības sievietēm.
* [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]]s karaspēks ieņēma [[Parīze|Parīzi]].
* [[1941. gads]] — [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]] tika veikta iedzīvotāju deportācija uz [[Padomju Savienība|PSRS]] austrumu rajoniem.
* [[1963. gads]] — PSRS palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Vostok-5]]''.
* [[1967. gads]] — [[Mariner programma]]: uz [[Venera (planēta)|Veneru]] palaista zonde ''[[Mariner 5]]''.
* [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — sabiedriskā kustība “[[Helsinki-86]]” organizēja ziedu nolikšanu pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]] [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportāciju]] upuru piemiņai.

== Dzimuši ==
* [[1736. gads]] — [[Šarls Ogistēns Kulons]] (''Charles-Augustin de Coulomb''), franču fiziķis un inženieris (miris 1806. gadā)
* [[1798. gads]] — [[Františeks Palackis]] (''František Palacký''), čehu sabiedrisks darbinieks (miris 1876. gadā)
* [[1811. gads]] — [[Harieta Bīčere-Stova]] (''Harriet Beecher Stowe''), amerikāņu rakstniece un abolicioniste (mirusi 1896. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Andrejs Markovs]] (''Андрей Марков''), krievu matemātiķis (miris 1922. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Frederiks Kristiāns]] (''Frederick Christian''), britu kriketa spēlētājs (miris 1934. gadā)
* [[1868. gads]] — [[Kārlis Landšteiners]] (''Karl Landsteiner''), austriešu biologs un ārsts (miris 1943. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Gistavs Pelgrimss]] (''Gustave Pelgrims''), beļģu futbolists (miris 1960. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Artūrs Dafijs]] (''Arthur Duffey''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1955. gadā)
* [[1899. gads]] — [[Jasunari Kavabata]] (''川端 康成''), japāņu rakstnieks (miris 1972. gadā)
* [[1893. gads Latvijā|1893. gads]] — [[Teodors Celms]], latviešu filozofs (miris 1989. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Če Gevara]] (''Che Guevara''), Latīņamerikas marksistu revolucionārs (miris 1967. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Pīts Keizers|Pīts]] (''Piet''), Nīderlandes futbolists (miris 2017. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Donalds Tramps]] (''Donald Trump''), ASV 45. prezidents
* [[1953. gads Latvijā|1953. gads]] — [[Renāte Pupele]], Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veidotāja un pirmā direktore, ārste (mirusi 2026. gadā)
* [[1966. gads]] — [[Metjū Fokss]] (''Matthew Fox''), ASV aktieris
* [[1969. gads]] — [[Štefija Grāfa]] (''Steffi Graf''), Vācijas tenisiste
* [[1979. gads]]:
** [[Edvīns van Kalkers]] (''Edwin van Calker''), nīderlandiešu bobslejists
** ''[[Roosh V]]'' — amerikāņu blogeris un rakstnieks
* [[1983. gads]] — [[Luijs Garels]] (''Louis Garrel''), franču aktieris, kinorežisors un scenārists
* [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Sergejs Pečura]], latviešu hokejists
* [[1989. gads]] — [[Lūsija Heila]] (''Lucy Hale''), amerikāņu aktrise un dziedātāja
* [[1992. gads]] — [[Derils Sabara]] (''Daryl Sabara''), amerikāņu aktieris

== Miruši ==
* [[1837. gads]] — [[Džakomo Leopardi]] (''Giacomo Leopardi''), itāļu dzejnieks (dzimis 1798. gadā)
* [[1920. gads]] — [[Makss Vēbers]] (''Max Weber''), vācu sociologs un politekonomists (dzimis 1864. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Džeroms K. Džeroms]] (''Jerome K. Jerome''), angļu humorists (dzimis 1859. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Žistinjēns de Klarī]] (''Justinien de Clary''), franču sporta šāvējs un funkcionārs (dzimis 1860. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''Gilbert Keith Chesterton''), angļu rakstnieks (dzimis 1874. gadā)
* [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Teodors Grīnbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1870. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Salvatore Kvazimodo]] (''Salvatore Quasimodo''), itāliešu dzejnieks (dzimis 1901. gadā)
* [[1986. gads]] — [[Horhe Luiss Borhess]] (''Jorge Luis Borges''), Argentīnas rakstnieks un dzejnieks (dzimis 1899. gadā)
* [[1991. gads]] — [[Pegija Eškrofta]] (''Peggy Ashcroft''), angļu aktrise (dzimusi 1907. gadā)
* [[1994. gads]] — [[Henrijs Mansīni]] (''Henry Mancini''), amerikāņu komponists (dzimis 1924. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Rodžers Zelaznijs]] (''Roger Zelazny''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* [[2007. gads]] — [[Kurts Valdheims]] (''Kurt Waldheim''), Austrijas prezidents un ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1918. gadā)
* [[2010. gads Latvijā|2010. gads]] — [[Lūcija Šķēris]], latviešu agronome (dzimusi 1913. gadā)
* [[2019. gads Latvijā|2019. gads]] — [[Vaira Paegle]], latviešu politiķe (dzimusi 1942. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Horsts Ritners]] (''Horst Rittner''), Vācijas šahists (dzimis 1930. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Enriko Avots]], latviešu aktieris (dzimis 1952. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Baltijas brīvības diena]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
* [[Karoga diena]] (ASV)
* [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]] ([[Latvija]])
* [[Pasaules asins donoru diena]]
* [[Sēru un cerību diena]] ([[Lietuva]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>o7zaa4dgiz9l9zgns6eoddo8x7zgorw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vētra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60252</id>
    <revision>
      <id>4493297</id>
      <parentid>4246399</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:45:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Vējš]]; pievienoju [[Kategorija:Vētras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3715" sha1="l3uhcg4ktagp9clt46kxsgu4aetemki" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ļoti stipru vēju|vētra (nozīmju atdalīšana)|vētra}}
'''Vētra''' ir ļoti stiprs [[vējš]], kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.

Visstiprākais vējš pasaulē ir novērots [[1934]]. gada [[12. aprīlis|12. aprīlī]] Vašingtona kalnā [[Ņūhempšīra]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad [[Vējš|vēja]] brāzmas sasniedza 103,3 m/s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://wmo.asu.edu/world-maximum-surface-wind-gust |title=World: Maximum Surface Wind Gust | publisher=ASU World Meteorological Organization |access-date={{dat|2016|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303175240/http://wmo.asu.edu/world-maximum-surface-wind-gust |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Savukārt visstiprākais vējš [[Tropiskais ciklons|Tropiskā ciklona]] laikā tika novērots [[2008. gads|2008]]. gada [[30. augusts|30. augustā]] Kubas pilsētā [[Pinara del Rio]] ({{val|es|Pinar del Rio}}), vēja ātrums sasniedza 94,4 m/s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://wmo.asu.edu/world-maximum-surface-wind-gust-TC |title=World: Maximum Surface Wind Gust (Tropical Cyclone) | publisher=ASU World Meteorological Organization |access-date={{dat|2009|05|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100128051900/http://wmo.asu.edu/world-maximum-surface-wind-gust-TC |archivedate={{dat|2010|01|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Vētras notiek:
* [[Ciklons|Ciklonu]] un [[Anticiklons|anticiklonu]] mijiedarbībā, kad strauji paaugstinās, bet visbiežāk pazeminās [[atmosfēras spiediens]].
* Teritorijam pārejot pāri lielam [[ciklons|ciklonam]].
* Teritorijai pārejot pāri [[virpuļviesulis|virpuļviesulim]].
* Vietējā vai frontālā pērkona [[negaiss|negaisa]] laikā.
* Pirms [[Atmosfēras fronte]]s vai tās laikā.

== Vētru klasifikācija ==
* [[Negaiss]]
* [[Triecienvētra]] — [[Aukstā atmosfēras fronte|Aukstās atmosfēras frontes]] vai [[Oklūzijas fronte]]s darbības zonā.
* [[Virpuļviesulis]] — (tornādo, virpuļvētra, smerčs, trombs, ūdens stabs) &lt;!-- NAV TĀDA VĀRDA KĀ VIESUĻVIRPULIS!!! --&gt;
* [[Tropiskais ciklons]] — postoša virpuļkustības vētra tropu un subtropu platuma grādos.
** [[Tropiskais ciklons]] — ([[Austrālija|Austrālijā]]).
** [[Viesuļvētra]] — ([[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] baseins).
** [[Taifūns]] — tropiskais ciklons ([[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseins, [[Dienvidaustrumāzija]]).
* [[Orkāns]] — spēcīga [[ciklons|cikloniska]] [[viesuļvētra]] mēranajos platuma grādos ([[Eiropa|Eiropā]]). (Nejaukt ar [[Orkāns (vēja ātrums)]], kas apzīmē patstāvīgu 12 balles stipru vēju, kas pārsniedz 32,7 m/s).
* [[Sniegputenis]]
* [[Sniega vētra]] — [[sniegputenis|sniegputeņa]] pastiprinājums.
* [[Ledus vētra (meteoroloģija)|Ledus vētra]] — [[atkala]] ar spēcīgu vēju.

=== Citas vētras ===
* [[Uguns vētra]] — spēcīgas vēja brāzmas lielu mežu un krūmāju ugunsgrēku laikā, kuras izraisa uguns izstarotais karstums.
* [[Smilšu vētra]]
* [[Smilšu virpuļviesulis]]

== Vēja ātruma iedalījums ==
{{Boforta skala}}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Rolling-thunder-cloud.jpg|Stipras vētras tuvošanās [[Nīderlande|Nīderlandē]].
Attēls:GreatBlizzardof2006.jpg|[[2006. gads|2006]]. gada Sniega vētras satelītuzņēmums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
Attēls:Storm in Pacifica.jpg|Bangojoša jūra.
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Viesuļvētra]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{Meteo-aizmetnis}}
{{Laikapstākļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vētras| ]]</text>
      <sha1>l3uhcg4ktagp9clt46kxsgu4aetemki</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ciklons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60269</id>
    <revision>
      <id>4493303</id>
      <parentid>4347209</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:50:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vētras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9718" sha1="8g9li3lqa4unh8ty5s3p405hhdki4n8" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|atmosfēras veidojumu|Ciklons (nozīmju atdalīšana)|Ciklons}}
[[Attēls:Low_pressure_system_over_Iceland.jpg|thumb|220px|Ciklons [[Islande]]s tuvumā 2003. gadā]]

'''Ciklons''' ir liels [[atmosfēra|atmosfēras]] veidojums ar paaugstinātu gaisa pacelšanās kustību un zemu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiedienu]] centrālajā daļā. Ciklonu raksturo spirālveida gaisa plūsma, kas [[Koriolisa spēks|Koriolisa spēka]] ietekmē Ziemeļu puslodē griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam, bet Dienvidu puslodē — pulksteņrādītāja virzienā.

Ciklona centrā spiediens parasti ir apmēram 980—1000 hPa (spēcīgos tropu ciklonos tas var būt zemāks par 920 hPa). Tā diametrs var būt no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem kilometru, un dzīves cikls parasti ilgst vairākas dienas.

Ciklona veidošanās process ir saistīts ar [[frontālā sistēma|frontālo sistēmu]] attīstību un gaisa masas kustību, ko ietekmē [[temperatūras gradients]], [[reljefs]] un lielo platuma joslu [[straumējumi|straumējumi]]. Vidējo platuma joslu cikloni veidojas pie [[polārā fronte|polārajām frontēm]], savukārt tropu cikloni (''taifūni'', ''orkāni'') — virs siltiem okeāna ūdeņiem.

Parasti ciklona laikā ir [[mākoņi|mākoņains]] un [[nokrišņi|nokrišņiem]] bagāts laiks. Vasarā cikloni bieži atnes vēsāku, mitru un lietainu laiku, bet ziemā — siltāku un mitru laiku, pateicoties siltāku gaisa masu ieplūdei no zemākām platuma joslām.

Ciklonu izpēte ir būtiska [[meteoroloģija|meteoroloģijā]], jo tie ir nozīmīgs faktors globālajā [[klimats|klimata]] sistēmā un būtiski ietekmē cilvēku saimniecisko darbību, tostarp [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], jūras kuģošanu un [[Aviācija|aviāciju]].

== Veidošanās ==
[[Attēls:AtmosphCirc2.svg|left|thumb|Globālā gaisa cirkulācija atmosfērā]]
{{multiple image
 | align = right
 | total_width = 320
 | perrow = 2
 | header = Attīstības posmi

 | image1 = Cyclo1.png
 | caption1 = Sākotnējais stāvoklis

 | image2 = Norwegian cyclone model 1 initial stage, 3D view.jpg
 | caption2 =

 | image3 = Cyclo 2.svg
 | caption3 = Uz frontes veidojas vilnis

 | image4 = Norwegian cyclone model 2 wave forms on front, 3D view.jpg
 | caption4 =

 | image5 = Cyclo 3.svg
 | caption5 = Vilnis palielinās

 | image6 = Norwegian cyclone model 3 wave intensifies, 3D view.jpg
 | caption6 =

 | image7 = Cyclo 4.svg
 | caption7 = Attīstījies ciklons

 | image8 = Norwegian cyclone model 4 a mature low pressure system, 3D view.jpg
 | caption8 =

 | image9 = Cyclo 5.svg
 | caption9 = Ciklona izšķīšana

 | image10 = Norwegian cyclone model 5 dissipating stage of cyclone, 3D view.jpg
 | caption10 =
}}
Kad satiekas divas dažāda rakstura [[Gaisa masa|gaisa masas]], tās nesamaisās, bet paliek nošķirtas ar robežu, ko sauc par frontālo virsmu. Neliela gaisa masu sajaukšanās notiek, bet tikai gar šo robežu, kas ir šaura pārejas zona. Uz laikapstākļu kartēm šādu robežu sauc par fronti.

Satiekoties dažādas [[temperatūra]]s gaisa plūsmām, siltākais gaiss tiecas plūst pāri aukstākajam, blīvākajam un smagākajam gaisam, kamēr aukstākais gaiss tiecas plūst zem vieglākā, siltā gaisa.

[[Mērenā josla|Mērenajā joslā]] aukstais gaiss, kas plūst no lieliem ģeogrāfiskajiem platumiem satiek silto gaisu, kurš plūst no subtropiem. Abas gaisa masas nošķir frontālā virsma, kura atrodas slīpi virs aukstākā un blīvākā gaisa ar gradientu no 1 pret 40 līdz 1 pret 200.

Polārā [[Atmosfēras fronte|fronte]] paliek neaktīva tik ilgi, kamēr siltā un aukstā gaisa masas plūst paralēli viena otrai, bet tiklīdz tās sāk saplūst kopā, siltais un mitrais gaiss tiek uzspiests augšup pa auksto frontālo virsmu. Tā rezultātā var veidoties daudz mākoņu un nokrišņu, kā arī var uzsākt veidoties ciklons.

Labvēlīgos apstākļos uz polārās frontes veidojas mazs vilnis, kas nozīmē, ka tur siltais gaiss iespiežas aukstajā. Abas gaisa masas turpina plūst vairāk vai mazāk paralēli viena otrai gar polāro fronti, izņemot iespiedumu, kur [[Vējš|vēji]] tiecas saplūst kopā.

Vilnis turpina augt izmēros. Parasti attīstība turpinās viļņa virsotnē krītot [[Atmosfēras spiediens|gaisa spiedienam]]. Iespieduma izmērs pieaug, kam seko turpmāks spiediena kritums. Pēc tam izobāras noslēdzas izveidojot pierasto ciklona formu un vējš sāk cirkulēt ap iespieduma virsotni. Spiedienam turpinot kristies, gradients kļūst stāvāks un vēji spēcīgāki.

Ciklona priekšējā, apakšējā daļā atrodas [[siltā fronte]], jo tur siltais gaiss aizvieto auksto. Siltajai frontei seko aukstā, kur aukstais gaiss aizvieto silto. Uz laikapstākļu kartēm silto fronti attēlo kā līniju ar pusapļiem, kuri vērsti tās kustības virzienā, bet auksto fronti attēlo kā līniju ar trīsstūriem. Darba kartēs siltās un aukstās frontes attēlo ar sarkanām un zilām līnijām.

Rajonu starp silto un auksto fronti sauc par silto sektoru. Ciklona centrs pārvietosies gar polāro fronti virzienā, kurš ir vairāk vai mazāk paralēls [[Izolīnija|izobāru]] virzienam siltajā sektorā. Pārvietošanās ātrums būs aptuveni tāds pats kā gaisam siltajā sektorā.&lt;ref&gt;Cornish Maurice M., Ives Elaine E. ''Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition'' Adlard Coles Nautical, 2016. 84., 87. - 88. lpp. {{ISBN|9781408112069}}&lt;/ref&gt;

== Oklūzija ==
{{Pamatraksts|Oklūzijas fronte}}
[[Aukstā fronte]] pārvietojas ātrāk nekā siltā fronte līdz to apdzen sākot ar siltā sektora virsotni un virzoties uz leju gar fronti, kamēr oklūzijas process netiek pabeigts pilnībā un viss tropiskais gaiss nav ticis pacelts no zemes līmeņa. Oklūzijas fronti apzīmē ar aukstās un siltās frontes apzīmējumu kombināciju. Uz darba kartēm oklūzijas fronti apzīmē violetā krāsā.

Oklūziju var iedalīt siltajā vai aukstajā atkarībā no tā vai apsteidzošais polārais gaiss ir siltāks vai aukstāks par atkāpjošos polāro gaisu. Pirmajā gadījumā apsteidzošais gaiss uzkāps virs aukstākā gaisa, bet otrajā gadījumā palīdīs zem siltākā gaisa. Līnija, kas apzīmē auksto oklūziju, ir aukstās frontes turpinājums. Savukārt līnija, kas apzīmē silto oklūziju, ir siltās frontes turpinājums.&lt;ref&gt;Cornish Maurice M., Ives Elaine E. ''Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition'' Adlard Coles Nautical, 2016. 93. lpp. {{ISBN|9781408112069}}&lt;/ref&gt;

== Nobriešana un izšķīšana ==
Aktīva ciklona uzturēšanai un attīstībai nepieciešamā [[enerģija]] galvenokārt tiek ņemta no gaisa pieplūdes siltajā sektorā. Tādējādi ciklons ar platu silto sektoru parasti turpinās augt izmēros un padziļināties, kamēr netiks okludēts. Dažreiz cikloni aug un pieņemas spēkā arī oklūzijas sākuma posmos. Vēlāk attīstība beidzas un ciklona centra kustības ātrums un virziens vairāk nav saistīts ar gaisu siltajā sektorā. Tā vietā ciklona kustība iekļaujas vispārīgajā plašāka rajona gaisa masas kustībā. Šajā posmā ciklona kustība kļūst lēna un ciklonam var būt nepieciešamas vairākas dienas, lai uzsūktos. Ciklona vājināšanās process tiecas būt straujāks virs salīdzinoši aukstas virsmas. Jaunas, spēcīgākas sistēmas ierašanās, var iznīcināt veco ciklonu un likt tam uzsūkties 24 stundu laikā.&lt;ref&gt;Cornish Maurice M., Ives Elaine E. ''Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition'' Adlard Coles Nautical, 2016. 94. lpp. {{ISBN|9781408112069}}&lt;/ref&gt;

== Ciklona kustība ==
* Mazi, aktīvi cikloni pārvietojas ātrāk nekā lieli, izšķīstoši.
* Mazi cikloni tiecas sekot izobāru vispārīgajam izvietojumam, tas ir, sekot galvenajai plūsmai.
* Visi cikloni pārvietojas no rajoniem ar augošu spiediena tendenci uz rajoniem ar krītošu spiediena tendenci. Ja spiediena tendence ap ciklonu ir visur vienāda, tad tas paliks uz vietas.
* Cikloni tiecas sekot gaisa plūsmai apkārt lielu, stabilu silto anticiklonu [[Perimetrs|perimetram]].
* Neokludējis ciklons pārvietojas virzienā, kas ir paralēls izobārām tā siltajā sektorā un, jūrā, apmēram tādā pašā [[Ātrums|ātrumā]] kā virsmas vējš siltajā sektorā.
* Daļēji okludējis ciklons pakāpeniski, līdz ar oklūzijas procesu, tiecas samazināt savu pārvietošanās ātrumu.
* Pilnībā okludējis ciklons kļūst lēns un dažreiz haotisks savā kustībā, bet visumā, līdz pat tropopauzei, pārvietojas kopējās gaisa plūsmas virzienā. Tāpat tas tiecas novirzīties pa kreisi no sava sākotnējā maršruta [[Ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]] un pa labi dienvidu puslodē.
* Lieli, pilnībā okludēti cikloni var kļūt stacionāri vai gandrīz stacionāri, īpaši, ja to pārklātajā rajonā ir mazas izmaiņas temperatūrā.
* Ciklonu ģimene seko pa iepriekšējā ciklona maršrutu, bet nedaudz zemākos [[Ģeogrāfiskais platums|ģeogrāfiskajos platumos]].
* Sekundārie cikloni tiecas pārvietoties kopā ar gaisa cirkulāciju primārajā ciklonā.
* Cikloni bez frontēm tiecas pārvietoties tajā virzienā, kurā pūš spēcīgākie vēji, kas ap to cirkulē.&lt;ref&gt;Cornish Maurice M., Ives Elaine E. ''Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition'' Adlard Coles Nautical, 2016. 94. - 96. lpp. {{ISBN|9781408112069}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Anticiklons]]
* [[Arktiskā fronte]]
* [[Tropiskais ciklons]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{meteo-aizmetnis}}
{{Laikapstākļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Meteoroloģija]]
[[Kategorija:Jūrniecība]]
[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>8g9li3lqa4unh8ty5s3p405hhdki4n8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Facebook</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61582</id>
    <revision>
      <id>4493368</id>
      <parentid>4403752</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:01:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18298" sha1="gtpi3onaz8te25e92ahanxqj0vow2zb" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = ''Facebook''
| logo_attēls          = Facebook logo (2023).svg
| veids                = Sociālais portāls
| valsts               = {{USA}}
| īpašnieks            = ''[[Meta Platforms]]''
| darbību_uzsāka       = {{dat|2004|2|04}}
| valodas              = 111 valodas
| komerciāla           = Jā
| reģistrācija         = Obligāta
| reģistrēti_lietotāji = 3 miljardi aktīvu lietotāju (2023. gada)
| mājas_lapa           = [http://www.facebook.com/ Facebook.com]
|lapas_attēls=[[Attēls:Screen of Facebook (2).PNG|250px]]}}

'''''Facebook''''' ir [[sociālais medijs]] un [[tiešsaistes sociālais tīkls]]. Tā īpašnieks ir uzņēmums ''[[Meta Platforms]]'', kas bāzēts [[Menloparka|Menloparkā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Pakalpojumu izveidoja [[Marks Zakerbergs]] kopā ar citiem Hārvarda koledžas studentiem, un tas publiski kļuva pieejams {{dat|2004|2|4}}. Aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās bija vairāk nekā 3 miljardi.&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Biggest social media platforms 2023 |url=https://www.statista.com/statistics/272014/global-social-networks-ranked-by-number-of-users/ |access-date=2023-11-11 |website=Statista}}&lt;/ref&gt;

''Facebook'' lietotāji var pievienoties tīkliem, kas sakārtoti pa pilsētām, darbavietām, skolām un reģioniem, sazināties ar citiem cilvēkiem. Viņi arī var pievienot draugus, sūtīt elektroniskās vēstules un publicēt ziņas par sevi.

== Nosaukuma izcelsme ==
Mājaslapas nosaukums, kas [[latviešu valoda|latviešu valodā]] tulkojams kā &quot;seju grāmata&quot;, ir pārņemts no tāda paša nosaukuma papīra grāmatām, kuras tiek izmantotas vairākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[koledža|koledžās]], attēlojot [[studentu pilsētiņa]]s kopienas dalībniekus, un pasniegtas jaunajiem studentiem, kā arī darbiniekiem, lai tie iepazītu citus studentu pilsētiņas cilvēkus.

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Uzņēmums dibināts 2004. gada 4. februārī.

2014. gada 19. februārī ''Facebook'' paziņoja, ka par 19 miljardiem ASV dolāru iegādāsies mobilo ziņojumu servisa uzņēmumu ''[[WhatsApp]]'',&lt;ref name=&quot;DB 2014.02&quot; /&gt; kas ir lielākais darījums uzņēmuma vēsturē.
Aprīlī tika iegādāts [[Somija]]s uzņēmums ''ProtoGeo'', kas izstrādā sporta aktivitāšu analizēšanas lietojumprogrammu ''Moves'', kura izmanto viedtelefonā iebūvētos sensorus.&lt;ref name=&quot;DB ProtoGeo&quot; /&gt;

2021. gada oktobrī sociālā tīkla īpašnieks ''Facebook, Inc.'' nomainīja nosaukumu uz ''Meta Platforms, Inc.'' (zīmols ''Meta'').

== Lietotāju iespējas ==
''Facebook'' ļauj izveidot lietotāja profilu ar fotogrāfiju un informāciju par sevi, aicināt draugus, sūtīt tiem ziņojumus, mainīt savus statusus, atstāt paziņojumus uz savas un citu lietotāju laika joslām, augšupielādēt fotogrāfijas un videoklipu ierakstus, veidot interešu grupas.

2007. gadā ''Facebook'' sāka piedāvāt programmētājiem no visas pasaules veidot lietotnes (spēles, mūzikas apmaiņas lietotnes, fotogrāfiju redaktēšanas lietotnes u.c) un pelnīt ar to naudu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Dave Fetterman|date=15.08.2006|url=https://www.facebook.com/notes/facebook/facebook-development-platform-launches/2207512130|title=Facebook Development Platform Launches..|publisher=Facebook Development Platform|accessdate=2006-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Pateicoties šādai iespējai sociālā tīkla lietotāju skaits būtiski pieauga.

''Facebook'' piedāvā virkni dažādu iespēju komunicēt lietotāji savā starpā. Vienas no populārākajām funkcijām ir virtuālie “Man patīk&quot;, foto albumi un laika josla, kur savā starpā pazīstamie lietotāji var atstāt komentārus.

Lietotāji var kontrolēt informācijas pieejamību, kas ir publicēta viņu profilos un noteikt kādām lietotāju grupām dot piekļuvi kādai informācijai.

Spiežot pogu “Man patīk”, lietotājs izrāda savu piekrišanu vai simpātijas ''Facebook'' ierakstiem. Piemēram, ja ''Facebook'' lietotājam patīk kāda fotogrāfija.

== Par ''Facebook'' no citiem portāliem ==
{{enciklopēdisks stils+}}
''Facebook'' portālā ikvienam tā lietotājam ir iespējams spēlēt neskaitāmas spēles, tādas kā ''[[Sorority Life]]'', kas tā lietotājam ļauj iejusties [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopmītņu pilsētiņas dzīvē un justies kā korporācijas biedram, ''[[Mafia Wars]]'', kas ļauj karot ar citiem lietotājiem, kas veido savas mafijas, ''[[Pet Society]]'', kas ļauj katram audzēt savu dzīvnieciņu, par kuru rūpēties. Un viena no šādām spēlītēm ir ''[[Farmville]]'', kas katram ļauj izveidot savu fermu un audzēt tajā ko tik sirds kāro un par paveikto darbiņu iegūt naudiņu, par kuru iegādāties aprīkojumu, dzīvniekus, sēklas, mājas utt. Šī spēlīte vien ar saviem 69 miljoniem aktīvajiem lietotājiem savā popularitātē ir pārspējusi visiem labi pazīstamo portālu ''[[Twitter]]''.

Runājot par pašu ''Facebook'', skaitļi tiešām ir iespaidīgi. Mēneša laikā ''Facebook'' 350 miljoni lietotāju apskata 200 miljardus lapu šajā portālā. Portālā esošajā mini sarakstē katru dienu tiek nosūtītas 1,6 miljardi ziņu un katru sekundi portālā tiek ievietotas 1,4 miljoni fotogrāfijas.

''Facebook'' veidotājs [[Marks Zakerbergs]] šo portālu nodēvēja par „kustību” nevis portālu un piezīmēja, ka šis ir tikai uzņēmuma uzvaras gājiena sākums, nevis beigas.

Facebook Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs [[Trevors Džonsons]] stāstīja, ka katrs lietotājs šo mājaslapu uztver citādāk un izmanto citiem mērķiem. ''Facebook'' laika gaitā ir ļoti mainījies un sastāv no daudziem elementiem – lietotāju profiliem, domubiedru grupām, spēlēm un vairāk nekā 90000 lietotnēm.

Ja sākumā Facebook lietotāji pārsvarā bija jaunieši, tad šobrīd portāls sāk „novecoties”, jo visstraujāk pieaug to lietotāju skaits, kas ir vecāki par 35 gadiem.

Šādi skaitļi un straujie portāla augšanas tempi parāda, ka drīzumā Facebook būs pasaulē tāda pati savdabīga „iedzīvotāju datubāze” kā Latvijā populārais portāls [[draugiem.lv]].

== Latvija sociālajā tīklā ''Facebook'' ==
„If you like Latvia, Latvia likes you” jeb „Ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu” – ar šādu saukli jau kopš 2012. gada 27. janvāra sociālajā tīklā ''Facebook'' komunicē [[Latvija]]. Šobrīd tai jau ir pieteikušies 31 874 sekotāji. Projekts – izveidot oficiālo valsts lapu konkrētajā sociālajā tīklā – ir valsts institūciju iniciatīva, kuras galvenā ideja ir veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību.&lt;ref name=&quot;latviesiem.co.uk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latviesiem.co.uk/?ct=komentari&amp;fu=read&amp;id=596&amp;start=2|title=latviesiem.co.uk|website=www.latviesiem.co.uk|access-date=2023-06-07|archive-date=2022-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220809133950/http://www.latviesiem.co.uk/?ct=komentari&amp;fu=read&amp;id=596&amp;start=2}}&lt;/ref&gt;

„Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas atklāj savu oficiālo lapu sociālajā tīklā „Facebook”,” tā Latvijas oficiālās „Facebook” lapas „If you like Latvia, Latvia likes you” atvēršanas preses konferencē norādīja Ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]]. Latvijas mājaslapas sociālajā tīklā ''Facebook'' pamatideja ir: ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu. Ar lapas palīdzību valsts iestādēm ir iespēja komunicēt citādi, nekā tas bija ierasts līdz šim. &quot;Šī ir iespēja spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību. Jautājums ir tikai, cik ļoti caur šo jauno komunikācijas kanālu spēsim cilvēkus ieinteresēt un informēt par to, kas ir Latvijā - par kultūru, ievērojamākajām vietām -, un tā veicināt gan Latvijas atpazīstamību, gan tūrisma pieplūdi, gan arī nodot tos vēstījumus, kas mums ir svarīgi,&quot; skaidro Ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]].&lt;ref name=&quot;latviesiem.co.uk&quot;/&gt;

2021. gada augustā Latvijā ''Facebook'' lietotāju skaits sasniedza 1,24 miljonus jeb 66 % no visiem valsts iedzīvotājiem, ierindojoties pirmajā vietā kā izmantotākais sociālais tīkls visā Latvijā. ''Facebook'' lietotāju vidū 56 % ir sieviešu, 43,7 % – vīriešu. Visvairāk lietotāju ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Vietni ''Instagram'' Latvijā izmanto 645 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/140633|title=Facebook|website=enciklopedija.lv|access-date=2024-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Cenzūra ==
''Facebook'' pastāvīgi ir gan cenzūras upuris, gan šādas cenzūras radītājs. Vairākās valstīs šo platformu bloķē vai uz ilgu laiku bloķēja, lai to iedzīvotāji nekontaktētos ar ārvalstniekiem, kas pauž attiecīgās valsts varai naidīgus viedokļus un varētu ietekmēt iedzīvotāju uzskatus — ievērojamākās no tām ir [[Ķīna]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2009/07/07/china-blocks-access-to-twitter-facebook-after-riots/|title=China Blocks Access To Twitter, Facebook After Riots|website=TechCrunch|access-date=2023-06-06|date=2009-07-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt; [[Krievija]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fontanka.ru/2022/03/21/70522250/|title=Российский суд запретил Facebook и Instagram|website=fontanka.ru - новости Санкт-Петербурга|access-date=2023-06-07|date=2022-03-21|language=ru}}&lt;/ref&gt; [[Irāna]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2009/may/24/facebook-banned-iran|title=Iranian government blocks Facebook access|work=The Guardian|access-date=2023-06-06|date=2009-05-24|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; un [[Turcija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motherjones.com/politics/2014/03/turkey-facebook-youtube-twitter-blocked/|title=MAP: Here are the countries that block Facebook, Twitter, and YouTube|website=Mother Jones|access-date=2023-06-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Daudzās valstīs reizēm notiek īslaicīga ''Facebook'' vai visa Interneta bloķēšana sabiedrisku nemieru vai [[Protests|protestu]] laikā, lai pārrautu nemiernieku savstarpējos sakarus. Ir arī vietējas īpatnības, tā [[Austrija|Austrijā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Francija|Francijā]] bloķēja tekstus, kas noliedza [[Holokausts|Holokaustu]], tai skaitā arī ''Facebook''..

Vienlaikus lietotāji apsūdz cenzūrā pašu sociālo tīklu, kura vadība reizēm atzīst cenzūru un uzskata to par likumīgu, kā seksuālu attēlu publikācijas gadījumā. Pie tam cenzūra liedza publicēt arī klasisko gleznu reprodukcijas, saskatot seksualitāti jebkurā intīmo vietu attēlojumā un reizēm pat skūpstos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/facebook-apsaubama-cenzura|title=Astra Zoldnere {{!}} &quot;Facebook&quot; apšaubāmā cenzūra|website=satori.lv|access-date=2023-06-07|language=en|archive-date=2023-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230607020412/https://satori.lv/article/facebook-apsaubama-cenzura}}&lt;/ref&gt; 2021. gada sākumā, kad ASV izvērsās konflikts par vēlēšanu iznākuma likumību, opozīcijas līderis tika bloķēts ''Facebook'' un sīktekstu vietnē ''[[Twitter]]'', cenzūru izjuta arī daudzi citi konservatīvā spārna pārstāvji.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.com/story/2018/03/29/conservatives-facebook-liberal-bias-490920|title=Conservative outlets take on Facebook|last=Schwartz|first=Jason|website=POLITICO|access-date=2023-06-07|date=2018-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Paša ''Facebook'' vadība apgalvoja, ka izmaiņu rezultātā cietušas visas politiskās grupas un tās vērstas uz vietējo un ģimenisko ziņu prioritāti pār valsts līmeņa notikumiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tā rezultātā parādījās vairāki jauni sociāli tīkli, kuri deklarēja mazāku cenzūru,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/zinatne-un-tehnologijas/tehnologijas/facebook-un-twitter-skeptiki-mekle-jaunas-platformas/|title=Radikāļu apklusināšana, vai brutāla cenzūra? “Facebook” un “Twitter” skeptiķi meklē jaunas platformas|website=tv3.lv|access-date=2023-06-07|language=lv|archive-date=2023-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230607014909/https://zinas.tv3.lv/zinatne-un-tehnologijas/tehnologijas/facebook-un-twitter-skeptiki-mekle-jaunas-platformas/}}&lt;/ref&gt; taču vismaz pirmajos gados tiem pat visiem kopā neizdevās pietuvoties ''Facebook'' popularitātes līmenim. To ietekmēja arī šo tīklu ārēja cenzēšana ASV, piemēram, viņu aplikāciju izņemšana no [[Google Play|Google]] un [[App Store|Apple]] tiešsaistes izplatīšanas vietnēm. Pēc dažiem mēnešiem arī Latvijā izraisījās publisks skandāls, kad ''Facebook'' cenzēja [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] un [[Alvis Hermanis|Alvja Hermaņa]] tekstus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.03.2021-aizliegtais-panemiens-operacija-facebook-un-cenzura.id214728|title=Aizliegtais paņēmiens. Operācija: &quot;&quot;Facebook&quot; un cenzūra&quot;|website=ltv.lsm.lv|access-date=2023-06-07|date=2021-03-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā ievērību izpelnījās gadījums, kad ''Facebook'' aizliedza dzejnieka Imanta Ziedoņa tekstu un uz laiku nobanoja tā pārpublicētāju. Par Latvijas valsts piederīgo darbošanos ''Facebook'' pretukrainiskajā cenzūrā [[Valsts drošības dienests]] uzsāka pārbaudi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/408404-krievijas-cenzura-un-propaganda-iekaro-interneta-vietni-facebook-jaturas-preti|title=Krievijas cenzūra un propaganda iekaro interneta vietni &quot;Facebook&quot;. Jāturas pretī!|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Neskaitot politiskos, politnekorektos un seksuālos jautājumus, Facebook cenzūrai neregulāri pakļauta tiek arī klimata maiņu katastrofāluma apšaubīšana,&lt;ref&gt;[https://environmentalprogress.org/big-news/2020/7/7/i-have-been-censored-by-facebook-for-telling-the-truth-about-climate-change-and-extinctions ENVIRONMENTAL PROGRESS. I Have Been Censored By Facebook For Telling The Truth About Climate Change And Extinctions]&lt;/ref&gt; saites uz konkurējošiem sociāliem tīkliem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.com/2015/11/facebook-banning-tsu-rival-social-network/|title=Facebook Is Blocking an Upstart Rival---But It's Complicated|work=Wired|access-date=2023-06-07|last=Finley|first=Klint|issn=1059-1028|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Covid-19 nopietnības un vakcinēšanās lietderības apšaubīšana.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thacker|first=Paul D.|date=2021-11-02|title=Covid-19: Researcher blows the whistle on data integrity issues in Pfizer’s vaccine trial|url=https://www.bmj.com/content/375/bmj.n2635|journal=BMJ|language=en|volume=375|pages=n2635|doi=10.1136/bmj.n2635|issn=1756-1833|pmid=34728500}}&lt;/ref&gt;

Latvijā cenzūru veic ''CCC Riga Digital Services'', kas ir daļa no starptautiskas kanādiešu firmas ''TELUS'' ar biroju Rīgā, no kuras ''Facebook'' iepērk satura moderēšanas pakalpojumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2023/03/vai-facebook-cenze-ukrainu-atbalstosus-ierakstus/|title=Vai Facebook cenzē Ukrainu atbalstošus ierakstus? {{!}} Re:Baltica|access-date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Firmas uzdevumos ietilpst ne tikai lietotāju veidotā satura moderācija, bet arī nevēlamu lietotāju dzēšana.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šādas pašas funkcijas ''TELUS'' nodaļas veic citās valstīs, daļā kuru, tāpat kā Latvijā, tās tiek vainotas politiskā angažētībā un Bulgārijā pat novedušas līdz publiskiem protestiem, piespiežot ''TELUS'' biroju atstāt valsti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tā kā Facebook politiskās un ētiskās vadlīnijas tiek mainītas gandrīz ik divas nedēļas un tās netiek darītas zināmas lietotājiem, moderatori paši bieži nepārzina savus pienākumus un spēkā esošos noteikumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šos noteikumus un to izmaiņas valstu vai citu spēku organizētām grupām viegli izmantot savā labā, ar formāliem ieganstiem bloķējot pretēju uzskatu lietotājus, kas arī regulāri notiek.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Daudzos jautājumos ''Facebook'' ir nelīdzsvarota attieksme, piemēram, krievus nievājošie vārdi tiek uzskatīti par aizskarošākiem nekā pret latviešiem vai ukraiņiem vērstie aizskarošie termini, kas radījis lietotājos uzskatu par ''Facebook'' vadības prokrievisko noskaņojumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Bez tiešās cenzūras Latvijā vēl darbojas žurnālistu grupas [[Re:Baltica]] paspārnē esošs kontrpropagandas birojs [[Re:Check]], kurš kopš 2020. gada marta sniedz konsultācijas ''Facebook'' potenciālu maldu ziņu gadījumos, veic faktu pārbaudi un veido savus ierakstus, kas tiek uzspiesti lietotājiem, kuri šādas potenciālas maldu ziņas vēlas izlasīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2020/04/ka-tiesi-recheck-veic-facebook-faktu-parbaudi/|title=Kā tieši Re:Check veic Facebook faktu pārbaudi? {{!}} Re:Baltica|access-date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo ==
{{Galerija
|width=150 | height=150
|perrow=2|lines=2
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:Old-Facebook-Logo.jpg|(2004—2005)
|Attēls:Facebook.svg|(2005—2015)
}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;DB 2014.02&quot;&gt;[http://www.db.lv/finanses/facebook-pirkums-padara-whatsapp-vertigaku-par-coca-cola-410351  Facebook pirkums padara WhatsApp vērtīgāku par Coca-Cola] Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2014. gada 20. februāris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB ProtoGeo&quot;&gt;[http://www.db.lv/tehnologijas/facebook-noperk-somijas-protogeo-414062 Facebook nopērk Somijas ProtoGeo] Dienas Bizness, 2014. gada 28. aprīlis&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://lv-lv.facebook.com/ Facebook mājas lapa]
* [http://www.facebook.com/ Facebook starptautiskā mājas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20110119015402/http://datuve.lv/raksts/3079/Facebook_parspej_Twitter Par Facebook no portāla Datuve.lv]


{{Sociālais tīkls}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Facebook| ]]
[[Kategorija:Meta Platforms]]</text>
      <sha1>gtpi3onaz8te25e92ahanxqj0vow2zb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>8. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61601</id>
    <revision>
      <id>4493104</id>
      <parentid>4491635</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:23:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4493104</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7121" sha1="a4e6nrmpyo5qpm6e79buhw0eztjz97e" xml:space="preserve">'''8. jūlijs''' ir gada 189. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (190. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 176 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Ada (personvārds)|Ada]], [[Adele (personvārds)|Adele]], [[Antra]]

== Notikumi ==
* [[1709. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Poltavas kauja|Poltavas kaujā]] [[Pēteris I|Pētera I]] vadītais [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēks sakāva [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] vadīto [[Zviedrija]]s armiju.
* [[1919. gads]] — [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītā [[Latvijas Pagaidu valdība]] uz kuģa ''[[Saratov]]'' atgriezās [[Rīga|Rīgā]].
* [[1974. gads]] — par [[Austrija]]s 8. prezidentu kļuva [[Rūdolfs Kiršlāgers]], amatā nomainot [[Francs Jonass|Francu Jonasu]].
* [[1986. gads]] — par Austrijas 9. prezidentu kļuva [[Kurts Valdheims]], amatā nomainot Rūdolfu Kiršlāgeru.
* [[1992. gads]] — par Austrijas 10. prezidentu kļuva [[Tomass Klestils]], amatā nomainot Kurtu Valdheimu.
* [[1994. gads]] — pēc [[Kims Irsens|Kima Irsena]] nāves [[Kims Čenirs]] kļuva par [[Ziemeļkoreja]]s augstāko vadītāju.
* [[1997. gads]] — [[NATO]] uzaicināja [[Čehija|Čehiju]], [[Polija|Poliju]] un [[Ungārija|Ungāriju]] pievienoties aliansei 1999. gadā.
* [[1999. gads]] — par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentes]] oficiāli kļuva [[Vaira Vīķe-Freiberga]], amatā nomainot [[Guntis Ulmanis|Gunti Ulmani]].
* [[2004. gads]] — par Austrijas 11. prezidentu kļuva [[Heincs Fišers]], amatā nomainot [[Tomass Klestils|Tomasu Klestilu]].
* [[2011. gads]] — [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] deva Latvijas prezidenta zvērestu.
* [[2019. gads]] — Latvijas Valsts prezidenta amatā stājās [[Egils Levits]], nomainot [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]].
* [[2020. gads]] — [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]] sākās protesti pret ierobežojumu ieviešanu saistībā ar ''[[COVID-19]]'', vēlāk protestētāju prasības paplašinājās.

== Dzimuši ==
* [[1621. gads]] — [[Žans de Lafontēns]] (''Jean de La Fontaine''); franču rakstnieks (miris 1695. gadā)
* [[1792. gads]] — [[Saksijas-Hildburghauzenes Terēze]] (''Therese von Sachsen-Hildburghausen''), Bavārijas karaliene (mirusi 1854. gadā)
* [[1836. gads]] — [[Džozefs Čemberlens]] (''Joseph Chamberlain''), britu politiķis (miris 1914. gadā)
* [[1838. gads]] — [[Ferdinands fon Cepelīns]] (''Ferdinand von Zeppelin''); vācu izgudrotājs un uzņēmējs (miris 1917. gadā)
* [[1839. gads]] — [[Džons Rokfellers]] (''John Rockefeller''), amerikāņu uzņēmējs (miris 1937. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Kēte Kolvica]] (''Käthe Kollwitz''), vācu māksliniece (mirusi 1945. gadā)
* [[1903. gads Latvijā|1903. gads]] — [[Jūlijs Vanags]], latviešu rakstnieks (miris 1986. gadā)
* [[1906. gads]] — [[Filips Džonsons]] (''Philip Johnson''), amerikāņu arhitekts (miris 2005. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Valters Šēls]] (''Walter Scheel''), Vācijas prezidents (miris 2016. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Simo Vuorilehto]] (''Simo Vuorilehto''), Somijas inženieris (miris 2024. gadā)
* [[1935. gads]] — [[Vitālijs Sevastjanovs]] (''Виталий Севастьянов''), PSRS kosmonauts (miris 2010. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Andrejs Mjagkovs]] (''Андрей Мягков''), padomju / krievu aktieris un rakstnieks (miris 2021. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Anatolijs Bovikins]] (''Анато́лий Бовы́кин''), padomju skolnieks un kinoaktieris (miris 1958. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Andželika Hjūstone]] (''Anjelica Huston''), amerikāņu aktrise
* [[1958. gads]] — [[Kevins Beikons]] (''Kevin Bacon''), amerikāņu aktieris un mūziķis
* [[1961. gads]] — [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (miris 2022. gadā)
* [[1968. gads]]:
** [[Billijs Krudaps]] (''Billy Crudup''), amerikāņu aktieris
** [[Maikls Veterlijs]] (''Michael Weatherly''), amerikāņu aktieris
* [[1974. gads]] — [[Andrejs Mezins]] (''Андрэй Мезiн''), Baltkrievijas hokejists
* [[1976. gads]] — [[Elena Makartūra]] (''Ellen MacArthur''), angļu burātāja
* [[1977. gads]] — [[Milo Ventimilja]] (''Milo Ventimiglia''), amerikāņu aktieris
* [[1980. gads]] — [[Robijs Kīns]] (''Robbie Keane''), īru futbolists
* [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Ieva Kubliņa]], latviešu basketboliste
* [[1982. gads]] — [[Sofija Buša]] (''Sophia Bush''), ASV aktrise
* [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Dārta Daneviča]], latviešu aktrise un modele
* [[1990. gads]] — [[Kevins Traps]] (''Kevin Trapp''), vācu futbolists
* [[1991. gads]] — [[Virgils van Deiks]] (''Virgil van Dijk''), nīderlandiešu futbolists
* [[1992. gads]] — [[Sons Hinmins]] (손흥민), dienvidkorejiešu futbolists
* [[1997. gads]] — [[Aleksandru Čikildeu]] (''Alexandru Cicâldău''), Rumānijas futbolists
* [[1998. gads]] — [[Maija Hoka]] (''Maya Hawke''), amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja

== Miruši ==
* [[1153. gads]] — [[Eugenijs III]] (''Eugenius III''), Romas pāvests (dzimšanas gads nezināms)
* [[1623. gads]] — [[Gregors XV]] (''Gregorius XV''), Romas pāvests (dzimis 1554. gadā)
* [[1695. gads]] — [[Kristiāns Heigenss]] (''Christiaan Huygens''), Nīderlandes zinātnieks (dzimis 1629. gadā)
* [[1822. gads]] — [[Persijs Bišs Šellijs]] (''Percy Shelley''), angļu dzejnieks (dzimis 1792. gadā)
* [[1859. gads]] — [[Oskars I]] (''Oscar I''), Zviedrijas karalis (dzimis 1799. gadā)
* [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Augusts Ernests Misiņš|Augusts Misiņš]], latviešu ģenerālis (dzimis 1863. gadā)
* [[1956. gads]] — [[Panajotis Paraskevopuls]] (''Παναγιώτης Παρασκευόπουλος''), grieķu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Vivjena Lī]] (''Vivien Leigh''), angļu aktrise (dzimusi 1913. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Dezirē Meršē]] (''Désiré Mérchez''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā)
* [[1985. gads]] — [[Saimons Kuznecs]] (''Simon Kuznets''), ASV ekonomists (dzimis 1901. gadā)
* [[1994. gads]] — [[Kims Irsens]] (김일성), Ziemeļkorejas līderis (dzimis 1912. gadā)
* [[1999. gads]] — [[Čārlzs Konrāds]] (''Charles Conrad''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Naja Rivera]] (''Naya Rivera''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1987. gadā)
* [[2022. gads]]:
** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā)
** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā)
** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Juris Zariņš (arheologs)|Juris Zariņš]] (''Juris Zarins''), ASV arheologs (dzimis 1945. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>a4e6nrmpyo5qpm6e79buhw0eztjz97e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Orkāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64932</id>
    <revision>
      <id>4493302</id>
      <parentid>4241226</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:50:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>−[[Kategorija:Dabas stihijas]]; ±[[Kategorija:Vējš]]→[[Kategorija:Vētras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5940" sha1="idgoincbwvz11wozxkrs4yvxhnusdp5" xml:space="preserve">[[Attēls:Windstorm 08 jan 2005 1200Z.JPG|thumb|250px|Orkāna &quot;Ervīns&quot; satelītattēls. [[2005. gads|2005]]. gada [[8. janvāris]].]]
{{Citas nozīmes|spēcīgu [[ciklons|ciklonisku]] [[viesuļvētra|viesuļvētru]]|Orkāns (nozīmju atdalīšana)|Orkāns}}

'''Orkāns''' ({{val|en|European windstorm}}, [[Latvija|Latvijā]] bieži tiek dēvēts par '''Rudens vētru''') ir spēcīga [[ciklons|cikloniska]] [[viesuļvētra]] mērenajos platuma grādos ([[Eiropa|Eiropā]]), kas veidojas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļā un virzās [[Ziemeļeiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s virzienā. Orkāni visbiežāk veidojas rudens un ziemas periodā. Dziļi zema spiediena apgabali ir samērā parasta parādība virs [[Ziemeļatlantija]]s un bieži vien tie virzās pāri [[Lielbritānija]]s ziemeļu krastam un [[Īrija]]i uz [[Norvēģu jūra|Norvēģu jūru]], tomēr, kad tie pagriežas dienvidu viezienā, tie var ietekmēt gandrīz jebkuru valsti Eiropā. Orkānu visbiežāk skarto valstu vidū ir [[Īrija]], [[Lielbritānija]] un [[Norvēģija]], bet būtībā jebkura valsts Centrāleiropā, Ziemeļeiropā un jo īpaši Rietumeiropā nav pasargāta no šādas vētras.

Ik gadu orkāni Eiropā rada vidēji 1,9 miljardus [[eiro]] lielus zaudējumus un 1,4 miljardus apdrošinātāju zaudējumus ([[1990]] — [[1998]]). Orkānus ierindo kā otru augstāko apdrošinātāju zaudējumu cēloni, kas saistīti ar dabas katastrofām (pēc [[Viesuļvētra|viesuļvētrām]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]).&lt;ref&gt;[http://www.rms.com/Publications/EU_WS_60.pdf Europe Windstorm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101009093746/http://rms.com/Publications/EU_WS_60.pdf |date={{dat|2010|10|09||bez}} }}, rms.com&lt;/ref&gt;

== Saraksts ==
=== Spēcīgākie orkāni Eiropā kopš 2000. gada ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Vārds
!width=&quot;40&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Gads
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Datums
!width=&quot;230&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; colspan=&quot;3&quot;| Maksimālās vēja brāzmas
!style=&quot;background:#efefef;&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Piezīmes
|- 
!width=&quot;80&quot;|Valsts
!width=&quot;110&quot;|Vieta
!width=&quot;40&quot;|m/s
|-
| Oratia
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gads|2000]]
| [[30. oktobris]]
|
|
| align=&quot;center&quot; | 
|
|-
| Dagmar
| align=&quot;center&quot; | [[2004]]
| [[17. decembris]]
|
|
| align=&quot;center&quot; | 
|
|-
| Erwin (Gudrun)
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | [[2005. gads|2005]]
| [[8. janvāris]]
| {{flag|Zviedrija}}
| Hanö
| align=&quot;center&quot; | 41,9
| [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|Spēcīgākais orkāns Latvijā]] pēdējo 40 gadu laikā.&lt;ref&gt;[http://weatherfoto.wordpress.com/orkans-ervins2005-g-8-9-janvaris/ Orkans ERVĪNS,2005 g 8-9 janvāris], weatherfoto.wordpress.com&lt;/ref&gt;
|-
| Gero
| [[11. janvāris]]
|
| 
| align=&quot;center&quot; | 
|
|-
| Renate
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | [[2006. gads|2006]]
| [[3. oktobris]]
|
| 
| align=&quot;center&quot; | 
|
|-
| Britta
| [[2. novembris]]
|
| 
| align=&quot;center&quot; | 
|
|-
| Franz
| rowspan=5 align=&quot;center&quot; | [[2007. gads|2007]]
| [[10. janvāris]]
|
| 
| align=&quot;center&quot; | 
|
|-
| Per (Hanno)
| [[14. janvāris]]
| {{flag|Norvēģija}}
| Slåtterøy fyrstasjon
| align=&quot;center&quot; | 48
|
|-
| Kyrill
| [[18. janvāris]]
|
| 
| align=&quot;center&quot; | 
|
|-
| Uriah
| [[25. jūnijs|25.]] — [[26. jūnijs]]
|
| 
| align=&quot;center&quot; | 
|
|-
| Tilo
| [[7. novembris|7.]] — [[8. novembris]]
|
| 
| align=&quot;center&quot; | 
|
|-
| Paula
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | [[2008. gads|2008]]
| [[25. janvāris]]
| 
| [[Alpi|Alpu]] A daļā
| align=&quot;center&quot; | 45,8
|
|-
| Zizi
| [[22. februāris|22.]] — [[23. februāris]]
| {{flag|Vācija}}
| 
| align=&quot;center&quot; | 37,5
| Spēcīgs orkāns piemeklēja [[Vācija|Vāciju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Dānija|Dāniju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Netika konstatēti nāves gadījumi vai nopietnas traumas. Vēja brāzmas [[Vācija|Vācijā]] sasniedza 135 km/h un vairāk nekā 100 km/h citās valstīs. Latvijā stiprākās vēja brāzmas tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]], 23 m/s.
|-
| Emma
| [[1. marts]]
| {{flag|Austrija}}
| Krippenstein
| align=&quot;center&quot; | 65,5
|
|-
| Klaus
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | [[2009. gads|2009]]
| [[23. janvāris|23.]] — [[28. janvāris]]
| {{flag|Andora}}
| Port d'Envalira
| align=&quot;center&quot; | 60,0
|
|-
| Quinten
| [[9. februāris|9.]] — [[10. februāris]]
| {{flag|Šveice}}
| Kleine Scheidegg
| align=&quot;center&quot; | 47,2
|
|-
| Xynthia
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gads|2010]]
| [[27. februāris|27.]] — [[28. februāris]]
| {{flag|Spānija}}
| Alto de Orduña &lt;ref&gt;[http://www.euskalmet.euskadi.net/s07-5853x/es/meteorologia/lecdet.apl?e=5&amp;CODIGO_METEORO=14&amp;CODIGO_ALTURA=2500&amp;FECHA_HORA=27/02/2010%2020:00:00&amp;CODIGO_ESTACION=C072&amp;R01HNoPortal=true DETALLE DEL RESULTADO DE LA BUSQUEDA]&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; | 63,3
|
|}

== Skatīt arī ==
* [[Vētra]]
* [[Viesuļvētra]]
* [[Latvijas klimats]]
** [[1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā]]
** [[1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā]]
** [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100303165420/http://www.metoffice.com/corporate/pressoffice/anniversary/floods1953.html Nozīmīgie meteoroloģiskie notikumi]: [[1953]]. gada austrumu piekrastes plūdi [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].
* [http://www.met.fu-berlin.de/adopt-a-vortex/tief/#aktuell/ Berlīnes meteoroloģijas institūta orkānu vārdu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110523235735/http://www.met.fu-berlin.de/adopt-a-vortex/tief/#aktuell/ |date={{dat|2011|05|23||bez}} }}

{{Meteo-aizmetnis}}
{{Laikapstākļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>idgoincbwvz11wozxkrs4yvxhnusdp5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. decembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65930</id>
    <revision>
      <id>4493313</id>
      <parentid>4479040</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4493313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8849" sha1="5bfgg6sxyyuarn4mw07d0ps57bqa80w" xml:space="preserve">'''1. decembris''' ir gada 335. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (336. diena [[Garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 30 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Arnolds (personvārds)|Arnolds]], [[Emanuels]]

== Notikumi ==
* [[1167. gads]] — [[Itālija]]s ziemeļos izveidota [[Lombardas līga]].
* [[1225. gads]] — Vācijas karalis [[Heinrihs VII Luksemburgs|Heinrihs VII]] piešķīra [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapam Albertam]] principātu pār [[Livonija|Livoniju]], [[Jersika (valsts)|Letiju]] un [[Ridala|Ridalu]] ar tiesībām, kādas ir zemes valdniekam; tādējādi Alberts kļuva par Vācijas valsts [[princis|firstu]].
* [[1774. gads]] — stājās spēkā tirdzniecības boikots starp [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un tās [[Ziemeļamerika]]s kolonijām.
* [[1887. gads]] — [[Ķīna]] atzina [[Portugāle]]s kontroli pār [[Makao]].
* [[1913. gads]]:
** ''[[Ford Motor Company]]'' rūpnīcā uzstādīta pirmā [[konveijers|konveijera]] līnija;
** [[Grieķija]] anektēja [[Krēta|Krētu]].
* [[1918. gads]]:
** [[Islande]] kļuva par pašpārvaldes karalisti, saglabājot saikni ar [[Dānija]]s karali, kas kļuva arī par Islandes karali;
** [[Zviedrija|Zviedrijā]] jauns vēlēšanu likums pēc principa &quot;viena persona, viena balss&quot;, balsis vairs nav atkarīgas no īpašumu vērtības;
** [[Rumānija]]s pilsētā [[Alba Julija|Alba Julijā]] pasludināja [[Transilvānija]]s savienību ar Rumānijas Karalisti;
** pasludināta Serbu, horvātu un slovēņu karaliste (vēlāk zināma kā [[Dienvidslāvijas Karaliste]]);
** [[Latvijas brīvības cīņas]]: [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] sāka iebrukumu [[Latvija|Latvijā]].
* [[1921. gads]] — inflācijas dēļ notika nemieri [[Vīne|Vīnē]].
* [[1924. gads]] — &quot;[[Tallinas pučs|Pirmā decembra sacelšanās]]&quot;: [[Igaunija|Igaunijā]] sākās komunistu valsts apvērsums, kas beidzās ar neveiksmi.
* [[1925. gads]] — [[Londona|Londonā]] parakstīti septiņi [[Lokarno līgumi]].
* [[1943. gads]] — noslēdzās [[Teherānas konference]].
* [[1955. gads]] — afroamerikāniete [[Roza Pārksa]] autobusā nedeva vietu apsēsties baltajam vīrietim un tika arestēta; tas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā.
* [[1958. gads]]:
** Ubangi-Šari kolonija kļuva par autonomu teritoriju [[Francija]]s Kopienas sastāvā un pieņēma nosaukumu [[Centrālāfrikas Republika]];
** pieņemts pašreizējais [[Centrālāfrikas Republikas karogs]].
* [[1959. gads]] — noslēgts līgums par [[Antarktika|Antarktiku]], saskaņā ar kuru Antarktiku aizliegts izmantot jebkādiem militāriem mērķiem.
* [[1973. gads]] — [[Papua-Jaungvineja]] ieguva pašpārvaldes tiesības no [[Austrālija]]s.
* [[1991. gads]] — [[Ukraina|Ukrainā]] notika [[prezidents|prezidenta]] vēlēšanas un referendums par neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]].
* [[1998. gads]] — ''[[Exxon]]'' paziņoja par 73,7 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] darījumu, lai iegādātos ''[[Mobil]]'', tā izveidojot ''[[ExxonMobil]]'', otru lielāko pasaules uzņēmumu pēc ienākumiem.
* [[2020. gads]] — Puertoriko sabruka [[Aresibo teleskops]], kas bija pasaulē otrs lielākais radioteleskops.

== Dzimuši ==
* [[1081. gads]] — [[Luijs VI Resnais]] (''Louis VI of France'') (miris 1137. gadā)
* [[1743. gads]] — [[Martins Heinrihs Klaprots]] (''Martin Heinrich Klaproth''), vācu ķīmiķis (miris 1817. gadā)
* [[1761. gads]] — [[Marija Tiso]] (''Marie Tussaud''), vaska skulptūru tēlniece (mirusi 1850. gadā)
* [[1792. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|20}}) — [[Nikolajs Lobačevskis]] (''Николай Лобачевский''), krievu matemātiķis (miris 1856. gadā)
* [[1864. gads]] — [[Kaštens Borkgrevinks]] (''Carsten Borchgrevink''), norvēģu polārpētnieks (miris 1934. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Ignacijs Moscickis]] (''Ignacy Mościcki''), Polijas ķīmiķis, valsts prezidents (miris 1946. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Gustavs Mangulis]], latviešu pulkvedis (miris 1931. gadā)
* [[1884. gads]] — [[Kārlis Šmits-Rotlufs]] (''Karl Schmidt-Rottluff''), vācu mākslinieks (miris 1976. gadā)
* [[1893. gads]] — [[Ernsts Tollers]] (''Ernst Toller''), vācu dzejnieks (miris 1939. gadā)
* [[1896. gads]] (j.s., pēc v.s. {{dat||11|19}}) — [[Georgijs Žukovs]] (''Георгий Жуков''), PSRS maršals (miris 1974. gadā)
* [[1935. gads]] — [[Vudijs Allens]] (''Woody Allen''), ASV režisors, aktieris un komiķis
* [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Vaira Vīķe-Freiberga]], 6. Latvijas prezidente
* [[1940. gads]] — [[Ričards Praiors]] (''Richard Pryor''), ASV komiķis un aktieris (miris 2005. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Beta Midlere]] (''Bette Midler''), ASV aktrise un dziedātāja
* [[1949. gads]]:
** [[Pablo Eskobars]] (''Pablo Escobar''), Kolumbijas narkobarons (miris 1993. gadā)
** [[Baiba Rivža]], Latvijas politiķe
* [[1951. gads]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (miris 2026. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Riks Skots]] (''Rick Scott''), amerikāņu politiķis
* [[1964. gads]] — [[Salvatore Skillači]] (''Salvatore Schillaci''), itāļu futbolists (miris 2024. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Terijs Virtss]] (''Terry Virts''), ASV kosmonauts
* [[1969. gads]] — [[Sjarhejs Rumass]] (''Сяргей Румас''), Baltkrievijas premjerministrs
* [[1977. gads]] — [[Breds Delsons]] (''Brad Delson''), ASV ģitārists
* [[1979. gads]] — [[Raiens Melons]] (''Ryan Malone''), ASV hokejists
* [[1980. gads]] — [[Mubāraks Hasans Šami]] (''Mubarak Hassan Shami''), Kataras garo distanču skrējējs
* [[1982. gads]] — [[Rizs Ahmeds]] (''Riz Ahmed''), angļu aktieris
* [[1986. gads]] — [[Endrū Teits]] (''Andrew Tate''), amerikāņu—britu interneta personība un uzņēmējs

== Miruši ==
* [[1018. gads]] — [[Merzeburgas Tītmārs]] (''Thietmar von Merseburg''), hronists (dzimis 975. gadā)
* [[1135. gads]] — [[Henrijs I Izglītotais]] (''Henry I of England''), Anglijas karalis (dzimis 1068. gadā)
* [[1374. gads]] — [[Magnuss IV]] (''Magnus IV''), Zviedrijas un Norvēģijas karalis (dzimis 1316. gadā)
* [[1455. gads]] — [[Lorenco Žiberti]] (''Lorenzo Ghiberti''), Renesanses mākslinieks (dzimis 1378. gadā.)
* [[1521. gads]] — [[Leons X]] (''Leo X''), Romas pāvests (dzimis 1475. gadā)
* [[1825. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|19}}) — [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I''), Krievijas imperators (dzimis 1777. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Jozefs Rozemeiers]] (''Joseph Rosemeyer''), vācu treka riteņbraucējs (dzimis 1872. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Sergejs Kirovs]] (''Сергей Киров''), padomju politiķis (dzimis 1886. gadā)
* [[1947. gads]]:
** [[Godfrijs Herolds Hārdijs]] (''Godfrey Harold Hardy''), angļu matemātiķis (dzimis 1877. gadā)
** [[Alisters Kraulijs]] (''Aleister Crowley''), angļu okultists (dzimis 1875. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Anrī Azbruks]] (''Henri Hazebrouck''), franču airētājs (dzimis 1877. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Vitorio Emanuele Orlando]] (''Vittorio Emanuele Orlando''), itāļu politiķis (dzimis 1860. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Viljams Hoits]] (''William Hoyt''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā)
* [[1960. gads]] — [[Ričards Tērners]] (''Richard Turner''), angļu futbolists (dzimis 1882. gadā)
* [[1964. gads]] — [[Harilajs Vasilaks]] (''Χαρίλαος Βασιλάκος''), grieķu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā)
* [[1973. gads]] — [[Dāvids Ben Gurions]] (דָּוִד בֶּן-גּוּרִיּוֹן), pirmais Izraēlas premjerministrs (dzimis 1886. gadā)
* [[1991. gads]] — [[Džordžs Stiglers]] (''George Stigler''), amerikāņu ekonomists (dzimis 1911. gadā)
* [[2004. gads]] — [[Bernhards cur Lipe-Bīsterfelds]] (''Bernhard zur Lippe-Biesterfeld''), Nīderlandes karalienes Juliānas vīrs (dzimis 1911. gadā)
* [[2011. gads]] — [[Krista Volfa]] (''Christa Wolf''), vācu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[2019. gads Latvijā|2019. gads]] — [[Mariss Jansons]], latviešu diriģents (dzimis 1943. gadā)
* [[2022. gads]]:
** [[Milēna Demonžo]] (''Mylène Demongeot''), franču aktrise (dzimusi 1935. gadā)
** [[Haralds Sīmanis]], latviešu dziesminieks (dzimis 1951. gadā)
* [[2024. gads]]:
** [[Nilss Arestrups]] (''Niels Arestrup''), franču aktieris, kinorežisors un scenārists (dzimis 1949. gadā)
** [[Freds Jisi]] (''Fred Jüssi''), igauņu biologs, dabaszinātnieks un fotogrāfs (dzimis 1935. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Pasaules AIDS diena]]

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Decembris]]</text>
      <sha1>5bfgg6sxyyuarn4mw07d0ps57bqa80w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1951. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70872</id>
    <revision>
      <id>4493101</id>
      <parentid>4491356</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:18:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jūnijs */ +1.....</comment>
      <origin>4493101</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10553" sha1="73zo85xtbm52d7ufcmg21mylfgwerrk" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1951. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1951. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1951}}
{{Gada citi notikumi|1951}}
{{Gads citos kalendāros|1951}}

'''1951'''. ({{Rom sk gadam|1951}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[4. janvāris]] — Korejas kara laikā [[Ķīna]]s un [[Ziemeļkoreja]]s spēki ieņēma [[Seula|Seulu]].
* [[18. janvāris]] — [[Papua-Jaungvineja|Papua — Jaungvinejā]] notika [[vulkāns|vulkāna]] [[Lamingtons]] izvirdums. Bojā gāja aptuveni 3000 cilvēku.
* [[27. janvāris]] — notika pirmais kodolizmēģinājums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nevada]]s poligonā.

=== Februāris ===
* [[11. februāris|11.]]—[[19. februāris]] — notika [[Vjetnamas Komunistiskā partija|Vjetnamas Komunistiskās partijas]] 2. kongress.

=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Korejas karš]]: Operācija ''Ripper'' — Korejā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] spēki ģenerāļa Metjū Ridžveja vadībā sāka uzbrukumu [[Ķīna]]s spēkiem.
* [[14. marts]]:
** Korejas karš: otro reizi ANO spēki ieņēma Seulu.
** [[Rietumvācija|Rietumvāciju]] iekļāva [[UNESCO]].

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]] — [[Gruzijas PSR]] pieņēma [[Gruzijas PSR karogs|Gruzijas PSR karogu]].
* [[17. aprīlis]] — dibināts [[Argentīnas Antarktikas institūts]].

=== Jūnijs ===
* [[6. jūnijs|6.]]—[[17. jūnijs]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika pirmais [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]].
* [[21. jūnijs]] — Par [[Austrija]]s 5. prezidentu kļuva [[Teodors Kerners]], amatā nomainot [[Kārlis Renners|Kārli Renneru]].

=== Jūlijs ===
* [[Jūlijs]] — izveidota [[Starptautiskā Džudo federācija]].
* [[20. jūlijs]] — par [[Jordānija]]s karali kļuva [[Talals]].
* [[29. jūlijs]] — notika ''[[Miss World]]'' pirmais konkurss, kurā uzvarēja zviedriete Kiki Hāhansone.

=== Septembris ===
* [[8. septembris]] — starp Sabiedrotajiem un Japānu parakstīts [[Sanfrancisko līgums]].
* [[20. septembris]] — [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Turcija|Turciju]] iekļāva [[NATO]] sastāvā.
* [[28. septembris]] — atklāts [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadonis [[Ananke (pavadonis)|Ananke]].

== Dzimuši ==

=== Janvāris ===
* [[7. janvāris]] — [[Talgats Musabajevs]] (''Талғат Мұсабаев''), Kazahstānas, Krievijas kosmonauts (miris 2025. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Mišels Barnjē]] (''Michel Barnier''), franču politiķis
* [[12. janvāris]]:
** [[Rašs Limbo]] (''Rush Limbaugh''), ASV radio žurnālists (miris 2021. gadā)
** [[Kērstija Elija]] (''Kirstie Alley''), ASV aktrise (mirusi 2022. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (miris 2018. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Fils Kolinss]] (''Phil Collins''), angļu mūziķis

=== Februāris ===
* [[14. februāris]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), Anglijas futbolists, treneris
* [[20. februāris]] — [[Gordons Brauns]] (''Gordon Brown''), britu politiķis

=== Marts ===
* [[4. marts]]:
** [[Kenijs Dalglišs]] (''Kenny Dalglish''), skotu futbolists un treneris
** [[Kriss Rī]] (''Chris Rea''), britu mūziķis (miris 2025. gadā)
* [[13. marts]] — [[Freds Berijs]] (''Fred Berry''), ASV aktieris un dejotājs (miris 2003. gadā)
* [[27. marts]] — [[Saņa Iličs]] (''Сања Илић''), serbu komponists un pianists (miris 2021. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[15. aprīlis]] — [[Džons Filipss]] (''John Phillips''), ASV kosmonauts
* [[17. aprīlis]] — [[Olīvija Hasija]] (''Olivia Hussey''), britu aktrise (mirusi 2024. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Maikls Frīdmens]] (''Michael Freedman''), ASV matemātiķis

=== Maijs ===
* [[3. maijs]] — [[Jans Beleckis]] (''Jan Bielecki''), poļu politiķis un ekonomists
* [[19. maijs]] — [[Vītauts Ķernaģis]] (''Vytautas Kernagis''), lietuviešu mūziķis, televīzijas pārraižu vadītājs (miris 2007. gadā)
* [[25. maijs]] — [[Fransuā Bairū]] (''François Bayrou''), franču politiķis
* [[26. maijs]]:
** [[Muhameds Fāriss]] (محمد أحمد فارس‎), Sīrijas pirmais kosmonauts, lidotājs (miris 2024. gadā)
** [[Sallija Raida]] (''Sally Ride''), ASV kosmonaute (mirusi 2012. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Fernando Lugo]] (''Fernando Lugo''), Paragvajas prezidents, katoļu bīskaps

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (mirusi 2026. gadā)
* [[13. jūnijs]] — [[Stellans Skašgords]] (''Stellan Skarsgård''), zviedru aktieris
* [[19. jūnijs]] — [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (miris 2022. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]] — [[Džefrijs Rašs]] (''Geoffrey Rush''), austrāliešu aktieris un filmu producents
* [[8. jūlijs]] — [[Andželika Hjūstone]] (''Anjelica Huston''), amerikāņu aktrise
* [[9. jūlijs]] — [[Kriss Kūpers]] (''Chris Cooper''), amerikāņu aktieris
* [[14. jūlijs]] — [[Estere Daisone]] (''Esther Dyson''), ASV žurnāliste, uzņēmēja, filantrope
* [[21. jūlijs]] — [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''), ASV aktieris (miris 2014. gadā)
* [[28. jūlijs]] — [[Santjago Kalatrava]] (''Santiago Calatrava''), spāņu arhitekts

=== Augusts ===
* [[3. augusts]] — [[Hanss Šlēgels]] (''Hans Schlegel''), Vācijas kosmonauts
* [[8. augusts]] — [[Luijs van Gāls]] (''Louis van Gaal''), nīderlandiešu futbolists un treneris
* [[19. augusts]] — [[Džons Dīkons]] (''John Deacon''), angļu mūziķis
* [[20. augusts]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (miris 2019. gadā)
* [[24. augusts]] — [[Orsons Skots Kārds]] (''Orson Scott Card''), ASV fantastikas rakstnieks
* [[30. augusts]] — [[Ģedimins Ķirķils]] (''Gediminas Kirkilas''), Lietuvas politiķis (miris 2024. gadā)

=== Septembris ===
* [[5. septembris]] — [[Pauls Breitners]] (''Paul Breitner''), vācu futbolists
* [[12. septembris]]:
** [[Bertijs Aherns]] (''Bertie Ahern''), Īrijas politiķis
** [[Džo Pantoliano]] (''Joe Pantoliano''), amerikāņu aktieris
* [[13. septembris]] — [[Salva Kīrs Majardits]] (''Salva Kiir Mayardit''), Dienvidsudānas prezidents
* [[15. septembris]] — [[Johans Nēskenss]] (''Johan Neeskens''), Nīderlandes futbolists un treneris (miris 2024. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists
* [[21. septembris]] — [[Aslans Mashadovs]] (''Аслан Масхадан''), Ičkērijas prezidents (miris 2005. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Šahbazs Šarīfs]] (شہباز شریف), pakistāniešu politiķis

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris]] — ''[[Sting]]'' (Gordons Samners), angļu mūziķis
* [[5. oktobris]] — [[Bobs Geldofs]] (''Bob Geldof''), īru mūziķis
* [[17. oktobris]] — [[Prabovo Subjanto]] (''Prabowo Subianto''), Indonēzijas prezidents
* [[20. oktobris]] — [[Klaudio Ranjēri]] (''Claudio Ranieri''), itāļu futbolists un treneris
* [[26. oktobris]] — [[Džūljans Šnābels]] (''Julian Schnabel''), amerikāņu gleznotājs un kinorežisors

=== Novembris ===
* [[10. novembris]] — [[Viktors Suhorukovs]] (''Виктор Сухоруков''), krievu aktieris
* [[25. novembris]] — [[Džonijs Reps]] (''Johnny Rep''), Nīderlandes futbolists

=== Decembris ===
* [[1. decembris]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts
* [[14. decembris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (miris 2026. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Elvins Rots]] (''Alvin E. Roth''), ASV ekonomists

== Miruši ==
* [[5. janvāris]] — [[Edvards Bašnells]] (''Edward Bushnell''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Renē Genons]] (''René Guénon''), franču filozofs (dzimis 1886. gadā)
* [[10. janvāris]] — [[Sinklērs Lūiss]] (''Sinclair Lewis''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1885. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Karls Gustavs Mannerheims]] (''Carl Gustaf Emil Mannerheim''), Somijas politiķis un karavīrs (dzimis 1867. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ferdinands Porše]] (''Ferdinand Porsche''), Austrijas autoinženieris (dzimis 1875. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Andrē Žids]] (''André Gide''), franču rakstnieks (dzimis 1869. gadā)
* [[26. aprīlis]] — [[Arnolds Zommerfelds]] (''Arnold Sommerfeld''), vācu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1868. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Viktors Lindbergs]] (''Victor Lindberg''), jaunzēlandiešu ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1875. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Ludvigs Vitgenšteins]] (''Ludwig Josef Johann Wittgenstein''), Austrijas, Apvienotās Karalistes filozofs (dzimis 1889. gadā)
* [[3. maijs]] — [[Marsels Lalu]] (''Marcel Lalu''), franču vingrotājs (dzimis 1882. gadā)
* [[15. jūnijs]] — [[Telemahs Karakals]] (''Τηλέμαχος Καράκαλος''), grieķu paukotājs (dzimis 1866. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Gistavs Sandrā]] (''Gustave Sandras''), franču vingrotājs (dzimis 1872. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Arnolds Šēnbergs]] (''Arnold Schoenberg''), austriešu komponists (dzimis 1874. gadā)
* [[23. jūlijs]] — [[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain''), franču maršals un politiķis (dzimis 1856. gadā)
* [[1. augusts]] — [[Džons Peins]] (''John Paine''), amerikāņu sporta šāvējs (dzimis 1870. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Artūrs Šnābels]] (''Artur Schnabel''), Austrijas pianists un komponists (dzimis 1920. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Pāls Kopāns]] (''Koppán Pál''), ungāru vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Fernāns Kanels]] (''Fernand Canelle''), franču futbolists (dzimis 1882. gadā)
* [[28. septembris]] — [[Karls Alberts Andersens]] (''Carl Albert Andersen''), norvēģu vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1876. gadā)
* [[8. oktobris]] — [[Luijs Ogists-Dormijs]] (''Louis Auguste-Dormeuil''), franču burātājs (dzimis 1868. gadā)
* [[26. novembris]] — [[Klements Etlijs]] (''Clement Attlee''), britu politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Maksims Ļitvinovs]] (''Максим Максимович Литвинов''), PSRS politiķis (dzimis 1876. gadā)

{{pg1}}
{{Commons category|1951}}

[[Kategorija:1951. gads| ]]</text>
      <sha1>73zo85xtbm52d7ufcmg21mylfgwerrk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493312</id>
      <parentid>4493101</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:03:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Decembris */</comment>
      <origin>4493312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10584" sha1="tvh9xlvv2rtykmcwjaahbjadek1fr4a" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1951. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1951. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1951}}
{{Gada citi notikumi|1951}}
{{Gads citos kalendāros|1951}}

'''1951'''. ({{Rom sk gadam|1951}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[4. janvāris]] — Korejas kara laikā [[Ķīna]]s un [[Ziemeļkoreja]]s spēki ieņēma [[Seula|Seulu]].
* [[18. janvāris]] — [[Papua-Jaungvineja|Papua — Jaungvinejā]] notika [[vulkāns|vulkāna]] [[Lamingtons]] izvirdums. Bojā gāja aptuveni 3000 cilvēku.
* [[27. janvāris]] — notika pirmais kodolizmēģinājums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nevada]]s poligonā.

=== Februāris ===
* [[11. februāris|11.]]—[[19. februāris]] — notika [[Vjetnamas Komunistiskā partija|Vjetnamas Komunistiskās partijas]] 2. kongress.

=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Korejas karš]]: Operācija ''Ripper'' — Korejā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] spēki ģenerāļa Metjū Ridžveja vadībā sāka uzbrukumu [[Ķīna]]s spēkiem.
* [[14. marts]]:
** Korejas karš: otro reizi ANO spēki ieņēma Seulu.
** [[Rietumvācija|Rietumvāciju]] iekļāva [[UNESCO]].

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]] — [[Gruzijas PSR]] pieņēma [[Gruzijas PSR karogs|Gruzijas PSR karogu]].
* [[17. aprīlis]] — dibināts [[Argentīnas Antarktikas institūts]].

=== Jūnijs ===
* [[6. jūnijs|6.]]—[[17. jūnijs]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika pirmais [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]].
* [[21. jūnijs]] — Par [[Austrija]]s 5. prezidentu kļuva [[Teodors Kerners]], amatā nomainot [[Kārlis Renners|Kārli Renneru]].

=== Jūlijs ===
* [[Jūlijs]] — izveidota [[Starptautiskā Džudo federācija]].
* [[20. jūlijs]] — par [[Jordānija]]s karali kļuva [[Talals]].
* [[29. jūlijs]] — notika ''[[Miss World]]'' pirmais konkurss, kurā uzvarēja zviedriete Kiki Hāhansone.

=== Septembris ===
* [[8. septembris]] — starp Sabiedrotajiem un Japānu parakstīts [[Sanfrancisko līgums]].
* [[20. septembris]] — [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Turcija|Turciju]] iekļāva [[NATO]] sastāvā.
* [[28. septembris]] — atklāts [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadonis [[Ananke (pavadonis)|Ananke]].

== Dzimuši ==

=== Janvāris ===
* [[7. janvāris]] — [[Talgats Musabajevs]] (''Талғат Мұсабаев''), Kazahstānas, Krievijas kosmonauts (miris 2025. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Mišels Barnjē]] (''Michel Barnier''), franču politiķis
* [[12. janvāris]]:
** [[Rašs Limbo]] (''Rush Limbaugh''), ASV radio žurnālists (miris 2021. gadā)
** [[Kērstija Elija]] (''Kirstie Alley''), ASV aktrise (mirusi 2022. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (miris 2018. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Fils Kolinss]] (''Phil Collins''), angļu mūziķis

=== Februāris ===
* [[14. februāris]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), Anglijas futbolists, treneris
* [[20. februāris]] — [[Gordons Brauns]] (''Gordon Brown''), britu politiķis

=== Marts ===
* [[4. marts]]:
** [[Kenijs Dalglišs]] (''Kenny Dalglish''), skotu futbolists un treneris
** [[Kriss Rī]] (''Chris Rea''), britu mūziķis (miris 2025. gadā)
* [[13. marts]] — [[Freds Berijs]] (''Fred Berry''), ASV aktieris un dejotājs (miris 2003. gadā)
* [[27. marts]] — [[Saņa Iličs]] (''Сања Илић''), serbu komponists un pianists (miris 2021. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[15. aprīlis]] — [[Džons Filipss]] (''John Phillips''), ASV kosmonauts
* [[17. aprīlis]] — [[Olīvija Hasija]] (''Olivia Hussey''), britu aktrise (mirusi 2024. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Maikls Frīdmens]] (''Michael Freedman''), ASV matemātiķis

=== Maijs ===
* [[3. maijs]] — [[Jans Beleckis]] (''Jan Bielecki''), poļu politiķis un ekonomists
* [[19. maijs]] — [[Vītauts Ķernaģis]] (''Vytautas Kernagis''), lietuviešu mūziķis, televīzijas pārraižu vadītājs (miris 2007. gadā)
* [[25. maijs]] — [[Fransuā Bairū]] (''François Bayrou''), franču politiķis
* [[26. maijs]]:
** [[Muhameds Fāriss]] (محمد أحمد فارس‎), Sīrijas pirmais kosmonauts, lidotājs (miris 2024. gadā)
** [[Sallija Raida]] (''Sally Ride''), ASV kosmonaute (mirusi 2012. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Fernando Lugo]] (''Fernando Lugo''), Paragvajas prezidents, katoļu bīskaps

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (mirusi 2026. gadā)
* [[13. jūnijs]] — [[Stellans Skašgords]] (''Stellan Skarsgård''), zviedru aktieris
* [[19. jūnijs]] — [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (miris 2022. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]] — [[Džefrijs Rašs]] (''Geoffrey Rush''), austrāliešu aktieris un filmu producents
* [[8. jūlijs]] — [[Andželika Hjūstone]] (''Anjelica Huston''), amerikāņu aktrise
* [[9. jūlijs]] — [[Kriss Kūpers]] (''Chris Cooper''), amerikāņu aktieris
* [[14. jūlijs]] — [[Estere Daisone]] (''Esther Dyson''), ASV žurnāliste, uzņēmēja, filantrope
* [[21. jūlijs]] — [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''), ASV aktieris (miris 2014. gadā)
* [[28. jūlijs]] — [[Santjago Kalatrava]] (''Santiago Calatrava''), spāņu arhitekts

=== Augusts ===
* [[3. augusts]] — [[Hanss Šlēgels]] (''Hans Schlegel''), Vācijas kosmonauts
* [[8. augusts]] — [[Luijs van Gāls]] (''Louis van Gaal''), nīderlandiešu futbolists un treneris
* [[19. augusts]] — [[Džons Dīkons]] (''John Deacon''), angļu mūziķis
* [[20. augusts]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (miris 2019. gadā)
* [[24. augusts]] — [[Orsons Skots Kārds]] (''Orson Scott Card''), ASV fantastikas rakstnieks
* [[30. augusts]] — [[Ģedimins Ķirķils]] (''Gediminas Kirkilas''), Lietuvas politiķis (miris 2024. gadā)

=== Septembris ===
* [[5. septembris]] — [[Pauls Breitners]] (''Paul Breitner''), vācu futbolists
* [[12. septembris]]:
** [[Bertijs Aherns]] (''Bertie Ahern''), Īrijas politiķis
** [[Džo Pantoliano]] (''Joe Pantoliano''), amerikāņu aktieris
* [[13. septembris]] — [[Salva Kīrs Majardits]] (''Salva Kiir Mayardit''), Dienvidsudānas prezidents
* [[15. septembris]] — [[Johans Nēskenss]] (''Johan Neeskens''), Nīderlandes futbolists un treneris (miris 2024. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists
* [[21. septembris]] — [[Aslans Mashadovs]] (''Аслан Масхадан''), Ičkērijas prezidents (miris 2005. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Šahbazs Šarīfs]] (شہباز شریف), pakistāniešu politiķis

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris]] — ''[[Sting]]'' (Gordons Samners), angļu mūziķis
* [[5. oktobris]] — [[Bobs Geldofs]] (''Bob Geldof''), īru mūziķis
* [[17. oktobris]] — [[Prabovo Subjanto]] (''Prabowo Subianto''), Indonēzijas prezidents
* [[20. oktobris]] — [[Klaudio Ranjēri]] (''Claudio Ranieri''), itāļu futbolists un treneris
* [[26. oktobris]] — [[Džūljans Šnābels]] (''Julian Schnabel''), amerikāņu gleznotājs un kinorežisors

=== Novembris ===
* [[10. novembris]] — [[Viktors Suhorukovs]] (''Виктор Сухоруков''), krievu aktieris
* [[25. novembris]] — [[Džonijs Reps]] (''Johnny Rep''), Nīderlandes futbolists

=== Decembris ===
* [[1. decembris]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (miris 2026. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (miris 2026. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Elvins Rots]] (''Alvin E. Roth''), ASV ekonomists

== Miruši ==
* [[5. janvāris]] — [[Edvards Bašnells]] (''Edward Bushnell''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Renē Genons]] (''René Guénon''), franču filozofs (dzimis 1886. gadā)
* [[10. janvāris]] — [[Sinklērs Lūiss]] (''Sinclair Lewis''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1885. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Karls Gustavs Mannerheims]] (''Carl Gustaf Emil Mannerheim''), Somijas politiķis un karavīrs (dzimis 1867. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ferdinands Porše]] (''Ferdinand Porsche''), Austrijas autoinženieris (dzimis 1875. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Andrē Žids]] (''André Gide''), franču rakstnieks (dzimis 1869. gadā)
* [[26. aprīlis]] — [[Arnolds Zommerfelds]] (''Arnold Sommerfeld''), vācu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1868. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Viktors Lindbergs]] (''Victor Lindberg''), jaunzēlandiešu ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1875. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Ludvigs Vitgenšteins]] (''Ludwig Josef Johann Wittgenstein''), Austrijas, Apvienotās Karalistes filozofs (dzimis 1889. gadā)
* [[3. maijs]] — [[Marsels Lalu]] (''Marcel Lalu''), franču vingrotājs (dzimis 1882. gadā)
* [[15. jūnijs]] — [[Telemahs Karakals]] (''Τηλέμαχος Καράκαλος''), grieķu paukotājs (dzimis 1866. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Gistavs Sandrā]] (''Gustave Sandras''), franču vingrotājs (dzimis 1872. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Arnolds Šēnbergs]] (''Arnold Schoenberg''), austriešu komponists (dzimis 1874. gadā)
* [[23. jūlijs]] — [[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain''), franču maršals un politiķis (dzimis 1856. gadā)
* [[1. augusts]] — [[Džons Peins]] (''John Paine''), amerikāņu sporta šāvējs (dzimis 1870. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Artūrs Šnābels]] (''Artur Schnabel''), Austrijas pianists un komponists (dzimis 1920. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Pāls Kopāns]] (''Koppán Pál''), ungāru vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Fernāns Kanels]] (''Fernand Canelle''), franču futbolists (dzimis 1882. gadā)
* [[28. septembris]] — [[Karls Alberts Andersens]] (''Carl Albert Andersen''), norvēģu vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1876. gadā)
* [[8. oktobris]] — [[Luijs Ogists-Dormijs]] (''Louis Auguste-Dormeuil''), franču burātājs (dzimis 1868. gadā)
* [[26. novembris]] — [[Klements Etlijs]] (''Clement Attlee''), britu politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Maksims Ļitvinovs]] (''Максим Максимович Литвинов''), PSRS politiķis (dzimis 1876. gadā)

{{pg1}}
{{Commons category|1951}}

[[Kategorija:1951. gads| ]]</text>
      <sha1>tvh9xlvv2rtykmcwjaahbjadek1fr4a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Coca-Cola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71019</id>
    <revision>
      <id>4493111</id>
      <parentid>4449492</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:50:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493111</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20566" sha1="tkox1djve054s9gd49gq1ry8g8cc43f" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Dzēriena infokaste
| Nosaukums         = ''Coca-Cola''
| Logo              = Coca-Cola logo.svg
| Tips              = Gāzēts dzēriens
| Ražotājs          = ''[[The Coca-Cola Company]]''
| Valsts            = {{ASV}}
| Ražo no           = 1886
| Krāsa             = Caramel E-150d
| Saistīti produkti = ''[[Pepsi]]'', ''Irn Bru'', ''[[RC Cola]]''&lt;br /&gt;''Cola Turka'', ''Zam Zam Cola''&lt;br /&gt;''Mecca Cola'', ''Virgin Cola''&lt;br /&gt;''Parsi Cola'', ''Qibla Cola''&lt;br /&gt;''Evoca Cola'', ''Corsica Cola''&lt;br /&gt;''Breizh Cola'', ''Afri Cola''
| Mājas lapa        = {{URL|coca-cola.com}}
}}

'''''Coca-Cola''''' (izrunā {{Unicode|[ko.ka.ko.la]}}) ir gāzēts [[dzēriens]], kas tiek pārdots veikalos, restorānos, tirdzniecības automātos un citur. Kokakola mūsdienās ir vispopulārākais atspirdzinošais dzēriens pasaulē, un katru dienu to lieto simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē. Pazīstamā pudeles forma un dzēriena logo ir kļuvuši par vislabāk atpazītajiem tirdzniecības simboliem pasaulē. Kokakolu var nopirkt 135 valstīs, tostarp vistrūcīgākajos reģionos, kur to uzskata par progresa un labklājības simbolu. Ik dienu pasaulē tiek izdzerti aptuveni 240 miljoni pudeļu. 

''[[The Coca-Cola Company]]'' [[zīmols]], kurš [[2006. gads|2006]]. gadā bija pats dārgākais zīmols pasaulē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rating.rbc.ru/article.shtml?2006/09/12/31133837 |title=Пай.Пеирхмц - Яюлше Днпнцхе Апемдш Б Лхпе&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090203032207/http://rating.rbc.ru/article.shtml?2006/09/12/31133837 }}&lt;/ref&gt; ir viens no populārākajiem un atpazīstamākajiem pasaulē, turklāt kompānija apgalvo, ka dzēriens tiek pārdots vairāk kā 200 pasaules valstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ultimate-tech-news.com/brand-fact-sheet/|title=Coca-Cola - Brands - Brand Fact Sheets&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;|access-date={{dat|2009|08|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090830010528/http://www.virtualvender.coca-cola.com/ft/index.jsp|archivedate={{dat|2009|08|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dzēriens tiek ražots [[Atlanta|Atlantā]] ([[Džordžija]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bāzētā kompānijā un pasaulē pazīstams arī kā ''Coke'' vai ''Cola''. Interesanti, ka Coca-Cola dzērienu pati kompānija neražo, tā ražo koncentrātu, kurš tālāk tiek pārdots licencētām kompānijām, kuras tālāk ražo šo dzērienu.

== Vēsture ==
Dzēriens &quot;Coca-Cola&quot; tika izgudrots [[Atlanta|Atlantā]] ([[Džordžija]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) {{dat|1886|5|8}}. To izgudroja farmaceits [[Džons Stits Pembertons]] (''John Stit Pemberton''), amerikāņu konfederācijas armijas bijušais virsnieks. Nosaukumu jaunajam dzērienam izdomāja grāmatvedis Frenks Robinsons Pembertons, kurš pārvaldīja [[kaligrāfija|kaligrāfiju]], un uzrakstīja vārdus ''Coca-Cola'' ar izskaistinātiem figūru burtiem, kas līdz šim arī ir saglabājies kā dzēriena logotips.

[[Attēls:Coca-cola 50cl white-bg.jpg|thumb|100px|''Coca-Cola'' klasiskā versija 0,5 l pudelē.]]

Kokakolas galvenās sastāvdaļas bija trīs [[koka]]s lapu daļas (no tām iegūst arī narkotisko vielu [[kokaīns|kokaīnu]]) un viena daļa tropiskā kolas rieksta. Dzēriens bija patentēts kā ārstniecisks līdzeklis &quot;pret jebkādiem viegliem [[nervu sistēma]]s traucējumiem&quot; un tika pārdots dzērienu automātā [[Atlanta|Atlantā]], lielākajā Džeikoba aptiekā.

Pembertons apgalvoja, ka kokakola izdziedina no [[erektilā disfunkcija|impotences]] un uz to var pāriet tie, kas ir pieraduši pie [[morfīns|morfīna]] (pie morfīna bija pieradis arī pats Pembertons). Ir jāatzīmē, ka kokaīns šajā laikā vēl nebija aizliegta viela, un par tā kaitējums veselībai vēl nebija zinātniski izpētīts (piemēram, [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāstā &quot;Zīme četriem&quot; [[Šerloks Holmss]] izdara sev neskaitāmas kokaīna injekcijas). Tādēļ kokaīnu varēja brīvi nopirkt, un to bieži izmantoja baudai un tonusam domātos dzērienos [[spirts|spirta]] vietā.

Sākumā dzērienu ikdienā vidēji pirka tikai 9 cilvēki. Pirmajā gadā ieņēmumi no pārdošanas bija tikai 50 [[ASV dolārs|ASV dolāri]]. Interesanti, ka kokakolas ražošanai tika iztērēti 70 dolāri, tātad pirmajā gadā dzēriens nesa zaudējumus. Tomēr pakāpeniski kokakolas popularitāte pieauga un tās pārdošanas rādītāji arī. [[1888]]. gadā Pembertons pārdeva savas tiesības uz dzēriena ražošanu. Bet [[1892]]. gadā biznesmenis ''Ass Griggs Kendler'', kuram piederēja tiesības uz kokakolu, nodibināja uzņēmumu ''[[The Coca-Cola Company]]'', kura nodarbojas ar kokakolas ražošanu līdz pat mūsdienām. [[1902]]. gadā ar 120 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apgrozījumu kokakola kļuva par pašu atpazīstamāko dzērienu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Angļu rakstnieka-fantasta [[Herberts Velss|Herberta Velsa]] romānā &quot;Tono-Benge&quot; satīrā tiek aprakstīta reklāmas radīšana un kokakolas izplatīšana.

[[Attēls:Coca Cola bundzina.jpg|thumb|left|150px|''Coca-Cola'' skārdene.]]

[[1890]]. gada beigās sabiedrības uzskats par kokaīnu mainījās, bet [[1903]]. gada avīzē &quot;New York Tribune&quot; parādījās graujošs raksts, kas apgalvoja, ka tieši kokakola ir vainīga tajā, ka: ''&quot;pārdzērušies nēģeri no pilsētu pagrimušajiem rajoniem sāk uzbrukt baltajiem cilvēkiem&quot;''. Pēc šī raksta izraisītās ažiotāžas kokakolā svaigas kokas lapas tika aizvietotas ar lapām, no kurām tika atdalīts viss kokaīns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | 1 =  | url = http://www.straightdope.com/classics/a2_033.html | 3 =  | title = Is it true Coca-Cola once contained cocaine? | 5 =  | accessdate = {{dat|2009|7|29}} | 7 =  | language = en | archive-date = {{dat|2010|01|18||bez}} | archive-url = https://www.webcitation.org/5msXBwkls?url=http://www.straightdope.com/classics/a2_033.html }}&lt;/ref&gt; Pēc skandāla dzēriena popularitāte auga ģeometriskā progresijā un piecdesmit gadus pēc izgudrojuma kokakola [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņiem]] nosacīti kļuva gluži vai par vienu no nacionālajiem simboliem. Sākot ar [[1894]]. gadu kokakola tika pārdota pudelēs, bet kopš [[1955]]. gada arī skārdenēs. [[1915]]. gadā dizaineris Erls Dīns ({{val|en|Erl R. Dins}}) no Terre-Hotas pilsētas [[Indianas]] štatā izdomāja jaunu īpaša dizaina 6,5 [[unce]]s lielu pudeli.

Daudzi, iespaidojoties no kokakolas panākumiem, centās to atdarināt, tādēļ [[1916]]. gadā vien tika ierosinātas 153 tiesas prasības pret zīmola atdarinātājiem, tādiem kā &quot;Fig Cola&quot;, &quot;Candy Cola&quot;, &quot;Cold Cola&quot;, &quot;Cay-ola&quot;, &quot;Koca Nola&quot; un citiem. [[1955]]. gadā kokakolu sāka pārdot arī 10, 12 un 26 [[unce]]s lielos iepakojumos. [[1982]]. gadā kompānija uzsāka diētiskās kokakolas &quot;Diet Coke&quot; ražošanu. [[1988]]. gadā kokakolu sāka tirgot arī [[Padomju Savienība]]s teritorijā. Saistībā ar lielo citu, līdzīgu dzērienu ražojošo kompāniju aktīvo konkurenci kompānija &quot;Coca-Cola Company&quot; sāka ražot dzērienus bez [[Kofeīns|kofeīna]] un [[Cukurs|cukura]], tādēļ parādījās tādi jauni kokakolas zīmoli, kā ''Clasic Coke'', ''New Coke'', ''Cherry Coke'', ''Diet Coke'', ''Tab'', ''Caffeine-Free New Coke'', ''Caffeine-Free Diet Coke'' un ''Caffeine-Free Tab''.

[[2007. gads|2007]]. gada [[4. decembris|4. decembrī]] kompānija &quot;The Coca-Cola Company&quot; prezentēja jaunu [[stikls|stikla]] pudeli ar 0,33 [[litrs|litru]] tilpumu, kura kļuva īsāka par 13 mm, platāka par 0,1 mm un svēra 210 gramu, kas ir par 20% mazāk kā iepriekšējā. Izmaiņas ļāva ietaupīt stikla patēriņu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] vien līdz pat 3 500 tonnām gadā, bet [[ogļskābā gāzes|ogļskābo gāzu]] izmešus gaisā līdz 2 400 tonnām gadā.&lt;ref&gt;[http://brandnews.ua/index.php?cmd=news_full_text&amp;type=arch&amp;id=721 Kokakolas vēsture.]{{Novecojusi saite}}, {{dat|2007|12|4}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
Latvijā ''Coca-Cola'' ražošana uzsākās [[Veldze (rūpnīca)|rūpnīcā &quot;Veldze&quot;]] vēl 1980. gados – tajā pašā laikā, kad rūpnīcā ar tām pašām iekārtām ražoja arī sīvākā konkurenta ''[[Pepsi]]'' produkciju.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/coca-cola-prato-par-razotni-latvija-10743310|title=Coca-Cola prāto par ražotni Latvijā|last=Feders|first=Gints|website=[[diena.lv]]|access-date=2025-04-23|date=2000-07-14|archive-date=2025-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20250805014247/https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/coca-cola-prato-par-razotni-latvija-10743310}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā Latvijā tika dibināts ''Coca-Cola'' un ar to saistīto dzērienu izplatīšanas un mazumtirdzniecības uzņēmums SIA ''Coca-Cola Dzērieni'', kurš 2003. gadā mainīja nosaukumu uz SIA ''Coca-Cola HBC Latvia''. Uzņēmuma īpašnieks ir AS Coca–Cola HBC Eesti, bet abi uzņēmumi ietilpst [[Coca-Cola HBC|AG Coca-Cola HBC]] grupas uzņēmumā ''Coca‑Cola HBC Polska sp. z o.o'', kurš dzērienu lielākoties ražo Polijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/coca-cola-hbc-latvia/40003108882|title=Coca-Cola HBC Latvia, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2025-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://poland-baltics.coca-colahellenic.com/en/our-operations/plants-and-processes|title=Home - About Us - Coca-Cola HBC Poland &amp; Baltics|access-date=2025-04-23}}&lt;/ref&gt; 2000. un 2009. gadā parādījās plāni ''Coca-Cola'' ražotnes izveidei Latvijā (kā viena no vietām tika minēts Ropažu novada [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakrogs]]) un ražošanas pārcelšanai no Igaunijas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/coca-cola-velas-pirkt-zemi-razotnei-latvija-189837|title=Coca-Cola vēlas pirkt zemi ražotnei Latvijā|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2025-04-23|date=2009-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/224024-coca-cola-razos-latvija|title=„Coca- Cola” ražos Latvijā|website=[[Jauns.lv]]|access-date=2025-04-23|date=2009-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/coca-cola-razotnes-izveide-latvija-joprojam-ir-aktuala-209208|title=Coca Cola ražotnes izveide Latvijā joprojām ir aktuāla|website=Dienas Bizness|access-date=2025-04-23|date=2009-02-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā kompānija iegādājās zemes gabalu pie Silakroga, ieguldot ap 3 miljoniem eiro. Projekta sākotnējās izmaksas bija plānotas ap 90 miljoniem ieiro (63 miljonu [[Lats|latu]]) apmērā. Tomēr rūpnīca netika uzbūvēta un 2018. gadā uzņēmuma vadība ziņoja, ka ražotne tuvākajā laikā netiks būvēta un tā ieguldīs ražotnēs Polijā un Lietuvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/28526781/lidz-2014gadam-coca-cola-hbc-rupnica-latvija-netiks-uzbuveta|title=Līdz 2014.gadam 'Coca-Cola HBC' rūpnīca Latvijā netiks uzbūvēta|website=www.delfi.lv|access-date=2025-04-23|date=2009-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/coca-cola-hbc-ari-sogad-lielakais-izaicinajums-bus-neprognozejamiba-cenas-un-izejvielu-pieejamiba/|title=&quot;Coca-Cola HBC&quot;: Arī šogad lielākais izaicinājums būs neprognozējamība, cenas un izejvielu pieejamība|last=LETA|first=Ziņu aģentūra|website=[[Bauskas Dzīve]]|access-date=2025-04-23|date=2023-03-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Sastāvs ==

[[Attēls:Commercial. At the Coca Cola Plant BAnQ P48S1P06539.jpg|thumb|''Coca-Cola'' pildīšanas rūpnīca. 1941. gada 8. janvāris, [[Monreāla]], [[Kanāda]].]]
Eksistē apmēram tūkstoš neoficiālu produkta sastāva versiju, tomēr aptuvenais klasiskās kokakolas dzēriena sastāvs ir šāds:

* [[ūdens]]
* [[cukurs]] ([[saharoze]] vai [[glikozes-fruktozes sīrups]], aptuveni 11%)
* [[oglekļa dioksīds]]
* krāsviela ([[brūnais cukurs]], [[E150]])
* [[ortofosforskābe]] (170 ppm fosfora)
* [[kofeīns]] (140 ppm)
* aromatizators: [[vanilīns]], [[kanēlis]], muskatriekstu eļļa, [[citrons|citrona]] eļļa.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;margin:left;width:30%;border:0px;text-align:left;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''Kokakolas uzturvērtība'''
|- 
| Kalorijas
| 42 kkal
|-
| Olbaltumvielas
| 0
|-
| Tauki
| 0
|-
| Ogļhidrāti
| 11 grami
|-
| Nātrijs
| 7,0 miligrami
|-
| Kālijs
| 1,0 miligrams
|-
| Kalcijs
| 4,0 miligrami
|-
| Magnijs
| 1,0 miligrams
|-
| Fosfors
| apmēram 17 miligrami
|}

== Kokakolas veidi ==
[[Attēls:Coca-Cola Morocco.jpg|thumb|200px|Coca-Cola reklāma Atlasa kalnos [[Maroka|Marokā]].]]
[[Attēls:Coca Cola dažādi tilpumi.jpg|thumb|200px|Dažāda tilpuma kokakolas iepakojumi. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[2008. gads]].]]

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;margin:left;border:0px;text-align:left;line-height:230%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''Kokakolas veidi'''
|- 
! width=&quot;180&quot; | Nosaukums
! width=&quot;40&quot; | No
! width=&quot;40&quot; | Līdz
! width=&quot;500&quot; | Informācija
|- 
| Coca-Cola
| align=&quot;center&quot; | [[1886]]
| align=&quot;center&quot; | 
|
|- 
| Caffeine-Free Coca-Cola
| align=&quot;center&quot; | [[1983]]
| align=&quot;center&quot; | 
| 
|- 
| Coca-Cola Cherry
| align=&quot;center&quot; | [[1985]]
| align=&quot;center&quot; | 
| [[Kanāda|Kanādā]] kopš [[1996]]. gada.
|- 
| Coca-Cola with Lemon
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gads|2001]]
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gads|2005]]
| Tika izņemta no apgrozības [[2005. gads|2005]]. gadā, bet vēl ir pieejama 31 valstī.
|- 
| Coca-Cola Vanilla
| align=&quot;center&quot; | [[2002]]
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gads|2005]]
| Tika izņemta no apgrozības [[2005. gads|2005]]. gadā, bet vēl ir pieejama 10 valstīs.
|- 
| Coca-Cola C2
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gads|2003]]
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gads|2007]]
| Tika izņemta no apgrozības [[2007. gads|2007]]. gadā un bija pieejama tikai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Japāna|Japānā]].
|- 
| Coca-Cola with Lime
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gads|2005]]
| align=&quot;center&quot; | 
| Pieejama [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Singapūra|Singapūrā]] ,[[Kanāda|Kanādā]] un [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;http://www.db.lv/zinas/nielsen-par-veiksmigako-jauno-produktu-pern-latvija-atzits-cocacola-lime-474198 Nielsen: Par veiksmīgāko jauno produktu pērn Latvijā atzīts Coca-Cola Lime&lt;/ref&gt;
|- 
| Coca-Cola Raspberry
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gads|2005]]
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gads|2005]]
| Bija pieejama tikai [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] no [[2005. gads|2005]]. gada [[Jūnijs|jūnija]] līdz gada beigām.
|- 
| Coca-Cola Zero
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gads|2005]]
| align=&quot;center&quot; | 
| 
|- 
| Coca-Cola M5
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gads|2005]]
| align=&quot;center&quot; | 
| Ir pieejama tikai [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Brazīlija|Brazīlijā]].
|- 
| Coca-Cola Black Cherry Vanilla
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gads|2006]]
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gads|2007]]
| [[2007. gads|2007]]. gada [[Jūnijs|jūnija]] tika aizstāda ar Vanilla Coke.
|- 
| Coca-Cola BlāK
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gads|2006]]
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gads|2008]]
| Tika izņemta no apgrozības [[2008. gads|2008]]. gada sākumā un bija pieejama 8 valstīs.
|- 
| Coca-Cola Citra
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gads|2006]]
| align=&quot;center&quot; | 
| Ir pieejama tikai [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un [[Japāna|Japānā]].
|- 
| Coca-Cola Light Sango
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gads|2006]]
| align=&quot;center&quot; | 
| Ir pieejama tikai [[Francija|Francijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]].
|- 
| Coca-Cola Orange
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gads|2007]]
| align=&quot;center&quot; | 
| Ir pieejama tikai [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un [[Gibraltārs|Gibraltārā]].
|}

== Ietekme uz veselību ==
Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par to, vai kokakolas lietošana ir droša veselībai un vai šis dzēriens ir pilnvērtīga uzturviela vesela cilvēka organismam. Pastāv dažādi viedokļi par šo jautājumu. Oficiāli nav noskaidrots, ka kokakola atstātu jebkādu specifisku negatīvu ietekmi uz organismu. Kopumā dzēriena ietekme uz veselību neatšķiras no līdzīgiem analoģiskiem produktiem. Spēcīgi gāzētus dzērienus nav ieteicams lietot cilvēkiem, kas cieš no kuņģa vai zarnu trakta saslimšanām (akūta un hroniska [[gastrīts|gastrīta]] gadījumā, tai skaitā arī ar paaugstinātu kuņģa sekrēciju, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību, kā arī ar zarnu trakta traucējumiem, [[aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] saslimšanām un citiem gremošanas sistēmas traucējumiem).

* Gāzētais ūdens izsauc caureju un pie pastāvīgas lietošanas var novest pie pankreatīta.
* Ortofosforskābes, kas atrodas kokakolā, pārmērīga nonākšana organismā, var izsaukt kalcija deficītu un urīnceļu saslimšanas.
* Ilgstoši lietojot kokakolu, var izpausties [[alerģija]] pret tās komponentiem (tai skaitā [[nātrene]]), kura turas līdz 4 nedēļām, jo padziļinās kalcija nepietiekamība organismā.

== Alternatīva izmantošana ==
=== Kokakola kā tīrīšanas līdzeklis ===
Pastāv daudzi mīti un puspatiesības par kokakolas alternatīvas izmantošanas efektivitāti un iedarbību. Tiek uzskatīts, ka kokakola saēd uz vairākām diennaktīm tajā iemērktu zobu vai gaļas gabalu, tomēr atsevišķi neatkarīgi eksperimenti šo mītu neapstiprināja.
* Kokakola labi noņem [[rūsa|rūsu]]. Šo efektu nodrošina kokakolas sastāvā esošā ortofosforskābe. Tāpat zināms, ka kola noārda [[kaļķakmens]] nosēdumus tējkannā un klozetpodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mnenia.zahav.ru/Articlepage.aspx?articleID=6029 |title=http://mnenia.zahav.ru/Articlepage.aspx?articleID=6029 |access-date={{dat|2009|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090201153145/http://mnenia.zahav.ru/Articlepage.aspx?articleID=6029 |archivedate={{dat|2009|02|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tomēr kokakolu nav ieteicams izmantot šādiem mērķiem, jo tam ir paredzēti speciāli līdzekļi, kas satur skābi. Piemēram, kaļķakmeni tējkannā var noņemt ar [[citronskābe|citronskābi]] vai [[etiķskābe|etiķskābi]]. To nepieciešams ieliet tējkannā un uzlikt uz vājas uguns.
* Tika uzskatīts, ka kokakolu lieto, lai izskalotu [[asinis|asins]] traipus. Viena no leģendām vēstīja, ka [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] policisti tur dienesta mašīnās dažus kokakolas iepakojumus, lai aizskalotu asinis no asfalta ceļu satiksmes negadījuma vietās. Tomēr šis mīts nav apstiprinājies gluži vienkārši tādēļ, ka policija nenodarbojas ar asins aizskalošanu. Ar to parasti nodarbojas ugunsdzēsēji.

=== Kokakola un ''Mentos'' ===
Ja pudelē ar mazkaloriju kokakolu (''Diet Coke'') iemet piparmētru ''Mentos'' konfekti, tā sāk putot un ar strūklu izšļācas no pudeles. Tas notiek tāpēc, ka ''Mentos'' porās aktīvi veidojas ogļskābās gāzes burbulīši. Šī parādība būtu novērojama, arī iemetot ''Mentos'' jebkurā citā gāzētā dzērienā, tomēr kokakolā esošais cukura aizvietotājs, konservants nātrija [[benzoskābe|benzoāts]] un kofeīns kopā ar ''Mentos'' esošo [[gumiarabiks|gumiarabiku]] un [[želatīns|želatīnu]] veicina putošanu. Šīs parādības cēloņi tikuši analizēti televīzijas kanāla ''Discovery'' raidījumā &quot;[[Mītu grāvēji]]&quot;.

== Skatīt arī ==
* ''[[Pepsi]]''

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://alex-inside.livejournal.com/361250.html?style=mine Coca-Cola+Mentos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090203231736/http://alex-inside.livejournal.com/361250.html?style=mine |date={{dat|2009|02|03||bez}} }} {{ru ikona}}
* [http://gonzoblog.ru/?tag=/%d0%ba%d0%be%d0%bb%d0%b0 Eksperiments ar Coca-Cola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131222122316/http://gonzoblog.ru/?tag=/%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0 |date={{dat|2013|12|22||bez}} }} {{ru ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Coca-Cola| ]]</text>
      <sha1>tkox1djve054s9gd49gq1ry8g8cc43f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autobusu satiksme Rīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71101</id>
    <revision>
      <id>4493228</id>
      <parentid>4492183</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:44:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179725" sha1="q9r86ejy176xuw1pmt66u5w88zdywyh" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}}
{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā
| fona krāsa = #007C06
| logo = 
| karte = Autobusu-satiksme-riga no-06-07-2026.png
| valsts = {{karogs|Latvija}}
| pilsēta = [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1924}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 883 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
| līniju skaits = 50
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = 1275 (2014)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
| transporta vienīb = 432 (2010) &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
| depo = 2
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) &lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
| apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
| Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]]
| kartes izmērs = 300px
}}

'''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]].

2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]]
Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā &quot;Ilustrets Wadons pa Rīgu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas &quot;Roma&quot;, brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gazeta.lv/story/19795.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130324061036/http://www.gazeta.lv/story/19795.html }}&lt;/ref&gt; vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
 
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

1960. gados tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s.

1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot; un autobusu parks &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;. Tika nolemts, ka autobusu parks &quot;Imanta&quot; apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks &quot;Tālava&quot; apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu modeļi ==

=== Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|[[Mercedes-Benz]]
| [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004, 2006
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  58
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Neoplan]] (Polska)
| [[Solaris Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss)
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai.
|-
| [[Solaris Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  8
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  13
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  52
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2019
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  175
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
|[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]]
| align=&quot;center&quot;|  2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  22/12/2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  35
|2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  39
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004, 2014
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  79
|I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2018
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  70
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| align=&quot;center&quot;|  2022
| align=&quot;center&quot;|  2022. gada 9. aprīlis — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  18
| No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  E95.51 2001—2002
E91.54: 2003—2004, 2006

| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  75
| Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos.
2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei.
No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti.
|}

=== Dienesta autobusi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
| [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2003
| align=&quot;center&quot;|  2005—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Ikarus]]
| [[Ikarus E13|E13]]
| align=&quot;center&quot;|  2004
| align=&quot;center&quot;|  2004—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001, 2002
| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  4
| Līdz 2016. gadam piedalījušies regulārajos pasažieru pārvadājumos, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā
|}

=== Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| [[Ikarus]]
| [[Ikarus 260|260]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;| 
|rowspan=&quot;2&quot;| align=&quot;center&quot;|  ap 200
|
|-
| [[Ikarus 280|280]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;|  līdz 2005
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001—2003
| align=&quot;center&quot;|  2001—2011
| align=&quot;center&quot;|  27
|
|-
| MAN
| SL200
| align=&quot;center&quot;|  1982
| align=&quot;center&quot;|  1995—2004 (?)
|
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997
| align=&quot;center&quot;|  1997—2014
| align=&quot;center&quot;|  4 (?)
|
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  2000
| align=&quot;center&quot;|  2000—2013
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 1999
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  62 (?)
|2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 2000
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  25
|2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā.
|-
| [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]]
| align=&quot;center&quot;|  2002
| align=&quot;center&quot;|  2004 — 2019
| align=&quot;center&quot;|  1
|Autobuss tika ražots un piegādāts ka kompensācija par novēlotu piegādi.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Mercedes-Benz]] (Citaro)
|[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2022
| align=&quot;center&quot;|  34
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196&lt;/ref&gt;savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi.
|-
|[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]]
|2001 — 2004
|2001 — 2024
|25
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| Den Oudsten
|
| align=&quot;center&quot;|  1981—1983
| align=&quot;center&quot;|  1997—2004
| align=&quot;center&quot;|  8 (?)
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.
|}

=== Izmēģinājuma modeļi ===
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]]
* 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 &quot;Rīgas satiksme&quot; 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
* 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.
* 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen.
* 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu maršruti ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]]
[[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]]

=== Esošie autobusu maršruti ===
Kopš 2026. gada 6. jūlija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutos.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Biķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]]
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Ķengarags]]
| [[Dārziņi]] - Ķengarags
|-
| align=&quot;center&quot; | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]]
| [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]]
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Saulīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Vakarbuļļi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|45]]
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|[[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Getliņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]]
| [[Daudersala]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]]
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]]
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |N1
|Centrs - Teika - Jugla 
|Mežciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N2
|Centrs - Sarkandaugava
|Vecmilgrācis
|-
| align=&quot;center&quot; |N3
|Centrs - Iļģuciems
|Daugavgrīva
|-
| align=&quot;center&quot; |N4
|Centrs - Imanta - Zolitūde
|Āgenskalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N6
|Centrs - Purvciems - Pļavnieki
|Dārzciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N7
|Centrs - Ķengarags
|Latgales iela - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N10
|Centrs - Āgenskalns
|Ziepniekkalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N22
|Centrs
|Rīgas Lidosta
|}

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]].

No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija &quot;Vecdaugava&quot; — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

{{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,&lt;ref&gt;[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]&lt;/ref&gt; kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]].

No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; ar mikroautobusiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]].

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā  : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots.

No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]].

* [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt;)
* [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}})
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kad SIA &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;

== Bijušie maršruti ==
'''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.'''''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Sākums
! width=&quot;190&quot; |Beigas
!Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
| [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |3e
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vakarbuļļi]]
|Vasaras sezonā kursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| [[Zolitūde]]
| [[TEC-2|TEC]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| [[Zolitūde]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| [[Autostacija]]
| [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| [[Autostacija]]
| [[Zvēru ferma]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| [[Autoosta]]
| [[Rāmava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Preču-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Zvēraudzētava]]
|Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| [[Autoosta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| [[Autoosta]]
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot;]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| [[Autostacija]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27e
| [[Autoosta]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| [[Autoosta]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| [[Autoosta]]
| [[Iļģuciems|Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| [[Autoosta]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| [[Planetārijs]]
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
| [[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Hipermarkets &quot;Maxima&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Pārveidots par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Pārveidots par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40b
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40r
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 57
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts izmainīts un nebrauc uz centru Abrenes iela kopš 2026. gada 11. maijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 59
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
| Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| [[Brāļu kapi]]
| [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 826
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vangaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 827
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 829
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ropaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 830
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Juglas iecirknis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 831
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kākciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 835
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Upeslejas apkalpos]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 843
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 844
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 852
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 853
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 854
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 859
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 863
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 959
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kalnciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 991
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Tekstilnieks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā
|-
! width=&quot;40&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;180&quot;|Beigas
! Gadi, kuros maršruts pieminēts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| Zolitūde
| TEC
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| Zolitūde
| VEF
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| Autostacija
| Vārnu krogs
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| Operas teātris
| Pleskodāle
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| Autostacija
| Mangaļi
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]]
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| Šķirotava
| Zolitūdes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| Šķirotava
| Apūzes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| Autostacija
| Katlakalns
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts
| Langstiņi
| 1968.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Vidzemes tirgus
| [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]]
| 1959.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30a
| Raiņa bulvāris
| Rumbula
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Autobusu parks
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Stacijas laukums
| Kleistu iela
| pēc 1970.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1930. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam)
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| Brauca pa Dzirnavu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Operas laukums
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Operas laukums
| [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Operas laukums
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]]
| Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Eksporta osta
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Operas laukums
| Buļļu iela
| Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Operas laukums
| Jelgavas šoseja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Galvenais pasts
| [[Mīlgrāvis]]
| Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Bolderājas stacija
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
| Brauca pa Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Tēriņu iela
| Brauca pa tagadējo Altonavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| Hanzas iela — Centrāltirgus
| Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām.
|-
|
|
|
| Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1936. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936&quot; Rīgas pilsētas valdes izdevums&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
| Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]]
| Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi
| Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Bolderāja]]
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
| Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| Ziemeļblāzma
| Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1940. gadā&lt;ref&gt;&quot;1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940.  gada 1. II, oficiāls izdevums&quot; Izdevniecība &quot;Leta&quot; Rīgā&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| I. [[Biķernieku iela]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts &quot;Ķeguma iela&quot;.
|-
|
|
| II. [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts &quot;Čiekurkalns&quot;.
|-
|
|
| III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|
|
| IV. Brīvdabas muzeja ceļš
| Autobuss apzīmēts ar zīmi &quot;B&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27E
| Autoosta
| Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Liepājas iela / Raudas iela
| Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| [[Anniņmuiža]]
| Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai.
|-
|
| Imantas 8. līnija
| Beberbeķu iela
| Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
| Kastrānes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Lauvas iela
| Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
| Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela)
| Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Graudu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| Autoosta
| [[Rāmava]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autoosta
| [[Vecāķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| Buļļu iela
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Biķernieki
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autoosta
| [[Baltezers]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1960. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1960., 1963.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| Autostacija
| Juglas zvēraudzētava
| Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autostacija
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Tvaika ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autostacija
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| Autostacija
| [[Buļļuciems]]
| Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela)
| Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
| Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autostacija
| [[Čiekurkalns]]
| Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Graudu iela — Autostacija
| Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autostacija
| [[Zaķumuiža]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autostacija
| Ūnijas iela
| Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autostacija
| [[Baltezers]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Autostacija
| [[Ropaži]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autostacija
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autostacija
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autostacija
| Annasmuiža
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Ķekava]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align&quot;center&quot; | 27
| Autostacija
| [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|
|
| Maršruts nekursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autostacija
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autostacija
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autostacija
| [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Vestienas iela
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Tilta iela
| [[Kundziņsala]]
| Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1966. gadā&lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā) &quot;Liesma&quot;, Rīga 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Berģuciems
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela / Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]] — Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| Zvērsaimniecība &quot;Jugla&quot;
| Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Ūnijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ūnijas iela
| Lopkautuves iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autoosta
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| Volguntes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras uz Rumbulu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu rūpnīca
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Buļļuciems]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1970. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1970.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| Autoosta
| Parādes iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras fabrika &quot;Mārupe&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| Autoosta
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| Ezermalas iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela
| Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Rūpnīca &quot;VEF&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
| Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Baložu kūdras fabrika
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Autoosta
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Grīvas iela
| Vēlāk brauca līdz Spilves ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; |35
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Silikātu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1975. gadā&lt;ref&gt;Rīgas plāns, 1975.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Jelgavas šosejas 9. km.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
| Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk kursēja no Autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]])
| [[Mangaļsala|Mangaļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF).
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| Autoosta
| [[Bolderāja]], Parādes iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — Stacijas laukums
| Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| [[Mārupe|Kolhozs &quot;Mārupe&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilve
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Spilves iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| Planetārijs
| Juglas iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| Autoosta
| Kooperatīva iela
| Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1979. gadā&lt;ref&gt;Rīgas transporta shēma 1979&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 3. ciemats
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| Beberbeķu iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autostacija
| Rikšotāju iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Jelgavas šosejas 9. km.
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| Preču 2
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Kantora iela
| Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Zvēru ferma
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| Apūzes iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Vēlāk kursēja līdz Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Rāmava]]
| Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| Putnu ferma
| Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]]
| Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai &quot;Jugla&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Ļeņina iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[13. janvāra iela]]
| Parādes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Vēlāk kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, pēc tam no Planetārija.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]])
| Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
| Vēlāk kursēja no veikala &quot;Starts&quot; līdz Dzirciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Spilves iela
| Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autostacija
| Lielā iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lielā iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| Planetārijs
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1988. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| 3. ciemats
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Tīraine
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kantora iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas).
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12A
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu
|-
|12
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|Katlakalna kapi
|Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Kleisti
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Kinoteātris &quot;Maskava&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| 13. janvāra iela
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Arhitektu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela)
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dzirciema iela
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ķīpsala]]
| Rumbula
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| Autoosta
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Lielā iela
| [[13. janvāra iela]]
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bulduri]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #F3DDDD;&quot; | 40b
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Pļavnieki]]
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| Sākotnēji maršruts kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
| Sākotnēji kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Sarkandaugava]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| Katlakalna iela
| Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
| Jaunceltnes (Mucenieki)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Lāčplēša iela
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1995. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga un apkārtne&quot; SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
| Birzes iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Akmens tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Katedrāle
| [[Gaiļezers]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ozolciema iela]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum.
|-
|[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]]
|Abrenes iela
|Robota Rūpnīca
|Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Katedrāle
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas iela
| Keramika
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| TEC-2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2001. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
| Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Atjaunots kādreizējais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Preču — 2
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunciema kapi
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Višķu iela
| Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| Ulbrokas kapi
| Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| &quot;MAN — TESS&quot;
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| Brāļu kapi
| Centrs
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| &quot;Lido&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)]]
| [[13. janvāra iela]]
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2004. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Voleri]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Babītes stacija
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
| 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems).
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Kleisti
| Preču-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| Kleisti
| Ulbrokas kapi
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| Kleisti
| Preču-2
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pļavnieki]]
| Rūpniecības iela
| Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Tagad iebrauc pie &quot;Latvijas pasta&quot; un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
| 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalns
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle 
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| Katedrāle 
| Hipermarkets &quot;Maxima&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| Lāčupes kapi
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 39.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| Nordeka
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 38.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| Centrālais tirgus
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| Katedrāle
| T/c &quot;Domina shopping&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| Višķu iela
| &quot;MAN TESS&quot;
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Maršruts tika pārdēvēts par 51.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals &quot;Nelda&quot;)
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2006. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciema kapi]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersalas iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Ekspresis.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Katedrāle]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| MAN-TESS
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2008. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu.
|-

| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;lido&quot;
| Slēgts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Beberbeķi
| Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
| 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2009. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
| 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
| No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
| No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Piņķi]]
| Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
| 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2010. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecāķi]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
| No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz &quot;Abrenes iela — [[Pleskodāle]]&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2011. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
| Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|}&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2016. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2010. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1. janvāris&quot;&gt;1&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Rīga&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Dārzciems&quot;&gt;Pansionāts&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;kapeika&quot;&gt;4z&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Imanta (autobusu parks)&quot;&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pārdaugava&quot;&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Eiropa&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Skandināvija&quot;&gt;5&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pasaules Banka&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Dreiliņi&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Bišumuiža]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;14&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Zvēraudzētava]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]/Mucenieki/Sunīši&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;19&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]/[[Tīraine]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;35&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pleskodāle]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;40&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td&gt;2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]&lt;td&gt;2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. novembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;59&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Televīzijas centrs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]]

Slēgts 2022. gada 1. septembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2022. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;5T&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Sarkandaugava&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Mīlgrāvis&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brīvības gatve
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2023. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;2a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[5T. autobusu maršruts|5T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Iļģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Krasta masīvs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem&lt;tr&gt;&lt;td&gt;24a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]]

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]] - [[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]]
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvības gatve]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls = maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2024. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v &quot;Krustpils iela 53&quot;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]]. Atsevišķos reisos no 2026. gada 18. aprīļa iebrauc [[Lucavsala|Lucavsalā]].

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Ziedonis]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija slēgts, aizstāts ar 45.maršrutu (no 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;).&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu. No 2025. gada visi reisi uz Muceniekiem tika pagarināti līdz sunīšiem.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v &quot;Sējas iela&quot;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]] - [[Vecāķi]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot; un novirzīts pa [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]].
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]
&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v &quot;A.Saharova iela&quot;.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 1. jūnija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v &quot;Cementa iela&quot;. No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam.
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2026. gada 11. maija mainīts maršruts uz &quot;Ķīpsala - Torņakalna stacija&quot;.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]])
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam.

&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

'''Piezīmes:'''
* e — Ekspresis
* {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}}
* {{legend|#F3DDDD|Spec.}}

== Interesanti fakti ==

=== Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas ===
* Galapunkts &quot;Zolitūdes tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Zolitūde&quot;.
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalna tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalns&quot;.
* Galapunkts &quot;Eksperimentālā bāze&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kleisti&quot;.
* Galapunkts &quot;Dārziņi-2&quot; tika pārdēvēts par &quot;Dārziņi&quot;.
* Galapunkts &quot;Ulbrokas kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pļavnieku kapi&quot;.
* Galapunkts &quot;Katedrāle&quot; tika pārdēvēts par &quot;Esplanāde&quot;.
* Galapunkts &quot;13. janvāra iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Centrālā Stacija&quot;, bet pēc tam — &quot;Stacijas laukums&quot;.
* Galapunkts &quot;Birzes iela&quot; Bolderājā tika pārdēvēts par &quot;Bolderāja&quot;, bet pēc tam — &quot;Daugavgrīva&quot;.
* Galapunkts &quot;NORDEKA&quot; Dzirciemā tika pārdēvēts par &quot;Dzirciema iela&quot;.
* Galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pētersala&quot;.
* Galapunkts &quot;Katlakalna kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kooperatīvs Ziedonis&quot;, bet pēc tam — &quot;Ziedonis&quot;.
* Pietura &quot;94.vidusskola&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna vidusskola&quot;.
* Pietura &quot;Zvēraudzetava&quot; tika pārdēvēts par &quot;Mazā Juglas iela&quot;.

=== Reģionālie maršruti ===
Līdz 2009. gada 1. janvārim &quot;Rīgas satiksme&quot; apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+Reģionālie maršruti
!Nr.
!Nosaukums
|-
|826
|Rīga — Vangaži
|-
|827
|Rīga — Saurieši
|-
|829
|Rīga — Ropaži
|-
|830
|Rīga — Juglas iecirknis
|-
|831
|Rīga — Kākciems
|-
|835
|Rīga — Upeslejas apkalpos
|-
|843
|Rīga — Ķekava
|-
|844
|Rīga — Ķekava
|-
|852
|Rīga — Mežsētas
|-
|853
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|854
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|859
|Rīga — Mežsētas
|-
|863
|Rīga — Skulte
|-
|959
|Rīga — Kalnciems
|}
2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem

== Autobusu parki ==
[[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]]
[[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]]

=== 6. autobusu parks — &quot;Imanta&quot; ===
* Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]])
* Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

=== 7. autobusu parks — &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]])
* Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

== Bijušo RPPU &quot;Imanta&quot; / RPPU &quot;Tālava&quot; un līdz 2008. gadam &quot;Rīgas satiksmes&quot; apkalpotie maršruti ==

=== RPPU &quot;Imanta&quot; / 6. autobusu parks ===

* Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716.

=== RPPU &quot;Tālava&quot; / 7. autobusu parks ===
* Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]].

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura &quot;Dārziņi&quot;
Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|&quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]
Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]]
File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|Galapunkts &quot;MAN-TESS&quot;
Attēls:14. autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot; (2).jpg|Galapunkts &quot;Zvēraudētava&quot;
Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts &quot;Berģuciems&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Sunīši&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Sunīši&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Kantoris&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Kantoris&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Katlakalns&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Katlakalns&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;TEC-2&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;TEC-2&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}}
* {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}}
* {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>q9r86ejy176xuw1pmt66u5w88zdywyh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endera spēle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74733</id>
    <revision>
      <id>4493289</id>
      <parentid>3635328</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:38:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2362" sha1="f8ti0lrwievub7knfmeanj11g8q0sco" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|Orsona Skota Kārda romānu|2013. gada filmu|Endera spēle (filma)}}
[[Attēls:Endera_speele_curves.jpg|thumb|140px|Latviešu izdevuma vāks. Noformējuma autore - Marta Ābola.]]
[[Attēls:Ender's_game_cover_ISBN_0312932081.jpg|thumb|140px|1985. gada pirmā izdevuma vāks.]]
'''&quot;Endera spēle&quot;''' ({{val|en|Enders Game}}) ir [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[romāns]], kuru sarakstījis [[Orsons Skots Kārds]]. Romāns sāka savu dzīvi kā stāsts, kas [[1977]]. gada augustā ar šādu nosaukumu tika publicēts žurnālā ''Analog Science Fiction and Fact''. Vēlāk, [[1985]]. gadā, Kārds stāstu paplašināja par romānu. [[1991]]. gadā autors izlaida uzlabotu romāna versija, pārsvarā izmaiņas skāra politiskās situācijas aprakstus, tos padarot precīzākus.

Latviski grāmatu izdevusi izdevniecība &quot;Aranea&quot; [[2008. gads|2008]]. gadā, tulkojis Dainis Leinerts. Atkārtots izdevums [[2012. gads|2012]]. gadā, izdevusi izdevniecība ''[[The White Book]]''.

== Anotācija ==
{{cquote|
&quot;Jau divreiz, karojot pret noslēpumainu citplanētu civilizāciju, Zeme gandrīz tikusi uzvarēta, taču abas reizes cilvēcei tomēr izdevies sakaut daudz spēcīgākās iebrucēju flotes. Lai uzvarētu gaidāmajā trešajā sadursmē, topošie virsnieki tiek apmācīti jau no agras bērnības. Prestižajā Kaujas skolā tiek uzņemts arī sešgadīgais brīnumbērns Enders. Skaudrie apstākļi un apkārtējo nežēlība liek viņam šaubīties, kas gan ir viņa īstie ienaidnieki: citplanētieši, citi bērni vai varbūt skolotāji? Vai patiešām no Endera ir atkarīgs cilvēces liktenis?&quot;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://diena.lv/lat/izklaide/literatura/recenzijas/game-over GAME OVER] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090210085833/http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/recenzijas/game-over |date={{dat|2009|02|10||bez}} }}, Bārbala Simsone, recenzija portālā Diena.lv ({{dat|2009|01|02|SK}})
* [https://web.archive.org/web/20090126231301/http://www.tribine.lv/recenzijas/Recenzija-Endera-spele/7247 Recenzija: Endera spēle], degeneralis, raksts portālā tribine.lv ({{dat|2008|11|24|SK}})

{{Literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:1985. gada romāni]]
[[Kategorija:Romāni angļu valodā]]
[[Kategorija:Amerikāņu romāni]]
[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]]</text>
      <sha1>f8ti0lrwievub7knfmeanj11g8q0sco</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sniegputenis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80420</id>
    <revision>
      <id>4493293</id>
      <parentid>4392545</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vētras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2961" sha1="e1fy5uvu2cgbp2i8uabsbiz5ile2wzg" xml:space="preserve">[[Attēls:Sniegputenis 11.02.2011.jpg|thumb|250px|Sniegputenis [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gada]] 11. februāra rītā Rīgā.]]

'''Sniegputenis''' jeb vienkārši '''putenis''' ir dabas parādība, kad [[vējš]] pa gaisu sev līdzi nes [[sniegpārsla]]s. Parasti, bet ne vienmēr, tas notiek, kad mērenas vai stipras snigšanas laikā pūš spēcīgs, brāzmains vējš. Ja vējš brāzmās sasniedz vētras spēku, tad sniegputenis jau tiek klasificēts kā sniega vētra.

== Veidošanās ==
Sniegputenis veidojas [[ziema]]s mēnešos, [[rudens]] beigās vai [[pavasaris|pavasara]] sākumā, kad gaisa [[temperatūra]] ir tuvu nullei vai zem nulles. [[Pavasaris|Pavasarī]] sniegputeni mēdz dēvēt arī par &quot;cīruļputeni&quot;. Parasti sniegputenis veidojas [[ciklons|ciklona]] darbības zonā un tā spēks ir atkarīgs no ciklona dziļuma. Jo dziļāks ir ciklons (zemāks [[atmosfēras spiediens]] ciklona centrā) un jo lielāka ir [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] atšķirība starp ciklona centru un apkārtējo atmosfēras spiedienu ap to, jo spēcīgāks būs vējš un attiecīgi arī sniegputenis.

== Sniegputeņa veidi ==
[[File:Ground blizzard.JPG|thumb|250px|Zemais putenis [[Kanāda|Kanādā]], 2007. gadā.]]

Izšķir trīs galvenos sniegputeņa veidus:
* Kad [[sniegs|sniega]] pārslas snigšanas laikā kustas līdzi [[Vējš|vējam]], kas tās nes līdz brīdim, kad sniega pārslas pieskaras zemei.
* Kad sniegs nesnieg, bet [[vējš]] ir pietiekami stiprs, lai no zemes paceltu jau nosnigušās pārslas un nestu tās pa gaisu.
* Abi pirmie sniegputeņa veidi kopā (parasti spēcīgā vējā un pie nosacījuma, ka sniegs ir relatīvi sauss) To dēvē arī par '''pilnputeni'''.

=== Citi apzīmējumi ===
* '''Zemais putenis''' — vējš pārvieto sausu sniegu līdz 2 metru augstumam no sniega virsmas. Vēja ātrums ir lielāks par 6 m/s un ir zema gaisa temperatūra. Zemā puteņa laikā arī samazinās redzamība.
* '''Sniegvilksnis''' jeb vilksnis ir sniega pārnese gar sniega segas pašu virsmu&lt;ref&gt;[[Dabas un vēstures kalendārs]] 1981. gadam, izdevniecība &quot;Zinātne&quot;, Rīga, 1980., 62. lpp.&lt;/ref&gt;, arī pa [[sērsna|sērsnu]]. Redzamība sniegvilkšņa laikā pazeminās maz.
* '''Cīruļu putenis''' jeb cīruļputenis — īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.

== Sniegputeņa intensitāte ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Intensitāte
! Vēja ātrums&lt;br /&gt;(m/s)
! Maksimālais sniega pārnesums&lt;br /&gt;kg/(m s)
|-
|Vājš
|0—01
|līdz 0,2
|-
|Parasts
|10—20
|līdz 0,4
|-
|Stiprs
|20—30
|līdz 1,2
|-
|Sniega vētra
|30—40
|līdz 2,0
|-
|Īpaši stipra sniega vētra
|40—90
|virs 2,0
|}

== Skatīt arī ==
* [[Laikapstākļi]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Meteo-aizmetnis}}
{{Laikapstākļi}}

[[Kategorija:Vējš]]
[[Kategorija:Sniegs]]
[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>e1fy5uvu2cgbp2i8uabsbiz5ile2wzg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Laikapstākļi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>80423</id>
    <revision>
      <id>4493272</id>
      <parentid>3898384</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:21:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2220" sha1="9yobtg40h0s3wo1l4ya7u7p7n0e06i2" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = Laikapstākļi
|title = [[Laikapstākļi]]
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = [[Gadalaiks|Gadalaiki]] un sezonas
|list1  = 
{{Navbox subgroup
|group1 = [[mērenā josla]]
|list1  = 
* [[pavasaris]]
* [[vasara]]
* [[rudens]]
* [[ziema]]

|group2 = [[tropu josla]]
|list2  = 
* [[lietus sezona]]
* [[sausuma sezona]]

|group3 = specifiskas
|list3  = 
* [[migla|miglas sezona]]
* [[viesuļvētra|viesuļvētru sezona]]
* [[musons|musonu sezona]]
}}

|group2 = Meteoroloģiskie notikumi
|list2  = 
* [[apledojums]]
* [[aukstuma vilnis]]
* [[firns]]
* [[karstuma vilnis]]
* [[plūdi]]
* [[sausums]]
* [[sērsna]]

|group3 = Atmosfēras veidojumi
|list3  = 
* [[atmosfēras fronte]] ([[siltā fronte]], [[aukstā fronte]], [[oklūzijas fronte]])
* [[anticiklons]]
* [[ciklons]]
* [[mākoņi]]
* [[migla]]

|group4 = Atmosfēras parādības
|list4  = 
* [[dūmaka]]
* [[halo]]
* [[inversija (meteoroloģija)|inversija]]
* [[sals]]
* [[sarkanā feja]]
* [[smogs]]
* [[tveice]]
* [[varavīksne]]
* [[zibens]]
* [[ziemeļblāzma]]

|group5 = [[Vējš]]
|list5  = 
* [[auka]]
* [[brīze]]
* [[orkāns (vēja ātrums)|orkāns]]
* [[vēja brāzmas]]

|group6 = [[Vētra]]
|list6  = 
* [[negaiss]]
* [[Ledus vētra (meteoroloģija)|ledus vētra]]
* [[orkāns]]
* [[putekļu vētra]]
* [[sniega vētra]]
* [[sniegputenis]]
* [[taifūns]]
* [[triecienvētra]]
* [[tropiskais ciklons]]
* [[viesuļvētra]]
* [[virpuļviesulis]]

|group7 = [[Nokrišņi]]
|list7  = 
* [[atkala]]
* [[jūras efekta nokrišņi]]
* [[krusa]]
* [[rasa]]
* [[ledainais lietus]]
* [[ledus adatas]]
* [[lietus]]
* [[lietusgāze]]
* [[pārdzesēts lietus]]
* [[salna]]
* [[sarma]]
* [[slapjš sniegs]]
* [[smidzinošs lietus]]
* [[sniega graudi]]
* [[sniegs]] 

|group8 = Pamattēmas
|list8  = 
* [[klimats]]
* [[meteoroloģija]]
* [[laikapstākļu prognozēšana]]
* [[gaisa piesārņojums]]
* [[pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums]]

|below=
* [[atmosfēras spiediens]]
* [[rasas punkts]]
* [[gaisa temperatūra]]
* [[vējš]]
* [[nokrišņi]]
* [[relatīvais mitrums|relatīvais gaisa mitrums]]
* [[saulainums]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Meteoroloģijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9yobtg40h0s3wo1l4ya7u7p7n0e06i2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4493114</id>
      <parentid>4492800</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:02:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4493114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1781" sha1="luht6dq784mf4jnzc4eoa1rs4rq677z" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaista demonstrācijas krava; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''.
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.</text>
      <sha1>luht6dq784mf4jnzc4eoa1rs4rq677z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493301</id>
      <parentid>4493114</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:49:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4493301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1547" sha1="kay8ecbm8ccnwao6gw65a57su268vpe" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''.</text>
      <sha1>kay8ecbm8ccnwao6gw65a57su268vpe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4493309</id>
      <parentid>4492806</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:00:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4493309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4350" sha1="jqi0kmzf5tl80qws52yb234un01t09v" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Jūlijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* Jūlijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūlijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''.
* [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''.
* [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
&lt;!--

* [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>jqi0kmzf5tl80qws52yb234un01t09v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Nepabeigti raksti par meteoroloģiju</title>
    <ns>14</ns>
    <id>80890</id>
    <revision>
      <id>4493298</id>
      <parentid>540660</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:46:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4493298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="105" sha1="28s5qpt2mx2leab5xwczycwwi9e35qu" xml:space="preserve">{{slēpta kategorija}}

[[Kategorija:Meteoroloģija|μ]]
[[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Meteoroloģija]]</text>
      <sha1>28s5qpt2mx2leab5xwczycwwi9e35qu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Bends</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86190</id>
    <revision>
      <id>4493218</id>
      <parentid>2967631</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:38:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2418" sha1="iaadhxec0dn5w8h0d1chmobh91wpkc4" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = The Bends
| Izpildītājs           = [[Radiohead]]
| Vāks                  = Radiohead_bends_albumart.jpg‎
| Background            = lightsteelblue
| Izdots                = {{Dat|1995|3|13}}
| Ierakstīts            = [[1994]]. gada augusts — novembris
| Žanrs                 = [[alternatīvais roks]]
| Garums                = 48:37
| Ierakstu kompānija    = [[Parlophone]], [[Capitol Records|Capitol]]
| Producents            = [[Džons Lekijs]]
| Izpildītājsģen        = ''Radiohead''
| Iepriekšējais albums  = [[Attēls:Radiohead_pablohoney_albumart.jpg‎|67px]]&lt;br /&gt;''[[Pablo Honey]]''&lt;br /&gt;([[1993]])
| Šis albums            = [[Attēls:Radiohead_bends_albumart.jpg‎|67px]]&lt;br /&gt;'''''The Bends'''''&lt;br /&gt;([[1995]])
| Nākamais albums       = [[Attēls:Radiohead_okcomputer_albumart.jpg‎‎|67px]]&lt;br /&gt;''[[OK Computer]]''&lt;br /&gt;([[1997]])
}}

'''''The Bends''''' ir otrais angļu [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] grupas [[Radiohead]] albums, kas tika izdots 1995.gada 13.martā. ''[[The Bends]]'' producēja [[:en:John_Leckie|Džons Lekijs]] EMI studijā [[Londona|Londonā]]. Saturot piecus singlus, kuri iekļuva topos, albums kļuva par pagrieziena punktu grupas estētikā un tēmās ar biežāku [[sintezators|sintezatoru]] izmantošanu un abrazīvākām ģitāru skaņām, līdzsvarojot liegākas skaņas. Introspektīvais [[postgrundžs|postgrundža]] Radiohead stils no ''[[Pablo Honey]]'' attīstījās par daudzslāņaināku roku ar dziļākiem dziesmu vārdiem un plašākām idejām. Albuma pēdējais singls un dziesma &quot;[[Street Spirit (Fade Out)]]&quot; kļuva par grupas pirmo dziesmu iekļuvusi, kas iekļuva Apvienotās Karalistes topa pirmajā pieciniekā.

== Dziesmu saraksts ==
Visas dziesma sarakstījuši Radiohead.

# &quot;[[Planet Telex]]&quot; — 4:19
# &quot;The Bends&quot; — 4:06
# &quot;[[High and Dry]]&quot; — 4:17
# &quot;[[Fake Plastic Trees]]&quot; — 4:50
# &quot;Bones&quot; — 3:09
# &quot;(Nice Dream)&quot; — 3:53
# &quot;[[Just (dziesma)|Just]]&quot; — 3:54
# &quot;[[My Iron Lung]]&quot; — 4:36
# &quot;Bullet Proof..I Wish I Was&quot; — 3:28
# &quot;Black Star&quot; — 4:07
# &quot;Sulk&quot; — 3:42
# &quot;[[Street Spirit (Fade Out)]]&quot; — 4:12
Japānas izdevuma papildu dziesmas:
# &lt;li value=&quot;13&quot;&gt; &quot;How Can You Be Sure&quot; - 4:21
# &quot;Killer Cars&quot; - 3:03


{{mūzikas albums-aizmetnis}}


{{Radiohead}}

[[Kategorija:1995. gada albumi]]
[[Kategorija:Radiohead albumi]]</text>
      <sha1>iaadhxec0dn5w8h0d1chmobh91wpkc4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nils Ušakovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87548</id>
    <revision>
      <id>4493043</id>
      <parentid>4420256</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:59:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493043</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22315" sha1="58sqda1teu6y3v3jdjc0nngv5vqm2mk" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Latvijas politiķi|Krievijas admirāli|Fjodors Ušakovs}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Nils Ušakovs
| vārds_orģ = 
| attēls = File:1718282420980 20240612 USAKOVS Nils LV 002.jpg
| apraksts = Nils Ušakovs 2024. gadā
| amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts
| term_sākums = {{dat|2019|6|18|N}}
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|6|8}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[Latvijas krievs|krievs]]
| partija = [[Tautas Saskaņas partija|TSP]] &lt;small&gt;(2005—2010)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Saskaņa]] &lt;small&gt;(kopš 2010. gada)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Iveta Strautiņa
| profesija = [[žurnālists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Dienviddānijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| att_izm =
| amats2 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = {{dat|2009|07|01|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2019|05|29|N}}
| prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = [[Jānis Birks]]
| pēctecis2 = [[Dainis Turlais]]
| amats3 = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2006|11|07|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2009|07|16|N}}
| prezidents3 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers3 = * [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]]
* [[Valdis Dombrovskis]]
}}

'''Nils Ušakovs''' ({{val|ru|Нил Валерьевич Ушаков}}, dzimis {{dat|1976|06|08}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[politiķis]] [[žurnālists|un bijušais žurnālists]], pārstāv partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot; un apvienību &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; (bijis to abu priekšsēdētājs). Bijis [[9. Saeima]]s deputāts, [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] (2009—2019). Kopš 2019. gada — [[Eiroparlamentārietis|Eiropas Parlamenta deputāts]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1976. gadā Rīgā rūpnīcas &quot;Alfa&quot; inženiera Valērija Ušakova un viņa sievas skolotājas Ludmilas Ušakovas ģimenē. Viņa vecvecāki [[1940. gadi|1940. gadu]] beigās bija ieradušies [[Latvijas PSR]], vecmāmiņa un māte bija krievu valodas skolotājas.&lt;ref name=&quot;labais_krievs&quot;&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/labais-krievs Labais krievs], Ināra Egle, raksts SestDienā ({{dat|2008|12|13|SK}}), pārskatīts {{dat|2009|06|16|SK}}&lt;/ref&gt; Uzaudzis [[Imanta (Rīga)|Imantā]], [[1994]]. gadā N. Ušakovs beidza mācības [[Rīgas 71. vidusskola|Rīgas 71. vidusskolā]]. 1999. gadā viņš [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu [[ekonomika|ekonomikā]], 2002. gadā — maģistra grādu (''Cand. oecon.'') ekonomikā Eiropas studijās [[Dienviddānijas Universitāte|Dienviddānijas Universitātē]].&lt;ref&gt;[http://www.velesanas2009.cvk.lv/pv09/sar/pv2009.pasv2009p.kandidnr=24202838253 Nils Ušakovs] {{Webarchive|url=https://archive.today/20130221022126/http://www.velesanas2009.cvk.lv/pv09/sar/pv2009.pasv2009p.kandidnr=24202838253 |date={{dat|2013|02|21||bez}} }}, ziņas par 2009. gada Rīgas domes vēlēšanu deputātu kandidātu CVK mājaslapā, pārskatītas {{dat|2009|06|16|SK}} {{dead link}}&lt;/ref&gt; 1999. gadā N. Ušakovs [[naturalizācija|naturalizējoties]] kļuva par Latvijas pilsoni.

1998. gadā sāka strādāt Latvijas Universitātē, bet drīz pēc tam kļuva par [[žurnālists|žurnālistu]] [[Krievija]]s televīzijas [[NTV]] Baltijas nodaļā, [[Latvijas Televīzija]]s ziņu dienestā. Vēlāk bija ziņu un politikas nodaļas redaktors laikrakstā &quot;[[Respubļika]]&quot; un laikrakstā &quot;[[Telegraf]]&quot;, televīzijā [[TV5 Latvija|TV5]], Krievijas ziņu aģentūrā [[ITAR-TASS]].&lt;ref name=&quot;labais_krievs&quot;/&gt;

== Politiskā darbība ==
2005. gadā pēc [[Jānis Urbanovičs|Jāņa Urbanoviča]] uzaicinājuma N. Ušakovs iestājās [[Tautas Saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]], bet tā paša gada novembrī tika ievēlēts par tās veidotās apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;ushakov.lv&quot;&gt;[http://www.ushakov.lv/lv/ Par Nilu Ušakovu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090429155352/http://www.ushakov.lv/lv/ |date={{dat|2009|04|29||bez}} }}, biogrāfija oficiālajā mājaslapā, pārskatīta {{dat|2009|06|16|SK}}&lt;/ref&gt; 2006. gada [[9. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]].&lt;ref&gt;[http://web.cvk.lv/pub/public/28745.html 9. Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090111042910/http://web.cvk.lv/pub/public/28745.html |date={{dat|2009|01|11||bez}} }}, CVK {{dat|2006|10|25|SK}} lēmums Nr. 53 CVK mājaslapā, pārskatīts {{dat|2009|06|16|SK}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]], kurās N. Ušakovs startēja kā &quot;Saskaņas Centra&quot; saraksta līderis Rīgā, [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome (2009—2013)|Rīgas domē]].&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/riga-noskaidroti-oficiali-velesanu-rezultati Rīgā saskaitīti vēlētāju plusiņi un mīnusi par kandidātiem], raksts Diena.lv, BNS ({{dat|2009|06|12|SK}}), pārskatīts {{dat|2009|06|16|SK}}&lt;/ref&gt; Pēc ievēlēšanas domē &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar partiju [[LPP/LC]] izveidoja pārliecinošu vairākuma koalīciju un abu partiju līderi tika ievēlēti domes vadībā. N. Ušakovs kopš {{dat|2009|07|01|Ģ}} bija [[Rīgas domes priekšsēdētājs]],&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=598953 Ušakovs kļūst par Rīgas mēru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090704070133/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=598953 |date={{dat|2009|07|04||bez}} }}, raksts portālā TVNET ({{dat|2009|07|01|SK}}), pārskatīts {{dat|2009|07|01|SK}}&lt;/ref&gt; bet [[Ainārs Šlesers]] — viņa vietnieks (pēc A. Šlesera ievēlēšanas Saeimā par vietnieku ievēlēts [[Andris Ameriks]], kurš tāpat kā N. Ušakovs amatu saglabāja arī nākamajā domes sasaukumā).

2011. gadā parakstu vākšanas referenduma ierosināšanai ietvaros N. Ušakovs parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i un publiski apstiprināja to, tādējādi veicinot nepieciešamā parakstu skaita savākšanu [[referendums|referenduma]] ierosināšanai. Šis solis izraisīja kritiku ne vien [[latvieši|latviešos]] un latviešu politiķos, bet par to viņu nosodīja arī virkne ietekmīgu paša partijas biedru.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-vadosie-deputati-nostajas-pret-usakovu-referenduma-par-krievu-valodu-nepiedalisies.d?id=41973940 'Nekā personīga': SC vadošie deputāti nostājas pret Ušakovu, referendumā par krievu valodu nepiedalīsies] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

[[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada vēlēšanās]] N. Ušakovs tika atkārtoti ievēlēts [[Rīgas dome (2013—2017)|Rīgas domē]], saņemot lielāko plusiņu skaitu no visiem kandidātiem — 110 572 — un 593 svītrojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Visvairāk svītrotie Rīgas vēlēšanās - Ēlerte, Rozentāle, Požarnovs | publisher = Ir.lv | date = 2012.16.03. | accessdate = 2013.06.13. | url = http://www.irir.lv/2013/6/3/visvairak-svitrotie-rigas-velesanas-elerte-rozentale-pozarnovs}}&lt;/ref&gt; Pirmajā jaunā domes sasaukuma sēdē atkārtoti ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. 2013. gada novembrī tika ievēlēts par partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; valdes priekšsēdētāju, nomainot amatā Jāni Urbanoviču.

[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] N. Ušakovu trešo reizi ievēlēja [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domē]], un viņš saglabāja arī domes priekšsēdētāja amatu.

Saskaņā ar mediju veiktajiem pētījumiem N. Ušakova politiskās ietekmes avots gan attiecībās ar vēlētājiem, gan partijas biedriem lielā mērā ir &quot;[[Pirmais Baltijas kanāls]]&quot;, kura ziņu dienestu viņš vadīja pirms politiskās karjeras uzsākšanas. Pirmais Baltijas kanāls N. Ušakovam nodrošināja nepārtrauktu pozitīvu publicitāti, ignorējot citus &quot;Saskaņas&quot; vai konkurējošo partiju politiķus. Vienlaikus Rīgas dome un ar to saistītie uzņēmumi bija būtisks reklāmdevējs un publicitātes projektu partneris Pirmajam Baltijas kanālam, kura biznesa modelis balstās [[Krievijas Federācija]]s valsts televīzijas programmu retranslācijā Baltijas valstīs. Tā kā šo programmu pārraidīšanas tiesības ir gadu no gada jāatjauno, tas rada pastarpinātas aizdomas par N. Ušakova atkarību no Krievijas Federācijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/usakovs-par-meru-kluvis-pateicoties-pirma-baltijas-kanala-sefam-13941556|title=Ušakovs par mēru kļuvis pateicoties Pirmā Baltijas kanāla šefam|access-date=2017-12-20}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 5. aprīlī [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] [[Juris Pūce]] atstādināja N. Ušakovu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata par &quot;sistemātisku, bezkaunīgu likumu pārkāpšanu&quot;, vadot pašvaldības darbu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/puce-rigas-dome-notika-sistematiska-bezkauniga-likumu-parkapsana.a315057/ Pūce: Rīgas domē notika sistemātiska, bezkaunīga likumu pārkāpšana] LSM&lt;/ref&gt; N. Ušakovs kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kā &quot;Saskaņas&quot; saraksta līderis un tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. 29. maijā, jau pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā, viņš paziņoja par atkāpšanos no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-atkapjas-no-rigas-mera-amata.a320699/|title=Ušakovs atkāpjas no Rīgas mēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-05-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada oktobrī notikušajā partijas &quot;Saskaņa&quot; kongresā N. Ušakovs vairs nepretendēja uz partijas vadītāja amatu, kurā atgriezās [[Jānis Urbanovičs]].

Pēc partijas neveiksmes [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] tās vadība mainījās, un kongresā 2023. gada janvārī N. Ušakovu ievēlēja par vienu no trim līdzpriekšsēdētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-vadibu-uztic-trim-lidzpriekssedetajiem.a493791/|title=«Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kā &quot;Saskaņas&quot; saraksta līderis atkārtoti tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur Ušakovs pārstāv &quot;Sociālistu un demokrātu&quot; politisko grupu, ievēlēts par priekšsēdētāja trešo vietnieku EP Petīciju komitejā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.07.2024-eiropas-parlamenta-komiteju-vadiba-no-latvijas-deputatiem-ievelets-tikai-usakovs.a562460/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eiropas Parlamenta komiteju vadībā no Latvijas deputātiem ievēlēts tikai Ušakovs] lsm.lv 2024. gada 23. jūlijā&lt;/ref&gt; 2026. gada februārī N. Ušakovs nepiedalījās &quot;Saskaņas&quot; kongresā un drīz pameta partijas &quot;Saskaņa&quot; valdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.02.2026-usakovs-pametis-partijas-saskana-valdi.a636117/|title=Ušakovs pametis partijas «Saskaņa» valdi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Skandāli ==
2009. gada decembrī skandalozu popularitāti izpelnījās domes sēdes ieraksts, kurā domes priekšsēdētājs N. Ušakovs un viņa vietnieks [[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]] neformāli apspriedās, tai skaitā lietojot rupjus lamuvārdus.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/usakovs-atvainojas-par-necenzeto-sarunu-domes-sedes-laika Ušakovs atvainojas par necenzēto sarunu domes sēdes laikā], Diena.lv ({{dat|2009|12|20|SK}}), pārskatīts {{dat|2010|01|26|SK}})&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=tSOukRC_lU0 Rīgas mērs Nils Ušakovs rupji lamājas!], video YouTube.com&lt;/ref&gt; Opozīcijas mēģinājums atcelt mēru no amata par šādu necienīgu uzvedību nebija sekmīgs.

2017. gada maijā, dažas nedēļas pirms [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanām]], ''[[Ghetto Games]]'' vadītājs [[Raimonds Elbakjans]] paziņoja par &quot;pilsoniskās sabiedrības aktīvistu brīvprātīgi veidotu filmu&quot; &quot;Pārgājiens&quot;, kuru veidoja dažādas intervijas ar N. Ušakovu un kadri no Elbakjana un Ušakova kopīga pārgājiena. [[KNAB]], pārbaudot &quot;[[Saskaņa]]s&quot; grāmatvedības uzskaites, secināja, ka partija filmas veidotāja uzņēmumam pēc tā lūguma pārskaitījusi 1500 eiro, ar ko pēc [[KNAB]] aprēķiniem segtas filmas veidošanas, pārraidīšanas un pirmizrādes izmaksas, bet filmā &quot;Saskaņa&quot; kā tās finansētāja nebija norādīta. KNAB par vairākiem pārkāpumiem kopā “Saskaņai” uzlikta 250 eiro sodu, ko tā 2018. gada janvārī nomaksāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= KNAB: «Saskaņa» maksāja par Ušakovu slavinošo «Ghetto Games» līdera filmu |date= 2018. gada 18. marts |publisher= [[LTV]].[[Lsm.lv]] |work=''[[De facto]]'' |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/knab-saskana-maksaja-par-usakovu-slavinoso-ghetto-games-lidera-filmu.a271807/ |accessdate= 2018. gada 30. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= KNAB: “Saskaņa” maksāja par Ušakovu slavinošo Elbakjana filmu “Pārgājiens” |date= 2018. gada 18. marts |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/knab-saskana-maksaja-par-usakovu-slavinoso-elbakjana-filmu-pargajiens/ |accessdate= 2018. gada 30. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par Ušakovu slavinošo filmu 'Pārgājiens' maksājusi 'Saskaņa', vēsta 'de facto' |date= 2018. gada 18. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-usakovu-slavinoso-filmu-pargajiens-maksajusi-saskana-vesta-de-facto.d?id=49852053 |accessdate= 2018. gada 30. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= KNAB: &quot;Saskaņa&quot; maksāja par Ušakovu slavinošo Elbakjana filmu &quot;Pārgājiens&quot; |date= 2018. gada 18. marts |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/274241-knab-saskana-maksaja-par-usakovu-slavinoso-elbakjana-filmu-pargajiens |accessdate= 2018. gada 30. maijā}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 30. janvārī [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) darbinieki veica kratīšanu N. Ušakova kabinetā un dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/knab-veicis-kratisanu-usakova-kabineta-un-dzivesvieta.a307794/|title=KNAB veicis kratīšanu Ušakova kabinetā un dzīvesvietā|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ušakova kabinetā tika atrasta slēpta videoierakstīšanas ierīce, kas fiziskām personām ir aizliegts, taču tā kā Ušakovs tobrīd bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts, EP komitejā bija jālemj par viņa imunitātes atcelšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ep-komiteja-spriez-par-usakova-izdosanu-kriminalvajasanai.a420659/|title=EP komitejā spriež par Ušakova izdošanu kriminālvajāšanai|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2021. gada 11. novembrī Eiropas Parlaments atcēla deputāta imunitāti Nilam Ušakovam.&lt;ref name=&quot;delfi 2021-11-11&quot; /&gt; 2022. gada 21. decembrī Rīgas pilsētas tiesa pirmajā instancē N. Ušakovu attaisnoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirma-instance-attaisno-aizliegtas-ierices-glabasana-apsudzeto-usakovu.a488179/|title=Pirmā instance attaisno aizliegtas ierīces glabāšanā apsūdzēto Ušakovu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada maija sākumā KNAB rosināja Ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret Ušakovu un trim citām bijušajām Rīgas domes amatpersonām sakarā ar aizdomām par to, ka  no 2018. gada maija līdz 2020. gada aprīlim viņi guvuši nelegālus ienākumus no [[korupcija]]s shēmas par pasažieru pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.05.2023-rosina-kriminalvajasanu-pret-usakovu-un-vel-4-personam-par-10-miljonu-eiro-zaudejumiem-rigai.a508259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Rosina kriminālvajāšanu pret Ušakovu un vēl 4 personām par 10 miljonu eiro zaudējumiem Rīgai] lsm.lv 2023. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
N. Ušakovs pārvalda [[krievu valoda|krievu]], [[latviešu valoda|latviešu]] un [[angļu valoda|angļu]], pamatlīmenī — [[vācu valoda|vācu]], [[dāņu valoda|dāņu]] un [[zviedru valoda|zviedru]] valodu. Brīvajā laikā aizraujas ar sportu — skriešanu un riteņbraukšanu.&lt;ref name=&quot;ushakov.lv&quot;/&gt; {{dat|2011|05|22}}, [[Rīgas maratons|Rīgas maratona]] ietvaros, skrienot [[pusmaratons|pusmaratona]] distanci, piedzīvoja pārslodzi un tika hospitalizēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ārsti: Ušakova stāvoklis ir stabils; koma nav bijusi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.05.23. | accessdate = 2011.05.23 | url = http://www.delfi.lv/news/national/riga/arsti-usakova-stavoklis-ir-stabils-koma-nav-bijusi.d?id=38656683 }}&lt;/ref&gt; Rīgas mēra veselības stāvoklis saglabājās kritisks arī turpmākajās dienās, tādēļ naktī uz {{dat||05|25|A}} viņš tika pārvests tālākai ārstēšanai uz klīniku [[Berlīne|Berlīnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ušakovs nogādāts Vācijas klīnikā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.05.25. | accessdate = 2011.05.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/riga/usakovs-nogadats-vacijas-klinika.d?id=38682115 }}&lt;/ref&gt; {{dat||05|30}} viņš pamodās no mākslīgā miega.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ušakovs pilnībā pamodies no mākslīgā miega | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.05.30. | accessdate = 2011.05.30 | url = http://www.delfi.lv/news/national/riga/usakovs-pilniba-pamodies-no-maksliga-miega.d?id=38792363 }}&lt;/ref&gt; {{dat||07|09}} viņš atgriezās Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ušakovs atgriezies Rīgā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.07.09. | accessdate = 2011.07.09 | url = http://www.delfi.lv/news/national/riga/usakovs-atgriezies-riga.d?id=39490495 }}&lt;/ref&gt;

N. Ušakovs bija precējies ar žurnālisti Mariju Ušakovu, otrreiz ar avīzes „Priškoļnaja gazeta” redaktori Jeļenu Ušakovu (dzimušu Suharevu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/192514 |title=Ušakovs otrreiz iestūrējis laulības ostā |access-date={{dat|2011|08|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111106233226/http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/192514 |archivedate={{dat|2011|11|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/37423/usakova-ka-andzelina-dzolija Ušakova kā Andželīna Džolija]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/izjukusi-nila-usakova-un-vina-jelenas-lauliba.d?id=44410349|title=Izjukusi Nila Ušakova un viņa Jeļenas laulība|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate={{dat|2014|4|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gada novembrī viņš apprecējās trešo reizi ar savu biroja vadītāju Ivetu Strautiņu,&lt;ref&gt;[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/171304/rugts-nils-usakovs-laimigi-apprecejies-kazu-foto Rūgts! Nils Ušakovs laimīgi apprecējies] kasjauns.lv&lt;/ref&gt; ģimenē tiek audzināts 2015. gada martā dzimušais dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/nils-usakovs-izvelejies-pirmdzimta-dela-vardu.d?id=45717936|title=Nils Ušakovs izvēlējies pirmdzimtā dēla vārdu|date={{dat|2015|3|20||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate={{dat|2015|3|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Apbalvots ar [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās Baznīcas]] I šķiras Svētā svētmocekļa [[Jānis Pommers|Rīgas arhibīskapa Jāņa]] medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pieskir-sveta-ordeni/|title=Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?|last=Volkova|first=Vivanta|website=LA.LV|access-date=2020-07-26|date=2020. gada 27. septembrī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;delfi 2021-11-11&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/ep-atcel-deputata-imunitati-usakovam.d?id=53766957 EP atceļ deputāta imunitāti Ušakovam] LETA, 2021-11-11&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090614061212/http://www.ushakov.lv/lv/about Nila Ušakova ''Facebook'' lapa] {{latviski}}/{{krieviski}}
* [http://twitter.com/nilsusakovs Nila Ušakova ''Twitter'' konts] {{latviski}}/{{krieviski}}
* [https://twitter.com/ushakovLIVE Nila Ušakova Twitter konts] (krieviski)

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Birks]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2009|07|01|N}}—{{dat|2019|05|30|N}} | pēc = [[Dainis Turlais]] }}
{{kastes beigas}}
{{10. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{9. Saeima}}
{{navboxes
|title=Rīgas dome
|list=
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ušakovs, Nils}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>58sqda1teu6y3v3jdjc0nngv5vqm2mk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrjus Mamontovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89982</id>
    <revision>
      <id>4493379</id>
      <parentid>3577359</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:12:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Zummis</username>
        <id>1305</id>
      </contributor>
      <comment>wikilinks bija uz dziedātāju Tyla, nevis albumu. noņēmu</comment>
      <origin>4493379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2455" sha1="o6ylbwgnqr6nxdm4771kxc7qmxtqnfw" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds                 = Andrjus Mamontovs
|      Vārds_orig      = ''Andrius Mamontovas''
|Attēls                = A-Mamontovas-11-2007-Zurich.jpg
|Att_izm               = 220px
|Apraksts              = Mamontovs Cīrihē 2007. gadā
|Fons                  = solists
|Dz_vārds              = 
|Dzimis                = {{dzimšanas datums un vecums|1967|8|23}}
|Vieta_dz              = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]]
|Instrumenti           = [[balss]], [[ģitāra]], [[bungas]], [[taustiņinstrumenti]]
|Žanrs                 = [[poproks]], [[roks]]
|Nodarbošanās          = dziedātājs
|Gadi                  = 1983—pašlaik
|Izdevējkompānija      = 
|Darbojies_arī         = [[Foje]], [[LT United]]
|Mlapa                 = 
|              Dzimums = V
}}

'''Andrjus Mamontovs''' ({{val-lt|Andrius Mamontovas}}; dzimis {{dat|1967|8|23}} [[Lietuvas PSR]]) ir [[Lietuva|lietuviešu]] [[dziedātājs]], [[komponists]], [[aktieris]] un [[mūzikas producents]]. Viņš ir zināms kā viens no lietuviešu rokgrupas [[Foje]] dibinātājiem 1983. gadā un iedvesmotājs [[LT United]] projektam.

== Diskogrāfija ==

=== Solo albumi ===
* [[Pabėgimas]] (1995)
* [[Tranzas]] (1997)
* [[Šiaurės naktis. Pusė penkių]] (1998)
* [[Mono Arba Stereo]] (1999)
* [[Šiaurės Naktis. Pusė Penkių (2000. gada albums)|Šiaurės Naktis. Pusė Penkių]] (2000)
* [[Anapilis]] (2000)
* [[Cloudmaker]] (2000)
* [[Visi langai žiūri į dangų]] (2000)
* [[Cloudmaker. No Reason Why]] (2001)
* [[Clubmix.lt]] (2001)
* [[O, meile!]] (2002)
* [[Beribiam danguje]] (2003)
* [[Tadas Blinda]] (2004)
* [[Saldi. Juoda. Naktis]] (2006)
* Tyla (2006)
* [[Geltona. Žalia. Raudona]] (2008)
* Visi langai žiūri į dangų'11 (2011)
* Elektroninis dievas (2011)

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080304125914/http://am.frype.lt/ frype.lt profils]/[http://www.draugiem.lv/music/artist/?id=43071 draugiem.lv profils] {{lt ikona}}/{{lv ikona}}
* [http://www.myspace.com/andriusmamontovas MySpace profils] {{en ikona}}
* [http://www.foje.lt Foje mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210514141905/http://foje.lt/ |date={{dat|2021|05|14||bez}} }}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mamontovs, Andrjus}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Lietuvas aktieri]]
[[Kategorija:Cilvēki no Viļņas]]</text>
      <sha1>o6ylbwgnqr6nxdm4771kxc7qmxtqnfw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Vētras Latvijā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>93812</id>
    <revision>
      <id>4493296</id>
      <parentid>670780</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:45:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vētras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" sha1="83ygljcxyw1v5es1jeoxs1xnc0sgc0t" xml:space="preserve">[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>83ygljcxyw1v5es1jeoxs1xnc0sgc0t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzintars Rasnačs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94256</id>
    <revision>
      <id>4493196</id>
      <parentid>4472041</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:22:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24809" sha1="k0dmzni99fn6l5xpo060nwm1o3z8wbj" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Dzintars Rasnačs
| vārds_orģ = 
| attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096436324).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Dzintars Rasnačs 2014. gadā
| amats2 = 
| term_sākums2 = {{Dat|1995|12|21|N|bez}}
| term_beigas2 = {{Dat|1998|11|26|N|bez}}
| prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers2 = * [[Andris Šķēle]]
* [[Guntars Krasts]]
| priekštecis2 = [[Romāns Apsītis]]
| pēctecis2 = [[Ingrīda Labucka]]
| amats = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2019|1|23|N}}
| prezidents = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis = [[Gaidis Bērziņš]]
| pēctecis = [[Jānis Bordāns]]
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2010|11|2|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2011|10|16|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| amats6 = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2010|11|2|N}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| vietnieks6 = 
| prezidents6 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers6 = 
* [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]] 
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis6 = 
| amats7 = [[8. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|2004|7|21|N}}
| term_beigas7 = {{dat|2006|11|7|N}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| vietnieks7 = 
| prezidents7 = 
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers7 = 
* [[Einars Repše]] 
* [[Indulis Emsis]] 
* [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = 
| amats8               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums8         = {{dat|1998|11|3|N}}
| term_beigas8         = {{dat|2002|11|5|N}}
| viceprezidents8      =
| vicepremjers8        =
| vietnieks8           =
| prezidents8          =
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Guntis Ulmanis]]
| premjers8            = 
* [[Guntars Krasts]]
* [[Vilis Krištopans]]
* [[Andris Šķēle]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis8         =
| pēctecis8            = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|7|17}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija = * [[PSKP]] &lt;small&gt;(1988)&lt;/small&gt;
* [[Tēvzemei un Brīvībai]] &lt;small&gt;(?—1997)&lt;/small&gt;
* [[TB/LNNK]] &lt;small&gt;(1997—2011)&lt;/small&gt;
* [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = * Ārija Millere
* Vēl viena sieva, kura publiski netiek minēta
* Antra Krastiņa (Rasnača) &lt;small&gt;(līdz 2015)&lt;/small&gt;
* Alda Ozola &lt;small&gt;(2016—2020)&lt;/small&gt;
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Dzintars Rasnačs''' (dzimis {{dat|1963|07|17}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]&lt;ref&gt;[http://www.tb.lv/cilveki/articles/dzintars-rasnacs Dzintars Rasnačs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614101836/http://www.tb.lv/cilveki/articles/dzintars-rasnacs |date={{dat|2011|06|14||bez}} }} Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&lt;/ref&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[politika|politiķis]], [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs (iepriekš ilgus gadus pārstāvējis &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot;). Bijis sešu [[Saeima]]s sasaukumu deputāts un [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] vairākās valdībās.

== Biogrāfija ==

=== Izglītība ===
Mācījies [[Rīgas 24. vidusskola|Rīgas 24. vidusskolā]].&lt;ref name=&quot;sd&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Sava tēla rasētājs | first = Ināra | last = Egle | publisher = SestDiena | date = 1997. gada 8. novembrī | accessdate = 2009. gada 18. septembrī | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/sava-tela-rasetajs}}&lt;/ref&gt; Pēc pamatizglītības iegūšanas iestājies [[Rīgas industriālais politehnikums|Rīgas industriālajā politehnikumā]], ko pabeidzis 1982. gadā kā štanču un presformu izgatavošanas tehnologs.&lt;ref name=&quot;7s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Dzintars Rasnačs | publisher = 7. Saeima | url = http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=39287421266 | access-date = {{dat|2009|09|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080624225303/http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=39287421266 | archivedate = {{dat|2008|06|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Divus gadus dienējis [[Padomju armija|Padomju armijā]].&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt;

1990. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]], 2000. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt;

=== Darba gaitas ===
Dz. Rasnačs darba gaitas uzsāka rūpnīcas [[VEF]] instrumentu fabrikā, kur nostrādājis sešus gadus.&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt; Strādādams VEF, iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]].

== Politiskā darbība ==
1988. gadā iestājās [[PSRS Komunistiskā partija|PSRS Komunistiskajā partijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/tieslietu-ministrs-dzintars-rasnacs-maksatnespejas-procesa-refor.a105687/ |title=Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Maksātnespējas procesa reformas varēja veikt ātrāk |access-date={{dat|2018|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180702024908/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/tieslietu-ministrs-dzintars-rasnacs-maksatnespejas-procesa-refor.a105687 }}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] iesaistījās tās pirmsākumos 1988. gadā, kā LTF kandidāts bijis ievēlēts [[Rīga]]s [[Vidzemes priekšpilsēta]]s Tautas deputātu padomē.

Kandidējis [[5. Saeima]]s [[5. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. Šī sasaukuma laikā bija &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai]]&quot; frakcijas konsultants&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt; un Saeimas deputāta [[Aleksandrs Pētersons (politiķis)|Aleksandra Pētersona]] palīgs.

{{dat|1995|12|21}} kļuvis par [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministru]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt; Amatu saglabājis arī [[Šķēles 2. Ministru kabinets|A. Šķēles otrajā valdībā]] un sava partijas biedra [[Krasta Ministru kabinets|Guntara Krasta Ministru kabinetā]]. No 1997. gada maija līdz jūnijam pildīja arī [[Latvijas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] pienākumus pēc [[Andrejs Krastiņš|Andreja Krastiņa]] demisijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Krastiņš vada pēdējās trīs dienas ministra amatā |author1 = Ēriks Matulis |author2=Līga Laizāne |publisher =[[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 1997. gada 10. maijā |accessdate = 2009. gada 18. septembrī |url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/nacionalas-zinas/krastins-vada-pedejas-tris-dienas-ministra-amata}}&lt;/ref&gt; Amatu zaudējis, kad līdz ar [[7. Saeima]]s darbības uzsākšanu tika nomainīta valdība.

1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] ievēlēts [[7. Saeima|7. Saeimā]]. Līdz 2000. gada maijam bijis TB/LNNK frakcijas priekšsēdētāja biedrs.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt; Parlamentā bijis Eiropas lietu komisijas sekretārs, Juridiskās komisijas priekšsēdetāja biedrs, bijis četru apakškomisiju loceklis (tai skaitā apakškomisijas darbam ar Administratīvā procesa likumu priekšsēdētājs) un darbojies vairākās parlamentu sadarbības grupās.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt;

2002. gadā kandidējis [[8. Saeima]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]], sākotnēji nav ievēlēts. Kandidējis [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], arī nav ievēlēts. Drīz nonāca Saeimā, jo [[Roberts Zīle]] kļuva par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu.&lt;ref name=&quot;8s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Dzintars Rasnačs |publisher = 8. Saeima |url = http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=39287421266 |access-date = {{dat|2009|09|17||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622153300/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=39287421266 |archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Bija Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, vairāku apakškomisiju, delegāciju un grupu loceklis.&lt;ref name=&quot;8s&quot; /&gt;

2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]].&lt;ref name=&quot;9s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Dzintars Rasnačs | publisher = 9. Saeima | url = http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=39287421266 | access-date = {{dat|2009|09|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100412091228/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=39287421266 | archivedate = {{dat|2010|04|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ievēlēts par Saeimas sekretāru, bija pastāvīgs Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī Juridisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs. Darbojās arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Juridiskās komisijas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu, vairākās delegācijās un grupās.&lt;ref name=&quot;9s&quot; /&gt;

2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] saraksta. Pirmajā Saeimas sēdē ievēlēts par tās sekretāra [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] biedru. 2011. gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] ievēlēts 11. Saeimā, kur saglabāja vietu prezidijā, kļūstot par Saeimas sekretāru. 2014. gadā ticis [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]].

2014. gada novembrī kļuva par [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministru]] [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]]. Amatu saglabājis arī [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]]. 2018. gada rudenī Dz. Rasnačs kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.

=== Maksātnespējas jomā ===

2014. gada oktobrī Rasnačs atzina, ka maksātnespējas jomā ir problēmas un atsevišķas lietas neesot noregulētas pietiekami augstā līmenī, tomēr uzskatīja, ka problēmas ir krietni pārspīlētas un tās esot jārisina kompleksi kopā ar tiesībsargājošajām iestādēm un pašām bankām.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = Rasnačs: maksātnespējas jomā problēmas ir, bet tās ir krietni pārspīlētas |publisher =[[Latvijas Avīze]] |date = 2014. gada 31. oktobris |accessdate = 2014. gada 5. novembrī |url = http://www.la.lv/rasnacs-maksatnespejas-joma-problemas-ir-bet-tas-ir-krietni-vien-parspiletas/}}&lt;/ref&gt; Rasnačs arī pauda viedokli, ka Nacionālo apvienību par maksātnespējas administratoru partiju dēvējot nu jau tikai inerces pēc, atzīstot ka pirms diviem un vairāk gadiem šāda ietekme tiešām esot bijusi, tomēr tagad tādas vairs neesot.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = Rasnačs: NA par maksātnespējas administratoru partiju dēvē pēc inerces |publisher =[[Latvijas Avīze]] |date = 2014. gada 3. novembris |accessdate = 2014. gada 5. novembrī |url = http://www.la.lv/rasnacs-na-par-maksatnespejas-administratoru-partiju-deve-pec-incerces/}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Rasnačs veica maksātnespējas jomas reformu, maksātnespējas administratoriem nosakot valsts amatpersonas statusu, eksamināciju un displināratbildību, kā arī prakses vietās uzsākot pārbaudes. 2018. gadā maksātnespējas administratoru skaits bija samazinājies no 312 līdz 255.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = Maksātnespējas reformas pirmie ziediņi |author=Māris Ķirsons |publisher =[[Dienas Bizness]] |date = 2018. gada 13. februāris |accessdate = 2018. gada 12. jūnijā |url = http://www.db.lv/zinas/maksatnespejas-reformas-pirmie-ziedini-471859}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 26. maijā [[Ārvalstu investoru padome Latvijā]] atzina, ka maksātnespējas jomā kopumā situācija ir uzlabojusies, ļoti augstu novērtējot maksātnespējas procesu uzlabošanā paveikto un atzinīgi novērtējot pieņemto rīcības plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = ĀIPL nostāja attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko noziegumu apkarošanas uzlabošanai |publisher = [[Eiropas Komisija]] |date = 2017. gada 26. maijs |accessdate = 2018. gada 12. jūnijā |url = https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2017/06/EcCrime_LV.pdf |archive-date = 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url = https://web.archive.org/web/20190607130806/https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2017/06/EcCrime_LV.pdf }}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Savienības Padome]] 2018. gada ziņojumā par Latviju atzina, ka pēdējos gados &quot;ir novērstas konkrētas maksātnespējas regulējuma nepilnības, kas ļāva veikt būtiskus procesa pārkāpumus&quot;, vienlaikus gan atzīstot, ka &quot;ēnu ekonomika un tiesu sistēma ir visvājākās jomas Latvijā visumā labvēlīgajā darījumdarbības vidē.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Ziņojums par Latviju – 2018. gads |publisher =[[Eiropas Savienības Padome]] |date = 2018. gada 7. marts |accessdate =  2018. gada 12. jūnijā |url = https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2018-european-semester-country-report-latvia-lv.pdf}}&lt;/ref&gt; Arī [[Eiropas Komisija]] atzina, ka &quot;pēdējo gadu laikā ir ievērojami nostiprināts maksātnespējas procesa regulējums&quot;, &quot;ieviešot ciešāku uzraudzību, stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un smagākus sodus par amatpārkāpumiem&quot;, kā arī pastiprināts regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Padomes ieteikums par Latvijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu |publisher =[[Eiropas Komisija]] |date = 2018. gada 23. maijs |accessdate = 2018. gada 12. jūnijā |url = http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-413-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Dzintars Rasnačs bijis precējies četras reizes. Otrā sieva — Ārija Millere (divi dēli), trešā sieva — Antra Krastiņa (dēls un meita).&lt;ref name=&quot;Dravniece&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = VAKARA ZIŅAS: Vai ministra Rasnača laulību izjaukusi biroja vadītāja? |author = Dana Dravniece |publisher = [[kasjauns.lv]] |date = 2015. gada 31. augusts |accessdate = 2016. gada 12. februārī |url = http://nra.lv/skandalozi/149131-vakara-zinas-vai-ministra-rasnaca-laulibu-izjaukusi-biroja-vaditaja.htm |archiveurl = https://web.archive.org/web/20151014180452/http://nra.lv/skandalozi/149131-vakara-zinas-vai-ministra-rasnaca-laulibu-izjaukusi-biroja-vaditaja.htm |archivedate = 2015. gada 14. Oktobris }}&lt;/ref&gt; 2016. gadā plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka ministram ir līgava: [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]]s augsta ranga ierēdne Alda Ozola,&lt;ref&gt;[http://nra.lv/skandalozi/177878-vakara-zinas-rasnaca-ligava-bez-maksas-lidinas-biznesa-klase.htm Rasnača līgava bez maksas lidinās biznesa klasē] Vakara Ziņas&lt;/ref&gt; ar ko viņš 2016. gadā apprecējās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Tieslietu ministrs Rasnačs apprecējies ceturto reizi |publisher =[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 16. augusts |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/tieslietu-ministrs-rasnacs-apprecejies-ceturto-reizi.d?id=47798965}}&lt;/ref&gt; bet 2020. gadā izsķīrās.

2008. gadā izdotas grāmatas „Mūsu vēsture: 1985—2005” 2. daļā un [[Lato Lapsa]]s grāmatā „Simt gudro galvu un citi zvēri” citēts kāds Rasnača paskaidrojums [[policija]]i par konfliktu ar bijušo sievu Āriju Milleri, kura lamājoties ar [[rabarberi|rabarberu]] kātiem no visa spēka esot viņam situsi pa [[seja|seju]] un [[kakls|kaklu]], bet pēc to salūšanas ar rokām situsi pa galvu un ar kāju spērusi pa kājstarpi, savukārt pēc Rasnača iecirstās pļaukas ar [[tālrunis|tālruņa]] klausuli pārsitusi viņam pieri.&lt;ref name=&quot;Dravniece&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Iekaustīts ar rabarberiem un telefona klausuli – Dzintara Rasnača stāsts |publisher =[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015. gada 11. decembris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/pavedinati-un-apkaunoti-ka-nespetni-milnieki-izmantojusi-latvijas-zvaigznes.d?id=46827733&amp;page=3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sociālie tīkli&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Tā tieslietu ministrs Rasnačs sevi izpauž internetā. FOTO |publisher =[[kasjauns.lv]] |date = 2015. gada 7. augusts |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://jauns.lv/raksts/zinas/44574-ta-tieslietu-ministrs-rasnacs-sevi-izpauz-interneta-foto}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 30. marta pusdienu pārtraukumā Rasnačs ministrijas mikroautobusa vadītājam iedeva 20 eiro un norīkoja „steidzamības kārtā” ar mikroautobusu pārvest viņam piederošu skapi no viņa dzīvokļa [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] uz viņa līgavas dzīvesvietu [[Rīgas centrs|Rīgas centrā]]. Šī rīcība izraisīja rezonansi [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]]. Ministrs par to atvainojās, atzīstot, ka izdarījis rupju profesionālās ētikas pārkāpumu un uzsvēra, ka notikušais bijis „izņēmuma gadījums steidzamības kārtībā”.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = KNAB vērtēs Rasnača rīcību, izmantojot dienesta transportu skapja pārvešanai |publisher =[[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2016. gada 28. jūnijs |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/knab-vertes-rasnaca-ricibu-izmantojot-dienesta-transportu-skapja-parvesanai-14145654}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = KNAB lems par izmeklēšanas sākšanu Rasnača «skapja lietā» |publisher = [[tvnet.lv]] |date = 2016. gada 29. jūnijs |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/614740-knab_lems_par_izmeklesanas_saksanu_rasnaca_skapja_lieta |archive-date = 2016. gada 30. Jūnijs |archive-url = https://web.archive.org/web/20160630234503/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/614740-knab_lems_par_izmeklesanas_saksanu_rasnaca_skapja_lieta }}&lt;/ref&gt; [[KNAB]] pēc publicista [[Lato Lapsa]]s iesnieguma veica Rasnača rīcības izvērtēšanu, konstatēja tajā likumpārkāpumu un piesprieda ministram 250 eiro lielu sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = KNAB vērtēs Rasnača rīcību, izmantojot dienesta transportu skapja pārvešanai |publisher =[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 12. septembris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/rasnaca-skapja-skandals-knab-sauks-ministru-pie-atbildibas.d?id=47900113}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Rasnaču sauc pie atbildības; ministrs sola samaksāt 250 eiro soda naudu |publisher =[[kasjauns.lv]] |date = 2016. gada 12. septembris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://jauns.lv/raksts/zinas/15807-rasnacu-sauc-pie-atbildibas-ministrs-sola-samaksat-250-eiro-soda-naudu}}&lt;/ref&gt;

Rasnača [[vaļasprieks|vaļasprieki]] ir [[makšķerēšana]], [[hokejs]] un [[boulings]].&lt;ref name=&quot;skaties.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = FOTO: kā Dzintars Rasnačs “izgriež pogas” Putinam |publisher = [[skaties.lv]] |date = 2016. gada 30. jūnijs |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = https://skaties.lv/izklaide/raibumi/foto-poniji-zemenes-udensrozes-dzintara-rasnaca-laimiga-dzive/ |archive-date = 2016. gada 8. Oktobris |archive-url = https://web.archive.org/web/20161008184240/http://skaties.lv/izklaide/raibumi/foto-poniji-zemenes-udensrozes-dzintara-rasnaca-laimiga-dzive/ }}&lt;/ref&gt; Viņš arī aktīvi lieto [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], kur bieži publicē dažādas fotogrāfijas gan no darba, gan privātās dzīves, no kurām gan dažas sabiedrībā izpelnījušās pretrunīgu reakciju par to piedienību amatpersonai.&lt;ref name=&quot;sociālie tīkli&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;skaties.lv&quot;/&gt; Savukārt citi ''[[Twitter]]'' lietotāji, tostarp politiķi [[Mārtiņš Bondars]] un [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]], žurnāliste [[Olga Dragiļeva]] un žurnālists [[Arnis Krauze]], Rasnačam vairākkārt pārmetuši savu kritizētāju un pretēju viedokļu paudēju bloķēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Rasnačs tviterī bloķē atšķirīga viedokļa paudējus |publisher =[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 11. maijs |accessdate = 2016. gada 9. jūlijā |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/rasnacs-tviteri-bloke-atskiriga-viedokla-paudejus.d?id=47425243}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Soctīklu lietotāji grib redzēt Rasnača nobloķēto cilvēku sarakstu |publisher = [[tvnet.lv]] |date = 2018. gada 19. februāris |accessdate = 2018. gada 12. jūnijā |url = http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/774094-soctiklu_lietotaji_grib_redzet_rasnaca_nobloketo_cilveku_sarakstu |archive-date = 2018. gada 22. Februāris |archive-url = https://web.archive.org/web/20180222102724/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/774094-soctiklu_lietotaji_grib_redzet_rasnaca_nobloketo_cilveku_sarakstu }}&lt;/ref&gt;

No 2016. gada 19. oktobra līdz 15. novembrim [[Juridiskā koledža|Juridiskās koledžas]] telpās notika Rasnača fotogrāfiju personālizstāde ar motto &quot;Saskati skaisto ap sevi&quot;.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = Tieslietu ministrs sarīko fotoizstādi |publisher =[[Jurista Vārds]] |date = 2016. gada 25. oktobris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.juristavards.lv/doc/269506-tieslietu-ministrs-sariko-fotoizstadi/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Tieslietu ministra hobijs: Rasnačs prezentē ziedu un dzīvnieku fotogrāfijas |publisher = Mixnews.lv |date = 2016. gada 21. oktobris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://lat.mixnews.lv/lv/ekskluzivi/news/48056_tieslietu-ministra-hobijs-rasnacs-prezente-ziedu-un-dzivnieku-fotografijas/ |archive-date = 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url = https://web.archive.org/web/20190607132939/http://lat.mixnews.lv/lv/ekskluzivi/news/48056_tieslietu-ministra-hobijs-rasnacs-prezente-ziedu-un-dzivnieku-fotografijas/ }}&lt;/ref&gt;

2017. gadā iekļauts žurnāla &quot;[[Kas Jauns]]&quot; dīvaināko valdības pārstāvju topa pirmajā vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Dīvaināko ministru topā pirmo vietu nopelnījis Dzintars Rasnačs |publisher =[[kasjauns.lv]] |date = 2017. gada 14. februāris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://jauns.lv/raksts/zinas/6396-divainako-ministru-topa-pirmo-vietu-nopelnijis-dzintars-rasnacs}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Commons category|Dzintars Rasnačs}}
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Romāns Apsītis]]&lt;br /&gt;[[Gaidis Bērziņš]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1995|12|21|N|bez}} — {{dat|1998|11|26|N|bez}}&lt;br /&gt;{{dat|2014|11|5|N|bez}} — pašlaik | pēc = [[Ingrīda Labucka]]&lt;br /&gt;[[Jānis Bordāns]] }}
{{kastes beigas}}

{{Kučinska Ministru kabinets}}
{{Straujumas 2. Ministru kabinets}}
{{navboxes
|title=Latvijas parlaments
|list=
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rasnačs, Dzintars}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>k0dmzni99fn6l5xpo060nwm1o3z8wbj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1953. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94767</id>
    <revision>
      <id>4493116</id>
      <parentid>3643866</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:03:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4493116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2838" sha1="6kmbr7c4sp17bewhh0aarbkyxjhrc00" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1953|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1953 gads|1953. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]].

== Notikumi ==
[[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|thumb|200px|[[Latvijas PSR karogs]].]]

* [[Rīgas piena kombināts|Rīgas piena kombinātā]] sāka ražot saldējuma tortes.&lt;ref&gt;&quot;XX Gadsimts Post Scriptum&quot; 1. sērija (1951-1953)&lt;/ref&gt;
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsēta tiek pievienota Daugavpilij.
=== Janvāris ===
* [[17. janvāris]] — ar īpašu dekrētu tika apstiprināts jaunais [[Latvijas PSR karogs]].

=== Februāris ===
* Kā visā PSRS, tā arī Latvijā notika plaši [[ebreji|ebreju]] kultūras darbinieku un ārstu aresti. Viņus apsūdzēja ebreju nacionālistisko organizāciju veidošanā un piederībā tā saucamajiem &quot;ārstiem indētājiem&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.lv.lv/?menu=lv90&amp;file=1949 Latvijas hronika 1949-1958] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101218140257/http://lv.lv/?menu=lv90&amp;file=1949 |date={{dat|2010|12|18||bez}} }}, lv.lv&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[5. marts]] — mira [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs [[Josifs Staļins]]; pēc viņa nāves sākās pārmaiņas PSRS un arī Latvijā.

== Dzimuši ==
* [[8. aprīlis]] — [[Viktors Čestnovs]], aktieris (miris 2003. gadā)
* [[6. maijs]] — [[Jānis Klaužs]], mežsaimnieks, politiķis
* [[14. jūnijs]] — [[Renāte Pupele]], Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veidotāja un pirmā direktore, ārste (mirusi 2026. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Estere Sāns-Takeuči]] (''Esther Sans Takeuchi''), latviešu izcelsmes ASV ķīmiķe un materiālzinātniece
* [[20. septembris]] — [[Vaira Dundure]], horeogrāfe (mirusi 2013. gadā)
* [[26. septembris]] — [[Aivars Lembergs]], politiķis
* [[10. oktobris]] — [[Viktors Krasovickis]], uzņēmējs
* [[5. novembris]] — [[Boriss Teterevs]], ārsts, uzņēmējs un mecenāts (miris 2019. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Mihails Gruzdovs]], teātra režisors (miris 2023. gadā)

== Miruši ==
* [[8. marts]] — [[Berta Rūmniece]], aktrise (dzimusi 1865. gadā)
* [[23. marts]] — [[Andrejs Auzāns]], latviešu ģenerālis (dzimis 1871. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]], sabiedriskais darbinieks, Rīgas domes deputāts un Rīgas pilsētas mērs (dzimis 1862. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Aldis Bergmanis. [https://web.archive.org/web/20100805171357/http://vip.latnet.lv/lpra/a_bergm.htm Politiskās pārmaiņas Latvijā un dramatiskais 1953.gads]


{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1953. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1953. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>6kmbr7c4sp17bewhh0aarbkyxjhrc00</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rimi Baltic</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95935</id>
    <revision>
      <id>4493227</id>
      <parentid>4479313</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:42:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44220" sha1="8cqjclwk0k3b71q37rt5thy7zdqdj4s" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Rimi Baltic''
| services = 
| footnotes = 
| homepage = {{URL|rimibaltic.com}}&lt;br /&gt;{{URL|rimi.lv}}
| traded_as = 
| subsid = Rimi Igaunija (Rimi Eesti Food AS)&lt;br /&gt; Rimi Latvija (Rimi Latvia, SIA)&lt;br /&gt; Rimi Lietuva (Rimi Lietuva, UAB)
| divisions = 
| parent = 
| num_employees = 11 200&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}&lt;/ref&gt;
| owner = ''[[Salling Group]]'' {{DEN}}
| equity = 
| assets = 
| aum = 
| net_income = 
| operating_income = 
| revenue = [[eiro|EUR]] 917 201 mil. (2019)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/news/post/news5eb5820269ab3+Mazumtirgot%C4%81js__Rimi_Latvia__p%C4%93rn_nopeln%C4%ABja_33_16_miljonus_eiro__apgroz%C4%ABjums_pieauga_par_2_6_|title=Mazumtirgotājs &quot;Rimi Latvia&quot; pērn nopelnīja 33,16 miljonus eiro, apgrozījums pieauga par 2,6% {{!}} Ziņas|website=www.firmas.lv|access-date=2020-12-23}}&lt;/ref&gt;
| products = 
| logo = [[Attēls:Rimi Baltic Logo.svg|270px]]
| industry = 
| key_people = Giedrjus Bandzevičs&lt;br /&gt;(Valdes priekšsēdētājs) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}&lt;/ref&gt;
| area_served = {{karogs|Igaunija}} (90 veikali)&lt;br /&gt;{{karogs|Latvija}} (140 veikali)&lt;br /&gt;{{karogs|Lietuva}} (82 veikali)
| location_country = {{LAT}}
| location_city = [[Rīga]]
| defunct = 
| founder = 
| foundation = |2005. gadā (1996. gadā)
| successor = 
| predecessor = 
| fate = 
| genre = [[Mazumtirdzniecība]]
| type = 
| caption = 
| intl = 
}}

'''''Rimi Baltic''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas bāzēts [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. ''Rimi Baltic'' veikalu tīkls pieder [[Dānija]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Salling Group]]'' (līdz 2025. gadam ''Rimi'' īpašnieks bija [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]''). ''Rimi Baltic'' ietilpst uzņēmumi ''Rimi Latvia'' ([[Latvija|Latvijā]]), ''Rimi Lietuva'' ([[Lietuva|Lietuvā]]) un ''Rimi Eesti Food'' ([[Igaunija|Igaunijā]]). Šobrīd Baltijā ir 314 ''Rimi'' veikali, kā arī trīs preču izplatīšanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma veikalos un administrācijā strādā vairāk kā {{sk|11200}} darbinieki.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/par-mums|title=Par mums|website=rimi.lv|access-date=2025-02-05}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā ar apgrozījumu 830 874 miljoni eiro ''Rimi Latvia'' ieņēma pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], sekojot ''[[Maxima Latvija]]'', kuras apgrozījums bija 723 05 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/maxima-latvija-pern-stradajusi-ar-rekordpelnu-un-apgrozijumu.d?id=50073725|title='Maxima Latvija' pērn strādājusi ar rekordpeļņu un apgrozījumu|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-05-29|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/rimi-latvia-pelna-pagajusaja-gada-sasniegusi-32-079-miljonus-eiro.d?id=49107937|title='Rimi Latvia' peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 32,079 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2017-08-04|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā 36 vietās Latvijā darbojās 39 ''Rimi Hyper'', 37 ''Rimi Super'', 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Veikalu kategorijas ==
Rimi veikalus iedala vairākās kategorijās (formātos), kuru dalījums ir atkarīgs no preču klāsta, kā arī veikala izmēra:
* ''Rimi Hyper'' — hipermārketi;
* ''Rimi Super'' — [[lielveikals|lielveikali]];
* ''Rimi Mini'' — mazā formāta veikali;
* ''Rimi Express'' — ātrās iepirkšanās veikali.

''Rimi'' lielveikalu (iepriekš pazīstami arī kā kompaktie hipermārketi) interjera dizainu var redzēt ICA mazākos lielveikalos [[Zviedrija|Zviedrijā]], tādos kā ''ICA Maxi Västra Hamnen'' [[Malme|Malmē]] un ''ICA Maxi Enköping.''

== Vēsture ==
Uzņēmums ''Rimi Baltic'' tika izveidots 2004. gadā kā [[Somija]]s ''[[Kesko|Kesko Food]]'' un [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]'' kopuzņēmums ar 50 % daļu katrai. Abi uzņēmumi vienojās par darbības apvienošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Oficiāli ''Rimi Baltic'' darbu uzsāka 2005. gada 1. janvārī.

Pirms tam ''Kesko Food'' piederēja 6 ''Citymarket'' hipermārketu un 45 ''Säästumarket'' zemo cenu veikalu ķēde [[Igaunija|Igaunijā]], kā arī 5 ''Citymarket'' hipermārketu un 17 ''Super Netto'' zemo cenu veikalu ķēde [[Latvija|Latvijā]]. ''ICA'' piederēja 33 ''Rimi'' veikalu (supermārketu un kompakto hipermārketu) ķēde visās trijās Baltijas valstīs. Pēc apvienošanās 2005. gada laikā visi ''Citymarket'' veikali tika rekonstruēti par ''Rimi Hypermarket'' veikaliem.

2006. gada nogalē ''Kesko Food'' nolēma izstāties no apvienotās kompānijas un pārdeva ''Rimi Baltic'' daļas ''ICA'', tādējādi no 2007. gada 1. janvāra ''Rimi Baltic'' pilnībā piederēja kompānijai ''ICA AB''. Darījumi ar īpašumiem, kas attiecās uz ''Kesko'' īpašumtiesībām uz bijušajiem ''Citymarket'' veikaliem, tika pabeigti dažas dienas vēlāk.

2009. gada nogalē visā Baltijas reģionā ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Jaunais formāts ietvēra pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu — nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.&lt;ref name=&quot;rimi.lv&quot;&gt;https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-piesaka-jaunu-konceptu-un-atver-veikalu-nicgales-iela&lt;/ref&gt;

2010. gadā, saistībā ar ekonomisko recesiju, pēc pirmajā pusgadā piedzīvotā pārdošanas apjomu krituma, Lietuvā līdz gada beigām tika slēgti 24 nerentabli ''Rimi'' veikali. ''Rimi Baltic'' grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2010. gada pirmajā pusgadā bija 524,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas samazinājās par 12,5 %. Latvijā tika reģistrēts kritums par 12,1 %, Lietuvā par 16,9 %, bet Igaunijā par 10,1 %.&lt;ref&gt;[http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva Rimi jāslēdz trešdaļa veikalu Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100823044439/http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva# |date={{dat|2010|08|23||bez}} }}, db.lv {{dat|2010|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 23. decembrī ''ICA Gruppen'' noslēdza vienošanās par Lietuvas uzņēmuma ''[[Palink|UAB Palink]]'' pirkšanu par 213 miljoniem eiro. ''Palink'' pārvaldīja Lietuvā otro lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ''IKI''.&lt;ref name=&quot;DB 2016.12&quot; /&gt; Lietuvas Konkurences padome šo iegādi atļāva 2017. gada oktobrī ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 ''Rimi'' un ''Iki'' veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.&lt;ref name=&quot;TVNET 2017.10&quot; /&gt; 2018. gada marta vidū ''Rimi Lietuva'' iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji &quot;nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci&quot;, kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta ''Iki'' pārdošana ''Rimi''.&lt;ref name=&quot;Jauns.lv 2018.04.18&quot; /&gt;

2025. gada 5. martā tika paziņots, ka ''[[ICA AB]]'' ir vienojies par 1,3 miljardiem eiro pārdot ''Rimi Baltic'' [[Dānija]]s mazumtirdzniecības grupai ''[[Salling Group]]''.&lt;ref name=&quot;delfi 2025.03.05&quot; /&gt; 5. maijā ''Rimi Baltic'' pārdošanu atļāva [[Eiropas Komisija]]. Darījums tika pabeigts 2. jūnijā.
Jaunā ''Rimi'' stratēģija, kuru saka izstrādāt jau pirms pārdošanas un kura saskan ar ''Salling Group'' zemo cenu politiku, paredz nepārtikas un dārgāko pārtikas preču piedāvājuma samazināšanu veikalos, uz to rēķina palielinot salīdzinoši lēto un vidēji dārgo preču daudzumu. Tai skaitā plānots līdz 33 % pacelt pēc veikalu tīkla pasūtījuma ražoto preču daudzumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-prece-pazudis-no-rimi-plauktiem-tirdzniecibas-tikls-ievies-jaunu-biznesa-strategiju-kas-vel-tiks-iznemts-no-sortimenta|title=Šī prece pazudīs no “Rimi” plauktiem! Tirdzniecības tīkls ievieš jaunu biznesa stratēģiju – kas vēl tiks izņemts no sortimenta?|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 7. janvārī SIA ''Rimi Baltic'' vienojās izpirkt ''Rimi'' noliktavu ārpakalpojumu sniedzēja SIA ''HAVI Logistics'' 100 % kapitāldaļas (to skaitā ''Havi Logistics UAB'' Lietuvā un ''Havi Logistics OÜ'' Igaunijā).&lt;ref name=&quot;db 2026.01.07&quot; /&gt;

=== Rimi Latvia ===
[[Attēls:RIMI Hypermarket logo.jpg|thumb|150px|''Rimi Hypermarket'' logo līdz 2010. gadam]]
[[Attēls:Super Netto old logo.png|thumb|''Supernetto'' sākotnējais logo līdz 2008. gadam]]
''Rimi Latvia'' vēsture aizsākās 1996. gadā, kad [[Latvija|Latvijā]] nodibināja uzņēmumu SIA &quot;Rimi Baltija&quot;. [[1997]]. gada 20. [[februāris|februārī]] tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|&quot;Dole&quot;]] atklāja pirmo ''Rimi'' veikalu Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-par-vienu-cenu-vares-nopirkt-divus-produktus-179665|title=Rimi par vienu cenu varēs nopirkt divus produktus|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2000. gads|2000]]. gadā ''Rimi Baltija'' apvienojās ar 1993. gadā dibināto [[Interpegro]] tīklu, kurš 1990. gadu beigās bija vadošais mazumtirdzniecības tīkls Latvijā, kā rezultātā ''Rimi Baltija'' kļuva par tirgus līderi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/39517363/delfi-apskats-latvijas-mazumtirdzniecibas-pazudusie-zimoli|title='Delfi' apskats: Latvijas mazumtirdzniecības pazudušie zīmoli|website=Delfi|access-date=2026-04-20|date=2011-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2001. gads|2001]]. gadā Latvijā ienāca Somijas uzņēmums [[Kesko|Kesko Food]] un tika atklāts pirmais lielveikals ''Citymarket''. Tajā pašā gadā nodibināja uzņēmumu SIA &quot;Rimi Latvia&quot;. 2001. gada maijā atklāja pirmo hipermārketu Latvijā — ''MAXI RIMI'' hipermārketu tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]. 2002. gadā ''Kesko'' Latvijā atklāja pirmo zemo cenu veikalu ''Supernetto''. Tas atradās Saharova ielā 23a [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielā]] 161 atklāja ''Rimi'' izplatīšanas centru, kas bija pirmais un lielākais ''Rimi'' izplatīšanas centrs Baltijas valstīs.&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=15315 Rīgā topošā &quot;Rimi&quot; noliktavu un biroju ēka būs uzņēmuma centrālais ofiss Baltijas valstīs], financenet.lv, {{dat|2002|8|30|SK}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Rimi'' investori [[Zviedrija]]s kompānija ''ICA AB'' un [[Somija]]s kompānija Kesko Food Ltd parakstīja nodomu protokolu par kopuzņēmuma izveidi Baltijas valstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |title=Rimi Latvia vēsture |access-date={{dat|2009|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325102647/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2004. gadā ieviesa jauno ''Rimi'' hipermārketu koncepciju, atbilstoši tai pārveidojot visus kompānijas hipermārketus, bet 2005. gada 1. janvārī darbību Baltijas valstīs sāka kopuzņēmums ''Rimi Baltic''.&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=31248 Darbību uzsāk &quot;Rimi&quot; un &quot;Kesko Food&quot; kopuzņēmums &quot;Rimi Baltic&quot;], tvnet.lv, {{dat|2005|1|3|SK}}&lt;/ref&gt; 2005. gada laikā ''Rimi'' lielveikalus pārveidoja atbilstoši jaunajai koncepcijai ar jaunu logo un interjeru. 2006. gadā Zviedrijas kompānija ''ICA AB'', iegādājoties ''Kesko'' daļu, pilnībā pārņēma savā īpašumā ''Rimi Baltic''.[[Attēls:Supernetto logo.jpg|thumb|150px|''Supernetto'' jaunais logo]]2007. gadā ''Rimi'' zīmolu atzina par spēcīgāko starp tirdzniecības tīkliem Latvijā.&lt;ref&gt;[http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 Rimi — labākais zīmols starp tirdzniecības tīkliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007154332/http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} {{dat|2007|6|13|SK}}&lt;/ref&gt; [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā [[Ādaži|Ādažos]] tika atvērts pirmais jaunā vizuālā koncepta zemo cenu veikals ''Supernetto''. Līdz 2009. gada vidum Latvijā pārveidoja visus ''Supernetto'' veikalus.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/4919204/adazos-durvis-ver-jauns-zemo-cenu-veikals-supernetto Ādažos durvis ver jauns zemo cenu veikals ''Supernetto''], tvnet.lv, {{dat|2008|6|20|SK}}&lt;/ref&gt;

2009. gada nogalē ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Pirmais jaunā formāta veikals Latvijā bija ''Rimi'' &quot;Nīcgale&quot; tirdzniecības centrā &quot;Minska&quot;, ko atvēra 2009. gada [[22. decembris|22. decembrī]].&lt;ref name=&quot;rimi.lv&quot;/&gt;

=== Sauklis ===
Rimi veikaliem Latvijā ir bijuši saukļi: &quot;Mans ♡ veikals&quot;, &quot;Vienmēr labāk, lētāk ērtāk&quot;, &quot;Tuvāk sirdij, tuvāk mājām&quot;, &quot;Maksā mazāk, dzīvo labāk!&quot; un &quot;Tas nav veikals, tā ir dzīve&quot;. No 2019. gada rudens līdz 2025. gada vasarai sauklis bija &quot;Katra diena arvien labāka&quot;, Kopš 2025. gada vasaras sauklis ir &quot;Gudra izvēle&quot;, tas ir saistītas ar veikala tīkla jauno īpašnieku, maiņas dēļ.

== Vadība ==
''Rimi Baltic'' vadība:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|last=|first=|website=rimibaltic.com|access-date=05.04.2019|date=|archive-date=24.11.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}&lt;/ref&gt;
* Giedrius Bandzevičs — ''Rimi Baltic'' valdes priekšsēdētājs
** Valdis Turlais — ''Rimi Latvia'' valdes priekšsēdētājs
** Kristela Metsa — ''Rimi Eesti food'' valdes priekšsēdētāja
** Vaids Lukoševičs — ''Rimi Lietuva'' valdes priekšsēdētājs
** Irina Briže — finanšu direktore
** Vaido Padumē — sortimenta un iepirkumu direktors
** Zane Ermansone — digitālās attīstības direktore
** Mečislavs Maculēvičs — personāla direktors

''Rimi Latvia'' vadība:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/vadiba|title=Rimi - Vadība|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=05.04.2019|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Valdis Turlais — valdes priekšsēdētājs
** Gatis Pakalnieks — hipermārketu tīkla direktors
** Oļegs Kopačs — veikalu tīkla ''Rimi Mini'' direktors
** Inese Pētersone — kategoriju departamenta direktore
** Gundega Kirilka — personāla vadītāja
** Kristīne Ciemīte — mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
** Vjačeslavs Gavriļuks — piegādes tīkla procesu direktors
** Kristīne Miezīte-Zeltiņa — finanšu un biznesa kontroles vadītāja
** Māris Gailīts — nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības vadītājs
** Andrejs Akermanis — supermārketu tīkla direktors

== Veikali ==
[[Attēls:Rimi Alfa.JPG|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības parkā &quot;[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]&quot; [[Rīga|Rīgā]].]]
[[Attēls:Rimi Jugla.JPG|thumb|250px|''Rimi Super'' [[Jugla (Rīga)|Juglā]].]]
[[Attēls:Hyper rimi.jpg|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības centrs [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]].]]
Latvijā šobrīd ir 39 ''Rimi'' ''Hyper'', 37 ''Rimi'' ''Super,'' 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali. Lietuvā uzņēmums pašlaik darbojas ar 40 ''Rimi'' ''Hyper,'' 39 ''Rimi'' ''Super'' un 11 ''Rimi Express'' veikaliem, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas 17 ''Rimi'' ''Hyper'', 26 ''Rimi'' ''Super'', 36 ''Rimi Mini'' un 3 ''Rimi Express'' veikali.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.ee/kauplused|title=Rimi - Kauplused|last=|first=|website=www.rimi.ee|access-date=02.07.2019|date=|language=ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lt/parduotuves|title=Rimi - Parduotuvės|last=|first=|website=www.rimi.lt|access-date=02.07.2019|date=|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=02.07.2019|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |
!width=&quot;75&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Latvija
!width=&quot;75&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Lietuva
!width=&quot;75&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Igaunija
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | ''Rimi Baltic''
|-
| Kopējais veikalu skaits
| align=&quot;center&quot; | 140
| align=&quot;center&quot; | 82
| align=&quot;center&quot; |90
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |312
|-
|
* ''Rimi'' ''Hyper''
| align=&quot;center&quot; |39
| align=&quot;center&quot; |40
| align=&quot;center&quot; |17
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |96
|-
|
* ''Rimi'' ''Super''
| align=&quot;center&quot; |37
| align=&quot;center&quot; |39
| align=&quot;center&quot; |26
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |102
|-
|
* ''Rimi Mini''
| align=&quot;center&quot; |58
| align=&quot;center&quot; | 0
| align=&quot;center&quot; |36
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |94
|-
|
* ''Rimi Express''
| align=&quot;center&quot; |6
| align=&quot;center&quot; |11
| align=&quot;center&quot; |3
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |20
|-
| Darbinieku skaits
| align=&quot;center&quot; | 5 717
| align=&quot;center&quot; | 3 240
| align=&quot;center&quot; | 2 790
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |11 520
|-
| Apgrozījums, [[eiro]] (2017)&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rimi-latvia-pern-sasniedzis-rekordapgrozijumu-un-pelnu.d?id=51081185 'Rimi Latvia' pērn sasniedzis rekordapgrozījumu un peļņu], delfi.lv {{dat|2018|5|13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43|title=«Rimi Baltic» veikalu apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%; Latvijā kāpums par 4,3%|website=Financenet|access-date=2018-05-02|language=lv|archive-date=2018-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180208234731/http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; | 893,7 milj.
| align=&quot;center&quot; | 313,2 milj.
| align=&quot;center&quot; | 377,6 milj.
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | 1,585 mljrd.
|-
|}

== Izplatīšanas centri ==
=== Rimi Latvia ===
2003. gadā uzbūvētais ''Rimi'' izplatīšanas centrs [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] ir modernākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], tas nodrošina svaigas produkcijas piegādi visiem uzņēmuma ''Rimi Latvia'' veikaliem [[Rīga|Rīgā]] un citos [[Latvija]]s novados. Izplatīšanas kompleksa izveidē, celtniecībā un iekārtās uzņēmums investējis 13 miljonus [[Lats|latu]]. Izveidojot šo centru, būtiski tika atvieglots piegādātāju darbs un samazināta transporta plūsma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Izplatīšanas centra teritorija ir 28 tūkstoši m², darbinieku skaits aptuveni 600. Mēneša laikā preču aprites plūsma izplatīšanas centrā pārsniedz 30 000 tonnas.&lt;ref&gt;[http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ Rimi izplatīšanas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091117142030/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ |date={{dat|2009|11|17||bez}} }}, rimi.lv&lt;/ref&gt;

''Rimi'' Izplatīšanas centrā atrodas saldēto un atdzesēto produktu noliktavas, augļu un dārzeņu, sauso un iepakoto preču noliktavas, kā arī atgriežamā iepakojuma preču un muitas zona. Preču piegādes zonā (dokos) vienlaikus var apkalpot vairāk nekā 40 automašīnas. Dažas noliktavas strādā visu diennakti.

Loģistikas servisu un personālu izplatīšanas kompleksā nodrošināja SIA &quot;BalDis&quot;, kas ir starptautiskā loģistikas uzņēmuma ''Havi Logistics'' meitas uzņēmums.&lt;ref&gt;[http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp HAVI Logistics in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715090935/http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}, havi-logistics.com {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2009. gada oktobrī SIA &quot;BalDis&quot; mainīja savu nosaukumu uz ''Havi Logistics''.

2018. gada nogalē tika uzsākti pārbūves darbi ''Rimi'' noliktavu telpās Augusta Deglava ielā, tādēļ 2018. gada septembrī ''Rimi Latvia'' pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā. Realizējot loģistikas centra projektu, ''Rimi'' noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu ''Rimi'' veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. Plānots, ka noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-logistikas-centru-buves-yit-kausta|title=Rimi loģistikas centru būvēs YIT Kausta|website=www.rimi.lv|access-date=2018-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada nogalē ''ICA Gruppen'' loģistikas centru Deglava ielā pārdeva ''HAVI'' grupai, lai samazinātu savus parādus.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-83-miljoniem-eiro-pardots-rimi-baltic-logistikas-centrs-514324|title=Par 83 miljoniem eiro pārdots Rimi Baltic loģistikas centrs|website=Dienas Bizness|access-date=2023-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus ''Rimi'' parakstīja līgumu, ka tas uz 15 gadiem paliks šī centra nomnieks.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Veikalu tīkls Latvijā ==
=== ''Rimi Hyper'' ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;220&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Veikals
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Platība
!width=&quot;200&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Adrese
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Tika atvērts
|-
|Rimi SHM &quot;Apelsīns&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1890
|[[Ādaži]], Rīgas gatve 5
|2016. gada 13. maijs
|-
|Rimi SHM &quot;Pionieru&quot;
|
|[[Bauska]], Pionieru iela 2
|2002. gada 14. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;Cietokšņa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2008
|[[Daugavpils]], Cietokšņa iela 70
|2004. gada 18. jūnijs
|-
|Rimi SHM &quot;Brīvības&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1900
|[[Dobele]], Brīvības iela 30
|2015. gada 17. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;Sāga&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2910
|[[Ulbroka]], Biķeru iela 4
|2020. gada 10. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;RAF&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5000
|[[Jelgava]], Rīgas iela 48
|2014. gada 25. jūlijs
|-
|Rimi CHM &quot;Vivo&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3024
|[[Jelgava]], Katoļu iela 18
|2003. gada 27. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;Vienības&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2824
|[[Jēkabpils]], Vienības iela 7
|2015. gada 5. jūnijs
|-
|Rimi SHM &quot;Kauguri&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1829
|[[Jūrmala]], Talsu šoseja 29
|2002. gada 6. jūnijs
|-
|Rimi SHM &quot;Sūru&quot;
|align=&quot;center&quot; |1591
|[[Kuldīga]], Sūru iela 2
|2026. gada 21. maijs&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(''2002. gada 12. decembris'')&lt;/small&gt;
|-
|Rimi SHM &quot;A7&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2500
|[[Ķekavas novads]], Džutas, [[Krustkalni]]
|2013. gada 3. maijs
|-
|Rimi CHM &quot;Ostmala&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2320 &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(''agrāk 3200'')&lt;/small&gt;
|[[Liepāja]], K. Zāles laukums 8
|2020. gada 14. augusts &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(''2004. gada 25. novembris'')&lt;/small&gt;
|-
|Rimi SHM &quot;Rietumu centrs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2000
|[[Liepāja]], Jaunā Ostmala 3/5
|2014. gada 29. maijs
|-
|Rimi SHM &quot;Mārupe&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1879
|[[Mārupe]], Daugavas iela 31
|2015. gada 30. jūnijs
|-
|Rimi SHM &quot;Rīgas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4000
|[[Ogre]], Rīgas iela 33
|2014. gada 5. septembris
|-
|Rimi SHM &quot;Atbrīvošanas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2911
|[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 138
|2015. gada 3. novembris
|-
| Rimi LHM &quot;[[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6000
|[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 372
| 2001. gada 24. maijs
|-
| Rimi SHM &quot;Biķernieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4000
|[[Rīga]], [[Biķernieku iela]] 160
| 2012. gada 19. jūnijs
|-
| Rimi CHM &quot;P.Brieža&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2841
|[[Rīga]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 33a
| 2002. gada 28. novembris
|-
| Rimi LHM &quot;Damme&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5205
|[[Rīga]], [[Kurzemes prospekts]] 1a
| 2011. gada 3. marts
|-
| Rimi SHM &quot;Deglava&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2000
|[[Rīga]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 110
| 2009. gada 1. decembris
|-
| Rimi HM &quot;Gaiļezers&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Gaiļezera iela]] 8
| 2019. gada 12. decembris
|-
| Rimi SHM &quot;Gramzdas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4000
|[[Rīga]], [[Imantas 15. līnija]] 7
| 2015. gada 28. aprīlis
|-
| Rimi SHM &quot;Mežaparks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1879
|[[Rīga]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] 6
| 2024. gada 28. novembris
|-
| Rimi SHM &quot;Mīlgrāvja&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1553
|[[Rīga]], [[Mīlgrāvja iela]] 6
| 2009. gada 30. janvāris
|-
| Rimi LHM &quot;[[Iepirkšanās centrs &quot;Olimpia&quot;|Olympia]]&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6122
|[[Rīga]], [[Āzenes iela]] 5
| 2002. gada 12. decembris
|-
|Rimi SHM &quot;[[Origo]]&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Stacijas laukums 2
| 2020. gada 31. marts &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(''2003. gada 8. maijs'')&lt;/small&gt;
|-
| Rimi CHM &quot;Ozols&quot; &lt;small&gt;(''agrāk Rimi &quot;[[Galerija Azur|Azur]]&quot;'')&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 4083 &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(''agrāk 6233'')&lt;/small&gt;
|[[Rīga]], [[Mazā Rencēnu iela]] 1
| 2019. gada 25. jūlijs &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(''2006. gada 24. augusts'')&lt;/small&gt;
|-
| Rimi LHM &quot;[[Tirdzniecības centrs &quot;Spice&quot;|Spice]]&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6574
|[[Rīga]], [[Jaunmoku iela]] 21
| 2001. gada 27. septembris
|-
| Rimi CHM &quot;Stirnu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2960
|[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 26
| 2006. gada 25. oktobris
|-
| Rimi CHM &quot;Teika Plaza&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2045
|[[Rīga]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201
| 2024. gada 29. augusts
|-
| Rimi CHM &quot;Valdemāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3167
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112
| 2003. gada 10. aprīlis
|-
| Rimi CHM &quot;Ziepniekkalns&quot; (&quot;Aleja&quot;)
| align=&quot;center&quot; | 4300
|[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 194a
| 2020. gada 15. maijs
|-
| Rimi CHM &quot;Zoom&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3045
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 400
| 2006. gada 11. augusts
|-
|Rimi SHM &quot;Slokas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3700
|[[Salaspils]], Skolas iela 4e
|2012. gada 1. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;Strēlnieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1862
|[[Sigulda]], Strēlnieku iela 2
|2017. gada 12. decembris
|-
|Rimi SHM &quot;Pasta&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5000
|[[Tukums]], Pasta iela 14
|2012. gada 16. marts
|-
|Rimi SHM &quot;Rīgas 74&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2040
|[[Valmiera]], Rīgas iela 74
|2019. gada 20. decembris
|-
|Rimi CHM &quot;Tobago&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2876
|[[Ventspils]], Lielais prospekts 3/5
|2003. gada 19. jūnijs
|-
|}

=== ''Rimi Super'' ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Veikals
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Platība
!width=&quot;200&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Adrese
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Tika atvērts
|-
|Rimi &quot;Carnikava&quot;
| align=&quot;center&quot; |948
|[[Carnikava]], Atpūtas iela 1
| 2025. gada 20. februāris
|-
|Rimi &quot;Raiņa&quot;
| align=&quot;center&quot; |1000
|[[Cēsis]], Raiņa iela 26/28
| 2014. gada 19. augusts ''(2006. gada 6. janvāris Supenetto)''
|-
|Rimi &quot;Daugavpils&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Daugavpils]], 18. Novembra iela 136
| 2002. gada 12. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Ditton&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1300
| [[Daugavpils]], Cietokšņa iela 60
| 2012. gada 3. aprīlis
|-
|Rimi &quot;Peldu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1015
| [[Ikšķile]], Peldu iela 2
| 2025. gada 18. decembris
|-
|Rimi &quot;Satiksme&quot;
| align=&quot;center&quot; | 900
| [[Jelgava]], Satiksmes iela 35
| 2014. gada 6. novembris
|-
|Rimi &quot;Lielupe&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1200
| [[Jūrmala]], Viestura iela 22
| 2000. gada 23. novembris
|-
|Rimi &quot;Rīgas (Ķekava)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 
|[[Ķekava]], Rīgas iela 22
|2021. gada 21. decembris
|-
|Rimi &quot;Liepāja&quot;
| align=&quot;center&quot; | 925
| [[Liepāja]], Ziemeļu iela 13
| 2020. gada 19. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Madona&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Madona]], Saules iela 6
| 2003. gada decembris
|-
|Rimi &quot;Lambertu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1020
| [[Mārupe]], Lambertu iela 35
| 2025. gada 19. decembris
|-
|Rimi &quot;Stacijas&quot;
|
|[[Olaine]], Stacijas iela 8
| 2015. gada 9. aprīlis
''(2008. gada 12. septembris Supernetto)''
|-
|Rimi &quot;Piņķi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1068
| [[Piņķi]], Rīgas iela 23
| 2023. gada 21. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Āgenskalns&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1587
| [[Rīga]], Mārupes iela 10a
| 2015. gada 15. septembris
|-
|Rimi &quot;Anniņmuižas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1600
| [[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 40a
| 2003. gada 9. oktobris
|-
|Rimi &quot;Barona centrs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1500
| [[Rīga]], Krišjāņa Barona 46
| 1999. gada 1. novembris
|-
|Rimi &quot;[[Bērnu pasaule]]&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Matīsa iela 25
| 2000. gads
|-
|Rimi &quot;Briāna&quot;
| align=&quot;center&quot; | 950
| [[Rīga]], Krišjāņa Valdemāra iela 62
| 2013. gada 12. septembris
|-
|Rimi &quot;[[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Latgales iela 357
| 1997. gada 20. februāris
|-
|Rimi &quot;Dzelzavas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1400
| [[Rīga]], Dzelzavas iela 78
| 2019. gada 6. februāris
''(1999. gada 6. septembris)''
|-
|Rimi &quot;[[Galerija Centrs]]&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Audēju iela 16
| 1997. gada 4. decembris
|-
|Rimi &quot;[[Galleria Riga]]&quot;
| align=&quot;center&quot; | 860
| [[Rīga]], Dzirnavu iela 67
| 2010. gada 22. oktobris
|-
|Rimi &quot;Juglas centrs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1800
| [[Rīga]], Juglas krastmala 2
| 2002. gada 31. janvāris
|-
|Rimi &quot;Lidoņu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 775
| [[Rīga]], Lidoņu iela 27
| 2017. gada 31. augusts
|-
| Rimi &quot;Lielezeres&quot;
| align=&quot;center&quot; | 957
| [[Rīga]], Lielezeres iela 18
| 2025. gada 10. jūlijs
|-
|Rimi &quot;Purvciems&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Nīcgales iela 2
| 1997. gada augusts
|-
|Rimi &quot;Prūšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1200
| [[Rīga]], Prūšu iela 2b
| 2011. gada 16. novembris
|-
|Rimi &quot;Sadovņikova&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1012
| [[Rīga]], Firsa Sadovņikova iela 14
| 2024. gada 7. novembris
|-
|Rimi &quot;Saharova&quot;
| align=&quot;center&quot; | 973
| [[Rīga]], Saharova iela 23a
| 2015. gada 29. decembris ''(2002. gada 20. jūnijā tika atklāts pirmais Supernetto)''
|-
|Rimi &quot;Seiles&quot;
|
|[[Rīga]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]] 6
|2006. gada 14. jūlijs ''(Supernetto)''
|-
|Rimi &quot;Skanste&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1025
|[[Rīga]], Skanstes iela 17
| 2025. gada 11. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Valdeķu&quot;
|
|[[Rīga]], Valdeķu iela 51a
| 2009. gads
|-
|Rimi &quot;Valdlauči&quot;
| align=&quot;center&quot; | 741
| [[Rīga]], Valdlauču iela 2
| 2023. gada 6. aprīlis
|-
|Rimi &quot;Vecmīlgrāvis&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Augusta Dombrovska iela 23
| 2000. gada aprīlis
|-
|Rimi &quot;Vienības&quot;
| align=&quot;center&quot; | 830
| [[Rīga]], Vienības gatve 95
| 2000. gada 15. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Jelgavas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1170
| [[Saldus]], Jelgavas iela 1
| 2003. gada 6. decembris
|-
|Rimi &quot;Ainažu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1016
| [[Saulkrasti]], Ainažu iela 30
| 2024. gada 19. decembris
|-
|Rimi &quot;Talsi 2&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1100
| [[Talsi]], Dundagas iela 18
| 2002. gada 7. februāris
|-
|Rimi &quot;Valmiera&quot;
| align=&quot;center&quot; | 900
| [[Valmiera]], Fabrikas iela 2
| 2011. gada 10. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Poruka&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1100
|[[Ventspils]], Jāņa Poruka iela 5
| 2012. gada 12. septembris ''(2009. gada 8. maijs Supernetto)''
|-
|}

=== ''Rimi Mini'' ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Veikals
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Platība
!width=&quot;200&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Adrese
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Tika atvērts
|-
|Rimi &quot;Ādaži&quot;
|
|[[Ādaži]], Gaujas iela 6
|2008. gada 20. jūnijs ''(Superneto)''
|-
|Rimi &quot;Spīdolas&quot;
|
|[[Aizkraukle]], Spīdolas iela 17
|
|-
|Rimi &quot;Alūksne&quot;
| align=&quot;center&quot; | 572
|[[Alūksne]], Pils iela 72
|2022. gada 24. augusts
|-
|Rimi &quot;Brīvības&quot;
|
|[[Balvi]], Brīvības iela 57
|
|-
| Rimi &quot;Zaļā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 466
| [[Bauska]], Zaļā iela 3
| 2017. gada 5. decembris
|-
|Rimi &quot;Smilšu&quot;
|
|[[Daugavpils]], Smilšu iela 92b
|2015. gada 16. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Viestura&quot;
|
|[[Daugavpils]], Viestura iela 10
|2005. gada 11. februāris ''(Supernetto)''
|-
|Rimi &quot;Dobele&quot;
|
|[[Dobele]], Brīvības iela 10a
|
|-
|Rimi &quot;Blaumaņa&quot;
|
|[[Gulbene]], Blaumaņa iela 24
|2006. gada 15. decembris ''(Supernetto)''
|-
|Rimi &quot;Ikšķile&quot;
|
|[[Ikšķile]], Melioratoru iela 1a
|2010. gada 27. augusts ''(Supernetto)''
|-
|Rimi &quot;Nākotnes&quot;
|
|[[Jēkabpils]], Nākotnes iela 2
|
|-
|Rimi &quot;Rīgas&quot;
|
|[[Jēkabpils]], Rīgas iela 120
|
|-
|Rimi &quot;Jūrmala&quot;
|
|[[Jūrmala]], Raiņa iela 74
|2019. gada 27. februāris
|-
|Rimi &quot;Piltenes&quot;
|
|[[Kuldīga]], Piltenes iela 27
|
|-
|Rimi &quot;Ezerkrasts&quot;
|
|[[Liepāja]], Ganību iela 175/177
|
|-
|Rimi &quot;Kungu&quot;
|
|[[Liepāja]], Kungu iela 40/42
|
|-
| Rimi &quot;Cēsu&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Limbaži]], Cēsu iela 23
| 2018. gada 25. aprīlis
|-
|Rimi &quot;Līvāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1000
|[[Līvāni]], Rīgas iela 89
|2017. gada janvāris
|-
|Rimi &quot;Rūpniecības&quot;
|
|[[Madona]], Rūpniecības iela 47
|
|-
|Rimi &quot;Ozolnieki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 329
|[[Ozolnieki]], Stadiona iela 14
|2024. gada 28. augusts
|-
|Rimi &quot;Galdnieku&quot;
|
|[[Rēzekne]], Galdnieku iela 8
|
|-
|Rimi &quot;Anniņmuižas&quot;
|
|[[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 90
|
|-
|Rimi &quot;Apuzes&quot;
|
|[[Rīga]], Apuzes iela 45
|2009. gada 30. janvāris ''(Supernetto)''
|-
| Rimi &quot;Bauskas 120&quot;
| align=&quot;center&quot; | 566
| [[Rīga]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 120
| 2017. gada 14. novembris
|-
|Rimi &quot;Biķernieku&quot;
|
|[[Rīga]], Biķernieku iela 21
|
|-
|Rimi &quot;Bolderāja&quot;
|
|[[Rīga]], Gobas iela 14
|2005. gada 21. oktobris ''(Supernetto)''
|-
|Rimi &quot;Brīvības&quot;
|
|[[Rīga]], Brīvības iela 171
| 2019. gada 18. decembris
|-
|Rimi &quot;Brīvības&quot;
|
|[[Rīga]], Brīvības gatve 404
|2008. gada 31. oktobris ''(Supernetto)''
|-
|Rimi &quot;Centrālā stacija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 199
|[[Rīga]], Stacijas laukums 2
|2022. gada 16. novembris
|-
|Rimi &quot;Čaka&quot;
|
|[[Rīga]], Čaka iela 136
|2021. gada 22. decembris
|-
| Rimi &quot;Dzelzavas&quot;
|
| [[Rīga]], [[Dzelzavas iela]] 86
|
|-
|Rimi &quot;Ģertrūdes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 220
|[[Rīga]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 66
|2018. gada 21. decembris (2020. gads)
|-
|Rimi &quot;Jugla&quot;
|
|[[Rīga]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] 25
|
|-
|Rimi &quot;Kalnciema&quot;
|
|[[Rīga]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 41
|
|-
|Rimi &quot;Kreimeņu&quot;
|
|[[Rīga]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] 4a
|2005. gada 20. maijs (''Supernetto'')
|-
|Rimi &quot;Magdelēnas&quot;
|
|[[Rīga]], [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 21
|2025. gada 28. maijs
|-
|Rimi &quot;Marijas&quot;
|
|[[Rīga]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 14
|2021. gada 27. janvāris
|-
| Rimi &quot;Merķeļa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 190
|[[Rīga]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] 21
| 2016. gada 22. marts (2023. gads) [Slēgts]
|-
|Rimi &quot;Latgales 220&quot;
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 220b
| 2018. gada 16. maijs
|-
|Rimi &quot;Latgales 256&quot;
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 256b
|
|-
|Rimi &quot;Latgales 427&quot;
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 427e
|
|-
|Rimi &quot;Nīcgales&quot;
|
|[[Rīga]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 53
|
|-
| Rimi &quot;Rīgas Modes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 195
|[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 49
| 2017. gada 9. novembris (2021. gads)
|-
|Rimi &quot;Salaspils&quot;
|
|[[Rīga]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] 20b
|
|-
|Rimi &quot;Tallinas&quot;
|
|[[Rīga]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 86
| 2020. gada 29. aprīlis
|-
|Rimi &quot;Tilta&quot;
|
|[[Rīga]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] 32
|
|-
|Rimi &quot;Tionis&quot;
|
|[[Rīga]], [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] 1a
|
|-
|Rimi &quot;Vaidavas&quot;
|
|[[Rīga]], Vaidavas iela 9b
|
|-
|Rimi &quot;Vaidelote&quot;
| align=&quot;center&quot; | 231
|[[Rīga]], Vaidelotes iela 11a
|2021. gada 25. augusts
|-
|Rimi &quot;Valmieras iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 213
|[[Rīga]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] 33
|2023. gada 11. janvāris
|-
| Rimi &quot;Zolitūdes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1000
| [[Rīga]], Zolitūdes iela 34
| 1999. gada 27. septembris
|-
| Rimi &quot;Saulkrasti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 459,6
| [[Saulkrasti]], Rīgas iela 54
| 2020. gada 14. oktobris
|-
| Rimi &quot;Ventas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 500
| [[Sigulda]], Ventas iela 1
| 2017. gada 22. septembris
|-
|Rimi &quot;Laims&quot;
| align=&quot;center&quot; | 558
|[[Smiltene]], Kalēju iela 7
| 2025. gada 17. decembris
|-
|Rimi &quot;Lielā&quot;
|
|[[Talsi]], Lielā iela 2
|Slēgts no 2026. gada 15. janvāra&lt;ref&gt;[https://www.rimi.lv/veikali/liela-mini-rimi Rimi. Talsi Lielā]&lt;/ref&gt;
|-
|Rimi &quot;Rubenes&quot;
|
|[[Valmiera]], Rubenes iela 51
|
|-
|Rimi &quot;Tārgales&quot;
|
|[[Ventspils]], Tārgales iela 62
|
|-
|}

=== ''Rimi Express'' ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Veikals
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Platība
!width=&quot;200&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Adrese
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Tika atvērts
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Slēgts
|-
| Rimi &quot;Aspazijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Aspazijas bulvāris]] 28
| 2019. gada 5. decembris
|2020. gadā
|-
| Rimi &quot;Barona&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 20
| 2019. gada 18. aprīlis
|2020. gadā
|-
| Rimi &quot;Grēcinieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 127
|[[Rīga]], [[Grēcinieku iela]] 22
| 2015. gada 15. decembris
| 2020. gadā
|-
|Rimi &quot;Kungu&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] 1
|2019. gada 23. oktobris
|
|-
|Rimi &quot;Olimpiskais&quot;
| align=&quot;center&quot; | 47
|[[Rīga]], [[Grostonas iela (Rīga)|Grostonas iela]] 6b
|2021. gada 16. novembris
|
|-
| Rimi &quot;Pērnavas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 152
|[[Rīga]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 36
| 2018. gada 5. janvāris
|
|-
| Rimi &quot;Šķūņu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 120
|[[Rīga]], [[Skaņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]] 19
| 2018. gada 1. marts
|
|-
| Rimi &quot;Valdemāra&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 21
| 2019. gada 23. maijs
|
|-
|Rimi &quot;Annas&quot;
|
|[[Ventspils]], Annas iela 1
|
| 2024. gadā
|-
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot;&gt;
Attēls:Rimi Mārupe.JPG|''Rimi Hyper'' [[Mārupe|Mārupē]]
Attēls:Rimi Gramzdas.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]]
Attēls:Rimi Zoom.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]
Attēls:Rimi Azur.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]
Attēls:Rimi Stirnu.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi Mīlgrāvis.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]]
Attēls:Rimi Damme.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]]
Attēls:Rimi Valdemāra.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brasa|Brasā]]
Attēls:Rimi hipermārkets Pulkveža Brieža ielā.jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]]
Attēls:Rimi hypermarket Olympia - panoramio.jpg|''Rimi Hyper'' I/C &quot;Olimpia&quot; [[Rīga|Rīgā]]
Attēls:Gaiļezera iela (Rimi).jpg|''Rimi  Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Gaiļezera iela|Gaiļezera ielā]]
Attēls:Rimi Daugavpils.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s otrajā lielākajā pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]]
Attēls:Rimi Jelgava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s ceturtajā lielākajā pilsētā [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Supernetto Jugla.JPG|''Supernetto'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]]
Attēls:Rimi Jelgava (3).JPG|''Rimi Super'' [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Rimi Jelgava (2).JPG|''Rimi Hyper'' RAF centrā, [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Rimi Biķernieku.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]]
Attēls:Rimi Deglava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]]
Attēls:Rimi Sēlija.JPG|''Rimi Hyper'' T/C &quot;Sēlija&quot; [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]
Attēls:Rimi Pļavnieku.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]]
Attēls:Rimi Dzelzavas.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielā]]
Attēls:Rimi express Grēcinieku.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Grēcinieku iela|Grēcinieku ielā]]
Attēls:Rimi express Merķeļa.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]]
Attēls:Rimi express Brīvības.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]
Attēls:Rimi express Šķūņu.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]]
Attēls:Rimi express Pērnavas.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielā]]
Attēls:Rimi Minska.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi A7.jpg|''Rimi Hyper'' [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]
Attēls:Rimi Vienības.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]]
Attēls:Veikals Zolitūdes un Rostokas ielu krustojumā, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielā]]
Attēls:Rimi Biķernieku 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielā]]
Attēls:Rimi Dzelzavas 2.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi Jugla 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]]
Attēls:Rimi Vienības 2.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]]
Attēls:Rimi foodstore in Ozolnieki.jpg|''Rimi Mini'' [[Ozolnieki|Ozolniekos]]
Attēls:Kuldiga Rimi - panoramio.jpg|''Rimi Super'' [[Kuldīga|Kuldīgā]]
Attēls:Rimi Piņķi.jpg|''Rimi Super'' [[Piņķi|Piņķos]]
Attēls:Rimi Carnikava.jpg|''Rimi Super'' [[Carnikava|Carnikavā]]
Attēls:Rimi Skanste.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;DB 2016.12&quot;&gt;[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinats-rimi-par-213-miljoniem-noperk-lietuvas-partikas-precu-mazumtirdzniecibas-kedi-iki-458075 Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2016. gada 23. decembris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;TVNET 2017.10&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/682130-lietuvas_konkurences_padome_atlauj_rimi_parnemt_veikalu_tiklu_iki Lietuvas Konkurences padome atļauj «Rimi» pārņemt veikalu tīklu «Iki»] LETA, 2017. trešdiena 18. oktobris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Jauns.lv 2018.04.18&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/bizness/278156-rimi-lietuva-tomer-neizdodas-parpirkt-iki-veikalus &quot;Rimi&quot; Lietuvā tomēr neizdodas pārpirkt &quot;Iki&quot; veikalus] Jauns.lv, 2018. gada 18. aprīlī&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2025.03.05&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120063664/zviedri-pardevusi-baltijas-mazumtirgotaju-rimi Zviedri pārdevuši Baltijas mazumtirgotāju &quot;Rimi&quot;], delfi.lv {{dat|2025|03|05|SK}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2026.01.07&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/rimi-baltic-paraksta-akciju-pirksanas-ligumu-havi-logistics-iegadei-baltija-524669 Rimi Baltic paraksta akciju pirkšanas līgumu Havi Logistics iegādei Baltijā] Db.lv, 07.01.2026&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.rimibaltic.com ''Rimi Baltic'' oficiālā tīmekļa vietne]
* [https://www.rimi.lv ''Rimi Latvia'' oficiālā tīmekļa vietne]


{{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}
{{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]]
[[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Kesko]]</text>
      <sha1>8cqjclwk0k3b71q37rt5thy7zdqdj4s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cukurfabrika (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100237</id>
    <revision>
      <id>4493216</id>
      <parentid>4486233</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:37:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4431" sha1="09l7qmuf9mcjt0y3dpelhwectazs389" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Cukurfabrika
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Cukurfabrikas stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Cukurfabrikas pieturas ēka 2021. gadā
| karte = Jelgava
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| atvērta             = 1928
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = 
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              =Cukura iela 22, Jelgava,&lt;br /&gt; LV-3002, Latvija
| latd  = 56 | latm  = 39 | lats  = 11 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 45 | longs = 32.4 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Cena (stacija)|Cena]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]] (4 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 41
}}

'''Cukurfabrika''' ir dzelzceļa pieturas punkts, kas atrodas [[Jelgava|Jelgavā]], 41 kilometra attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Cukurfabrikā katru dienu piestāj elektrovilcieni Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga.

2015. gada 12. oktobrī Cukurfabrikā uzsākta platformu modernizācija, uzbūvēta arī jauna stacijas ēka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-cukurfabrikas-pieturas-punkt%C4%81 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Cukurfabrikas pieturas punktā |access-date={{dat|2015|10|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160310170237/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-cukurfabrikas-pieturas-punkt%C4%81 }}&lt;/ref&gt; Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts [[1928]]. gadā cukurfabrikas strādnieku lietošanai&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 46. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;. Pieturas punkts izveidots pēc [[Jelgavas cukurfabrika]]s uzcelšanas.

Līdz 2010. gada 15. februārim katru dienu šeit pieturēja dīzeļvilciens Rīga—Reņģe.

2015. gada 24. jūlijā Latvijas dzelzceļš parakstīja līgumu par dzelzceļa stacijas &quot;Cukurfabrika&quot; rekonstrukciju.

2015. gada novembrī vecā stacijas ēka modernizācijas gaitā nojaukta.

== Pasažieru pārvadājumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga — Jelgava
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Jelgava — Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga — Reņģe
|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Reņģe — Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;div align=&quot;center&quot;&gt;
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 23.JPG|&lt;small&gt;Pieturas ēka 2016. gadā&lt;/small&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 11.JPG|&lt;small&gt;Pieturas ēka 2013. gadā&lt;/small&gt;
File:Sliežu ceļi Cukurfabrikā.jpg|&lt;small&gt;Sliežu ceļi Jelgavas virzienā&lt;/small&gt;
File:Sliežu ceļi Cukurfabrikā 2.jpg|&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 4.JPG|&lt;small&gt;Skats Jelgavas virzienā&lt;/small&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 19.JPG|&lt;small&gt;Garozas ielas pārbrauktuves dežuranta būdiņa&lt;/small&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 22.JPG|&lt;small&gt;Sliedes RAF virzienā&lt;/small&gt;
Attēls:ER2-8029 Cukurfabrikas stacijā 2.JPG|&lt;small&gt;Elektrovilciens atiet no Cukurfabrikas&lt;/small&gt;
Attēls:ER2T-7113 Cukurfabrikas stacijā.JPG|&lt;small&gt;Elektrovilciens pie Cukurfabrikas perona&lt;/small&gt;
Attēls:Cukurfabrikas pietura.JPG|&lt;small&gt;Pieturas ēka 2011. gadā&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;
&lt;/div&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Cukurfabrika railway station|Cukurfabrikas pietura}}
{{atsauces}}


{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}

[[Kategorija:Jelgava]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>09l7qmuf9mcjt0y3dpelhwectazs389</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2010. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>102169</id>
    <revision>
      <id>4493211</id>
      <parentid>4492529</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:35:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="116965" sha1="oqw1rv092groc49aaa9nj9h2w326khq" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[2010. gads|2010]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +5,6&amp;nbsp;°C
|min Lat    = −33,3&amp;nbsp;°C
|max Lat    = +34,8&amp;nbsp;°C
|vid Rīga   = +6,9&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −27,2&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +32,5&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 856 mm&lt;br /&gt;Rīga: 819,3 mm
|nokrišņi mēnesī    = Rīga: 160,6 mm
|nokrišņi dekādē    = Rīga: 94,6 mm
|nokrišņi diennaktī = Rīga: 41,0 mm ([[3. septembris]])
|sniega sega        = Latvija: 79 cm (Sigulda, 5. marts)&lt;br /&gt;Rīga: 63 cm (22. februāris)

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = [[2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā]]&lt;br /&gt;[[2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā]]
}}

Šajā rakstā ir apkopoti '''[[2010. gads|2010]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidēji Latvijā temperatūras ziņā gads bija tuvu normai — gada vidējā [[gaisa temperatūra]] bija +5,6 grādi (0,2 grādus zem normas). Ar gada nokrišņu daudzumu 856 mm (30% virs normas) 2010. gads bija otrais nokrišņiem bagātākais pēdējos 87 gados.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31117.html 2010. gads - otrais nokrišņiem bagātākais] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110108191550/http://www.meteo.lv/public/31117.html |date={{dat|2011|01|08||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;

'''2009./2010. gada ziemā''' tika piedzīvots gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma kontrasts, salīdzinot ar 2008./2009. gada ziemu, kurai bija raksturīgs noturīgs siltums un nokrišņu daudzuma stabilitāte. Visi aizvadītās ziemas mēneši bija aukstāki par normu, bet sezona kopumā ar vidējo gaisa temperatūru −6,7&amp;nbsp;°C (2,7 grādus zemāk par normu) bija pēdējos 87 gados 17. aukstākā. Nokrišņu daudzums bija 110% no ziemas ilggadīgās vidējās normas.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot;&gt;[http://www.meteo.lv/public/30669.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada februārī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100524141944/http://www.meteo.lv/public/30669.html |date={{dat|2010|05|24||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

'''Pavasarī''', tāpat kā iepriekšējā gadā, gan sezona kopumā, gan atsevišķi tās mēneši bija siltāki par normu, arī iepriekšējā pavasara vidējā gaisa temperatūra bija tuva — [[2009. gada laikapstākļi Latvijā|2009. gadā]] +6,0&amp;nbsp;°C, bet 2010. gadā +5,8&amp;nbsp;°C (1 grādu virs normas). Atšķirīgi divi pēdējie pavasari ir bijuši nokrišņu jomā. 2009. gadā sauss laiks bija aprīlī un maijā, un kopējais sezonas nokrišņu daudzums bija tikai 66% no normas. Turpretī 2010. gada pavasara nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 119% no normas.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.meteo.lv/public/30890.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada maijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100817065300/http://www.meteo.lv/public/30890.html |date={{dat|2010|08|17||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31380.html Laika apstākļi Latvijā iepriekšējā mēnesī / Laika apstākļu raksturojums 2011. gada maijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614171046/http://www.meteo.lv/public/31380.html |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2011|6|7|SK}}&lt;/ref&gt;

'''Vasara''' bija vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tās vidējā gaisa temperatūra bija +18,4&amp;nbsp;°C (+18,8&amp;nbsp;°C [[Rīgas lidosta]]s meteoroloģiskajā novērojumu stacijā), pārsniedzot ilggadīgo normu par 2,6 grādiem. Līdz šim vissiltākās — [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada — vasaras vidējā gaisa temperatūra tika pārsniegta par 0,4 grādiem.

2010. gada vasarai bija raksturīga siltuma stabilitāte. Sākot no [[24. jūnijs|24. jūnija]], diennakts vidējā gaisa temperatūra vairāk kā divus mēnešus nepārtraukti turējās virs normas. Šajā laikā 24 dienās tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 23 dienās gaiss Latvijā sakarsa virs +30 grādiem. Visaugstāk — līdz +34,8 grādiem — termometra stabiņš šai vasarā pakāpās [[13. jūlijs|13. jūlijā]] [[Ventspils|Ventspilī]]. Tā bija Ventspils meteoroloģisko novērojumu vēsturē viskarstākā diena, kas tikai par 1,6 grādiem atpalika no visas Latvijas visaugstākās gaisa temperatūras: +36,4 grādiem, kas ir reģistrēta [[1943]]. gada [[4. augusts|4. augustā]] [[Daugavpils|Daugavpilī]].&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31007.html Aizvadītā vasara – vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100904120303/http://www.meteo.lv/public/31007.html |date={{dat|2010|09|04||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|9|1|SK}}&lt;/ref&gt;

'''Rudenī''' vidējā gaisa temperatūra (6,2&amp;nbsp;°C) kopumā Latvijā bija tuva normai, bet nokrišņu daudzums bija 120% no normas, kas to ierindoja mitrāko rudeņu datu rindas otrā desmita beigās, tūlīt aiz iepriekšējā, 2009. gada, rudens. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru 9,7&amp;nbsp;°C vissiltākais rudens Latvijā ir bijis tālajā [[1934]]. gadā, bet otrā vissiltākā rudens sezona bija [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]]. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis [[1993. gada laikapstākļi Latvijā|1993. gadā]] — tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai 3,1 grāds. Visvairāk nokrišņu — ap 160% no normas — ir bijis [[1923]]. un [[1952]]. gadu rudens sezonās, bet [[1951]]. gada rudenī, kas bija vissausākais, zemi sasniedza tikai puse no rudens nokrišņu &quot;plāna&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated7&quot;&gt;[http://www.meteo.lv/public/31099.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada novembrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110103122613/http://www.meteo.lv/public/31099.html |date={{dat|2011|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste
|jan temp = −11,5&amp;nbsp;°C
|feb temp = −5,6&amp;nbsp;°C
|mar temp = −0,8&amp;nbsp;°C
|apr temp = +6,0&amp;nbsp;°C
|mai temp = +12,2&amp;nbsp;°C
|jūn temp = +14,9&amp;nbsp;°C
|jūl temp = +21,5&amp;nbsp;°C
|aug temp = +18,8&amp;nbsp;°C
|sep temp = +11,5&amp;nbsp;°C
|okt temp = +4,9&amp;nbsp;°C
|nov temp = +2,2&amp;nbsp;°C
|dec temp = −6,6&amp;nbsp;°C

|jan nokr = 
|feb nokr = 45 mm
|mar nokr = 41,6 mm
|apr nokr = 31,3 mm
|mai nokr = 72 mm
|jūn nokr = 72 mm
|jūl nokr = 105 mm
|aug nokr = 147 mm
|sep nokr = 
|okt nokr = 113 mm
|nov nokr = 
|dec nokr = 80 mm
}}

Pēc siltajiem 2008./2009. gada ziemas pirmajiem mēnešiem, kuros nokrišņu daudzums bija tuvu normai, 2009. gada decembrī un 2010. gada janvārī tika piedzīvots gan aukstumus, gan krasi svārstīgs nokrišņu daudzums. 2010. gada janvāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā −11,5&amp;nbsp;°C (6,8 grādus zem normas) bija sestais aukstākais janvāris Latvijā pēdējos 87 gados. Ievērojami aukstāks par normatīviem rādītājiem 2010. gada janvāris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija tālākajos no jūras Latvijas centrālajos rajonos, kā arī [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes ziemeļu daļā. Tomēr jauni mēneša vidējās gaisa temperatūras rekordi nekur Latvijā netika uzstādīti — 2010. gada janvāra vidējās gaisa temperatūras bija 2—4 grādus augstākas nekā [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987. gada]] janvārī, kas bija visaukstākais ne tikai Latvijā kopumā, bet arī atsevišķās tās vietās. 2010. gada janvāra laika apstākļus pārsvarā noteica [[anticiklons|anticiklonu]] darbība, tāpēc mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai puse no normas, tādējādi ierindojoties sausāko janvāru otrajā desmitā. 2010. gada janvārī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Vietām Kurzemes centrālajā daļā, Viduslatvijā un Austrumlatvijas dienvidos to mēneša daudzums bija tikai 25—35% no normas. Vistuvākais normai — ap 70—80% — bija nokrišņu daudzums Kurzemes ziemeļu daļā un [[Alūksnes augstiene|Alūksnes augstienē]].&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30532.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada janvārī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100225081733/http://www.meteo.lv/public/30532.html |date={{dat|2010|02|25||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

2010. gada februāris bija temperatūras ziņā tuvu normai un bagātīgi sniegots. Vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija −5,6&amp;nbsp;°C (0,7 grādus zemāk par normu). Februārī mēneša vidējai gaisa temperatūrai vislielākās negatīvās novirzes no normas bija Latvijas rietumu daļā. Savukārt Latgalē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija ap normu un vietām pat nedaudz virs tās. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 45 mm (140% no ilggadīgās normas) 2010. gada februāris bija 17. mitrākais pēdējos 87 gados. Mēneša nokrišņu daudzums pārsniedza normu Latvijas lielākajā daļā. Izņēmums bija pats Kurzemes dienvidrietumu nostūris — [[Rucava|Rucavā]] nokrišņu daudzums bija 82%, [[Liepāja|Liepājā]] 97% no normas. Latvijas rietumu daļā bija vērojami arī mēneša lielākie nokrišņu daudzuma kontrasti — [[Mērsrags|Mērsragā]] mēneša nokrišņu daudzums bija 225% no normas, kas bija vislielākais (salīdzinot ar normu) visā Latvijā.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot; /&gt;

[[Attēls:Gostiņi 20100330.jpg|thumb|200px|Ledus kalni [[Gostiņi|Gostiņos]] 30. martā]]

Pēc vēsākiem par normu ziemas mēnešiem marta vidējā gaisa temperatūra bija nedaudz virs ilggadīgās vidējās. Savukārt pēc sniegiem un lietiem bagātā decembra nokrišņu daudzums šī gada trijos mēnešos kopā bija tuvs normai. 2010. gada marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,8&amp;nbsp;°C (0,7 grādi virs normas). Atbilstošs normai vai siltāks par to 2010. gada marts bija visā Latvijā. Novirzes no normas Latvijas lielākajā daļā bija visai kontrastainas, gan rietumu, gan austrumu rajonos svārstoties 0,9—1 grāda robežās. Nokrišņu daudzums 2010. gada martā vidēji Latvijā bija 41,6 mm (126% no ilggadīgās normas). Marta nokrišņu daudzums pārsniedza normu lielākajā Latvijas daļā. Visvairāk nokrišņu gan pēc to faktiskās vērtības, gan salīdzinājumā ar normu bija Vidzemes rietumu daļā, salīdzinoši mazāk — Kurzemes rietumu rajonos.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[http://www.meteo.lv/public/30769.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada martā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210212624/http://www.meteo.lv/public/30769.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

2010. gada pavasara pirmo divu mēnešu vidējās gaisa temperatūras, tāpat kā gadu iepriekš, bija augstākas par normu, tomēr zemākas kā 2009. gadā. Savukārt nokrišņu daudzums bija mazāk svārstīgs un kopumā tuvāks normai. 2010. gada aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,0&amp;nbsp;°C (1,3 grādi virs normas). Atbilstošs normai vai siltāks par to 2010. gada aprīlis bija visā Latvijā. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes rietumu daļā — [[Baltijas jūra]]s piekrastes teritorijā. Virzienā uz austrumiem mēneša vidējā gaisa temperatūra arvien vairāk attālinājās no normas, maksimālo novirzi (+2,3 grādus) sasniedzot [[Gulbene|Gulbenē]]. Nokrišņu daudzums 2010. gada aprīlī vidēji Latvijā bija 31,1 mm (79% no ilggadīgās normas). Aprīlī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija Latvijas vidienē. Vislielākās mēneša nokrišņu summas un to novirzes no normas tika reģistrētas [[Ogres novads|Ogres novada]] Lielpēčos un Skultē — 122% no normas. Turpretī vismazāk nokrišņu aprīlī bija Rucavā un Liepājā — 10 un 30% no mēneša nokrišņu normas.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30851.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada aprīlī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101221011330/http://www.meteo.lv/public/30851.html |date={{dat|2010|12|21||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +12,2&amp;nbsp;°C (1,5 grādus virs normas) 2010. gada maijs ierindojās siltāko maiju otrā desmita vidū. Siltāks par normu 2010. gada maijs bija visā Latvijas teritorijā. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes dienvidrietumu daļā (0,4—0,5 grādus virs normas). Arī nokrišņu ziņā 2010. gada maijs bija otrā desmita vidū, bet šoreiz — mitrāko maiju datu rindā. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 72 mm (ap 150% no ilggadīgās normas). Maijā lielāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Latvijas daļā, izņemot pašu Valsts dienvidaustrumu stūrīti. Visvairāk, salīdzinot ar normu, lija Kurzemes dienvidrietumos — Rucavā mēneša nokrišņu norma tika pārsniegta gandrīz trīs reizes.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

2010. gada siltajai sezonai, salīdzinot ar [[2009. gada laikapstākļi Latvijā|2009. gadu]], bija raksturīgs pietiekams siltuma un stabilāks mitruma daudzums. 2010. gada jūnija vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +14,9&amp;nbsp;°C, kas ir tuvu normai (0,2 grādus virs ilggadīgās vidējās jūnija gaisa temperatūras). Siltāks par normu 2010. gada jūnijs bija lielākajā Latvijas teritorijas daļā. Latvijas vidusdaļā un Vidzemē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vairāk kontrastaina: no 0,2 grādiem zem normas [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Ainaži|Ainažos]] līdz 0,8 grādiem virs normas Gulbenē. Turpretī Kurzemē un Latgalē tā bija 0,2—0,5 grādus virs normas. Arī 2010. gada jūnija nokrišņu daudzums, kas vidēji Latvijā bija 72 mm, ir tuvs ilggadīgai normai — ap 110% no tās. Jūnijā vislielākie nokrišņu daudzuma kontrasti bija Latgalē — no gandrīz 220% no normas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] Griškānos līdz tikai pusei no normas (50%) netālajā [[Lubānas novads|Lubānas novadā]]. Ap normu nokrišņu daudzums svārstījās Vidzemē un Latvijas vidienē, bet Kurzemē tas lielākoties bija mazāks par jūnija ilggadīgo vidējo.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30914.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada jūnijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101211134355/http://www.meteo.lv/public/30914.html |date={{dat|2010|12|11||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Pēc siltumā un mitrumā mērenā jūnija 2010. gada vasaras vidus mēnesis jūlijs bija neparasti karsts un, tāpat kā gadu iepriekš, bagāts ar lietusgāzēm. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +21,5&amp;nbsp;°C (4,8 grādi virs normas) 2010. gada jūlijs ir bijis vissiltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 87 gados, bet pēc atsevišķu, visilgāk darbojošos, novērojumu staciju datiem, pēdējos 95 gados. [[Ventspils]] un [[Liepāja]]s senie instrumentālie gaisa temperatūras novērojumi liecina, ka vēl mazliet siltāks, vismaz Kurzemes pusē, varēja būt [[1914]]. gada jūlijs. Ainažos par vienu grāda desmitdaļu siltāks ir bijis [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gada]] jūnijs. Citviet Latvijā 2010. gada jūlijs ir bijis vissiltākais. Par 2010. gada jūlija karstuma neparastumu liecina arī fakts, ka līdz šim gadam vissiltākā — [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] jūlija — vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā šogad tika pārspēta uzreiz par 1,7 grādiem. Turpmākie 10 gadi siltāko jūliju datu rindā viens no otra atšķiras vien par grāda desmitdaļām. Mēneša vidējais gaisa temperatūrai vislielākās pozitīvās novirzes no normas 2010. gada jūlijā bija Vidzemes iekšzemes rajonos — Alūksnē līdz pat 5,6 grādiem. Tuvāka normai gaisa temperatūra bija Kurzemē un Rīgas līča piekrastē, viszemāko vērtību — 3,6 grādus virs normas — sasniedzot Rucavā. 2010. gada jūlija nokrišņu daudzums — vidēji Latvijā 105 mm — bija 134% no normas. Jūlijā vislielākais mēneša nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu bija Latvijas vidusdaļā — Kalnciemā, Dobelē, Mērsragā nokrišņu mēneša &quot;plāns&quot; tika pārsniegts vairāk kā divas reizes. Turpretī ne tikai karstāks par normu, bet arī sausāks par to laiks bija Latvijas galējos austrumu rajonos — Alūksnē, Rēzeknē un Krāslavas novada Piedrujā mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 60—70, bet Lubānā — 40% no normas.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30976.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada jūlijā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101211134908/http://www.meteo.lv/public/30976.html |date={{dat|2010|12|11||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +18,8&amp;nbsp;°C (2,8 grādi virs ilggadīgās normas) 2010. gada augusts bija ceturtais siltākais vasaras noslēguma mēnesis Latvijā pēdējos 87 gados. 2010. gada augustā Kurzemē un Rīgas līča piekrastē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 1,9 grādiem virs normas Liepājā līdz 3,1 grādiem virs normas Rīgā. Pārējā teritorijā mēneša vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 3—3,2 grādiem, vietām sasniedzot pēdējos 70 gados visaugstākās augusta vērtības. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 147 mm (190% no normas) 2010. gada augusts bija trešais mitrākais Latvijā pēdējos 87 gados. Augusta nokrišņu daudzums lielāks par normu bija visā Latvijā. Nokrišņi galvenokārt bija [[lietusgāze]]s ar ļoti mainīgu intensitāti un mainīgu teritoriālo sadalījumu. Kopumā var atzīmēt lielāku, kā citviet, nokrišņu daudzumu Kurzemē un ap Rīgas līci. Pļaviņās, Salacgrīvā, Kolkā un Stendē, kur šomēnes nokrišņu bija visvairāk, tik liels nokrišņu daudzums augusta mēnesī tika reģistrēts pirmoreiz.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31016.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada augustā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210205127/http://www.meteo.lv/public/31016.html |date={{dat|2010|12|10||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Pēc ar siltumu bagātajiem jūlija un augusta 2010. gada rudens pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā praktiski atbilda ilggadīgajai normai. Savukārt mēneša nokrišņu daudzums jau piekto mēnesi pēc kārtas ir lielāks par normu. 2010. gada septembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +11,5&amp;nbsp;°C. 2010. gada septembrī mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas ziemeļu pusē bija pārsvarā virs normas, visaugstāk — 0,4 grādus virs tās — pakāpjoties Ventspilī, Mērsragā un Rūjienā. Latvijas dienvidu daļā septembris bija nedaudz zem normas, vislielāko negatīvo novirzi — 0,5 grādus — sasniedzot Liepājā. Nokrišņu daudzums 2010. gada septembrī vidēji Latvijā bija 130% no normas. Septembrī nokrišņu daudzums, vēl joprojām teritoriāli mainīgs, bija virs normas Latvijas lielākajā daļā. Vislielākais nokrišņu daudzums nolija pār Kurzemes dienvidrietumiem — Rucavā tas divas reizes, Liepājā 1,9 reizes pārsniedza normu. Savukārt nedaudz zem normas mēneša nokrišņu daudzums bija Ventspilī, Siguldā, Pļaviņās un Skrīveros, bet vismazāk aizvadītajā septembra mēnesī lija Saulkrastos — 70% no normas.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31035.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada septembrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101211134400/http://www.meteo.lv/public/31035.html |date={{dat|2010|12|11||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Pēc sešiem siltākiem par normu mēnešiem un tiem sekojošā septembra, kura vidējā gaisa temperatūra atbilda normai, oktobris kopumā Latvijā bija vēsāks par normu. Savukārt mēneša nokrišņu daudzums pēc pieciem ar nokrišņiem bagātiem mēnešiem oktobrī noslīdēja zem normas. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +4,9&amp;nbsp;°C (1,7 grādus zem normas) 2010. gada oktobris bija divpadsmitais aukstākais pēdējos 87 gados, tādējādi uz trīspadsmito vietu nobīdot iepriekšējā, 2009. gada oktobri, kura vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +5,0&amp;nbsp;°C. 2010. gada oktobrī mēneša vidējā gaisa temperatūra zemāka par normu bija visā Latvijā, svārstoties no 2,2 grādiem zem normas Jelgavā līdz 1,2—1,3 grādiem zem normas Ventspilī, Rīgā un Cēsīs. Nokrišņu daudzums 2010. gada oktobrī vidēji Latvijā bija 85% no ilggadīgās normas. Tādējādi 2010. gada oktobris bija krietni sausāks kā gadu iepriekš, kad nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 113 mm (ap 170% no normas). Oktobrī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Kurzemes un Centrāllatvijas daļā. Turpretī Vidzemē nokrišņu daudzums pārsvarā bija virs normas, Siguldā sasniedzot 140% no tās.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31066.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada oktobrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110109111535/http://www.meteo.lv/public/31066.html |date={{dat|2011|01|09||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

2010. gada rudens pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +2,2&amp;nbsp;°C (0,7 grādi virs normas). 2010. gada novembrī mēneša vidējā gaisa temperatūra augstāka par normu bija Latvijas lielākajā daļā. Nedaudz vēsāks (0,3—0,4 grādus zem normas) bija tikai Liepājā un Ainažos un to apkārtnē. Pārējā teritorijas daļā novirzes no normas bija pozitīvas un to vērtība virzienā uz Valsts austrumiem pieauga līdz pat 2,1 grādam virs ilggadīgās vidējās gaisa temperatūras Daugavpilī. Nokrišņu daudzums 2010. gada novembrī vidēji Latvijā bija 148% no ilggadīgās normas, ierindojot to nokrišņiem bagātāko rudens pēdējo mēnešu datu rindas 9. vietā. Tādējādi šis novembris bija jūtami mitrāks kā gadu iepriekš. Novembrī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija visā valsts teritorijā. Tikai nedaudz (1—7%) ilggadīgais vidējais novembra nokrišņu daudzums tika pārsniegts [[Baltijas jūra]]s piekrastes rajonos, turpretī Austrumlatvijā šī gada novembra nokrišņu daudzums normu pārsniedza 1,5—2 reizes.&lt;ref name=&quot;autogenerated7&quot; /&gt;

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā −6,6&amp;nbsp;°C (4,2 grādus zem ilggadīgās normas) 2010. gada decembris bija ceturtais aukstākais gadu noslēdzošais mēnesis pēdējos 87 gados. 2010. gada decembrī zemāka par normu mēneša vidējā gaisa temperatūra bija visā Latvijas teritorijā. Vislielākie noviržu no normas kontrasti bija Kurzemē — no 3,8—3,9 zem normas Kolkā un Ventspilī līdz 5 grādiem zem normas Rucavā. Pārējā valsts teritorijā decembris bija 4—4,5 grādus aukstāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Nokrišņu daudzums 2010. gada decembrī vidēji Latvijā bija 80 mm (159% no ilggadīgās normas). Praktiski tikpat liels nokrišņu daudzums ir bijis arī [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] decembrī. Abi minētie gadi ir ar vislielāko nokrišņu daudzumu Latvijā gada pēdējā mēnesī. Decembrī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija visā valsts teritorijā. Tāpat kā temperatūrai, arī nokrišņu daudzumam vislielākie noviržu no normas kontrasti bija Kurzemē — no tikai 4% virs normas Ventspilī līdz 2,7 mēneša nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Mērsragā. Austrumlatvijā vairāk kā divas reizes nokrišņu &quot;plāns&quot; tika pārsniegts Rēzeknē, Centrāllatvijā — Kalnciemā.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31123.html Laika apstākļu raksturojums 2010. gada decembrī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226094755/http://www.meteo.lv/public/31123.html |date={{dat|2012|02|26||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
[[Attēls:Daugava 2010 janvaaris.jpg|thumb|150px|Aizsalusī [[Daugava]] Rīgā 2010. gada janvārī]]

Ar mēneša vidējo [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] Latvijā −11,5&amp;nbsp;°C, 2010. gada janvāris bija sestais aukstākais [[Janvāra klimats Latvijā|janvāris Latvijā]] pēdējos 87 gados.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/214899 Ko sinoptiķi prognozē gaidāmajā ziemā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100922030215/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/214899 |date={{dat|2010|09|22||bez}} }}, apollo.lv, {{dat|2010|9|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[2. janvāris]] — [[Valka|Valkā]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz {{nowrap|−23&amp;nbsp;°C}}.
* [[10. janvāris]] — naktī gaisa temperatūra [[Daugavpils|Daugavpilī]] pazeminājās līdz {{nowrap|−19,6&amp;nbsp;°C}}. [[Rīga|Rīgā]], [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;]] meteostacijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz {{nowrap|−19,2&amp;nbsp;°C}}.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pagajusaja-nakti-latvija-sals-sasniedzis-minus-19-gradus Pagājušajā naktī Latvijā sals sasniedzis mīnus 19 grādus], diena.lv, {{dat|2010|1|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Latvijā tika aizvadīta aukstākā nakts kopš [[2007. gads|2007]]. gada [[Februāris|februāra]]. Vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Latgale]]s ziemeļdaļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz {{nowrap|−26&amp;nbsp;°C}}. [[Rīga|Rīgā]] gaiss atdzisa līdz {{nowrap|−21,4&amp;nbsp;°C}}.
* [[14. janvāris]] — mitrā gaisa un zemās temperatūras rezultātā daudzviet Latvijā pastiprināti veidojās [[sarma]]. Vislielākais sarmas noguluma diametrs tika novērots [[Alūksne|Alūksnē]], kur tas 13. janvārī bija sasniedzis 48 mm, bet 14. janvārī no rīta pat 53 mm.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30490.html Skaistā ziemas laika parādība - sarma; atjaunots 14.01.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100119171048/http://www.meteo.lv/public/30490.html |date={{dat|2010|01|19||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. janvāris]] — naktī [[atmosfēras spiediens]] Alūksnē sasniedza 783 mm Hg.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31621.html Tuvākajās 7 dienās Latvijā paaugstināsies atmosfēras spiediens un pastiprināsies sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120201062909/http://www.meteo.lv/public/31621.html |date={{dat|2012|02|01||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — atmosfēras spiediens Alūksnē sasniedza 786 mm Hg.
* [[24. janvāris]] — Rīgā tika reģistrēts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras minimums: {{nowrap|−25,9&amp;nbsp;°C}}.
* [[25. janvāris]] — Rīgā reģistrēts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras minimums: {{nowrap|−27,1&amp;nbsp;°C}}. Iepriekšējais rekords, kas bija {{nowrap|−25,2&amp;nbsp;°C}}, tika novērots [[1951]]. gadā.
* [[27. janvāris]]:
** Naktī Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra vietām pazeminājās zem −30 grādiem, savukārt visstiprākais sals no rīta tika reģistrēts Daugavpilī, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz {{nowrap|−33,3&amp;nbsp;°C}}. Šāds aukstums Latvijā oficiāli nav reģistrēts kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[6. janvāris|6. janvāra]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/301528-aizvadita_sis_ziemas_aukstaka_nakts Aizvadīta šīs ziemas aukstākā nakts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100130084026/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/301528-aizvadita_sis_ziemas_aukstaka_nakts |date={{dat|2010|01|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|1|27|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz {{nowrap|−27,2&amp;nbsp;°C}}, kas ir šīs dienas absolūtais temperatūras minimums. Tik zema temperatūra galvaspilsētā netika novērota 13 gadus (kopš [[1996]]. gada [[26. decembris|26. decembra]], kad gaisa temperatūra sasniedza −27,8&amp;nbsp;°C).&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/12-1996/264220.htm 1996. gada decembris] tutiempo.net&lt;/ref&gt;
** Zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 2010. gadā, −22,3&amp;nbsp;°C.

=== Februāris ===
[[Attēls:Sniegs Riga Zolitude 02.02.2010.jpg|thumb|200px|Pēc sniegputeņa, [[Rīga]], [[Zolitūde]] 2. februārī]]

* [[2. februāris]] — ciklonam no [[Ukraina]]s lēnām virzoties pāri Latvijai, daudzviet ilgstoši sniga un putināja. Pēc novērojumu staciju datiem, visvairāk snidzis Latvijas centrālajā un austrumu daļā, maksimumu sasniedzot [[Rīga|Rīgā]], kur sniega segas augstums diennakts laikā palielinājies par 22 cm un [[2. februāris|2. februāra]] rītā sasniedza 50 cm. Sākot no [[1990. gadi]]em Rīgā ziemas sezonā lielākais sniega segas biezums ziemas sezonā pārsvarā ir svārstījies 20—30 cm robežās, tomēr atsevišķos gados tas sasniedzis arī 50 cm biezumu. Pēdējo reizi 50 cm un dziļāks sniegs Rīgā novērots apmēram pirms 10 gadiem. Tā [[1996]]. gada [[17. marts|17. martā]] sniega segas biezums Rīgā sasniedza 52 cm, bet [[1999]]. gada [[26. februāris|26. februārī]] bija 51 cm.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30518.html Stiprs sniegs un putenis aizvadītajā diennaktī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100206212355/http://www.meteo.lv/public/30518.html |date={{dat|2010|02|06||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — Latviju klāja bieza sniega sega, visbiezākā tā bija Rīgā un Alūksnē — attiecīgi 51 un 57 centimetri.
* [[13. februāris]] — pēc kārtējās snigšanas, kuras laikā sniega sega pieauga par 7 cm [[Rīga|Rīgā]] un [[Stende|Stendē]], bet [[Kuldīga|Kuldīgā]] pat par 11 cm, visbiezākā sniega sega bija tieši Rīgā un tās biezums sasniedza 58 cm. No visiem ziemas mēnešiem tik bieza sniega sega pēdējoreiz Rīgu klāja [[1940]]. gada martā — tad maksimālais sniega segas biezums sasniedza 64 cm. Savukārt februārī tik bieza sniega sega Rīgu pēdējoreiz klājusi pirms 101 gada — [[1909]]. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30566.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā nedēļā 08.02-14.02.2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100221204901/http://www.meteo.lv/public/30566.html |date=21.02.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. februāris]] — [[sniega sega]]s biezums Latvijā ir no 20 cm valsts dienvidrietumu rajonos līdz pat 56 cm galvaspilsētā. Arī [[Alūksne|Alūksnē]] sniega segas biezums pārsniedz pusmetru un ir 51 cm.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30568.html Sniega segas biezums šajā nedēļas nogalē vēl vairāk pieaugs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100219055245/http://www.meteo.lv/public/30568.html |date={{dat|2010|02|19||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. februāris]] — pēc 50 dienu sala gaisa temperatūra pirmo reizi pakāpās virs 0 grādiem un Rīgā sasniedza +0,8&amp;nbsp;°C, bet [[Jelgava|Jelgavā]] pat +2,6&amp;nbsp;°C. Savukārt [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra sasniedza tikai −7,1&amp;nbsp;°C.
* [[22. februāris]] — visbiezākā [[sniega sega]] Latvijā ir Rīgā — 63 cm, bet Alūksnē 60 cm.
* [[28. februāris]] — Latvijā sāka atgriezties pirmie gājputni. Pāvilostas novadā tika novērots [[sila strazds]], bet [[Papes ezers|Papes ezera]] apkaimē — [[meža zoss]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/306457-pirmie_gajputni_ir_atgriezusies Pirmie gājputni ir atgriezušies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052811/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/306457-pirmie_gajputni_ir_atgriezusies |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
[[Attēls:Pludi Svete marts2010.jpg|thumb|200px|Applūdusi viensēta [[Svēte (upe)|Svētes]] lejtecē 24. martā]]
* [[5. marts]] — sniega sega Siguldā sasniedza 79 cm.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
* [[6. marts]] — debesīm skaidrojoties, naktī gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz −20,1&amp;nbsp;°C. Tomēr diennakts absolūtais minimums, kas ir −21,8&amp;nbsp;°C un tika uzstādīts [[1987]]. gadā, netika pārsniegts.
* [[7. marts]] — gaisa temperatūra Daugavpilī pazeminājās līdz −22,9&amp;nbsp;°C. Arī citviet Latgalē gaisa temperatūra bija nedaudz zem −20 grādu atzīmes — Rēzeknē −21, Jēkabpilī −20 grādi.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/306800-latgale_sorit_23_gradu_stiprs_sals Latgalē šorīt -23 grādu stiprs sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053118/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/306800-latgale_sorit_23_gradu_stiprs_sals |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. marts]]:
** no rīta [[Rīga|Rīgā]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz −18,1&amp;nbsp;°C un tādējādi tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums. Iepriekš zemākā gaisa temperatūra šajā dienā tika reģistrēta [[1963]]. gadā un bija −17,6&amp;nbsp;°C.
** daudzviet [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Vidzeme]]s R daļā, bet jo īpaši Valsts centrālajos rajonos tika novērotas lokālas un spēcīgas [[Jūras efekta nokrišņi|jūras efekta]] izraisītas [[snieggāze]]s.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/308001-sniega_sega_vel_pieaugs Sniega sega vēl pieaugs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100323092616/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/308001-sniega_sega_vel_pieaugs |date={{dat|2010|03|23||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|16|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā stiprais sniegs radīja lielus satiksmes sastrēgumus. Puteņa dēļ kavējās arī sabiedriskais transports.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/307903 Rīgā atjaunojas normāla satiksme. Snigšana mazinājusies]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. marts]] — stiprās snigšanas rezultātā sniega sega [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] divu dienu laikā pieauga par 16 cm, sasniedzot 60 cm. Alūksnē sniega segas biezums bija 58 cm.
* [[19. marts]] — Latvijā iestājās atkusnis un lielie sniega krājumi sāka intensīvi kust.
* [[20. marts]] — augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Kolka]]s un [[Mērsrags|Mērsraga]] meteostacijās: +9,8&amp;nbsp;°C. Rīgā gaiss iesila līdz +8,2&amp;nbsp;°C.
* [[21. marts]] — siltā laika un strauji kūstošā sniega dēļ Latvijas upēs un citās ūdenstilpēs paaugstinājās ūdens līmenis, visstraujāk tas cēlās mazajās [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s upēs. [[Venta]]s augštecē pie Vārdavas [[Lietuva]]s pierobežā ūdens līmenis laikā no [[19. marts|19. marta]] vakara līdz [[20. marts|20. marta]] vakaram paaugstinājās par 204 centimetriem.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/308595-kurzemes_un_zemgales_upes_strauji_paaugstinas_udens_limenis Kurzemes un Zemgales upēs strauji paaugstinās ūdens līmenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100324105159/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/308595-kurzemes_un_zemgales_upes_strauji_paaugstinas_udens_limenis |date={{dat|2010|03|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. marts]] — [[Jelgava|Jelgavā]] plūdi pletās plašumā. Applūda un tika slēgtas vairākas ielas. Vairāk kā 100 māju bija bez elektrības. Plkst. 15:00 [[Lielupe]]s ūdens līmenis bija sasniedzis 262 centimetrus, kas tiek uzskatīts par otrās pakāpes riska plūdiem.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/324188-jelgava_pludi_versas_plasuma_vairak_ka_100_maju_bez_elektribas Jelgavā plūdi vēršas plašumā, vairāk kā 100 māju bez elektrības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100326095453/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/324188-jelgava_pludi_versas_plasuma_vairak_ka_100_maju_bez_elektribas |date={{dat|2010|03|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|23|SK}}&lt;/ref&gt; Ūdens līmeņa celšanos veicināja arī ilgstošais lietus, kas daudzviet sākās dienas otrajā pusē un turpinājās arī naktī.
* [[25. marts]] — pateicoties tam, ka Kurzemē visu dienu bija skaidrs laiks, pirmo reizi [[2010. gads|2010]]. gadā gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādus (Liepājā +13&amp;nbsp;°C). Rīgā tikai +3,9&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Liepājā gaisa temperatūra sasniedza +14,9&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://rp5.ru/archive.php?wmo_id=26406 Архив погоды в Лиепае] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110819212103/http://rp5.ru/archive.php?wmo_id=26406 |date={{dat|2011|08|19||bez}} }}, rp5.ru {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Plavinas 20100330.jpg|thumb|200px|Plūdi [[Pļaviņas|Pļaviņās]] 30. martā]]
* [[27. marts]]:
** naktī uz [[27. marts|27. martu]] [[Daugavpils]] apkaimē tika reģistrēts pērkona negaiss, liecināja Daugavpils meteoroloģisko novērojumu stacijas dati.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/198513 Naktī bijis pērkona negaiss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100330195021/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/198513 |date={{dat|2010|03|30||bez}} }}, apollo.lv, {{dat|2010|3|27|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://rp5.ru/archive.php?wmo_id=26544 Архив погоды в Даугавпилсе], rp5.ru {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** pēcpusdienā valsti šķērsos [[aukstā atmosfēras fronte]], Kurzemē, Zemgalē un centrālajos rajonos atnesot lietu, bet daudzviet Kurzemē spēcīgus, gāzienveida nokrišņus.
** [[Rīga|Rīgā]] pirmo reizi [[2010. gads|2010]]. gadā gaisa temperatūra pakāpās virs +10 grādiem un bija +12,0&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — [[Rīga|Rīgā]] pilnībā nokusa sniegs.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/faktiskais_laiks.html Novērojumi // Meteoroloģija // Operatīvā informācija // Sniega segas biezums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100402040314/http://www.meteo.lv/public/faktiskais_laiks.html |date={{dat|2010|04|02||bez}} }} 2010. gada 29. marts, plkst. 15:00&lt;/ref&gt; Alūksnē sniega segas biezums 18 cm.
* [[30. marts]] — ap diviem naktī sakustējās ledus sastrēgums pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]]. Īsā laikā ūdens līmenis pārsniedza kritisko robežu par 1,2 m, appludinot tuvākās ēkas un galveno ielu.
* [[31. marts]] — neparasti silta diena. Latvijā kopumā 11 meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni dienas rekordi. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,4&amp;nbsp;°C, tādējādi tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1999]]. gadā, tika pārsniegts par 0,2 grādiem.&lt;ref&gt;[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422&amp;month=3&amp;year=2010 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки. Март 2010 г.]{{Novecojusi saite}}, pogoda.ru.net {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā stacijā +17,9&amp;nbsp;°C. Liepājā temperatūra sasniedza +18,6&amp;nbsp;°C, bet pats siltākais bija [[Rucava|Rucavā]], kur termometra stabiņš pakāpās līdz +19,1&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30754.html Līdz šim vissiltākā pavasara diena] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100404125417/http://www.meteo.lv/public/30754.html |date={{dat|2010|04|04||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|3|31|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Parpludusi Ica aprilis2010.jpg|thumb|200px|Pali [[Iča|Ičā]] pie [[Rēzekne]]s-[[Gulbene]]s šosejas 17. aprīlī]]

* [[1. aprīlis]] — valsts rietumu un centrālajā daļā lija, vietām stipri, un maksimālā gaisa temperatūra bija no +6, +9 grādiem vietām Kurzemē līdz +14, +17 grādiem Vidzemē un Latgalē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/1.-aprilis.a73587/ Šī diena vēsturē | 1. aprīlis], lsm.lv&lt;/ref&gt;
* [[3. aprīlis]] — ar dienvidu [[Ciklons|ciklonu]] saistīta zema spiediena ieplaka daudzviet Latvijā atnesa stipru lietu. Diennakts laikā (2.—3. aprīlī) lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 21 mm, [[Rīga|Rīgā]] 18 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] 16 mm un [[Priekuļi|Priekuļos]] 14 mm.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30758.html Stiprs lietus 02.-03.04.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100406092529/http://www.meteo.lv/public/30758.html |date=06.04.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|4|3|SK}}&lt;/ref&gt; Valsts centrālajā daļā nolija vairāk nekā puse mēneša normas, Zvejniekciemā nokrišņu daudzums sasniedza 33 milimetrus jeb aptuveni 80 procentu no aprīļa normas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/2.-aprilis.a73588/ Šī diena vēsturē | 2. aprīlis], lsm.lv&lt;/ref&gt;
* [[23. aprīlis]] — daudzviet Latvijā un arī Rīgā dienas laikā tika novērots [[lietus]], [[sniegputenis]], kā arī [[sniega graudi]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/328102-sorit_riga_sniegs Šorīt Rīgā — sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100426162632/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/328102-sorit_riga_sniegs |date={{dat|2010|04|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|4|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām Vidzemē izveidojās īslaicīga sniega sega 0,5—1 cm biezumā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.meteo.lv/public/30831.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 21.-30.04.2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100508120250/http://www.meteo.lv/public/30831.html |date=08.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. aprīlis]]:
** Daudzviet Latvijā un arī Rīgā pirmo reizi 2010. gada laikā gaisa temperatūra pakāpās virs +20 grādiem. Vissiltākais bija [[Jelgava|Jelgavā]] +23,5 °C&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; un [[Dobele|Dobelē]] +23 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +21,9 °C.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/sogad-riga-vel-nav-parsniegta-20-gradu-atzime Šogad Rīgā vēl nav pārsniegta +20 grādu atzīme], la.lv {{dat|2015|5|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30824.html Siltākā diena šajā pavasarī 30.04.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100505131921/http://www.meteo.lv/public/30824.html |date=05.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|4|30|SK}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika novērots pirmais lielais negaiss. Tas virzījās ZA virzienā pāri daļai Kurzemes, valsts centrālajiem rajoniem un Vidzemei. Šis bija pirmais 2010. gada vasaras sezonas negaiss Rīgā.

=== Maijs ===
* [[3. maijs]] — Latviju sasniedza neliels [[ciklons]], kas no [[Polija]]s virzījās uz ziemeļaustrumiem. Sākot no dienvidrietumu rajoniem, ar ciklonu saistītās mākoņu zonas atnesa lietu. Dienas laikā neliels līdz mērens [[lietus]] tika novērots Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumos, savukārt naktī uz [[4. maijs|4. maiju]] nokrišņu zona aptvēra jau visu Latvijas teritoriju, lielākajā tās daļā nesot mērenu, bet vietām stipru lietu. Visvairāk lija Latvijas rietumu daļā: [[Rucava|Rucavā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Ventspils|Ventspilī]], un [[Kolka|Kolkā]]. Stipri lija arī vietām Vidzemē: [[Rūjiena|Rūjienā]] nakts laikā nolija 18 mm nokrišņu, turklāt tika novērots arī [[pērkona negaiss]]. Rīgā nolija 13 mm.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30826.html Stiprie nokrišņi aizvadītajā diennaktī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100508143938/http://www.meteo.lv/public/30826.html |date={{dat|2010|05|08||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. maijs]] — Latvijai pietuvojās un to šķērsoja divu [[Siltā atmosfēras fronte|silto atmosfēras fronšu]] sistēma. Aiz pirmās frontes gaisa temperatūra paaugstinājās +12 līdz +16&amp;nbsp;°C robežās, bet aiz otrās frontes dienas gaitā gaiss daudzviet iesila līdz +20 līdz +24&amp;nbsp;°C. Savukārt ziemeļrietumu rajonos ([[Kolka]], [[Ventspils]], [[Pāvilosta]], [[Stende]]), vējam pūšot no [[Rīgas līcis|līča]] puses un frontēm nešķērsojot šo teritoriju, gaisa temperatūra bija vien +6 līdz +11&amp;nbsp;°C robežās.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30846.html Gaisa temperatūras kontrasti 07.05.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100510030447/http://www.meteo.lv/public/30846.html |date=10.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. maijs]]:
** Latvijas A daļā [[gaisa temperatūra]] pietuvojās +25&amp;nbsp;°C, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] tā noslīdēja līdz +6&amp;nbsp;°C.
** Pēcpusdienā un vakarā Vidzemē un Latgalē tika novērotas stipras [[lietusgāze]]s un pērkona negaisi ar brāzmainu vēju. [[Alūksne]]s un [[Valka]]s meteostacijā negaisa laikā fiksētas [[vēja brāzmas]] līdz 17 m/s.

[[Attēls:Migla Riga Imanta 16.05.2010.jpg|thumb|200px|Bieza [[migla]] Rīgā. [[2010. gads|2010]]. gada [[16. maijs]]]]
* [[13. maijs|13.]]—[[15. maijs]] — visā Latvijas teritorijā, atskaitot [[Baltijas jūra]]s [[Kurzeme]]s piekrasti, bija ļoti sutīgs laiks ar augstām gaisa temperatūrām, kas nereti sasniedza +27&amp;nbsp;°C un biežām, lokālām un ļoti spēcīgām [[lietusgāze|lietusgāzēm]] un negaisiem.
* [[15. maijs]] — vakarā ap plkst. 20:00 [[Engures novads|Engures novada]] [[Ragaciems|Ragaciemā]] tika novērots [[lodveida zibens]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/331007-ragaciema_iedzivotajus_parbiede_lodveida_zibens Ragaciema iedzīvotājus pārbiedē lodveida zibens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100518163046/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/331007-ragaciema_iedzivotajus_parbiede_lodveida_zibens |date={{dat|2010|05|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|5|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. maijs]] — lai gan lielākajā daļā Latvijas bija karsta un lokāliem nokrišņiem bagāta diena, ZR vējam nesot no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] vēsās gaisa masas, virs [[Rīga]]s apkārtnes izveidojās ļoti bieza migla, kas noturējās visu pēcpusdienu un izklīda tikai nākamās dienas pirmajā pusē. Daudzviet miglā redzamība samazinājās un konstanti nepārsniedza 50—100 metrus. [[Rīga|Rīgā]] miglas dēļ maksimālā gaisa temperatūra pakāpās tikai līdz +14,6&amp;nbsp;°C. Biezās miglas dēļ daļa reisu no [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/331051-biezas_miglas_del_rigas_lidosta_nevar_nosesties_lidmasinas Biezās miglas dēļ &quot;Rīgas&quot; lidostā nevar nosēsties lidmašīnas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100519035228/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/331051-biezas_miglas_del_rigas_lidosta_nevar_nosesties_lidmasinas |date={{dat|2010|05|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|5|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]] — [[Skrīveri|Skrīveros]] tika reģistrēta maija otrās dekādes augstākā gaisa temperatūra +27,6&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30863.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 11.-20.05.2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527234113/http://www.meteo.lv/public/30863.html |date=27.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +26,3&amp;nbsp;°C, tādējādi par 0,2 grādiem tika pārsniegts diennakts absolūtais temperatūras maksimums, kas tika uzstādīts [[1971]]. gadā.
* [[21. maijs]] — pateicoties siltajam laikam, ūdens temperatūra Latvijas upēs caurmērā bija +17&amp;nbsp;°C līdz +20&amp;nbsp;°C robežās, zemākā (+13,4&amp;nbsp;°C bija [[Ogre (upe)|Ogrē]] pie Lielpečiem), savukārt [[Lielupe|Lielupē]] pie [[Jelgava]]s ūdens temperatūra sasniedza +20,7&amp;nbsp;°C. Ūdens temperatūra Baltijas jūras piekrastē bija +10&amp;nbsp;°C līdz +12&amp;nbsp;°C robežās, Rīgas līcī +10&amp;nbsp;°C līdz +14&amp;nbsp;°C, bet līča dienvidos pat līdz +17&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30864.html Ūdens temperatūra Latvijas upēs un jūras piekrastē 21.05.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527234123/http://www.meteo.lv/public/30864.html |date=27.05.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|5|21|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
[[Attēls:RIX radars PAC 03.06.2010.png|thumb|200px|Meteoradara attēls uzrāda ļoti stiprus nokrišņus Latgalē. Attēlā ir uzrādīta diennakts nokrišņu summa, kas atsevišķās teritorijās pārdzniedz 30 mm, laika periodā no [[3. jūnijs|3.]]—[[4. jūnijs|4. jūnija]] plkst. 6.00 rītā.]]

* [[3. jūnijs]] — visā Latgalē tika novēroti stipri nokrišņi. Diennakts nokrišņu summa atsevišķās teritorijās pārdzniedza 30 mm.
* [[11. jūnijs]] — pēc karstas un ļoti sutīgas dienas, kad daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pakāpās virs +28 grādiem (Rīgas centrā +28,5&amp;nbsp;°C),&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334837-gaisa_temperatura_riga_parsniegusi_plus_28_gradus Gaisa temperatūra Rīgā pārsniegusi plus 28 grādus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100614070237/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334837-gaisa_temperatura_riga_parsniegusi_plus_28_gradus |date={{dat|2010|06|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijai pāri virzījās [[aukstā atmosfēras fronte]]. Jau dienu iepriekš Eiropas vētru prognozēšanas mājas lapā ({{val|en|European Storm Forecast Experiment}} jeb [http://www.estofex.org/ ESTOFEX]) Latvijas teritorija tika iekļauta 2. riska zonā,&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;2. riska zona nozīmē to, ka pastāv 15% iespējamība, ka 40 km rādiusā no kāda konkrēta punkta, šajā teritorijā, pastāv varbūtība saskarties ar ekstrēmām laika parādībām - bīstami spēcīgu negaisu, vētru, krusu vai pat tornado.&lt;/ref&gt; kas notiek visai reti. Lai gan tika prognozēts postošs [[negaiss]] ar spēcīgām vēja brāzmām, [[krusa|krusu]] un pat virpuļviesuļiem,&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334813-bridina_par_specigu_negaisu_nakti_un_brazmainu_veju_sestdien Brīdina par spēcīgu negaisu naktī un brāzmainu vēju sestdien] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100614045718/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334813-bridina_par_specigu_negaisu_nakti_un_brazmainu_veju_sestdien |date={{dat|2010|06|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; tomēr lielākajai daļai teritorijas fronte pārgāja pāri mierīgi, ar mērenu lietu, nelielu vēja pastiprināšanos, bet spēcīgu zibeņošanu. Vienīgi [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] un [[Latgale|Latgalē]] tas bijis spēcīgāks. Visspēcīgāk negaiss plosījies [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur vēja brāzmas sasniegušas 23 metrus sekundē. [[Madona|Madonā]] vējš sasniedza 18 metrus sekundē, bet [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] 16 metrus sekundē. Vietām arī pamatīgi lijis, taču ziņu par krusu nav. Negaisa dēļ [[Balvi|Balvos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika nolauzti vairāki koki, tomēr tas nav radījis lielas problēmas un arī cilvēki nav cietuši. Negaisa dēļ Latgales pusē tika bojātas vairākas elektrības padeves līnijas un aptuveni 8 līdz 9 tūkstoši mājsaimniecību palika bez elektrības.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334858-balvos_un_daugavpili_negaisa_lauzti_koki Balvos un Daugavpilī negaisā lauzti koki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100613165247/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334858-balvos_un_daugavpili_negaisa_lauzti_koki |date={{dat|2010|06|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|6|12|SK}}&lt;/ref&gt; Šis pats pērkona negaiss, kas no dienvidrietumiem virzījās pāri Latvijas teritorijai, dažas stundas agrāk [[Polija]]s ziemeļos atnesa vētru, kas gāza kokus un sabojāja jumtus, kā arī krusu ar diametru līdz 6 cm, liecina dati no [https://web.archive.org/web/20100825173027/http://www.essl.org/ESWD/ Eiropas bīstamo laikapstākļu datubāzes].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334842-negaiss_kas_pietuvojies_latvijai_polija_gazis_kokus Negaiss, kas pietuvojies Latvijai, Polijā gāzis kokus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100614045756/http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/334842-negaiss_kas_pietuvojies_latvijai_polija_gazis_kokus |date={{dat|2010|06|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|6|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — visā Latvijā valdīja karsts laiks. Gaisa temperatūra [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] meteostacijā, kas atrodas [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]], tika atkārtota [[11. jūnijs|11. jūnija]] gaisa temperatūra +28,5&amp;nbsp;°C, bet [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas lidostas]] meteostacijā +27,3&amp;nbsp;°C.

=== Jūlijs ===
Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C 2010. gada [[Jūlija klimats Latvijā|jūlijs]] ir bijis vissiltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 95 gados.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30950.html 2010. gada jūlijs — vissiltākais Latvijā pēdējos 95 gados] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100806221754/http://www.meteo.lv/public/30950.html |date={{dat|2010|08|06||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|2|SK|bez}}&lt;/ref&gt; Atsevišķu, visilgāk darbojošos novērojumu staciju [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Liepāja|Liepājā]] informācija liecina, ka vēl mazliet siltāks, vismaz [[Kurzeme]]s pusē, varēja būt 1914. gada jūlijs. [[Ainaži|Ainažos]] par vienu grāda desmitdaļu siltāks ir bijis [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992]]. gada jūnijs. Arī Rīgā jūlijs ar vidējo mēneša gaisa temperatūru +22,0 °C bija siltākais jūlijs meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vidējā mēneša gaisa temperatūra par 4,8 grādiem bija augstāka par normu. Iepriekšējais siltākais jūlijs bija [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006]]. gadā, kad vidējā mēneša temperatūra sasniedza +20,8 °C.

* [[4. jūlijs]] — ūdens temperatūra [[Daugava|Daugavā]] pie [[Krāslava]]s sasniedza +24 °C, savukārt pārējās Latvijas upēs svārstījās +20 līdz +23 grādu robežās. Ūdens temperatūra [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē bija +19 °C, bet [[Baltijas jūra]]s piekrastē +18 °C.
[[Attēls:Appludusi Maskavas iela Riga 06.07.2010.jpg|thumb|200px|Applūdusī [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Rīga|Rīgā]]. 2010. gada 6. jūlijs]]
* [[5. jūlijs]] — [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas lidostas]] meteoroloģiskajā stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,4 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001]]. gadā, un bija +28,9 °C. Tā kā laika apstākļus Latvijā noteica [[anticiklons|anticiklona]] rietumu mala, un ar lēnu dienvidaustrumu puses vēju teritorijā ieplūda silts gaiss, spīdot saulei, gaiss aizvien vairāk iesila un dienas vidū sasniedza +24 — +30 grādus. Septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti 5. jūlija maksimālo gaisa temperatūru rekordi: [[Gulbene|Gulbenē]] +30,1 °C (+28,9 °C), [[Zilāni|Zilānos]] +29,5 °C (+29,3 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] +29,3 °C (+28,3 °C), [[Stende|Stendē]] +29,1 °C (+28,9 °C), [[Saldus|Saldū]] +29,1 °C (+29,0 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] +28,6 °C (+28,0 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] +28,6 °C (+28,4 °C). Rekordaugstām gaisa temperatūrām līdzvērtīgas vērtības tika sasniegtas arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (+29,5 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+28,9 °C). Lai gan galvaspilsētas [[Centrs (Rīga)|centra]] meteoroloģiskajā stacijā termometra stabiņš dienas laikā pakāpās līdz +29,8 °C atzīmei, maksimālās gaisa temperatūras rekords netika pārsniegts, jo [[1920]]. gada 5. jūlijā Rīgā gaiss iesila līdz pat +32,1 °C.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30913.html 5. jūlijā Latvijā pārsniegti karstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100708153643/http://www.meteo.lv/public/30913.html |date={{dat|2010|07|08||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūlijs]] — vakarā vietām bija pērkona negaisi. Pēc stipras lietusgāzes daudzviet [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] un [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]] applūda ielas un pagrabi, dažās vietās ūdens līmenis sniedzās pat līdz viduklim.&lt;ref&gt;[http://weatherfoto.wordpress.com/negaiss-6-julijariga/ Negaiss, plūdi 6. jūlija 2010,Rigā.], weatherfoto.wordpress.com&lt;/ref&gt; Pusstundas laikā galvaspilsētā nolija vairāk nekā desmit dienu norma. Negaisa laikā vējš lauza arī kokus.
* [[8. jūlijs]] — [[Sunākstes pagasts|Sunākstes pagasta]] &quot;Vecumniekos&quot; tika novērots [[virpuļviesulis]], kas lauzis kokus un lielus koku zarus.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/sunakste-plosijies-virpulviesulis.d?id=32941453 Sunākstē plosījies virpuļviesulis], delfi.lv {{dat|2010|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūlijs]] — Latvijā sākās [[karstuma vilnis]], kas vidēji Latvijā ilga 9 dienas. Rīgā gaisa temperatūras maksimums šajā periodā nenoslīdēja zem +28 grādiem un 7 dienas gaiss iesila virs +30 grādiem.
* [[11. jūlijs]] — 8 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti šīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30920.html 11. jūlijā Latvijā pārsniegti gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100714110453/http://www.meteo.lv/public/30920.html |date={{dat|2010|07|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|7|11|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika novērota [[Saldus|Saldū]], +32,0 °C. Rīgas lidostas meteoroloģiskajā stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,9 °C (Rīgas centrā +31,7 °C).&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338224-riga_gaisa_temperatura_sasniedz_317_gradus_parspets_karstuma_rekords Rīgā gaisa temperatūra sasniedz +31,7 grādus; pārspēts karstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100714043718/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338224-riga_gaisa_temperatura_sasniedz_317_gradus_parspets_karstuma_rekords |date={{dat|2010|07|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|11|SK|bez}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadā un bija +31,5 °C. Šī bija karstākā diena Rīgā kopš [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006]]. gada 8. jūlija, kad gaisa temperatūra sasniedza +33,1 °C.
* [[12. jūlijs]] — Latvijā valdīja skaidrs un ļoti karsts laiks. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +15, +20 grādi, Rīgas centrā +22,4 grādi. Dienā gaiss sakarsa līdz +29, +33 grādiem. Ar gaisa temperatūru +32,5 °C, Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984. gadā]], tika pārsniegts par 0,1 grādu.
[[Attēls:Vērmanes dārzs pēc negaisa.jpg|thumb|200px|Postījumi [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]] pēc 18. jūlija negaisa]]
* [[13. jūlijs]]:
** Turpinājās viens no Latvijas lielākajiem karstuma viļņiem — minimālā gaisa temperatūra naktī bija +17, +23 grādi, dienā gaiss sakarsa vidēji līdz +31, +32 grādiem. [[Ventspils]] ostā, termometra stabiņš pēc plkst. 15:00 pakāpās līdz +34,8 grādu atzīmei, tādējādi tika pārspēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992]]. gadā 10. jūlijā šajā pilsētā sasniegtais karstuma rekords, kas bija +34,4 °C.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338584-ventspili_sodien_bija_plus_348_gradi Ventspilī šodien bija plus 34,8 grādi!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100714175804/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338584-ventspili_sodien_bija_plus_348_gradi |date={{dat|2010|07|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|13|SK}}&lt;/ref&gt; [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014]]. gada augustā šis rekords tika pārspēts. Rīgā gaiss iesila līdz +32,2 °C, tomēr 1923. gadā uzstādītais šīs dienas rekords, kas ir +34,0 °C, netika pārspēts. Arī [[1959. gada laikapstākļi Latvijā|1959. gada]] šīs dienas otrais maksimums, kas ir +33,6 °C, palika nepārspēts.
** Augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 2010. gadā, +26,5 °C.
* [[14. jūlijs]]:
** Ilgstoši valdīja tveice, naktī gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +16, +22 grādiem, dienā termometri rādīja +26, +32 grādus.
** Aptuveni plkst. 5:00 no rīta [[Kandava|Kandavā]] kādas mājas jumtā Lielajā ielā iespēra [[lodveida zibens]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338760-lodveida_zibens_kandava_iesper_majas_jumta Lodveida zibens Kandavā iesper mājas jumtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100716223052/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/338760-lodveida_zibens_kandava_iesper_majas_jumta |date={{dat|2010|07|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī bija +19, +22 grādi, dienā gaiss sakarsa līdz +29, +32 grādiem, mazāks karstums bija vienīgi Kurzemes piekrastē.
* [[17. jūlijs]] — saulaina un ļoti karsta diena. Gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +31 grādam, bet Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī līdz pat +32, +34 grādiem.
* [[18. jūlijs]] — Latviju piemeklēja [[2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā|ļoti spēcīgs negaiss]].
* [[22. jūlijs]] — pēcpusdienā karstuma rekords tika pārspēts [[Pāvilosta|Pāvilostā]] un [[Liepāja|Liepājā]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339663-karstuma_rekords_parsniegts_pavilosta_un_liepaja Karstuma rekords pārsniegts Pāvilostā un Liepājā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100725073946/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339663-karstuma_rekords_parsniegts_pavilosta_un_liepaja |date={{dat|2010|07|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|22|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,1 °C un tikai par 0,1 grādu atpalika no [[1992]]. gadā uzstādītā diennakts rekorda.
[[Attēls:Tāls negaiss virs Rīgas jūras līča. 07.2010.jpg|thumb|200px|Tropiskā nakts. Viena no siltākajām naktīm Rīgā. 2010. gada 23. jūlijs. plkst 00:12 gaisa temperatūra Rīgā bija +25,6 °C. No rīta, ap plkst. 6 no rīta, tā nebija zemāka par +23,2 grādiem. Attēlā tāls un spēcīgs negaiss virs Rīgas līča. Skats no [[Imanta (Rīga)|Imantas]]]]
* [[23. jūlijs]]:
** vakarā Latvijai pāri virzījās spēcīga negaisa zona, kas daudzviet izraisīja stipras [[lietusgāze]]s un ļoti spēcīgas [[vēja brāzmas]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339730-riga_ari_vakara_gaidams_lietus_un_brazmas Rīgā arī vakarā gaidāms lietus un brāzmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100725080319/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339730-riga_ari_vakara_gaidams_lietus_un_brazmas |date={{dat|2010|07|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|23|SK}}&lt;/ref&gt; [[Lielvārde]]s pusē negaiss lauza kokus. Savukārt [[Kauguru pagasts|Kauguru pagasta]] mežā negaisa laikā smagi cieta divi jauni cilvēki, kuriem iespēra [[zibens]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339783-ogotajiem_iesper_zibens Ogotājiem iesper zibens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727030937/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/339783-ogotajiem_iesper_zibens |date={{dat|2010|07|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|7|24|SK}}&lt;/ref&gt; Pirms tam šis negaiss nopietnus postījumus izraisīja daudzās [[Lietuva]]s pilsētās.
** 11 [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|LVĢMC]] meteostacijās tika pārspēti 23. jūlija karstuma rekordi.
* [[24. jūlijs]]:
** 13 meteostacijās tika pārspēti 24. jūlija karstuma rekordi.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30933.html 24. jūlijā pārsniegti kārtējie gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727081913/http://www.meteo.lv/public/30933.html |date={{dat|2010|07|27||bez}} }}. meteo.lv, {{Dat|2010|7|24|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +31,8 °C (Rīgas centrā +32,2 °C) un tika pārspēts [[1963. gada laikapstākļi Latvijā|1963]]. gada rekords, kad bija +30,2 °C.
** Ap pulksten 19:00 [[Liepāja]]s pludmalei pāri gāja spēcīgs negaiss, nopostot festivāla &quot;''ZZ Baltic Beach Party 2010''&quot; lielo skatuvi.&lt;ref&gt;[http://rekurzeme.lv/portals/izklaide/raksts.html?xml_id=24016 Negaiss noposta &quot;ZZ Baltic Beach Party 2010&quot; lielo skatuvi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100726113324/http://rekurzeme.lv/portals/izklaide/raksts.html?xml_id=24016 |date={{dat|2010|07|26||bez}} }}, rekurzeme.lv {{dat|2010|7|24|SK|bez}} Video [http://rekurzeme.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=24038 šeit] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727163458/http://rekurzeme.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=24038 |date={{dat|2010|07|27||bez}} }} un [http://rekurzeme.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=24035 šeit] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727163410/http://rekurzeme.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=24035 |date={{dat|2010|07|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[31. jūlijs]] — spēcīgi negaisi visas dienas garumā plosījās daudzviet [[Latgale|Latgalē]], īpaši tās DA daļā. [[Daugavpils|Daugavpilī]] izgāzti koki ar visām saknēm.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/witness/daugavpili-plosas-stipra-vetra.d?id=33309109 Daugavpilī plosās stipra vētra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804172850/http://www.delfi.lv/news/national/witness/daugavpili-plosas-stipra-vetra.d?id=33309109 |date={{dat|2010|08|04||bez}} }}, delfi.lv, {{dat|31|7|2010|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://foto.delfi.lv/album/59097/ Foto — vētras sekas Daugavpilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804173743/http://foto.delfi.lv/album/59097/ |date={{dat|2010|08|04||bez}} }}, foto.delfi.lv&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
Neskatoties uz vēso laiku mēneša trešajā dekādē, ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +19,2&amp;nbsp;°C 2010. gada [[Augusta klimats Latvijā|augusts]] ir bijis vissiltākais augusts [[Rīga|Rīgā]] pēdējos 95 gados. Agrāk siltākais augusts tika novērots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007]]. gadā, kad mēneša vidēja gaisa temperatūra bija +18,7&amp;nbsp;°C.

* [[3. augusts]] — gaisa temperatūra pakāpās līdz +30 grādiem, tostarp [[Rīga|Rīgā]] +29,3 °C. [[Rucava|Rucavā]] nokrišņu daudzums sasniedza 82 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma. Pērkona negaiss dažviet Kurzemē atnesa arī stipras vēja brāzmas un lielu krusu.
* [[4. augusts]] — Valmieras rajonā tika novērota [[polārblāzma|ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/witness/ziemelblazma-latvija.d?id=33363805 Ziemeļblāzma Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100808084404/http://www.delfi.lv/news/national/witness/ziemelblazma-latvija.d?id=33363805 |date={{dat|2010|08|08||bez}} }}, delfi.lv, {{dat|2010|8|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]] — Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu stacijās tika pārsniegti 11 karstuma rekordi. Rīgā, ar gaisa temperatūru +31,8&amp;nbsp;°C, tika pārspēts 1971. gadā uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas bija +31,4&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341385-daudzviet_latvija_parspeti_karstuma_rekordi Daudzviet Latvijā pārspēti karstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052842/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341385-daudzviet_latvija_parspeti_karstuma_rekordi |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|7|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/210988-riga-parspets-7-augusta-karstuma-rekords Rīgā pārspēts 7. augusta karstuma rekords], jauns.lv {{dat|2010|8|9|SK}}&lt;/ref&gt; Visaugstākā gaisa temperatūra starp &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; neoficiālām stacijām tika reģistrēta [[Strenči|Strenčos]] +34,1&amp;nbsp;°C.
* [[8. augusts]] — lielāko daļu Latvijas teritorijas visas dienas garumā [[2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā|piemeklēja vairāki spēcīgi negaisi]] ar stiprām lietusgāzēm, vētras stipruma [[vēja brāzmas|vēja brāzmām]] un 5 cm lieliem [[krusa]]s graudiem. Vissmagāk cieta [[Latgale]] un daļa [[Vidzeme]]s, īpaši [[Madona]], [[Preiļi]] un [[Daugavpils]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341395-vetra_norauj_jumtus_un_nes_plasus_postijumus Vētra norauj jumtus un nes plašus postījumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820104739/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341395-vetra_norauj_jumtus_un_nes_plasus_postijumus |date={{dat|2010|08|20||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/speciga-vetra-plosas-daugavpili-preilos-un-madona.d?id=33435933 Spēcīga vētra plosās Daugavpilī, Preiļos un Madonā], delfi.lv, {{dat|2010|8|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://diena.lv/lat/politics/regions/aculieciniece-vetra-madona-ilga-aptuveni-20-minutes papildināta - Aculieciniece: vētra Madonā ilga aptuveni 20 minūtes]{{Novecojusi saite}}, diena.lv, {{dat|2010|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; [[Viļāni|Viļānos]] vēja brāzmas sasniedza 26,5 m/s.
* [[9. augusts]] — [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] ap plkst. 20:00 tika novērots [[virpuļviesulis]], kas līdz zemei neaizstiepās un tādējādi nekādus postījumus neradīja.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/online_tv/6239 Tornado jeb virpuļviesulis netālu no Salacgrīvas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111005112431/http://www.tvnet.lv/online_tv/6239 |date={{dat|2011|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. augusts]] — Rīgā tika reģistrēts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,2&amp;nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,5&amp;nbsp;°C tika uzstādīts 2007. gadā.
* [[14. augusts]] — Latvijas teritorijā ar dienvidaustrumu vējiem turpināja ieplūst karsts gaiss, tādēļ 17 novērojumu stacijās atkal tika pārsniegti dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta [[Gulbene|Gulbenē]] +33,1&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30984.html 14. augustā pārsniegti kārtējie gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820014200/http://www.meteo.lv/public/30984.html |date={{dat|2010|08|20||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; [[Rīgas lidosta]]s stacijā gaiss iesila līdz +30,3&amp;nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,0&amp;nbsp;°C tika uzstādīts [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadā.
* [[15. augusts]]:
** Diennakts karstuma rekordi tika pārsniegti 11 novērojumu stacijās. Visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta [[Rēzekne|Rēzeknē]] +32,9&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30986.html 15. augustā pārsniegti kārtējie gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820014205/http://www.meteo.lv/public/30986.html |date={{dat|2010|08|20||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
** Pēcpusdienā Rīgu piemeklēja spēcīgs negaiss, kura laikā zibens iespēra vairākās būvēs, izraisot ugunsgrēkus.&lt;ref&gt;[http://weatherfoto.wordpress.com/specigakais-negaiss-riga/ Spēcigakais negaiss Rīgā], weatherfoto.wordpress.com&lt;/ref&gt;
* [[16. augusts]]:
** Diennakts karstuma rekordi tika pārsniegti 12 novērojumu stacijās. Visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta Daugavpils novērojumu stacijā +33,1&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30992.html 16. augustā pārsniegti kārtējie gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820014235/http://www.meteo.lv/public/30992.html |date={{dat|2010|08|20||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|16|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +32,2&amp;nbsp;°C un iepriekšējais rekords tika pārsniegts par 1,6 grādu. [[Rīgas lidosta]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,9&amp;nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,9&amp;nbsp;°C bija reģistrēts 2007. gadā.
** Vakarā un naktī Rīgu, lielu daļu [[Kurzeme]]s un [[Vidzeme]]s līča piekrasti piemeklēja daudzu ļoti spēcīgu un intensīvu negaisu sērija, kuras laikā tika novērots brāzmains vējš un ļoti intensīva zibeņošana.
* [[25. augusts]]:
** šī bija pirmā diennakts, kad pēc 62 dienas ilga nepārtraukta perioda diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem ilggadējo novērojumu vidējā rādītāja.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344494-si_vasara_bijusi_vissiltaka_latvijas_vesture Šī vasara bijusi vissiltākā Latvijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100904035810/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344494-si_vasara_bijusi_vissiltaka_latvijas_vesture |date={{dat|2010|09|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** no rīta, saistībā ar tuvojošos aktīvo ciklonu, Latvijas teritoriju ziemeļaustrumu virzienā šķērsoja atmosfēras fronte, daudzviet Kurzemē atnesot stipru negaisu, lietusgāzes un krusu. Stiprs lietus un vēja brāzmas tika novērotas lielākajā daļā Latvijas teritorijas. Pēcpusdienā Latvijas rietumu daļai pietuvojās aktīvs [[ciklons]], atnesot vētras spēka vēja brāzmas un lokālus nokrišņus. Vēja ātrums [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 26 m/s.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/343675-liepaja_vetra_zino_par_nolauztiem_kokiem Liepājā vētra, ziņo par nolauztiem kokiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100828043509/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/343675-liepaja_vetra_zino_par_nolauztiem_kokiem |date={{dat|2010|08|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. augusts]] — virs Rīgas tika novērots virpuļviesulis. Tam gan nepietika jaudas, lai sasniegtu zemi, tomēr izteiktais viesuļa konuss piesaistīja daudzu garāmgājēju uzmanību.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/343927-virs_rigas_noverots_virpulviesulis Virs Rīgas novērots virpuļviesulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100829142733/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/343927-virs_rigas_noverots_virpulviesulis |date={{dat|2010|08|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rīgas līcis|jūrā]] ap plkst. 20:30 tika novērots ūdens stabs, kas sniedzās līdz pat ūdens virsai.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/jurmala-noverots-virpulviesulis.d?id=33796223 Jūrmalā novērots virpuļviesulis], delfi, {{dat|2010|8|28|SK}}&lt;/ref&gt; Virpuļviesulis virzījās krasta virzienā, sasniedzot sauszemi. Virzoties dziļāk sauszemē, tas strauji zaudēja spēku un izzuda, tomēr paspēja radīt nelielus bojājumus. Kāpās tika ienestas pārģērbšanās kabīnītes.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/aculiecinieks/344035-jurmala_noverots_virpulviesulis Jūrmalā novērots virpuļviesulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100830183939/http://www.tvnet.lv/zinas/aculiecinieks/344035-jurmala_noverots_virpulviesulis |date={{dat|2010|08|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|29|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=Tk6G4oRE4UU VIDEO: Смерч в Юрмале, 28 августа 2010. Tornado in Jurmala 08.28.2010], youtube.com&lt;/ref&gt;
* [[31. augusts]] — Latvija atradās augsta spiediena atzara ietekmē, tādēļ debesis skaidrojās, un Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās +1&amp;nbsp;°C līdz +4&amp;nbsp;°C, turpretī [[Kolka|Kolkā]], vējam pūšot no līča puses, gaisa temperatūra nakts laikā saglabājās ap +13&amp;nbsp;°C. Skaidrajā naktī zemes virskārta strauji atdzisa, un tika reģistrēta pirmā salna šī gada vasaras—rudens periodā: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā temperatūra uz augsnes noslīdēja līdz −1&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30999.html Pirmā salna 2010. gada vasaras sezonā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100911215325/http://www.meteo.lv/public/30999.html |date={{dat|2010|09|11||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|8|31|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
[[Attēls:Vetra Jurmala 03 09 2010.jpg|thumb|200px|Vētrainā jūra [[Jūrmala|Jūrmalā]].&lt;br /&gt;[[2010. gads|2010]]. gada [[3. septembris]]]]

* [[2. septembris]] — ciklona ietekmē visas dienas garumā Latvijas austrumu daļā tika novērots ilgstošs lietus, bet dienas otrajā pusē arī centrālajos rajonos [[Jūras efekta nokrišņi|Jūras efekta]] ietekmē ar pārtraukumiem tika novērots stiprs lietus un brāzmains vējš. Daudzviet Austrumlatvijā līdz plkst. 18:00 nolija puse no septembra nokrišņu normas un vairāk ([[Daugavpils]] 36 mm, [[Alūksne]] 28 mm). Pēcpusdienā piekrastes rajonos pastiprinājās vējš un Kurzemē tas sasniedza vētras spēku ([[Ventspils|Ventspilī]] 19 m/s).&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344692-vejs_piekraste_sasniedzis_vetras_speku Vējš piekrastē sasniedzis vētras spēku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100905230059/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344692-vejs_piekraste_sasniedzis_vetras_speku |date={{dat|2010|09|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. septembris]]:
** Kopš [[2. septembris|2. septembra]] vakara Rīgas centrā nolija 41,7 mm jeb 54 procenti no visa septembra nokrišņu normas, savukārt [[Rīgas lidosta]]s novērojumu stacijā nokrišņu summa līdz plkst. 21:00 sasniedza 49 mm. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Lubāna|Lubānā]] — 63 mm.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31009.html Brāzmainais vējš un lietavas aizvadītajā diennaktī, papildināts 03.09. 11:40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100911215257/http://www.meteo.lv/public/31009.html |date={{dat|2010|09|11||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|9|3|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt ar aizejošo ciklonu, visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgā un Ventspilī — 22 m/s.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344837-riga_nolijusi_puse_no_septembra_nokrisnu_normas Rīgā nolijusi puse no septembra nokrišņu normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100905191407/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344837-riga_nolijusi_puse_no_septembra_nokrisnu_normas |date={{dat|2010|09|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā lietus, kas sākās 2. septembra pēcpusdienā, bez pārtraukuma lija vairāk kā 20 stundas. Valsts centrālajos rajonos jūras efekta lietus, kaut gan ar pārtraukumiem, turpinājās arī vakarā un naktī uz 4. septembri.
** Latvijā tika fiksētas pirmās [[sniega pārsla]]s.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344842-piektdien_latvija_fiksetas_pirmas_sniega_parslas Piektdien Latvijā fiksētas pirmās sniega pārslas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100905132112/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/344842-piektdien_latvija_fiksetas_pirmas_sniega_parslas |date={{dat|2010|09|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — maksimālā gaisa temperatūra bija no +9,5 grādiem Alūksnē līdz +14,6 grādiem Daugavpilī. Vietām stipri lija, kopējais nokrišņu daudzums Rīgā [[2. septembris|2.]]—[[4. septembris|4. septembrī]] sasniedza 67 milimetrus.
* [[17. septembris]] — daudzviet Latvijā tika novērota [[krusa]], [[negaiss]] un īslaicīgas, bet stipras [[lietusgāze]]s.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/346658-daudzviet_latvija_atkal_krit_krusa_un_dardina_perkons Daudzviet Latvijā atkal krīt krusa un dārdina pērkons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100919152851/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/346658-daudzviet_latvija_atkal_krit_krusa_un_dardina_perkons |date={{dat|2010|09|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|9|17|SK}}&lt;/ref&gt; Īpaši stiprs lietus tika novērots [[Kurzeme]]s dienvidu daļā, uz dienvidiem no [[Saldus]], kur tā summa pārsniedza 30 mm.
* [[18. septembris]] — palaikam lija un pūta spēcīgs vējš, kas Ventspils ostā brāzmās sasniedza 25 metrus sekundē.
* [[19. septembris|19.]]—[[20. septembris]] — Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 58 milimetrus. Ļoti spēcīgi nokrišņi tika novēroti arī Ziemeļvidzemē — īpaši [[Mazsalaca]]s un [[Staicele]]s apkārtnē.
* [[25. septembris]] — [[Pāvilosta]]s meteostacijā gaiss iesila līdz +21,3&amp;nbsp;°C, Rīgā +19,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. septembris]] — Ventspilī tika reģistrēta šī mēneša augstākā gaisa temperatūra: +22,1&amp;nbsp;°C. [[Rīga|Rīgā]] gaiss iesila līdz +19,9&amp;nbsp;°C.

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris]] — pirmo reizi 2010. gada rudens — ziemas periodā Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās zem 0 grādiem un bija −1,0&amp;nbsp;°C.
* [[5. oktobris|5.]]—[[8. oktobris]] — gandrīz trīs dienas pēc kārtas visā Latvijā bija pilnīgi skaidrs laiks, kas oktobrī ir visai reti novērojams.
* [[12. oktobris]]:
** Daudzviet Latvijā, īpaši jūras piekrastē, tika novērots spēcīgs, brāzmains vējš. Ziemeļrietumu, ziemeļu vējš spēcīgākās brāzmas sasniedza [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Rīga|Rīgā]]. Ventspilī vējš pūta brāzmās līdz 24 m/s, bet Rīgā līdz 23 m/s, savukārt [[Kolka|Kolkā]] un [[Ainaži|Ainažos]] — 20 m/s. Pēc [[Boforta skala]]s vējš, kas pūš no 20,8 līdz 24,4 m/s, uzskatāms par vētru.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349761-lielakas_veja_brazmas_bijusas_ventspili_un_riga Lielākās vēja brāzmas bijušas Ventspilī un Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101014022458/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349761-lielakas_veja_brazmas_bijusas_ventspili_un_riga |date={{dat|2010|10|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|12|SK}}&lt;/ref&gt;
** Latvijas galējos austrumos, [[Viļaka]]s un [[Žīguri|Žīguru]] apkārtnē, tika novērots pirmais [[sniegs]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349732-latvija_snidzis_pirmais_sniegs Latvijā snidzis pirmais sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101013161740/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349732-latvija_snidzis_pirmais_sniegs |date={{dat|2010|10|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/statistika-lielaka-iespeja-ka-pirmais-sniegs-uzsnieg-12.-oktobri.a14961/ Statistika: vislielākā pirmā sniega iespējamība ir 12. oktobrī]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|9|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. oktobris]] — Vidzemē un Latgales pusē tika novērots sniegs. Neliela sniega kārta izveidojās [[Cēsis|Cēsīs]], [[Madona|Madonā]] un arī [[Balvi|Balvos]], tomēr pēc snigšanas tā nokusa, jo gaisa temperatūra bija ap +5&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349844-vidzeme_un_latgale_snieg Vidzemē un Latgalē snieg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101016012810/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349844-vidzeme_un_latgale_snieg |date={{dat|2010|10|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. oktobris]] — Latvijas jūras piekrasti sasniedza stipra vētra. Vakarā, līdz plkst. 21:00, ziemeļrietumu [[vēja brāzmas]] uz Ventspils mola sasniedza 28 m/s, Ventspils lidostā 20 m/s, [[Kolka]]s meteostacijā 22 m/s.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349929-vetra_sasniegusi_kurzemes_ziemelu_piekrasti Vētra sasniegusi Kurzemes ziemeļu piekrasti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101017041057/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/349929-vetra_sasniegusi_kurzemes_ziemelu_piekrasti |date={{dat|2010|10|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. oktobris]] — gandrīz visā Latvijā (izņemot Ventspili, kur bija +2&amp;nbsp;°C) gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem 0 grādiem ([[Jelgava|Jelgavā]] −5&amp;nbsp;°C) un vietām izveidojās pirmā sniega sega. Visvairāk sniega (2 cm) no rīta bija [[Priekuļi|Priekuļos]], puscentimetru bieza sniega sega bija [[Liepāja|Liepājā]] un [[Stende|Stendē]]. [[Rucava|Rucavā]] un Liepājā naktī tika novēroti [[sniega graudi]] un [[krusa]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/350246-vietam_latvija_izveidojusies_sniega_sega Vietām Latvijā izveidojusies sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101018070542/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/350246-vietam_latvija_izveidojusies_sniega_sega |date={{dat|2010|10|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|16|SK}}&lt;/ref&gt; Arī Rīgā ap plkst. 11:00 tika novēroti spēcīgi [[jūras efekta nokrišņi]] sniega graudu un slapja sniega veidā, tika fiksēts arī pērkona [[negaiss]]. Sniega graudu brāzmas Rīgā vairākkārtīgi tika reģistrētas arī vēlāk.&lt;ref&gt;[http://weatherfoto.wordpress.com/sniegs-uz-krasainam-lapam/krusas-negaiss-16-oktobri/ Krusas negaiss 16. oktobrī], weatherfoto.wordpress.com&lt;/ref&gt;
* [[18. oktobris]] — Rīgā tika reģistrēts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,0&amp;nbsp;°C.
* [[22. oktobris]]:
** Daudzviet Latviju, bet jo īpaši Baltijas jūras krastu skāra neliels, intensīvs [[ciklons]], kas atnesa nelielu sniegputeni un vētras spēka vēja brāzmas.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/351003-vakarpuse_vetra_gaidama_ari_riga Vakarpusē vētra gaidāma arī Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101025072910/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/351003-vakarpuse_vetra_gaidama_ari_riga |date={{dat|2010|10|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|22|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated6&quot;&gt;[http://www.meteo.lv/public/31051.html Vētra un sniegs sasniedz Latviju (papildināts plkst. 16:50)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101023235005/http://www.meteo.lv/public/31051.html |date={{dat|2010|10|23||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|10|22|SK}}&lt;/ref&gt; Dienvidrietumu, rietumu vējš Latvijas piekrastes rajonos pastiprinājies līdz pat stipras vētras spēkam un Liepājā un Ventspilī brāzmās sasniedza 27 m/s, Pāvilostā 25 m/s, Rīgā ([[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]]) 24 m/s, bet [[Ainaži|Ainažos]] 22 m/s. [[Rūjiena|Rūjienā]] vēja brāzmas sasniedza tikai 19 m/s.&lt;ref name=&quot;autogenerated6&quot; /&gt;
** Rīgā no rīta bija stiprs [[sniegputenis]] un izveidojās pirmā sniega sega, tomēr dienas laikā tā nokusa.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/galleries/show/7448 Pirmais sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101024171652/http://www.tvnet.lv/galleries/show/7448 |date={{dat|2010|10|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|22|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/galleries/show/7446 Pirmais sniegs Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101025073032/http://www.tvnet.lv/galleries/show/7446 |date={{dat|2010|10|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|10|22|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
[[Attēls:Riga Imanta sniegs 11.2010.jpg|thumb|200px|[[Ziema]]s iestāšanās Rīgā.&lt;br /&gt;[[2010. gads|2010]]. gada [[25. novembris]]]]

* [[1. novembris]] — no rīta [[Kolka|Kolkā]] tika novērota bieza [[migla]], kurā redzamība bija tikai 50 metri.
* [[9. novembris]] — Latvijai pāri virzījās plaša mākoņu zona, kas atnesa ilgstošus un vietām stiprus nokrišņus gan lietus, gan slapja sniega un sniega veidā. Visstiprākie nokrišņi, lietus veidā, tika fiksēti valsts centrālajos un Kurzemes dienvidaustrumu, dienvidu rajonos. Nokrišņu maksimums tika sasniegts apvidū starp [[Tukums|Tukumu]] un [[Jelgava|Jelgavu]]. Naktī sniega sega bija izveidojusies daudzviet Latgalē, Vidzemē, bet no rīta strauji kļuva siltāks un sniegs sāka kust. [[Alūksne|Alūksnē]] sniega biezums sasniedza 4 cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/353372-aluksne_sniega_biezums_sasniedzis_cetrus_centimetrus Alūksnē sniega biezums sasniedzis četrus centimetrus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101112044819/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/353372-aluksne_sniega_biezums_sasniedzis_cetrus_centimetrus |date={{dat|2010|11|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. novembris]] — dienā un vakarā Latvijas centrālos un rietumu rajonus šķērsoja vairākas spēcīgas nokrišņu zonas, atnesot stipru lietu.
* [[13. novembris]] — visas dienas garumā pāri visai Latvijas teritorijai virzījās lokālas un intensīvas nokrišņu zonas, atnesot ļoti spēcīgus nokrišņus un atsevišķās vietās arī krusu. Pūta brāzmains rietumu vējš. Liepājā, Saldū, Dobelē un Daugavpilī tika reģistrēts pērkona negaiss.
* [[14. novembris]] — lielākajā daļā Latvijas turpināja valdīja silts laiks. Rīgā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +9,3&amp;nbsp;°C, kas tikai par 0,6 grādiem atpalika no diennakts absolūtā maksimuma, kas tika uzstādīts [[1978]]. gadā.
* [[15. novembris]] — Latvija atradās ciklona siltajā sektorā un pūšot dienvidu, dienvidrietumu vējiem, teritorijā ieplūda siltas gaisa masas un, uzspīdot saulei, 19 meteostacijās visā Latvijā tika pārsniegti šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref name=&quot;autogenerated5&quot;&gt;[http://www.meteo.lv/public/31074.html 15. novembrim jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi (papildināts plkst. 20:35)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101118015219/http://www.meteo.lv/public/31074.html |date={{dat|2010|11|18||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|11|15|SK}}&lt;/ref&gt; Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]], +13,4&amp;nbsp;°C.&lt;ref name=&quot;autogenerated5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354174-sodien_daudzviet_parsniegti_maksimalas_gaisa_temperaturas_rekordi Šodien daudzviet pārsniegti maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101118013336/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354174-sodien_daudzviet_parsniegti_maksimalas_gaisa_temperaturas_rekordi |date={{dat|2010|11|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|15|SK}}&lt;/ref&gt; Arī Rīgā tika pārspēts diennakts gaisa temperatūras maksimums. Gaiss galvaspilsētā ([[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]) iesila līdz +12,6&amp;nbsp;°C (iepriekšējais rekords tika sasniegts [[1978]]. gadā un bija +11,9&amp;nbsp;°C). Rīgas centrā tika reģistrēti +12,9&amp;nbsp;°C ([[1978]]. gadā +11,9&amp;nbsp;°C).&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354145-riga_sasniegts_jauns_15novembra_siltuma_rekords Rīgā sasniegts jauns 15. novembra siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101118040501/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354145-riga_sasniegts_jauns_15novembra_siltuma_rekords |date={{dat|2010|11|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|15|SK}}&lt;/ref&gt; Jāatzīmē, ka '''+12,6&amp;nbsp;°C''' ir arī novembra otrās dekādes visu laiku augstākā gaisa temperatūra, kāda jebkad reģistrēta Rīgā. Iepriekš otrās dekādes augstākā gaisa temperatūra bija +12,5&amp;nbsp;°C un tika sasniegta [[1977]]. gada [[12. novembris|12. novembrī]].
* [[17. novembris]] — Latviju vakarā šķērsoja [[siltā atmosfēras fronte]] daudzviet atnesot ilgstošus nokrišņus. Nokrišņi sākumā bija lietus veidā, bet vēlāk pārgāja slapjā sniegā un pēc tam atkal lietū. Slapja sniega segas biezums Rīgā sasniedza 2 cm, tomēr līdz nākamās dienas rītam jau bija pilnībā nokusis. Vēl [[18. novembris|18. novembra]] rītā daudzviet Vidzemē un vietām arī Kurzemes ziemeļos zemi klāja neliela sniega kārta. Cēsīs sniega biezums sasniedza 3 centimetrus, bet Rūjienā, Saulkrastos, Zosēnos un Valkā ap 1—2 centimetriem.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354520-vidzeme_daudzviet_zemi_klaj_sniegs Vidzemē daudzviet zemi klāj sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101121115106/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/354520-vidzeme_daudzviet_zemi_klaj_sniegs |date={{dat|2010|11|21||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. novembris|18.]]—[[20. novembris]] — Latvijā bija mitrs un miglains laiks. Debesis klāja bieza mākoņu sega, valdīja lēns vējš un ik pa laikam smidzināja lietus. Pateicoties šādiem laika apstākļiem, Rīgā vairāk kā 2 diennaktis gaisa temperatūra turējās robežās starp +7 un +8 grādiem. Bet no [[19. novembris|19. novembra]] 3 naktī līdz [[20. novembris|20. novembra]] 6 rītā (27 stundas) gaisa temperatūra bija +8 grādi un turējās viena grāda robežās. Tik stabila temperatūra ir samērā reta parādība.
* [[25. novembris]] — gandrīz visā Latvijā iestājās meteoroloģiskā ziema, jo gaisa temperatūra stabili noslīdēja zem nulles un praktiski visā Latvijas teritorijā (izņemot Liepājas un Daugavpils apkārtni) izveidojās patstāvīga sniega sega. Visdziļākais sniegs no rīta tika reģistrēts [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 12 cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355325-ziema_klat_vietam_jau_12_centimetru_biezs_sniegs Ziema klāt! Vietām jau 12 centimetru biezs sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101128030142/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355325-ziema_klat_vietam_jau_12_centimetru_biezs_sniegs |date={{dat|2010|11|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. novembris]] — agrā rītā gaisa temperatūra Vidzemes pusē pazeminājās līdz −11&amp;nbsp;°C,&lt;ref&gt;[http://diena.lv/lat/politics/regions/vidzeme-sorit-bijis-11-gradu-sals Vidzemē šorīt bijis -11 grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101130114541/http://diena.lv/lat/politics/regions/vidzeme-sorit-bijis-11-gradu-sals |date={{dat|2010|11|30||bez}} }}, diena.lv, {{dat|2010|11|26|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā −6,1&amp;nbsp;°C.
* [[28. novembris]] — naktī, debesīm skaidrojoties, visā Latvijā, izņemot Kurzemes līča piekrasti, gaisa temperatūra pazeminājās līdz −13, −16 grādiem, bet [[Strenči|Strenčos]], plkst. 5:25 no rīta, pat līdz −18,1&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355718-nakti_strencos_bijis_18_gradu_sals Naktī Strenčos bijis -18 grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101201094604/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355718-nakti_strencos_bijis_18_gradu_sals |date={{dat|2010|12|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss atdzisa līdz −12,6 grādiem un tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1989]]. gadā, tika pārsniegts par 0,1 grādu.
* [[29. novembris]] — vismaz desmit novērojumu stacijās tika pārspēts 29. novembra minimālās gaisa temperatūras rekords.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31084.html 29. novembra naktij jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101202011438/http://www.meteo.lv/public/31084.html |date={{dat|2010|12|02||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|11|29|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355813-sorit_latvija_parspeti_aukstuma_rekordi Šorīt Latvijā pārspēti aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101202025640/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/355813-sorit_latvija_parspeti_aukstuma_rekordi |date={{dat|2010|12|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|29|SK}}&lt;/ref&gt; Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −14,1&amp;nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1952]]. gadā, bija −12,8&amp;nbsp;°C. Tik zema gaisa temperatūra Rīgā nebija reģistrēta 12 gadus ([[1998]]. gada [[23. novembris|23. novembrī]] Rīgā gaiss atdzisa arī līdz −14,1 grādam). Pēc VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; automātisko meteoroloģijas staciju datiem, viszemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Ludza|Ludzā]] un [[Strenči|Strenčos]], kur bija attiecīgi −21,4 un −21,3 grādi.
* [[30. novembris]]:
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −13,9&amp;nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1955]]. gadā, bija −12,4&amp;nbsp;°C.
** Pēcpusdienā un naktī uz [[1. decembris|1. decembri]], pateicoties ziemeļaustrumu vējam, Kurzemes [[Rīgas līcis|līča]] piekrastes rajonos tika novēroti spēcīgi [[Jūras efekta nokrišņi|līča efekta]] sniega nokrišņi.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/356102-talsu_un_tukuma_apkaime_snieg_un_puteno Talsu un Tukuma apkaimē snieg un puteņo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101203103435/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/356102-talsu_un_tukuma_apkaime_snieg_un_puteno |date={{dat|2010|12|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|11|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Decembris ===
Decembris kļuva par otro ar sniegiem visbagātāko decembri Latvijā pēdējo 73 gadu laikā (22 centimetri). Tik sniegots decembris Latvijā ir retums un ilggadīgie dati liecina, ka līdz šim visbiezākā sniega sega decembrī — vidēji 23 centimetri — ir bijusi [[1937]]. gadā.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/pagajusa-gada-decembris-bija-otrs-sniegiem-bagatakais-latvija-pedejo-73-gadu-laika.d?id=36126716 Pagājušā gada decembris bija otrs sniegiem bagātākais Latvijā pēdējo 73 gadu laikā], delfi.lv, {{dat|2011|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[1. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −14,8&amp;nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1998]]. gadā, bija −14,1&amp;nbsp;°C.
* [[2. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −15,8&amp;nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1998]]. gadā, bija −15,4&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — nakts otrajā pusē Latviju sasniedza ciklons &quot;Monika&quot;, kas atnesa ilgstošu stipru sniegu. Dienas laikā Kurzemē un Latgalē snigšana mitējās, tomēr valsts centrālajos rajonos snigšana turpinājās. Plkst. 20:00 Rīgā sniega segas biezums sasniedza 27 cm (pirms snigšanas 9 cm), savukārt visbiezākā [[sniega sega]] tika fiksēta [[Sigulda|Siguldā]] — 30 cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357405-sniega_sega_riga_palielinajusies_lidz_27_centimetriem Sniega sega Rīgā palielinājusies līdz 27 centimetriem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101213032434/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357405-sniega_sega_riga_palielinajusies_lidz_27_centimetriem |date={{dat|2010|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|9|SK}}&lt;/ref&gt; Pēcpusdienā, pastiprinoties vējam, snigšana pārgāja [[sniegputenis|sniegputenī]].
* [[10. decembris]] — nakts sākumā, pastiprinoties vējam un turpinot snigt, sniegputenis pastiprinājās un lielāko daļu Latvijas teritorijas piemeklēja stipra [[sniega vētra]]. Vēja ātrums brāzmās pārsniedza 25 m/s (Ventspilī 26 m/s, Rīgā 22 m/s, Kolkā 20 m/s).&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/31098.html Stiprs sniegs un putenis aizvadītajā diennaktī 09.-10.12.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101217072744/http://www.meteo.lv/public/31098.html |date=17.12.2010 }}, meteo.lv, {{dat|2010|12|10|SK}}&lt;/ref&gt; Uz ceļiem veidojās sniega sanesumi un daudzi mazākas nozīmes ceļi kļuva neizbraucami. No rīta sniega segas biezums Rīgā sasniedza 33 cm, Rūjienā 26 cm, Rucavā 24 cm, savukārt sniega sanesumu dziļums dažviet pārsniedza pat 1 metru. Stipri tika apgrūtināta sabiedriskā transporta, dzelzceļa un cita veida satiksme, īpaši Rīgā: [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]] vairāki avioreisi aizkavējās pat par 2 stundām,&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357414-ieputinata_riga_stihija_parnem_galvaspilsetu Ieputinātā Rīga. Stihija pārņem galvaspilsētu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101214014513/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357414-ieputinata_riga_stihija_parnem_galvaspilsetu |date={{dat|2010|12|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|10|SK}}&lt;/ref&gt; [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] bija izveidojušies lieli satiksmes sastrēgumi, [[Bolderāja|Bolderājā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] no rīta bija pārtraukta autobusu satiksme, kura tika atjaunota tikai ap plkst. 11:30.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/357402-riga_lieli_sastregumi_gruti_braukt_visa_latvija Rīgā - lieli sastrēgumi. Grūti braukt visā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101213031946/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/357402-riga_lieli_sastregumi_gruti_braukt_visa_latvija |date={{dat|2010|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. decembris]] — aizsala [[Daugava]] [[Rīga|Rīgā]].
* [[13. decembris]] — no rīta sals [[Bauska|Bauskā]] sasniedza −22,5&amp;nbsp;°C,&lt;ref&gt;[https://twitter.com/#!/meteozinas/status/146447200682115073 @meteozinas Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2011|12|13|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils|Daugavpilī]] −21,4 grādus, savukārt visbiezākais sniegs Latvijā ir Rīgā — 36 centimetri.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357733-sals_sasniedzis_23_gradus_sniega_biezums_36_centimetri Sals sasniedzis -23 grādus; sniega biezums - 36 centimetri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101215145308/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/357733-sals_sasniedzis_23_gradus_sniega_biezums_36_centimetri |date={{dat|2010|12|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|13|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss atdzisa līdz −17,0&amp;nbsp;°C (oficiāli minimālā gaisa temperatūra Rīgas lidostā bija −15,0, tomēr faktiski zemākā gaisa temperatūra bija −17,0 grādi, jo minimālo gaisa temperatūru nolasa plkst. 8:00 no rīta, bet viszemākā tā bija plkst. 10:00).
* [[21. decembris]] — vakarā Liepājā intensīvas snigšanas laikā tika novērots pērkons.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359078-liepaja_intensivu_snigsanu_pavada_zibens_un_perkons Liepājā intensīvu snigšanu pavada zibens un pērkons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111005113627/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359078-liepaja_intensivu_snigsanu_pavada_zibens_un_perkons |date={{dat|2011|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. decembris]] — [[ciklons]], kas no [[Centrāleiropa]]s virzījās uz ziemeļaustrumiem, pēcpusdienā sasniedza Latviju, atnesot ilgstošu sniegu un puteni.
* [[24. decembris]] — daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, pūšot brāzmainam ziemeļu, ziemeļaustrumu vējam, turpināja stipri snigt. Sniega vētrā [[Talsu novads|Talsu novadā]] uz ceļa ieputināja automašīnas.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/359413-sniega_vetra_talsu_novada_uz_cela_ieputina_automasinas/video Sniega vētrā Talsu novadā uz ceļa ieputina automašīnas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227004541/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/359413-sniega_vetra_talsu_novada_uz_cela_ieputina_automasinas/video |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}, tvnet.lv video, {{dat|2010|12|24|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas otrajā pusē Latvijas dienvidu rajonos, gar visu valsts dienvidu pierobežu, kā arī Rīgā, sniegs pārgāja [[ledus lietus|ledus lietū]], kā rezultātā veidojās [[atkala]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359376-ziemassvetku_brivdienas_sakusas_ar_puteni_un_atkalu Ziemassvētku brīvdienas sākušās ar puteni un atkalu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227014321/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359376-ziemassvetku_brivdienas_sakusas_ar_puteni_un_atkalu |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|24|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā ledus lietus sāka līt pie −7 grādiem.
* [[25. decembris]] — visbiezākā sniega sega bija [[Rucava|Rucavā]] 42 cm, [[Rīga|Rīgā]] 39 cm, [[Rūjiena|Rūjienā]] 39 cm. Visvairāk nokrišņu iepriekšējā diennaktī bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — 31 milimetrs, daudz nokrišņu bijis arī Vidzemes rietumu un ziemeļu daļā — no 20 līdz 30 milimetriem. Rīgas centrā 17 milimetri.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359448-dazviet_nokrisnu_daudzums_parsniedz_pusi_menesa_normas Dažviet nokrišņu daudzums pārsniedz pusi mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111005113233/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/359448-dazviet_nokrisnu_daudzums_parsniedz_pusi_menesa_normas |date={{dat|2011|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|12|25|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt radara dati liecināja, ka visspēcīgākie summārie nokrišņi bija [[Limbaži|Limbažu]] — [[Aloja]]s apkārtnē, kur tie pārsniedza 30 mm.
* [[26. decembris]] — no rīta [[atkala]]s dēļ ar traucētu vai pārtrauktu elektroenerģijas piegādi nācās sastapties vairāk nekā 20 000 klientu Latgalē un Austrumvidzemē — galvenokārt [[Rēzekne]]s, [[Ludza]]s, [[Preiļi|Preiļu]], [[Aizkraukle]]s, [[Madona]]s un [[Jēkabpils]] apkārtnē.&lt;ref&gt;[http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,56679&amp;_dad=portal&amp;_schema=PORTAL&amp;a=view&amp;id=3622 Apledojums traucē elektroapgādi Latgalē un Austrumvidzemē]{{Novecojusi saite}}, latvenergo.lv, {{dat|2010|12|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. decembris]] — visbiezākā sniega sega bija [[Kalnciems|Kalnciemā]], kur tās biezums sasniedza 57 cm. [[Rucava|Rucavā]] sniega segas biezums bija 52 cm, [[Dobele|Dobelē]] 49 cm, bet [[Rīga|Rīgā]] 46 cm. Savukārt vismazāk sniega bija [[Ventspils|Ventspilī]], kur tā biezums sasniedza 25 cm un [[Kolka|Kolkā]] 29 cm.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/visbiezaka-sniega-sega-rucava-52-centimetri.d?id=36015042 Visbiezākā sniega sega Rucavā - 52 centimetri], delfi.lv, {{dat|2010|12|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]: −33,3&amp;nbsp;°C ([[27. janvāris]], [[Daugavpils]])
* [[Latvija]]: +34,8&amp;nbsp;°C ([[13. jūlijs]], [[Ventspils]])
* [[Rīga]]: −27,2&amp;nbsp;°C ([[27. janvāris]])
* [[Rīga]]: +32,5&amp;nbsp;°C ([[12. jūlijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 819,3 mm.

=== Sniegs ===
* Pirmais sniegs Latvijā: [[12. oktobris]], [[Viļaka]]s un [[Žīguri|Žīguru]] apkārtnē
* Pirmais sniegs Rīgā: [[22. oktobris]]
* Biezākā gada [[sniega sega]] Latvijā: [[Sigulda]], [[5. marts]] — 79 cm.
* Biezākā gada [[sniega sega]] [[Rīga|Rīgā]]: [[22. februāris]] — 63 cm.
&lt;!-- 
===Vējš===
 --&gt;

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.

Dati no [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.&lt;ref&gt;[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130118233001/http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422 |date={{dat|2013|01|18||bez}} }}, pogoda.ru.net {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Nokrišņu dati [[Decembra klimats Latvijā|decembrim]] ņemti no [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/informativie_materiali.html Novērojumi / Meteoroloģija / Operatīvā informācija], meteo.lv&lt;/ref&gt;

{| 
|-
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! colspan=&quot;7&quot; style=&quot;width:550px; background:#ddd;&quot;| [[Temperatūra]]
|-
! style=&quot;width:100px; background:#ddd; font-size:90%;&quot;| Mēnesis
! style=&quot;width:70px; background:#efefef; font-size:90%;&quot;| Minimums
! style=&quot;width:100px; background:#efefef; font-size:90%;&quot;| Datums
! style=&quot;width:70px; background:#efefef; font-size:90%;&quot;| Maksimums
! style=&quot;width:100px; background:#efefef; font-size:90%;&quot;| Datums
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:110px; background:#ddd; font-size:90%;&quot;| Vidējā temp.
|-
| style=&quot;background:#99c7ff;&quot;| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| style=&quot;background:#99c7ff; text-align:center;&quot;| −27,2&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#99c7ff;&quot;| [[27. janvāris]]
| align=&quot;center&quot;| −1,0&amp;nbsp;°C
| [[31. janvāris]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| −12,0&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#b2d5ff; text-align:center;&quot;| −8,5
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| align=&quot;center&quot;| −19,8&amp;nbsp;°C
| [[8. februāris]]
| align=&quot;center&quot;| +0,8&amp;nbsp;°C
| [[19. februāris]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| −5,1&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| −1,7
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| align=&quot;center&quot;| −20,1&amp;nbsp;°C
| [[6. marts]]
| align=&quot;center&quot;| +18,4&amp;nbsp;°C
| [[31. marts]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| −0,6&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| −0,7
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| align=&quot;center&quot;| −3,8&amp;nbsp;°C
| [[20. aprīlis]]
| align=&quot;center&quot;| +21,9&amp;nbsp;°C
| [[30. aprīlis]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| +6,1&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#ffdead; text-align:center;&quot;| +1,1
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| align=&quot;center&quot;| −1,9&amp;nbsp;°C
| [[6. maijs]]
| align=&quot;center&quot;| +26,3&amp;nbsp;°C
| [[19. maijs]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| +12,6&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#ffdead; text-align:center;&quot;| +1,0
|- 
| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| align=&quot;center&quot;| +4,7&amp;nbsp;°C
| [[18. jūnijs]]
| align=&quot;center&quot;| +28,2&amp;nbsp;°C
| [[11. jūnijs]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| +15,2&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| −0,1
|- 
| style=&quot;background:#ffca7a;&quot;| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| align=&quot;center&quot;| +10,7&amp;nbsp;°C
| [[2. jūlijs]]
| style=&quot;background:#ffca7a; text-align:center;&quot;| +32,5&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#ffca7a;&quot;| [[12. jūlijs]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| +22,0&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#ffdead; text-align:center;&quot;| +4,8
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| align=&quot;center&quot;| +7,4&amp;nbsp;°C
| [[31. augusts]]
| align=&quot;center&quot;| +31,9&amp;nbsp;°C
| [[16. augusts]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| +19,2&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#ffdead; text-align:center;&quot;| +2,7
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| align=&quot;center&quot;| +0,9&amp;nbsp;°C
| [[30. septembris]]
| align=&quot;center&quot;| +21,0&amp;nbsp;°C
| [[13. septembris]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| +11,7&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| −0,1
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| align=&quot;center&quot;| −4,0&amp;nbsp;°C
| [[18. oktobris]]
| align=&quot;center&quot;| +13,7&amp;nbsp;°C
| [[2. oktobris]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| +4,7&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| −2,4
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| align=&quot;center&quot;| −14,1&amp;nbsp;°C
| [[29. novembris]]
| align=&quot;center&quot;| +12,6&amp;nbsp;°C
| [[15. novembris]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| +2,6&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#ffdead; text-align:center;&quot;| +0,3
|- 
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| align=&quot;center&quot;| −17,0&amp;nbsp;°C
| [[13. decembris]]
| align=&quot;center&quot;| +0,3&amp;nbsp;°C
| [[7. decembris]]
| style=&quot;background:#ddd; text-align:center;&quot;| −6,6&amp;nbsp;°C
| style=&quot;background:#b2d5ff; text-align:center;&quot;| −5,1
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! colspan=&quot;6&quot; style=&quot;width:240px; background:#ddd;&quot;| [[Nokrišņi]]
|-
! style=&quot;width:70px; background:#efefef; font-size:90%;&quot;| Summa
! style=&quot;width:35px; background:#d9eafd; font-size:90%;&quot;| 1.
! style=&quot;width:35px; background:#d9eafd; font-size:90%;&quot;| 2.
! style=&quot;width:35px; background:#d9eafd; font-size:90%;&quot;| 3.
! style=&quot;width:70px; background:#efefef; font-size:90%;&quot;| Diennaktī
! style=&quot;width:100px; background:#efefef; font-size:90%;&quot;| Datums
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 8,2 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 5,0
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 1,4
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 1,8
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 2,2
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[8. janvāris]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 25,2 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 7,2
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 12,0
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 6,0
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 6,0
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[2. februāris]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 38,2 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 6,2
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 9,0
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 23,0
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 7,2
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[21. marts]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 35,2 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 27,2
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 1,4
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 6,6
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 10,0
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[2. aprīlis]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 71,6 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 46,2
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 10,6
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 14,8
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 19,0
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[7. maijs]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 40,2 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 21,6
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 6,4
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 12,2
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 12,2
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[8. jūnijs]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 108,4 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 15,0
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 37,2
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 56,2
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 39,0
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[29. jūlijs]]
|-
| style=&quot;background:#99c7ff; text-align:center;&quot;| 160,6 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 9,2
| style=&quot;background:#99c7ff; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 94,6
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 56,8
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 34,0
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[19. augusts]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 119,2 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 69,0
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 20,0
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 30,2
| style=&quot;background:#99c7ff; text-align:center;&quot;| 41,0
| style=&quot;background:#99c7ff;&quot;| [[3. septembris]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 45,0 mm
| style=&quot;background:#fff; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 0,0
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 17,4
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 27,6
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 8,6
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[21. oktobris]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 74,2 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 23,8
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 39,2
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 11,2
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 13,0
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[18. novembris]]
|-
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 93,3 mm
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 31,1
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 16,7
| style=&quot;background:#d9eafd; font-size:95%; text-align:center;&quot;| 45,5
| style=&quot;background:#cce3ff; text-align:center;&quot;| 17,1
| style=&quot;background:#cce3ff;&quot;| [[9. decembris]]
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:
* [[Lietus]] — 142 dienas
* [[Sniegs]] — 94 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.&lt;ref&gt;[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422&amp;month=1&amp;year=2010 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки. Январь 2010 г.]{{Novecojusi saite}}, pogoda.ru.net {{krieviski}}&lt;/ref&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −17,7&amp;nbsp;°C — [[27. janvāris]]
* −14,0&amp;nbsp;°C — [[23. janvāris]]
* −13,5&amp;nbsp;°C — [[24. janvāris]]
* −13,4&amp;nbsp;°C — [[16. janvāris]]
* −13,1&amp;nbsp;°C — [[15. janvāris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +21,1&amp;nbsp;°C — [[25. jūlijs]], [[15. augusts]]
* +20,5&amp;nbsp;°C — [[18. jūlijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C — [[8. augusts]], [[14. augusts]]
* +19,5&amp;nbsp;°C — [[23. jūlijs]]
* +19,3&amp;nbsp;°C — [[16. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2010. gads Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}
* [https://web.archive.org/web/20110111083037/http://www.meteo.lv/public/30111.html Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem], meteo.lv

=== Video ===
* {{youtube|_UaB54miEF4|Negaiss Rīgā: 30. aprīlis.}}
* {{youtube|4gBlaCvA9gw|Stiprs negaiss Rīgā: 18. jūlijs.}}
* {{youtube|sY5n7ICxeXk|Pēc negaisa Ogrē}}, 27. jūlijs
* {{youtube|uvfeqiIMA44|Negaiss Rīgā: 29. jūlijs.}}
* {{youtube|kvdGQg_XFc8|Negaiss ar brāzmainu vēju: 8. augusts.}}

=== Attēlu galerijas ===
* [http://www.tvnet.lv/galleries/show/7784 Galerija: Putenis (09.12.2010)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101210221346/http://www.tvnet.lv/galleries/show/7784 |date=10.12.2010 }}, tvnet.lv

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2010. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>oqw1rv092groc49aaa9nj9h2w326khq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>7. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105810</id>
    <revision>
      <id>4493235</id>
      <parentid>4478554</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T04:35:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rigassatiksme</username>
        <id>119815</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4493235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31579" sha1="b2ykcl3wpsktr2odrs6hgaiovkyquch" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 7. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = Tramv7 no-01-06-2026.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =
|plānots atklāt    =
|tika plān atklāt  =
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 22,330 km&lt;br /&gt;(11,350 km / 10,980 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 46
(23 / 23)
|transporta vienīb = 13 (darbdienās)
5 (brīvdienās)
|depo              = № 3 un № 5 (apkalpo)
|parks             =
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 6 194 742 (2017)
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2815&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''7. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] Rīgas centrā līdz Ķengaragam Latgales priekšpilsētā.

7. tramvaju maršruta kopējais garums ir 22,330 km. Virziena '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 11,350 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' kopējais garums ir 10,980 km.

Darbdienās pa 7. tramvaju maršrutu kursē 13 sastāvi, bet brīvdienās — 5 sastāvi.

7. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo un 5. tramvaju depo.

7. tramvaju maršruts ir otrais visbiežāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

== Vēsture ==
7. tramvaju maršruts radās, apvienojot pirms Otrā pasaules kara eksistējušo 5. un 13. maršrutu un pēc kara eksistējošo 15. maršrutu.

Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā pagarināts līdz Ausekļa ielai.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 29. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu|access-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220727081559/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/}}&lt;/ref&gt; Trešoreiz šādas izmaiņas notika no 2023. gada 6. septembra līdz 7. novembrim, un attiecās arī no un uz 3. depo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-septembra-bus-slegta-pragas-iela-tadejadi-bus-izmainas-7-tramvaja-marsruta-kustiba/|title=No 6. septembra būs slēgta Prāgas iela, tādējādi būs izmaiņas 7. tramvaja maršruta kustībā|access-date={{dat|2023|09|04||bez}}|archive-date={{dat|2023|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230904175707/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-septembra-bus-slegta-pragas-iela-tadejadi-bus-izmainas-7-tramvaja-marsruta-kustiba/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-8-novembra-tiks-atjaunota-tramvaju-kustiba-pragas-iela/|title=No 8. novembra tiks atjaunota tramvaju kustība Prāgas ielā|access-date={{dat|2023|11|08||bez}}|archive-date={{dat|2023|11|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231108103138/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-8-novembra-tiks-atjaunota-tramvaju-kustiba-pragas-iela/}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 16. novembra līdz 21. novembrim sliežu remontdarbu dēļ maršruts tika saīsināts līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/remontdarbu-del-no-16-lidz-21-novembrim-7-marsruta-tramvajs-kurses-posma-no-stacijas-laukuma-lidz-kengaragam/|title=Remontdarbu dēļ no 16. līdz 21. novembrim 7. maršruta tramvajs kursēs posmā no Stacijas laukuma līdz Ķengaragam|access-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221114150754/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/remontdarbu-del-no-16-lidz-21-novembrim-7-marsruta-tramvajs-kurses-posma-no-stacijas-laukuma-lidz-kengaragam/}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā plānots īstenot un pabeigt maršruta tramvaju sliežu klātnes un pieturu pielāgošanu zemās grīdas tramvaju kustībai posmā no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz galapunktam pie [[Dole (tirdzniecības centrs)|TC &quot;Dole&quot;]]. Veiktas izmaiņas arī pieturvietu sarakstā, viena no tām ir pieturvietas &quot;[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]&quot; slēgšana no 2023. gada 25. jūlija.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1683453394671869956&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim tramvaju maršruts būvdarbu dēļ tika saīsināts līdz Krasta masīvam. Posmā no Krasta masīva līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] to aizstāja [[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T. autobusu maršruts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-30-oktobra-7-tramvajs-kurses-marsruta-ausekla-iela-krasta-masivs-no-pieturvietas-krasta-masivs-lidz-galapunktam-kengarags-kurses-7t-autobuss./|title=No 30. oktobra 7. tramvajs kursē maršrutā, “Ausekļa iela – Krasta masīvs&quot;, tālāk līdz galapunktam “Ķengarags” kursē 7T autobuss. : Aktuāla informācija : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-10-27|archive-date=2023-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231027160635/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-30-oktobra-7-tramvajs-kurses-marsruta-ausekla-iela-krasta-masivs-no-pieturvietas-krasta-masivs-lidz-galapunktam-kengarags-kurses-7t-autobuss.}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:7tramv nov2023.png|thumb|7. tramvaja saīsinātais maršruts &quot;Ausekļa iela - Krasta masīvs&quot; no 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim.]]

Sākot ar 2024. gada 30. jūliju, 7. maršrutā kursē arī zemās grīdas tramvaji. 7. tramvaju maršrutu sāka apkalpot arī 5. tramvaju depo. 2026. gada 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/1-junija-7-tramvajs-saks-kurset-pagarinataja-marsruta-lidz-jaunajam-mobilitates-punktam-kengarags/|title=1. jūnijā 7. tramvajs sāks kursēt pagarinātajā maršrutā līdz jaunajam mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2026-05-20}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]].

== Pieturvietas ==
7. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 46 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 23 pieturas, bet virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]].

Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]].

Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]].

Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 12 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 12 pieturas.

Savukārt, virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas.

Bet virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 12 pieturas.

Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 11 pieturas.

Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 29 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela|Brīvības ielā]])''' ir 29 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aspazijas bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
|  align=&quot;center&quot; | 1
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Dzirnavu iela (Rīga)| Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Pērnavas iela (Rīga)| Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Brīvības iela (Rīga) |Brīvības iela]]
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
''Jūrskola (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Kronvalda bulvāris''&lt;/nowiki&gt;)''

''Firma &lt;nowiki&gt;''Latvija'' (pārdēvēta par ''Atpūtas centrs ''Lido''''&lt;/nowiki&gt;)''

''Indrupes iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Krasta masīvs''&lt;/nowiki&gt;)''

''Keramika (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dienvidu tilts''&lt;/nowiki&gt;)''

''&lt;nowiki&gt;''Sarkanais kvadrāts'' (pārdēvēta par ''Kvadrāts'''&lt;/nowiki&gt;)''

''&lt;nowiki&gt;''Kvadrāts'' (pārdēvēta par ''Tirzniecības centrs ''Dole''&lt;/nowiki&gt;)''

''Tirzniecības centrs &lt;nowiki&gt;''Dole'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''&lt;/nowiki&gt;)''

''Aglonas iela'' (pietura slēgta)

''Ausekļa iela'' (pietura slēgta / virziens uz Ķengaragu)

''&lt;nowiki&gt;''Centrāltirgus'' (pārdēvēta par ''Spīķeri'' / virziens uz Ausekļa ielu&lt;/nowiki&gt;)''

''Maskavas iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Spīķeri'' / virziens uz Ķengaragu&lt;/nowiki&gt;)''

''Turgeņeva iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Jēzusbaznīcas iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Prāgas iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Autoosta'' / virziens uz Ausekļa ielu&lt;/nowiki&gt;)''

''Balvu iela'' un ''Aiviekstes iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Latgales parks''&lt;/nowiki&gt;)''

''Lubānas iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Rēznas iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Kronvalda bulvāris (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Ausekļa iela'' / virziens uz Ķengaragu&lt;/nowiki&gt;)''

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].
Riga, tramvaj na lince č. 7.jpg|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].
7. tramvajs Auseklja ielaa.JPG|7. maršruta tramvajs atrodas galapunktā &quot;[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]&quot;.
RigaTram.jpg|7. maršruta tramvajs [[Prāgas iela|Prāgas ielā]].
7. tramvajs Doles galapunktā.JPG|7. maršruta tramvajs galapunktā &quot;Tirdzniecības centrs Dole&quot;.
Tramvaja pietura Mazā Kalna iela.JPG|Tramvaja pietura &quot;Mazā Kalna iela&quot;
7. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|7. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī
7. maršruta tramvaji Valdemāra ielā.JPG|7. maršruta tramvaji K. Valdemāra ielā
Riga Tatra 30917 on route 7 (21113376063).jpg|7. maršruta tramvajs Lastādijas ielā
7. tramvajs Maskavas ielā.jpg|7. maršruta tramvajs Latgales ielā
7. tramvajs uz Aspazijas bulvāra.jpg|7. maršruta tramvajs Aspazijas bulvārī
7. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra.jpg|7. maršruta tramvajs Z.A.Meierovica bulvārī
7. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra (2).jpg|7. maršruta tramvajs Z.A.Meierovica bulvārī
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|1dMLTYPohNA|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|dwkHCje02us|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|B2jFlTFOZYs|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|DTErCDPoh6s|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ausekļa iela - T/C &quot;Dole&quot;}}
* {{Youtube|SFS9x3j5f7s|7. tramvaju maršruta video ''Ausekļa iela - Ķengarags''}}
* {{youtube|K3EjsNTCzAs|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|xKxo2TJH83Q|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija ''Ausekļa iela - Ķengarags''}}
* {{youtube|ETjOPglEGIk|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija ''Ķengarags - Ausekļa iela''}}
* {{youtube|qJ30ss2YFGU|Pilna 7. tramvaju maršruta video versija, pagarināts}}
* {{youtube|wbs9bw2xaPI|Pilna 7. tramvaju maršruta video versija, Ausekļa iela - Ķengarags, no 01.06.2026}}
{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|07]]</text>
      <sha1>b2ykcl3wpsktr2odrs6hgaiovkyquch</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzidra Uztupe-Karamiševa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110847</id>
    <revision>
      <id>4493192</id>
      <parentid>4366442</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:07:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11379" sha1="ls4q769cn1olnoaqq525k90rhgbdv9p" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dzidra Uztupe-Karamiševa
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dat|1930|5|2}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Smiltene}}
 |          mir_dat = {{mdv|2014|12|27|1930|5|2}}
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latviete]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=170}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=60}}
 |              poz = {{basket poz|1}}&lt;ref name=&quot;godazale&quot; /&gt;
 |          kar_sāk = 1947
 |         kar_beig = 1963
 |             alga = 
 |          iesauka = &quot;Cālis&quot;&lt;ref name=&quot;ttt1977&quot; /&gt;
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Rīgas 5. vidusskola]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = Institūts
 |   izgl iest1_nos = [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|LVFKI]]
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1947—1958
 |          klubs 1 = [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 1958—1963
 |          klubs 2 = [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bkw|Latvijas PSR}}
 |       taut_sez 2 = 
 |           taut 2 = {{Bkw|PSRS}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = S
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver2|[[1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Brazīlija 1957]]}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[1952. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|PSRS 1952]]}}
{{MedalGold2|[[1954. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Dienvidslāvija 1954]]}}
{{MedalGold2|[[1956. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Čehoslovākija 1956]]}}
{{MedalGold2|[[1962. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Francija 1962]]}}
}}
'''Dzidra Uztupe-Karamiševa''' (dzimusi '''Dzidra Uztupe''' {{dat|1930|5|2}} [[Smiltene|Smiltenē]], mirusi {{dat|2014|12|27}})&lt;ref name=&quot;lsm - mirusi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/aizsaule-devusies-latvijas-sievieshu-basketbola-legjenda-uztupe-.a111617/|title=Aizsaules gaitās devusies Latvijas basketbola leģenda Dzidra Karamiševa|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|accessdate={{dat|2014|12|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]] un trenere. Trīskārtēja Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja, četrkārtēja PSRS čempione [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā, Pasaules čempionāta sudraba un četru Eiropas čempionātu zelta medaļas ieguvēja [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlases]] sastāvā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi {{dat|1930|5|2||bez}} [[Smiltene|Smiltenē]], bērnību pavadīja [[Pārdaugava|Pārdaugavā]].&lt;ref name=&quot;ttt1977&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Mežavilks|first1=Zigurds|authorlink1=Zigurds Mežavilks|last2=Slēde|first2=Egons|authorlink2=Egons Slēde|title=TTT|year=1977|publisher=Liesma|location=Rīga|pages=33.—35}}&lt;/ref&gt; Mācījās [[Rīgas 5. vidusskola|Rīgas 5. vidusskolā]], 1946. gadā iestājās bērnu un jaunatnes sporta skolā,&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; trenējās volejbolā, vieglatlētikā, bija Latvijas čempione augstlēkšanā un volejbolā.&lt;ref name=&quot;sa&quot; /&gt; Spēlēja republikas un Rīgas jaunatnes izlasē volejbolā.&lt;ref name=&quot;ttt1977&quot; /&gt; 1949. gadā absolvēja mācības un studēja [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]], ko absolvēja 1955. gadā.&lt;ref name=&quot;gramata&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gramata21.vip.lv/users/karamiseva_dzidra|title=DZIDRA UZTUPE - KARAMIŠEVA|publisher=Gramata21.vip.lv|accessdate={{dat|2013|2|23||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
1947. gadā sāka spēlēt basketbola komandā [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]] (1947—1958), tās sastāvā izcīnīja piecus Latvijas čempiones titulus,&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; 1956. gadā izcīnīja 2. vietu un 1958. gadā — 3. vietu,&lt;ref name=&quot;zelts-gr&quot; /&gt; trīs Eiropas čempionvienību kausus.&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; 1956. gadā kļuva par [[PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars|PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari]].&lt;ref name=&quot;sc80&quot; /&gt; Tad kļuva par [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]]&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; komandas kapteini (1958—1963). Aizvadīja 84 spēles [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas PSR izlasē]]. TTT sastāvā viņa izcīnīja četrus PSRS čempiones titulus, izlases sastāvā startēja [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādē]] — 1963. gadā izcīnot 1. vietu, 1956. gadā — 2. vietu (vēl 7. vieta 1959. gadā).&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; Kā pirmā no Latvijas spēlēja [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlases]] sastāvā.&lt;ref name=&quot;basketdz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/02052011-sveicam_dzimsanas_diena_dzidru_karamisevu|title=Sveicam dzimšanas dienā Dzidru Karamiševu|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2013|9|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110504032521/http://basket.lv/02052011-sveicam_dzimsanas_diena_dzidru_karamisevu|archivedate={{dat|2011|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsv&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Latvijas sporta vēsture|last= |first= |authorlink= |year= 1994|publisher= Latvijas izglītības fonds|isbn= |pages= 110}}&lt;/ref&gt; 1957. gadā izcīnīja otro vietu Pasaules čempionātā, vēl četras reizes uzvarēja Eiropas čempionātā.

Pēc karjeras beigām no 1965. līdz 1979. gadam bija TTT galvenā trenera [[Raimonds Karnītis|Raimonda Karnīša]] palīdze. Trenēja TTP komandu, kas trīs reizes viņas vadībā izcīnīja uzvaru Latvijas čempionātā (1965, 1967, 1968).&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; Bija TTP sporta skolas direktore, RRR sporta skolas mācību daļas vadītāja.&lt;ref name=&quot;zelts-gr&quot; /&gt;
1973. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātās treneres goda nosaukumu, 1979. gadā — PSRS Nopelniem bagātās treneres goda nosaukumu.&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt;

1998. gada oktobrī viņu apbalvoja ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] 1. pakāpes goda zīmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2225 |title=Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu reģistrs apbalvošanas secībā, sākot no 1994.gada - 2004.gadam. |access-date={{dat|2016|11|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170227011014/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2225 |archivedate={{dat|2017|02|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Viņas brālis Ēriks Uztups bija viens no basketbola iedibinātājiem Lielbritānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=245|title=Dzidrai Karamiševai 80|publisher=Laikraksts.com|accessdate={{dat|2013|2|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Autosportista [[Aleksandrs Karamiševs|Aleksandra Karamiševa]] dzīvesbiedre.

== Attēlojums mākslā un kino ==
2025. gada [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmā &quot;[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]&quot; Dzidras Uztupes-Karamiševas lomu atveido aktrise [[Agnese Budovska]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/kino/filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-pirmizrade-jau-6-novembri/|title=Filmas &quot;Tīklā. TTT leģendas dzimšana&quot; pirmizrāde jau 6. novembrī|website=tv3.lv|access-date={{dat|2025|10|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251106094653/https://tv3.lv/izklaide/kino/filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-pirmizrade-jau-6-novembri/}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;Rīgas &quot;Daugava&quot; un Rīgas TTT sastāvā
* 3× [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja]] (1960—1962)
* 4× PSRS čempione (1960—1963)
** vicečempione (1956)
** bronzas medaļa (1958)
* 2× PSRS ziemas sacensību čempione (1959, 1963)
* 5× Latvijas čempione (1950, 1951, 1956, 1959, 1965)

;Latvijas PSR sastāvā
* [[PSRS Tautu spartakiāde]]s čempione (1963)
** vicečempione (1956)

;PSRS sastāvā
* [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules vicečempione]] (1957)
* 4× [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempione]] (1952, 1954, 1956, 1962)
* 3× [[Universiāde|Pasaules studentu un jaunatnes festivālu sacensību čempione]] (1953, 1955, 1957)

;Citi sporta veidi
* 2× Latvijas PSR čempione [[volejbols|volejbolā]] (1948, 1949)

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;godazale&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/2/dzidra-uztupe-karamiseva/|title=Dzidra Uztupe-Karamiševa|publisher=Latvijas basketbola Goda zāle|accessdate={{dat|2013|2|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140920131345/http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/2/dzidra-uztupe-karamiseva/|archivedate={{dat|2014|09|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;sc80&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/02052010-ttt_legendai_dzidrai_karamisevai_sodien_8|title=&quot;TTT&quot; leģendai Dzidrai Karamiševai šodien 80 gadu jubileja|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lbv&quot;&gt;{{LBV|312.—313}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;zelts-gr&quot;&gt;{{Zelta meitenes|56}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;sa&quot;&gt;{{Sporta Avīze|first= Ivars|last= Ošiņš|date= {{dat|2010|5|18||bez}}|title= Tolai, kad ''Cālis'' bija jauns...|volume= 20|issue= 745|pages= 32.—35}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140920131345/http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/2/dzidra-uztupe-karamiseva/ Latvijas basketbola Goda zāles profils]
* [https://web.archive.org/web/20141129030906/http://www.latvijaslaudis.lv/users/karamiseva_dzidra &quot;Latvijas ļaudis&quot; informācija]


{{Latvijas basketbola Goda zāle}}

{{DEFAULTSORT:Uztupe-Karamiševa, Dzidra}}

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Smiltenē dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:PSRS basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmju saņēmēji]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie treneri]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>ls4q769cn1olnoaqq525k90rhgbdv9p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džesika Votsone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>113367</id>
    <revision>
      <id>4493230</id>
      <parentid>4490131</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:54:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3287" sha1="gacn09wu66d6kuj2iruhjron8fry745" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džesika Votsone
|     vārds_orig = ''Jessica Watson''
|         attēls = Jessica Watson Ddf 2011.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Džesika Votsone 2011. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1993
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = {{AUS}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = Visjaunākā burātāja (2010), kas vienatnē apburājusi apkārt Zemeslodei
}}
'''Džesika Votsone''' ({{val|en|Jessica Watson}}; dzimusi {{dat|1993|5|18}} [[Austrālija|Austrālijā]]) ir austrāliešu [[burātāja]]. 2010. gadā viņa bija visjaunākā burātāja, kas vienatnē apburājusi apkārt Zemeslodei.&lt;ref&gt;[http://www.reuters.com/article/idUSTRE64E0D920100515 Australian teenager finishes round-world solo sail] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Savu celojumu apkārt Zemeslodei viņa uzsāka [[Sidneja|Sidnejā]] 2009. gada 18. oktobrī. Ceļojuma laikā viņa šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Indijas okeāns|Indijas]] okeānus. Ceļojumu viņa beidza trīs dienas pirms savas 17. dzimšanas dienas 2010. gada 15. maijā, šķērsojot Sidnejas ostu.&lt;ref&gt;[http://www.australia-times.com.au/national/article.php?id=4990 Jessica Watson completes historic round-the-world voyage] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Intervijā ''[[Los Angeles Times]]'' viņa stāsta par sava ceļojuma iemesliem: &quot;Es vēlējos sevi izaicināt un sasniegt kaut ko, ar ko es varētu lepoties. Jā, es vēlējos iedvesmot cilvēkus. Man apnika cilvēku izteikumi, ka tāda maza meitene kā es nav spējīga paveikt kaut ko lielu. Tas vairāk nav mans sapnis vai ceļojums. Katrs pavērsiens šeit nav tikai mans sasniegums, bet gan visu to, kuri man palīdzēja un ieguldīja tik daudz laika, lai palīdzētu man tikt šeit.&quot;&lt;ref&gt;[http://latimesblogs.latimes.com/outposts/2010/02/abby-sunderland-1.html Sailors Abby Sunderland, 16, crosses the equator; Jessica Watson, also 16, nears southern point of Africa] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Votsone ir sarakstījusi grāmatu &quot;True Spirit&quot; par saviem piedzīvojumiem un emocijām, kas viņu pārņēma ceļojuma laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jessicawatson.com.au/news/jessica-s-book-to-be-titled-true-spirit|title=Jessica’s Book to be Titled ‘True Spirit’|website=www.jessicawatson.com.au|access-date=2026-07-04|language=en|archive-date=2014-02-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20140204030113/http://www.jessicawatson.com.au/news/jessica-s-book-to-be-titled-true-spirit}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 29. jūlijā to izdeva ''Hachette Australia.''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jessicawatson.com.au/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Votsone, Dzzesika}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas cilvēki]]
[[Kategorija:Burātāji]]
[[Kategorija:Kvīnslendā dzimušie]]</text>
      <sha1>gacn09wu66d6kuj2iruhjron8fry745</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Albuma infokaste</title>
    <ns>10</ns>
    <id>113660</id>
    <revision>
      <id>4493219</id>
      <parentid>4292704</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:39:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9358" sha1="kpr1jpxocjo3qqed40fytbq0h8n1v1k" xml:space="preserve">{| class=&quot;infobox vevent&quot; style=&quot;width:22em; line-height:1.5em; font-size:88%; text-align:left;&quot; cellspacing=&quot;3&quot;
|-
{{!}} colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center; font-size: larger; background: {{{Background}}};&quot; class=&quot;fn&quot;|'''{{#if:{{{Nosaukums|}}}|{{{Nosaukums}}}|{{PAGENAME}}}}'''
|-
{{#if: {{{Vāks|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}} colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align: center&quot; {{!}} [[Attēls:{{{Vāks}}}|{{#if:{{{Vāks_izm|}}}|&lt;!--tad:--&gt;{{{Vāks_izm}}}px|&lt;!--citādi:--&gt;190px}}|border|{{{Nosaukums}}}]] {{#if:{{{paraksts|}}}|&lt;div style=&quot;font-size:smaller; text-align:center;&quot;&gt;{{{paraksts}}}&lt;/div&gt;}}
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Izpildītājs|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}} colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center; background:{{{Background}}}&quot; {{!}} '''{{{Izpildītājs}}}'''
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Izdots|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}}'''Izdots'''
{{!}} colspan=&quot;2&quot; {{!}} {{{Izdots}}}
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Ierakstīts|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}}'''Ierakstīts'''
{{!}} colspan=&quot;2&quot; {{!}} {{{Ierakstīts}}}
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Žanrs|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}}'''Žanrs'''
{{!}} colspan=&quot;2&quot; {{!}} {{{Žanrs}}}
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Garums|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}}'''Garums'''
{{!}} colspan=&quot;2&quot; {{!}} {{{Garums}}}
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Skaits|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}}'''Dziesmu skaits'''
{{!}} colspan=&quot;2&quot; {{!}} {{{Skaits}}}
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Valoda|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}}'''Valoda(-as)'''
{{!}} colspan=&quot;2&quot; {{!}} {{{Valoda}}}
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Kataloga Nr.|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}}'''Kataloga nr.'''
{{!}} colspan=&quot;2&quot; {{!}} {{{Kataloga Nr.}}}
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Ierakstu kompānija|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}}'''Izdevējs'''
{{!}} colspan=&quot;2&quot; {{!}} {{{Ierakstu kompānija}}}
{{!}}-
}}
{{#if: {{{Producents|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}} |
{{!}}'''Producents'''
{{!}} colspan=&quot;2&quot; {{!}} {{{Producents}}}
{{!}}-
}}
{{#if:{{{Izpildītājsģen|}}}
  |&lt;tr style=&quot;text-align: center; background: {{{Background}}};&quot;&gt;&lt;td colspan=&quot;3&quot;&gt;'''{{{Izpildītājsģen}}} hronoloģija'''
}}
 |- style=&quot;text-align: center; font-size: smaller;&quot;
|style=&quot;width: 33%;&quot; valign=top|{{{Iepriekšējais albums}}}
|style=&quot;width: 33%;&quot; valign=top|{{{Šis albums}}}
|style=&quot;width: 33%;&quot; valign=top|{{{Nākamais albums}}}
|-
{{#if:{{{Izpildītājsģen2|}}}
  |&lt;tr style=&quot;text-align: center; background: {{{Background}}};&quot;&gt;&lt;td colspan=&quot;3&quot;&gt;'''{{{Izpildītājsģen2}}} hronoloģija'''
}}
 |- style=&quot;text-align: center; font-size: smaller;&quot;
|style=&quot;width: 33%;&quot; valign=top|{{{Iepriekšējais albums2|}}}
|style=&quot;width: 33%;&quot; valign=top|{{{Šis albums2|}}}
|style=&quot;width: 33%;&quot; valign=top|{{{Nākamais albums2|}}}
|-
{{#if:{{{Profesionāli apskati|&lt;noinclude&gt;-&lt;/noinclude&gt;}}}|
{{!}} colspan=&quot;3&quot; {{!}}
&lt;table style=&quot;width:100%; margin:0&quot; class=&quot;collapsible {{#ifeq:{{lc:{{{rādīt_apskatus}}}}}|jā|uncollapsed|collapsed}}&quot;&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th style=&quot;text-align:center; background:{{{Background}}};&quot;&gt;&lt;div style=&quot;float:left;width:3em;&quot;&gt;&amp;nbsp;&lt;/div&gt;Profesionāli apskati&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td&gt;
{{{!}} style=&quot;width:100%&quot;
{{#if:{{{1|}}} |&lt;!--then:--&gt;{{{1|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{2|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{2|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{3|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{3|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{4|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{4|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{5|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{5|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{6|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{6|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{7|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{7|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{8|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{8|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{9|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{9|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{10|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{10|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{11|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{11|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{12|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{12|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{13|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{13|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{14|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{14|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{15|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{15|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{16|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{16|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{17|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{17|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{18|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{18|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{19|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{19|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{20|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{20|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{21|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{21|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{22|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{22|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{23|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{23|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{24|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{24|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{25|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{25|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{26|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{26|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{27|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{27|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{28|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{28|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{29|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{29|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{30|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{30|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{31|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{31|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{32|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{32|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{33|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{33|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{34|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{34|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{35|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{35|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{36|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{36|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{37|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{37|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{38|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{38|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{39|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{39|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{40|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{40|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{41|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{41|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{42|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{42|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{43|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{43|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{44|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{44|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{45|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{45|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{46|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{46|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{47|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{47|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{48|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{48|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{49|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{49|}}} }}&lt;!--
    --&gt;{{#if:{{{50|}}} |&lt;!--then:--&gt;&lt;br /&gt;{{{50|}}} }}&lt;!--
  --&gt;
{{!}}}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;
}}
|&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;td class=&quot;navigation-only&quot; colspan=&quot;3&quot; style=&quot;border-top: 2px #C5C9E6 solid; font-size: 80%; background:#eeeeff; text-align: right;&quot;&gt;&lt;span class=&quot;plainlinks&quot; style=&quot;float:right;&quot;&gt;&lt;span style=&quot;color:#555;&quot;&gt;[[Portāls:Mūzika|Mūzikas portāls]] / [[Vikiprojekts:Māksla/Mūzika|Mūzikas vikiprojekts]]&lt;/span&gt;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&lt;span title=&quot;Consultez la documentation du modèle&quot;&gt;[[Attēls:Gtk-dialog-info.svg|12px|link={{fullurl:{{{lien|{{{link|Veidne:Albuma infokaste}}}}}}}}|Infokaste]]&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;&lt;/td&gt;
{{#if:{{{Singls1|}}}
  |&lt;tr style=&quot;text-align: center; background: {{{Background}}};&quot;&gt;&lt;td colspan=&quot;3&quot;&gt;'''{{{Nosaukums}}} singli'''
}}
&lt;tr style=&quot;text-align:left; vertical-align:top; line-height:11px;&quot;&gt;
&lt;td style=&quot;font-size:90%;&quot; colspan=&quot;3&quot;&gt;{{#if: {{{Singls1|}}}|# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls1|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls1 datums|}}}|&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls1 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls2|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls2|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls2 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls2 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls3|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls3|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls3 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls3 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls4|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls4|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls4 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls4 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls5|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls5|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls5 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls5 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls6|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls6|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls6 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls6 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls7|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls7|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls7 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls7 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls8|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls8|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls8 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls8 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls9|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls9|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls9 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls9 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls10|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls10|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls10 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls10 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls11|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls11|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls11 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls11 datums|}}}}}}}{{#if: {{{Singls12|}}} |# &lt;span style=&quot;font-size:110%&quot;&gt;&quot;{{{Singls12|}}}&quot;&lt;/span&gt;{{#if: {{{Singls12 datums|}}} |&lt;br /&gt;Izdots: {{{Singls12 datums|}}}}}}
}}&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
|}{{#invoke:Check for unknown parameters|check|ignoreblank=1
| unknown = [[Kategorija:Albumu raksti ar nezināmiem parametriem]]
|Background|Izpildītājs|Nosaukums|Vāks|Vāks_izm|paraksts|Izdots|Ierakstīts|Žanrs|Garums|Skaits|Valoda|Kataloga Nr.|Ierakstu kompānija|Producents|Izpildītājsģen|Iepriekšējais albums|Šis albums|Nākamais albums|Izpildītājsģen2|Iepriekšējais albums2|Šis albums2|Nākamais albums2|Singls1|Singls1 datums|Singls2|Singls2 datums|Singls3|Singls3 datums|Singls4|Singls4 datums|Singls5|Singls5 datums|Singls6|Singls6 datums|Singls7|Singls7 datums|Singls8|Singls8 datums|Singls9|Singls9 datums|Singls10|Singls10 datums|Singls11|Singls11 datums|Singls12|Singls12 datums
}}&lt;noinclude&gt;{{Dokumentācija}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>kpr1jpxocjo3qqed40fytbq0h8n1v1k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114521</id>
    <revision>
      <id>4493190</id>
      <parentid>4406445</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T01:56:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14952" sha1="2gq82u7vx6w683alxwzmw7f4hrw50na" xml:space="preserve">[[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Valga posmā Jugla - Čiekurkalns.jpg|thumb|200px|Dzelzceļa līnija Rīga—Valga posmā Čiekurkalns—Jugla (2021)]]
[[Attēls:Čiekurkalns - Jugla.jpg|thumb|200px|Dīzeļvilciens DR1A posmā Čiekurkalns—Jugla (2008)]]
[[Attēls:DR1A-267 pie Jaunciema gatves pārvada.JPG|thumb|200px|Maršruta Rīga—Cēsis dīzeļvilciens DR1A—267 posmā Jugla—Baltezers (2010)]]
[[Attēls:DR1 Valka - Riiga.JPG|thumb|200px|Dīzeļvilciens DR1 posmā Melturi—Āraiši (2009)]]
'''Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži—valsts robeža'''&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt; jeb '''Rīga—Valga''' ir 168 km gara [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].

Līnijā Rīga—Valga kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Sigulda, Rīga—Cēsis, Rīga—Valmiera, Rīga—Valga, kā arī starptautiskie maršruti Viļņa—Rīga—Valga un Rīga—Tallina.

== Vēsture ==
[[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] būvniecība tika sākta 1886. gadā un tā tika atklāta 1889. gada 22. jūlijā. Līnijas galastacija bija Aleksandra Vārtu (mūsdienās [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu]]) stacija. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1918. gadā vācu armija līnijas Rīgas—Ieriķu posmu pielāgoja [[normālplatums|normālplatumam]]. 

1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Latvijas Dzelzceļu virsvalde, atjaunojot sliežu ceļu 1524 mm platumā. Pēc [[Latvijas—Igaunijas robeža|valsts robežas]] [[demarkācija|demarkāciju]] Valkas/Valgas platsliežu stacija atradās Igaunijas teritorijā, bet Latvijas teritorijā tuvākā stacija ''Saule'' bija 14 km attālumā no robežas. Lai pilnvērtīgi veiktu ar robežas šķērsošanu saistītās procedūras, 1920. gadā no sākotnējās ''Pleskavas — Rīgas'' dzelzceļa līnijas uzbūvēja divus platsliežu atzarojumi (pa vienam, attiecīgi, no Latvijas un Igaunijas puses) uz [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valkas—Rūjienas—Pērnavas šaursliežu dzelzceļa līnijas]] gala staciju. Tādēļ dzelzceļa garums līdz Valgas stacijai palielinājās par 2 kilometriem, un līnijas kopgarums no Zemitāniem līdz valsts robežai bija 164 kilometri. Otrā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija kalpoja Vācijas armijai kā galvenā Ļeņingradas frontes apgādes artērija. 

1980. gados iecirknī Rīga — Sigulda (izņemot posmu Krievupe — Vangaži) pabeidza otrā sliežu ceļa būvi. Divus ceļus uzbūvēja arī stāvākajā līnijas posmā starp Cēsu un Jāņamuižas staciju. 2014. gadā brauciens no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]] līdz [[Valga (stacija)|Valgai]] ar dīzeļvilcienu atkarībā no reisa ilga 2 stundas 55 minūtes vai 2 stundas 33 minūtes (ekspresreiss). 
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā no 2020. gada 17. marta līdz 15. maijam Rīgas—Valgas maršruta dīzeļvilcieni kursēja līdz [[Lugaži (stacija)|Lugažiem]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=313191|title=Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu|website=LIKUMI.LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12358/no-17-marta-valgas-vilcieni-kurses-nolidz-lugaziem/|title=No 17. marta Valgas vilcieni kursēs no/līdz Lugažiem|website=AS Pasažieru vilciens}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12388/no-16-maija-tiek-atjaunota-vilcienu-kustiba-lidz-valgai/|title=No 16.05. atjaunota vilcienu kustība līdz Valgai; drošības nosacījumi Igaunijā|website=AS Pasažieru vilciens}}&lt;/ref&gt;
2024. gada 15. decembrī starp Čiekurkalna un Juglas stacijām atklāja jaunu pieturu — [[Šmerlis (stacija)|Šmerlis]].&lt;ref&gt;[http://atd.lv/lv/jaunumi/no-15-decembra-b%C5%ABs-izmai%C5%86as-vilcienu-kust%C4%ABbas-sarakst%C4%81-tiks-atkl%C4%81tas-3-jaunas-pieturas No 15. decembra būs izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, tiks atklātas 3 jaunas pieturas]&lt;/ref&gt;

=== Vilcienu maršruta Viļņa–Rīga–Tallina atjaunošana ===
No 2024. gada 15. decembra Latvijas &quot;Vivi&quot; dīzeļvilciena Rīga–Valga atiešanas laiku pielāgoja Lietuvas &quot;LTG Link&quot; dīzeļvilciena Viļņa–Rīga pienākšanai Rīgas stacijā. Savukārt no 2025. gada 6. janvāra dīzeļvilciena Rīga–Valga pienākšanas laiku Valgas stacijā salāgoja ar Igaunijas &quot;Elron&quot; dīzeļvilciena Valga–Tartu–Tallina attiešanas laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.12.2024-janvari-plano-atklat-pasazieru-vilcienu-satiksmes-savienojumu-vilna-riga-tallina.a579513/ Janvārī plāno atklāt pasažieru vilcienu satiksmes savienojumu Viļņa–Rīga–Tallina] lsm.lv 2024. gada 9. decembrī&lt;/ref&gt; 

Kopš 2025. gada 10. februāra dzelzceļa līnijā Rīga-Valga kursē no “LTG Link” nomātais dīzeļvilciens “[[PESA 730 ML]]”, Rīgas Centrālajā stacijā ar savu vilciena salona apkalpojošo personālu pārņems “Vivi”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vilciens atiet no Rīgas Centrālās stacijas 11ː16 un, pieturot stacijās Zemitāni, Jugla, Inčukalns, Sigulda, Līgatne, Ieriķi, Cēsis, Lode, Valmiera, Strenči, Lugaži, pienāk Valgas stacijā 13ː51, kur pasažieriem iespējama pārsēšanās Igaunijas pārvadātāja “Elron” dīzeļvilcienā, turpinot braucienu posmā Valga (14ː10) – Tallina (17ː34). Vilciens no Valgas stacijas atiet 14ː11 un, pieturot stacijās Lugaži, Strenči, Valmiera, Lode, Cēsis, Līgatne, Sigulda, Inčukalns, Garkalne, Jugla, Zemitāni, pienāk Rīgas Centrālajā stacijā 16ː37, kur tā operēšanu pārņem Lietuvas pārvadātājs “LTG Link”, turpinot tālāko ceļu posmā Rīga (16ː55) – Viļņa (21ː03).&lt;ref&gt;[https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/ Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu] vivi.lv 10.02.2025&lt;/ref&gt;

=== Vilcienu maršruta Rīga—Tartu—Tallina atjaunošana ===
2024. gada februārī Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators &quot;''Elron''&quot; (&quot;Eesti Liinirongid&quot;) plānoja pasažieru vilcienu satiksmi starp Tartu un Rīgu sākt 2024. gada septembrī vai oktobrī.  Plāns paredzēja pagarināt vilciena maršrutu Tallina – Tapa – Jegeva – Tartu – Valga līdz Rīgai. Vilciens Rīgā ierastos vakarā un ceļu atpakaļ uz Igauniju sāktu nākamajā rītā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2024-laikraksts-pasazieru-vilcieni-starp-rigu-un-tartu-varetu-sakt-kurset-ne-agrak-ka-rudeni.a541981/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Laikraksts: Pasažieru vilcieni starp Rīgu un Tartu varētu sākt kursēt ne agrāk kā rudenī] lsm.lv 2024. gada 7. februārī&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;[https://tartu.postimees.ee/7894408/lati-transpordiministeerium-olime-ammu-tartu-riia-rongiks-valmis Läti transpordiministeerium: olime ammu Tartu-Riia rongiks valmis] tartu.postimees.ee 2023. gada 10. novembrī&lt;/ref&gt; Tomēr testa braucienus maršrutā Tartu—Rīga uzsāka tikai 2025. gada 4. februārī.&lt;ref&gt;[https://www.1188.lv/zinas/sak-testet-vilcienus-pasazieru-parvadajumiem-starp-tartu-un-rigu/43703 Sāk testēt vilcienus pasažieru pārvadājumiem starp Tartu un Rīgu]&lt;/ref&gt; 
2026. gada 5. janvārī atjaunoja starptautiskā vilciena Tallina–Tartu–Rīga satiksmi. No 12. janvāra vilciens no Tallinas izbrauks katru dienu 14:50, no Tartu 17:05, ierodoties Rīgas Centrālajā stacijā 20:46. Vilciens no Rīgas uz Tartu un Tallinu katru dienu aties 7:38, no Tartu 11:45, sasniedzot Tallinu 13:57, Latvijā vilciens pieturēs Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2025-pasazieru-vilciens-starp-tartu-un-rigu-saks-kurset-12-janvari.a626198/ Vilciena maršruts Tallina–Tartu–Rīga sāks kursēt 12. janvāri]&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;[https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/atklata-pasazieru-vilcienu-satiksme-starp-rigu-un-tartu.36398/ Atklāta pasažieru vilcienu satiksme starp Rīgu un Tartu]&lt;/ref&gt;

== Stacijas ==
Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 darbojošās stacijas un pieturas punkti. 5 stacijas vai pieturas atrodas [[Rīga]]s pilsētā (posmā Rīga — Jugla), 2 — [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]], 2 — [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]], 1 — [[Allažu pagasts|Allažu pagastā]], 1 — [[Sigulda|Siguldā]], 1 — [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Līgatnes pagasts|Līgatnes pagastā]], 3 — [[Amatas pagasts|Amatas pagastā]], 1 — [[Cēsis|Cēsīs]], 1 — [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastā]], 1 — [[Liepas pagasts|Liepas pagastā]], 1 — [[Valmiera|Valmierā]], 1 — [[Strenči|Strenčos]], un 1 — [[Valkas novads|Valkas novadā]].

No 2019. gada decembra ir slēgta [[Baltezers (stacija)|Baltezera]], [[Silciems (stacija)|Silciema]] un [[Seda (stacija)|Sedas]] pietura, kā arī pasažieru vilcieni vairs nepietur [[Bāle (stacija)|Bāles]], [[Brenguļi (stacija)|Brenguļu]] un [[Saule (stacija)|Saules]] stacijās, bet [[Melturi (stacija)|Melturu]] pieturā samazināts pieturošo  reisu skaits&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi|title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 20. septembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas|title=No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās|date=2019. gada 4. okt.|website=TVNET}}&lt;/ref&gt; (pretēji [[Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums|satiksmes ministra]] [[Tālis Linkaits|Tāļa Linkaita]] iepriekš teiktajam, ka šajā dzelzceļa līnijā tiks slēgta vienīgi [[Krievupe (stacija)|Krievupes stacija]] un samazināts pieturošo reisu skaits [[Baltezers (stacija)|Baltezera stacijā]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/satiksmes-ministrs-talis-linkaits-viesojoties-valmiera-mudina-rekonstruet-dzelzcela-staciju/|title=Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, viesojoties Valmierā, mudina rekonstruēt dzelzceļa staciju|date=2019. gada 11. febr.|website=Valmieras Ziņas}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/linkaits-latvija-ir-pazudusi-tiltu-buvnieki/|title=Linkaits: Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki|website=skaties.lv|access-date={{dat|2019|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2019|07|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190730131349/https://skaties.lv/zinas/latvija/linkaits-latvija-ir-pazudusi-tiltu-buvnieki/}}&lt;/ref&gt;). Krievupes staciju izmaiņas neskāra.

* [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]. Līnijas galastacija.
* [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]. Vēsturiskā līnijas galastacija.
* [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalns]]. Stacija Rīgā.
* [[Šmerlis (stacija)|Šmerlis]]. No jauna uzbūvēts pieturas punkts Rīgā.
* [[Jugla (stacija)|Jugla]]. Stacija Rīgā.
* [[Baltezers (stacija)|''Baltezers'']]. Neizmantots pieturas punkts Ropažu novadā.
* [[Garkalne (stacija)|Garkalne]]. Stacija Ropažu novadā. Līdz 2011. gadam — Ropažu stacija.
* [[Krievupe (stacija)|Krievupe]]. Stacija Ropažu novadā.
* [[Vangaži (stacija)|Vangaži]]. Stacija Siguldas novadā.
* [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]]. Stacija Siguldas novadā.
* [[Egļupe (stacija)|Egļupe]]. Pieturas punkts Siguldas novadā.
* [[Silciems (stacija)|''Silciems'']]. Neizmantots pieturas punkts Siguldas novadā.
* [[Sigulda (stacija)|Sigulda]]. Stacija [[Sigulda|Siguldā]].
* [[Vildoga (stacija)|''Vildoga'']]. Vēsturiska pietura Cēsu novadā.
* [[Līgatne (stacija)|Līgatne]]. Stacija Cēsu novadā.
* [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]]. Stacija Cēsu novadā, bijusī mezgla stacija.
* [[Melturi (stacija)|Melturi]]. Pieturas punkts Cēsu novadā.
* [[Āraiši (stacija)|Āraiši]]. Stacija Cēsu novadā.
* [[Cēsis (stacija)|Cēsis]]. Stacija [[Cēsis|Cēsīs]].
* [[Jāņamuiža]]. Ceļa postenis un pieturas punkts Cēsu novadā.
* [[Lode (stacija)|Lode]]. Stacija Cēsu novadā.
* ''[[Bāle]]''. Neliela stacija Valmieras novadā. Pasažieru vilcieni nepietur.
* [[Valmiera (stacija)|Valmiera]]. Stacija [[Valmiera|Valmierā]].
* [[Brenguļi (stacija)|''Brenguļi'']]. Neliela stacija Brenguļu pagastā. Pasažieru vilcieni nepietur.
* [[Strenči (stacija)|Strenči]]. Stacija [[Strenči|Strenčos]].
* [[Seda (stacija)|''Seda'']]. Neizmantota pietura [[Seda|Sedā]].
* [[Saule (stacija)|''Saule'']]. Stacija Valkas novadā. Pasažieru vilcieni nepietur.
* [[Lugaži (stacija)|Lugaži]]. Stacija Valkas novadā.
* [[Valga (stacija)|Valga]]. Stacija [[Valga]]s pilsētā [[Igaunija|Igaunijā]], līnijas turpinājumā.
* [[Valka (stacija)|Valka]]. Bijusī stacija, tagad kravas punkts [[Valka]]s pilsētā, kur var nokļūt tikai, braucot caur Igauniju.

&lt;gallery&gt;
Zemitānu stacija.JPG|Zemitānu dzelzceļa stacija
Čiekurkalna stacija.JPG|Čiekurkalna dzelzceļa stacija
Krievupes stacija.JPG|Krievupes dzelzceļa stacija
Melturi.JPG|Melturu pieturas punkts
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{youtube|HBXqEwz2ZC0|Pilnā dīzeļvilciena maršruta video versija, virzienā Sigulda - Rīga}}
* {{youtube|r8cInRhUDRM|Pilnā dīzeļvilciena maršruta video versija, virzienā Sigulda - gandrīz Rīga}}
* {{youtube|CdjzqW1eL7I|Dīzeļvilciens maršrutā Rīga - Lugaži (video)}}
* {{youtube|m5Wa4xc1wpk|Dīzeļvilciens maršrutā Lugaži - Rīga (video)}}
* [https://web.archive.org/web/20190725000138/https://www.ldz.lv/ &quot;Latvijas dzelzceļš&quot;]
* [http://www.railwaymuseum.lv Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516224050/http://www.railwaymuseum.lv/ |date={{dat|2010|05|16||bez}} }}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

{{DEFAULTSORT:Riga—Lugazzi, dzelzcelza linija}}
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>2gq82u7vx6w683alxwzmw7f4hrw50na</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzirnavu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114524</id>
    <revision>
      <id>4493336</id>
      <parentid>4474409</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:39:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6046" sha1="t4vl2k4osrcykxq1swjm825ikbtue9z" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dzirnavu iela|Dzirnavu iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Dzirnavu iela
| attēls = Riga Dzirnavu iela 06.2010.jpg
| attēla paraksts = Dzirnavu un [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] ielu krustojums
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16355324|zoom=12}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]], [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]], [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 3002 m
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]]
| trolejbuss = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
[[Attēls:Dzirnavu ielas tunelis 2.jpg|thumb|255px|Dzirnavu ielas dzelzceļa tunelis (skats no [[Emīlijas Benjamiņas iela|E. Benjamiņas ielas]])]]
[[Attēls:Vāgnera māja Dzirnavu un Aleksandra ielu krustojumā.jpg|thumb|255px|Riharda Vāgnera māja pie Dzirnavu ielas krustojuma ar [[Aleksandra iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] pirms Pirmā pasaules kara]]
'''Dzirnavu iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] [[Centrs (Rīga)|Centra]] un [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]], kā arī [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Latgales apkaime]]s apkaimē. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Lastādijas iela|Lastādijas ielu]] (gājēju savienojums turpinās līdz [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazajai Krasta ielai]]). Posmā no [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša ielas]] līdz Pulkveža Brieža ielai Dzirnavu iela ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt virzienā uz Pulkveža Brieža ielu. Dzirnavu ielas kopējais garums ir 3002 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] un [[bruģis|bruģa]] segumu. Caur 90 m garu tuneli Dzirnavu iela šķērso dzelzceļa uzbērumu pie [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas]].

Dzirnavu ielā ir pilsētas centram raksturīga blīva vairākstāvu vēsturisko namu apbūve, kas kalpo kā dzīvojamās ēkas, taču šeit ir arī daudz dažādu sabiedrisku celtņu, tostarp tirdzniecības centrs &quot;[[Galleria Riga]]&quot; (Dzirnavu iela 67), vairākas viesnīcas, [[Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola]] (Dzirnavu iela 117). Vēsturiskajā apbūvē vairākas ievērojamas ēkas, kas ir arhitektūras pieminekļi, tostarp [[Berga bazārs|Berga bazāra]] komplekss. Dzirnavu ielā 124 atrodas memoriāls, kas izveidots Otrā pasaules kara laikā nodedzinātās [[Rīgas Horālā sinagoga|Rīgas Horālās sinagogas]] vietā.

== Vēsture ==
Dzirnavu iela ({{val|de|Mühlenstraße}}) izveidojās jau 18. gadsimtā, iegūstot savu nosaukumu no dzirnavām, kas agrāk atradušās ielas tuvumā.&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2/ Vēsturiskā centra ielu katalogs (С — M)] Cita Rīga&lt;/ref&gt; Pēc [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] nojaukšanas un priekšpilsētu pārbūves Dzirnavu ielai 1885. gadā pievienoja Lielo Riepnieku ielu ({{val|de|Grosse Reeperstrasse}}) un Dzirnavu dambi. Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] ielu ({{val|de|Richard Wagner Straße}}), bet 1944. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu.

== Ielu savienojumi ==
Dzirnavu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] (T veida krustojums)
* [[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]] (T veida krustojums)
* [[Mednieku iela (Rīga)|Mednieku iela]]
* [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku iela]]
* [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]]
* [[Zaļā iela (Rīga)|Zaļā iela]] (T veida krustojums)
* [[Jeruzalemes iela]] (T veida krustojums)
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]]
* [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]
* [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
* [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
* [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
* [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]]
* [[Kļavu iela (Rīga)|Kļavu iela]]
* [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
* [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
* [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]] (T veida krustojums)
* [[Riepnieku iela]]
* [[Jēzusbaznīcas iela]]
* [[Firsa Sadovņikova iela]] (T veida krustojums)
* [[Emīlijas Benjamiņas iela]]
* [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
* [[Lastādijas iela]]
* [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]] (savienojums gājējiem)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
* [[Avotu iela (Rīga)|Avoti]]
* [[Latgales apkaime]]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}}
{{coord|56.9531|24.1216|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]
[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>t4vl2k4osrcykxq1swjm825ikbtue9z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116526</id>
    <revision>
      <id>4493189</id>
      <parentid>4486349</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T01:54:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12267" sha1="c0syson2kuihd6v1ralljtcjp4f7hpn" xml:space="preserve">[[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils karte.png|thumb|250px|Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte]]
{{Rīga — Daugavpils}}
'''Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]], kura ir 218 [[kilometrs|kilometrus]] gara.&lt;ref name=&quot;ldz1&quot;&gt;[http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/dzelzce%C4%BCu-l%C4%ABniju-latvij%C4%81-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-hronolo%C4%A3ija Dzelzceļu līniju Latvijā būvniecības hronoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150921041152/http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/dzelzce%C4%BCu-l%C4%ABniju-latvij%C4%81-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-hronolo%C4%A3ija |date={{dat|2015|09|21||bez}} }} — Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;/ref&gt; Šī līnija ir viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā.

Mūsdienās tā ietver sevī iecirkņus Rīga—Krustpils un Krustpils—Daugavpils. Brauciens no [[Rīga]]s līdz [[Daugavpils|Daugavpilij]] ar [[dīzeļvilciens|dīzeļvilcienu]] ilgst 3 stundas un 22 līdz 33 minūtes (atkarīgs no konkrēta reisa), bet ar ekspreša dīzeļvilcienu — 2 stundas un 46 minūtes.&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/marsrutu-saraksts/?from=R%C4%ABga&amp;stop_from=1&amp;to=Daugavpils&amp;stop_to=243 Vilcienu kustības saraksts maršrutā Rīga—Daugavpils]&lt;/ref&gt; Līnijā Rīga—Krustpils kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Krustpils, Rīga—Rēzekne, Rīga—Zilupe, bet posmā līdz Pļaviņām — maršrutos Rīga—Madona, Rīga—Gulbene. Līnijas sākumposms līdz [[Aizkraukle (stacija)|Aizkrauklei]] ir elektrificēts un tajā kursē [[elektrovilciens|elektrovilcieni]] maršrutos Rīga—Ogre, Rīga—Lielvārde, Rīga—Aizkraukle. Līnijā ir intensīva kravas vilcienu kustība (piemēram, saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku, iecirknī Pļaviņas—Šķirotava dienā bija paredzēti 37 kravas vilcieni Rīgas virzienā, 33 — Pļaviņu virzienā, bet iecirknī Daugavpils—Krustpils — 38 kravas vilcieni Krustpils virzienā, 37 — Daugavpils virzienā).&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt; Posmā Rīga—Krustpils ir divi sliežu ceļi, pārējā līnijā ir viens sliežu ceļš.&lt;ref name=&quot;ldzraksts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/ldz-pabeidz-liel%C4%81ko-projektu-atjaunot%C4%81s-latvijas-neatkar%C4%ABbas-laik%C4%81-%E2%80%93-otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABbu |title=LDz pabeidz lielāko projektu atjaunotās Latvijas neatkarības laikā — Otrā sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri-Krustpils |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160804105913/http://ldz.lv/lv/ldz-pabeidz-liel%C4%81ko-projektu-atjaunot%C4%81s-latvijas-neatkar%C4%ABbas-laik%C4%81-%E2%80%93-otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABbu }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dzelzceļa līniju atklāja {{dat|1861|09|21|L|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/en/content/dzelzce%C4%BCi-k%C4%81-carisk%C4%81s-krievijas-ma%C4%A3istr%C4%81%C4%BCu-nosl%C4%93dzo%C5%A1ie-posmi-pie-baltijas-j%C5%ABras-1860-%E2%80%93-1919 |title=Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. — 1919. |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151023020857/http://www.ldz.lv/en/content/dzelzce%C4%BCi-k%C4%81-carisk%C4%81s-krievijas-ma%C4%A3istr%C4%81%C4%BCu-nosl%C4%93dzo%C5%A1ie-posmi-pie-baltijas-j%C5%ABras-1860-%E2%80%93-1919 }}&lt;/ref&gt; To uzbūvēja un kā [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla]] tā piederēja Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai līdz 1894. gadam, kad tā pārgāja valsts īpašumā.&lt;ref name=&quot;ldz1&quot; /&gt; Līnija visā tās garumā bija uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem. Pirmās [[dzelzs]] sliedes piegādāja angļu uzņēmums ''Weardale Iron Company'', 1874. gadā tās nomainīja pret Vācijā ražotajām dzelzs sliedēm ar [[tērauds|tērauda]] virsmu, bet 1881. gadā sāka uzstādīt tērauda sliedes. ''Stephenson &amp; Newcastle'' ražotā [[lokomotīve]] pirmā sāka kursēt šajā līnijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rinkēviča|first=Vita|title=Ogre. Rakstu un atmiņu krājums|year=2002|publisher=LU žurnāla &quot;Latvijas Vēsture&quot; fonds|isbn=9984527255}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dzelzceļa līnija, atrodoties frontes līnijas tiešā tuvumā, bija sabombardēja. Cieta gan staciju ēkas, kā arī pārējā dzelzceļa infrastruktūra. Pēc kara atjaunoja tikai vienu no diviem sliežu ceļiem. Tikai 1953. gadā atjaunoja otro sliežu ceļu no Rīgas līdz Ogrei, vēlāk arī līdz Skrīveriem.&lt;ref name=&quot;ldzraksts&quot; /&gt;

{{dat|1959|07|20|L|bez}} atklāja elektrificēto iecirkni Rīga—Ogre, tā paša gada decembrī to pagarināja līdz [[Pārogre (stacija)|Pārogrei]], 1968. gadā — līdz [[Jumprava (stacija)|Jumpravai]], bet 1972. gadā — līdz [[Aizkraukle (stacija)|Aizkrauklei]].&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/lv/node/342 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g.]&lt;/ref&gt;

[[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā posmos Lielvārde—Kaibala, Jumprava—Dendrārijs uzbūvēja otro sliežu ceļu. 1990. gadu vidū posmā Rīga—Krustpils pārgāja uz kilometrāžu, skaitot no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]], līdz tam kilometrus skaitīja no Maskavas.

2011. gada septembrī uzsāka otrā sliežu ceļa izbūvi posmā Skrīveri—Krustpils.&lt;ref&gt;[http://www.bmgs.lv/lv/projects/1420/ Otra sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils (Rīga-Krustpils iecirknis)]&lt;/ref&gt; 
Vērienīgo dzelzceļa projektu (vairāk nekā 100 miljoni eiro) 56 km garumā īstenoja 2010. gadā konkursā izvēlētā uzņēmumu apvienība Skonto būve, BMGS, ACB un Binders.
Projekta gaitā posmā Skrīveri—Krustpils rekonstruēja un modernizēja arī esošo infrastruktūru (stacijas un to ēkas, pārbrauktuves, peronus, tiltus un caurtekas, signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas). Būvdarbus pilnībā pabeidza {{Dat|2014|12|18|L|bez}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/content/otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABba-posm%C4%81-skr%C4%ABveri-krustpils |title=Otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri — Krustpils |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160817002505/http://ldz.lv/lv/content/otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABba-posm%C4%81-skr%C4%ABveri-krustpils }}&lt;/ref&gt; bet svinīgā atklāšana notika Aizkraukles stacijā {{Dat|2015|02|04|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;ldzraksts&quot; /&gt;

== Stacijas, pieturas punkti un ceļa posteņi ==
# [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]
# [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]]
# [[Jāņavārti]]
# [[Daugmale (stacija)|Daugmale]]
# [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
# [[Gaisma (stacija)|Gaisma]]
# [[Rumbula (stacija)|Rumbula]]
# [[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]]
# [[Dole (stacija)|Dole]]
# [[Salaspils (stacija)|Salaspils]]
# [[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]]
# [[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]]
# [[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]]
# [[Ogre (stacija)|Ogre]]
# [[Pārogre (stacija)|Pārogre]]
# [[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]]
# [[Ķegums (stacija)|Ķegums]]
# [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]]
# [[Kaibala (stacija)|Kaibala]]
# [[Jumprava (stacija)|Jumprava]]
# [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]
# [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]]
# [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]]
# [[Koknese (stacija)|Koknese]]
# [[Alotene]]
# [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]]
# [[Krustpils (stacija)|Krustpils]]
# [[Asote (stacija)|Asote]]
# [[Trepe (stacija)|Trepe]]
# [[Līvāni (stacija)|Līvāni]]
# [[Jersika (stacija)|Jersika]]
# [[Sergunta (stacija)|Sergunta]]
# [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]]
# [[Vabole (stacija)|Vabole]]
# [[Līksna (stacija)|Līksna]]
# [[383. kilometrs]]
# [[387. kilometrs]]
# [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils]]

== Bijušās stacijas un pieturas ==
* '''[[Kalpaka postenis]]''' — 1925. gadā ierīkots elektrocentralizācijas postenis (sākumā skaitījās atsevišķa stacija) starp Rīgas galveno staciju un tagadējo Vagonu parku. Vēlāk dēvēts citos nosaukumos, līdz 50. gados pārcelts citur.
* '''[[5. kilometrs]]''' — 20. gadsimta sākumā līdz ar šķirošanas stacijas ierīkošanu uzbūvēts ceļa postenis, atradās pēc tagadējā Vagonu parka. Pastāvēja kā vilcienu pietura līdz pat 1956. gadam.
* '''[[Dreiliņi (stacija)|Dreiliņi]]''' — pietura atradās pirms tagadējiem Jāņavārtiem, pastāvēja no 1918. gada līdz pat Ogres virziena elektrifikācijai.
* '''[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]]''' — pieturas punkts starp Jumpravas un Skrīveru stacijām. Atvērts 1972. gadā, slēgts 2019. gadā.
* '''[[Aiviekste (stacija)|Aiviekste]]''' — pieturas punkts starp Pļaviņu un Ozolsalas stacijām, pastāvēja no 1928. līdz 1944. gadam.
* '''[[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]]''' — pieturas punkts starp Pļaviņu un Krustpils stacijām. Atvērts 1942. gadā, slēgts 2019. gadā.
* '''[[Ruži (stacija)|Ruži]]''' — pieturas punkts starp Nīcgales un Vaboles stacijām, atvērts 1958. gadā, slēgts 1990. gados, pēc Krustpils—Daugavpils maršruta piepilsētas vilcienu atcelšanas.
* '''[[381. kilometrs]]''' — Daugavpils dzelzceļa mezgla ceļa postenis, no kura atzarojās līnija uz 8. kilometra posteni. Atradās starp Līksnas staciju un 383. kilometra posteni. Postenis kopā ar atzarojumu likvidēts 1990. gadu sākumā.
* '''[[Mežciems (stacija)|Mežciems]]''' — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1938. gadā, slēgts 2011. gadā.
* '''[[Nometne (stacija)|Nometne]]''' — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1926. gadā armijas vajadzībām, slēgts Otrā pasaules kara laikā.
* '''[[Cietoksnis (stacija)|Cietoksnis]]''' — pieturas punkts, atvērts 1935. gadā, slēgts Otrā pasaules kara laikā. Atradās starp 387. kilometra ceļa posteni un Daugavpils staciju.

== Galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils pirms 1914.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils (pirms 1914. gada)
Attēls:Ogres dzelzceļa tilts pirms 1940.jpg|[[Dzelzceļa tilts (Ogre)|Ogres dzelzceļa tilts]] (pirms 1940. gada)
Attēls:Rīgas - Maskavas vilciens uz Aiviekstes tilta pirms 1940.jpg|Rīgas—Maskavas vilciens uz [[Aiviekste]]s tilta (pirms 1940. gada)
Attēls:DR1A-172 pie Dendrārija pieturas punkta.JPG|Maršruta Rīga — Daugavpils [[dīzeļvilciens]] DR1A-172 posmā Jumprava—Dendrārijs
Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Muldakmens - Skrīveri (2).jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Muldakmens—Skrīveri
Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Saulkalne - Ikšķile (2).jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Saulkalne—Ikšķile
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Kaibala - Lielvārde.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Kaibala—Lielvārde
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Ķegums - Lielvārde.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Ķegums—Lielvārde
Attēls:Krustpils - Daugavpils - Indra 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Krustpils—Daugavpils—Indra 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.ldz.lv/?object_id=3983 Daugavpils līnijai veltīta fotoizstāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227140813/http://ldz.lv/?object_id=3983 |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}
* {{youtube|TACsPxxxEG8|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Aizkraukle - Rīga}}
* {{youtube|i2v9NCrCxFc|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Aizkraukle - Rīga}}
* {{youtube|Dpqx4NzOFzo|Pilnā vilciena maršruta video versija, virzienā Rīga - Krustpils}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}
{{DEFAULTSORT:Rīga—Daugavpils, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Daugavpils]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>c0syson2kuihd6v1ralljtcjp4f7hpn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egons Reiters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>125108</id>
    <revision>
      <id>4493258</id>
      <parentid>3664283</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2438" sha1="owgqd73gkn3hjb2wnysnozbqx1q0mh8" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Egons Reiters
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1978
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 15
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = [[radiodīdžejs]], [[fotogrāfs]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 1993-pašlaik
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Egons Reiters''' (dzimis {{dat|1978|1|15}} [[Sigulda|Siguldā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/beztabu/interesanti/es-nekad-sigulda-neesmu-apmaldijies-egons-reiters-dalas-ar-sajutam-par-dzimto-pilsetu/|title=“Es nekad Siguldā neesmu apmaldījies!” Egons Reiters dalās ar sajūtām par dzimto pilsētu!|last=Svitiņa|first=Sabīne|website=skaties.lv|access-date=2019-02-27|date=2017-08-02|archive-date=2019-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20191022162809/https://skaties.lv/beztabu/interesanti/es-nekad-sigulda-neesmu-apmaldijies-egons-reiters-dalas-ar-sajutam-par-dzimto-pilsetu/}}&lt;/ref&gt;) ir radiodīdžejs, TV raidījumu vadītājs, fotogrāfs un ceļotājs. Bijis  &quot;1000 jūdžu&quot; ekspedīciju veidotājs un dalībnieks.

Kopš 1993. gada E. Reiters strādā [[radio]]. Sākotnēji viņš strādājis &quot;Radio Sigulda&quot;, vēlāk strādājis Radio &quot;Easy FM&quot; (vēlāk [[Star FM]]), &quot;Radio Trīs&quot;. Kopš 2000. gada bija [[Radio SWH]] ētera personība. 2010. gadā ar draugiem un domubiedriem izveidojis [[Radio 101]]. 2013. gadā kopā ar brāli Eināru Reiteru pārpircis savu pirmo darba vietu &quot;Radio Sigulda&quot;, ko nodēvēja par &quot;RADIO7&quot;. 2015. gada augustā atsāks darboties Star FM.

Piedalījies ekspedīcijās &quot;1000 jūdzes aiz Polārā loka&quot;, &quot;1000 jūdzes Āfrikas tuksnesī&quot;, &quot;1000 jūdzes Indijā&quot;, &quot;1000 jūdzes Transilvānijā&quot;, &quot;1000 jūdzes Mjanmā&quot;, &quot;1000 jūdzes Persijā&quot;, &quot;1000 jūdzes Zelta krastā&quot;, &quot;1000 jūdzes Kambodžā&quot; un &quot;1000 jūdzes Pa ledāja pēdām&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Reiters, Egons}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Radio 101]]
[[Kategorija:Radio SWH]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu radio dīdžeji]]
[[Kategorija:Latviešu ceļotāji]]</text>
      <sha1>owgqd73gkn3hjb2wnysnozbqx1q0mh8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Debates 10. Saeimas vēlēšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127605</id>
    <revision>
      <id>4493171</id>
      <parentid>4400710</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T21:48:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16848" sha1="ns5plcf7erf0up2z5wopscmqyi1uwnz" xml:space="preserve">Laikā līdz [[10. Saeima]]s [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanām]] vairāki televīzijas kanāli veica '''kandidātu debates'''. Debates [[latviešu valoda|latviešu valodā]] veic [[Latvijas Televīzija]] un [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]], bet [[krievu valoda|krieviski]] — [[Pirmais Baltijas kanāls]], TV5&lt;ref&gt;[http://www.ves.lv/article/141260 Латвийский русскоязычный телеканал нарушил &quot;дух и цель&quot; закона о госязыке]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un DAUTKOM.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grani.lv/daugavpils/6635-30-sentyabrya-zaklyuchitelnye-politdebaty-v-pryamom-efire-na-kanale-dautkom.html |title=30 сентября – заключительные политдебаты в прямом эфире на канале DAUTKOM! (видео) |access-date={{dat|2011|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123030749/https://www.grani.lv/daugavpils/6635-30-sentyabrya-zaklyuchitelnye-politdebaty-v-pryamom-efire-na-kanale-dautkom.html }}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
{{dat|2010|06|16}} laikraksts &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot; izplatīja informāciju, ka naudas trūkuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pirms vēlēšanām varētu nerīkot debates, kā tas bija ierasts iepriekšējās vēlēšanās. Tāpat [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|Latvijas Neatkarīgās Televīzijas]] (LNT) vadītājs [[Andrejs Ēķis]] izteica gatavību rīkot debates, ja tās neveidos LTV.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Laikraksts: LTV nebūs priekšvēlēšanu raidījuma 'Milžu cīņas' | publisher = Delfi | date = 2010.06.16. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-ltv-nebus-prieksvelesanu-raidijuma-milzu-cinas.d?id=32525297}}&lt;/ref&gt; {{dat||06|21}} koalīcijas padome paziņoja, ka tiks meklēta nauda, lai debates sarīkotu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Laikraksts: meklēs naudu 'milžu cīņām' LTV | publisher = Delfi | date = 2010.06.21. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-mekles-naudu-milzu-cinam-ltv.d?id=32615693}}&lt;/ref&gt; {{dat||06|28}} tika ziņots, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) šajā sakarā lūgs iesaistīties arī opozīcijas partijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = NRTP par 'Milžu cīņām' LTV spriedīs ar politiķiem un ekspertiem | publisher = Delfi | date = 2010.06.28. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/nrtp-par-milzu-cinam-ltv-spriedis-ar-politikiem-un-ekspertiem.d?id=32722121}}&lt;/ref&gt; {{dat||07|02}} LTV ģenerāldirektors [[Edgars Kots]] paziņoja, ka LTV varētu izvērst politiķu boikotu, viņu vietā uz raidījumiem aicinot tikai ekspertus un sabiedrības pārstāvjus, ja gadījumā netiks nodrošināta apsardze [[Latvijas Televīzijas augstceltne|LTV ēkai]] un tiks apstiprināti likuma grozījumi, kas liktu daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas nodot komercmedijiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Laikraksts: Kots pieļauj politiķu boikotu LTV | publisher = Delfi | date = 2010.07.02. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-kots-pielauj-politiku-boikotu-ltv.d?id=32795365}}&lt;/ref&gt;

{{dat||07|06}} NRTP rīkotajās sarunās tika panākta vienošanās, ka Latvijas Televīzijā jābūt atsevišķam priekšvēlēšanu informatīvajam raidījumam,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Vienojas par atsevišķu priekšvēlēšanu raidījumu LTV; varētu rīkot konkursu | publisher = Delfi | date = 2010.07.06. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienojas-par-atsevisku-prieksvelesanu-raidijumu-ltv-varetu-rikot-konkursu.d?id=32875549}}&lt;/ref&gt; bet {{dat||07|21}} E. Kots paziņoja, ka LTV neprasīs papildus naudu debašu rīkošanai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Kots: LTV tomēr būs priekšvēlēšanu debates; papildus naudu neprasīs | publisher = Delfi | date = 2010.07.21. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/kots-ltv-tomer-bus-prieksvelesanu-debates-papildus-naudu-neprasis.d?id=33122869}}&lt;/ref&gt; {{dat||08|12}} LTV paziņoja, ka tiks veidots desmit raidījumu cikls &quot;Izvēlies nākotni!&quot;&lt;ref name=&quot;ltv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Priekšvēlēšanu debates veidos LTV žurnālisti; būs sociālā kampaņa 'Izvēlies nākotni!' | publisher = Delfi | date = 2010.08.12. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/prieksvelesanu-debates-veidos-ltv-zurnalisti-bus-sociala-kampana-izvelies-nakotni.d?id=33513835}}&lt;/ref&gt; Par spīti tam, arī LNT neatteicās no nodoma rīkot debates.&lt;ref name=&quot;lnt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Arī LNT sola vērienīgi atspoguļot Saeimas vēlēšanas | publisher = Delfi | date = 2010.08.16. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/ari-lnt-sola-verienigi-atspogulot-saeimas-velesanas.d?id=33569587}}&lt;/ref&gt;

== Debates ==
=== LNT (Līderu debates) ===
[[Attēls:LNT Līderu debates.png|200px|thumb|LNT &quot;Līderu debašu&quot; logotips]]
LNT rīko reģionālās, kā arī vēlēšanu programmu autoru un Ministru prezidentu debates. Visas debates vada [[Ģirts Timrots]] un [[Daina Lipeniece]]. Tika aicinātas tikai tās partijas, kuras debašu rīkošanas laikā, saskaņā ar vēlētāju aptaujām, pārsniedza 2% barjeru.&lt;ref name=&quot;lnt&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
! Reģions/Temats
! Norises vieta
!style=background:#A6C705 width=90px|&lt;font color=white&gt;Vienotība&lt;/font&gt;
!style=background:#EB482C width=90px|&lt;font color=white&gt;SC&lt;/font&gt;
!style=background:#2C943F width=90px|&lt;font color=white&gt;ZZS&lt;/font&gt;
!style=background:#FEC71C width=90px|&lt;font color=white&gt;VL-TB/LNNK&lt;/font&gt;
!style=background:#9A1C37 width=90px|&lt;font color=white&gt;PLL&lt;/font&gt;
!style=background:#CB1C1C width=90px|&lt;font color=white&gt;PCTVL&lt;/font&gt;
|-
! {{dat||08|25|SK}}
! Zemgale
! [[Jelgavas kultūras nams]]
| &lt;small&gt;[[Sarmīte Ēlerte|S. Ēlerte]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Vitālijs Orlovs|V. Orlovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Augusts Brigmanis|A. Brigmanis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Imants Parādnieks|I. Parādnieks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Šķēle|A. Šķēle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Buhvalovs|V. Buhvalovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||08|31|SK}}
! Vidzeme 
! [[Valmieras teātris]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Ādamsons|J. Ādamsons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Dūklavs|J. Dūklavs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raivis Dzintars|R. Dzintars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Guntis Ulmanis|G. Ulmanis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Tolmačovs|A. Tolmačovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|08|SK}}
! Latgale 
! [[Daugavpils teātris]]
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Tutins|J. Tutins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Staņislavs Šķesters|S. Šķesters]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Pēteris Tabūns|P. Tabūns]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Rita Strode|R. Strode]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs|M. Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|15|SK}}
! Kurzeme
! [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
| &lt;small&gt;[[Solvita Āboltiņa|S. Āboltiņa]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Agešins|V. Agešins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gundars Daudze|G. Daudze]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gaidis Bērziņš|G. Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainars Baštiks|A. Baštiks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andrējs Boboško|A. Boboško]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|22|SK}}
! Rīga 
! [[Sapņu fabrika]]
| &lt;small&gt;[[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģ. V. Kristovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis|R. Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dzintars Rasnačs|Dz. Rasnačs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Juris Sokolovskis|J. Sokolovskis]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|29|SK}}
! Vēlēšanu programmas
! [[Sapņu fabrika]]
| &lt;small&gt;[[Sandra Kalniete|S. Kalniete]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ingmārs Līdaka|I. Līdaka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Visvaldis Lācis|V. Lācis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Šķēle|A. Šķēle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs|M. Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|30|SK}}
! Ministru prezidenta kandidāti
! [[Sapņu fabrika]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Lembergs|A. Lembergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Roberts Zīle|R. Zīle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Tatjana Ždanoka|T. Ždanoka]]&lt;/small&gt;
|}

=== LTV (Izvēlies nākotni!) ===
[[Attēls:LTV Izvēlies nākotni.png|100px|thumb|LTV &quot;Izvēlies nākotni!&quot; logotips]]
Priekšvēlēšanu raidījumu cikla &quot;Izvēlies nākotni!&quot; ietvaros LTV rīko reģionālās, tematiskās un Ministru prezidenta kandidātu debates. Debatēs piedalās spēki, kuru atbalsts, saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām, ir lielāks nekā 2%, jo LTV ir Valsts televīzija un turpmāk visi politiskie spēki, kuru atbalsts vēlēšanās ir vismaz 2%, iegūs Valsts finansējumu.&lt;ref name=&quot;ltv&quot; /&gt;

{{dat||09|26}} tika rīkotas papildus debates, kurās piedalījās to partiju kandidātu, kuru atbalsts aptaujās ir zemāks, nekā 2%. Piedalījās [[Rihards Jablokovs]] (Tautas kontrole), [[Einars Grigors]] (Par prezidentālu republiku), [[Raimonds Strazdiņš]] (Pēdējā partija), [[Mareks Raups]] (Kristīgi demokrātiskā savienība), [[Atis Apinis]] (Ražots Latvijā), [[Imants Burvis]] (Daugava — Latvijai) un [[Jānis Dinevičs]] (Atbildība). Debates vadīja [[Arnis Krauze]] un [[Egils Zariņš]].

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
! Temats/Reģions
! Vadītājs (-i)
!style=background:#A6C705 width=90px|&lt;font color=white&gt;Vienotība&lt;/font&gt;
!style=background:#EB482C width=90px|&lt;font color=white&gt;SC&lt;/font&gt;
!style=background:#2C943F width=90px|&lt;font color=white&gt;ZZS&lt;/font&gt;
!style=background:#FEC71C width=90px|&lt;font color=white&gt;VL-TB/LNNK&lt;/font&gt;
!style=background:#9A1C37 width=90px|&lt;font color=white&gt;PLL&lt;/font&gt;
!style=background:#CB1C1C width=90px|&lt;font color=white&gt;PCTVL&lt;/font&gt;
|-
! {{dat||09|06|SK}}
! Kurzeme
! [[Jānis Geste]] un [[Ieva Benefelde]]
| &lt;small&gt;[[Solvita Āboltiņa|S. Āboltiņa]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Matulis (politiķis)|J. Matulis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dagnija Staķe|D. Staķe]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gaidis Bērziņš|G. Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Edgars Zalāns|E. Zalāns]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Sergejs Špaks|S. Špaks]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|09|SK}}
! Latgale
! [[Miroslavs Kodis]] un [[Lāsma Zute]]
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Tutins|J. Tutins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Mārtiņš Roze|M. Roze]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Inese Laizāne|I. Laizāne]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jurijs Petkevičs|J. Petkevičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs|M. Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|13|SK}}
! Rīga
! [[Arnis Krauze]] un [[Egils Zariņš]]
| &lt;small&gt;[[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģ. V. Kristovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Sergejs Dolgopolovs|S. Dolgopolovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis|R. Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dmitrijs Mironovs|D. Mironovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Māris Riekstiņš|M. Riekstiņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Juris Sokolovskis|J. Sokolovskis]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|16|SK}}
! Zemgale
! [[Judīte Čunka]] un [[Anita Rozentāle]]
| &lt;small&gt;[[Dzintars Zaķis|Dz. Zaķis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Bergers|A. Bergers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|A. Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Sils|J. Sils]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Mārtiņš Zemītis|M. Zemītis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Buhvalovs|V. Buhvalovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|19|SK}}
! Vidzeme
! [[Gundars Rēders]] un [[Laura Grantiņa]]
| &lt;small&gt;[[Artis Pabriks|A. Pabriks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Ādamsons|J. Ādamsons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ingmārs Līdaka|I. Līdaka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Romāns Naudiņš|R. Naudiņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Kārina Pētersone|K. Pētersone]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Tatjana Strautmane|T. Strautmane]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|20|SK}}
! Valsts budžets un finanses 
! [[Egils Zariņš]] un [[Inga Šņore]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Uldis Augulis|U. Augulis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Kaspars Gerhards|K. Gerhards]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Šķēle|A. Šķēle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Kuzins|J. Kuzins]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|23|SK}}
! Labklājība
! [[Arnis Krauze]] un [[Zane Peneze]]
| &lt;small&gt;[[Ilze Viņķele|I. Viņķele]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andrejs Klementjevs|A. Klementjevs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aija Barča|A. Barča]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Laura Bulmane|L. Bulmane]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainars Baštiks|A. Baštiks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Žanna Kareļina|Ž. Kareliņa]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|24|SK}}
! Veselība
! [[Gundars Rēders]] un [[Zane Peneze]]
| &lt;small&gt;[[Aigars Štokenbergs|A. Štokenbergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Vitālijs Orlovs|V. Orlovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gundars Daudze|G. Daudze]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Uldis Ciekurs|U. Ciekurs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ivars Eglītis|I. Eglītis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Vilnis Antonišķis|V. Antonišķis]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|27|SK}}
! Ekonomika un attīstība
! [[Jānis Geste]] un [[Ilze Nagla]]
| &lt;small&gt;[[Artis Kampars|A. Kampars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Armands Strazds|A. Strazds]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Artis Stucka|A. Stucka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Einārs Cilinskis|E. Cilinskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ašots Mamikonjans|A. Mamikonjans]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|30|SK}}
! Izglītība un kultūra
! [[Daina Jāņkalne]] un [[Arno Jundze]]
| &lt;small&gt;[[Sarmīte Ēlerte|S. Ēlerte]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Guntars Jirgensons|G. Jirgensons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Rolands Broks|R. Broks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raivis Dzintars|R. Dzintars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Helēna Demakova|H. Demakova]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jakovs Pliners|J. Pliners]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||10|01|SK}}
! Ministru prezidentu debates
! [[Jānis Domburs]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Lembergs|A. Lembergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Roberts Zīle|R. Zīle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Tatjana Ždanoka|T. Ždanoka]]&lt;/small&gt;
|}

=== PBK ===
[[29. septembris|29.]] un {{dat||09|30}} Pirmajā Baltijas kanālā notika debates. Tās, atšķirībā no LNT un LTV debatēm, norisinājās krievu valodā ar sinhrono tulkojumu latviski digitālās televīzijas skatītājiem. Uz tām nebija uzaicinātas apvienības PCTVL un VL-TB/LNNK, kas piedalās latviski raidošo kanālu debatēs, jo, saskaņā ar augustā veiktu &quot;Latvijas faktu&quot; vēlētāju aptauju, to atbalsts ir mazāks nekā 5%, kas ir minimālais balsu procents, lai iekļūtu Saeimā.&lt;ref name=&quot;pbk&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = papildināta - PBK uz priekšvēlēšanu diskusijām aicina tikai četras partijas | publisher = Diena | first = Aigars | last = Lazdiņš | date = 2010. gada 15. septembrī | accessdate = 2010. gada 25. septembrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/pbk-uz-prieksvelesanu-diskusijam-aicina-tikai-cetras-partijas-sc-suta-usakovu | archive-date = 2010. gada 18. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20100918112839/http://diena.lv/lat/politics/hot/pbk-uz-prieksvelesanu-diskusijam-aicina-tikai-cetras-partijas-sc-suta-usakovu }}&lt;/ref&gt; Ministru prezidentu debatēs nepiedalījās &quot;Vienotības&quot; kandidāts [[Valdis Dombrovskis]], jo viņam bija nepieņemami Gordona izteikumi presē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = PBK: Ja Dombrovskis neatnāks, diskutēsim trijatā | publisher = Diena | first = Aigars | last = Lazdiņš | date = 2010. gada 29. septembrī | accessdate = 2010. gada 1. oktobrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/dombrovskis-nepiedalisies-pbk-prieksvelesanu-debates | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101001094316/http://diena.lv/lat/politics/hot/dombrovskis-nepiedalisies-pbk-prieksvelesanu-debates | archivedate = 2010. gada 1. Oktobris }}&lt;/ref&gt;

Tās vadīja [[Aleksandrs Gordons]].&lt;ref name=&quot;pbk&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
!style=background:#A6C705 width=90px|&lt;font color=white&gt;Vienotība&lt;/font&gt;
!style=background:#EB482C width=90px|&lt;font color=white&gt;SC&lt;/font&gt;
!style=background:#2C943F width=90px|&lt;font color=white&gt;ZZS&lt;/font&gt;
!style=background:#9A1C37 width=90px|&lt;font color=white&gt;PLL&lt;/font&gt;
|-
! {{dat||09|29|SK}}
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis|R. Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Šeiņins|A. Šeiņins]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|30|SK}}
| —
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Lembergs|A. Lembergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainars Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:10. Saeimas vēlēšanas|Debates]]</text>
      <sha1>ns5plcf7erf0up2z5wopscmqyi1uwnz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493212</id>
      <parentid>4493171</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:35:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16884" sha1="bzdbvh2nuw4zolhakea4sc3oy0ptot7" xml:space="preserve">Laikā līdz [[10. Saeima]]s [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanām]] vairāki televīzijas kanāli veica '''kandidātu debates'''. Debates [[latviešu valoda|latviešu valodā]] veic [[Latvijas Televīzija]] un [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]], bet [[krievu valoda|krieviski]] — [[Pirmais Baltijas kanāls]], TV5&lt;ref&gt;[http://www.ves.lv/article/141260 Латвийский русскоязычный телеканал нарушил &quot;дух и цель&quot; закона о госязыке]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un DAUTKOM.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grani.lv/daugavpils/6635-30-sentyabrya-zaklyuchitelnye-politdebaty-v-pryamom-efire-na-kanale-dautkom.html |title=30 сентября – заключительные политдебаты в прямом эфире на канале DAUTKOM! (видео) |access-date={{dat|2011|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123030749/https://www.grani.lv/daugavpils/6635-30-sentyabrya-zaklyuchitelnye-politdebaty-v-pryamom-efire-na-kanale-dautkom.html }}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
{{dat|2010|06|16}} laikraksts &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot; izplatīja informāciju, ka naudas trūkuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pirms vēlēšanām varētu nerīkot debates, kā tas bija ierasts iepriekšējās vēlēšanās. Tāpat [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|Latvijas Neatkarīgās Televīzijas]] (LNT) vadītājs [[Andrejs Ēķis]] izteica gatavību rīkot debates, ja tās neveidos LTV.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Laikraksts: LTV nebūs priekšvēlēšanu raidījuma 'Milžu cīņas' | publisher = Delfi | date = 2010.06.16. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-ltv-nebus-prieksvelesanu-raidijuma-milzu-cinas.d?id=32525297}}&lt;/ref&gt; {{dat||06|21}} koalīcijas padome paziņoja, ka tiks meklēta nauda, lai debates sarīkotu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Laikraksts: meklēs naudu 'milžu cīņām' LTV | publisher = Delfi | date = 2010.06.21. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-mekles-naudu-milzu-cinam-ltv.d?id=32615693}}&lt;/ref&gt; {{dat||06|28}} tika ziņots, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) šajā sakarā lūgs iesaistīties arī opozīcijas partijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = NRTP par 'Milžu cīņām' LTV spriedīs ar politiķiem un ekspertiem | publisher = Delfi | date = 2010.06.28. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/nrtp-par-milzu-cinam-ltv-spriedis-ar-politikiem-un-ekspertiem.d?id=32722121}}&lt;/ref&gt; {{dat||07|02}} LTV ģenerāldirektors [[Edgars Kots]] paziņoja, ka LTV varētu izvērst politiķu boikotu, viņu vietā uz raidījumiem aicinot tikai ekspertus un sabiedrības pārstāvjus, ja gadījumā netiks nodrošināta apsardze [[Latvijas Televīzijas augstceltne|LTV ēkai]] un tiks apstiprināti likuma grozījumi, kas liktu daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas nodot komercmedijiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Laikraksts: Kots pieļauj politiķu boikotu LTV | publisher = Delfi | date = 2010.07.02. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-kots-pielauj-politiku-boikotu-ltv.d?id=32795365}}&lt;/ref&gt;

{{dat||07|06}} NRTP rīkotajās sarunās tika panākta vienošanās, ka Latvijas Televīzijā jābūt atsevišķam priekšvēlēšanu informatīvajam raidījumam,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Vienojas par atsevišķu priekšvēlēšanu raidījumu LTV; varētu rīkot konkursu | publisher = Delfi | date = 2010.07.06. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienojas-par-atsevisku-prieksvelesanu-raidijumu-ltv-varetu-rikot-konkursu.d?id=32875549}}&lt;/ref&gt; bet {{dat||07|21}} E. Kots paziņoja, ka LTV neprasīs papildus naudu debašu rīkošanai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Kots: LTV tomēr būs priekšvēlēšanu debates; papildus naudu neprasīs | publisher = Delfi | date = 2010.07.21. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/kots-ltv-tomer-bus-prieksvelesanu-debates-papildus-naudu-neprasis.d?id=33122869}}&lt;/ref&gt; {{dat||08|12}} LTV paziņoja, ka tiks veidots desmit raidījumu cikls &quot;Izvēlies nākotni!&quot;&lt;ref name=&quot;ltv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Priekšvēlēšanu debates veidos LTV žurnālisti; būs sociālā kampaņa 'Izvēlies nākotni!' | publisher = Delfi | date = 2010.08.12. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/prieksvelesanu-debates-veidos-ltv-zurnalisti-bus-sociala-kampana-izvelies-nakotni.d?id=33513835}}&lt;/ref&gt; Par spīti tam, arī LNT neatteicās no nodoma rīkot debates.&lt;ref name=&quot;lnt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Arī LNT sola vērienīgi atspoguļot Saeimas vēlēšanas | publisher = Delfi | date = 2010.08.16. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/ari-lnt-sola-verienigi-atspogulot-saeimas-velesanas.d?id=33569587}}&lt;/ref&gt;

== Debates ==
=== LNT (Līderu debates) ===
[[Attēls:LNT Līderu debates.png|200px|thumb|LNT &quot;Līderu debašu&quot; logotips]]
LNT rīko reģionālās, kā arī vēlēšanu programmu autoru un Ministru prezidentu debates. Visas debates vada [[Ģirts Timrots]] un [[Daina Lipeniece]]. Tika aicinātas tikai tās partijas, kuras debašu rīkošanas laikā, saskaņā ar vēlētāju aptaujām, pārsniedza 2% barjeru.&lt;ref name=&quot;lnt&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
! Reģions/Temats
! Norises vieta
!style=background:#A6C705 width=90px|&lt;font color=white&gt;Vienotība&lt;/font&gt;
!style=background:#EB482C width=90px|&lt;font color=white&gt;SC&lt;/font&gt;
!style=background:#2C943F width=90px|&lt;font color=white&gt;ZZS&lt;/font&gt;
!style=background:#FEC71C width=90px|&lt;font color=white&gt;VL-TB/LNNK&lt;/font&gt;
!style=background:#9A1C37 width=90px|&lt;font color=white&gt;PLL&lt;/font&gt;
!style=background:#CB1C1C width=90px|&lt;font color=white&gt;PCTVL&lt;/font&gt;
|-
! {{dat||08|25|SK}}
! Zemgale
! [[Jelgavas kultūras nams]]
| &lt;small&gt;[[Sarmīte Ēlerte|S. Ēlerte]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Vitālijs Orlovs|V. Orlovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Augusts Brigmanis|A. Brigmanis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Imants Parādnieks|I. Parādnieks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Šķēle|A. Šķēle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Buhvalovs|V. Buhvalovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||08|31|SK}}
! Vidzeme 
! [[Valmieras teātris]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Ādamsons|J. Ādamsons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Dūklavs|J. Dūklavs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raivis Dzintars|R. Dzintars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Guntis Ulmanis|G. Ulmanis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Tolmačovs|A. Tolmačovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|08|SK}}
! Latgale 
! [[Daugavpils teātris]]
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Tutins|J. Tutins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Staņislavs Šķesters|S. Šķesters]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Pēteris Tabūns|P. Tabūns]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Rita Strode|R. Strode]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs|M. Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|15|SK}}
! Kurzeme
! [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
| &lt;small&gt;[[Solvita Āboltiņa|S. Āboltiņa]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Agešins|V. Agešins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gundars Daudze|G. Daudze]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gaidis Bērziņš|G. Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainars Baštiks|A. Baštiks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andrējs Boboško|A. Boboško]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|22|SK}}
! Rīga 
! [[Sapņu fabrika]]
| &lt;small&gt;[[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģ. V. Kristovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis|R. Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dzintars Rasnačs|Dz. Rasnačs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Juris Sokolovskis|J. Sokolovskis]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|29|SK}}
! Vēlēšanu programmas
! [[Sapņu fabrika]]
| &lt;small&gt;[[Sandra Kalniete|S. Kalniete]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ingmārs Līdaka|I. Līdaka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Visvaldis Lācis|V. Lācis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Šķēle|A. Šķēle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs|M. Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|30|SK}}
! Ministru prezidenta kandidāti
! [[Sapņu fabrika]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Lembergs|A. Lembergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Roberts Zīle|R. Zīle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Tatjana Ždanoka|T. Ždanoka]]&lt;/small&gt;
|}

=== LTV (Izvēlies nākotni!) ===
[[Attēls:LTV Izvēlies nākotni.png|100px|thumb|LTV &quot;Izvēlies nākotni!&quot; logotips]]
Priekšvēlēšanu raidījumu cikla &quot;Izvēlies nākotni!&quot; ietvaros LTV rīko reģionālās, tematiskās un Ministru prezidenta kandidātu debates. Debatēs piedalās spēki, kuru atbalsts, saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām, ir lielāks nekā 2%, jo LTV ir Valsts televīzija un turpmāk visi politiskie spēki, kuru atbalsts vēlēšanās ir vismaz 2%, iegūs Valsts finansējumu.&lt;ref name=&quot;ltv&quot; /&gt;

{{dat||09|26}} tika rīkotas papildus debates, kurās piedalījās to partiju kandidātu, kuru atbalsts aptaujās ir zemāks, nekā 2%. Piedalījās [[Rihards Jablokovs]] (Tautas kontrole), [[Einars Grigors]] (Par prezidentālu republiku), [[Raimonds Strazdiņš]] (Pēdējā partija), [[Mareks Raups]] (Kristīgi demokrātiskā savienība), [[Atis Apinis]] (Ražots Latvijā), [[Imants Burvis]] (Daugava — Latvijai) un [[Jānis Dinevičs]] (Atbildība). Debates vadīja [[Arnis Krauze]] un [[Egils Zariņš]].

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
! Temats/Reģions
! Vadītājs (-i)
!style=background:#A6C705 width=90px|&lt;font color=white&gt;Vienotība&lt;/font&gt;
!style=background:#EB482C width=90px|&lt;font color=white&gt;SC&lt;/font&gt;
!style=background:#2C943F width=90px|&lt;font color=white&gt;ZZS&lt;/font&gt;
!style=background:#FEC71C width=90px|&lt;font color=white&gt;VL-TB/LNNK&lt;/font&gt;
!style=background:#9A1C37 width=90px|&lt;font color=white&gt;PLL&lt;/font&gt;
!style=background:#CB1C1C width=90px|&lt;font color=white&gt;PCTVL&lt;/font&gt;
|-
! {{dat||09|06|SK}}
! Kurzeme
! [[Jānis Geste]] un [[Ieva Benefelde]]
| &lt;small&gt;[[Solvita Āboltiņa|S. Āboltiņa]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Matulis (politiķis)|J. Matulis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dagnija Staķe|D. Staķe]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gaidis Bērziņš|G. Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Edgars Zalāns|E. Zalāns]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Sergejs Špaks|S. Špaks]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|09|SK}}
! Latgale
! [[Miroslavs Kodis]] un [[Lāsma Zute]]
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Tutins|J. Tutins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Mārtiņš Roze|M. Roze]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Inese Laizāne|I. Laizāne]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jurijs Petkevičs|J. Petkevičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs|M. Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|13|SK}}
! Rīga
! [[Arnis Krauze]] un [[Egils Zariņš]]
| &lt;small&gt;[[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģ. V. Kristovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Sergejs Dolgopolovs|S. Dolgopolovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis|R. Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dmitrijs Mironovs|D. Mironovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Māris Riekstiņš|M. Riekstiņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Juris Sokolovskis|J. Sokolovskis]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|16|SK}}
! Zemgale
! [[Judīte Čunka]] un [[Anita Rozentāle]]
| &lt;small&gt;[[Dzintars Zaķis|Dz. Zaķis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Bergers|A. Bergers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|A. Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Sils|J. Sils]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Mārtiņš Zemītis|M. Zemītis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Buhvalovs|V. Buhvalovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|19|SK}}
! Vidzeme
! [[Gundars Rēders]] un [[Laura Grantiņa]]
| &lt;small&gt;[[Artis Pabriks|A. Pabriks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Ādamsons|J. Ādamsons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ingmārs Līdaka|I. Līdaka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Romāns Naudiņš|R. Naudiņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Kārina Pētersone|K. Pētersone]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Tatjana Strautmane|T. Strautmane]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|20|SK}}
! Valsts budžets un finanses 
! [[Egils Zariņš]] un [[Inga Šņore]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Uldis Augulis|U. Augulis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Kaspars Gerhards|K. Gerhards]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Šķēle|A. Šķēle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Kuzins|J. Kuzins]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|23|SK}}
! Labklājība
! [[Arnis Krauze]] un [[Zane Peneze]]
| &lt;small&gt;[[Ilze Viņķele|I. Viņķele]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andrejs Klementjevs|A. Klementjevs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aija Barča|A. Barča]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Laura Bulmane|L. Bulmane]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainars Baštiks|A. Baštiks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Žanna Kareļina|Ž. Kareliņa]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|24|SK}}
! Veselība
! [[Gundars Rēders]] un [[Zane Peneze]]
| &lt;small&gt;[[Aigars Štokenbergs|A. Štokenbergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Vitālijs Orlovs|V. Orlovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gundars Daudze|G. Daudze]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Uldis Ciekurs|U. Ciekurs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ivars Eglītis|I. Eglītis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Vilnis Antonišķis|V. Antonišķis]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|27|SK}}
! Ekonomika un attīstība
! [[Jānis Geste]] un [[Ilze Nagla]]
| &lt;small&gt;[[Artis Kampars|A. Kampars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Armands Strazds|A. Strazds]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Artis Stucka|A. Stucka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Einārs Cilinskis|E. Cilinskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ašots Mamikonjans|A. Mamikonjans]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|30|SK}}
! Izglītība un kultūra
! [[Daina Jāņkalne]] un [[Arno Jundze]]
| &lt;small&gt;[[Sarmīte Ēlerte|S. Ēlerte]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Guntars Jirgensons|G. Jirgensons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Rolands Broks|R. Broks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raivis Dzintars|R. Dzintars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Helēna Demakova|H. Demakova]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jakovs Pliners|J. Pliners]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||10|01|SK}}
! Ministru prezidentu debates
! [[Jānis Domburs]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Lembergs|A. Lembergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Roberts Zīle|R. Zīle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Tatjana Ždanoka|T. Ždanoka]]&lt;/small&gt;
|}

=== PBK ===
[[29. septembris|29.]] un {{dat||09|30}} Pirmajā Baltijas kanālā notika debates. Tās, atšķirībā no LNT un LTV debatēm, norisinājās krievu valodā ar sinhrono tulkojumu latviski digitālās televīzijas skatītājiem. Uz tām nebija uzaicinātas apvienības PCTVL un VL-TB/LNNK, kas piedalās latviski raidošo kanālu debatēs, jo, saskaņā ar augustā veiktu &quot;Latvijas faktu&quot; vēlētāju aptauju, to atbalsts ir mazāks nekā 5%, kas ir minimālais balsu procents, lai iekļūtu Saeimā.&lt;ref name=&quot;pbk&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = papildināta - PBK uz priekšvēlēšanu diskusijām aicina tikai četras partijas | publisher = Diena | first = Aigars | last = Lazdiņš | date = 2010. gada 15. septembrī | accessdate = 2010. gada 25. septembrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/pbk-uz-prieksvelesanu-diskusijam-aicina-tikai-cetras-partijas-sc-suta-usakovu | archive-date = 2010. gada 18. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20100918112839/http://diena.lv/lat/politics/hot/pbk-uz-prieksvelesanu-diskusijam-aicina-tikai-cetras-partijas-sc-suta-usakovu }}&lt;/ref&gt; Ministru prezidentu debatēs nepiedalījās &quot;Vienotības&quot; kandidāts [[Valdis Dombrovskis]], jo viņam bija nepieņemami Gordona izteikumi presē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = PBK: Ja Dombrovskis neatnāks, diskutēsim trijatā | publisher = Diena | first = Aigars | last = Lazdiņš | date = 2010. gada 29. septembrī | accessdate = 2010. gada 1. oktobrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/dombrovskis-nepiedalisies-pbk-prieksvelesanu-debates | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101001094316/http://diena.lv/lat/politics/hot/dombrovskis-nepiedalisies-pbk-prieksvelesanu-debates | archivedate = 2010. gada 1. Oktobris }}&lt;/ref&gt;

Tās vadīja [[Aleksandrs Gordons]].&lt;ref name=&quot;pbk&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
!style=background:#A6C705 width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;Vienotība&lt;/span&gt;
!style=background:#EB482C width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;SC&lt;/span&gt;
!style=background:#2C943F width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;ZZS&lt;/span&gt;
!style=background:#9A1C37 width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;PLL&lt;/span&gt;
|-
! {{dat||09|29|SK}}
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis|R. Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Šeiņins|A. Šeiņins]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|30|SK}}
| —
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Lembergs|A. Lembergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainars Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:10. Saeimas vēlēšanas|Debates]]</text>
      <sha1>bzdbvh2nuw4zolhakea4sc3oy0ptot7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493213</id>
      <parentid>4493212</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:35:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493213</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16992" sha1="e5nuozj7xthcyfz9umzbpnl76rjd76j" xml:space="preserve">Laikā līdz [[10. Saeima]]s [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanām]] vairāki televīzijas kanāli veica '''kandidātu debates'''. Debates [[latviešu valoda|latviešu valodā]] veic [[Latvijas Televīzija]] un [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]], bet [[krievu valoda|krieviski]] — [[Pirmais Baltijas kanāls]], TV5&lt;ref&gt;[http://www.ves.lv/article/141260 Латвийский русскоязычный телеканал нарушил &quot;дух и цель&quot; закона о госязыке]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un DAUTKOM.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grani.lv/daugavpils/6635-30-sentyabrya-zaklyuchitelnye-politdebaty-v-pryamom-efire-na-kanale-dautkom.html |title=30 сентября – заключительные политдебаты в прямом эфире на канале DAUTKOM! (видео) |access-date={{dat|2011|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123030749/https://www.grani.lv/daugavpils/6635-30-sentyabrya-zaklyuchitelnye-politdebaty-v-pryamom-efire-na-kanale-dautkom.html }}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
{{dat|2010|06|16}} laikraksts &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot; izplatīja informāciju, ka naudas trūkuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pirms vēlēšanām varētu nerīkot debates, kā tas bija ierasts iepriekšējās vēlēšanās. Tāpat [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|Latvijas Neatkarīgās Televīzijas]] (LNT) vadītājs [[Andrejs Ēķis]] izteica gatavību rīkot debates, ja tās neveidos LTV.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Laikraksts: LTV nebūs priekšvēlēšanu raidījuma 'Milžu cīņas' | publisher = Delfi | date = 2010.06.16. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-ltv-nebus-prieksvelesanu-raidijuma-milzu-cinas.d?id=32525297}}&lt;/ref&gt; {{dat||06|21}} koalīcijas padome paziņoja, ka tiks meklēta nauda, lai debates sarīkotu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Laikraksts: meklēs naudu 'milžu cīņām' LTV | publisher = Delfi | date = 2010.06.21. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-mekles-naudu-milzu-cinam-ltv.d?id=32615693}}&lt;/ref&gt; {{dat||06|28}} tika ziņots, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) šajā sakarā lūgs iesaistīties arī opozīcijas partijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = NRTP par 'Milžu cīņām' LTV spriedīs ar politiķiem un ekspertiem | publisher = Delfi | date = 2010.06.28. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/nrtp-par-milzu-cinam-ltv-spriedis-ar-politikiem-un-ekspertiem.d?id=32722121}}&lt;/ref&gt; {{dat||07|02}} LTV ģenerāldirektors [[Edgars Kots]] paziņoja, ka LTV varētu izvērst politiķu boikotu, viņu vietā uz raidījumiem aicinot tikai ekspertus un sabiedrības pārstāvjus, ja gadījumā netiks nodrošināta apsardze [[Latvijas Televīzijas augstceltne|LTV ēkai]] un tiks apstiprināti likuma grozījumi, kas liktu daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas nodot komercmedijiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Laikraksts: Kots pieļauj politiķu boikotu LTV | publisher = Delfi | date = 2010.07.02. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-kots-pielauj-politiku-boikotu-ltv.d?id=32795365}}&lt;/ref&gt;

{{dat||07|06}} NRTP rīkotajās sarunās tika panākta vienošanās, ka Latvijas Televīzijā jābūt atsevišķam priekšvēlēšanu informatīvajam raidījumam,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Vienojas par atsevišķu priekšvēlēšanu raidījumu LTV; varētu rīkot konkursu | publisher = Delfi | date = 2010.07.06. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienojas-par-atsevisku-prieksvelesanu-raidijumu-ltv-varetu-rikot-konkursu.d?id=32875549}}&lt;/ref&gt; bet {{dat||07|21}} E. Kots paziņoja, ka LTV neprasīs papildus naudu debašu rīkošanai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Kots: LTV tomēr būs priekšvēlēšanu debates; papildus naudu neprasīs | publisher = Delfi | date = 2010.07.21. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/kots-ltv-tomer-bus-prieksvelesanu-debates-papildus-naudu-neprasis.d?id=33122869}}&lt;/ref&gt; {{dat||08|12}} LTV paziņoja, ka tiks veidots desmit raidījumu cikls &quot;Izvēlies nākotni!&quot;&lt;ref name=&quot;ltv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Priekšvēlēšanu debates veidos LTV žurnālisti; būs sociālā kampaņa 'Izvēlies nākotni!' | publisher = Delfi | date = 2010.08.12. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/prieksvelesanu-debates-veidos-ltv-zurnalisti-bus-sociala-kampana-izvelies-nakotni.d?id=33513835}}&lt;/ref&gt; Par spīti tam, arī LNT neatteicās no nodoma rīkot debates.&lt;ref name=&quot;lnt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Arī LNT sola vērienīgi atspoguļot Saeimas vēlēšanas | publisher = Delfi | date = 2010.08.16. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/ari-lnt-sola-verienigi-atspogulot-saeimas-velesanas.d?id=33569587}}&lt;/ref&gt;

== Debates ==
=== LNT (Līderu debates) ===
[[Attēls:LNT Līderu debates.png|200px|thumb|LNT &quot;Līderu debašu&quot; logotips]]
LNT rīko reģionālās, kā arī vēlēšanu programmu autoru un Ministru prezidentu debates. Visas debates vada [[Ģirts Timrots]] un [[Daina Lipeniece]]. Tika aicinātas tikai tās partijas, kuras debašu rīkošanas laikā, saskaņā ar vēlētāju aptaujām, pārsniedza 2% barjeru.&lt;ref name=&quot;lnt&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
! Reģions/Temats
! Norises vieta
!style=background:#A6C705 width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;Vienotība&lt;/span&gt;
!style=background:#EB482C width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;SC&lt;/span&gt;
!style=background:#2C943F width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;ZZS&lt;/span&gt;
!style=background:#FEC71C width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;VL-TB/LNNK&lt;/span&gt;
!style=background:#9A1C37 width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;PLL&lt;/span&gt;
!style=background:#CB1C1C width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;PCTVL&lt;/span&gt;
|-
! {{dat||08|25|SK}}
! Zemgale
! [[Jelgavas kultūras nams]]
| &lt;small&gt;[[Sarmīte Ēlerte|S. Ēlerte]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Vitālijs Orlovs|V. Orlovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Augusts Brigmanis|A. Brigmanis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Imants Parādnieks|I. Parādnieks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Šķēle|A. Šķēle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Buhvalovs|V. Buhvalovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||08|31|SK}}
! Vidzeme 
! [[Valmieras teātris]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Ādamsons|J. Ādamsons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Dūklavs|J. Dūklavs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raivis Dzintars|R. Dzintars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Guntis Ulmanis|G. Ulmanis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Tolmačovs|A. Tolmačovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|08|SK}}
! Latgale 
! [[Daugavpils teātris]]
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Tutins|J. Tutins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Staņislavs Šķesters|S. Šķesters]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Pēteris Tabūns|P. Tabūns]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Rita Strode|R. Strode]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs|M. Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|15|SK}}
! Kurzeme
! [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
| &lt;small&gt;[[Solvita Āboltiņa|S. Āboltiņa]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Agešins|V. Agešins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gundars Daudze|G. Daudze]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gaidis Bērziņš|G. Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainars Baštiks|A. Baštiks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andrējs Boboško|A. Boboško]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|22|SK}}
! Rīga 
! [[Sapņu fabrika]]
| &lt;small&gt;[[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģ. V. Kristovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis|R. Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dzintars Rasnačs|Dz. Rasnačs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Juris Sokolovskis|J. Sokolovskis]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|29|SK}}
! Vēlēšanu programmas
! [[Sapņu fabrika]]
| &lt;small&gt;[[Sandra Kalniete|S. Kalniete]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ingmārs Līdaka|I. Līdaka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Visvaldis Lācis|V. Lācis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Šķēle|A. Šķēle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs|M. Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|30|SK}}
! Ministru prezidenta kandidāti
! [[Sapņu fabrika]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Lembergs|A. Lembergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Roberts Zīle|R. Zīle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Tatjana Ždanoka|T. Ždanoka]]&lt;/small&gt;
|}

=== LTV (Izvēlies nākotni!) ===
[[Attēls:LTV Izvēlies nākotni.png|100px|thumb|LTV &quot;Izvēlies nākotni!&quot; logotips]]
Priekšvēlēšanu raidījumu cikla &quot;Izvēlies nākotni!&quot; ietvaros LTV rīko reģionālās, tematiskās un Ministru prezidenta kandidātu debates. Debatēs piedalās spēki, kuru atbalsts, saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām, ir lielāks nekā 2%, jo LTV ir Valsts televīzija un turpmāk visi politiskie spēki, kuru atbalsts vēlēšanās ir vismaz 2%, iegūs Valsts finansējumu.&lt;ref name=&quot;ltv&quot; /&gt;

{{dat||09|26}} tika rīkotas papildus debates, kurās piedalījās to partiju kandidātu, kuru atbalsts aptaujās ir zemāks, nekā 2%. Piedalījās [[Rihards Jablokovs]] (Tautas kontrole), [[Einars Grigors]] (Par prezidentālu republiku), [[Raimonds Strazdiņš]] (Pēdējā partija), [[Mareks Raups]] (Kristīgi demokrātiskā savienība), [[Atis Apinis]] (Ražots Latvijā), [[Imants Burvis]] (Daugava — Latvijai) un [[Jānis Dinevičs]] (Atbildība). Debates vadīja [[Arnis Krauze]] un [[Egils Zariņš]].

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
! Temats/Reģions
! Vadītājs (-i)
!style=background:#A6C705 width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;Vienotība&lt;/span&gt;
!style=background:#EB482C width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;SC&lt;/span&gt;
!style=background:#2C943F width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;ZZS&lt;/span&gt;
!style=background:#FEC71C width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;VL-TB/LNNK&lt;/span&gt;
!style=background:#9A1C37 width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;PLL&lt;/span&gt;
!style=background:#CB1C1C width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;PCTVL&lt;/span&gt;
|-
! {{dat||09|06|SK}}
! Kurzeme
! [[Jānis Geste]] un [[Ieva Benefelde]]
| &lt;small&gt;[[Solvita Āboltiņa|S. Āboltiņa]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Matulis (politiķis)|J. Matulis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dagnija Staķe|D. Staķe]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gaidis Bērziņš|G. Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Edgars Zalāns|E. Zalāns]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Sergejs Špaks|S. Špaks]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|09|SK}}
! Latgale
! [[Miroslavs Kodis]] un [[Lāsma Zute]]
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Tutins|J. Tutins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Mārtiņš Roze|M. Roze]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Inese Laizāne|I. Laizāne]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jurijs Petkevičs|J. Petkevičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs|M. Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|13|SK}}
! Rīga
! [[Arnis Krauze]] un [[Egils Zariņš]]
| &lt;small&gt;[[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģ. V. Kristovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Sergejs Dolgopolovs|S. Dolgopolovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis|R. Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dmitrijs Mironovs|D. Mironovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Māris Riekstiņš|M. Riekstiņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Juris Sokolovskis|J. Sokolovskis]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|16|SK}}
! Zemgale
! [[Judīte Čunka]] un [[Anita Rozentāle]]
| &lt;small&gt;[[Dzintars Zaķis|Dz. Zaķis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Bergers|A. Bergers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|A. Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Sils|J. Sils]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Mārtiņš Zemītis|M. Zemītis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Buhvalovs|V. Buhvalovs]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|19|SK}}
! Vidzeme
! [[Gundars Rēders]] un [[Laura Grantiņa]]
| &lt;small&gt;[[Artis Pabriks|A. Pabriks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Ādamsons|J. Ādamsons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ingmārs Līdaka|I. Līdaka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Romāns Naudiņš|R. Naudiņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Kārina Pētersone|K. Pētersone]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Tatjana Strautmane|T. Strautmane]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|20|SK}}
! Valsts budžets un finanses 
! [[Egils Zariņš]] un [[Inga Šņore]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Uldis Augulis|U. Augulis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Kaspars Gerhards|K. Gerhards]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Šķēle|A. Šķēle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Kuzins|J. Kuzins]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|23|SK}}
! Labklājība
! [[Arnis Krauze]] un [[Zane Peneze]]
| &lt;small&gt;[[Ilze Viņķele|I. Viņķele]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andrejs Klementjevs|A. Klementjevs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aija Barča|A. Barča]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Laura Bulmane|L. Bulmane]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainars Baštiks|A. Baštiks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Žanna Kareļina|Ž. Kareliņa]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|24|SK}}
! Veselība
! [[Gundars Rēders]] un [[Zane Peneze]]
| &lt;small&gt;[[Aigars Štokenbergs|A. Štokenbergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Vitālijs Orlovs|V. Orlovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gundars Daudze|G. Daudze]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Uldis Ciekurs|U. Ciekurs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ivars Eglītis|I. Eglītis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Vilnis Antonišķis|V. Antonišķis]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|27|SK}}
! Ekonomika un attīstība
! [[Jānis Geste]] un [[Ilze Nagla]]
| &lt;small&gt;[[Artis Kampars|A. Kampars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Armands Strazds|A. Strazds]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Artis Stucka|A. Stucka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Einārs Cilinskis|E. Cilinskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ašots Mamikonjans|A. Mamikonjans]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|30|SK}}
! Izglītība un kultūra
! [[Daina Jāņkalne]] un [[Arno Jundze]]
| &lt;small&gt;[[Sarmīte Ēlerte|S. Ēlerte]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Guntars Jirgensons|G. Jirgensons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Rolands Broks|R. Broks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raivis Dzintars|R. Dzintars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Helēna Demakova|H. Demakova]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jakovs Pliners|J. Pliners]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||10|01|SK}}
! Ministru prezidentu debates
! [[Jānis Domburs]]
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis|V. Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Lembergs|A. Lembergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Roberts Zīle|R. Zīle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Tatjana Ždanoka|T. Ždanoka]]&lt;/small&gt;
|}

=== PBK ===
[[29. septembris|29.]] un {{dat||09|30}} Pirmajā Baltijas kanālā notika debates. Tās, atšķirībā no LNT un LTV debatēm, norisinājās krievu valodā ar sinhrono tulkojumu latviski digitālās televīzijas skatītājiem. Uz tām nebija uzaicinātas apvienības PCTVL un VL-TB/LNNK, kas piedalās latviski raidošo kanālu debatēs, jo, saskaņā ar augustā veiktu &quot;Latvijas faktu&quot; vēlētāju aptauju, to atbalsts ir mazāks nekā 5%, kas ir minimālais balsu procents, lai iekļūtu Saeimā.&lt;ref name=&quot;pbk&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = papildināta - PBK uz priekšvēlēšanu diskusijām aicina tikai četras partijas | publisher = Diena | first = Aigars | last = Lazdiņš | date = 2010. gada 15. septembrī | accessdate = 2010. gada 25. septembrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/pbk-uz-prieksvelesanu-diskusijam-aicina-tikai-cetras-partijas-sc-suta-usakovu | archive-date = 2010. gada 18. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20100918112839/http://diena.lv/lat/politics/hot/pbk-uz-prieksvelesanu-diskusijam-aicina-tikai-cetras-partijas-sc-suta-usakovu }}&lt;/ref&gt; Ministru prezidentu debatēs nepiedalījās &quot;Vienotības&quot; kandidāts [[Valdis Dombrovskis]], jo viņam bija nepieņemami Gordona izteikumi presē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = PBK: Ja Dombrovskis neatnāks, diskutēsim trijatā | publisher = Diena | first = Aigars | last = Lazdiņš | date = 2010. gada 29. septembrī | accessdate = 2010. gada 1. oktobrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/dombrovskis-nepiedalisies-pbk-prieksvelesanu-debates | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101001094316/http://diena.lv/lat/politics/hot/dombrovskis-nepiedalisies-pbk-prieksvelesanu-debates | archivedate = 2010. gada 1. Oktobris }}&lt;/ref&gt;

Tās vadīja [[Aleksandrs Gordons]].&lt;ref name=&quot;pbk&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
!style=background:#A6C705 width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;Vienotība&lt;/span&gt;
!style=background:#EB482C width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;SC&lt;/span&gt;
!style=background:#2C943F width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;ZZS&lt;/span&gt;
!style=background:#9A1C37 width=90px|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;PLL&lt;/span&gt;
|-
! {{dat||09|29|SK}}
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis|R. Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aleksejs Šeiņins|A. Šeiņins]]&lt;/small&gt;
|-
! {{dat||09|30|SK}}
| —
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aivars Lembergs|A. Lembergs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ainars Šlesers|A. Šlesers]]&lt;/small&gt;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:10. Saeimas vēlēšanas|Debates]]</text>
      <sha1>e5nuozj7xthcyfz9umzbpnl76rjd76j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Erasts Šveics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128722</id>
    <revision>
      <id>4493308</id>
      <parentid>4113702</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:59:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6096" sha1="ik9qo4ybcxgppjavvgz1p7fexctja1y" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Erasts Šveics
| image = Rigas maksl gr.gif
| imagesize = 255px
| caption = Erasts Šveics Rīgas mākslinieku grupā, trešais no kreisās
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1895|10|11}}
| location = [[Rīga]], [[Latvija]]
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1992|11|1|1895|10|11}}
| deathplace = [[Ņūrošela]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[glezniecība]]
| training = 
| movement = [[modernisms]], [[kubisms]], [[reālisms]]
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}

'''Erasts Šveics''' ({{dat|1895|10|11|N}} — {{dat|1992|11|1|N}}) bija Latvijas [[gleznotājs]]. Dzimis Rīgā. Bijis &quot;[[Rīgas mākslinieku grupa]]s&quot; biedrs, darbnīcas [[&quot;Baltars&quot;]] mākslinieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1895. gada 11. oktobrī [[Rīga|Rīgā]]. Jau bērnībā ir iepazinis krāsošanas tehniskās iemaņas, jo izaudzis tēva daiļkrāsošanas darbnīcas gaisotnē. Apmeklējis Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolu, pēc tam līdz 1915. gadam mācījās [[Rīgas pilsētas mākslas skola|Rīgas pilsētas mākslas skolā]] pie [[Eva Borherte-Šveinfurte|Evas Borhertes-Šveinfurtes]], [[Jānis Tilbergs|Jāņa Tilberga]] un kluso dabu glezniecību pie [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |title=1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture |access-date={{dat|2010|10|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110214130055/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |archivedate={{dat|2011|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tiek mobilizēts armijā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] laikā, atgriežoties [[Latvija|Latvijā]], 1919. gadā kā brīvprātīgais ir piedalījies cīņās pret [[Bermonts|Bermonta]] karaspēku.

1927. gadā ieguvis [[Kultūras fonds|Kultūras fonda]] stipendiju, ar ko devies studiju ceļojumā uz [[Parīze|Parīzi]] un [[Drēzdene|Drēzdeni]]. 1930. gadā apprecējies ar gleznotāja [[Jānis Cielavs|Jāņa Cielava]] māsu Annu Cielavu. 1930. gadu otrajā pusē bijis Izglītības ministrijas mākslas lietu referents, no 1935. gada Vilhelma Purvīša asistents Latvijas mākslas izstāžu iekārtošanā ārzemēs. Tuvojoties otrajai padomju [[okupācija]]i, devies trimdā uz [[Vācija|Vāciju]], kur uzturējies kopā ar Purvīti līdz pat viņa nāvei 1945. gadā. 1949. gadā no [[Mērbeka]]s ciema Vācijā ieceļojis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], dzīvodams [[Ņujorka|Ņujorkā]], vēlāk [[Ņūrošela|Ņūrošelā]].
Kādu laiku Erasts Šveics bijis Amerikas latviešu apvienības Kultūras biroja referents [[tēlotāja māksla|tēlotājā mākslā]]. Miris 1992. gada 1. novembrī, Ņūrošelā, netālu no Ņujorkas.

== Mākslinieciskā darbība ==
1920. gados pievienojas [[Rīgas mākslinieku grupa]]i,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/1915_%E2%80%93_1940._g._M%C4%81kslas_biedr%C4%ABbas |title=1915 – 1940. g. Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture |access-date={{dat|2010|10|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091218003650/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1915_%E2%80%93_1940._g._M%C4%81kslas_biedr%C4%ABbas |archivedate={{dat|2009|12|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; satuvinoties ar [[Romans Suta|Romanu Sutu]], Jāni Cielavu, [[Oto Skulme|Oto]] un [[Marta Skulme|Martu Skulmēm]]. Līdzīgi pārējiem pievērsies vēlīnā [[kubisms|kubisma]] atskaņām, kas ir aizgūtas no franču mākslas un palicis tam visilgāk uzticīgs no visiem Rīgas mākslinieku grupas dalībniekiem. 1920. gadu beigās pievērsies tolaik Latvijā dominējošām [[reālisms|reālisma]] tendencēm, gleznojot [[klusā daba|klusās dabas]]. 1930. gados kļuvis liriskāks, vienlaicīgi monumentālāks, demonstrējot figurālajās kompozīcijās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://diena.lv/lat/izklaide/kd/parsteidzosie-klasiki-un-marginali |title=Pārsteidzošie klasiķi un margināļi : Diena.lv |access-date={{dat|2010|10|07||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090502000757/http://www.diena.lv/lat/izklaide/kd/parsteidzosie-klasiki-un-marginali }}&lt;/ref&gt; smagākas formas un raupjāku faktūru.

Mākslinieks piedalījies Rīgas mākslinieku grupas izstādēs 1920., 1923., 1924. (kopā ar poļu mākslinieku apvienību &quot;Bloks&quot;), 1925.(Tartu, kopā ar igauņu kubistiem), 1930., 1931., 1933. un 1939. gadā. Erasta Šveica darbi tikuši eksponēti arī dažādās kopizstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs. Mākslinieka mūža laikā nav sarīkota neviena personālizstāde, lai gan darbi atrodas Parīzes, [[Malme]]s, [[Budapešta]]s, [[Tallina]]s un Latvijas muzejos. 1933. gadā kopā ar [[Niklāvs Strunke|Niklāvu Strunki]] izveidoja porcelāna apgleznošanas darbnīcu '''“'''Ripors'''”''' (saīsinājums no “Rīgas porcelāns”).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2015/12/07/rigas-porcelans-3dala-%e2%80%93-porcelans-art-deco-stila-darbnicas/|title=Rīgas porcelāns. 3.daļa – Darbnīcas. Porcelāns Art Deco stilā {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2023-11-03|language=lv|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129145159/https://www.laikmetazimes.lv/2015/12/07/rigas-porcelans-3dala-%C3%A2%C2%80%C2%93-porcelans-art-deco-stila-darbnicas/}}&lt;/ref&gt;

Ņūrošelā kādu laiku piepelnījies ar trauku apgleznošanu un piedalījies vairākās [[Ņujorka]]s latviešu mākslinieku grupas izstādēs, retumis arī kādā citā kopējā izstādē. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šveics, Erasts}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Rīgas mākslinieku grupas mākslinieki]]
[[Kategorija:&quot;Baltars&quot; mākslinieki]]</text>
      <sha1>ik9qo4ybcxgppjavvgz1p7fexctja1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Skrastiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130079</id>
    <revision>
      <id>4493110</id>
      <parentid>4492938</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:43:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Kino */ ārējā saite darbojas.....</comment>
      <origin>4493110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5720" sha1="04z55if1w1m8vstub6vwpduok5ha9t9" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Artūrs Skrastiņš
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = Artūrs Skrastiņš
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|09|18|N}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]], TV raidījumu vadītājs
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]
| kristaps = * [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris]] (1998)
| apbalvojumi = * [[Harija Liepiņa balva]] (2012)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2015)
| dzimums = V
| spēlmaņu_nakts = [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] ([[Spēlmaņu nakts 2005/2006|2006]], [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|2013]])
}}
'''Artūrs Skrastiņš''' (dzimis {{dat|1974|09|18}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvija|latviešu]] teātra un kino [[aktieris]], televīzijas raidījumu vadītājs un aizkadra balss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/194266-pasniegta-nacionala-tv-skatitaju-balva-zelta-vilnis|title=Pasniegta Nacionālā TV skatītāju balva „Zelta vilnis”|website=Jauns.lv|access-date=2020-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pazīstams kā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris (kopš 1996. gada) un ar dalību vairākās latviešu filmās. Ieguvis gan [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|&quot;Lielā Kristapa&quot;]], gan &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu kā labākais (gada) aktieris.

1998. gadā viņš saņēma apbalvojumu &quot;Lielais Kristaps&quot; par lomu filmā &quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;. Tajā pašā gadā viņš arī saņēma balvu par labāko debiju filmu festivālā &quot;[[Baltijas pērle]]&quot;. 2012. gadā saņēma [[Harija Liepiņa balva|Harija Liepiņa balvu]] par spilgtu aktierdarbību teātrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/69129-arturs-skrastins-mes-esam-caurums-vesture.htm|title=Artūrs Skrastiņš – mēs esam caurums vēsturē|website=nra.lv|access-date=2023-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Filmogrāfija ==

=== Kino ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Filma
! Loma
! Piezīmes
|-
| 1997
| &quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;
| Beisiks
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2000
| &quot;[[Vecās pagastmājas mistērija]]&quot;
|
|
|-
| &quot;[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]&quot;
| Roberts
|
|-
| 2004
| &quot;[[Ūdensbumba resnajam runcim]]&quot;
| Tēvs
|
|-
| 2007
| &quot;[[Rīgas sargi]]&quot;
| Jēkabs
|
|-
| 2009
| &quot;[[Mazie laupītāji]]&quot;
| Bankas apsargs
|
|-
| 2010
| &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot;
| Kārlis
|
|-
| 2012
| &quot;[[Izmena]]&quot;
| Otrais vīrs
|
|-
| 2016
| &quot;[[Gūtenmorgens un Vienciems]]&quot;
| Gūtenmorgena kolēģis
| [[Latvijas Televīzija|LTV]] filma
|-
| 2017
| &quot;[[Maģiskais kimono]]&quot;
| Roberts
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2018
| &quot;[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]&quot;
| [[Romas pāvests|Pāvests]]
|
|-
| &quot;[[Bille (filma)|Bille]]&quot;
| Billes tēvs Žanis
|
|-
| &quot;[[Tēvs Nakts]]&quot;
| [[Žanis Lipke]]
|
|-
| 2019
| &quot;[[TUR (filma)|TUR]]&quot;
| Ēriks
|
|-
| 2020
| &quot;[[Cojs (filma)|Cojs]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/247712/works/ kino-teatr.ru. Filmogrāfija]&lt;/ref&gt;
| Majors Cīrulis
|
|-
|2024
|&quot;[[Marijas klusums]]&quot;
|[[Jēkabs Peterss]]
|
|-
|2025
|&quot;[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]&quot;
|Pauls Strazds&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/iepazisti-filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-legendaras-personibas/|title=Iepazīsti filmas &quot;Tīklā. TTT leģendas dzimšana&quot; leģendārās personības|website=tv3.lv|access-date=2026-07-10|date=2025-11-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|
|}

=== Televīzija ===

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Seriāls
! Loma
! Piezīmes
|-
| —
| &quot;[[Likteņa līdumnieki]]&quot;
| Jēkabs (Jaunībā)
|
|-
|2006 ; 2018 — 2020
| &quot;[[Saldais pārītis]]&quot;
| Filips
| Galvenā loma
|-
|2008
|&quot;[[UgunsGrēks]]&quot;
|Rihards
|
|-
| 2012
| ''[[Valanders (seriāls)|Wallander]]''
| Detektīvs Putnis
| Galvenā loma sērijā ''[[Valanders un Rīgas suņi]]''
|-
| 2019
| &quot;[[Tur (seriāls)|Tur]]&quot;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Jauno seriālu &quot;Tur&quot; ekskluzīvi skatīties varēs arī internetā |url=https://www.tvnet.lv/6777825/jauno-serialu-tur-ekskluzivi-skatities-vares-ari-interneta |accessdate={{dat|2019|11|5||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2019|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Ēriks
| Galvenā loma
|-
| 2021
| &quot;[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]&quot;
| [[Eižens Finks]]
|
|-
| 2024
| &quot;[[Pansija pilī (seriāls)|Pansija pilī]]&quot;
| Vilis Stepermanis
|
|}

=== Vadītie raidījumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Raidījums
! Telekanāls
|-
| 2001
| &quot;[[Smejies vesels]]&quot;
| [[TV3 Latvija]]
|-
|}

=== Vadītie šovi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Šovs
! Telekanāls
|-
| 2014—2021
| &quot;[[Es mīlu tevi, Latvija!]]&quot;
| rowspan=&quot;2&quot;|[[TV3 Latvija]]
|-
| 2020
| Svētku šovs &quot;Bez Tabu svin 20&quot;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/person/671/ Artūrs Skrastiņš] Filmas.lv
* [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&amp;186 Artūrs Skrastiņš Dailes teātra mājaslapā]
* [https://izrades.lv/persona/arturs-skrastins-7411 Artūrs Skrastiņš] izrades.lv

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skrastiņš, Artūrs}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:TV3 darbinieki]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]</text>
      <sha1>04z55if1w1m8vstub6vwpduok5ha9t9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valērijas Seiles iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>132883</id>
    <revision>
      <id>4493326</id>
      <parentid>4399647</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:35:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3406" sha1="hxckcvfv7toghe3d65h0xeotcj1uk4a" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Valērijas Seiles iela|Valērijas Seiles iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Valērijas Seiles iela
| attēls = Lomonosova_iela_6.jpg
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q4472927|zoom=15}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = Saratovas iela (1890—1923)&lt;br&gt;Kājnieku iela (1942—1944)&lt;br&gt;Samarina iela (1923—1942; 1944—1950)&lt;br&gt;Lomonosova iela (1950—2024)
| joslu skaits = 
| ielas segums = [[asfaltbetons]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}

'''Valērijas Seiles iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Valērijas Seiles iela sākas [[Lauvas iela]]s un [[Ebreju iela]]s krustojumā un beidzas krustojumā ar [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas ielu]], turpinoties kā [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].

== Vēsture ==
Izveidota 1890. gadā kā '''[[Saratova]]s iela''' [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā, kad lielu daļu no [[Latgales apkaime|Maskavas forštates]] ielām nosauca [[Krievija]]s pilsētu vārdos. 1923. gadā to pārdēvēja par '''[[Jurijs Samarins|Samarina]] ielu''', bet [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā (1942—1944) par '''Kājnieku ielu'''. Kad starp Samarina ielu un dzelzceļu uzbūvēja [[Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts|Rīgas Aviācijas inženieru augstākās kara skolas]] ēkas, ielu 1950. gadā pārdēvēja par '''Lomonosova ielu''', [[Mihails Lomonosovs|Mihaila Lomonosova]] vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (I – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2024-02-24}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 21. februārī [[Rīgas dome]] nolēma ielu pārdēvēt par godu latgaliešu sabiedriskajai darbiniecei [[Valērija Seile|Valērijai Seilei]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-pardeves-maskavas-lomonosova-puskina-gogola-lermontova-un-turgeneva-ielas|title=Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-02-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Valērijas Seiles iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Lauvas iela]] (ielas turpinājums Centra virzienā)
* [[Ebreju iela]]
* [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
* [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] (ielas turpinājums Ķengaraga virzienā)

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Trolejbus na lince č. 15.jpg|&lt;small&gt;[[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. maršruta trolejbuss]] Valērijas Seiles ielā.&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>hxckcvfv7toghe3d65h0xeotcj1uk4a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīlijas Benjamiņas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>132921</id>
    <revision>
      <id>4493332</id>
      <parentid>4398192</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:37:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8482" sha1="bcvzcrhhcrn8vn454nl6qcdlm4mw9qh" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Emīlijas Benjamiņas iela
| attēls = Gogoļa iela pie Centrāltirgus.JPG
| attēla paraksts = Emīlijas Benjamiņas iela pie [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16357024|zoom=14}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 1045 m
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = * Stacijas iela (1885—1902)
* Salaspils iela (1942—1944)
* Gogoļa iela (1902—1942; 1944—2024)
| joslu skaits = 3—5
| ielas segums = [[asfaltbetons]], [[bruģis|bruģakmens]]
| ievēr celtnes = [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca]], [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]
| autobuss = [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]]
| trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]], [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]], [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34.]], [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Emīlijas Benjamiņas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Nelielais ielas posms pie [[Rīga-Pasažieru|dzelzceļa stacijas]] ir robeža starp Latgales apkaimi un [[Centrs (Rīga)|Centru]]. Emīlijas Benjamiņas iela sākas [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], savienojumā ar [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Firsa Sadovņikova iela|Firsa Sadovņikova ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1045 metri un tā sastāv no 3—5 braukšanas joslām.

== Vēsture ==
Iela izveidota 1885. gadā kā '''Stacijas iela''', 1885. gadā tai pievienoja '''Lāču ielu''' (''Bärenstrasse''), kas mūsdienās ir ielas posms no Vilhelma Purvīša ielas līdz Dzirnavu ielai.
[[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1902. gadā ielu pārdēvēja par '''[[Gogolis|Gogoļa]] ielu'''. [[1930. gadi|1930. gados]] ielu pagarināja no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā to pārdēvēja par '''Salaspils ielu''' ({{val|de|Kirchholmerstraße}}).&lt;ref&gt;Rīgas ielas. Enciklopēdija. 3. sējums. SIA Drukātava, 2009, 110. lpp.&lt;/ref&gt;

2024. gada 21. februārī [[Rīgas dome]] nolēma ielu pārdēvēt publicistes un sabiedriskās darbinieces [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-pardeves-maskavas-lomonosova-puskina-gogola-lermontova-un-turgeneva-ielas|title=Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-02-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ielas raksturojums ==
Emīlijas Benjamiņas iela aizsākas [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimes dienvidu daļā, [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], savienojumā ar [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], iepretīm [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārim]] un virzās dienvidu virzienā. Iela caur tuneli, ieejot [[Latgales apkaime]]s apkaimē, šķērso dzelzceļa uzbērumu un, virzoties garām [[Rīgas Centrāltirgus|Rīgas Centrāltirgum]], nogriežas dienvidaustrumu virzienā. Līdz tunelim tai ir [[bruģis|bruģakmens]] segums, pārējā garumā to klāj [[asfaltbetons]]. Krustojas ar [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielu]], kurai iepretīm atrodas [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]], un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]]. Posmā starp Vilhelma Purvīša un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielām]] tā virzās garām [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]i. Aiz Kārļa Mīlenbaha ielas krustojuma tā krustojas ar [[Jēzusbaznīcas iela|Jēzusbaznīcas]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielām]], nogriežas austrumu virzienā un tālāk iet kā četru joslu iela ar atdalītām brauktuvēm. Krustojas ar [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu ielu]], aiz tās beidzas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], kur turpinās kā [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]] (tālāk [[Firsa Sadovņikova iela]]).

== Ielu savienojumi ==
Emīlijas Benjamiņas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[13. janvāra iela]]
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]
* [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
* [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]]
* [[Jēzusbaznīcas iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]/[[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]]

== Interesanti objekti ==
* Emīlijas Benjamiņas ielā 3 atrodas [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]], kā arī VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; administrācija. Ēka celta 1913. gadā 1895. g. izveidotajai [[Rīgas–Orlas dzelzceļa līnija|Rīga-Orlas dzelzceļa]] pārvaldei.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture|last=Altbergs|first=Toms|publisher=Latvijas dzelzceļš, Dienas Žurnāli|year=2016|isbn=978-99-84-845-01-2|location=Rīga|pages=30}}&lt;/ref&gt; Interesanti, ka ēkā no 1922. līdz 1940. gadam darbojās arī [[Latvijas Mākslas akadēmija]].
* Emīlijas Benjamiņas ielā 9 atrodas [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīca]] (ēkā atrodas arī Nikolaja brīnumdarītāja baznīca). Baznīca celta laikā no 1814. līdz 1818. gadam 1812. gadā nodegušās Krievu-Tirgus baznīcas (''Рижско-Рынская церковь'') vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:662557%7Carticle:DIVL76%7Cquery:%D1%83%D1%87%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D1%89%D0%B0%20%D1%83%D1%87%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D1%89%D1%83%20%D0%95%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%BD%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BC%D1%83|title=Образованіе русскаго юношества въ Риге въ
первой половинѣ 19-го столѣтія|last=Kiprianovičs|first=Fjodors|publisher=Рижский вестник, Nr.6|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-29|date=1908-01-08|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* Emīlijas Benjamiņas ielā 7a atrodas [[Valsts policija]]s Latgales priekšpilsētas policijas pārvalde. Līdz priekšpilsētu nodedzināšanai 1812. gadā šajā vietā atradās [[Rīgas Katrīnas skola]]. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā ēkā atradās Rīgas pilsētas Maskavas rajona milicijas daļa.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka 20. gadsimta 20-30. gadi.jpg|Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes un Latvijas Mākslas akadēmijas ēka (ap 1930)
Attēls:Old-Katerine-school-Riga.jpg|Rīgas Katrīnas skolas pirmā ēka (1789)
PT Baznīca.jpg|Dievmātes pasludināšanas baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>bcvzcrhhcrn8vn454nl6qcdlm4mw9qh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493333</id>
      <parentid>4493332</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:38:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8442" sha1="jwuspw96j7q7lopgntcdacng3sr2qfj" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Emīlijas Benjamiņas iela
| attēls = Gogoļa iela pie Centrāltirgus.JPG
| attēla paraksts = Emīlijas Benjamiņas iela pie [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16357024|zoom=14}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 1045 m
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = * Stacijas iela (1885—1902)
* Salaspils iela (1942—1944)
* Gogoļa iela (1902—1942; 1944—2024)
| joslu skaits = 3—5
| ielas segums = [[asfaltbetons]], [[bruģis|bruģakmens]]
| ievēr celtnes = [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca]], [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]
| autobuss = [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]]
| trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]], [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]], [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34.]], [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Emīlijas Benjamiņas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Nelielais ielas posms pie [[Rīga-Pasažieru|dzelzceļa stacijas]] ir robeža starp Latgales apkaimi un [[Centrs (Rīga)|Centru]]. Emīlijas Benjamiņas iela sākas [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], savienojumā ar [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Firsa Sadovņikova iela|Firsa Sadovņikova ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1045 metri un tā sastāv no 3—5 braukšanas joslām.

== Vēsture ==
Iela izveidota 1885. gadā kā '''Stacijas iela''', 1885. gadā tai pievienoja '''Lāču ielu''' (''Bärenstrasse''), kas mūsdienās ir ielas posms no Vilhelma Purvīša ielas līdz Dzirnavu ielai.
[[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1902. gadā ielu pārdēvēja par '''[[Gogolis|Gogoļa]] ielu'''. [[1930. gadi|1930. gados]] ielu pagarināja no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā to pārdēvēja par '''Salaspils ielu''' ({{val|de|Kirchholmerstraße}}).&lt;ref&gt;Rīgas ielas. Enciklopēdija. 3. sējums. SIA Drukātava, 2009, 110. lpp.&lt;/ref&gt;

2024. gada 21. februārī [[Rīgas dome]] nolēma ielu pārdēvēt publicistes un sabiedriskās darbinieces [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-pardeves-maskavas-lomonosova-puskina-gogola-lermontova-un-turgeneva-ielas|title=Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-02-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ielas raksturojums ==
Emīlijas Benjamiņas iela aizsākas [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimes dienvidu daļā, [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], savienojumā ar [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], iepretīm [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārim]] un virzās dienvidu virzienā. Iela caur tuneli, ieejot [[Latgales apkaime]]s apkaimē, šķērso dzelzceļa uzbērumu un, virzoties garām [[Rīgas Centrāltirgus|Rīgas Centrāltirgum]], nogriežas dienvidaustrumu virzienā. Līdz tunelim tai ir [[bruģis|bruģakmens]] segums, pārējā garumā to klāj [[asfaltbetons]]. Krustojas ar [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielu]], kurai iepretīm atrodas [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]], un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]]. Posmā starp Vilhelma Purvīša un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielām]] tā virzās garām [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]i. Aiz Kārļa Mīlenbaha ielas krustojuma tā krustojas ar [[Jēzusbaznīcas iela|Jēzusbaznīcas]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielām]], nogriežas austrumu virzienā un tālāk iet kā četru joslu iela ar atdalītām brauktuvēm. Krustojas ar [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu ielu]], aiz tās beidzas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], kur turpinās kā [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]] (tālāk [[Firsa Sadovņikova iela]]).

== Ielu savienojumi ==
Emīlijas Benjamiņas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[13. janvāra iela]]
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]
* [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
* [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]]
* [[Jēzusbaznīcas iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]/[[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]]

== Interesanti objekti ==
* Emīlijas Benjamiņas ielā 3 atrodas [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]], kā arī VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; administrācija. Ēka celta 1913. gadā 1895. g. izveidotajai [[Rīgas–Orlas dzelzceļa līnija|Rīga-Orlas dzelzceļa]] pārvaldei.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture|last=Altbergs|first=Toms|publisher=Latvijas dzelzceļš, Dienas Žurnāli|year=2016|isbn=978-99-84-845-01-2|location=Rīga|pages=30}}&lt;/ref&gt; Interesanti, ka ēkā no 1922. līdz 1940. gadam darbojās arī [[Latvijas Mākslas akadēmija]].
* Emīlijas Benjamiņas ielā 9 atrodas [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīca]] (ēkā atrodas arī Nikolaja brīnumdarītāja baznīca). Baznīca celta laikā no 1814. līdz 1818. gadam 1812. gadā nodegušās Krievu-Tirgus baznīcas (''Рижско-Рынская церковь'') vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:662557%7Carticle:DIVL76%7Cquery:%D1%83%D1%87%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D1%89%D0%B0%20%D1%83%D1%87%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D1%89%D1%83%20%D0%95%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%BD%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BC%D1%83|title=Образованіе русскаго юношества въ Риге въ
первой половинѣ 19-го столѣтія|last=Kiprianovičs|first=Fjodors|publisher=Рижский вестник, Nr.6|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-29|date=1908-01-08|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* Emīlijas Benjamiņas ielā 7a atrodas [[Valsts policija]]s Latgales priekšpilsētas policijas pārvalde. Līdz priekšpilsētu nodedzināšanai 1812. gadā šajā vietā atradās [[Rīgas Katrīnas skola]]. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā ēkā atradās Rīgas pilsētas Maskavas rajona milicijas daļa.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka 20. gadsimta 20-30. gadi.jpg|Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes un Latvijas Mākslas akadēmijas ēka (ap 1930)
Attēls:Old-Katerine-school-Riga.jpg|Rīgas Katrīnas skolas pirmā ēka (1789)
PT Baznīca.jpg|Dievmātes pasludināšanas baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>jwuspw96j7q7lopgntcdacng3sr2qfj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493341</id>
      <parentid>4493333</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:41:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8402" sha1="961hblpf4qzxt51shzaswp2u5h7fi1v" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Emīlijas Benjamiņas iela
| attēls = Gogoļa iela pie Centrāltirgus.JPG
| attēla paraksts = Emīlijas Benjamiņas iela pie [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16357024|zoom=14}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 1045 m
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = * Stacijas iela (1885—1902)
* Salaspils iela (1942—1944)
* Gogoļa iela (1902—1942; 1944—2024)
| joslu skaits = 3—5
| ielas segums = [[asfaltbetons]], [[bruģis|bruģakmens]]
| ievēr celtnes = [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca]], [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]
| autobuss = [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]]
| trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]], [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]], [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34.]], [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Emīlijas Benjamiņas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Nelielais ielas posms pie [[Rīga-Pasažieru|dzelzceļa stacijas]] ir robeža starp Latgales apkaimi un [[Centrs (Rīga)|Centru]]. Emīlijas Benjamiņas iela sākas [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], savienojumā ar [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Firsa Sadovņikova iela|Firsa Sadovņikova ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1045 metri un tā sastāv no 3—5 braukšanas joslām.

== Vēsture ==
Iela izveidota 1885. gadā kā '''Stacijas iela''', 1885. gadā tai pievienoja '''Lāču ielu''' (''Bärenstrasse''), kas mūsdienās ir ielas posms no Vilhelma Purvīša ielas līdz Dzirnavu ielai.
[[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1902. gadā ielu pārdēvēja par '''[[Gogolis|Gogoļa]] ielu'''. [[1930. gadi|1930. gados]] ielu pagarināja no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā to pārdēvēja par '''Salaspils ielu''' ({{val|de|Kirchholmerstraße}}).&lt;ref&gt;Rīgas ielas. Enciklopēdija. 3. sējums. SIA Drukātava, 2009, 110. lpp.&lt;/ref&gt;

2024. gada 21. februārī [[Rīgas dome]] nolēma ielu pārdēvēt publicistes un sabiedriskās darbinieces [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-pardeves-maskavas-lomonosova-puskina-gogola-lermontova-un-turgeneva-ielas|title=Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-02-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ielas raksturojums ==
Emīlijas Benjamiņas iela aizsākas [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimes dienvidu daļā, [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], savienojumā ar [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], iepretīm [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārim]] un virzās dienvidu virzienā. Iela caur tuneli, ieejot [[Latgales apkaime]]s apkaimē, šķērso dzelzceļa uzbērumu un, virzoties garām [[Rīgas Centrāltirgus|Rīgas Centrāltirgum]], nogriežas dienvidaustrumu virzienā. Līdz tunelim tai ir [[bruģis|bruģakmens]] segums, pārējā garumā to klāj [[asfaltbetons]]. Krustojas ar [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielu]], kurai iepretīm atrodas [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]], un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]]. Posmā starp Vilhelma Purvīša un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielām]] tā virzās garām [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]i. Aiz Kārļa Mīlenbaha ielas krustojuma tā krustojas ar [[Jēzusbaznīcas iela|Jēzusbaznīcas]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielām]], nogriežas austrumu virzienā un tālāk iet kā četru joslu iela ar atdalītām brauktuvēm. Krustojas ar [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu ielu]], aiz tās beidzas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], kur turpinās kā [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]] (tālāk [[Firsa Sadovņikova iela]]).

== Ielu savienojumi ==
Emīlijas Benjamiņas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[13. janvāra iela]]
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]
* [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
* [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]]
* [[Jēzusbaznīcas iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]/[[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]]

== Interesanti objekti ==
* Emīlijas Benjamiņas ielā 3 atrodas [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]], kā arī VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; administrācija. Ēka celta 1913. gadā 1895. g. izveidotajai [[Rīgas–Orlas dzelzceļa līnija|Rīga-Orlas dzelzceļa]] pārvaldei.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture|last=Altbergs|first=Toms|publisher=Latvijas dzelzceļš, Dienas Žurnāli|year=2016|isbn=978-99-84-845-01-2|location=Rīga|pages=30}}&lt;/ref&gt; Interesanti, ka ēkā no 1922. līdz 1940. gadam darbojās arī [[Latvijas Mākslas akadēmija]].
* Emīlijas Benjamiņas ielā 9 atrodas [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīca]] (ēkā atrodas arī Nikolaja brīnumdarītāja baznīca). Baznīca celta laikā no 1814. līdz 1818. gadam 1812. gadā nodegušās Krievu-Tirgus baznīcas (''Рижско-Рынская церковь'') vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:662557%7Carticle:DIVL76%7Cquery:%D1%83%D1%87%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D1%89%D0%B0%20%D1%83%D1%87%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D1%89%D1%83%20%D0%95%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%BD%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BC%D1%83|title=Образованіе русскаго юношества въ Риге въ
первой половинѣ 19-го столѣтія|last=Kiprianovičs|first=Fjodors|publisher=Рижский вестник, Nr.6|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-29|date=1908-01-08|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* Emīlijas Benjamiņas ielā 7a atrodas [[Valsts policija]]s Latgales priekšpilsētas policijas pārvalde. Līdz priekšpilsētu nodedzināšanai 1812. gadā šajā vietā atradās [[Rīgas Katrīnas skola]]. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā ēkā atradās Rīgas pilsētas Maskavas rajona milicijas daļa.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka 20. gadsimta 20-30. gadi.jpg|Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes un Latvijas Mākslas akadēmijas ēka (ap 1930)
Attēls:Old-Katerine-school-Riga.jpg|Rīgas Katrīnas skolas pirmā ēka (1789)
PT Baznīca.jpg|Dievmātes pasludināšanas baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>961hblpf4qzxt51shzaswp2u5h7fi1v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Einārs Cilinskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>135308</id>
    <revision>
      <id>4493271</id>
      <parentid>4483993</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:20:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13184" sha1="drlds2zrhxujmhxzd5yrjtqpxjoc0yr" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Einārs Cilinskis
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15692655176).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts            = Einārs Cilinskis 2014. gadā
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|3|20|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_sākums4 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2014|1|30|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2010|11|2|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2011|10|16|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| amats6               = [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums6         = {{Dat|2014|01|22|N}}
| term_beigas6         = {{Dat|2014|03|14|N}}
| prezidents6         = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers6            = [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis6         = [[Edmunds Sprūdžs]]
| pēctecis6            = [[Romāns Naudiņš]]
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1963|8|28}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] &lt;small&gt;(1988—1997)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[TB/LNNK]] &lt;small&gt;(1997—2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Visu Latvijai!]] &lt;small&gt;(2009—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| profesija           = [[ķīmiķis]], [[ekonomists]]
| alma_mater          = [[Rīgas Politehniskais institūts]]&lt;br /&gt;[[Rīgas Tehniskā universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Einārs Cilinskis''' (dzimis {{dat|1963|8|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]], [[ekonomists]] un [[politika|politiķis]], [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs. Viņš ir bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts, kā arī vairāku [[Saeima]]s un [[Rīgas dome|Rīgas domes]] sasaukumu deputāts. Neilgu laiku 2014. gadā bijis [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas ministru kabinetā]].

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Rīga|Rīgā]], mācījās [[Rīgas 50. vidusskola|Rīgas 50. vidusskolā]]. 1986. gadā absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Ķīmijas fakultāti, bet pēc tam Rīgas Tehniskajā universitātē ieguva bakalaura un maģistra grādu [[ekonomika]]s specialitātē. Strādājis [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]] par laborantu, jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku un asistentu, vairāku [[zinātniskais izdevums|zinātnisku izdevumu]] autors.

=== Politiskā darbība ===
[[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] laikā E. Cilinskis iesaistījās [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]], [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] kopš to pirmsākumiem. 1989. gadā ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas tautas deputātu padomē]], bet 1990. gadā kā LTF kandidāts vienā no [[Rīga]]s vēlēšanu apgabaliem tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsojis par [[deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”]].

1993. gadā nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Zaļais saraksts|Zaļā saraksta]]”, taču [[5. Saeima|5. Saeimā]] darbojās kā LNNK deputāta [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] palīgs. Vēlākajos Saeimas sasaukumos bijis arī deputātu [[Juris Dobelis|Jura Dobeļa]] un [[Aleksandrs Kiršteins|Aleksandra Kiršteina]] palīgs. 1994. gadā ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta un nākamajā gadā bija arī [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieka vietas izpildītājs. Nākamajās [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās 1997. gadā]] nesekmīgi kandidēja uz deputāta vietu Rīgas domē no [[Reformu savienība]]s un [[Latvijas Konservatīvā savienība|Latvijas Konservatīvās savienības]] saraksta.

1998. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]]s [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieku, tai pat gadā nesekmīgi piedalījās [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]” saraksta. Tāpat E. Cilinskim neizdevās iekļūt vēlētās institūcijās virknē nākamo vēlēšanu: [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]], 2002. gada [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. Šai laikā divreiz kļuva par Rīgas domes deputātu citur ievēlētu partijas biedru vietā, līdz 2005. gadā pats tika [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] galvaspilsētas pašvaldībā. 2006. gadā atkal neveiksmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]].

2007. gadā „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pēc [[Jurijs Strods|Jurija Stroda]] demisijas izvirzīja E. Cilinski kā [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] kandidātu [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]], tomēr viņš atteicās no kandidēšanas dēļ zemās sabiedrības uzticības valdībai. 2009. gadā E. Cilinskis nesekmīgi kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], šai pašā gadā izstājās no „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kurā bija darbojies vairāk par 20 gadiem, un pievienojās partijai „[[Visu Latvijai!]]”.&lt;ref&gt;[http://diena.lv/lat/politics/hot/einars-cilinskis-pamet-tb-lnnk-pievienojas-visu-latvijai Einārs Cilinskis pamet TB/LNNK, pievienojas “Visu Latvijai!”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090705114012/http://diena.lv/lat/politics/hot/einars-cilinskis-pamet-tb-lnnk-pievienojas-visu-latvijai |date={{dat|2009|07|05||bez}} }} Diena.lv&lt;/ref&gt; 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] saraksta un kļuva par tās Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.

2011. gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] ievēlēts arī [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Tās darbības laikā darbojies kā [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]]s [[parlamentārais sekretārs]] un īslaicīgi 2014. gada sākumā arī kā [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas ministru kabinetā]], bet amatu zaudēja, pretēji Ministru kabineta lēmumam piedaloties [[Leģionāru piemiņas diena]]s pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2014-gads/marts/140314-vk-003/|title=Ministru prezidente atbrīvo E.Cilinski no ministra pienākumu pildīšanas|date=2014-03-14|accessdate=2014-03-14|publisher=mk.gov.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Romāns Naudiņš|Romāna Naudiņa]] apstiprināšanas par ministru E. Cilinskis atgriezās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā.

2018. gada 26. jūnijā E. Cilinskis kopā ar [[Gaidis Bērziņš|Gaidi Bērziņu]] paziņoja, ka nekandidēs [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], lai dotu iespēju jauniem cilvēkiem, vienlaikus norādot, ka politiku nepametīs un darbu partijā turpinās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Einārs Cilinskis un Gaidis Bērziņš neplāno kandidēt Saeimas vēlēšanās |date= 2018. gada 26. jūnijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |agency=[[LETA]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/einars-cilinskis-un-gaidis-berzins-neplano-kandidet-saeimas-velesanas.d?id=50160803 |accessdate= 2018. gada 6. jūlijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Gaidis Bērziņš un Einārs Cilinskis nekandidēs Saeimas vēlēšanās |date= 2018. gada 26. jūnijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/gaidis-berzins-un-einars-cilinskis-nekandides-saeimas-velesanas-14200051|accessdate= 2018. gada 6. jūlijā}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā viņš kļuva par Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecāko ekspertu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/300386-bijusais-deputats-un-ministrs-cilinskis-strada-ekonomikas-ministrija.htm|title=Bijušais deputāts un ministrs Cilinskis strādā Ekonomikas ministrijā|last=nra.lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 20. februārī Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas kopsapulcē tika nolemts virzīt E. Cilinski kā Rīgas mēra kandidātu [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalas-apvienibas-rigas-mera-amata-kandidats-bus-einars-cilinskis.a349140/|title=Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts būs Einārs Cilinskis|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Augustā notikušajās vēlēšanās]] ievēlēts Rīgas domē. Par pašvaldības deputātu ievēlēts arī [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]].

2026. gadā E. Cilinskis tika apstiprināts par [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru.]]

E. Cilinskis ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Einārs Cilinskis}}
* [https://web.archive.org/web/20140202095315/http://www.latvijaslaudis.lv/users/cilinskis_einars/ gramata21.lv] E. Cilinska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
 | periods    = {{dat|2014|01|22|N}} — {{dat|2014|03|14|N}}
 | pirms      = [[Edmunds Sprūdžs]]
 | pēc        = [[Romāns Naudiņš]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Rīgas dome 2025}}
{{Straujumas Ministru kabinets}}
{{navboxes
|title=Latvijas parlaments
|list=
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}
{{navboxes
|title=Rīgas dome
|list=
{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2005}}
{{Rīgas dome 2001}}
}}

{{DEFAULTSORT:Cilinskis, Einars}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Visu Latvijai!&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>drlds2zrhxujmhxzd5yrjtqpxjoc0yr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Kaminskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>137293</id>
    <revision>
      <id>4493100</id>
      <parentid>4362140</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:14:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Michael-stanton</username>
        <id>25331</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmogrāfija */</comment>
      <origin>4493100</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4304" sha1="gl222bbbkgylvbwqkpcx2ad8wc8tczm" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Juris Kaminskis
 | attēls                  = Juris Kaminskis.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               =  
 | dz. datums              = {{dat|1943|04|29|N}}
 | dz. vieta               = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1997|1|4|1943|04|29}}
 | miršanas vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 1965—1992
 | dzīvesbiedrs            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Juris Kaminskis''' (dzimis {{dat|1943|4|29}}, miris {{dat|1997|1|4}}) bija latviešu teātra un kino aktieris.

== Biogrāfija ==
Juris Kaminskis ir dzimis {{dat|1943|4|29||bez}}, [[Rīga|Rīgā]]. Beidzis [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolu]] (1961), [[Dailes teātris|Dailes teātra]] trešo studiju (1959—1960) un [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s teātra fakultāti (1965). Pēc mācībām sāka strādāt [[Nacionālais teātris|Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī]].

1965. gadā debitēja kino epizodiskā lomā režisores [[Ada Neretniece|Adas Neretnieces]] filmā &quot;[[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]]&quot;. Popularitāti iemantoja pēc Klāva Vīksnas lomas [[Oļģerts Dunkers|Oļģerta Dunkera]] sociālajā drāmā &quot;[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]&quot;.

Juris Kaminskis mira {{dat|1997|1|4}}, Rīgā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].

== Lomas teātrī ==
* 1967 — [[Harijs Gulbis|Harija Gulbja]] &quot;Viena ugunīga kļava&quot; — ''Zigurds''
* 1968 — Harija Gulbja &quot;Aijā žūžū, bērns kā lācis&quot; — ''Aivars''
* 1969 — [[Jaroslavs Ivaškevics|Jaroslava Ivaškevica]] &quot;Vasara Noānā&quot; — ''Klēzens''
* 1970 — [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] &quot;Piecstāvu pilsēta&quot;
* 1971 — Viļa Lāča &quot;Putni bez spārniem&quot;
* 1975 — Džordža Fārkera &quot;Kavalieru viltība&quot; — ''Salens''
* 1976 — Vadima Korostiļeva &quot;Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani ...&quot; — ''mākslinieks''
* 1977 — [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jāņa Jurkāna]] &quot;Pulkstenis ar dzeguzi&quot; — ''Oskars''
* 1977 — [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] &quot;Laikmetu griežos&quot; — ''Holgrens''
* 1982 — [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] &quot;Ugunī&quot; — ''Sutka''
* 1985 — [[Mihails Ļermontovs|Mihaila Ļermontova]] &quot;Maskarāde&quot; — ''Arbeņins''
* 1988 — Rūdolfa Blaumaņa &quot;Indrāni&quot; — ''Edvarts''
* 1990 — [[Mārtiņš Zīverts|Mārtiņa Zīverta]] &quot;Pēdējā laiva&quot; — ''Melnais Žanis''
* 1992 — [[Hermanis Zudermanis|Hermaņa Zudermaņa]] &quot;Mans dzimtais nams&quot; — ''Švarce''
* 1993 - [[Aira Levins|Aira Levina]] &quot;Nāves slazds&quot; - ''Porters''

== Filmogrāfija ==
* 1965 — &quot;[[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]]&quot; — ''students''
* 1968 — &quot;[[Ilgās dienas rīts]]&quot; — ''epizodē''
* 1970 — &quot;[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]&quot; — ''Klāvs Vīksna''
* 1971 — &quot;[[&quot;Albatrosa&quot; pēdējais reiss]]&quot; — ''Alberts Vaidemans''
* 1973 — &quot;[[Dāvana vientuļai sievietei]]&quot; — ''epizodē'' 
* 1977 — &quot;[[Dāvanas pa telefonu]]&quot; — ''Frants''
* 1978 — &quot;[[Rallijs (filma)|Rallijs]]&quot;
* 1979 — &quot;[[Nakts bez putniem]]&quot; — ''Krists''
* 1980 — &quot;[[Trīs dienas pārdomām]]&quot; — ''epizodē''
* 1981 — &quot;Sindikāts-2&quot; — ''Aleksandrs Derentāls''
* 1981 — &quot;Laupīšana&quot; — ''Tomass Čalmers''
* 1984 — &quot;[[Kad bremzes netur]]&quot; — ''milicijas majors''
* 1985 — &quot;[[Spēle notiks tik un tā]]&quot; — ''epizodē''
* 1987 — &quot;[[Aija (filma)|Aija]]&quot; — ''Zizums''
* 1991 — &quot;[[Indrāni (filma)|Indrāni]]&quot;
* 1992 — &quot;[[Duplets]]&quot; — ''radists''
* 1995 — &quot;Hundarna i Riga&quot; — ''Mūrnieks''

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/juris-kaminskis-10074 Juris Kaminskis] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=2266 Kino muzejs]{{Novecojusi saite}}

{{DEFAULTSORT:Kaminskis, Juris}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>gl222bbbkgylvbwqkpcx2ad8wc8tczm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493125</id>
      <parentid>4493100</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:29:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ :</comment>
      <origin>4493125</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4358" sha1="hfrp9drytp8dm4546zd31ayp9i9yabs" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Juris Kaminskis
 | attēls                  = Juris Kaminskis.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               =  
 | dz. datums              = {{dat|1943|04|29|N}}
 | dz. vieta               = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1997|1|4|1943|04|29}}
 | miršanas vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 1965—1992
 | dzīvesbiedrs            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Juris Kaminskis''' (dzimis {{dat|1943|4|29}}, miris {{dat|1997|1|4}}) bija latviešu teātra un kino aktieris.

== Biogrāfija ==
Juris Kaminskis ir dzimis {{dat|1943|4|29||bez}}, [[Rīga|Rīgā]]. Beidzis [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolu]] (1961), [[Dailes teātris|Dailes teātra]] trešo studiju (1959—1960) un [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s teātra fakultāti (1965). Pēc mācībām sāka strādāt [[Nacionālais teātris|Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī]].

1965. gadā debitēja kino epizodiskā lomā režisores [[Ada Neretniece|Adas Neretnieces]] filmā &quot;[[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]]&quot;. Popularitāti iemantoja pēc Klāva Vīksnas lomas [[Oļģerts Dunkers|Oļģerta Dunkera]] sociālajā drāmā &quot;[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]&quot;.

Juris Kaminskis mira {{dat|1997|1|4}}, Rīgā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].

== Lomas teātrī ==
* 1967 — [[Harijs Gulbis|Harija Gulbja]] &quot;Viena ugunīga kļava&quot; — ''Zigurds''
* 1968 — Harija Gulbja &quot;Aijā žūžū, bērns kā lācis&quot; — ''Aivars''
* 1969 — [[Jaroslavs Ivaškevics|Jaroslava Ivaškevica]] &quot;Vasara Noānā&quot; — ''Klēzens''
* 1970 — [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] &quot;Piecstāvu pilsēta&quot;
* 1971 — Viļa Lāča &quot;Putni bez spārniem&quot;
* 1975 — Džordža Fārkera &quot;Kavalieru viltība&quot; — ''Salens''
* 1976 — Vadima Korostiļeva &quot;Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani ...&quot; — ''mākslinieks''
* 1977 — [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jāņa Jurkāna]] &quot;Pulkstenis ar dzeguzi&quot; — ''Oskars''
* 1977 — [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] &quot;Laikmetu griežos&quot; — ''Holgrens''
* 1982 — [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] &quot;Ugunī&quot; — ''Sutka''
* 1985 — [[Mihails Ļermontovs|Mihaila Ļermontova]] &quot;Maskarāde&quot; — ''Arbeņins''
* 1988 — Rūdolfa Blaumaņa &quot;Indrāni&quot; — ''Edvarts''
* 1990 — [[Mārtiņš Zīverts|Mārtiņa Zīverta]] &quot;Pēdējā laiva&quot; — ''Melnais Žanis''
* 1992 — [[Hermanis Zudermanis|Hermaņa Zudermaņa]] &quot;Mans dzimtais nams&quot; — ''Švarce''
* 1993 - [[Aira Levins|Aira Levina]] &quot;Nāves slazds&quot; - ''Porters''

== Filmogrāfija ==
* 1965 — &quot;[[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]]&quot; — ''students''
* 1968 — &quot;[[Ilgās dienas rīts]]&quot; — ''epizodē''
* 1970 — &quot;[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]&quot; — ''Klāvs Vīksna''
* 1971 — &quot;[[&quot;Albatrosa&quot; pēdējais reiss]]&quot; — ''Alberts Vaidemans''
* 1973 — &quot;[[Dāvana vientuļai sievietei]]&quot; — ''epizodē''
* 1977 — &quot;[[Dāvanas pa telefonu]]&quot; — ''Frants''
* 1978 — &quot;[[Rallijs (filma)|Rallijs]]&quot;
* 1979 — &quot;[[Nakts bez putniem]]&quot; — ''Krists''
* 1980 — &quot;[[Trīs dienas pārdomām]]&quot; — ''epizodē''
* 1981 — &quot;Sindikāts-2&quot; — ''Aleksandrs Derentāls''
* 1981 — &quot;Laupīšana&quot; — ''Tomass Čalmers''
* 1984 — &quot;[[Kad bremzes netur]]&quot; — ''milicijas majors''
* 1985 — &quot;[[Spēle notiks tik un tā]]&quot; — ''epizodē''
* 1987 — &quot;[[Aija (filma)|Aija]]&quot; — ''Zizums''
* 1991 — &quot;[[Indrāni (filma)|Indrāni]]&quot;
* 1992 — &quot;[[Duplets]]&quot; — ''radists''
* 1995 — &quot;[[Rīgas suņi]]&quot; (''Hundarna i Riga'') — ''Mūrnieks''

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/juris-kaminskis-10074 Juris Kaminskis] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=2266 Kino muzejs]{{Novecojusi saite}}

{{DEFAULTSORT:Kaminskis, Juris}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>hfrp9drytp8dm4546zd31ayp9i9yabs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4493310</id>
      <parentid>4492932</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:01:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <origin>4493310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28271" sha1="lx7gzxdxuzv7aswbd26q0dbfudxici7" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>lx7gzxdxuzv7aswbd26q0dbfudxici7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tailere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155938</id>
    <revision>
      <id>4493097</id>
      <parentid>4492579</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:06:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vienkāršāk.....</comment>
      <origin>4493097</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="262" sha1="izh2oxwxmyu1bsx070zofjat31t0fjj" xml:space="preserve">'''Tailere''' var būt:

* [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''; 1951—2026) — velsiešu dziedātāja;
* [[Liva Tailere]] (''Liv Rundgren Tyler''; 1977) — amerikāņu aktrise.

== Skatīt arī ==
* [[Tailers]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>izh2oxwxmyu1bsx070zofjat31t0fjj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leonīds Grabovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156807</id>
    <revision>
      <id>4493102</id>
      <parentid>4379748</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:19:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Michael-stanton</username>
        <id>25331</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmogrāfija */</comment>
      <origin>4493102</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4215" sha1="9aw8lkt0cv76q8ya3y2mzbplzsfeiu3" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Leonīds Grabovskis
 | attēls                  = Leonids Grabovskis.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               =  
 | dz. datums              = {{dat|1949|12|3}}
 | dz. vieta               = [[Rīga]], {{flaga|Latvija|PSRS}} [[Latvijas PSR]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2011|07|18|1949|12|3}}
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]], [[režisors]], [[dzejnieks]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = Ilze Grabovska
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Leonīds Grabovskis''' (dzimis {{dat|1949|12|3}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2011|07|18}}) bija latviešu aktieris, režisors un dzejnieks.

== Biogrāfija ==
Leonīds Grabovskis piedzima {{dat|1949|12|3}} [[Rīga|Rīgā]], administratīvu darbinieku ģimenē. Mācījies Gulbenes 2. vidusskolā. Beidzis [[Latvijas Konservatorija]]s Teātra fakultāti. Kopš [[1975]]. gada strādāja Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī (Tagadējā [[Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]]). Izcilākās teātra lomas: Džefrijs lugā &quot;Lauva ziemā&quot;, Melnais bruņinieks - &quot;Uguns un nakts&quot;, Dons Huans - &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/385084-muziba_aizgajis_aktieris_leonids_grabovskis |title=Mūžībā aizgājis aktieris Leonīds Grabovskis (TVNET.lv) |access-date={{dat|2011|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110722113725/http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/385084-muziba_aizgajis_aktieris_leonids_grabovskis }}&lt;/ref&gt; Aktieris filmējies arī kinofilmās &quot;[[Pilsētas atslēgas]]&quot;, &quot;[[Zobena ēnā]]&quot;, &quot;[[Ja mēs visu to pārcietīsim]]&quot;, &quot;[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]&quot; un citās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/theatre/muziba-aizgajis-aktieris-leonids-grabovskis.d?id=39638013 |title=Mūžībā aizgājis aktieris Leonīds Grabovskis (DELFI.lv) |access-date={{dat|2011|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110722010201/http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/theatre/muziba-aizgajis-aktieris-leonids-grabovskis.d?id=39638013 }}&lt;/ref&gt;

[[1998]]. gadā izdots Leonīda Grabovska dzejoļu krājums &quot;Jūtu bezmiegs&quot;. [[2001. gads|2001]]. gadā izdots Grabovska veidots apraksts &quot;Mīlestības lieciniece: astoņpadsmitnieka dienasgrāmata&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=2bdcfe60-e125-4407-af9d-e8b93d87bb62 Leonīda Grabovska darbi (Letonika.lv)]&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
* [[1973]] — &quot;[[Pilsētas atslēgas]]&quot; — ''Garais''
* [[1976]] — &quot;[[Zobena ēnā]]&quot; — ''Kaspers''
* [[1984]] — &quot;[[Durvis, kas tev atvērtas]]&quot; — ''Maldonis''
* [[1985]] — &quot;[[Tikšanās uz Piena Ceļa]]&quot; — ''epizodē''
* 1985 — &quot;[[Spēle notiks tik un tā]]&quot; — ''Golikovas brālis''
* [[1986]] — &quot;[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]&quot; — ''traktorists''
* 1986 — &quot;[[Dubultnieks (filma)|Dubultnieks]]&quot; — ''epizodē''
* 1986 — &quot;[[Kā mēs aizgājām no mājām]]&quot;
* [[1987]] — &quot;[[Ja mēs visu to pārcietīsim]]&quot; — ''barons Volfs''
* [[1989]] — &quot;[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]&quot; — ''Krišjānis Barons jaunībā''
* [[1990]]  —  &quot;[[Maestro (1990. gada filma)|Maestro]]&quot; - ''Vērdiņš''
* [[1995]] — &quot;Hundarna i Riga&quot; — ''Miķelis''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/29073/bio/ Leonīda Grabovska biogrāfija] {{ru ikona}}
* [http://www.makslinieki.lv/profile/1478/ Latvijas Radošo savienību padomes profils]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grabovskis, Leonids}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2011. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>9aw8lkt0cv76q8ya3y2mzbplzsfeiu3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493126</id>
      <parentid>4493102</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:29:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ :</comment>
      <origin>4493126</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4225" sha1="tfhwcrwla8hwwop91jfd3h8vx47ay76" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Leonīds Grabovskis
 | attēls                  = Leonids Grabovskis.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               =  
 | dz. datums              = {{dat|1949|12|3}}
 | dz. vieta               = [[Rīga]], {{flaga|Latvija|PSRS}} [[Latvijas PSR]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2011|07|18|1949|12|3}}
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]], [[režisors]], [[dzejnieks]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = Ilze Grabovska
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Leonīds Grabovskis''' (dzimis {{dat|1949|12|3}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2011|07|18}}) bija latviešu aktieris, režisors un dzejnieks.

== Biogrāfija ==
Leonīds Grabovskis piedzima {{dat|1949|12|3}} [[Rīga|Rīgā]], administratīvu darbinieku ģimenē. Mācījies Gulbenes 2. vidusskolā. Beidzis [[Latvijas Konservatorija]]s Teātra fakultāti. Kopš [[1975]]. gada strādāja Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī (Tagadējā [[Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]]). Izcilākās teātra lomas: Džefrijs lugā &quot;Lauva ziemā&quot;, Melnais bruņinieks - &quot;Uguns un nakts&quot;, Dons Huans - &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/385084-muziba_aizgajis_aktieris_leonids_grabovskis |title=Mūžībā aizgājis aktieris Leonīds Grabovskis (TVNET.lv) |access-date={{dat|2011|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110722113725/http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/385084-muziba_aizgajis_aktieris_leonids_grabovskis }}&lt;/ref&gt; Aktieris filmējies arī kinofilmās &quot;[[Pilsētas atslēgas]]&quot;, &quot;[[Zobena ēnā]]&quot;, &quot;[[Ja mēs visu to pārcietīsim]]&quot;, &quot;[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]&quot; un citās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/theatre/muziba-aizgajis-aktieris-leonids-grabovskis.d?id=39638013 |title=Mūžībā aizgājis aktieris Leonīds Grabovskis (DELFI.lv) |access-date={{dat|2011|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110722010201/http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/theatre/muziba-aizgajis-aktieris-leonids-grabovskis.d?id=39638013 }}&lt;/ref&gt;

[[1998]]. gadā izdots Leonīda Grabovska dzejoļu krājums &quot;Jūtu bezmiegs&quot;. [[2001. gads|2001]]. gadā izdots Grabovska veidots apraksts &quot;Mīlestības lieciniece: astoņpadsmitnieka dienasgrāmata&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=2bdcfe60-e125-4407-af9d-e8b93d87bb62 Leonīda Grabovska darbi (Letonika.lv)]&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
* 1973 — &quot;[[Pilsētas atslēgas]]&quot; — ''Garais''
* 1976 — &quot;[[Zobena ēnā]]&quot; — ''Kaspers''
* 1984 — &quot;[[Durvis, kas tev atvērtas]]&quot; — ''Maldonis''
* 1985 — &quot;[[Tikšanās uz Piena Ceļa]]&quot; — ''epizodē''
* 1985 — &quot;[[Spēle notiks tik un tā]]&quot; — ''Golikovas brālis''
* 1986 — &quot;[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]&quot; — ''traktorists''
* 1986 — &quot;[[Dubultnieks (filma)|Dubultnieks]]&quot; — ''epizodē''
* 1986 — &quot;[[Kā mēs aizgājām no mājām]]&quot;
* 1987 — &quot;[[Ja mēs visu to pārcietīsim]]&quot; — ''barons Volfs''
* 1989 — &quot;[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]&quot; — ''Krišjānis Barons jaunībā''
* 1990 — &quot;[[Maestro (1990. gada filma)|Maestro]]&quot; — ''Vērdiņš''
* 1995 — &quot;[[Rīgas suņi]]&quot; (''Hundarna i Riga'') — ''Miķelis''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/29073/bio/ Leonīda Grabovska biogrāfija] {{ru ikona}}
* [http://www.makslinieki.lv/profile/1478/ Latvijas Radošo savienību padomes profils]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grabovskis, Leonids}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2011. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>tfhwcrwla8hwwop91jfd3h8vx47ay76</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anrī IV</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167780</id>
    <revision>
      <id>4493163</id>
      <parentid>4427343</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:34:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4493163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3220" sha1="merasr23g3c9dnwi1favqe5o7cfelor" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Anrī IV
| vārds_orģ           = ''Henri IV''
| attēls              = HenriIV.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = Francijas karalis
| term_sākums         = {{Dat|1589|08|02|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1610|05|14|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Anrī III Valuā|Anrī III]]
| pēctecis            = [[Luijs XIII]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = Navarras karalis
| term_sākums2        = {{Dat|1572|06|09|N}}
| term_beigas2        = {{Dat|1610|05|14|N}}
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{Dat|1553|12|13|N}}
| dzim_vieta          = [[Po (pilsēta)|Po]], [[Navarras Karaliste]]
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{mdv|1610|05|14|1553|12|13|N}}
| mir_vieta           = [[Parīze]], [[Francija]]
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| dinastija           = [[Burboni]]
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = [[Margarita de Valuā (Francijas karaliene)|Margarita de Valuā]] &lt;br /&gt; [[Marija de Mediči]]
| bērni               = 6 bērni, to skaitā [[Luijs XIII]], [[Francijas Elizabete]], [[Francijas Kristīne Marija]], [[Orleānas hercogs Gastons]], [[Francijas Henrieta Marija]]
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Anrī IV''' (''Henri-Quatre''; dzimis {{Dat|1553|12|13}}, miris {{dat|1610|05|14}}) bija [[Francija]]s karalis no 1589. līdz 1610. gadam un [[Navarras Karaliste|Navarras]] karalis no 1572. līdz 1610. gadam. Viņš bija pirmais [[Burboni|Burbonu dinastijas]] pārstāvis Francijas tronī. Anrī IV kā [[hugenoti|hugenots]] piedalījās [[Francijas ticību karš|Francijas ticību karā]], bet 1589. gadā tika kronēts par Francijas karali un 1593. gadā pārgāja [[Romas Katoļu baznīca|katoļticībā]]. 1598. gada 13. aprīlī tika pieņemts [[Nantes edikts]], kas izsludināja ticības brīvību Francijā. 1610. gadā Anrī IV nāvīgi sadūra katoļu fanātiķis Fransuā Ravajaks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{francija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}


{{kastes sākums}}
{{Burbonu dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{amatu secība|pirms = [[Anrī III Valuā|Anrī III]]|virsraksts = [[Francijas monarhi|Francijas karalis]]|periods = [[1589. gads|1589]]—[[1610. gads|1610]]|pēc = [[Luijs XIII]]}}
{{kastes beigas}}
{{Francijas valdnieki}}
{{Navarras karaļi}}
{{Andoras līdzprinči}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1553. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1610. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Atlantijas Pirenejos dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas monarhi]]
[[Kategorija:Burbonu dinastija]]
[[Kategorija:Nogalinātie monarhi]]</text>
      <sha1>merasr23g3c9dnwi1favqe5o7cfelor</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vasilijs Perovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>178131</id>
    <revision>
      <id>4493215</id>
      <parentid>4491906</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:37:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5340" sha1="d3k1eav3zfiax4m3tmzqc7r1mcwxz5l" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Vasilijs Perovs
| image         = Перов Автопортрет.jpg
| imagesize     = 150px
| caption       = Vasilija Perova pašportrets
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1834|1|2}}
| location      = [[Toboļska]], [[Krievijas impērija]]  
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1882|6|10|1834|1|2}}
| deathplace    = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] 
| nationality   = [[krievs]]
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = [[reālisms]]
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        = 
}}
'''Vasilijs Perovs''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1833|12|21}}|{{dat|1834|1|2}}}}, miris {{dat VS|{{dat|1882|5|29}}|{{dat|1882|6|10}}}}) bija [[krievi|krievu]] gleznotājs — [[ainava (žanrs)|ainavists]], kā arī krievu psiholoģiskā [[portrets|portreta]] pamatlicējs. Viens no [[Peredvižņiki|peredvižņiku]] kustības radītājiem un vadītājiem.

== Biogrāfija ==
Vasilijs Perovs dzimis [[Toboļska|Toboļskā]] [[barons|barona]] Gregorija Krīdenera [[ģimene|ģimenē]]. Viņa [[pseidonīms]] Perovs radies mākslinieka bērnībā kā iesauka, kuru tam piešķīris privātskolotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://smallbay.ru/perov.html |title=www.smallbay.ru |access-date={{dat|2012|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120120101659/http://smallbay.ru/perov.html }}&lt;/ref&gt; Mācījies [[Arzamasa]]s apriņķa skolā, bet savu profesionālo izglītību ieguvis sākumā Arzamasas [[Aleksandrs Stupins|Aleksandra Stupina]] mākslas skolā, vēlāk 1853. gadā iestājies [[Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskola|Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskolā]]. Perova pedagogi ir bijuši mākslinieki [[Sergejs Zarjanko]], [[Apolons Mokrickijs]] un [[Mihails Skotti]]. Pirmo godalgu — mazo [[sudrabs|sudraba]] [[medaļa|medaļu]] par zēna galvas [[etīde]]s iesniegšanu Imperatoriskajai mākslas akadēmijā saņēmis 1856. gadā. Tai sekojušas citas godalgas par uzgleznotām [[glezna|gleznām]] 1858., 1860. un 1861. gadā, iegūstot lielo sudraba medaļu, mazo un lielo [[zelts|zelta]] medaļu. 1861. gadā kopā ar lielo zelta medaļu kā godalgu ieguvis arī tiesības uz valsts apmaksātu ārzemju ceļojumu, kurā devies 1862. gadā, apceļojot daudzas [[Vācija]]s [[pilsēta]]s un [[Parīze|Parīzi]]. Ceļojuma laikā radījis [[sadzīves žanrs|sadzīves žanra]] darbus, kas atspoguļo ielu dzīves skatus. Atgriezies [[Krievija|Krievijā]], [[Maskava|Maskavā]] 1865. gadā, turpinājis sadzīves žanra darbu radīšanu. 1866. gadā ieguvis akadēmiķa zinātnisko grādu, bet 1871. gadā kļuvis par Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskolas profesoru. Aptuveni šajā laikā gleznotājs iesaistījies Peredvižņiku kustībā. Vasilijs Perovs miris no [[tuberkuloze]]s&lt;ref&gt;[http://www.staratel.com/pictures/ruspaint/462.htm www.staratel.com]&lt;/ref&gt; 1882. gada 10. jūnijā toreizējā Kuzminku ciemā, kas pašlaik iekļaujas Maskavas pilsētas teritorijā un apbedīts [[Donskojas klosteris|Donskojas klostera]] [[kapsēta|kapsētā]].

== Mākslas darbu galerija ==
=== Sadzīves žanra gleznas ===
&lt;div align=&quot;center&quot;&gt;
&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Тройка - Василий Григорьевич Перов (1866).jpg|&lt;small&gt;&quot;Trijjūgs&quot;, [[1866]], [[Tretjakova galerija]].&lt;/small&gt;
Attēls:Старики-родители на могиле сына.jpg|&lt;small&gt;&quot;Vecāki pie dēla kapa&quot;, [[1874]], [[Tretjakova galerija]].&lt;/small&gt;
Attēls:Wassilij Grigorjewitsch Perow 002.jpg|&lt;small&gt;&quot;Slīkone&quot;, [[1868]], [[Tretjakova galerija]].&lt;/small&gt;
Attēls:Perow Village Crucession.jpg|&lt;small&gt;&quot;Krusta gājiens Lieldienās&quot;, [[1861]], [[Tretjakova galerija]]. &lt;/small&gt;
Attēls:Perov guvernanka kupe.jpg|&lt;small&gt;&quot;Guvernantes ierašanās tirgoņa namā&quot;, [[1866]], [[Tretjakova galerija]].&lt;/small&gt;
Attēls:Проводы покойника.jpg|&lt;small&gt;&quot;Zemnieka bēres&quot;, [[1865]], [[Tretjakova galerija]]. &lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;
&lt;/div&gt;

=== Portreti ===
&lt;div align=&quot;center&quot;&gt;
&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Dostoevsky 1872.jpg|&lt;small&gt;&quot;[[Fjodors Dostojevskis]]&quot;, [[1872]], [[Tretjakova galerija]].&lt;/small&gt;
Attēls:Перов Автопортрет.jpg|&lt;small&gt;&quot;Autoportrets&quot;, [[1851]].&lt;/small&gt;
Attēls:Перов Островский.jpg|&lt;small&gt;&quot;[[Aleksandrs Ostrovskis]]&quot;, [[1871]], [[Tretjakova galerija]].&lt;/small&gt;
Attēls:Портрет писателя Владимира Ивановича Даля.jpg|&lt;small&gt;&quot;[[Vladimirs Dāls]]&quot;, [[1872]], [[Tretjakova galerija]]. &lt;/small&gt;
Attēls:Michail Pogodin.jpg|&lt;small&gt;&quot;[[Mihails Pogodins]]&quot;, [[1872]], [[Tretjakova galerija]].&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;
&lt;/div&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://smallbay.ru/perov.html Darbi un biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120101659/http://smallbay.ru/perov.html |date={{dat|2012|01|20||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Perovs, Vasilijs}}
[[Kategorija:1834. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1882. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Peredvižņiki]]
[[Kategorija:Tjumeņas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>d3k1eav3zfiax4m3tmzqc7r1mcwxz5l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Kusiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181275</id>
    <revision>
      <id>4493243</id>
      <parentid>4486418</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:16:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11508" sha1="i5lmy9n382kv0n4ttj8m3b873z1vxy1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Eduards Kusiņš
| attēls = Eduards Kusins.jpg
| att_izmērs = 190px
| att_nosaukums = Kusiņš Krievijas Impērijas armijas praporščika formastērpā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1889
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ilūkstes apriņķis|Bebrenes pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1983
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:CCCP army Rank polkovnik infobox.svg|60px]]&lt;br /&gt;gvardes [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} &lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]] &lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = 1. Strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas kavalērijas pulks
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|     apbalvojumi = [[Attēls:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] [[Svētā Jura krusts]] (IV šķira)&lt;br /&gt; [[Svētā Jura ordenis]] (IV šķira)&lt;br /&gt; [[Sarkanā Karoga ordenis]]&lt;br /&gt; [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]]
|       izglītība = 
|      cits_darbs = Komunistiskās partijas funkcionārs PSRS smagās rūpniecības sektorā&lt;br /&gt;LKP CK Pirmā sekretāra 1. vietnieks&lt;br /&gt;LKP CK kara daļas vadītājs&lt;br /&gt;LPSR Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrības centrālās padomes priekšsēdētājs
}}
}}
'''Eduards Kusiņš''' (dzimis 1889. gadā [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]], miris [[1983]]. gada [[Maskava|Maskavā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, pulkvedis. [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] apakšvirsnieks [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

Pēc Otrā pasaules kara teju desmit gadus pirms [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu kustības]] kā [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] funkcionārs iestājās pret [[pārkrievošana]]s centieniem, par ko tika izslēgts no Latvijas Komunistiskās partijas 1947. gada plēnuma un Centrālkomitejas kandidātu saraksta.

== Dzīves gājums ==
Eduards Kusiņš dzimis 1889. gadā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]] (tagad [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]) muižas kalpa Jāņa Kusiņa ģimenē. Ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Murmastienes pagasts|Murmastienes pagasta]] [[Stirniene|Stirnieni]], kur Kusiņš uzauga četru bērnu ģimenē pieticīgos apstākļos.&lt;ref name=&quot;LA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://gulags.wordpress.com/2009/07/16/meginajumi-ierobezot-latvijas-psr-rusifikaciju-cieta-sakavi-jau-1947-gada/|title= Mēģinājumi ierobežot Latvijas PSR rusifikāciju cieta sakāvi jau 1947. gadā |accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt; Iestājās [[Pēterburga]]s gvardes kavalērijas pulkā, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1914. gadā nosūtīts uz fronti, dienēja elitārajā Leibgvardes jātnieku pulkā,&lt;ref name=&quot;UA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://army.armor.kiev.ua/hist/lg-konny.shtml/|title= Лейб-гвардии Конный Его Императорского Величества полк|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2012|01|26||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20120126102025/http://army.armor.kiev.ua/hist/lg-konny.shtml}}&lt;/ref&gt; sākotnēji kā 2. eskadrona feldšers. 1914. gada 6. augusta kaujā pie Kaušenes, pēc pulka veiktā trieciena pret ložmetēju uguns piesegtu ienaidnieka artilēriju, zem ienaidnieka uguns pārsējis ievainojumus pulka komandierim un vairākiem virsniekiem, par ko [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] personiski viņu 1914. gada 23. oktobrī armijas augstākajā mītnē [[Baranaviči|Baranavičos]] apbalvoja ar IV šķiras [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krustu]]. 1915. gada 23. martā atkāpšanās laikā vispirms pārsējis, un tad iznesis no ienaidnieka uguns 221. Jaroslavļas kājnieku pulka virsnieku — par izrādīto varonību apbalvots ar IV šķiras Svētā Jura ordeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://samlib.ru/m/minaew_d_n/lat_kras_2_2_a.shtml|title= Латыши на стороне красных. Командиры (черновик) |accessdate= {{dat|2019|01|03|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt;

1917. gadā iestājās [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku (boļševiku) partijā]].&lt;ref name=&quot;RU&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://baza.vgdru.com/1/56681/|title= Генеалогическая база знаний|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20160305023720/http://baza.vgdru.com/1/56681/}}&lt;/ref&gt; 1918. gadā janvārī no Leibgvardes jātnieku pulka kareivjiem un apakšvirsniekiem Petrogradā tika izveidots 1. [[Sarkanā armija|Strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas]] kavalērijas pulks, par kura komandieri ievēlēja Kusiņu,&lt;ref name=&quot;UA&quot; /&gt; tā kā liela daļa pulka 2. diviziona kareivju 1918. gada jūlijā pārgāja [[Baltā kustība|balto pusē]], pulku pārdēvēja par 73. Petrogradas kavalērijas pulku.&lt;ref name=&quot;GV&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://vif2ne.ru/rkka/forum/arhprint/15086|title= Про конногвардейцев.|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2022|08|12||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20220812095745/http://vif2ne.ru/rkka/forum/arhprint/15086}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 73. Petrogradas kavalērijas pulks Kusiņa vadībā 1918. gada jūlija vidū piedalījās [[Jaroslavļas sacelšanās]] apspiešanā,&lt;ref name=&quot;UA&quot; /&gt; no 1920. gada oktobra Kusiņš bija [[Krasnojarskas apgabals|Krasnojarskas apgabala]] kara komisārs,&lt;ref name=&quot;KR&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.alexanderyakovlev.org/fond/issues-doc/75292|title= Протокол экстренного заседания президиума Енисейского губкома РКП(б)|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2018|06|13||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20180613222505/http://alexanderyakovlev.org/fond/issues-doc/75292}}&lt;/ref&gt; 26. kājnieku divīzijas speciālo uzdevumu komunistu vienības komandieris, 1921. gada septembrī piedalījās [[Antisovetisms|pretpadomju]] sacelšanās apspiešanā pie [[Jeņiseja]]s.&lt;ref name=&quot;CN&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.istrodina.com/rodina_articul.php3?id=3966&amp;n=170|title= Чоновцы на Енисее|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 1927. gada kā Komunistiskās partijas funkcionārs darbojās PSRS smagās rūpniecības sektorā. Atšķirībā no lielākās daļas [[latvieši|latviešu]] tautības virsnieku, Kusiņu neskāra [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|tīrīšanas]].&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā tika nosūtīts uz Rīgu, tur sākotnēji bija [[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmā sekretāra]] [[Jānis Kalnbērziņš|Jāņa Kalnbērziņa]] 1. vietnieks, pēc tam LKP CK kara daļas vadītājs.&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt; Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gada jūnija beigās vadīja &quot;aizsprosta vienības&quot; aizsardzības kaujās [[Latgale|Latvijas austrumos]].
[[Attēls:Eduards Kusins 1942.jpg|left|thumb|240px|Eduards Kusiņš (pa kreisi) 1942. gadā [[201. Latviešu strēlnieku divīzija]]s lauka frizētavā.]]
1941. gada 2. jūlijā Kusiņš raksta Kalnbērziņam par [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālā korpusa]] izformēšanas norisi:

{{citāts|Sakarā ar latviešu demobilizāciju noskaidrojās šāda aina. Kad latviešu daļas saņēma pavēli iet uz fronti, visi sarkanarmieši mundri saposās doties gājienā. Taču pirms iziešanas tika sarīkota krievu komandējošā sastāva apspriede ar poļitrukiem bez latviešiem un pieņemts lēmums par [teritoriālā] korpusa atlaišanu. Jau gājiena laikā sākās latviešu piespiedu atvaļināšana, t. i., sarkanarmiešiem – latviešiem sāka atņemt šautenes un dzīt viņus mežā.&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;}}

1944. gadā Kusiņš vadīja Latvijas teritorijas atmīnēšanas darbu, apmācot šajā darbā vietējos jauniešus, viņš saskārās ar [[pārkrievošana]]s centienu radītām problēmām: nav pieejamas instrukcijas latviski, tāpēc pavirši pamācīti atmīnētāji gūst nevajadzīgas traumas. 1945. gadā Kusiņš strādāja kā [[Latvijas PSR]] Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrības (''[[Osoaviahims|Osoaviahim]]'') Centrālās padomes priekšsēdētājs, par [[latviešu valoda]]s plašāku lietojumu viņš runāja arī 1945. gada LPK CK plēnumā, kurā pauda uzskatu, ka latviešiem partijas politika jāievieš latviešu, nevis [[krievu valoda|krievu valodā]], par ko izpelnījās asu kritiku. 1947. gadā Kusiņš kļuva par kandidātu uz vietu LKP CK un piedalījās 1947. gada partijas plēnumā. Šeit Kusiņš atkal izsacījās par latviešu valodas jautājumu:

{{citāts|Bet biedri necenšas un negrib apgūt pašu iedarbīgāko instrumentu. Neraugoties uz VK(b)P CK direktīvām un Latvijas K(b)P CK vairākkārtējiem lēmumiem, viņi latviešu valodu nemācās. Bet šiem mūsu biedriem, kuri atsūtīti uz Latviju nopietni un uz ilgu laiku, varbūt pat uz visu dzīvi, latviešu valoda jāmācās. (..) Bet latviešu valodu var iemācīties mazāk kā gada laikā. Pie mums to necenšas darīt pat redzami vadošie darbinieki, kuriem valoda ir jāmācās. Viņi sev apkārt salikuši krievu sekretārus, lai būtu izolēti un lai tur neiekļūtu latviešu skaņas. Atklāti runājot, jāsaka, ka arī pēc CK lēmuma šajā jautājumā no redzamiem darbiniekiem bija dzirdami tādi izteikumi: kāda velna pēc man tā Latvija, kamdēļ man būtu jāmācās latviešu valoda, mani komandēja VK(b)P CK un tamlīdzīgi.&lt;ref name=&quot;LA&quot; /&gt;}}

Pēc šīs runas viņš izpelnījās pārējo plēnuma locekļu asu nosodījumu: par atkārtotu antipartijisku uzstāšanos viņu izslēdza no plēnuma un svītroja no LKP CK kandidātu saraksta. Aktīvu politisko darbību Kusiņš vairs neatsāka, atlikušo mūža daļu viņš pavadīja [[Maskava|Maskavā]]. 

Miris 1983. gadā, apglabāts Vendenskas kapsētā (''Введенское кладбище'') Maskavā.&lt;ref name=&quot;RU&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kusins, Eduards}}
[[Kategorija:1889. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1983. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:PSRS virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>i5lmy9n382kv0n4ttj8m3b873z1vxy1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Bertuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193932</id>
    <revision>
      <id>4493238</id>
      <parentid>4450625</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T04:41:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10037" sha1="p4n222jx9i8xyapoz6bdsx4gvex6w95" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Edgars Bertuks
 |       piktogramma_1 = 
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = 
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = Edgars Bertuks 2013.jpg
|             att_izm = 
 |            paraksts = Edgars Bertuks [[2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2013. gada Pasaules čempionātā]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|1}}
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Alūksne|td=Latvija}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |              garums = {{mērv|cm=187}}
 |               svars = {{mērv|kg=75}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = [http://www.bertuks.com bertuks.com]
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija]]
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[orientēšanās]]
 |          disciplīna = 
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = Jari Ikaheimonens
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |               klubs = {{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävjät''&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} ''OK Alūksne''
 |             komanda = 
 |              numurs = 
 |               amats = 
 |                līga = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts}}
{{MedalGold|[[2012. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Lozanna 2012]]|Vidējā distance}}
{{MedalBronze|[[2012. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Lozanna 2012]]|Garā distance}}
{{MedalBronze|[[2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Vokati 2013]]|Garā distance}}
}}
'''Edgars Bertuks''' (dzimis {{dat|1985|01|01}} [[Alūksne|Alūksnē]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bertuks.com/?page_id=2|title=Par mani|publisher=Bertuks.com|accessdate={{dat|2012|7|18||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150203142114/http://bertuks.com/?page_id=2}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[orientēšanās|orientierists]], nodarbojies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]], garo distanču skriešanu. Viņš ir pirmais [[Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|pasaules čempions]] Latvijas un Baltijas orientēšanās sporta vēsturē. Latvijā pārstāv klubu ''OK Alūksne/Ape'', bet starptautiskajās sacensībās — [[Somija]]s klubu ''Turun Metsänkävjät''.

== Biogrāfija ==
E. Bertuks 2003. gadā ir beidzis [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija|E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju]], pēc tam studējis [[RTU|Rīgas Tehniskajā universitātē]], kur ieguvis bakalaura grādu ķīmijas inženierijā. Skolas vecumā trenējies arī [[basketbols|basketbolā]] (viņa augums 1,87 m), vairākas sezonas nopietni nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]], garo distanču skriešanu. Pirms kļūšanas par profesionālu orientieristu 2011. gadā, strādājis uzņēmumā ''Siemens Healthcare''.&lt;ref&gt;[http://www.sporto.lv/raksts/cerams_es_nenosausos Cerams, es nenošaušos...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121019200930/http://www.sporto.lv/raksts/cerams_es_nenosausos |date={{dat|2012|10|19||bez}} }} Intervija Sporto.lv&lt;/ref&gt;

Viņa tēvs Uldis ir bijušais biatlonists,&lt;ref name=&quot;Poļakovs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/pasaules-cempions-edgars-bertuks-orientesanas-sporta-galva-vienmer-jatur-augsa-14017333|title=Pasaules čempions Edgars Bertuks: Orientēšanās sportā galva vienmēr jātur augšā|last=Iļja Poļakovs|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; nodarbojas arī ar orientēšanās sportu. 2012. gadā E. Bertuks apprecējās ar orientieristi [[Kristīne Kokina|Kristīni Kokinu]], kas arī bijusi Latvijas izlasē, vēlāk šķīrušies. Ģimenē trīs bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://beztabu.tv3.lv/interesanti/skrien-nevis-skaitlis-pase-bet-tu-tads-ka-juties-90-gadniece-no-dundagas-un-orientieristi-bertuki-aicina-kusteties/|title=&quot;Skrien nevis skaitlis pasē, bet , tu - tāds, kā jūties!&quot; 90 gadniece no Dundagas un orientieristi Bertuki mudina kustēties|last=Blass|first=Autors: Roberts|website=tv3.lv|access-date=2022-06-20|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206031454/https://beztabu.tv3.lv/interesanti/skrien-nevis-skaitlis-pase-bet-tu-tads-ka-juties-90-gadniece-no-dundagas-un-orientieristi-bertuki-aicina-kusteties/}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Ievērojamākais saniegums karjeras sākumā bija 4. vieta stafetē Pasaules čempionātā junioriem 2004. gadā [[Gdiņa|Gdiņā]], [[Polija|Polijā]], kur viņa komandas biedri bija [[Kristaps Jaudzems]] un Artis Jansons.&lt;ref&gt;[http://runners.worldofo.com/kristapsjaudzems.html Kristaps Jaudzems] ''World of O Runners''&lt;/ref&gt;

[[2012. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2012. gada Pasaules čempionātā]] [[Šveice|Šveicē]] viņš izcīnīja uzvaru vidējā distancē, par piecām sekundēm apsteidzot [[Krievija]]s orientieristu [[Valentīns Novikovs|Valentīnu Novikovu]]. Tā bija pirmā [[Latvija]]s (un arī [[Baltija]]s valstu) sportistu izcīnītā uzvara un medaļa Pasaules čempionātos pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas (1989. gadā, pārstāvot PSRS, medaļu izcīnīja [[Alīda Ābola]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/429456-orientierists_bertuks_kluvis_par_pasaules_cempionu_videja_distance|title=Orientierists Bertuks kļuvis par pasaules čempionu vidējā distancē|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|7|18||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120719165003/http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/429456-orientierists_bertuks_kluvis_par_pasaules_cempionu_videja_distance}}&lt;/ref&gt; Tāpat 2012. gada čempionātā viņš izcīnīja bronzas medaļu garajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/orientesanas-sports/orientierists-bertuks-izcina-vel-vienu-medalu-pasaules-cempionata-13958512|title=Orientierists Bertuks izcīna vēl vienu medaļu pasaules čempionātā|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vienreiz uzvarējis un vairākkārt iekļuvis trijniekā prestižākajās daudzdienu sacensībās [[Baltija|Baltijā]] — [[Kāpas trīsdienas|&quot;Kāpas&quot; trīsdienās]]. 2012. gadā E. Bertuks finišēja pirmajā vietā pirmajā etapā pasaulē lielākajās orientēšanās stafešu sacensībās [[Jukola]], apsteidzot visus konkurentus par vairāk kā minūti.

2012. gada noslēgumā E. Bertuks portāla ''World of O News'' līdzjutēju balsojumā tika atzīts par gada labāko orientieristu pasaulē.&lt;ref&gt;[http://news.worldofo.com/2012/12/13/bertuks-and-niggli-orienteering-achievement-of-2012/ Bertuks and Niggli: Orienteering Achievement of 2012] World of O News&lt;/ref&gt; Augstāko vietu Pasaules kausa kopvērtējumā (15.) izcīnījis 2012. gada sezonā, savukārt augstākajā vietā pasaules rangā (7.) bijis 2013. gada jūlijā, kas ir augstākā vieta, kādā bijis kāds no Baltijas valstu sportistiem.

[[2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Somija|Somijā]] E. Bertukam atkal izdevās izcīnīt medaļu — šoreiz bronzu garajā distancē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/orientesanas/09072013-bertukam_bronza_pasaules_cempionata|title=Bertukam bronza pasaules čempionātā|date={{dat|2013|7|9||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.lof.lv/?p=raksts&amp;fid=976 Edgars Bertuks izcīnījis bronzas medaļu PČ garajā distancē ]{{Novecojusi saite}} LOF.lv&lt;/ref&gt; savukārt vidējā distancē, kur iepriekš bija kļuvis par čempionu, viņš distances beigu daļā guva acs traumu, zaudēja ātrumu un finišēja 8. vietā.

2013. gadā E. Bertuks kļuva arī par Latvijas čempionu [[vieglatlētika]]s [[kross (vieglatlētika)|krosā]],&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/vieglatletika/22042013-bertuks_triumfe_latvijas_cempionata_krosa Bertuks triumfē Latvijas čempionātā krosā]  Sportacentrs.com&lt;/ref&gt; 8 km distancē apsteidzot otrās vietas ieguvēju citu orientieristu Kristapu Kaimiņu.

2014. gada Eiropas orientēšanās čempionātā [[Portugāle|Portugālē]] viņš ieguva 5. vietu vidējā distancē (+1:17 aiz uzvarētāja [[Daniels Hubmanis|Daniela Hubmaņa]]) un 10. vietu garajā distancē (+3:40 aiz tā paša D. Hubmaņa, kurš uzvarēja arī šajā distancē).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bertuks.com/?page_id=9 Oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120831213626/http://www.bertuks.com/?page_id=9 |date={{dat|2012|08|31||bez}} }}
* {{twitter|beercis}}
* [https://web.archive.org/web/20120902000750/http://iof.6prog.org/WR_Athlete.aspx?AID=LAT132 ''World Ranking'' profils] {{en ikona}}
* [http://runners.worldofo.com/edgarsbertuks.html ''WorldofO'' profils] {{en ikona}}

{{DEFAULTSORT:Bertuks, Edgars}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Alūksnē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas orientieristi]]
[[Kategorija:Vegāni]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>p4n222jx9i8xyapoz6bdsx4gvex6w95</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Butovas poligons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195368</id>
    <revision>
      <id>4493072</id>
      <parentid>4483688</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T16:08:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14424" sha1="295enc6u4owv9vqzh2pk4wt4004pk86" xml:space="preserve">{{Kapsētas infokaste
| name        = Butovas poligons
| native_name = Бутовский полигон
| image       = Butovo-DSC 0085.JPG
| imagesize   = 280px
| caption     = Zemes uzbērums virs masu kapa Butovas poligonā
| established = 1937. gada 8. augusts
| country     = [[Krievija]]
| coordinates = {{coord|55|31|51.96|N|37|35|40.92|E}}
| location    = [[Maskavas apgabals]]
| map_type            = 
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| latd  =   | latm  =  | lats  =  | latNS  = 
| longd =  | longm =  | longs =  | longEW = 
| type        = 
| style       = 
| owner       = [[Krievu Pareizticīgā baznīca]]
| size        = 
| graves      = 
| interments  = 
| cremations  = 
| leases      = 
| website     = 
| findagrave  = [https://www.findagrave.com/cemetery/2300950 Butovo Shooting Range Memorial]
| political   = 
}}

'''Butovas poligons''' ({{val|ru|Бу́товский полиго́н}}) bija netālu no Drožinas (''Дрожжино'') ciema [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]] esoša masu slepkavību vieta, ko [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ierīkoja un [[Politiskais ieslodzītais|politisko ieslodzīto]] nošaušanai un aprakšanai izmantoja [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts]] (IeTK). Līdz [[1995]]. gadam beigām ar [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] žogu apjoztais nāves lauks kā [[Valsts drošības komiteja]]s &quot;specobjekts&quot; tika apsargāts, bet pēc tam nodots [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] rīcībā.

Atšķirībā no [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligona]], kur noslepkavoti [[Padomju Savienība|PSRS]] nomenklatūras darbinieki un ārzemnieki, Butovas poligonā nogalināja vienkāršos iedzīvotājus, tostarp 935 garīdzniekus. Pēc 1997.—2003. gadā apkopotajām Maskavas valdības pastāvīgās starpresoru komisijas [[Politiskās represijas|politisko represiju]] upuru tiesību atjaunošanai ziņām līdz 1938. gada 19. oktobrim šeit nošauti 20 765 cilvēki.&lt;ref name=&quot;Auns-Urālietis&quot;/&gt;

== Priekšvēsture ==
Kamēr slepkavību vilnis nebija sasniedzis masveidīgu mērogu, upurus apraka dažādās [[Maskava]]s kapsētās. Maskavā IeTK galvenās ēkas, [[Lubjanka]]s laukumā, pagrabā nošautos [[kremācija|kremēja]] un sabēra kopējā kapā Dmitrija Donskoja klostera kapsētas teritorijā. Daudzkārt palielinoties politiskā terora upuru skaitam, kopš 1936. gada NKVD sāka izmantot divus jaunus objektus — Piemaskavas IeTK poligonu Butovā un bijušā IeTK priekšnieka Jagodas vasarnīcas teritoriju IeTK palīgsaimniecībā &quot;Komunarka&quot;.&lt;ref name=&quot;Auns-Urālietis&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu saraksti (1929.-1938.) |chapter=Maskavas kapu lauki |year=1998 |author=Arvīds Auns-Urālietis |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/417810.html |editor=Dzintra Vīksna |publisher=Austrumu latviešu biedrība |pages=41.—52 |isbn=9984-9316-0-9}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Seraphim Chichagov in prison.jpg|thumb|[[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] metropolīts [[Serafims Čičagovs]] Butovas poligonā pirms nošaušanas 1937. gada 11. decembrī]]

Pirmās masu slepkavības IeTK Butovas poligonā veica 1937. gada 8. augustā, kad nošauts 91 cilvēks. 1937. gada augustā Butovas poligonā pavisam nošauti 1296 cilvēki, septembrī — 3165 cilvēki, oktobrī — 2045 cilvēki, novembrī — 1743 cilvēki un decembrī — 2375 cilvēki. 1938. gadā IeTK cilvēku nošaušanu turpināja, un janvārī Butovas poligonā nošauti 565 cilvēki, februārī — 2326 cilvēki, martā — 2335 cilvēki, aprīlī — 882 cilvēki, maijā — 1346 cilvēki, jūnijā — 1169 cilvēki, jūlijā — 509 cilvēki, augustā — 780 cilvēki, septembrī — 119 cilvēki un oktobrī — 126 cilvēki. Nošauto līķus apraka 3 m dziļās un puskilometru garās mehanizēti raktās [[tranšeja|tranšejās]].&lt;ref name=&quot;Auns-Urālietis&quot;/&gt; [[Staļina nošaujamo saraksti|Nošaujamo saraksti]] bija veidoti pēc nošaujamo profesijām (organizācijām vai darbavietām) — literāti, teātra darbinieki, mākslinieki utt.&lt;ref name=&quot;Knospe&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Velta Knospe |date=1994. gada 21. februāris |title=Nāves pļaujasvieta |newspaper=[[Neatkarīgā Cīņa]] |number=Nr. 43 |page=2. lpp |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:588710%7carticle:DIVL135 |accessdate={{dat|2012|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509104419/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:588710%7carticle:DIVL135 }}&lt;/ref&gt;

Upuru ģimenēm padomju varasiestādes ilgstoši apgalvoja, ka viņu radinieki uz 10 gadiem nosūtīti uz darba nometnēm bez atļaujas saņemt vēstules, bet vēlāk, ka viņi šajās nometnēs esot saslimuši un nomiruši, izsniedzot viltotas miršanas apliecības ar izdomātu miršanas datumu. Tikai 1989. gadā [[Valsts drošības komiteja]] Butovas poligonā nošauto un aprakto cilvēku radiniekiem sāka izsniegt izziņas par viņu patiesajiem nāves apstākļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Butovas poligonā nošauti vairāk nekā 25 000 cilvēku, arī vairāk nekā 1000 latviešu |author=Jānis Zariņš |date=2019. gada 10. augusts |publisher=[[TV3 Latvija]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/butovas-poligona-nosauti-vairak-neka-25-000-cilveku-ari-vairak-neka-1000-latviesu/ |accessdate=2024. gada 25. februāris |archive-date=2025. gada 23. Janvāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123052924/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/butovas-poligona-nosauti-vairak-neka-25-000-cilveku-ari-vairak-neka-1000-latviesu/ }}&lt;/ref&gt;

=== Nošautie latvieši ===
[[Attēls:Apcietinātie Maskavas latviešu teatra aktieri (1938).jpg|thumb|Apcietinātie [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] direktors, režisori un aktieri pirms nošaušanas Butovas poligonā 1938. gada 3. februārī]]
1937. gada 28. augustā Butovas poligonā nošauts pirmais latvietis — dzirnavnieks Pēteris Baumanis no Maskavas apgabala Broņņicas rajona, bet pavisam Butovas poligonā nošauti un aprakti 1328 latvieši — 1060 vīrieši un 86 sievietes.&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Vidvuds Štrauss |date=2008. gada 9. februāris |title=Baigā februāŗa nakts |newspaper=Laiks |number=Nr. 6 |page=12. lpp |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:187591%7carticle:DIVL274 |accessdate={{dat|2012|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509104419/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:187591%7carticle:DIVL274 }}&lt;/ref&gt; Latvieši bija aptuveni 7% no visiem Butovas poligonā nošautajiem, bet nošauto sieviešu vidū latviešu īpatsvars sasniedza 20%.&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Publiskoti jauni Butovā nošauto latviešu uzvārdi |date=2001. gada 5. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/193/politics/978205/publiskoti-jauni-butova-nosauto-latviesu-uzvardi |accessdate=2012. gada 3. augustā}}&lt;/ref&gt; Visvairāk latviešu nošauti 1938. gada 3. februārī, kad 229 no 258 upuriem bija latvieši, un 1938. gada 28. februārī, kad vairāk nekā 100 no 562 upuriem bija latvieši.&lt;ref name=&quot;Auns-Urālietis&quot;/&gt;

3. februārī Butovas poligonā nošauts un aprakts [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] direktors [[Roberts Bancāns]], režisori [[Kārlis Krūmiņš (režisors)|Kārlis Krūmiņš]] un [[Ādolfs Vanadziņš]], aktrises [[Lidija Bērziņa]], [[Zelma Boksberga]], [[Irma Grase]], [[Marta Kalniņa]], [[Zelma Zudraga]], aktieri [[Jānis Baltausis]], [[Kārlis Baltausis]], [[Voldemārs Baltgalvis]], [[Rūdolfs Bancāns]], [[Roberts Cīrulis]], [[Vilis Forstmanis]], [[Augusts Krūmiņš]], [[Andrejs Oše]], [[Fricis Ulmanis]], [[Oskars Zēbergs]],&lt;ref name=&quot;Štrauss&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Vidvuds Štrauss |date=1994. gada 15. decembris |title=''Skatuves'' pēdējā distance: No Maskavas un VDK arhīviem |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |issue=Nr. 292 |page=4. lpp |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:542227%7carticle:DIVL177 |accessdate={{dat|2012|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509104419/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:542227%7carticle:DIVL177 }}&lt;/ref&gt; dzejnieks [[Vilis Āboltiņš]], režisors [[Teodors Amtmanis]], gleznotājs un grafiķis [[Voldemārs Andersons]], redaktors [[Arvīds Celms]], literatūrkritiķis [[Vilis Dermanis]], rakstnieks [[Kārlis Ozoliņš (rakstnieks)|Kārlis Ozoliņš]], Mākslas lietu pārvaldes sektora vadītājs [[Jānis Gailis]], gleznotājs [[Pauls Irbītis]], literatūrkritiķe [[Jūlija Janele]], dzejnieks [[Izidors Kūkojs]], aktrise [[Marija Leiko]], dzejniece [[Albīna Mežule]], dzejnieks un žurnālists [[Pēteris Sviris]], redaktors [[Mārtiņš Vītoliņš]] un literatūrkritiķe [[Anna Žaprovska]], 5. februārī — dzejnieks [[Kārlis Priednieks]]&lt;ref name=&quot;Knospe&quot;/&gt; un aktieris [[Alberts Zvagulis]], 26. februārī — aktieris [[Ēriks Feldmanis (aktieris)|Ēriks Feldmanis]], scenogrāfs [[Kārlis Veidemanis (scenogrāfs)|Kārlis Veidemanis]],&lt;ref name=&quot;Štrauss&quot;/&gt; gleznotājs [[Aleksandrs Drēviņš]], gleznotājs, grafiķis un plakātists [[Gustavs Klucis]] un gleznotājs un grafiķis [[Kārlis Veidemanis (gleznotājs)|Kārlis Veidemanis]], bet 28. februārī — rakstnieks [[Sīmanis Berģis]], grafiķis, gleznotājs un kinorežisors [[Ernests Grīnvalds]], gleznotāja [[Cecīlija Gustava]], gleznotājs [[Vilhelms Jakubs]],&lt;ref name=&quot;Knospe&quot;/&gt; baletmeistars un aktieris [[Nikolajs Zubovs]].&lt;ref name=&quot;Štrauss&quot;/&gt; Pavisam 1938. gada februārī Butovas poligonā nošauti 260 latvieši.&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;/&gt; 7. aprīlī Butovas poligonā nošauts scenogrāfs [[Artūrs Rudzītis]], 17. maijā — skatuves strādnieks Roberts Bredermanis, 16. jūnijā — scenogrāfs [[Alfrēds Tikums]].&lt;ref name=&quot;Štrauss&quot;/&gt;

== Piemiņas vieta ==
[[Attēls:Бутовский полигон «Сад памяти» - &quot;Аллея памяти&quot;- символическое воспроизведение «Расстрельных списков» НКВД в 1937-1938 гг.jpg|thumb|250px|Bijušajā Butovas poligonā 2017. gadā atklātais piemiņas dārzs]]
[[Attēls:Butovo-DSC 0083.JPG|thumb|250px|Piemiņas plāksnes ar Butovas poligonā nošauto cilvēku vārdiem 2016. gadā]]
Lielā terora upuru apbedījumu vietu meklējumus [[pārkārtošanās]] laikā veica politiski represēto nevalstiskās organizācijas, tai skaitā [[Memoriāls (organizācija)|biedrība &quot;Memoriāls&quot;]], Maskavas žurnālists A. Miļčakovs, A. Mindlina grupa un citi entuziasti.&lt;ref name=&quot;Auns-Urālietis&quot;/&gt;

1993. gadā &quot;Memoriāls&quot; Butovas poligonā uzstādīja piemiņas akmeni.&lt;ref name=&quot;Auns-Urālietis&quot;/&gt; 2001. gadā Maskavas pilsētas valdība Butovas poligonu pasludināja par vietēja mēroga vēstures pieminekli un piešķīra līdzekļus memoriāla kompleksa izveidei un poligonā saglabājušos ēku restaurēšanai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=2001. gada 9. augusts |title=Piemiņas vieta nošautiem latviešiem |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |agency=[[Baltic News Service]] |url=https://news.lv/Diena/2001/08/09/pieminas-vieta-nosautiem-latviesiem |accessdate={{dat|2012|08|03||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2007. gada maijā Butovā uzcelta un iesvētīta [[Krievijas Jaunmocekļu un apliecinātāju baznīca]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Lielā Kristus Augšāmcelšanās un Krievu jaunmocekļu un apliecinātāju baznīcas iesvētīšana Butovā |date=2007. gada 19. maijs |publisher=[[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] |url=https://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=1016&amp;id=6&amp;lang=LV |accessdate=2012. gada 3. augustā |archive-date=2024. gada 29. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20240229204154/https://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=1016&amp;id=6&amp;lang=LV }}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 30. oktobrī [[Politisko represiju upuru piemiņas diena|Politisko represiju upuru piemiņas dienā]] Butovas poligonu pirmo reizi apmeklēja [[Krievijas Federācijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title=Putins piedalās Staļina represiju piemiņas pasākumā |author=Pāvels Širovs |date=2007. gada 31. oktobris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://news.lv/Diena/2007/10/31/putins-piedalas-stalina-represiju-pieminas-pasakuma |accessdate={{dat|2012|08|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā bijušajā Butovas poligonā atklāts tajā nošautajiem cilvēkiem veltīts piemiņas dārzs, kas ir lielākais masu represiju upuru memoriāls Krievijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bijušajā Butovas poligonā atklāts piemiņas dārzs Staļina Lielā terora upuriem |author=Viktorija Terentjeva |date=2017. gada 28. septembris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |website=[[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/bijusaja-butovas-poligona-atklats-pieminas-darzs-stalina-liela-terora-upuriem.a251831/ |accessdate=2018. gada 8. augustā}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Vikikrātuves kategorija|Butovo firing range|Butovas poligons}}
* [https://web.archive.org/web/20040823184410/http://www.netda.ru/martirolog/t1/content.htm Butovas poligonā nošauto saraksts] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20030609023652/http://butovopolygon.by.ru/ Butovas poligons — krievu Golgāta] {{krieviski}}
* В. Н. Сачков. [http://www.libelli.ru/works/but_pol.htm «Кого расстреляли на Бутовском полигоне»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140305011807/http://www.libelli.ru/works/but_pol.htm |date={{dat|2014|03|05||bez}} }} apkopojums par masu slepkavībām Butovas poligonā 1937.—1938. gadā {{krieviski}}
* Фролов Михаил Васильевич. [http://samlib.ru/f/frolow_m_w/butovo.shtml Бутовский полигон: археология расстрелов] {{krieviski}}
* Евгений Ихлов. [https://znamlit.ru/publication.php?id=2808 ''Бутовский полигон. 1937—1938 гг.''] raksts žurnālā «Знамя» (2005. № 11)

{{coord|55|32|00|N|37|35|39|E|region:RU_type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Butovas poligons]]</text>
      <sha1>295enc6u4owv9vqzh2pk4wt4004pk86</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>If (uzņēmums)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195873</id>
    <revision>
      <id>4493047</id>
      <parentid>4491928</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:18:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edis</username>
        <id>27633</id>
      </contributor>
      <origin>4493047</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7001" sha1="86ntkmhpv654lp3mgrxxvbhrqoid328" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdrošināšanas uzņēmumu|If|If}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)''{{br}}''If P&amp;C Insurance Holding''
| logo = Logo If Skadeförsäkring.svg
| logo_size = 100px
| caption = 
| type = Publiska kapitālsabiedrība
| traded_as = 
| genre = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate = 
| predecessor = 
| successor = 
| foundation = 1999. gads
| founder = 
| defunct = 
| location_city = [[Bergshamra]] ([[Stokholma]])
| location_country = {{SWE}}
| location = 
| locations = 
| area_served = 
| key_people = ''Morten Thorsrud''
| industry = [[finanšu pakalpojumi]]
| products = nedzīvības [[apdrošināšana]]
| services = 
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| aum = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets = 
| equity = 
| owner = 
| num_employees = 
| parent = [[Sampo (uzņēmums)|Sampo]], {{FIN}}
| divisions = 
| subsid = 
| homepage = [https://www.if-insurance.com if-insurance.com]
| footnotes = 
| intl = 
}}
[[Attēls:Bergshamra-bro.jpg|thumb|right|250px|''If'' galvenais birojs Bergshamrā]]
'''''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)''''' (zināms arī kā '''''If P&amp;C Insurance Holding''''') ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēts nedzīvības [[apdrošināšana]]s pakalpojumu grupas pārvaldītājsabiedrība, kas pieder [[Somija]]s uzņēmumam ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]''.
Galvenais birojs atrodas [[Bergshamra|Bergshamrā]], [[Stokholma]]s ziemeļu pievārtē.

Uzņēmuma grupa ar zīmolu '''''If''''' darbojas īpašuma, veselības, KASKO, [[Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana|OCTA]], ceļojumu, mājdzīvnieku un nelaimes gadījumu apdrošināšanas jomā Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.if.lv/par-if/par-mums|title=Par mums {{!}} If|website=www.if.lv|access-date=2026-07-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1999. gadā Zviedrijas ''[[Skandia]]'', Norvēģijas ''[[Storebrand]]'' un Somijas ''[[OP-Pohjola|Pohjola]]'' apvienoja savu nedzīvības apdrošināšanas biznesu kopuzņēmumā. ''Skandia'' uzņēmumā ieguva 42 % daļu, ''Storebrand'' — 33 % un ''Pohjola'' — 25 %.&lt;ref name=&quot;Sākotnējie partneri&quot; /&gt; Sākotnēji to paredzēja nosaukt par ''Newco'', bet beigās izvēlējās ''If'' (pilns nosaukums ''If Skadeförsäkring AB''). Nosaukums veidots no [[angļu valoda|angļu]] vārda ''If'' (&quot;ja&quot;) ar ideju &quot;ja nu kas notiek&quot;.&lt;ref name=&quot;If vēsture&quot; /&gt;
2000. gadā ''Pohjola'' izstājās no ''If'' grupas, lai turpinātu neatkarīgi darboties nedzīvības apdrošināšanā.&lt;ref name=&quot;Pohjola History&quot; /&gt;

2001. gadā Somijas uzņēmums ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]'' no Eiropas Komisijas saņēma atļauju no ''Storebrand'' iegādāties ''If'' akcijas.&lt;ref name=&quot;Commission 2001&quot; /&gt; 2002. gada sākumā ''Sampo'' savu īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas uzņēmumu ''Vakuutusyhtiö Sampo'' apvienoja ar ''If'', iegūstot 38 % akciju uzņēmumā. 2004. gadā ''Skandia'' un ''Storebrand'' pārdeva visas tām piederošās ''If'' akcijas ''Sampo'', un ''Sampo Oyj'' kļuva par ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)'' vienīgo akcionāru.&lt;ref name=&quot;Milestones&quot; /&gt;
2006. gadā ''If'' ieguva atļauju sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Krievijā. 2008. gadā ''If'' Krievijā iegādājās ''SOAO Region''.&lt;ref name=&quot;If Krievijā&quot; /&gt; Vairākus gadus vēlāk ''If'' pakāpeniski izbeidza savu mazumtirdzniecības darbību Krievijā.

2013. gada 2. maijā ''If P&amp;C'' pabeidza Dānijas ''[[Tryg]]'' apdrošināšanas biznesa Somijā iegādi par 15 miljoniem EUR.
2019. gada 28. novembrī ''If'' parakstīja līgumu par Norvēģijas palīdzības uz ceļiem uzņēmuma ''Viking'' iegādi par 32 miljoniem eiro; darījums pabeigts 2020. gada 8. janvārī.

== &quot;''If'' Apdrošināšana&quot; Latvijā ==
1998. gada 1. aprīlī Latvijā tika dibināts ''Sampo'' meitas uzņēmums &quot;Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''Sampo Latvija''&quot;, kas nodarbojās ar nedzīvības apdrošināšanu. 2002. gada 4. janvārī, pēc ''Sampo'' apdrošināšanas biznesa apvienošanas ar ''If'', uzņēmums ieguva nosaukumu &quot;Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''If Latvia''&quot;. 2009. gadā ''If'' tika pārveidota par Igaunijā reģistrētā ''If P&amp;C Insurance AS'' Latvijas filiāli.&lt;ref name=&quot;Lursoft If Latvia&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Lursoft If Latvijas filiāle&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;If vēsture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |title=If vēsture |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |archivedate={{dat|2012|03|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |date={{dat|2012|03|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Milestones&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sampo.com/group/milestones |title=Sampo Milestones |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |archivedate={{dat|2012|08|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |date={{dat|2012|08|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Sākotnējie partneri&quot;&gt;[http://cws.huginonline.com/S/169/PR/199906/759550_5_3.html Pohjola New Partner in the Nordic Property &amp; Casualty Insurance Group]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Pohjola History&quot;&gt;[https://www.pohjola.fi/pohjola/group/history?id=356000&amp;kielikoodi=en Pohjola History]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Commission 2001&quot;&gt;[http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/01/1137 Commission clears Finnish Sampo Oyj's take-over of Norwegian Storebrand ASA]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;If Krievijā&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |title=Иф в России |access-date={{dat|2012|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |archivedate={{dat|2013|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |date={{dat|2013|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Lursoft If Latvia&quot;&gt;[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-latvia If Latvia, apdrošināšanas akciju sabiedrība''''] Lursoft&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Lursoft If Latvijas filiāle&quot;&gt;[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-p-c-insurance-as-latvijas-filiale If P &amp; C Insurance AS Latvijas filiāle''''] Lursoft&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.if-insurance.com ''If'' starptautiskā vietne]
* [https://www.if.se ''If'' grupas Zviedrijas vietne]
* [https://www.if.lv ''If'' Latvijas vietne] 


[[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Sampo (uzņēmums)]]
[[Kategorija:Apdrošināšanas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>86ntkmhpv654lp3mgrxxvbhrqoid328</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aļona Ostapenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>198852</id>
    <revision>
      <id>4493062</id>
      <parentid>4482703</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:28:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2025. gads */ pap</comment>
      <origin>4493062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28456" sha1="adc03hg0zaff30nhwnp45cwso5brmgj" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Aļona Ostapenko
 |                       vārds_orig = 
 |                           attēls = Ostapenko RG22 (4) (52144317609).jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Aļona Ostapenko 2022. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{LAT}}
 |                        residence = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                        datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|8}}
 |                       placebirth = 
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{mērvienība|cm=177}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |title=Arturs Vaiders: Tenisa debesīs mirgo Imantā iedegta zvaigznīte |access-date={{dat|2015|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150328210359/http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |archivedate={{dat|2015|03|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
 |                           weight = {{mērvienība|kg=68}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot; /&gt;
 |                        turnedpro = {{dat|2012|4|23|G|bez}}
 |                          retired = 
 |                            plays = 
 |                 careerprizemoney = {{ASV dolārs|16 922 128}}
 |                            coach = Stass Hmarskis,&lt;br /&gt;[[Jeļena Jakovļeva]]
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 396–253
 |                    singlestitles = 9
 |            highestsinglesranking = 5. ({{dat|2018|3|19|N|bez}})
 |             AustralianOpenresult = QF (2023)
 |                 FrenchOpenresult = '''W''' ([[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]])
 |                  Wimbledonresult = SF ([[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]])
 |                     USOpenresult = QF (2023)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 287–174
 |                    doublestitles = 12
 |            highestdoublesranking = 3. ({{dat|2025|7|14|N|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = F (2024, 2025)
 |          FrenchOpenDoublesresult = SF (2022)
 |           WimbledonDoublesresult = SF (2022)
 |              USOpenDoublesresult = '''W''' (2024)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 17—11
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = QF (2023)
 |            FrenchOpenMixedresult = 1R (2017, 2018, 2023) 
 |             WimbledonMixedresult = F ([[2019. gada Vimbldonas čempionāts|2019]]) 
 |                USOpenMixedresult = QF (2022) 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = 
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
{{MedalCountry     | {{flaga|LVA}} [[Latvija]]}} (LTA)
{{MedalSport       | [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}}
{{MedalCompetition | [[Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls]]}}
{{MedalGold        | [[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011 Trabzona]] | meiteņu vienspēles}}
{{MedalCompetition | [[Vasaras Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze      | [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|Naņdzjina 2014]] | sieviešu dubultspēle}}
}}

'''Aļona''' (oficiāli '''Jeļena''') '''Ostapenko'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |title=Jaunākā visspožākā |publisher=Sporto.lv |accessdate={{dat|2012|9|7||bez}} |quote=Jeļena, kuru biežāk dēvē oficiālajos dokumentos neierakstītajā otrajā vārdā par Aļonu |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110912035253/http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |archivedate={{dat|2011|09|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko Aļona vai Jeļena? Kāds tad īsti ir vārds mūsu tenisa zvaigznei Ostapenko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170611165500/http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko |date={{dat|2017|06|11||bez}} }} kasjauns.lv. &quot;jaunā tenisiste sacensībās tiek pieteikta kā Jeļena Ostapenko, bet ikdienā tiek saukta par Aļonu. (...) pati sportiste aicina sevi dēvēt vārdā, kādu vecāki viņai gribēja dot pēc piedzimšanas, bet nevarēja, jo Aļona nav atrodama latviešu kalendārā.&quot;&lt;/ref&gt; (dzimusi {{dat|1997|6|8}}&lt;ref name=&quot;sporto1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|title=Uz pjedestāla ceļa sākumā|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131227021456/http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|archivedate={{dat|2013|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;) ir [[Latvija]]s [[tenisiste]]. [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātā čempionāta]] vienspēļu turnīra uzvarētāja un [[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018. gada Vimbldonas čempionāta]] pusfināla dalībniece. Augstāko vietu [[WTA rangs|WTA rangā]] (piekto) sasniegusi {{dat|2018|3|19||bez}}; viņas 5. vieta ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. Dubultspēlēs kopā ar Ukrainas tenisisti [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] uzvarējusi [[2024. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2024. gada ASV atklātajā čempionātā]].

Viņu pašlaik trenē Ukrainas speciālists Stass Hmarskis un māte [[Jeļena Jakovļeva]], kas ir arī sportistes pirmā trenere.&lt;ref name=&quot;cīnītāja&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|title=Cīnītāja līdz galam|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140906043118/http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|archivedate={{dat|2014|09|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iepriekš tenisistei ir bijuši vairāki citi treneri, veiksmīgajā 2017. gadā viņu trenēja spāniete [[Anabella Medina Garrigesa]]. Viņu ir trenējusi arī bijusī Francijas tenisiste [[Mariona Bartoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|title=Ostapenko jaunā trenere Bartoli: Mums ir līdzīgi raksturi|website=TVNET Sports|access-date=2019-10-21|date=2019-10-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010061956/https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|archivedate=2019-10-10}}&lt;/ref&gt; Sparingpartnera pienākumus pilda bijušais latviešu tenisists [[Krišjānis Stabiņš]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51019007|title='Viņa nevar mani uzvarēt': Ostapenko pašpārliecinātība izpelnās nosodījumu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-10-21|date=2019-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; agrāk to darījis bijušais latviešu tenisists [[Andis Juška]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072018-juska_par_izcilu_treneri_klust_tikai_45_g|title=Juška: &quot;Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados&quot;|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-07-14|last=Norietis|first=Rolands|language=}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā atzīta par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/2017.gada-eiropas-cilveks-latvija-alona-ostapenko.a262407/|title=2017.gada Eiropas cilvēks Latvijā - Aļona Ostapenko|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|1|3||bez}}|date={{dat|2017|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā tika nominēta [[Laureus sporta balva]]i nominācijā 2017. gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

== Karjera ==
2011. gada martā izcīnījusi uzvaru prestižajā Francijas ''Les Petits As'' turnīrā.&lt;ref name=&quot;sporto1&quot; /&gt; Tāpat 2011. gada augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. WTA rangā iekļuvusi 2012. gada aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/10042012-ostapenko_uzvar_un_ieklust_wta_ranga|title=Ostapenko uzvar un iekļūs WTA rangā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Veiksmīgi startējusi jauniešu ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros, 2013. gada Austrālijas atklātajā čempionā juniorēm sasniegusi ceturtdaļfinālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-neizdodas-ieklut-australian-open-junioru-vienspelu-pusfinala.d?id=42998000|title=Ostapenko neizdodas iekļūt 'Australian Open' junioru vienspēļu pusfinālā|date={{dat|2013|1|24||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|24||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2014. gada Vimbldonas čempionātā guva uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-triumfe-vimbldonas-cempionata-meitenu-turnira.d?id=44693168|title=Ostapenko triumfē Vimbldonas čempionāta meiteņu turnīrā|date={{dat|2014|7|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā kopā ar Lietuvas tenisisti Akvili Paražinskaiti izcīnīja bronzas medaļu [[2014. gada Vasaras Jaunatnes Olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/22082014-ostapenko_izcina_bronzas_medalu_olimpiade|title=Ostapenko izcīna bronzas medaļu olimpiādes dubultspēlēs|date={{dat|2014|8|22||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gada septembrī debitējusi WTA turnīros. 2015. gada septembrī iekļuva WTA Kvebekas turnīra finālā, pēc šī sasnieguma pirmoreiz iekļuva vienspēļu ranga pirmajā simtniekā.

Pārstāvēja Latviju {{oss|V=2016|L=L}}, kur izstājās turnīra pirmajā kārtā, zaudējot [[Samanta Stosura|Samantai Stosurai]].

=== 2017. gads ===
[[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko sasniedza trešo kārtu, kas līdz tam bija augstākais viņas sasniegums ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sacensībās. No tālākās cīņas viņu smagā trīs setu mačā (6-4, 0-6, 6—7 &lt;sup&gt;(8—10)&lt;/sup&gt;) izslēdza [[Karolīna Plīškova]]. Aprīlī A. Ostapenko sasniedza WTA turnīra finālu [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonā]]. Ceļā līdz finālam viņa uzveica arī bijušo pasaules pirmo raketi [[Karolīna Vozņacka|Karolīnu Vozņacku]], taču finālā piekāpās [[Darja Kasatkina|Darjai Kasatkinai]].

[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] sportiste kļuva par pirmo Latvijas tenisisti, kas uzvarējusi vai sasniegusi kāda no ''Grand Slam'' turnīriem finālu vienspēlēs. Tāpat viņa ir rangā viszemāk esošā tenisiste, kas sasniegusi Francijas atklātā čempionāta finālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ |title=ON A DAY OF FIRSTS, UNSEEDED OSTAPENKO REACHES FRENCH OPEN FINAL |access-date={{dat|2017|06|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171014075751/http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ }}&lt;/ref&gt; Turnīra finālā viņa uzvarēja [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no [[Rumānija]]s, kļūstot par pirmo neizsēto tenisisti kopš 1933. gada, kas izcīnījusi uzvaru Francijas čempionātā. Uzvara Francijā bija A. Ostapenko karjerā pirmā uzvara WTA tūrē; viņa kļuva par pirmo sievieti kopš 1979. gada, kas pirmo WTA uzvaru gūst ''Grand Slam'' turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/early-lead/wp/2017/06/10/jelena-ostapenko-storms-back-to-stun-simona-halep-for-improbable-french-open-title/|title=Jelena Ostapenko storms back to stun Simona Halep for improbable French Open title|work=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|6|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc uzvaras turnīrā viņa sasniedza 12. vietu vienspēļu rangā.

[[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017. gada Vimbldonas čempionātā]] A. Ostapenko izcīnīja uzvaras pirmajās trīs kārtās, bet pēc tam astotdaļfinālā pārspēja pasaules piekto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]] no [[Ukraina]]s. Ceturtdaļfinālā viņa zaudēja 37 gadus vecajai [[Venusa Viljamsa|Venusai Viljamsai]], kura vēlāk turnīrā sasniedza finālu.

[[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātajā čempionātā]] sasniedza trešo kārtu, kas bija viņas līdzšinējās karjeras augstākais sasniegums šajā turnīrā. 11. septembrī A. Ostapenko pacēlās uz 10. vietu WTA reitingā, kļūstot par pirmo Latvijas tenisisti, kas sasniegusi pirmo desmitnieku.

Septembrī A. Ostapenko [[Seula]]s ''WTA International'' turnīrā, kurā pirmo reizi bija izsēta ar 1. numuru, izcīnīja savu otro [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] titulu karjerā, finālā pārspējot brazīlieti [[Beatriza Adada-Maija|Beatrizu Adadu-Maiju]]&lt;!-- Beatriz Haddad Maia --&gt;.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-seula-izcina-otro-titulu-karjera.d?id=49270143 Ostapenko Seulā izcīna otro titulu karjerā], delfi, {{dat|2017|9|24|SK}}&lt;/ref&gt; Nākamajā WTA turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Uhaņa|Uhaņā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā ar 1-6, 6-3, 6—2 pieveica pasaules pirmo raketi [[Garbinje Mugurusa|Garbinjie Mugurusu]] (pirmā uzvara pār vadošā trijnieka tenisisti karjerā), bet izstājās turnīra pusfinālā. {{dat|2017|10|2||bez}} publicētajā WTA rangā pacēlās uz 8. vietu, par divām pozīcijām uzlabojot savu rekordu,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Ostapenko turpina labot rekordu un sasniedz pasaules ranga astoto vietu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-turpina-labot-rekordu-un-sasniedz-pasaules-ranga-astoto-vietu.a252161/|accessdate={{dat|2017|10|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet vēl pēc nedēļas pacēlās par vēl vienu vietu augstāk. WTA atzina Ostapenko par 2017. gadā visvairāk progresējušāko WTA tūres spēlētāju.

=== 2018. gads ===
2018. gada sezonu A. Ostapenko iesāka jaunā trenera austrālieša Deivida Teilora paspārnē&lt;ref&gt;[http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ Jelena Ostapenko brings David Taylor on as new coach] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181003003341/http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ |date={{dat|2018|10|03||bez}} }} tennis.com&lt;/ref&gt; Ķīnā, ''[[Shenzhen Open]]'' turnīrā, kurā piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā, piekāpjoties [[Kristīna Plīškova|Kristīnai Plīškovai]] (1-6, 4-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko neveiksmīgi sāk 2018. gada sezonu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-neveiksmigi-sak-2018-gada-sezonu.d?id=49602457|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī sezonas otrajā turnīrā A. Ostapenko nepārvarēja turnīra pirmo kārtu: [[Sydney International|Sidnejas ''International'']] piedzīvots zaudējums [[Jekaterina Makarova|Jekaterinai Makarovai]] (6-7&lt;sup&gt;(3—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko arī sezonas otrajā turnīrā nepārvar pirmo kārtu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-ari-sezonas-otraja-turnira-neparvar-pirmo-kartu.d?id=49618435|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko tāpat kā pirms gada sasniedza turnīra trešo kārtu, kur piekāpās [[Anete Kontaveita|Anetei Kontaveitai]] no [[Igaunija]]s. Pēc čempionāta pakāpās uz sesto vietu [[WTA rangs|WTA rangā]]. [[St. Petersburg Ladies' Trophy|Sanktpēterburgas turnīrā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā piekāpās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]] (0-6, 2-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko uzvar tikai divus geimus un izstājas no Sanktpēterburgas turnīra|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-uzvar-tikai-divus-geimus-un-izstajas-no-sanktpeterburgas-turnira.d?id=49706215|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc spēlēm [[Federācijas kauss|Federācijas kausā]], A. Ostapenko piedalījās [[Dubai Tennis Championships|Dubaijas tenisa čempionātā]], kur otrajā kārtā zaudēja [[Jeļena Vesņina|Jeļenai Vesņinai]] (1-6, 6-7&lt;sup&gt;(6—8)&lt;/sup&gt;)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko kļūdām bagātā mačā kapitulē Krievijas tenisistei Vesņinai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-kludam-bagata-maca-kapitule-krievijas-tenisistei-vesninai.d?id=49770545|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Indianvelsas Masters|Indianvelsas ''Masters'']] A. Ostapenko otrajā kārtā pieveica [[Belinda Benčiča|Belindu Benčiču]], bet trešajā kārtā piekāpās [[Petra Martiča|Petrai Martičai]] (3-6, 3-6)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko Indianvelsas WTA turnīra trešajā kārtā piekāpjas horvātietei Martičai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-indianvelsas-wta-turnira-tresaja-karta-piekapjas-horvatietei-marticai.d?id=49829363|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|3|19||bez}} sasniedza piekto vietu WTA rangā, kas ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā.

[[Maiami Masters|Maiami ''Open'']] bija līdz šim veiksmīgākais 2018. gada turnīrs. Tajā A. Ostapenko nokļuva līdz finālam, pieveicot [[Timea Baboša|Timea Babošu]], [[Beatriz Haddad Maia|Beatrizu Adadu-Maju]], revanšējās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]], ceturtdaļfinālā pieveica ranga ceturto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]], pusfinālā pārspēja [[Daniela Kolinsa|Danielu Kolinsu]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču finālā piekāpās [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātā čempionāta]] uzvarētājai [[Slouna Stīvensa|Slounai Stīvensai]] (6-7&lt;sup&gt;(5—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko daudzās kļūdas neļauj triumfēt Maiami 'Premier' turnīrā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-daudzas-kludas-nelauj-triumfet-maiami-premier-turnira.d?id=49895291|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Gadu pēc vēsturiskās uzvaras, piedaloties [[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Francijas atklātajā čempionātā]], A. Ostapenko bija izsēta ar piekto numuru. Tenisiste nespēja aizstāvēt titulu, negaidīti zaudēdama jau sacensību pirmajā kārtā [[Ukraina]]s tenisistei [[Katerina Kozlova|Katerinai Kozlovai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-sensacionali-jau-pirmaja-karta-izstajas-no-french-open.d?id=50067813|title=Ostapenko sensacionāli jau pirmajā kārtā izstājas no 'French open'|last=Strautmanis|first=Uldis|website=Delfi.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 27. maijā}}&lt;/ref&gt; Tāpat bez uzvarām A. Ostapenko palika dubultspēļu (pārī ar [[Jeļena Vesņina|Jeļenu Vesņinu]]) un jaukto dubultspēļu turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-parliecinosi-zaude-francijas-atklataja-cempionata-pirmaja-karta-jauktajas-dubultspeles.a280387/|title=Ostapenko pārliecinoši zaudē Francijas atklātajā čempionātā pirmajā kārtā jauktajās dubultspēlēs|last=|first=|authorlink=|website=lsm.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 31. maijā}}&lt;/ref&gt; Pēc turnīra tenisiste izkrita no WTA ranga pirmā desmitnieka, noslīdot līdz 12. vietai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/11062018-ostapenko_wta_ranga_noslid_uz_12_vietu|title=Ostapenko WTA rangā noslīd uz 12. vietu|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-11|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt; Tenisiste pārtrauca sadarbību ar Deividu Teiloru. Vēlāk, pirms zāliena sezonas, kuru viņa uzsāka Īstbornas turnīrā, viņu trenēt sāka nīderlandietis Glens Šāps, iepriekšējais A. Kontaveitas treneris.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|title=Coaching musical chairs as Schaap joins Team ‘Penko|last=Myles|first=Stephanie|website=TENNIS.LIFE|access-date=2018. gada 27. jūnijā|date=2018.06.22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624191804/http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|archivedate={{dat|2018|06|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Īstbornas turnīrā A. Ostapenko, uzvarot divās spēlēs, iekļuva ceturtdaļfinālā, kurā zaudēja [[Agņeška Radvaņska|Agņeškai Radvaņskai]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/28062018-ostapenko_parak_daudz_kludu_sakave_pret_g|title=Ostapenko pārāk daudz kļūdu sakāvē pret gudro Radvaņsku|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-28|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt;

[[2018. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2018. gada Vimbldonas čempionātā]], kurā bija izsēta ar 12. numuru, A. Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedza pusfinālu, kurā ar rezultātu 3—6, 3—6 piekāpās nākamajai čempionei [[Angelika Kerbere|Angelikai Kerberei]] no [[Vācija]]s. Pa ceļam uz pusfinālu viņa uzvarēja piecus mačus, to skaitā, pārspējot tādas tenisistes kā [[Dominika Cibulkova]] un [[Kirstena Flipkensa]], kuras nekad nebija uzvarējusi. Dubultspēļu turnīrā A. Ostapenko pārī ar amerikānieti [[Kristīna Makheila|Kristīnu Makheilu]] sasniedza trešo kārtu, taču veiksmīgā vienspēļu turnīra dēļ atteicās no turpmākas spēlēšanas šajā kategorijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-cina-par-vimbldonas-pusfinalu-pirmaja-seta-uzvar-cibulkovu-14200956|title=Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedz prestižā Vimbldonas Grand Slam turnīra pusfinālu|publisher=|work=|access-date=2018-07-16|date=2018-07-10|last=LETA|first=}}&lt;/ref&gt;

=== 2019. gads ===
2019. gada pirmo pusi A. Ostapenko aizvadīja nepārliecinoši. Viņa zaudēja pirmajā kārtā [[2019. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]], [[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un [[2019. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]]. Vimbldonā gan viņai izdevās izcils sniegums jaukto dubultspēļu sacensībās, kur kopā ar zviedru veterānu [[Roberts Lindsteds|Robertu Lindstedu]] viņa pirmo reizi karjerā sasniedza finālu.

=== 2022. gads ===
A. Ostapenko februārī uzvarēja 2022. gada [[Dubaija]]s &quot;[[WTA]] 500&quot; sērijas turnīrā, pusfinālā uzvarot [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no Rumānijas, bet finālā Krievijas tenisisti [[Veronika Kudermetova|Veroniku Kudermetovu]].&lt;ref&gt;[https://sports.tvnet.lv/7457523/ostapenko-speles-dubaijas-turnira-finala sports.tvnet.lv] 2022. gada 18. februāris&lt;/ref&gt; [[2022. gada Vimbldonas čempionāts|2022. gada Vimbldonas čempionātā]] viņa sasniedza ceturto kārtu vienspēlēs un pusfinālu dubultspēlēs, spēlējot pārī ar [[Ļudmila Kičenoka|Ļudmilu Kičenoku]] no [[Ukraina]]s (šāds pats sasniegums pārim bija izdevies iepriekš [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]]).

=== 2023. gads ===
[[2023. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2023. gada Austrālijas čempionātā]] viņa sasniedza ceturtdaļfinālu, kas bija augstākais karjeras sasniegums šajā turnīrā (ceturtdaļfinālā piekāpās [[Koko Gofa]]i). 2023. gada jūnijā A. Ostapenko uzvarēja ''Birmingham Classic'' turnīrā uz zāles seguma finālā pārspējot [[Barbora Krejčīkova|Barboru Krejčīkovu]] ar 7—6&lt;small&gt;(10—8)&lt;/small&gt;, 6—4.

[[2023. gada ASV čempionāts tenisā|2023. gada ASV čempionātā]] A. Ostapenko, pārspējot pasules pirmo raketi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]], pirmo reizi karjerā sasniedza ceturtdaļfinālu, kur, tāpat kā Austrālijas čempionātā, zaudēja [[Koko Gofa]]i, kura vēlāk kļuva par čempioni.

=== 2024. gads ===
Sezonu iesāka ar uzvaru Adelaides turnīrā, finālā pārspējot [[Darja Kasatkina|Darju Kasatkinu]]. [[2024. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2024. gada Austrālijas čempionātā]] A. Ostapenko kopā ar savu ierasto partneri [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] sasniedza dubultspēļu finālu, kas ir viņas labākais panākums sieviešu dubultspēlēs. Atgriežoties Eiropā, viņa uzvarēja nākamajā turnīrā Lincā, finālā pārspēdama [[Jekaterina Aleksandrova|Jekaterinu Aleksandrovu]]. Kopā ar Kičenoku uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/06092024-ostapenko_kicenoka_pirmoreiz_izcina_grand |title=Ostapenko/Kičenoka pirmoreiz izcīna &quot;Grand Slam&quot; titulu |date={{dat|2024|9|6|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2026. gads ===
[[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]] Aļona Ostapenko kopā ar salvadorieti Marselo Arevalo uzvarēja jaukto dubultspēļu sacensībās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/09.07.2026-ostapenko-jauktajas-tenisa-dubultspeles-izcina-pirmo-titulu-vimbldona.a654563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ostapenko jauktajās tenisa dubultspēlēs izcīna pirmo titulu Vimbldonā] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ''Grand Slam'' turnīros ==
{{Tenisa apzīmējumi}}

=== Vienspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|3R|3R|1R|2R|1R|3R|QF|3R}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|Q1|1R|W|1R|1R|3R|1R|2R|2R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|2R|1R|QF|SF|1R|NH|3R|4R|2R|QF}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|2R|1R|3R|3R|3R|A|A|1R|QF|1R}}
|}

=== Dubultspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|1R|1R|2R|QF|3R|2R|1R|F}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|A|1R|1R|1R|QF|3R|3R|SF|2R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|A|3R|1R|3R|1R|NH|2R|SF|1R|QF}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|A|2R|1R|1R|QF|A|A|3R|2R|W}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites|espn=sports/tennis/players/profile?playerId=2195}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]]
 | periods    = [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]]
 | pirms      = [[Laura Ikauniece-Admidiņa]]
 | pēc        = [[Anastasija Sevastova]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija 2024 VOS}}
{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}
{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ostapenko, Aļona}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas tenisisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>adc03hg0zaff30nhwnp45cwso5brmgj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493065</id>
      <parentid>4493062</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:39:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 2023. gads */</comment>
      <origin>4493065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28457" sha1="mpud0m3u74c1e3wzc7rwltjoori6bbn" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Aļona Ostapenko
 |                       vārds_orig = 
 |                           attēls = Ostapenko RG22 (4) (52144317609).jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Aļona Ostapenko 2022. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{LAT}}
 |                        residence = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                        datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|8}}
 |                       placebirth = 
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{mērvienība|cm=177}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |title=Arturs Vaiders: Tenisa debesīs mirgo Imantā iedegta zvaigznīte |access-date={{dat|2015|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150328210359/http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |archivedate={{dat|2015|03|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
 |                           weight = {{mērvienība|kg=68}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot; /&gt;
 |                        turnedpro = {{dat|2012|4|23|G|bez}}
 |                          retired = 
 |                            plays = 
 |                 careerprizemoney = {{ASV dolārs|16 922 128}}
 |                            coach = Stass Hmarskis,&lt;br /&gt;[[Jeļena Jakovļeva]]
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 396–253
 |                    singlestitles = 9
 |            highestsinglesranking = 5. ({{dat|2018|3|19|N|bez}})
 |             AustralianOpenresult = QF (2023)
 |                 FrenchOpenresult = '''W''' ([[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]])
 |                  Wimbledonresult = SF ([[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]])
 |                     USOpenresult = QF (2023)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 287–174
 |                    doublestitles = 12
 |            highestdoublesranking = 3. ({{dat|2025|7|14|N|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = F (2024, 2025)
 |          FrenchOpenDoublesresult = SF (2022)
 |           WimbledonDoublesresult = SF (2022)
 |              USOpenDoublesresult = '''W''' (2024)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 17—11
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = QF (2023)
 |            FrenchOpenMixedresult = 1R (2017, 2018, 2023) 
 |             WimbledonMixedresult = F ([[2019. gada Vimbldonas čempionāts|2019]]) 
 |                USOpenMixedresult = QF (2022) 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = 
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
{{MedalCountry     | {{flaga|LVA}} [[Latvija]]}} (LTA)
{{MedalSport       | [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}}
{{MedalCompetition | [[Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls]]}}
{{MedalGold        | [[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011 Trabzona]] | meiteņu vienspēles}}
{{MedalCompetition | [[Vasaras Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze      | [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|Naņdzjina 2014]] | sieviešu dubultspēle}}
}}

'''Aļona''' (oficiāli '''Jeļena''') '''Ostapenko'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |title=Jaunākā visspožākā |publisher=Sporto.lv |accessdate={{dat|2012|9|7||bez}} |quote=Jeļena, kuru biežāk dēvē oficiālajos dokumentos neierakstītajā otrajā vārdā par Aļonu |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110912035253/http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |archivedate={{dat|2011|09|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko Aļona vai Jeļena? Kāds tad īsti ir vārds mūsu tenisa zvaigznei Ostapenko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170611165500/http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko |date={{dat|2017|06|11||bez}} }} kasjauns.lv. &quot;jaunā tenisiste sacensībās tiek pieteikta kā Jeļena Ostapenko, bet ikdienā tiek saukta par Aļonu. (...) pati sportiste aicina sevi dēvēt vārdā, kādu vecāki viņai gribēja dot pēc piedzimšanas, bet nevarēja, jo Aļona nav atrodama latviešu kalendārā.&quot;&lt;/ref&gt; (dzimusi {{dat|1997|6|8}}&lt;ref name=&quot;sporto1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|title=Uz pjedestāla ceļa sākumā|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131227021456/http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|archivedate={{dat|2013|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;) ir [[Latvija]]s [[tenisiste]]. [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātā čempionāta]] vienspēļu turnīra uzvarētāja un [[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018. gada Vimbldonas čempionāta]] pusfināla dalībniece. Augstāko vietu [[WTA rangs|WTA rangā]] (piekto) sasniegusi {{dat|2018|3|19||bez}}; viņas 5. vieta ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. Dubultspēlēs kopā ar Ukrainas tenisisti [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] uzvarējusi [[2024. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2024. gada ASV atklātajā čempionātā]].

Viņu pašlaik trenē Ukrainas speciālists Stass Hmarskis un māte [[Jeļena Jakovļeva]], kas ir arī sportistes pirmā trenere.&lt;ref name=&quot;cīnītāja&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|title=Cīnītāja līdz galam|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140906043118/http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|archivedate={{dat|2014|09|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iepriekš tenisistei ir bijuši vairāki citi treneri, veiksmīgajā 2017. gadā viņu trenēja spāniete [[Anabella Medina Garrigesa]]. Viņu ir trenējusi arī bijusī Francijas tenisiste [[Mariona Bartoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|title=Ostapenko jaunā trenere Bartoli: Mums ir līdzīgi raksturi|website=TVNET Sports|access-date=2019-10-21|date=2019-10-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010061956/https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|archivedate=2019-10-10}}&lt;/ref&gt; Sparingpartnera pienākumus pilda bijušais latviešu tenisists [[Krišjānis Stabiņš]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51019007|title='Viņa nevar mani uzvarēt': Ostapenko pašpārliecinātība izpelnās nosodījumu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-10-21|date=2019-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; agrāk to darījis bijušais latviešu tenisists [[Andis Juška]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072018-juska_par_izcilu_treneri_klust_tikai_45_g|title=Juška: &quot;Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados&quot;|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-07-14|last=Norietis|first=Rolands|language=}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā atzīta par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/2017.gada-eiropas-cilveks-latvija-alona-ostapenko.a262407/|title=2017.gada Eiropas cilvēks Latvijā - Aļona Ostapenko|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|1|3||bez}}|date={{dat|2017|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā tika nominēta [[Laureus sporta balva]]i nominācijā 2017. gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

== Karjera ==
2011. gada martā izcīnījusi uzvaru prestižajā Francijas ''Les Petits As'' turnīrā.&lt;ref name=&quot;sporto1&quot; /&gt; Tāpat 2011. gada augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. WTA rangā iekļuvusi 2012. gada aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/10042012-ostapenko_uzvar_un_ieklust_wta_ranga|title=Ostapenko uzvar un iekļūs WTA rangā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Veiksmīgi startējusi jauniešu ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros, 2013. gada Austrālijas atklātajā čempionā juniorēm sasniegusi ceturtdaļfinālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-neizdodas-ieklut-australian-open-junioru-vienspelu-pusfinala.d?id=42998000|title=Ostapenko neizdodas iekļūt 'Australian Open' junioru vienspēļu pusfinālā|date={{dat|2013|1|24||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|24||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2014. gada Vimbldonas čempionātā guva uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-triumfe-vimbldonas-cempionata-meitenu-turnira.d?id=44693168|title=Ostapenko triumfē Vimbldonas čempionāta meiteņu turnīrā|date={{dat|2014|7|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā kopā ar Lietuvas tenisisti Akvili Paražinskaiti izcīnīja bronzas medaļu [[2014. gada Vasaras Jaunatnes Olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/22082014-ostapenko_izcina_bronzas_medalu_olimpiade|title=Ostapenko izcīna bronzas medaļu olimpiādes dubultspēlēs|date={{dat|2014|8|22||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gada septembrī debitējusi WTA turnīros. 2015. gada septembrī iekļuva WTA Kvebekas turnīra finālā, pēc šī sasnieguma pirmoreiz iekļuva vienspēļu ranga pirmajā simtniekā.

Pārstāvēja Latviju {{oss|V=2016|L=L}}, kur izstājās turnīra pirmajā kārtā, zaudējot [[Samanta Stosura|Samantai Stosurai]].

=== 2017. gads ===
[[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko sasniedza trešo kārtu, kas līdz tam bija augstākais viņas sasniegums ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sacensībās. No tālākās cīņas viņu smagā trīs setu mačā (6-4, 0-6, 6—7 &lt;sup&gt;(8—10)&lt;/sup&gt;) izslēdza [[Karolīna Plīškova]]. Aprīlī A. Ostapenko sasniedza WTA turnīra finālu [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonā]]. Ceļā līdz finālam viņa uzveica arī bijušo pasaules pirmo raketi [[Karolīna Vozņacka|Karolīnu Vozņacku]], taču finālā piekāpās [[Darja Kasatkina|Darjai Kasatkinai]].

[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] sportiste kļuva par pirmo Latvijas tenisisti, kas uzvarējusi vai sasniegusi kāda no ''Grand Slam'' turnīriem finālu vienspēlēs. Tāpat viņa ir rangā viszemāk esošā tenisiste, kas sasniegusi Francijas atklātā čempionāta finālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ |title=ON A DAY OF FIRSTS, UNSEEDED OSTAPENKO REACHES FRENCH OPEN FINAL |access-date={{dat|2017|06|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171014075751/http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ }}&lt;/ref&gt; Turnīra finālā viņa uzvarēja [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no [[Rumānija]]s, kļūstot par pirmo neizsēto tenisisti kopš 1933. gada, kas izcīnījusi uzvaru Francijas čempionātā. Uzvara Francijā bija A. Ostapenko karjerā pirmā uzvara WTA tūrē; viņa kļuva par pirmo sievieti kopš 1979. gada, kas pirmo WTA uzvaru gūst ''Grand Slam'' turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/early-lead/wp/2017/06/10/jelena-ostapenko-storms-back-to-stun-simona-halep-for-improbable-french-open-title/|title=Jelena Ostapenko storms back to stun Simona Halep for improbable French Open title|work=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|6|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc uzvaras turnīrā viņa sasniedza 12. vietu vienspēļu rangā.

[[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017. gada Vimbldonas čempionātā]] A. Ostapenko izcīnīja uzvaras pirmajās trīs kārtās, bet pēc tam astotdaļfinālā pārspēja pasaules piekto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]] no [[Ukraina]]s. Ceturtdaļfinālā viņa zaudēja 37 gadus vecajai [[Venusa Viljamsa|Venusai Viljamsai]], kura vēlāk turnīrā sasniedza finālu.

[[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātajā čempionātā]] sasniedza trešo kārtu, kas bija viņas līdzšinējās karjeras augstākais sasniegums šajā turnīrā. 11. septembrī A. Ostapenko pacēlās uz 10. vietu WTA reitingā, kļūstot par pirmo Latvijas tenisisti, kas sasniegusi pirmo desmitnieku.

Septembrī A. Ostapenko [[Seula]]s ''WTA International'' turnīrā, kurā pirmo reizi bija izsēta ar 1. numuru, izcīnīja savu otro [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] titulu karjerā, finālā pārspējot brazīlieti [[Beatriza Adada-Maija|Beatrizu Adadu-Maiju]]&lt;!-- Beatriz Haddad Maia --&gt;.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-seula-izcina-otro-titulu-karjera.d?id=49270143 Ostapenko Seulā izcīna otro titulu karjerā], delfi, {{dat|2017|9|24|SK}}&lt;/ref&gt; Nākamajā WTA turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Uhaņa|Uhaņā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā ar 1-6, 6-3, 6—2 pieveica pasaules pirmo raketi [[Garbinje Mugurusa|Garbinjie Mugurusu]] (pirmā uzvara pār vadošā trijnieka tenisisti karjerā), bet izstājās turnīra pusfinālā. {{dat|2017|10|2||bez}} publicētajā WTA rangā pacēlās uz 8. vietu, par divām pozīcijām uzlabojot savu rekordu,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Ostapenko turpina labot rekordu un sasniedz pasaules ranga astoto vietu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-turpina-labot-rekordu-un-sasniedz-pasaules-ranga-astoto-vietu.a252161/|accessdate={{dat|2017|10|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet vēl pēc nedēļas pacēlās par vēl vienu vietu augstāk. WTA atzina Ostapenko par 2017. gadā visvairāk progresējušāko WTA tūres spēlētāju.

=== 2018. gads ===
2018. gada sezonu A. Ostapenko iesāka jaunā trenera austrālieša Deivida Teilora paspārnē&lt;ref&gt;[http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ Jelena Ostapenko brings David Taylor on as new coach] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181003003341/http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ |date={{dat|2018|10|03||bez}} }} tennis.com&lt;/ref&gt; Ķīnā, ''[[Shenzhen Open]]'' turnīrā, kurā piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā, piekāpjoties [[Kristīna Plīškova|Kristīnai Plīškovai]] (1-6, 4-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko neveiksmīgi sāk 2018. gada sezonu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-neveiksmigi-sak-2018-gada-sezonu.d?id=49602457|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī sezonas otrajā turnīrā A. Ostapenko nepārvarēja turnīra pirmo kārtu: [[Sydney International|Sidnejas ''International'']] piedzīvots zaudējums [[Jekaterina Makarova|Jekaterinai Makarovai]] (6-7&lt;sup&gt;(3—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko arī sezonas otrajā turnīrā nepārvar pirmo kārtu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-ari-sezonas-otraja-turnira-neparvar-pirmo-kartu.d?id=49618435|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko tāpat kā pirms gada sasniedza turnīra trešo kārtu, kur piekāpās [[Anete Kontaveita|Anetei Kontaveitai]] no [[Igaunija]]s. Pēc čempionāta pakāpās uz sesto vietu [[WTA rangs|WTA rangā]]. [[St. Petersburg Ladies' Trophy|Sanktpēterburgas turnīrā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā piekāpās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]] (0-6, 2-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko uzvar tikai divus geimus un izstājas no Sanktpēterburgas turnīra|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-uzvar-tikai-divus-geimus-un-izstajas-no-sanktpeterburgas-turnira.d?id=49706215|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc spēlēm [[Federācijas kauss|Federācijas kausā]], A. Ostapenko piedalījās [[Dubai Tennis Championships|Dubaijas tenisa čempionātā]], kur otrajā kārtā zaudēja [[Jeļena Vesņina|Jeļenai Vesņinai]] (1-6, 6-7&lt;sup&gt;(6—8)&lt;/sup&gt;)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko kļūdām bagātā mačā kapitulē Krievijas tenisistei Vesņinai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-kludam-bagata-maca-kapitule-krievijas-tenisistei-vesninai.d?id=49770545|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Indianvelsas Masters|Indianvelsas ''Masters'']] A. Ostapenko otrajā kārtā pieveica [[Belinda Benčiča|Belindu Benčiču]], bet trešajā kārtā piekāpās [[Petra Martiča|Petrai Martičai]] (3-6, 3-6)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko Indianvelsas WTA turnīra trešajā kārtā piekāpjas horvātietei Martičai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-indianvelsas-wta-turnira-tresaja-karta-piekapjas-horvatietei-marticai.d?id=49829363|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|3|19||bez}} sasniedza piekto vietu WTA rangā, kas ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā.

[[Maiami Masters|Maiami ''Open'']] bija līdz šim veiksmīgākais 2018. gada turnīrs. Tajā A. Ostapenko nokļuva līdz finālam, pieveicot [[Timea Baboša|Timea Babošu]], [[Beatriz Haddad Maia|Beatrizu Adadu-Maju]], revanšējās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]], ceturtdaļfinālā pieveica ranga ceturto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]], pusfinālā pārspēja [[Daniela Kolinsa|Danielu Kolinsu]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču finālā piekāpās [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātā čempionāta]] uzvarētājai [[Slouna Stīvensa|Slounai Stīvensai]] (6-7&lt;sup&gt;(5—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko daudzās kļūdas neļauj triumfēt Maiami 'Premier' turnīrā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-daudzas-kludas-nelauj-triumfet-maiami-premier-turnira.d?id=49895291|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Gadu pēc vēsturiskās uzvaras, piedaloties [[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Francijas atklātajā čempionātā]], A. Ostapenko bija izsēta ar piekto numuru. Tenisiste nespēja aizstāvēt titulu, negaidīti zaudēdama jau sacensību pirmajā kārtā [[Ukraina]]s tenisistei [[Katerina Kozlova|Katerinai Kozlovai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-sensacionali-jau-pirmaja-karta-izstajas-no-french-open.d?id=50067813|title=Ostapenko sensacionāli jau pirmajā kārtā izstājas no 'French open'|last=Strautmanis|first=Uldis|website=Delfi.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 27. maijā}}&lt;/ref&gt; Tāpat bez uzvarām A. Ostapenko palika dubultspēļu (pārī ar [[Jeļena Vesņina|Jeļenu Vesņinu]]) un jaukto dubultspēļu turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-parliecinosi-zaude-francijas-atklataja-cempionata-pirmaja-karta-jauktajas-dubultspeles.a280387/|title=Ostapenko pārliecinoši zaudē Francijas atklātajā čempionātā pirmajā kārtā jauktajās dubultspēlēs|last=|first=|authorlink=|website=lsm.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 31. maijā}}&lt;/ref&gt; Pēc turnīra tenisiste izkrita no WTA ranga pirmā desmitnieka, noslīdot līdz 12. vietai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/11062018-ostapenko_wta_ranga_noslid_uz_12_vietu|title=Ostapenko WTA rangā noslīd uz 12. vietu|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-11|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt; Tenisiste pārtrauca sadarbību ar Deividu Teiloru. Vēlāk, pirms zāliena sezonas, kuru viņa uzsāka Īstbornas turnīrā, viņu trenēt sāka nīderlandietis Glens Šāps, iepriekšējais A. Kontaveitas treneris.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|title=Coaching musical chairs as Schaap joins Team ‘Penko|last=Myles|first=Stephanie|website=TENNIS.LIFE|access-date=2018. gada 27. jūnijā|date=2018.06.22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624191804/http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|archivedate={{dat|2018|06|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Īstbornas turnīrā A. Ostapenko, uzvarot divās spēlēs, iekļuva ceturtdaļfinālā, kurā zaudēja [[Agņeška Radvaņska|Agņeškai Radvaņskai]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/28062018-ostapenko_parak_daudz_kludu_sakave_pret_g|title=Ostapenko pārāk daudz kļūdu sakāvē pret gudro Radvaņsku|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-28|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt;

[[2018. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2018. gada Vimbldonas čempionātā]], kurā bija izsēta ar 12. numuru, A. Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedza pusfinālu, kurā ar rezultātu 3—6, 3—6 piekāpās nākamajai čempionei [[Angelika Kerbere|Angelikai Kerberei]] no [[Vācija]]s. Pa ceļam uz pusfinālu viņa uzvarēja piecus mačus, to skaitā, pārspējot tādas tenisistes kā [[Dominika Cibulkova]] un [[Kirstena Flipkensa]], kuras nekad nebija uzvarējusi. Dubultspēļu turnīrā A. Ostapenko pārī ar amerikānieti [[Kristīna Makheila|Kristīnu Makheilu]] sasniedza trešo kārtu, taču veiksmīgā vienspēļu turnīra dēļ atteicās no turpmākas spēlēšanas šajā kategorijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-cina-par-vimbldonas-pusfinalu-pirmaja-seta-uzvar-cibulkovu-14200956|title=Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedz prestižā Vimbldonas Grand Slam turnīra pusfinālu|publisher=|work=|access-date=2018-07-16|date=2018-07-10|last=LETA|first=}}&lt;/ref&gt;

=== 2019. gads ===
2019. gada pirmo pusi A. Ostapenko aizvadīja nepārliecinoši. Viņa zaudēja pirmajā kārtā [[2019. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]], [[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un [[2019. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]]. Vimbldonā gan viņai izdevās izcils sniegums jaukto dubultspēļu sacensībās, kur kopā ar zviedru veterānu [[Roberts Lindsteds|Robertu Lindstedu]] viņa pirmo reizi karjerā sasniedza finālu.

=== 2022. gads ===
A. Ostapenko februārī uzvarēja 2022. gada [[Dubaija]]s &quot;[[WTA]] 500&quot; sērijas turnīrā, pusfinālā uzvarot [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no Rumānijas, bet finālā Krievijas tenisisti [[Veronika Kudermetova|Veroniku Kudermetovu]].&lt;ref&gt;[https://sports.tvnet.lv/7457523/ostapenko-speles-dubaijas-turnira-finala sports.tvnet.lv] 2022. gada 18. februāris&lt;/ref&gt; [[2022. gada Vimbldonas čempionāts|2022. gada Vimbldonas čempionātā]] viņa sasniedza ceturto kārtu vienspēlēs un pusfinālu dubultspēlēs, spēlējot pārī ar [[Ļudmila Kičenoka|Ļudmilu Kičenoku]] no [[Ukraina]]s (šāds pats sasniegums pārim bija izdevies iepriekš [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]]).

=== 2023. gads ===
[[2023. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2023. gada Austrālijas čempionātā]] viņa sasniedza ceturtdaļfinālu, kas bija augstākais karjeras sasniegums šajā turnīrā (ceturtdaļfinālā piekāpās [[Koko Gofa]]i). 2023. gada jūnijā A. Ostapenko uzvarēja ''Birmingham Classic'' turnīrā uz zāles seguma finālā pārspējot [[Barbora Krejčīkova|Barboru Krejčīkovu]] ar 7—6&lt;small&gt;(10—8)&lt;/small&gt;, 6—4.

[[2023. gada ASV čempionāts tenisā|2023. gada ASV čempionātā]] A. Ostapenko, pārspējot pasaules pirmo raketi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]], pirmo reizi karjerā sasniedza ceturtdaļfinālu, kur, tāpat kā Austrālijas čempionātā, zaudēja [[Koko Gofa]]i, kura vēlāk kļuva par čempioni.

=== 2024. gads ===
Sezonu iesāka ar uzvaru Adelaides turnīrā, finālā pārspējot [[Darja Kasatkina|Darju Kasatkinu]]. [[2024. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2024. gada Austrālijas čempionātā]] A. Ostapenko kopā ar savu ierasto partneri [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] sasniedza dubultspēļu finālu, kas ir viņas labākais panākums sieviešu dubultspēlēs. Atgriežoties Eiropā, viņa uzvarēja nākamajā turnīrā Lincā, finālā pārspēdama [[Jekaterina Aleksandrova|Jekaterinu Aleksandrovu]]. Kopā ar Kičenoku uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/06092024-ostapenko_kicenoka_pirmoreiz_izcina_grand |title=Ostapenko/Kičenoka pirmoreiz izcīna &quot;Grand Slam&quot; titulu |date={{dat|2024|9|6|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2026. gads ===
[[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]] Aļona Ostapenko kopā ar salvadorieti Marselo Arevalo uzvarēja jaukto dubultspēļu sacensībās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/09.07.2026-ostapenko-jauktajas-tenisa-dubultspeles-izcina-pirmo-titulu-vimbldona.a654563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ostapenko jauktajās tenisa dubultspēlēs izcīna pirmo titulu Vimbldonā] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ''Grand Slam'' turnīros ==
{{Tenisa apzīmējumi}}

=== Vienspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|3R|3R|1R|2R|1R|3R|QF|3R}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|Q1|1R|W|1R|1R|3R|1R|2R|2R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|2R|1R|QF|SF|1R|NH|3R|4R|2R|QF}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|2R|1R|3R|3R|3R|A|A|1R|QF|1R}}
|}

=== Dubultspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|1R|1R|2R|QF|3R|2R|1R|F}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|A|1R|1R|1R|QF|3R|3R|SF|2R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|A|3R|1R|3R|1R|NH|2R|SF|1R|QF}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|A|2R|1R|1R|QF|A|A|3R|2R|W}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites|espn=sports/tennis/players/profile?playerId=2195}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]]
 | periods    = [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]]
 | pirms      = [[Laura Ikauniece-Admidiņa]]
 | pēc        = [[Anastasija Sevastova]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija 2024 VOS}}
{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}
{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ostapenko, Aļona}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas tenisisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>mpud0m3u74c1e3wzc7rwltjoori6bbn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493066</id>
      <parentid>4493065</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:46:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vienspēles */ atj</comment>
      <origin>4493066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28490" sha1="emukalx40x3253dx1a4i1x0f1yo1qxu" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Aļona Ostapenko
 |                       vārds_orig = 
 |                           attēls = Ostapenko RG22 (4) (52144317609).jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Aļona Ostapenko 2022. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{LAT}}
 |                        residence = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                        datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|8}}
 |                       placebirth = 
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{mērvienība|cm=177}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |title=Arturs Vaiders: Tenisa debesīs mirgo Imantā iedegta zvaigznīte |access-date={{dat|2015|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150328210359/http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |archivedate={{dat|2015|03|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
 |                           weight = {{mērvienība|kg=68}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot; /&gt;
 |                        turnedpro = {{dat|2012|4|23|G|bez}}
 |                          retired = 
 |                            plays = 
 |                 careerprizemoney = {{ASV dolārs|16 922 128}}
 |                            coach = Stass Hmarskis,&lt;br /&gt;[[Jeļena Jakovļeva]]
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 396–253
 |                    singlestitles = 9
 |            highestsinglesranking = 5. ({{dat|2018|3|19|N|bez}})
 |             AustralianOpenresult = QF (2023)
 |                 FrenchOpenresult = '''W''' ([[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]])
 |                  Wimbledonresult = SF ([[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]])
 |                     USOpenresult = QF (2023)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 287–174
 |                    doublestitles = 12
 |            highestdoublesranking = 3. ({{dat|2025|7|14|N|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = F (2024, 2025)
 |          FrenchOpenDoublesresult = SF (2022)
 |           WimbledonDoublesresult = SF (2022)
 |              USOpenDoublesresult = '''W''' (2024)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 17—11
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = QF (2023)
 |            FrenchOpenMixedresult = 1R (2017, 2018, 2023) 
 |             WimbledonMixedresult = F ([[2019. gada Vimbldonas čempionāts|2019]]) 
 |                USOpenMixedresult = QF (2022) 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = 
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
{{MedalCountry     | {{flaga|LVA}} [[Latvija]]}} (LTA)
{{MedalSport       | [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}}
{{MedalCompetition | [[Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls]]}}
{{MedalGold        | [[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011 Trabzona]] | meiteņu vienspēles}}
{{MedalCompetition | [[Vasaras Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze      | [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|Naņdzjina 2014]] | sieviešu dubultspēle}}
}}

'''Aļona''' (oficiāli '''Jeļena''') '''Ostapenko'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |title=Jaunākā visspožākā |publisher=Sporto.lv |accessdate={{dat|2012|9|7||bez}} |quote=Jeļena, kuru biežāk dēvē oficiālajos dokumentos neierakstītajā otrajā vārdā par Aļonu |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110912035253/http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |archivedate={{dat|2011|09|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko Aļona vai Jeļena? Kāds tad īsti ir vārds mūsu tenisa zvaigznei Ostapenko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170611165500/http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko |date={{dat|2017|06|11||bez}} }} kasjauns.lv. &quot;jaunā tenisiste sacensībās tiek pieteikta kā Jeļena Ostapenko, bet ikdienā tiek saukta par Aļonu. (...) pati sportiste aicina sevi dēvēt vārdā, kādu vecāki viņai gribēja dot pēc piedzimšanas, bet nevarēja, jo Aļona nav atrodama latviešu kalendārā.&quot;&lt;/ref&gt; (dzimusi {{dat|1997|6|8}}&lt;ref name=&quot;sporto1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|title=Uz pjedestāla ceļa sākumā|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131227021456/http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|archivedate={{dat|2013|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;) ir [[Latvija]]s [[tenisiste]]. [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātā čempionāta]] vienspēļu turnīra uzvarētāja un [[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018. gada Vimbldonas čempionāta]] pusfināla dalībniece. Augstāko vietu [[WTA rangs|WTA rangā]] (piekto) sasniegusi {{dat|2018|3|19||bez}}; viņas 5. vieta ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. Dubultspēlēs kopā ar Ukrainas tenisisti [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] uzvarējusi [[2024. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2024. gada ASV atklātajā čempionātā]].

Viņu pašlaik trenē Ukrainas speciālists Stass Hmarskis un māte [[Jeļena Jakovļeva]], kas ir arī sportistes pirmā trenere.&lt;ref name=&quot;cīnītāja&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|title=Cīnītāja līdz galam|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140906043118/http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|archivedate={{dat|2014|09|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iepriekš tenisistei ir bijuši vairāki citi treneri, veiksmīgajā 2017. gadā viņu trenēja spāniete [[Anabella Medina Garrigesa]]. Viņu ir trenējusi arī bijusī Francijas tenisiste [[Mariona Bartoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|title=Ostapenko jaunā trenere Bartoli: Mums ir līdzīgi raksturi|website=TVNET Sports|access-date=2019-10-21|date=2019-10-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010061956/https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|archivedate=2019-10-10}}&lt;/ref&gt; Sparingpartnera pienākumus pilda bijušais latviešu tenisists [[Krišjānis Stabiņš]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51019007|title='Viņa nevar mani uzvarēt': Ostapenko pašpārliecinātība izpelnās nosodījumu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-10-21|date=2019-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; agrāk to darījis bijušais latviešu tenisists [[Andis Juška]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072018-juska_par_izcilu_treneri_klust_tikai_45_g|title=Juška: &quot;Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados&quot;|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-07-14|last=Norietis|first=Rolands|language=}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā atzīta par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/2017.gada-eiropas-cilveks-latvija-alona-ostapenko.a262407/|title=2017.gada Eiropas cilvēks Latvijā - Aļona Ostapenko|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|1|3||bez}}|date={{dat|2017|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā tika nominēta [[Laureus sporta balva]]i nominācijā 2017. gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

== Karjera ==
2011. gada martā izcīnījusi uzvaru prestižajā Francijas ''Les Petits As'' turnīrā.&lt;ref name=&quot;sporto1&quot; /&gt; Tāpat 2011. gada augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. WTA rangā iekļuvusi 2012. gada aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/10042012-ostapenko_uzvar_un_ieklust_wta_ranga|title=Ostapenko uzvar un iekļūs WTA rangā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Veiksmīgi startējusi jauniešu ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros, 2013. gada Austrālijas atklātajā čempionā juniorēm sasniegusi ceturtdaļfinālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-neizdodas-ieklut-australian-open-junioru-vienspelu-pusfinala.d?id=42998000|title=Ostapenko neizdodas iekļūt 'Australian Open' junioru vienspēļu pusfinālā|date={{dat|2013|1|24||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|24||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2014. gada Vimbldonas čempionātā guva uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-triumfe-vimbldonas-cempionata-meitenu-turnira.d?id=44693168|title=Ostapenko triumfē Vimbldonas čempionāta meiteņu turnīrā|date={{dat|2014|7|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā kopā ar Lietuvas tenisisti Akvili Paražinskaiti izcīnīja bronzas medaļu [[2014. gada Vasaras Jaunatnes Olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/22082014-ostapenko_izcina_bronzas_medalu_olimpiade|title=Ostapenko izcīna bronzas medaļu olimpiādes dubultspēlēs|date={{dat|2014|8|22||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gada septembrī debitējusi WTA turnīros. 2015. gada septembrī iekļuva WTA Kvebekas turnīra finālā, pēc šī sasnieguma pirmoreiz iekļuva vienspēļu ranga pirmajā simtniekā.

Pārstāvēja Latviju {{oss|V=2016|L=L}}, kur izstājās turnīra pirmajā kārtā, zaudējot [[Samanta Stosura|Samantai Stosurai]].

=== 2017. gads ===
[[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko sasniedza trešo kārtu, kas līdz tam bija augstākais viņas sasniegums ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sacensībās. No tālākās cīņas viņu smagā trīs setu mačā (6-4, 0-6, 6—7 &lt;sup&gt;(8—10)&lt;/sup&gt;) izslēdza [[Karolīna Plīškova]]. Aprīlī A. Ostapenko sasniedza WTA turnīra finālu [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonā]]. Ceļā līdz finālam viņa uzveica arī bijušo pasaules pirmo raketi [[Karolīna Vozņacka|Karolīnu Vozņacku]], taču finālā piekāpās [[Darja Kasatkina|Darjai Kasatkinai]].

[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] sportiste kļuva par pirmo Latvijas tenisisti, kas uzvarējusi vai sasniegusi kāda no ''Grand Slam'' turnīriem finālu vienspēlēs. Tāpat viņa ir rangā viszemāk esošā tenisiste, kas sasniegusi Francijas atklātā čempionāta finālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ |title=ON A DAY OF FIRSTS, UNSEEDED OSTAPENKO REACHES FRENCH OPEN FINAL |access-date={{dat|2017|06|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171014075751/http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ }}&lt;/ref&gt; Turnīra finālā viņa uzvarēja [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no [[Rumānija]]s, kļūstot par pirmo neizsēto tenisisti kopš 1933. gada, kas izcīnījusi uzvaru Francijas čempionātā. Uzvara Francijā bija A. Ostapenko karjerā pirmā uzvara WTA tūrē; viņa kļuva par pirmo sievieti kopš 1979. gada, kas pirmo WTA uzvaru gūst ''Grand Slam'' turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/early-lead/wp/2017/06/10/jelena-ostapenko-storms-back-to-stun-simona-halep-for-improbable-french-open-title/|title=Jelena Ostapenko storms back to stun Simona Halep for improbable French Open title|work=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|6|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc uzvaras turnīrā viņa sasniedza 12. vietu vienspēļu rangā.

[[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017. gada Vimbldonas čempionātā]] A. Ostapenko izcīnīja uzvaras pirmajās trīs kārtās, bet pēc tam astotdaļfinālā pārspēja pasaules piekto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]] no [[Ukraina]]s. Ceturtdaļfinālā viņa zaudēja 37 gadus vecajai [[Venusa Viljamsa|Venusai Viljamsai]], kura vēlāk turnīrā sasniedza finālu.

[[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātajā čempionātā]] sasniedza trešo kārtu, kas bija viņas līdzšinējās karjeras augstākais sasniegums šajā turnīrā. 11. septembrī A. Ostapenko pacēlās uz 10. vietu WTA reitingā, kļūstot par pirmo Latvijas tenisisti, kas sasniegusi pirmo desmitnieku.

Septembrī A. Ostapenko [[Seula]]s ''WTA International'' turnīrā, kurā pirmo reizi bija izsēta ar 1. numuru, izcīnīja savu otro [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] titulu karjerā, finālā pārspējot brazīlieti [[Beatriza Adada-Maija|Beatrizu Adadu-Maiju]]&lt;!-- Beatriz Haddad Maia --&gt;.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-seula-izcina-otro-titulu-karjera.d?id=49270143 Ostapenko Seulā izcīna otro titulu karjerā], delfi, {{dat|2017|9|24|SK}}&lt;/ref&gt; Nākamajā WTA turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Uhaņa|Uhaņā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā ar 1-6, 6-3, 6—2 pieveica pasaules pirmo raketi [[Garbinje Mugurusa|Garbinjie Mugurusu]] (pirmā uzvara pār vadošā trijnieka tenisisti karjerā), bet izstājās turnīra pusfinālā. {{dat|2017|10|2||bez}} publicētajā WTA rangā pacēlās uz 8. vietu, par divām pozīcijām uzlabojot savu rekordu,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Ostapenko turpina labot rekordu un sasniedz pasaules ranga astoto vietu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-turpina-labot-rekordu-un-sasniedz-pasaules-ranga-astoto-vietu.a252161/|accessdate={{dat|2017|10|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet vēl pēc nedēļas pacēlās par vēl vienu vietu augstāk. WTA atzina Ostapenko par 2017. gadā visvairāk progresējušāko WTA tūres spēlētāju.

=== 2018. gads ===
2018. gada sezonu A. Ostapenko iesāka jaunā trenera austrālieša Deivida Teilora paspārnē&lt;ref&gt;[http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ Jelena Ostapenko brings David Taylor on as new coach] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181003003341/http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ |date={{dat|2018|10|03||bez}} }} tennis.com&lt;/ref&gt; Ķīnā, ''[[Shenzhen Open]]'' turnīrā, kurā piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā, piekāpjoties [[Kristīna Plīškova|Kristīnai Plīškovai]] (1-6, 4-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko neveiksmīgi sāk 2018. gada sezonu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-neveiksmigi-sak-2018-gada-sezonu.d?id=49602457|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī sezonas otrajā turnīrā A. Ostapenko nepārvarēja turnīra pirmo kārtu: [[Sydney International|Sidnejas ''International'']] piedzīvots zaudējums [[Jekaterina Makarova|Jekaterinai Makarovai]] (6-7&lt;sup&gt;(3—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko arī sezonas otrajā turnīrā nepārvar pirmo kārtu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-ari-sezonas-otraja-turnira-neparvar-pirmo-kartu.d?id=49618435|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko tāpat kā pirms gada sasniedza turnīra trešo kārtu, kur piekāpās [[Anete Kontaveita|Anetei Kontaveitai]] no [[Igaunija]]s. Pēc čempionāta pakāpās uz sesto vietu [[WTA rangs|WTA rangā]]. [[St. Petersburg Ladies' Trophy|Sanktpēterburgas turnīrā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā piekāpās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]] (0-6, 2-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko uzvar tikai divus geimus un izstājas no Sanktpēterburgas turnīra|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-uzvar-tikai-divus-geimus-un-izstajas-no-sanktpeterburgas-turnira.d?id=49706215|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc spēlēm [[Federācijas kauss|Federācijas kausā]], A. Ostapenko piedalījās [[Dubai Tennis Championships|Dubaijas tenisa čempionātā]], kur otrajā kārtā zaudēja [[Jeļena Vesņina|Jeļenai Vesņinai]] (1-6, 6-7&lt;sup&gt;(6—8)&lt;/sup&gt;)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko kļūdām bagātā mačā kapitulē Krievijas tenisistei Vesņinai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-kludam-bagata-maca-kapitule-krievijas-tenisistei-vesninai.d?id=49770545|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Indianvelsas Masters|Indianvelsas ''Masters'']] A. Ostapenko otrajā kārtā pieveica [[Belinda Benčiča|Belindu Benčiču]], bet trešajā kārtā piekāpās [[Petra Martiča|Petrai Martičai]] (3-6, 3-6)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko Indianvelsas WTA turnīra trešajā kārtā piekāpjas horvātietei Martičai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-indianvelsas-wta-turnira-tresaja-karta-piekapjas-horvatietei-marticai.d?id=49829363|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|3|19||bez}} sasniedza piekto vietu WTA rangā, kas ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā.

[[Maiami Masters|Maiami ''Open'']] bija līdz šim veiksmīgākais 2018. gada turnīrs. Tajā A. Ostapenko nokļuva līdz finālam, pieveicot [[Timea Baboša|Timea Babošu]], [[Beatriz Haddad Maia|Beatrizu Adadu-Maju]], revanšējās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]], ceturtdaļfinālā pieveica ranga ceturto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]], pusfinālā pārspēja [[Daniela Kolinsa|Danielu Kolinsu]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču finālā piekāpās [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātā čempionāta]] uzvarētājai [[Slouna Stīvensa|Slounai Stīvensai]] (6-7&lt;sup&gt;(5—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko daudzās kļūdas neļauj triumfēt Maiami 'Premier' turnīrā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-daudzas-kludas-nelauj-triumfet-maiami-premier-turnira.d?id=49895291|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Gadu pēc vēsturiskās uzvaras, piedaloties [[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Francijas atklātajā čempionātā]], A. Ostapenko bija izsēta ar piekto numuru. Tenisiste nespēja aizstāvēt titulu, negaidīti zaudēdama jau sacensību pirmajā kārtā [[Ukraina]]s tenisistei [[Katerina Kozlova|Katerinai Kozlovai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-sensacionali-jau-pirmaja-karta-izstajas-no-french-open.d?id=50067813|title=Ostapenko sensacionāli jau pirmajā kārtā izstājas no 'French open'|last=Strautmanis|first=Uldis|website=Delfi.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 27. maijā}}&lt;/ref&gt; Tāpat bez uzvarām A. Ostapenko palika dubultspēļu (pārī ar [[Jeļena Vesņina|Jeļenu Vesņinu]]) un jaukto dubultspēļu turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-parliecinosi-zaude-francijas-atklataja-cempionata-pirmaja-karta-jauktajas-dubultspeles.a280387/|title=Ostapenko pārliecinoši zaudē Francijas atklātajā čempionātā pirmajā kārtā jauktajās dubultspēlēs|last=|first=|authorlink=|website=lsm.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 31. maijā}}&lt;/ref&gt; Pēc turnīra tenisiste izkrita no WTA ranga pirmā desmitnieka, noslīdot līdz 12. vietai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/11062018-ostapenko_wta_ranga_noslid_uz_12_vietu|title=Ostapenko WTA rangā noslīd uz 12. vietu|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-11|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt; Tenisiste pārtrauca sadarbību ar Deividu Teiloru. Vēlāk, pirms zāliena sezonas, kuru viņa uzsāka Īstbornas turnīrā, viņu trenēt sāka nīderlandietis Glens Šāps, iepriekšējais A. Kontaveitas treneris.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|title=Coaching musical chairs as Schaap joins Team ‘Penko|last=Myles|first=Stephanie|website=TENNIS.LIFE|access-date=2018. gada 27. jūnijā|date=2018.06.22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624191804/http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|archivedate={{dat|2018|06|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Īstbornas turnīrā A. Ostapenko, uzvarot divās spēlēs, iekļuva ceturtdaļfinālā, kurā zaudēja [[Agņeška Radvaņska|Agņeškai Radvaņskai]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/28062018-ostapenko_parak_daudz_kludu_sakave_pret_g|title=Ostapenko pārāk daudz kļūdu sakāvē pret gudro Radvaņsku|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-28|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt;

[[2018. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2018. gada Vimbldonas čempionātā]], kurā bija izsēta ar 12. numuru, A. Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedza pusfinālu, kurā ar rezultātu 3—6, 3—6 piekāpās nākamajai čempionei [[Angelika Kerbere|Angelikai Kerberei]] no [[Vācija]]s. Pa ceļam uz pusfinālu viņa uzvarēja piecus mačus, to skaitā, pārspējot tādas tenisistes kā [[Dominika Cibulkova]] un [[Kirstena Flipkensa]], kuras nekad nebija uzvarējusi. Dubultspēļu turnīrā A. Ostapenko pārī ar amerikānieti [[Kristīna Makheila|Kristīnu Makheilu]] sasniedza trešo kārtu, taču veiksmīgā vienspēļu turnīra dēļ atteicās no turpmākas spēlēšanas šajā kategorijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-cina-par-vimbldonas-pusfinalu-pirmaja-seta-uzvar-cibulkovu-14200956|title=Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedz prestižā Vimbldonas Grand Slam turnīra pusfinālu|publisher=|work=|access-date=2018-07-16|date=2018-07-10|last=LETA|first=}}&lt;/ref&gt;

=== 2019. gads ===
2019. gada pirmo pusi A. Ostapenko aizvadīja nepārliecinoši. Viņa zaudēja pirmajā kārtā [[2019. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]], [[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un [[2019. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]]. Vimbldonā gan viņai izdevās izcils sniegums jaukto dubultspēļu sacensībās, kur kopā ar zviedru veterānu [[Roberts Lindsteds|Robertu Lindstedu]] viņa pirmo reizi karjerā sasniedza finālu.

=== 2022. gads ===
A. Ostapenko februārī uzvarēja 2022. gada [[Dubaija]]s &quot;[[WTA]] 500&quot; sērijas turnīrā, pusfinālā uzvarot [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no Rumānijas, bet finālā Krievijas tenisisti [[Veronika Kudermetova|Veroniku Kudermetovu]].&lt;ref&gt;[https://sports.tvnet.lv/7457523/ostapenko-speles-dubaijas-turnira-finala sports.tvnet.lv] 2022. gada 18. februāris&lt;/ref&gt; [[2022. gada Vimbldonas čempionāts|2022. gada Vimbldonas čempionātā]] viņa sasniedza ceturto kārtu vienspēlēs un pusfinālu dubultspēlēs, spēlējot pārī ar [[Ļudmila Kičenoka|Ļudmilu Kičenoku]] no [[Ukraina]]s (šāds pats sasniegums pārim bija izdevies iepriekš [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]]).

=== 2023. gads ===
[[2023. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2023. gada Austrālijas čempionātā]] viņa sasniedza ceturtdaļfinālu, kas bija augstākais karjeras sasniegums šajā turnīrā (ceturtdaļfinālā piekāpās [[Koko Gofa]]i). 2023. gada jūnijā A. Ostapenko uzvarēja ''Birmingham Classic'' turnīrā uz zāles seguma finālā pārspējot [[Barbora Krejčīkova|Barboru Krejčīkovu]] ar 7—6&lt;small&gt;(10—8)&lt;/small&gt;, 6—4.

[[2023. gada ASV čempionāts tenisā|2023. gada ASV čempionātā]] A. Ostapenko, pārspējot pasaules pirmo raketi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]], pirmo reizi karjerā sasniedza ceturtdaļfinālu, kur, tāpat kā Austrālijas čempionātā, zaudēja [[Koko Gofa]]i, kura vēlāk kļuva par čempioni.

=== 2024. gads ===
Sezonu iesāka ar uzvaru Adelaides turnīrā, finālā pārspējot [[Darja Kasatkina|Darju Kasatkinu]]. [[2024. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2024. gada Austrālijas čempionātā]] A. Ostapenko kopā ar savu ierasto partneri [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] sasniedza dubultspēļu finālu, kas ir viņas labākais panākums sieviešu dubultspēlēs. Atgriežoties Eiropā, viņa uzvarēja nākamajā turnīrā Lincā, finālā pārspēdama [[Jekaterina Aleksandrova|Jekaterinu Aleksandrovu]]. Kopā ar Kičenoku uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/06092024-ostapenko_kicenoka_pirmoreiz_izcina_grand |title=Ostapenko/Kičenoka pirmoreiz izcīna &quot;Grand Slam&quot; titulu |date={{dat|2024|9|6|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2026. gads ===
[[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]] Aļona Ostapenko kopā ar salvadorieti Marselo Arevalo uzvarēja jaukto dubultspēļu sacensībās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/09.07.2026-ostapenko-jauktajas-tenisa-dubultspeles-izcina-pirmo-titulu-vimbldona.a654563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ostapenko jauktajās tenisa dubultspēlēs izcīna pirmo titulu Vimbldonā] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ''Grand Slam'' turnīros ==
{{Tenisa apzīmējumi}}

=== Vienspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|3R|3R|1R|2R|1R|3R|QF|3R|1R|2R}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|Q1|1R|W|1R|1R|3R|1R|2R|2R|2R|3R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|2R|1R|QF|SF|1R|NH|3R|4R|2R|QF|1R|3R}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|2R|1R|3R|3R|3R|A|A|1R|QF|1R|2R| }}
|}

=== Dubultspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|1R|1R|2R|QF|3R|2R|1R|F}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|A|1R|1R|1R|QF|3R|3R|SF|2R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|A|3R|1R|3R|1R|NH|2R|SF|1R|QF}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|A|2R|1R|1R|QF|A|A|3R|2R|W}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites|espn=sports/tennis/players/profile?playerId=2195}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]]
 | periods    = [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]]
 | pirms      = [[Laura Ikauniece-Admidiņa]]
 | pēc        = [[Anastasija Sevastova]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija 2024 VOS}}
{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}
{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ostapenko, Aļona}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas tenisisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>emukalx40x3253dx1a4i1x0f1yo1qxu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493068</id>
      <parentid>4493066</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:54:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dubultspēles */ atj</comment>
      <origin>4493068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28520" sha1="rf8zxodhzwi5nk1wsdbk0lxf1digufx" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Aļona Ostapenko
 |                       vārds_orig = 
 |                           attēls = Ostapenko RG22 (4) (52144317609).jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Aļona Ostapenko 2022. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{LAT}}
 |                        residence = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                        datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|8}}
 |                       placebirth = 
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{mērvienība|cm=177}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |title=Arturs Vaiders: Tenisa debesīs mirgo Imantā iedegta zvaigznīte |access-date={{dat|2015|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150328210359/http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |archivedate={{dat|2015|03|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
 |                           weight = {{mērvienība|kg=68}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot; /&gt;
 |                        turnedpro = {{dat|2012|4|23|G|bez}}
 |                          retired = 
 |                            plays = 
 |                 careerprizemoney = {{ASV dolārs|16 922 128}}
 |                            coach = Stass Hmarskis,&lt;br /&gt;[[Jeļena Jakovļeva]]
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 396–253
 |                    singlestitles = 9
 |            highestsinglesranking = 5. ({{dat|2018|3|19|N|bez}})
 |             AustralianOpenresult = QF (2023)
 |                 FrenchOpenresult = '''W''' ([[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]])
 |                  Wimbledonresult = SF ([[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]])
 |                     USOpenresult = QF (2023)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 287–174
 |                    doublestitles = 12
 |            highestdoublesranking = 3. ({{dat|2025|7|14|N|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = F (2024, 2025)
 |          FrenchOpenDoublesresult = SF (2022)
 |           WimbledonDoublesresult = SF (2022)
 |              USOpenDoublesresult = '''W''' (2024)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 17—11
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = QF (2023)
 |            FrenchOpenMixedresult = 1R (2017, 2018, 2023) 
 |             WimbledonMixedresult = F ([[2019. gada Vimbldonas čempionāts|2019]]) 
 |                USOpenMixedresult = QF (2022) 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = 
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
{{MedalCountry     | {{flaga|LVA}} [[Latvija]]}} (LTA)
{{MedalSport       | [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}}
{{MedalCompetition | [[Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls]]}}
{{MedalGold        | [[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011 Trabzona]] | meiteņu vienspēles}}
{{MedalCompetition | [[Vasaras Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze      | [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|Naņdzjina 2014]] | sieviešu dubultspēle}}
}}

'''Aļona''' (oficiāli '''Jeļena''') '''Ostapenko'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |title=Jaunākā visspožākā |publisher=Sporto.lv |accessdate={{dat|2012|9|7||bez}} |quote=Jeļena, kuru biežāk dēvē oficiālajos dokumentos neierakstītajā otrajā vārdā par Aļonu |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110912035253/http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |archivedate={{dat|2011|09|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko Aļona vai Jeļena? Kāds tad īsti ir vārds mūsu tenisa zvaigznei Ostapenko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170611165500/http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko |date={{dat|2017|06|11||bez}} }} kasjauns.lv. &quot;jaunā tenisiste sacensībās tiek pieteikta kā Jeļena Ostapenko, bet ikdienā tiek saukta par Aļonu. (...) pati sportiste aicina sevi dēvēt vārdā, kādu vecāki viņai gribēja dot pēc piedzimšanas, bet nevarēja, jo Aļona nav atrodama latviešu kalendārā.&quot;&lt;/ref&gt; (dzimusi {{dat|1997|6|8}}&lt;ref name=&quot;sporto1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|title=Uz pjedestāla ceļa sākumā|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131227021456/http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|archivedate={{dat|2013|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;) ir [[Latvija]]s [[tenisiste]]. [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātā čempionāta]] vienspēļu turnīra uzvarētāja un [[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018. gada Vimbldonas čempionāta]] pusfināla dalībniece. Augstāko vietu [[WTA rangs|WTA rangā]] (piekto) sasniegusi {{dat|2018|3|19||bez}}; viņas 5. vieta ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. Dubultspēlēs kopā ar Ukrainas tenisisti [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] uzvarējusi [[2024. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2024. gada ASV atklātajā čempionātā]].

Viņu pašlaik trenē Ukrainas speciālists Stass Hmarskis un māte [[Jeļena Jakovļeva]], kas ir arī sportistes pirmā trenere.&lt;ref name=&quot;cīnītāja&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|title=Cīnītāja līdz galam|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140906043118/http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|archivedate={{dat|2014|09|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iepriekš tenisistei ir bijuši vairāki citi treneri, veiksmīgajā 2017. gadā viņu trenēja spāniete [[Anabella Medina Garrigesa]]. Viņu ir trenējusi arī bijusī Francijas tenisiste [[Mariona Bartoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|title=Ostapenko jaunā trenere Bartoli: Mums ir līdzīgi raksturi|website=TVNET Sports|access-date=2019-10-21|date=2019-10-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010061956/https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|archivedate=2019-10-10}}&lt;/ref&gt; Sparingpartnera pienākumus pilda bijušais latviešu tenisists [[Krišjānis Stabiņš]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51019007|title='Viņa nevar mani uzvarēt': Ostapenko pašpārliecinātība izpelnās nosodījumu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-10-21|date=2019-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; agrāk to darījis bijušais latviešu tenisists [[Andis Juška]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072018-juska_par_izcilu_treneri_klust_tikai_45_g|title=Juška: &quot;Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados&quot;|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-07-14|last=Norietis|first=Rolands|language=}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā atzīta par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/2017.gada-eiropas-cilveks-latvija-alona-ostapenko.a262407/|title=2017.gada Eiropas cilvēks Latvijā - Aļona Ostapenko|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|1|3||bez}}|date={{dat|2017|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā tika nominēta [[Laureus sporta balva]]i nominācijā 2017. gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

== Karjera ==
2011. gada martā izcīnījusi uzvaru prestižajā Francijas ''Les Petits As'' turnīrā.&lt;ref name=&quot;sporto1&quot; /&gt; Tāpat 2011. gada augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. WTA rangā iekļuvusi 2012. gada aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/10042012-ostapenko_uzvar_un_ieklust_wta_ranga|title=Ostapenko uzvar un iekļūs WTA rangā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Veiksmīgi startējusi jauniešu ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros, 2013. gada Austrālijas atklātajā čempionā juniorēm sasniegusi ceturtdaļfinālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-neizdodas-ieklut-australian-open-junioru-vienspelu-pusfinala.d?id=42998000|title=Ostapenko neizdodas iekļūt 'Australian Open' junioru vienspēļu pusfinālā|date={{dat|2013|1|24||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|24||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2014. gada Vimbldonas čempionātā guva uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-triumfe-vimbldonas-cempionata-meitenu-turnira.d?id=44693168|title=Ostapenko triumfē Vimbldonas čempionāta meiteņu turnīrā|date={{dat|2014|7|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā kopā ar Lietuvas tenisisti Akvili Paražinskaiti izcīnīja bronzas medaļu [[2014. gada Vasaras Jaunatnes Olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/22082014-ostapenko_izcina_bronzas_medalu_olimpiade|title=Ostapenko izcīna bronzas medaļu olimpiādes dubultspēlēs|date={{dat|2014|8|22||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gada septembrī debitējusi WTA turnīros. 2015. gada septembrī iekļuva WTA Kvebekas turnīra finālā, pēc šī sasnieguma pirmoreiz iekļuva vienspēļu ranga pirmajā simtniekā.

Pārstāvēja Latviju {{oss|V=2016|L=L}}, kur izstājās turnīra pirmajā kārtā, zaudējot [[Samanta Stosura|Samantai Stosurai]].

=== 2017. gads ===
[[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko sasniedza trešo kārtu, kas līdz tam bija augstākais viņas sasniegums ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sacensībās. No tālākās cīņas viņu smagā trīs setu mačā (6-4, 0-6, 6—7 &lt;sup&gt;(8—10)&lt;/sup&gt;) izslēdza [[Karolīna Plīškova]]. Aprīlī A. Ostapenko sasniedza WTA turnīra finālu [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonā]]. Ceļā līdz finālam viņa uzveica arī bijušo pasaules pirmo raketi [[Karolīna Vozņacka|Karolīnu Vozņacku]], taču finālā piekāpās [[Darja Kasatkina|Darjai Kasatkinai]].

[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] sportiste kļuva par pirmo Latvijas tenisisti, kas uzvarējusi vai sasniegusi kāda no ''Grand Slam'' turnīriem finālu vienspēlēs. Tāpat viņa ir rangā viszemāk esošā tenisiste, kas sasniegusi Francijas atklātā čempionāta finālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ |title=ON A DAY OF FIRSTS, UNSEEDED OSTAPENKO REACHES FRENCH OPEN FINAL |access-date={{dat|2017|06|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171014075751/http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ }}&lt;/ref&gt; Turnīra finālā viņa uzvarēja [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no [[Rumānija]]s, kļūstot par pirmo neizsēto tenisisti kopš 1933. gada, kas izcīnījusi uzvaru Francijas čempionātā. Uzvara Francijā bija A. Ostapenko karjerā pirmā uzvara WTA tūrē; viņa kļuva par pirmo sievieti kopš 1979. gada, kas pirmo WTA uzvaru gūst ''Grand Slam'' turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/early-lead/wp/2017/06/10/jelena-ostapenko-storms-back-to-stun-simona-halep-for-improbable-french-open-title/|title=Jelena Ostapenko storms back to stun Simona Halep for improbable French Open title|work=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|6|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc uzvaras turnīrā viņa sasniedza 12. vietu vienspēļu rangā.

[[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017. gada Vimbldonas čempionātā]] A. Ostapenko izcīnīja uzvaras pirmajās trīs kārtās, bet pēc tam astotdaļfinālā pārspēja pasaules piekto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]] no [[Ukraina]]s. Ceturtdaļfinālā viņa zaudēja 37 gadus vecajai [[Venusa Viljamsa|Venusai Viljamsai]], kura vēlāk turnīrā sasniedza finālu.

[[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātajā čempionātā]] sasniedza trešo kārtu, kas bija viņas līdzšinējās karjeras augstākais sasniegums šajā turnīrā. 11. septembrī A. Ostapenko pacēlās uz 10. vietu WTA reitingā, kļūstot par pirmo Latvijas tenisisti, kas sasniegusi pirmo desmitnieku.

Septembrī A. Ostapenko [[Seula]]s ''WTA International'' turnīrā, kurā pirmo reizi bija izsēta ar 1. numuru, izcīnīja savu otro [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] titulu karjerā, finālā pārspējot brazīlieti [[Beatriza Adada-Maija|Beatrizu Adadu-Maiju]]&lt;!-- Beatriz Haddad Maia --&gt;.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-seula-izcina-otro-titulu-karjera.d?id=49270143 Ostapenko Seulā izcīna otro titulu karjerā], delfi, {{dat|2017|9|24|SK}}&lt;/ref&gt; Nākamajā WTA turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Uhaņa|Uhaņā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā ar 1-6, 6-3, 6—2 pieveica pasaules pirmo raketi [[Garbinje Mugurusa|Garbinjie Mugurusu]] (pirmā uzvara pār vadošā trijnieka tenisisti karjerā), bet izstājās turnīra pusfinālā. {{dat|2017|10|2||bez}} publicētajā WTA rangā pacēlās uz 8. vietu, par divām pozīcijām uzlabojot savu rekordu,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Ostapenko turpina labot rekordu un sasniedz pasaules ranga astoto vietu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-turpina-labot-rekordu-un-sasniedz-pasaules-ranga-astoto-vietu.a252161/|accessdate={{dat|2017|10|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet vēl pēc nedēļas pacēlās par vēl vienu vietu augstāk. WTA atzina Ostapenko par 2017. gadā visvairāk progresējušāko WTA tūres spēlētāju.

=== 2018. gads ===
2018. gada sezonu A. Ostapenko iesāka jaunā trenera austrālieša Deivida Teilora paspārnē&lt;ref&gt;[http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ Jelena Ostapenko brings David Taylor on as new coach] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181003003341/http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ |date={{dat|2018|10|03||bez}} }} tennis.com&lt;/ref&gt; Ķīnā, ''[[Shenzhen Open]]'' turnīrā, kurā piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā, piekāpjoties [[Kristīna Plīškova|Kristīnai Plīškovai]] (1-6, 4-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko neveiksmīgi sāk 2018. gada sezonu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-neveiksmigi-sak-2018-gada-sezonu.d?id=49602457|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī sezonas otrajā turnīrā A. Ostapenko nepārvarēja turnīra pirmo kārtu: [[Sydney International|Sidnejas ''International'']] piedzīvots zaudējums [[Jekaterina Makarova|Jekaterinai Makarovai]] (6-7&lt;sup&gt;(3—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko arī sezonas otrajā turnīrā nepārvar pirmo kārtu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-ari-sezonas-otraja-turnira-neparvar-pirmo-kartu.d?id=49618435|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko tāpat kā pirms gada sasniedza turnīra trešo kārtu, kur piekāpās [[Anete Kontaveita|Anetei Kontaveitai]] no [[Igaunija]]s. Pēc čempionāta pakāpās uz sesto vietu [[WTA rangs|WTA rangā]]. [[St. Petersburg Ladies' Trophy|Sanktpēterburgas turnīrā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā piekāpās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]] (0-6, 2-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko uzvar tikai divus geimus un izstājas no Sanktpēterburgas turnīra|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-uzvar-tikai-divus-geimus-un-izstajas-no-sanktpeterburgas-turnira.d?id=49706215|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc spēlēm [[Federācijas kauss|Federācijas kausā]], A. Ostapenko piedalījās [[Dubai Tennis Championships|Dubaijas tenisa čempionātā]], kur otrajā kārtā zaudēja [[Jeļena Vesņina|Jeļenai Vesņinai]] (1-6, 6-7&lt;sup&gt;(6—8)&lt;/sup&gt;)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko kļūdām bagātā mačā kapitulē Krievijas tenisistei Vesņinai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-kludam-bagata-maca-kapitule-krievijas-tenisistei-vesninai.d?id=49770545|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Indianvelsas Masters|Indianvelsas ''Masters'']] A. Ostapenko otrajā kārtā pieveica [[Belinda Benčiča|Belindu Benčiču]], bet trešajā kārtā piekāpās [[Petra Martiča|Petrai Martičai]] (3-6, 3-6)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko Indianvelsas WTA turnīra trešajā kārtā piekāpjas horvātietei Martičai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-indianvelsas-wta-turnira-tresaja-karta-piekapjas-horvatietei-marticai.d?id=49829363|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|3|19||bez}} sasniedza piekto vietu WTA rangā, kas ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā.

[[Maiami Masters|Maiami ''Open'']] bija līdz šim veiksmīgākais 2018. gada turnīrs. Tajā A. Ostapenko nokļuva līdz finālam, pieveicot [[Timea Baboša|Timea Babošu]], [[Beatriz Haddad Maia|Beatrizu Adadu-Maju]], revanšējās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]], ceturtdaļfinālā pieveica ranga ceturto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]], pusfinālā pārspēja [[Daniela Kolinsa|Danielu Kolinsu]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču finālā piekāpās [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātā čempionāta]] uzvarētājai [[Slouna Stīvensa|Slounai Stīvensai]] (6-7&lt;sup&gt;(5—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko daudzās kļūdas neļauj triumfēt Maiami 'Premier' turnīrā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-daudzas-kludas-nelauj-triumfet-maiami-premier-turnira.d?id=49895291|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Gadu pēc vēsturiskās uzvaras, piedaloties [[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Francijas atklātajā čempionātā]], A. Ostapenko bija izsēta ar piekto numuru. Tenisiste nespēja aizstāvēt titulu, negaidīti zaudēdama jau sacensību pirmajā kārtā [[Ukraina]]s tenisistei [[Katerina Kozlova|Katerinai Kozlovai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-sensacionali-jau-pirmaja-karta-izstajas-no-french-open.d?id=50067813|title=Ostapenko sensacionāli jau pirmajā kārtā izstājas no 'French open'|last=Strautmanis|first=Uldis|website=Delfi.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 27. maijā}}&lt;/ref&gt; Tāpat bez uzvarām A. Ostapenko palika dubultspēļu (pārī ar [[Jeļena Vesņina|Jeļenu Vesņinu]]) un jaukto dubultspēļu turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-parliecinosi-zaude-francijas-atklataja-cempionata-pirmaja-karta-jauktajas-dubultspeles.a280387/|title=Ostapenko pārliecinoši zaudē Francijas atklātajā čempionātā pirmajā kārtā jauktajās dubultspēlēs|last=|first=|authorlink=|website=lsm.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 31. maijā}}&lt;/ref&gt; Pēc turnīra tenisiste izkrita no WTA ranga pirmā desmitnieka, noslīdot līdz 12. vietai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/11062018-ostapenko_wta_ranga_noslid_uz_12_vietu|title=Ostapenko WTA rangā noslīd uz 12. vietu|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-11|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt; Tenisiste pārtrauca sadarbību ar Deividu Teiloru. Vēlāk, pirms zāliena sezonas, kuru viņa uzsāka Īstbornas turnīrā, viņu trenēt sāka nīderlandietis Glens Šāps, iepriekšējais A. Kontaveitas treneris.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|title=Coaching musical chairs as Schaap joins Team ‘Penko|last=Myles|first=Stephanie|website=TENNIS.LIFE|access-date=2018. gada 27. jūnijā|date=2018.06.22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624191804/http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|archivedate={{dat|2018|06|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Īstbornas turnīrā A. Ostapenko, uzvarot divās spēlēs, iekļuva ceturtdaļfinālā, kurā zaudēja [[Agņeška Radvaņska|Agņeškai Radvaņskai]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/28062018-ostapenko_parak_daudz_kludu_sakave_pret_g|title=Ostapenko pārāk daudz kļūdu sakāvē pret gudro Radvaņsku|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-28|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt;

[[2018. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2018. gada Vimbldonas čempionātā]], kurā bija izsēta ar 12. numuru, A. Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedza pusfinālu, kurā ar rezultātu 3—6, 3—6 piekāpās nākamajai čempionei [[Angelika Kerbere|Angelikai Kerberei]] no [[Vācija]]s. Pa ceļam uz pusfinālu viņa uzvarēja piecus mačus, to skaitā, pārspējot tādas tenisistes kā [[Dominika Cibulkova]] un [[Kirstena Flipkensa]], kuras nekad nebija uzvarējusi. Dubultspēļu turnīrā A. Ostapenko pārī ar amerikānieti [[Kristīna Makheila|Kristīnu Makheilu]] sasniedza trešo kārtu, taču veiksmīgā vienspēļu turnīra dēļ atteicās no turpmākas spēlēšanas šajā kategorijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-cina-par-vimbldonas-pusfinalu-pirmaja-seta-uzvar-cibulkovu-14200956|title=Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedz prestižā Vimbldonas Grand Slam turnīra pusfinālu|publisher=|work=|access-date=2018-07-16|date=2018-07-10|last=LETA|first=}}&lt;/ref&gt;

=== 2019. gads ===
2019. gada pirmo pusi A. Ostapenko aizvadīja nepārliecinoši. Viņa zaudēja pirmajā kārtā [[2019. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]], [[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un [[2019. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]]. Vimbldonā gan viņai izdevās izcils sniegums jaukto dubultspēļu sacensībās, kur kopā ar zviedru veterānu [[Roberts Lindsteds|Robertu Lindstedu]] viņa pirmo reizi karjerā sasniedza finālu.

=== 2022. gads ===
A. Ostapenko februārī uzvarēja 2022. gada [[Dubaija]]s &quot;[[WTA]] 500&quot; sērijas turnīrā, pusfinālā uzvarot [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no Rumānijas, bet finālā Krievijas tenisisti [[Veronika Kudermetova|Veroniku Kudermetovu]].&lt;ref&gt;[https://sports.tvnet.lv/7457523/ostapenko-speles-dubaijas-turnira-finala sports.tvnet.lv] 2022. gada 18. februāris&lt;/ref&gt; [[2022. gada Vimbldonas čempionāts|2022. gada Vimbldonas čempionātā]] viņa sasniedza ceturto kārtu vienspēlēs un pusfinālu dubultspēlēs, spēlējot pārī ar [[Ļudmila Kičenoka|Ļudmilu Kičenoku]] no [[Ukraina]]s (šāds pats sasniegums pārim bija izdevies iepriekš [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]]).

=== 2023. gads ===
[[2023. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2023. gada Austrālijas čempionātā]] viņa sasniedza ceturtdaļfinālu, kas bija augstākais karjeras sasniegums šajā turnīrā (ceturtdaļfinālā piekāpās [[Koko Gofa]]i). 2023. gada jūnijā A. Ostapenko uzvarēja ''Birmingham Classic'' turnīrā uz zāles seguma finālā pārspējot [[Barbora Krejčīkova|Barboru Krejčīkovu]] ar 7—6&lt;small&gt;(10—8)&lt;/small&gt;, 6—4.

[[2023. gada ASV čempionāts tenisā|2023. gada ASV čempionātā]] A. Ostapenko, pārspējot pasaules pirmo raketi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]], pirmo reizi karjerā sasniedza ceturtdaļfinālu, kur, tāpat kā Austrālijas čempionātā, zaudēja [[Koko Gofa]]i, kura vēlāk kļuva par čempioni.

=== 2024. gads ===
Sezonu iesāka ar uzvaru Adelaides turnīrā, finālā pārspējot [[Darja Kasatkina|Darju Kasatkinu]]. [[2024. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2024. gada Austrālijas čempionātā]] A. Ostapenko kopā ar savu ierasto partneri [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] sasniedza dubultspēļu finālu, kas ir viņas labākais panākums sieviešu dubultspēlēs. Atgriežoties Eiropā, viņa uzvarēja nākamajā turnīrā Lincā, finālā pārspēdama [[Jekaterina Aleksandrova|Jekaterinu Aleksandrovu]]. Kopā ar Kičenoku uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/06092024-ostapenko_kicenoka_pirmoreiz_izcina_grand |title=Ostapenko/Kičenoka pirmoreiz izcīna &quot;Grand Slam&quot; titulu |date={{dat|2024|9|6|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2026. gads ===
[[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]] Aļona Ostapenko kopā ar salvadorieti Marselo Arevalo uzvarēja jaukto dubultspēļu sacensībās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/09.07.2026-ostapenko-jauktajas-tenisa-dubultspeles-izcina-pirmo-titulu-vimbldona.a654563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ostapenko jauktajās tenisa dubultspēlēs izcīna pirmo titulu Vimbldonā] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ''Grand Slam'' turnīros ==
{{Tenisa apzīmējumi}}

=== Vienspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|3R|3R|1R|2R|1R|3R|QF|3R|1R|2R}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|Q1|1R|W|1R|1R|3R|1R|2R|2R|2R|3R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|2R|1R|QF|SF|1R|NH|3R|4R|2R|QF|1R|3R}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|2R|1R|3R|3R|3R|A|A|1R|QF|1R|2R| }}
|}

=== Dubultspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|1R|1R|2R|QF|3R|2R|1R|F|F|QF}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|A|1R|1R|1R|QF|3R|3R|SF|2R|2R|2R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|A|3R|1R|3R|1R|NH|2R|SF|1R|QF|F|W}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|A|2R|1R|1R|QF|A|A|3R|2R|W|1R| }}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites|espn=sports/tennis/players/profile?playerId=2195}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]]
 | periods    = [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]]
 | pirms      = [[Laura Ikauniece-Admidiņa]]
 | pēc        = [[Anastasija Sevastova]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija 2024 VOS}}
{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}
{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ostapenko, Aļona}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas tenisisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>rf8zxodhzwi5nk1wsdbk0lxf1digufx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493239</id>
      <parentid>4493068</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T04:41:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>nesapratu, kādēļ to 2025. gada ierakstu vajadzēja izmest?</comment>
      <origin>4493239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29007" sha1="nau8z2ubkw0aqs8tms0nx45oli22m4w" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Aļona Ostapenko
 |                       vārds_orig = 
 |                           attēls = Ostapenko RG22 (4) (52144317609).jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Aļona Ostapenko 2022. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{LAT}}
 |                        residence = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                        datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|8}}
 |                       placebirth = 
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{mērvienība|cm=177}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |title=Arturs Vaiders: Tenisa debesīs mirgo Imantā iedegta zvaigznīte |access-date={{dat|2015|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150328210359/http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |archivedate={{dat|2015|03|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
 |                           weight = {{mērvienība|kg=68}}&lt;ref name=&quot;eklase&quot; /&gt;
 |                        turnedpro = {{dat|2012|4|23|G|bez}}
 |                          retired = 
 |                            plays = 
 |                 careerprizemoney = {{ASV dolārs|19 351 781}}
 |                            coach = Stass Hmarskis,&lt;br /&gt;[[Jeļena Jakovļeva]]
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 396–253
 |                    singlestitles = 9
 |            highestsinglesranking = 5. ({{dat|2018|3|19|N|bez}})
 |             AustralianOpenresult = QF (2023)
 |                 FrenchOpenresult = '''W''' ([[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]])
 |                  Wimbledonresult = SF ([[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]])
 |                     USOpenresult = QF (2023)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 287–174
 |                    doublestitles = 12
 |            highestdoublesranking = 3. ({{dat|2025|7|14|N|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = F (2024, 2025)
 |          FrenchOpenDoublesresult = SF (2022)
 |           WimbledonDoublesresult = F (2025)
 |              USOpenDoublesresult = '''W''' (2024)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 17—11
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = QF (2023)
 |            FrenchOpenMixedresult = 1R (2017, 2018, 2023) 
 |             WimbledonMixedresult = '''W''' ([[2026. gada Vimbldonas čempionāts|2026]]) 
 |                USOpenMixedresult = QF (2022) 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = 
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
{{MedalCountry     | {{flaga|LVA}} [[Latvija]]}} (LTA)
{{MedalSport       | [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}}
{{MedalCompetition | [[Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls]]}}
{{MedalGold        | [[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011 Trabzona]] | meiteņu vienspēles}}
{{MedalCompetition | [[Vasaras Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze      | [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|Naņdzjina 2014]] | sieviešu dubultspēle}}
}}

'''Aļona''' (oficiāli '''Jeļena''') '''Ostapenko'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |title=Jaunākā visspožākā |publisher=Sporto.lv |accessdate={{dat|2012|9|7||bez}} |quote=Jeļena, kuru biežāk dēvē oficiālajos dokumentos neierakstītajā otrajā vārdā par Aļonu |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110912035253/http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |archivedate={{dat|2011|09|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko Aļona vai Jeļena? Kāds tad īsti ir vārds mūsu tenisa zvaigznei Ostapenko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170611165500/http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko |date={{dat|2017|06|11||bez}} }} kasjauns.lv. &quot;jaunā tenisiste sacensībās tiek pieteikta kā Jeļena Ostapenko, bet ikdienā tiek saukta par Aļonu. (...) pati sportiste aicina sevi dēvēt vārdā, kādu vecāki viņai gribēja dot pēc piedzimšanas, bet nevarēja, jo Aļona nav atrodama latviešu kalendārā.&quot;&lt;/ref&gt; (dzimusi {{dat|1997|6|8}}&lt;ref name=&quot;sporto1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|title=Uz pjedestāla ceļa sākumā|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131227021456/http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|archivedate={{dat|2013|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;) ir [[Latvija]]s [[tenisiste]]. [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātā čempionāta]] vienspēļu turnīra uzvarētāja un [[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018. gada Vimbldonas čempionāta]] pusfināla dalībniece. Augstāko vietu [[WTA rangs|WTA rangā]] (piekto) sasniegusi {{dat|2018|3|19||bez}}; viņas 5. vieta ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. Dubultspēlēs kopā ar Ukrainas tenisisti [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] uzvarējusi [[2024. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2024. gada ASV atklātajā čempionātā]], bet jauktajās dubultspēlēs kopā ar [[Marselo Arevalo]] no [[Salvadora]]s — [[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2026. gada Vimbldonas čempionātā]].

Viņu pašlaik trenē Ukrainas speciālists Stass Hmarskis un māte [[Jeļena Jakovļeva]], kas ir arī sportistes pirmā trenere.&lt;ref name=&quot;cīnītāja&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|title=Cīnītāja līdz galam|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140906043118/http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|archivedate={{dat|2014|09|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iepriekš tenisistei ir bijuši vairāki citi treneri, veiksmīgajā 2017. gadā viņu trenēja spāniete [[Anabella Medina Garrigesa]]. Viņu ir trenējusi arī bijusī Francijas tenisiste [[Mariona Bartoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|title=Ostapenko jaunā trenere Bartoli: Mums ir līdzīgi raksturi|website=TVNET Sports|access-date=2019-10-21|date=2019-10-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010061956/https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|archivedate=2019-10-10}}&lt;/ref&gt; Sparingpartnera pienākumus pilda bijušais latviešu tenisists [[Krišjānis Stabiņš]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51019007|title='Viņa nevar mani uzvarēt': Ostapenko pašpārliecinātība izpelnās nosodījumu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-10-21|date=2019-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; agrāk to darījis bijušais latviešu tenisists [[Andis Juška]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072018-juska_par_izcilu_treneri_klust_tikai_45_g|title=Juška: &quot;Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados&quot;|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-07-14|last=Norietis|first=Rolands|language=}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā atzīta par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/2017.gada-eiropas-cilveks-latvija-alona-ostapenko.a262407/|title=2017.gada Eiropas cilvēks Latvijā - Aļona Ostapenko|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|1|3||bez}}|date={{dat|2017|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā tika nominēta [[Laureus sporta balva]]i nominācijā 2017. gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

== Karjera ==
2011. gada martā izcīnījusi uzvaru prestižajā Francijas ''Les Petits As'' turnīrā.&lt;ref name=&quot;sporto1&quot; /&gt; Tāpat 2011. gada augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. WTA rangā iekļuvusi 2012. gada aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/10042012-ostapenko_uzvar_un_ieklust_wta_ranga|title=Ostapenko uzvar un iekļūs WTA rangā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Veiksmīgi startējusi jauniešu ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros, 2013. gada Austrālijas atklātajā čempionā juniorēm sasniegusi ceturtdaļfinālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-neizdodas-ieklut-australian-open-junioru-vienspelu-pusfinala.d?id=42998000|title=Ostapenko neizdodas iekļūt 'Australian Open' junioru vienspēļu pusfinālā|date={{dat|2013|1|24||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|24||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2014. gada Vimbldonas čempionātā guva uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-triumfe-vimbldonas-cempionata-meitenu-turnira.d?id=44693168|title=Ostapenko triumfē Vimbldonas čempionāta meiteņu turnīrā|date={{dat|2014|7|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā kopā ar Lietuvas tenisisti Akvili Paražinskaiti izcīnīja bronzas medaļu [[2014. gada Vasaras Jaunatnes Olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/22082014-ostapenko_izcina_bronzas_medalu_olimpiade|title=Ostapenko izcīna bronzas medaļu olimpiādes dubultspēlēs|date={{dat|2014|8|22||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gada septembrī debitējusi WTA turnīros. 2015. gada septembrī iekļuva WTA Kvebekas turnīra finālā, pēc šī sasnieguma pirmoreiz iekļuva vienspēļu ranga pirmajā simtniekā.

Pārstāvēja Latviju {{oss|V=2016|L=L}}, kur izstājās turnīra pirmajā kārtā, zaudējot [[Samanta Stosura|Samantai Stosurai]].

=== 2017. gads ===
[[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko sasniedza trešo kārtu, kas līdz tam bija augstākais viņas sasniegums ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sacensībās. No tālākās cīņas viņu smagā trīs setu mačā (6-4, 0-6, 6—7 &lt;sup&gt;(8—10)&lt;/sup&gt;) izslēdza [[Karolīna Plīškova]]. Aprīlī A. Ostapenko sasniedza WTA turnīra finālu [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonā]]. Ceļā līdz finālam viņa uzveica arī bijušo pasaules pirmo raketi [[Karolīna Vozņacka|Karolīnu Vozņacku]], taču finālā piekāpās [[Darja Kasatkina|Darjai Kasatkinai]].

[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] sportiste kļuva par pirmo Latvijas tenisisti, kas uzvarējusi vai sasniegusi kāda no ''Grand Slam'' turnīriem finālu vienspēlēs. Tāpat viņa ir rangā viszemāk esošā tenisiste, kas sasniegusi Francijas atklātā čempionāta finālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ |title=ON A DAY OF FIRSTS, UNSEEDED OSTAPENKO REACHES FRENCH OPEN FINAL |access-date={{dat|2017|06|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171014075751/http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ }}&lt;/ref&gt; Turnīra finālā viņa uzvarēja [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no [[Rumānija]]s, kļūstot par pirmo neizsēto tenisisti kopš 1933. gada, kas izcīnījusi uzvaru Francijas čempionātā. Uzvara Francijā bija A. Ostapenko karjerā pirmā uzvara WTA tūrē; viņa kļuva par pirmo sievieti kopš 1979. gada, kas pirmo WTA uzvaru gūst ''Grand Slam'' turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/early-lead/wp/2017/06/10/jelena-ostapenko-storms-back-to-stun-simona-halep-for-improbable-french-open-title/|title=Jelena Ostapenko storms back to stun Simona Halep for improbable French Open title|work=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|6|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc uzvaras turnīrā viņa sasniedza 12. vietu vienspēļu rangā.

[[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017. gada Vimbldonas čempionātā]] A. Ostapenko izcīnīja uzvaras pirmajās trīs kārtās, bet pēc tam astotdaļfinālā pārspēja pasaules piekto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]] no [[Ukraina]]s. Ceturtdaļfinālā viņa zaudēja 37 gadus vecajai [[Venusa Viljamsa|Venusai Viljamsai]], kura vēlāk turnīrā sasniedza finālu.

[[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātajā čempionātā]] sasniedza trešo kārtu, kas bija viņas līdzšinējās karjeras augstākais sasniegums šajā turnīrā. 11. septembrī A. Ostapenko pacēlās uz 10. vietu WTA reitingā, kļūstot par pirmo Latvijas tenisisti, kas sasniegusi pirmo desmitnieku.

Septembrī A. Ostapenko [[Seula]]s ''WTA International'' turnīrā, kurā pirmo reizi bija izsēta ar 1. numuru, izcīnīja savu otro [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] titulu karjerā, finālā pārspējot brazīlieti [[Beatriza Adada-Maija|Beatrizu Adadu-Maiju]]&lt;!-- Beatriz Haddad Maia --&gt;.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-seula-izcina-otro-titulu-karjera.d?id=49270143 Ostapenko Seulā izcīna otro titulu karjerā], delfi, {{dat|2017|9|24|SK}}&lt;/ref&gt; Nākamajā WTA turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Uhaņa|Uhaņā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā ar 1-6, 6-3, 6—2 pieveica pasaules pirmo raketi [[Garbinje Mugurusa|Garbinjie Mugurusu]] (pirmā uzvara pār vadošā trijnieka tenisisti karjerā), bet izstājās turnīra pusfinālā. {{dat|2017|10|2||bez}} publicētajā WTA rangā pacēlās uz 8. vietu, par divām pozīcijām uzlabojot savu rekordu,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Ostapenko turpina labot rekordu un sasniedz pasaules ranga astoto vietu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-turpina-labot-rekordu-un-sasniedz-pasaules-ranga-astoto-vietu.a252161/|accessdate={{dat|2017|10|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet vēl pēc nedēļas pacēlās par vēl vienu vietu augstāk. WTA atzina Ostapenko par 2017. gadā visvairāk progresējušāko WTA tūres spēlētāju.

=== 2018. gads ===
2018. gada sezonu A. Ostapenko iesāka jaunā trenera austrālieša Deivida Teilora paspārnē&lt;ref&gt;[http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ Jelena Ostapenko brings David Taylor on as new coach] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181003003341/http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ |date={{dat|2018|10|03||bez}} }} tennis.com&lt;/ref&gt; Ķīnā, ''[[Shenzhen Open]]'' turnīrā, kurā piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā, piekāpjoties [[Kristīna Plīškova|Kristīnai Plīškovai]] (1-6, 4-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko neveiksmīgi sāk 2018. gada sezonu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-neveiksmigi-sak-2018-gada-sezonu.d?id=49602457|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī sezonas otrajā turnīrā A. Ostapenko nepārvarēja turnīra pirmo kārtu: [[Sydney International|Sidnejas ''International'']] piedzīvots zaudējums [[Jekaterina Makarova|Jekaterinai Makarovai]] (6-7&lt;sup&gt;(3—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko arī sezonas otrajā turnīrā nepārvar pirmo kārtu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-ari-sezonas-otraja-turnira-neparvar-pirmo-kartu.d?id=49618435|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko tāpat kā pirms gada sasniedza turnīra trešo kārtu, kur piekāpās [[Anete Kontaveita|Anetei Kontaveitai]] no [[Igaunija]]s. Pēc čempionāta pakāpās uz sesto vietu [[WTA rangs|WTA rangā]]. [[St. Petersburg Ladies' Trophy|Sanktpēterburgas turnīrā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā piekāpās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]] (0-6, 2-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko uzvar tikai divus geimus un izstājas no Sanktpēterburgas turnīra|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-uzvar-tikai-divus-geimus-un-izstajas-no-sanktpeterburgas-turnira.d?id=49706215|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc spēlēm [[Federācijas kauss|Federācijas kausā]], A. Ostapenko piedalījās [[Dubai Tennis Championships|Dubaijas tenisa čempionātā]], kur otrajā kārtā zaudēja [[Jeļena Vesņina|Jeļenai Vesņinai]] (1-6, 6-7&lt;sup&gt;(6—8)&lt;/sup&gt;)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko kļūdām bagātā mačā kapitulē Krievijas tenisistei Vesņinai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-kludam-bagata-maca-kapitule-krievijas-tenisistei-vesninai.d?id=49770545|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Indianvelsas Masters|Indianvelsas ''Masters'']] A. Ostapenko otrajā kārtā pieveica [[Belinda Benčiča|Belindu Benčiču]], bet trešajā kārtā piekāpās [[Petra Martiča|Petrai Martičai]] (3-6, 3-6)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko Indianvelsas WTA turnīra trešajā kārtā piekāpjas horvātietei Martičai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-indianvelsas-wta-turnira-tresaja-karta-piekapjas-horvatietei-marticai.d?id=49829363|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|3|19||bez}} sasniedza piekto vietu WTA rangā, kas ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā.

[[Maiami Masters|Maiami ''Open'']] bija līdz šim veiksmīgākais 2018. gada turnīrs. Tajā A. Ostapenko nokļuva līdz finālam, pieveicot [[Timea Baboša|Timea Babošu]], [[Beatriz Haddad Maia|Beatrizu Adadu-Maju]], revanšējās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]], ceturtdaļfinālā pieveica ranga ceturto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]], pusfinālā pārspēja [[Daniela Kolinsa|Danielu Kolinsu]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču finālā piekāpās [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātā čempionāta]] uzvarētājai [[Slouna Stīvensa|Slounai Stīvensai]] (6-7&lt;sup&gt;(5—7)&lt;/sup&gt;, 1-6).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko daudzās kļūdas neļauj triumfēt Maiami 'Premier' turnīrā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-daudzas-kludas-nelauj-triumfet-maiami-premier-turnira.d?id=49895291|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Gadu pēc vēsturiskās uzvaras, piedaloties [[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Francijas atklātajā čempionātā]], A. Ostapenko bija izsēta ar piekto numuru. Tenisiste nespēja aizstāvēt titulu, negaidīti zaudēdama jau sacensību pirmajā kārtā [[Ukraina]]s tenisistei [[Katerina Kozlova|Katerinai Kozlovai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-sensacionali-jau-pirmaja-karta-izstajas-no-french-open.d?id=50067813|title=Ostapenko sensacionāli jau pirmajā kārtā izstājas no 'French open'|last=Strautmanis|first=Uldis|website=Delfi.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 27. maijā}}&lt;/ref&gt; Tāpat bez uzvarām A. Ostapenko palika dubultspēļu (pārī ar [[Jeļena Vesņina|Jeļenu Vesņinu]]) un jaukto dubultspēļu turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-parliecinosi-zaude-francijas-atklataja-cempionata-pirmaja-karta-jauktajas-dubultspeles.a280387/|title=Ostapenko pārliecinoši zaudē Francijas atklātajā čempionātā pirmajā kārtā jauktajās dubultspēlēs|last=|first=|authorlink=|website=lsm.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 31. maijā}}&lt;/ref&gt; Pēc turnīra tenisiste izkrita no WTA ranga pirmā desmitnieka, noslīdot līdz 12. vietai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/11062018-ostapenko_wta_ranga_noslid_uz_12_vietu|title=Ostapenko WTA rangā noslīd uz 12. vietu|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-11|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt; Tenisiste pārtrauca sadarbību ar Deividu Teiloru. Vēlāk, pirms zāliena sezonas, kuru viņa uzsāka Īstbornas turnīrā, viņu trenēt sāka nīderlandietis Glens Šāps, iepriekšējais A. Kontaveitas treneris.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|title=Coaching musical chairs as Schaap joins Team ‘Penko|last=Myles|first=Stephanie|website=TENNIS.LIFE|access-date=2018. gada 27. jūnijā|date=2018.06.22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624191804/http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|archivedate={{dat|2018|06|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Īstbornas turnīrā A. Ostapenko, uzvarot divās spēlēs, iekļuva ceturtdaļfinālā, kurā zaudēja [[Agņeška Radvaņska|Agņeškai Radvaņskai]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/28062018-ostapenko_parak_daudz_kludu_sakave_pret_g|title=Ostapenko pārāk daudz kļūdu sakāvē pret gudro Radvaņsku|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-28|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}&lt;/ref&gt;

[[2018. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2018. gada Vimbldonas čempionātā]], kurā bija izsēta ar 12. numuru, A. Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedza pusfinālu, kurā ar rezultātu 3—6, 3—6 piekāpās nākamajai čempionei [[Angelika Kerbere|Angelikai Kerberei]] no [[Vācija]]s. Pa ceļam uz pusfinālu viņa uzvarēja piecus mačus, to skaitā, pārspējot tādas tenisistes kā [[Dominika Cibulkova]] un [[Kirstena Flipkensa]], kuras nekad nebija uzvarējusi. Dubultspēļu turnīrā A. Ostapenko pārī ar amerikānieti [[Kristīna Makheila|Kristīnu Makheilu]] sasniedza trešo kārtu, taču veiksmīgā vienspēļu turnīra dēļ atteicās no turpmākas spēlēšanas šajā kategorijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-cina-par-vimbldonas-pusfinalu-pirmaja-seta-uzvar-cibulkovu-14200956|title=Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedz prestižā Vimbldonas Grand Slam turnīra pusfinālu|publisher=|work=|access-date=2018-07-16|date=2018-07-10|last=LETA|first=}}&lt;/ref&gt;

=== 2019. gads ===
2019. gada pirmo pusi A. Ostapenko aizvadīja nepārliecinoši. Viņa zaudēja pirmajā kārtā [[2019. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]], [[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un [[2019. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]]. Vimbldonā gan viņai izdevās izcils sniegums jaukto dubultspēļu sacensībās, kur kopā ar zviedru veterānu [[Roberts Lindsteds|Robertu Lindstedu]] viņa pirmo reizi karjerā sasniedza finālu.

=== 2022. gads ===
A. Ostapenko februārī uzvarēja 2022. gada [[Dubaija]]s &quot;[[WTA]] 500&quot; sērijas turnīrā, pusfinālā uzvarot [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no Rumānijas, bet finālā Krievijas tenisisti [[Veronika Kudermetova|Veroniku Kudermetovu]].&lt;ref&gt;[https://sports.tvnet.lv/7457523/ostapenko-speles-dubaijas-turnira-finala sports.tvnet.lv] 2022. gada 18. februāris&lt;/ref&gt; [[2022. gada Vimbldonas čempionāts|2022. gada Vimbldonas čempionātā]] viņa sasniedza ceturto kārtu vienspēlēs un pusfinālu dubultspēlēs, spēlējot pārī ar [[Ļudmila Kičenoka|Ļudmilu Kičenoku]] no [[Ukraina]]s (šāds pats sasniegums pārim bija izdevies iepriekš [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]]).

=== 2023. gads ===
[[2023. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2023. gada Austrālijas čempionātā]] viņa sasniedza ceturtdaļfinālu, kas bija augstākais karjeras sasniegums šajā turnīrā (ceturtdaļfinālā piekāpās [[Koko Gofa]]i). 2023. gada jūnijā A. Ostapenko uzvarēja ''Birmingham Classic'' turnīrā uz zāles seguma finālā pārspējot [[Barbora Krejčīkova|Barboru Krejčīkovu]] ar 7—6&lt;small&gt;(10—8)&lt;/small&gt;, 6—4.

[[2023. gada ASV čempionāts tenisā|2023. gada ASV čempionātā]] A. Ostapenko, pārspējot pasaules pirmo raketi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]], pirmo reizi karjerā sasniedza ceturtdaļfinālu, kur, tāpat kā Austrālijas čempionātā, zaudēja [[Koko Gofa]]i, kura vēlāk kļuva par čempioni.

=== 2024. gads ===
Sezonu iesāka ar uzvaru Adelaides turnīrā, finālā pārspējot [[Darja Kasatkina|Darju Kasatkinu]]. [[2024. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2024. gada Austrālijas čempionātā]] A. Ostapenko kopā ar savu ierasto partneri [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] sasniedza dubultspēļu finālu, kas ir viņas labākais panākums sieviešu dubultspēlēs. Atgriežoties Eiropā, viņa uzvarēja nākamajā turnīrā Lincā, finālā pārspēdama [[Jekaterina Aleksandrova|Jekaterinu Aleksandrovu]]. Kopā ar Kičenoku uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/06092024-ostapenko_kicenoka_pirmoreiz_izcina_grand |title=Ostapenko/Kičenoka pirmoreiz izcīna &quot;Grand Slam&quot; titulu |date={{dat|2024|9|6|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2025. gads ===
2025. gada aprīlī A. Ostapenko uzvarēja prestižajā [[Štutgartes Open turnīrs|Štutgartes ''Open'' turnīrā]], tā pusfinālā un finālā pārspējot pasaules otro un pirmo raketi, attiecīgi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]] un [[Arina Sabaļenka|Arinu Sabaļenku]] (6-4, 6-1).

=== 2026. gads ===
[[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]] Aļona Ostapenko kopā ar [[Marselo Arevalo]] no [[Salvadora]]s uzvarēja jaukto dubultspēļu sacensībās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/09.07.2026-ostapenko-jauktajas-tenisa-dubultspeles-izcina-pirmo-titulu-vimbldona.a654563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ostapenko jauktajās tenisa dubultspēlēs izcīna pirmo titulu Vimbldonā] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ''Grand Slam'' turnīros ==
{{Tenisa apzīmējumi}}

=== Vienspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|3R|3R|1R|2R|1R|3R|QF|3R|1R|2R}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|Q1|1R|W|1R|1R|3R|1R|2R|2R|2R|3R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|2R|1R|QF|SF|1R|NH|3R|4R|2R|QF|1R|3R}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|2R|1R|3R|3R|3R|A|A|1R|QF|1R|2R| }}
|}

=== Dubultspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|1R|1R|2R|QF|3R|2R|1R|F|F|QF}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|A|1R|1R|1R|QF|3R|3R|SF|2R|2R|2R|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|A|3R|1R|3R|1R|NH|2R|SF|1R|QF|F|W}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|A|2R|1R|1R|QF|A|A|3R|2R|W|1R| }}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites|espn=sports/tennis/players/profile?playerId=2195}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]]
 | periods    = [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]]
 | pirms      = [[Laura Ikauniece-Admidiņa]]
 | pēc        = [[Anastasija Sevastova]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija 2024 VOS}}
{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}
{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ostapenko, Aļona}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas tenisisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>nau8z2ubkw0aqs8tms0nx45oli22m4w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204191</id>
    <revision>
      <id>4493188</id>
      <parentid>4486341</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T01:47:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9299" sha1="tvuotlg9lg2he59rovfxjgn1k5xlw6w" xml:space="preserve">[[Attēls:Kurcuma stacija.JPG|thumb|250px|Kurcuma stacijas ēka]]
[[Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|thumb|250px|Dzelzceļa tilts pār [[Daugava|Daugavu]] [[Daugavpils|Daugavpilī]]]]
'''Daugavpils—Kurcums''' (oficiālais nosaukums: '''Daugavpils—Kurcums—Valsts robeža''') ir 25 kilometrus gara [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija, kas ved no [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils]] līdz [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i un tālāk turpinās līdz [[Viļņa]]i. Posmā Daugavpils—Grīva pastāv kravas satiksme, bet tālāk Kurcuma virzienā satiksme ir niecīga.

== Vēsture ==
[[Attēls:Zemgale station (1930s).jpg|thumb|250px|Zemgales stacijas ēka pie tālaika [[Latvijas-Polijas robeža]]s.]]
Līniju uzbūvēja [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] kā daļu no [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Varšava—Sanktpēterburga]] un satiksmi atklāja {{dat|1862|03|15}}. Dzelzceļa tilts pār Daugavu bija pirmais pastāvīgais Daugavas tilts Latvijā&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 37. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; (atšķirībā no mūsdienām, to varēja izmantot arī gājēji un pajūgi). 
Pirmā pasaules kara laikā vācieši dzelzceļu no Varšavas līdz piefrontes Turmantu stacijai (''Turmend'') &quot;pārnagloja&quot; uz [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] sliežu platumu (1435 mm). 

=== Rīgas–Zemgales–Varšavas dzelzceļš ===
Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada martā starp Viļņu un Varšavu ieviesa regulāru satiksmi ar diviem vilcieniem dienā, vēlāk sāka kursēt vilcieni līdz Rīgai. Turmontas stacijā pasažieri pārsēdās no Polijas vagoniem uz Latvijas vagoniem. Robežkontrole notika Turmontas un [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacijās]]. 1935. gadā vilciens no Varšavas uz Rīgu izbrauca trīs reizes dienā (9:55, 16:30 un 23:45). Vilcienu satiksme pa dzelzceļa līnijām Varšava-Rīga, Varšava-Prāga un Vīne-Roma bija saskaņotas sava starpā, atvieglojot pasažieru pārsēšanos Varšavas Galvenajā stacijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/14.04.2024-ar-vilcienu-no-polijas-uz-latviju-pa-platajam-sliedem.a550153/ Ar vilcienu no Polijas uz Latviju «pa platajām sliedēm»] Tomašs Otockis 2024. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt; 

=== Ļeņingradas–Viļņas dzelzceļš ===
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] visu dzelzceļu atkal pārnagloja 1525 mm platumā.
Līdz 1990. gadam pa to kursēja tālsatiksmes pasažieru vilcieni Ļeņingrada–Berlīne (ātrvilciens &quot;Ļeņingradas ekspresis&quot; (Nr. 25/26), vagoni uz Varšavu, Drēzdeni, Ķelni), Ļeņingrada–Varšava (Nr. 57/58), Ļeņingrada–Kaļiņingrada (&quot;Dzintarkrasts&quot;, Nr. 79/80), Ļeņingrada–[[Černivci]] (Nr. 81/82, vagoni uz Budapeštu, Bukaresti-Sofiju), Ļeņingrada–[[Truskaveca]] (Nr. 113/114), Ļeņingrada–Ļviva (Nr. (Nr. 183/184, 189/190, vagoni uz Prāgu un Budapeštu), Ļeņingrada–Viļņa (Nr. 191/192).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1986 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1990 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf }}&lt;/ref&gt;  

Pēc PSRS sabrukuma līdz 2015. gada jūnijam pa dzelzceļu kursēja starptautiskais vilciens Sanktpēterburga—Viļņa.&lt;ref&gt;[http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/2656-tiek-slegts-vilciens-no-92-91-vilna-sanktpeterburga-vilna Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Daugavpils–Viļņas dzelzceļš ===
[[Attēls:Vilciens no Viļņas pienāk Daugavpilī.jpg|thumb|250px|Vilciens no Viļņas pienāk Daugavpilī pāri Krustpils līnijas pārvadam]]

2017. gada 25. oktobrī Lietuvas Dzelzceļš veica dīzeļvilciena Viļņa—Daugavpils izmēģinājuma reisu,&lt;ref&gt;[http://www.grani.lv/daugavpils/88081-daugavpilchane-smogut-ezdit-v-vilnyus-na-poezde.html Даугавпилчане смогут ездить в Вильнюс на поезде] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171218141420/http://www.grani.lv/daugavpils/88081-daugavpilchane-smogut-ezdit-v-vilnyus-na-poezde.html |date={{dat|2017|12|18||bez}} }} {{krieviski}}&lt;/ref&gt; pagarinot esošo maršrutu Viļņa—Turmanta.&lt;ref&gt;[https://ntts.lt/news-poezd-na-daugavpils-utrom-tuda-vecherom-obratno-teper-vse-zavisit-ot-zhd-latvii#comments Поезд на Даугавпилс: утром - туда, вечером - обратно. Теперь все зависит от ЖД Латвии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241218063947/https://ntts.lt/news-poezd-na-daugavpils-utrom-tuda-vecherom-obratno-teper-vse-zavisit-ot-zhd-latvii#comments |date={{dat|2024|12|18||bez}} }} {{krieviski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=71366 Vilcienu saraksta Viļņa—Daugavpils—Viļņa projekts]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lietuvas-dzelzcels-latvija-liek-skerslus-marsruta-vilna-daugavpils-izveidei/#related |title=Lietuvas Dzelzceļš: Latvija liek šķēršļus maršruta Viļņa-Daugavpils izveidei! |access-date={{dat|2017|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210503132533/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lietuvas-dzelzcels-latvija-liek-skerslus-marsruta-vilna-daugavpils-izveidei/#related }}&lt;/ref&gt; No 2018. gada 13. janvāra  &quot;[[Lietuvos geležinkeliai]]&quot; uzsāka  pasažieru pārvadājumus maršrutā Daugavpils—Viļņa. Kursēja divi pāri dīzeļvilcienu sestdienās un svētdienās.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/nedelas-nogales-saks-kurset-vilciens-daugavpils-vilna/ Nedēļas nogalēs sāks kursēt vilciens Daugavpils-Viļņa]&lt;/ref&gt; 2018. gada 15. decembrī sarakstu mainīja, sestdienās vakarā paredzot papildu vilcienu no Viļņas (atpakaļ līdz Turmantai).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf |title=Vilcienu saraksts Viļņa—Daugavpils—Viļņa |access-date={{dat|2018|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210918185000/https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf }}&lt;/ref&gt; [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ 2020. gada martā pārtrauca pasažieru vilcienu kustību starp Daugavpili un Viļņu.

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:Daugavpils - Zemgale 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Zemgale 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
Attēls:Daugavpils - Viļņa 1979.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Viļņa 1979. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.&lt;/ref&gt;

&lt;/gallery&gt;

== Stacijas un pieturas punkti ==
* [[Daugavpils-Šķirotava]]. Tagadējais oficiālais līnijas sākums.&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt;
* [[3. kilometrs]] (izmaiņas punkts). Ierīkots Otrā pasaules kara gados kā &quot;Tilta postenis&quot; vai &quot;Daugavtilts&quot;. Pieder arī līnijai [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Eglaine—Daugavpils]].
* [[Grīva (stacija)|Grīva]]. Sākumā saukta par Kalkūnu staciju.
* Laucesa. No 1932. līdz 1948. gadam pastāvējis pieturas punkts.
* Ežiņa. No 1921. līdz 1924. gadam pastāvējusi stacija.
* [[Kurcums (stacija)|Kurcums]]. 1926. gadā te atvērts pieturas punkts &quot;Kūrciems&quot;, vēlāk pārdēvēts par Kurcumu. Valsts robežstacija kopš 1992. gada.
* [[Zemgale (stacija)|Zemgale]]. Valsts robežstacija no 1922. gada. Kara laikā nopostīta; mūsdienās stacija nepastāv, bet tās ēkā atrodas [[Zemgales Romas katoļu baznīca]].
* [[Turmanta (stacija)|Turmanta]]. Ierīkota reizē ar līnijas uzbūvēšanu kā [[Novoaļeksandrovska]]s stacija; 1894. gadā pārdēvēta par Turmontu. Bijusi sākotnējā Latvijas robežstacija, bet pēc [[Latvijas-Polijas robeža]]s precizēšanas nonāca Polijas teritorijā; mūsdienās atrodas Lietuvā. No Turmantas uz Viļņu kursē vietējie pasažieru vilcieni.&lt;ref&gt;[http://www.marsrutai.lt/traukiniai/#Routes/,13_4,13_7 Vilnius - Turmantas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121026173746/http://www.marsrutai.lt/traukiniai/#Routes/,13_4,13_7 |date={{dat|2012|10|26||bez}} }} {{lietuviski}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Daugavpils]]</text>
      <sha1>tvuotlg9lg2he59rovfxjgn1k5xlw6w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P133</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204731</id>
    <revision>
      <id>4493107</id>
      <parentid>3981321</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:33:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4493107</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1418" sha1="rx2s2iwkb961a3i07wbx97037c07rcq" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
|numurs = 133
|nosaukums = Lidostas “Rīga” pievedceļš
|karte = Road P133 Latvia.svg
|leģenda = 
|garums = 1,8
|ārpus_pilsētas = 0,9
|ceļš_pilsētā = 0,9
|segums = asfalts
|reģions = [[Pierīga]]
|attēls = Autoceļš P133.JPG
|paraksts = 
}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Rīga]] {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}}
{{Maršruta tabula/lidosta||[[Lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta “Rīga”]] }}
{{Maršruta tabula/beigas}}

'''P133''' autoceļš jeb '''lidostas “Rīga” pievedceļš''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno [[autoceļš A10 (Latvija)|autoceļu A10]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]]) un [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielu]] [[Rīga|Rīgā]] ar [[Lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostu “Rīga”]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|1,8 km}} un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš atrodas [[Rīga]]s pilsētas un [[Mārupes novads|Mārupes novada]] teritorijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}
{{DEFAULTSORT:P133}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]]</text>
      <sha1>rx2s2iwkb961a3i07wbx97037c07rcq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1973. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>205935</id>
    <revision>
      <id>4493209</id>
      <parentid>4490482</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:34:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54755" sha1="io6r1bhsrgbvidk9u0gl6dquy34jmrp" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br /&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas daļā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiesa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-ziema-atvadas-laikraksts-rigas-balss-nr-52-dat-1973-3-2-sk&quot;&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-atkal-siltums-laikraksts-rigas-balss-nr-28-dat-1973-2-2-sk&quot;&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-atkal-siltums-laikraksts-rigas-balss-nr-28-dat-1973-2-2-sk&quot; /&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūtama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā ciklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģisks rekords tika reģistrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-ziema-atvadas-laikraksts-rigas-balss-nr-52-dat-1973-3-2-sk&quot; /&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Latvijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baltijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rīgā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais pērkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-dun-pirmais-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-75-dat-1973-3-30-sk&quot;&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt; Ventspilī novēroto negaisu izraisīja aukstā atmosfēras fronte, kas bija saistīta ar Vidusjūras ciklonu, kurš pārvietojās ziemeļu virzienā ar 40 km ātrumu stundā. Negaiss martā ir reta dabas parādība.&lt;ref&gt;Zibens iesper visaugstākajā kokā. Laikraksts &quot;Padomju Venta&quot; (Ventspils) Nr. 105, 3. lpp. {{dat|1973|7|7|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rīgā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relatīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-dun-pirmais-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-75-dat-1973-3-30-sk&quot; /&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]]:
** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-rami-pali-laikraksts-rigas-balss-nr-81-dat-1973-4-6-sk&quot;&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-rami-pali-laikraksts-rigas-balss-nr-81-dat-1973-4-6-sk&quot; /&gt;
* [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bet dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam netālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-pavasara-kontrasti-laikraksts-rigas-balss-nr-87-dat-1973-4-13-sk&quot;&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvietojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Atšķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-pavasara-kontrasti-laikraksts-rigas-balss-nr-87-dat-1973-4-13-sk&quot; /&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt; Pērkonu Zemgalē pavadīja arī [[sniegs]] un [[sniega graudi]].&lt;ref&gt;&quot;Druvas&quot; zemjopji sākuši droši. Laikraksts &quot;Darba Uzvara&quot; (Jelgava) Nr. 63, {{dat|1973|4|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstījās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolūtais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.

Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
* [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
* [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.

Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
'''1973. gada vasara''' Rīgā bija par 1,8 grādiem siltāka un nedaudz mitrāka par normu.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Aizgājušās vasaras rezultāti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 210, {{dat|1973|9|7|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt; Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa &quot;Pacific defender&quot; izkraušanas darbi.&lt;ref&gt;Sacensības spraigais ritms. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sešus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]].

Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūtams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-atputisimies-no-svelmes-laikraksts-rigas-balss-nr-150-dat-1973-6-29-sk&quot;&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija arī 1973. gada augstākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā.
* [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.&lt;ref name=&quot;sinoptika-komentars-atputisimies-no-svelmes-laikraksts-rigas-balss-nr-150-dat-1973-6-29-sk&quot; /&gt;

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem.

Mēneša sākumā virs Ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrīz līdz +32 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt; Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120828180205/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 |date={{dat|2012|08|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.&lt;ref name=&quot;pogoda-v-liepae-temperatura-vozdukha-i-osadki-iiul-1973-g&quot;&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
** Vidzemes jūrmalā, Kuivižu zvejnieku kolhoza &quot;Enkurs&quot; p|avās pēkšņi uznāca viesulis, kas pacēla gaisā siena gubiņas, daļu no tām sasviežot jūrā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rets gadījums jūlijā. Laikraksts &quot;Dzimtenes Balss&quot; Nr. 28, 2. lpp. {{dat|1973|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]]:
** Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.&lt;ref name=&quot;pogoda-v-liepae-temperatura-vozdukha-i-osadki-iiul-1973-g&quot; /&gt;
** Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas &quot;Daugavgrīva&quot; speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas &quot;Lignums&quot; rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālajā rajonā pie [[Daugavgrīvas bāka]]s zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisam balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas. Neliela krusa šajā dienā tika novērota arī Ventspilī, bet dienu iepriekš Ogrē un citur.&lt;ref&gt;Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 159, 3. lpp.{{dat|1973|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[27. jūlijs]] — dienvidu ciklons, kura centrs atradās virs [[Orla]]s, [[Krievija]]s un [[Ukraina]]s pierobežā, ietekmēja laikapstākļus Latvijā. Ar ciklonu saistīta lietus zona stiepās pāri Latvijas dienvidrietumu daļai.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pie ciklona ģīmetnes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 174, {{dat|1973|7|27|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]]:
** Latvijā valdīja ļoti silts laiks ar temperatūru dienā no +25 līdz +28 grādiem, bet naktī — no +12 līdz +15 grādiem. Vietām, īpaši rietumu rajonos, tika novētots īslaicīgs lietus. Naktī uz svētdienu, [[5. augusts|5. augustu]], Latvijā tika novēroti pērkona negaisi ar straujām lietusgāzēm.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Apbrīnojama likumsakarība. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 180, {{dat|1973|8|3|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[10. augusts]]:
** Varēja jau just rudens tuvošanos. No rīta Stendā minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +5 grādiem, Mērsragā un Jelgavā līdz +6, bet Rīgā — līdz +8 grādiem. Saistībā ar ciklonu, kura centrs atradās virs [[Bergena]]s, [[Norvēģija|Norvēģijā]], Latvijai tuvojās aukstā atmosfēras fronte, Latvijas ziemeļaustrumiem turpmākajās dienās atnesot lietu. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija no +18 līdz +20 grādiem. Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvās — apmēram +20 grādu, bet mazajās upēs +17 līdz +18 grādi.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rudens vēstneši. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 186, {{dat|1973|8|10|SK}}&lt;/ref&gt;
** Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.

Otrās dekādes vidū un otrajā pusē laiku Latvijā noteica plašs anticiklons, kurš pletās no Azoru salām līdz Baltijai. Valdīja skaidrs un silts laiks ar lēnu vēju un zemu relatīvo gaisa mitrumu — 40 līdz 50 procenti. Gaisa temperatūra dienā pakāpās stabili virs +20 grādiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Sardzes maiņa. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 192, {{dat|1973|8|17|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. augusts]] — Mērsragā gaisa temperatūra pakāpās līdz +29,7 °C un tika uzstādīts šī datuma nacionālā mēroga rekords. Rekordi tika uzstādīti arī Kolkā (+28,8 °C), Dobelē (+28,3 °C) un Ventspilī (+27,2 °C). Galvaspilsētā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +27,5 grādus, bet rekords netika pārspēts, jo 1950. gadā bija +28,6 °C.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/ceturtdien-gaidams-nacionala-meroga-rekords--karstakais-18-augusts-vesture.a469733/ Ceturtdien gaidāms nacionāla mēroga rekords – karstākais 18. augusts vēsturē], lsm.lv, {{dat|2022|8|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

Augsta trešā dekāde sākās ar vēsāku un lietaināku laiku. Naktī uz [[25. augusts|25. augustu]] Rīgai pāri virzījās kārtējā aukstā atmosfēras fronte, atnesot nokrišņus un vēsumu.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vai tiešām vasarai jāsaka ardievas? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 198, {{dat|1973|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
Septembra sākums vēl bija silts, un dienā temperatūra sasniedza +18 līdz +22 grādus. Toties dekādes pēdējā dienā kļuva īsti rudenīga, auksta, ar stipru vēju un lietu, vietām ar krusu. Latvijai pāri gāja ciklons, un tā aizmugurē temperatūra noslīdēja līdz +11, +14 grādiem.&lt;ref&gt;laika apstākļi un sējumi. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 216, {{dat|1973|9|14|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[12. septembris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +7,9 grādi, kas bija par 4,2 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šajā perioda un atbilda vidējiem ilggadējiem novērojumiem 10. oktobrī. Aukstumu atnesa ciklons no Grenlandes. Tas pats, kas naktī Latvijas rietumu un centrālajos rajonos izraisīja viesuļvēju. Visstiprāks tas bija Rīgā un Ventspilī, kur vēja brāzmas sasniedza 26 līdz 27 metri sekundē. Rīgas elektrotīkli ziņoja, ka stiprā vēja dēļ Rīgā un Jūrmalā bija daudz elektropārvades līniju bojājumu un pārrāvumu.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ciklons pēc ciklona. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 216, {{dat|1973|9|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.

Otrās dekādes otrajā pusē tika novērotas diezgan spēcīgas salnas, kas pletās pāri visai lielai Latvijas teritorijas daļai. Naktī uz [[19. septembris|19. septembri]] dzīvsudraba stabiņš termometrā republikas austrumu un centrālajos rajonos noslīdēja no 3 līdz 4, bet rietumos — no 1 līdz 2 grādiem zem nulles. Reljefa zemākajās vietās bija vēl aukstāks. Taču sals, kas ieradās Latvijā pirms paredzētā termiņa, kārtējā, no Anglijas nākošā ciklona iespaidā atkāpās uz austrumiem. Trešās dekādes sākumā laika apstākļus noteica cits ciklons, kas pāri Spānijai un Francijai virzījās uz Baltiju un, pēc īslaicīgas laika uzlabošanās, atnesa jaunu nokrišņu deva, vietām pat ievērojamu — šur tur arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rudens negaisi. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 222, {{dat|1973|9|21|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130926165044/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture |date={{dat|2013|09|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928045617/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture |date={{dat|2013|09|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
* [[25. septembris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija +2,7 grādi, kas ir par 7,5 (7,7) grādiem zem normas — kas atbilst 5. novembrim un bija ļoti rets gadījums. Minimālā gaisa temperatūra bija +0,5 °C, bet dienā gaiss iesila tikai līdz +5,8 °C.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs oktobris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 228, {{dat|1973|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. septembris]] — Rīgā pūta spēcīgs vējš un sniga sniegs. Galvaspilsētā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.&lt;ref name=&quot;sniegs-un-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-249-dat-1973-10-23-sk&quot;&gt;Sniegs un pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 249, {{dat|1973|10|23|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
Oktobra pirmajā dekādē iestājās atvasara. Atvasara iestājas tāpēc, ka augsta spiediena apgabals, kas visu gadu atrodas Atlantijā, netālu no Azoru salām, sāka aizņemt arvien lielāku platību, Dekādes vidū, Azoru salu anticiklons sāka valdīt ievērojamā Rietumeiropas daļā. Tāpēc [[4. oktobris|4. oktobrī]] dienā Parīzē bija saulaina laiks, temperatūra +21 grāds, Varšavā un Kijevā +18, Stokholmā +19, bet Rīgā +17,2 grādi.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kā ar veselību, anticiklon? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 234, {{dat|1973|10|5|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[12. oktobris]]:
** Temperatūra naktī noslīdēja līdz −7 grādiem Skrīveros un Jelgavā. Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 5 grādiem zem nulles. Latvijas ziemeļaustrumu daļa izveidojās pirmā sniega sega.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Gan lietus, gan sniegs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 240, {{dat|1973|10|12|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.

Otrās dekādes beigās ciklonu ietekme Latvijā turpinājās. 19. oktobrī divi cikloni sāka ietekmēt laikapstākļus Latvijā. Viens no cikloniem atradās virs [[Dānija]]s, otrs virs [[Lielbritānija]]s.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ciklons gatavojas ceļam. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 246, {{dat|1973|10|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. oktobris]] — vakarā virs Rīga grāva pērkons un krita sniega pārslas. No Polijas uz Padomju Savienības Eiropas daļas centrālajiem rajoniem pārvietojās ciklons un līdz ar to arī aukstās gaisa masas. Ik pēc katrām trim stundām temperatūra piecu kilometru augstumā pazeminājās par pieciem grādiem. Aukstuma centrs ieskāva Baltijas reģionu. Izveidojās lieli temperatūras kontrasti (piecu kilometru augstumā −40 grādu, bet uz zemes, +2 grādi). Mainīgā atmosfēra, lielais mitrums un vēl neatdzisušā Rīgas jūras līča siltums — tas viss izraisīja šī vakara notikumus. Pats lielākais sniega daudzums (16 milimetri naktī) un pērkons tika reģistrēts tikai Rīgā. Valsts austrumos sniega nebija gandrīz nemaz.&lt;ref name=&quot;sniegs-un-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-249-dat-1973-10-23-sk&quot; /&gt;
* [[24. oktobris]] — vēsākā 1973. gada oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5,5 °C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C. Šī bija arī siltākā 1973. gada oktobra diena galvaspilsētā.
* [[13. novembris]] — naktī Latvijai pietuvojās spēcīgs ciklons. Rīgas jūras līcī vētra sasniedza 10 balles. Atmosfēras spiediens trijās stundās kritās par 11 milimetriem — tikai nedaudz atpaliekot no [[1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā|1969. gada 2. novembra orkānā]] reģistrētā 11,5 milimetru krituma.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Par matu no viesuļvētras. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 268, {{dat|1973|11|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. novembris]] — uzsniegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[23. novembris]] — Rīgas jūras līcis atgādina lielu, dziļu kausu, kas pēdējā laikā bija pastāvīgi pilns. Ūdens līmenis cēlās arī Daugavas grīvā, radot nemieru krasta rajonu iedzīvotājos. Vainīgs bija dienvidrietumu un rietumu vējš. Tas dzina ūdeni no [[Ziemeļjūra]]s [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un tālāk caur Irbes jūras šaurumu Rīgas jūras līcī. No rīta līcī ūdens līmenis pārsniedza Kronštates pēdmēra nulles atzīmi par 70 līdz 80 centimetriem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vainīgs ir vējš. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 274, {{dat|1973|11|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. novembris]]:
** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[26. novembris]] — pulksten 19:35 Liepājā tika novērota samērā reta dabas parādība — pērkona negaisu kopā ar sniegu. Tiesa, bija tikai viena atmosfēras elektrības izlāde, toties visai spēcīga.&lt;ref&gt;Vēstule ar komentāru | Neparastais gaišums. Laikraksts &quot;Komunists&quot; (Liepāja) Nr. 235, 3. lpp. {{dat|1973|12|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.
* [[30. novembris]] — termometra dzīvsudraba stabiņš Rīgā naktī noslīdēja līdz −7,9 grādu atzīmei. Strauji bija sācis veidoties ledus Latvijas ezeros un upēs. Republikas austrumu rajonos pat lielos ezeros ledus biezums sasniedza 5 līdz 10 centimetrus. Bija sākusi aizsalt arī Daugava. Izņēmums bija upes grīva, kur izveidoties ledus segai neļāva pastāvīgā kuģu kustība, kā arī krāčainie upes iecirkņi. Līdz ar ziemas iestāšanos par prieku slēpotājiem balta sniega sega klāja Latvijas laukus un mežus. Visdziļākais sniegs (līdzenos, horizontālos iecirkņos) bija Ainažos un Alūksnē — 24 centimetri, Skultē un Mērsragā — 14 līdz 15 centimetri, Madonā un Rīgā — 16 centimetri.

=== Decembris ===
[[Attēls:Frīdriha Engelsa iela Rīgā, 1973. gada decembris.png|thumb|200px|Sniegots pilsētas skats Frīdriha Engelsa ielā ([[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]]) Rīgā, 1973. gada decembrī.]]

* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.

Sniega pārpilnība decembra pirmajā dekādē likās visai neparasta parādība. Un ne tikai tādēļ, ka divas iepriekšējās ziemas bija gandrīz bez sniega. Republikas galvaspilsēta pēdējās divās dienās divreiz pārspēja sniega rekordus. Pirmo reizi visā ilggadīgajā novērojumu vēsturē Rīgas meteoroloģiskā novērojumu stacija reģistrējusi tik dziļu sniegu šajā gada laikā — 39 centimetri. Tik dziļš sniegs Latvijā pat februārī ir bijis ne biežāk par vienu reizi sešos gados. Rīgā bija arī visvairāk sniega arī salīdzinājumā ar citām Latvijas vietām. Otrajā vietā bija Alūksne (27 centimetri), trešajā vietā — Madona un Jelgava (25 centimetri). Tik bagātīga sniega cēlonis bija no Atlantijas nākošie ļoti plašie (diametrā līdz 2000 un 3000 kilometru) aktīvie (spiediens kritās līdz 8 un 10 milimetriem dzīvsudraba stabiņa trijās stundās) cikloni. Tiem palīdzēja arī vietējie apstākļi. Vispirms jau neaizsalušais Rīgas jūras līcis.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Sniegs uzstāda rekordu! Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 285, {{dat|1973|12|7|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.
* [[21. decembris]] — pēc dekādi ilguša relatīvi siltāka laika, minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā atkal pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,9 °C.

Visu mēneša trešo dekādi Latvijā laiku noteica cikloni.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 303, {{dat|1973|12|28|SK}}&lt;/ref&gt; Laiks bija drēgns, bet relatīvi silts. Minimālā gaisa temperatūra naktīs galvaspilsētā reti kad noslīdēja zem nulles, bet dienā sasniedza pat +5 grādus.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| align=&quot;center&quot; | −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| align=&quot;center&quot; | +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| align=&quot;center&quot; | −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| align=&quot;center&quot; | +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| align=&quot;center&quot; | −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| align=&quot;center&quot; | +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| align=&quot;center&quot; | −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| align=&quot;center&quot; | +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| align=&quot;center&quot; | −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| align=&quot;center&quot; | +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| align=&quot;center&quot; | +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; align=&quot;center&quot; | +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| align=&quot;center&quot; | +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| align=&quot;center&quot; | +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| align=&quot;center&quot; | +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| align=&quot;center&quot; | +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| align=&quot;center&quot; | +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| align=&quot;center&quot; | +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| align=&quot;center&quot; | −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| align=&quot;center&quot; | +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| align=&quot;center&quot; | −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| align=&quot;center&quot; | +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; align=&quot;center&quot;| −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| align=&quot;center&quot; | +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; align=&quot;center&quot; | 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; align=&quot;center&quot;| 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; align=&quot;center&quot;| 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>io6r1bhsrgbvidk9u0gl6dquy34jmrp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salaspils iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>213923</id>
    <revision>
      <id>4493325</id>
      <parentid>4399453</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:35:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2666" sha1="t8hss9429chjwzfqqun1xq85r9lr9kp" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Salaspils iela|Salaspils iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Salaspils iela
| attēls = Salaspils iela 2.JPG
| attēla paraksts = Salaspils iela 2013. gada janvārī
| pilsēta lokatīvā = Rīgā
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16351860|zoom=13}}
| kartes paraksts = 
| pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]], [[Ķengarags]]
| ielas garums = 
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = Vilhelma Knoriņa iela (1965—1991)
| joslu skaits = 3
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]].
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Salaspils iela''' ir [[iela]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]] un [[Ķengarags|Ķengaragā]]. Tajā ir 3 braukšanas joslas. Apbūvē ielas vienā pusē pārsvarā dominē daudzstāvu ēkas, bet otrā pusē ielai paralēli iet [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]].

== Vēsture ==
Salaspils iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā minēta 1965. gadā ar nosaukumu '''Vilhelma Knoriņa iela''', šādi nosaukta par godu revolucionārās kustības darbiniekam [[Vilhelms Knoriņš|V. Knoriņam]]. 1991. gadā tā pārsaukta par Salaspils ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}&lt;/ref&gt;[[Attēls:Salaspils iela.JPG|thumb|left|225px|Salaspils iela netālu no [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] dzelzceļa stacijas 2010. gadā]]

== Ielas raksturojums ==
Iela sākas pie [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] gājēju pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils un turpinās dienvidaustrumu virzienā, iet zem [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]], gar bijušo [[Rīgas Keramikas rūpnīca|Rīgas Keramikas rūpnīcu]] un [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] dzelzceļa staciju līdz [[Rušonu iela]]i, kur tā turpinās kā [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]]. Ielas garums ir 2620 metri.

== Ielu savienojumi ==
Salaspils iela krustojas ar:
* [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes ielu]] (&quot;T&quot; veida krustojums),
* [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]],
* [[Rušonu iela|Rušonu ielu]] (&quot;T&quot; veida krustojums).

== Atsauces ==
{{atsauces}}{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Ielas Ķengaragā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>t8hss9429chjwzfqqun1xq85r9lr9kp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bonija Tailere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224193</id>
    <revision>
      <id>4493056</id>
      <parentid>4492993</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:10:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4493056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3741" sha1="2wil9p8mo7jcz124ea4a1fk8ujch4r9" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Bonija Tailere
| Vārds_orig = ''Bonnie Tyler''
| Attēls = ESC - United Kingdom 05.JPG
| Att_izm = 
| Apraksts = Bonija Tailere 2013. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1951|6|8}}
| Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Velsa|Skevena}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2026|7|8|1951|6|8}}
| Vieta_mr = {{vieta|Portugāle|Faro}}
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = [[Dziedātājs|dziedātāja]]
| Instrumenti = vokāls
| Gadi = 1969—2026
| Izdevējkompānija = [[RCA Records|RCA]], [[Chrysalis Records|Chrysalis]], [[Columbia Records|CBS]], [[Columbia Records|Columbia]], [[Hansa Records|Hansa]], [[Atlantic Records|Atlantic]], [[East West Records|East West]], [[CMC International|CMC Records]], [[Sony Music Entertainment|Sony]], Stick Music, [[ZYX Music]], Celtic Swan Recordings
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|http://www.bonnietyler.com}}
| Dzimums = S
}}
'''Bonija Tailere''' ({{val|en|Bonnie Tyler}}; dzimusi '''Geinore Hopkinsa''' (''Gaynor Hopkins'') {{dat|1951|6|8|bez}}, mirusi  {{dat|2026|7|8|bez}}) bija velsiešu [[Dziedātājs|dziedātāja]].

Mūziķes karjeru sākusi 1975. gadā, viņas pirmais hits ''[[Lost in France]]'' sasniedza Apvienotās Karalistes singlu topa pirmo desmitnieku. 1983. gadā par singlu ''[[Total Eclipse of the Heart]]'' saņēmusi pirmo ''[[Grammy]]'' nomināciju (kopumā šai balvai tikusi nominēta trīs reizes). Vēl ir pazīstama ar tādām dziesmām kā ''[[It's a Heartache]]'', ''Faster Than the Speed of Night'', ''[[Holding Out for a Hero]]'', ''[[Here She Comes]]'', ''[[If You Were a Woman (And I Was a Man)]]'', ''[[Bitterblue]]&lt;nowiki&gt;'&lt;/nowiki&gt;'', ''[[Fools Lullaby]]'', ''[[Vergiß Es (Forget It)]]'', ''[[Si demain... (Turn Around)]]''. Vairākas reizes tikusi nominēta ''[[Brit]]'' balvai, taču ne reizi nav to ieguvusi. 2013. gadā pārstāvēja Apvienoto Karalisti [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Zviedrija]]s pilsētā [[Malme|Malmē]] ar dziesmu ''[[Believe in Me]]'', kas ar 23 punktiem ierindojās 19. vietā.
Par nopelniem mūzikā viņu apbalvoja ar Britu Impērijas ordeni.

Latvijā Bonija Tailere uzstājās divas reizes 2011. un 2019. gadā, bet 2025. gada oktobrī plānoto tūres &quot;''40 Years &quot;Total Eclipse of the Heart&quot;'' koncertu atcēla.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/09.07.2026-75-gadu-vecuma-muziba-devusies-britu-popmuzikas-legenda-bonija-tailere.a654486/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular 75 gadu vecumā mūžībā devusies britu popmūzikas leģenda Bonija Tailere] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
;Studijas albumi

*''[[The World Starts Tonight]]'' (1977)
*''[[Natural Force]]'' (1978)
*''[[Diamond Cut]]'' (1979)
*''[[Goodbye to the Island]]'' (1981)
*''[[Faster Than the Speed of Night]]'' (1983)
*''[[Secret Dreams and Forbidden Fire]]'' (1986)
*''[[Hide Your Heart]]'' (1988)
*''[[Bitterblue]]'' (1991)
*''[[Angel Heart (albums)|Angel Heart]]'' (1992)
*''[[Silhouette in Red]]'' (1993)
*''[[Free Spirit]]'' (1995)
*''[[All in One Voice]]'' (1999)
*''[[Heart Strings]]'' (2003)
*''[[Simply Believe]]'' (2004)
*''[[Wings (Bonnie Tyler album)|Wings]]'' (2005)
*''[[Rocks and Honey]]'' (2013)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}


{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tailere, Bonija}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Velsas dziedātāji]]
[[Kategorija:2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>2wil9p8mo7jcz124ea4a1fk8ujch4r9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493058</id>
      <parentid>4493056</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:11:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3740" sha1="sv5nnm4oszp421m5kdf576jrxk8bwam" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Bonija Tailere
| Vārds_orig = ''Bonnie Tyler''
| Attēls = ESC - United Kingdom 05.JPG
| Att_izm = 
| Apraksts = Bonija Tailere 2013. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1951|6|8}}
| Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Velsa|Skevena}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2026|7|8|1951|6|8}}
| Vieta_mr = {{vieta|Portugāle|Faro}}
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = [[Dziedātājs|dziedātāja]]
| Instrumenti = vokāls
| Gadi = 1969—2026
| Izdevējkompānija = [[RCA Records|RCA]], [[Chrysalis Records|Chrysalis]], [[Columbia Records|CBS]], [[Columbia Records|Columbia]], [[Hansa Records|Hansa]], [[Atlantic Records|Atlantic]], [[East West Records|East West]], [[CMC International|CMC Records]], [[Sony Music Entertainment|Sony]], Stick Music, [[ZYX Music]], Celtic Swan Recordings
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|http://www.bonnietyler.com}}
| Dzimums = S
}}
'''Bonija Tailere''' ({{val|en|Bonnie Tyler}}; dzimusi '''Geinore Hopkinsa''' (''Gaynor Hopkins'') {{dat|1951|6|8|bez}}, mirusi  {{dat|2026|7|8|bez}}) bija velsiešu [[Dziedātājs|dziedātāja]].

Mūziķes karjeru sākusi 1975. gadā, viņas pirmais hits ''[[Lost in France]]'' sasniedza Apvienotās Karalistes singlu topa pirmo desmitnieku. 1983. gadā par singlu ''[[Total Eclipse of the Heart]]'' saņēmusi pirmo ''[[Grammy]]'' nomināciju (kopumā šai balvai tikusi nominēta trīs reizes). Vēl ir pazīstama ar tādām dziesmām kā ''[[It's a Heartache]]'', ''Faster Than the Speed of Night'', ''[[Holding Out for a Hero]]'', ''[[Here She Comes]]'', ''[[If You Were a Woman (And I Was a Man)]]'', ''[[Bitterblue]]&lt;nowiki&gt;'&lt;/nowiki&gt;'', ''[[Fools Lullaby]]'', ''[[Vergiß Es (Forget It)]]'', ''[[Si demain... (Turn Around)]]''. Vairākas reizes tikusi nominēta ''[[Brit]]'' balvai, taču ne reizi nav to ieguvusi. 2013. gadā pārstāvēja Apvienoto Karalisti [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Zviedrija]]s pilsētā [[Malme|Malmē]] ar dziesmu ''[[Believe in Me]]'', kas ar 23 punktiem ierindojās 19. vietā.
Par nopelniem mūzikā viņu apbalvoja ar Britu Impērijas ordeni.

Latvijā Bonija Tailere uzstājās divas reizes 2011. un 2019. gadā, bet 2025. gada oktobrī plānoto tūres ''40 Years &quot;Total Eclipse of the Heart&quot;'' koncertu atcēla.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/09.07.2026-75-gadu-vecuma-muziba-devusies-britu-popmuzikas-legenda-bonija-tailere.a654486/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular 75 gadu vecumā mūžībā devusies britu popmūzikas leģenda Bonija Tailere] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
;Studijas albumi

*''[[The World Starts Tonight]]'' (1977)
*''[[Natural Force]]'' (1978)
*''[[Diamond Cut]]'' (1979)
*''[[Goodbye to the Island]]'' (1981)
*''[[Faster Than the Speed of Night]]'' (1983)
*''[[Secret Dreams and Forbidden Fire]]'' (1986)
*''[[Hide Your Heart]]'' (1988)
*''[[Bitterblue]]'' (1991)
*''[[Angel Heart (albums)|Angel Heart]]'' (1992)
*''[[Silhouette in Red]]'' (1993)
*''[[Free Spirit]]'' (1995)
*''[[All in One Voice]]'' (1999)
*''[[Heart Strings]]'' (2003)
*''[[Simply Believe]]'' (2004)
*''[[Wings (Bonnie Tyler album)|Wings]]'' (2005)
*''[[Rocks and Honey]]'' (2013)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}


{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tailere, Bonija}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Velsas dziedātāji]]
[[Kategorija:2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>sv5nnm4oszp421m5kdf576jrxk8bwam</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493059</id>
      <parentid>4493058</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:12:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4493059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3767" sha1="mh5b48m4p6fr5cxk721pkwxwbvclnvg" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Bonija Tailere
| Vārds_orig = ''Bonnie Tyler''
| Attēls = ESC - United Kingdom 05.JPG
| Att_izm = 
| Apraksts = Bonija Tailere 2013. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1951|6|8}}
| Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Velsa|Skevena}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2026|7|8|1951|6|8}}
| Vieta_mr = {{vieta|Portugāle|Faro}}
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = [[Dziedātājs|dziedātāja]]
| Instrumenti = vokāls
| Gadi = 1969—2026
| Izdevējkompānija = [[RCA Records|RCA]], [[Chrysalis Records|Chrysalis]], [[Columbia Records|CBS]], [[Columbia Records|Columbia]], [[Hansa Records|Hansa]], [[Atlantic Records|Atlantic]], [[East West Records|East West]], [[CMC International|CMC Records]], [[Sony Music Entertainment|Sony]], Stick Music, [[ZYX Music]], Celtic Swan Recordings
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|http://www.bonnietyler.com}}
| Dzimums = S
}}
'''Bonija Tailere''' ({{val|en|Bonnie Tyler}}; dzimusi '''Geinore Hopkinsa''' (''Gaynor Hopkins'') {{dat|1951|6|8|bez}}, mirusi  {{dat|2026|7|8|bez}}) bija velsiešu [[Dziedātājs|dziedātāja]].

Mūziķes karjeru sākusi 1975. gadā, viņas pirmais hits ''[[Lost in France]]'' sasniedza Apvienotās Karalistes singlu topa pirmo desmitnieku. 1983. gadā par singlu ''[[Total Eclipse of the Heart]]'' saņēmusi pirmo ''[[Grammy]]'' nomināciju (kopumā šai balvai tikusi nominēta trīs reizes). Vēl ir pazīstama ar tādām dziesmām kā ''[[It's a Heartache]]'', ''Faster Than the Speed of Night'', ''[[Holding Out for a Hero]]'', ''[[Here She Comes]]'', ''[[If You Were a Woman (And I Was a Man)]]'', ''[[Bitterblue]]&lt;nowiki&gt;'&lt;/nowiki&gt;'', ''[[Fools Lullaby]]'', ''[[Vergiß Es (Forget It)]]'', ''[[Si demain... (Turn Around)]]''. Vairākas reizes tikusi nominēta ''[[Brit]]'' balvai, taču ne reizi nav to ieguvusi. 2013. gadā pārstāvēja Apvienoto Karalisti [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Zviedrija]]s pilsētā [[Malme|Malmē]] ar dziesmu ''[[Believe in Me]]'', kas ar 23 punktiem ierindojās 19. vietā.
Par nopelniem mūzikā viņu apbalvoja ar Britu Impērijas ordeni.

Latvijā Bonija Tailere uzstājās divas reizes 2011. un 2019. gadā, bet 2025. gada oktobrī plānoto tūres ''40 Years &quot;Total Eclipse of the Heart&quot;'' koncertu atcēla.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/09.07.2026-75-gadu-vecuma-muziba-devusies-britu-popmuzikas-legenda-bonija-tailere.a654486/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular 75 gadu vecumā mūžībā devusies britu popmūzikas leģenda Bonija Tailere] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
;Studijas albumi

*''[[The World Starts Tonight]]'' (1977)
*''[[Natural Force]]'' (1978)
*''[[Diamond Cut]]'' (1979)
*''[[Goodbye to the Island]]'' (1981)
*''[[Faster Than the Speed of Night]]'' (1983)
*''[[Secret Dreams and Forbidden Fire]]'' (1986)
*''[[Hide Your Heart]]'' (1988)
*''[[Bitterblue]]'' (1991)
*''[[Angel Heart (albums)|Angel Heart]]'' (1992)
*''[[Silhouette in Red]]'' (1993)
*''[[Free Spirit]]'' (1995)
*''[[All in One Voice]]'' (1999)
*''[[Heart Strings]]'' (2003)
*''[[Simply Believe]]'' (2004)
*''[[Wings (Bonnie Tyler album)|Wings]]'' (2005)
*''[[Rocks and Honey]]'' (2013)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tailere, Bonija}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Velsas dziedātāji]]
[[Kategorija:2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>mh5b48m4p6fr5cxk721pkwxwbvclnvg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493274</id>
      <parentid>4493059</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:32:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4493274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3783" sha1="9vzinko2se56mfhn390odetdzcfnti9" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Bonija Tailere
| Vārds_orig = ''Bonnie Tyler''
| Attēls = 2016 Bonnie Tyler - by 2eight - DSC8647.jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = Bonija Tailere 2016. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1951|6|8}}
| Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Velsa|Skevena}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2026|7|8|1951|6|8}}
| Vieta_mr = {{vieta|Portugāle|Faro}}
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = [[Dziedātājs|dziedātāja]]
| Instrumenti = vokāls
| Gadi = 1969—2026
| Izdevējkompānija = [[RCA Records|RCA]], [[Chrysalis Records|Chrysalis]], [[Columbia Records|CBS]], [[Columbia Records|Columbia]], [[Hansa Records|Hansa]], [[Atlantic Records|Atlantic]], [[East West Records|East West]], [[CMC International|CMC Records]], [[Sony Music Entertainment|Sony]], Stick Music, [[ZYX Music]], Celtic Swan Recordings
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|http://www.bonnietyler.com}}
| Dzimums = S
}}
'''Bonija Tailere''' ({{val|en|Bonnie Tyler}}; dzimusi '''Geinore Hopkinsa''' (''Gaynor Hopkins'') {{dat|1951|6|8|bez}}, mirusi  {{dat|2026|7|8|bez}}) bija velsiešu [[Dziedātājs|dziedātāja]].

Mūziķes karjeru sākusi 1975. gadā, viņas pirmais hits ''[[Lost in France]]'' sasniedza Apvienotās Karalistes singlu topa pirmo desmitnieku. 1983. gadā par singlu ''[[Total Eclipse of the Heart]]'' saņēmusi pirmo ''[[Grammy]]'' nomināciju (kopumā šai balvai tikusi nominēta trīs reizes). Vēl ir pazīstama ar tādām dziesmām kā ''[[It's a Heartache]]'', ''Faster Than the Speed of Night'', ''[[Holding Out for a Hero]]'', ''[[Here She Comes]]'', ''[[If You Were a Woman (And I Was a Man)]]'', ''[[Bitterblue]]&lt;nowiki&gt;'&lt;/nowiki&gt;'', ''[[Fools Lullaby]]'', ''[[Vergiß Es (Forget It)]]'', ''[[Si demain... (Turn Around)]]''. Vairākas reizes tikusi nominēta ''[[Brit]]'' balvai, taču ne reizi nav to ieguvusi. 2013. gadā pārstāvēja Apvienoto Karalisti [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Zviedrija]]s pilsētā [[Malme|Malmē]] ar dziesmu ''[[Believe in Me]]'', kas ar 23 punktiem ierindojās 19. vietā.
Par nopelniem mūzikā viņu apbalvoja ar Britu Impērijas ordeni.

Latvijā Bonija Tailere uzstājās divas reizes 2011. un 2019. gadā, bet 2025. gada oktobrī plānoto tūres ''40 Years &quot;Total Eclipse of the Heart&quot;'' koncertu atcēla.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/09.07.2026-75-gadu-vecuma-muziba-devusies-britu-popmuzikas-legenda-bonija-tailere.a654486/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular 75 gadu vecumā mūžībā devusies britu popmūzikas leģenda Bonija Tailere] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
;Studijas albumi

*''[[The World Starts Tonight]]'' (1977)
*''[[Natural Force]]'' (1978)
*''[[Diamond Cut]]'' (1979)
*''[[Goodbye to the Island]]'' (1981)
*''[[Faster Than the Speed of Night]]'' (1983)
*''[[Secret Dreams and Forbidden Fire]]'' (1986)
*''[[Hide Your Heart]]'' (1988)
*''[[Bitterblue]]'' (1991)
*''[[Angel Heart (albums)|Angel Heart]]'' (1992)
*''[[Silhouette in Red]]'' (1993)
*''[[Free Spirit]]'' (1995)
*''[[All in One Voice]]'' (1999)
*''[[Heart Strings]]'' (2003)
*''[[Simply Believe]]'' (2004)
*''[[Wings (Bonnie Tyler album)|Wings]]'' (2005)
*''[[Rocks and Honey]]'' (2013)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tailere, Bonija}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Velsas dziedātāji]]
[[Kategorija:2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>9vzinko2se56mfhn390odetdzcfnti9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Provokācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>230624</id>
    <revision>
      <id>4493063</id>
      <parentid>4030208</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:28:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39003-46</username>
        <id>147841</id>
      </contributor>
      <comment>Tiek ievadita informacija par esošo lietu</comment>
      <origin>4493063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="729" sha1="dstidass74u5ifd0p9lo8fcmb8pv6p9" xml:space="preserve">'''Provokācija''' ir darbība vai pasākumu kopums, ar mērķi izraisīt atbildes rīcību vai provocētā (-ēto) bezdarbību, tādā veidā ar mērķi mākslīgi radīt sarežģītus apstākļus, vai sekas provocētam (-iem). Provokācijas veicējs tiek saukts par provokatoru. Tā kā provokācijas pamatojas uz cilvēka psiholoģiju un kā sociālas būtnes uzvedību, tās pēta [[psiholoģija]] un [[socioloģija]].

== Ārējās saites ==
https://open.spotify.com/artist/5OhS74T8M4VzjSGhpW7hr4?si=h9ZWtgVCRkWyunmDHM6O_Q&amp;utm_source=copy-link&lt;nowiki/&gt;{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Psiholoģija]]
[[Kategorija:Socioloģija]]</text>
      <sha1>dstidass74u5ifd0p9lo8fcmb8pv6p9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493064</id>
      <parentid>4493063</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:30:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39003-46</username>
        <id>147841</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4493064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="833" sha1="79o96l91122j9n3ul0x71ny2mkhmv78" xml:space="preserve">'''Provokācija''' ir darbība vai pasākumu kopums, ar mērķi izraisīt atbildes rīcību vai provocētā (-ēto) bezdarbību, tādā veidā ar mērķi mākslīgi radīt sarežģītus apstākļus, vai sekas provocētam (-iem). Provokācijas veicējs tiek saukts par provokatoru. Tā kā provokācijas pamatojas uz cilvēka psiholoģiju un kā sociālas būtnes uzvedību, tās pēta [[psiholoģija]] un [[socioloģija]].

== [https://open.spotify.com/artist/5OhS74T8M4VzjSGhpW7hr4?si=5etu7WfeRHyDMNjb65yNLg&amp;utm_source=copy-link Provokants] saites ==
https://open.spotify.com/artist/5OhS74T8M4VzjSGhpW7hr4?si=h9ZWtgVCRkWyunmDHM6O_Q&amp;utm_source=copy-link&lt;nowiki/&gt;{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{sabiedrība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Psiholoģija]]
[[Kategorija:Socioloģija]]
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>79o96l91122j9n3ul0x71ny2mkhmv78</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493067</id>
      <parentid>4493064</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:48:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-39003-46|~2026-39003-46]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Votre Provocateur</comment>
      <origin>4030208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="619" sha1="82napjjkw87dfcaca2rv2loggw0ifwm" xml:space="preserve">'''Provokācija''' ir darbība vai pasākumu kopums, ar mērķi izraisīt atbildes rīcību vai provocētā (-ēto) bezdarbību, tādā veidā ar mērķi mākslīgi radīt sarežģītus apstākļus, vai sekas provocētam (-iem). Provokācijas veicējs tiek saukts par provokatoru. Tā kā provokācijas pamatojas uz cilvēka psiholoģiju un kā sociālas būtnes uzvedību, tās pēta [[psiholoģija]] un [[socioloģija]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Psiholoģija]]
[[Kategorija:Socioloģija]]</text>
      <sha1>82napjjkw87dfcaca2rv2loggw0ifwm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džennāro Gatuzo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232958</id>
    <revision>
      <id>4493229</id>
      <parentid>4457104</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:49:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12237" sha1="nrjk42ff15ux1ycpz104hah7sr9x5te" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Džennāro Gatuzo
| image = Lausanne vs Sion 27 february 2013 - Gennaro Gattuso.jpg
| image_size = 200
| caption = Džennāro Gatuzo 2013. gadā
| fullname = Džennāro Ivans Gatuzo&lt;ref name=&quot;name-height&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup South Africa 2010 – List of Players|url=http://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=5 June 2013|format=PDF|archive-date={{dat|2020|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf |date={{dat|2020|05|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| birth_date = {{Birth date and age|1978|1|9}}
| birth_place = {{vieta|Itālija|Koriljāno Kalabri}}
| height = 177&lt;ref name=&quot;name-height&quot;/&gt;
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = 
| youthyears1 = 1990–1995
| youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]]
| years1 = 1995–1997
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]]
| caps1 = 10
| goals1 = 0
| years2 = 1997–1998
| clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| caps2 = 34
| goals2 = 3
| years3 = 1998–1999
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Salernitana Calcio 1919|Salernitana]]
| caps3 = 25
| goals3 = 0
| years4 = 1999–2012
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| caps4 = 335
| goals4 = 9
| years5 = 2012–2013
| clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]]
| caps5 = 27
| goals5 = 1
| totalcaps = 431
| totalgoals = 13
| manageryears1 = 2013
| managerclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] (spēlējošais treneris)
| manageryears2 = 2013–2014
| managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]]
| manageryears3 = 2014–2015
| managerclubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[OFI Crete F.C.|OFI Crete]]
| manageryears4 = 2015–2017
| managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Pisa 1909|Pisa]]
| manageryears5 = 2017
| managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} Milan Primavera
| manageryears6 = 2017–2019
| managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| manageryears7 = 2019–2021
| managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| manageryears8 = 2022–2023
| managerclubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| manageryears9 = 2023–2024
| managerclubs9 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]]
| manageryears10 = 2024–2025
| managerclubs10 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split]]
| manageryears11 = 2025–2026
| managerclubs11 = {{fb|ITA}}
| nationalyears1 = 1995–1996
| nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U-18&lt;ref name=&quot;figc&quot;&gt;[http://www.figc.it/nazionali/DettaglioConvocato &quot;Gennaro Gattuso&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110228025347/http://www.figc.it/nazionali/DettaglioConvocato |date={{dat|2011|02|28||bez}} }}. [[Italian Football Federation|FIGC]]. Retrieved 9 May 2013&lt;/ref&gt;
| nationalcaps1 = 14
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 1998–2000
| nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U-21&lt;ref name=&quot;figc&quot;/&gt;
| nationalcaps2 = 21
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2000–2010
| nationalteam3 = {{fb|Italy}}&lt;ref name=&quot;eu-info&quot;&gt;[http://eu-football.info/_player.php?id=6594 &quot;Gennaro Gattuso&quot;]. EU-Football.info. Retrieved 9 May 2013.&lt;/ref&gt;
| nationalcaps3 = 73
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2000
| nationalteam4 = {{flaga|Itālija}} Itālija OS&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Previous Tournaments - FIFA.com|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=6 June 2013|archive-date={{dat|2013|05|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130524125826/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130524125826/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html |date={{dat|2013|05|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| nationalcaps4 = 3
| nationalgoals4 = 0
}}
'''Džennāro Ivans &quot;Rino&quot; Gatuzo''' ({{val|it|Gennaro Ivan &quot;Rino&quot; Gattuso}}; dzimis {{dat|1978|1|9}}) ir bijušais itāļu [[futbolists]], tagad — [[futbols|futbola]] treneris. No 2025. gada jūnija līdz 2026. gada aprīlim bija [[Itālijas futbola izlase]]s galvenais treneris.

Spēlētāja karjeras laikā spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā. Lielāko karjeras daļu pārstāvēja Itālijas klubus, laikā no 1999. līdz 2012. gadam — ''[[AC Milan|Milan]]''. Pārstāvot ''Milan'', Gatuzo izcīnīja divas uzvaras [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2003, 2007) un divas uzvaras Itālijas A sērijā (2004, 2011).

Itālijas izlases sastāvā ir piedalījies trijos [[PK futbolā|Pasaules kausos]] ({{FutbPK|2002}}, {{FutbPK|2006}}, {{FutbPK|2010}}) un divos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] ({{FutbEU|2004}}, {{FutbEU|2008}}), 2006. gada Pasaules kausa izcīņā viņš Itālijas izlases sastāvā arī kļuva par čempionu, pats Gatuzo tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē.

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Pirmais klubs trenera karjerā bija [[Šveice]]s komanda ''[[FC Sion|Sion]]'', kurā viņš darbojās kā spēlējošais treneris. Vēlāk vadījis ''[[U.S. Città di Palermo|Palermo]]'', [[Grieķija]]s klubu ''[[OFI Crete F.C.|OFI Crete]]'', ''[[A.C. Pisa 1909|AC Pisa]]'' un ''Milan'' jauniešu komandu. 2017. gada novembrī kļuva par ''Milan'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/27112017-milan_atlaiz_treneri_vina_vieta_stajas_ga |title=&quot;Milan&quot; atlaiž treneri, viņa vietā stājas Gatuzo|date={{dat|2017|11|27||bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc 2018.—2019. gada sezonas, kad komanda nespēja iekļūt UEFA Čempionu līgā, galvenā trenera amatu atstāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48430169 |title=AC Milan: Gennaro Gattuso steps down as head coach after 18 months|date={{dat|2019|5|28||bez}}|publisher=bbc.com|accessdate={{dat|2019|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gada decembrī tika apstiprināts par A sērijas kluba ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/napoli/story/4010675/napoli-appoint-gattuso-as-head-coach-after-ancelotti-sacking |title=Napoli appoint Gattuso as head coach after Ancelotti sacking |date={{dat|2019|12|11||bez}}|website=espn.com|accessdate={{dat|2019|12|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā ar ''Napoli'' kļuva par [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] ieguvēju. 2021. gadā nespēja aizvest komandu līdz vietai UEFA Čempionu līgā un sezonas beigās amatu atstāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://theathletic.com/news/gattuso-napoli-sacked-next-manager/X664t0mpY0xW |title=Gattuso leaves Napoli after failing to qualify for Champions League |language=en |website=theathletic.com |date=23 May 2021 }}&lt;/ref&gt;

2021. gada maijā ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' paziņoja par Gatuzo iecelšanu galvenā trenera amatā, bet vēl līdz līguma spēkā stāšanās brīdim pēc abpusējas vienošanās tas tika atsaukts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/57511592|title=Gennaro Gattuso leaves Fiorentina 23 days after his appointment as coach|date=17 June 2021|accessdate=26 June 2021|website=bbc.co.uk}}&lt;/ref&gt; 2022. gada jūnijā noslēdza līgumu uz divām sezonām ar [[Spānija]]s klubu ''[[Valencia CF|Valencia]]'', kļūstot par komandas galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/gatuzo-klust-par-valencia-galveno-treneri/|title=Gatuzo kļūst par “Valencia” galveno treneri|date=9 June 2022|accessdate={{dat|2022|7|13||bez}}|website=tv3.lv|archive-date={{dat|2025|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250423053919/https://sports.tv3.lv/futbols/gatuzo-klust-par-valencia-galveno-treneri/}}&lt;/ref&gt; 2023. gada janvārī pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja. {{dat|2023|9|27||bez}} kļuva par Francijas kluba [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/28092023-gatuzo_klust_par_marselas_olympique_jauno |title=Gatuzo kļūst par Marseļas ''Olympique'' jauno galveno treneri|date={{dat|2023|9|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2023|9|28||bez}}|website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 19. februārī viņš tika atlaists pēc piecu mēnešu termiņa Marseļas kluba galvenā trenera amatā.&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/francija/20022024-marselas_olympique_vadibu_pec_gatuzo_atbr&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā tika iecelts par [[Horvātija]]s kluba [[HNK Hajduk Split|Splitas &quot;Hajduk&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportnet.hr/vijesti/597821/nogomet-supersport-hnl/hajduk-ima-novog-trenera-gennaro-gattuso-na-klupi-splicana/|title=Hajduk ima novog trenera: Gennaro Gattuso na klupi Splićana!|last=Korać|first=Branimir|publisher=Sportnet.hr|date=12 June 2024|access-date=22 October 2024}}&lt;/ref&gt; 2024.—2025. gada sezonā Dž. Gatuzo vadībā komanda ieņēma 3. vietu [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas futbola līgā]]. 2025. gada jūnijā [[Itālijas Futbola federācija]] apstiprināja Gatuzo par Itālijas izlases galveno treneri. Šajā amatā viņš nomainīja [[Lučāno Spalleti]], kurš tika atlaists pēc 0:3 zaudējuma [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/15062025-oficiali_italijas_izlases_sturi_parnem_le |title=Oficiāli: Itālijas izlases stūri pārņem leģendārais Gatuzo|website=[[sportacentrs.com]]|date=15 June 2025|access-date={{dat|2025|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Itālijas izlase Gatuzo vadībā nespēja kvalificēties Pasaules kausa finālturnīram, izšķirošajā kvalifikācijas spēlē zaudējot [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijai un Hercegovinai]] pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Pēc šīs neveiksmes Gatuzo atstāja izlases galvenā trenera amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/03042026-generaltirisana_italijas_futbola_turpinas |title=Ģenerāltīrīšana Itālijas futbolā turpinās – amatu pamet arī Gatuzo|website=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2026|4|3|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Milan'''

* [[Itālijas Serie A]]: 2003–04, 2010–11
* [[Coppa Italia]]: 2002–03
* [[Supercoppa Italiana]]: 2004, 2011
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2002–03, 2006–07
* [[UEFA Superkauss]]: 2003, 2007
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2007

'''Itālija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]

=== Trenera karjera ===
'''Napoli'''

* Coppa Italia: 2019–20

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{Itālijas futbolists-aizmetnis}}

{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2002}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}}

{{DEFAULTSORT:Gatuzo, Džennāro}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Itālijas futbola treneri]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:FC Sion spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Itālijas futbola izlases treneri]]</text>
      <sha1>nrjk42ff15ux1ycpz104hah7sr9x5te</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244167</id>
    <revision>
      <id>4493222</id>
      <parentid>4491311</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:40:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4493222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="241111" sha1="pggh8cxk9m6v794cs2z70iewzqhz6ju" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230394}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565727 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q45897746
| label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]''
| name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā
| lat = 57.187321097254
| long = 25.211191445951
| p625 = {{Coord|57.187321|25.211191|display=inline}}
| vaid = 380
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897762
| label = [[Doļu pilskalns]]
| name = Doļu pilskalns
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā
| lat = 57.131060021539
| long = 25.434663999047
| p625 = {{Coord|57.13106|25.434664|display=inline}}
| image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg
| vaid = 381
| wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897779
| label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunkauļiem
| lat = 57.17224481948
| long = 25.300356495959
| p625 = {{Coord|57.172245|25.300356|display=inline}}
| vaid = 382
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897794
| label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]''
| name = Kaikūņu senkapi
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kaikūņiem
| lat = 57.138187715512
| long = 25.28978085406
| p625 = {{Coord|57.138188|25.289781|display=inline}}
| vaid = 383
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897806
| label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]''
| name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnasīļiem
| lat = 57.181690091236
| long = 25.425570050459
| p625 = {{Coord|57.18169|25.42557|display=inline}}
| vaid = 384
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897822
| label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]''
| name = Rēveļu senkapi un kulta vieta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnasīļiem
| lat = 57.144180958284
| long = 25.286074077883
| p625 = {{Coord|57.144181|25.286074|display=inline}}
| vaid = 385
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897842
| label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kurmjiem
| lat = 57.178289026355
| long = 25.218498277919
| p625 = {{Coord|57.178289|25.218498|display=inline}}
| vaid = 386
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897860
| label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Olnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Olniekiem
| lat = 57.166751168198
| long = 25.332275256539
| p625 = {{Coord|57.166751|25.332275|display=inline}}
| vaid = 387
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897872
| label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Palmēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Palmēniem
| lat = 57.139682575327
| long = 25.329425571889
| p625 = {{Coord|57.139683|25.329426|display=inline}}
| vaid = 388
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897886
| label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]''
| name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Rencēnu muižas parkā
| lat = 57.185542835111
| long = 25.328804739044
| p625 = {{Coord|57.185543|25.328805|display=inline}}
| vaid = 389
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879784
| label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]''
| name = Auciema viduslaiku kapsēta
| municipality = Auciems
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē
| lat = 57.336952120207
| long = 25.148055656948
| p625 = {{Coord|57.336952|25.148056|display=inline}}
| vaid = 506
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auciems
}}
{{monument
| qid = Q2512369
| label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]]
| name = Cēsu viduslaiku pils
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/
| locality = Pils parkā
| lat = 57.313333333333
| long = 25.27
| p625 = {{Coord|57.313333|25.27|display=inline}}
| image = Cesis%20Burgruine1.jpg
| commonscat = Cēsis Castle
| vaid = 392
| wikipediauri = C%C4%93su_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q4505041
| label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| lat = 57.31222222
| long = 25.27194444
| p625 = {{Coord|57.312222|25.271944|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis
| vaid = 6214
| wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1281. -1284., 1853.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q16353960
| label = ''[[:d:Q16353960|Cēsu Jaunā pils]]''
| name = Cēsu Jaunā pils
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 9
| lat = 57.313255
| long = 25.271424
| p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}}
| image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle
| vaid = 6205
| year = 13. -18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q19756361
| label = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| name = Ruckas muižas apbūve
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.309392
| long = 25.282089
| p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg
| vaid = 6199
| year = 18. gs. - 20. gs. 60. g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ruckas muiža]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725208
| label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]''
| name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie dzelzceļa stacijas
| lat = 57.313936226256
| long = 25.281491349529
| p625 = {{Coord|57.313936|25.281491|display=inline}}
| image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg
| vaid = 390
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725249
| label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]''
| name = Siļķu viduslaiku apmetne
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Siļķēm
| lat = 57.316355843346
| long = 25.232882951862
| p625 = {{Coord|57.316356|25.232883|display=inline}}
| image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg
| vaid = 391
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725319
| label = [[Riekstu kalns]]
| name = Riekstu kalns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Pils parkā
| lat = 57.313722260367
| long = 25.268674457464
| p625 = {{Coord|57.313722|25.268674|display=inline}}
| image = Riekstu%20kalns.PNG&lt;br/&gt;Riekstu%20kalns2.JPG
| commonscat = Riekstu mound
| vaid = 393
| wikipediauri = Riekstu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725346
| label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]''
| name = Cēsu senpilsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pilsētas vēsturiskajā centrā
| lat = 57.313074654232
| long = 25.270448104908
| p625 = {{Coord|57.313075|25.270448|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG
| vaid = 394
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725388
| label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]''
| name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela
| lat = 57.312584945862
| long = 25.274443108611
| p625 = {{Coord|57.312585|25.274443|display=inline}}
| image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg
| commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis
| vaid = 6197
| year = 14. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725434
| label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.313053108833
| long = 25.270264589593
| p625 = {{Coord|57.313053|25.270265|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg
| commonscat = Historic Centre of Cēsis
| vaid = 7426
| year = 13.- 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725533
| label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 6
| lat = 57.3104031
| long = 25.2664018
| p625 = {{Coord|57.310403|25.266402|display=inline}}
| image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg
| commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis)
| vaid = 6198
| year = 18. gs. IIp.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725594
| label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]''
| name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40
| lat = 57.318050896743
| long = 25.230758766647
| p625 = {{Coord|57.318051|25.230759|display=inline}}
| image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg
| vaid = 8673
| year = 19.gs.b. - 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725627
| label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Līvu iela 9
| lat = 57.3116139
| long = 25.2683859
| p625 = {{Coord|57.311614|25.268386|display=inline}}
| image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg
| commonscat = Lielā Līvu iela 9
| vaid = 3066
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725678
| label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]''
| name = Cēsu apriņķa skola
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 6
| lat = 57.3119553
| long = 25.2714489
| p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Cēsu apriņķa skola
| vaid = 6213&lt;br/&gt;11
| year = 19.gs.s.-1915.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725741
| label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]''
| name = Cēsu apriņķa skola
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 6
| lat = 57.3119553
| long = 25.2714489
| p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Cēsu apriņķa skola
| vaid = 6213
| year = 1805.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725791
| label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg
| vaid = 3077
| year = 1858.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725850
| label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]''
| name = Ērģeļu prospekts un luktas
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3078
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725907
| label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg
| vaid = 3079
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725971
| label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Kancele.JPG
| vaid = 3083
| year = 1754.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726029
| label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]''
| name = Kapa piemineklis J.Nideckim
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG
| vaid = 3084
| year = 1587.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726082
| label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.19)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3085
| year = 1470.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726139
| label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.20)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3086
| year = 1482.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726196
| label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.25)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3087
| year = 1415.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726261
| label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]''
| name = Kapa plāksne A.Pjenacekai
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3088
| year = 1591.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726313
| label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]''
| name = Kapa plāksne D.Lodem
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg
| commonscat = Gravestone of Dietrich Lode
| vaid = 3089
| year = 1518.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726373
| label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]''
| name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3090
| year = 1549.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726429
| label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]''
| name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3091
| year = 1494.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726484
| label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]''
| name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3092
| year = 1441.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726550
| label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]''
| name = Kapa plāksne O.Šenkingam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg
| commonscat = Gravestone of Otto Schenking
| vaid = 3093
| year = ap 1593.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726600
| label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]''
| name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg
| commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone
| vaid = 3094
| year = 1535.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726657
| label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]''
| name = Kapenes fasāde
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3095
| year = 18.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726713
| label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]''
| name = Piemineklis V.Pletenbergam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Plettenberg.JPG
| vaid = 3098
| year = 1855.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726772
| label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]''
| name = Portāls ar pūķu figūrām (2)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = CesisChurchDetail.jpg
| vaid = 3099
| year = 15.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726820
| label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Vitraza.JPG
| vaid = 3103
| year = 19.gs.b. ap 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726882
| label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3104
| year = 1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726934
| label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3105
| year = 19.gs.b. ap 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727019
| label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Muižas iela 5
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.30921
| long = 25.28302
| p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg
| vaid = 6202
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727080
| label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Palasta iela 22
| lat = 57.3138845
| long = 25.266837
| p625 = {{Coord|57.313885|25.266837|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg
| vaid = 395
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727175
| label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.30941
| long = 25.28205
| p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Rucka manor house
| vaid = 6200
| year = 18. gs. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727236
| label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]''
| name = Parks ar parka arhitektūru
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.3102
| long = 25.2814
| p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}}
| image = Rucka%20park%20%281%29.jpg
| commonscat = Rucka park
| vaid = 6201
| year = 18. gs. -20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727306
| label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]''
| name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils iela 9
| lat = 57.313351
| long = 25.2724884
| p625 = {{Coord|57.313351|25.272488|display=inline}}
| image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg
| commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park
| vaid = 6203
| year = 1207., 13. - 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Cēsu pilsmuiža]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727358
| label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]''
| name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 11
| locality = Pils parkā
| lat = 57.3133522
| long = 25.2714655
| p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG
| commonscat = Cēsis Castle
| vaid = 6206
| year = 1207., 13. -15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727413
| label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 15
| lat = 57.3133522
| long = 25.2714655
| p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle Barn
| vaid = 6207
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727465
| label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]''
| name = Ratnīca - stallis
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 3
| lat = 57.3137302
| long = 25.2723989
| p625 = {{Coord|57.31373|25.272399|display=inline}}
| image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable
| vaid = 6204
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727555
| label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]''
| name = Panno
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Priedes iela 5/7
| lat = 57.3167122
| long = 25.2464598
| p625 = {{Coord|57.316712|25.24646|display=inline}}
| vaid = 3067
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727609
| label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}}
| vaid = 3068
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727652
| label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}}
| vaid = 3069
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727696
| label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}}
| vaid = 3070
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727750
| label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]''
| name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 14
| lat = 57.31336
| long = 25.27526
| p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg
| commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis)
| vaid = 396
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727795
| label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 16
| lat = 57.311976
| long = 25.2725656
| p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}}
| image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg
| vaid = 3073
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727834
| label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]''
| name = Tirgotāja nams
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 16
| lat = 57.311976
| long = 25.2725656
| p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}}
| image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg
| commonscat = Merchant's House in Cēsis
| vaid = 6210
| year = 1788.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727889
| label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]''
| name = Sienas gleznojums
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 19
| lat = 57.3115645
| long = 25.2721412
| p625 = {{Coord|57.311565|25.272141|display=inline}}
| vaid = 3074
| year = 20.gs.Itr.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727939
| label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]''
| name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 24
| lat = 57.311647
| long = 25.2713646
| p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Harmony House in Cēsis
| vaid = 10
| year = 1879.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727985
| label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības &quot;Harmonija&quot; ēka]]''
| name = Kultūras biedrības &quot;Harmonija&quot; ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 24
| lat = 57.311647
| long = 25.2713646
| p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Harmony House in Cēsis
| vaid = 6211
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728040
| label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 47
| lat = 57.3105626
| long = 25.2682986
| p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}}
| image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg
| vaid = 3075
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46728090|&quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728090
| label = ''[[:d:Q46728090|&quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 47
| lat = 57.3105626
| long = 25.2682986
| p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}}
| image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg
| commonscat = Princesses' House in Cēsis
| vaid = 6212
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728141
| label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]''
| name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 7
| lat = 57.3121713
| long = 25.2738833
| p625 = {{Coord|57.312171|25.273883|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg
| commonscat = Cēsis Old Town Hall
| vaid = 6208
| year = 1767.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728193
| label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Torņa iela 2a
| lat = 57.312079438048
| long = 25.271953435971
| p625 = {{Coord|57.312079|25.271953|display=inline}}
| image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg
| vaid = 397
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q45898361
| label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.25354
| long = 25.281386
| p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}}
| vaid = 3115
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898383
| label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253511
| long = 25.281376
| p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}}
| vaid = 3116
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898419
| label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]''
| name = Mācītāja māja
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.25354
| long = 25.281365
| p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6219
| year = 1783. -1786.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898445
| label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]''
| name = Mācību māja
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253133
| long = 25.282019
| p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6220
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898469
| label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253621
| long = 25.28188
| p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}}
| vaid = 6221
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898490
| label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]''
| name = Ledus pagrabs
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253215
| long = 25.281644
| p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg
| vaid = 6222
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898508
| label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]''
| name = Stallis un vāgūzis
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253035
| long = 25.282572
| p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6223
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898529
| label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]''
| name = Lopu kūts ar gubeni
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253302
| long = 25.282395
| p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}}
| vaid = 6224
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898545
| label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]''
| name = Brušu pusmuižas apbūve
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Brušos
| lat = 57.253055356029
| long = 25.302417693324
| p625 = {{Coord|57.253055|25.302418|display=inline}}
| vaid = 6225
| year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q3743271
| label = [[Āraišu ezerpils]]
| name = Āraišu ezerpils
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu ezera saliņa
| lat = 57.251554756834
| long = 25.285300448177
| p625 = {{Coord|57.251555|25.2853|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg
| commonscat = Āraiši lake dwelling site
| vaid = 398
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Gaujas nacionālais parks]]
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15220158
| label = [[Āraišu vējdzirnavas]]
| name = Āraišu vējdzirnavas
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās
| lat = 57.2475
| long = 25.27111111
| p625 = {{Coord|57.2475|25.271111|display=inline}}
| image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG
| commonscat = Āraiši Windmill
| vaid = 6231
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas
| year = 1852.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20828803
| label = [[Āraišu ordeņa pils]]
| name = Āraišu ordeņa pils
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu ezera krastā
| lat = 57.250447
| long = 25.283688
| p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg
| commonscat = Āraiši Castle ruins
| vaid = 401
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897904
| label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižas pilī
| lat = 57.243881
| long = 25.279455
| p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}}
| vaid = 3107
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897919
| label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižas pilī
| lat = 57.243861000049
| long = 25.279548999319
| p625 = {{Coord|57.243861|25.279549|display=inline}}
| vaid = 3108
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897943
| label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 300 m ZA Krustkalniem
| lat = 57.257589764667
| long = 25.171282693364
| p625 = {{Coord|57.25759|25.171283|display=inline}}
| vaid = 399
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897960
| label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]''
| name = Lejaspeļu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m no Lejaspeļiem
| lat = 57.266330998535
| long = 25.262778779734
| p625 = {{Coord|57.266331|25.262779|display=inline}}
| vaid = 400
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897979
| label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]''
| name = Ainavu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ainavām
| lat = 57.236736098409
| long = 25.194746786319
| p625 = {{Coord|57.236736|25.194747|display=inline}}
| vaid = 402
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897990
| label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]''
| name = Uplantu apmetne
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261267517677
| long = 25.265726686645
| p625 = {{Coord|57.261268|25.265727|display=inline}}
| vaid = 403
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898004
| label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]''
| name = Uplantu krustakmens
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261210188824
| long = 25.270850626688
| p625 = {{Coord|57.26121|25.270851|display=inline}}
| vaid = 404
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898020
| label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Uplantu viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261874923926
| long = 25.269352188308
| p625 = {{Coord|57.261875|25.269352|display=inline}}
| vaid = 405
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898039
| label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]''
| name = Kalnaastīšu apmetne
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnaastītēm
| lat = 57.263656039536
| long = 25.248155586107
| p625 = {{Coord|57.263656|25.248156|display=inline}}
| vaid = 406
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898052
| label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]''
| name = Kalnamežiņu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamežiņiem
| lat = 57.279854445358
| long = 25.211226278101
| p625 = {{Coord|57.279854|25.211226|display=inline}}
| vaid = 407
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898066
| label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]''
| name = Liepiņu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Liepiņiem
| lat = 57.254007555765
| long = 25.294711439026
| p625 = {{Coord|57.254008|25.294711|display=inline}}
| vaid = 408
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898087
| label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazruku viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mazrukiem
| lat = 57.220869243555
| long = 25.309257577402
| p625 = {{Coord|57.220869|25.309258|display=inline}}
| vaid = 409
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898103
| label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]''
| name = Rakstu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rakstiem
| lat = 57.274270225645
| long = 25.19905573585
| p625 = {{Coord|57.27427|25.199056|display=inline}}
| vaid = 410
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898116
| label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]''
| name = Rakstu krustakmeņi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem
| lat = 57.274463996497
| long = 25.198600387557
| p625 = {{Coord|57.274464|25.1986|display=inline}}
| vaid = 411
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898134
| label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]''
| name = Simtēnu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Simtēniem
| lat = 57.269876897511
| long = 25.178634140839
| p625 = {{Coord|57.269877|25.178634|display=inline}}
| vaid = 412
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898153
| label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]''
| name = Vāļu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vāļiem
| lat = 57.282661775306
| long = 25.217737664122
| p625 = {{Coord|57.282662|25.217738|display=inline}}
| vaid = 413
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898170
| label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]''
| name = Veclauču viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclaučiem
| lat = 57.261070578785
| long = 25.136200682052
| p625 = {{Coord|57.261071|25.136201|display=inline}}
| vaid = 414
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898185
| label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]''
| name = Dzirnavnieka māja
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās
| lat = 57.248008
| long = 25.270561
| p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}}
| vaid = 6230
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898404
| label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253458
| long = 25.280882
| p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6218
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623021|Āraišu mācītājmuiža]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15218607
| label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]]
| name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)
| municipality = Dzērbene
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.19305556
| long = 25.67944444
| p625 = {{Coord|57.193056|25.679444|display=inline}}
| image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg
| commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)
| vaid = 432
| wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbene
}}
{{monument
| qid = Q55424478
| label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| name = Dzērbenes luterāņu baznīca
| municipality = Dzērbene
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.191448
| long = 25.678096
| p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}}
| image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Dzērbene
| vaid = 6246
| wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1839. -1842.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbene
}}
{{monument
| qid = Q16413267
| label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]]
| name = Dzērbenes viduslaiku pils
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes muižā
| lat = 57.194444444444
| long = 25.668333333333
| p625 = {{Coord|57.194444|25.668333|display=inline}}
| image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg
| commonscat = Dzērbene Castle
| vaid = 434
| wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424444
| label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191344
| long = 25.677967
| p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}}
| vaid = 3120
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424447
| label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]''
| name = Ērģeļu prospekts un luktas
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191425
| long = 25.678096
| p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}}
| vaid = 3121
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424449
| label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191413
| long = 25.678074
| p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene
| vaid = 3122
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424451
| label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes mācītājmuižā
| lat = 57.19228
| long = 25.676476
| p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}}
| image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg
| commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža
| vaid = 3123
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424456
| label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.191587259033
| long = 25.678556300646
| p625 = {{Coord|57.191587|25.678556|display=inline}}
| commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 433
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424460
| label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]''
| name = Elku kalna senkapi
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Elkiem
| lat = 57.217503443445
| long = 25.60691134385
| p625 = {{Coord|57.217503|25.606911|display=inline}}
| vaid = 435
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424464
| label = [[Ķētu pilskalns]]
| name = Ķētu pilskalns
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķētiem
| lat = 57.213628809717
| long = 25.719327167432
| p625 = {{Coord|57.213629|25.719327|display=inline}}
| vaid = 436
| wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424466
| label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvepriem
| lat = 57.20118148389
| long = 25.581901556266
| p625 = {{Coord|57.201181|25.581902|display=inline}}
| vaid = 437
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424470
| label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]''
| name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Krustiņiem
| lat = 57.184482903636
| long = 25.620649166883
| p625 = {{Coord|57.184483|25.620649|display=inline}}
| image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg
| commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 438
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424474
| label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]]
| name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pavēņiem
| lat = 57.221832430346
| long = 25.610261826356
| p625 = {{Coord|57.221832|25.610262|display=inline}}
| vaid = 439
| wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424476
| label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Žvirguļiem
| lat = 57.202431675668
| long = 25.605879696129
| p625 = {{Coord|57.202432|25.60588|display=inline}}
| image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg
| commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 440
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424560
| label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| name = Vecpiebalgas muižas apbūve
| municipality = Ineši
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.0194
| long = 25.8306
| p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg
| vaid = 6247
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecpiebalgas muiža]]
| munwiki = Ine%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55424479
| label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]''
| name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem
| lat = 57.040018812008
| long = 25.795683113099
| p625 = {{Coord|57.040019|25.795683|display=inline}}
| vaid = 441
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424482
| label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]''
| name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Akmentiņiem
| lat = 57.038124977925
| long = 25.856442347838
| p625 = {{Coord|57.038125|25.856442|display=inline}}
| vaid = 442
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424486
| label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Baldiešēniem
| lat = 57.006181592613
| long = 25.815770499578
| p625 = {{Coord|57.006182|25.81577|display=inline}}
| vaid = 443
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424488
| label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]''
| name = Ezēnu apmetne
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ezēniem
| lat = 56.972589158892
| long = 25.922843196344
| p625 = {{Coord|56.972589|25.922843|display=inline}}
| vaid = 444
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424491
| label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ļavēniem
| lat = 57.003884273458
| long = 25.907790883833
| p625 = {{Coord|57.003884|25.907791|display=inline}}
| vaid = 445
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424495
| label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ķemeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķemeriem
| lat = 57.014782142258
| long = 25.793669701911
| p625 = {{Coord|57.014782|25.79367|display=inline}}
| vaid = 446
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424496
| label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jāņkalniem
| lat = 57.043378260104
| long = 25.788566762475
| p625 = {{Coord|57.043378|25.788567|display=inline}}
| vaid = 447
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424501
| label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jauncelmiem
| lat = 57.03485833502
| long = 25.745749209208
| p625 = {{Coord|57.034858|25.745749|display=inline}}
| vaid = 448
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424508
| label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]''
| name = Pīļupītes apmetne
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā
| lat = 57.04512547328
| long = 25.785576607942
| p625 = {{Coord|57.045125|25.785577|display=inline}}
| vaid = 449
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424512
| label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejas Kaibēniem
| lat = 57.031623483326
| long = 25.736982223058
| p625 = {{Coord|57.031623|25.736982|display=inline}}
| vaid = 450
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424515
| label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasbeķeriem
| lat = 57.010940640521
| long = 25.764694827257
| p625 = {{Coord|57.010941|25.764695|display=inline}}
| vaid = 451
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424517
| label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]''
| name = Lejasburkānu pilskalns
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasburkāniem
| lat = 56.988400863396
| long = 25.911923433495
| p625 = {{Coord|56.988401|25.911923|display=inline}}
| vaid = 452
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424523
| label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]''
| name = Lodēnu senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lodēniem
| lat = 57.041004112438
| long = 25.877997984014
| p625 = {{Coord|57.041004|25.877998|display=inline}}
| vaid = 453
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424524
| label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]''
| name = Orizoru senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Orizoriem
| lat = 57.024153214625
| long = 25.831220915438
| p625 = {{Coord|57.024153|25.831221|display=inline}}
| vaid = 454
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424527
| label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]''
| name = Paulēnu senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Paulēniem
| lat = 57.017782163506
| long = 25.760862262735
| p625 = {{Coord|57.017782|25.760862|display=inline}}
| vaid = 455
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424531
| label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]''
| name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Spietēniem
| lat = 57.035779511191
| long = 25.847308503148
| p625 = {{Coord|57.03578|25.847309|display=inline}}
| vaid = 456
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424532
| label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]''
| name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tožiņiem
| lat = 57.028112171213
| long = 25.73910907508
| p625 = {{Coord|57.028112|25.739109|display=inline}}
| vaid = 457
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424536
| label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vaišļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vaišļiem
| lat = 56.998233099496
| long = 25.921295878756
| p625 = {{Coord|56.998233|25.921296|display=inline}}
| vaid = 458
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424540
| label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]''
| name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecdauguņiem
| lat = 57.015761986032
| long = 25.777664237027
| p625 = {{Coord|57.015762|25.777664|display=inline}}
| vaid = 459
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424541
| label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecdauguņiem
| lat = 57.016340781366
| long = 25.782518577022
| p625 = {{Coord|57.016341|25.782519|display=inline}}
| vaid = 460
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424543
| label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]''
| name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā
| lat = 57.045287763541
| long = 25.799042873798
| p625 = {{Coord|57.045288|25.799043|display=inline}}
| vaid = 461
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424544
| label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]''
| name = Gaigalu apmetne I,II
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem
| lat = 57.022751350185
| long = 25.779757809294
| p625 = {{Coord|57.022751|25.779758|display=inline}}
| vaid = 462
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424548
| label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]''
| name = Vecpiebalgas muižas pils
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019174
| long = 25.830638
| p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG
| commonscat = Vecpiebalga Manor House
| vaid = 6248
| year = 19. gs. 1.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424551
| label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019018208699
| long = 25.832389572179
| p625 = {{Coord|57.019018|25.83239|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6251
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424552
| label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]''
| name = Magazīna
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.020143
| long = 25.832033
| p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}}
| image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6252
| year = 1810.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424554
| label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019051362778
| long = 25.828980143485
| p625 = {{Coord|57.019051|25.82898|display=inline}}
| image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg
| commonscat = Vecpiebalga Manor Park
| vaid = 6254
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424556
| label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]''
| name = Leduspagrabs
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019641
| long = 25.830295
| p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}}
| image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6256
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424558
| label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta &quot;Vectūļi - 1&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Vectūļi - 1&quot;
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vectūļi - 1
| lat = 57.041293100211
| long = 25.858244564263
| p625 = {{Coord|57.041293|25.858245|display=inline}}
| vaid = 8899
| year = 19.gs.s., ap 1830.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219024
| label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 23
| lat = 57.17666667
| long = 26.03583333
| p625 = {{Coord|57.176667|26.035833|display=inline}}
| image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 8751
| wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1801.-1804., 1871.-1873.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392814
| label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]''
| name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu
| lat = 57.169482494185
| long = 26.06776278674
| p625 = {{Coord|57.169482|26.067763|display=inline}}
| vaid = 465
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392820
| label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas
| lat = 57.169655361369
| long = 26.065908248665
| p625 = {{Coord|57.169655|26.065908|display=inline}}
| vaid = 469
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392830
| label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]''
| name = Jaunpiebalgas kroga apbūve
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 21
| lat = 57.1771293
| long = 26.0418271
| p625 = {{Coord|57.177129|26.041827|display=inline}}
| vaid = 9140
| year = 1800.,1840., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392851
| label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176703
| long = 26.035151
| p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}}
| image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg
| commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3124
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392856
| label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176726
| long = 26.03528
| p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}}
| image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3125
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392862
| label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176703
| long = 26.035473
| p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3127
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392731
| label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]''
| name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņskolā
| lat = 57.111237
| long = 25.931554
| p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg
| vaid = 12
| year = 1875.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392738
| label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]''
| name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecviņķos
| lat = 57.150768
| long = 26.068386
| p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}}
| vaid = 13
| year = 1887.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392745
| label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas &quot;Lejas Niklavas&quot; rija]]''
| name = Zemnieku sētas &quot;Lejas Niklavas&quot; rija
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Lejas Niklavas&quot;
| lat = 57.207574450732
| long = 26.022283887257
| p625 = {{Coord|57.207574|26.022284|display=inline}}
| vaid = 9042
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392751
| label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]''
| name = Bricu ezera mītne
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā
| lat = 57.114578486825
| long = 25.872710143803
| p625 = {{Coord|57.114578|25.87271|display=inline}}
| vaid = 463
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392755
| label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]''
| name = Bricu apmetne
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei
| lat = 57.113998014409
| long = 25.873967170788
| p625 = {{Coord|57.113998|25.873967|display=inline}}
| vaid = 464
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392760
| label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ezerbriciem
| lat = 57.118036341492
| long = 25.871284044631
| p625 = {{Coord|57.118036|25.871284|display=inline}}
| vaid = 466
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392765
| label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jānēniem
| lat = 57.109783871473
| long = 25.90367706067
| p625 = {{Coord|57.109784|25.903677|display=inline}}
| vaid = 467
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392770
| label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]''
| name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunģeistiem
| lat = 57.123698485071
| long = 25.869714717808
| p625 = {{Coord|57.123698|25.869715|display=inline}}
| vaid = 468
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392774
| label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]''
| name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnalielmežiem
| lat = 57.105953534548
| long = 26.007909176551
| p625 = {{Coord|57.105954|26.007909|display=inline}}
| vaid = 470
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392778
| label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]''
| name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mazķūģiem
| lat = 57.177639738684
| long = 25.955237330199
| p625 = {{Coord|57.17764|25.955237|display=inline}}
| vaid = 471
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392783
| label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]''
| name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tīrumviekšeļiem
| lat = 57.160468758022
| long = 26.086951065488
| p625 = {{Coord|57.160469|26.086951|display=inline}}
| vaid = 472
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392787
| label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tīrumviekšeļiem
| lat = 57.160745138815
| long = 26.089049880904
| p625 = {{Coord|57.160745|26.08905|display=inline}}
| vaid = 473
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392791
| label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]''
| name = Tirznieku senkapi
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tirzniekiem
| lat = 57.10159544532
| long = 25.991673226363
| p625 = {{Coord|57.101595|25.991673|display=inline}}
| vaid = 474
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392799
| label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]''
| name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecviekšeļiem
| lat = 57.109583010445
| long = 26.108598600751
| p625 = {{Coord|57.109583|26.108599|display=inline}}
| vaid = 475
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392807
| label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]''
| name = Tūlijas pilskalns
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem
| lat = 57.108959809037
| long = 25.899997828179
| p625 = {{Coord|57.10896|25.899998|display=inline}}
| vaid = 476
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886125
| label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.35481
| long = 25.332348
| p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}}
| vaid = 3136
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886126
| label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.35481
| long = 25.332541
| p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}}
| vaid = 3137
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886127
| label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]''
| name = Mansarda logu apdare
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.354798
| long = 25.33281
| p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}}
| vaid = 3138
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886130
| label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.355319
| long = 25.332735
| p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg
| commonscat = Jāņmuiža manor house
| vaid = 6258
| year = 18. gs. b.,19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61390106|Jāņmuiža]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55424563
| label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]''
| name = Bumbu senkapi
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bumbām
| lat = 57.06656351483
| long = 25.637337983356
| p625 = {{Coord|57.066564|25.637338|display=inline}}
| vaid = 477
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424566
| label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]''
| name = Šinku senkapi (Akmens kapi)
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Šinkām
| lat = 57.097699464045
| long = 25.615369426417
| p625 = {{Coord|57.097699|25.615369|display=inline}}
| vaid = 478
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424568
| label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]''
| name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķizēniem
| lat = 57.049562185122
| long = 25.672174791458
| p625 = {{Coord|57.049562|25.672175|display=inline}}
| vaid = 479
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424572
| label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]''
| name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kaļķēniem
| lat = 57.036943050614
| long = 25.650337959829
| p625 = {{Coord|57.036943|25.650338|display=inline}}
| vaid = 480
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424574
| label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]''
| name = Urbju senkapi
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Urbjiem
| lat = 57.087282169136
| long = 25.646946034163
| p625 = {{Coord|57.087282|25.646946|display=inline}}
| vaid = 481
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424576
| label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]''
| name = Jaunantēnu rija
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunantēni
| lat = 57.00743
| long = 25.715427
| p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}}
| image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg
| commonscat = Jaunantēnu rija
| vaid = 8748
| year = 18.gs., 2004.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886139
| label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]''
| name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps
| municipality = Leukādijas
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.364046
| long = 25.364674
| p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}}
| image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg
| vaid = 16
| year = 1866.-1950.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Leuk%C4%81dijas
}}
{{monument
| qid = Q51886117
| label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]''
| name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta
| municipality = Liepa
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Liepas pagastnama ēkas
| lat = 57.384258737989
| long = 25.427718676147
| p625 = {{Coord|57.384259|25.427719|display=inline}}
| image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg
| commonscat = Lielā Ellīte Cave
| vaid = 484
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15219087
| label = [[Kalāči]]
| name = Kalāči
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kalāčos
| lat = 57.39638889
| long = 25.48138889
| p625 = {{Coord|57.396389|25.481389|display=inline}}
| image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg
| commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči
| vaid = 14
| wikipediauri = Kal%C4%81%C4%8Di
| year = 1867.-1892.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886113
| label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta &quot;Kalāči&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Kalāči&quot;
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Kalāči&quot;
| lat = 57.3959
| long = 25.4782
| p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}}
| image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg
| commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči
| vaid = 8949
| year = 19.gs., 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886114
| label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Liepas viduslaiku kapsēta
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Liepas muižā
| lat = 57.370989677973
| long = 25.439047550333
| p625 = {{Coord|57.37099|25.439048|display=inline}}
| vaid = 482
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886115
| label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]''
| name = Brasliņu senkapi
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Braslām
| lat = 57.439243475087
| long = 25.440301907569
| p625 = {{Coord|57.439243|25.440302|display=inline}}
| vaid = 483
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483776
| label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]''
| name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \&quot;Lielās Ellītes\&quot;
| image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish
| vaid = 9260
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424631
| label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Lodesmuiža
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lodes muižas dzīv. ēkā
| lat = 57.13065
| long = 25.646274
| p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}}
| vaid = 3180
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Lodesmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q30219457
| label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]]
| name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.237443864623
| long = 25.042275396249
| p625 = {{Coord|57.237444|25.042275|display=inline}}
| image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg
| commonscat = Historic Centre of Līgatne
| vaid = 7427
| wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366469
| label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Centra kapu kapličā
| lat = 57.232978
| long = 25.048614
| p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}}
| vaid = 3130
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366501
| label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kultūras namā
| lat = 57.232502
| long = 25.043077
| p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg
| vaid = 3131
| year = 20.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366523
| label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]''
| name = Līgatnes pilskalns
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m no Cēsu ielas
| lat = 57.242808072817
| long = 25.056267642195
| p625 = {{Coord|57.242808|25.056268|display=inline}}
| vaid = 485
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366553
| label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]''
| name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 7
| lat = 57.2390267
| long = 25.0390594
| p625 = {{Coord|57.239027|25.039059|display=inline}}
| image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg
| commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director
| vaid = 8812
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366581
| label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]''
| name = Zanderu senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas
| lat = 57.225499334163
| long = 25.043046627878
| p625 = {{Coord|57.225499|25.043047|display=inline}}
| vaid = 486
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366601
| label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]''
| name = Ratnieku senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Briņķiem
| lat = 57.167867482486
| long = 25.0351062638
| p625 = {{Coord|57.167867|25.035106|display=inline}}
| vaid = 487
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366624
| label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamuižniekiem
| lat = 57.240833053599
| long = 24.969964130621
| p625 = {{Coord|57.240833|24.969964|display=inline}}
| vaid = 488
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366646
| label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]''
| name = Kalnatītmaņu pilskalns
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnatītmaņiem
| lat = 57.23836119502
| long = 24.976091303295
| p625 = {{Coord|57.238361|24.976091|display=inline}}
| vaid = 489
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366663
| label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielincēniem
| lat = 57.227641747473
| long = 25.143507074689
| p625 = {{Coord|57.227642|25.143507|display=inline}}
| image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg
| commonscat = Incēni Medieval Cemetery
| vaid = 490
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366680
| label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]''
| name = Vecsprinkšļu senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā
| lat = 57.147267758779
| long = 25.135104605459
| p625 = {{Coord|57.147268|25.135105|display=inline}}
| vaid = 491
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366699
| label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Upesmuižniekiem
| lat = 57.2420175435
| long = 24.967664101844
| p625 = {{Coord|57.242018|24.967664|display=inline}}
| vaid = 492
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898570
| label = ''[[:d:Q45898570|&quot;Melturu&quot; dzīvojamā rija]]''
| name = &quot;Melturu&quot; dzīvojamā rija
| municipality = Melturi
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.222153
| long = 25.23124
| p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}}
| vaid = 6226
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Melturi
}}
{{monument
| qid = Q51886118
| label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]''
| name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Austriņiem
| lat = 57.412933113263
| long = 25.558682971079
| p625 = {{Coord|57.412933|25.558683|display=inline}}
| vaid = 493
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886119
| label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]''
| name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dambjiem
| lat = 57.434422778984
| long = 25.579816268436
| p625 = {{Coord|57.434423|25.579816|display=inline}}
| vaid = 494
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886120
| label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]''
| name = Plēpju senkapi
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Plēpjiem
| lat = 57.427939380248
| long = 25.5264706439
| p625 = {{Coord|57.427939|25.526471|display=inline}}
| vaid = 495
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886121
| label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Salu senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Salām
| lat = 57.39384764531
| long = 25.584395468011
| p625 = {{Coord|57.393848|25.584395|display=inline}}
| vaid = 496
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20828811
| label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]]
| name = Nītaures viduslaiku pils
| municipality = Nītaure
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.072579858803
| long = 25.188356168383
| p625 = {{Coord|57.07258|25.188356|display=inline}}
| image = LV2014-8362.jpg
| commonscat = Nītaure Castle
| vaid = 499
| wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaure
}}
{{monument
| qid = Q45898586
| label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]]
| name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā
| lat = 57.075329475606
| long = 25.198318601144
| p625 = {{Coord|57.075329|25.198319|display=inline}}
| image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg
| vaid = 497
| wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898609
| label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]''
| name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem
| lat = 57.114667738584
| long = 25.137688795433
| p625 = {{Coord|57.114668|25.137689|display=inline}}
| vaid = 498
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898634
| label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]''
| name = Asaru senkapi
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Asaru ezera
| lat = 57.147569195959
| long = 25.192138886719
| p625 = {{Coord|57.147569|25.192139|display=inline}}
| vaid = 500
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898649
| label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]''
| name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mergupjiem
| lat = 57.077499657044
| long = 25.199144557758
| p625 = {{Coord|57.0775|25.199145|display=inline}}
| vaid = 501
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898668
| label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]''
| name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecsārtēniem
| lat = 57.05936805323
| long = 25.250211868168
| p625 = {{Coord|57.059368|25.250212|display=inline}}
| vaid = 502
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898686
| label = [[Ķēču pilskalns]]
| name = Ķēču pilskalns
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vieļavu fermas
| lat = 57.088903394826
| long = 25.298787785426
| p625 = {{Coord|57.088903|25.298788|display=inline}}
| vaid = 503
| wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886140
| label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]''
| name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni
| municipality = Priekuļi
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Selekcijas iela 3
| lat = 57.3170768
| long = 25.3415376
| p625 = {{Coord|57.317077|25.341538|display=inline}}
| vaid = 8938
| year = 1922.–1934.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51886134
| label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā
| lat = 57.33061
| long = 25.468873
| p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}}
| vaid = 3139
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886136
| label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rubeņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rubeņiem
| lat = 57.325112145357
| long = 25.428012081986
| p625 = {{Coord|57.325112|25.428012|display=inline}}
| vaid = 504
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886138
| label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]''
| name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem
| lat = 57.30139896586
| long = 25.408393678756
| p625 = {{Coord|57.301399|25.408394|display=inline}}
| image = Senkapi38.jpg
| commonscat = Kampas-Ģūģeri grave field, settlement and cult stone
| vaid = 505
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21481201
| label = [[Ureles pilskalns]]
| name = Ureles pilskalns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rozēm
| lat = 57.35388889
| long = 25.07305556
| p625 = {{Coord|57.353889|25.073056|display=inline}}
| vaid = 522
| wikipediauri = Ureles_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879711
| label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 57.33373171768
| long = 25.148948570272
| p625 = {{Coord|57.333732|25.148949|display=inline}}
| vaid = 507
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879715
| label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Baķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Baķiem
| lat = 57.359540438194
| long = 25.228813902956
| p625 = {{Coord|57.35954|25.228814|display=inline}}
| vaid = 508
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879716
| label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]''
| name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām
| lat = 57.417005848405
| long = 25.229089557755
| p625 = {{Coord|57.417006|25.22909|display=inline}}
| vaid = 509
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879717
| label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]''
| name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Cēsniekiem
| lat = 57.406400973756
| long = 25.120866095411
| p625 = {{Coord|57.406401|25.120866|display=inline}}
| vaid = 510
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879720
| label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]''
| name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dimdām
| lat = 57.318076829344
| long = 25.195679147779
| p625 = {{Coord|57.318077|25.195679|display=inline}}
| vaid = 511
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879721
| label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]''
| name = Dumpju senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dumpjiem
| lat = 57.323220773793
| long = 25.154573992053
| p625 = {{Coord|57.323221|25.154574|display=inline}}
| vaid = 512
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879723
| label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]''
| name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Emerķiem
| lat = 57.406842034439
| long = 25.099033205401
| p625 = {{Coord|57.406842|25.099033|display=inline}}
| vaid = 513
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879725
| label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]''
| name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gailonēm
| lat = 57.324881887843
| long = 25.095473913268
| p625 = {{Coord|57.324882|25.095474|display=inline}}
| vaid = 514
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879726
| label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]''
| name = Gribžu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gribžām
| lat = 57.377952937791
| long = 25.192820846467
| p625 = {{Coord|57.377953|25.192821|display=inline}}
| vaid = 515
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879729
| label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm
| lat = 57.3913665909
| long = 25.350443073501
| p625 = {{Coord|57.391367|25.350443|display=inline}}
| vaid = 516
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879730
| label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]''
| name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunrūjām
| lat = 57.348132185566
| long = 25.116463528652
| p625 = {{Coord|57.348132|25.116464|display=inline}}
| vaid = 517
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879731
| label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]''
| name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skasteru mežs
| vaid = 9174
| year = 2.–9. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879732
| label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]''
| name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunteņņiem
| lat = 57.285065488935
| long = 25.128646337639
| p625 = {{Coord|57.285065|25.128646|display=inline}}
| vaid = 518
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879733
| label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]''
| name = Kvēpenes pilskalns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kvēpeniem
| lat = 57.276646895042
| long = 25.183602044092
| p625 = {{Coord|57.276647|25.183602|display=inline}}
| vaid = 519
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879734
| label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]''
| name = Laiviņu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Laiviņiem
| lat = 57.363768814118
| long = 25.233708358997
| p625 = {{Coord|57.363769|25.233708|display=inline}}
| vaid = 520
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879736
| label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]''
| name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rideļiem
| lat = 57.397398493057
| long = 25.123500025101
| p625 = {{Coord|57.397398|25.1235|display=inline}}
| vaid = 521
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879738
| label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]''
| name = Strīķupītes senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā
| lat = 57.363677664514
| long = 25.239804334741
| p625 = {{Coord|57.363678|25.239804|display=inline}}
| vaid = 523
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879740
| label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]''
| name = Zaļkalnu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.350739122082
| long = 25.073451722403
| p625 = {{Coord|57.350739|25.073452|display=inline}}
| vaid = 524
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879741
| label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]''
| name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Bundēm un Mežciemiem
| lat = 57.377711263369
| long = 25.334919135136
| p625 = {{Coord|57.377711|25.334919|display=inline}}
| vaid = 525
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879742
| label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]''
| name = Sveķu Sila senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Sveķu silā
| lat = 57.329474104943
| long = 25.180090288611
| p625 = {{Coord|57.329474|25.18009|display=inline}}
| vaid = 526
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879744
| label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362483
| long = 25.088611
| p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG
| commonscat = Ungurmuiža Manor House
| vaid = 6261
| year = 1732., 18. gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879745
| label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362547
| long = 25.087903
| p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Residential Building
| vaid = 6262
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879746
| label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]''
| name = Tējas namiņš
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.361395
| long = 25.087903
| p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg
| commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor
| vaid = 6263
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879747
| label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]''
| name = Stallis - vāgūzis
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuiža
| lat = 57.362845497817
| long = 25.086263248845
| p625 = {{Coord|57.362845|25.086263|display=inline}}
| vaid = 6264
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879748
| label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]''
| name = Pagrabs
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362777692122
| long = 25.088118995195
| p625 = {{Coord|57.362778|25.088119|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg
| vaid = 6265
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879750
| label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.363201
| long = 25.090349
| p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor
| vaid = 6266
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879752
| label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362699059832
| long = 25.087078653434
| p625 = {{Coord|57.362699|25.087079|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg
| vaid = 6267
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879753
| label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.353745
| long = 25.094082
| p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}}
| image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Manor Pub
| vaid = 6268
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879756
| label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]''
| name = Alus brūzis
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362795159575
| long = 25.086569361949
| p625 = {{Coord|57.362795|25.086569|display=inline}}
| vaid = 6269
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879757
| label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]''
| name = Dzirnavu māja
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362862652648
| long = 25.086192979037
| p625 = {{Coord|57.362863|25.086193|display=inline}}
| vaid = 6270
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879762
| label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.365133
| long = 25.082302
| p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg
| vaid = 6271
| year = 1760.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879763
| label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.361384
| long = 25.088761
| p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Manor Park
| vaid = 6272
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879764
| label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]''
| name = Durvju vērtnes - vārti
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365122
| long = 25.082302
| p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}}
| vaid = 3140
| year = 1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879765
| label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]''
| name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365168
| long = 25.082345
| p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}}
| vaid = 3141
| year = 18.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879767
| label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]''
| name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365145
| long = 25.082431
| p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}}
| vaid = 3142
| year = 18.gs.90.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879768
| label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362547
| long = 25.08845
| p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}}
| vaid = 3143
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879770
| label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362564
| long = 25.088568
| p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}}
| vaid = 3144
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879773
| label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.36253
| long = 25.088557
| p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg
| vaid = 3145
| year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879775
| label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362518
| long = 25.088654
| p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg
| vaid = 3146
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879776
| label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362535
| long = 25.088589
| p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg
| vaid = 3147
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879779
| label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362506
| long = 25.088696
| p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg
| vaid = 3148
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879781
| label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]''
| name = Sienu un griestu gleznojumi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362506
| long = 25.088643
| p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg
| vaid = 3149
| year = 18.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138427357
| label = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| name = Ungurmuižas apbūve ar parku
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.3625
| long = 25.088611
| p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}}
| vaid = 6260
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879785
| label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]''
| name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku
| municipality = Raiskums
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.311737
| long = 25.183733
| p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}}
| vaid = 6259
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Raiskums
}}
{{monument
| qid = Q19896860
| label = [[Rozbeķu pils]]
| name = Rozbeķu pils
| municipality = Rozula
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecmuižniekiem
| lat = 57.41861111
| long = 24.97861111
| p625 = {{Coord|57.418611|24.978611|display=inline}}
| image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg
| commonscat = Rozbeķi Castle ruins
| vaid = 559
| wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rozula
}}
{{monument
| qid = Q51879823
| label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]''
| name = Īvantu senkapi
| municipality = Rozula
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Elles purva malā pie Īvantiem
| lat = 57.414778703804
| long = 24.880331080876
| p625 = {{Coord|57.414779|24.880331|display=inline}}
| vaid = 560
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rozula
}}
{{monument
| qid = Q20829091
| label = [[Skujenes pils]]
| name = Skujenes pils
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā pie luterāņu baznīcas
| lat = 57.093657
| long = 25.47461
| p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}}
| image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg
| commonscat = Skujene Castle ruins
| vaid = 550
| wikipediauri = Skujenes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898888
| label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]''
| name = Skujenes luterāņu baznīca
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skujenes baznīca
| lat = 57.093939826907
| long = 25.472818224756
| p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}}
| image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg
| commonscat = Lutheran church in Skujene
| vaid = 9102
| year = 1841.,1901..
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898915
| label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skujenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.093939826
| long = 25.472818224
| p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg
| vaid = 3161
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898715
| label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Drapmaņiem
| lat = 57.111075076595
| long = 25.356263288056
| p625 = {{Coord|57.111075|25.356263|display=inline}}
| vaid = 543
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898730
| label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]''
| name = Ģībēnu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ģībēniem
| lat = 57.083898882988
| long = 25.593933317714
| p625 = {{Coord|57.083899|25.593933|display=inline}}
| vaid = 544
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898746
| label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]''
| name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķiberēm
| lat = 57.018274044922
| long = 25.462626912938
| p625 = {{Coord|57.018274|25.462627|display=inline}}
| vaid = 545
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898763
| label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Māļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Māļiem
| lat = 57.089962584789
| long = 25.600773626681
| p625 = {{Coord|57.089963|25.600774|display=inline}}
| vaid = 546
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898781
| label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]''
| name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Māļu baznīca
| lat = 57.088651
| long = 25.600914
| p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}}
| image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg
| commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi
| vaid = 9169
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898805
| label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]''
| name = Sišu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sišiem
| lat = 57.087797373532
| long = 25.356331677197
| p625 = {{Coord|57.087797|25.356332|display=inline}}
| vaid = 547
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898822
| label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas
| lat = 57.093562907696
| long = 25.475896027071
| p625 = {{Coord|57.093563|25.475896|display=inline}}
| vaid = 548
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898842
| label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]''
| name = Taurupju senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vidustaurupēm
| lat = 57.081714052778
| long = 25.551558862352
| p625 = {{Coord|57.081714|25.551559|display=inline}}
| vaid = 549
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898855
| label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]''
| name = Drapmaņu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru
| lat = 57.110865344776
| long = 25.359347827931
| p625 = {{Coord|57.110865|25.359348|display=inline}}
| vaid = 551
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879786
| label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]''
| name = Pulles senkapi
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazā Unguru ezera R krastā
| lat = 57.334701380067
| long = 25.057245764682
| p625 = {{Coord|57.334701|25.057246|display=inline}}
| vaid = 552
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879787
| label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Cīruļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Cīruļiem
| lat = 57.44419966603
| long = 25.072761632649
| p625 = {{Coord|57.4442|25.072762|display=inline}}
| vaid = 553
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879791
| label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Īvantu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Īvantiem
| lat = 57.413554591571
| long = 24.883425753118
| p625 = {{Coord|57.413555|24.883426|display=inline}}
| vaid = 554
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879793
| label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunsīmanēniem
| lat = 57.489497244651
| long = 25.074819776279
| p625 = {{Coord|57.489497|25.07482|display=inline}}
| vaid = 555
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879796
| label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]''
| name = Lapaiņu senkapi
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lapaiņiem
| lat = 57.484251846779
| long = 25.061692547882
| p625 = {{Coord|57.484252|25.061693|display=inline}}
| vaid = 556
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879797
| label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Līņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Līņiem
| lat = 57.417381555235
| long = 24.898889129618
| p625 = {{Coord|57.417382|24.898889|display=inline}}
| vaid = 557
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879798
| label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Muskariem un Žagariem
| lat = 57.414303093924
| long = 24.905419002329
| p625 = {{Coord|57.414303|24.905419|display=inline}}
| vaid = 558
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879816
| label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]''
| name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā
| lat = 57.433330062594
| long = 24.998354613099
| p625 = {{Coord|57.43333|24.998355|display=inline}}
| vaid = 562
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219821
| label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg
| commonscat = Lutheran church in Straupe
| vaid = 6278
| wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 13. gs.g., 1723.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879872
| label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]''
| name = Mazstraupes viduslaiku pils
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.354443878247
| long = 24.951934236913
| p625 = {{Coord|57.354444|24.951934|display=inline}}
| image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Mazstraupe Castle
| vaid = 566
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879874
| label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]''
| name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.348165
| long = 24.949071
| p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}}
| image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg
| commonscat = Lielstraupe Castle
| vaid = 6276
| year = 14. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879877
| label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]''
| name = Lielstraupes viduslaiku pils
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.347428675212
| long = 24.947631974508
| p625 = {{Coord|57.347429|24.947632|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20loss.JPG
| commonscat = Lielstraupe Castle
| vaid = 579
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879882
| label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes pilī
| lat = 57.347372
| long = 24.947323
| p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}}
| vaid = 3177
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879885
| label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]''
| name = Zvanu tornis
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielstraupes pils
| lat = 57.347745343956
| long = 24.94965401505
| p625 = {{Coord|57.347745|24.949654|display=inline}}
| image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg
| commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe
| vaid = 6277
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879892
| label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14)
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg
| vaid = 3165
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879896
| label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg
| vaid = 3166
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879901
| label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]''
| name = Kancele ar gleznojumiem (7)
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe
| vaid = 3167
| year = 1739.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879905
| label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]''
| name = Kapa plāksne G.Rozenam
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg
| vaid = 3168
| year = 1590.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879910
| label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]''
| name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg
| vaid = 3169
| year = 1735.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879914
| label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]''
| name = Siju apgleznojums
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| vaid = 3171
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879918
| label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža &quot;Golgāta&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Golgāta&quot;
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| vaid = 3172
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879920
| label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža &quot;Kristus dzimšana&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Kristus dzimšana&quot;
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| vaid = 3173
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q17291536
| label = [[Mazstraupes pils]]
| name = Mazstraupes pils
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazstraupes muižā
| lat = 57.354343
| long = 24.951557
| p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}}
| image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Mazstraupe Castle
| vaid = 6215
| wikipediauri = Mazstraupes_pils
| year = 15. gs., 18. gs., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879826
| label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes mācītājmuižā
| lat = 57.354648
| long = 24.959028
| p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}}
| vaid = 3174
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879829
| label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]]
| name = Batarejas kalns - pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem
| lat = 57.358851261136
| long = 24.959811163888
| p625 = {{Coord|57.358851|24.959811|display=inline}}
| vaid = 563
| wikipediauri = Batarejas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879832
| label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]]
| name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm
| lat = 57.350013244547
| long = 24.921299665476
| p625 = {{Coord|57.350013|24.9213|display=inline}}
| vaid = 564
| wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879836
| label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]''
| name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes pils parkā
| lat = 57.347424241238
| long = 24.948776786639
| p625 = {{Coord|57.347424|24.948777|display=inline}}
| vaid = 565
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879838
| label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Batarejas kalna - pilskalna
| lat = 57.360003621495
| long = 24.9642606787
| p625 = {{Coord|57.360004|24.964261|display=inline}}
| vaid = 567
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879840
| label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Eiķēnu ezera
| lat = 57.376052846184
| long = 24.962856380269
| p625 = {{Coord|57.376053|24.962856|display=inline}}
| vaid = 568
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879841
| label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gaujmaļiem
| lat = 57.250769781176
| long = 24.969508071153
| p625 = {{Coord|57.25077|24.969508|display=inline}}
| vaid = 569
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879844
| label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Imakām
| lat = 57.396459516096
| long = 24.883212669331
| p625 = {{Coord|57.39646|24.883213|display=inline}}
| vaid = 570
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879846
| label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]''
| name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jāņkalniem
| lat = 57.293467182046
| long = 24.976081198946
| p625 = {{Coord|57.293467|24.976081|display=inline}}
| vaid = 571
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879849
| label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]''
| name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jātniekiem
| lat = 57.286856998807
| long = 25.102256553033
| p625 = {{Coord|57.286857|25.102257|display=inline}}
| vaid = 572
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879853
| label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lapaiņiem
| lat = 57.332083362447
| long = 24.917254225122
| p625 = {{Coord|57.332083|24.917254|display=inline}}
| vaid = 573
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879855
| label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]''
| name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pūricām
| lat = 57.325888491789
| long = 25.01130761603
| p625 = {{Coord|57.325888|25.011308|display=inline}}
| vaid = 574
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879858
| label = [[Vējiņu pilskalns]]
| name = Vējiņu pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vējiņiem
| lat = 57.343218034261
| long = 24.907321185746
| p625 = {{Coord|57.343218|24.907321|display=inline}}
| vaid = 575
| wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879860
| label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]''
| name = Zvejnieku senkapi
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zvejniekiem
| lat = 57.377795072442
| long = 24.96521653673
| p625 = {{Coord|57.377795|24.965217|display=inline}}
| vaid = 576
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879862
| label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]''
| name = Ērgļu kalni - pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem
| lat = 57.378161041989
| long = 24.958070293828
| p625 = {{Coord|57.378161|24.95807|display=inline}}
| vaid = 577
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879863
| label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]''
| name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem
| lat = 57.362178994757
| long = 24.974460239132
| p625 = {{Coord|57.362179|24.97446|display=inline}}
| vaid = 578
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879868
| label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]''
| name = Lielstraupes zirgu pasta stacija
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpastā
| lat = 57.325328
| long = 24.919803
| p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg
| commonscat = Horse-post station in Vecpasts
| vaid = 6274
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424579
| label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Apšu luterāņu baznīcā
| lat = 57.139453
| long = 25.608058
| p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}}
| image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg
| vaid = 3178
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424583
| label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]''
| name = Bānūžu pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera
| lat = 57.15298693419
| long = 25.574079972582
| p625 = {{Coord|57.152987|25.57408|display=inline}}
| vaid = 580
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424584
| label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]''
| name = Nēķina senkapi
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā
| lat = 57.16512984286
| long = 25.66808495115
| p625 = {{Coord|57.16513|25.668085|display=inline}}
| image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg
| commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 581
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424589
| label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]''
| name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu
| lat = 57.152304488332
| long = 25.570691721224
| p625 = {{Coord|57.152304|25.570692|display=inline}}
| image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg
| commonscat = Bānūžu svētavots
| vaid = 582
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424592
| label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Andrupu viduslaiku kapsēta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Andrupiem
| lat = 57.105222359108
| long = 25.61224888166
| p625 = {{Coord|57.105222|25.612249|display=inline}}
| vaid = 583
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424595
| label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērcēniem
| lat = 57.167395705572
| long = 25.681183618552
| p625 = {{Coord|57.167396|25.681184|display=inline}}
| image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg
| commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 584
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424599
| label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]''
| name = Lejstupu pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem
| lat = 57.15067032721
| long = 25.647165806245
| p625 = {{Coord|57.15067|25.647166|display=inline}}
| vaid = 585
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424603
| label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gambām
| lat = 57.110266409689
| long = 25.695028803873
| p625 = {{Coord|57.110266|25.695029|display=inline}}
| image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg
| commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 586
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424607
| label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie grantsbedrēm
| lat = 57.105523022225
| long = 25.728990908767
| p625 = {{Coord|57.105523|25.728991|display=inline}}
| vaid = 587
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424609
| label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]''
| name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejas Lībiešiem
| lat = 57.148489218057
| long = 25.598966541419
| p625 = {{Coord|57.148489|25.598967|display=inline}}
| vaid = 588
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424613
| label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]''
| name = Lībiešu apmetne
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lībiešiem
| lat = 57.143851247316
| long = 25.597933252849
| p625 = {{Coord|57.143851|25.597933|display=inline}}
| vaid = 589
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424617
| label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]''
| name = Silenieku pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 57.14357461371
| long = 25.731453613424
| p625 = {{Coord|57.143575|25.731454|display=inline}}
| vaid = 590
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424621
| label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]''
| name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclejruntēm
| lat = 57.124527074615
| long = 25.750087688508
| p625 = {{Coord|57.124527|25.750088|display=inline}}
| vaid = 591
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424622
| label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.143632841106
| long = 25.667403039313
| p625 = {{Coord|57.143633|25.667403|display=inline}}
| image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg
| commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish
| vaid = 592
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424626
| label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]''
| name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lodē
| lat = 57.139476
| long = 25.608037
| p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}}
| image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg
| commonscat = Lutheran church in Apši
| vaid = 6279
| year = 1780.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219855
| label = [[Sārumkalns]]
| name = Sārumkalns
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā
| lat = 57.28722222
| long = 25.37166667
| p625 = {{Coord|57.287222|25.371667|display=inline}}
| image = S%C4%81rumkalns.jpg
| vaid = 599
| wikipediauri = S%C4%81rumkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728234
| label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]''
| name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Šķesteriem
| lat = 57.257824697785
| long = 25.373393824666
| p625 = {{Coord|57.257825|25.373394|display=inline}}
| vaid = 593
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728272
| label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunītes viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunītēm
| lat = 57.192799524869
| long = 25.453267670737
| p625 = {{Coord|57.1928|25.453268|display=inline}}
| vaid = 594
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728309
| label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]''
| name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalauzām
| lat = 57.264540819381
| long = 25.372508695065
| p625 = {{Coord|57.264541|25.372509|display=inline}}
| vaid = 595
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728349
| label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]''
| name = Kalauzu senkapi
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnakalauzām
| lat = 57.261999571704
| long = 25.367476870764
| p625 = {{Coord|57.262|25.367477|display=inline}}
| vaid = 596
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728386
| label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]''
| name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamieriņiem
| lat = 57.178591558565
| long = 25.532011918433
| p625 = {{Coord|57.178592|25.532012|display=inline}}
| vaid = 597
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728424
| label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]''
| name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pūtējiem
| lat = 57.185403133091
| long = 25.535708026492
| p625 = {{Coord|57.185403|25.535708|display=inline}}
| vaid = 598
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728472
| label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]''
| name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclejas Daudziešiem
| lat = 57.257498399663
| long = 25.352577804987
| p625 = {{Coord|57.257498|25.352578|display=inline}}
| vaid = 600
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728507
| label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]''
| name = Veitu senkapi I, II, III
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veitiem
| lat = 57.19210270601
| long = 25.492719584903
| p625 = {{Coord|57.192103|25.49272|display=inline}}
| vaid = 601
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728543
| label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vengāru viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vengārēm
| lat = 57.262591613336
| long = 25.490598588585
| p625 = {{Coord|57.262592|25.490599|display=inline}}
| vaid = 628
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728628
| label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295672
| long = 25.355265
| p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}}
| image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg
| commonscat = Veismaņi manor house
| vaid = 6281
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728678
| label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]''
| name = Muižkunga māja
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295312
| long = 25.351499
| p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}}
| vaid = 6282
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728727
| label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295237
| long = 25.354578
| p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}}
| image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 6284
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728781
| label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295208
| long = 25.35224
| p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}}
| vaid = 6285
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728819
| label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]''
| name = Magazīna
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295591
| long = 25.349418
| p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}}
| image = Magaz%C4%ABna.jpg
| vaid = 6287
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728867
| label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]''
| name = Ratnīca
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295231
| long = 25.353452
| p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}}
| vaid = 6289
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728912
| label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295707
| long = 25.352207
| p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}}
| image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg
| vaid = 6291
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728955
| label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]''
| name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.296605
| long = 25.355587
| p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}}
| vaid = 6292
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728996
| label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]''
| name = Kūtis
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.29573
| long = 25.353709
| p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}}
| vaid = 6293
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46729044
| label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295052
| long = 25.355244
| p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}}
| vaid = 6294
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138510508
| label = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| name = Veismaņu muižas apbūve
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.29611111
| long = 25.35555556
| p625 = {{Coord|57.296111|25.355556|display=inline}}
| vaid = 6280
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15286177
| label = [[Piebalgas pils]]
| name = Piebalgas pils
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.055012
| long = 25.820634
| p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}}
| image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG&lt;br/&gt;Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg
| commonscat = Vecpiebalga Castle ruins
| vaid = 624
| wikipediauri = Piebalgas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424741
| label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]''
| name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kaikaši
| lat = 57.05863
| long = 25.801145
| p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}}
| image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg
| commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum)
| vaid = 17
| year = 1884.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424745
| label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]]
| name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.059116
| long = 25.825818
| p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg
| commonscat = Vecpiebalga hillfort
| vaid = 623
| wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424749
| label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā ap baznīcu
| lat = 57.057498538856
| long = 25.82140467165
| p625 = {{Coord|57.057499|25.821405|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg
| commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church
| vaid = 625
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q16359434
| label = [[Kalna Kaibēni|Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs &quot;Kalna Kaibēni&quot;]]
| name = Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs &quot;Kalna Kaibēni&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Kalna Kaibēni, Vecpiebalgas pag., Vecpiebalgas nov., LV-4122
| locality = Kalna Kaibēnos
| lat = 57.02801
| long = 25.72253
| p625 = {{Coord|57.02801|25.72253|display=inline}}
| image = Kalna%20Kaib%C4%93nu%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja.jpg
| commonscat = Kalna Kaibēni memorial museum
| vaid = 18
| wikipediauri = Kalna_Kaib%C4%93ni
| year = 19.gs.b.- 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424635
| label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Raskumu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem)
| lat = 57.088862118085
| long = 25.815643364614
| p625 = {{Coord|57.088862|25.815643|display=inline}}
| image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 602
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424637
| label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]''
| name = Cepļu apmetne I, II
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā
| lat = 57.093331081698
| long = 25.74048038201
| p625 = {{Coord|57.093331|25.74048|display=inline}}
| image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg
| commonscat = Cepļi settlement
| vaid = 603
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424640
| label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]''
| name = Ļūdiņu senkapi
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunļūdiņiem
| lat = 57.068329261308
| long = 25.89322886848
| p625 = {{Coord|57.068329|25.893229|display=inline}}
| vaid = 604
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424644
| label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]''
| name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunmietiņiem
| lat = 57.056323048785
| long = 25.84442073358
| p625 = {{Coord|57.056323|25.844421|display=inline}}
| image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 605
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424648
| label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvīļumiem
| lat = 57.094552243535
| long = 25.686103318561
| p625 = {{Coord|57.094552|25.686103|display=inline}}
| vaid = 606
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424649
| label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvīļumiem
| lat = 57.092180994072
| long = 25.686362495645
| p625 = {{Coord|57.092181|25.686362|display=inline}}
| vaid = 607
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424652
| label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]''
| name = Viduskaibēnu apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalna Kaibēniem
| lat = 57.027913934219
| long = 25.728643243814
| p625 = {{Coord|57.027914|25.728643|display=inline}}
| vaid = 608
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424653
| label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Jaunvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Jaunvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunvēveros
| lat = 57.11397
| long = 25.844243
| p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}}
| image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg
| commonscat = Jaunvēveri
| vaid = 6096
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424656
| label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Kalnvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Kalnvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kalnavēveros
| lat = 57.11650827172
| long = 25.847142806705
| p625 = {{Coord|57.116508|25.847143|display=inline}}
| image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg
| commonscat = Kalnvēveri
| vaid = 6097
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424658
| label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lejasvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lejasvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lejasvēveros
| lat = 57.114203
| long = 25.846206
| p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}}
| image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg
| commonscat = Lejasvēveri
| vaid = 6098
| year = 19. gs.2.p., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424661
| label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lielvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lielvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielvēveros
| lat = 57.114342
| long = 25.846807
| p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}}
| image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Lielvēveri
| vaid = 6099
| year = 19. gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424666
| label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]''
| name = Kalnaraskumu apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnaraskumiem
| lat = 57.084544114847
| long = 25.81043734376
| p625 = {{Coord|57.084544|25.810437|display=inline}}
| image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg
| commonscat = Kalna Raskumi settlement
| vaid = 609
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424670
| label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta &quot;Mazvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku- amatnieku sēta &quot;Mazvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazvēveros
| lat = 57.114884
| long = 25.843138
| p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}}
| image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Mazvēveri
| vaid = 6100
| year = 20. gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424674
| label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Streinvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Streinvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Streinvēveros
| lat = 57.113952
| long = 25.845487
| p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}}
| image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Streinvēveri
| vaid = 6101
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424677
| label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Vecvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Vecvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecvēveri
| lat = 57.114441
| long = 25.84391
| p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}}
| image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Vecvēveri
| vaid = 6102
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424681
| label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Virolvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Virolvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Virolvēveros
| lat = 57.115094
| long = 25.844082
| p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}}
| image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Virolvēveri
| vaid = 6103
| year = 19. gs., 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424685
| label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]''
| name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasģibuļiem
| lat = 57.067959558982
| long = 25.695680187268
| p625 = {{Coord|57.06796|25.69568|display=inline}}
| vaid = 611
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424689
| label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejaskaupēniem
| lat = 57.062109428293
| long = 25.743604740705
| p625 = {{Coord|57.062109|25.743605|display=inline}}
| vaid = 612
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424691
| label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]''
| name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasraskumiem
| lat = 57.087990138529
| long = 25.804911200312
| p625 = {{Coord|57.08799|25.804911|display=inline}}
| vaid = 613
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424695
| label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mietiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mietiņiem
| lat = 57.060180365202
| long = 25.855405090632
| p625 = {{Coord|57.06018|25.855405|display=inline}}
| vaid = 614
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424700
| label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Purgaiļiem
| lat = 57.07145813318
| long = 25.789775782896
| p625 = {{Coord|57.071458|25.789776|display=inline}}
| image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 615
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424705
| label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]''
| name = Tauna apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Purgaiļiem
| lat = 57.067186877444
| long = 25.785387076077
| p625 = {{Coord|57.067187|25.785387|display=inline}}
| vaid = 616
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424709
| label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ragaiņiem
| lat = 57.085297489461
| long = 25.675837471485
| p625 = {{Coord|57.085297|25.675837|display=inline}}
| vaid = 617
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424715
| label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]''
| name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Saulgožiem
| lat = 57.088279593096
| long = 25.695721949154
| p625 = {{Coord|57.08828|25.695722|display=inline}}
| vaid = 618
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424716
| label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]''
| name = Tašķēnu senkapi
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tašķēniem
| lat = 57.107729974353
| long = 25.837515939543
| p625 = {{Coord|57.10773|25.837516|display=inline}}
| image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg
| commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 619
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424720
| label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]''
| name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tašķēniem
| lat = 57.050669684566
| long = 25.849977631793
| p625 = {{Coord|57.05067|25.849978|display=inline}}
| vaid = 620
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424722
| label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]''
| name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zēniņiem
| lat = 57.051189974711
| long = 25.850806182203
| p625 = {{Coord|57.05119|25.850806|display=inline}}
| vaid = 621
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424724
| label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Žvirbuļiem
| lat = 57.08711658516
| long = 25.734990235617
| p625 = {{Coord|57.087117|25.73499|display=inline}}
| vaid = 622
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424726
| label = ''[[:d:Q55424726|&quot;Jauncelmu&quot; dzīvojamā māja]]''
| name = &quot;Jauncelmu&quot; dzīvojamā māja
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jauncelmos
| lat = 57.035599
| long = 25.751181
| p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}}
| vaid = 6295
| year = 19. gs.1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424730
| label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]''
| name = Silakrogs
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Silakrogs&quot;
| lat = 57.075911033813
| long = 25.763119126654
| p625 = {{Coord|57.075911|25.763119|display=inline}}
| image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg
| commonscat = Silakrogs
| vaid = 8716
| year = 19.gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424733
| label = ''[[:d:Q55424733|&quot;Saulrieti&quot; (K.Skalbes muzejs)]]''
| name = &quot;Saulrieti&quot; (K.Skalbes muzejs)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.078114
| long = 25.842204
| p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg
| commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum)
| vaid = 8718
| year = 1922., 1934.-1944.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424737
| label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta &quot;Saulrieti&quot;]]''
| name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta &quot;Saulrieti&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| lat = 57.078114
| long = 25.842108
| p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}}
| image = Saulrieti%2004.jpg
| commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum)
| vaid = 8719
| year = 1926.-1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424739
| label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams &quot;Cepļos&quot;]]''
| name = Saiešanas nams &quot;Cepļos&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Cepļi&quot;
| lat = 57.093434093579
| long = 25.738470576266
| p625 = {{Coord|57.093434|25.738471|display=inline}}
| image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg
| commonscat = Meetinghouse in Cepļi
| vaid = 8935
| year = 1817.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886146
| label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]''
| name = Veselavas muižas kungu māja
| municipality = Veselava
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Viesturi&quot;
| lat = 57.290118353512
| long = 25.477430950793
| p625 = {{Coord|57.290118|25.477431|display=inline}}
| image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Veselava Manor
| vaid = 8903
| year = 1766., 19.gs. 40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7923157|Veselavas muiža]]''
| munwiki = Veselava
}}
{{monument
| qid = Q51886141
| label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]''
| name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām)
| lat = 57.309174703443
| long = 25.558170864197
| p625 = {{Coord|57.309175|25.558171|display=inline}}
| vaid = 626
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886142
| label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]''
| name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Silabulēm
| lat = 57.306732424179
| long = 25.503693631713
| p625 = {{Coord|57.306732|25.503694|display=inline}}
| vaid = 627
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886143
| label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Veselavas viduslaiku kapsēta
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veselavas kapsētas
| lat = 57.293366959203
| long = 25.479276710406
| p625 = {{Coord|57.293367|25.479277|display=inline}}
| vaid = 629
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424751
| label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]''
| name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems
| municipality = Vēveri
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.114587
| long = 25.846174
| p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}}
| image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg
| commonscat = Vēveru ciems
| vaid = 6297
| year = 19., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q18623455
| label = [[Zaubes pils]]
| name = Zaubes pils
| municipality = Zaube
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 56.994853
| long = 25.261362
| p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}}
| image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg
| commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins
| vaid = 635
| wikipediauri = Zaubes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaube
}}
{{monument
| qid = Q45898933
| label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]''
| name = Ļūkānu ezera mītne
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ļūkānu ezera ZA daļā
| lat = 57.021113582039
| long = 25.274015503285
| p625 = {{Coord|57.021114|25.274016|display=inline}}
| vaid = 630
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898952
| label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]''
| name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem
| lat = 57.030727216512
| long = 25.342557956627
| p625 = {{Coord|57.030727|25.342558|display=inline}}
| vaid = 631
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898973
| label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]''
| name = Ozolkalna senkapi
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem
| lat = 57.019260704582
| long = 25.268648377358
| p625 = {{Coord|57.019261|25.268648|display=inline}}
| vaid = 632
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898989
| label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaundzintariem
| lat = 56.956644880877
| long = 25.196067502883
| p625 = {{Coord|56.956645|25.196068|display=inline}}
| vaid = 633
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898997
| label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]''
| name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Roķēniem
| lat = 56.994062715476
| long = 25.211295686065
| p625 = {{Coord|56.994063|25.211296|display=inline}}
| vaid = 634
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392867
| label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem
| lat = 57.142825007514
| long = 25.921077578771
| p625 = {{Coord|57.142825|25.921078|display=inline}}
| vaid = 636
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392873
| label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]''
| name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā
| lat = 57.144805722996
| long = 25.927191731967
| p625 = {{Coord|57.144806|25.927192|display=inline}}
| vaid = 637
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392877
| label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Muciņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Muciņām
| lat = 57.130010691745
| long = 25.827374046484
| p625 = {{Coord|57.130011|25.827374|display=inline}}
| vaid = 638
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392882
| label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]''
| name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Oļiem
| lat = 57.141187995858
| long = 25.919413404785
| p625 = {{Coord|57.141188|25.919413|display=inline}}
| vaid = 639
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392887
| label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ormaņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ormaņiem
| lat = 57.167692460954
| long = 25.819432372033
| p625 = {{Coord|57.167692|25.819432|display=inline}}
| vaid = 640
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392893
| label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Stepeļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Stepeļiem
| lat = 57.137488718347
| long = 25.898589794348
| p625 = {{Coord|57.137489|25.89859|display=inline}}
| vaid = 641
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392898
| label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]''
| name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecmigļiem
| lat = 57.160205206165
| long = 25.877555857594
| p625 = {{Coord|57.160205|25.877556|display=inline}}
| vaid = 642
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392902
| label = [[Vieķu pilskalns]]
| name = Vieķu pilskalns
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vieķiem
| lat = 57.155465171568
| long = 25.877962151287
| p625 = {{Coord|57.155465|25.877962|display=inline}}
| vaid = 643
| wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392906
| label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Zeikaru viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zeikariem
| lat = 57.149745489982
| long = 25.788280133601
| p625 = {{Coord|57.149745|25.78828|display=inline}}
| vaid = 644
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898213
| label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcā
| lat = 57.253847
| long = 25.280464
| p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg
| vaid = 3109
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898232
| label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcā
| lat = 57.253847
| long = 25.280592
| p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg
| vaid = 3112
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898253
| label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.253287501663
| long = 25.280401110115
| p625 = {{Coord|57.253288|25.280401|display=inline}}
| vaid = 416
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898267
| label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]''
| name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.251845
| long = 25.282567
| p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}}
| image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg
| commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
| vaid = 6216
| year = 13. -20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898281
| label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| name = Āraišu luterāņu baznīca
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.253841
| long = 25.280582
| p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}}
| image = Araisu%20baznica.JPG
| commonscat = Lutheran church in Āraiši
| vaid = 6217
| year = 13. -18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898304
| label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]''
| name = Vāveres kroga apbūve
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.23371
| long = 25.272009
| p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}}
| image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg
| commonscat = Vāverkrogs
| vaid = 6227
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898327
| label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]''
| name = Kalēja mājiņa
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.233225
| long = 25.272101
| p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}}
| vaid = 6228
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898344
| label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]''
| name = Kroga ēka
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.23364
| long = 25.272567
| p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}}
| image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6229
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Cēsu novads]]</text>
      <sha1>pggh8cxk9m6v794cs2z70iewzqhz6ju</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dobeles novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244173</id>
    <revision>
      <id>4493109</id>
      <parentid>4483521</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:37:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4493109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115198" sha1="hqsgxa3ha5ukrbadn0lwtdfqyuqyuxm" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230466}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565755 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230466 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q46926057
| label = ''[[:d:Q46926057|Annenieku kapliča]]''
| name = Annenieku kapliča
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.68004202387
| long = 23.100619057951
| p625 = {{Coord|56.680042|23.100619|display=inline}}
| image = Annenieku%20kapli%C4%8Da.jpg
| vaid = 4844
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926103
| label = [[Annenieku luterāņu baznīca]]
| name = Annenieku luterāņu baznīca
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.680246
| long = 23.100728
| p625 = {{Coord|56.680246|23.100728|display=inline}}
| image = Annenieku%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da.jpg
| commonscat = Lutheran church in Annenieki
| vaid = 4845
| wikipediauri = Annenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926142
| label = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| name = Annas muižas apbūve
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672528215806
| long = 23.094269566387
| p625 = {{Coord|56.672528|23.09427|display=inline}}
| vaid = 4846
| year = 18. gs. b. 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Annas muiža]]
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926179
| label = ''[[:d:Q46926179|Annas muižas kungu māja]]''
| name = Annas muižas kungu māja
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672687591512
| long = 23.093853566947
| p625 = {{Coord|56.672688|23.093854|display=inline}}
| image = Annenieki%20muizha.jpg
| vaid = 4847
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926222
| label = ''[[:d:Q46926222|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672345736393
| long = 23.09430765031
| p625 = {{Coord|56.672346|23.094308|display=inline}}
| image = Building%20-%20panoramio%20%2844%29.jpg
| vaid = 4848
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46925940
| label = ''[[:d:Q46925940|Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)]]''
| name = Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kapeņu ezera Z krastā pie Ružām
| lat = 56.606391507405
| long = 23.027116656349
| p625 = {{Coord|56.606392|23.027117|display=inline}}
| vaid = 724
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46925975
| label = ''[[:d:Q46925975|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 56.645748974139
| long = 23.037509660146
| p625 = {{Coord|56.645749|23.03751|display=inline}}
| vaid = 725
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926016
| label = ''[[:d:Q46926016|Ozolkalna senkapi ar upurakmeni]]''
| name = Ozolkalna senkapi ar upurakmeni
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Cibēniem un Ružām
| lat = 56.606503602596
| long = 23.034218634902
| p625 = {{Coord|56.606504|23.034219|display=inline}}
| vaid = 726
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929794
| label = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| name = Vecapguldes muižas apbūve
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534651387815
| long = 23.240074121362
| p625 = {{Coord|56.534651|23.240074|display=inline}}
| image = Vecapguldes%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 4946
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042388|Vecapguldes muiža]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929836
| label = ''[[:d:Q46929836|Vecapguldes muižas pils]]''
| name = Vecapguldes muižas pils
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534537622891
| long = 23.239122666219
| p625 = {{Coord|56.534538|23.239123|display=inline}}
| image = Vecapguldes%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 4947
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929882
| label = ''[[:d:Q46929882|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534358123275
| long = 23.237970450195
| p625 = {{Coord|56.534358|23.23797|display=inline}}
| vaid = 4948
| year = 18. gs. 2.p. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929931
| label = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| name = Lielapguldes muižas apbūve
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.544357981275
| long = 23.246531580638
| p625 = {{Coord|56.544358|23.246532|display=inline}}
| vaid = 4949
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042389|Lielapguldes muiža]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929982
| label = ''[[:d:Q46929982|Lielapguldes muižas kungu māja]]''
| name = Lielapguldes muižas kungu māja
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.544824997643
| long = 23.248309026035
| p625 = {{Coord|56.544825|23.248309|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20%28Sve%C4%B7u%29%20manor%20house%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 4950
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46930030
| label = ''[[:d:Q46930030|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.545737181536
| long = 23.247906526975
| p625 = {{Coord|56.545737|23.247907|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4951
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46930071
| label = ''[[:d:Q46930071|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.545491231594
| long = 23.247316078419
| p625 = {{Coord|56.545491|23.247316|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20stallis.jpg
| vaid = 4952
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q45903239
| label = [[Vecauces luterāņu baznīca]]
| name = Vecauces luterāņu baznīca
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 5
| lat = 56.4661429
| long = 22.8898943
| p625 = {{Coord|56.466143|22.889894|display=inline}}
| image = Auces%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-10-27.jpg
| commonscat = Lutheran church in Vecauce
| vaid = 4850
| wikipediauri = Vecauces_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1865. -1866.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903261
| label = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| name = Vecauces muižas apbūve
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468715
| long = 22.887017
| p625 = {{Coord|56.468715|22.887017|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2824%29.jpg
| vaid = 4851
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecauces muiža]]
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903279
| label = ''[[:d:Q45903279|Vecauces pils]]''
| name = Vecauces pils
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468195
| long = 22.887339
| p625 = {{Coord|56.468195|22.887339|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2830%29.jpg
| commonscat = Vecauce manor house
| vaid = 4852
| year = 1839. -1843.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903302
| label = ''[[:d:Q45903302|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468221225159
| long = 22.886826173285
| p625 = {{Coord|56.468221|22.886826|display=inline}}
| image = Darznieka%20maja.jpg
| vaid = 4853
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903321
| label = ''[[:d:Q45903321|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.469857891374
| long = 22.889717162222
| p625 = {{Coord|56.469858|22.889717|display=inline}}
| image = Vecauce%20klets.jpg
| vaid = 4854
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903343
| label = ''[[:d:Q45903343|Lielā klēts]]''
| name = Lielā klēts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.46793664874
| long = 22.888358413738
| p625 = {{Coord|56.467937|22.888358|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2828%29.jpg
| vaid = 4855
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903377
| label = ''[[:d:Q45903377|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.469165098349
| long = 22.891395136506
| p625 = {{Coord|56.469165|22.891395|display=inline}}
| image = Vecauces%20kuts.jpg
| vaid = 4856
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903398
| label = ''[[:d:Q45903398|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.471561209434
| long = 22.886770425522
| p625 = {{Coord|56.471561|22.88677|display=inline}}
| vaid = 4849
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903418
| label = ''[[:d:Q45903418|Auces senkapi]]''
| name = Auces senkapi
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = LLU &quot;Vecauce&quot; augļu dārzā
| lat = 56.470053921662
| long = 22.898603540128
| p625 = {{Coord|56.470054|22.898604|display=inline}}
| vaid = 727
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903437
| label = ''[[:d:Q45903437|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Jelgavas iela 1
| lat = 56.466262
| long = 22.8936704
| p625 = {{Coord|56.466262|22.89367|display=inline}}
| vaid = 3325
| year = 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q55379680
| label = ''[[:d:Q55379680|Kapa plāksne M.un A.Šrēderēm]]''
| name = Kapa plāksne M.un A.Šrēderēm
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 56.405454149
| long = 23.330673154
| p625 = {{Coord|56.405454|23.330673|display=inline}}
| vaid = 3326
| year = 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Mežmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379683
| label = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| name = Mežmuižas apbūve
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 57.116395345549
| long = 22.260222109619
| p625 = {{Coord|57.116395|22.260222|display=inline}}
| commonscat = Mežmuiža Manor
| vaid = 4857
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379686
| label = ''[[:d:Q55379686|Mežmuižas pils]]''
| name = Mežmuižas pils
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.40487678834
| long = 23.333838533598
| p625 = {{Coord|56.404877|23.333839|display=inline}}
| image = Pils%20Augstkalne.JPG
| commonscat = Mežmuiža Manor House
| vaid = 4858
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379689
| label = ''[[:d:Q55379689|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403440851167
| long = 23.335329574202
| p625 = {{Coord|56.403441|23.33533|display=inline}}
| image = Mezhmuizha%20parvaldnieka%20maja.jpg
| vaid = 4859
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379693
| label = ''[[:d:Q55379693|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403668770647
| long = 23.336115132836
| p625 = {{Coord|56.403669|23.336115|display=inline}}
| image = Mezhmuizha%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4860
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379696
| label = ''[[:d:Q55379696|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.404516810645
| long = 23.337397452587
| p625 = {{Coord|56.404517|23.337397|display=inline}}
| image = Mezhmuizhas%20klets.jpg
| vaid = 4861
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379701
| label = ''[[:d:Q55379701|Dzirnavas]]''
| name = Dzirnavas
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403041918471
| long = 23.335501314353
| p625 = {{Coord|56.403042|23.335501|display=inline}}
| vaid = 4862
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379705
| label = ''[[:d:Q55379705|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403477024701
| long = 23.3356219706
| p625 = {{Coord|56.403477|23.335622|display=inline}}
| vaid = 4863
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379707
| label = [[Mežmuižas luterāņu baznīca]]
| name = Mežmuižas luterāņu baznīca
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.405454149208
| long = 23.330673154498
| p625 = {{Coord|56.405454|23.330673|display=inline}}
| image = Augstkalne%20Lutherische%20Kirche.JPG
| commonscat = Mežmuiža Church in Augstkalne
| vaid = 4864
| wikipediauri = Me%C5%BEmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1648.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379710
| label = ''[[:d:Q55379710|Mazpelvežu apmetne]]''
| name = Mazpelvežu apmetne
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Mazpelvežiem
| lat = 56.451676585961
| long = 23.436860723444
| p625 = {{Coord|56.451677|23.436861|display=inline}}
| vaid = 728
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379711
| label = ''[[:d:Q55379711|Kauliņu senkapi]]''
| name = Kauliņu senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kauliņiem
| lat = 56.409854928001
| long = 23.350832345227
| p625 = {{Coord|56.409855|23.350832|display=inline}}
| vaid = 729
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379713
| label = ''[[:d:Q55379713|Priedulāju senkapi]]''
| name = Priedulāju senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Priedulājiem
| lat = 56.385892561515
| long = 23.296210828952
| p625 = {{Coord|56.385893|23.296211|display=inline}}
| vaid = 730
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379716
| label = ''[[:d:Q55379716|Rubeņu senkapi]]''
| name = Rubeņu senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Rubeņiem
| lat = 56.40206884736
| long = 23.335207692123
| p625 = {{Coord|56.402069|23.335208|display=inline}}
| vaid = 731
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926265
| label = ''[[:d:Q46926265|Kviešu apmetne]]''
| name = Kviešu apmetne
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kviešiem un Pavāriņiem, Sesaviņas labajā krastā
| lat = 56.579770226208
| long = 23.293231756021
| p625 = {{Coord|56.57977|23.293232|display=inline}}
| vaid = 732
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926302
| label = ''[[:d:Q46926302|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Oškalniem
| lat = 56.57471237082
| long = 23.329866201882
| p625 = {{Coord|56.574712|23.329866|display=inline}}
| vaid = 733
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926345
| label = ''[[:d:Q46926345|Pēkaiņu senkapi]]''
| name = Pēkaiņu senkapi
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Pēkaiņiem
| lat = 56.594449145727
| long = 23.310971174818
| p625 = {{Coord|56.594449|23.310971|display=inline}}
| vaid = 734
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927651
| label = ''[[:d:Q46927651|Bikstu ūdensdzirnavas]]''
| name = Bikstu ūdensdzirnavas
| municipality = Biksti
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Paleju dzirnavas&quot;
| lat = 56.6681524948
| long = 22.981238778436
| p625 = {{Coord|56.668152|22.981239|display=inline}}
| image = Bikstu%20dzirnavas.jpg
| vaid = 4891
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Biksti
}}
{{monument
| qid = Q12654222
| label = [[Ezerlūku pilskalns]]
| name = Ezerlūku pilskalns
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Zebrus ezera A krastā pie Ezerlūķiem
| lat = 56.63235
| long = 23.01447
| p625 = {{Coord|56.63235|23.01447|display=inline}}
| image = Ezerluuku%20pilskalns.jpg
| commonscat = Ezerlūku pilskalns
| vaid = 746
| wikipediauri = Ezerl%C5%ABku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16472787
| label = [[Smiltnieku pilskalns]]
| name = Smiltnieku pilskalns
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu mežn., Silkalnu iec. 159. kv.,1 km DA no Ezerlūķu pilakalna
| lat = 56.62794622524
| long = 23.015561251659
| p625 = {{Coord|56.627946|23.015561|display=inline}}
| vaid = 741
| wikipediauri = Smiltnieku_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927164
| label = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| name = Bikstu muižas apbūve
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.695067523816
| long = 22.973246646962
| p625 = {{Coord|56.695068|22.973247|display=inline}}
| vaid = 4892
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bikstu muiža]]
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927203
| label = ''[[:d:Q46927203|Bikstu muižas pils]]''
| name = Bikstu muižas pils
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.694105428599
| long = 22.971344309137
| p625 = {{Coord|56.694105|22.971344|display=inline}}
| image = Bikstu%20mui%C5%BEas%20pils%202001-05-01.jpg
| vaid = 4893
| year = 1865.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927249
| label = ''[[:d:Q46927249|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.692879397482
| long = 22.968276742839
| p625 = {{Coord|56.692879|22.968277|display=inline}}
| vaid = 4894
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927291
| label = ''[[:d:Q46927291|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.693414198422
| long = 22.967217748171
| p625 = {{Coord|56.693414|22.967218|display=inline}}
| vaid = 4895
| year = 1863.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927339
| label = ''[[:d:Q46927339|Kūts, vēlāk kalpu māja]]''
| name = Kūts, vēlāk kalpu māja
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.693210051558
| long = 22.969091047091
| p625 = {{Coord|56.69321|22.969091|display=inline}}
| image = Biksti%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4896
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927386
| label = ''[[:d:Q46927386|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.695361318966
| long = 22.9720143798
| p625 = {{Coord|56.695361|22.972014|display=inline}}
| vaid = 4897
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927471
| label = ''[[:d:Q46927471|Audaru senkapi]]''
| name = Audaru senkapi
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Audariem
| lat = 56.694488009506
| long = 23.003602414647
| p625 = {{Coord|56.694488|23.003602|display=inline}}
| vaid = 742
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927505
| label = ''[[:d:Q46927505|Lejascīsku apmetne]]''
| name = Lejascīsku apmetne
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lejascīskām
| lat = 56.641560189347
| long = 22.965250911428
| p625 = {{Coord|56.64156|22.965251|display=inline}}
| vaid = 743
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927542
| label = ''[[:d:Q46927542|Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)]]''
| name = Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ropēniem
| lat = 56.681767130447
| long = 22.905008857719
| p625 = {{Coord|56.681767|22.905009|display=inline}}
| vaid = 744
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927582
| label = ''[[:d:Q46927582|Vērpju senkapi]]''
| name = Vērpju senkapi
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Vērpjiem
| lat = 56.70431427717
| long = 23.000930217287
| p625 = {{Coord|56.704314|23.00093|display=inline}}
| vaid = 745
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379718
| label = ''[[:d:Q55379718|Atvašu senkapi]]''
| name = Atvašu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Atvasēm
| lat = 56.406392914539
| long = 23.187439389554
| p625 = {{Coord|56.406393|23.187439|display=inline}}
| vaid = 747
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379720
| label = ''[[:d:Q55379720|Bukaišu senkapi]]''
| name = Bukaišu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bukaišu ambulances
| lat = 56.400624251309
| long = 23.25467334401
| p625 = {{Coord|56.400624|23.254673|display=inline}}
| vaid = 748
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379721
| label = ''[[:d:Q55379721|Kvietu senkapi]]''
| name = Kvietu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kvietēm
| lat = 56.425894415148
| long = 23.216903806849
| p625 = {{Coord|56.425894|23.216904|display=inline}}
| vaid = 749
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379723
| label = ''[[:d:Q55379723|Lielogļu senkapi]]''
| name = Lielogļu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lielogļiem
| lat = 56.417953323478
| long = 23.293593214939
| p625 = {{Coord|56.417953|23.293593|display=inline}}
| vaid = 750
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379725
| label = ''[[:d:Q55379725|Strīkaišu senkapi]]''
| name = Strīkaišu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Strīkaišiem
| lat = 56.40063164033
| long = 23.199908323459
| p625 = {{Coord|56.400632|23.199908|display=inline}}
| vaid = 751
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903552
| label = ''[[:d:Q45903552|Bēnes muižas apbūve]]''
| name = Bēnes muižas apbūve
| municipality = Bēne
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Centrālais laukums 3
| lat = 56.48577
| long = 23.063798
| p625 = {{Coord|56.48577|23.063798|display=inline}}
| vaid = 4869
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bēnes muiža]]
| munwiki = B%C4%93ne
}}
{{monument
| qid = Q45903572
| label = ''[[:d:Q45903572|Bēnes muižas kungu māja]]''
| name = Bēnes muižas kungu māja
| municipality = Bēne
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Centrālais laukums 3
| lat = 56.4858388
| long = 23.0657094
| p625 = {{Coord|56.485839|23.065709|display=inline}}
| image = 2010%2008%20Bene%20%2824%29.jpg
| commonscat = Bēne Manor
| vaid = 4870
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903552|Bēnes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93ne
}}
{{monument
| qid = Q45903459
| label = ''[[:d:Q45903459|Dzirnavas]]''
| name = Dzirnavas
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Bēnes dzirnavas&quot;
| lat = 56.485894881409
| long = 23.059897050824
| p625 = {{Coord|56.485895|23.059897|display=inline}}
| image = B%C4%93nes%20dzirnavas.JPG
| commonscat = Bēne watermill
| vaid = 4871
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903477
| label = ''[[:d:Q45903477|Baukaišu senkapi]]''
| name = Baukaišu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Baukaišiem
| lat = 56.431622397028
| long = 23.093139156996
| p625 = {{Coord|56.431622|23.093139|display=inline}}
| vaid = 735
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903493
| label = ''[[:d:Q45903493|Ceriņu senkapi]]''
| name = Ceriņu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ceriņiem, pie Vilku fermas
| lat = 56.506724818334
| long = 23.05503270389
| p625 = {{Coord|56.506725|23.055033|display=inline}}
| vaid = 736
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903508
| label = ''[[:d:Q45903508|Kaijukroga senkapi]]''
| name = Kaijukroga senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Kaijukroga
| lat = 56.445014691627
| long = 23.048763216902
| p625 = {{Coord|56.445015|23.048763|display=inline}}
| vaid = 737
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903518
| label = ''[[:d:Q45903518|Liekņu senkapi]]''
| name = Liekņu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Liekņiem
| lat = 56.501689020922
| long = 23.082224939185
| p625 = {{Coord|56.501689|23.082225|display=inline}}
| vaid = 738
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903538
| label = ''[[:d:Q45903538|Ritumu apmetne]]''
| name = Ritumu apmetne
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ritumiem
| lat = 56.476082852555
| long = 23.040767996195
| p625 = {{Coord|56.476083|23.040768|display=inline}}
| vaid = 739
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929248
| label = ''[[:d:Q46929248|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| lat = 56.666170661938
| long = 23.237664407257
| p625 = {{Coord|56.666171|23.237664|display=inline}}
| vaid = 4873
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46929301
| label = ''[[:d:Q46929301|Kūts ar dzīvokli]]''
| name = Kūts ar dzīvokli
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| lat = 56.665759282116
| long = 23.237309541748
| p625 = {{Coord|56.665759|23.23731|display=inline}}
| vaid = 4874
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46929342
| label = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| name = Bērzbeķes muižas apbūve
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| vaid = 4889
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042378|Bērzbeķes muiža]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46927045
| label = ''[[:d:Q46927045|Bērzes kapliča]]''
| name = Bērzes kapliča
| municipality = Bērze
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bērzes luterāņu baznīcas
| lat = 56.68532452171
| long = 23.439663446748
| p625 = {{Coord|56.685325|23.439663|display=inline}}
| image = B%C4%93rzes%20kapli%C4%8Da%20un%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| vaid = 4875
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rze_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46927090
| label = [[Bērzes luterāņu baznīca]]
| name = Bērzes luterāņu baznīca
| municipality = Bērze
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.685505588926
| long = 23.439612868722
| p625 = {{Coord|56.685506|23.439613|display=inline}}
| image = B%C4%93rzes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Bērze
| vaid = 4879
| wikipediauri = B%C4%93rzes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs. v. 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rze_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46926414
| label = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| name = Virkus muižas apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.650306657976
| long = 23.345522291916
| p625 = {{Coord|56.650307|23.345522|display=inline}}
| vaid = 4872
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Virkus muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926450
| label = ''[[:d:Q46926450|Bērzes ūdensdzirnavu apbūve]]''
| name = Bērzes ūdensdzirnavu apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679120061006
| long = 23.44356825496
| p625 = {{Coord|56.67912|23.443568|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%282%29.jpg
| vaid = 4876
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926507
| label = ''[[:d:Q46926507|Bērzes dzirnavas]]''
| name = Bērzes dzirnavas
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679004671701
| long = 23.443970303939
| p625 = {{Coord|56.679005|23.44397|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%285%29.jpg
| commonscat = Bērze watermill
| vaid = 4877
| year = 1863.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926561
| label = ''[[:d:Q46926561|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679384960524
| long = 23.443259831518
| p625 = {{Coord|56.679385|23.44326|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%284%29.jpg
| vaid = 4878
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926612
| label = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| name = Bērzes muižas apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.681017266333
| long = 23.444851375602
| p625 = {{Coord|56.681017|23.444851|display=inline}}
| vaid = 4880
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bērzes muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926663
| label = ''[[:d:Q46926663|Dzīvojamā māja &quot; Saulieši &quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot; Saulieši &quot;
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.680686922416
| long = 23.445184272003
| p625 = {{Coord|56.680687|23.445184|display=inline}}
| image = Sauliesi.jpg
| vaid = 4881
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926712
| label = ''[[:d:Q46926712|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Kārkli&quot;, Bērzes muižā
| lat = 56.681232441067
| long = 23.444525874741
| p625 = {{Coord|56.681232|23.444526|display=inline}}
| image = Barn%20at%20Berze%20manor%2C%20~1857%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4882
| year = 1857.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926757
| label = ''[[:d:Q46926757|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.681735105716
| long = 23.444490768036
| p625 = {{Coord|56.681735|23.444491|display=inline}}
| image = Berze%20klets.jpg
| vaid = 4883
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926807
| label = ''[[:d:Q46926807|Kreijas muižas kungu māja]]''
| name = Kreijas muižas kungu māja
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kreijās
| lat = 56.638470159147
| long = 23.38318692118
| p625 = {{Coord|56.63847|23.383187|display=inline}}
| vaid = 4884
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kreijas muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926844
| label = ''[[:d:Q46926844|Virkus muižas kungu māja]]''
| name = Virkus muižas kungu māja
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| vaid = 4885
| year = 18. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926886
| label = ''[[:d:Q46926886|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.652203404227
| long = 23.336736412834
| p625 = {{Coord|56.652203|23.336736|display=inline}}
| image = Virkus%20kaplica.jpg
| vaid = 4886
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926930
| label = ''[[:d:Q46926930|Klēts, vēlāk dzīvojamā ēka]]''
| name = Klēts, vēlāk dzīvojamā ēka
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.650545038494
| long = 23.344927327114
| p625 = {{Coord|56.650545|23.344927|display=inline}}
| image = Virkus%20maja.jpg
| vaid = 4887
| year = 18. gs. v. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926971
| label = ''[[:d:Q46926971|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.649436794978
| long = 23.343978015298
| p625 = {{Coord|56.649437|23.343978|display=inline}}
| vaid = 4888
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927012
| label = ''[[:d:Q46927012|Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Strazdiem
| lat = 56.677312734047
| long = 23.449655846541
| p625 = {{Coord|56.677313|23.449656|display=inline}}
| vaid = 740
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483730
| label = ''[[:d:Q113483730|Latvijas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimto māju vieta &quot;Pikšas&quot;]]''
| name = Latvijas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimto māju vieta &quot;Pikšas&quot;
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| image = Ulmana%20piksas.jpg
| vaid = 9259
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q3737987
| label = [[Dobeles pils]]
| name = Dobeles pils
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2c
| locality = Bērzes upes labajā krastā
| lat = 56.622171
| long = 23.272757
| p625 = {{Coord|56.622171|23.272757|display=inline}}
| image = DobeleCastle%2026.05.2015.JPG
| commonscat = Dobele Castle
| vaid = 4903
| wikipediauri = Dobeles_pils
| year = 1335. -1347.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927896
| label = ''[[:d:Q46927896|Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.622959232302
| long = 23.276495928266
| p625 = {{Coord|56.622959|23.276496|display=inline}}
| vaid = 7431
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927931
| label = ''[[:d:Q46927931|Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils]]''
| name = Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes upes labajā krastā
| lat = 56.622232890497
| long = 23.272649117018
| p625 = {{Coord|56.622233|23.272649|display=inline}}
| image = Dobele%20castle%20ruins%2013th%20century%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 752
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927974
| label = ''[[:d:Q46927974|Dobeles senpilsēta]]''
| name = Dobeles senpilsēta
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes upes labajā krastā, uz D un R no Dobeles pilskalna
| lat = 56.621791451881
| long = 23.272446042384
| p625 = {{Coord|56.621791|23.272446|display=inline}}
| vaid = 753
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928010
| label = ''[[:d:Q46928010|Vecā aptieka]]''
| name = Vecā aptieka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 12
| lat = 56.6239058
| long = 23.2830358
| p625 = {{Coord|56.623906|23.283036|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2012.JPG
| vaid = 4905
| year = 1806. 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928069
| label = ''[[:d:Q46928069|Epitāfija F.Drahenfelsam]]''
| name = Epitāfija F.Drahenfelsam
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Dobeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| vaid = 3329
| year = 17.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928118
| label = ''[[:d:Q46928118|Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai]]''
| name = Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Dobeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| vaid = 3331
| year = 1648.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928168
| label = [[Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca|Dobeles luterāņu baznīca]]
| name = Dobeles luterāņu baznīca
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201.JPG
| vaid = 4919
| wikipediauri = Dobeles_Eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1495., 1595., 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928225
| label = ''[[:d:Q46928225|Latviešu biedrības nams]]''
| name = Latviešu biedrības nams
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 6
| lat = 56.6232067
| long = 23.2835884
| p625 = {{Coord|56.623207|23.283588|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%206.JPG
| vaid = 4904
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928275
| label = ''[[:d:Q46928275|Dobeles un apkārtnes slimnīca]]''
| name = Dobeles un apkārtnes slimnīca
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 11
| lat = 56.6251683
| long = 23.2791818
| p625 = {{Coord|56.625168|23.279182|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2011%20%282%29.JPG
| vaid = 4906
| year = 1919.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928326
| label = ''[[:d:Q46928326|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2
| lat = 56.6232225
| long = 23.2751933
| p625 = {{Coord|56.623222|23.275193|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%202.JPG
| vaid = 4907
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928371
| label = ''[[:d:Q46928371|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2b
| lat = 56.623173
| long = 23.274602
| p625 = {{Coord|56.623173|23.274602|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%202b.JPG
| vaid = 4908
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928461
| label = ''[[:d:Q46928461|Pagasta nams]]''
| name = Pagasta nams
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 3a
| lat = 56.6243178
| long = 23.2766065
| p625 = {{Coord|56.624318|23.276606|display=inline}}
| vaid = 4909
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928516
| label = ''[[:d:Q46928516|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50
| lat = 56.626989
| long = 23.2937546
| p625 = {{Coord|56.626989|23.293755|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2050.JPG
| vaid = 4911
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928572
| label = ''[[:d:Q46928572|Vācu mācītājmuižas apbūve]]''
| name = Vācu mācītājmuižas apbūve
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50; Brīvības iela 52; Brīvības iela 40
| lat = 56.627087573974
| long = 23.293126326249
| p625 = {{Coord|56.627088|23.293126|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2050%20%282%29.JPG
| vaid = 4910
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928608
| label = ''[[:d:Q46928608|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50; Brīvības iela 52; Brīvības iela 40
| locality = Vācu mācītājmuižā
| lat = 56.627095431735
| long = 23.292165916729
| p625 = {{Coord|56.627095|23.292166|display=inline}}
| vaid = 4913
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46928572|Vācu mācītājmuižas apbūve]]''
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928657
| label = ''[[:d:Q46928657|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 52
| locality = Vācu mācītājmuižā
| lat = 56.6271416
| long = 23.2943025
| p625 = {{Coord|56.627142|23.294303|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2052.JPG
| vaid = 4912
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928717
| label = ''[[:d:Q46928717|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Dzirnavu iela 2
| lat = 56.6196256
| long = 23.274643
| p625 = {{Coord|56.619626|23.274643|display=inline}}
| image = Dobeles%20Valsts%20%C4%A3imn%C4%81zija%208.jpg
| commonscat = Dobele State Gymnasium building
| vaid = 4914
| year = 1940.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928765
| label = ''[[:d:Q46928765|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Miera iela 51
| lat = 56.6328198
| long = 23.2694015
| p625 = {{Coord|56.63282|23.269402|display=inline}}
| vaid = 4915
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928815
| label = ''[[:d:Q46928815|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Skolas iela 2
| lat = 56.6223011
| long = 23.2789756
| p625 = {{Coord|56.622301|23.278976|display=inline}}
| image = Skolas%20iela%202%2C%20Dobele.jpg
| commonscat = Skolas iela 2 (Dobele)
| vaid = 4916
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928870
| label = ''[[:d:Q46928870|Dobeles dzelzceļa stacija]]''
| name = Dobeles dzelzceļa stacija
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Stacijas iela 2
| lat = 56.6286543
| long = 23.2844942
| p625 = {{Coord|56.628654|23.284494|display=inline}}
| image = Dobeles%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG
| commonscat = Dobele railway station building
| vaid = 4918
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928923
| label = ''[[:d:Q46928923|ūdens tornis]]''
| name = ūdens tornis
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Stacijas iela 5
| lat = 56.6289721
| long = 23.2828421
| p625 = {{Coord|56.628972|23.282842|display=inline}}
| image = Dobeles%20%C5%ABdenstornis%202.JPG
| commonscat = Dobele water tower
| vaid = 4917
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928981
| label = ''[[:d:Q46928981|Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Tirgus laukums 1; Baznīcas iela 1; Baznīcas iela 1a
| locality = pie Dobeles luterāņu baznīcas
| lat = 56.623817178454
| long = 23.281179962615
| p625 = {{Coord|56.623817|23.28118|display=inline}}
| vaid = 754
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929020
| label = ''[[:d:Q46929020|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Tirgus laukums 2
| lat = 56.622739
| long = 23.281752
| p625 = {{Coord|56.622739|23.281752|display=inline}}
| image = Tirgus%20laukums%202.JPG
| vaid = 4920
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929076
| label = ''[[:d:Q46929076|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Zaļā iela 15
| lat = 56.6199249
| long = 23.2838975
| p625 = {{Coord|56.619925|23.283897|display=inline}}
| image = Za%C4%BC%C4%81%20iela%2015.JPG
| vaid = 4922
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929130
| label = ''[[:d:Q46929130|Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne]]''
| name = Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bāļām un Šķērstaiņiem
| lat = 56.651518865445
| long = 23.231429079931
| p625 = {{Coord|56.651519|23.231429|display=inline}}
| vaid = 755
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929172
| label = ''[[:d:Q46929172|Zilā kalna senkapi]]''
| name = Zilā kalna senkapi
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Gobām
| lat = 56.652693576259
| long = 23.247569360924
| p625 = {{Coord|56.652694|23.247569|display=inline}}
| vaid = 756
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929207
| label = ''[[:d:Q46929207|Ošu senkapi]]''
| name = Ošu senkapi
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ošiem
| lat = 56.649139628914
| long = 23.244656483019
| p625 = {{Coord|56.64914|23.244656|display=inline}}
| vaid = 757
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15153534
| label = [[Lustes pils]]
| name = Lustes pils
| municipality = Jaunbērzes pagasts
| district = Jaunbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lustes muižā
| lat = 56.695482120279
| long = 23.345645440572
| p625 = {{Coord|56.695482|23.345645|display=inline}}
| image = Lustes%20pils%20kopskats.jpg
| commonscat = Lustes pils
| vaid = 4936
| wikipediauri = Lustes_pils
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042386|Lustes muiža]]''
| munwiki = Jaunb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929431
| label = ''[[:d:Q46929431|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem]]''
| name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem
| municipality = Jaunbērzes pagasts
| district = Jaunbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| lat = 56.785461176555
| long = 23.425314889416
| p625 = {{Coord|56.785461|23.425315|display=inline}}
| vaid = 8820
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Jaunb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929467
| label = [[Glūdas luterāņu baznīca]]
| name = Glūdas luterāņu baznīca
| municipality = Krimūnu pagasts
| district = Krimūnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Glūdā
| lat = 56.587738536515
| long = 23.468100912151
| p625 = {{Coord|56.587739|23.468101|display=inline}}
| image = Gl%C5%ABdas%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church ruins near Glūda
| vaid = 4937
| wikipediauri = Gl%C5%ABdas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1848.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Krim%C5%ABnu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987669
| label = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| name = Lielauces muižas apbūve
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522501729753
| long = 22.898168793304
| p625 = {{Coord|56.522502|22.898169|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%2812%29.jpg
| vaid = 4939
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Lielauces muiža]]
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987718
| label = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| name = Lielauces pils
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522805208268
| long = 22.89921883574
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%2813%29.jpg
| vaid = 4940
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987770
| label = ''[[:d:Q45987770|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.52343585192
| long = 22.896209584794
| p625 = {{Coord|56.523436|22.89621|display=inline}}
| image = Lielauce1.jpg
| vaid = 4941
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987822
| label = ''[[:d:Q45987822|Pagrabi (2)]]''
| name = Pagrabi (2)
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.523055392793
| long = 22.898321355977
| p625 = {{Coord|56.523055|22.898321|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%286%29.jpg
| vaid = 4942
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987872
| label = ''[[:d:Q45987872|Čiekuru kalte]]''
| name = Čiekuru kalte
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.520364502915
| long = 22.897525615153
| p625 = {{Coord|56.520365|22.897526|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekuru%20kalte.jpg
| vaid = 4943
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987917
| label = ''[[:d:Q45987917|Tiltiņš]]''
| name = Tiltiņš
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.523580312269
| long = 22.898658745137
| p625 = {{Coord|56.52358|22.898659|display=inline}}
| image = Lielauce%20tilts.jpg
| vaid = 4944
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987292
| label = ''[[:d:Q45987292|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3339
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987339
| label = ''[[:d:Q45987339|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = Lielauce%20kamins1.jpg
| vaid = 3340
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987379
| label = ''[[:d:Q45987379|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3341
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987428
| label = ''[[:d:Q45987428|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3342
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987472
| label = ''[[:d:Q45987472|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3343
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987520
| label = ''[[:d:Q45987520|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = Lielauce%20krasns.jpg
| vaid = 3344
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987569
| label = ''[[:d:Q45987569|Lielauces luterāņu baznīca]]''
| name = Lielauces luterāņu baznīca
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.513656463897
| long = 22.876343916176
| p625 = {{Coord|56.513656|22.876344|display=inline}}
| image = Lielauces%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4938
| year = 1748.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987600
| label = ''[[:d:Q45987600|Sodiņu pēdakmens - kulta vieta]]''
| name = Sodiņu pēdakmens - kulta vieta
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Sodiņiem
| lat = 56.501035486757
| long = 22.818792629696
| p625 = {{Coord|56.501035|22.818793|display=inline}}
| image = Sodinju%20akmens.jpg
| vaid = 763
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987634
| label = ''[[:d:Q45987634|Dīcmaņu - Pilsingu senkapi]]''
| name = Dīcmaņu - Pilsingu senkapi
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Dīcmaņiem un Pilsingiem
| lat = 56.506971752809
| long = 22.864155100352
| p625 = {{Coord|56.506972|22.864155|display=inline}}
| vaid = 764
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987964
| label = ''[[:d:Q45987964|Lielauces muižas parks]]''
| name = Lielauces muižas parks
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522480644851
| long = 22.898446787251
| p625 = {{Coord|56.522481|22.898447|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2014Lielauce07.JPG
| vaid = 4945
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926384
| label = ''[[:d:Q46926384|Lielbērzes kapu kapliča]]''
| name = Lielbērzes kapu kapliča
| municipality = Lielbērze
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.643667693129
| long = 23.234333174454
| p625 = {{Coord|56.643668|23.234333|display=inline}}
| vaid = 4865
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q12652779
| label = ''[[:d:Q12652779|Dēliņkalna pilskalns]]''
| name = Dēliņkalna pilskalns
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lejasdēliņiem
| lat = 56.525322678592
| long = 23.194391142944
| p625 = {{Coord|56.525323|23.194391|display=inline}}
| vaid = 769
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12667162
| label = ''[[:d:Q12667162|Ogānu pilskalns]]''
| name = Ogānu pilskalns
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ogāniem
| lat = 56.56062
| long = 23.09566
| p625 = {{Coord|56.56062|23.09566|display=inline}}
| vaid = 768
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929521
| label = ''[[:d:Q46929521|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižas pilī
| lat = 56.534537623134
| long = 23.239122666792
| p625 = {{Coord|56.534538|23.239123|display=inline}}
| vaid = 3345
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929558
| label = ''[[:d:Q46929558|Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)]]''
| name = Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bēnes mežniec. Naudītes iec. 9. kv. pie Caunām
| lat = 56.568875546239
| long = 23.080146827975
| p625 = {{Coord|56.568876|23.080147|display=inline}}
| vaid = 765
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929592
| label = ''[[:d:Q46929592|Vecpokaiņu senkapi I, II ( Kapiņu kalns)]]''
| name = Vecpokaiņu senkapi I, II ( Kapiņu kalns)
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles mežniec. Zeltiņu iec. pie Vecpokaiņiem
| lat = 56.581095196526
| long = 23.076943651873
| p625 = {{Coord|56.581095|23.076944|display=inline}}
| vaid = 766
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929620
| label = ''[[:d:Q46929620|Jāņogānu senkapi]]''
| name = Jāņogānu senkapi
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Mauriem
| lat = 56.565057937786
| long = 23.112723497076
| p625 = {{Coord|56.565058|23.112723|display=inline}}
| vaid = 767
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929720
| label = ''[[:d:Q46929720|Spurīšu apmetne]]''
| name = Spurīšu apmetne
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Spurīšiem
| lat = 56.517188607237
| long = 23.185138177894
| p625 = {{Coord|56.517189|23.185138|display=inline}}
| vaid = 770
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929758
| label = ''[[:d:Q46929758|Soda kalniņš - nostāstu vieta]]''
| name = Soda kalniņš - nostāstu vieta
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Susuriem
| lat = 56.516721251283
| long = 23.181426655232
| p625 = {{Coord|56.516721|23.181427|display=inline}}
| vaid = 771
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930430
| label = ''[[:d:Q46930430|Penkules luterāņu baznīca]]''
| name = Penkules luterāņu baznīca
| municipality = Penkule
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.484413577765
| long = 23.190199571169
| p625 = {{Coord|56.484414|23.1902|display=inline}}
| image = Penkules%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%201.jpg
| commonscat = Lutheran church in Penkule
| vaid = 4953
| year = 1691. 1865., 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Penkule
}}
{{monument
| qid = Q12659476
| label = ''[[:d:Q12659476|Kamradžu pilskalns]]''
| name = Kamradžu pilskalns
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kamradžiem
| lat = 56.46323
| long = 23.2825
| p625 = {{Coord|56.46323|23.2825|display=inline}}
| image = Kamradzu%20pilskalns.jpg
| vaid = 773
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930106
| label = ''[[:d:Q46930106|Laģu apmetne]]''
| name = Laģu apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Dzintariem, abpus Kroņauces - Auces šosejai
| lat = 56.488986389559
| long = 23.213528964004
| p625 = {{Coord|56.488986|23.213529|display=inline}}
| vaid = 772
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930166
| label = ''[[:d:Q46930166|Ķūru apmetne]]''
| name = Ķūru apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ķūriem un Jaunzemjiem
| lat = 56.46591479434
| long = 23.305167340567
| p625 = {{Coord|56.465915|23.305167|display=inline}}
| vaid = 774
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930200
| label = ''[[:d:Q46930200|Ķūru senkapi]]''
| name = Ķūru senkapi
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ķūriem, Mazlūsveriem un Jaunzemjiem
| lat = 56.466705897323
| long = 23.293294317632
| p625 = {{Coord|56.466706|23.293294|display=inline}}
| vaid = 775
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930222
| label = ''[[:d:Q46930222|Ruņģu apmetne]]''
| name = Ruņģu apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ruņģiem un Dravniekiem
| lat = 56.511165284332
| long = 23.275126209349
| p625 = {{Coord|56.511165|23.275126|display=inline}}
| vaid = 776
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930261
| label = ''[[:d:Q46930261|Kamradžu senkapi]]''
| name = Kamradžu senkapi
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Z no Kamradžiem
| lat = 56.463451471474
| long = 23.287359636189
| p625 = {{Coord|56.463451|23.28736|display=inline}}
| vaid = 777
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45988003
| label = ''[[:d:Q45988003|Sniķeres luterāņu baznīca]]''
| name = Sniķeres luterāņu baznīca
| municipality = Sniķere
| district = Ukru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.398569221457
| long = 23.112438398114
| p625 = {{Coord|56.398569|23.112438|display=inline}}
| image = Sni%C4%B7eres%20bazn%C4%ABcas%20drupas%202002-09-07.jpg
| commonscat = Lutheran church in Sniķere
| vaid = 4962
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sni%C4%B7ere_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q7482675
| label = [[Tērvetes pilskalns]]
| name = Tērvetes pilskalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes krastā
| lat = 56.48222222
| long = 23.38527778
| p625 = {{Coord|56.482222|23.385278|display=inline}}
| image = Hillfort-Tervete%2001.jpg
| commonscat = Tērvete hillfort
| vaid = 787
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q10993138
| label = [[Svētkalns]]
| name = Svētkalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes labajā krastā
| lat = 56.484055398283
| long = 23.384718806204
| p625 = {{Coord|56.484055|23.384719|display=inline}}
| image = Sv%C4%93tkalns%2C%20T%C4%93rvete.jpg
| commonscat = Svētkalns
| vaid = 789
| wikipediauri = Sv%C4%93tkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q19616580
| label = [[Hofcumberges pils]]
| name = Hofcumberges pils
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Tērvetes pilskalna
| lat = 56.481619883504
| long = 23.387335806275
| p625 = {{Coord|56.48162|23.387336|display=inline}}
| image = Tervetes%20pilsdrupas.jpg
| commonscat = Tērvete Castle ruins
| vaid = 784
| wikipediauri = Hofcumberges_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20565235
| label = [[Sprīdīši]]
| name = Sprīdīši
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-026
| extlink = http://www.spridisi.lv
| locality = Sprīdīšos
| lat = 56.483389796614
| long = 23.376568153678
| p625 = {{Coord|56.48339|23.376568|display=inline}}
| image = Annas%20Brigaderes%20muzejs%20%22Spr%C4%ABd%C4%AB%C5%A1i%22.jpg
| commonscat = Sprīdīši
| vaid = 21
| wikipediauri = Spr%C4%ABd%C4%AB%C5%A1i
| year = 1922.-1933.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50378854
| label = [[Tērvetes sanatorija]]
| name = Tērvetes sanatorija
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.484855627136
| long = 23.39324019195
| p625 = {{Coord|56.484856|23.39324|display=inline}}
| image = Sanatorija%20tervete.jpg
| commonscat = Tērvete Sanatorium
| vaid = 4959
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_sanatorija
| year = 1930. -1934., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379730
| label = ''[[:d:Q55379730|Ciļņi (2)]]''
| name = Ciļņi (2)
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Sanatorijā &quot;Tērvete&quot;
| lat = 56.484805001127
| long = 23.393236999593
| p625 = {{Coord|56.484805|23.393237|display=inline}}
| vaid = 3346
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379732
| label = [[Kalnamuižas luterāņu baznīca|Tērvetes Kalnamuižas luterāņu baznīca]]
| name = Tērvetes Kalnamuižas luterāņu baznīca
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kalnamuiža
| lat = 56.478741530459
| long = 23.379677995019
| p625 = {{Coord|56.478742|23.379678|display=inline}}
| image = Kalnamui%C5%BEas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca19.jpg
| commonscat = Kalnamuiža Lutheran church in Tērvete
| vaid = 4957
| wikipediauri = Kalnamui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1640., 1814.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379737
| label = ''[[:d:Q55379737|Pālenu dzimtas kapliča]]''
| name = Pālenu dzimtas kapliča
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes kapos
| lat = 56.478416805074
| long = 23.3789788663
| p625 = {{Coord|56.478417|23.378979|display=inline}}
| image = P%C4%81lenu%20dzimtas%20kapli%C4%8Da%2C3.jpg
| commonscat = Chapel of the Count Pahlen in Tērvete
| vaid = 4960
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379738
| label = ''[[:d:Q55379738|Vecstēgules muižas kungu māja]]''
| name = Vecstēgules muižas kungu māja
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecstēgulē
| lat = 56.442465595592
| long = 23.340685434314
| p625 = {{Coord|56.442466|23.340685|display=inline}}
| image = Vecstegule.jpg
| vaid = 4961
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379741
| label = ''[[:d:Q55379741|Ķesteru senkapi]]''
| name = Ķesteru senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ķesteriem
| lat = 56.471727109796
| long = 23.377896854197
| p625 = {{Coord|56.471727|23.377897|display=inline}}
| vaid = 778
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379743
| label = ''[[:d:Q55379743|Līgu senkapi un kultakmens]]''
| name = Līgu senkapi un kultakmens
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Līgām
| lat = 56.488645358362
| long = 23.351133448455
| p625 = {{Coord|56.488645|23.351133|display=inline}}
| vaid = 779
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379745
| label = ''[[:d:Q55379745|Maztišu senkapi]]''
| name = Maztišu senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Maztišām
| lat = 56.508568122902
| long = 23.347315513649
| p625 = {{Coord|56.508568|23.347316|display=inline}}
| vaid = 780
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379746
| label = ''[[:d:Q55379746|Pļavnieku apmetne un senkapi]]''
| name = Pļavnieku apmetne un senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Pļavniekiem
| lat = 56.500028806345
| long = 23.389213420658
| p625 = {{Coord|56.500029|23.389213|display=inline}}
| vaid = 781
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379749
| label = ''[[:d:Q55379749|Sapņu senkapi]]''
| name = Sapņu senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Sapņiem
| lat = 56.481637470542
| long = 23.398225849282
| p625 = {{Coord|56.481637|23.398226|display=inline}}
| vaid = 782
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379751
| label = ''[[:d:Q55379751|Stūru senkapi]]''
| name = Stūru senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Stūriem, Z un A no grantsbedrēm
| lat = 56.458421662845
| long = 23.407480231365
| p625 = {{Coord|56.458422|23.40748|display=inline}}
| vaid = 783
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379757
| label = ''[[:d:Q55379757|Upurakmens]]''
| name = Upurakmens
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Tērvetes skolas
| lat = 56.469876925372
| long = 23.377797525113
| p625 = {{Coord|56.469877|23.377798|display=inline}}
| image = Tervetes%20upurakmens.jpg
| vaid = 785
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379759
| label = ''[[:d:Q55379759|Tērvetes sanatorijas dārza viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tērvetes sanatorijas dārza viduslaiku kapsēta
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Sanatorijas &quot;Tērvete&quot; dārzā
| lat = 56.480890668779
| long = 23.393748449403
| p625 = {{Coord|56.480891|23.393748|display=inline}}
| vaid = 786
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379763
| label = ''[[:d:Q55379763|Klosterkalns - pilskalns]]''
| name = Klosterkalns - pilskalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes kreisajā krastā
| lat = 56.480098458087
| long = 23.384310957072
| p625 = {{Coord|56.480098|23.384311|display=inline}}
| image = Klosterkalns%20-%20pilskalns%20T%C4%93rvet%C4%93.jpg
| commonscat = Klosterkalns
| vaid = 788
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379770
| label = ''[[:d:Q55379770|Grāmatizdevēja J.Rapas dzimtās mājas &quot;Ķipi&quot;]]''
| name = Grāmatizdevēja J.Rapas dzimtās mājas &quot;Ķipi&quot;
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Ķipi&quot;
| lat = 56.460026942102
| long = 23.391689652696
| p625 = {{Coord|56.460027|23.39169|display=inline}}
| vaid = 8721
| year = 1885.-1928.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484104
| label = ''[[:d:Q113484104|Ķauķu senkapi]]''
| name = Ķauķu senkapi
| municipality = Ukru pagasts
| district = Ukru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij.Ķauķiem
| vaid = 9269
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ukru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927678
| label = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| name = Upesmuižas apbūve
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656496265203
| long = 22.90038942261
| p625 = {{Coord|56.656496|22.900389|display=inline}}
| vaid = 4898
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Upes muiža|Upesmuiža]]
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927717
| label = ''[[:d:Q46927717|Upesmuižas kungu māja]]''
| name = Upesmuižas kungu māja
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.657209712397
| long = 22.900357970766
| p625 = {{Coord|56.65721|22.900358|display=inline}}
| image = Upenieki.jpg
| vaid = 4899
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927761
| label = ''[[:d:Q46927761|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656488602146
| long = 22.902251961811
| p625 = {{Coord|56.656489|22.902252|display=inline}}
| image = Upenieki%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4900
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927803
| label = ''[[:d:Q46927803|Kūtis (2)]]''
| name = Kūtis (2)
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.657233732437
| long = 22.901929795397
| p625 = {{Coord|56.657234|22.90193|display=inline}}
| vaid = 4901
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927850
| label = ''[[:d:Q46927850|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656459607573
| long = 22.899730445649
| p625 = {{Coord|56.65646|22.89973|display=inline}}
| vaid = 4902
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q11008692
| label = [[Incēnu pilskalns]]
| name = Incēnu pilskalns
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Incēniem, Avīksnes upes kreisajā krastā
| lat = 56.49944444
| long = 22.74305556
| p625 = {{Coord|56.499444|22.743056|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2016Incenu05.JPG
| commonscat = Incenu hillfort
| vaid = 790
| wikipediauri = Inc%C4%93nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12665272
| label = [[Mežakalns|Mežakalna pilskalns]]
| name = Mežakalna pilskalns
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Incēnu pilskalna, Avīksnes upes labajā krastā
| lat = 56.50081482056
| long = 22.740634028573
| p625 = {{Coord|56.500815|22.740634|display=inline}}
| image = Mezhakalna%20pilskalns.jpg
| commonscat = Incenu hillfort
| vaid = 792
| wikipediauri = Me%C5%BEakalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45988070
| label = ''[[:d:Q45988070|Grīnertu senkapi]]''
| name = Grīnertu senkapi
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Grīnertiem
| lat = 56.494148955655
| long = 22.741230865049
| p625 = {{Coord|56.494149|22.741231|display=inline}}
| vaid = 791
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930465
| label = ''[[:d:Q46930465|Elkukalns - kulta vieta]]''
| name = Elkukalns - kulta vieta
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu mežn. Silkalnu iec. 162. kv., Svētezera Z krastā
| lat = 56.619306564198
| long = 22.991931537435
| p625 = {{Coord|56.619307|22.991932|display=inline}}
| vaid = 793
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930504
| label = ''[[:d:Q46930504|Grabu kapu senkapi]]''
| name = Grabu kapu senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Grabu kapsētas
| lat = 56.604313515606
| long = 22.871691110889
| p625 = {{Coord|56.604314|22.871691|display=inline}}
| vaid = 794
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930536
| label = ''[[:d:Q46930536|Īles meža senkapi]]''
| name = Īles meža senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Jankām
| lat = 56.595228051628
| long = 22.994919653325
| p625 = {{Coord|56.595228|22.99492|display=inline}}
| vaid = 758
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930561
| label = ''[[:d:Q46930561|Kaupju senkapi]]''
| name = Kaupju senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kaupju veikala, bij. Rēderiem
| lat = 56.621624984924
| long = 22.909545857259
| p625 = {{Coord|56.621625|22.909546|display=inline}}
| vaid = 795
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483732
| label = ''[[:d:Q113483732|Nacionālo Partizānu piemiņas vieta Īlē]]''
| name = Nacionālo Partizānu piemiņas vieta Īlē
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| vaid = 9261
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930301
| label = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| name = Ālaves muižas apbūve
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.501715880136
| long = 23.214141538232
| p625 = {{Coord|56.501716|23.214142|display=inline}}
| vaid = 4954
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138464149|Ālaves muiža]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46930349
| label = ''[[:d:Q46930349|Ālaves muižas kungu māja]]''
| name = Ālaves muižas kungu māja
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.501337735674
| long = 23.213707175431
| p625 = {{Coord|56.501338|23.213707|display=inline}}
| image = Alaves%20muiza.jpg
| vaid = 4955
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46930392
| label = ''[[:d:Q46930392|Stallis - kūts]]''
| name = Stallis - kūts
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.502512437597
| long = 23.212850371742
| p625 = {{Coord|56.502512|23.21285|display=inline}}
| image = %C4%80laves%20mui%C5%BEa%204.jpg
| vaid = 4956
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q45987246
| label = [[Īles luterāņu baznīca]]
| name = Īles luterāņu baznīca
| municipality = Īle
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.552622123963
| long = 23.017365152542
| p625 = {{Coord|56.552622|23.017365|display=inline}}
| image = %C4%AAles%20bazn%C4%ABca%202001-05-01.jpg
| commonscat = Lutheran church in Īle
| vaid = 4923
| wikipediauri = %C4%AAles_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%AAle
}}
{{monument
| qid = Q11009954
| label = [[Spārnu pilskalns]]
| name = Spārnu pilskalns
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Spārnu ezera A krastā pie Guntiņām
| lat = 56.55194444
| long = 23.04333333
| p625 = {{Coord|56.551944|23.043333|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2013Sparnu05.JPG
| commonscat = Spārnu hillfort
| vaid = 761
| wikipediauri = Sp%C4%81rnu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903598
| label = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| name = Īles muižas apbūve
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.550020646456
| long = 23.017794706861
| p625 = {{Coord|56.550021|23.017795|display=inline}}
| vaid = 4924
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510296|Īles muiža]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903613
| label = ''[[:d:Q45903613|Īles muižas pils]]''
| name = Īles muižas pils
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.549181730867
| long = 23.016913078529
| p625 = {{Coord|56.549182|23.016913|display=inline}}
| image = Iles%20muizha.jpg
| vaid = 4925
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903635
| label = ''[[:d:Q45903635|Sanatorijas direktora māja]]''
| name = Sanatorijas direktora māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.548073471833
| long = 23.017181163552
| p625 = {{Coord|56.548073|23.017181|display=inline}}
| vaid = 4926
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986768
| label = ''[[:d:Q45986768|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| vaid = 4928
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986814
| label = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| name = Stirnas muižas apbūve
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.535004957504
| long = 22.931015834166
| p625 = {{Coord|56.535005|22.931016|display=inline}}
| vaid = 4929
| year = 19. gs. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q140201951|Stirnu muiža]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986867
| label = ''[[:d:Q45986867|Stirnu muižas kungu māja]]''
| name = Stirnu muižas kungu māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534392748204
| long = 22.929656126595
| p625 = {{Coord|56.534393|22.929656|display=inline}}
| image = Stirnas.jpg
| vaid = 4930
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986915
| label = ''[[:d:Q45986915|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.535096694165
| long = 22.930114861179
| p625 = {{Coord|56.535097|22.930115|display=inline}}
| image = Stirnas%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4931
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986956
| label = ''[[:d:Q45986956|Vējdzirnavas]]''
| name = Vējdzirnavas
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.536092710624
| long = 22.934559507984
| p625 = {{Coord|56.536093|22.93456|display=inline}}
| image = Stirnas%20Ile%20%2816%29.jpg
| vaid = 4932
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987008
| label = ''[[:d:Q45987008|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| vaid = 4933
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987046
| label = ''[[:d:Q45987046|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534221251131
| long = 22.930392006306
| p625 = {{Coord|56.534221|22.930392|display=inline}}
| vaid = 4934
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987097
| label = ''[[:d:Q45987097|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534140155408
| long = 22.928813917039
| p625 = {{Coord|56.53414|22.928814|display=inline}}
| vaid = 4935
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987141
| label = ''[[:d:Q45987141|Tēšaiņu senkapi]]''
| name = Tēšaiņu senkapi
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Tēšaiņiem
| lat = 56.563205344961
| long = 23.011889599189
| p625 = {{Coord|56.563205|23.01189|display=inline}}
| vaid = 759
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987176
| label = ''[[:d:Q45987176|Gailīšu senkapi]]''
| name = Gailīšu senkapi
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Rogām un bij. Gailīšiem
| lat = 56.539732221244
| long = 22.980710814894
| p625 = {{Coord|56.539732|22.980711|display=inline}}
| vaid = 760
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Dobele Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dobeles novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Dobeles novads]]</text>
      <sha1>hqsgxa3ha5ukrbadn0lwtdfqyuqyuxm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Ziemeļu rajonā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244539</id>
    <revision>
      <id>4493174</id>
      <parentid>4491248</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T22:19:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4493174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="169746" sha1="ibd9aplq5v87mdsjldro8lx47y99an6" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajonā]].

{{monument-title-wikidata|2563668}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566055 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2563668 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q56011540
| label = ''[[:d:Q56011540|Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Airu iela 69
| lat = 57.0527373
| long = 24.1014474
| p625 = {{Coord|57.052737|24.101447|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20kalns%20-%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28R%C4%ABga%2C%20Airu%20iela%2069%20%29.jpg
| vaid = 2074
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q11010764
| label = [[Daugavgrīvas viduslaiku pils]]
| name = Daugavgrīvas viduslaiku pils
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Airu iela 79a
| lat = 57.05475695291
| long = 24.092589081868
| p625 = {{Coord|57.054757|24.092589|display=inline}}
| image = Daugavgriva1601.jpg
| commonscat = Daugavgrīva castle
| vaid = 2075
| wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011547
| label = ''[[:d:Q56011547|Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija]]''
| name = Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizsaules iela 1a
| lat = 56.987040621057
| long = 24.141514400433
| p625 = {{Coord|56.987041|24.141514|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20kapu%20ansamblis%2C%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%2C%20Aizsaules%20iela%201a.JPG
| commonscat = Rainis cemetery in Riga
| vaid = 6677
| year = 1929.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011551
| label = ''[[:d:Q56011551|Brāļu kapu ansamblis]]''
| name = Brāļu kapu ansamblis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizsaules iela 1b
| lat = 56.985621381386
| long = 24.147198863742
| p625 = {{Coord|56.985621|24.147199|display=inline}}
| image = RigaAizsaules1b.jpg
| vaid = 6678
| year = 1924. - 1957.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011555
| label = ''[[:d:Q56011555|Brāļu kapi]]''
| name = Brāļu kapi
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizsaules iela 1b
| lat = 56.9875565
| long = 24.1446721
| p625 = {{Coord|56.987556|24.144672|display=inline}}
| image = RigaAizsaules1b-vaarti.jpg
| vaid = 6971
| year = 1924. - 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011559
| label = ''[[:d:Q56011559|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 10/12
| lat = 56.9994815
| long = 24.1628512
| p625 = {{Coord|56.999482|24.162851|display=inline}}
| vaid = 6027
| year = 1904., 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011564
| label = ''[[:d:Q56011564|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 14
| lat = 56.999921
| long = 24.1633799
| p625 = {{Coord|56.999921|24.16338|display=inline}}
| vaid = 6028
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011569
| label = ''[[:d:Q56011569|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 16
| lat = 57.0001003
| long = 24.1636605
| p625 = {{Coord|57.0001|24.16366|display=inline}}
| vaid = 6029
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011583
| label = ''[[:d:Q56011583|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 2
| lat = 56.9983334
| long = 24.1614635
| p625 = {{Coord|56.998333|24.161463|display=inline}}
| vaid = 6023
| year = 1909., 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011573
| label = ''[[:d:Q56011573|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 22
| lat = 57.0013623
| long = 24.1672218
| p625 = {{Coord|57.001362|24.167222|display=inline}}
| vaid = 6030
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011577
| label = ''[[:d:Q56011577|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 24
| lat = 57.0013253
| long = 24.1679954
| p625 = {{Coord|57.001325|24.167995|display=inline}}
| vaid = 6031
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011586
| label = ''[[:d:Q56011586|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 32
| lat = 57.0021314
| long = 24.1698429
| p625 = {{Coord|57.002131|24.169843|display=inline}}
| vaid = 6032
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011590
| label = ''[[:d:Q56011590|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 5
| lat = 56.998834
| long = 24.1633916
| p625 = {{Coord|56.998834|24.163392|display=inline}}
| vaid = 6024
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011593
| label = ''[[:d:Q56011593|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 6
| lat = 56.9988089
| long = 24.1619758
| p625 = {{Coord|56.998809|24.161976|display=inline}}
| vaid = 6025
| year = 1904., 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011598
| label = ''[[:d:Q56011598|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 7
| lat = 56.999121
| long = 24.163755
| p625 = {{Coord|56.999121|24.163755|display=inline}}
| vaid = 6026
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011604
| label = ''[[:d:Q56011604|Koka savrupmāja]]''
| name = Koka savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aptiekas iela 7/9
| lat = 56.9972135
| long = 24.118596
| p625 = {{Coord|56.997214|24.118596|display=inline}}
| image = RigaAptiekas7-9.jpg
| vaid = 8571
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011610
| label = ''[[:d:Q56011610|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 11
| lat = 56.9617359
| long = 24.0998845
| p625 = {{Coord|56.961736|24.099885|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2011%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 11 (Riga)
| vaid = 6688
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011615
| label = ''[[:d:Q56011615|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 14
| lat = 56.9616007
| long = 24.1004597
| p625 = {{Coord|56.961601|24.10046|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2014%202015-05-08%20%282%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 14 (Riga)
| vaid = 8132
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011620
| label = ''[[:d:Q56011620|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 3
| lat = 56.9602627
| long = 24.0997819
| p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%203%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 3 (Riga)
| vaid = 6684
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011624
| label = ''[[:d:Q56011624|Skulptūra &quot;Vecrīgas naktssargs&quot;]]''
| name = Skulptūra &quot;Vecrīgas naktssargs&quot;
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 3
| lat = 56.9602627
| long = 24.0997819
| p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}}
| vaid = 7043
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011629
| label = ''[[:d:Q56011629|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 5
| lat = 56.9607389
| long = 24.0997996
| p625 = {{Coord|56.960739|24.0998|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%205%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 5 (Riga)
| vaid = 6685
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011635
| label = ''[[:d:Q56011635|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 7
| lat = 56.9610532
| long = 24.0998334
| p625 = {{Coord|56.961053|24.099833|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%207%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 7 (Riga)
| vaid = 6686
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011641
| label = ''[[:d:Q56011641|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 9
| lat = 56.9614484
| long = 24.0998673
| p625 = {{Coord|56.961448|24.099867|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%209%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 9 (Riga)
| vaid = 6687
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q5227885
| label = [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas baznīca]]
| name = Daugavgrīvas baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.baltabaznica.lv/
| address = Baltāsbaznīcas iela 50
| lat = 57.036664
| long = 24.087314
| p625 = {{Coord|57.036664|24.087314|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Daugavgr%C4%ABvas%20Balt%C4%81%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg
| commonscat = Daugavgrīva White Church
| vaid = 8165
| wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_Balt%C4%81_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1786. - 1788.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011644
| label = ''[[:d:Q56011644|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 1/3
| lat = 57.0012223
| long = 24.1573934
| p625 = {{Coord|57.001222|24.157393|display=inline}}
| vaid = 5933
| year = 1929.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011646
| label = ''[[:d:Q56011646|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 2
| lat = 57.0018363
| long = 24.1548938
| p625 = {{Coord|57.001836|24.154894|display=inline}}
| vaid = 5934
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011650
| label = ''[[:d:Q56011650|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 6
| lat = 57.0022415
| long = 24.1541053
| p625 = {{Coord|57.002241|24.154105|display=inline}}
| vaid = 5935
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011654
| label = ''[[:d:Q56011654|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 8
| lat = 57.002341
| long = 24.1535623
| p625 = {{Coord|57.002341|24.153562|display=inline}}
| vaid = 5936
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011660
| label = ''[[:d:Q56011660|Ūdenstornis]]''
| name = Ūdenstornis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bukultu iela 1b
| lat = 56.978838824124
| long = 24.119799131206
| p625 = {{Coord|56.978839|24.119799|display=inline}}
| image = Udenstornis%20bukultu%201b%201.jpg
| vaid = 8133
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011671
| label = ''[[:d:Q56011671|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Cimzes iela 1
| lat = 57.0061417
| long = 24.1670787
| p625 = {{Coord|57.006142|24.167079|display=inline}}
| image = Cimzes%20iela%201%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Cimzes iela 1 (Riga)
| vaid = 5937
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011676
| label = ''[[:d:Q56011676|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Cimzes iela 2
| lat = 57.0057729
| long = 24.1674557
| p625 = {{Coord|57.005773|24.167456|display=inline}}
| image = Cimzes%20iela%202%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Cimzes iela 2 (Riga)
| vaid = 5938
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011680
| label = ''[[:d:Q56011680|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Cimzes iela 3
| lat = 57.0064195
| long = 24.1675409
| p625 = {{Coord|57.006419|24.167541|display=inline}}
| image = Cimzes%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Cimzes iela 3 (Riga)
| vaid = 5939
| year = 1934. - 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011666
| label = ''[[:d:Q56011666|Guberņas cietums]]''
| name = Guberņas cietums
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Citadeles iela 12
| lat = 56.9554853
| long = 24.1009378
| p625 = {{Coord|56.955485|24.100938|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Citadeles%2012%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Citadeles iela 12 (Riga)
| vaid = 8329
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q55935647
| label = ''[[:d:Q55935647|Pētera - Pāvila baznīcas komplekss]]''
| name = Pētera - Pāvila baznīcas komplekss
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Citadeles iela 7
| locality = Citadelē
| lat = 56.955098266649
| long = 24.101461008991
| p625 = {{Coord|56.955098|24.101461|display=inline}}
| image = RigaPeteraPavila.jpg
| commonscat = Church of Saints Peter and Paul in Riga
| vaid = 6536
| year = 18. gs., 20. gs 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011694
| label = ''[[:d:Q56011694|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Duntes iela 48
| lat = 56.9919672
| long = 24.1277465
| p625 = {{Coord|56.991967|24.127747|display=inline}}
| image = Duntes%20iela%2048%20%282%29.jpg
| commonscat = Duntes iela, 48
| vaid = 8134
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011698
| label = ''[[:d:Q56011698|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 1
| lat = 56.9618379
| long = 24.1069066
| p625 = {{Coord|56.961838|24.106907|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu1.jpg
| vaid = 8135
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011704
| label = ''[[:d:Q56011704|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 3a
| lat = 56.9616759
| long = 24.1072844
| p625 = {{Coord|56.961676|24.107284|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu3a.jpg
| vaid = 8136
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011708
| label = ''[[:d:Q56011708|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 3
| lat = 56.9607128
| long = 24.0987142
| p625 = {{Coord|56.960713|24.098714|display=inline}}
| image = Eksporta%20iela%203%20%285%29.jpg
| commonscat = Eksporta iela 3 (Riga)
| vaid = 6689
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011713
| label = ''[[:d:Q56011713|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 4
| lat = 56.9610631
| long = 24.0986823
| p625 = {{Coord|56.961063|24.098682|display=inline}}
| image = Eksporta%20iela%204%20%282%29.jpg
| commonscat = Eksporta iela 4 (Riga)
| vaid = 6690
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011717
| label = ''[[:d:Q56011717|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 5
| lat = 56.9614674
| long = 24.0986669
| p625 = {{Coord|56.961467|24.098667|display=inline}}
| image = Eksporta%20iela%205%20%282%29.jpg
| commonscat = Eksporta iela 5 (Riga)
| vaid = 6691
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011723
| label = ''[[:d:Q56011723|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 6
| lat = 56.9617998
| long = 24.0986349
| p625 = {{Coord|56.9618|24.098635|display=inline}}
| image = RigaEksporta6.jpg
| commonscat = Eksporta iela 6 (Riga)
| vaid = 6692
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011728
| label = ''[[:d:Q56011728|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 10a
| lat = 56.9576571
| long = 24.1109232
| p625 = {{Coord|56.957657|24.110923|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010a%20M8139%202014-03-12.jpg
| commonscat = Elizabetes iela 10a (Riga)
| vaid = 8139
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011734
| label = ''[[:d:Q56011734|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 10b
| lat = 56.9575311
| long = 24.1111201
| p625 = {{Coord|56.957531|24.11112|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010b%20%281%29%20M8140%202014-03-12.jpg
| commonscat = Elizabetes iela 10b (Riga)
| vaid = 8140
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011740
| label = ''[[:d:Q56011740|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 13
| lat = 56.9590022
| long = 24.1032152
| p625 = {{Coord|56.959002|24.103215|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iel%C4%81%2013%2020120728-1.JPG
| commonscat = Elizabetes iela 13 (Riga)
| vaid = 8141
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011742
| label = ''[[:d:Q56011742|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 14
| lat = 56.9570222
| long = 24.1123293
| p625 = {{Coord|56.957022|24.112329|display=inline}}
| image = RigaElizabetes14.jpg
| vaid = 8142
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011744
| label = ''[[:d:Q56011744|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 33
| lat = 56.9579171
| long = 24.1114666
| p625 = {{Coord|56.957917|24.111467|display=inline}}
| image = Riga%20Elizabetes%20iela%2033.JPG
| commonscat = Elizabetes iela 33 (Riga)
| vaid = 6693
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011748
| label = ''[[:d:Q56011748|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 6
| lat = 56.9580184
| long = 24.1087374
| p625 = {{Coord|56.958018|24.108737|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iel%C4%81%206%2020120728-01.JPG
| commonscat = Elizabetes iela 6 (Riga)
| vaid = 8138
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011753
| label = ''[[:d:Q56011753|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Emīla Dārziņa iela 14
| lat = 57.0043204
| long = 24.1652925
| p625 = {{Coord|57.00432|24.165292|display=inline}}
| vaid = 5941
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011756
| label = ''[[:d:Q56011756|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Emīla Dārziņa iela 6
| lat = 57.0035054
| long = 24.1634285
| p625 = {{Coord|57.003505|24.163428|display=inline}}
| vaid = 5940
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011760
| label = ''[[:d:Q56011760|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ernsta Bergmaņa iela 7
| lat = 57.0014335
| long = 24.1537232
| p625 = {{Coord|57.001433|24.153723|display=inline}}
| image = Ernsta%20Bergma%C5%86a%20iela%207.jpg
| vaid = 5932
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011767
| label = ''[[:d:Q56011767|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 38
| lat = 57.0059717
| long = 24.1665511
| p625 = {{Coord|57.005972|24.166551|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2038%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 38 (Riga)
| vaid = 5944
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011771
| label = ''[[:d:Q56011771|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 41
| lat = 57.0023739
| long = 24.169844
| p625 = {{Coord|57.002374|24.169844|display=inline}}
| vaid = 5945
| year = 1903., 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011775
| label = ''[[:d:Q56011775|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 57
| lat = 57.0054784
| long = 24.1659562
| p625 = {{Coord|57.005478|24.165956|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2057%2C%20Riga%20%283%29.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 57 (Riga)
| vaid = 5946
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011779
| label = ''[[:d:Q56011779|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 59
| lat = 57.0056048
| long = 24.1655451
| p625 = {{Coord|57.005605|24.165545|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2059%2C%20Riga.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 59 (Riga)
| vaid = 5947
| year = 1932., 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011785
| label = ''[[:d:Q56011785|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 61
| lat = 57.0057404
| long = 24.1648707
| p625 = {{Coord|57.00574|24.164871|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2061%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 61 (Riga)
| vaid = 5948
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011790
| label = ''[[:d:Q56011790|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 63
| lat = 57.006162
| long = 24.16535
| p625 = {{Coord|57.006162|24.16535|display=inline}}
| image = Ezermalas%2063.jpg
| vaid = 5949
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011804
| label = ''[[:d:Q56011804|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganu iela 2
| lat = 56.9612613
| long = 24.1088619
| p625 = {{Coord|56.961261|24.108862|display=inline}}
| image = RigaGanu2.jpg
| vaid = 8146
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011809
| label = ''[[:d:Q56011809|Īres nami (2)]]''
| name = Īres nami (2)
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganu iela 4
| lat = 56.9614226
| long = 24.1093393
| p625 = {{Coord|56.961423|24.109339|display=inline}}
| image = RigaGanu4.jpg
| vaid = 8147
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011815
| label = ''[[:d:Q56011815|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganu iela 6
| lat = 56.9615932
| long = 24.1094877
| p625 = {{Coord|56.961593|24.109488|display=inline}}
| image = RigaGanu6.jpg
| vaid = 8148
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011795
| label = ''[[:d:Q56011795|Īres nama korpusi (2)]]''
| name = Īres nama korpusi (2)
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganību dambis 3
| lat = 56.9689709
| long = 24.1068449
| p625 = {{Coord|56.968971|24.106845|display=inline}}
| image = RigaGanibuDambis3.jpg
| vaid = 8144
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011799
| label = ''[[:d:Q56011799|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganību dambis 5
| lat = 56.9695997
| long = 24.1069618
| p625 = {{Coord|56.9696|24.106962|display=inline}}
| image = Embassy%20of%20China%20in%20Latvia.jpg
| commonscat = Ganību dambis 5
| vaid = 8145
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011820
| label = ''[[:d:Q56011820|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gatartas iela 6
| lat = 57.0034153
| long = 24.156596
| p625 = {{Coord|57.003415|24.156596|display=inline}}
| vaid = 5950
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011825
| label = ''[[:d:Q56011825|Tēlnieka J.Brieža kaps]]''
| name = Tēlnieka J.Brieža kaps
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gaujas iela 12
| locality = 2. Meža kapos
| lat = 56.9853575
| long = 24.1573594
| p625 = {{Coord|56.985357|24.157359|display=inline}}
| image = T%C4%93lnieka%20J.Brie%C5%BEa%20kaps.JPG
| vaid = 88
| year = 1953.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011830
| label = ''[[:d:Q56011830|Ūdenstornis]]''
| name = Ūdenstornis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gaujas iela 21
| lat = 56.9838938
| long = 24.1567773
| p625 = {{Coord|56.983894|24.156777|display=inline}}
| image = Gaujas%20iela%2021.JPG
| vaid = 6694
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011835
| label = ''[[:d:Q56011835|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gaujas iela 23
| lat = 56.9838207
| long = 24.1577807
| p625 = {{Coord|56.983821|24.157781|display=inline}}
| image = Gaujas%20iela%2023.JPG
| vaid = 6695
| year = 1910., 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011844
| label = ''[[:d:Q56011844|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 1
| lat = 56.9978967
| long = 24.1587126
| p625 = {{Coord|56.997897|24.158713|display=inline}}
| image = Gda%C5%86skas%20iela%201.jpg
| vaid = 5951
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011836
| label = ''[[:d:Q56011836|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 14
| lat = 57.0008518
| long = 24.15191
| p625 = {{Coord|57.000852|24.15191|display=inline}}
| vaid = 5955
| year = 1927., 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011839
| label = ''[[:d:Q56011839|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 15
| lat = 57.0000053
| long = 24.1535527
| p625 = {{Coord|57.000005|24.153553|display=inline}}
| image = Gda%C5%86skas%20iela%2015%20%283%29.jpg
| vaid = 5956
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011848
| label = ''[[:d:Q56011848|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 2
| lat = 56.9984544
| long = 24.1581554
| p625 = {{Coord|56.998454|24.158155|display=inline}}
| vaid = 5952
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011854
| label = ''[[:d:Q56011854|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 7
| lat = 56.9979255
| long = 24.1572642
| p625 = {{Coord|56.997926|24.157264|display=inline}}
| image = Gda%C5%86skas%20iela%207%20%281%29.jpg
| commonscat = Gdaņskas iela 7
| vaid = 5954
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011859
| label = ''[[:d:Q56011859|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Glika iela 1
| lat = 56.9964028
| long = 24.153686
| p625 = {{Coord|56.996403|24.153686|display=inline}}
| image = Glika%20iela%201.jpg
| vaid = 5957
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011863
| label = ''[[:d:Q56011863|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Glika iela 8
| lat = 56.9962395
| long = 24.1549364
| p625 = {{Coord|56.99624|24.154936|display=inline}}
| image = Glika%20iela%208%20%282%29.jpg
| commonscat = Glika iela 8 (Riga)
| vaid = 5958
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011867
| label = ''[[:d:Q56011867|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Glika iela 9
| lat = 56.9957537
| long = 24.1554939
| p625 = {{Coord|56.995754|24.155494|display=inline}}
| image = Glika%20iela%209.jpg
| vaid = 5959
| year = 1931., 1935.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011871
| label = ''[[:d:Q56011871|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 14
| lat = 57.0022156
| long = 24.1673409
| p625 = {{Coord|57.002216|24.167341|display=inline}}
| image = Hamburgas%2014.jpg
| vaid = 5967
| year = 1914., 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011876
| label = ''[[:d:Q56011876|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 19
| lat = 56.9990992
| long = 24.1666685
| p625 = {{Coord|56.999099|24.166669|display=inline}}
| image = Hamburgas%2019.jpg
| vaid = 5968
| year = 1910., 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011881
| label = ''[[:d:Q56011881|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 21
| lat = 56.999279
| long = 24.1665376
| p625 = {{Coord|56.999279|24.166538|display=inline}}
| image = Hamburgas%2021.jpg
| vaid = 5969
| year = 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011883
| label = ''[[:d:Q56011883|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 23
| lat = 56.9999535
| long = 24.1660304
| p625 = {{Coord|56.999953|24.16603|display=inline}}
| vaid = 5970
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011884
| label = ''[[:d:Q56011884|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 25
| lat = 57.0015157
| long = 24.1666464
| p625 = {{Coord|57.001516|24.166646|display=inline}}
| image = Hamburgas%2025.jpg
| vaid = 5971
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011885
| label = ''[[:d:Q56011885|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 27
| lat = 57.00156
| long = 24.167124
| p625 = {{Coord|57.00156|24.167124|display=inline}}
| vaid = 5972
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011889
| label = ''[[:d:Q56011889|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 3
| lat = 56.9974242
| long = 24.1629081
| p625 = {{Coord|56.997424|24.162908|display=inline}}
| image = Hamburgas%203.jpg
| vaid = 5960
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011887
| label = ''[[:d:Q56011887|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 31
| lat = 57.0019446
| long = 24.1684098
| p625 = {{Coord|57.001945|24.16841|display=inline}}
| image = Hamburgas%2031.jpg
| vaid = 5973
| year = 1911. - 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011894
| label = ''[[:d:Q56011894|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 4
| lat = 56.9987412
| long = 24.1656299
| p625 = {{Coord|56.998741|24.16563|display=inline}}
| image = Hamburgas%204.jpg
| vaid = 5961
| year = 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011898
| label = ''[[:d:Q56011898|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 5
| lat = 56.9975044
| long = 24.1633694
| p625 = {{Coord|56.997504|24.163369|display=inline}}
| image = Hamburgas%205.jpg
| vaid = 5962
| year = 1905., 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011907
| label = ''[[:d:Q56011907|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 6
| lat = 56.9991819
| long = 24.1652861
| p625 = {{Coord|56.999182|24.165286|display=inline}}
| image = Hamburgas%206.jpg
| vaid = 5963
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011902
| label = ''[[:d:Q56011902|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 6a
| lat = 56.9994698
| long = 24.1649582
| p625 = {{Coord|56.99947|24.164958|display=inline}}
| image = Hamburgas%206a.jpg
| vaid = 5964
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011911
| label = ''[[:d:Q56011911|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 7
| lat = 56.9976565
| long = 24.1638802
| p625 = {{Coord|56.997656|24.16388|display=inline}}
| image = Hamburgas%207%20seta.jpg
| vaid = 5965
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011916
| label = ''[[:d:Q56011916|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 9
| lat = 56.9979148
| long = 24.1655768
| p625 = {{Coord|56.997915|24.165577|display=inline}}
| vaid = 5966
| year = 1908., 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011920
| label = ''[[:d:Q56011920|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hanzas iela 4
| lat = 56.961099
| long = 24.1193529
| p625 = {{Coord|56.961099|24.119353|display=inline}}
| image = RigaHanzas4.jpg
| vaid = 8149
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011925
| label = ''[[:d:Q56011925|Ugunsdzēsēju depo]]''
| name = Ugunsdzēsēju depo
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hanzas iela 5
| lat = 56.9623007
| long = 24.1118414
| p625 = {{Coord|56.962301|24.111841|display=inline}}
| image = Ugunsdz%C4%93s%C4%93ju%20depo%20tornis%20Hanzas%20iel%C4%81%2C%20R%C4%ABg%C4%81.jpg
| commonscat = Fire station at Hanzas street (Riga)
| vaid = 8150
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q6164824
| label = [[Jaunciema luterāņu baznīca|Jaunciema baznīca]]
| name = Jaunciema baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jaunciema 5. šķērslīnija 6/8
| lat = 57.041883
| long = 24.179014
| p625 = {{Coord|57.041883|24.179014|display=inline}}
| image = Jaunciema%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaunciems, Riga
| vaid = 8151
| wikipediauri = Jaunciema_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1911. - 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011931
| label = ''[[:d:Q56011931|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 1
| lat = 56.956277
| long = 24.1092419
| p625 = {{Coord|56.956277|24.109242|display=inline}}
| image = RigaAlunana1.jpg
| vaid = 8126
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011942
| label = ''[[:d:Q56011942|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 2
| lat = 56.9560582
| long = 24.1096265
| p625 = {{Coord|56.956058|24.109627|display=inline}}
| image = RigaAlunana2.jpg
| vaid = 8127
| year = 1876., 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011936
| label = ''[[:d:Q56011936|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 2a; Andreja Pumpura iela 5
| lat = 56.956262421803
| long = 24.110478060585
| p625 = {{Coord|56.956262|24.110478|display=inline}}
| image = Riga%20Andreja%20Pumpura%205.jpg
| vaid = 6676
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011946
| label = ''[[:d:Q56011946|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 3
| lat = 56.9564558
| long = 24.1096788
| p625 = {{Coord|56.956456|24.109679|display=inline}}
| image = RigaAlunana3.jpg
| vaid = 8128
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011950
| label = ''[[:d:Q56011950|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 5
| lat = 56.9566706
| long = 24.110278
| p625 = {{Coord|56.956671|24.110278|display=inline}}
| image = RigaAlunana5.jpg
| vaid = 8129
| year = 1876.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011956
| label = ''[[:d:Q56011956|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 7
| lat = 56.9569215
| long = 24.1108627
| p625 = {{Coord|56.956921|24.110863|display=inline}}
| image = RigaAlunana7.jpg
| commonscat = Jura Alunāna iela 7
| vaid = 8130
| year = 1876.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011970
| label = ''[[:d:Q56011970|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 1
| lat = 56.958065
| long = 24.1067479
| p625 = {{Coord|56.958065|24.106748|display=inline}}
| image = RigaKalpakaBulvaris1.jpg
| commonscat = Kalpaka bulvāris 1
| vaid = 8152
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011961
| label = ''[[:d:Q56011961|Epitāfija]]''
| name = Epitāfija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 11
| lat = 56.9572375
| long = 24.1078636
| p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}}
| image = Nadvhodom.jpg
| vaid = 7240
| year = 1805.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011969
| label = ''[[:d:Q56011969|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 11
| lat = 56.9572375
| long = 24.1078636
| p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}}
| image = RigaKalpaka11.jpg
| vaid = 8157
| year = 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011973
| label = ''[[:d:Q56011973|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 3
| lat = 56.9579839
| long = 24.1069614
| p625 = {{Coord|56.957984|24.106961|display=inline}}
| image = RigaKalpaka3.jpg
| commonscat = Kalpaka bulvāris 3
| vaid = 8153
| year = 1873.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011978
| label = ''[[:d:Q56011978|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 5
| lat = 56.9577681
| long = 24.1072897
| p625 = {{Coord|56.957768|24.10729|display=inline}}
| image = RigaKalpaka5.jpg
| vaid = 8154
| year = 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011982
| label = ''[[:d:Q56011982|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 7
| lat = 56.9575972
| long = 24.1074865
| p625 = {{Coord|56.957597|24.107487|display=inline}}
| image = RigaKalpakaBulvaris7.jpg
| vaid = 8155
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011965
| label = ''[[:d:Q56011965|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 9
| lat = 56.9572448
| long = 24.1072139
| p625 = {{Coord|56.957245|24.107214|display=inline}}
| image = RigaKalpakaBulvaris9.jpg
| vaid = 8156
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012004
| label = ''[[:d:Q56012004|Veikals ar dzīvokli]]''
| name = Veikals ar dzīvokli
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 1
| lat = 56.9976511
| long = 24.1610654
| p625 = {{Coord|56.997651|24.161065|display=inline}}
| vaid = 5974
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011992
| label = ''[[:d:Q56011992|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 10
| lat = 56.99934
| long = 24.1611057
| p625 = {{Coord|56.99934|24.161106|display=inline}}
| vaid = 5977
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011998
| label = ''[[:d:Q56011998|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 15
| lat = 57.0006827
| long = 24.1592133
| p625 = {{Coord|57.000683|24.159213|display=inline}}
| vaid = 5978
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011996
| label = ''[[:d:Q56011996|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 15a
| lat = 57.0008702
| long = 24.1588241
| p625 = {{Coord|57.00087|24.158824|display=inline}}
| vaid = 5979
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012002
| label = ''[[:d:Q56012002|Dzīvojamā māja ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā māja ar veikalu
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 18
| lat = 57.000779
| long = 24.1598772
| p625 = {{Coord|57.000779|24.159877|display=inline}}
| vaid = 5980
| year = 1934., 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012006
| label = ''[[:d:Q56012006|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 20
| lat = 57.0018033
| long = 24.1596841
| p625 = {{Coord|57.001803|24.159684|display=inline}}
| vaid = 5981
| year = 1913., 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012009
| label = ''[[:d:Q56012009|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 25
| lat = 57.0031896
| long = 24.1574841
| p625 = {{Coord|57.00319|24.157484|display=inline}}
| vaid = 5982
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012014
| label = ''[[:d:Q56012014|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 27
| lat = 57.0034681
| long = 24.1574523
| p625 = {{Coord|57.003468|24.157452|display=inline}}
| vaid = 5983
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012017
| label = ''[[:d:Q56012017|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 5
| lat = 56.9979929
| long = 24.1607542
| p625 = {{Coord|56.997993|24.160754|display=inline}}
| vaid = 5975
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012022
| label = ''[[:d:Q56012022|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 7
| lat = 56.9983168
| long = 24.1603934
| p625 = {{Coord|56.998317|24.160393|display=inline}}
| vaid = 5976
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012030
| label = ''[[:d:Q56012030|Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence]]''
| name = Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a
| lat = 56.9558122
| long = 24.1110492
| p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}}
| image = Ministry%20of%20culture%20Latvia.jpg
| vaid = 9019
| year = 1923. – 1940.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012035
| label = ''[[:d:Q56012035|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a
| lat = 56.9558122
| long = 24.1110492
| p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}}
| vaid = 6697
| year = 19. gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012039
| label = ''[[:d:Q56012039|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a
| lat = 56.9558122
| long = 24.1110492
| p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}}
| image = RigaValdemara11a.jpg
| vaid = 8199
| year = 1873.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012044
| label = ''[[:d:Q56012044|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 15
| lat = 56.9561167
| long = 24.1120415
| p625 = {{Coord|56.956117|24.112042|display=inline}}
| image = RigaValdemara15.jpg
| vaid = 8200
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012050
| label = ''[[:d:Q56012050|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 17A
| lat = 56.9562633
| long = 24.1124481
| p625 = {{Coord|56.956263|24.112448|display=inline}}
| image = RigaValdemara17a.jpg
| vaid = 8201
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012052
| label = ''[[:d:Q56012052|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 19
| lat = 56.9563842
| long = 24.1129
| p625 = {{Coord|56.956384|24.1129|display=inline}}
| image = RigaValdemara19.jpg
| vaid = 8202
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012026
| label = ''[[:d:Q56012026|Sienas panno ( 6 )]]''
| name = Sienas panno ( 6 )
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b
| lat = 56.9526964
| long = 24.1023923
| p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}}
| vaid = 7411
| year = 1937., 1993.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012056
| label = ''[[:d:Q56012056|Banka]]''
| name = Banka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b
| lat = 56.9526964
| long = 24.1023923
| p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}}
| image = RigaValdemara1b.jpg
| vaid = 8194
| year = 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012060
| label = ''[[:d:Q56012060|Nikolaja ģimnāzija]]''
| name = Nikolaja ģimnāzija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1c
| lat = 56.9529826
| long = 24.1039877
| p625 = {{Coord|56.952983|24.103988|display=inline}}
| image = RigaValdemara1c.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1c
| vaid = 8195
| year = 1891.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012065
| label = ''[[:d:Q56012065|Rīgas hipotēku banka]]''
| name = Rīgas hipotēku banka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 3
| lat = 56.9546778
| long = 24.1072315
| p625 = {{Coord|56.954678|24.107232|display=inline}}
| image = RigaValdemara3.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 3
| vaid = 8196
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012070
| label = ''[[:d:Q56012070|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 7
| lat = 56.9554496
| long = 24.1099583
| p625 = {{Coord|56.95545|24.109958|display=inline}}
| image = RigaValdemara7.jpg
| vaid = 8197
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012074
| label = ''[[:d:Q56012074|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 9
| lat = 56.9555871
| long = 24.1103832
| p625 = {{Coord|56.955587|24.110383|display=inline}}
| image = RigaValdemara9.jpg
| vaid = 8198
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012078
| label = ''[[:d:Q56012078|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 10
| lat = 56.9586633
| long = 24.1002545
| p625 = {{Coord|56.958663|24.100254|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris10.jpg
| vaid = 8163
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012085
| label = ''[[:d:Q56012085|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 2
| locality = Nacionālajā teātrī
| lat = 56.9536377
| long = 24.1048774
| p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}}
| vaid = 7266
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042466
| label = ''[[:d:Q56042466|Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris]]''
| name = Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 2
| lat = 56.9536377
| long = 24.1048774
| p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}}
| image = Latvian%20National%20Theatre.jpg
| vaid = 6523
| year = 1899.- 1902.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012091
| label = ''[[:d:Q56012091|RPI Dabaszinību fakultāte]]''
| name = RPI Dabaszinību fakultāte
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 4
| lat = 56.9552282
| long = 24.1043229
| p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris4.jpg
| commonscat = Kronvalda bulvāris 4
| vaid = 8159
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012096
| label = ''[[:d:Q56012096|Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju]]''
| name = Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 4
| lat = 56.9552282
| long = 24.1043229
| p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}}
| vaid = 9182
| year = 1901.–1983.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012100
| label = ''[[:d:Q56012100|Meiteņu ģimnāzija]]''
| name = Meiteņu ģimnāzija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 6
| lat = 56.958061
| long = 24.1007626
| p625 = {{Coord|56.958061|24.100763|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris6.jpg
| vaid = 8160
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012102
| label = ''[[:d:Q56012102|Meiteņu ģimnāzija]]''
| name = Meiteņu ģimnāzija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 8
| lat = 56.9583756
| long = 24.1004017
| p625 = {{Coord|56.958376|24.100402|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris8.jpg
| vaid = 8161
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012103
| label = ''[[:d:Q56012103|Pareizticīgo garīgais seminārs]]''
| name = Pareizticīgo garīgais seminārs
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 9
| lat = 56.9581611
| long = 24.0991679
| p625 = {{Coord|56.958161|24.099168|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris9.jpg
| vaid = 8162
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011988
| label = ''[[:d:Q56011988|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kārļa Vatsona iela 2
| lat = 56.9971684
| long = 24.1592363
| p625 = {{Coord|56.997168|24.159236|display=inline}}
| vaid = 6064
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012108
| label = ''[[:d:Q56012108|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lenču iela 1
| lat = 56.961552
| long = 24.1104368
| p625 = {{Coord|56.961552|24.110437|display=inline}}
| image = RigaLencu1.jpg
| vaid = 8166
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012113
| label = ''[[:d:Q56012113|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lībekas iela 27
| lat = 57.0030867
| long = 24.1675259
| p625 = {{Coord|57.003087|24.167526|display=inline}}
| image = L%C4%ABbekas%20iela%2027%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg
| vaid = 5986
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012117
| label = ''[[:d:Q56012117|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lībekas iela 3
| lat = 56.9986538
| long = 24.1638024
| p625 = {{Coord|56.998654|24.163802|display=inline}}
| vaid = 5984
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012121
| label = ''[[:d:Q56012121|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lībekas iela 9/11
| lat = 57.0012231
| long = 24.1637642
| p625 = {{Coord|57.001223|24.163764|display=inline}}
| vaid = 5985
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012126
| label = ''[[:d:Q56012126|Zaļā skola]]''
| name = Zaļā skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Martas Rinkas iela 13
| lat = 57.034724
| long = 24.103392
| p625 = {{Coord|57.034724|24.103392|display=inline}}
| image = Za%C4%BC%C4%81%20skola%20%28R%C4%ABga%2C%20Martas%20Rinkas%20iela%2013%29%20003.jpg
| commonscat = Zaļā skola (Vecmīlgrāvis)
| vaid = 8164
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012146
| label = ''[[:d:Q56012146|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 6
| lat = 56.9602284
| long = 24.1082396
| p625 = {{Coord|56.960228|24.10824|display=inline}}
| image = RigaMednieku6.jpg
| vaid = 8167
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012139
| label = ''[[:d:Q56012139|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 6a
| lat = 56.9602645
| long = 24.1078043
| p625 = {{Coord|56.960265|24.107804|display=inline}}
| image = RigaMednieku6a.jpg
| vaid = 8168
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012149
| label = ''[[:d:Q56012149|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 7
| lat = 56.9604532
| long = 24.1076761
| p625 = {{Coord|56.960453|24.107676|display=inline}}
| image = RigaMednieku7.jpg
| vaid = 8169
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012150
| label = ''[[:d:Q56012150|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 8
| lat = 56.9602373
| long = 24.1084653
| p625 = {{Coord|56.960237|24.108465|display=inline}}
| image = RigaMednieku8.jpg
| vaid = 8170
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012155
| label = ''[[:d:Q56012155|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 14
| lat = 57.0062762
| long = 24.1604277
| p625 = {{Coord|57.006276|24.160428|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2014.JPG
| commonscat = Meža prospekts 14 (Riga)
| vaid = 5992
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012160
| label = ''[[:d:Q56012160|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 16
| lat = 57.0061423
| long = 24.1597357
| p625 = {{Coord|57.006142|24.159736|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2016.JPG
| commonscat = Meža prospekts 16 (Riga)
| vaid = 5993
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012175
| label = ''[[:d:Q56012175|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 2
| lat = 57.0067484
| long = 24.1643426
| p625 = {{Coord|57.006748|24.164343|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%202.JPG
| commonscat = Meža prospekts 2 (Riga)
| vaid = 5989
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012164
| label = ''[[:d:Q56012164|Dzīvojamā māja ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā māja ar veikalu
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 26
| lat = 57.0050852
| long = 24.1573933
| p625 = {{Coord|57.005085|24.157393|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2026%20%283%29.jpg
| commonscat = Meža prospekts 26 (Riga)
| vaid = 5994
| year = 1935. - 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012170
| label = ''[[:d:Q56012170|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 28
| lat = 57.0043861
| long = 24.1561555
| p625 = {{Coord|57.004386|24.156156|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2028.JPG
| vaid = 8818
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012180
| label = ''[[:d:Q56012180|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 30
| lat = 57.0040092
| long = 24.1557917
| p625 = {{Coord|57.004009|24.155792|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg
| vaid = 5995
| year = 1927., 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012184
| label = ''[[:d:Q56012184|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 32
| lat = 57.003785
| long = 24.1554122
| p625 = {{Coord|57.003785|24.155412|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2032.JPG
| vaid = 5996
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012189
| label = ''[[:d:Q56012189|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 36
| lat = 57.0024587
| long = 24.1527726
| p625 = {{Coord|57.002459|24.152773|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2036.JPG
| vaid = 5997
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012193
| label = ''[[:d:Q56012193|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 38a
| lat = 57.002199656997
| long = 24.152400274188
| p625 = {{Coord|57.0022|24.1524|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2038a.JPG
| vaid = 5998
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012196
| label = ''[[:d:Q56012196|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 4
| lat = 57.0066492
| long = 24.1637551
| p625 = {{Coord|57.006649|24.163755|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%204.JPG
| commonscat = Meža prospekts 4 (Riga)
| vaid = 5990
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012195
| label = ''[[:d:Q56012195|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 40
| lat = 57.0019924
| long = 24.1520957
| p625 = {{Coord|57.001992|24.152096|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2040.JPG
| vaid = 5999
| year = 1930. - 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012200
| label = ''[[:d:Q56012200|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 50
| lat = 57.0008002
| long = 24.1499838
| p625 = {{Coord|57.0008|24.149984|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2050.JPG
| vaid = 6001
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012205
| label = ''[[:d:Q56012205|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 52
| lat = 57.0005129
| long = 24.1498015
| p625 = {{Coord|57.000513|24.149801|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2052.JPG
| vaid = 6002
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012209
| label = ''[[:d:Q56012209|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 58
| lat = 56.9999487
| long = 24.1483671
| p625 = {{Coord|56.999949|24.148367|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2058.JPG
| vaid = 6004
| year = 1933.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012215
| label = ''[[:d:Q56012215|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 60
| lat = 56.9997245
| long = 24.148037
| p625 = {{Coord|56.999724|24.148037|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2060.JPG
| vaid = 6005
| year = 1932.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012219
| label = ''[[:d:Q56012219|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 74
| lat = 56.9981466
| long = 24.1452983
| p625 = {{Coord|56.998147|24.145298|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2074.JPG
| vaid = 6006
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012228
| label = ''[[:d:Q56012228|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 8
| lat = 57.0064889
| long = 24.1625855
| p625 = {{Coord|57.006489|24.162585|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%208.JPG
| commonscat = Meža prospekts 8 (Riga)
| vaid = 5991
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012223
| label = ''[[:d:Q56012223|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 80
| lat = 56.9972141
| long = 24.143698
| p625 = {{Coord|56.997214|24.143698|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2080.JPG
| vaid = 6007
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012130
| label = ''[[:d:Q56012130|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mātera iela 13
| lat = 56.9991574
| long = 24.149006
| p625 = {{Coord|56.999157|24.149006|display=inline}}
| vaid = 5988
| year = 1932., 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012134
| label = ''[[:d:Q56012134|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mātera iela 9
| lat = 56.999498
| long = 24.1496658
| p625 = {{Coord|56.999498|24.149666|display=inline}}
| image = M%C4%81tera%20iela%209.jpg
| vaid = 5987
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012233
| label = ''[[:d:Q56012233|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Noliktavas iela 3
| lat = 56.9530693
| long = 24.1028251
| p625 = {{Coord|56.953069|24.102825|display=inline}}
| image = RigaNoliktavas3.jpg
| vaid = 8171
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012239
| label = ''[[:d:Q56012239|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Noliktavas iela 5
| lat = 56.9533275
| long = 24.1026017
| p625 = {{Coord|56.953328|24.102602|display=inline}}
| image = RigaNoliktavas5.jpg
| vaid = 8172
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q12326868
| label = [[Mežaparka Lielā estrāde]]
| name = Mežaparka Lielā estrāde
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Ostas prospekts 11
| lat = 57.01527778
| long = 24.15138889
| p625 = {{Coord|57.015278|24.151389|display=inline}}
| image = Latvian%20Song%20festival%202008.jpg
| commonscat = Mežaparks Great Bandstand
| vaid = 9149
| wikipediauri = Me%C5%BEaparka_Liel%C4%81_estr%C4%81de
| year = 1955.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012256
| label = ''[[:d:Q56012256|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 10
| lat = 57.0038046
| long = 24.1612238
| p625 = {{Coord|57.003805|24.161224|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2010%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 10 (Riga)
| vaid = 6015
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012260
| label = ''[[:d:Q56012260|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 13
| lat = 57.0037493
| long = 24.1623594
| p625 = {{Coord|57.003749|24.162359|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2013%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 13 (Riga)
| vaid = 6016
| year = 1932.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012265
| label = ''[[:d:Q56012265|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 14
| lat = 57.0043881
| long = 24.1616214
| p625 = {{Coord|57.004388|24.161621|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 14 (Riga)
| vaid = 6017
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012269
| label = ''[[:d:Q56012269|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 15
| lat = 57.0040096
| long = 24.1625252
| p625 = {{Coord|57.00401|24.162525|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2015%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 15 (Riga)
| vaid = 6018
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012274
| label = ''[[:d:Q56012274|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 16
| lat = 57.0047565
| long = 24.1615407
| p625 = {{Coord|57.004756|24.161541|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2016%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg
| commonscat = Poruka iela 16 (Riga)
| vaid = 6019
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012278
| label = ''[[:d:Q56012278|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 17
| lat = 57.0043148
| long = 24.1627241
| p625 = {{Coord|57.004315|24.162724|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2017%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 17 (Riga)
| vaid = 6020
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012283
| label = ''[[:d:Q56012283|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 18
| lat = 57.0052146
| long = 24.1615921
| p625 = {{Coord|57.005215|24.161592|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2018%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 18 (Riga)
| vaid = 6021
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012286
| label = ''[[:d:Q56012286|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 23
| lat = 57.005258
| long = 24.1627612
| p625 = {{Coord|57.005258|24.162761|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2023%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 23 (Riga)
| vaid = 6022
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012290
| label = ''[[:d:Q56012290|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 9
| lat = 57.0031751
| long = 24.1617644
| p625 = {{Coord|57.003175|24.161764|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%209%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg
| commonscat = Poruka iela 9 (Riga)
| vaid = 6014
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012294
| label = ''[[:d:Q56012294|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Priežu iela 2
| lat = 56.9941697
| long = 24.1261247
| p625 = {{Coord|56.99417|24.126125|display=inline}}
| image = RigaPriezu2.jpg
| vaid = 8176
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012307
| label = ''[[:d:Q56012307|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 1
| lat = 56.9591825
| long = 24.1055447
| p625 = {{Coord|56.959182|24.105545|display=inline}}
| image = RigaBrieza1.jpg
| vaid = 8120
| year = 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012299
| label = ''[[:d:Q56012299|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 11
| lat = 56.960366
| long = 24.1053566
| p625 = {{Coord|56.960366|24.105357|display=inline}}
| image = RigaBrieza11.jpg
| vaid = 8124
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012304
| label = ''[[:d:Q56012304|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 13
| lat = 56.9605456
| long = 24.1053737
| p625 = {{Coord|56.960546|24.105374|display=inline}}
| image = RigaBrieza13.jpg
| vaid = 8125
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012312
| label = ''[[:d:Q56012312|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 2
| lat = 56.9590292
| long = 24.1058425
| p625 = {{Coord|56.959029|24.105843|display=inline}}
| image = RigaBrieza2.jpg
| vaid = 8121
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012317
| label = ''[[:d:Q56012317|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 8
| lat = 56.9597006
| long = 24.1059633
| p625 = {{Coord|56.959701|24.105963|display=inline}}
| image = RigaBrieza8.jpg
| vaid = 8122
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012323
| label = ''[[:d:Q56012323|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 9
| lat = 56.9602133
| long = 24.1052576
| p625 = {{Coord|56.960213|24.105258|display=inline}}
| vaid = 8123
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012246
| label = ''[[:d:Q56012246|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pētersalas iela 14a
| lat = 56.968092
| long = 24.1030172
| p625 = {{Coord|56.968092|24.103017|display=inline}}
| image = RigaPetersalas14a.jpg
| vaid = 8175
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012248
| label = ''[[:d:Q56012248|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pētersalas iela 5
| lat = 56.9677374
| long = 24.1040489
| p625 = {{Coord|56.967737|24.104049|display=inline}}
| vaid = 8174
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012252
| label = ''[[:d:Q56012252|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēterupes iela 12
| lat = 57.000542
| long = 24.1619492
| p625 = {{Coord|57.000542|24.161949|display=inline}}
| vaid = 6013
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q6826767
| label = [[Rīgas Mežaparka baznīca]]
| name = Rīgas Mežaparka baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Roberta Feldmaņa ielā 1
| lat = 57.00237778
| long = 24.17318611
| p625 = {{Coord|57.002378|24.173186|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Me%C5%BEaparka%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg
| commonscat = Lutheran church in Mežapark, Riga
| vaid = 8143
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Me%C5%BEaparka_bazn%C4%ABca
| year = 19. gs. b., 1904.-1920., 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012339
| label = ''[[:d:Q56012339|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 1
| lat = 56.9593711
| long = 24.1026243
| p625 = {{Coord|56.959371|24.102624|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas1.jpg
| vaid = 8177
| year = 1903., 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012327
| label = ''[[:d:Q56012327|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 11
| lat = 56.9608441
| long = 24.1028914
| p625 = {{Coord|56.960844|24.102891|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas11.jpg
| vaid = 8182
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012332
| label = ''[[:d:Q56012332|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 13
| lat = 56.9610596
| long = 24.1029579
| p625 = {{Coord|56.96106|24.102958|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas13.jpg
| vaid = 8183
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012338
| label = ''[[:d:Q56012338|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 15
| lat = 56.9617578
| long = 24.1031353
| p625 = {{Coord|56.961758|24.103135|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas15.jpg
| vaid = 8184
| year = 20. gs. 30. g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012346
| label = ''[[:d:Q56012346|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 3
| lat = 56.9596495
| long = 24.1026414
| p625 = {{Coord|56.959649|24.102641|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas3.jpg
| vaid = 8178
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012341
| label = ''[[:d:Q56012341|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 32
| lat = 56.9639335
| long = 24.1040512
| p625 = {{Coord|56.963934|24.104051|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas32.jpg
| vaid = 8185
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012351
| label = ''[[:d:Q56012351|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 5
| lat = 56.9599459
| long = 24.1027574
| p625 = {{Coord|56.959946|24.102757|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas5.jpg
| vaid = 8179
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012355
| label = ''[[:d:Q56012355|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 7
| lat = 56.9603501
| long = 24.102775
| p625 = {{Coord|56.96035|24.102775|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas7.jpg
| vaid = 8180
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012360
| label = ''[[:d:Q56012360|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 9
| lat = 56.9605836
| long = 24.1028578
| p625 = {{Coord|56.960584|24.102858|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas9.jpg
| vaid = 8181
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012365
| label = ''[[:d:Q56012365|Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca]]''
| name = Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sarkandaugavas iela 10
| lat = 56.9977733
| long = 24.1249187
| p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}}
| image = RigaSarkandaugavas10.jpg
| vaid = 8186
| year = 1876. - 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012372
| label = ''[[:d:Q56012372|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sarkandaugavas iela 10
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.9977733
| long = 24.1249187
| p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}}
| vaid = 7335
| year = 1882.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012388
| label = ''[[:d:Q56012388|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 1
| lat = 57.0058637
| long = 24.1598003
| p625 = {{Coord|57.005864|24.1598|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%201.JPG
| commonscat = Siguldas prospekts 1 (Riga)
| vaid = 6033
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012378
| label = ''[[:d:Q56012378|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 10
| lat = 57.0045775
| long = 24.1609967
| p625 = {{Coord|57.004578|24.160997|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%2010%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Siguldas prospekts 10 (Riga)
| vaid = 6035
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012383
| label = ''[[:d:Q56012383|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 14
| lat = 57.003761
| long = 24.1602193
| p625 = {{Coord|57.003761|24.160219|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Siguldas prospekts 14 (Riga)
| vaid = 6036
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012387
| label = ''[[:d:Q56012387|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 19
| lat = 57.0022661
| long = 24.1559985
| p625 = {{Coord|57.002266|24.155998|display=inline}}
| vaid = 6037
| year = 1926. - 1927., 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012389
| label = ''[[:d:Q56012389|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 27
| lat = 57.0010195
| long = 24.1542813
| p625 = {{Coord|57.001019|24.154281|display=inline}}
| vaid = 6038
| year = 1929. - 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012393
| label = ''[[:d:Q56012393|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 30
| lat = 56.9995569
| long = 24.1529583
| p625 = {{Coord|56.999557|24.152958|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg
| vaid = 6039
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012397
| label = ''[[:d:Q56012397|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 34
| lat = 56.9990728
| long = 24.1521168
| p625 = {{Coord|56.999073|24.152117|display=inline}}
| vaid = 6040
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012401
| label = ''[[:d:Q56012401|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 38
| lat = 56.9986156
| long = 24.1513577
| p625 = {{Coord|56.998616|24.151358|display=inline}}
| vaid = 6041
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012404
| label = ''[[:d:Q56012404|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 43
| lat = 56.9972941
| long = 24.1444884
| p625 = {{Coord|56.997294|24.144488|display=inline}}
| vaid = 6042
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012412
| label = ''[[:d:Q56012412|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 5
| lat = 57.0052441
| long = 24.1596
| p625 = {{Coord|57.005244|24.1596|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%205%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Siguldas prospekts 5 (Riga)
| vaid = 6034
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012408
| label = ''[[:d:Q56012408|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 50
| lat = 56.9971824
| long = 24.1478294
| p625 = {{Coord|56.997182|24.147829|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%2050.JPG
| vaid = 6043
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012567
| label = ''[[:d:Q56012567|Mākslīgās pilsdrupas ar parku]]''
| name = Mākslīgās pilsdrupas ar parku
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sliežu iela 21A
| lat = 57.0059247
| long = 24.1215215
| p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}}
| image = Fortress%20in%20sarkandaugava.%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Artificial tower ruins in Dauderu park
| vaid = 8192
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012417
| label = ''[[:d:Q56012417|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stendera iela 10
| lat = 56.9961994
| long = 24.1509694
| p625 = {{Coord|56.996199|24.150969|display=inline}}
| image = Stendera%20iela%2010.JPG
| vaid = 6045
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012423
| label = ''[[:d:Q56012423|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stendera iela 3
| lat = 56.9986377
| long = 24.1478352
| p625 = {{Coord|56.998638|24.147835|display=inline}}
| vaid = 6044
| year = 1932., 1938.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012427
| label = ''[[:d:Q56012427|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 21
| lat = 57.0012903
| long = 24.1604392
| p625 = {{Coord|57.00129|24.160439|display=inline}}
| vaid = 6047
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012431
| label = ''[[:d:Q56012431|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 25
| lat = 56.9998651
| long = 24.1578815
| p625 = {{Coord|56.999865|24.157881|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2025.JPG
| vaid = 6048
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012436
| label = ''[[:d:Q56012436|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 29
| lat = 56.9993183
| long = 24.1569574
| p625 = {{Coord|56.999318|24.156957|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2029.JPG
| vaid = 6049
| year = 1911., 1920. - 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012440
| label = ''[[:d:Q56012440|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 32
| lat = 56.9988775
| long = 24.1574823
| p625 = {{Coord|56.998877|24.157482|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2032.JPG
| vaid = 6050
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012444
| label = ''[[:d:Q56012444|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 39
| lat = 56.9977846
| long = 24.1549922
| p625 = {{Coord|56.997785|24.154992|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2039.JPG
| vaid = 6051
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012448
| label = ''[[:d:Q56012448|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 40/42
| lat = 56.997072331697
| long = 24.154807555716
| p625 = {{Coord|56.997072|24.154808|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2040-42.JPG
| vaid = 6052
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012452
| label = ''[[:d:Q56012452|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 41/43
| lat = 56.997672684511
| long = 24.154401335931
| p625 = {{Coord|56.997673|24.154401|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2041-43.JPG
| vaid = 6053
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012457
| label = ''[[:d:Q56012457|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 44/46
| lat = 56.996783149913
| long = 24.154587963562
| p625 = {{Coord|56.996783|24.154588|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2044-46.JPG
| vaid = 6054
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012461
| label = ''[[:d:Q56012461|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 45/47
| lat = 56.997337429563
| long = 24.154357948205
| p625 = {{Coord|56.997337|24.154358|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2045-47.JPG
| vaid = 6055
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012467
| label = ''[[:d:Q56012467|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 52/54
| lat = 56.99627180144
| long = 24.153177267771
| p625 = {{Coord|56.996272|24.153177|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2052-54.JPG
| vaid = 6056
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012472
| label = ''[[:d:Q56012472|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 56/58
| lat = 56.99606084605
| long = 24.152854769466
| p625 = {{Coord|56.996061|24.152855|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2056-58.JPG
| vaid = 6057
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012476
| label = ''[[:d:Q56012476|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 57/59
| lat = 56.996760396843
| long = 24.153291499754
| p625 = {{Coord|56.99676|24.153291|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2057-59.JPG
| vaid = 6058
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012493
| label = ''[[:d:Q56012493|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 6
| lat = 57.0036716
| long = 24.1668206
| p625 = {{Coord|57.003672|24.166821|display=inline}}
| vaid = 6046
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012480
| label = ''[[:d:Q56012480|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 60
| lat = 56.995748
| long = 24.1528109
| p625 = {{Coord|56.995748|24.152811|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2060.JPG
| vaid = 6059
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012484
| label = ''[[:d:Q56012484|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 61/63
| lat = 56.996573613194
| long = 24.152900747499
| p625 = {{Coord|56.996574|24.152901|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2061-63.JPG
| vaid = 6060
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012488
| label = ''[[:d:Q56012488|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 69; Stendes iela 9
| lat = 56.996177980426
| long = 24.152124803794
| p625 = {{Coord|56.996178|24.152125|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2069%20%282%29.JPG
| vaid = 5931
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012497
| label = ''[[:d:Q56012497|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 1
| lat = 56.9587962
| long = 24.1061052
| p625 = {{Coord|56.958796|24.106105|display=inline}}
| image = RigaStrelnieku1.jpg
| vaid = 8187
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012504
| label = ''[[:d:Q56012504|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 13
| lat = 56.9608109
| long = 24.110209
| p625 = {{Coord|56.960811|24.110209|display=inline}}
| image = RigaStrelnieku13.jpg
| vaid = 8188
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012509
| label = ''[[:d:Q56012509|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 17
| lat = 56.9609722
| long = 24.11067
| p625 = {{Coord|56.960972|24.11067|display=inline}}
| image = RigaStrelnieku17.jpg
| vaid = 8189
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012517
| label = ''[[:d:Q56012517|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sudrabu Edžus iela 1
| lat = 56.9972269
| long = 24.1626932
| p625 = {{Coord|56.997227|24.162693|display=inline}}
| vaid = 6061
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012514
| label = ''[[:d:Q56012514|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sudrabu Edžus iela 16
| lat = 56.9965124
| long = 24.1663278
| p625 = {{Coord|56.996512|24.166328|display=inline}}
| image = Sudrabu%20Ed%C5%BEus%20iela%2016.jpg
| vaid = 6063
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012522
| label = ''[[:d:Q56012522|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sudrabu Edžus iela 7
| lat = 56.996965
| long = 24.1637126
| p625 = {{Coord|56.996965|24.163713|display=inline}}
| vaid = 6062
| year = 1902. - 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012540
| label = ''[[:d:Q56012540|&quot;Pavasara&quot; biedrības nams]]''
| name = &quot;Pavasara&quot; biedrības nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tilta iela 32
| lat = 56.9954698
| long = 24.1298795
| p625 = {{Coord|56.99547|24.12988|display=inline}}
| image = RigaTilta32.jpg
| vaid = 8844
| year = 1888.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012535
| label = ''[[:d:Q56012535|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tilta iela 5
| lat = 56.9951296
| long = 24.1274775
| p625 = {{Coord|56.99513|24.127478|display=inline}}
| image = RigaTilta5.jpg
| vaid = 8190
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012544
| label = ''[[:d:Q56012544|Slimnīcas apbūve]]''
| name = Slimnīcas apbūve
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2002.jpg
| vaid = 6679
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012548
| label = ''[[:d:Q56012548|Korpuss Nr.1]]''
| name = Korpuss Nr.1
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2009.jpg
| vaid = 6680
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012554
| label = ''[[:d:Q56012554|Korpuss Nr.2]]''
| name = Korpuss Nr.2
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| vaid = 6681
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012559
| label = ''[[:d:Q56012559|Korpuss Nr.3]]''
| name = Korpuss Nr.3
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| vaid = 6682
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012560
| label = ''[[:d:Q56012560|Korpuss Nr.4]]''
| name = Korpuss Nr.4
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| image = %D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%B5%D0%BC%D0%BD%D0%BE%D0%B5%20%D0%BE%D1%82%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 6683
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012563
| label = ''[[:d:Q56012563|&quot;Valdšleshena&quot; alus darītava]]''
| name = &quot;Valdšleshena&quot; alus darītava
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 44
| lat = 57.0059247
| long = 24.1215215
| p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}}
| image = Aldaris%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 8191
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4404484
| label = [[Viestura dārzs]]
| name = Viestura dārzs
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vašingtona laukums
| locality = Eksporta iela, Rūpniecības iela, Ķeizara dārzs
| lat = 56.96368
| long = 24.10087
| p625 = {{Coord|56.96368|24.10087|display=inline}}
| image = Viesturdarzs%20dikis%20Riga.JPG
| commonscat = Viesturdārzs
| vaid = 6696
| wikipediauri = Viestura_d%C4%81rzs
| year = 1721., 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012575
| label = ''[[:d:Q56012575|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Velmes iela 1
| lat = 57.0039222
| long = 24.1606975
| p625 = {{Coord|57.003922|24.160698|display=inline}}
| vaid = 6065
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012579
| label = ''[[:d:Q56012579|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Veru iela 3
| lat = 56.9618518
| long = 24.1009866
| p625 = {{Coord|56.961852|24.100987|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Veru%203%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Veru iela 3 (Riga)
| vaid = 8203
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012583
| label = ''[[:d:Q56012583|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vidus iela 11
| lat = 56.961455
| long = 24.102893
| p625 = {{Coord|56.961455|24.102893|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vidus%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vidus iela 11 (Riga)
| vaid = 8206
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012588
| label = ''[[:d:Q56012588|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vidus iela 3
| lat = 56.9615465
| long = 24.1009529
| p625 = {{Coord|56.961546|24.100953|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vidus%203%202015-09-07.jpg
| commonscat = Vidus iela 3 (Riga)
| vaid = 8204
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012592
| label = ''[[:d:Q56012592|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vidus iela 4
| lat = 56.961232
| long = 24.100952
| p625 = {{Coord|56.961232|24.100952|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vidus%204%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vidus iela 4 (Riga)
| vaid = 8205
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012680
| label = ''[[:d:Q56012680|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 10
| lat = 56.9993194
| long = 24.1560684
| p625 = {{Coord|56.999319|24.156068|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2010.JPG
| vaid = 6071
| year = 1912., 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012684
| label = ''[[:d:Q56012684|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 11
| lat = 56.9999316
| long = 24.155034
| p625 = {{Coord|56.999932|24.155034|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2011.JPG
| vaid = 6072
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012688
| label = ''[[:d:Q56012688|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 12
| lat = 56.9990599
| long = 24.1552937
| p625 = {{Coord|56.99906|24.155294|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2012.JPG
| vaid = 6073
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012694
| label = ''[[:d:Q56012694|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 15
| lat = 56.9990614
| long = 24.154125
| p625 = {{Coord|56.999061|24.154125|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2015.JPG
| vaid = 6074
| year = 1930., 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012722
| label = ''[[:d:Q56012722|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 2
| lat = 57.0002367
| long = 24.1577463
| p625 = {{Coord|57.000237|24.157746|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%202.JPG
| vaid = 6066
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012698
| label = ''[[:d:Q56012698|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 20
| lat = 56.9978316
| long = 24.1533298
| p625 = {{Coord|56.997832|24.15333|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2020.JPG
| vaid = 6075
| year = 1911., 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012703
| label = ''[[:d:Q56012703|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 22
| lat = 56.9976344
| long = 24.152901
| p625 = {{Coord|56.997634|24.152901|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2022.JPG
| vaid = 6076
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012707
| label = ''[[:d:Q56012707|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 23
| lat = 56.9981022
| long = 24.1523762
| p625 = {{Coord|56.998102|24.152376|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2023.JPG
| vaid = 6077
| year = 1914., 1919.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012713
| label = ''[[:d:Q56012713|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 28
| lat = 56.9969173
| long = 24.1516635
| p625 = {{Coord|56.996917|24.151664|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2028.JPG
| vaid = 6079
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012717
| label = ''[[:d:Q56012717|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 29
| lat = 56.9972864
| long = 24.1510232
| p625 = {{Coord|56.997286|24.151023|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2029.JPG
| vaid = 6080
| year = 1915.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012731
| label = ''[[:d:Q56012731|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 30
| lat = 56.9966931
| long = 24.1513335
| p625 = {{Coord|56.996693|24.151333|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2030%20%28Stendera%20iela%29.jpg
| vaid = 6081
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012732
| label = ''[[:d:Q56012732|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 32
| lat = 56.9964245
| long = 24.150641
| p625 = {{Coord|56.996425|24.150641|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2032.JPG
| vaid = 6082
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012733
| label = ''[[:d:Q56012733|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 4
| lat = 57.0000276
| long = 24.1572897
| p625 = {{Coord|57.000028|24.15729|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%204.JPG
| vaid = 6067
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012738
| label = ''[[:d:Q56012738|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 5
| lat = 57.0006662
| long = 24.1566339
| p625 = {{Coord|57.000666|24.156634|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%205.JPG
| vaid = 6068
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012726
| label = ''[[:d:Q56012726|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 7
| lat = 57.0002805
| long = 24.1561549
| p625 = {{Coord|57.000281|24.156155|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%207.JPG
| vaid = 6069
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012743
| label = ''[[:d:Q56012743|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 9
| lat = 57.0004255
| long = 24.1551842
| p625 = {{Coord|57.000425|24.155184|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%209.JPG
| vaid = 6070
| year = 1913., 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012664
| label = ''[[:d:Q56012664|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 11
| lat = 57.0047878
| long = 24.1651299
| p625 = {{Coord|57.004788|24.16513|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2011%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 11 (Riga)
| vaid = 6011
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012668
| label = ''[[:d:Q56012668|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 12
| lat = 57.0061632
| long = 24.1644115
| p625 = {{Coord|57.006163|24.164411|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2012%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 12 (Riga)
| vaid = 6012
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012671
| label = ''[[:d:Q56012671|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 3
| lat = 57.005664
| long = 24.1635047
| p625 = {{Coord|57.005664|24.163505|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 3 (Riga)
| vaid = 6009
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012675
| label = ''[[:d:Q56012675|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 6
| lat = 57.0060849
| long = 24.1625014
| p625 = {{Coord|57.006085|24.162501|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%206%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 6 (Riga)
| vaid = 6010
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012632
| label = ''[[:d:Q56012632|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 1
| lat = 56.959291
| long = 24.1016045
| p625 = {{Coord|56.959291|24.101605|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%201%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 1 (Riga)
| vaid = 8207
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012599
| label = ''[[:d:Q56012599|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 10
| lat = 56.9605482
| long = 24.1022164
| p625 = {{Coord|56.960548|24.102216|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2010%20%283%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 10 (Riga)
| vaid = 8213
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012603
| label = ''[[:d:Q56012603|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 11
| lat = 56.9607912
| long = 24.1017073
| p625 = {{Coord|56.960791|24.101707|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 11 (Riga)
| vaid = 8214
| year = 1899. - 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012608
| label = ''[[:d:Q56012608|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 12
| lat = 56.9608716
| long = 24.1022666
| p625 = {{Coord|56.960872|24.102267|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2012%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 12 (Riga)
| vaid = 8215
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012615
| label = ''[[:d:Q56012615|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 13
| lat = 56.9614828
| long = 24.1018078
| p625 = {{Coord|56.961483|24.101808|display=inline}}
| image = RigaVilandes13.jpg
| vaid = 8216
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012621
| label = ''[[:d:Q56012621|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 14
| lat = 56.9610782
| long = 24.1022344
| p625 = {{Coord|56.961078|24.102234|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2014%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 14 (Riga)
| vaid = 8217
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012626
| label = ''[[:d:Q56012626|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 16
| lat = 56.9614375
| long = 24.1023503
| p625 = {{Coord|56.961438|24.10235|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2016%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 16 (Riga)
| vaid = 8218
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012630
| label = ''[[:d:Q56012630|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 17
| lat = 56.9620398
| long = 24.1018752
| p625 = {{Coord|56.96204|24.101875|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2017%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 17 (Riga)
| vaid = 8219
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012640
| label = ''[[:d:Q56012640|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 2
| lat = 56.9594254
| long = 24.1021475
| p625 = {{Coord|56.959425|24.102148|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%202%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 2 (Riga)
| vaid = 8208
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012635
| label = ''[[:d:Q56012635|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 20
| lat = 56.9620484
| long = 24.1023028
| p625 = {{Coord|56.962048|24.102303|display=inline}}
| image = RigaVilandes20.jpg
| vaid = 8220
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012646
| label = ''[[:d:Q56012646|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 4
| lat = 56.9596858
| long = 24.1021646
| p625 = {{Coord|56.959686|24.102165|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%204%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 4 (Riga)
| vaid = 8209
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012651
| label = ''[[:d:Q56012651|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 5
| lat = 56.9600007
| long = 24.1016394
| p625 = {{Coord|56.960001|24.101639|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%205%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 5 (Riga)
| vaid = 8210
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012654
| label = ''[[:d:Q56012654|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 6
| lat = 56.9599823
| long = 24.1021326
| p625 = {{Coord|56.959982|24.102133|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%206%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 6 (Riga)
| vaid = 8211
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012659
| label = ''[[:d:Q56012659|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 8
| lat = 56.9602249
| long = 24.1021661
| p625 = {{Coord|56.960225|24.102166|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%208%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 8 (Riga)
| vaid = 8212
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4191795
| label = [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Ziemeļblāzma]]
| name = Ziemeļblāzma
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://ziemelblazma.riga.lv/
| address = Ziemeļblāzmas iela 36
| lat = 57.0368022
| long = 24.1012537
| p625 = {{Coord|57.036802|24.101254|display=inline}}
| image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20pils%2004.jpg
| commonscat = Ziemeļblāzma (Culture Palace)
| vaid = 8221
| wikipediauri = Zieme%C4%BCbl%C4%81zma_(kult%C5%ABras_pils)
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012750
| label = ''[[:d:Q56012750|Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku]]''
| name = Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ziemeļblāzmas iela 36
| lat = 57.036828
| long = 24.101124
| p625 = {{Coord|57.036828|24.101124|display=inline}}
| image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20KN%20ar%20parku%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 8749
| year = 20.gs.s. (no 1904., 1913.); 20.gs. 50., 80.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012756
| label = ''[[:d:Q56012756|Burtnieku nams]]''
| name = Burtnieku nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ziemeļblāzmas iela 38
| lat = 57.0375761
| long = 24.0979622
| p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}}
| image = Burtnieku%20nams%20%2811%29.jpg
| commonscat = Burtnieki House (Ziemeļblāzma)
| vaid = 8222
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012761
| label = ''[[:d:Q56012761|Burtnieku nams]]''
| name = Burtnieku nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ziemeļblāzmas iela 38
| lat = 57.0375761
| long = 24.0979622
| p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}}
| image = Burtnieku%20nams%20%2804%29.jpg
| vaid = 89
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012570
| label = ''[[:d:Q56012570|Dauderu nams]]''
| name = Dauderu nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zāģeru iela 7
| locality = &quot;Valdšleshena&quot; alus darītava
| lat = 57.003942735754
| long = 24.124020476556
| p625 = {{Coord|57.003943|24.12402|display=inline}}
| image = Dauderu%20nams%204.jpg
| commonscat = Dauderi Villa
| vaid = 8193
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011683
| label = ''[[:d:Q56011683|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Čiekurkalna 1. līnija 53
| lat = 56.9828976
| long = 24.1763698
| p625 = {{Coord|56.982898|24.17637|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2053.jpg
| commonscat = Čiekurkalna 1. līnija 53
| vaid = 8137
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011687
| label = ''[[:d:Q56011687|Dekoratīvās apdares ansamblis]]''
| name = Dekoratīvās apdares ansamblis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Čiekurkalna 1. līnija 78
| lat = 56.983418
| long = 24.178047
| p625 = {{Coord|56.983418|24.178047|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2078%20%28monuments%29.jpg
| vaid = 9195
| year = 1983. – 1990.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012525
| label = ''[[:d:Q56012525|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ščecinas iela 4
| lat = 56.9974907
| long = 24.1600772
| p625 = {{Coord|56.997491|24.160077|display=inline}}
| vaid = 5942
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012530
| label = ''[[:d:Q56012530|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ščecinas iela 5
| lat = 56.9988033
| long = 24.1593255
| p625 = {{Coord|56.998803|24.159326|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%8Decinas%20iela%205.jpg
| vaid = 5943
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1926523
| label = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| name = Mežaparks
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.apkaimes.lv/sakums/mezaparks
| lat = 57.001085538832
| long = 24.161900125751
| p625 = {{Coord|57.001086|24.1619|display=inline}}
| image = Mezaparks.jpg
| commonscat = Mežaparks
| vaid = 7444
| wikipediauri = Me%C5%BEaparks_(R%C4%ABga)
| year = 19.gs.b.–20.gs.s., 1949.–1973.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4061427
| label = [[Aleksandra vārti]]
| name = Aleksandra vārti
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Viestura dārzā
| lat = 56.9626
| long = 24.0994
| p625 = {{Coord|56.9626|24.0994|display=inline}}
| image = Aleksandra%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%202008.jpg
| commonscat = Arch of Alexander I
| vaid = 85
| wikipediauri = Aleksandra_v%C4%81rti
| year = 1812.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4345233
| label = [[Kronvalda parks]]
| name = Kronvalda parks
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = starp Elizabetes ielu un Kronvalda bulvāri
| lat = 56.95694444
| long = 24.105
| p625 = {{Coord|56.956944|24.105|display=inline}}
| image = Riga%20Kronvalda%20parks%20Rotonda%202.jpg
| commonscat = Kronvalda parks
| vaid = 6409
| wikipediauri = Kronvalda_parks
| year = 19.gs.60.g., 20.gs.20.g.,1982.-1983.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]]
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q55895302
| label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95679103731
| long = 24.127528828883
| p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}}
| image = Narrow%20streets.jpg
| commonscat = Historic Center of Riga
| vaid = 7442
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011512
| label = ''[[:d:Q56011512|Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss]]''
| name = Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Daugavgrīvā un Mangaļu pussalā
| lat = 57.066034633839
| long = 24.054405028101
| p625 = {{Coord|57.066035|24.054405|display=inline}}
| image = Daugavas%20gr%C4%ABvas%20krastu%20fortifik%C4%81cijas%20b%C5%ABvju%20komplekss%20Daugavgr%C4%ABv%C4%81%2005.jpg
| commonscat = Mangaļsala fortifications
| vaid = 8538
| year = 19.gs.II.p. - 1920.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011521
| label = ''[[:d:Q56011521|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]''
| name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| locality = Rīgas Meža kapi, &quot;Baltie krusti&quot;
| lat = 56.989032132746
| long = 24.151263127914
| p625 = {{Coord|56.989032|24.151263|display=inline}}
| vaid = 8564
| year = 1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011526
| label = ''[[:d:Q56011526|Autotanku pulka piemineklis]]''
| name = Autotanku pulka piemineklis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Kurzemes raj., Slokas ielas (Nr.58) un Pulka ielas (Nr.3) stūrī, bij. pulka novietnē
| lat = 56.956625789779
| long = 24.063159655197
| p625 = {{Coord|56.956626|24.06316|display=inline}}
| image = Autotanku%20pulka%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%203.jpg
| commonscat = Monument to Latvian autotank regiment
| vaid = 8584
| year = 1939. gada 14. jūlijs (pamatakmens likts 1934. gada 14. jūlijā)
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011532
| label = ''[[:d:Q56011532|Piemineklis parka izveidošanai]]''
| name = Piemineklis parka izveidošanai
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Viestura dārzā
| lat = 56.963113152313
| long = 24.101353922078
| p625 = {{Coord|56.963113|24.101354|display=inline}}
| image = Riga%20-%20elm%20planted%20by%20Peter%20I%20-%20stone.jpg
| vaid = 86
| year = 1721.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011536
| label = ''[[:d:Q56011536|Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]''
| name = Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Viestura dārzā
| lat = 56.963923245006
| long = 24.100114843386
| p625 = {{Coord|56.963923|24.100115|display=inline}}
| image = RigaDziesmuSvetkuAkmens.jpg
| vaid = 87
| year = 1873.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q110868295
| label = ''[[:d:Q110868295|Latvijas Nacionālā teātra ēka]]''
| name = Latvijas Nacionālā teātra ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95361111
| long = 24.10486111
| p625 = {{Coord|56.953611|24.104861|display=inline}}
| image = Latvian%20National%20Theater%2C%20August%202019.jpg
| vaid = 8158
| year = 1899.-1902., 2001. -2004.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Northern District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Ziemeļu rajons}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>ibd9aplq5v87mdsjldro8lx47y99an6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lībekas tilts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252750</id>
    <revision>
      <id>4493112</id>
      <parentid>4493006</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:00:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4493112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5387" sha1="emkr67uhprci80fi0nx7qva51p95nme" xml:space="preserve">{{Tilta infokaste
|nosaukums            = Lībekas tilts
|nosauk oriģinālval   = 
|attēls               = Libekas tilts 1919.jpg
|attēla paraksts      = [[Bermontiāde]]s laikā saspridzinātais Lībekas (koka) tilts pār Daugavu, kas neļāva Latvijas armijas daļām šķērsot Daugavu (1919)
|oficiāl nosaukums    = 
|transporta veids     = 
|šķērso               = [[Daugava]]
|atrašanās vieta      = [[Rīga]], [[Latvija]]
|apkalpo              = 
|arhitekts            = 
|tilta tips           = 
|materiāli            = 
|posmu skaits         = 
|balstu skaits        = 
|posma garums         = 
|garums               = 
|platums              = 
|augstums             = 
|maksimālā slodze     = 
|klīrenss             = 
|transporta plūsma    = 
|pamatakmens          = 
|celtniecība          = 
|atklāts              = {{dat|1917}}
|iepriekšējais tilts  = 
|nākamais tilts       = 
|sabruka              = {{dat|1924}}
|tika nojaukts        = 
|izmaksas             = 
|koordinātas          = 
}}

'''Lībekas tilts''' bija 1917. gadā uzbūvēts koka tilts pār [[Daugava|Daugavu]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas pastāvēja septiņus gadus un tika nopostīts pavasara palos 1924. gadā.

Tas bija režģotu [[Koks|koka]] konstrukciju tilts un balstījās uz koka pāļiem. Garums — 540 [[Metrs|metri]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://terra-riga.ucoz.ru/publ/ulicy_riga/otdelnye_doma_i_obekty/parskats_par_rigas_tiltu_vesturi/27-1-0-152|title=PĀRSKATS PAR RĪGAS TILTU VĒSTURI - отдельные дома и объекты - Улицы, дома и объекты Риги - Каталог статей - Мой город - Рига|website=terra-riga.ucoz.ru}}&lt;/ref&gt; Tilta celtniecībai izmantoja daļu no kāda cita frontes vajadzībām celta tilta. [[kopne (konstrukcija)|Kopne]] bija ar mazu nestspēju, tāpēc pa tiltu nekursēja [[Autobuss|autobusi]] un [[Tramvajs|tramvaji]].&lt;ref name=&quot;IepazīsimLatviju4&quot;&gt;sast. Uldis Bormanis, &quot;''Iepazīsim Latviju (4)''&quot;, 2008., &quot;Aplis&quot;, 28.—30. lpp. ISBN 9984-10-214-9&lt;/ref&gt; Tilts bija paredzēts arī kuģu caurbraukšanai. Tilta vārds bija saistīts ar [[Hanzas savienība]]s faktiskās galvaspilsētas vārdu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/libekas-tilta-septini-gadi-11070878|title=Lībekas tilta septiņi gadi|website=www.diena.lv}}&lt;/ref&gt; Tilts savienoja [[Grēcinieku iela|Grēcinieku ielu]] [[Vecrīga|Vecrīgā]] ar [[Akmens iela (Rīga)|Akmens ielu]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/news/starp-diviem-krastiem-no-plosta-tilta-lidz-akmens-tiltam?8740 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170314182643/https://www.riga.lv/lv/news/starp-diviem-krastiem-no-plosta-tilta-lidz-akmens-tiltam?8740 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1917. gada rudenī, atkāpjoties pēc [[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] uzbrukuma [[Rīgas operācija]]s laikā, [[Krievijas Impērija]]s [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armija]] uzspridzināja [[Zemgales tilts|Zemgales tiltu]] un [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltu]]. Lai nodrošinātu frontes apgādi un satiksmi starp Daugavas abiem krastiem, vācu okupācijas vara uz [[Pērnava|Pērnavu]] evakuētā [[Pontonu tilts (Rīga)|Pontonu tilta]] vietā divos mēnešos (septembrī un oktobrī) uzbūvēja uz pāļiem balstītu koka tiltu pār Daugavu.

Pavasara [[plūdi|palos]] 1924. gadā Daugavā bija radies liels sastrēgums starp Marušku un [[Salaspils|Salaspili]]. Ap 10 kilometru lielo ledus masu 5. aprīlī izkustināja armijas sapieri, uzspridzinot vienlaikus četras mīnas, tāpēc milzīgs upes vilnis kopā ar ledu vēlās pa Daugavu uz Lībekas tiltu. Tā kā tilts bija celts steigā, piemirstot par upes hidroloģisko apstākļu izpēti, ledus lauzēji bija novietoti nepareizā [[Leņķis|leņķī]]. Straume tos salauza citu pēc cita, aiznesot Daugavas labajā pusē tilta pirmo posmu. Stundas laikā uz jūru aizpeldēja 7 [[kopne (konstrukcija)|kopņu]] laidumi — divi no tiem nosēdās pretī [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Baltajai baznīcai]], pārējie klejoja starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], traucējot zvejot un kuģot.&lt;ref name=&quot;IepazīsimLatviju4&quot; /&gt; No tilta saglabājās tika daži tilta posmi kreisajā Daugavas krastā. Reizē ar tiltu tika sarauti arī telefona, telegrāfa un elektrības augstsprieguma vadi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], kurus salaboja vienas dienas laikā. 1924. gadā Lībekas tilta vietā tika uzcelts Rīgas [[Pontonu tilts (Rīga)|Pontonu tilts]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Lībekas tilts minēts [[Linards Laicens|Linarda Laicena]] dzejolī &quot;Uz lielā Lībekas tilta&quot; no krājuma &quot;Ho-Taī&quot; (1922).

== Foto galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;traditional&quot; widths=&quot;px&quot; heights=&quot;px&quot;&gt;
Attēls:Lībekas tilts 191?.jpg|Lībekas tilts 20. gadsimta 10. gados
Attēls:Lībekas tilts 191? 2.jpg|Lībekas tilts 20. gadsimta 10. gados
Attēls:Lībekas tilts 191? 1.jpg|Divi karavīri uz Lībekas tilta 20. gadsimta 10. gados
Attēls:Libekas tilts 1919.png|Landesvēra vienības šķērso Lībekas tiltu [[Rīga|Rīgā]] 1919. gada 22. maijā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas tilti}}

[[Kategorija:Tilti Rīgā]]</text>
      <sha1>emkr67uhprci80fi0nx7qva51p95nme</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>262491</id>
    <revision>
      <id>4493034</id>
      <parentid>4321484</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:09:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493034</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5142" sha1="q7k65m7k7t3g6dxxqrviogcpei34txe" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
|      nosaukums = Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma
|    oriģinālnos = ''Batman v Superman: Dawn of Justice''
|         attēls = Batman v Superman poster.jpg
|        att_izm = 
|       paraksts = Plakāts latviešu valodā
|          žanrs = [[supervaroņu filma]]
|       režisors = [[Zeks Sneiders]]
|     producents = 
* [[Čārlzs Rovens]]
* [[Debora Sneidere]]
|      scenārijs = 
* [[Kriss Terio]]
* [[Deivids Gojers]]
|        aktieri = 
* [[Henrijs Kevils]]
* [[Bens Afleks]]
* [[Gala Gadota]]
* [[Eimija Adamsa]]
* [[Lorenss Fišbērns]]
* [[Daiena Leina]]
* [[Džesijs Aizenbergs]]
* [[Džeremijs Aironss]]
* [[Hollija Hantere]]
* [[Džeisons Momoa]]
* [[Ezra Millers]]
* [[Rejs Fišers]]
|         mūzika = 
* [[Hanss Cimmers]]
* ''[[Junkie XL]]''
|      operators = [[Larijs Fongs]]
|        montāža = [[Deivids Breners]]
|        studija = 
* ''[[DC Entertainment]]''
* ''[[Atlas Entertainment]]''
* ''[[Cruel and Unusual Films]]''
* ''[[RatPac Entertainment]]''
|    izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]''
|       izdošana = {{Filmas datums|2016|03|19|Mehiko pirmizrāde|2016|03|25|ASV, Latvija}}
|         ilgums = 153 minūtes&lt;!--Theatrical runtime: 152:39--&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/batman-v-superman-dawn-justice-film-1 | title=''BATMAN V SUPERMAN: DAWN OF JUSTICE'' (12A) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=March 16, 2016 | accessdate=March 16, 2016 | archive-date={{dat|2016|03|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20160323205344/http://www.bbfc.co.uk/releases/batman-v-superman-dawn-justice-film-1 }}&lt;/ref&gt;
|         valsts = {{USA}}
|         valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
|        budžets = {{ASV dolārs|250 miljoni}}&lt;ref name=&quot;HigherBudget&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/news/batman-v-superman-dawn-justice-872336|title='Batman v Superman: Dawn of Justice' Could Soar to $140M Debut|first=Pamela|last=McClintock|work=[[The Hollywood Reporter]]|date=March 3, 2016|accessdate=March 3, 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;WSJ&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wsj.com/articles/the-great-comic-book-movie-debate-1457637539|title=The Great Comic-Book Movie Debate|author=Ben Fritz|work=[[The Wall Street Journal]]|date=March 10, 2016|accessdate=March 12, 2016}}&lt;/ref&gt;
|       ienākumi = {{ASV dolārs|873,6 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Batman v Superman: Dawn of Justice |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2238875137/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2021|9|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|    iepriekšējā = [[Tērauda vīrs]]
|         nākamā = [[Pašnāvnieku vienība]]
|           imdb = 2975590
}}
'''&quot;Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma&quot;''' ({{val|en|Batman v Superman: Dawn of Justice}}) ir amerikāņu [[supervaronis|supervaroņu]] [[kinofilma]], kuras režisors ir [[Zeks Sneiders]]. Filma ir par ''[[DC Comics]]'' tēliem [[Betmens|Betmenu]] un [[Supermens|Supermenu]]. Filmas &quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; turpinājums.

Filmā sākotnēji Betmens cīnās pret Supermenu, taču vēlāk viņi apvienojas kopīgai cīņai pret citu ļaundari. Galvenās lomas tajā attēlo [[Henrijs Kevils]], [[Bens Afleks]], [[Gala Gadota]], [[Eimija Adamsa]], [[Lorenss Fišbērns]], [[Daiena Leina]], [[Džesijs Aizenbergs]], [[Džeremijs Aironss]], [[Hollija Hantere]].

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|3|19||bez}} Mehiko. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|3|25||bez}}, taču {{dat||3|23||bez}} kinoteātrī &quot;[[Forum Cinemas|Kino Citadele]]&quot; notika īpašais kinoseanss, kurā atklāja Baltijā modernāko kinozāli ''Scape''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/izklaide/raibumi/supermens-nekad-nav-sitis-sievietei-betmens-uzstaj-ka-kaksieviete-neskaitas/|title=Supermens nekad nav sitis sievietei, Betmens uzstāj, ka Kaķsieviete neskaitās…|publisher=skaties.lv|accessdate={{dat|2016|3|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160326192040/http://skaties.lv/izklaide/raibumi/supermens-nekad-nav-sitis-sievietei-betmens-uzstaj-ka-kaksieviete-neskaitas/}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā tika paziņots, ka filmas turpinājums būs par ''Justice League'', kuras režisors būs Sneiders.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Stedman|first=Alex|url=http://variety.com/2014/film/news/zack-snyder-to-direct-justice-league-movie-1201165409/|title=Zack Snyder to Direct ‘Justice League’ Movie |accessdate=June 10, 2014|newspaper=''[[Variety]]''|date=April 27, 2014}}&lt;/ref&gt; &quot;Betmens pret Supermenu&quot; ir otrā daļa ''[[DC Extended Universe]]'' filmu sērijā, kas tiek veidota kā ''DC Comics'' atbilde ''[[Marvel Cinematic Universe]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{DC filmas}}
{{Supermens}}
{{Betmens medijos}}
{{Sliktākais rimeiks, kopija vai turpinājums (Zelta avene)}}

[[Kategorija:2016. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Betmena filmu cikls]]
[[Kategorija:DC Extended Universe]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]
[[Kategorija:Supervaroņu filmas]]</text>
      <sha1>q7k65m7k7t3g6dxxqrviogcpei34txe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egons Lavendelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>264551</id>
    <revision>
      <id>4493256</id>
      <parentid>4054492</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:05:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7847" sha1="imdep689vj1e0le0dffky2fgii1ptcf" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Egons Lavendelis
|     vārds_orig = 
|         attēls =
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1934
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 20
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2023
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 18
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = [[Egils Lavendelis]]
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]
|        zinātne = 
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[LZA Lielā medaļa]]
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Egons Lavendelis''' (dzimis {{dat|1934|12|20}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2023|10|18}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[inženieris]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis]], Rīgas Politehniskā institūta/Rīgas Tehniskās universitātes rektors (1985—1999).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1934. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas industriālajā politehnikumā, kuru absolvēja 1952. gadā. 
1957. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]s Mehānikas fakultātē, no 1957. līdz 1958. gadam docēja Mehānikas fakultātē,&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|63}}&lt;/ref&gt; no 1958. līdz 2000. gadam [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
No 1964. līdz 1985. gadam vadīja Materiālu pretestības katedru, pēc tam kļuva par Rīgas Politehniskā institūta (pēc 1990. gada — Rīgas Tehniskā universitāte) rektoru, no 1994. līdz 1998. gadam bija Mehānikas institūta direktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

No 1986. līdz 1995. gadam bija Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, pēc tam līdz 1996. gadam Baltijas valstu Tehnisko universitāšu asociācijas prezidents, no 1996. līdz 2001. gadam — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Senāta loceklis.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] tika [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|demokrātiskā partijas &quot;Saimnieks&quot;]] saraksta.
No 2000. līdz 2003. gadam bija uzņēmuma &quot;Getliņi Eko&quot; ģenerāldirektors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Darbi ==
Nodarbojies ar augstas elastības mehānikas, vibrotehnikas, mašīnu un mehānismu teorijas pētīšanu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir vairāk nekā 500 zinātnisko rakstu autors, 12 [[monogrāfija]]s.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
# E. Lavendelis. Synthesis of Optimal Vibro-Machines. 1970, Rīga: Zinātne, 252 pp. {{ru}}
# Лавендел, Э. Э. Расчет резинотехнических изделий. Москва: Машиностроение, 1976, 233 с.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://1lib.domains/?redirectUrl=%2Fbook%2F3714303%2Fedf0d4&amp;id=3714303&amp;secret=edf0d4&amp;id=3714303&amp;secret=edf0d4|title=Расчет резинотехнических изделий|author=Лавендел, Э.Э|website=1lib.domains|access-date=2021-05-26|archive-date=2021-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20210526171122/https://1lib.domains/?redirectUrl=%2Fbook%2F3714303%2Fedf0d4&amp;id=3714303&amp;secret=edf0d4&amp;id=3714303&amp;secret=edf0d4}}&lt;/ref&gt;
# Лавендел, Э. Э. Прикладная теория упругости. Рига: РПИ, 1978. — 95 с.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nbmgu.ru/image/Default.aspx?root=-1&amp;pid=-14602&amp;pos=-1&amp;rang=3&amp;sel=1&amp;zoom=100&amp;icount=0&amp;path=:-14582:-14602&amp;sib=-14582:1:1125|title=Алфавитный каталог НБ МГУ ^ Каталог книг на русском языке|website=nbmgu.ru|access-date=2021-05-26}}&lt;/ref&gt;
# Прикладные методы расчёта изделий из высокоэластичных материалов / авторский коллектив под редакцией проф. Э. Э. Лавендела. Рига: Зинатне, 1980. — 238 с.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|lang=|url=https://dokumen.pub/552ee34c7fe3057d72fead3057b47a1a.html|title=Прикладные методы расчета изделий из высокоэластичных материалов|author=Э.Э. Лавендел (ответственный редактор)|website=dokumen.pub|date=1980|publisher=АН Латвийской ССР|access-date=2021-05-26}}&lt;/ref&gt;
# Lavendelis E. Strength of Materials. 1986, Rīga: Zvaigzne, 341 lpp.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://search.rsl.ru/ru/record/01001340493|title=Лавендел, Эгон Эдгарович - Сопротивление материалов : [Учеб. для техн. вузов] - Search RSL|website=search.rsl.ru|access-date=2021-05-26|archive-date=2021-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20210526171120/https://search.rsl.ru/ru/record/01001340493}}&lt;/ref&gt;
# Ляпунов, В.Т., Лавендел, Э.Э., Шляпочников, С. А. Резиновые виброизоляторы: справочник. Ленинград: Судостроение, 1988. — 211 с.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nlr.ru/e-case3/sc2.php/web_gak/lc/50360/7|title=Лавендел Эгон Эдгарович 1934 Канд. техн. наук ( 7/20 )|website=nlr.ru|access-date=2021-05-26}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1980)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* LZA [[Candera prēmija]] (1978) 
* Latvijas PSR Valsts prēmija (1988)
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] (1994)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1768&amp;Itemid=399|title=Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|work=LZA.lv|publisher=Latvijas Zinātņu akadēmija|accessdate={{dat|2014|11|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150512072653/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1768&amp;Itemid=399|archivedate={{dat|2015|05|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 4. šķira (2000)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
* [[Eiropas Zinātņu akadēmija]]s (''European Academy of Sciences'') loceklis inženierzinātnēs (2003)

== Blogs ==
E. Lavendelis par izglītības sistēmu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izglitibassistema.blogspot.com/|title=Resurss izglītība|website=izglitibassistema.blogspot.com|access-date=2021-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=793&amp;Itemid=78 Egons Lavendelis]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Zinātnieks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Veiss]] | virsraksts = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] rektors | periods = 1985—1999 | pēc = [[Ivars Knēts]]}}
{{kastes beigas}}

{{Rīgas dome 1997}}
{{LZA Lielā medaļa}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lavendelis, Egons}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes rektori]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>imdep689vj1e0le0dffky2fgii1ptcf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Markus Riva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>273792</id>
    <revision>
      <id>4493041</id>
      <parentid>4394873</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:50:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493041</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6950" sha1="eezt26y0yk0ma8spz7bzu352ocr75fs" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Markus Riva
| Vārds_orig = 
| Attēls = Markus Riva на Europa Plus TV. Hit Non Stop в Витебске 2016.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = Markus Riva 2016. gadā
| Dz_vārds = Miķelis Ļaksa
| Pseidonīms = Markus Riva
| Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1986|10|2}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sabile|td=Latvija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[popmūzika]]
| Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[Mūzikas_producents|producents]]
| Instrumenti = 
| Gadi = 2009–pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = v
}}
'''Miķelis Ļaksa''' (dzimis {{dat|1986|10|2}}),&lt;ref name=&quot;riva&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://markusrivaofficial.com/2011/01/07/mister-saulstarins-jegors-jerohomovics-dienas-izklaide-23122010/|title=Mister Saulstariņš, Jegors Jerohomovičs – Dienas “Izklaide” /23/12/2010|publisher=Markusrivaofficial.com|accessdate={{dat|2015|2|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150419013243/http://markusrivaofficial.com/2011/01/07/mister-saulstarins-jegors-jerohomovics-dienas-izklaide-23122010/|archivedate={{dat|2015|04|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; pazīstams kā '''Markus Riva''', ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]], [[Mūzikas producents|producents]], [[Modelis (persona)|modelis]], DJ. Pabeidzis mācības [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]].&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; Izdevis vairākus albumus, debijas studijas albums&amp;nbsp;— &quot;Ticu&quot; (2009).&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; Strādājis radiostacijā &quot;[[Capital FM]]&quot; par [[Diskžokejs|dīdžeju]].&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; Nodarbojas arī ar pasākumu vadīšanu un TV raidījumu vadīšanu.&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt;

Sacerējis mūziku dažādiem televīzijas raidījumiem.&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; 2014. gadā piedalījies TV šovā &quot;Gribu pie Meladzes&quot;, kur sasniedzis superfinālu, tajā paliekot 2. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/markus-riva-meladzes-sova-paliek-otraja-vieta.d?id=45258194|title=Markus Riva Meladzes šovā paliek otrajā vietā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2015|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017., 2018., 2019., 2021., 2023. un 2025. gadā vadījis [[TV3 Latvija|TV3]] šovu &quot;[[X Faktors (Latvija)|X faktors Latvija]]&quot;. 

2025. gadā piedalījās šova [[Koru kari (ceturtā sezona)|&quot;Koru Kari&quot; 4. sezonā]] kā vadītājs [[Talsu baltais koris|Talsu Baltajam korim]]. Ar kori tika līdz finālam, izcīnot 1. vietu un 10 000 eiro naudas balvu izvēlētai labdarībai, ko izvēlējās ziedot Bērnu un ģimenes atbalsta centram &quot;Brīnumiņš&quot;. Koru karos ar kori izpildīja tādas dziesmas kā &quot;Dvēseles dziesma&quot;, Marka paša dziesmu &quot;Kamēr vien mēs esam&quot;, ABBA &quot;Dancing Queen&quot; un dueta OLAS un Esmeraldas &quot;Nārnija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/raidijumi/korukari/sova-koru-kari-uzvar-talsu-baltais-koris/|title=&quot;Šovu Koru Kari uzvar Talsu Baltais koris&quot;}}&lt;/ref&gt;

== Eirovīzija ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
! scope=&quot;col&quot; | Konkurss
! scope=&quot;col&quot; | Dziesma
! scope=&quot;col&quot; data-sort-type=&quot;number&quot; | Vieta
|-
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | [[Dziesma 2014]]
| ''Lights On''
| align=&quot;center&quot; |10.
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:silver;&quot; | [[Supernova 2015]]
| style=&quot;background:silver;&quot; | ''Take Me Down''
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:silver;&quot; |2.
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | [[Supernova 2016]]
| ''I Can''
| {{n/a|Nekvalificējās}}
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | [[Supernova 2017]]
| ''Dynamite''
| {{n/a|Nekvalificējās}}
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | [[Supernova 2018]]
| ''This Time''
| align=&quot;center&quot; |5.
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:silver;&quot; | [[Supernova 2019]]
| style=&quot;background:silver;&quot; | ''You Make Me So Crazy''
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:silver;&quot; |2.
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | [[Supernova 2020]]
| ''Impossible''
| {{n/a|Nekvalificējās}}
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | [[Supernova 2022]]
| ''If You're Gonna Love Me''
| {{n/a|Nekvalificējās}}
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | [[Supernova 2023]]
| ''Forever''
| align=&quot;center&quot; |4.
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | [[Supernova 2024]]
| ''Lose Control''
| {{n/a|Nekvalificējās}}
|- 
| scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | [[Supernova 2025]]
| ''Bigger Than This''
| align=&quot;center&quot; |8.
|}

Viņa sacerētās dziesmas tikušas vairākkārt izpildītas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] Latvijas nacionālajā atlasē.&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; [[Dziesma 2014|2014. gada atlasē Eirovīzijai]] piedalījies ar dziesmu ''Lights On'', finālā ieņēmis 10. vietu. [[Supernova 2015|2015. gada atlasē Eirovīzijai]] piedalījās ar dziesmu ''Take Me Down''. Visos gados piedalījies [[LTV]] Eirovīzijas konkursa nacionālajā atlasē&amp;nbsp;— konkursā [[Supernova (konkurss)|Supernova]], [[Supernova 2015|2015. gada]] un [[Supernova 2018|2018. gada]] konkursā iekļuvis finālā, [[Supernova 2016|2016. gadā]] tika izbalsots pusfinālā, bet [[Supernova 2017|2017. gadā]] tika izbalsots jau ceturtdaļfinālā. 2018. gadā finālā palicis 5. vietā. Markus Riva turpināja piedalīties Eirovīzijas atlasē arī 2019. gadā ar dziesmu ''You make me so crazy'' un ieguva 2. vietu. [[Supernova 2020|2020. gadā]] Markus Riva piedalījās Eirovīzijas atlasē ar dziesmu ''Impossible'', taču nekvalificējās finālam. 2021. gadā nenotika nacionālā atlase Eirovīzijai, savukārt [[Supernova 2022|2022. gadā]] Markus Riva piedalījās Eirovīzijas atlasē ar dziesmu ''If You're Gonna Love Me'', taču nekvalificējās finālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/supernova/cinu-par-eiroviziju-turpina-10-dziesmas-markus-riva-atkal-netiek.d?id=54023500|title=Cīņu par 'Eirovīziju' turpina 10 dziesmas; Markus Riva atkal netiek|publisher=Delfi}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā Markus Riva piedalījās Eirovīzijas atlasē ar dziesmu ''Forever'' un ieguva ceturto vietu. Pieteicies arī 2024. gadā, taču nekvalificējās pusfinālam. 2025. gadā Markuss Riva piedalījās ar dziesmu ''Bigger Than This'' un ieguva astoto vietu. Līdz šim Markus Riva ir piedalījies Eirovīzijas atlases konkursos 11 reizes, bet ne reizi nav uzvarējis.

== Diskogrāfija ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Vāks
! Nosaukums
! Izdevējs
|-
| 2009
|
| &quot;[[Ticu]]&quot;
| ''[[Deeselecta]]''
|-
|2010
|
|SONGS FROM NYC
|Deeselecta
|-
|2015
|
|MR
|Markus Riva Music
|-
| 2018
|
| ''[[I CAN]]''
|Markus Riva Music
|-
|2019
|
|Laika Upe
|Markus Riva Music
|-
|2021
|
|Pazudīšu Pilsētā
|Markus Riva Music
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{tviteris|MarkusRiva}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Riva, Markus}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sabilē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>eezt26y0yk0ma8spz7bzu352ocr75fs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svētā kapa baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>279747</id>
    <revision>
      <id>4493378</id>
      <parentid>2388187</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Relikvijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3403" sha1="and4l8zj6vctdd9ci9njlh9z3o7l4zv" xml:space="preserve">{{Infobox religious building
| building_name         = Svētā kapa baznīca
| infobox_width         =
| image                 = The Church of the Holy Sepulchre-Jerusalem.JPG
| image_size            = 250px
| caption               =
| map_type              = Vecā Jeruzaleme#Jeruzaleme
| map_size              = 
| latd  = 31 | latm  = 46 | lats  = 42.4 | latNS  = N
| longd = 35 | longm = 13 | longs = 47.1 | longEW = E
| location              = [[Jeruzaleme]]
| religious_affiliation = [[Kristietība]]
| rite                  = 
| region                =
| state                 =
| province              = 
| territory             = 
| prefecture            =
| sector                =
| district              =
| cercle                =
| municipality          = 
| consecration_year     = 325.—326.
| status                = Darbojas
| functional_status     =
| heritage_designation  =
| leadership            =
| website               =
| architect             = 
| architecture_type     = 
| architecture_style    = [[Romānika]], [[baroks]]
| founded_by            = [[Konstantīns I]]
| funded_by             =
| general_contractor    =
| facade_direction      =
| groundbreaking        =
| year_completed        = 335
| construction_cost     =
| specifications        =
| capacity              = 8000
| length                =
| width                 =
| width_nave            =
| height_max            =
| dome_quantity         = 3
| dome_height_outer     =
| dome_height_inner     =
| dome_dia_outer        =
| dome_dia_inner        =
| minaret_quantity      = 
| minaret_height        =
| spire_quantity        =
| spire_height          =
| materials             = Akmens, koks
| nrhp                  =
| added                 =
| refnum                =
| designated            =
}}
'''Svētā kapa baznīca''' ({{val|la|ecclesia Sancti Sepulchri}}; {{val|he|כנסיית הקבר הקדוש}}, ''Knesiyat HaKever HaKadosh''), Austrumu kristietībā tiek saukta par '''Augšāmcelšanās baznīcu''' ({{val|ar|كنيسة القيامة}}, ''kanīssat al Qi'yāma''; {{val|hy|Սուրբ Յարութեան տաճար}}, ''Surb Harut’ian tačar''; {{val|el|Ναός της Αναστάσεως}}, ''Naós tēs Anastáseōs''), ir [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]].

Šī vieta tiek godāta kā [[Golgata]]s, vietas, kur [[Jēzus Kristus]] tika [[Jēzus krustā sišana|sists krustā]], atrašanās vieta un vieta, kur tiek uzskatīts, ka Jēzus tika apglabāts. Baznīcā atrodas pēdējās piecas (kopš 15. gadsimta beigām) [[Krusta ceļš|Krusta ceļa]] stacijas, pirmās deviņas atrodas ''[[Via Dolorosa]]''. Nozīmīgs kristiešu svētceļojumu galamērķis, kopš vismaz 4. gadsimta tiek apgalvots, ka Jēzus šeit [[Jēzus augšāmcelšanās|augšāmcēlies]].

Baznīca tikusi uzcelta 325./326. gadā pēc pirmā kristiešu Romas imperatora [[Konstantīns I|Konstantīna I]] pavēles. Konstantīna māte Helēna baznīcas celtniecības laikā esot atradusi īsto krustu, pie kura tika sists Jēzus, un kapu.

Mūsdienās baznīca darbojas, to izmanto sešas kristiešu baznīcas.

== Ārējās saites ==
* {{commonscat-inline|Church of the Holy Sepulchre (Jerusalem)|Svētā kapa baznīca}}
* {{britannica|269919/Church-of-the-Holy-Sepulchre}}

{{reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jeruzaleme]]
[[Kategorija:Relikvijas]]</text>
      <sha1>and4l8zj6vctdd9ci9njlh9z3o7l4zv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Via Dolorosa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>279750</id>
    <revision>
      <id>4493375</id>
      <parentid>2312575</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:09:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Relikvijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1028" sha1="lbmfwglqc82wrmlvdo6zm9duky0n5ks" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{coord|31|46|45.84|N|35|13|55.46|E|display=title}}
[[Attēls:Via Dolorosa-09-.jpg|thumb|''Via Dolorosa'' uzraksts Jeruzalemē]]
'''''Via Dolorosa''''' ({{val|la|Via Dolorosa}} — ‘Sāpju ceļš’, {{val|ar|طريق الآلام}}) ir iela [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]]. Tiek uzskatīts, ka pa šo ielu [[Jēzus Kristus]] gājis uz [[Jēzus krustā sišana|krustā sišanas]] vietu.

Ceļš no Antonija cietokšņa līdz [[Svētā kapa baznīca]]i (apmēram 600 metri) ir nozīmīga kristiešu svētceļojumu vieta. Pašreizējais maršruts pastāv kopš 18. gadsimta, kad tika aizvietotas agrāk pastāvējušās versijas. Mūsdienās te atrodas pirmās deviņas [[Krusta ceļš|Krusta ceļa]] stacijas, pārējās piecas kopš 15. gadsimta beigām atrodas Svētā kapa baznīcā.

== Ārējās saites ==
* {{commonscat-inline|Via Dolorosa|Via Dolorosa}}
* {{britannica|627171/Via-Dolorosa}}


{{reliģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Kristietība]]
[[Kategorija:Jeruzaleme]]
[[Kategorija:Relikvijas]]</text>
      <sha1>lbmfwglqc82wrmlvdo6zm9duky0n5ks</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anatolijs Čubaiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284849</id>
    <revision>
      <id>4493037</id>
      <parentid>4294947</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:29:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493037</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4165" sha1="gfyvvu3pzst6d1t26f84rhsb71k6kly" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Anatolijs Čubaiss
|     vārds_orig = ''Анато́лий Бори́сович Чуба́йс''
|         attēls = Anatoly Chubais 2017.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1955
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 16
|       dz_vieta = [[Barisava]], [[Baltkrievijas PSR]], [[PSRS]]&lt;br /&gt;([[Minskas apgabals]], {{BLR}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads =
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis, uzņēmējs
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Anatolijs Čubaiss''' ({{val-ru|Анато́лий Бори́сович Чуба́йс}}, dzimis {{dat|1955|6|16}}) ir [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] dzimis [[Krievija]]s politiķis, ekonomists un uzņēmējs.

Čubaiss beidzis Ļeņingradas Inženierzinātņu un ekonomikas institūtu un Maskavas Enerģētikas institūtu. Ekonomikas zinātņu kandidāts.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://txt.newsru.co.il/photo/16jun2025/chubais_70.html newsru.co.il. Анатолию Чубайсу – 70]&lt;/ref&gt;

Kopš 1990. gadu sākuma viņš bija augsta ranga Krievijas Federācijas valdības amatpersona. Krievijas Valsts īpašuma pārvaldības Valsts komitejas priekšsēdētājs 1991.–1994. gadā un vienlaikus — Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāja vietnieks 1992.–1994. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1990. gados Čubaiss bija viens no Krievijas [[privatizācija]]s programmas realizētājiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru/society/460027-eto-ego-licnoe-delo-kreml-otreagiroval-na-soobsenia-ob-ot-ezde-cubajsa-iz-rossii|title=«Это его личное дело»: Кремль отреагировал на сообщения об отъезде Чубайса из России|website=Forbes.ru|access-date=2025-06-16|date=2022-03-23|language=ru}}&lt;/ref&gt; No 1994. līdz 1996. gadam viņš bija Krievijas Federācijas Valsts domes deputāts un Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 1996. gada martā vadīja analītisko grupu Jeļcina vēlēšanu štāba ietvaros, faktiski pārņemot prezidenta vēlēšanu kampaņas vadību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; No 1996. līdz 1997. gadam vadīja Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina administrāciju. No 1997. līdz 1998. gadam — atkal Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 1997. gadā viņš bija arī finanšu ministrs. 1998.–2008. gadā — Krievijas Valsts elektronerģijas kompānijas valdes priekšsēdētājs. 2001.–2004. gadā — &quot;Labējo spēku savienības&quot; līdzpriekšsēdētājs. 2008.–2020. gadā — korporācijas &quot;Krievijas Nanotehnoloģiju korporācija&quot; (AS &quot;[[Rusnano]]&quot;) ģenerālais direktors, vēlāk valdes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Amerikāņu transnacionālā konglomerāta [[JPMorgan Chase]] starptautiskās padomes loceklis (2008.–2013.) &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://lenta.ru/news/2008/09/26/chubais/|title=Чубайс стал первым росcиянином в международном совете банка JP Morgan Chase|work=Lenta.RU|access-date=2025-06-16|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2020.–2022. gadā — Krievijas Federācijas prezidenta īpašais pārstāvis &quot;attiecībās ar starptautiskajām organizācijām ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] pametis valsti.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Dzīvo galvenokārt Izraēlā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Anatoly Chubais|Anatolijs Čubaiss}}


{{Krievija-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čubaiss, Anatolijs}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas baltkrievi]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>gfyvvu3pzst6d1t26f84rhsb71k6kly</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4493193</id>
      <parentid>4492916</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:10:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4493193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94240" sha1="hbsol162o2yz17ilcrn53wjem02hzmw" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>hbsol162o2yz17ilcrn53wjem02hzmw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daina Skadmane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290554</id>
    <revision>
      <id>4493144</id>
      <parentid>4403505</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:02:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25676" sha1="rb1q6zg4y4kd60pujas9mnyksgx5e9a" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Daina Skadmane
| image = Daina Skadmane 14.JPG
| imagesize = 
| caption = Daina Skadmane Latvijas Mākslas akadēmijā (2013)
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1990|03|19}}
| location = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|2013|11|21|1990|03|19}}
| deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[vides māksla]]
| famous works = {{plainlist|
* &quot;[[Vēja egle]]&quot; (2013)
* &quot;Pēdējais skatiens&quot; (2003)
* &quot;Frīda&quot; (2004)
* &quot;Landscape scene&quot; (2006)
}}
| brother = [[Mārcis Liors Skadmanis]]
| sister = 
}}

'''Daina Skadmane''' (dzimusi {{dat|1990|03|19}}, mirusi {{dat|2013|11|21}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[māksliniece]]. 2013. gada 21. novembrī kopā ar tēvu Jāni Skadmani gāja bojā [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšanā Rīgā]], Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title= Traģiski stāsti: bojā gājusi arī pacientu mīlēta ģimenes ārste un talantīga, jauna māksliniece | date= 2013. gada 24. novembris | work= [[Apollo (portāls)|Apollo]] | url= http://apollo.lv/zinas/tragiski-stasti-boja-gajusi-ari-pacientu-mileta-gimenes-arste-un-talantiga-jauna-maksliniece/623797 | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski | archive-date= 2014. gada 22. Maijs | archive-url= https://web.archive.org/web/20140522000952/http://www.apollo.lv/zinas/tragiski-stasti-boja-gajusi-ari-pacientu-mileta-gimenes-arste-un-talantiga-jauna-maksliniece/623797 }}&lt;/ref&gt;

== Dzīves gājums ==

Daina Skadmane dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā, Latvijā, uzaugusi Zintas un Jāņa Skadmaņa piecu bērnu ģimenē (māsas — [[Anda Skadmane|Anda (dvīņu māsa)]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Kad kopā būt var vienīgi sapnī. Sešas sarunas par dzīvi pēc Zolitūdes traģēdijas |author=Ilze Vītola |date= 2014. gada 21. novembris |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/sarunas-par-dzivi-pec-zolitudes/ | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt; Rūta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title= Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai izveidotas īpašas aploksnes | author= LNT Ziņas | date= 2014. gada 20. novembris | work= skaties.lv | url= http://skaties.lv/latvija/zolitudes-tragedijas-upuru-pieminai-izveidotas-specialas-aploksnes/ | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski | archive-date= 2016. gada 5. Marts | archive-url= https://web.archive.org/web/20160305034536/http://skaties.lv/latvija/zolitudes-tragedijas-upuru-pieminai-izveidotas-specialas-aploksnes/ }}&lt;/ref&gt; Maija un brālis [[Mārcis Skadmanis]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Draugi par zaudēto Dainu Skadmani: &quot;Viņa bija laba kā eņģelis&quot; |date= 2013. gada 29. novembris |work= kasjauns.lv | url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/137300/draugi-par-zaudeto-dainu-skadmani-vina-bija-ka-engelis | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt; Dainas vecāmāte Mirdza Skadmane bija profesionāla audēja, vecāmāte Inta Burka — profesionāla ādas mākslas apstrādes māksliniece, bet vectēvs — mākslinieks, juvelieris un rotkalis Kondrāts Burka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm |author=Ieva Puķe |date= 2005. gada 16. jūlijs |work= [[Diena (laikraksts)|Diena]] | url= http://www.diena.lv/arhivs/divsimt-piecdesmit-mirsanas-apliecibu-ik-pa-desmit-minutem-12472877 | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt;

Daina Skadmane bijusi skolniece Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Jaņa Rozentāla Mazajā mākslas skolā un Rīgas Amatniecības vidusskolā. No 2012. gada Skadmane sāk studēt [[vides māksla|vides mākslu]] Latvijas Mākslas akadēmijā 2. kursā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-boja-gajusi-jauna-talantiga-maksliniece-daina-skadmane-un-vinas-tevs |title=Zolitūdes traģēdijā bojā gājusi jauna, talantīga māksliniece Daina Skadmane un viņas tēvs |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2015-05-21 |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160313040811/http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-boja-gajusi-jauna-talantiga-maksliniece-daina-skadmane-un-vinas-tevs |archivedate=2016-03-13 }}&lt;/ref&gt; bet papildu izglītību iegūst Londonas Starptautiskās izglītības asociācijā (''International Education Society of London''), 2011. gadā iegūstot tās sertifikātu. Būdama [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s studente, viņas darbi ceļojuši uz dažādām pasaules vietām.
Daina Skadmane ir autore &quot;[[Vēja egle]]&quot; (Egle vējā), (Ziemassvētku eglīte vējā) mākslas darbam un vides objektu instalācijai Rīgā, Latvijā.&lt;ref name=&quot;kasjaunslv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/138135/zolitudes-upuru-pieminu-glaba-bojagajusas-makslinieces-dainas-eglite-foto |title=Zolitūdes upuru piemiņu glabā bojāgājušās mākslinieces Dainas eglīte. FOTO |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/latvija/riga/rigu-silda-zolitudes-tragedija-bojagajusas-jaunas-makslinieces-dainas-skadmanes-veja-koks |title=Rīgu silda Zolitūdes traģēdijā bojāgājušās jaunās mākslinieces Dainas Skadmanes Vēja egle |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2015-05-21 |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2014-04-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140423172950/http://www.focus.lv/latvija/riga/rigu-silda-zolitudes-tragedija-bojagajusas-jaunas-makslinieces-dainas-skadmanes-veja-koks }}&lt;/ref&gt;

2013. gadā 21. novembrī kopā ar tēvu Jāni Skadmani iet bojā [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšanā Rīgā]], Zolitūdē, Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-bojagajuso-personu-pilns-saraksts-pirmo-reizi-oficiala-informacija |title=Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo personu pilns saraksts. Pirmo reizi oficiāla informācija |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2015-05-21 |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312204227/http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-bojagajuso-personu-pilns-saraksts-pirmo-reizi-oficiala-informacija }}&lt;/ref&gt;
Abi apglabāti [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nekropole.info/lv/person/view?id=3066107&amp;dlang=lv#cemetery |title=Daina Skadmane |publisher=Nekropole.info |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
[[Attēls:Skadmane - Art -24.jpg|thumbnail|right|Dainas Skadmanes mākslas darbs tapšanas stadijā Latvijas Mākslas akadēmijā]]
Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu ar mākslu sāka nodarboties 5 gadu vecumā, ar saviem darbiem piedaloties dažādos starptautiskos mākslas konkursos. Viens no ievērojamākajiem dvīņu māsu kopprojektiem bija 14 gadu vecumā pirmā personālizstāde &quot;Dvīņu debija&quot;, kas tika izstādīta [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Skadmaņu ģimenes sāpes |author=Laura Vonda |date= 2013. gada 25. decembris |work= [[lsm.lv]] | url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skadmanju-gjimenes-sapes.a73017/ | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt; Bijusi arī vairāku personālizstāžu autore.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Tēvu un māsu zaudējušais aicina pieminēt un glabāt labas atmiņas par upuriem |author=[[LETA]] |date= 2013. gada 24. novembris |work= [[NRA]] | url= http://nra.lv/latvija/106594-tevu-un-masu-zaudejusais-aicina-pieminet-un-glabat-labas-atminas-par-upuriem.htm | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt;

Dainas Skadmanes 2003. gada mākslas darbs ''Skyline Christmas'' nokļūst [[Kamilla, Apvienotās Karalistes karaliene konsorte|Apvienotās Karalistes karalienes konsortes Kamillas]] privātajā kolekcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltictravelcompany.com/blog/index.php/latvia/riga-european-city-of-culture-2014 |title=Riga – European City of Culture 2014 |publisher=Baltictravelcompany.com |date=2014-01-17 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;

Dainas pēdējā vasaras studiju prakse (21.05.2013.—21.06.2013.) Latvijas Mākslas akadēmijā bija projekta ietvaros [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgā]] &quot;Degradētās vides romantika&quot;, kopā ar kursa biedriem tika izstrādāts projekts &quot;Elpa Telpā&quot; un vairākas instalācijas Rankas pienotavā, Jaunpiebalgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lma.lv/?parent=3030 |title=Projektu un notikumu cikls Jaunpiebalgā &quot;Degradētās vides romantika&quot; |publisher=Lma.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305004754/http://lma.lv/?parent=3030 |archivedate=2016-03-05 }}&lt;/ref&gt; Daina Skadmane aktīvi darbojās arī ārpus studiju praksēs, piedaloties [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] dekorāciju noformēšanā un sagatavošanā izrādei &quot;Parīzes Dievmātes katedrāle&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/lv/teatris/par-teatri/arhivs/izrazu-arhivs/parizes-dievmates-katedrale |title=Parīzes Dievmātes katedrāle |publisher=Teatris.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305132013/http://teatris.lv/lv/teatris/par-teatri/arhivs/izrazu-arhivs/parizes-dievmates-katedrale }}&lt;/ref&gt; kā arī praktizējās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] dekorāciju darbnīcā.

=== Veltījums Holokausta liecībām Latvijā ===
[[Attēls:Daina.Skadmane.Izstade.jpg|thumbnail|right|Dainas un Andas Skadmanes mākslas piemiņas izstāde &quot;[[Rīgas geto]]&quot; [[Rīgas dome|Rīgas domē]], 2005. gada 4. jūlijā. Pasākumu atklāj Rīgas Domes priekšsēdētājs [[Aivars Aksenoks]].]]
Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu 13 gadu vecumā uzsāka veidot unikālu mākslas veltījumu Latvijas sabiedrībai,&lt;ref name=&quot;dienalv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/divsimt-piecdesmit-mirsanas-apliecibu-ik-pa-desmit-minutem-12472877 |title=Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Riga Ghetto Museum |url=http://lv.rgm.lv/house_registers/ |title=House registers of Riga Ghetto |publisher=Lv.rgm.lv |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pateicoties Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotājai [[Tamāra Zitcere|Tamārai Zitcerei]] (1947—2014),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/vina/personiba-un-brivais-laiks/personiba/tamara-zitcere.d?id=22399071 |title=Tamāra Zitcere |publisher=Delfi.lv |date=2008-11-15 |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kura pētīja [[Rīgas geto]] un katastrofas vēsturi un nodeva savas zināšanas tālāk skolēniem. Liela daļa mākslas darbu ir unikāli, jo tie tapuši uz 60—80 gadus veciem papīriem, ļaujot tuvāk pietuvoties laika posmam pirms [[Holokausts|Holokausta]] un laika posmam [[Holokausts Latvijā]].&lt;ref name=&quot;dienalv&quot;/&gt; 2005. gadā abu dvīņu māsu mākslas darbi tika izstādīti izstādē &quot;Rīgas geto&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=LETA |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/ratsnama-rigas-geto-majas/310444 |title=Rātsnamā: Rīgas geto mājas |publisher=Apollo.tvnet.lv |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Viens no spilgtākajiem notikumiem Dainas mākslinieciskajā darbībā bija sadarbība ar Krievijas dokumentālo filmu režisoru [[Vladimirs Molčanovs|Vladimiru Molčanovu]], kurš Dainas un viņas dvīņu māsas darbus filmēja savā starptautiskajā dokumentālajā filmā &quot;Rīgas geto melodijas&quot; 2006 (angliski ''Melodies of the Riga ghetto'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.subbota.com/2014/11/21/zolitude-god-spustja/ |title=Золитуде. Год спустя… |publisher=Subbota.com |date= |accessdate=2015-10-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Levitov |first=Maria |url=http://www.jta.org/2006/12/21/news-opinion/world/heroic-flight-attendant-wins-russian-jewish-award |title=Heroic flight attendant wins Russian Jewish award |publisher=Jta.org |date=2006-12-21 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;
2005. gada Mākslas piemiņas izstāde [[Žanis Lipke|Žanim Lipkem]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu drāmas teātrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/krievu-dramas-teatri-top-tris-jauni-projekti.d?id=10588765 |title=Krievu drāmas teātrī top trīs jauni projekti |publisher=Delfi.lv |date=2005-03-10 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://baznica.info/article/chas-den-rozhdeniya-pravednika/ |title=Час: День рождения праведника &amp;#124; Межконфессиональный портал |language={{ru icon}} |publisher=Baznica.info |date= |accessdate=2015-10-27 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2005. gada Mākslas darbi — veltījums Holokausta liecībām Latvijā tika izstādīti arī izglītojošā vēstures izstādē &quot;Rīgas geto&quot; Rīgas domē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://baznica.info/article/chas-den-rozhdeniya-pravednika/ |title=Час: День рождения праведника |language={{ru icon}} |publisher=Baznica.info |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Vairāki Dainas darbi un to kopijas ir aizceļojuši uz dažādiem pasaules mākslas, kultūras un piemiņas centriem ASV, Izraēlā, Čehijā, Krievijā un Vācijā. Divi no Dainas mākslas darbiem atrodas Krievijas dokumentālo filmu režisora Vladimira Molčanova privātajā kolekcijā Krievijā. Divi no dvīņu māsu mākslas darbiem &quot;''Landscape scene''&quot; 2006&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418335 |title=Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center |publisher=Hgar-srv3.bu.edu |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306005337/http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418335 }}&lt;/ref&gt; un &quot;Rumbula&quot; 2003&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418334 |title=Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center |publisher=Hgar-srv3.bu.edu |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2017-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171006212408/http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418334 }}&lt;/ref&gt; atrodas pasaules pazīstamā Holokausta izdzīvojušā Nobela miera prēmijas laureāta, ebreju izcelsmes amerikāņu rakstnieka Eli Vīzela (''Elie Wiesel'') Arhīvā, Hovarda Gotliba Arhīva Izpētes centrā, Bostonas Universitātē ASV (The Elie Wiesel Archive, Howard Gotlieb Archival Research Centre, Boston University, US), kurā glabājas arī dažādas liecības no tādiem pasaules pazīstamiem cilvēkiem kā [[Beta Deivisa]], [[Džīns Kellijs]], [[Mārtins Luters Kings]], Einstein Papers projects u.c.

==== Mākslas darbi grāmatā &quot;Es izdzīvoju Rumbulā&quot; ====
2015. gadā Dainas Skadmanes un viņas dvīņu māsas Andas mākslas darbi — veltījums [[Holokausts Latvijā|Holokausta]] liecībām Latvijā tika iekļauti Frīdas Mihelsones (Frida Michelson) biogrāfiskajā liecību grāmatā &quot;Es izdzīvoju Rumbulā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ludza.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=101127 |title=Katalogs |publisher=Ludza.biblioteka.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2025-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250221144304/https://ludza.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=101127 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;http://dom.lndb.lv/data/obj/file/253483.pdf&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://embassies.gov.il/riga/NewsAndEvents/Pages/Starptautisk%C4%81-Holokausta-piemi%C5%86as-diena.aspx|title=Starptautiskā Holokausta piemiņas diena|website=embassies.gov.il|access-date={{dat|2024|09|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124074616/https://embassies.gov.il/riga/NewsAndEvents/Pages/Starptautisk%C4%81-Holokausta-piemi%C5%86as-diena.aspx}}&lt;/ref&gt; Grāmatā tika iekļauti četri mākslas darbi, Dainas Skadmanes ievērību guvušais mākslas darbs &quot;Pēdējais skatiens&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003. gads), &quot;Frīda&quot;, Grafika (2004. gads), &quot;Rumbula&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2004. gads) un Andas Skadmanes mākslas darbs &quot;Bezizeja&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2004. gads).

Atzīmējot Starptautisko [[Holokausts Latvijā|Holokausta]] upuru piemiņas dienu, 2015. gada 27. janvārī notika Frīdas Mihelsones grāmatas &quot;Es izdzīvoju Rumbulā&quot; (latviešu val.) atvēršana. Frīda Mihelsone ir viena no retajām izdzīvojušajām aculieciniecēm par drausmīgajiem [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas]] notikumiem, kad 1941. gada 30. novembra un 8. decembra akcijās tika iznīcināti 25 tūkstoši ebreju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/44493-holocaust-victims-commemorated-across-the-world |title=Latest News - MFA of Latvia |publisher=Mfa.gov.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2015-08-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150801154056/http://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/44493-holocaust-victims-commemorated-across-the-world }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/zinas/t/31600/ |title=Izdota latviešu valodā Frīdas Mihelsones grāmata &quot;Es izdzīvoju Rumbulā&quot; - Latvijas Universitāte |publisher=Lu.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150225005206/http://www.lu.lv/zinas/t/31600/ |archivedate=2015-02-25 }}&lt;/ref&gt;

&lt;center&gt;&lt;gallery widths=110 heights=110 caption=&quot;Mākslas darbi [[Holokausts Latvijā|Holokausta liecībām Latvijā]]&quot;&gt;
Attēls:Pedejais skatiens, Daina Skadmane.jpg|&quot;Pēdējais skatiens&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003) 
Attēls:Ebreju zens, Rigas geto, Daina Skadmane.jpg|&quot;Ebreju zēns&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003) 
Attēls:Frida, Daina Skadmane.jpg|&quot;Frīda&quot;, Grafika (2004) 
Attēls:Rumbulas geto, Daina Skadmane.jpg|&quot;[[Masu slepkavības Rumbulā]]&quot;, Grafika (2003) 
Attēls:Cela uz geto, Daina Skadmane.jpg|&quot;Ceļā uz geto&quot;, Grafika (2004) 
Attēls:Rigas geto, Daina Skadmane.jpg|&quot;[[Rīgas geto]]&quot;, Akvarelis (2004) 
Attēls:Skatiens, Rīgas geto. Daina Skadmane.png|&quot;Skatiens, Rīgas geto&quot;, Akvarelis (2003) 
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

=== Vēja egle ===
[[Attēls:Daina Skadmane - veja egle Riga.jpg|thumb|right|Dainas Skadmane mākslas vides objekts &quot;[[Vēja egle]]&quot; blakus Latvijas Mākslas akadēmijai, 2015. gada decembris Rīga.]]
{{pamatraksts|Vēja egle}}
2013. gada 6. decembrī festivāla &quot;Ziemassvētku egļu ceļš&quot; ietvaros pie [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu nama]] [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]] tika izstādīta Dainas Skadmanes &quot;[[Vēja egle]]&quot;.&lt;ref name=&quot;kasjaunslv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Автор: Dinara |url=http://www.brivibasgatve.eu/2014/01/christmas-tree-festival-part-iii.html |title=Life's A Journey Not A Destination: Christmas Tree Festival - 2013. Part III |publisher=Brivibasgatve.eu |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=11. decembris 2013, 18:18 |url=http://nra.lv/foto/riga/1966-zolitude-boja-gajusas-makslinieces-veidota-veja-egle.htm?cp=2 |title=Zolitūdē bojā gājušās mākslinieces veidotā &quot;Vēja egle&quot; - Foto |publisher=nra.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji Dainas veidoto egli bija paredzēts novietot netālu no [[VEF Kultūras pils]], taču, ņemot vērā notikušo traģēdiju, tika nolemts to novietot Kronvalda parkā, netālu no mākslinieces augstskolas, lai viņas veidotā mākslas instalācija kalpotu kā piemiņas vieta Dainas un citu [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijā]] bojā gājušo piemiņai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Ziņu aģentūra LETA |url=http://nra.lv/latvija/riga/107360-pie-kongresu-nama-bus-izstadita-zolitude-boja-gajusas-makslinieces-radita-veja-egle.htm |title=Pie kongresu nama būs izstādīta Zolitūdē bojā gājušās mākslinieces radītā &quot;Vēja egle&quot; - Rīgā |publisher=nra.lv |date=5. decembris 2013 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt; Vides objekts izveidots pēc Dainas radītajām skicēm. Egli veidoja autores izvēlētā kompānija — SIA ''Reverb Scenery Production''.
&quot;Vēja egle&quot; no dažādiem skatu punktiem izskatās atšķirīgi, apejot tai apkārt, var notvert mirkli, kad sakarinātās sudrabainās bumbas veido egles siluetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/eglu-parade/ |title=Egļu parāde |publisher=La.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;

==== Ziemassvētku apsveikuma kartīte ====
[[Latvijas Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] iekļāva &quot;Vēja egles&quot; skici savā Ziemassvētku apsveikumu kartītē. Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums Ziemassvētkos tika izsūtīts citu valsu vadītājiem un Latvijas sabiedrotajiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=SIA Latelekom |url=http://president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=21632 |title=Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa |publisher=President.lv |date=2013-12-23 |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312133515/http://president.lv/pk/content?art_id=21632&amp;cat_id=605 |archivedate=2016-03-12 }}&lt;/ref&gt; Ziemassvētku apsveikums &quot;Vēja egle&quot; tika ierindots 2013. gada laikraksta ''[[The Daily Telegraph|Telegraph]]'' valstu vadītāju Ziemassvētku apsveikumu apskatā.

Latvijas Valsts prezidenta Ziemassvētku apsveikums &quot;Vēja egle&quot; tika izvietots arī [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] [[Tomass Hendriks Ilvess|Tomasa Hendrika Ilvesa]] ārvalstu vadītāju Ziemassvētku apsveikumu apskatā &quot;''Selection of Christmas cards sent to President Ilves''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://president.ee/en/media/images/collection_id-2761.html |title=Selection of Christmas cards sent to President Ilves |publisher=President.ee |date= |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305214221/https://president.ee/en/media/images/collection_id-2761.html |archivedate=2016-03-05 }}&lt;/ref&gt;

==== Latvijas Pasta piemiņas aploksne ====
Atsaucoties biedrības Zolitūde 21.11. lūgumam, [[Latvijas Pasts]] izdeva speciālo aploksni, kura veltīta Zolitūdes traģēdijas piemiņai un kuras dizainā izmantots traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes &quot;Vēja egles&quot; dizaina motīvs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/filatelijas_zinas/2331-latvijas-pasts-izdod-specialu-aploksni-pieminot-zolitudes-tragediju |title=Latvijas Pasts izdod speciālu aploksni, pieminot Zolitūdes traģēdiju |publisher=Pasts.lv |date=2014-11-13 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Lattelecom Technology |url=http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=533&amp;art_id=4621 |title=Nozares ziņas |publisher=Sam.gov.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306162536/http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=533&amp;art_id=4621 }}&lt;/ref&gt; Speciālā aploksnes un zīmoga autore ir [[Anda Skadmane]], aploksne izdota 800 eksemplāru tirāžā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://valmieraszinas.lv/pieminot-maxima-tragediju-izdod-specialu-aploksni-ar-bojagajusas-darba-fragmentu/ |title=Pieminot &quot;Maxima&quot; traģēdiju, izdod speciālu aploksni ar bojāgājušās darba fragmentu |publisher=Valmieraszinas.lv |date=2014-11-13 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/170832/latvijas-pasts-izdod-zolitudes-tragedijai-veltitu-aploksni |title=Latvijas Pasts izdod Zolitūdes traģēdijai veltītu aploksni |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;
Aploksne un zīmogs tika atklāts 2014. gadā 20. novembrī Latvijas Pasta centrā &quot;Sakta&quot; piedaloties traģiskajā nelaimē bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.radioswh.lv/2014/11/ar-vairakiem-pasakumiem-piemines-zolitudes-tragedijas-upurus/ |title=Ar vairākiem pasākumiem pieminēs Zolitūdes traģēdijas upurus &amp;#124; Radio SWH |publisher=Radioswh.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160610130751/http://www.radioswh.lv/2014/11/ar-vairakiem-pasakumiem-piemines-zolitudes-tragedijas-upurus/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180812233439/http://dainaskadmane.org/ Oficiālā mājas lapa]
* [https://www.flickr.com/photos/127597795@N08/ Ieskats dažos Dainas Skadmanes mākslas darbos]
* [https://web.archive.org/web/20151127071034/http://atceries.lsm.lv/#36 Piemiņas informācija par Dainu Skadmani, Latvijas Sabiedriskie mediji]
* [https://web.archive.org/web/20151127071034/http://atceries.lsm.lv/#37 Piemiņas informācija par Dainas Skadmanes tēvu Jāni Skadmani, Latvijas Sabiedriskie mediji]
* [http://nekropole.info/lv/person/view?id=3066107&amp;dlang=lv ''Nekropole.info'' informācija]

{{DEFAULTSORT:Skadmane, Daina}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2013. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu grafiķi]]
[[Kategorija:Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā]]</text>
      <sha1>rb1q6zg4y4kd60pujas9mnyksgx5e9a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Interni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290606</id>
    <revision>
      <id>4493123</id>
      <parentid>4184915</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:17:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-38840-09</username>
        <id>147766</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4493123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5191" sha1="qd9vlk71970ou4yfrmenq1g35bzezpi" xml:space="preserve">{{televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Interni
| show_name_2 = ''Интерны''
| image = 
| caption = 
| format = 
| runtime = 
| creator = Vjačeslavs Dusmuhametovs
| director = 
| executive_producer = [[Semjons Sļepakovs]]
| narrated = 
| producers = 
| supervising producer = 
| head writer = 
| related = 
| starring = * [[Ivans Ohlobistins]]
* [[Iļja Gļiņikovs]]
* [[Odins Bairons]]
* [[Svetlana Kamiņina]]
* [[Anna Sedokova]]
* [[Vadims Demčogs]]
* [[Kristīne Asmusa]]
* [[Svetlana Permjakova]]
* [[Jana Gurjanova]]
* [[Nadezhda Mikhalkova]]
* [[Aleksandrs Ļapins]]
* [[Iļja Šidlovskis]]
* [[Jūlija Nazarenko-Blagaja]]
* [[Dmitrijs Šarakoiss]]
* [[Aleksandrs Iļjins]]
* [[Azamats Musugalijevs]]
* [[Aglaja Tarasova]]
| writing by = 
| country = {{RUS}}
| language = [[krievu valoda|krievu]]
| network = [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]]
| location = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| picture_format = 
| company = 
| first_aired = {{dat|2010|3|29|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2016|2|25||bez}}
| num_seasons = 14
| num_episodes = 280
| website = 
}}
'''&quot;Interni&quot;''' ({{val|ru|Интерны}}) ir [[Krievija]]s komēdijseriāls, kas stāsta par [[Internatūra|jauno ārstu]] darba ikdienu. Seriāla autors un producents ir [[Vjačeslavs Dusmuhumetovs]]. Seriāla pirmizrāde notika {{dat|2010|3|29||bez}} televīzijas kanālā [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]], pēdējā sērija rādīta {{dat|2016|2|25||bez}}. Kopumā tika izveidotas 14 sezonas un 280 sērijas.

Seriāls ir par četriem interniem un viņu vadītāju dakteri Bikovu. Latvijā šo seriālu rādija TV kanāli [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV6 Latvija|TV6]] un [[3 Plus]].

== Tēli ==
* Andrejs Bikovs — seriāla galvenais varonis — internatūras vadītājs, kā arī virsārstes Anastasijas Kisegačas vīrs. Bikovam ir meita Alise un dēls Iļja, dēls no Anastasijas. Sarežģīta rakstura cilvēks, kurš regulāri ņirgājas par interniem un kolēģiem. Rokeris ar stāžu, pēc motociklu avārijas gulējis [[Koma|komā]].
* Anastasija Kisegača — virsārste, Bikova sieva, dēli Gļebs, bijušais Bikova interns, un Iļja. Interni bieži nāk sūdzēties viņai par Bikova nekompetenci.
* Ivans Kupitmans — [[veneroloģija]]s nodaļas vadītājs. Viņa brāļameita Sofija no [[Kirova]]s arī ir Bikova interns.[[Ebreji|Ebrejs]]. Bikova labākais draugs, alkoholiķis. Kupitmana bijušā sieva pretendē uz viņa dzīvokli.
* Ļubova Skrjabina — vecākā medmāsa, pirmā, kas uzzina visas tenkas un notikumus. Bija attiecības ar Borisu Ļevinu, kādu laiku dzīvoja pie viņa [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet vēlāk atgriezās atpakaļ dzimtenē.
* Margarita Koroļova — jaunā vecāka medmāsa, atnāca pēc Ļubas aizbraukšanas uz ASV. Pirms 10 gadiem pārgulējusi ar Bikovu.
* Gļebs Romaņenko — Anastasijas Konstontinovas pirmais dēls. Bieži apmeklē naktsklubus, uzdzīves cienītājs. Bija attiecības ar Varju, Alisi (Bikova meitu) un Sofiju. Vairāk par visiem interniem konfliktē ar Bikovu. Pirmajā sezonā izrādīja klaju nepatiku par mātes attiecībām ar Bikovu.
* Semjons Labanovs — ne pārāk gudrs interns, kaut arī pats ir pārliecināts par pretējo. Strādājis [[Neatliekamā palīdzība|ātrajā palīdzībā]]. Sieva Olga un meita, dienējis [[karaspēks|armijā]], otrā sporta klase boksā. Bieži aizņemas naudu no kolēģiem.
* Varvara Černousa — Kautrīga. Reiz sameloja Gļebam, ka ir viņa bērna gaidībās. Varjai bija [[Apendicīts|apendicīta]] iekaisums. Iemīlējusies anesteziologā Dāvidā, pie kura vēlāk aizgājusi strādāt.
* Boriss Ļevins — viens no gudrākajiem interniem, tādēļ kļuvis par kolēģu ņirgāšanās objektu. Kolēģi sauca viņu par [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] un Briedi. Bija attiecības ar Ļubu. Pirmās sezonas beigās aizbraucis uz ASV strādāt Pristonpleiblas klīnikā, kas ir izdomāta klīnika no seriāla [[Doktors Hauss]].
* Fils Ričards — ieradies no [[Bostona]]s Borisa vietā. [[Krievu valoda|Krieviski]] runā ar akcentu. Filu audzināja [[Homoseksualitāte|homoseksuāļu]] pāris, tādēļ viņš bieži tiek izsmiets. Kolēģiem patīk viņu izjokot. Vēlāk pārcēlies strādāt uz veneroloģijas nodaļu.
* Polīna Uļjanova — ļoti spītīga un rupja interne. Aizgāja no internatūras dēļ konflikta ar Bikovu. Vēlāk atgriezusies.
* Maksims Korņejevs — dzimis [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ārstu ģimenē. Simpatizē Bikovam ar savu labo aktierprasmi un humora izjutu. Vēlāk tiek atlaists par viltota diploma iesniegšanu.
* Aleksejs Maļcevs — dzimis Toržokā, kur ar medicīnu viss ir slikti. Ļoti atsaucīgs cilvēks, palīdz citiem, par ko Maksims izsmej viņu. Attiecības ar Ritu.
* Sofija Kaļiņina — dzimusi Kirovā, atbraukusi uz [[Maskava|Maskavu]] pie sava tēvoča Ivana Kupitmana. Vēlas kļūt slavena. Kvalificēta, reti pieļauj kļūdas. Nevēlas, lai viņu uzskatītu par ļoti gudru. Cenšas kavēt. Reiz par kavēšanu Bikovs tā uz viņu sakliedza, ka viņa noģība.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}
{{TNT}}

[[Kategorija:Krievijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>qd9vlk71970ou4yfrmenq1g35bzezpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>291718</id>
    <revision>
      <id>4493253</id>
      <parentid>4491385</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:59:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4493253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="251497" sha1="0y70t90djw7ykgnarx7a51e1pw7qmni" xml:space="preserve">__NOTOC__
Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jūrmala|Jūrmalā]].

{{monument-title-wikidata|178382}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20968310 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q178382 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55657624
| label = ''[[:d:Q55657624|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = 18. līnija 1
| lat = 56.99042
| long = 23.87736
| p625 = {{Coord|56.99042|23.87736|display=inline}}
| vaid = 5350
| year = 20. gs. 20. -30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657631
| label = ''[[:d:Q55657631|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = 18. līnija 1
| lat = 56.99072
| long = 23.87753
| p625 = {{Coord|56.99072|23.87753|display=inline}}
| vaid = 5351
| year = 20. gs. 20. -30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657637
| label = ''[[:d:Q55657637|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = 19. līnija 1
| lat = 56.99088
| long = 23.87957
| p625 = {{Coord|56.99088|23.87957|display=inline}}
| vaid = 5330
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657642
| label = ''[[:d:Q55657642|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = 19. līnija 2
| lat = 56.99102
| long = 23.87812
| p625 = {{Coord|56.99102|23.87812|display=inline}}
| vaid = 5352
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656767
| label = ''[[:d:Q55656767|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Acāliju iela 5
| lat = 56.9569365
| long = 23.6677828
| p625 = {{Coord|56.956936|23.667783|display=inline}}
| image = Ac%C4%81liju%20iela%205.jpg
| vaid = 5355
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657648
| label = ''[[:d:Q55657648|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Aglonas iela 1, k-lit.1
| lat = 56.97735
| long = 23.83012
| p625 = {{Coord|56.97735|23.83012|display=inline}}
| vaid = 5356
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657653
| label = ''[[:d:Q55657653|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Aglonas iela 2, k-lit.2
| lat = 56.97701
| long = 23.82957
| p625 = {{Coord|56.97701|23.82957|display=inline}}
| vaid = 5357
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652843
| label = ''[[:d:Q55652843|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Alejas iela 6
| lat = 56.9418105
| long = 23.488514
| p625 = {{Coord|56.941811|23.488514|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Alejas%20Iela%206.jpg
| vaid = 5359
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652895
| label = ''[[:d:Q55652895|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Alejas iela 8 k-1
| lat = 56.942114
| long = 23.489167
| p625 = {{Coord|56.942114|23.489167|display=inline}}
| image = Alejas%20iela%208%20k-1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5672
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656777
| label = ''[[:d:Q55656777|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Amatas iela 2, k-lit.2
| lat = 56.96646586872
| long = 23.744200496053
| p625 = {{Coord|56.966466|23.7442|display=inline}}
| image = Amatas%20iela%202%2C%20k-lit.2%20%28Latvian%29.jpg
| vaid = 5360
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656779
| label = ''[[:d:Q55656779|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Amatas iela 4, k-lit.1
| lat = 56.965850903573
| long = 23.744529218142
| p625 = {{Coord|56.965851|23.744529|display=inline}}
| image = Amatas%20iela%204%206%20J%C5%ABrmala%202022.jpg
| vaid = 5361
| year = ap 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656782
| label = ''[[:d:Q55656782|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Andreja iela 9
| lat = 56.9604591
| long = 23.698021
| p625 = {{Coord|56.960459|23.698021|display=inline}}
| image = Andreja%209.jpg
| vaid = 5362
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652844
| label = ''[[:d:Q55652844|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Andreja Upīša iela 13 k-2
| lat = 56.944839
| long = 23.491177
| p625 = {{Coord|56.944839|23.491177|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Andreja%20Up%C4%AB%C5%A1a%20iela%2013.jpg
| vaid = 5667
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q20562859
| label = [[Ķemeru luterāņu baznīca]]
| name = Ķemeru luterāņu baznīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Andreja Upīša iela 18
| lat = 56.9455267
| long = 23.490871
| p625 = {{Coord|56.945527|23.490871|display=inline}}
| image = %C4%B6emeru%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca7.jpg
| commonscat = Lutheran church in Ķemeri
| vaid = 5668
| wikipediauri = %C4%B6emeru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1896.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652849
| label = ''[[:d:Q55652849|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Andreja Upīša iela 18
| locality = Ķemeru luterāņu baznīcā
| lat = 56.9455481
| long = 23.4907805
| p625 = {{Coord|56.945548|23.49078|display=inline}}
| vaid = 8477
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ķemeru luterāņu baznīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652853
| label = ''[[:d:Q55652853|Vitrāžas (3)]]''
| name = Vitrāžas (3)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Andreja Upīša iela 18
| locality = Ķemeru luterāņu baznīcā
| lat = 56.9455481
| long = 23.4907805
| p625 = {{Coord|56.945548|23.49078|display=inline}}
| vaid = 8479
| year = 20.gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ķemeru luterāņu baznīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656790
| label = ''[[:d:Q55656790|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Artūra iela 10
| lat = 56.9543933
| long = 23.689915
| p625 = {{Coord|56.954393|23.689915|display=inline}}
| vaid = 8375
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656794
| label = ''[[:d:Q55656794|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Artūra iela 2
| lat = 56.9561126
| long = 23.6900809
| p625 = {{Coord|56.956113|23.690081|display=inline}}
| image = Art%C5%ABra%20iela%202.jpg
| vaid = 5364
| year = 1913. -1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660948
| label = ''[[:d:Q55660948|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Babītes iela 1, k-lit.3
| lat = 56.97306
| long = 23.88053
| p625 = {{Coord|56.97306|23.88053|display=inline}}
| image = Bab%C4%ABte%5E%20Priedaine%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5369
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q16355054
| label = [[Dubultu luterāņu baznīca]]
| name = Dubultu luterāņu baznīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 13
| lat = 56.96953067
| long = 23.77372406
| p625 = {{Coord|56.969531|23.773724|display=inline}}
| image = Dubultu%20evan%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Dubulti lutheran church
| vaid = 5376
| wikipediauri = Dubultu_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657679
| label = ''[[:d:Q55657679|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 13
| locality = Dubultu luterāņu baznīcā
| lat = 56.9695847
| long = 23.7738224
| p625 = {{Coord|56.969585|23.773822|display=inline}}
| image = Dubultu%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris.JPG
| vaid = 8379
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dubultu luterāņu baznīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657691
| label = ''[[:d:Q55657691|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 13
| locality = Dubultu luterāņu baznīcā
| lat = 56.9695847
| long = 23.7738224
| p625 = {{Coord|56.969585|23.773822|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dubulti%20organ%203.jpg
| vaid = 8380
| year = 1868.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dubultu luterāņu baznīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657718
| label = ''[[:d:Q55657718|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 2, k-lit.1
| lat = 56.970351992365
| long = 23.771723437636
| p625 = {{Coord|56.970352|23.771723|display=inline}}
| image = Liedaga%20iela%2011%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5373
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657701
| label = ''[[:d:Q55657701|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 28
| lat = 56.9666079
| long = 23.7733212
| p625 = {{Coord|56.966608|23.773321|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2028%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5377
| year = 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657733
| label = ''[[:d:Q55657733|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 4
| lat = 56.9695908
| long = 23.7722597
| p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}}
| vaid = 3462
| year = 20.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657743
| label = ''[[:d:Q55657743|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 4
| lat = 56.9695908
| long = 23.7722597
| p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}}
| vaid = 3463
| year = 20.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657756
| label = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 4
| lat = 56.9695908
| long = 23.7722597
| p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%204%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5374
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657760
| label = ''[[:d:Q55657760|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 4
| lat = 56.9695908
| long = 23.7722597
| p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}}
| vaid = 8376
| year = 20.gs.Ip.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657762
| label = ''[[:d:Q55657762|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 4
| lat = 56.9695908
| long = 23.7722597
| p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}}
| vaid = 8377
| year = 20.gs.Ip.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657763
| label = ''[[:d:Q55657763|Supraporta gleznojums]]''
| name = Supraporta gleznojums
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 4
| lat = 56.9695908
| long = 23.7722597
| p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}}
| vaid = 8378
| year = 20.gs.Ip.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657769
| label = ''[[:d:Q55657769|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Baznīcas iela 6
| lat = 56.9694238
| long = 23.7725711
| p625 = {{Coord|56.969424|23.772571|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%206%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5375
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656798
| label = ''[[:d:Q55656798|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Braslas iela 4, k-lit.2
| lat = 56.965299968081
| long = 23.740509598944
| p625 = {{Coord|56.9653|23.74051|display=inline}}
| vaid = 5384
| year = ap 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657775
| label = ''[[:d:Q55657775|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Brīvības prospekts 76
| lat = 56.9787407
| long = 23.8458931
| p625 = {{Coord|56.978741|23.845893|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20prospekts%2076%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5385
| year = 1920. -1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657791
| label = ''[[:d:Q55657791|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Brīvības prospekts 96
| lat = 56.9804025
| long = 23.8532736
| p625 = {{Coord|56.980402|23.853274|display=inline}}
| image = Latvian%20and%20Finish%20artists%20near%20Bulduri%20Culture%20house%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5386
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657985
| label = ''[[:d:Q55657985|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 1
| lat = 56.9821278
| long = 23.8391001
| p625 = {{Coord|56.982128|23.8391|display=inline}}
| image = Bulduru%20prospekts%201%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5388
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657830
| label = ''[[:d:Q55657830|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 10
| lat = 56.9822189
| long = 23.8426088
| p625 = {{Coord|56.982219|23.842609|display=inline}}
| image = Bulduru%20prospekts%2010%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5391
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657811
| label = ''[[:d:Q55657811|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 101
| lat = 56.9905391
| long = 23.8817872
| p625 = {{Coord|56.990539|23.881787|display=inline}}
| vaid = 5410
| year = ap 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657844
| label = ''[[:d:Q55657844|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 105
| lat = 56.990819
| long = 23.883218
| p625 = {{Coord|56.990819|23.883218|display=inline}}
| vaid = 5411
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657851
| label = ''[[:d:Q55657851|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 106, k-lit.3
| lat = 56.98835120282
| long = 23.876062437322
| p625 = {{Coord|56.988351|23.876062|display=inline}}
| vaid = 5412
| year = ap 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657869
| label = ''[[:d:Q55657869|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 106, k-lit.6
| lat = 56.98847
| long = 23.875114
| p625 = {{Coord|56.98847|23.875114|display=inline}}
| vaid = 5413
| year = ap 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657885
| label = ''[[:d:Q55657885|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 124
| lat = 56.9905067
| long = 23.8855395
| p625 = {{Coord|56.990507|23.88554|display=inline}}
| vaid = 5414
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657901
| label = ''[[:d:Q55657901|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 128
| lat = 56.9908222
| long = 23.8867399
| p625 = {{Coord|56.990822|23.88674|display=inline}}
| vaid = 5415
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657907
| label = ''[[:d:Q55657907|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 130
| lat = 56.9909397
| long = 23.8875789
| p625 = {{Coord|56.99094|23.887579|display=inline}}
| vaid = 5416
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657919
| label = ''[[:d:Q55657919|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 135, k-lit.1
| lat = 56.994514
| long = 23.897255
| p625 = {{Coord|56.994514|23.897255|display=inline}}
| vaid = 5417
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657930
| label = ''[[:d:Q55657930|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 138
| lat = 56.9916342
| long = 23.890605
| p625 = {{Coord|56.991634|23.890605|display=inline}}
| vaid = 5418
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657938
| label = ''[[:d:Q55657938|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 138
| lat = 56.9916342
| long = 23.890605
| p625 = {{Coord|56.991634|23.890605|display=inline}}
| vaid = 8382
| year = 20.gs.Ic.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55657930|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657951
| label = ''[[:d:Q55657951|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 138
| lat = 56.9916342
| long = 23.890605
| p625 = {{Coord|56.991634|23.890605|display=inline}}
| vaid = 8383
| year = 20.gs.Ic.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55657930|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657969
| label = ''[[:d:Q55657969|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 138
| lat = 56.9916342
| long = 23.890605
| p625 = {{Coord|56.991634|23.890605|display=inline}}
| vaid = 8384
| year = 20.gs.Ic.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55657930|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657996
| label = ''[[:d:Q55657996|Dzīvojamā un aptiekas ēka]]''
| name = Dzīvojamā un aptiekas ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 17, k-lit.4
| lat = 56.98340441573
| long = 23.847229828453
| p625 = {{Coord|56.983404|23.84723|display=inline}}
| image = Bulduru%20prospekts%2017%2C%20k-lit.4%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5394
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658012
| label = ''[[:d:Q55658012|Viesnīca - kazino]]''
| name = Viesnīca - kazino
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 33
| lat = 56.984695425119&lt;br/&gt;56.9847689
| long = 23.85374191227&lt;br/&gt;23.8536842
| p625 = {{Coord|56.984769|23.853684|display=inline}}&lt;br/&gt;{{Coord|56.984695|23.853742|display=inline}}
| image = Bulduru%20prospekts%2033%20J%C5%ABrmala.jpg
| commonscat = Bulduru prospekts 33 (Jūrmala)
| vaid = 5395
| year = 1907. 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658022
| label = ''[[:d:Q55658022|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 36
| lat = 56.9838865
| long = 23.8510713
| p625 = {{Coord|56.983886|23.851071|display=inline}}
| image = Bulduru%20prospekts%2036%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5396
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658026
| label = ''[[:d:Q55658026|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 41, k-lit.3
| lat = 56.985627654525
| long = 23.857283678894
| p625 = {{Coord|56.985628|23.857284|display=inline}}
| image = Bulduru%20prospekts%2041%2C%20k-lit.3%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5397
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658038
| label = ''[[:d:Q55658038|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 53, k-lit.1
| lat = 56.986455244661
| long = 23.862352447622
| p625 = {{Coord|56.986455|23.862352|display=inline}}
| vaid = 5398
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658054
| label = ''[[:d:Q55658054|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 55, k-lit.3
| lat = 56.986935416774
| long = 23.863081241752
| p625 = {{Coord|56.986935|23.863081|display=inline}}
| vaid = 5399
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658068
| label = ''[[:d:Q55658068|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 58, k-lit.1
| lat = 56.985085381506
| long = 23.85724828063
| p625 = {{Coord|56.985085|23.857248|display=inline}}
| image = Bulduru%20prospekts%2058%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5400
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658083
| label = ''[[:d:Q55658083|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 5a
| lat = 56.982394054046
| long = 23.841639926048
| p625 = {{Coord|56.982394|23.84164|display=inline}}
| image = Bulduru%20prospekts%205a%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5389
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658099
| label = ''[[:d:Q55658099|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 61
| lat = 56.9872346
| long = 23.8654075
| p625 = {{Coord|56.987235|23.865407|display=inline}}
| vaid = 5401
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658107
| label = ''[[:d:Q55658107|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 69
| lat = 56.9875781
| long = 23.8673646
| p625 = {{Coord|56.987578|23.867365|display=inline}}
| vaid = 5402
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658115
| label = ''[[:d:Q55658115|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 7
| lat = 56.9825901
| long = 23.842356
| p625 = {{Coord|56.98259|23.842356|display=inline}}
| image = Bulduru%20prospekts%207%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5390
| year = 20. gs. 20.g. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658122
| label = ''[[:d:Q55658122|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 79
| lat = 56.9884456
| long = 23.8722326
| p625 = {{Coord|56.988446|23.872233|display=inline}}
| vaid = 5404
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658127
| label = ''[[:d:Q55658127|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 82/84, k-lit.1
| lat = 56.986797810156
| long = 23.866481349766
| p625 = {{Coord|56.986798|23.866481|display=inline}}
| vaid = 5407
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658128
| label = ''[[:d:Q55658128|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 82/84, k-lit.4
| lat = 56.986424217231
| long = 23.866893126893
| p625 = {{Coord|56.986424|23.866893|display=inline}}
| vaid = 5406
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658134
| label = ''[[:d:Q55658134|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 86, k-lit.2
| lat = 56.986995
| long = 23.867426
| p625 = {{Coord|56.986995|23.867426|display=inline}}
| vaid = 5408
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658145
| label = ''[[:d:Q55658145|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 93
| lat = 56.98961
| long = 23.8777746
| p625 = {{Coord|56.98961|23.877775|display=inline}}
| vaid = 5409
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658153
| label = ''[[:d:Q55658153|Dzīvojamā māja]]''
| name = Dzīvojamā māja
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Bulduru prospekts 98a
| lat = 56.9879339
| long = 23.8726786
| p625 = {{Coord|56.987934|23.872679|display=inline}}
| vaid = 8322
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658168
| label = ''[[:d:Q55658168|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Burtnieku iela 16
| lat = 56.9843845
| long = 23.8808523
| p625 = {{Coord|56.984384|23.880852|display=inline}}
| vaid = 5419
| year = ap 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658180
| label = ''[[:d:Q55658180|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Buru iela 6
| lat = 56.977247
| long = 23.865385
| p625 = {{Coord|56.977247|23.865385|display=inline}}
| vaid = 5420
| year = ap 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658204
| label = ''[[:d:Q55658204|Sinagoga]]''
| name = Sinagoga
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ceriņu iela 12
| lat = 56.9689238
| long = 23.7672758
| p625 = {{Coord|56.968924|23.767276|display=inline}}
| image = Ceri%C5%86u%20iela%2012%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5421
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658217
| label = ''[[:d:Q55658217|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ceriņu iela 16
| lat = 56.9681473
| long = 23.7675345
| p625 = {{Coord|56.968147|23.767535|display=inline}}
| image = Ceri%C5%86u%20iela%2016%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5422
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658195
| label = ''[[:d:Q55658195|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ceriņu iela 3
| lat = 56.9691145
| long = 23.7679725
| p625 = {{Coord|56.969115|23.767972|display=inline}}
| image = Ceri%C5%86u%20iela%205%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5333
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656512
| label = ''[[:d:Q55656512|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Daugavpils iela 6
| lat = 56.9436342
| long = 23.6123071
| p625 = {{Coord|56.943634|23.612307|display=inline}}
| vaid = 5430
| year = 19. gs.80.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656816
| label = ''[[:d:Q55656816|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 107
| lat = 56.9644604
| long = 23.7353208
| p625 = {{Coord|56.96446|23.735321|display=inline}}
| image = Dubultu%20prospekts%20107%20J%C5%ABrmala%202022.jpg
| vaid = 5436
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656819
| label = ''[[:d:Q55656819|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 117, k-lit.1
| lat = 56.964163360708
| long = 23.732222762438
| p625 = {{Coord|56.964163|23.732223|display=inline}}
| image = Dubultu%20prospekts%20117%20J%C5%ABrmala%202022.jpg
| vaid = 5437
| year = ap 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656822
| label = ''[[:d:Q55656822|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 121
| lat = 56.9641371
| long = 23.7311293
| p625 = {{Coord|56.964137|23.731129|display=inline}}
| image = Dubultu%20prospekts%20121%20J%C5%ABrmala%202022.jpg
| vaid = 5438
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656825
| label = ''[[:d:Q55656825|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 125
| lat = 56.9639907
| long = 23.7298806
| p625 = {{Coord|56.963991|23.729881|display=inline}}
| image = Dubultu%20prospekts%20125%20J%C5%ABrmala%202022.jpg
| vaid = 5439
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658234
| label = ''[[:d:Q55658234|Dzīvojamā ēka - veikals]]''
| name = Dzīvojamā ēka - veikals
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 18, k-lit.1
| lat = 56.96759421551
| long = 23.76948643364
| p625 = {{Coord|56.967594|23.769486|display=inline}}
| image = Dubultu%20prospekts%2018%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5431
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658247
| label = ''[[:d:Q55658247|Krājaizdevu sabiedrības ēka]]''
| name = Krājaizdevu sabiedrības ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 19
| lat = 56.9680322
| long = 23.7704276
| p625 = {{Coord|56.968032|23.770428|display=inline}}
| image = Gramatu%20veikals%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5432
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658262
| label = ''[[:d:Q55658262|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 37, k-lit.4
| lat = 56.967566971149
| long = 23.764896644357
| p625 = {{Coord|56.967567|23.764897|display=inline}}
| image = Dubultu%20prospekts%2037%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5433
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658273
| label = ''[[:d:Q55658273|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 45
| lat = 56.967496
| long = 23.7626181
| p625 = {{Coord|56.967496|23.762618|display=inline}}
| image = Dubultu%20prospekts%2045%20J%C5%ABrmala%202.jpg
| vaid = 5434
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656812
| label = ''[[:d:Q55656812|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 62, k-lit.1
| lat = 56.965887993814
| long = 23.753993282192
| p625 = {{Coord|56.965888|23.753993|display=inline}}
| vaid = 5435
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656814
| label = ''[[:d:Q55656814|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dubultu prospekts 67, k-lit.2
| lat = 56.966293
| long = 23.751045
| p625 = {{Coord|56.966293|23.751045|display=inline}}
| image = Dubultu%20prospekts%2067%2C%20k-lit.2%20%28Latvian%29.jpg
| vaid = 5358
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652856
| label = ''[[:d:Q55652856|Sanatorija]]''
| name = Sanatorija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Durbes iela 2
| lat = 56.9471211
| long = 23.4888029
| p625 = {{Coord|56.947121|23.488803|display=inline}}
| image = Kemeri%2011.2016%2013%20%2831154135081%29.jpg
| vaid = 5440
| year = 20. gs. 20./30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656830
| label = ''[[:d:Q55656830|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzimtenes iela 15 k-1
| lat = 56.958101427154
| long = 23.692769672101
| p625 = {{Coord|56.958101|23.69277|display=inline}}
| image = Dzimtenes%20iela%2015%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5441
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658289
| label = ''[[:d:Q55658289|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 14, k-lit.3
| lat = 56.977214
| long = 23.815491
| p625 = {{Coord|56.977214|23.815491|display=inline}}
| vaid = 5446
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658301
| label = ''[[:d:Q55658301|Durvju vērtnes (5)]]''
| name = Durvju vērtnes (5)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 18
| lat = 56.9773092
| long = 23.8169773
| p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}}
| vaid = 3471
| year = 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658310
| label = ''[[:d:Q55658310|Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 18
| lat = 56.9773092
| long = 23.8169773
| p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}}
| vaid = 3472
| year = 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658324
| label = ''[[:d:Q55658324|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 18
| lat = 56.9773092
| long = 23.8169773
| p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}}
| vaid = 3473
| year = 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658337
| label = ''[[:d:Q55658337|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 18
| lat = 56.9773092
| long = 23.8169773
| p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}}
| vaid = 3474
| year = 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658355
| label = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 18
| lat = 56.9773092
| long = 23.8169773
| p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}}
| vaid = 5447
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658368
| label = ''[[:d:Q55658368|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 27
| lat = 56.979763
| long = 23.8241056
| p625 = {{Coord|56.979763|23.824106|display=inline}}
| image = Neoclassical%20house%20in%20Jurmala..JPG
| vaid = 5448
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658379
| label = ''[[:d:Q55658379|Lapene]]''
| name = Lapene
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 27
| lat = 56.979763
| long = 23.8241056
| p625 = {{Coord|56.979763|23.824106|display=inline}}
| image = Dzintaru%20prospekts%2027%20Lapene%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5449
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658398
| label = ''[[:d:Q55658398|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 29, k-lit.1
| lat = 56.980315
| long = 23.825368
| p625 = {{Coord|56.980315|23.825368|display=inline}}
| vaid = 5450
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658429
| label = ''[[:d:Q55658429|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 3, k-lit.1
| lat = 56.977279891375
| long = 23.813701988896
| p625 = {{Coord|56.97728|23.813702|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%20-%20Dzintaru%20prospekts%2C%203%20%2801%29.jpg
| commonscat = Dzintaru prospekts, 3
| vaid = 5444
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658415
| label = ''[[:d:Q55658415|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 39
| lat = 56.9811198
| long = 23.829795
| p625 = {{Coord|56.98112|23.829795|display=inline}}
| vaid = 8395
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658447
| label = ''[[:d:Q55658447|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 41, k-lit.3
| lat = 56.98102354321
| long = 23.83046905928
| p625 = {{Coord|56.981024|23.830469|display=inline}}
| image = Dzintaru%20prospekts%2041%2C%20k-lit.3.jpg
| vaid = 5451
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658460
| label = ''[[:d:Q55658460|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 49, k-lit.1
| lat = 56.981895305338
| long = 23.833061301877
| p625 = {{Coord|56.981895|23.833061|display=inline}}
| image = Dzintaru%20prospekts%2049%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5452
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658476
| label = ''[[:d:Q55658476|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 51
| lat = 56.9820405
| long = 23.8341152
| p625 = {{Coord|56.98204|23.834115|display=inline}}
| image = Dzintaru%20prospekts%2051%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5453
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658490
| label = ''[[:d:Q55658490|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 52/54
| lat = 56.980155
| long = 23.830088
| p625 = {{Coord|56.980155|23.830088|display=inline}}
| vaid = 3470
| year = 19./20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658503|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658503
| label = ''[[:d:Q55658503|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 52/54
| lat = 56.980155
| long = 23.830088
| p625 = {{Coord|56.980155|23.830088|display=inline}}
| image = Guard%20house%20next%20to%20mansion%20in%20Jurmala%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5443
| year = 1883.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658517
| label = ''[[:d:Q55658517|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 58, k-lit.1
| lat = 56.980610337333
| long = 23.83124280036
| p625 = {{Coord|56.98061|23.831243|display=inline}}
| image = Dzintaru%20prospekts%2058%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5454
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658541
| label = ''[[:d:Q55658541|Lapene]]''
| name = Lapene
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 7, k-lit.2
| lat = 56.977863910416
| long = 23.815944514033
| p625 = {{Coord|56.977864|23.815945|display=inline}}
| vaid = 5445
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658528
| label = ''[[:d:Q55658528|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 72, k-lit.1
| lat = 56.981975568547
| long = 23.836860675324
| p625 = {{Coord|56.981976|23.836861|display=inline}}
| image = Dzintaru%20prospekts%2072%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5455
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658535
| label = ''[[:d:Q55658535|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzintaru prospekts 74, k-lit.3
| lat = 56.982147
| long = 23.837551
| p625 = {{Coord|56.982147|23.837551|display=inline}}
| image = Dzintaru%20prospekts%2074%2C%20k-lit.3%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5457
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656529
| label = ''[[:d:Q55656529|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dzirnavu iela 37
| lat = 56.943945
| long = 23.6242541
| p625 = {{Coord|56.943945|23.624254|display=inline}}
| image = Dzirnavu%20iela%2037.jpg
| vaid = 5458
| year = ap 1890.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656802
| label = ''[[:d:Q55656802|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dārzu iela 10, k-lit.1
| lat = 56.962265253209
| long = 23.721681537481
| p625 = {{Coord|56.962265|23.721682|display=inline}}
| image = D%C4%81rzu%20iela%2010%2C%20k-lit.1.jpg
| vaid = 5424
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656807
| label = ''[[:d:Q55656807|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Dārzu iela 10, k-lit.2
| lat = 56.962239
| long = 23.721138
| p625 = {{Coord|56.962239|23.721138|display=inline}}
| image = D%C4%81rzu%20iela%2010%2C%20k-lit.2.jpg
| vaid = 5428
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658554
| label = ''[[:d:Q55658554|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Edinburgas prospekts 35, k-lit.1
| lat = 56.975660786158
| long = 23.826531061057
| p625 = {{Coord|56.975661|23.826531|display=inline}}
| vaid = 5460
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658562
| label = ''[[:d:Q55658562|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Edinburgas prospekts 47, k-lit.2
| lat = 56.976698
| long = 23.832168
| p625 = {{Coord|56.976698|23.832168|display=inline}}
| image = Edinburgas%20prospekts%2047%20k-1%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5555
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658569
| label = ''[[:d:Q55658569|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Edinburgas prospekts 65, k-lit.1
| lat = 56.978565173973
| long = 23.839146277036
| p625 = {{Coord|56.978565|23.839146|display=inline}}
| image = Edinburgas%20prospekts%2065%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5461
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656834
| label = ''[[:d:Q55656834|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Eiženijas iela 2
| lat = 56.9561889
| long = 23.686098
| p625 = {{Coord|56.956189|23.686098|display=inline}}
| vaid = 5462
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656840
| label = ''[[:d:Q55656840|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Eiženijas iela 7
| lat = 56.9551237
| long = 23.6868314
| p625 = {{Coord|56.955124|23.686831|display=inline}}
| image = Ei%C5%BEenijas%20iela%207%20J%C5%ABrmala%201.jpg
| vaid = 5463
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656847
| label = ''[[:d:Q55656847|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Eiženijas iela 8
| lat = 56.9554944
| long = 23.6862144
| p625 = {{Coord|56.955494|23.686214|display=inline}}
| image = Ei%C5%BEenijas%20iela%208%201.jpg
| vaid = 5464
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652858
| label = ''[[:d:Q55652858|Peldu iestāde]]''
| name = Peldu iestāde
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Emīla Dārziņa iela 15
| lat = 56.946335
| long = 23.499776
| p625 = {{Coord|56.946335|23.499776|display=inline}}
| image = %C4%B6emeru%20peldu%20iest%C4%81des%20drupas.JPG
| commonscat = Ķemeri bathhouse
| vaid = 5425
| year = 19. gs. b. 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658580
| label = ''[[:d:Q55658580|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 13, k-lit.1
| lat = 56.989592634489
| long = 23.872262244047
| p625 = {{Coord|56.989593|23.872262|display=inline}}
| image = Blinding%20white%20house%20%2828662521361%29.jpg
| vaid = 5380
| year = 20. gs. 20.g. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658593
| label = ''[[:d:Q55658593|Rakstnieka A.Birkerta dzīves vieta]]''
| name = Rakstnieka A.Birkerta dzīves vieta
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 15
| lat = 56.9895966
| long = 23.873397
| p625 = {{Coord|56.989597|23.873397|display=inline}}
| vaid = 33
| year = 1927.-1971.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658602
| label = ''[[:d:Q55658602|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 7, k-lit.1
| lat = 56.989013455436
| long = 23.869614293209
| p625 = {{Coord|56.989013|23.869614|display=inline}}
| vaid = 5378
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656849
| label = ''[[:d:Q55656849|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ernesta iela 3
| lat = 56.9558557
| long = 23.6930302
| p625 = {{Coord|56.955856|23.69303|display=inline}}
| image = Ernesta%20iela%203%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5465
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656854
| label = ''[[:d:Q55656854|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ezeru iela 20
| lat = 56.956904
| long = 23.7305237
| p625 = {{Coord|56.956904|23.730524|display=inline}}
| vaid = 5467
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656857
| label = ''[[:d:Q55656857|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ezeru iela 26
| lat = 56.9560773
| long = 23.7304475
| p625 = {{Coord|56.956077|23.730448|display=inline}}
| vaid = 5466
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658613
| label = ''[[:d:Q55658613|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Gončarova iela 8/10, k-lit.1
| lat = 56.971659800608
| long = 23.777609707246
| p625 = {{Coord|56.97166|23.77761|display=inline}}
| image = Gon%C4%8Darova%20iela%208%2010%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5468
| year = ap 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656861
| label = ''[[:d:Q55656861|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Grāvju iela 2
| lat = 56.9607117
| long = 23.7177027
| p625 = {{Coord|56.960712|23.717703|display=inline}}
| image = Gravju%202.jpg
| vaid = 5469
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656862
| label = ''[[:d:Q55656862|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Iecavas iela 3, k-lit.1
| lat = 56.965105
| long = 23.733547
| p625 = {{Coord|56.965105|23.733547|display=inline}}
| image = Iecavas%20iela%203%2C%20k-lit.1.jpg
| vaid = 5470
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658704
| label = ''[[:d:Q55658704|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jaunā iela 10
| lat = 56.9749823
| long = 23.8049469
| p625 = {{Coord|56.974982|23.804947|display=inline}}
| vaid = 5472
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658717
| label = ''[[:d:Q55658717|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jaunā iela 19
| lat = 56.9729367
| long = 23.8071272
| p625 = {{Coord|56.972937|23.807127|display=inline}}
| vaid = 5473
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658731
| label = ''[[:d:Q55658731|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jaunā iela 25, k-lit.2
| lat = 56.972382741546
| long = 23.807699647396
| p625 = {{Coord|56.972383|23.8077|display=inline}}
| vaid = 5474
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658743
| label = ''[[:d:Q55658743|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jaunā iela 39
| lat = 56.9700563
| long = 23.8087886
| p625 = {{Coord|56.970056|23.808789|display=inline}}
| vaid = 5475
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658756
| label = ''[[:d:Q55658756|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jaunā iela 6
| lat = 56.9754045
| long = 23.8049118
| p625 = {{Coord|56.975405|23.804912|display=inline}}
| vaid = 5471
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658768
| label = ''[[:d:Q55658768|Viesnīcas administrācijas ēka]]''
| name = Viesnīcas administrācijas ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 29
| locality = (Ātrā ielā 9)
| lat = 56.9726161
| long = 23.7970635
| p625 = {{Coord|56.972616|23.797064|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2888%29.jpg
| vaid = 5336
| year = 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658787
| label = ''[[:d:Q55658787|Viesnīcas ēka]]''
| name = Viesnīcas ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 29
| lat = 56.9726161
| long = 23.7970635
| p625 = {{Coord|56.972616|23.797064|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%20jomas%20st.%20-%20panoramio%20-%20Paul%20Berzinn.jpg
| vaid = 5477
| year = 1925.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658804
| label = ''[[:d:Q55658804|Tirgotava]]''
| name = Tirgotava
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 36, k-lit.1
| lat = 56.972057
| long = 23.798376
| p625 = {{Coord|56.972057|23.798376|display=inline}}
| vaid = 5478
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658811
| label = ''[[:d:Q55658811|Dzīvojamā ēka - veikals]]''
| name = Dzīvojamā ēka - veikals
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 39
| lat = 56.9729796
| long = 23.8003243
| p625 = {{Coord|56.97298|23.800324|display=inline}}
| vaid = 5479
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658816
| label = ''[[:d:Q55658816|Tirgotava]]''
| name = Tirgotava
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 40
| lat = 56.9724529
| long = 23.7984661
| p625 = {{Coord|56.972453|23.798466|display=inline}}
| vaid = 5480
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658820
| label = ''[[:d:Q55658820|Dzīvojamā ēka - veikals]]''
| name = Dzīvojamā ēka - veikals
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 41
| lat = 56.973053
| long = 23.8008024
| p625 = {{Coord|56.973053|23.800802|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Jomas%20iela%2041.JPG
| vaid = 5481
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658824
| label = ''[[:d:Q55658824|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 42, k-lit.3
| lat = 56.972217
| long = 23.799296
| p625 = {{Coord|56.972217|23.799296|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%20jomas%20st.%20-%20panoramio%20-%20Paul%20Berzinn%20%281%29.jpg
| vaid = 5482
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658826
| label = ''[[:d:Q55658826|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 43
| lat = 56.9734048
| long = 23.8014842
| p625 = {{Coord|56.973405|23.801484|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2828%29.jpg
| vaid = 5483
| year = 1863.?
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658829
| label = ''[[:d:Q55658829|Veikals]]''
| name = Veikals
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 44
| lat = 56.9725523
| long = 23.7995321
| p625 = {{Coord|56.972552|23.799532|display=inline}}
| vaid = 5484
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658833
| label = ''[[:d:Q55658833|Dzīvojamā ēka - veikals]]''
| name = Dzīvojamā ēka - veikals
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 46
| lat = 56.9727067
| long = 23.8001529
| p625 = {{Coord|56.972707|23.800153|display=inline}}
| image = Jurmala%20-%20Jomas%2046.jpg
| vaid = 5485
| year = 20. gs. 1.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658838
| label = ''[[:d:Q55658838|Dzīvojamā ēka - veikals]]''
| name = Dzīvojamā ēka - veikals
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 48
| lat = 56.9727829
| long = 23.8006786
| p625 = {{Coord|56.972783|23.800679|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2871%29.jpg
| vaid = 5486
| year = 20. gs. 1.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658840
| label = ''[[:d:Q55658840|Dzīvojamā un veikalu ēka]]''
| name = Dzīvojamā un veikalu ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 50
| lat = 56.9728376
| long = 23.8009519
| p625 = {{Coord|56.972838|23.800952|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2871%29.jpg
| vaid = 5487
| year = 20. gs. 1.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658844
| label = ''[[:d:Q55658844|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 55
| lat = 56.9739042
| long = 23.8048538
| p625 = {{Coord|56.973904|23.804854|display=inline}}
| image = Johmenstra%C3%9Fe%2055%20in%20Riga-Strand.jpg
| vaid = 5488
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658851
| label = ''[[:d:Q55658851|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 56
| lat = 56.9729935
| long = 23.8027695
| p625 = {{Coord|56.972994|23.80277|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%20-%20Pilso%C5%86u%20iela%20-%20Jomas%2056.jpg
| vaid = 5489
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658856
| label = ''[[:d:Q55658856|Dzīvojamā ēka - veikals]]''
| name = Dzīvojamā ēka - veikals
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 78, k-lit.1-2
| lat = 56.974206391754
| long = 23.808774002423
| p625 = {{Coord|56.974206|23.808774|display=inline}}
| image = Johmenstra%C3%9Fe%20in%20Riga-Strand%20b.jpg
| vaid = 5490
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658857
| label = ''[[:d:Q55658857|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 82
| lat = 56.9742255
| long = 23.8093759
| p625 = {{Coord|56.974226|23.809376|display=inline}}
| vaid = 5491
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658859
| label = ''[[:d:Q55658859|Dzīvojamā ēka - tirgotava]]''
| name = Dzīvojamā ēka - tirgotava
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 92, k-lit.1
| lat = 56.974976291353
| long = 23.812991762297
| p625 = {{Coord|56.974976|23.812992|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Jomas%20iela%2092-2.JPG
| vaid = 5492
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658861
| label = ''[[:d:Q55658861|Dzīvojamā ēka - tirgotava]]''
| name = Dzīvojamā ēka - tirgotava
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jomas iela 92, k-lit.2
| lat = 56.974883
| long = 23.812397
| p625 = {{Coord|56.974883|23.812397|display=inline}}
| image = Majori%20Jomas%2025.05.2017%2001%20%2834789308171%29.jpg
| vaid = 5493
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658627
| label = ''[[:d:Q55658627|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jāņa Pliekšāna iela 1
| lat = 56.9764235
| long = 23.8074563
| p625 = {{Coord|56.976424|23.807456|display=inline}}
| vaid = 5642
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658639
| label = ''[[:d:Q55658639|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jāņa Pliekšāna iela 31
| lat = 56.9724855
| long = 23.8103005
| p625 = {{Coord|56.972485|23.810301|display=inline}}
| vaid = 5643
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658657
| label = ''[[:d:Q55658657|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jāņa Pliekšāna iela 41, k-lit.4
| lat = 56.970516246223
| long = 23.812003460358
| p625 = {{Coord|56.970516|23.812003|display=inline}}
| vaid = 5644
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658674
| label = ''[[:d:Q55658674|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jāņa Pliekšāna iela 41, k-lit.5
| lat = 56.970447069948
| long = 23.811687554852
| p625 = {{Coord|56.970447|23.811688|display=inline}}
| vaid = 5645
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658687
| label = ''[[:d:Q55658687|Raiņa un Aspazijas vasarnīca]]''
| name = Raiņa un Aspazijas vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jāņa Pliekšāna iela 7
| lat = 56.9757864
| long = 23.8079203
| p625 = {{Coord|56.975786|23.80792|display=inline}}
| image = Rainis-Museum%20in%20Majorenhof.jpg
| commonscat = Rainis and Aspazija summer house
| vaid = 37
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656868
| label = ''[[:d:Q55656868|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jēkaba iela 3, k-lit.1
| lat = 56.965000866872
| long = 23.718966374361
| p625 = {{Coord|56.965001|23.718966|display=inline}}
| vaid = 5476
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658864
| label = ''[[:d:Q55658864|Balkona un terases margas]]''
| name = Balkona un terases margas
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 13/15
| lat = 56.975096000923
| long = 23.794607000388
| p625 = {{Coord|56.975096|23.794607|display=inline}}
| vaid = 3475
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658867
| label = ''[[:d:Q55658867|Sēta]]''
| name = Sēta
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 13/15
| lat = 56.974440068814
| long = 23.794846516101
| p625 = {{Coord|56.97444|23.794847|display=inline}}
| vaid = 3476
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658869
| label = ''[[:d:Q55658869|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 13/15
| lat = 56.975136208626
| long = 23.794651663264
| p625 = {{Coord|56.975136|23.794652|display=inline}}
| vaid = 5499
| year = 20. gs.30.g. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658873
| label = ''[[:d:Q55658873|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 14
| lat = 56.9742935
| long = 23.7955081
| p625 = {{Coord|56.974294|23.795508|display=inline}}
| image = J%C5%ABras%20iela%2014.jpg
| vaid = 5500
| year = 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658876
| label = ''[[:d:Q55658876|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 2
| lat = 56.9735512
| long = 23.7920742
| p625 = {{Coord|56.973551|23.792074|display=inline}}
| image = Villa%20baln%C3%A9aire%20%28Jurmala%2C%20Lettonie%29%20%287589583114%29.jpg
| vaid = 5494
| year = ap 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658878
| label = ''[[:d:Q55658878|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 28, k-lit.1
| lat = 56.975117901596
| long = 23.799848700449
| p625 = {{Coord|56.975118|23.799849|display=inline}}
| vaid = 5502
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658882
| label = ''[[:d:Q55658882|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 29
| lat = 56.9754039
| long = 23.7988744
| p625 = {{Coord|56.975404|23.798874|display=inline}}
| image = Villa%20baln%C3%A9aire%20%28Jurmala%2C%20Lettonie%29%20%287589385270%29.jpg
| vaid = 5503
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658899
| label = ''[[:d:Q55658899|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 3
| lat = 56.9742338
| long = 23.791988
| p625 = {{Coord|56.974234|23.791988|display=inline}}
| image = Jurmala%20Majori%2002.II.2017%20%2833075568200%29.jpg
| vaid = 5495
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658885
| label = ''[[:d:Q55658885|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 30
| lat = 56.9751868
| long = 23.8003524
| p625 = {{Coord|56.975187|23.800352|display=inline}}
| image = J%C5%ABras%20iela%2030.jpg
| vaid = 5504
| year = 20. gs. s
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658889
| label = ''[[:d:Q55658889|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 31
| lat = 56.9754765
| long = 23.7993675
| p625 = {{Coord|56.975476|23.799367|display=inline}}
| image = Vasarnica%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 5505
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658893
| label = ''[[:d:Q55658893|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 33, k-lit.1
| lat = 56.975803194565
| long = 23.800116057958
| p625 = {{Coord|56.975803|23.800116|display=inline}}
| vaid = 5506
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658897
| label = ''[[:d:Q55658897|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 34
| lat = 56.9755628
| long = 23.8027395
| p625 = {{Coord|56.975563|23.80274|display=inline}}
| vaid = 5507
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658902
| label = ''[[:d:Q55658902|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 38
| lat = 56.9757814
| long = 23.8037851
| p625 = {{Coord|56.975781|23.803785|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20J%C5%ABras%20iela%2038%20fas%C4%81de.jpg
| vaid = 5508
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658904
| label = ''[[:d:Q55658904|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 39, k-1
| lat = 56.97581055878
| long = 23.801375038441
| p625 = {{Coord|56.975811|23.801375|display=inline}}
| vaid = 5509
| year = 1900.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658908
| label = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]''
| name = Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 47
| lat = 56.9765364
| long = 23.8048729
| p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}}
| vaid = 5511
| year = 20. gs. s
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658915
| label = ''[[:d:Q55658915|Lapene]]''
| name = Lapene
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 47
| lat = 56.9765364
| long = 23.8048729
| p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}}
| image = Lapene%20%28J%C5%ABras%20iela%2047%29.jpg
| vaid = 5512
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658918
| label = ''[[:d:Q55658918|Paviljons]]''
| name = Paviljons
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 47
| lat = 56.9765364
| long = 23.8048729
| p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}}
| vaid = 5513
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658919
| label = ''[[:d:Q55658919|Stallis ar ratnīcu]]''
| name = Stallis ar ratnīcu
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 47
| lat = 56.9765364
| long = 23.8048729
| p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}}
| vaid = 5514
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658924
| label = ''[[:d:Q55658924|Vasarnīca]]''
| name = Vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 47
| lat = 56.9765364
| long = 23.8048729
| p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}}
| vaid = 5515
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658927
| label = ''[[:d:Q55658927|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 56, k-lit.2
| lat = 56.976609
| long = 23.80937
| p625 = {{Coord|56.976609|23.80937|display=inline}}
| image = Jurmala%20Holzhaus.JPG
| commonscat = Good Stay Eiropa Hotel
| vaid = 5516
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658929
| label = ''[[:d:Q55658929|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 57, k-lit.1
| lat = 56.977037
| long = 23.809135
| p625 = {{Coord|56.977037|23.809135|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20J%C5%ABras%20iela%2057-2.JPG
| commonscat = Jūras iela, 57 (Jūrmala)
| vaid = 5517
| year = 20. gs. s
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658937
| label = ''[[:d:Q55658937|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 6
| lat = 56.9738134
| long = 23.7930926
| p625 = {{Coord|56.973813|23.793093|display=inline}}
| image = Villa%20baln%C3%A9aire%20%28Jurmala%2C%20Lettonie%29%20%287589386624%29.jpg
| vaid = 5497
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658934
| label = ''[[:d:Q55658934|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 61, k-lit.1
| lat = 56.977587
| long = 23.810872
| p625 = {{Coord|56.977587|23.810872|display=inline}}
| image = J%C5%ABras%20iela%2061%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5518
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658939
| label = ''[[:d:Q55658939|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Jūras iela 8
| lat = 56.9739851
| long = 23.7937003
| p625 = {{Coord|56.973985|23.7937|display=inline}}
| image = Villa%20baln%C3%A9aire%20%28Jurmala%2C%20Lettonie%29%20%287589580012%29.jpg
| vaid = 5498
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656872
| label = ''[[:d:Q55656872|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kadiķu iela 14
| lat = 56.9567505
| long = 23.7101362
| p625 = {{Coord|56.95675|23.710136|display=inline}}
| image = Kadi%C4%B7u%2014.jpg
| vaid = 5519
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658941
| label = ''[[:d:Q55658941|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kalmju iela 3
| lat = 56.9716978
| long = 23.7829829
| p625 = {{Coord|56.971698|23.782983|display=inline}}
| vaid = 5589
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652864
| label = ''[[:d:Q55652864|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Karogu iela 10
| lat = 56.9486039
| long = 23.4867278
| p625 = {{Coord|56.948604|23.486728|display=inline}}
| image = Karogu%20iela%2010%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5544
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652872
| label = ''[[:d:Q55652872|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Karogu iela 3
| lat = 56.9469474
| long = 23.4880655
| p625 = {{Coord|56.946947|23.488066|display=inline}}
| image = Karogu%20iela%203%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5542
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q4361539
| label = ''[[:d:Q4361539|Sv.Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo baznīca]]''
| name = Sv.Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo baznīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| extlink = http://zavet.lv/
| address = Katedrāles iela 1
| locality = Ķemeru parkā
| lat = 56.947506218049
| long = 23.495216542065
| p625 = {{Coord|56.947506|23.495217|display=inline}}
| image = %C4%B6emeru%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2010.jpg
| commonscat = Saints Peter and Paul Orthodox church in Ķemeri
| vaid = 5546
| year = 1893.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658950
| label = ''[[:d:Q55658950|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Konkordijas iela 19
| lat = 56.9736216
| long = 23.8080466
| p625 = {{Coord|56.973622|23.808047|display=inline}}
| vaid = 5552
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658956
| label = ''[[:d:Q55658956|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Konkordijas iela 5
| lat = 56.975928
| long = 23.8065213
| p625 = {{Coord|56.975928|23.806521|display=inline}}
| image = Konkordijas%20iela%205.jpg
| vaid = 5550
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658959
| label = ''[[:d:Q55658959|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Konkordijas iela 58
| lat = 56.967505
| long = 23.8110618
| p625 = {{Coord|56.967505|23.811062|display=inline}}
| image = Konkordijas%2058.jpg
| vaid = 5553
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658961
| label = ''[[:d:Q55658961|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Konkordijas iela 6
| lat = 56.9754206
| long = 23.8059119
| p625 = {{Coord|56.975421|23.805912|display=inline}}
| vaid = 5551
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658964
| label = ''[[:d:Q55658964|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Konkordijas iela 66
| locality = Majoru muižā
| lat = 56.9664493
| long = 23.8117019
| p625 = {{Coord|56.966449|23.811702|display=inline}}
| vaid = 3480
| year = 20.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55658966|Majoru muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658966
| label = ''[[:d:Q55658966|Majoru muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Majoru muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Konkordijas iela 66
| lat = 56.9664493
| long = 23.8117019
| p625 = {{Coord|56.966449|23.811702|display=inline}}
| image = Majoru%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 5554
| year = ap 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658971
| label = ''[[:d:Q55658971|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Krišjāņa Barona iela 13
| lat = 56.9799043
| long = 23.8425319
| p625 = {{Coord|56.979904|23.842532|display=inline}}
| image = Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%2013%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5372
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658974
| label = ''[[:d:Q55658974|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Krišjāņa Barona iela 4
| lat = 56.9814352
| long = 23.8383628
| p625 = {{Coord|56.981435|23.838363|display=inline}}
| image = Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%204%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5370
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q16353472
| label = [[Bulduru luterāņu baznīca]]
| name = Bulduru luterāņu baznīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| extlink = http://bulduru.lelb.lv
| address = Krišjāņa Barona iela 6
| lat = 56.98088512
| long = 23.83874416
| p625 = {{Coord|56.980885|23.838744|display=inline}}
| image = %D0%9B%D1%8E%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D0%BA%D0%B8%D1%80%D1%85%D0%B0%20%28%D0%91%D1%83%D0%BB%D0%B4%D1%83%D1%80%D1%83%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Bulduri
| vaid = 5371
| wikipediauri = Bulduru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656979
| label = ''[[:d:Q55656979|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kronvalda iela 8
| lat = 56.9610127
| long = 23.7362496
| p625 = {{Coord|56.961013|23.73625|display=inline}}
| image = Pumpuru%20vidusskola%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5556
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658977
| label = ''[[:d:Q55658977|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kuģu iela 9, k-lit.4
| lat = 56.993991
| long = 23.913124
| p625 = {{Coord|56.993991|23.913124|display=inline}}
| vaid = 8323
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656875
| label = ''[[:d:Q55656875|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 102
| lat = 56.9612582
| long = 23.6797776
| p625 = {{Coord|56.961258|23.679778|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%20102%20J%C5%ABrmal%C4%81.jpg
| vaid = 5532
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656877
| label = ''[[:d:Q55656877|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 110
| lat = 56.9610226
| long = 23.675504
| p625 = {{Coord|56.961023|23.675504|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%20110.jpg
| vaid = 5533
| year = 19. gs.80.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656879
| label = ''[[:d:Q55656879|Lapene]]''
| name = Lapene
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 119
| lat = 56.9620427
| long = 23.6809548
| p625 = {{Coord|56.962043|23.680955|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%20119%20Lapene%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5535
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656883
| label = ''[[:d:Q55656883|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 127
| lat = 56.961785
| long = 23.6785068
| p625 = {{Coord|56.961785|23.678507|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%20127.jpg
| vaid = 5536
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656887
| label = ''[[:d:Q55656887|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 137/139, k-lit.1
| lat = 56.961419817166
| long = 23.675114744328
| p625 = {{Coord|56.96142|23.675115|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%20137.jpg
| vaid = 5538
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656892
| label = ''[[:d:Q55656892|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 137/139, k-lit.2
| lat = 56.961408607818
| long = 23.674092787041
| p625 = {{Coord|56.961409|23.674093|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%20139.jpg
| vaid = 5537
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656895
| label = ''[[:d:Q55656895|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 143
| lat = 56.9606641
| long = 23.6723992
| p625 = {{Coord|56.960664|23.672399|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%20143%20skats%202.jpg
| vaid = 5539
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656896
| label = ''[[:d:Q55656896|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 145, k-lit.1
| lat = 56.960540106901
| long = 23.671083278204
| p625 = {{Coord|56.96054|23.671083|display=inline}}
| image = 145%20K%C4%81pu%20iela%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5540
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656900
| label = ''[[:d:Q55656900|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 153/155, k-lit.1
| lat = 56.961290564655
| long = 23.668348253894
| p625 = {{Coord|56.961291|23.668348|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%20153%20un%20V%C4%93ju%20iela%202.jpg
| vaid = 5541
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656903
| label = ''[[:d:Q55656903|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 20
| lat = 56.9632611
| long = 23.7168611
| p625 = {{Coord|56.963261|23.716861|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%2020%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5523
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656907
| label = ''[[:d:Q55656907|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 27
| lat = 56.9636634
| long = 23.7159865
| p625 = {{Coord|56.963663|23.715986|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%2027%20Lit.%201.jpg
| vaid = 5524
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656912
| label = ''[[:d:Q55656912|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 37, k-lit.1
| lat = 56.963349105726
| long = 23.71297236991
| p625 = {{Coord|56.963349|23.712972|display=inline}}
| image = Jurmala.%20Kapu%20street%2037.jpg
| vaid = 5525
| year = ap 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656914
| label = ''[[:d:Q55656914|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 39a
| lat = 56.9635206
| long = 23.7124682
| p625 = {{Coord|56.963521|23.712468|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%2039A%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 8688
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656921
| label = ''[[:d:Q55656921|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 62
| lat = 56.9617063
| long = 23.6973859
| p625 = {{Coord|56.961706|23.697386|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%2062%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5526
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656930
| label = ''[[:d:Q55656930|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 65
| lat = 56.9631565
| long = 23.7027189
| p625 = {{Coord|56.963156|23.702719|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%2065%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5527
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656941
| label = ''[[:d:Q55656941|Komponista, profesora A.Kalniņa dzīves vieta]]''
| name = Komponista, profesora A.Kalniņa dzīves vieta
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 71
| lat = 56.9627221
| long = 23.7013903
| p625 = {{Coord|56.962722|23.70139|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%2071%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 34
| year = 1879.-1951.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656951
| label = ''[[:d:Q55656951|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 83
| lat = 56.9622806
| long = 23.6971182
| p625 = {{Coord|56.962281|23.697118|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20iela%2083%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5530
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656963
| label = ''[[:d:Q55656963|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kāpu iela 85
| locality = Asaru kapos
| lat = 56.9624035
| long = 23.6959661
| p625 = {{Coord|56.962404|23.695966|display=inline}}
| image = Asaru%20%28J%C5%ABrmala%29%20kapi%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5531
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656552
| label = ''[[:d:Q55656552|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kārsas iela 9
| lat = 56.9435455
| long = 23.6161041
| p625 = {{Coord|56.943545|23.616104|display=inline}}
| image = K%C4%81rsas%20iela%209.jpg
| vaid = 5545
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658943
| label = ''[[:d:Q55658943|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Kļavu iela 5
| lat = 56.9698852
| long = 23.7662215
| p625 = {{Coord|56.969885|23.766222|display=inline}}
| image = K%C4%BCavu%20iela%205%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5549
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658981
| label = ''[[:d:Q55658981|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Liedaga iela 18, k-lit.1
| lat = 56.970014
| long = 23.770603
| p625 = {{Coord|56.970014|23.770603|display=inline}}
| image = Liedaga%20iela%2018%20Lit.%201%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5558
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658983
| label = ''[[:d:Q55658983|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Liedaga iela 18, k-lit.2
| lat = 56.969869
| long = 23.77098
| p625 = {{Coord|56.969869|23.77098|display=inline}}
| image = Liedaga%20iela%2018%20Lit.%202%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5559
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658988
| label = ''[[:d:Q55658988|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Liedaga iela 20, k-lit.1
| lat = 56.969772092453
| long = 23.770280298786
| p625 = {{Coord|56.969772|23.77028|display=inline}}
| image = Liedaga%20iela%2020%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5560
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658993
| label = ''[[:d:Q55658993|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Liedaga iela 7, k-lit.2
| lat = 56.97039456733
| long = 23.770013279422
| p625 = {{Coord|56.970395|23.770013|display=inline}}
| image = Liedaga%20iela%207%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5557
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660974
| label = ''[[:d:Q55660974|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lielais prospekts 15
| lat = 56.97492
| long = 23.89607
| p625 = {{Coord|56.97492|23.89607|display=inline}}
| image = Lielais%20prospekts%2015%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5565
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661003
| label = ''[[:d:Q55661003|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lielais prospekts 16
| lat = 56.97417
| long = 23.89579
| p625 = {{Coord|56.97417|23.89579|display=inline}}
| image = Lielais%20prospekts%2016%20Villa%20Bella.jpg
| vaid = 5566
| year = ap 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661056
| label = ''[[:d:Q55661056|Dzīvojamās ēkas apbūve]]''
| name = Dzīvojamās ēkas apbūve
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lielais prospekts 2
| lat = 56.97226
| long = 23.88944
| p625 = {{Coord|56.97226|23.88944|display=inline}}
| image = Lielais%20prospekts%202%2C%20k-lit.1%20first.jpg
| vaid = 5561
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661080
| label = ''[[:d:Q55661080|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lielais prospekts 2, k-lit.1
| lat = 56.97216
| long = 23.88915
| p625 = {{Coord|56.97216|23.88915|display=inline}}
| image = Lielais%20prospekts%202%2C%20k-lit.1%20second.jpg
| vaid = 5563
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661103
| label = ''[[:d:Q55661103|Dārza mājas (2)]]''
| name = Dārza mājas (2)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lielais prospekts 2, k-lit.2,4
| lat = 56.97202
| long = 23.88934
| p625 = {{Coord|56.97202|23.88934|display=inline}}
| vaid = 5562
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661131
| label = ''[[:d:Q55661131|Lapene]]''
| name = Lapene
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lielais prospekts 2, k-lit.5
| lat = 56.97185
| long = 23.8894
| p625 = {{Coord|56.97185|23.8894|display=inline}}
| image = Lielais%20prospekts%202%2C%20k-lit.5%20Lapene.jpg
| vaid = 5564
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661029
| label = ''[[:d:Q55661029|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lielais prospekts 24
| lat = 56.97512
| long = 23.89998
| p625 = {{Coord|56.97512|23.89998|display=inline}}
| image = Lielais%20prospekts%2024%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5567
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656989
| label = ''[[:d:Q55656989|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lielupes iela
| locality = Jaundubultu kapos
| lat = 56.9583929
| long = 23.7615856
| p625 = {{Coord|56.958393|23.761586|display=inline}}
| image = Jaundubultu%20kapu%20kapli%C4%8Da%2001.jpg
| commonscat = Jaundubulti Cemetery Chapel
| vaid = 5568
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55658997
| label = ''[[:d:Q55658997|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lienes iela 29a
| lat = 56.9720643
| long = 23.8066423
| p625 = {{Coord|56.972064|23.806642|display=inline}}
| vaid = 5572
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659001
| label = ''[[:d:Q55659001|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lienes iela 31
| lat = 56.9719586
| long = 23.8074136
| p625 = {{Coord|56.971959|23.807414|display=inline}}
| image = Lienes%20iela%2031%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5573
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659004
| label = ''[[:d:Q55659004|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lienes iela 33, k-lit.2
| lat = 56.972158163946
| long = 23.808084126669
| p625 = {{Coord|56.972158|23.808084|display=inline}}
| vaid = 5574
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659005
| label = ''[[:d:Q55659005|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lienes iela 38
| lat = 56.9723085
| long = 23.8129881
| p625 = {{Coord|56.972308|23.812988|display=inline}}
| image = Valensija%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5575
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659008
| label = ''[[:d:Q55659008|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lienes iela 6
| lat = 56.9708932
| long = 23.802921
| p625 = {{Coord|56.970893|23.802921|display=inline}}
| vaid = 5569
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659013
| label = ''[[:d:Q55659013|Dzīvojamā ēka - pasts]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pasts
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Lienes iela 7
| lat = 56.9716304
| long = 23.7985987
| p625 = {{Coord|56.97163|23.798599|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%20-%20panoramio%20%282%29.jpg
| commonscat = Lienes iela 7 (Jūrmala)
| vaid = 5570
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659019
| label = ''[[:d:Q55659019|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ludzas iela 1
| lat = 56.9782131
| long = 23.8338195
| p625 = {{Coord|56.978213|23.83382|display=inline}}
| image = Ludzas%20iela%201%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5578
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657002
| label = ''[[:d:Q55657002|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Līgatnes iela 2, k-lit.1
| lat = 56.966412805747
| long = 23.747190313809
| p625 = {{Coord|56.966413|23.74719|display=inline}}
| image = L%C4%ABgatnes%20iela%202%20J%C5%ABrmala%202022.jpg
| vaid = 5576
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657013
| label = ''[[:d:Q55657013|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Līgatnes iela 6a
| lat = 56.9658503
| long = 23.747103
| p625 = {{Coord|56.96585|23.747103|display=inline}}
| image = L%C4%ABgatnes%20iela%206A%20J%C5%ABrmala%202022.jpg
| vaid = 5577
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657026
| label = ''[[:d:Q55657026|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Marijas iela 5
| lat = 56.9583191
| long = 23.697249
| p625 = {{Coord|56.958319|23.697249|display=inline}}
| image = Marijas%20iela%205%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5579
| year = ap 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657038
| label = ''[[:d:Q55657038|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mellužu prospekts 1, k-lit.2
| lat = 56.963741879358
| long = 23.729256217381
| p625 = {{Coord|56.963742|23.729256|display=inline}}
| image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%201%20J%C5%ABrmala%202022.jpg
| vaid = 5598
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657050
| label = ''[[:d:Q55657050|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mellužu prospekts 28
| lat = 56.9613275
| long = 23.7198851
| p625 = {{Coord|56.961328|23.719885|display=inline}}
| image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%2028%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5600
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657060
| label = ''[[:d:Q55657060|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mellužu prospekts 3, k-lit.2
| lat = 56.96365632702
| long = 23.729006804895
| p625 = {{Coord|56.963656|23.729007|display=inline}}
| image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%203%20Lit.2%20J%C5%ABrmala%202022.jpg
| vaid = 5599
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657056
| label = ''[[:d:Q55657056|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mellužu prospekts 37, k-lit.1
| lat = 56.961745367482
| long = 23.718473544016
| p625 = {{Coord|56.961745|23.718474|display=inline}}
| image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%2037%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5601
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657066
| label = ''[[:d:Q55657066|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mellužu prospekts 57
| lat = 56.9614295
| long = 23.7094749
| p625 = {{Coord|56.96143|23.709475|display=inline}}
| image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%2057.jpg
| vaid = 5602
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657072
| label = ''[[:d:Q55657072|Brīvdabas estrāde]]''
| name = Brīvdabas estrāde
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mellužu prospekts 8/10
| lat = 56.962450970095
| long = 23.727413894933
| p625 = {{Coord|56.962451|23.727414|display=inline}}
| image = Mellu%C5%BEu%20estr%C4%81de%202021.jpg
| vaid = 5596
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657081
| label = ''[[:d:Q55657081|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mellužu prospekts 82
| lat = 56.9595105
| long = 23.699525
| p625 = {{Coord|56.959511|23.699525|display=inline}}
| image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%2082.jpg
| vaid = 5604
| year = 1915.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659024
| label = ''[[:d:Q55659024|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 103, k-lit.4
| lat = 56.988982439163
| long = 23.880882390148
| p625 = {{Coord|56.988982|23.880882|display=inline}}
| vaid = 5616
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659025
| label = ''[[:d:Q55659025|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 131
| lat = 56.9914829
| long = 23.892317
| p625 = {{Coord|56.991483|23.892317|display=inline}}
| vaid = 5617
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659027
| label = ''[[:d:Q55659027|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 131
| lat = 56.9914829
| long = 23.892317
| p625 = {{Coord|56.991483|23.892317|display=inline}}
| vaid = 8397
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55659025|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659034
| label = ''[[:d:Q55659034|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 131
| lat = 56.9914829
| long = 23.892317
| p625 = {{Coord|56.991483|23.892317|display=inline}}
| vaid = 8398
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55659025|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659039
| label = ''[[:d:Q55659039|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 14, k-lit,1
| lat = 56.981109154548
| long = 23.846127215953
| p625 = {{Coord|56.981109|23.846127|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2014%2C%20k-lit%2C1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5606
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659054
| label = ''[[:d:Q55659054|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 18, k-lit.1
| lat = 56.981514
| long = 23.847958
| p625 = {{Coord|56.981514|23.847958|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2018%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5607
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659060
| label = ''[[:d:Q55659060|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 18, k-lit.2
| lat = 56.98128023816
| long = 23.848499286002
| p625 = {{Coord|56.98128|23.848499|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2018%2C%20k-lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5609
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659070
| label = ''[[:d:Q55659070|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 18, k-lit.4
| lat = 56.981513031818
| long = 23.847953807822
| p625 = {{Coord|56.981513|23.847954|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2018%2C%20k-lit.4%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5608
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659090
| label = ''[[:d:Q55659090|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 28
| lat = 56.9826668
| long = 23.8537253
| p625 = {{Coord|56.982667|23.853725|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2028%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5610
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659121
| label = ''[[:d:Q55659121|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 5
| lat = 56.9810633
| long = 23.8425764
| p625 = {{Coord|56.981063|23.842576|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%205%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5605
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659103
| label = ''[[:d:Q55659103|Ārsta, profesora P.Stradiņa dzīves vieta]]''
| name = Ārsta, profesora P.Stradiņa dzīves vieta
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 50
| lat = 56.9874693
| long = 23.8758753
| p625 = {{Coord|56.987469|23.875875|display=inline}}
| image = %C5%A0aj%C4%81%20nam%C4%81%20dz%C4%ABvoja%20Pauls%20Stradi%C5%86%C5%A1%2C%20J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 36
| year = 1939.-1958.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659136
| label = ''[[:d:Q55659136|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 58
| lat = 56.9878773
| long = 23.8789486
| p625 = {{Coord|56.987877|23.878949|display=inline}}
| vaid = 5611
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659146
| label = ''[[:d:Q55659146|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 59, k-lit.2
| lat = 56.985238631991
| long = 23.863437776468
| p625 = {{Coord|56.985239|23.863438|display=inline}}
| vaid = 5612
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659151
| label = ''[[:d:Q55659151|Lapene]]''
| name = Lapene
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 61
| lat = 56.9852118
| long = 23.8639997
| p625 = {{Coord|56.985212|23.864|display=inline}}
| vaid = 5734
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659160
| label = ''[[:d:Q55659160|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 75
| lat = 56.9864116
| long = 23.8686852
| p625 = {{Coord|56.986412|23.868685|display=inline}}
| vaid = 5613
| year = ap 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659173
| label = ''[[:d:Q55659173|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 77, k-lit.1
| lat = 56.986669677024
| long = 23.870116415365
| p625 = {{Coord|56.98667|23.870116|display=inline}}
| vaid = 5614
| year = ap 1925.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659183
| label = ''[[:d:Q55659183|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Meža prospekts 77, k-lit.2
| lat = 56.986847
| long = 23.87033
| p625 = {{Coord|56.986847|23.87033|display=inline}}
| vaid = 5615
| year = ap 1925.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657088
| label = ''[[:d:Q55657088|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mežsargu iela 12a, k-lit.1
| lat = 56.960130353648
| long = 23.71118712952
| p625 = {{Coord|56.96013|23.711187|display=inline}}
| image = Me%C5%BEsargu%20iela%2012%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5618
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657093
| label = ''[[:d:Q55657093|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mirdzas iela 3
| lat = 56.9560617
| long = 23.6888983
| p625 = {{Coord|56.956062|23.688898|display=inline}}
| vaid = 5619
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657097
| label = ''[[:d:Q55657097|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mirdzas iela 5/7
| lat = 56.95538424785
| long = 23.689157151017
| p625 = {{Coord|56.955384|23.689157|display=inline}}
| vaid = 5620
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659200
| label = ''[[:d:Q55659200|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Muižas iela 14, k-lit.1
| lat = 56.978295431416
| long = 23.855027385688
| p625 = {{Coord|56.978295|23.855027|display=inline}}
| image = Mui%C5%BEas%20iela%2014%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5621
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659218
| label = ''[[:d:Q55659218|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Muižas iela 14, k-lit.2
| lat = 56.978183291197
| long = 23.854531093067
| p625 = {{Coord|56.978183|23.854531|display=inline}}
| vaid = 5655
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659232
| label = ''[[:d:Q55659232|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Muižas iela 15
| lat = 56.9781421
| long = 23.8562602
| p625 = {{Coord|56.978142|23.85626|display=inline}}
| image = Mui%C5%BEas%20iela%2015%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5622
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661155
| label = ''[[:d:Q55661155|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mārupes iela 11
| lat = 56.97203
| long = 23.89281
| p625 = {{Coord|56.97203|23.89281|display=inline}}
| image = M%C4%81rupes%20iela%2011%20first.jpg
| vaid = 5581
| year = 1916.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661176
| label = ''[[:d:Q55661176|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Mārupes iela 3
| lat = 56.97447
| long = 23.891
| p625 = {{Coord|56.97447|23.891|display=inline}}
| image = M%C4%81rupes%20iela%203%20in%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5580
| year = ap 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661196
| label = ''[[:d:Q55661196|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Olaines iela 5
| lat = 56.97489
| long = 23.89279
| p625 = {{Coord|56.97489|23.89279|display=inline}}
| image = Olaines%20iela%205%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5625
| year = 20. gs. 1.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657101
| label = ''[[:d:Q55657101|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Olgas iela 17
| lat = 56.9550632
| long = 23.6847467
| p625 = {{Coord|56.955063|23.684747|display=inline}}
| image = Olgas%20iela%2017%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5627
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657110
| label = ''[[:d:Q55657110|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Olgas iela 20, k-lit.1
| lat = 56.955315972602
| long = 23.683838898176
| p625 = {{Coord|56.955316|23.683839|display=inline}}
| image = Olgas%20iela%2020%201.jpg
| vaid = 5628
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657117
| label = ''[[:d:Q55657117|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Olgas iela 7
| lat = 56.9578916
| long = 23.6842157
| p625 = {{Coord|56.957892|23.684216|display=inline}}
| image = Olgas%20iela%207%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5626
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659245
| label = ''[[:d:Q55659245|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Omnibusa iela 11, k-lit.1
| lat = 56.974526153502
| long = 23.79833982185
| p625 = {{Coord|56.974526|23.79834|display=inline}}
| vaid = 5629
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659259
| label = ''[[:d:Q55659259|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Omnibusa iela 12
| lat = 56.9731561
| long = 23.7976857
| p625 = {{Coord|56.973156|23.797686|display=inline}}
| vaid = 5630
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659274
| label = ''[[:d:Q55659274|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Omnibusa iela 8
| lat = 56.9739463
| long = 23.7974511
| p625 = {{Coord|56.973946|23.797451|display=inline}}
| vaid = 8399
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659292
| label = ''[[:d:Q55659292|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Oskara Kalpaka prospekts 24
| lat = 56.98405
| long = 23.878632
| p625 = {{Coord|56.98405|23.878632|display=inline}}
| vaid = 5520
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659320
| label = ''[[:d:Q55659320|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Oskara Kalpaka prospekts 30
| lat = 56.9828156
| long = 23.8796615
| p625 = {{Coord|56.982816|23.879662|display=inline}}
| image = Kalpaka%20iela%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 5522
| year = ap 1920.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657162
| label = ''[[:d:Q55657162|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Otīlijas iela 3, k-lit.1
| lat = 56.964857864559
| long = 23.727498049389
| p625 = {{Coord|56.964858|23.727498|display=inline}}
| image = Ot%C4%ABlijas%20iela%203%2C%20k-lit.1.jpg
| vaid = 5631
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657130
| label = ''[[:d:Q55657130|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Oļģerta iela 15
| lat = 56.9574723
| long = 23.6765439
| p625 = {{Coord|56.957472|23.676544|display=inline}}
| image = O%C4%BCgerta%20iela%2015.jpg
| vaid = 5624
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657147
| label = ''[[:d:Q55657147|Dzīvojamā un saimniecības ēkas]]''
| name = Dzīvojamā un saimniecības ēkas
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Oļģerta iela 4
| lat = 56.9604457
| long = 23.6747362
| p625 = {{Coord|56.960446|23.674736|display=inline}}
| image = O%C4%BC%C4%A3erta%20iela%204.jpg
| vaid = 5623
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659349
| label = ''[[:d:Q55659349|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Piestātnes iela 19
| lat = 56.9762469
| long = 23.8280375
| p625 = {{Coord|56.976247|23.828038|display=inline}}
| vaid = 5634
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659361
| label = ''[[:d:Q55659361|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Piestātnes iela 19a
| lat = 56.9765163
| long = 23.8279047
| p625 = {{Coord|56.976516|23.827905|display=inline}}
| vaid = 5635
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659377
| label = ''[[:d:Q55659377|Lapene]]''
| name = Lapene
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Piestātnes iela 6
| lat = 56.978447895524
| long = 23.825649155953
| p625 = {{Coord|56.978448|23.825649|display=inline}}
| image = Piest%C4%81tnes%20iela%206%20Lapene%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5633
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659381
| label = ''[[:d:Q55659381|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Pils iela 7
| lat = 56.9699158
| long = 23.773113
| p625 = {{Coord|56.969916|23.773113|display=inline}}
| image = Pils%20iela%207%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5636
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659385
| label = ''[[:d:Q55659385|Rāceņa peldu iestāde]]''
| name = Rāceņa peldu iestāde
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Pilsoņu iela 1
| lat = 56.977001
| long = 23.8008619
| p625 = {{Coord|56.977001|23.800862|display=inline}}
| image = Em%C4%ABlijas%20R%C4%81cenes%20peldu%20iest%C4%81de%202.jpg
| commonscat = Former Emīlija Rācene beach house
| vaid = 5637
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659391
| label = ''[[:d:Q55659391|Majoru katoļu baznīca]]''
| name = Majoru katoļu baznīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Pilsoņu iela 32
| lat = 56.9708851
| long = 23.8044913
| p625 = {{Coord|56.970885|23.804491|display=inline}}
| image = Kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%20Majoros.JPG
| vaid = 5641
| year = 1889.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659404
| label = ''[[:d:Q55659404|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Pilsoņu iela 32
| locality = Majoru katoļu baznīcā
| lat = 56.9708851
| long = 23.8044913
| p625 = {{Coord|56.970885|23.804491|display=inline}}
| vaid = 8402
| year = ap 1958.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659431
| label = ''[[:d:Q55659431|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Pilsoņu iela 7/9, k-lit.2
| lat = 56.975238432316
| long = 23.803078288075
| p625 = {{Coord|56.975238|23.803078|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2876%29.jpg
| vaid = 5638
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659447
| label = ''[[:d:Q55659447|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Pilsoņu iela 7/9, k-lit.4
| lat = 56.974775748109
| long = 23.80298146655
| p625 = {{Coord|56.974776|23.802981|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2876%29.jpg
| vaid = 5639
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659460
| label = ''[[:d:Q55659460|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Pilsoņu iela 8, k-lit.1
| lat = 56.975088360922
| long = 23.80213259013
| p625 = {{Coord|56.975088|23.802133|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2884%29.jpg
| vaid = 5640
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657176
| label = ''[[:d:Q55657176|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Poruka prospekts 27
| lat = 56.9651495
| long = 23.7607746
| p625 = {{Coord|56.96515|23.760775|display=inline}}
| image = Poruka%20prospekts%2027%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5646
| year = 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657192
| label = ''[[:d:Q55657192|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Poruka prospekts 39, k-lit.1
| lat = 56.964359539833
| long = 23.755251846741
| p625 = {{Coord|56.96436|23.755252|display=inline}}
| image = Poruka%20prospekts%2039%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5647
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657210
| label = ''[[:d:Q55657210|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Poruka prospekts 43, k-lit.1
| lat = 56.964133
| long = 23.753359
| p625 = {{Coord|56.964133|23.753359|display=inline}}
| image = Poruka%20prospekts%2043%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5648
| year = ap 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657224
| label = ''[[:d:Q55657224|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Poruka prospekts 45, k-lit.1
| lat = 56.964052176526
| long = 23.752535179488
| p625 = {{Coord|56.964052|23.752535|display=inline}}
| image = Poruka%20prospekts%2045%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5649
| year = ap 1925.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657235
| label = ''[[:d:Q55657235|Dzejnieku Raiņa un Aspazijas dzīvesvieta]]''
| name = Dzejnieku Raiņa un Aspazijas dzīvesvieta
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-JUR
| address = Poruka prospekts 61
| lat = 56.963134
| long = 23.745477
| p625 = {{Coord|56.963134|23.745477|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20un%20Aspazijas%20vasarn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Residence of Rainis and Aspazija
| vaid = 8704
| year = 1904.-1905.
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657239
| label = ''[[:d:Q55657239|Dzīvojamā māja]]''
| name = Dzīvojamā māja
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Poruka prospekts 87, k-lit.3
| lat = 56.961828
| long = 23.7334
| p625 = {{Coord|56.961828|23.7334|display=inline}}
| image = Poruka%2087%20k-3.jpg
| vaid = 8324
| year = ap 1920.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659464
| label = ''[[:d:Q55659464|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Promenādes iela 3, k-lit.4
| lat = 56.966931
| long = 23.826464
| p625 = {{Coord|56.966931|23.826464|display=inline}}
| image = Promen%C4%81des%20iela%203%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5650
| year = ap 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657253
| label = ''[[:d:Q55657253|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Puķu iela 28, k-lit.1
| lat = 56.960515
| long = 23.719465
| p625 = {{Coord|56.960515|23.719465|display=inline}}
| image = Puku%20street%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5652
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659332
| label = ''[[:d:Q55659332|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Pētera iela 13a
| lat = 56.9687945
| long = 23.8181374
| p625 = {{Coord|56.968795|23.818137|display=inline}}
| image = P%C4%93tera%20iela%2013a.jpg
| vaid = 5632
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659474
| label = ''[[:d:Q55659474|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Pūpolu iela 3
| lat = 56.9731084
| long = 23.7852335
| p625 = {{Coord|56.973108|23.785234|display=inline}}
| vaid = 5653
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656574
| label = ''[[:d:Q55656574|Ērģeļu luktu gleznojumi (12)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (12)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Raiņa iela 4
| locality = Slokas luterāņu baznīcā
| lat = 56.943203
| long = 23.6195114
| p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}}
| vaid = 3482
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Slokas luterāņu baznīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656597
| label = ''[[:d:Q55656597|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Raiņa iela 4
| locality = Slokas luterāņu baznīcā
| lat = 56.943203
| long = 23.6195114
| p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}}
| vaid = 3483
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Slokas luterāņu baznīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656618
| label = [[Slokas luterāņu baznīca]]
| name = Slokas luterāņu baznīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Raiņa iela 4
| lat = 56.943203
| long = 23.6195114
| p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}}
| image = Slokas%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%2C%20Rai%C5%86a%20iela%204%2C%20J%C5%ABrmala%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5654
| wikipediauri = Slokas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1854. 1869. 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656639
| label = ''[[:d:Q55656639|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Raiņa iela 4
| locality = Slokas luterāņu baznīcā
| lat = 56.943203
| long = 23.6195114
| p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}}
| vaid = 8413
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Slokas luterāņu baznīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656653
| label = ''[[:d:Q55656653|Vitrāžas (3)]]''
| name = Vitrāžas (3)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Raiņa iela 4
| locality = Slokas luterāņu baznīcā
| lat = 56.943203
| long = 23.6195114
| p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}}
| vaid = 8414
| year = 1911. 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Slokas luterāņu baznīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652883
| label = ''[[:d:Q55652883|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Robežu iela 2
| lat = 56.9437673
| long = 23.4903117
| p625 = {{Coord|56.943767|23.490312|display=inline}}
| image = Robe%C5%BEu%20iela%202%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5659
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659517
| label = ''[[:d:Q55659517|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rotas iela 15
| lat = 56.9936017
| long = 23.8908297
| p625 = {{Coord|56.993602|23.89083|display=inline}}
| vaid = 5665
| year = ap 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659527
| label = ''[[:d:Q55659527|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rotas iela 3, k-lit.1
| lat = 56.992517
| long = 23.885549
| p625 = {{Coord|56.992517|23.885549|display=inline}}
| vaid = 5661
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659544
| label = ''[[:d:Q55659544|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rotas iela 3, k-lit.2
| lat = 56.992432325285
| long = 23.885027296969
| p625 = {{Coord|56.992432|23.885027|display=inline}}
| vaid = 5662
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659559
| label = ''[[:d:Q55659559|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rotas iela 4
| lat = 56.9917917
| long = 23.885914
| p625 = {{Coord|56.991792|23.885914|display=inline}}
| vaid = 5663
| year = ap 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659577
| label = ''[[:d:Q55659577|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rotas iela 8
| lat = 56.9921974
| long = 23.887608
| p625 = {{Coord|56.992197|23.887608|display=inline}}
| vaid = 5664
| year = ap 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652891
| label = ''[[:d:Q55652891|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rucavas iela 1
| lat = 56.9419416
| long = 23.4964673
| p625 = {{Coord|56.941942|23.496467|display=inline}}
| image = Rucavas%20iela%201%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5666
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659485
| label = ''[[:d:Q55659485|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rēzeknes pulka iela 9
| lat = 56.9787719
| long = 23.8570804
| p625 = {{Coord|56.978772|23.85708|display=inline}}
| image = R%C4%93zeknes%20pulka%20iela%209%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5656
| year = 1915.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659501
| label = ''[[:d:Q55659501|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rīgas iela 4
| lat = 56.9699587
| long = 23.8027022
| p625 = {{Coord|56.969959|23.802702|display=inline}}
| image = Rigas%20iela%204%20fasad.jpg
| commonscat = Rīgas iela 4 (Jūrmala)
| vaid = 5657
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659592
| label = ''[[:d:Q55659592|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rūdolfa Blaumaņa iela 15C
| lat = 56.9697672
| long = 23.7682962
| p625 = {{Coord|56.969767|23.768296|display=inline}}
| image = Ceri%C5%86u%20iela%203%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5383
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659610
| label = ''[[:d:Q55659610|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rūdolfa Blaumaņa iela 5
| lat = 56.9688203
| long = 23.7718898
| p625 = {{Coord|56.96882|23.77189|display=inline}}
| image = R%C5%ABdolfa%20Blauma%C5%86a%20iela%205%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5381
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659628
| label = ''[[:d:Q55659628|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Rūdolfa Blaumaņa iela 7
| lat = 56.9689465
| long = 23.7710593
| p625 = {{Coord|56.968947|23.771059|display=inline}}
| image = R%C5%ABdolfa%20Blauma%C5%86a%20iela%207%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5382
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659643
| label = ''[[:d:Q55659643|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Saules iela 21
| lat = 56.9673799
| long = 23.8214172
| p625 = {{Coord|56.96738|23.821417|display=inline}}
| image = Saules%20iela%2021.jpg
| vaid = 5669
| year = 20. gs. 20. -30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657269
| label = ''[[:d:Q55657269|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Selgas iela 5
| lat = 56.9613023
| long = 23.6953956
| p625 = {{Coord|56.961302|23.695396|display=inline}}
| image = Selgas%205.jpg
| vaid = 5671
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657285
| label = ''[[:d:Q55657285|Dzīvojamā ēka - vasarnīca un saimniecības ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca un saimniecības ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Semafora iela 3
| lat = 56.9548587
| long = 23.6785335
| p625 = {{Coord|56.954859|23.678534|display=inline}}
| image = Semaforu%20iela%203%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5423
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657299
| label = ''[[:d:Q55657299|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Silu iela 4/8
| lat = 56.961713028622
| long = 23.704779685059
| p625 = {{Coord|56.961713|23.70478|display=inline}}
| image = Silu%20iela%204%20un%208%20J%C5%ABrmala%202023.jpg
| vaid = 5673
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657309
| label = ''[[:d:Q55657309|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Skolotāju iela 11, k-lit.1
| lat = 56.964417394326
| long = 23.72365533318
| p625 = {{Coord|56.964417|23.723655|display=inline}}
| image = Skolot%C4%81ju%20iela%2011%2C%20k-lit.1.jpg
| vaid = 5675
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657324
| label = ''[[:d:Q55657324|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Skolotāju iela 7
| lat = 56.9646623
| long = 23.7248103
| p625 = {{Coord|56.964662|23.72481|display=inline}}
| image = Skolot%C4%81ju%20iela%207.jpg
| vaid = 5674
| year = ap 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657337
| label = ''[[:d:Q55657337|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Slokas iela 3, k-lit.1
| locality = (Liedaga ielā 9, lit. 1)
| lat = 56.970112
| long = 23.76954
| p625 = {{Coord|56.970112|23.76954|display=inline}}
| image = Slokas%20iela%203%20dz.2.jpg
| vaid = 5340
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657355
| label = ''[[:d:Q55657355|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Slokas iela 6
| lat = 56.9692358
| long = 23.7691898
| p625 = {{Coord|56.969236|23.76919|display=inline}}
| image = Slokas%20iela%206%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5676
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659859
| label = ''[[:d:Q55659859|Maksimoviča peldu iestāde]]''
| name = Maksimoviča peldu iestāde
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smiltenes iela 3/5, k-lit.1
| lat = 56.979091678886
| long = 23.814821711689
| p625 = {{Coord|56.979092|23.814822|display=inline}}
| vaid = 5682
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659869
| label = ''[[:d:Q55659869|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smiltenes iela 3/5, k-lit.2
| lat = 56.978964880577
| long = 23.815406833456
| p625 = {{Coord|56.978965|23.815407|display=inline}}
| vaid = 5681
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659657
| label = ''[[:d:Q55659657|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 10
| lat = 56.9741491
| long = 23.8007235
| p625 = {{Coord|56.974149|23.800724|display=inline}}
| vaid = 5679
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659685
| label = ''[[:d:Q55659685|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 4
| lat = 56.9749214
| long = 23.8005056
| p625 = {{Coord|56.974921|23.800506|display=inline}}
| vaid = 5677
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659704
| label = ''[[:d:Q55659704|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 5
| lat = 56.9747611
| long = 23.8013783
| p625 = {{Coord|56.974761|23.801378|display=inline}}
| vaid = 5678
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659715
| label = ''[[:d:Q55659715|Loga komplekts]]''
| name = Loga komplekts
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 7
| lat = 56.9743749
| long = 23.8014627
| p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}}
| vaid = 8416
| year = 20.gs.Ic.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659728
| label = ''[[:d:Q55659728|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 7
| lat = 56.9743749
| long = 23.8014627
| p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}}
| vaid = 8417
| year = ap 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659743
| label = ''[[:d:Q55659743|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 7
| lat = 56.9743749
| long = 23.8014627
| p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}}
| vaid = 8418
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659760
| label = ''[[:d:Q55659760|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 7
| lat = 56.9743749
| long = 23.8014627
| p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}}
| vaid = 8420
| year = 19./20.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659775
| label = ''[[:d:Q55659775|Vitrāžas (13)]]''
| name = Vitrāžas (13)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 7
| lat = 56.9743749
| long = 23.8014627
| p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}}
| vaid = 8421
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659792
| label = ''[[:d:Q55659792|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 7
| lat = 56.9743749
| long = 23.8014627
| p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}}
| vaid = 8422
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659810
| label = ''[[:d:Q55659810|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 7
| lat = 56.9743749
| long = 23.8014627
| p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}}
| vaid = 8423
| year = 19./20.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659825
| label = ''[[:d:Q55659825|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 7
| lat = 56.9743749
| long = 23.8014627
| p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}}
| vaid = 8424
| year = ap 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659842
| label = ''[[:d:Q55659842|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Smilšu iela 7
| lat = 56.9743749
| long = 23.8014627
| p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}}
| vaid = 8425
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657359
| label = ''[[:d:Q55657359|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Stacijas iela 1
| lat = 56.9613632
| long = 23.6893474
| p625 = {{Coord|56.961363|23.689347|display=inline}}
| image = K%C4%81pu%20ielas%20un%20stacijas%20ielas%20krustojums%20%28Stacijas%20iela%201%29.jpg
| vaid = 5529
| year = 20. gs. 20.g. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659880
| label = ''[[:d:Q55659880|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Stendes iela 11
| lat = 56.9778532
| long = 23.8629407
| p625 = {{Coord|56.977853|23.862941|display=inline}}
| image = Stendes%20iela%2011%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5683
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q25396135
| label = ''[[:d:Q25396135|Sv. kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]]''
| name = Sv. kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 26
| lat = 56.9662916
| long = 23.7661124
| p625 = {{Coord|56.966292|23.766112|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20Dubultos%202005-07-08.jpg
| commonscat = Ortodox Church in Dubulti
| vaid = 5684
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659925
| label = ''[[:d:Q55659925|Ģimnāzija]]''
| name = Ģimnāzija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 32
| lat = 56.9660699
| long = 23.7629396
| p625 = {{Coord|56.96607|23.76294|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2032%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5685
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657377
| label = ''[[:d:Q55657377|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 58, k-lit.3
| lat = 56.964638
| long = 23.750963
| p625 = {{Coord|56.964638|23.750963|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20galveno%20fas%C4%81di.jpg
| vaid = 5686
| year = ap 1900.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657390
| label = ''[[:d:Q55657390|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 62, k-lit.5
| lat = 56.964441330457
| long = 23.749151179282
| p625 = {{Coord|56.964441|23.749151|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2062%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5687
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657403
| label = ''[[:d:Q55657403|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 62, k-lit.6
| lat = 56.964262380033
| long = 23.748607050073
| p625 = {{Coord|56.964262|23.748607|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2062%20J%C5%ABrmala%20ar%C4%AB.jpg
| vaid = 5688
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657415
| label = ''[[:d:Q55657415|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 64, k-lit.4
| lat = 56.964302699348
| long = 23.748095850924
| p625 = {{Coord|56.964303|23.748096|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2064%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5689
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657421
| label = ''[[:d:Q55657421|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 68a
| lat = 56.9638351
| long = 23.7457023
| p625 = {{Coord|56.963835|23.745702|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2068%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 8689
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657433
| label = ''[[:d:Q55657433|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 78, k-lit.2
| lat = 56.963105
| long = 23.741183
| p625 = {{Coord|56.963105|23.741183|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2078%2C%20k-lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5693
| year = ap 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657446
| label = ''[[:d:Q55657446|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 78, k-lit.7
| lat = 56.96336313682
| long = 23.740904817201
| p625 = {{Coord|56.963363|23.740905|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2078%2C%20k-lit.7%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5694
| year = 1910. 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657461
| label = ''[[:d:Q55657461|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 84, k-lit.2
| lat = 56.963047
| long = 23.738158
| p625 = {{Coord|56.963047|23.738158|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2084%20Lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5695
| year = ap 1920.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657478
| label = ''[[:d:Q55657478|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 90, k-lit.3
| lat = 56.962532662192
| long = 23.735771727837
| p625 = {{Coord|56.962533|23.735772|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2090%20Lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5696
| year = 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657491
| label = ''[[:d:Q55657491|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Strēlnieku prospekts 92
| lat = 56.9628716
| long = 23.7346132
| p625 = {{Coord|56.962872|23.734613|display=inline}}
| image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2092%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5697
| year = ap 1920.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652899
| label = ''[[:d:Q55652899|Ķemeru katoļu baznīca]]''
| name = Ķemeru katoļu baznīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Sēravotu iela 10
| lat = 56.941166
| long = 23.497456
| p625 = {{Coord|56.941166|23.497456|display=inline}}
| image = %C4%B6emeru%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202.jpg
| commonscat = Roman Catholic church in Ķemeri
| vaid = 5670
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657507
| label = ''[[:d:Q55657507|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Sūnu iela 2a
| lat = 56.9596939
| long = 23.7048842
| p625 = {{Coord|56.959694|23.704884|display=inline}}
| vaid = 5698
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659956
| label = ''[[:d:Q55659956|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Teātra iela 17
| lat = 56.9743258
| long = 23.8044897
| p625 = {{Coord|56.974326|23.80449|display=inline}}
| vaid = 5700
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659974
| label = ''[[:d:Q55659974|Jūras paviljons ar terasi]]''
| name = Jūras paviljons ar terasi
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tirgoņu iela 1
| lat = 56.9762024
| long = 23.7982614
| p625 = {{Coord|56.976202|23.798261|display=inline}}
| vaid = 5701
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659990
| label = ''[[:d:Q55659990|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tirgoņu iela 18, k-lit.1
| lat = 56.971477430255
| long = 23.80028919058
| p625 = {{Coord|56.971477|23.800289|display=inline}}
| vaid = 5703
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652906
| label = ''[[:d:Q55652906|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 10
| lat = 56.940991
| long = 23.4902181
| p625 = {{Coord|56.940991|23.490218|display=inline}}
| image = Tukuma%20iela%2010%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5705
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652823
| label = ''[[:d:Q55652823|Paviljons - rotonda]]''
| name = Paviljons - rotonda
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 32
| locality = Ķemeru parkā
| lat = 56.947477
| long = 23.499634
| p625 = {{Coord|56.947477|23.499634|display=inline}}
| image = Paviljons%20-%20rotonda.jpg
| vaid = 5342
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652834
| label = ''[[:d:Q55652834|Tiltiņš ar betona margām]]''
| name = Tiltiņš ar betona margām
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 32
| locality = Ķemeru parkā
| lat = 56.951122687514
| long = 23.505556721745
| p625 = {{Coord|56.951123|23.505557|display=inline}}
| image = %C4%B6emeri.jpg
| vaid = 5345
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652838
| label = ''[[:d:Q55652838|Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem]]''
| name = Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 32
| locality = Ķemeru parkā
| lat = 56.947477
| long = 23.499634
| p625 = {{Coord|56.947477|23.499634|display=inline}}
| image = Piemineklis%20%C4%B6emeru%20k%C5%ABrorta%20dibin%C4%81t%C4%81jiem%20un%20direktoriem.jpg
| commonscat = Monument to the founders of Ķemeri resort
| vaid = 5347
| year = 1861.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652862
| label = ''[[:d:Q55652862|Ķemeru ūdenstornis]]''
| name = Ķemeru ūdenstornis
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 32
| lat = 56.947477
| long = 23.499634
| p625 = {{Coord|56.947477|23.499634|display=inline}}
| image = Jurmala%20Kemeri%20%C5%AAdenstornis.JPG
| commonscat = Water tower in Ķemeri park
| vaid = 5426
| year = 1929.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q16357507
| label = [[Ķemeru viesnīca]]
| name = Ķemeru viesnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 42
| lat = 56.948966691037
| long = 23.499368860844
| p625 = {{Coord|56.948967|23.499369|display=inline}}
| image = %C4%B6emeru%20sanatorija%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| commonscat = Ķemeri sanatorium
| vaid = 5427
| wikipediauri = %C4%B6emeru_viesn%C4%ABca
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652911
| label = ''[[:d:Q55652911|Interjera dekoratīvā apdare bibliotēkā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare bibliotēkā
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 42
| locality = bij. Ķemeru viesnīcā
| lat = 56.948947499782
| long = 23.49946766184
| p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}}
| vaid = 3465
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ķemeru viesnīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652918
| label = ''[[:d:Q55652918|Interjera dekoratīvā apdare ēdamzālē]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare ēdamzālē
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 42
| locality = bij. Ķemeru viesnīcā
| lat = 56.948947499782
| long = 23.49946766184
| p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}}
| vaid = 3466
| year = 20.gs.30.-50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ķemeru viesnīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652922
| label = ''[[:d:Q55652922|Interjera dekoratīvā apdare hallē]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare hallē
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 42
| locality = bij. Ķemeru viesnīcā
| lat = 56.948947499782
| long = 23.49946766184
| p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}}
| vaid = 3467
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ķemeru viesnīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652928
| label = ''[[:d:Q55652928|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 42
| locality = bij. Ķemeru viesnīcā
| lat = 56.948947499782
| long = 23.49946766184
| p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}}
| vaid = 3468
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ķemeru viesnīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652934
| label = ''[[:d:Q55652934|Interjera dekoratīvā apdare &quot;Rozā salonā&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;Rozā salonā&quot;
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 42
| locality = bij. Ķemeru viesnīcā
| lat = 56.948947499782
| long = 23.49946766184
| p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}}
| vaid = 3469
| year = 20.gs.30.-50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ķemeru viesnīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652940
| label = ''[[:d:Q55652940|Vitrāžas (5)]]''
| name = Vitrāžas (5)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tukuma iela 42
| locality = Ķemeru viesnīcā
| lat = 56.948947499782
| long = 23.49946766184
| p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}}
| vaid = 8387
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ķemeru viesnīca]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q555767
| label = [[Dzintaru koncertzāle]]
| name = Dzintaru koncertzāle
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| extlink = https://www.dzintarukoncertzale.lv/
| address = Turaidas iela 1
| lat = 56.97805556
| long = 23.81277778
| p625 = {{Coord|56.978056|23.812778|display=inline}}
| commonscat = Dzintari Concert Hall
| vaid = 5707
| wikipediauri = Dzintaru_koncertz%C4%81le
| year = 1936. 1960.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660000
| label = ''[[:d:Q55660000|Sienas gleznojumi (3)]]''
| name = Sienas gleznojumi (3)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 1
| locality = Dzintaru koncertzālē
| lat = 56.9778859
| long = 23.8120224
| p625 = {{Coord|56.977886|23.812022|display=inline}}
| image = Sienas%20gleznojumi%2C%20J%C5%ABrmala%2C%20Turaidas%20iela%201%20%2804%29.jpg
| vaid = 3490
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzintaru koncertzāle]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660008
| label = ''[[:d:Q55660008|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 1
| locality = Dzintaru koncertzālē
| lat = 56.9778859
| long = 23.8120224
| p625 = {{Coord|56.977886|23.812022|display=inline}}
| image = Sienas%20gleznojumi%2C%20J%C5%ABrmala%2C%20Turaidas%20iela%201%20%2803%29.jpg
| vaid = 8470
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzintaru koncertzāle]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660013
| label = ''[[:d:Q55660013|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 1
| locality = Dzintaru koncertzālē
| lat = 56.9778859
| long = 23.8120224
| p625 = {{Coord|56.977886|23.812022|display=inline}}
| vaid = 8473
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzintaru koncertzāle]]
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660018
| label = ''[[:d:Q55660018|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 13
| lat = 56.9745829
| long = 23.814046
| p625 = {{Coord|56.974583|23.814046|display=inline}}
| vaid = 5709
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660016
| label = ''[[:d:Q55660016|Lapene]]''
| name = Lapene
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 2
| lat = 56.9781289
| long = 23.8110272
| p625 = {{Coord|56.978129|23.811027|display=inline}}
| image = Pirmskara%20arhitekt%C5%ABra%20-%20panoramio%20-%20Andris%20Pienkauss.jpg
| vaid = 5706
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660019
| label = ''[[:d:Q55660019|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 31, k-lit.1
| lat = 56.970286
| long = 23.815178
| p625 = {{Coord|56.970286|23.815178|display=inline}}
| vaid = 5711
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660022
| label = ''[[:d:Q55660022|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 43, k-lit.1
| lat = 56.96811115091
| long = 23.816705551537
| p625 = {{Coord|56.968111|23.816706|display=inline}}
| image = Turaidas%20iela%2043%20Lit%201%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5712
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660025
| label = ''[[:d:Q55660025|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 45
| lat = 56.9678495
| long = 23.8169249
| p625 = {{Coord|56.967849|23.816925|display=inline}}
| image = Turaidas%2045.jpg
| vaid = 5713
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660031
| label = ''[[:d:Q55660031|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 52, k-lit.1
| lat = 56.968875214604
| long = 23.815228604249
| p625 = {{Coord|56.968875|23.815229|display=inline}}
| image = Turaidas%20iela%2052%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5714
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660050
| label = ''[[:d:Q55660050|Restorāns &quot;Lido&quot;]]''
| name = Restorāns &quot;Lido&quot;
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Turaidas iela 8
| lat = 56.9764019
| long = 23.8109606
| p625 = {{Coord|56.976402|23.810961|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%2C%20Turaidas%20iela%208-2.JPG
| vaid = 5708
| year = 20. gs. s. 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55659304
| label = ''[[:d:Q55659304|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tērvetes iela 10A
| lat = 56.982946
| long = 23.878999
| p625 = {{Coord|56.982946|23.878999|display=inline}}
| vaid = 5521
| year = ap 1920.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652825
| label = ''[[:d:Q55652825|Sēravota paviljons]]''
| name = Sēravota paviljons
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tūristu iela 1
| locality = Ķemeru parkā
| lat = 56.948073
| long = 23.502383
| p625 = {{Coord|56.948073|23.502383|display=inline}}
| image = %C4%B6emeru%20sanatorija.%20S%C4%93ravota%20paviljons.jpg
| vaid = 5343
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652943
| label = ''[[:d:Q55652943|Restorāns &quot;Jautrais ods&quot;]]''
| name = Restorāns &quot;Jautrais ods&quot;
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tūristu iela 15
| lat = 56.952311319856
| long = 23.512962318063
| p625 = {{Coord|56.952311|23.512962|display=inline}}
| image = Formed%20restourant%20%22Jautrais%20ods%22%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5715
| year = 1933.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656487
| label = ''[[:d:Q55656487|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Tūristu iela 15
| locality = bij. restorānā &quot;Jautrais ods&quot;
| lat = 56.952317000876
| long = 23.512845999509
| p625 = {{Coord|56.952317|23.512846|display=inline}}
| vaid = 8476
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55652943|Restorāns &quot;Jautrais ods&quot;]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660077
| label = ''[[:d:Q55660077|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Undīnes iela 9
| lat = 56.9733116
| long = 23.7939344
| p625 = {{Coord|56.973312|23.793934|display=inline}}
| image = Undines%209.jpg
| vaid = 5716
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657519
| label = ''[[:d:Q55657519|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Upes iela 45, k-lit.1
| lat = 56.956059338451
| long = 23.729757362251
| p625 = {{Coord|56.956059|23.729757|display=inline}}
| vaid = 5718
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657525
| label = ''[[:d:Q55657525|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Upes iela 45, k-lit.2
| lat = 56.95588
| long = 23.729803
| p625 = {{Coord|56.95588|23.729803|display=inline}}
| vaid = 5717
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661216
| label = ''[[:d:Q55661216|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Upmalas iela 8, k-lit.1
| lat = 56.975
| long = 23.8913
| p625 = {{Coord|56.975|23.8913|display=inline}}
| vaid = 5719
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657539
| label = ''[[:d:Q55657539|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vaidavas iela 3, k-lit.1-3
| lat = 56.964384091095
| long = 23.73208271392
| p625 = {{Coord|56.964384|23.732083|display=inline}}
| vaid = 5720
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657550
| label = ''[[:d:Q55657550|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Valtera prospekts 11
| lat = 56.9570302
| long = 23.6954672
| p625 = {{Coord|56.95703|23.695467|display=inline}}
| image = Valtera%2011.jpg
| vaid = 5721
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657563
| label = ''[[:d:Q55657563|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Valtera prospekts 12, k-lit.1
| lat = 56.956306372601
| long = 23.694696810473
| p625 = {{Coord|56.956306|23.694697|display=inline}}
| image = Valtera%20Prospekts%2012%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5722
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660099
| label = ''[[:d:Q55660099|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vanagu iela 11, k-lit.3
| lat = 56.972702266132
| long = 23.795674949997
| p625 = {{Coord|56.972702|23.795675|display=inline}}
| vaid = 5724
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656673
| label = ''[[:d:Q55656673|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Varoņu iela
| locality = Slokas kapos
| lat = 56.9459303
| long = 23.6267145
| p625 = {{Coord|56.94593|23.626714|display=inline}}
| image = Slokas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202008-08-28%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5725
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657566
| label = ''[[:d:Q55657566|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vasaras iela 50
| lat = 56.9550592
| long = 23.7091134
| p625 = {{Coord|56.955059|23.709113|display=inline}}
| image = Vasaras%2050.jpg
| vaid = 5726
| year = 20. gs. 20. -30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657571
| label = ''[[:d:Q55657571|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vasaras iela 53a
| lat = 56.9552555
| long = 23.7046891
| p625 = {{Coord|56.955255|23.704689|display=inline}}
| image = Vasaras%2053A.jpg
| vaid = 5727
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657576
| label = ''[[:d:Q55657576|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vasaras iela 55
| lat = 56.9551721
| long = 23.7035882
| p625 = {{Coord|56.955172|23.703588|display=inline}}
| image = Vasaras%2055.jpg
| vaid = 5728
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657577
| label = ''[[:d:Q55657577|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ventas iela 8, k-lit.1
| lat = 56.96687
| long = 23.752765
| p625 = {{Coord|56.96687|23.752765|display=inline}}
| image = Ventas%20iela%208.jpg
| vaid = 5729
| year = 1936. -1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660120
| label = ''[[:d:Q55660120|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vidus prospekts 10
| lat = 56.981694
| long = 23.8441038
| p625 = {{Coord|56.981694|23.844104|display=inline}}
| image = Vidus%20prospekts%2010%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5331
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660141
| label = ''[[:d:Q55660141|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vidus prospekts 32, k-lit.1
| lat = 56.983292424826
| long = 23.85235152418
| p625 = {{Coord|56.983292|23.852352|display=inline}}
| image = Vidus%20prospekts%2032%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5730
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660162
| label = ''[[:d:Q55660162|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vidus prospekts 43, k-lit.1
| lat = 56.983841377422
| long = 23.853190169254
| p625 = {{Coord|56.983841|23.85319|display=inline}}
| image = Vidus%20prospekts%2043%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5732
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660183
| label = ''[[:d:Q55660183|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vienības prospekts 12
| lat = 56.9816913
| long = 23.8568717
| p625 = {{Coord|56.981691|23.856872|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2012%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5735
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660205
| label = ''[[:d:Q55660205|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vienības prospekts 20, k-lit.2
| lat = 56.980357
| long = 23.857806
| p625 = {{Coord|56.980357|23.857806|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2020%2C%20k-lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5736
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660226
| label = ''[[:d:Q55660226|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vienības prospekts 24, k-lit.2
| lat = 56.978996
| long = 23.858114
| p625 = {{Coord|56.978996|23.858114|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2024%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5737
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660251
| label = ''[[:d:Q55660251|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vienības prospekts 24, k-lit.3
| lat = 56.979082
| long = 23.85858
| p625 = {{Coord|56.979082|23.85858|display=inline}}
| vaid = 5738
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660273
| label = ''[[:d:Q55660273|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vienības prospekts 25, k-lit.1
| lat = 56.979546
| long = 23.859781
| p625 = {{Coord|56.979546|23.859781|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2025%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5739
| year = ap 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660294
| label = ''[[:d:Q55660294|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vienības prospekts 26, k-lit.1
| lat = 56.978792167687
| long = 23.858722587079
| p625 = {{Coord|56.978792|23.858723|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2026%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5740
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660314
| label = ''[[:d:Q55660314|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vienības prospekts 27, k-lit.1
| lat = 56.978997247503
| long = 23.859912543711
| p625 = {{Coord|56.978997|23.859913|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2027%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5741
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660338
| label = ''[[:d:Q55660338|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vienības prospekts 28, k-lit.1
| lat = 56.978282
| long = 23.85871
| p625 = {{Coord|56.978282|23.85871|display=inline}}
| vaid = 5742
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660360
| label = ''[[:d:Q55660360|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Vienības prospekts 32
| lat = 56.9771043
| long = 23.8600645
| p625 = {{Coord|56.977104|23.860065|display=inline}}
| image = House%20built%20in%2030s%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5743
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660379
| label = ''[[:d:Q55660379|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Viestura iela 6
| lat = 56.9740085
| long = 23.8511556
| p625 = {{Coord|56.974008|23.851156|display=inline}}
| vaid = 5745
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660401
| label = ''[[:d:Q55660401|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Viktorijas iela 10, k-lit.5
| lat = 56.975756951691
| long = 23.808953909304
| p625 = {{Coord|56.975757|23.808954|display=inline}}
| vaid = 5746
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660421
| label = ''[[:d:Q55660421|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Viktorijas iela 12
| lat = 56.9755636
| long = 23.8090401
| p625 = {{Coord|56.975564|23.80904|display=inline}}
| image = Viktorijas%2012.jpg
| vaid = 5747
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660441
| label = ''[[:d:Q55660441|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Viktorijas iela 28, k-lit.4
| lat = 56.973504590398
| long = 23.810168012142
| p625 = {{Coord|56.973505|23.810168|display=inline}}
| vaid = 5748
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660463
| label = ''[[:d:Q55660463|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Viktorijas iela 42, k-lit.2
| lat = 56.970981037342
| long = 23.812322780907
| p625 = {{Coord|56.970981|23.812323|display=inline}}
| image = Viktorijas%2042a.jpg
| vaid = 5749
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660483
| label = ''[[:d:Q55660483|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Viktorijas iela 47, k-lit.1
| lat = 56.970052559982
| long = 23.813581035053
| p625 = {{Coord|56.970053|23.813581|display=inline}}
| image = Viktorijas%20iela%2047%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5750
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660503
| label = ''[[:d:Q55660503|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Viktorijas iela 60
| lat = 56.969059
| long = 23.8134499
| p625 = {{Coord|56.969059|23.81345|display=inline}}
| image = Viktorijas%2060.jpg
| vaid = 5751
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660525
| label = ''[[:d:Q55660525|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Viktorijas iela 61, k-lit.3
| lat = 56.96841805457
| long = 23.814514383065
| p625 = {{Coord|56.968418|23.814514|display=inline}}
| vaid = 5752
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660544
| label = ''[[:d:Q55660544|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Viļņu iela 3
| locality = (Tilta ielā 23)
| lat = 56.9783863
| long = 23.8687853
| p625 = {{Coord|56.978386|23.868785|display=inline}}
| image = Vi%C4%BC%C5%86u%20iela%203%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5349
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657582
| label = ''[[:d:Q55657582|Dzīvojamā ēka - tirgotava]]''
| name = Dzīvojamā ēka - tirgotava
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zemgales iela 24, k-lit.1
| lat = 56.95628897974
| long = 23.684604510598
| p625 = {{Coord|56.956289|23.684605|display=inline}}
| image = Zemgales%20iela%20%28%20J%C5%ABrmala%29%2024%203.jpg
| commonscat = Zemgales iela 24 (Jūrmala)
| vaid = 5754
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657587
| label = ''[[:d:Q55657587|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zemgales iela 4
| lat = 56.956728
| long = 23.6931677
| p625 = {{Coord|56.956728|23.693168|display=inline}}
| image = Zemgales%20iela%204.jpg
| vaid = 5753
| year = ap 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657591
| label = ''[[:d:Q55657591|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zemgales iela 58
| lat = 56.9546194
| long = 23.6694289
| p625 = {{Coord|56.954619|23.669429|display=inline}}
| image = Zemgales%20iela%2058%20skats%202.jpg
| vaid = 5755
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660589
| label = ''[[:d:Q55660589|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 1, k-lit.1
| lat = 56.971304138763
| long = 23.775549730689
| p625 = {{Coord|56.971304|23.77555|display=inline}}
| image = Zigfr%C4%ABda%20Meierovica%20prospekts%201%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5582
| year = ap 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660568
| label = ''[[:d:Q55660568|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 19, k-lit.3
| lat = 56.972756429506
| long = 23.781203253773
| p625 = {{Coord|56.972756|23.781203|display=inline}}
| vaid = 5584
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660608
| label = ''[[:d:Q55660608|Dzejnieces Aspazijas dzīves vieta]]''
| name = Dzejnieces Aspazijas dzīves vieta
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 20
| lat = 56.9715
| long = 23.78134
| p625 = {{Coord|56.9715|23.78134|display=inline}}
| image = Aspazijas%20nams%20Dubultos.JPG
| commonscat = Aspazija House (Dubulti)
| vaid = 35
| year = 1929.-1943.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660633
| label = ''[[:d:Q55660633|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 20
| lat = 56.97143
| long = 23.78136
| p625 = {{Coord|56.97143|23.78136|display=inline}}
| image = Aspazijas%20nams%20Dubultos.JPG
| commonscat = Aspazija House (Dubulti)
| vaid = 5585
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660658
| label = ''[[:d:Q55660658|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 21
| lat = 56.97203
| long = 23.7818596
| p625 = {{Coord|56.97203|23.78186|display=inline}}
| image = Pamests%20grausts%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5586
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660680
| label = ''[[:d:Q55660680|Lapene]]''
| name = Lapene
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 23, k-lit.5
| lat = 56.973109738741
| long = 23.781318880165
| p625 = {{Coord|56.97311|23.781319|display=inline}}
| vaid = 5587
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660699
| label = ''[[:d:Q55660699|Dzīvojamā ēka - pansija]]''
| name = Dzīvojamā ēka - pansija
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 25, k-lit.1
| lat = 56.972391
| long = 23.782002
| p625 = {{Coord|56.972391|23.782002|display=inline}}
| vaid = 5588
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660720
| label = ''[[:d:Q55660720|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 34, k-lit.2
| lat = 56.972157900972
| long = 23.785228665705
| p625 = {{Coord|56.972158|23.785229|display=inline}}
| image = Bijusais%20majoru%20bernudarzs%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5590
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660741
| label = ''[[:d:Q55660741|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 35, k-lit.1
| lat = 56.972971310403
| long = 23.784641095564
| p625 = {{Coord|56.972971|23.784641|display=inline}}
| vaid = 5591
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660762
| label = ''[[:d:Q55660762|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 36, k-lit.1
| lat = 56.972312836548
| long = 23.786069181067
| p625 = {{Coord|56.972313|23.786069|display=inline}}
| vaid = 5592
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660780
| label = ''[[:d:Q55660780|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 38
| lat = 56.9724009
| long = 23.7865372
| p625 = {{Coord|56.972401|23.786537|display=inline}}
| vaid = 5593
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660801
| label = ''[[:d:Q55660801|Tornis ar galeriju]]''
| name = Tornis ar galeriju
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 43
| lat = 56.9745135
| long = 23.7873805
| p625 = {{Coord|56.974514|23.787381|display=inline}}
| image = Marienbade%20-%20panoramio%20%284%29.jpg
| vaid = 5594
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660827
| label = ''[[:d:Q55660827|Vārti un mūra sēta]]''
| name = Vārti un mūra sēta
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 43
| lat = 56.9745135
| long = 23.7873805
| p625 = {{Coord|56.974514|23.787381|display=inline}}
| image = Majori%20Marienbad%20gate%2002.2017%20%2832643272396%29.jpg
| vaid = 5595
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660849
| label = ''[[:d:Q55660849|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zigfrīda Meierovica prospekts 43
| lat = 56.9745135
| long = 23.7873805
| p625 = {{Coord|56.974514|23.787381|display=inline}}
| vaid = 8396
| year = 20.gs.40.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55661243
| label = ''[[:d:Q55661243|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Zīlīšu iela 10
| lat = 56.97465
| long = 23.89927
| p625 = {{Coord|56.97465|23.89927|display=inline}}
| image = Z%C4%ABl%C4%AB%C5%A1u%20iela%2010%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5756
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656784
| label = ''[[:d:Q55656784|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ārijas iela 4
| lat = 56.9582621
| long = 23.685065
| p625 = {{Coord|56.958262|23.685065|display=inline}}
| image = %C4%80rijas%20iela%204%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg
| vaid = 5363
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657658
| label = ''[[:d:Q55657658|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ātrā iela 12, k-lit.1
| lat = 56.97317
| long = 23.79614
| p625 = {{Coord|56.97317|23.79614|display=inline}}
| vaid = 5366
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657660
| label = ''[[:d:Q55657660|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ātrā iela 14, k-lit.1
| lat = 56.97296
| long = 23.79624
| p625 = {{Coord|56.97296|23.79624|display=inline}}
| image = %C4%80tr%C4%81%20iela%2014%2C%20k-lit.1%3B.jpg
| vaid = 5367
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657666
| label = ''[[:d:Q55657666|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ātrā iela 16, k-lit.1
| lat = 56.97273
| long = 23.79624
| p625 = {{Coord|56.97273|23.79624|display=inline}}
| vaid = 5368
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657670
| label = ''[[:d:Q55657670|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| address = Ātrā iela 7, k-lit.2
| lat = 56.973458811719
| long = 23.796835711449
| p625 = {{Coord|56.973459|23.796836|display=inline}}
| image = Atra%20iela%207%20lit2.jpg
| vaid = 5365
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q4102442
| label = [[Vaivari (stacija)|Vaivari]]
| name = Vaivari
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| locality = Vaivaros
| lat = 56.955080555556
| long = 23.669025
| p625 = {{Coord|56.955081|23.669025|display=inline}}
| image = Vaivaru%20stacija%2011.JPG
| commonscat = Vaivari railway station
| vaid = 5348
| wikipediauri = Vaivari_(stacija)
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q15133641
| label = [[Babītes pilskalns]]
| name = Babītes pilskalns
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| locality = pie Babītes pagasta Strēlniekiem
| lat = 56.95805556
| long = 23.84305556
| p625 = {{Coord|56.958056|23.843056|display=inline}}
| image = Bab%C4%ABtes%20pilskalna%20nor%C4%81des%20z%C4%ABme%202008-09-05.jpg
| commonscat = Babītes hillfort
| vaid = 2083
| wikipediauri = Bab%C4%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652815
| label = ''[[:d:Q55652815|Ķemeru kūrorts]]''
| name = Ķemeru kūrorts
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.947191368858
| long = 23.495395904
| p625 = {{Coord|56.947191|23.495396|display=inline}}
| image = %C4%B6emeru%20k%C5%ABrorts.jpg
| vaid = 6085
| year = 1835. 19.gs.b. 20.gs
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652819
| label = ''[[:d:Q55652819|Ķemeru parks ar parka arhitektūru]]''
| name = Ķemeru parks ar parka arhitektūru
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| locality = Tūristu, Durbes, Katedrāles un Emīla Dārziņa ielas
| lat = 56.948476062264
| long = 23.498183310729
| p625 = {{Coord|56.948476|23.498183|display=inline}}
| image = %C4%B6emeru%20parks.jpg
| vaid = 5341
| year = 1838. 19. gs. 2.p. 20. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652828
| label = ''[[:d:Q55652828|Tiltiņš ar akmens mūra caurteku]]''
| name = Tiltiņš ar akmens mūra caurteku
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| locality = Ķemeru parkā
| lat = 56.947728204398
| long = 23.499485966779
| p625 = {{Coord|56.947728|23.499486|display=inline}}
| image = Tilti%C5%86%C5%A1%20ar%20akmens%20m%C5%ABra%20caurteku.jpg
| vaid = 5344
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55652836
| label = ''[[:d:Q55652836|Tiltiņi ar metāla margām (10)]]''
| name = Tiltiņi ar metāla margām (10)
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| locality = Ķemeru parkā
| lat = 56.947871573628
| long = 23.496528771308
| p625 = {{Coord|56.947872|23.496529|display=inline}}
| image = Jurmala%20Kemeri%20Paviljonsrotonda%202.JPG
| vaid = 5346
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656500
| label = ''[[:d:Q55656500|Slokas vēsturiskais centrs]]''
| name = Slokas vēsturiskais centrs
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.943456742172
| long = 23.61836788957
| p625 = {{Coord|56.943457|23.618368|display=inline}}
| image = Slokas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg
| vaid = 6089
| year = 18.gs.-20.gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656696
| label = ''[[:d:Q55656696|Kauguru zvejniekciems]]''
| name = Kauguru zvejniekciems
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.966485326449
| long = 23.61112141077
| p625 = {{Coord|56.966485|23.611121|display=inline}}
| image = Kaugurciema%20iela%2065%201.jpg
| vaid = 6086
| year = 19.gs.v. 19/20.gs. m
| typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656713
| label = ''[[:d:Q55656713|Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons]]''
| name = Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.963170487058
| long = 23.715629956579
| p625 = {{Coord|56.96317|23.71563|display=inline}}
| image = Dubultu%20prospekts%2095.jpg
| vaid = 6092
| year = 19.gs. v. - 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55656729
| label = ''[[:d:Q55656729|Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartāli]]''
| name = Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartāli
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.95573247096
| long = 23.696685399768
| p625 = {{Coord|56.955732|23.696685|display=inline}}
| image = Puku%20street%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 6091
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657598
| label = ''[[:d:Q55657598|Dubultu- Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni]]''
| name = Dubultu- Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.978557674911
| long = 23.823262885324
| p625 = {{Coord|56.978558|23.823263|display=inline}}
| image = Riga-Jurmala.jpg
| vaid = 6083
| year = 19.gs.1.c. 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657601
| label = ''[[:d:Q55657601|Dzintaru-Bulduru vasarnīcu kvartāli]]''
| name = Dzintaru-Bulduru vasarnīcu kvartāli
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.978023871925
| long = 23.849584571466
| p625 = {{Coord|56.978024|23.849585|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%20-%20Dzintaru%20prospekts%2C%203%20%2803%29.jpg
| vaid = 6084
| year = 20.gs.s., 20./30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657604
| label = ''[[:d:Q55657604|Majoru-Dzintaru vasarnīcu kvartāli]]''
| name = Majoru-Dzintaru vasarnīcu kvartāli
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.968532196534
| long = 23.813677812341
| p625 = {{Coord|56.968532|23.813678|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmala%20-%20Pilso%C5%86u%20iela%20%283%29.jpg
| vaid = 6087
| year = 19.gs.s.b.,20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657608
| label = ''[[:d:Q55657608|Stirnu rags]]''
| name = Stirnu rags
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.984305563775
| long = 23.888699527465
| p625 = {{Coord|56.984306|23.8887|display=inline}}
| vaid = 6090
| year = 19.gs.b. 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657611
| label = ''[[:d:Q55657611|Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons]]''
| name = Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.977903347139
| long = 23.86656376732
| p625 = {{Coord|56.977903|23.866564|display=inline}}
| image = Lielupe%20-%20panoramio%20%2848%29.jpg
| vaid = 6093
| year = 19.gs.s. 19./20.gs.m
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55657619
| label = ''[[:d:Q55657619|Bulduru muižas klēts]]''
| name = Bulduru muižas klēts
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| locality = Viestura prospekts 6
| lat = 56.97242691754
| long = 23.854510932278
| p625 = {{Coord|56.972427|23.854511|display=inline}}
| image = Gan%C4%ABbu%20ce%C4%BC%C5%A1%201%2C%20J%C5%ABrmala.jpg
| vaid = 5744
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q16408571|Bulduru muiža]]''
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660878
| label = ''[[:d:Q55660878|Priedaines vasarnīcu rajons]]''
| name = Priedaines vasarnīcu rajons
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| lat = 56.9738
| long = 23.892
| p625 = {{Coord|56.9738|23.892|display=inline}}
| image = %D0%98%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B9%D0%BA%D0%B0%20%D0%B2%20%D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%B5%D0%B4%D0%B0%D0%B9%D0%BD%D0%B5.jpg
| vaid = 6088
| year = 20.gs.s., 20.-30.g.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{monument
| qid = Q55660921
| label = ''[[:d:Q55660921|Priedaines apmetne]]''
| name = Priedaines apmetne
| municipality = Jūrmala
| district = Jūrmala
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-JUR
| locality = Priedaine 2101
| lat = 56.9724
| long = 23.9047
| p625 = {{Coord|56.9724|23.9047|display=inline}}
| vaid = 8726
| year = 3400.-1500.g.p.m.ē.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = J%C5%ABrmala
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Jūrmala|Latvijas kultūras mantojums/Jūrmala}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Jūrmalas vēsture]]</text>
      <sha1>0y70t90djw7ykgnarx7a51e1pw7qmni</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Chrysolina chalcites</title>
    <ns>0</ns>
    <id>296695</id>
    <revision>
      <id>4493099</id>
      <parentid>3085207</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:07:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493099</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3873" sha1="0mpsqz27sp1wvdkr6vgeah7r9ep1g01" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Arthropoda
|       tips_lv = Posmkāji
|         klase = Insecta
|      klase_lv = Kukaiņi
|         kārta = Coleoptera
|      kārta_lv = Vaboles
|    virsdzimta = Chrysomeloidea
| virsdzimta_lv = Lapgraužu virsdzimta
|        dzimta = Chrusomelidae
|     dzimta_lv = Lapgraužu dzimta
|   apakšdzimta = Chrysomelinae
|apakšdzimta_lv = 
|         cilts = Chrysomelini
|    apakšcilts = Chrysomelina
|         ģints = Chrysolina
|      ģints_lv = 
|    apakšģints = Chrysolina (Sulcicollis)
|          suga = Chrysolina chalcites
|       suga_lv = 
|      binomial = Chrysolina chalcites &lt;small&gt;(Germar, 1824)&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = 
* ''Chrysomela chalcites'' Germar, 1824
* ''Chrysomela chalcitis Suffrian, 1851
* ''Chrysomela festiva'' Ménétriés, 1832
* ''Minckia chalcites'' (Germar, 1824)
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
}}
'''''Chrysolina chalcites''''' ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta Eiropā: [[Itālija|Itālijā]] ([[Apūlija]]), [[Latvija|Latvijā]], [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]], [[Donava]]s upes ūdenskrātuves apvidū, Dienvidukrainā un Krievijas Eiropas daļas dienvidos, kā arī [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Anatolija|Anatolijā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un [[Ēģipte|Ēģiptē]].&lt;ref name=&quot;BukejsTelnov2010&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Aslan.etal2003&quot;/&gt; Sastapt vaboles var [[Solončaks|solončakos]].&lt;ref name=&quot;JakobsonOgloblin2005&quot;/&gt;

Pieaugušo vaboļu ([[imago]]) ķermeņa garums ir 5,5 — 7 mm;&lt;ref name=&quot;AslanOzbek1999&quot;/&gt; ķermenis ir olīvzaļā vai bronzas krāsā, šagrēna, ar vāju spīdumu. Ķermeņa augšdaļa (neieskaitot segspārnus) ar gandrīz neredzamiem un ļoti retiem punktiem. Ūsas un kājas ir rudi brūnas, ūsu pamatnes ir dzeltenīgas.&lt;ref name=&quot;JakobsonOgloblin2005&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;BukejsTelnov2010&quot;&gt;Andris Bukejs &amp; Dmitry Telnov. ''On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860''. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. DOI:10.2478/v10043-010-0013-8&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Aslan.etal2003&quot;&gt;Aslan İ., Gruev B. &amp; Özbek H. ''A preliminary review of the subfamiliy Chrysomelinae (Cofeoptera, Chrysomelidae) of Turkey''. Linzer biol. Beitr. 2003. No. 35 (1). P. 581-605.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JakobsonOgloblin2005&quot;&gt;Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AslanOzbek1999&quot;&gt;Irfan Aslan &amp; Hikmet Özbek. ''Erzurum, Erzincan ve Artvin İlleri Chrysomelinae (Coleoptera, Chrysomelidae) Altfamilyas› Üzerinde Faunistik ve Sistematik Bir Araﬂt›rma''. Tr. J. of Zoology / Geliﬂ Tarihi. TÜB, 1999. Num. 23. S. 751-767.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* ''[http://www.gbif.org/species/4459827 Chrysolina (Sulcicollis) chalcites (Germar, 1824)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220111065533/https://www.gbif.org/species/4459827 |date={{dat|2022|01|11||bez}} }}''. GBIF.org
* ''[https://web.archive.org/web/20111113092959/http://www.biol.uni.wroc.pl/cassidae/European%20Chrysomelidae/chrysolina%20chalcites.htm Chrysolina chalcites (Germar, 1824)]''. Wydział Nauk Biologicznych

{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Lapgraužu dzimta]]</text>
      <sha1>0mpsqz27sp1wvdkr6vgeah7r9ep1g01</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Evija Krūze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297899</id>
    <revision>
      <id>4493344</id>
      <parentid>4457428</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:55:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4747" sha1="fnlbse1dat2rdg6r5a24gbk5fd30vtf" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Evija Krūze
| attēls = 
| dz vārds = Evija Kromule
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|11|20}}
| dz vieta = {{vieta|PSRS|Karaļauči|td=Krievija}}
| nodarbošanās = aktrise
| citi vārdi = Evija Skulte
| bērni = 
| spēlmaņu_nakts = [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ([[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2023/24]])
| dzimums = S
}}

'''Evija Krūze''' (dzimusi '''Kromule''' 1974. gada 20. novembrī, iepriekš '''Evija Skulte''')&lt;ref name=&quot;kruze&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/apprecejusies-aktrise-evija-skulte-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu/ |title=Skaties.lv: Apprecējusies aktrise Evija Skulte; pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu |access-date={{dat|2021|07|15||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210715102620/https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/apprecejusies-aktrise-evija-skulte-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu/ }}&lt;/ref&gt; ir latviešu aktrise. Strādā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]. [[Spēlmaņu nakts]] balvas kā gada aktrise otrā plāna lomā ieguvēja ([[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2023/2024]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2023-2024/nominacijas/|title=Nominācijas &amp; apbalvojumi / LTDS|last=Kozlovs|first=Deniss|website=ltds.lv|access-date=2024-12-27}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi kā Evija Kromule 1974. gada 20. novembrī [[Karaļauči|Karaļaučos]], kur tobrīd dienēja viņas tēvs (vēlāk [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] darbinieks), bet drīz pēc piedzimšanas kopā ar māti atgriezās Rīgā. Mācību laikā darbojās [[Rīgas Skolēnu pils]] [[Zīļuks|teātrī &quot;Zīļuks&quot;]]. 1997. gadā studēja [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s pirmajā apvienotajā aktieru/režisoru kursā, kuru vadīja [[Pēteris Krilovs]]. Kopš 1996. gada ir Nacionālā teātra aktrise, taču spēlējusi arī [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]]. Par 1999. gada LNT izrādes &quot;Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai&quot; Petras lomu saņēma pirmo Spēlmaņu nakts nomināciju (labākā jaunā aktrise, dejotāja, vokāliste).&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Atsauce|title=Daudz laimes, jubilār! Aktrise Evija Krūze - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/345367/daudz-laimes-jubilar-aktrise-evija-kruze|date=2024-12-27|accessdate=2024-12-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Atveidoja Sintijas lomu seriālā &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; un Martas lomu seriālā &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot;. Piedalījās &quot;[[Dejo ar zvaigzni! 4|Dejo ar zvaigzni]]&quot; 4. sezonā un iekļuva finālā.

2023./2024. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā gada aktrise otrā plāna lomā par mātes lomu Nacionālā teātra izrādē &quot;Ugunsseja&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Personīgā dzīve ===
2002. gadā apprecējās ar mākslinieku un scenogrāfu [[Kristaps Skulte|Kristapu Skulti]], laulībā dzimuši divi dēli (topošais režisors Bruno un topošais operators Roberts). 2012. gadā šķīrusies no Kristapa Skultes.&lt;ref&gt;[http://nra.lv/vakara-zinas/70431-izjukusi-aktrises-evijas-skultes-lauliba.htm Izjukusi aktrises Evijas Skultes laulība]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 2013. gada 31. decembrī [[Bahamu Salas|Bahamu Salās]] apprecējās ar finanšu speciālistu Hariju Bormani, taču kopdzīve nebija ilga un pāris laulību Latvijā tā arī nereģistrēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/82686-kam-atlauts-ieziest-skultes-dupsi-virs-tas-nav-video|title=Kam atļauts ieziest Skultes dupsi? Vīrs tas nav. VIDEO|website=https://jauns.lv|access-date=2024-12-27|date=2014-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/apprecejusies-aktrise-evija-skulte-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu/|title=Apprecējusies aktrise Evija Skulte; pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu|website=tv3.lv|access-date=2024-12-27|date=2019-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 31. augustā apprecējusies ar igauņu uzņēmēju Aimuru Krūzi.&lt;ref name=&quot;kruze&quot; /&gt;

== Seriāli ==
* &quot;[[Palīgā]]&quot; (1997—1998) — Ilze
* &quot;[[Prāts vai Instinkts]]&quot; (2007) — Zane
* &quot;[[Tikai nesaki man Bizu]]&quot; (2011) — Zane Elere
* &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; (2012) — Sintija Saulīte
* &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot; (2013—2022) — Marta Kļava
* &quot;[[Viss Norm]]&quot; (2022—pašlaik) — Lauras mamma
* &quot;[[Nemīlētie]]&quot; (2024—pašlaik) — Raimonda Cīrule

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/evija-kruze-8247 Evija Krūze] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Krūze, Evija}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]</text>
      <sha1>fnlbse1dat2rdg6r5a24gbk5fd30vtf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Administratoru ziņojumu dēlis</title>
    <ns>4</ns>
    <id>300196</id>
    <revision>
      <id>4493133</id>
      <parentid>4488941</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:43:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Quinlan83</username>
        <id>98626</id>
      </contributor>
      <comment>Reporting [[Special:Contributions/~2026-39174-07|~2026-39174-07]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c)</comment>
      <origin>4493133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="106257" sha1="nmqmnidppyy3d7i2rkd7hra6fa7tx6u" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vikipēdija]]&lt;!-- nepārvietot uz lapas beigām --&gt;
{{shortcut|WP:AN|WP:ANI}}
{{arhīvi| search = yes}}
{{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}}
{{Pievienot jaunu tematu}}

== Dzēšanas pieprasījums ==

*[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]]

*[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
--[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST)

== New Wikimedia password policy and requirements ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]].

These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length.

These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]].

{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;/div&gt; [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&amp;oldid=18693867 --&gt;

== Jaunu dalībnieku labojumi ==

Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet!
* [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}}
* [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}}
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET)
:Varbūt var uzraudzīt arī  &lt;nowiki&gt;{{autoritatīvā vadība}}&lt;/nowiki&gt; veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET)
::a) nesaskatu &quot;nozīmīgumu&quot; b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) ==

Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET)
:{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET)
::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)

== 90.133.25.145 ==

Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

== 213.226.141.239 ==

[en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST)

== [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] ==

(Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&amp;page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)
:Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) ==

Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST)
: Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== 2 changes are needed in MediaWiki namespace ==
Hi!

The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads:
* In [[MediaWiki:Licenses]] &quot;** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā&quot;
* In [[MediaWiki:Uploadtext]] &quot;* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''&lt;nowiki&gt;{{Self}}&lt;/nowiki&gt;''' (ja vēlies ...&quot;

I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST)

== Checking files ==
Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. 

A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&amp;diff=prev&amp;oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right.

That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one.

I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added.

All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia!

I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST)

: I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) ==
Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST)
:{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET)

== Special:Contributions/77.38.144.50 ==

Hey, Sorry to write in English.

Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) ==
[[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET)
:atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) ==
Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību &quot;Progresīvie&quot;. [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) ==

Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) ==

Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET)
:{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) ==

Lūgums pārvietot filmu &quot;[[Borats]]&quot; atpakaļ uz &quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;, jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu &quot;[[Borata sekojošā kinofilma]]&quot; atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)

== 77.219.15.231 - vandalism ==

Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) ==

Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums ==

Lūdzu pārvietot &quot;[[Universāls Dizains Mācībām]]&quot; lapu uz &quot;Universālais Mācību Dizains&quot;, kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST)
:Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

:{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST)

== File renamings ==

Hello!

Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done.  [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST)

== Block 94.186.109.22 ==
This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST)
::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :)  Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST)

== Zimeoka ==

Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET)
:Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) ==
Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET)
:{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET)

== Global ban proposal for Musée Annam ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&amp;oldid=22500565 --&gt;

== 87.246.146.36 ==
Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET)

== Lol2022 ==
Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET)

== 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA ==
Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

== Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] ==

Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages &amp; userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET)
: Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET)

== [[Special:Contributions/212.3.192.27]] ==
Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET)

== [[Vladimirs Putins]] ==

Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET)
:{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET)

== Troļļi Bumbieris un Belarusborder ==

Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&amp;action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET)

:Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET)
::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET)
::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET)
:::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET)
::::abām pusēm vērts atcerēties, ka &quot;neitrālais viedoklis&quot; ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST)
::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena &quot;puse&quot; tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST)
::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums  Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts:
 „The  treatment  of  the  insignificant  number  of  asylum  seekers  crossing  the  Latvian  border  from Belarus  is in  sharp contrast  with  the recent  decision of  the  Latvian government  to accept  up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.”
::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST)
:::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST)
::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta.  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) ==

Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[Latviešu strēlnieki]] ==

Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST)

:thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) ==

Lūgums pārvietot &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]&quot; uz &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;, jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) ==

Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}}
:??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET)

::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET)

== [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] ==
It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? 

Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

:sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) ==

[[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}}
: Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) ==

* Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]]
* Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]]
[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST)
:man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST)
::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST)
:::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST)
::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena.
::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST)
:::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) ==

Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni..  :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) ==

Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST)

:īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)
::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST)
:::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST)
::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST)
:::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez &quot;gaisa&quot;. Viņi pārdēvēja &quot;Aeromobilos spēkus&quot; tagadējā nosaukumā lai izvairītos no &quot;gaisa&quot; pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) ==

[[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi.  [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST)
:{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --&gt; Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST)
::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST)

== Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&amp;oldid=24980083 --&gt;

== Vandalism ==

{{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST)

== Latgaliešu himna ==

Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot?

Could not save due to an error.

* The save has failed.
* The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]].

[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST)

:The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) ==

Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies.
--[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST)
:{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST)

== New special page to fight spam ==

{{int:please-translate}}
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,
We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information.

This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements).

If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases.

Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list.

Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&amp;oldid=25167735 --&gt;

== Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) ==

Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST)

== {{lietotājs|Lasks}} ==
Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus.
:{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST)

== 213.175.126.17 ==

* {{user|213.175.126.17}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST)

== 85.254.74.245 ==

Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== ‎77.219.1.178 ==
* [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]]
Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST)

== Emolss ==
Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

:Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST)

== 80.232.216.94 ==

80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET)
:Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET)

== 195.122.19.158 ==

195.122.19.158 -  lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET)
:Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET)

== 81.198.67.65 ==

* {{user|81.198.67.65}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET)
:Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) ==

Lūdzu pārvietot informāciju par &quot;[[Programmēšanas paradigma]]&quot; no mana smilšu kastes ieraksta &quot;[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]&quot; － &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET)
:{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET)

== 77.219.5.20 ==

77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET)

:3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET)

== 212.3.214.128 ==

212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET)

== 80.232.223.109 ==

80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET)

== 77.219.13.229 ==

77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET)

== 81.163.73.178 ==

81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET)

== 81.198.64.27 ==

81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET)

== Nav faktu rītdienai (2023-11-29) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Aizskarošs lietotāja vārds  ==

[[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET)
Geitsbijs

== Reģistrēti vandāļi ==

[[Dalībnieks:Nilenis⁹]]
[[Dalībnieks:ReapMaster]]
abi vandāļi, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET)
Geitsbijs

== 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 ==

2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET)

== Kikumba ==

aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET)
:Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET)

== Gashi1488 ==

Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET)

:Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET)

:Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET)

== Dalībnieks:&quot;Nēģermeistars&quot; ==

Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET)

:Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus?  [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
:Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET)

== Dalībnieks:Geitsbijs ==

Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu &quot;Gatsby&quot; tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET)

== Block request ==

{{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) ==

[[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&amp;redirect=no Padomju armija]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET)

== Dalībnieks:Kosmorre ==

[[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET)
:To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET)

== IP address 81.198.222.34 ==

Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-05-28) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) ==

Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&amp;redirect=no Telenovele]
--[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) ==

Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&amp;redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-08) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST)
::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-09) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)
:ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) ==

MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu

== Votre Provocateur ==

Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST)

:Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST)
::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST)
::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST)
:::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST)
::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST)
:::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments &quot;par&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST)
Mums ir statuss &quot;pārbaudītājs&quot;, to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST)

== Report concerning 90.130.127.9 ==
{{User|90.130.127.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.83 ==
{{User|77.219.2.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST)

== Report concerning 91.105.79.188 ==
{{User|91.105.79.188}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B ==
{{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning 77.219.4.247 ==
{{User|77.219.4.247}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.229 ==
{{User|85.254.73.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB ==
{{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST)

:Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-10-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST)

== Report concerning 81.198.65.208 ==
{{User|81.198.65.208}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET)
:Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) ==

Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&amp;redirect=no ''CBS News'']

[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET)

== Report concerning 89.201.7.250 ==
{{User|89.201.7.250}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET)
:Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET)

== Report concerning 213.175.126.83 ==
{{User|213.175.126.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET)

:3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 ==
{{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET)

== Report concerning 176.65.128.61 ==
{{User|176.65.128.61}} Spam IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET)

== Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 ==
{{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET)

== Report concerning 195.13.168.9 ==
{{User|195.13.168.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET)

==78.28.241.141==
{{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET)

== Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 ==
{{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET)

:Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET)

== Report concerning 94.191.136.229 ==
{{User|94.191.136.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) ==

Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&amp;redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET)

== Vandālisma akti ==

Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET)

== Vandāļu saraksts ==

Lūgums bloķēt par vandālismu:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET)

== Report concerning 213.226.141.94 ==
{{User|213.226.141.94}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST)

== Report concerning 89.254.158.96 ==
{{User|89.254.158.96}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST)

== Report concerning 81.198.58.10 ==
{{User|81.198.58.10}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST)

:A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST)

== Report concerning 89.254.178.22 ==
{{User|89.254.178.22}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST)

== Report concerning 212.93.107.71 ==
{{User|212.93.107.71}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST)

== Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 ==
{{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 ==
* {{User|85.254.73.128}}
* {{User|78.28.241.141}}
* {{User|85.254.74.108}}
Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST)

== Report concerning 94.191.136.159 ==
{{User|94.191.136.159}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST)

== Report concerning 185.65.160.230 ==
{{User|185.65.160.230}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST)

== Report concerning 80.232.183.53 ==
{{User|80.232.183.53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.37 ==
{{User|77.219.2.37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST)

== Report concerning 84.15.223.123 ==
{{User|84.15.223.123}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST)

== Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA ==
{{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST)

== Report concerning Patriot355 ==
{{User|Patriot355}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) ==

Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&amp;redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST)
: darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) ==

Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu?

Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]]  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST)

== Report concerning ~2025-56616-7 ==
{{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST)

== Report concerning ~2025-63950-8 ==
{{User|~2025-63950-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST)

== Report concerning ~2025-64264-0 ==
{{User|~2025-64264-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64417-9 ==
{{User|~2025-64417-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64238-0 ==
{{User|~2025-64238-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-26486-99 ==
{{User|~2025-26486-99}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27163-51 ==
{{User|~2025-27163-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST)

:Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the &quot;temporary nickname&quot; is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27339-74 ==
{{User|~2025-27339-74}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST)
:Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST)

== Report concerning ~2025-68224-3 ==
{{User|~2025-68224-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST)

== Lūgums nobloķēt vandāļus ==
{{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma &quot;varoņus&quot;. -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST)
:iesuka pautinus [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-31145-38|&amp;#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] ==

Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-29317-22|&amp;#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST)

== Report concerning ~2025-30668-27 ==
{{User|~2025-30668-27}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET)

:{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET)

== Report concerning ~2025-30694-33 ==
{{User|~2025-30694-33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning ~2025-30731-48 ==
{{User|~2025-30731-48}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-30982-00 ==
{{User|~2025-30982-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET)

== Report concerning ~2025-31145-38 ==
{{User|~2025-31145-38}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning ~2025-31094-80 ==
{{User|~2025-31094-80}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning Ilikeudens ==
{{User|Ilikeudens}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Report concerning ~2025-31103-83 ==
{{User|~2025-31103-83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET)

== Report concerning ~2025-32556-25 ==
{{User|~2025-32556-25}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32175-37 ==
{{User|~2025-32175-37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32435-85 ==
{{User|~2025-32435-85}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola ==

''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''.

== Report concerning ~2025-33070-26 ==
{{User|~2025-33070-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET)

== Report concerning ~2025-33165-20 ==
{{User|~2025-33165-20}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET)

== Report concerning ~2025-33323-08 ==
{{User|~2025-33323-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) ==

Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&amp;redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET)

:{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET)

== Report concerning ~2025-36112-26 ==
{{User|~2025-36112-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-36831-40 ==
{{User|~2025-36831-40}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET)

== Report concerning ~2025-36860-02 ==
{{User|~2025-36860-02}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET)

== Report concerning ~2025-26400-90 ==
{{User|~2025-26400-90}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET)

== Report concerning Vara bumbas ==
{{User|Vara bumbas}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET)

== Report concerning Wiwjwhe ==
{{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET)

== Report concerning ~2026-31376-8 ==
{{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET)

== Report concerning ~2026-41328-2 ==
{{User|~2026-41328-2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET)

== Report concerning ~2026-44643-9 ==
{{User|~2026-44643-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) ==

Natasja Kinska -&gt; Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski)

== Report concerning ~2026-53121-9 ==
{{User|~2026-53121-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) ==

Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET)

:Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET)
::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
:::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET)
::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET)
:::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET)
::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir &quot;Vēsture&quot; sadaļa. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET)
:::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET)
::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo &quot;datorspēļu izstrādātāj&quot; mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar &quot;Datorspēļu *&quot; nosaukumu jau ir pārdēvētas uz &quot;Videospēļu *&quot;. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET)

:&quot;Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju&quot; vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET)
::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET)
:::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET)

== Report concerning ~2026-55713-3 ==
{{User|~2026-55713-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET)

== Report concerning ~2026-60115-7 ==
{{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET)

== Report concerning ~2026-63043-0 ==
{{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET)

== Report concerning ~2026-72083-8 ==
{{User|~2026-72083-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET)

== Report concerning ~2026-10798-43 ==
{{User|~2026-10798-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET)

== Report concerning ~2026-10970-27 ==
{{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET)

== Report concerning ~2026-11289-04 ==
{{User|~2026-11289-04}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET)

== Report concerning ~2026-11315-34 ==
{{User|~2026-11315-34}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET)

:bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11315-34|&amp;#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET)

== Report concerning ~2026-11408-82 ==
{{User|~2026-11408-82}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning Pisies33 ==
{{User|Pisies33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET)

== Report concerning ~2026-13481-23 ==
{{User|~2026-13481-23}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET)

== Report concerning ~2026-13447-43 ==
{{User|~2026-13447-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET)

== Report concerning ~2026-18125-72 ==
{{User|~2026-18125-72}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Report concerning ~2026-18110-51 ==
{{User|~2026-18110-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Unused interface messages ==

Please delete the following interface messages, as they are no longer used:

* [[MediaWiki:Watchdetails]]
* [[MediaWiki:Watcheditlist]]
* [[MediaWiki:Wlhideshowown]]

See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET)
:{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET)

== Report concerning ~2026-20334-70 ==
{{User|~2026-20334-70}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST)

:{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST)

== Report concerning ~2026-21989-89 ==
{{User|~2026-21989-89}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2026-04-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST)

== Report concerning ~2026-23798-08 ==
{{User|~2026-23798-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST)

== Report concerning ~2026-24190-73 ==
{{User|~2026-24190-73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST)

== Report concerning ~2026-24305-12 ==
{{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST)

== Report concerning Dont Talk marko ==
{{User|Dont Talk marko}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST)

:Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-24793-87 ==
{{User|~2026-24793-87}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST)

== Report concerning ~2026-25724-39 ==
{{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST)

== Report concerning ~2026-25588-97 ==
{{User|~2026-25588-97}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning ~2026-26123-62 ==
{{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST)

== Report concerning ~2026-29931-95 ==
{{User|~2026-29931-95}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST)

== Report concerning ~2026-28958-00 ==
{{User|~2026-28958-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST)

== Report concerning ~2026-30429-54 ==
{{User|~2026-30429-54}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-30430-44 ==
{{User|~2026-30430-44}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST)

== Report concerning ~2026-31465-84 ==
{{User|~2026-31465-84}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) ==

Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST)

== Report concerning Black men are hot ==
{{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST)

== {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa ==

Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST)

:devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi &quot;pašpārbaudīto dalībnieku&quot; skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST)
::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST)
:::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST)
:::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST)
::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST)
:::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās   ;)   es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST)
:::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? 
:::::Cieņā, zarna98
:::::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35136-88|&amp;#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST)
::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST)
:::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus
:::::::Cieņā, zarna98
:::::::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35184-83|&amp;#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST)
::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST)

== {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms ==

Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST)

:Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35005-08|&amp;#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST)
::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST)
:::Beidz maldināt cilvēkus @
:::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]]
:::Cieņā, zarna98
:::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35136-88|&amp;#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST)

== Report concerning ~2026-37613-93 ==
{{User|~2026-37613-93}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST)

== Report concerning ~2026-39174-07 ==
{{User|~2026-39174-07}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST)</text>
      <sha1>nmqmnidppyy3d7i2rkd7hra6fa7tx6u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Carnival Youth</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300743</id>
    <revision>
      <id>4493091</id>
      <parentid>4443462</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T17:29:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8333" sha1="nxmkimih7mke0cegapebz76vjlumqhv" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = grupa
|           Vārds = ''Carnival Youth''
|          Attēls = File:Carnival Youth 20160516 Innsbruck 04.jpg
|          Ainava = 
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|           Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|           Žanrs = [[indīroks]]
|            Gadi = 2012—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = http://carnivalyouth.lv
|      Dalībnieki = 
{{ubl|Emīls Kaupers|Edgars Kaupers|Roberts Vanags|Kristiāns Kosītis}}
|     Bij_dalībnieki = 
{{ubl|Aleksis Lūriņš}}
|  
}}
'''''Carnival Youth''''' ir [[Latvija]]s mūzikas grupa no Rīgas, kas darbību uzsākusi 2012. gadā. Grupā spēlē dvīņi Edgars (ģitāra, vokāls) un Emīls (bungas, vokāls) Kauperi, Roberts Vanags (taustiņinstrumenti, vokāls) un Kristiāns Kosītis (basģitāra).
==Biogrāfija==

Grupu 2012. gadā izveidoja dvīņi Edgars (ģitāra, vokāls) un Emīls (bungas, vokāls) Kauperi un Roberts Vanags (taustiņinstrumenti, vokāls), pēc pusgada tai pievienojās Aleksis Luriņš (ģitāra, basģitāra).

{{dat|2014|5|26||bez}} grupa izdeva pirmo EP ierakstu — ''Never Have Enough''.&lt;ref name=&quot;ep&quot; /&gt; Tā paša gada {{dat||10|20||bez}} tika izdots ''Carnival Youth'' debijas studijas albums ''No Clouds Allowed'', kas apbalvots ar [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu]] &quot;Zelta Mikrofons&quot; kategorijā &quot;[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]&quot;.&lt;ref name=&quot;delfilv&quot; /&gt; Pēc albuma izdošanas notika albuma koncertturneja.

Grupa ir spēlējusi vairākos mūzikas festivālos Latvijā (tai skaitā ''[[Positivus]]''), kā arī ārzemēs (Anglijā, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Nīderlandē u.c.). 2015. gadā ''Carnival Youth'' iesildīja grupas &quot;[[Prāta Vētra]]&quot; albuma &quot;[[7 soļi svaiga gaisa]]&quot; turnejas koncertus, tāpat apvienība ir iesildījusi arī grupas &quot;[[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]]&quot; koncertus.&lt;ref name=&quot;instrumenti&quot; /&gt;

2016. gada janvārī ''Carnival Youth'' saņēma ''[[European Border Breakers Award]]'' balvu par panākumiem ārvalstīs. 2016. gada pavasarī klajā nāca grupas otrais studijas albums ''Propeller''.

2018. gada vasarā studijā &quot;Red Bull Music Studios&quot; [[Sanpaulu]], [[Brazīlija|Brazīlijā]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/288920-carnival-youth-puisi-bridina-tur-ir-bistami/|title=&quot;Carnival Youth&quot; puiši brīdina: Tur ir bīstami!|publisher=|work=tautaruna.nra.lv|access-date=20.08.2019|date=12.08.2019|last=|first=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/p/BmjZQBRBIzH/?taken-by=redbullstation|title=&quot;Red Bull Music Studios&quot; vietnē &quot;Instagram&quot;|last=|first=|access-date=2018. gada 30. augusts|date=2018. gada 16. augusts}}&lt;/ref&gt; strādāja pie mūzikas ierakstīšanas jaunajam albumam &quot;Good Luck&quot;, kas tika laists klajā 2019. gada 16. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://diena.lv/raksts/kd/muzika/_carnival-youth_-izdod-jaunu-albumu-_good-luck_-14224961|title=Carnival Youth izdod jaunu albumu Good Luck|publisher=|work=diena.lv|access-date=20/08.2019|date=16.08.2019|last=|first=|archive-date=20.08.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190820183754/https://diena.lv/raksts/kd/muzika/_carnival-youth_-izdod-jaunu-albumu-_good-luck_-14224961}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
=== EP ieraksti ===
{{Albums
|nosaukums          = Never Have Enough
|gads               = 2014
|ierakstu kompānija = Carnival Youth
|vāks               = 
|saturs             = 
# ''Octopus'' — 4:10
# ''Brown Eyes and All the Rest'' — 4:05
# ''Seasons'' — 3:51
# ''Words Like Birds'' — 2:34
# ''Never Have Enough'' — 5:03
}}

=== Studijas albumi ===
{{Albums
|nosaukums          = No Clouds Allowed
|gads               = 2014
|ierakstu kompānija = Carnival Youth
|vāks               = 
|saturs             = 
# ''Never Have Enough'' — 5:03
# ''Octopus'' — 4:10
# ''Moonboy'' — 3:43
# ''Tree By Tree'' — 3:17
# ''Brown Eyes and All the Rest'' — 4:05
# ''Traffic Lights'' — 4:00
# ''Words Like Birds'' — 2:34
# ''Seasons'' — 3:51
# ''See The World'' — 3:21
# ''Sometimes'' — 3:21
# ''Debesis par zemu'' — 4:33
# ''Akmentiņi'' — 2:51
}}

{{Albums
|nosaukums          = Propeller
|gads               = 2016
|ierakstu kompānija = Carnival Youth
|vāks               = 
|saturs             = 
# ''Connection Lost'' — 3:03
# ''Hunting For The Sun'' — 2:58
# ''Seagulls on Bicycles'' — 2:48
# ''1Q7/4'' — 3:32
# ''Fooling Myself'' — 4:31
# ''&quot;Iloveyous&quot;'' — 3:18
# ''Surf'' — 3:18
# ''Flowers'' — 3:42
# ''Underneath the Water'' — 3:37
# ''Youth is Gold'' — 3:49
# ''All the Time is Mine'' — 4:27
}}

{{Albums
|nosaukums          = Vienā vilcienā
|gads               = 2017
|ierakstu kompānija = Carnival Youth
|vāks               = 
|saturs             = 
# ''Basās kājas'' — 4:35
# ''Kilometriem tālu'' — 3:52
# ''Starpplūde I tamburs'' — 1:43
# ''Ūdensmērītāji'' — 4:19
# ''Saules bulvāri'' — 4:23
# ''Stūre'' — 3:34
# ''Starpplūde II Robis (suns)'' — 1:34
# ''Magnolijas rīts'' — 4:57
}}

{{Albums
|nosaukums          = Good Luck
|gads               = 2019
|ierakstu kompānija = Carnival Youth
|vāks               = 
|saturs             = 
# ''Two Monkeys'' — 4:30
# ''Birthday'' — 3:36
# ''Only the Moon Can See the Sun'' — 4:16
# ''Landlord (Die Alone)'' — 6:17
# ''Boys Do Cry'' — 2:58
# ''Pumpkin Pie'' — 4:08
# ''Desktop'' — 3:53
# ''Friends'' — 4:43
# ''Phantom Planet'' — 4:03
# ''Baby'' — 3:52
# ''Coral Castle'' — 4:27
# ''Side by Side'' — 5:04
}}

{{Albums
|nosaukums          = Naivais ku-kū
|gads               = 2021
|ierakstu kompānija = Carnival Youth
|vāks               = 
|saturs             = 
# ''Skauģu dziesmiņa'' — 3:05
# ''[[Alvas zaldātiņi (dziesma)|Alvas zaldātiņi]]'' — 3:38
# ''To meitiņ šodien glabā'' — 3:13
# ''Cik mēs viens par otu zinām'' — 3:14
# ''Kur tu biji'' — 3:20
# ''Dzeguzes balss'' — 3:54
# ''Tēma no k/f &quot;Emīla nedarbi&quot;'' — 2:52
# ''Pavāru dziesma'' — 2:41
# ''Dziesma nenosalst'' — 3:50
# ''Ceļa dziesmiņa'' — 2:24
# ''Es esmu bagāts'' — 3:44
# ''Tēma no k/f &quot;Ilgais ceļš kāpās&quot;'' — 4:07
# ''Ances romance'' — 3:51
# ''Heksenberga mīlas dziesma'' — 3:16
# ''[[Viņi dejoja vienu vasaru]]'' — 5:14
# ''Tēma no k/f &quot;Pūt, vējiņi!&quot;'' — 2:27
# ''[[Piena ceļš (dziesma)|Piena ceļš]]'' — 5:19
}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;ep&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-carnival-youth-prezente-debijas-albumu-never-have-enough.d?id=44541964|title=Foto: 'Carnival Youth' prezentē debijas albumu 'Never Have Enough'|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2015|11|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;delfilv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/iznak-carnival-youth-debijas-albums-no-clouds-allowed-un-video-dziesmai-octopus.d?id=45121830|title=Iznāk 'Carnival Youth' debijas albums 'No Clouds Allowed' un video dziesmai 'Octopus'|date=2014. gada 20. oktobris|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2015|11|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;instrumenti&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/485241-instrumentus_iesildis_brali_kauperi_un_gospelmuzikas_bundzinieks|title=«Instrumentus» iesildīs brāļi Kauperi un gospeļmūzikas bundzinieks|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2015|11|28||bez}}|archive-date={{dat|2013|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131109095739/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/485241-instrumentus_iesildis_brali_kauperi_un_gospelmuzikas_bundzinieks}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/494348-jaunibas_karnevals|title=Jaunības karnevāls|last=Žilde|first=Jānis|date=2014. gada 23. janvārī|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2015|11|28||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160306050957/http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/494348-jaunibas_karnevals}}
* Oficiālā tīmekļa vietne: http://carnivalyouth.lv

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]]</text>
      <sha1>nxmkimih7mke0cegapebz76vjlumqhv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egils Skallagrimsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303792</id>
    <revision>
      <id>4493255</id>
      <parentid>4414238</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3818" sha1="b5avtg22ffy8rmn6xsn1yh03c4aywtb" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Egil Skallagrimsson 17c manuscript.jpg|thumb|right|200px|Egila sāgas manuskripts ar Egila Skallagrimsona iespējamo attēlu ([[17. gadsimts|17. gadsimta]] noraksts).]]
'''Egils Skallagrimsons''' ({{val-is|Egill Skalla-Grímsson}}; pirms [[910]] — pirms [[990]]) bija [[Islande]]s [[vikingi|vikingu]] virsaitis un dziesminieks (skalds), kura dzīve aprakstīta [[Egila sāgas|Egila sāgās]]. Viņš ar savu karadraudzi sirojis [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Kursa (valsts)|Kursā]],&lt;ref&gt;{{LKV|IV.|6855}}&lt;/ref&gt; [[Dānija|Dānijā]] un [[Anglija|Anglijā]].

== Izcelsme ==
Cēlies no [[norvēģi|norvēģu]] vikingu skaldu dzimtas. Viņa vectēvs Kveldulfs (''Kveld-Úlfr'' - &quot;vakara vilks&quot;), nevarēdams samierināties ar [[Norvēģijas ķēniņš|Norvēģijas ķēniņa]] [[Haralds I Skaistmatis|Haralda Skaistmatainā]] valdīšanu (ap [[872]] — ap [[931]]), kopā ar savu dēlu Skallagrimu (''Skallagrímur Kveldúlfsson'') ap 878. gadu izceļoja uz Islandi.    

== Dzīvesgājums ==
Uzskata, ka Egils Skallagrima dēls ir dzimis klana vadoņa Skallagrima un viņa sievas Beras ģimenē Borgā (''Borgarbyggð''), Islandē pirms 910. gada. Teika stāsta, ka jau bērnībā viņš spēkā, auguma un dzejas talantā pārspējis savus vienaudžus un sacenties ar pieaugušajiem vīriem. Jau septiņu gadu vecumā ar kara cirvi nogalinājis savu rotaļu biedru par krāpšanos bumbas spēlē.
15 gadu vecumā viņš pametis tēva mājas Islandē un ar savu brāli Torolfu (''Þórólfur'') devies uz Norvēģiju, kur iestājies ķēniņa Haralda dienestā. 

Uzskata, ka ap 925. gadu Egila karadraudze ieradās [[Kursa (valsts)|Kursā]] (tekstā: ''Kúrland''). Egila sāgas 46. nodaļā vēstīts par to, ka sākumā vikingi ar [[kurši]]em (tekstā: ''Kúrir'') uz pusmēnesi noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā, kur jau ilgāku laiku kā karagūsteknis dzīvoja vikings Aki.
 
Vēlāk viņš siroja Dānijā un Anglijā, kur iestājies [[Anglijas karaļi|anglosakšu ķēniņa]] Etelstāna (''Æðelstān''; 924—939) dienestā. Pēc norvēģu ķēniņa Haralda nāves viņu izsludināja ārpus likuma. Vienīgi ar dzejas mākslas palīdzību Egils izglābās no norvēģu ķēniņa [[Ēriks I Asiņainā āva|Ērika I Asiņainās āvas]] (''Eirik I Blodøks''; ap [[931]] — ap [[933]]) dusmām un patvērās Islandē. 
Islandē viņam piedzima pieci bērni, bet divi dēli agri nomira, un Egils iegrima dziļā depresijā, remdējoties dzejā.

Dzīves nogali pavadīja sava brāļa Torolfa meitas ģimenē pie [[Reikjavīka]]s. Tur viņš ''Mosfellsbær'' kalnā apracis dārgumu lādi, kuru vēlāk velti meklējuši.

== Piemiņa ==

* Piemineklis ''Borg í Mýrum'' pie Borgarnesas Islandē.

== Darbi ==
* ''[http://www.heimskringla.no/wiki/Höfuðlausn Höfuðlausn]''
* ''[http://www.heimskringla.no/wiki/Sonatorrek Sonatorrek]'' 
* ''Arinbjarnarkviða''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925.gadu]
*[http://wayback.vefsafn.is/wayback/20050302011715/www.skolavefur.is/lok/almennt/ljodskald_man/Egill_Skallagrimsson/Forsida_hofundar.htm Höfundur Egill Skallagrímsson]
* [http://www.snerpa.is/net/isl/egils.htm Egils saga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070311232447/http://www.snerpa.is/net/isl/egils.htm |date={{dat|2007|03|11||bez}} }} 

{{commonscat|Egill Skallagrímsson}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vikingi]]
[[Kategorija:Viduslaiku cilvēki]]
[[Kategorija:Skandināvijas vēsture]]
[[Kategorija:Kurzemes vēsture]]</text>
      <sha1>b5avtg22ffy8rmn6xsn1yh03c4aywtb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Greko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>308350</id>
    <revision>
      <id>4493106</id>
      <parentid>4492944</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:33:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4493106</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="242" sha1="80kqcpjimftyrbg3tknyuu9heqvrkwm" xml:space="preserve">'''Greko''' var būt:

* [[Džoakīno Greko]] (''Gioachino Greco''; 1600—1634) — itāļu šahists;
* [[El Greko]] (''El Greco''; 1541—1614) — spāņu gleznotājs, tēlnieks un arhitekts.

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Itāļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>80kqcpjimftyrbg3tknyuu9heqvrkwm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aģente Kārtere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>314367</id>
    <revision>
      <id>4493122</id>
      <parentid>4493007</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:10:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4493122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2842" sha1="q56wkc7qf5mw2w3qidi15hxlwhyfsou" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Aģente Kārtere
| image =
| caption =
| show_name_2 = ''Agent Carter''
| genre =
| creator = * Kristofers Markuss
* Stīvs Makfīlijs
| based_on =
| developer =
| writer =
| director =
| creative_director =
| starring = * [[Heilija Atvela]]
* [[Džeimss Dārsijs]]
* [[Čads Maikls Marijs]]
* [[Envers Džokajs]]
* [[Šejs Vigems]]
| narrated =
| theme_music_composer =
| opentheme =
| endtheme =
| composer =
| country = {{USA}}
| language = angļu
| num_seasons = 2
| num_episodes = 18
| list_episodes =
| executive_producer =
| producer =
| editor =
| location =
| cinematography =
| camera =
| runtime = 41—43 minūtes
| company = * ''[[ABC Studios]]''
* ''[[Marvel Television]]''
* ''F&amp;B Fazekas &amp; Butters''
| distributor = ''[[Disney–ABC Domestic Television]]''
| network = ''[[American Broadcasting Company|ABC]]''
| picture_format = [[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])&lt;ref name=&quot;Picture/Audio&quot; /&gt;
| audio_format = [[5.1 surround sound]]&lt;ref name=&quot;Picture/Audio&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://thefutoncritic.com/listings/20141229abc02/|title=(#103) &quot;Time and Tide&quot;|publisher=The Futon Critic|accessdate=January 3, 2015}}&lt;/ref&gt;
| first_run =
| first_aired = {{dat|2015|1|6|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2016|3|1|N|bez}}
| preceded_by = ''Marvel One-Shot: Agent Carter''
| followed_by =
| related = &quot;[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S]]&quot;
| website = http://abc.go.com/shows/marvels-agent-carter
| website_title = Oficiālā mājaslapa
| production_website =
}}
'''&quot;Aģente Kārtere&quot;''' ({{val|en|Marvel's Agent Carter, Agent Carter}}) ir ASV televīzijas seriāls, kura autori ir [[Kristofers Markuss]] un [[Stīvens Makfīlijs]]. To no {{dat|2015|1|15|ģ|bez}} līdz {{dat|2016|3|1|d|bez}} pārraidīja ''[[American Broadcasting Company|ABC]]'' televīzijas kanālā. Seriālam kopumā izdotas divas sezonas (18 sēriju).

Seriāls ir par virsnieci Pegiju Kārteri, kas strādā par sekretāri Stratēģiskās zinātnes centrā un slepeni sadarbojas ar Hauardu Stārku. Galvenās lomas seriālā attēlo [[Heilija Atvela]], kas saglabājusi Kārteres lomu no MCU sērijas filmām, [[Džeimss Dārsijs]], [[Čads Maikls Marijs]], [[Envers Džokajs]] un [[Šejs Vigems]].

Seriāls ir daļa no ''[[Marvel Cinematic Universe]]''. Tas ir pārraidīts arī latviski.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/tv-jaunumi/supersieviete-agente-kartere-ierodas-kanala-lnt/|title=Supersieviete Aģente Kārtere ierodas kanālā LNT|publisher=skaties.lv|accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}
{{Marvel Cinematic Universe}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]
[[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]]</text>
      <sha1>q56wkc7qf5mw2w3qidi15hxlwhyfsou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>316596</id>
    <revision>
      <id>4493275</id>
      <parentid>4411759</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:43:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29232" sha1="9sjujmjk1ox8fbfusfs2g77pkn3icza" xml:space="preserve">[[Attēls:Istanbul Convention (2011) participation map, current.svg|thumb|{{legend|#039|EP valstis, kas ratificējušas SK}}
{{legend|#a050ff|Parakstījušas, bet nav ratificējušas}}
{{legend|#F29527|Neparakstījušās EP valstis}}
{{legend|#da2131ff|EP valstis, kas atsaukušas konvencijas ratifikāciju}}
{{legend|#c0c1c5|Nav EP valstis}}]]

'''Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu''', zināma arī kā '''Stambulas konvencija,''' ir [[Eiropas Padome]]s konvencija, deklarēta kā vērsta pret [[Vardarbība pret sievietēm|vardarbību pret sievietēm]] un [[Vardarbība ģimenē|vardarbību ģimenē.]]

Konvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un &quot;vainīgo nesodāmības izbeigšana&quot;.

== Parakstīšanas un ratificēšanas vēsture ==
Stambulas konvenciju pieņēma 2011. gada 11. maija [[Eiropas Padome]]s (EP) sēdē. EP Ministru Komitejas lēmumā CM/De/Dec(2011) 1111 norādīts, ka Ministru Komiteja Konvenciju pieņēma un piekrita to atvērt parakstīšanai bez balsošanas. 2012. gada 12. martā to ratificēja [[Turcija]], tai no 2013. līdz 2016. gadam sekoja vēl 20 valstis.&lt;ref name=&quot;Liste complète&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list|title=Full list - Treaty Office - www.coe.int|website=Treaty Office|access-date=2023-10-09|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā, kad to bija ratificējušas 10 valstis, tai skaitā 8 EP dalībvalstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://conventions.coe.int/Treaty/Commun/ChercheSig.asp?NT=210&amp;CM=1&amp;DF=&amp;CL=ENG|title=Signatures and ratifications|work=Council of Europe|accessdate=1 July 2013|date=1 July 2013|archive-date={{dat|2015|08|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150818153518/http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ChercheSig.asp?NT=210&amp;CM=1&amp;DF=&amp;CL=ENG}}&lt;/ref&gt; 2016. gada maijā to bija parakstījusi 41 valsts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list|title=Full list - Treaty Office - publi.coe.int|website=Treaty Office|access-date=2023-02-16|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Latvijas vārdā to 2016. gada 18. maijā parakstīja [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Jānis Reirs]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Reirs Latvijas vārdā paraksta Stambulas konvenciju|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/reirs-latvijas-varda-paraksta-stambulas-konvenciju.a183442/|accessdate={{dat|2016|5|18||bez}}|agency=LETA|date={{dat|2016|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160519141554/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/reirs-latvijas-varda-paraksta-stambulas-konvenciju.a183442/|archivedate={{dat|2016|05|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; taču, lai konvencija stātos spēkā, tā bija jāratificē arī [[Saeima|Saeimā]].

Līdz 2019. gada 28. novembrim septiņas [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis ([[Apvienotā Karaliste]], [[Bulgārija]], [[Čehija]], [[Ungārija]], Latvija, [[Lietuva]], [[Slovākija]]) parakstīja, bet neratificēja konvenciju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Eiropas Parlaments mudina arī Latviju nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlaments-mudina-ari-latviju-nekavejoties-ratificet-stambulas-konvenciju.a339941/|accessdate=2019.gada 3.decembrī|agency=LSM.lv Ziņu redakcija|date=2019.gada 28.novembrī}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesa]] pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ierosināja lietu par trīs SK pantu atbilstību [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmei]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2020/08/2020-39-02_Lemums_par_ierosinasanu-3.pdf |title=LĒMUMS PAR LIETAS IEROSINĀŠANU |access-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200925072515/https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2020/08/2020-39-02_Lemums_par_ierosinasanu-3.pdf }}&lt;/ref&gt; 2021. gada 4. jūnijā Satversmes tiesa publiskoja savu lēmumu, atzīstot, ka norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesa-stambulas-konvencija-atbilst-satversmei.a407535/|title=Tiesa: Stambulas konvencija atbilst Satversmei|website=www.lsm.lv|access-date=2021-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada februārī [[Eiropas Parlaments]] pieņēma rezolūciju par konvencijas ratificēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlamenta-deputati-pieprasa-es-ratificet-stambulas-konvenciju.a496595/|title=Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa ES ratificēt Stambulas konvenciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2023. gada 30. novembrī Latvijas Saeima ratificēja konvenciju.&lt;ref name=&quot;LSM2023&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kincis |first1=Jānis |last2=Fahretdinova |first2=Aleksandra |title=Saeima ratificē Stambulas konvenciju pēc teju 5 stundu debatēm |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2023-saeima-ratifice-stambulas-konvenciju-pec-teju-5-stundu-debatem.a533581/ |accessdate={{dat|2024|1|2||bez}} |agency=Latvijas Sabiedriskie Mediji |date={{dat|2023|11|30||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Lēmumi par ratifikācijas atsaukšanu ===
2021. gadā Turcija pieņēma lēmumu par Stambulas konvencijas ratifikācijas atsaukšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7283368/turcija-stajies-speka-lemums-par-izstasanos-no-stambulas-konvencijas|title=Turcijā stājies spēkā lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas|website=Ārvalstīs|access-date=2023-08-12|date=2021-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 30. oktobrī arī [[Latvija]]s [[14. Saeima|14. Saeimas]] 56 deputāti no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;, [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]], &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] frakcijām nobalsoja par [[Stambulas konvencija]]s denonsēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.10.2025-vai-nebus-kauns-saeima-nolemj-latvijai-jaizstajas-no-stambulas-konvencijas.a620391/|title=«Vai nebūs kauns?» Saeima nolemj – Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; 3. novembrī [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] pieprasīja likuma &quot;Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu&quot; otrreizēju caurlūkošanu, kā arī aicināja šī jautājuma izlemšanu nodot [[15. Saeima|nākamajai Saeimai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120093700/video-saeimai-velreiz-bus-jaskata-izstasanas-no-stambulas-konvencijas-lemj-rinkevics|title=Video: Saeimai vēlreiz būs jāskata izstāšanās no Stambulas konvencijas, lemj Rinkēvičs|website=www.delfi.lv|access-date=2025-11-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par atbalstu Valsts prezidenta lēmumam nobalsoja 53 Saeimas deputāti no &quot;Apvienotā saraksta&quot;, &quot;[[Progresīvie|Progresīvo]]&quot;, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un Nacionālās apvienības frakcijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2025-stambulas-konvencijas-denonsesanas-lemumu-atstaj-nakamas-saeimas-zina.a621188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Stambulas konvencijas denonsēšanas lēmumu atstāj nākamās Saeimas ziņā] lsm.lv 2025. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;

== Struktūra ==
Konvencijas ievadā uzsvērti tās mērķi, principi un pamatvērtības, īpaši akcentējot dzimumu līdztiesības nozīmi un sieviešu tiesību aizsardzību. Dokumentā atsaucas uz starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, tostarp [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija|Eiropas Cilvēktiesību konvenciju]], Eiropas sociālo hartu, ANO līgumiem un Romas statūtu.

I nodaļa ietver vispārīgus noteikumus, kuros definēta terminoloģija, piemēram, “vardarbība pret sievietēm”, “dzimums” un “dzimumu balstīta vardarbība”. Tajā arī noteikta konvencijas darbības joma un pamatprincipi. II nodaļa paredz integrētu valsts politiku un datu vākšanas mehānismus, uzsverot nepieciešamību izstrādāt koordinētus pasākumus vardarbības novēršanai, kā arī regulāri vākt, analizēt un publicēt statistiku un veicināt zinātniskos pētījumus.

III nodaļa ir veltīta vardarbības novēršanai. Tajā paredzēta sabiedrības izglītošana un informēšana, profesionāļu apmācība, kas strādā ar sievietēm un bērniem, kā arī dzimumu līdztiesības un stereotipu mazināšanas pasākumi. IV nodaļā noteikti aizsardzības un atbalsta mehānismi: patvēruma vietu, diennakts palīdzības tālruņu un juridiskās palīdzības pieejamība, kā arī īpaša uzmanība bērniem, kas ir vardarbības upuri vai liecinieki. Tāpat paredzēts speciālistu pienākums ziņot par iespējamiem gadījumiem.

V nodaļa nosaka materiāltiesību noteikumus un paredz kriminalizēt dažādas vardarbības formas, tostarp fizisku un seksuālu vardarbību, izvarošanu, piespiedu laulību, vajāšanu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu abortu un sterilizāciju. Tā arī ietver noteikumus par kompensācijas un aizsardzības mehānismiem cietušajiem. VI nodaļā noteikti policijas un tiesu iestāžu pienākumi, efektīvi un ātri izmeklēšanas mehānismi, kā arī upuru tiesību prioritāte pār apsūdzēto interesēm.

VII nodaļa paredz īpašus noteikumus migrācijas un patvēruma jomā, nodrošinot, ka sievietes netiek izraidītas uz valstīm, kur viņām draud vardarbība, un nosakot normas par patvēruma meklētāju un bēgļu tiesībām. VIII nodaļā regulēta starptautiskā sadarbība, kas ietver informācijas apmaiņu un koordinētus pasākumus vardarbības un cilvēku tirdzniecības apkarošanā.

IX nodaļa apraksta uzraudzības mehānismu, kurā galveno lomu spēlē neatkarīga ekspertu grupa GREVIO, kas seko līdzi konvencijas īstenošanai, un Konsultatīvā padome, kurā pārstāvētas dalībvalstis. X nodaļa ietver noslēguma noteikumus parakstīšanas, ratifikācijas un stāšanās spēkā procedūrām, kā arī paredz konvencijas denonsēšanas kārtību.

== Iebildumi ==
Iebildumi pret konvencijas ratificēšanu [[Latvija|Latvijā]] tika pamatoti ar to, ka gandrīz visi uz sievietēm attiecošies konvencijas punkti jau tāpat esot iekļauti Latvijas likumdošanā, bet kopā ar šiem punktiem konvencijas [[latviešu valoda]]s tulkojumā iekļauts arī apgalvojums, ka cilvēka [[dzimums]] ({{val|en|gender}} — '[[dzimte (socioloģija)|dzimte]]') ir nevis bioloģiski noteikts, bet gan katra brīva izvēle.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vija-beinerte-kapec-rebaltica-maldina-sabiedribu-apzinati-slepjot-stambulas-konvencijas-zemudens-akmenus|title=Vija Beinerte: “Kāpēc “Re:Baltica” maldina sabiedrību, apzināti slēpjot Stambulas konvencijas zemūdens akmeņus?”|website=LA.LV|access-date=2023-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latviešu tulkojumos ir arī citas atšķirības no oriģināla, bet [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesa]] lēmusi, vadoties no latviešu versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telos.lv/stambulas-konvencija-juridisks-brakis/|title=Stambulas konvencija. Atrunas, deklarācijas un Satversmes tiesas spriedums kā juridisks brāķis|last=Rudevska|first=Baiba|website=telos.lv|access-date=2023-10-09|date=2023-07-12|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas varot radīt juridiskas sekas, kad nepareizs tulkojums kļūst par tiesību normu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/421529-baiba-rudevska-stambulas-konvencijas-piesega-tiek-veikta-dzimumu-gimenes-un-sabiedribas-dekonstrukcija|title=Baiba Rudevska: Stambulas konvencijas piesegā tiek veikta dzimumu, ģimenes un sabiedrības dekonstrukcija|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2023-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Turklāt abos tekstos ir norādīts, ka [[sociālais dzimums]] ir tāpat aizstāvams no diskriminācijas kā [[bioloģiskais dzimums]]. Šāds princips konvencijas pretiniekiem nav pieņemams.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tiek arī norādīts, ka dažu [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] statistika liecina par reģistrēto vardarbības gadījumu pret sievietēm krasu pieaugumu, neraugoties uz konvencijas ratificēšanu tajās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Konvencijas tulkojums latviešu valodā ===
2018. gadā [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotajā ekspertu konsīlijā norādīja uz vairākām atšķirībām konvencijas angļu un latviešu valodas formulējumos. [[Latvijas Universitāte]]s [[profesors]] [[Igors Šuvajevs]] pauda uzskatu, ka konvencijas nosaukuma tulkojums ir neprecīzs, jo tā ir par vardarbības novēršanu un nepieļaušanu, nevis apkarošanu, kā arī ieteica jēdzienu ''victim'' labāk tulkot kā &quot;cietušais&quot;, nevis &quot;upuris&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=4416&amp;Itemid=72 |title=Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotā ekspertu konsīlija „Par Stambulas konvenciju” slēdziens |publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]] |date=2018. gada 21. maijs |access-date=2025. gada 6. novembris |language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2019. gadā [[Valsts Valodas centrs]] (VVC) veica konvencijas tulkojumu latviešu valodā, ko 2023. gadā pēc [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]]s lūguma tas pārskatīja un precizēja atbilstoši ministrijas iesniegtajiem komentāriem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/stambulas-konvencijas-tulkojums-latviesu-valoda-izradijies-greizs/ |title=Stambulas konvencijas tulkojums latviešu valodā izrādījies greizs |publisher=[[TV3 Latvija]] |agency=[[LETA]] |date=2023. gada 23. novembris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/584953-latviesu-valoda-nepareizi-iztulkota-stambulas-konvencija |title=Latviešu valodā nepareizi iztulkota Stambulas konvencija |website=[[jauns.lv]] |agency=[[LETA]] |date=2023. gada 23. novembris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}&lt;/ref&gt; Citstarp, &quot;regulāri un selektīvi ievākt grupētus statistikas datus&quot; mainīts uz &quot;regulāri ievākt atbilstošus un grupētus statistikas datus&quot;, &quot;esamība&quot; aizvietots ar &quot;esība&quot;, ''due diligence'' vairs tulkots nevis kā &quot;pienācīga rūpība&quot;, bet gan &quot;rūpības pienākums&quot;, &quot;apmācīt&quot; — ar &quot;speciālistu sagatavošana&quot; vai &quot;sagatavot&quot;, kā arī &quot;konvencija&quot; rakstīta ar mazo, nevis lielo sākumburtu. Precizēti arī juridiski formulējumi, 1. panta e) punktā uzsverot vienotas pieejas nozīmi efektīvai sadarbībai, 46. panta f) punktu papildinot, lai skaidri norādītu vardarbības veidu, un 48. panta 1. daļu precizējot, ka alternatīvi strīdu izšķiršanas procesi nav obligāti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/esiba-nevis-esamiba-kas-tiesi-precizets-stambulas-konvencijas-tulkojuma/ |title=“Esība, nevis esamība”. Kas tieši precizēts Stambulas konvencijas tulkojumā? |author=Anita Gušča |publisher=[[TV3 Latvija]] |date=2023. gada 24. novembris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ministrija pauda, ka veiktās izmaiņas &quot;ir absolūti tikai tehniski precizējumi&quot;, lai konvencijas tulkojumā lietoto terminoloģiju saskaņotu ar [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Terminoloģijas komisijas lēmumiem, un &quot;nekādā veidā neietekmē konvencijas kopējā tulkojuma saturu&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.11.2023-ministrija-stambulas-konvencijas-tulkojuma-precizejumi-ir-tehniski-un-neietekme-tas-butibu.a532884/ |title=Ministrija: Stambulas konvencijas tulkojuma precizējumi ir tehniski un neietekmē tās būtību |author=Jānis Kincis |work=[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]] |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 24. novembris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā [[Latvijas Republikas tiesībsardze]] [[Karina Palkova]] norādīja, ka konvencijas tekstā nav precīzi iztulkots termins &quot;sociālais dzimums&quot;. Viņa uzsvēra, ka angļu valodā šis jēdziens tiek lietots citādi, tādēļ plāno lūgt precizēt definīciju un nodrošināt atbilstošāku tulkojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2025-tiesibsardze-stambulas-konvencija-latviesu-valoda-nav-korekti-iztulkota-sociala-dzimuma-definicija.a619290/ |title=Tiesībsardze: Stambulas konvencijā latviešu valodā nav korekti iztulkota «sociālā dzimuma» definīcija |work=[[1:1]] |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2025. gada 21. oktobris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}&lt;/ref&gt; Arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Marita Zitmane uzskata, ka tulkojums &quot;sociālais dzimums&quot; ir kļūdains, &quot;jo sociālais dzimums neietver visu &quot;gender&quot; būtību – tajā ir tikai sociālais aspekts, ignorējot kultūras un simbolisko nozīmi – daļas, kas arī veido cilvēka [[identitāte|identitāti]].&quot;, tāpēc iesaka angļu vārdu ''gender'' tulkot kā &quot;dzimte&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.10.2025-kas-ir-socialais-dzimums-un-dzimtes-ideologija-mitus-un-patiesibu-par-stambulas-konvenciju-skaidro-lu-petniece.a617486/ |title=Kas ir sociālais dzimums un «dzimtes ideoloģija»? Mītus un patiesību par Stambulas konvenciju skaidro LU pētniece |author=Jolanta Plauka |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2025. gada 8. oktobris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr Latvijas Universitātes profesore [[Ausma Cimdiņa]] apšauba vārda &quot;dzimte&quot; piemērotību kā konvencijā lietotā ''gender'' tulkojumu. Viņa norāda, ka &quot;mēģinājums tulkot jēdzienu gender burtiski, pēc analoģijas ar gramatisko dzimti novērots vienīgi Latvijā&quot;, bet &quot;citās Eiropas valodās gender tulkots pēc analoģijas ar jēdzienu «dzimums» vai &quot;dzimumdiference&quot;, vai arī, piemēram, [[slāvu valodas|slāvu valodās]], pārņemts netulkojot.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://nra.lv/latvija/237250-profesore-ausma-cimdina-par-stambulas-konvenciju-vai-tiesam-japaraksta-viss-ko-liek-prieksa.htm |title=Profesore Ausma Cimdiņa par Stambulas konvenciju: Vai tiešām jāparaksta viss, ko liek priekšā? |author=Viktors Avotiņš  |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |date=2018. gada 16. februāris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Reakcija uz konvencijas denonsēšanu ==

=== Reakcija uz Polijas iespējamo izstāšanos no konvencijas ===

Kad 2020. gadā [[Polija]] paziņoja par nodomu izstāties no Stambulas konvencijas, tā saņēma asu starptautisko nosodījumu. Eiropas Padomes ģenerālsekretāre [[Marija Pejčinoviča Buriča]] nosauca Polijas nodomu par &quot;trauksmi ceļošu&quot; un paziņoja: &quot;Izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu ļoti nožēlojama un nozīmīgs solis atpakaļ sieviešu aizsardzībā pret vardarbību Eiropā&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.euronews.com/my-europe/2020/07/27/istanbul-convention-poland-s-plan-to-quit-domestic-violence-treaty-causes-concern |title=Poland's plan to quit domestic violence treaty causes concern |date=2020-07-26 |publisher=Euronews |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/poland-should-not-withdraw-from-the-istanbul-convention-says-secretary-general |title=Poland should not withdraw from the Istanbul Convention, says Secretary General |date=2020-07-26 |publisher=Council of Europe |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt; [[Francija]] tieši brīdināja, ka Polijai &quot;nāksies rēķināties ar iespējamām finansiālām sekām&quot;, ja tā izstājas no konvencijas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/article/us-poland-france/poland-faces-consequences-if-exits-womens-rights-treaty-france-idUSKCN24U0WB |title=Poland faces 'consequences' if exits women's rights treaty |date=2020-07-28 |publisher=Reuters |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt; Šis drauds bija saistīts ar ES atveseļošanās fonda līdzekļiem un citu ES finansējumu, norādot uz iespējamu ekonomisko spiedienu. [[Eiropas Parlaments]] stingri nosodīja dalībvalstu mēģinājumus atkāpties no konvencijas, ar EP deputātiem dēvējot Polijas plānus par &quot;kaunpilniem&quot; un &quot;skandaloziem&quot;,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.theparliamentmagazine.eu/news/article/eu-policymakers-condemn-poland-over-withdrawal-from-istanbul-convention |title=EU policymakers condemn Poland over withdrawal from Istanbul Convention |date=2020-07-26 |publisher=The Parliament Magazine |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt; Parlamenta deputāti uzsvēra, ka &quot;vardarbība nav tradicionāla vērtība&quot;.

ES institūcijas norādīja, ka konvencijas pamešana varētu ietekmēt dalībvalstu piekļuvi ES finansējumam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/eu-budget/protection-eu-budget/rule-law-conditionality-regulation_sw|title=Rule of law conditionality regulation|publisher=European Commission|date=2024-02-29|access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://eucrim.eu/news/cjeu-dismisses-actions-against-rule-of-law-conditionality-to-safeguard-the-eu-budget/ |title=CJEU Dismisses Actions against Rule-of-Law Conditionality to Safeguard the EU Budget |date=2022-02-15 |publisher=eucrim |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.europeanpapers.eu/en/system/files/pdf_version/EP_eJ_2022_2_SS2_4_Marco_Fisicaro_00594.pdf |title=Beyond the Rule of Law Conditionality: Exploiting the EU Spending Power to Foster and Defend EU Common Values |author=Marco Fisicaro |publisher=European Papers |date=2022 |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/product/B4772101E1DF041E4FE9E70973BBEA13/core-reader |title=What EU Conditionality Says about the Rule of Law |publisher=Cambridge University Press |date=2025-01-18 |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt; Polijas precedents radīja bažas par to, kā līdzīgi lēmumi varētu ietekmēt citas dalībvalstis, kas apšauba konvencijas noteikumus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://papucis.lv/zinas/ek-atbalstijusi-137-miljardu-eiro-atbrivosanu-no-polijai-aiztureta-es-finansejuma/ |title=EK atbalstījusi 137 miljardu eiro atbrīvošanu no Polijai aizturētā ES finansējuma |date=2024-02-28 |publisher=Papucis.lv |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;

=== Reakcija uz Latvijas iespējamo izstāšanos no konvencijas (2025) ===
Pēc Latvijas Saeimas 2025. gada 30. oktobra lēmuma par izstāšanos no konvencijas, 15 valstu diplomāti, tostarp [[Vācija]]s, Francijas un [[Lielbritānija]]s pārstāvji, izteica bažas par Latvijas lēmumu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.10.2025-vacijas-francijas-lielbritanijas-un-vel-12-valstu-diplomati-bazijas-par-latvijas-gaidamo-izstasanos-no-stambulas-konvencijas.a620487/ |title=Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un vēl 12 valstu diplomāti bažījas par Latvijas gaidamo izstāšanos no Stambulas konvencijas |date=2025-10-30 |publisher=LSM |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/cn09x7jpvw7o |title=Latvian vote to pull out of treaty on protecting women from violence prompts outcry |date=2025-10-31 |publisher=BBC News |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/world/latvian-parliament-votes-quit-convention-protecting-women-2025-10-30/ |title=Latvian parliament votes to quit convention protecting women |date=2025-10-30 |publisher=Reuters |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/latvia-women-rights-domestic-violence-c387e81f03ac6d0848bf633da91c9283 |title=Latvian Parliament votes to withdraw from domestic violence treaty |date=2025-10-30 |publisher=Associated Press |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.washingtonpost.com/world/2025/10/30/latvia-women-rights-domestic-violence/84cae124-b5df-11f0-88c1-4e2f98984a34_story.html |title=Latvian Parliament votes to withdraw from domestic violence treaty |date=2025-10-30 |publisher=The Washington Post |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.france24.com/en/europe/20251031-latvia-treaty-violence-against-women |title=Latvia's parliament votes to withdraw from treaty protecting women from violence |date=2025-10-30 |publisher=France 24 |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.dw.com/en/latvia-votes-to-exit-treaty-opposing-violence-against-women/a-74564065 |title=Latvia votes to exit treaty opposing violence against women |date=2025-10-30 |publisher=Deutsche Welle |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt; Starptautiskie mediji norādīja uz &quot;nopietn​ām sekām sieviešu aizsardzībai&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/attalinasanas-no-demokratiskam-vertibam-arvalstu-mediji-reage-uz-latvijas-balsojumu-pret-stambulas-konvenciju/ |title=&quot;Attālināšanās no demokrātiskām vērtībām.&quot; Ārvalstu mediji reaģē uz Latvijas balsojumu pret Stambulas konvenciju |date=2025-10-30 |publisher=TV3 |access-date=2025-11-01 |archive-date=2025-10-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20251031091933/https://tv3.lv/zinas/latvija/attalinasanas-no-demokratiskam-vertibam-arvalstu-mediji-reage-uz-latvijas-balsojumu-pret-stambulas-konvenciju/ }}&lt;/ref&gt;

Organizācija ''[[Amnesty International]]'' nosaucu lēmumu par &quot;briesmīgu un bīstamu&quot;, brīdinot, ka tas &quot;iedvesmo cilvēktiesību pretiniekus visā Eiropā un Centrālāzijā&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://news.inbox.lv/14zezbq-what-world-media-are-saying-about-latvia-s-vote-against-the-istanbul-convention?language=en |title=What World Media Are Saying About Latvia's Vote Against the Istanbul Convention |date=2025-10-30 |publisher=Inbox.lv |access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt; Organizācija uzsvēra, ka šāds lēmums &quot;atbalsta autoritāru valdību centienus, kas attālinās no tiesiskuma un demokrātiskām vērtībām&quot;.

29. oktobrī ap 5000 cilvēku pie [[Saeimas nams|Saeimas nama]] un 6. novembrī vismaz 10 000 cilvēku [[Doma laukums|Doma laukumā]], kā arī simtiem cilvēku citās vietās Latvijā un ārzemēs, piedalījās protestos pret Latvijas izstāšanos no konvencijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-pie-saeimas-tukstosi-proteste-pret-latvijas-izstasanos-no-stambulas-konvencijas.a620125/|title=Pie Saeimas tūkstoši protestē pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2025-video-vismaz-10-000-cilveku-doma-laukuma-proteste-pret-latvijas-izstasanos-no-stambulas-konvencijas.a621286/|title=VIDEO: Vismaz 10 000 cilvēku Doma laukumā protestē pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Savukārt platformā &quot;ManaBalss.lv&quot; aicinājumu Valsts prezidentam neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas, parakstīja rekordliels cilvēku skaits, sasniedzot vairāk nekā 68 tūkstošus parakstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/i/3788|title=Lūgums prezidentam neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas {{!}} ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2026-02-09}}&lt;/ref&gt;

==== Latvijas Valsts prezidenta reakcija ====
[[Latvijas Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] savā vēstulē [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājai]] [[Daiga Mieriņa|Daigai Mieriņai]] paziņoja, ka Latvijas rīcība ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā, kas tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru. Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma.&lt;ref&gt;[https://static.lsm.lv/documents/2c4.pdf Valsts prezidenta vēstule Saeimai, nododot lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu otrreizējai caurlūkošanai]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.coe.int/t/dghl/standardsetting/convention-violence/default_en.asp Konvencijas oficiālā vietne]
* [http://conventions.coe.int/Treaty/EN/Treaties/Html/210.htm Konvencijas teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150923210455/http://www.conventions.coe.int/Treaty/EN/Treaties/Html/210.htm |date={{dat|2015|09|23||bez}} }}
* [http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ChercheSig.asp?NT=210&amp;CM=&amp;DF=&amp;CL=ENG Paraksti un ratifikācijas]

[[Kategorija:Starptautiskie līgumi]]
[[Kategorija:Eiropas Padome]]
[[Kategorija:Sieviešu tiesības]]</text>
      <sha1>9sjujmjk1ox8fbfusfs2g77pkn3icza</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ne rokām darinātais</title>
    <ns>0</ns>
    <id>336706</id>
    <revision>
      <id>4493376</id>
      <parentid>4121019</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:09:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Relikvijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5164" sha1="dahtrzyc3anpqzixutupewuaqcz69nl" xml:space="preserve">'''“Ne rokām darinātais”''' ir [[Ikona (svētbilde)|ikona]], kas tiek uzskatīta par ikonogrāfijas pirmsākumu. Baznīcas tradīcija vēsta, ka pašu pirmo ikonu “Ne rokām darinātais” &quot;uzgleznoja&quot; pats [[Jēzus Kristus|Kristus]] savas zemes dzīves laikā, atstājot savas sejas nospiedumu uz [[Audums|audekla]]. Rietumu un Austrumu Baznīcu tradīcijā pastāv atšķirīgas versijas.

== “Ne rokām darinātais” tēls  Austrumu kristietībā ==
[[Attēls:Christ with beard.jpg|thumb|124x124px|&quot;Ne rokām darinātais&quot;, freska, VI gs., Komodillas katakombas, Roma]]

[[Pareizticība|Pareizticīgās]] Baznīcas mantojums vēsta stāstu par Edesas ķēniņu Abgaru, kurš, sirgdams ar [[Spitālība|spitālību]], sūtīja savu rakstvedi Ananiju pēc Kristus, cerot uz dziedināšanu.
[[Attēls:Спас Нерукотворный - Google Art Project.jpg|thumb|124x124px|&quot;Ne rokām darinātais&quot; ikona, XII gs., Novgoroda]]
&lt;blockquote&gt;&quot;Ananija bija mākslinieks, un Abgars uzdeva viņam uzgleznot Glābēja tēlu, ja gadījumā Viņš nevarēs atnākt, un atnest to viņam. Ananija atrada Kristu, liela ļaužu pūļa ielenktu; viņš pakāpās uz akmens, no kura varēja labāk redzēt, un mēģināja uzgleznot Glābēju. Redzot, ka Ananija grib uzgleznot Viņa [[Portrets|portretu]], Kristus pavēlēja atnest ūdeni, nomazgājās, noslaucīja savu vaigu audeklā un uz šī audekla palika Viņa attēls. Kristus deva šo audeklu Ananijam, pavēlot to aiznest ar atbildes vēsti tam, kurš viņu sūtījis. Šajā vēstī Kristus atsakās iet uz Edesu pats, sakot, ka Viņam jāpiepilda tas, kā dēļ Viņš ir sūtīts. Pēc sava darba piepildījuma Viņš apsolīja nosūtīt pie Abgara vienu no saviem mācekļiem. Saņēmis portretu, Abgars kļuva vesels no savas slimības, taču viņa seja joprojām bija sakropļota. Pēc [[Svētais Gars|Svētā gara]] izliešanās svētais [[apustulis Tadejs]], viens no septiņdesmit, devās uz Edesu, pabeidza Abgara izdziedināšanu un pievērsa viņu kristietībai. Abgars piestiprināja Kristus tēlu pie dēļa un novietoja to nišā virs pilsētas vārtiem, noņemot tur iepriekš novietoto [[Elku pielūgšana|elku]]...&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=“Kristus ikonu pamattipi&quot;|url=http://www.eleison.lv/ikonografija/Kristus.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;[[944. gads|944. gadā]] svētlieta tika svinīgi pārnesta no Edesas uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur tā glabājās līdz XII gs. Kad [[krustneši]] [[1204. gads|1204.]] gadā nopostīja Konstantinopoli, ikona pazuda. Saistībā ar šo stāstu, Austrumu kristīgajā mākslā Kristus seja “Ne rokām darinātajā” ikonā reizēm tiek attēlota arī uz auduma, dvieļa (ikonas nosaukums krievu val. &quot;Спас на убрусе&quot;) vai uz akmens plāksnes, flīzes (ikonas nosaukums krievu val.&quot;Спас на чрепии&quot;).

Par vienu no pirmajām “Ne rokām darinātā” ikonām tiek uzskatīta freska Komodilas katakombās (VI gs.) Romā. Krievu mākslā klasisks piemērs ir Novgorodas XII gs. Ikona.

== “Ne rokām darinātais” tēls Rietumu kristietībā ==

Katoļu tradīcija vēsta par svēto Veroniku:
[[Attēls:Master of Saint Veronica - St. Veronica with the Holy Kerchief - WGA14493.jpg|thumb|215x215px|&quot;Svētā Veronika ar svēto lakatu&quot;, 1420. g., nez. vācu mākslnieks]]
&lt;blockquote&gt;“Svētā Veronika atradās [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], kad krusta nāvei tika sodīts Jēzus Kristus. Viņa bija tā sieviete, kas slimoja ar asiņošanu, un kļuva vesela, pieskaroties Kristus drēbju vīlei (Mat.9:20-22).Jūdu pūlī iejaukusies, Veronika sekoja Kristum , kad Viņš nesa krustu uz [[Golgāta|Golgātu]]. Redzēdama Kristu pakritušu no [[Krusts|krusta]] smaguma, Veronika pieskrēja klāt un padzirdīja Kungu ar ūdeni. To darot, viņa ar audumu noslaucīja Kristus asiņaino seju, vēlāk atklājusi, ka uz auduma ir palicis Jēzus Kristus sejas nospiedums.”&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=“Svētās sievas”; Veronika (Vivineja)|url=http://www.eleison.lv/sveetie/sievas/Veronika.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;Svētās Veronikas sviedrauts ar laiku nonāca [[Roma|Romā]] ar nosaukumu “Ne rokām darinātais attēls”. No Austrumu Baznīcas “Ne rokām darinātā” attēla tas atšķiras ar to, ka uz [[Jēzus Kristus|Pestītāja]] pieres ir attēlots arī ērkšķu vainags.

XVII gadsimtā šis ikonogrāfijas veids izplatījās arī [[Krievu pareizticīgā baznīca|Krievijas pareizticīgajā]] ikonogrāfijā.

Attēlošanas veidi abās tradīcijās arī ir atšķirīgi. Pareizticībā Kristus seja ir mierīga, acis atvērtas,skatiens vērsts uz priekšu. Katoļu svētbildēs Pestītāja sejā ir ciešanu izteiksme, acis reizēm ir aizvērtas un galva noliekta uz sāniem. Zem ērkšķu vainaga redzamas asinis.

Gan Rietumu, gan Austrumu Baznīcas tradīcija piemin arī līdz mūsdienām saglabājušos, plašās diskusijās iesaistīto, leģendām apvīto [[Turīnas līķauts|Turīnas līķautu]] - audumu, kurā brīnumainā veidā palicis Jēzus Kristus mirušā ķermeņa atveids.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jēzus Kristus ikonogrāfija]]
[[Kategorija:Relikvijas]]</text>
      <sha1>dahtrzyc3anpqzixutupewuaqcz69nl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lokomotīves iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338431</id>
    <revision>
      <id>4493323</id>
      <parentid>4398651</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:34:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2070" sha1="l6a1scz3c7iekguy23jkjob7leso6du" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Lokomotīves iela|Lokomotīves iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Lokomotīves iela
| attēls = Lokomotīves iela (2).jpg
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q27990147|zoom=13}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Ķengarags]], [[Rumbula]]
| ielas garums = 5307 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 1959. g.
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Lokomotīves iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]] un [[Rumbula|Rumbulā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils]] un [[Rušonu iela|Rušonu ielu]] un beidzas strupceļā pie [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils ielas]] (ceļu savienojuma nav). Kopējais ielas garums ir 5307 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Iela tika izveidota 1959. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/|title=Ķengaraga ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Lokomotīves iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]]
* [[Rušonu iela]]
* [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]]
* [[Pelnu iela (Rīga)|Pelnu iela]]
* [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
* [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}}

[[Kategorija:Ielas Ķengaragā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Ielas Rumbulā]]</text>
      <sha1>l6a1scz3c7iekguy23jkjob7leso6du</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalna iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338533</id>
    <revision>
      <id>4493329</id>
      <parentid>4398435</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:37:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2313" sha1="kv3q170byc1qu63magec49sdref0i7h" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Kalna iela|Kalna iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Kalna iela
| attēls = Kalna iela.JPG
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q27996258|zoom=14}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 835 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = Lielā Kalnu iela (1846—1917)
| joslu skaits = 2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Kalna iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Kalna iela sākas pie krustojuma ar [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas]] un [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Lauvas iela|Lauvas ielu]]. Kalna iela visā garumā ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt uz Daugavpils un Lazdonas ielas pusi. Kopējais ielas garums ir 835 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Kalna iela pirmo reizi minēta 1846. gada Rīgas adrešu grāmatā. Tā kā iela izveidojusies smilšu kalnos, tad tā sava reljefa dēļ arī tika nosaukta par '''Lielo Kalnu ielu'''. 1917. gadā tā tika nosaukta par Kalna ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (I – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Kalna iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]]
* [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
* [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
* [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]
* [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
* [[Lauvas iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>kv3q170byc1qu63magec49sdref0i7h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ludzas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338536</id>
    <revision>
      <id>4493328</id>
      <parentid>4398657</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:36:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3128" sha1="f32zltp2gfdaa0v5wjimciag4vfrio3" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ludzas iela|Ludzas iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Ludzas iela
| attēls = Ludzas iela.JPG
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q27996260|zoom=14}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 1076 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Ludzas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Ludzas iela sākas pie krustojuma ar [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas]] un [[Firsa Sadovņikova iela|Firsa Sadovņikova ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Lauvas iela|Lauvas ielu]]. Ludzas iela visā garumā ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt uz Lauvas ielas pusi. Kopējais ielas garums ir 1076 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
1858. gada Rīgas adrešu grāmatā tā minēta ar nosaukumu '''Lielā Kurpnieku iela''' ({{val|de|Grosse Schusterstrasse}}, {{val|ru|Большая Шустерская улица}}).

1867. gada Rīgas kartē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&amp;x=2685544&amp;y=7749036&amp;z=17&amp;h=34216|title=Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais karšu pārlūks. Pilsētu plāni: Rīga. &quot;Plan der Gouvernements Stadt Riga mit ihren Vorstadten&quot;, 1867.|access-date=28.09.2023|archive-date=28.09.2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928042102/https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&amp;x=2685544&amp;y=7749036&amp;z=17&amp;h=34216}}&lt;/ref&gt; redzams, ka ielas sākotnējais posms no Katoļu ielas (vācu: ''Katolischen Strasse'') līdz Daugavpils ielai (vācu: ''Dünaburgischer Strasse'') bija daļa no '''Lielās Dzirnavu ielas''' (vācu: ''Grosse Mühlenstrasse''), bet tālākais posms līdz tagadējai Mazajai Kalnu ielai bija saukts par '''Jaroslavas ielu''' (vācu: ''Jaroslawsche Strasse'', krievu: ''Ярославская улица'').

Kopš 1923. gada to sauc par Ludzas ielu - par godu pilsētai Ludzai.&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/ Maskavas forštates ielu katalogs: I - L]&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Ludzas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Firsa Sadovņikova iela]]
* [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]]
* [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
* [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
* [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]
* [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
* [[Lauvas iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>f32zltp2gfdaa0v5wjimciag4vfrio3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Firsa Sadovņikova iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338684</id>
    <revision>
      <id>4493331</id>
      <parentid>4409694</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:37:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3714" sha1="eny4i57crchjex0e7f8udt5iwv950pd" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Firsa Sadovņikova iela
| attēls = Firsa_Sadovņikova_iela,_19_un_21.jpg
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=270|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28004030|zoom=15}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 678 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = [[1885]]
| vēst nosaukumi = Mazā Dzirnavu iela &lt;br/&gt;Frunzes iela
| joslu skaits = 1-2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}

'''Firsa Sadovņikova iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Firsa Sadovņikova iela sākas krustojumā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas]] un [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas ielu]]. Ielā atrodas pārsvarā daudzstāvu dzīvojamās mūra ēkas, kā arī atsevišķas sabiedriskas celtnes un objekti, tostarp tirgus &quot;Latgalīte&quot; (Sadovņikova ielā 9) un ebreju vidusskola &quot;Habad&quot; ([[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 141).

Firsa Sadovņikova ielas kopējais garums ir 678 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; Ielas posms no [[tirgus &quot;Latgalīte&quot;]] līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]] ir ar vienvirziena satiksmi Lāčplēša ielas virzienā.

== Vēsture ==
19. gadsimta sākumā un vidū saukta par '''Mazo Dzirnavu ielu''' ({{val|de|Kleine Mühlenstraße}}).

1885. gadā iela pārdēvēta [[Pēterburga]]s 1. ģildes tirgotāja [[Firss Sadovņikovs|Firsa Sadovņikova]] vārdā (tirgotājs bija dzimis Rīgā un šeit bija apglabāti arī viņa vecāki, tādēļ viņam rūpēja [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[krievi|krievu]] stāvoklis pilsētā, atbalstīja tos ar [[labdarība|labdarību]]).&lt;ref&gt;[https://ielasgaruma.wordpress.com/2017/12/13/14-decembris/ 14. decembris Latvijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403200837/https://ielasgaruma.wordpress.com/2017/12/13/14-decembris/ |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} IELAS GARUMĀ&lt;/ref&gt; Nosaukumu ieguvusi no Sadovņikova nabagmājas, kas atradās šajā ielā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://maskfor.lv/lv/ielas.php |title=Maskavas forštate |access-date={{dat|2019|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190320012244/http://maskfor.lv/lv/ielas.php |archivedate={{dat|2019|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1950. gadā vēlreiz pārdēvēta par '''Frunzes ielu''', padomju valsts darbinieka [[Mihails Frunze|Mihaila Frunzes]] vārdā, bet 1990. gadā atguvusi vēsturisko nosaukumu.

== Ielu savienojumi ==
Firsa Sadovņikova iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] (T veida krustojums)
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
* [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]]
* [[Krāslavas iela (Rīga)|Krāslavas iela]] (T veida krustojums)
* [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]] (ielas turpinājums)
* [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]] (ielas turpinājums)
* [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu F}}
{{coord|56.9421|24.1325|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>eny4i57crchjex0e7f8udt5iwv950pd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lauvas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339119</id>
    <revision>
      <id>4493327</id>
      <parentid>4398604</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:36:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2196" sha1="ahori4nk60qfzcc366hnhhj5xivjvn4" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Lauvas iela
| attēls = Lauvas iela.JPG
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28027309|zoom=15}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]
| ielas garums = 424 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 1-2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Lauvas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Lauvas iela sākas pie krustojuma ar [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles]] un [[Ebreju iela|Ebreju ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Kalna iela (Rīga)|Kalna ielu]]. Lauvas iela posmā no [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas ielas]] līdz [[Kalna iela (Rīga)|Kalna ielai]] ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt uz Kalna ielas pusi. Kopējais ielas garums ir 424 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Lauvas iela (''Löwenstrasse, Львиная улица'') izveidojusies 19. gadsimtā. Pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas—Orlas]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Mīlgrāvja]] dzelzceļa līniju izbūves Lauvas ielas daļu uz ziemeļiem no dzelzceļa 1885. gadā pārdēvēja par [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielu]].

== Ielu savienojumi ==
Lauvas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]]
* [[Ebreju iela]]
* [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu iela]]
* [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]]
* [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Latgales apkaime]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>ahori4nk60qfzcc366hnhhj5xivjvn4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Satekles iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341242</id>
    <revision>
      <id>4493334</id>
      <parentid>4399460</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:38:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4246" sha1="s1f5snbwoq6tig6tfpi20s98r9i80us" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Satekles iela|Satekles iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Satekles iela
| attēls = Satekles iela.JPG
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28381017|zoom=13}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
| ielas garums = 1313 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z.]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]]
| trolejbuss = [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]], [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Satekles iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē. Satekles iela sākas pie [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]] un [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielas]] krustojuma un beidzas pie [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielas]] krustojuma. Ielas garums ir 1313 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Satekles iela Rīgas ielu sarakstā atrodama kopš 19. gadsimta vidus ar nosaukumu '''Mazā Kalēju iela''' ({{val|de|Kleine Schmiedestrasse}}). Iela veda no Kārļa (tagadējās [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]]) ielas pa labi Smilšu kalnu (tagadējās [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielas]] apkaime) virzienā. 1885. gadā iela pārdēvēta par '''Polockas ielu''', kas vēlāk pagarināta pretējā virzienā no Kārļa ielas gar dzelzceļu līdz Popova (tagadējai [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža]]) ielai. 1920. un 1930. gados iela bija tikai posmā no Lāčplēša ielas līdz [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielai]]. 1938. gadā iela pārdēvēta par Satekles ielu. 1950. gadu beigās izveidots ielas turpinājums  caur [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] ielu gruntsgabaliem līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]].

No 1922. gada Satekles ielā 11  dzīvoja tēlnieks [[Kārlis Zāle]]. 1988. gadā Kārļa Zāles vecās mājas pagrabā atrada vairākus tēlnieka veidotos ģipša atlējumus, starp tiem arī [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] tēlu modeļus un formu fragmentus.

== Ielu savienojumi ==
Satekles iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]
* [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]]
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
* [[Kurbada iela|Kurbada iela]]
* [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
* [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]

== Attēli ==
&lt;gallery widths=&quot;240px&quot; heights=&quot;180px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG
File:Satekles iela 4.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>s1f5snbwoq6tig6tfpi20s98r9i80us</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493340</id>
      <parentid>4493334</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:41:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4206" sha1="nwoflb2h324bkru624ywv5bmlixer93" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Satekles iela|Satekles iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Satekles iela
| attēls = Satekles iela.JPG
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28381017|zoom=13}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
| ielas garums = 1313 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z.]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]]
| trolejbuss = [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]], [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Satekles iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē. Satekles iela sākas pie [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]] un [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielas]] krustojuma un beidzas pie [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielas]] krustojuma. Ielas garums ir 1313 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Satekles iela Rīgas ielu sarakstā atrodama kopš 19. gadsimta vidus ar nosaukumu '''Mazā Kalēju iela''' ({{val|de|Kleine Schmiedestrasse}}). Iela veda no Kārļa (tagadējās [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]]) ielas pa labi Smilšu kalnu (tagadējās [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielas]] apkaime) virzienā. 1885. gadā iela pārdēvēta par '''Polockas ielu''', kas vēlāk pagarināta pretējā virzienā no Kārļa ielas gar dzelzceļu līdz Popova (tagadējai [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža]]) ielai. 1920. un 1930. gados iela bija tikai posmā no Lāčplēša ielas līdz [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielai]]. 1938. gadā iela pārdēvēta par Satekles ielu. 1950. gadu beigās izveidots ielas turpinājums  caur [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] ielu gruntsgabaliem līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]].

No 1922. gada Satekles ielā 11  dzīvoja tēlnieks [[Kārlis Zāle]]. 1988. gadā Kārļa Zāles vecās mājas pagrabā atrada vairākus tēlnieka veidotos ģipša atlējumus, starp tiem arī [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] tēlu modeļus un formu fragmentus.

== Ielu savienojumi ==
Satekles iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]
* [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]]
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
* [[Kurbada iela|Kurbada iela]]
* [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
* [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]

== Attēli ==
&lt;gallery widths=&quot;240px&quot; heights=&quot;180px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG
File:Satekles iela 4.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>nwoflb2h324bkru624ywv5bmlixer93</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lubānas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343803</id>
    <revision>
      <id>4493324</id>
      <parentid>4398654</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4493324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4325" sha1="qtsy589tbclold4ij695dyet4wpaczo" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Lubānas iela|Lubānas iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Lubānas iela
| attēls = Lubānas iela.jpg
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28802053|zoom=12}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Latgales apkaime]]s, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]], [[Pļavnieki|Pļavnieku]]
| ielas garums = 5518 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 1861. gadā
| vēst nosaukumi = Lielā Lubānas iela
| joslu skaits = 2-4
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]]
| trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Lubānas iela''' ir iela [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Rīga|Rīgā]], iela atrodas vairākās apkaimēs: [[Latgales apkaime]]s, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un [[Pļavnieki|Pļavnieku]]. Lubānas iela sākas pie [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas ielas]] krustojuma un beidzas apļveida krustojumā [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]].

[[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]] sadala to divās daļās, jo nav uzbūvēta dzelzceļa pārbrauktuve. Tāpat vēl divās daļās šo ielu sadala Slāvu aplis.

== Vēsture ==
Iela bijusi viens no senākajiem satiksmes ceļiem, kas veda uz Vidzemi. Minēta 1861. gadā Rīgas adrešu grāmatā kā '''Lielā Lubānas iela''', vēlāk pārsaukta tagadējā nosaukumā. 1911. gadā iela gāja tikai līdz tagadējai [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielai]]. 1939. gadā iela tika pagarināta līdz tagadējai [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielai]] un tikai vēlāk Lubānas iela stiepās līdz pat Dreiliņu aplim.&lt;ref name =&quot;Lubānas iela&quot;&gt;Rīga. Enciklopēdija., 1988, 427. lpp.&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Lubānas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
* [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]]
* [[Saikavas iela]]
* [[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes iela]]
* [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]]
* [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]]
* [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]]
* [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]]
* [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]
* [[Klāņu iela (Rīga)|Klāņu iela]]
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
* [[Andreja Saharova iela]]
* [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
* [[Jukuma Vācieša iela]]
* [[Meirānu iela (Rīga)|Meirānu iela]]
* [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
* [[Kupriču iela]]
* [[Žīguru iela (Rīga)|Žīguru iela]]
* [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
* [[Kupriču iela]] (atkārtoti)
* [[Depo iela (Dreiliņi)|Depo iela]] ([[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]])
* [[Ozolu iela (Dreiliņi)|Ozolu iela]] ([[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]])
* [[Reinvaldu iela]]
* [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] (apļveida krustojums)
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]  (apļveida krustojums)
* [[Kaivas iela]]  (apļveida krustojums)
* [[Lubānas iela (Dreiliņi)|Lubānas iela]] ([[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]) (apļveida krustojums)

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Lubānas iela 4.JPG
Attēls:Lubānas iela 3.JPG
Attēls:Lubānas iela 2.JPG
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latgales apkaime]]
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
* [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
* [[Pļavnieki]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}}

[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Ielas Šķirotavā]]
[[Kategorija:Ielas Pļavniekos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>qtsy589tbclold4ij695dyet4wpaczo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimsa Armitsteda iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>344932</id>
    <revision>
      <id>4493205</id>
      <parentid>4398004</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:28:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4301" sha1="5y3lenopj71wk0qszq7rrbwuvdkiz9t" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Džeimsa Armitsteda iela
|attēls           = RigaArmitstedaIela.jpg
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28871198|zoom=15}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Torņakalns]]
|ielas garums     = 200 m
|atklāta          = 1928. g.
|vēst nosaukumi   = Armitsteda iela (1928—1950, 1996—2023);&lt;br&gt;Lovates iela (1950—1996)
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         =
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Džeimsa Armitsteda  iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]],  [[Torņakalns|Torņakalnā]]. Kopējais ielas garums ir 200 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu.

Džeimsa Armitsteda iela sākas krustojumā ar [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielu]] un, krustojoties ar [[Āpšu iela (Rīga)|Āpšu ielu]], beidzas krustojumā ar [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]]. Ielā ir dzīvojamā apbūve, vienīgā sabiedriskā ēka — 272. pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pērlīte&quot; (Jelgavas ielā 86).

== Vēsture ==
Iela izveidota ar Rīgas domes 1928. gada 16. augusta lēmumu ar nosaukumu '''Armitsteda iela'''.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce| date = {{dat|1928|09|18||bez}} | title = Rīgas pilsētas valdes paziņojums | journal = Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis | volume = Nr.236 | pages = 3. lpp. | publisher = | url = http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:76451%7Carticle:DIVL294%7Cquery:p%C4%81rd%C4%93v%C4%93tas%20ielas%20iela%20ielu%20 }}&lt;/ref&gt; Iela tika nosaukta [[Džeimss Armitsteds|Džeimsa Armitsteda]] — [[skoti|skotu]] izcelsmes [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] tirgotāja, rūpnieka un mecenāta vārdā, kas savā testamentā novēlēja 500 000 rubļus netālu izveidotās [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|bērnu slimnīcas]] ierīkošanai.&lt;ref name=&quot;lu.lv&quot;&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/biblioteka/publikacijas/resursi/lub_laikmetu_griezos.pdf Briežkalns Georgs. Latvijas Universitātes Bibliotēkas ēkas vēstures lappuses.// Latvijas Universitātes Bibliotēka laikmetu griežos. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2007., 24. lpp.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Laikā no 1950. līdz 1996. gadam tā saukta par '''Lovates ielu''' ([[Lovate]] — upe [[Krievija]]s rietumu daļā).&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/tornakalns/infrastruktura/ielas/ Torņakalna ielas]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180702184342/http://www.citariga.lv/lat/tornakalns/infrastruktura/ielas |date={{dat|2018|07|02||bez}} }} citariga.lv&lt;/ref&gt;

1996. gadā iela tika atkārtoti pārdevēta par Armitsteda ielu, bet 2023. gada 29. novembrī ar Rīgas domes lēmumu ielas nosaukums precizēts uz “Džeimsa Armitsteda iela”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/riga-bus-anslava-eglisa-iela-un-franciska-skarinas-skvers-2/ |title=Rīgā būs Anšlava Eglīša iela un Franciska Skarinas skvērs |accessdate=2024-01-21 |publisher=zinas.[[tv3.lv]] |date=2023-11-29 |archive-date=2023-11-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231129224734/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/riga-bus-anslava-eglisa-iela-un-franciska-skarinas-skvers-2/ }}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Džeimsa Armitsteda iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] (T veida krustojums)
* [[Āpšu iela (Rīga)|Āpšu iela]] (T veida krustojums)
* [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Torņakalns]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180702184342/http://www.citariga.lv/lat/tornakalns/infrastruktura/ielas Torņakalna ielas portālā Citarīga.lv]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}}
{{coord|56.9242|24.0924|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Torņakalnā]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>5y3lenopj71wk0qszq7rrbwuvdkiz9t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Purvīša balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348492</id>
    <revision>
      <id>4493155</id>
      <parentid>4418458</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:20:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ :</comment>
      <origin>4493155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4229" sha1="rlhy7h6tq9wr3xug5h89p1elj71zdga" xml:space="preserve">'''Purvīša balva''' ir balva, kas reizi divos gados tiek pasniegta par izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā [[Tēlotāja māksla|vizuālajā mākslā]]. Balvu ieviesa 2008. gadā. Balva tiek piešķirta māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv [[Latvijas māksla|Latvijas mākslu]]. Balvas ieguvēju noskaidro īpaši izveidota ekspertu žūrija. Balvas apjoms ir {{€|28 500}}. Balva nosaukta gleznotāja [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] vārdā. Kopš 2019. gada tiek pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu mākslā. Balvas apjoms ir {{€|10 000}}.

== Balvas ieguvēji ==
* 2007/2008 — Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma [[Katrīna Neiburga]] par videodarbu &quot;Solitude&quot;.
* 2009/2010 — Otro Purvīša balvu 2011. gadā saņēma [[Kristaps Ģelzis]] par personālizstādi &quot;Varbūt&quot;.
* 2011/2012 — Trešo Purvīša balvu 2013. gadā saņēma [[Andris Eglītis]] par personālizstādi &quot;Zemes darbi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/purvisa-balvu-sanemis-makslinieks-andris-eglitis.a51789/|title=Purvīša balvu saņēmis mākslinieks Andris Eglītis|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-18|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190418105845/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/purvisa-balvu-sanemis-makslinieks-andris-eglitis.a51789/|archivedate=2019-04-18}}&lt;/ref&gt;
* 2013/2014 — Ceturto Purvīša balvu 2015. gadā saņēma [[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]] par personālizstādi &quot;Netaisnība&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/purvisa-balvu-2015-ieguvis-mikelis-fisers.a118698/|title=«Purvīša balvu 2015» ieguvis Miķelis Fišers|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-18|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190418105845/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/purvisa-balvu-2015-ieguvis-mikelis-fisers.a118698/|archivedate=2019-04-18}}&lt;/ref&gt;
* 2015/2016 — Piekto Purvīša balvu 2017. gadā saņēma mākslinieku kolektīvs - [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]] par izstādi &quot;Dziesma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-18|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190418105849/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|archivedate=2019-04-18}}&lt;/ref&gt;
* 2017/2018 — Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma [[Ieva Epnere]] par personālizstādi &quot;Dzīvo atmiņu jūra&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/purvisa-balvu-2019-sanem-ieva-epnere-par-darbu-dzivo-atminu-jura.a315881/|title=«Purvīša balvu 2019» saņem Ieva Epnere par darbu «Dzīvo atmiņu jūra»|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2019/2020 — Septīto Purvīša balvu 2021. gadā saņēma [[Amanda Ziemele]] par personālizstādi &quot;Kvantu matu implanti&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/purvisa-balvu-2021-sanem-amanda-ziemele|title=Purvīša balvu 2021 saņem Amanda Ziemele|publisher=Satori|access-date={{dat|2021|06|16||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210614004519/https://satori.lv/article/purvisa-balvu-2021-sanem-amanda-ziemele}}&lt;/ref&gt;
* 2021/2022 — Astoto Purvīša balvu 2023. gadā saņēma [[Ance Eikena]] par personālizstādi &quot;Dievs Tēvs Debesīs&quot;.
* 2023/2024 — Devīto Purvīša balvu 2025. gadā saņēma [[Romāns Korovins]] par personālizstādi “Nomirsim kopā”. 

== Balva par mūža ieguldījumu mākslā ==
* 2019 — [[Džemma Skulme]]
* 2021 — [[Maija Tabaka]]
* 2023 — [[Edīte Pauls-Vīgnere]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{twitter|Purvisa_balva}}
{{Māksla-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas māksla]]
[[Kategorija:Purvīša balva| ]]</text>
      <sha1>rlhy7h6tq9wr3xug5h89p1elj71zdga</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klikbaits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>351780</id>
    <redirect title="Klikšķēsma" />
    <revision>
      <id>4493158</id>
      <parentid>2698384</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:23:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Klikšķu ēsma]] uz [[Klikšķēsma]]</comment>
      <origin>4493158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="d40iiiufxd0f2dvz49vu65i0bo0mtkn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Klikšķēsma]]</text>
      <sha1>d40iiiufxd0f2dvz49vu65i0bo0mtkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bitīt' kapos</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361116</id>
    <revision>
      <id>4493042</id>
      <parentid>3224125</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:50:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3733" sha1="h2oa9w163bzivfpbbkwsnr8s1xiuzzw" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Bitīt' kapos
| show_name_2 = 
| bgcolour = 
| color text = 
| image = BititKapos.jpg
| caption = Tituluzraksts
| genre = [[komēdija]]
| format = 
| creator = 
| developer = 
| writer = 
| director = 
| creative_director = 
| presenter = 
| starring = * [[Voldemārs Šoriņš]]
* [[Dace Bonāte]]
* [[Marija Bērziņa]]
* [[Mārtiņš Počs]]
* [[Imants Strads]]
* [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://skaties.lv/izklaide/seriali/citi-seriali/bitit-matos/ar-suna-berem-startejis-smiekligais-latviesu-serials-bitit-kapos/|title= Ar suņa bērēm startējis smieklīgais latviešu seriāls ”Bitīt’ kapos”|accessdate= 2017-09-29|work= |publisher= https://skaties.lv|date= 2017-09-21|archive-date= 2019-10-24|archive-url= https://web.archive.org/web/20191024004447/https://skaties.lv/izklaide/seriali/citi-seriali/bitit-matos/ar-suna-berem-startejis-smiekligais-latviesu-serials-bitit-kapos/}}&lt;/ref&gt;
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = 
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{LAT}}
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 1
| num_episodes = 12&lt;!--29.09.2017--&gt;
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| producer = 
| editor = 
| location = 
| cinematography = 
| camera = 
| runtime = 
| company = 
| distributor = 
| channel = [[LNT]]
| picture_format = 16:9
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = {{dat|2017|9|21|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2017|11|30|N|bez}}
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = &quot;[[Bitīt' matos]]&quot;
| followed_by = 
| related = 
| website = 
| production_website = 
}}
'''&quot;Bitīt' kapos&quot;''' ir latviešu [[Televīzija|televīzijas]] komēdijseriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[LNT]] no 2017. gada 21. septembra. Seriāls veidots kā turpinājums 2016. gada seriālam &quot;[[Bitīt' matos]]&quot;.

== Tēli ==
* '''Rita''' — [[Dace Bonāte]]
* '''Ojārs''' — [[Voldemārs Šoriņš]]
* '''Nellija''' — [[Marija Bērziņa]]
* '''Gotfrīds''' — [[Imants Strads]]
* '''Silvestrs''' — [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]
* '''Mirdza''' — [[Lidija Pupure]]
* '''Velta''' — [[Venta Vecumniece]]
* '''Emīls''' — [[Mārtiņš Počs]]
* '''Kaimiņš''' — [[Pēteris Šogolovs]] 
* '''Mērs''' — [[Januss Johansons]] 
* '''Sarma''' — [[Dace Vītola]] 
* '''Toedors''' — [[Dainis Ozoliņš]] 
* '''Madara''' — [[Ance Kukule]] 
* '''Klients''' — [[Juris Gornavs]] 
* '''Klients''' — [[Arnolds Osis]]
* '''Lita''' — [[Karina Lučiņina]]
* '''Vīrietis''' — [[Egils Melbārdis]]
* '''Anita''' — [[Māra Zvaigzne]]
* '''Anna''' — [[Terēze Lasmane|Terēze Jozefa]]
* '''Veronika''' — [[Baiba Cēsniece]]
* '''Antālija''' — [[Vizma Kalme]]
* '''Velga''' — [[Anna Šteina]]
* '''Karīna''' — [[Samira Adgezalova]]
* '''Meitene''' — [[Zane Aļļēna]]
* '''Meitenes tēvs''' — [[Normunds Bērzs]]
* '''Ausma''' — [[Lelde Māsēna]]
* '''Edmunds''' — [[Ingus Kniploks]]
* '''Anna''' — [[Vija Zosēna]]
* '''Lelde''' — [[Gundega Tabaka]]
* '''Kerolaina''' — [[Indra Burkovska]]
* '''Panks''' — [[Dainis Sumišķis]]
* '''Alekss''' — [[Kaspars Dumburs]]
* '''Marta''' — [[Elīna Bojarkina]]
* '''Linda''' — [[Viktorija Teiviša]]
* '''Epizodiskās lomās''' — [[Gatis Silakaktiņš]], [[Staņislavs Kohanskis]], [[Sabīne Vārtiņa]], [[Raimonds Geislers]], [[Rihards Čerkovskis]], [[Gustavs Kukainis]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās atsauces ==
* [https://tvplay.skaties.lv/parraides/bitit-kapos skaties.lv profils]{{Novecojusi saite}}


{{īss-aizmetnis}}
{{TV-aizmetnis}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>h2oa9w163bzivfpbbkwsnr8s1xiuzzw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dārta Daneviča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361775</id>
    <revision>
      <id>4493199</id>
      <parentid>4388031</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:47:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6856" sha1="oo6wsffwmb4pnf8s5012yc1jnfc75ka" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Dārta Daneviča
| attēls = 
| dz vārds = Inese Daneviča
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1988|07|8}}
| dz vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jēkabpils|td=Latvija}}
| nodarbošanās = aktrise, modele
| darbības gadi = 2011—pašlaik
| vecāki = * Jānis Danevičs
* Zita Daneviča
| dzīvesbiedrs = * [[Niklāvs Kurpnieks]] (2018—2020)
* [[Artuss Kaimiņš]] (2021—2022)
| spēlmaņu_nakts = [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ([[Spēlmaņu nakts 2022/2023|2022/2023]])
| dzimums = S
}}
'''Dārta Daneviča''' (dzimusi '''Inese Daneviča'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/dartas-danevicas-istais-vards-ir-bijis-inese.d?id=42602858|title=Dārtas Danevičas īstais vārds ir bijis Inese|publisher=|work=DELFI|access-date=2018-09-26|date=2012-08-17|last=DELFI|first=|language=}}&lt;/ref&gt; {{dat|1988|7|8}} [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]] un modele. Saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvu kā [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|gada aktrise]] ([[Spēlmaņu nakts 2022/2023|2022/2023. gada sezonā]]).

== Biogrāfija ==

=== Ģimene un izglītība ===
Dzimusi 1988. gada 8. jūlijā Jēkabpilī. Danevičas tēvs Jānis Danevičs strādā par [[ķirurgs|ķirurgu]] [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Jēkabpils reģionālajā slimnīcā]], bet māte Zita Daneviča — [[neiroloģe]]. Dārta Daneviča mācījusies [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils Valsts ģimnāzijā]] un Jēkabpils A. Žilinska mūzikas skolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/darta_avant/status/1445794658278207490|title=O, jā! Savus 99% latviešu valodā un literatūrā arī labprāt tur redzētu}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā pabeigusi mācības [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s Skatuves un audiovizuālās mākslas katedrā.

Dejojusi tautas dejas tautas deju kolektīvā &quot;Kauranieši&quot; un tautas deju ansamblī &quot;Līgo&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/darta-danevica|title=Dārta Daneviča|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2023-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Karjera teātrī ===
No 2012. līdz 2025. gadam strādāja [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Ātri ieguvusi atzinību. [[Spēlmaņu nakts 2011/2012|2011/2012. gada sezonā]] nominēta &quot;Spēlmaņu nakts&quot; balvai kategorijā &quot;Gada debija skatuves mākslā&quot; (Zelda Ficdžeralda izrādē &quot;Neprātīgā Zelda&quot;), bet 2012/2013. gada sezonā — kategorijā &quot;Gada jaunais skatuves mākslinieks&quot; (Marija Lukjanovna izrādē &quot;Finita la comedia!&quot;).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;Par 2023. gada lomu monoizrādē &quot;Zēni nav meitenes&quot; saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvu kā gada labākā aktrise ([[Spēlmaņu nakts 2022/2023|2022/2023. gada sezonā]]). Izrāde saņēmusi ar skatītāju simpātiju balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2023/pasniegtas-spelmanu-nakts-2022-2023-gada-sezonas-balvas|title=Pasniegtas &quot;Spēlmaņu nakts&quot; 2022./2023. gada sezonas balvas.|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2023-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Karjera televīzijā un kino ===
Aktrise filmējusies seriālos &quot;[[Jā, bos!]]&quot;, &quot;[[UgunsGrēks]]&quot;, &quot;[[Ēnu spēles]]&quot; un &quot;[[Svešā seja]]&quot;, kā arī filmās ''What Sank Titanic'' (2011), &quot;[[Ievainotais jātnieks]]&quot; (2017), &quot;[[Jaungada taksometrs]]&quot; (2018), ''[[The Immortal]]'' (2019), &quot;[[Izmisums]]&quot; (2018), ''[[Manny]]'' (2020), &quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot; (2021).

=== Privātā dzīve ===
Bijusi attiecībās ar Dailes teātra aktieri [[Niklāvs Kurpnieks|Niklāvu Kurpnieku]]. Vēlāk bija attiecībās ar bijušo aktieri un politiķi [[Artuss Kaimiņš|Artusu Kaimiņu]].&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/383976-artuss-kaimins-un-darta-danevica-vai-jauns-paris-politikas-un-teatra-aprindas Artuss Kaimiņš un Dārta Daneviča — vai jauns pāris politikas un teātra aprindās?] jauns.lv&lt;/ref&gt; 2021. gada martā pārim piedzima dēls,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-aktrise-darta-danevica-un-politikis-artuss-kaimins-sagaidijusi-delu-mazulim-dots-loti-neparasts-vards|title=FOTO. Aktrise Dārta Daneviča un politiķis Artuss Kaimiņš sagaidījuši dēlu. Mazulim dots ļoti neparasts vārds|last=LA.LV}}&lt;/ref&gt; bet 2022. gada sākumā pāris izšķīrās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/ar-skandalu-par-kopigo-bernu-skiras-aktrise-danevica-un-deputats-kaimins/|title=Ar skandālu par kopīgo bērnu šķiras aktrise Daneviča un deputāts Kaimiņš|website=tv3.lv|access-date=2023-04-26|language=lv|archive-date=2023-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230426142634/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/ar-skandalu-par-kopigo-bernu-skiras-aktrise-danevica-un-deputats-kaimins/}}&lt;/ref&gt; Pēc šķiršanās aktrise iesaistījusies ar A. Kaimiņu cīņā par saskarsmes tiesībām ar savu bērnu, kā arī pievērsusi sabiedrības uzmanību bāriņtiesu un citu iestāžu attieksmei pret sievietēm šādās situācijās un [[Vardarbība ģimenē|vardarbības ģimenē]] tēmai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56010800/notikumi/56125766/darta-danevica-izmisigaja-cina-par-delu-aiziet-pat-pie-valsts-prezidenta|title=Dārta Daneviča izmisīgajā cīņā par dēlu aiziet pat pie Valsts prezidenta|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2023/12/20/gada-cilveks-darta-danevica/|title=Gada cilvēks. Dārta Daneviča • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2023-12-23}}&lt;/ref&gt;

== Lomas seriālos ==
* &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; (2011/2012) — Vanda Saulīte
* &quot;[[Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums]]&quot; (2014) — Inga
* &quot;[[Ēnu spēles]]&quot; (2014/2017) — Beāte Andersone
* &quot;[[Svešā seja]]&quot; (2017/2018) — Madara Kreicberga
* &quot;[[Jā, bos!]]&quot; (2014) — sekretāre
* &quot;[[Nemīlētie]]&quot;(2020) — Inga Gricmane
* &quot;[[Tunelis (seriāls)|Tunelis]]&quot; (2021) — Marija
* &quot;[[Nebaidies ne no kā]]&quot; (2022)
* &quot;[[Luksofors (seriāls)|Luksofors]]&quot; (2025) — Arleta Klētniece

== Lomas filmās ==
* ''What Sank Titanic'' (2011) — Berta Meina
* &quot;[[Ievainotais jātnieks]]&quot; (2017)
* &quot;[[Jaungada taksometrs]]&quot; (2018) — Līga
* ''[[The Immortal]]'' (2019) — Dobešenko meitene
* &quot;[[Izmisums]]&quot; (2018)
* ''[[Manny]]'' (2020) — Aleksandra
* &quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot; (2021)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/7187/ Dārta Daneviča] filmas.lv
* [https://izrades.lv/persona/darta-danevica-7432/ Dārta Daneviča ] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Daneviča, Dārta}}
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]]</text>
      <sha1>oo6wsffwmb4pnf8s5012yc1jnfc75ka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:GreatBlueShark</title>
    <ns>3</ns>
    <id>362407</id>
    <revision>
      <id>4493150</id>
      <parentid>2743905</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:15:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Hpsuperfan]] uz [[Dalībnieka diskusija:GreatBlueShark]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Hpsuperfan|Hpsuperfan]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/GreatBlueShark|GreatBlueShark]]&quot;</comment>
      <origin>2743905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="9z2tgzvaxrqki0urkeflr0q23679y0w" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Hpsuperfan}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2017. gada 10. oktobris, plkst. 23.26 (EEST)</text>
      <sha1>9z2tgzvaxrqki0urkeflr0q23679y0w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seidina Keita</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362477</id>
    <revision>
      <id>4493049</id>
      <parentid>4474891</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:38:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4493049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1924" sha1="m61rzd3tr8tj5n3pxuaypt9heemorrn" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Seidina Keita
| image = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|28}}
| countryofbirth = [[Senegāla]]
| height = 176
| currentclub = {{flaga|LTU}} [[FK Panevėžys]]
| clubnumber = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2022
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja/MOGO]]
| caps1 = 126
| goals1 = 9
| pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]]
| years2 = 2022—2024
| caps2 = 47
| goals2 = 3
| clubs3 = {{flaga|Kuveita}} [[Al Tadhamon SC|Al Tadhamon]]
| years3 = 2024—2025
| caps3 = ?
| goals3 = ?
| clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]]
| years4 = 2025
| caps4 = 15
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|AZE}} [[Gabala FK]]
| years5 = 2026–
| caps5 = 18
| goals5 = 4
}}

'''Seidina Keita''' (dzimis {{dat|1992|12|18}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], aizsargs. Kopš 2026. gada spēlē ''[[Gabala FK]]'' sastāvā.

== Karjera ==
Bijis [[Norvēģijas futbola līga|Norvēģijas futbola līgas]] komandas [[Molde FK]] sastāvā, tomēr nevienu spēli tur neaizvadīja. No 2017. līdz 2022. gadam spēlējis Latvijas komandā [[FK Liepāja]].

2024–25. gadā spēlēja Kuveitas komandas ''[[Al Tadhamon SC|Al Tadhamon]]'' sastāvā.

2025. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FK Panevėžys|&quot;Panevėžys&quot;]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]].&lt;ref&gt;[https://fk-panevezys.lt/lauktas-cempiono-sugrizimas/ FK Panevėžys oficiali svetainė: Lauktas čempiono sugrįžimas]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Keita, Seidina}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Panevėžys spēlētāji]]</text>
      <sha1>m61rzd3tr8tj5n3pxuaypt9heemorrn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493050</id>
      <parentid>4493049</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:38:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4493050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1929" sha1="t2bnzr5jh0n853mw5aq37d0lr4hh47d" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Seidina Keita
| image = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|28}}
| countryofbirth = [[Senegāla]]
| height = 176
| currentclub = {{flaga|LTU}} [[FK Panevėžys]]
| clubnumber = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2022
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja/MOGO]]
| caps1 = 126
| goals1 = 9
| pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]]
| years2 = 2022—2024
| caps2 = 47
| goals2 = 3
| clubs3 = {{flaga|Kuveita}} [[Al Tadhamon SC|Al Tadhamon]]
| years3 = 2024—2025
| caps3 = ?
| goals3 = ?
| clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]]
| years4 = 2025
| caps4 = 15
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|AZE}} [[Gabala FK]]
| years5 = 2026–
| caps5 = 18
| goals5 = 4
}}

'''Seidina Keita''' (dzimis {{dat|1992|12|18}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], aizsargs. Kopš 2026. gada spēlē ''[[FK Panevėžys]]'' sastāvā.

== Karjera ==
Bijis [[Norvēģijas futbola līga|Norvēģijas futbola līgas]] komandas [[Molde FK]] sastāvā, tomēr nevienu spēli tur neaizvadīja. No 2017. līdz 2022. gadam spēlējis Latvijas komandā [[FK Liepāja]].

2024–25. gadā spēlēja Kuveitas komandas ''[[Al Tadhamon SC|Al Tadhamon]]'' sastāvā.

2025. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FK Panevėžys|&quot;Panevėžys&quot;]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]].&lt;ref&gt;[https://fk-panevezys.lt/lauktas-cempiono-sugrizimas/ FK Panevėžys oficiali svetainė: Lauktas čempiono sugrįžimas]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Keita, Seidina}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Panevėžys spēlētāji]]</text>
      <sha1>t2bnzr5jh0n853mw5aq37d0lr4hh47d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493053</id>
      <parentid>4493050</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:41:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4493053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2030" sha1="fbhsoq1d3isdmw3ackn8lg3r4oxlv4q" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Seidina Keita
| image = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|28}}
| countryofbirth = [[Senegāla]]
| height = 176
| currentclub = {{flaga|LTU}} [[FK Panevėžys]]
| clubnumber = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2022
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja/MOGO]]
| caps1 = 126
| goals1 = 9
| pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]]
| years2 = 2022—2024
| caps2 = 47
| goals2 = 3
| clubs3 = {{flaga|Kuveita}} [[Al Tadhamon SC|Al Tadhamon]]
| years3 = 2024—2025
| caps3 = ?
| goals3 = ?
| clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]]
| years4 = 2025
| caps4 = 15
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|AZE}} [[Gabala FK]]
| years5 = 2026
| caps5 = 18
| goals5 = 4
| clubs6 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]]
| years6 = 2026–
| caps6 = 0
| goals6 = 0
}}

'''Seidina Keita''' (dzimis {{dat|1992|12|18}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], aizsargs. Kopš 2026. gada spēlē ''[[FK Panevėžys]]'' sastāvā.

== Karjera ==
Bijis [[Norvēģijas futbola līga|Norvēģijas futbola līgas]] komandas [[Molde FK]] sastāvā, tomēr nevienu spēli tur neaizvadīja. No 2017. līdz 2022. gadam spēlējis Latvijas komandā [[FK Liepāja]].

2024–25. gadā spēlēja Kuveitas komandas ''[[Al Tadhamon SC|Al Tadhamon]]'' sastāvā.

2025. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FK Panevėžys|&quot;Panevėžys&quot;]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]].&lt;ref&gt;[https://fk-panevezys.lt/lauktas-cempiono-sugrizimas/ FK Panevėžys oficiali svetainė: Lauktas čempiono sugrįžimas]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Keita, Seidina}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Panevėžys spēlētāji]]</text>
      <sha1>fbhsoq1d3isdmw3ackn8lg3r4oxlv4q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Riteriai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362544</id>
    <revision>
      <id>4493360</id>
      <parentid>4448115</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:44:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14309" sha1="t9yneta4sdmk402mx09xhnds5r070ug" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #282146
| bg_color        = #FFF000
| nos             = ''FK Riteriai''
| logo            = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Riteriai''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129181904/https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/}}&lt;/ref&gt;
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = 9. vieta, Pirma lyga
| dib             = 2005
| beidza_pastāvēt = 
| stad            = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]]
| ietilp          = 5400
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Jans Nevoina
| tren            = {{flaga|LTU}} ''Gintautas Vaičiūnas''
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''FK Trakai''
| dates1     = 2005—2018
| name2      = ''FK Riteriai''
| dates2     = 2019—
|
| pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1|
  leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[TOPLYGA]]. &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. 

== Sezonas ==
; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053827/http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|}
; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Vicečempioni (2): 2015, 2016

* '''[[Lietuvas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2016

== Krāsas ==
[[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']]
[[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Yellow;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
| style=&quot;background:Darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=FFFF00 |
|title= 2006-2013 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=FFFF00 |
 socks=FFFF00 |
 title= 2006-2013 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra|
 leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00|
 title= 2014-2017 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes|  
 leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000|
 title= 2014-2017 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra|
 leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235|
 title= 2018-šobrīd (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|  
 leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055|
 title= 2018-šobrīd (viesi)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|03|07||bez}}.'' 

{{fs start}}
{{fs player|no=26|name=[[Simone Moschin]]|nat=ITA|pos=GK}}
{{fs player|no=37|name=[[Artiom Šankin]]|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=92|name=Kajus Andraikėnas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#B0D3FB&quot; |
|----- style=&quot;background-color:#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 3|nat=SRB|pos=DF|name=[[Vukasin Bulatović]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Milanas Rutkovskis]]|pos=DF}}
{{fs player|no= 8|nat=LTU|pos=DF|name=[[Egidijus Vaitkūnas]]}} 
{{fs player|no=13|name=[[Gustas Gumbaravičius]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=Daumantas Lipinskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=35|name=Petro Harapko|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=50|name=[[Matas Latvys]]|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 6|name=[[Armandas Šveistrys]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=10|name=[[Simas Civilka]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=14|name=[[Artem Baftalovskyi]]|nat=UKR|pos=MF}}
{{fs player|no=16|name=Jonas Usavičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Deimantas Rimpa]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=27|name=Dominykas Gelombickas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=47|name=Vakaris Gurkšnys|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Tautvydas Alekna|pos=FW}}
{{fs player|no=77|name=[[Ernestas Januš Zdanovič]]|nat=LTU|pos=FW}}&lt;ref&gt;https://fkriteriai.lt/2024/03/riteriu-sudetyje-tfa-aukletiniai/&lt;/ref&gt;
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} 
* [https://www.alyga.lt/komanda/riteriai Profils ''alyga.lt''] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/trak-fk/17673/ FK Riteriai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Riteriai FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]]
[[Kategorija:FK Riteriai]]</text>
      <sha1>t9yneta4sdmk402mx09xhnds5r070ug</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armands Berģis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>367204</id>
    <revision>
      <id>4493105</id>
      <parentid>4492924</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:25:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4493105</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2263" sha1="mbo5lw7fq3567x4g0qb662uyggtfhx0" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Armands Berģis
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1980|8|20}}
 | dz. vieta               = 
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Armands Berģis''' (dzimis {{dat|1980|8|20}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

Absolvējis [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s Leļļu teātra kursu. Strādājis [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]] un radošajā apvienībā &quot;[[UMKA.lv]]&quot;. Pašlaik ir neatkarīgais mākslinieks.

Filmējies seriālos &quot;[[Ēnu spēles]]&quot; un &quot;[[Svešā seja]]&quot;,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/seriali/svesa-seja/no-dior-modela-un-multenu-balss-dzive-lidz-muiznieku-rokaspuisim-tv-ekrana-stasts-par-svesas-sejas-aktieri-armandu-bergi/|title=No ”Dior” modeļa un ”multeņu” balss dzīvē līdz Muižnieku rokaspuisim TV ekrānā. Stāsts par ”Svešās sejas” aktieri Armandu Berģi|publisher=tv3.lv}}&lt;/ref&gt; kā arī seriālā &quot;[[Nemīlētie]]&quot;.

== Filmogrāfija ==
* &quot;[[Daudz laimes, Sofka!]]&quot; (īsfilma, 2009)
* &quot;[[Logs (īsfilma)|Logs]]&quot; (īsfilma, 2012)
* &quot;[[Medību diena]]&quot; (2016)
* &quot;[[Laura un Vineta]]&quot; (īsfilma, 2017)
* &quot;[[Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi]]&quot; (animācijas īsfilma, 2017)
* &quot;[[Pirmdzimtais (filma)|Pirmdzimtais]]&quot; (2017)
* &quot;[[Svētdienas sieva]]&quot; (2019)
* ''[[Koirat eivät käytä housuja]]'' (2019)
* &quot;[[Vecā dārza noslēpums]]&quot; (2019)
* &quot;[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]&quot; (2022)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.aktieris.lv/portfolio_page/bergis-armands/ Profils] vietnē ''aktieris.lv''
* [https://www.filmas.lv/person/6361/ Profils] vietnē ''filmas.lv''

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Berģis, Armands}}
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>mbo5lw7fq3567x4g0qb662uyggtfhx0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371521</id>
    <revision>
      <id>4493152</id>
      <parentid>3338823</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:15:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lazurīts</username>
        <id>146948</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota infokaste un izglītības programmas</comment>
      <origin>4493152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2296" sha1="9wi5ix1tcrxu6fc80685atjgccjcq7a" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 250
| caption =
| location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Lauku iela (Rīga)|Lauku iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]]
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size =
| latd = 56
| latm = 57
| lats = 29.56
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 9
| longs = 3.94
| longEW = E
| opened = 2014. gadā
| headmaster = Jeļena Smoļina
| grades = 1. — 12. klase
| students = 601 (2025)
| language = 
| status =
| homepage = {{url|https://herderagrizinkalnavsk.lv/
}}}}
'''J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola''' ir vācu filozofa [[Herders|J. G. Herdera]] vārdā nosaukta [[Rīga]]s vidusskola [[Lauku iela (Rīga)|Lauku ielā]] 9 [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē.  

== Vēsture ==
Līdz apvienošanai Rīgas Herdera vidusskola atradās [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 32.
Skolēnu skaita krasās samazināšanās dēļ 2014. gadā Rīgas Herdera vidusskolu apvienoja ar [[Rīgas Krievu vidusskola|Rīgas Krievu vidusskolu]], apvienotajai skolai piešķirot J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas nosaukumu. 
Aptuveni puse jeb 155 Rīgas Herdera vidusskolas skolēnu vecāki parakstīja vēstuli, kurā iebilda pret Rīgas vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas lēmumu, tomēr vecāku argumentus nav uzklausījusi ne skolas, ne [[Rīgas dome]]s vadība.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-herdera-vidusskolu-pievienos-krievu-vidusskolai-apvienos-vairakus-latviesu-un-krievu-bernudarzus.d?id=43775712 Rīgas Herdera vidusskolu pievienos Krievu vidusskolai; apvienos vairākus latviešu un krievu bērnudārzus] [[LETA]] 2013. gada 31. oktobrī&lt;/ref&gt;
==Izglītības programmas&lt;ref&gt;[https://herderagrizinkalnavsk.lv/index.php/par-skolu/programmas/ Aktīvās izglītības programmu licences] J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola, 2025. gads.&lt;/ref&gt;==
*Pamatizglītības programma (21011111);
*Pamatizglītības programma (21017111) — ar padziļinātu vācu valodu;
*Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>9wi5ix1tcrxu6fc80685atjgccjcq7a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzintra Geka-Vaska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377032</id>
    <revision>
      <id>4493197</id>
      <parentid>4375998</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:24:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4463" sha1="nyzjg6qkmz5apv7ir3m5iibt88het6c" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Dzintra Geka-Vaska
| vārds_orģ = 
| attēls = Dzintra Geka in 2012.jpg
| attēla izmērs = 180px
| apraksts = Dzintra Geka-Vaska 2012. gadā
| amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes deputāte]]
| term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas = pašlaik
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|1|31}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Vienotība]]
| profesija = [[režisore]]
| alma_mater = [[Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūts]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| dz. vārds = 
| citi vārdi = 
| darbības gadi = 
| dzīvesb = [[Pēteris Vasks]]
| mājaslapa = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}

'''Dzintra Geka-Vaska''' (dzimusi '''Dzintra Geka''' {{dat|1950|1|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]] un politiķe. Šobrīd ir [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partiju &quot;[[Vienotība]]&quot; un apvienību &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzintras Gekas tēvs bija [[politieslodzītais]], kurš garus gadus pavadīja [[Gulags|Gulaga]] nometnēs.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/tiesa-pirms-gada-apstiprinajusi-ka-rezisore-dzintra-geka-nav-sadarbojusies-ar-vdk/ Tiesa pirms gada apstiprinājusi, ka režisore Dzintra Geka nav sadarbojusies ar VDK] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210506153427/https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/tiesa-pirms-gada-apstiprinajusi-ka-rezisore-dzintra-geka-nav-sadarbojusies-ar-vdk/ |date={{dat|2021|05|06||bez}} }} skaties.lv&lt;/ref&gt; 1965. gadā beigusi [[Mežciema astoņgadīgā skola|Mežciema astoņgadīgo skolu]]. 1969. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras koledža|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu]]. 1970. gadā sākusi strādāt par montāžisti [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. 1979. gadā absolvējusi Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtu televīzijas režisora specialitātē.

1980. gadā kļuvusi par režisora asistenti [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]]. 1982. gadā [[Maskava|Maskavā]] beigusi televīzijas dokumentālo filmu režijas kvalifikācijas celšanas kursus. 1988. gadā kļuvusi par Latvijas Televīzijas režisori.

Bijusi režisore vairākām filmām, tai skaitā &quot;[[Kurts Fridrihsons (filma)|Kurts Fridrihsons]]&quot;, &quot;[[Meklējot Tisē]]&quot;, &quot;[[Dieva putniņi]]&quot;, &quot;[[Kur palika tēvi?]]&quot;, &quot;[[Sargāt savu tēvuzemi]]&quot;, &quot;[[Dziedot dzimu (filma)|Dziedot dzimu]]&quot;, &quot;[[Sibīrijas bērni]]&quot;, &quot;[[Sibīrijas dienasgrāmatas]]&quot;, &quot;[[Reiz bija Sibīrija]]&quot; un &quot;[[Lisments, kurš pārvērta Roju]]&quot;, &quot;[[Katra diena simtgadē. Gadalaiki]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/81/|title=Dzintra Geka-Vaska|publisher=filmas.lv}}&lt;/ref&gt;

Dz. Gekas-Vaskas kartīte ar segvārdu &quot;Velta&quot; ir atrasta [[VDK kartotēka|VDK kartotēkā]] datēta ar 1990. gadu, taču 2017. gadā [[Latvijas Republikas prokuratūra]] sniedza atzinumu, ka režisore nav sasarbojusies ar [[Valsts drošības komiteja|VDK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rezisore-dzintra-geka-bijusi-spiesta-pieradit-ka-nav-sadarbojusies-ar-ceku|title=Režisore Dzintra Geka bijusi spiesta pierādīt, ka nav sadarbojusies ar čeku|website=LA.LV|access-date=2025-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Politikā darbojas partijā &quot;[[Vienotība]]&quot;. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada]] un [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/rigas-dome/326295-ievel-jaunas-rigas-domes-pastavigas-komitejas.htm|title=Ievēl jaunās Rīgas domes pastāvīgās komitejas|publisher=nra.lv}}&lt;/ref&gt;

Dz. Geka-Vaska ir precējusies ar [[Komponists|komponistu]] [[Pēteris Vasks|Pēteri Vasku]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/81/ Dzintra Geka-Vaska] filmas.lv
{{aktieru ārējās saites}}


{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2020}}

{{DEFAULTSORT:Geka, Dzintra}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu režisori]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību deputāti]]</text>
      <sha1>nyzjg6qkmz5apv7ir3m5iibt88het6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs6</title>
    <ns>10</ns>
    <id>379820</id>
    <revision>
      <id>4493159</id>
      <parentid>4407849</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:24:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4493159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="242878" sha1="6y957f0i9cnj8pv2vhygsum70hcb2uv" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
[[Attēls:Champignons Agaricus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza atmatene]]''' &lt;small&gt;(attēlā baltā varietāte)&lt;/small&gt; ir viena no pasaulē vismasveidīgāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]], pateicoties vieglajai audzēšanai: kā [[humusvielas|humusa]] saprofītei tai viegli sagādāt augteni?
* ... '''[[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā — sieviešu vienspēles|2017. gada ASV atklātajā čempionātā tenisā]]''' [[Latvija]]s tenisiste [[Anastasija Sevastova]] otro reizi pēc kārtas iekļuva turnīra ceturtdaļfinālā, kur piekāpās vēlākajai čempionei [[Slouna Stīvensa|Slounai Stīvensai]]?
* ... termins '''[[neitronijs]]''' — īpašs ārkārtīgi [[blīvums|blīvas]] [[viela]]s veids, kas sastāv tikai no [[Neirons|neitroniem]] — bieži sastopams [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] literatūrā, bet [[zinātne|zinātnē]] to lieto samērā reti?

[[Attēls:Bateau traversant le canal de corinthe.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Korintas kanāls|Korintas kanāla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kaļķakmens]] sienas sasniedz 76 [[metrs|metru]] augstumu?
* ... [[Kosovas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Valons Beriša]]''' ir dzimis [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet 20 spēles aizvadījis [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[mononātrija glutamāts|mononātrija glutamātam]]''' ir izteikta '''''[[umami]]''''' [[garša]], tāpēc nereti to [[pārtikas piedevas|pievieno pārtikas produktiem]] kā [[garšas pastiprinātāji|garšas pastiprinātāju]]; lai arī bieži uzskata, ka tas izraisa [[galvassāpes]] un citus nepatīkamus [[simptoms|simptomus]], tomēr neviens klīnisks [[pētījums]] to nav pierādījis?

[[Attēls:Muscicapa striata 1 (Martin Mecnarowski).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mušķērāji|mušķērāju]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pelēkais mušķērājs]])&lt;/small&gt; zinātniskais nosaukums ''Muscicapa'' [[latīņu valoda|latīņu valodā]] nozīmē to pašu: &quot;[[mušu dzimta|mušu]] ķērājs&quot;?
* ... '''[[Dalmācija]]s''' nosaukums ir cēlies no dalmatu cilts nosaukuma, kas šajā [[reģions|reģionā]] dzīvoja pirms to iekaroja [[romieši]]?
* ... uzvarot [[2004. gads sportā|2004. gada]] [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā tenisa čempionātā]], '''[[Anastasija Miskina]]''' kļuva par pirmo [[Krievija]]s [[tenisiste|tenisisti]], kura izcīna ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titulu, un drīz pēc tam kļuva arī par pirmo Krievijas sportisti [[WTA rangs|WTA ranga]] pirmajā trijniekā?

[[Attēls:Flag of Catalonia.svg|border|right|50px]]
* ... [[Spānijas autonomie apgabali|Spānijas autonomā apgabala]] [[Katalonija]]s parlaments, balstoties uz [[Katalonijas neatkarības referendums|Katalonijas neatkarības referenduma]] rezultātiem, [[2017. gads|2017. gada]] [[27. oktobris|27. oktobrī]] pasludināja '''[[Katalonijas Republika (2017)|Katalonijas Republikas]]''' neatkarību &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ukraina]]s [[futbola klubs]] no [[Donecka]]s '''[[Doneckas &quot;Olimpik&quot;|&quot;Olimpik&quot;]]''' dēļ [[Donbasa karš|kara Donbasā]] pašlaik mājas spēles aizvada Valērija Lobanovska stadionā [[Kijiva|Kijivā]]?
* ... sākotnēji [[11. gadsimts|11. gadsimtā]] izveidotā '''[[Bohēmijas Karaliste]]''' bija neatkarīga [[čehi|čehu]] valsts, vēlāk kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvdaļu, bet pastāvēšanas pēdējos gadsimtos nonāca [[Vācieši|vācu]] [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]] valdījumā?

[[Attēls:Splendid Palace entrance, Riga 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kinoteātris]] '''''[[Splendid Palace]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā celtne [[Rīga|Rīgā]], kas tika uzcelta tieši kinoteātra ierīkošanai?
* ... [[Romas impērija]]s [[province]]s '''[[Panonija]]s''' ziemeļu un austrumu robeža gar [[Donava]]s upi bija impērijas nocietinātā ārējā robeža ar [[barbari|barbaru]] ciltīm?
* ... '''[[2017. gada Vimbldonas čempionāts — sieviešu vienspēles|2017. gada Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēlēs]]''' grūtniecības dēļ nepiedalījās iepriekšējā gada čempione [[Serīna Viljamsa]], taču finālā spēlēja viņas māsa [[Venusa Viljamsa]], piekāpjoties [[Garbinje Mugurusa|Garbinjei Mugurusai]]?

[[Attēls:2010-09-04 Cortinarius caperatus (Per.- Fr.) Fr 102560.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[cirtainā čigānene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bez iepriekšējas novārīšanas [[Ēdamās sēnes|ēdama sēne]]?
* ... [[Velsa]]s spēcīgākais [[futbola klubs]] '''''[[Cardiff City F.C.]]''''' spēlē [[Anglija]]s pēc spēka otrajā līgā — [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]]?
* ... '''[[2017. gada Lielā Kristapa balva|2017. gada Lielā Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma &quot;[[Melānijas hronika]]&quot;?

[[Attēls:Luc Besson by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par [[kinofilma]]s &quot;[[Piektais elements]]&quot; uzņemšanu '''[[Liks Besons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1997. gads|1997. gadā]] ieguva [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais [[kinorežisors]]?
* ... šaurākajā vietā ap 6 km plato '''[[Korintas zemesšaurums|Korintas zemesšaurumu]]''' šķērso [[Korintas kanāls]], savienojot '''[[Korintas līcis|Korintas līci]]''' un '''[[Saronikas līcis|Saroniku]]'''?
* ... Karlo Kollodi '''&quot;[[Pinokio piedzīvojumi|Pinokio piedzīvojumus]]&quot;''' sākotnēji publicēja žurnālos no [[1881. gads|1881. gada]], bet grāmata &quot;Pinokio piedzīvojumi. Stāsts par koka lelli&quot; tika izdota [[1883. gads|1883. gadā]]?

[[Attēls:Paul Gauguin, Nafea Faa Ipoipo? 1892, oil on canvas, 101 x 77 cm.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[postimpresionisms|postimpresionisma]] gleznotāja [[Pols Gogēns|Pola Gogēna]] glezna '''&quot;[[Kad tu precēsies?]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2015. gads|2015. gadā]] tika pārdota [[Katara]]s [[emīrs|emīra]] māsai par gandrīz 210 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] — vienu no lielākajām jebkad maksātajām summām par mākslas darbu?
* ... [[futbola klubs]] '''[[Maskavas &quot;Torpedo&quot;]]''', kas trīs reizes bijis [[Padomju Savienība|PSRS]] čempions, pašlaik spēlē [[Krievija]]s futbola trešajā līmenī — Profesionālajā futbola līgā?
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Vācija]]s aizsardzības '''[[Hindenburga līnija|Hindenburga līniju]]''' veidoja piecas aizsardzības joslas apmēram 6—8 km dziļumā?

[[Attēls:Solaris U12 Ostrava.jpg|border|right|50px]]
* ... zemās grīdas [[autobuss|autobusus]] '''''[[Solaris Urbino 12]]''''' &lt;small&gt;(attēlā [[Ostrava|Ostravā]])&lt;/small&gt; izmanto gan [[Rīga|Rīgā]], gan [[Liepāja|Liepājā]]?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s raidījumu &quot;[[Aizliegtais paņēmiens]]&quot; un &quot;Tieša runa&quot; vadītājs '''[[Guntis Bojārs]]''' no [[2010. gads|2010.]] līdz [[2013. gads|2013. gadam]] bija [[Diena (laikraksts)|laikraksta &quot;Diena&quot;]] galvenais redaktors?
* ... balstoties uz '''[[Austrijas valsts līgums|Austrijas valsts līgumu]]''', līdz [[1955. gads|1955. gada]] [[25. oktobris|25. oktobrim]] [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Lielbritānija]]s un [[Francija]]s karaspēks atstāja [[Austrija|Austriju]], izbeidzot [[okupācija]]s zonas, kas bija pastāvējušas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām?

[[Attēls:Vrbenské rybníky - Rubinoboletus rubinus 01.jpg|border|right|50px]]
* ... pasaulē zināmas tikai ap 40 '''[[rubīna samtbeka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augšanas vietu?
* ... 2018. gadā amerikāņu repera '''[[Kendriks Lamārs|Kendrika Lamāra]]''' albums ''Damn'' kļuva par pirmo albumu ārpus džeza un klasiskās mūzikas, kas saņēmis [[Pulicera balva|Pulicera balvu]] mūzikā?
* ... hetmaņa '''[[Pavlo Skoropadskis|Pavlo Skoropadska]]''' izveidotā '''[[Ukrainas Valsts]]''' bija īslaicīgi pastāvoša [[valsts]] [[Vācija]]s okupētās [[Ukraina]]s teritorijā no [[1918. gads|1918. gada]] [[29. aprīlis|29. aprīļa]] līdz [[14. decembris|14. decembrim]], kad tika atjaunota [[Ukrainas Tautas Republika]]?

[[Attēls:Paul Gauguin - D'ou venons-nous.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pols Gogēns]] par savu gleznu '''&quot;[[No kurienes mēs nākam? Kas mēs esam? Kurp mēs ejam?]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir teicis: &quot;Es uzskatu, ka šis audekls ne tikai pārspēj visus manus iepriekšējos darbus, bet es nekad vairs nedarīšu neko labāku — vai pat tam līdzīgu&quot;?
* ... [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] mirusī [[aktrise]] '''[[Venta Vecumniece]]''' Lielmātes lomu [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmā &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; nospēlēja vairāk nekā 80 gadu vecumā?
* ... [[Krievija]]s nacionālās līgas [[futbola klubs|futbola klubā]] '''[[Krasnojarskas &quot;Jeņisej&quot;]]''' spēlē arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] [[Vladimirs Kamešs]]?

[[Attēls:2015-04-20 Turdus torquatus torquatus Cairngorm 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apkakles strazds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; cenšas piesaistīt [[mātīte]]s uzmanību ar dziesmu, īpašu riesta lidojuma demonstrējumu un baltās krūts izrādīšanu, sēžot redzamā vietā un to sabožot lielu un kuplu?
* ... kopš [[2017. gads sportā|2017. gada]] augusta [[Polija]]s [[futbola klubs|futbola klubā]] '''[[Belsko-Bjalas &quot;Podbeskidzie&quot;]]''' spēlē [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Valērijs Šabala]]?
* ... laikrakstos un vēlākajos gados tika uzskatīts, ka leģendāro [[1938. gads|1938. gada]] '''[[Orsons Velss|Orsona Velsa]]''' radio pārraidi '''&quot;[[Pasauļu karš (radio)|Pasauļu karš]]&quot;''' klausījās līdz 6 miljoniem cilvēku un vairāki miljoni cilvēku izraisīja paniku, domādami, ka ziņas par [[Citplanētietis|citplanētiešu]] iebrukumu ir īstas, taču patiesais klausītāju skaits bija daudz mazāks?

[[Attēls:La Fornarina by Raffaello.jpg|border|right|50px]]
* ... sieviete [[Rafaēls|Rafaēla]] gleznā '''&quot;[[Fornarīna]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek atpazīta kā ''fornarina'' (cepēja) Margarita Luti, mākslinieka [[Roma]]s mīļākā, lai arī tas ir ticis apšaubīts?
* ... divus gadus pēc tam, kad [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] tika likvidēts [[Jaunatnes teātris]], [[aktrise]] '''[[Tamāra Soboļeva]]''' kļuva par pastnieci abonēšanas centrā &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot;?
* ... [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] vairākkārtīgi tika mēģināts pierādīt ar [[eksperimenti]]em, ka '''[[telepātija]]''' pastāv, taču eksperimentāli tā joprojām nav pierādīta?

[[Attēls:Asian Desert Wrabler.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āzijas tuksneša ķauķis|Āzijas tuksneša ķauķim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir bijis viens novērojums, kad [[rudens]] migrācijas laikā ieceļojis un līdz [[ziema]]i izdzīvojis putns tika sastapts [[2003. gads Latvijā|2003. gada]] [[30. decembris|30. decembrī]] [[Akmensrags|Akmensragā]]?
* ... [[Antante]]s '''[[Simts dienu ofensīva]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē izraisīja [[Vācijas Impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] noslēgšanu un kara beigām?
* ... [[Krievija]]s nacionālās līgas [[futbola klubs|klubā]] '''[[Voroņežas &quot;Fakel&quot;]]''' spēlē arī [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] [[Ivans Lukjanovs]]?

[[Attēls:Kurzemes provinces muzejs 1898.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] uzbrūkot [[Jelgava]]i [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1944. gads Latvijā|1944. gada]] vasarā, '''[[Kurzemes Provinces muzejs|Kurzemes Provinces muzeja]]''' ēka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā, bet daļa fondu pirms tam tika izvesta uz [[Vācija|Vāciju]], daļa pazuda vai gāja bojā?
* ... '''[[Salas Svētā Jāņa baznīca|Salas Sv. Jāņa luterāņu baznīcā]]''' atrodas [[1871. gads|1871. gadā]] darināta [[Jūliuss Dērings|Jūliusa Dēringa]] altārglezna &quot;Jēzus pie krusta&quot;?
* ... [[aktieri]] '''[[Imants Skrastiņš]]''' un '''[[Guntis Skrastiņš]]''' ir brāļi?

[[Attēls:Leonardo da Vinci - Saint John the Baptist C2RMF retouched.jpg|border|right|50px]]
* ... uz [[valrieksts|valrieksta]] koka gleznotā eļļas krāsas [[glezna]] '''&quot;[[Jānis Kristītājs (glezna)|Jānis Kristītājs]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par [[Leonardo da Vinči]] pēdējo gleznu?
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Pavasara ofensīva (1918)|1918. gada pavasara ofensīvas]]''' laikā kopējie [[Vācija]]s armijas zaudējumi sasniedza 800 000 [[karavīrs|karavīru]]?
* ... [[1997. gads|1997. gadā]] pasaulē bija 19 586 tonnas ļoti [[inde|indīgās ķīmiskās vielas]] '''[[VX]]''', bet nākamo 8 gadu laikā iznīcināja vismaz 98% no Ķīmisko ieroču konvencijā iekļautās [[inde]]s?

[[Attēls:Giro d'Italia 2018 - Tel Aviv (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2018. gada Giro d'Italia|2018. gada ''Giro d'Italia'']]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās ar trim posmiem [[Izraēla|Izraēlā]], kas bija pirmā reize, kad ''[[Giro d'Italia|Giro]]'' notiek ārpus [[Eiropa]]s, kā arī viens no dārgākajiem [[sports|sporta]] pasākumiem Izraēlas vēsturē?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāna '''&quot;[[20 000 ljē pa jūras dzelmi]]&quot;''' varonis Aronakss uzskatīja, ka jūras nezvērs ir milzu [[narvalis]], taču izrādījās, ka tā ir kapteiņa Nēmo [[zemūdene]] &quot;Nautilus&quot;?
* ... [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] galvenais [[režisors]] [[Alvis Hermanis]] ir precējies ar šī paša teātra [[aktieris|aktrisi]] '''[[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīni Krūzi]]'''?

[[Attēls:Citrus aurantium.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[rūgtais apelsīns]]''' jeb pomerance &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[pampelmūze]]s (pomelo) un [[mandarīns|mandarīna]] hibrīdaugs?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s izmeklējošās [[žurnālistika]]s raidījuma '''&quot;[[Aizliegtais paņēmiens]]&quot;''' sērijas sākas ar ievadfrāzi: &quot;Mūs, iespējams, nosodīs, bet, piedodiet, nereti tikai tā var uzzināt notikumu, likumu un sabiedrības īsto seju. Kā ir patiesībā?&quot;?
* ... '''[[Kunersdorfas kauja]]''' bija [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] izšķirošā kauja, kurā [[Krievija]]s un [[Austrija]]s apvienotais karaspēks [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] karavadoņa [[Ernests Gideons fon Laudons|Ernesta Gideona fon Laudona]] vadībā sakāva [[Prūsija]]s karaspēku [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha II]] vadībā?

[[Attēls:Cotoneaster frigidus Turdus iliacus 1.jpg|border|right|50px]]
* ... neliels skaits '''[[plukšķis|plukšķu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] regulāri pārziemo, domājams, vairāk rietumu daļā; pēdējos gados tie tiek novēroti katru [[ziema|ziemu]]?
* ... [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] aktieris '''[[Pēteris Šogolovs]]''' karjeru sāka ar Kārlēna lomu [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] [[novele]]s &quot;[[Nāves ēnā (filma)|Nāves ēnā]]&quot; ekranizācijā?
* ... Rolanda Emeriha filma '''&quot;[[Diena pēc rītdienas]]&quot;''' bija sestā ienesīgākā [[kinofilma]] pēc peļņas [[2004. gads|2004. gadā]]?

[[Attēls:Parasitische Röhrling (Pseudoboletus parasiticus) an Dickschaligen Kartoffelbovisten - ansicht-hms(1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] retā '''[[parazītiskā samtbeka]]''' ir spējīga veidot [[mikoriza|mikorizu]] ar [[koki]]em, tomēr tā [[Parazītisms|parazitē]] uz parastajiem cietpūpēžiem &lt;small&gt;(attēlā abas sugas)&lt;/small&gt;, jo bez tiem nespēj uzņemt pietiekami barības vielu?
* ... '''[[Somālijas pilsoņu karš]]''' notiek jau kopš [[1991. gads|1991. gada]]?
* ... [[krievi|krievu]]-[[Padomju Savienība|padomju]] [[rakstnieks]] [[fantastika|fantasts]] '''[[Ivans Jefremovs]]''' bija arī [[paleontologs]], piedalījies daudzās [[ģeoloģija|ģeoloģiskajās]] ekspedīcijās?

[[Attēls:2018 EC Diāna Ņikitina 2018-01-18 14-52-37 (3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[daiļslidotāja]] '''[[Diāna Ņikitina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura pārstāvēja [[Latvija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latviju 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]], pirms 2017.—2018. gada sezonas uzsāka sadarbību ar treneri [[Stefans Lambjels|Stefanu Lambjelu]], divkārtējo [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionu]], kurš strādā arī ar citu [[Latvija]]s daiļslidotāju [[Deniss Vasiļjevs|Denisu Vasiļjevu]]?
* ... [[aktieris]] un [[mūziķis]] '''[[Kristaps Rasims]]''' un viņa [[sieva]] aktrise '''[[Baiba Rasima|Baiba Neja]]''' savulaik ir mācījušies vienā kursā?
* ... vjetnamiešu izcelsmes [[Latvija]]s [[mākslinieks|mākslinieka]] '''[[Kao Vjets Ngujens|Kao Vjeta Ngujena]]''' [[komikss]] par [[Lāčplēsis|Lāčplēsi]] bija pirmais šajā mākslas stilā veidotais diplomdarbs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas vēsturē?

[[Attēls:Passionfruit and cross section.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ēdamā pasiflora|ēdamo pasifloru]]''' kultivē [[tropi|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] reģionos, jo no tās iegūst augļus, kurus pazīst kā marakuju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... jēdziens '''[[zombijs]]''' ir nācis no [[Haiti]] kultūras, kur tas saistīts ar [[vudū]]?
* ... '''''[[NK Maribor]]''''' ir titulētākais [[Slovēnija]]s [[futbola klubs]] — tas ir 14 reizes kļuvis par Slovēnijas čempionu un 9 reizes uzvarējis kausa izcīņā?

[[Attēls:The dead Christ and three mourners, by Andrea Mantegna.jpg|border|right|50px]]
* ... Andrea Mantenja, iespējams, gleznu '''&quot;[[Kristus apraudāšana (Mantenja)|Kristus apraudāšana]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radīja savai [[bēres|bēru]] [[kapela]]i, bet to atrada viņa dēli studijā pēc mākslinieka nāves un pārdeva, lai nomaksātu [[parādi|parādus]]?
* ... [[aktieris]] '''[[Jānis Āmanis]]''' [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] ieguva &quot;[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]]&quot; balvu nominācijā &quot;Labākā vīrieša loma&quot; par darbu filmā &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] romānā '''&quot;[[Meteora medības]]&quot;''' plašus labojumus veicis viņa [[dēls]] Mišels, kurš bez citām izmaiņām radīja [[izgudrotājs|izgudrotāja]] tēlu, uzsvēra romantisko apakšsižeta līniju un paplašināja [[romāns|romāna]] apjomu?

[[Attēls:Kerbela Hussein Moschee.jpg|border|right|50px]]
* ... mūsdienu [[Irāka]]s pilsēta '''[[Kerbela]]''' &lt;small&gt;(attēlā Huseina mošeja)&lt;/small&gt; ir viena no [[šiītu islāms|šiītu]] svētajām pilsētām, jo šeit 680. gadā notika [[kauja]], kurā krita [[Muhameds|Muhameda]] mazdēls [[Huseins ibn Alī]] cīņā pret [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifātu]]?
* ... '''[[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]''', kas būs pirmais šāds turnīrs [[Eiropa]]s [[futbols|futbolā]], kalpos arī kā kvalifikācijas turnīrs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātam]]?
* ... '''[[Itāļu-turku karš]]''' nostiprināja viedokli par [[Osmaņu impērija]]s militāro vājumu pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]?

[[Attēls:Piņķu Jāņa evenģēliski luteriskā baznīca, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1916. gads Latvijā|1916. gada]] [[1. augusts|1. augustā]] [[5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons]] apstājās '''[[Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca|Piņķu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kur pulkvedis [[Jukums Vācietis]] noturēja svinīgu uzrunu (&quot;Sprediķis Piņķu baznīcā&quot; [[Aleksandrs Čaks|A. Čaka]] &quot;Mūžības skartajos&quot;), kam par godu uzstādīts piemiņas akmens?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] profesionālās [[riteņbraukšana]]s komandas ''Holowesko—Citadel'' braucēja [[Andžs Flaksis|Andža Flakša]] jaunākais brālis '''[[Reinis Flaksis]]''' ir profesionāls [[futbolists]], spēlē [[FK Jelgava]]?
* ... [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktieris '''[[Egons Dombrovskis]]''' ir viens no sešiem [[aktieri]]em, kas ir ieguvis &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu kategorijā &quot;[[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]]&quot; divas reizes?

[[Attēls:Van-willem-vincent-gogh-die-kartoffelesser-03850.jpg|border|right|50px]]
* ... viens no [[Vinsents van Gogs|Vinsenta van Goga]] meistardarbiem — [[glezna]] '''&quot;[[Kartupeļu ēdāji]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi [[zādzība|nozagta]] divas reizes: [[1988. gads|1988. gadā]] un [[1991. gads|1991. gadā]]?
* ... [[aktrise]]s '''[[Anna Šteina|Annas Šteinas]]''' [[māte]] ir horeogrāfe Baiba Šteina, [[tēvs]] — [[kinooperators]] [[Dāvis Sīmanis vecākais|Dāvis Sīmanis]]?
* ... '''[[Bosnijas krīze]]s''' atrisinājums [[1909. gads|1909. gadā]] pazemoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un ietekmēja tās uzvedību [[1914. gads|1914. gadā]], kad '''[[Jūlija krīze (1914)|Jūlija krīze]]''' noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]?

[[Attēls:Barred Warbler - Hortobagy - Hungary 282 (18677066453).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[svītrainais ķauķis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] sastopams visā teritorijā, bet daudz mazākā skaitā nekā pārējās [[ķauķu ģints]] sugas un ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā?
* ... [[operdziedātāja]] '''[[Inga Kalna]]''' [[Milāna]]s operā ''[[La Scala]]'' debitēja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] ar Alčīnas lomu?
* ... [[Amerikas hokeja līga]]s vienības [[Klīvlenda]]s &quot;Monsters&quot; [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Matīss Kivlenieks]]''' jau 17 gadu vecumā pārcēlās trenēties un spēlēt uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]?

[[Attēls:Boletus subtomentosus.jpg|border|right|50px]]
* ... daļa [[mikologs|mikologu]] pieturas pie uzskata, ka ar '''[[Kazu samtbeka|kazu samtbeku]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; patiesībā tiek apzīmētas vairāku sugu [[sēne]]s, jo tās stipri atšķiras pēc izskata, īpaši [[Cepurīte (mikoloģija)|cepurītes]] krāsas, un [[mikoriza|mikorizu]] veidojošajām [[koks|koku]] sugām?
* ... [[aktieris]] '''[[Juris Bartkevičs]]''' ir bijis arī [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] direktors?
* ... [[spēlfilma]]s '''&quot;[[Paradīze '89]]&quot;''' [[režisore]] '''[[Madara Dišlere]]''' bērnībā filmējās [[1985. gads Latvijā|1985. gada]] filmā '''&quot;[[Emīla nedarbi]]&quot;''', kur atveidoja Emīla mazo māsiņu Idu?

[[Attēls:Joko Widodo 2014 official portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... septītais [[Indonēzija]]s prezidents '''[[Džoko Vidodo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais valsts vadītājs bez augsta ranga [[politika|politiskās]] un militārās karjeras?
* ... par seksuālu uzmākšanos un [[izvarošana|izvarošanu]] vainotais [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] [[kinoproducents]] '''[[Hārvijs Vainstīns]]''' ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot; par kinofilmu &quot;Iemīlējies [[Viljams Šekspīrs|Šekspīrs]]&quot;?
* ... pēc kitanu [[Liao dinastija]]s sabrukuma [[Ķīna|Ķīnā]] [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] tās bēgļi un daļa armijas [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] izveidoja '''[[Karakitaju haniste|Karakitaju hanisti]]''', kuras valdnieks pieņēma gjurhana titulu un turpināja saukties par Ķīnas imperatoru?

[[Attēls:Sylvia atricapilla -Lullington Heath, East Sussex, England -male-8.jpg|border|right|50px]]
* ... cilvēku paradums [[ziema]]s periodā barot [[putni|putnus]], ir mainījis '''[[melngalvas ķauķis|melngalvas ķauķa]]''' &lt;small&gt;(attēlā tēviņš)&lt;/small&gt; migrācijas ieradumus [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]: arvien biežāk šie putni nelido uz dienvidiem, bet pārziemo turpat; veiksmīgs pārziemošanas gadījums bijis arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris '''[[Artis Robežnieks]]''' sākotnēji darbojies [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]]?
* ... [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] garais [[stāsts]] '''&quot;[[Suņa sirds]]&quot;''' ir sarakstīts [[1925. gads|1925. gadā]], bet pirmo reizi [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdots tikai [[1987. gads|1987. gadā]], jo līdz tam atzīts kā naidīgs padomju varai?

[[Attēls:Verrocchio, Leonardo da Vinci - Battesimo di Cristo - Google Art Project.jpg|border|right|50px]]
* ... [[15. gadsimts|15. gadsimta]] glezna '''&quot;[[Kristus kristīšana (Verrokjo)|Kristus kristīšana]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas apskatāma [[Ufici|Ufici galerijā]] [[Florence|Florencē]], tiek piedēvēta Andrea del Verrokjo un viņa skolniekam [[Leonardo da Vinči]]?
* ... sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], '''[[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]''' bija 1 423 000 [[kareivji|kareivju]] un 40 000 virsnieku, bet pēc vispārējās mobilizācijas armijas lielums pieauga līdz 5 338 000 kareivju?
* ... '''[[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola]]''' un '''[[Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola]]''' ir dibināta [[1927. gads Latvijā|1927. gadā]] kā Latvijas Tautas Konservatorija (&quot;Mazie Mediņi&quot; kā tās muzikālais [[bērnudārzs]])?

[[Attēls:Suillus bovinus 187484.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[govju sviestbeka]]i''' ir iekšēju sīkāku [[Stobriņi (mikoloģija)|stobriņu]] atveru slānis, kurš saskatāms caur lielajām atverēm &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sarkano apsēju sacelšanās]]''' [[1368. gads|1368. gadā]] noveda pie [[Ķīna|Ķīnā]] valdošās [[mongoļi|mongoļu]] [[Juaņu dinastija]]s valdīšanas beigām un etnisko [[haņi|haņu]] [[Minu dinastija]]s izveidošanās?
* ... [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktrises '''[[Marija Bērziņa|Marijas Bērziņas]]''' tēvs ir ilggadējais [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]?

[[Attēls:Vincent Willem van Gogh 036.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Vinsents van Gogs|Vinsenta van Goga]] glezna '''&quot;[[Sarkanie vīna dārzi]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā, kas pārdota viņa dzīves laikā; mūsdienās glabājas Puškina Tēlotājmākslas muzejā [[Maskava|Maskavā]]?
* ... mūsdienu '''[[Frankija]]s''' jeb Frankonijas [[Vācija]]s vidienē nosaukums cēlies no senajiem [[franki]]em, kuru valodas paliekas saglabājušās austrumfranku dialektos?
* ... '''[[feldmaršals|feldmaršala]]''' militārās pakāpes vēsturiskās saknes ir meklējamas [[viduslaiki|viduslaikos]], ar ko sākotnēji apzīmēja atbildīgos par karaļa [[mājas zirgs|zirgiem]] (vārds &quot;maršals&quot; ir radies no viduslaiku titula ''marescalci'', no senvācu valodas — &quot;zirgu uzraugs&quot;)?

[[Attēls:Stanislaw-jewgrafowitsch-petrow-2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] pretraķešu ātrās reaģēšanas sistēmas dispečers '''[[Staņislavs Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā ar savu piesardzīgo rīcību [[1983. gads|1983. gada]] naktī no [[25. septembris|25.]] uz [[26. septembris|26. septembri]] novērsa iespējamo [[kodolkarš|kodolkara]] sākšanos?
* ... [[aktieris]] '''[[Juris Hiršs]]''' vairāk nekā 15 gadus dzied aktieru ansamblī &quot;Greizais ratiņš&quot;?
* ... [[2008. gads|2008. gadā]] [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās animācijas filmas]] balvu [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijā saņēmusī filma '''&quot;[[VALL-E]]&quot;''' stāsta par notikumiem uz [[Zeme]]s 2805. gadā?

[[Attēls:2011-11-12 Suillus variegatus crop.jpg|border|right|50px]]
* ... no citām [[Sviestbekas (ģints)|sviestbekām]] '''[[priežu beka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atšķiras ar relatīvi sauso [[Cepurīte (mikoloģija)|cepurīti]], tumšajiem [[Stobriņi (mikoloģija)|stobriņiem]] un zilēšanu?
* ... '''[[Katalonijas vēsture]]s''' sākumposmā izšķirīga bija [[romieši|romiešu]] loma: reģions bija pirmā antīkās [[Spānija]]s daļa, kuru iekaroja [[Romas Republika]], no [[latīņu valoda]]s cēlusies arī [[katalāņu valoda]]?
* ... [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise '''[[Ilze Vazdika]]''', kas labi pazīstama arī ar Mildas lomu televīzijas seriālos, [[2010. gads Latvijā|2010. gadā]] ir saņēmusi [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Grant DeVolson Wood - American Gothic.jpg|border|right|50px]]
* ... Grānta Vuda glezna '''&quot;[[Amerikāņu gotika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[amerikāņi|amerikāņu]] mākslas pazīstamākajiem attēliem un bieži parodēta amerikāņu [[masu kultūra|popkultūrā]]?
* ... [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris '''[[Dainis Grūbe]]''' ir 2014. un 2015. gada &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvas nominācijā &quot;[[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]]&quot; ieguvējs?
* ... '''[[Rīgas Tirdzniecības osta]]''' ir arī mediju, poligrāfijas un izdevējdarbības jomas uzņēmumu &quot;Žurnāli un diena&quot;, &quot;IT un grāmatvedības serviss&quot;, &quot;Poligrāfijas grupa Mūkusala&quot; un &quot;Dienas grāmata&quot; īpašnieks?

[[Attēls:Tom Petty 2016 - Jun 20.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2017. gads|2017. gada]] [[2. oktobris|2. oktobrī]] mirušais [[amerikāņi|amerikāņu]] mūziķis '''[[Toms Petijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā pārdevis vaiirāk nekā 80 miljonus ierakstu?
* ... '''[[pelni]]''' lielākoties ir [[minerāli]], taču bieži vien to sastāvā atrodams neliels daudzums degtspējīgu [[organiskas vielas|organisku vielu]]?
* ... '''[[Panamas futbola izlase]]''' pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā iekļuva, kvalificējoties [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada turnīram]] [[Krievija|Krievijā]]?

[[Attēls:Sunset at Montmajour 1888 Van Gogh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vinsents van Gogs|Vinsenta van Goga]] gleznas '''&quot;[[Saulriets Monmažūrā]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autentiskums ir ticis apšaubīts vairākas reizes, līdz [[2013. gads|2013. gadā]] tika apstiprināts ka tas ir īsts van Goga darbs?
* ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamās '''[[zeltainā sviestbeka]]''' un '''[[lipīgā sviestbeka]]''' ir [[lapegles|lapegļu]] [[mikoriza]]s sēnes, tādēļ aug tikai zem lapeglēm?
* ... [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris kopš [[1999. gads Latvijā|1999. gada]] '''[[Lauris Dzelzītis]]''' ir dzimis [[Aloja|Alojā]]?

[[Attēls:Lesser Whitethroat.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gaišais ķauķis|gaišajam ķauķim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visplašākā [[Izplatības areāls|izplatība]] no visiem putniem [[ķauķi|ķauķu ģintī]]?
* ... [[1876. gads|1876. gadā]] [[Krievija]] likvidēja '''[[Kokandas haniste|Kokandas hanisti]]''' [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], izveidojot Fergānas apgabalu [[Krievijas Turkestāna]]s ietvaros?
* ... '''[[Jānis XII]]''', īstajā vārdā Otaviāno, par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva 18 gadu vecumā?

[[Attēls:Gustave Courbet - A Burial at Ornans - Google Art Project 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] gleznotājs [[Gistavs Kurbē]] par savu gleznu '''&quot;[[Bēres Ornānā]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir teicis: &quot;Bēres Ornānā patiesībā bija [[romantisms|romantisma]] apbedīšana&quot;?
* ... [[aktieris]] '''[[Andris Bulis]]''' ir sarakstījis trīs [[dzeja]]s grāmatas?
* ... [[Uzbekistānas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Azizs Ibragimovs]]''' vienu sezonu aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]], kas šajā sezonā kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionu]]?

[[Attēls:2005-09-12 Suillus luteus cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... izplatoties līdz ar cilvēka veiktajiem [[parastā priede|priežu]] stādījumiem, '''[[parastā sviestbeka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir sastopama no tai dabiskās [[Ziemeļu puslode]]s [[taigas zona]]s līdz [[Andu kalni]]em, [[Brazīlija]]i un [[Jaunzēlande]]i?
* ... '''[[Finiass Teilors Bārnums]]''' ir iegājis vēsturē kā pirmais, kas kļuvis par miljonāru, ienākumus gūdams no [[cirks|cirka]]?
* ... trīs termiņus [[Pakistāna]]s premjerministra amatā bijušais '''[[Navāzs Šarīfs]]''' ir viens no bagātākajiem cilvēkiem valstī, taču [[2017. gads|2017. gadā]] tiesa viņam aizliedza ieņemt amatus valsts pārvaldē, apsūdzot viņu [[korupcija|korupcijā]]?

[[Attēls:Common Whitethroat.jpg|border|right|50px]]
* ... lizgdošanas laikā '''[[brūnspārnu ķauķis|brūnspārnu ķauķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; barojas galvenokārt ar [[kukaiņi]]em, bet [[ziema]]s periodā gandrīz tikai ar [[augļi]]em un [[oga|ogām]]?
* ... bijušajam [[ATP ranga pirmo numuru saraksts|ATP ranga līderim]] '''[[Džims Kurjē|Džimam Kurjē]]''' pieder rekords kā jaunākajam [[tenisists|tenisistam]], kurš sasniedzis visu četru ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīru finālus?
* ... '''[[Katalonijas neatkarības referendums|2017. gada Katalonijas neatkarības referendumā]]''' 90,18% balsotāju atbalstīja [[Katalonija]]s atdalīšanos no [[Spānija]]s, tomēr piedalījās tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo?

[[Attēls:Irises-Vincent van Gogh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1987. gads|1987. gadā]] [[Vinsents van Gogs|Vinsenta van Goga]] glezna '''&quot;[[Īrisi (glezna)|Īrisi]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par dārgāko jebkad pārdoto [[glezna|gleznu]] (rekords noturējās divus ar pusi gadus)?
* ... '''[[Antans Sņečkus|Antana Sņečkus]]''' — [[Lietuva]]s Komunistiskās partijas ilggadējā vadītāja — vārdā no [[1975. gads|1975.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] bija nosaukta [[Visagina]]?
* ... '''[[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' pirmo reizi piedalījās 16 izlases — par 4 vairāk nekā iepriekš?

[[Attēls:Portrait of Pope Clement VIII Aldobrandini (by Jacopo Ligozzi) - The J. Paul Getty Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Klements VIII|Klementa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāta laikā uz sārta par [[ķecerība|ķecerību]] tika sadedzināts [[Džordāno Bruno]]?
* ... [[1511. gads|1511. gadā]], kad [[Amudarja]]s lejtecē izveidojās '''[[Hivas haniste]]''' jeb Horezma, ar centru [[Hiva]]s oāzē, tās [[hans|hani]] bija attāli [[Čingishans|Čingishana]] pēcteči?
* ... [[Francija]]s [[tenisiste]] '''[[Karolīna Garsija]]''' izcilākos panākumus guvusi dubultspēlēs: kopā ar tautieti [[Kristīna Mladenoviča|Kristīnu Mladenoviču]] viņas ir uzvarējušas [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]]?

[[Attēls:Flag of the Emirate of Bukhara.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Buhāras emirāts|Buhāras emirātā]]''' &lt;small&gt;(attēlā emirāta karogs)&lt;/small&gt; bija etniski un reliģiski neviendabīgs iedzīvotāju sastāvs; valdošie [[uzbeki]] sekoja [[sunnītu islāms|sunnītu islāmam]], [[turkmēņi]] — [[šiītu islāms|šiītismam]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] retā '''[[neīstā bērzubeka]]''' ir līdzīga nelielai [[Parastā bērzubeka|parastajai bērzubekai]], taču atšķiras ar [[apšubeka|apšubekām]] līdzīgu melnēšanu griezuma vietās un grubuļaināku [[Cepurīte (mikoloģija)|cepurītes]] virsmu?
* ... notekūdeņos nonākušie '''[[fosfāti]]''' ir viens no galvenajiem [[eitrofikācija|eitrofikāciju]] veicinošajiem faktoriem?

 
* ... '''[[Baku Olimpiskais stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ar 69 870 skatītāju vietām ir lielākais [[stadions]] [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[2020. gads|2020. gadā]] uzņems [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] spēles?
* ... no līdz 4 litriem '''[[hīms|hīma]]''', kas katru dienu nonāk [[cilvēks|cilvēka]] [[resnā zarna|resnajā zarnā]], veidojas 150—200 grami [[izkārnījumi|fekāliju]]?
* ... '''[[Laima Slava]]''' ir izdevniecības &quot;[[Neputns]]&quot; galvenā redaktore kopš [[1997. gads Latvijā|1997. gada]]?

[[Attēls:A regalis.jpg|border|right|50px]]
* ... salīdzinoši retā '''[[brūnā mušmire]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur [[toksīns|toksīnus]] lielākā koncentrācijā nekā [[sarkanā mušmire]], līdz ar to tā ir [[Indīgās sēnes|indīgāka]]?
* ... negatīvi lādētas '''[[bēta daļiņa]]s''' ir [[elektroni]], bet pozitīvi lādētas bēta daļiņas ir [[pozitroni]]?
* ... 1960. gados tapusī Sergeja Bondarčuka filmu sērija '''&quot;[[Karš un miers (filmu sērija)|Karš un miers]]&quot;''', kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma svešvalodā&quot;]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā filma svešvalodā, bija dārgākā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] filmētā [[kinofilma|filma]]?

[[Attēls:Mural del Gernika.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi mākslas kritiķi [[Pablo Pikaso]] gleznu '''&quot;[[Gernika (glezna)|Gernika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskata par vienu no spēcīgākajām pretkara tēmas [[glezna|gleznām]] vēsturē?
* ... tiek uzskatīts, ka kopš '''[[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]]''' sākuma tajā ir gājuši bojā līdz pat 300 000 cilvēku?
* ... [[1211. gads|1211. gadā]] [[Čingishans|Čingishana]] vadītie [[mongoļi]] sāka iekarošanas kampaņu pret jurčenu klejotāju izveidoto '''[[Dzjiņu dinastija (1115—1234)|Dzjiņu dinastijas]]''' valsti, kas turpinājās 23 gadus, līdz pilnīgai mongoļu uzvarai [[1234. gads|1234. gadā]]?

 
* ... '''[[Atēnu olimpiskais stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā notika [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles]], ar 69 618 skatītāju vietām ir lielākais [[Grieķija|Grieķijā]]?
* ... '''[[Peters Augusts d'Orvils]]''' un [[Horācijs Boltons]] tiek uzskatīti par mūsdienu [[šaha kompozīcija]]s pamatlicējiem?
* ... [[Venēcijas dodžu uzskaitījums|Venēcijas dodža]] un [[Princis Gēza|prinča Gēzas]] meitas dēls '''[[Venēcijas Pēteris]]''' [[11. gadsimts|11. gadsimtā]] divreiz bija [[Ungārijas karalis]], tomēr abas reizes tika gāzts no troņa?

[[Attēls:Leccinum holopus 101772.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[purva bērzubeka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākā un mazvērtīgākā starp citām [[bērzubeka|bērzubekām]], toties viegli pamanāma gaišās krāsas dēļ?
* ... '''[[Krievijas Turkestāna]]s''' aktīvais iekarošanas posms noritēja [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā, kad pēc zaudētā [[Krimas karš|Krimas kara]] [[Krievija]] meklēja veidus, kā atgūt prestižu un nepieļaut [[Lielbritānija]]s tālāku izplešanos?
* ... '''[[flāmi|flāmu]]''' [[nācija]]s veidošanās aizsākās tikai [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū ar pretestības grupu veidošanos pret [[Beļģija]]s varas iestāžu mēģinājumiem ieviest [[franču valoda|franču valodu]] kā vienīgo [[izglītība]]s un saziņas valodu [[Flandrija|Flandrijā]]?

[[Attēls:Kutna Hora (4584202895) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] '''[[Kutna Hora|Kutna Horā]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; ieguva trešdaļu no [[Eiropa]]s [[sudrabs|sudraba]]?
* ... [[spāņi|spāņu]] mākslinieka [[Fransisko Goja]]s glezna '''&quot;[[Saturns aprij savus bērnus]]&quot;''' ir pazīstamākais no 14 &quot;Melnajiem gleznojumiem&quot;, ko Goja uzgleznoja uz savas mājas sienām; pēc mākslinieka nāves tos pārnesa uz audekla, tie glabājas [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]]?
* ... '''[[Mikēnu civilizācija]]''' gāja bojā [[Vidusjūra]]s reģiona austrumu daļas [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] kultūras kraha rezultātā [[11. gadsimts pirms mūsu ēras|11. gadsimtā pirms mūsu ēras]]?

[[Attēls:Trakai Island Castle, Lithuania - Diliff.jpg|border|right|50px]]
* ... [[16. gadsimts|16. gadsimta]] beigās senā un mūsdienās atjaunotā '''[[Traķu pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu nozīmi bija zaudējusi un no [[17. gadsimts|17. gadsimta]] pamazām sāka sabrukt?
* ... '''[[Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916)|1916. gada sacelšanās Krievijas Turkestānā]]''' tika nogalināti līdz 5000 [[Krievija]]s imperiālās administrācijas pārstāvji un kolonisti, kamēr vietējo iedzīvotāju vidū bojā gāja 53 000 un vēl 220 000 bēga, galvenokārt uz [[Ķīna|Ķīnu]]?
* ... '''[[nīderlandieši|nīderlandiešu]]''' kā patstāvīgas [[nācija]]s veidošanās aizsākās [[1581. gads|1581. gadā]], kad no [[Spānija]]s karalim [[Felipe II|Felipem II]] pakļautajām Septiņpadsmit provincēm jeb &quot;Zemajām zemēm&quot; septiņas ziemeļu provinces atdalījās un pasludināja Zemo zemju Apvienoto provinču republikas izveidi?

[[Attēls:Estonian Air Saab 340A ES-ASN.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija]]s nacionālā [[aviokompānija]] ''[[airBaltic]]'' izmantoja '''''[[Saab 340]]''''' lidmašīnas &lt;small&gt;(attēlā ''[[Estonian Air]]'' lidmašīna ''Saab 340A'')&lt;/small&gt; līdz [[1999. gads Latvijā|1999. gadam]], kad visas tās tika aizstātas ar ''[[Fokker 50]]'' lidaparātiem?
* ... '''''[[Signal Iduna Park]]''''' [[Dortmunde|Dortmundē]] ar 81 360 skatītāju vietām ir lielākais [[futbols|futbola]] [[stadions]] [[Vācija|Vācijā]]?
* ... [[Izraēla]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] '''[[Ella Pitama]]''' ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Janis Rozentāls - After Church - Google Art Project.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] glezna '''&quot;[[No baznīcas]]&quot;''' jeb &quot;Pēc dievkalpojuma&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija mākslinieka diplomdarbs, bet priekšplānā attēlotais vecāks pāris — viņa vecāki?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu '''''[[Uralhim]]''''' kļuva par [[Ventspils]] šķidrā [[amonjaks|amonjaka]] pārkraušanas termināļa operatora SIA &quot;Ventamonjaks&quot; galveno akcionāru?
* ... [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' un [[Itālijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Džanluidži Donnarumma]]''' ir jaunākais spēlētājs, kas gājis laukumā gan ''Serie A'' spēlē sākumsastāvā, gan Itālijas izlasē?

[[Attēls:Tilts pār Gauju pie Velnalas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kājnieku tilts pār Gauju pie Velnalas|kājnieku tilts pār Gauju]]''' [[Sigulda|Siguldā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika būvēts, lai nodrošinātu [[Velnala (Sigulda)|Velnalas]] apskati no [[Gauja]]s pretējā krasta?
* ... '''[[dzeltenkāta lācītis]]''' ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti reta [[sēne]] — pagaidām atrasta tikai [[Kazdanga]]s apkaimē [[parastais ozols|ozolu]] audzē?
* ... '''[[Kiklādu salas|Kiklādu salu]]''' [[arhipelāgs|arhipelāgu]] [[Egejas jūra]]s dienvidu daļā veido vairāk nekā 200 [[sala]]s?

[[Attēls:Hovhannes Aivazovsky - The Ninth Wave - Google Art Project.jpg|border|right|50px]]
* ... [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[marīnists|marīnista]] [[Ivans Aivazovskis|Ivana Aivazovska]] zināmākais darbs ir eļļas krāsas glezna '''&quot;[[Devītais vilnis]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Muhu sala|Muhu salā]] dzimušais [[igauņi|igauņu]] rakstnieks '''[[Juhans Smūls]]''' [[1957. gads|1957.]]—[[1958. gads|1958. gadā]] piedalījās [[Padomju Savienība|padomju]] polārajā ekspedīcijā uz [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
* ... galvenā valsts [[statistika]]s darbu veicēja un koordinatore [[Latvija|Latvijā]] '''[[Centrālā statistikas pārvalde]]''' darbojas [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] pārraudzībā?

[[Attēls:Kolin Bartolomej2.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1261. gads|1261. gadā]], kad [[Čehija]]s pilsēta '''[[Kolīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Sv. Bērtulis|Sv. Bērtuļa]] baznīca)&lt;/small&gt; pirmoreiz minēta rakstos, tā jau bija [[pilsēta]]?
* ... [[Krievija]]s uzņēmumu grupa '''''[[Uralkalij]]''''' ir pasaulē lielākais [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražotājs, savukārt tā meitas uzņēmums [[Latvija|Latvijā]] ''Uralkali Trading'' [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] bija lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma?
* ... [[2006. gads|2006. gada]] maijā [[Ungārija]]s premjerministrs '''[[Ferencs Ģurčāņs]]''' partijas konerencē necenzētiem vārdiem atzina, ka partija melo par stāvokli valstī; vēlāk runas ieraksts izsauca plašas protesta demonstrācijas [[Budapešta|Budapeštā]], bet tikai [[2009. gads|2009. gadā]] valdība demisionēja?

[[Attēls:Leonardo da Vinci - Ginevra de' Benci - Google Art Project.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] glezna '''&quot;[[Džinevras de Benči portrets]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1967. gads|1967. gadā]], kad to ieguva [[ASV Nacionālā mākslas galerija]], bija dārgāk pārdotais mākslas darbs pasaulē — par to samaksāja 5 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]]?
* ... [[Pēteris Barisons|Pētera Barisona]] komponētās neoficiālās [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Latviešu dziesmu svētku]] himnas &quot;Dziesmai šodien liela diena&quot; vārdu autors ir '''[[Arvīds Skalbe]]'''?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] tika atklāta [[Krievija]]s [[šokolāde]]s un konditorejas izstrādājumu ražotāja '''''[[Pobeda (uzņēmums)|Pobeda]]''''' trešā [[rūpnīca]], kas atrodas [[Latvija|Latvijā]], [[Ventspils|Ventspilī]]?
* ... '''[[Rīgas Tirdzniecības osta]]''' ir arī mediju, poligrāfijas un izdevējdarbības jomas uzņēmumu &quot;Žurnāli un diena&quot;, &quot;IT un grāmatvedības serviss&quot;, &quot;Poligrāfijas grupa Mūkusala&quot; un &quot;Dienas grāmata&quot; īpašnieks?

[[Attēls:Boletus luridus 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā raganbeka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ēdama tikai pēc [[vārīšanās|novārīšanas]], tomēr neapstiprināti ziņojumi apgalvo, ka varot būt [[Indīgās sēnes|indīga]], lietojot kopā ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]]?
* ... [[Čehoslovākija]]s [[animācija]]s seriālam '''&quot;[[Par diviem suņiem]]&quot;''' (arī &quot;Stremjanka un Makarons&quot;) ir 39 sērijas, pēdējās uzņemtas [[2014. gads|2014. gadā]]?
* ... [[Helle Torninga-Šmita]] ir vienīgā [[sieviete]], kas ieņēmusi '''[[Dānijas premjerministru uzskaitījums|Dānijas premjerministra]]''' amatu?

[[Attēls:Henri Rousseau - La Bohémienne endormie - Google Art Project.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Anrī Ruso]] [[1897. gads|1897. gadā]] radīto [[glezna|gleznu]] '''&quot;[[Guļošā čigāniete]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|Ņujorkas Modernās mākslas muzejam]] uzdāvināja Saimons Gugenheims?
* ... [[Ungārija]]s premjerminists no [[1994. gads|1994.]] līdz [[1998. gads|1998. gadam]] '''[[Ģula Horns]]''' bija arī ārlietu ministrs pēdējā Ungārijas [[komunisms|komunistiskajā]] valdībā?
* ... [[Anglijas Premjerlīga]]s klubs '''''[[Huddersfield Town]]''''' lielākos panākumus guvis 20. gadsimta 20. gados, kad kļuva par pirmo komandu, kas trīs reizes pēc kārtas izcīnījusi [[Anglija]]s čempionu titulu?

[[Attēls:Lanîûs mînor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopamā '''[[melnpieres čakste]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tālas distances migrants, kas ziemot dodas uz [[Āfrika]]s dienvidiem?
* ... par '''[[lodīšu pildspalva]]s''' izgudrotāju uzskata [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[ungārs|ungāru]] [[Lāslo Bīro]], kurš kopā ar brāli [[1938. gads|1938. gadā]] šo izgudrojumu [[patents|patentēja]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[2013. gads|2013. gadā]] stājās spēkā labvēlīgs režīms '''[[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrību]]''' izveidei un uzturēšanai: no meitas sabiedrībām saņemtās [[dividendes]] un [[peļņa]], kas ir gūta no to kapitāla daļu vai [[Akcija (vērtspapīrs)|akciju]] pārdošanas, netiek aplikta ar [[nodokļi]]em?


* ... [[Ungārija]]s prezidents no [[1990. gads|1990.]] līdz [[2000. gads|2000. gadam]] '''[[Ārpāds Gencs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par piedalīšanos [[1956. gada Ungārijas revolūcija|1956. gada Ungārijas revolūcijā]] tika notiesāts uz [[mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]], [[amnestija|amnestēts]] [[1963. gads|1963. gadā]]?
* ... '''[[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Brīvprātīgo armija]]''' bija viena no pirmajām organizētajām bruņotajām vienībām, kas sāka militāru pretestību [[boļševiki|boļševiku]] [[Oktobra revolūcija]]i, tādējādi iesākot [[Krievijas Pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu karu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] retās '''[[ozolu baravika]]s''' [[Cepurīte (mikoloģija)|cepurīte]] ir gaišāka kā [[Egļu baravika|egļu]] un [[priežu baravika]]i, tā ir samtaināka un mīkstums nedaudz irdenāks kā citām [[baravikas|baravikām]]?

[[Attēls:Valgepõsk-lagled.jpg|border|right|50px]]
* ... kopējais '''[[Matsalu nacionālais parks|Matsalu nacionālo parku]]''' šķērsojošo migrējošo ūdensputnu &lt;small&gt;(attēlā [[baltvaigu zoss|baltvaigu zosu]] bars)&lt;/small&gt; skaits tiek vērtēts kā divi miljoni gadā?
* ... 2016.—2017. gada sezonā [[Spānija]]s [[futbola klubs]] no [[Žirona]]s [[Katalonija|Katalonijā]] '''''[[Girona FC]]''''' izcīnīja otro vietu [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrajā divīzijā]] un pirmoreiz kluba pastāvēšanas vēsturē iekļuva [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] (''La Liga'')?
* ... '''[[teleportācija]]s''' [[jēdziens|jēdziena]] izmantošana, lai aprakstītu materiālu [[fizikāls ķermenis|objektu]] [[hipotēze|hipotētisku]] pārvietošanu no vienas vietas uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām, ir dokumentēta jau [[1878. gads|1878. gadā]]?

[[Attēls:Maeandertrueffel.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] gada sēne [[Latvija|Latvijā]] '''[[baltā cūktrifele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojami lielāka par citām Latvijā zināmajām pazemes [[sēne|sēnēm]], un kā visas trifeļu sēnes, to vieglāk atrast pēc [[smarža]]s?
* ... par '''[[2017.—2018. gada Optibet hokeja līgas sezona]]s''' uzvarētāju un [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionu]] kļuva [[HK Kurbads]], finālsērijā uzvarot [[HK Zemgale/LLU]], kas sasniedza finālspēles pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē?
* ... četrus albumus izdevusī britu meiteņu grupa '''''[[Little Mix]]''''' ir vienīgā grupa, kas uzvarējusi šovā &quot;[[X Faktors]]&quot;?

[[Attēls:Vincent van Gogh (1853-1890) - Wheat Field with Crows (1890).jpg|border|right|50px]]
* ... bieži tiek apgalvots, ka '''&quot;[[Kviešu lauks ar vārnām]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēdējā [[Vinsents van Gogs|Vinsenta van Goga]] radītā [[glezna]], tomēr mākslas vēsturnieki par to nav pārliecināti, jo nav vēsturisku pierakstu par viņa darbiem?
* ... [[Francija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Amiens SC]]''''' iepriekšējā sezonā izcīnīja otro vietu Francijas 2. līgā un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]''?
* ... [[šķiedrvielas]] organismā netiek sašķeltas, tām nav uzturvērtības, tomēr šķiedrvielas ir nozīmīga [[uzturs|uztura]] daļa, jo sekmē zarnu peristaltiku, gremošanas sulu izdali un [[holesterīns|holesterīna]] izvadi no organisma, kā arī veicina zarnu mikrofloras darbību?

[[Attēls:Zilupe COA.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Zilupes ģerbonis|Zilupes ģerbonim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa vidu attēlotā [[atslēga]] norāda, ka [[Zilupe]] ir pierobežas pilsēta?
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]]''' laikā [[Krievija]]s karaspēks zaudēja 500 000 nogalināto un ievainoto un gandrīz 1 miljonu gūstā kritušo karavīru?
* ... '''[[Kurbada ledus halle]]''' [[Rumbula (Rīga)|Rumbulā]], [[Rīga|Rīgā]] tika uzbūvēta [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]]?

[[Attēls:Boletus pinophilus3.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[priežu baravika]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vistumšākā [[Cepurīte (mikoloģija)|cepurīte]] no līdzīgajām [[baravika|baraviku]] sugām?
* ... '''[[Svētais Polikarps]]''' esot [[nāvessods|sodīts ar nāvi]] sadedzinot, tomēr, kad [[liesma]]s brīnumaini neiedarbojušās, nodurts?
* ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s uzbrucējs '''[[Eriks Maksims Šupo-Motings]]''' ir dzimis [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:View of Delft, by Johannes Vermeer.jpg|border|right|50px]]
* ... [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] mākslinieka [[Jans Vermērs|Jana Vermēra]] dzimtās pilsētas glezna '''&quot;[[Delftas skats]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām viņa gleznām?
* ... 20. gadsimta sākumā '''[[aloza]]''' iekļauta [[Latvijas zivju sugu uzskaitījums|Latvijas ihtiofaunas sarakstos]], lai gan atrašanas gadījumi [[Latvija]]s ūdeņos nav zināmi, bet pēdējie noķeršanas gadījumi [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] reģistrēti [[1959. gads|1959.]] un [[1982. gads|1982. gadā]]?
* ... [[Irāna]]s [[režisors|režisora]] Asgara Farhadi drāma '''&quot;[[Komivojažieris]]&quot;''' ieguva [[89. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma svešvalodā&quot;]], tomēr Farhadi neieradās uz balvas saņemšanu, protestējot pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rīkojumu, kas ierobežo Irānas pilsoņu iebraukšanu valstī?

[[Attēls:Viesite gerb.png|border|right|50px]]
* ... [[1926. gads Latvijā|1926. gadā]] Āžu miesta valde pieņēma lēmumu par tā nosaukuma maiņu un izvēlējās tuvumā esošā [[Viesītes ezers|ezera]] un [[Viesītes upe|upes]] nosaukumu [[Viesīte]], bet tā kā daudzi iedzīvotāji bija vēlējušies pilsētu nosaukt par Ozolaini, '''[[Viesītes ģerbonis|tās ģerbonī]]''' attēloja ozolzīles &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[elektronika]]s, ķīmiskās rūpniecības, telesakaru un pakalpojumu konglomerāta '''[[LG]]''' lielākie akcionāri ir Kū ģimene?
* ... [[Romas pāvests]] '''[[Gregors IV]]''' vēsturē ir iegājis kā starpnieks starp [[Luijs Dievbijīgais|Luija Dievbijīgā]] dēliem, kuri pēc viņa nāves cīnījās par [[Franku valsts|Franku karalistes]] troni?

[[Attēls:Boletus edulis JPG9.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[egļu baravika]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir konstatētas divas papildu formas, kuras agrāk uzskatītas par patstāvīgām [[suga|sugām]] — baltā forma un dzeltenā forma?
* ... [[Liberālisms|liberāli]] [[Centrisms|centriskajā]] [[Politiskā partija|partijā]] partija '''&quot;[[Kustība Par!]]&quot;''' sākotnēji darbojās 4 no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; ievēlētie [[12. Saeimas deputāti]], taču [[2018. gads Latvijā|2018. gada]] sākumā divi no tiem ([[Andrejs Judins|A. Judins]] un [[Aleksejs Loskutovs|A. Loskutovs]]) izstājās no &quot;Par!&quot;, un visi 4 turpina darboties &quot;Vienotības&quot; frakcijā?
* ... '''[[Amerikas palede]]''' ir viena no lielākajām sugām [[siļķu dzimta|siļķu dzimtā]] — tās ķermeņa garums var sasniegt 76 cm, svars 5,5 kg?

[[Attēls:Tallinn wapen.svg|border|right|50px]]
* ... uz '''[[Tallinas ģerbonis|Tallinas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlotās trīs zilās [[lauva]]s ([[leopards|leopardi]]) ir viens no senākajiem [[Igaunija]]s simboliem: to izmanto jau no [[13. gadsimts|13. gadsimta]], aizgūstot no [[Dānija]]s karaļa un [[Dāņu Igaunija]]s valdnieka [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] ģerboņa?
* ... ap [[500. gads|500. gadu]] dzimušais [[Romas pāvests]] '''[[Silvērijs]]''' bija pāvesta '''[[Hormisds|Hormisda]]''' dēls?
* ... kopš [[2011. gads Latvijā|2011. gada]] '''[[Krapes pamatskola]]''' ir [[Madliena]]s vidusskolas filiāle?

[[Attēls:Alosa fallax.jpg|border|right|50px]]
* ... lai arī mūsdienās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] un [[Baltijas jūra|jūrā]] '''[[palede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ik pa laikam tiek noķertas kopā ar [[reņģe|reņģēm]], tomēr kopš [[1995. gads Latvijā|1995. gada]] tās ir iekļautas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] reto sugu kategorijā?
* ... [[2016. gads sportā|2016. gadā]] [[Senegāla]]s [[futbolists]] '''[[Sadio Manē]]''' pievienojās [[Anglijas premjerlīga]]s klubam ''[[Liverpool FC]]'' par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādejādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika]]s futbolistu?
* ... '''[[Jūnija ofensīva]]''', ko [[Krievijas Pagaidu valdība]] organizēja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1917. gads|1917. gada]] jūnijā [[Galīcija|Galīcijā]], beidzās ar smagu [[Krievija]]s sakāvi?

[[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ventspils ģerbonis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] [[ģerboņi]]em: tas sastopams jau 13.—16. gadsimtā un gandrīz bez izmaiņām saglabājies līdz mūsdienām?
* ... [[Romas pāvests]] [[6. gadsimts|6. gadsimtā]] '''[[Jānis I]]''' mūža izskaņā tika ieslodzīts [[Ravenna]]s cietumā un mira [[moceklis|mocekļa]] nāvē, visticamāk no izbadēšanās?
* ... '''[[90. Kinoakadēmijas balva]]s''' tika pasniegtas [[2018. gads|2018. gada]] [[4. marts|4. martā]], pārnesot ceremoniju no februāra beigām uz marta sākumu, lai nebūtu vienlaicīgi ar [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]]?

[[Attēls:Odesa bazaar (5) sprats.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[brētliņa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgs [[zveja]]s objekts [[Baltijas jūra]]s valstīm; iecienītākie izstrādājumi [[Latvija|Latvijā]] no tām ir ķilavas un šprotes eļļā?
* ... [[2016. gads kino|2016. gada]] [[dokumentālā filma]] '''''[[O.J.: Made in America]]''''' par [[O. Dž. Simpsons|O. Dž. Simpsona]] dzīvi saņēma [[89. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā dokumentālā filma&quot;]]?
* ... mūsdienās vēl aizvien eksistē vairākas piekritēju ziņā nelielas [[5. gadsimts|5. gadsimta]] [[Konstantinopole]]s [[arhibīskaps|arhibīskapa]] '''[[Nestorijs|Nestorija]]''' sekotāju izveidotas nestoriāniskas baznīcas?

[[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valkas ģerbonis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti līdzīgs tās kaimiņu pilsētas [[Igaunija|Igaunijā]] [[Valga]]s ģerbonim?
* ... [[Igaunija]]s sieviešu [[teniss|tenisa]] pirmās raketes '''[[Anete Kontaveita|Anetes Kontaveitas]]''' augstākā vieta [[WTA]] rangā vienspēlēs ir 27., kurā viņa atradusies gan pagājušajā, gan šajā gadā?
* ... blakus '''[[Ābeļi (Ābeļu pagasts)|Ābeļiem]]''' [[Daugava|Daugavā]] uz [[Ābeļu salas|Burkānu salas]] atrodas [[Kaupres pilskalns]]?

[[Attēls:Meizakilas dzelzceļa stacija 7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2007. gads|2007. gadā]] dzelzceļa līnija [[Igaunija|Igaunijā]] [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Pērnava—Meizakila]] tika izslēgta no dzelzceļa līniju saraksta, tika saglabāts tikai neliels sliežu posms pie '''[[Meizakilas stacija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un pasažieru vagons uz tām kā piemineklis bijušajam dzelzceļam?
* ... [[Romas pāvests]] '''[[Benedikts VIII]]''' bija pāvesta [[Jānis XII|Jāņa XII]] brāļa dēls, bet pēc Benedikta VIII nāves par jauno pāvestu kļuva viņa brālis Jānis XIX?
* ... [[Dānijas futbola izlase]]s vārtsarga '''[[Kaspers Šmeihels|Kaspera Šmeihela]]''' tēvs ir leģendārais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Peters Šmeihels]]?

[[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Talsu ģerbonis|Talsu ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apakšdaļā attēlotais zaļais [[kalns]] simbolizē [[Talsu pilsēta|Talsu pilsētu]], kas plešas uz deviņiem pakalniem — [[Talsu pilskalns|Pilskalna]], Ķēniņkalna, Leču kalna, Tiguļu kalna, Sauleskalna, Baznīckalna, Krievragkalna, Vilkmuižas kalna un Dzirnavkalna?
* ... [[2013. gads|2013. gadā]] [[Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija]]s [[Pitkērna]]s administratīvajā centrā '''[[Adamstauna|Adamstaunā]]''' dzīvoja 56 cilvēki, kas vienlaicīgi ir visas Pitkērnas [[iedzīvotāju skaits]]?
* ... no 13,7 miljoniem '''[[cvanu valoda]]s''' pratēju aptuveni 11,8 miljoni dzīvo [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]?

[[Attēls:Regenwurm1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[augsnes dižslieka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo vertikālās alās, kuras ir gandrīz divus metrus dziļas; virszemē tās izlien [[nakts|naktīs]], lai barotos un pārotos?
* ... [[1937. gads|1937. gadā]] [[Igaunija]]s [[šaušana|šāvēju]] komanda uzvarēja pasaules čempionātā [[Helsinki|Helsinkos]], no kura atgriezās kopā ar jaunu [[lūsis|lūsi]] vārdā Illu, kas kļuva par pirmo izstādīto dzīvnieku '''[[Tallinas Zooloģiskais dārzs|Tallinas Zooloģiskajā dārzā]]'''?
* ... '''[[bengāliešu kalendārs]]''' no [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] atpaliek par 593—594 [[gadi]]em?

[[Attēls:Viļakas pilsētas ģerbonis.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļakas ģerbonis|Viļakas ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlotajam [[ezis|ezim]] ir 49 adatas?
* ... svarīgākais '''[[navigācija]]s''' uzdevums ir [[kuģis|kuģa]] vietas noteikšana, lai nepieciešamības gadījumā varētu to atgriezt atpakaļ uz iepriekš izvēlētā ceļa?
* ... netālu no '''[[Čanakale]]s''' pilsētas mūsdienu [[Turcija|Turcijā]] atrodas leģendārā [[Troja]]?

[[Attēls:Clupea harengus Gervais.flipped.jpg|border|right|50px]]
* ... lielākie '''[[Atlantijas siļķe|Atlantijas siļķu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bari var būt līdz 4,8 km³ lieli, zivju blīvums barā ir 0,5—1 zivs [[kubikmetrs|m³]], un šādā barā ir vairāki miljardi siļķu?
* ... [[Igaunija]]s [[futbola vārtsargs]] '''[[Marts Poms]]''', kurš izlasē aizvadīja 120 spēles un bija komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], šobrīd ir [[Igaunijas futbola izlase]]s vārtsargu treneris?
* ... no '''[[Huseins ibn Alī|Huseina ibn Alī]]''' pēcnācējiem ir radusies [[musulmaņi|musulmaņu]] kopiena šarifi?

[[Attēls:VarbolaRuins.jpg|border|right|50px]]
* ... daļa no 580 m garajām un līdz 8-10 m augstajām [[Igaunija]]s '''[[Varbolas pilskalns|Varbolas pilskalna]]''' [[kaļķakmens]] sienām ir saglabājušās līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Beļģijas futbola izlase]]s uzbrucējs '''[[Kristians Benteke]]''', kurš 32 spēlēs guvis 12 vārtus, ir dzimis [[Kinšasa|Kinšasā]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Zairā]], bet jau trīs gadu vecumā viņš ar ģimeni pārcēlās uz [[Ljēža|Ljēžu]] [[Beļģija|Beļģijā]]?
* ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Gregors VIII|Gregora VIII]]''' pontifikāts bija tikai 57 dienu ilgumā?

[[Attēls:COA LV Valmiera.svg|border|right|50px]]
* ... [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sākumā '''[[Valmieras ģerbonis|Valmieras ģerbonī]]''' bija attēlota [[parastā liepa|liepa]] ar zaros iekārtiem [[Vairogs (heraldika)|vairogiem]], kurus rotāja [[krusts|krusti]], bet [[Zviedru Vidzeme]]s laikā to papildināja ar [[vērsis|vērša]] galvu, kas ir Ūksenšernu dzimtas [[ģerbonis|ģerboņa]] sastāvdaļa?
* ... [[Konstantinopole]]s [[arhibīskaps]] '''[[Joans Hrizostoms]]''' savas daiļrunības dēļ tika dēvēts par Zeltamuti?
* ... [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|63. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase '''[[Supernova 2018]]''' tiešraidē tika filmēta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]?

[[Attēls:Muguruza WM17 (29) (36143095646).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Spānija]]s [[tenisiste]] '''[[Garbinje Mugurusa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[WTA vienspēļu ranga līdere]] [[2017. gads sportā|2017. gada]] rudenī, ir dzimusi [[Venecuēla|Venecuēlā]]?
* ... pēc pirmizrādes [[2013. gads|2013. gadā]] [[zinātniskā fantastika]]s televīzijas seriāls '''&quot;[[Zem kupola (televīzijas seriāls)|Zem kupola]]&quot;''' kļuva par skatītāko vasaras seriālu [[televīzija|televīzijā]] kopš [[1992. gads|1992. gada]]?
* ... '''[[Krievijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdība]]''' bija pirmā [[demokrātija|demokrātiskā]] valdība [[Krievijas Impērija]]s un [[Krievijas Republika]]s vēsturē?

[[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|border|right|50px]]
* ... trīs [[sudrabs|sudraba]] [[vanagi]] '''[[Smiltenes ģerbonis|Smiltenes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē stipru garu, spēku un augstus mērķus?
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] [[Kotdivuāras futbola izlase]]s uzbrucējs '''[[Vilfrīds Bonijs]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Manchester City F.C.]]'' par 28 miljoniem sterliņu mārciņu, tādējādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika]]s [[futbolists|futbolistu]]?
* ... '''[[Irānas kalendārs|Irānas kalendārā]]''' gadu skaitīšana sākās no [[hidžra]]s (pravieša [[Muhameds|Muhameda]] pārcelšanās no [[Meka]]s uz [[Medīna|Medīnu]] [[622. gads|622. gadā]]), tomēr atšķirībā no klasiskā [[islāma kalendārs|islāma kalendāra]], tas balstās uz tropisko gadu?

[[Attēls:Alosa fallax.jpg|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[siļķu dzimta]]s''' zivis &lt;small&gt;(attēlā [[palede]])&lt;/small&gt; ir nelielas, tās uzkrāj ļoti nelielu daudzumu [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]], kas atrodams piesārņotos ūdeņos, un to lietošana pārtikā, salīdzinot ar citām jūras [[zivis|zivīm]], samazina risku saindēties ar to?
* ... [[Zviedru Vidzeme]]s laikā [[1634. gads|1634. gadā]] '''[[Skrīveru muiža|Skrīveru muižu]]''' ieguva [[Koknese]]s skrīveris Johans Nīmeijers, no kā cēlies vietas [[latviski|latviskais]] nosaukums &quot;[[Skrīveri]]&quot;?
* ... '''[[Igaunijas ģeogrāfija|Igaunija ģeogrāfiski]]''' ir viena no līdzenākajām un zemāk [[virs jūras līmeņa]] novietotajām [[Eiropa]]s valstīm?

[[Attēls:Staicele gerb.png|border|right|50px]]
* ... uz '''[[Staiceles ģerbonis|Staiceles ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlotais [[baltais stārķis]] esot bijis kāds īpašs stārķis, kas dzīvojis [[Staicele|Staicelē]] 20. gadsimta 80. gados?
* ... lai gan '''[[Sitijas lidosta]]''' ir izvietota gandrīz [[Londona]]s centrā un lietošanai ir vairāki specifiski noteikumi, tā tomēr ir piektā noslogotākā [[lidosta]] [[Londona]]s areālā?
* ... '''[[2017. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā]]''', kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], bija pirmais šāds [[Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|čempionāts]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], taču jau 2018. gadā čempionāts notiks [[Latvija|Latvijā]]?

[[Attēls:JacquesdeMolay.jpg|border|right|50px]]
* ... ietekmīgā un bagātā [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] pēkšņā iznīcināšana [[14. gadsimts|14. gadsimta]] sākumā padarīja tā pēdējo lielmestru '''[[Žaks de Molē|Žaku de Molē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par leģendāru personu un [[sazvērestības teorija|sazvērestības teoriju]] sastāvdaļu?
* ... '''[[Abja]]s''' [[dzelzceļa stacija]] [[Igaunija]]s dienvidos tika slēgta [[1973. gads|1973. gadā]], kad šeit aizbrauca pēdējais pasažieru [[vilciens]], ko vilka [[Latvija]]s dzelzceļa [[lokomotīve]] [[TU2]]?
* ... [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] gaitā vairākkārt ir mainījusies '''[[Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošanas kārtība|balsošanas kārtība]]'''?

[[Attēls:Strenci gerb.png|border|right|50px]]
* ... [[zelts|zelta]] joslas '''[[Strenču ģerbonis|Strenču ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē baļķu pludināšanu pa [[Gauja|Gauju]] ([[Strenči|Strenčus]] agrāk mēdza saukt par &quot;Gaujas plostnieku galvaspilsētu&quot;)?
* ... kara [[kinofilma|filma]] '''&quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;''' ko daži kritiķi uzskata par [[režisors|režisora]] [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] labāko darbu, tika nominēta astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], no kurām ieguva trīs [[90. Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Igaunija]]s valstij piederošā enerģētikas kompānija '''''[[Eesti Energia]]''''' ir pasaulē vadošais [[degslāneklis|degslānekļa]] pārstrādes [[uzņēmums]]?

[[Attēls:Lanius excubitor 1 (Marek Szczepanek).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lielā čakste]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar medījumu)&lt;/small&gt; ir aptuveni [[mežastrazdi|mežastrazda]] lielumā, tomēr tā ir veikla medniece, kas ķer sīkus [[grauzēji|grauzējus]], arī [[putni|putnus]], [[rāpuļi|rāpuļus]] un [[abinieki|abiniekus]]?
* ... '''[[Getvikas lidosta]]''' ir pasaulē otra noslogotākā (pēc [[Mumbaja]]s Šivadži starptautiskās lidostas) viena skrejceļa [[lidosta]]?
* ... '''[[spāru svētki]]''' tiek svinēti laikā, kad [[ēka]]s celšana ir savā augstākajā punktā — ir pabeigta [[jumts|jumta]] nesošā konstrukcija?

[[Attēls:Stende gerb.png|border|right|50px]]
* ... uz [[zelts|zelta]] fona '''[[Stendes ģerbonis|Stendes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots melns [[lokomotīve]]s [[ritenis]], kas simbolizē [[dzelzceļš|dzelzceļu]]?
* ... visām '''[[siļķveidīgās|siļķveidīgajām]]''' zivīm peldpūslis ir savienots ar [[zarnas|zarnām]] pa kanālu, kura atzari savienoti arī ar dzirdes kapsulām [[galva|galvā]], tādējādi šīs grupas zivīm ir ļoti laba [[dzirde]]?
* ... [[Krievija]]s pusē pie '''[[Punduri (stacija)|Punduru dzelzceļa stacijas]]''' palikusi tikai viena dzīvojamā [[māja]] un dažas stacijas saimniecības ēkas, bet bijusī dzelzceļa stacijas ēka sagruvusi?

[[Attēls:Herringadultkils.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[siļķu apakšdzimta]]s''' vēso ūdeņu sugas ([[siļķes]] &lt;small&gt;(attēlā [[Atlantijas siļķe]])&lt;/small&gt; un [[brētliņas]]) ir vienas no saimnieciski nozīmīgākajām pārtikā izmantojamajām [[zivs|zivīm]]?
* ... vairāki darbi, kas [[viduslaiki|viduslaikos]] uzskatīti par [[franciskāņi|franciskāņu]] [[sholastika]]s [[teoloģija|teologa]] un [[filozofija|filozofa]] '''[[Bonaventura]]s''' sarakstītiem, mūsdienās atzīti par pakaļdarinājumiem?
* ... [[Igaunijas futbola izlase]]s kapteinis un ''[[Liverpool FC]]'' aizsargs '''[[Ragnars Klavans]]''' nacionālajā izlasē ir aizvadījis 122 spēles?

[[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|border|right|50px]]
* ... pieclapu [[zieds|ziedi]], kas '''[[Siguldas ģerbonis|Siguldas ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Sigulda]]s dabas skaistumu, ir [[parastā ieva|ievu]] ziedi?
* ... '''[[Stanstedas lidosta|Stanstedas lidostā]]''' pie [[Londona]]s atrodas lielākā zemo cenu [[aviokompānija]]s ''[[Ryanair]]'' bāze, kas nodrošina ap 130 galamērķu apkalpošanu?
* ... '''[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā]]''' bija pēdējais [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]], kas notika pēc divu gadu pārtraukuma; nākamais notiks [[2021. gads|2021. gadā]], un turpmāk tie tiks rīkoti ik pēc četriem gadiem?

[[Attēls:Godfrey of Bouillon, holding a pollaxe. (Manta Castle, Cuneo, Italy).jpg|border|right|50px]]
* ... tā kā [[Pirmais krusta karš|Pirmā krusta kara]] dalībnieki uzskatīja, ka patiesais [[Jeruzaleme]]s karalis ir [[Jēzus Kristus|Kristus]], tad viens no [[bruņinieks|bruņinieku]] līderiem '''[[Gotfrīds de Bujons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzsākot valdīšanu svētajā pilsētā, pieņēma Svētā Kapa aizstāvja titulu?
* ... '''[[Skrīveru dendroloģiskais parks|Skrīveru dendroloģiskajā parkā]]''' ir sastopamas apmēram 300 introducētās [[koks|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[sugas]]?
* ... [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] konstitūcija [[Francija|Francijā]] [[1958. gads|1958. gadā]] samazināja [[parlaments|parlamenta]] varu un izveidoja spēcīgu [[Francijas prezidents|valsts prezidenta]] institūciju, aizsākot '''[[Francijas Piektā republika|Francijas Piekto republiku]]'''?

[[Attēls:Seda gerb.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Sedas ģerbonis|Sedas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairoga apakšējā daļa ir rūtota ar [[zelts|zelta]] un [[melns|melnām]] rūtiņām, kas simbolizē [[kūdra]]s ieguvi?
* ... '''[[Šarleruā lidosta]]''' strauji attīstījās pēc zemo cenu [[aviokompānija]]s ''[[Ryanair]]'' ienākšanas [[1997. gads|1997. gadā]], kas dažus gadus vēlāk šeit izveidoja savu pirmo kontinentālo bāzi?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s uzbrucējs '''[[Aleksandrs Lakazets]]''' debijas spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva vārtus jau 94. sekundē un palīdzēja ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' uzvarēt ''[[Leicester City]]''?

[[Attēls:Pakri pank 3.jpg|border|right|50px]]
* ... augstākais stāvkrasts ([[glints]]) [[Igaunija]]s ziemeļrietumu '''[[Pakri pussala|Pakri pussalā]]''' ir 25 metrus augsts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... pirmais oficiālais [[Latvijas čempionāts hokejā]] bija '''[[1931.—1932. gada Latvijas čempionāts hokejā|1931.—1932. gada čempionāts]]'''; tā finālspēle noslēdzās ar rezultātu 14:1, titulu izcīnot [[Rīgas &quot;Unions&quot;]]?
* ... lai arī botānikā [[tomāts]] tiek uzskatīts par [[auglis|augli]], 1893. gadā [[ASV Augstākā tiesa]] lēma, ka ievedmuitas kontekstā tas '''[[Nikss pret Hedenu|uzskatāms par dārzeni]]'''?

[[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|border|right|50px]]
* ... [[sudrabs|sudraba]] joslas '''[[Saulkrastu ģerbonis|Saulkrastu ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē četras upes — [[Aģe|Aģi]], [[Pēterupe (upe)|Pēterupi]], [[Inčupe|Inčupi]] un [[Ķīšupe (upe)|Ķīšupi]], bet zaļās joslas simbolizē piecus ciemus ([[Bātciems|Bātciemu]], [[Pabaži (Saulkrasti)|Katrīnbādi]], [[Pēterupe (Saulkrasti)|Pēterupi]], [[Neibāde (Saulkrasti)|Neibādi]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]]), kurus apvienojot izveidojās [[Saulkrastu pilsēta]]?
* ... [[2016. gads|2016. gada]] [[22. marts|22. martā]] '''[[Briseles lidosta|Briseles lidostā]]''' notika divi [[teroristi|teroristu]] pašnāvnieku sarīkoti [[sprādziens|sprādzieni]], kuros gāja bojā 17 cilvēki?
* ... kopš [[2014. gads sportā|2014. gada]] sieviešu [[teniss|tenisa]] sezonas noslēguma turnīrs '''''[[WTA Finals]]''''' katru gadu norisinās [[Singapūra|Singapūrā]]?

[[Attēls:Sara Kolak.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sāra Kolaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[šķēpa mešana]]s sacensībās, uzstādot arī jaunu [[Horvātija]]s nacionālo rekordu?
* ... '''[[Urbāns V]]''' bija sestais [[Romas pāvests]] [[Aviņona]]s gūsta priodā, un vienīgais no šiem, kas tika kanonizēts?
* ... viena no [[Salvadors Dalī|Salvadora Dalī]] populārajām dubultajām [[glezna|gleznām]] '''&quot;[[Gulbji atspoguļo ziloņus]]&quot;''' bija viens no daudzajiem mākslas darbiem, ko [[Francija|Francijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]] starp [[1940. gads|1940.]] un [[1944. gads|1944. gadu]] nozaga [[nacisti]]?

[[Attēls:Pierre Elliot Trudeau-2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kanādas premjerministru uzskaitījums|15. Kanādas premjerministra]] '''[[Pjērs Trido|Pjēra Trido]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākais dēls [[Žistēns Trido]] ir pašreizējais valsts vadītājs?
* ... visvairāk vīriešu [[teniss|tenisa]] sezonas noslēguma sacensību '''''[[ATP finals]]''''' titulu vienspēlēs pieder [[Rodžers Federers|Rodžeram Federeram]] — 6?
* ... zemo cenu [[aviokompānija|aviokompāniju]] un kravas pārvadājumu reisus apkalpojošā '''[[Frankfurtes Hānas lidosta]]''' patiesībā atrodas 120 km no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes pie Mainas]] un līdz [[1993. gads|1993. gadam]] tā bija militārās aviācijas bāze?

[[Attēls:Belarus Nesvizh Castle 7259 2050.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2013. gads|2013. gadā]] '''[[Ņasvižas pils|Ņasvižas pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atzīmēta [[Radvili|Radvilu dzimtas]] 500 gadu valdīšanas jublileja [[Ņasviža|Ņasvižā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Čehija]]s pilsētas '''[[Benešova]]s''' iedzīvotāji tika padzīti, bet pilsēta tika pārdēvēta par ''[[SS]]'' pilsētu Bohēmiju (''SS-Stadt Böhmen'')?
* ... [[Skrīveru dendroloģiskais parks|Skrīveru dendroloģiskā parka]] iekārtotājs [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks '''[[Maksis fon Siverss]]''' pēc tam, kad [[1917. gads Latvijā|1917. gada]] septembrī vācu armija ieņēma [[Rīga|Rīgu]], centās panākt [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas Impērija]]i?

[[Attēls:2015-04-20 easyJet HB-JXC take-off at SXF Berlin-Schönefeld by sebaso.jpg|border|right|50px]]
* ... līdzās '''[[Berlīnes Šēnefeldes lidosta]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir uzsākta jaunās Brandenburgas lidostas būvniecība, kas izmantos daļu no iepriekšējās [[lidosta]]s infrastruktūras?
* ... '''[[Kokneses muiža]]s''' pils tika sabombardēta [[1915. gads|1915. gadā]] un pēc [[Pirmais pasaules karš|kara]] vairs netika atjaunota?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[tenisists]] '''[[Pīters Flemings]]''' kopā ar leģendāro [[Džons Makinrojs|Džonu Makinroju]] ir uzvarējis 7 [[Grand Slam (teniss)|''Grand Slam'' turnīros]] dubultspēlēs?

[[Attēls:Salaspils gerb.png|border|right|50px]]
* ... asns '''[[Salaspils ģerbonis|Salaspils ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], kas atrodas šajā pilsētā?
* ... [[2017. gads sportā|2017. gada]] vasarā noslēdzot līgumu ar [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]], '''[[Nerijus Ališausks]]''' kļuva par pirmo [[lietuvieši|lietuviešu]] [[hokejists|hokejistu]] [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]?
* ... īpašu izplatību eksotisku [[putni|putnu]] turēšanai '''[[voljeri]]''' guva [[Baroks|baroka]], [[rokoko]], sentimentālisma laikmetā?

[[Attēls:Bohemond I of Antioch (by Blondel).jpg|border|right|50px]]
* ... [[normaņu iekarojumi Itālijā|Dienviditālijas iekarotāja]], [[normandieši|normandieša]] '''[[Roberts Guiskārs|Roberta Guiskāra]]''' dēls '''[[Boemunds I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no [[Pirmais Krusta karš|Pirmā krusta kara]] līderiem, [[1098. gads|1098. gadā]] iekaroja [[Antiohija|Antiohiju]] un nodibināja Antiohijas firstisti?
* ... vēsturiskā '''[[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas zeme]]''' mūsdienās atrodas [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā (šeit veido daļu no [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] federālās zemes)?
* ... pēc [[Livonija]]s iedzīvotāju [[kristīšana]]s tika saglabāts senais zemes iedalījums draudzēs — '''[[kiligunda|kiligundās]]'''?

[[Attēls:Sabile gerb.png|border|right|50px]]
* ... [[vīnogas|vīnogu]] ķekars '''[[Sabiles ģerbonis|Sabiles ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apzīmē pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], kur audzētas vīnogas?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[hokejists]] '''[[Aleksandrs Raguļins]]''' bija trīskārtējs [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu čempions]], kā arī desmitkārtējs [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempions]]?
* ... pēc platības '''[[Hedebija]]''' mūsdienu [[Vācija]]s ziemeļos bija lielākā zināmā [[vikingi|vikingu]] pilsēta; mūsdienās šeit izveidots brīvdabas [[muzejs]]?

[[Attēls:Mangosteen1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mangostāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā uzturā lietotjamie [[augļi]])&lt;/small&gt; ir 6 līdz 25 [[metrs|metrus]] augsts [[koks]]?
* ... [[2014. gads sportā|2014. gadā]] [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Devīns Bukers]]''' guva 70 punktus zaudētā spēlē pret [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]], kļūdams par jaunāko spēlētāju [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] vēsturē, kas iemetis vairāk nekā 60 punktus spēlē?
* ... pēc pasažieru plūsmas ceturtā noslogotākā lidosta [[Vācija|Vācijā]] — '''[[Berlīnes Tēgeles lidosta]]''' — ir viena no retajām mūsdienu [[lidosta|lidostām]], kas izvietota pašā pilsētā?

[[Attēls:Rujiena gerb.png|border|right|50px]]
* ... [[lini|linu]] ziedi '''[[Rūjienas ģerbonis|Rūjienas ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; norāda, ka pilsētā un apkārtnē bijusi labi attīstīta linu audzēšana un apstrāde?
* ... caur [[Romas impērija]]s Pirmās [[Panonija]]s provinces administratīvo centru Savariju (mūsdienu '''[[Sombatheja]]''' [[Ungārija|Ungārijā]]) gāja cauri [[Dzintars|Dzintara]] ceļš, kas savienoja [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] ar [[Roma|Romu]]?
* ... [[Vācija]]s ziemeļu zeme '''[[Holšteina]]''' no [[1460. gads|1460.]] līdz [[1864. gads|1864. gadam]] bija personālūnijā ar [[Dānijas Karaļvalsts|Dānijas karaļvalsti]], nomināli palikdama [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā?

[[Attēls:Beļavas muižas pils 2000-04-21.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedru Vidzeme]]s laikā Kārtenes muiža piederēja Bīlovu dzimtai (''Bülow''), kuras vārds iegājies muižas [[latviešu valoda|latviskajā]] nosaukumā '''[[Beļavas muiža]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2000. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mauno Koivisto]]''' bija pirmais [[sociāldemokrāts]] [[Somijas prezidents|Somijas prezidenta]] amatā?
* ... [[Francija]]s izcelsmes [[bruņinieks]] '''[[Hugo de Peins]]''' bija viens no [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] dibinātājiem un tā pirmais lielmestrs?

[[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Priekules ģerbonis|Priekules ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēloti [[1668. gads|1668. gadā]] celtie [[Priekule#Zviedru vārti|Zviedru vārti]]?
* ... [[Sicīlija]]s karalim '''[[Rožērs II|Rožēram II]]''' izdevās apvienot savā varā [[normaņu iekarojumi Itālijā|normaņu iekarojumus Itālijā]] un izveidot augsti centralizētu, bet reliģiski iecietīgu valsti, kurā dzīvoja gan [[katoļi]], gan [[Pareizticība|pareizticīgie]], gan [[musulmaņi]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[hokejists]] '''[[Viktors Kuzkins]]''' kopā ar [[Vladislavs Tretjaks|Vladislavu Tretjaku]] ir vienīgie divi hokejisti, kam izdevies izcīnīt 13 [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempiona]] titulus?

[[Attēls:Kubeseles pilskalns un Krimuldas baznīca 18. gadsimtā.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kubeseles pilskalns|Kubeseles pilskalnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa labi [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] 18. gadsimta zīmējumā)&lt;/small&gt; uzskata par [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] minēto [[Gauja]]s [[lībieši|lībiešu]] valdnieka [[Kaupo]] pils vietu?
* ... tautas dziedniece '''[[Zilākalna Marta]]''' [[Latvijas PSR|padomju laikos]] tikusi īslaicīgi apcietināta par savu nelegālo dziednieces darbību?
* ... pirmā [[Brāļu draudze|Hernhūtes brāļu draudzes]] misija [[1729. gads|1729. gada]] novembrī [[Rīga|Rīgā]] ieradās pēc [[Valmiermuiža]]s nomnieces '''[[Magdalēna Elizabete fon Hallarte|Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes]]''' aicinājuma?

[[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|border|right|50px]]
* ... [[krauklis]] '''[[Preiļu ģerbonis|Preiļu ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvēlēts, jo [[Preiļi|Preiļu]] ilggadējo īpašnieku [[Borhi|Borhu]] ģerbonī bija attēloti kraukļi?
* ... divi [[skoti|skotu]] grupas '''''[[Texas (grupa)|Texas]]''''' 1990. gadu studijas [[Albums (mūzika)|albumi]] — ''White on Blonde'' un ''The Hush'' — sasniedza [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pārdotāko albumu saraksta pirmo vietu?
* ... [[Ungārija]]s pilsēta '''[[Sigetvāra]]''' vēsturē iegājusi ar [[1566. gads|1566. gada]] aplenkumu, kurā apmēram 3000 cietokšņa aizstāvji aizssargājās pret vairāk nekā 100 000 [[Osmaņu impērija|osmaņu]] karavīriem, un aplenkuma laikā mira osmaņu [[sultāns]] [[Suleimans I|Suleimans Lieliskais]]?

[[Attēls:Аэропорт Внуково.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vnukovas starptautiskā lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vecākā no joprojām funkcionējošajām [[Maskava]]s aviācijas mezgla [[lidosta|lidostām]]?
* ... '''[[Dēļu iela]]''' [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]] ir izveidota [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]], atjaunojot seno [[iela]]s nosaukumu, kas bijis šajā pilsētas daļā?
* ... [[krievi|krievu]] [[hokejists]] '''[[Vitālijs Davidovs]]''' laikā no [[1963. gads|1963.]] līdz [[1972. gads|1972. gadam]] kļuva par trīskārtēju [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko čempionu]], kā arī deviņkārtēju [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionu]].

[[Attēls:Plavinas gerb.png|border|right|50px]]
* ... [[sudrabs|sudraba]] joslas '''[[Pļaviņu ģerbonis|Pļaviņu ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Daugava|Daugavu]] un tās pieteku [[Aiviekste|Aivieksti]]?
* ... nonākot [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[cilvēks|cilvēka]] organismā, no '''[[nitrāti]]em''' veidojas nitrīti un nitrozamīni, tādēļ pārmērīgā daudzumā tie [[uzturs|uzturā]] ir kaitīgi?
* ... '''[[bailes no lidošanas]]''' var izpausties kā viena [[fobija]], vai netiešā kombinācijā ar vienu vai vairākiem citiem traucējumiem, piemēram, klaustrofobiju vai akrofobiju?

[[Attēls:Lidl Europe.png|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[mazumtirdzniecība]]s uzņēmumam '''''[[Lidl]]''''' pieder vairāk nekā 10 000 veikalu [[Eiropa|Eiropā]] &lt;small&gt;(attēlā izceltas valstis, kur darbojas ''Lidl'')&lt;/small&gt;?
* ... [[Maskava]]s '''[[Domodedovas lidosta]]''' ir otra lielākā [[Krievija]]s [[lidosta]] pēc pasažieru plūsmas?
* ... '''[[franciskāņi]]em''' pieskaita vairākus vēsturiski saistītus [[Romas Katoļu baznīca]]s [[Mūku ordenis|mūku ordeņus]], kurus esot [[1209. gads|1209. gadā]] dibinājis [[Asīzes Francisks]]: Mazāko brāļu ordeni, Svētās Klāras ordeni (Nabaga Klāras ordeni), [[Mazāko brāļu kapucīnu ordenis|Mazāko brāļu kapucīnu ordeni]] un citus?

[[Attēls:Pormenor do Retábulo de Santa Auta (Papa Ciríaco Abençoa Santa Auta e o Príncipe Conan), Museu Nacional de Arte Antiga.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Sirīcijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Roma]]s [[bīskaps]], kas sāka lietot terminu [[Romas pāvests]]?
* ... [[2017. gads|2017. gadā]] mirušais [[spāņi|spāņu]] šosejas [[motobraucējs]] '''[[Anhels Njeto]]''' bija viens no panākumiem bagātākajiem motociklistiem [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|pasaules čempionāta]] vēsturē, izcīnot 13 titulus?
* ... daudzi agrāk plaši lietotie '''[[insekticīdi]]''', it sevišķi [[hlors|hloru]] un [[fosfors|fosforu]] saturošie organiskie savienojumi, vairs netiek lietoti, jo tie ir ļoti [[Indīga viela|indīgi]] un dabā nesadalās?

[[Attēls:Ras al-Khaimah Evening December 2015 by Vincent Eisfeld.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] Rāselhaimas emirāta [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]] '''[[Rāselhaima|Rāselhaimu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibinājuši [[mongoļi|mongoļu]] iebrukuma laikā no [[Persija]]s bēgušie [[armēņi]]?
* ... '''[[Šeremetjevas starptautiskā lidosta]]''' ir bāzes [[lidosta]] [[aviosabiedrība]]i ''[[Aeroflot]]'' un ir lielākā [[Krievija]]s lidosta pēc pasažieru plūsmas?
* ... [[vecticība]]s aizsācēja '''[[Avakums|Avakuma Petrova]]''' rakstītais darbs &quot;Protopopa Avakuma dzīvesstāsts, viņa paša rakstītais&quot; ir pirmais [[autobiogrāfija]]s darbs [[krievi|krievu]] [[literatūra|literatūrā]], tāpēc tajā viņš tiek uzskatīts par šī [[žanrs|žanra]] aizsācēju?

[[Attēls:HEGN roads.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1980. gads|1980. gada]] [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] piekrastes pilsētā '''[[Hurgada|Hurgadā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[Eiropa|eiropiešu]], [[amerikāņi|amerikāņu]] un [[arābi|arābu]] investoru atbalstu strauji tika attīstīta tūrisma infrastruktūra, padarot to par vienu no lielākajiem [[tūrisms|tūrisma]] centriem [[Ēģipte|Ēģiptē]]?
* ... pirmais mēnesis [[islāma kalendārs|islāma kalendārā]] — '''[[muharams]]''' — ir viens no četriem svētajiem [[mēneši]]em?
* ... '''[[atskaņa]]s''' sauc arī par rīmēm?

[[Attēls:Averrhoa carambola Fruit.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[karambola]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidaustrumāzija]] un [[Indostāna]]?
* ... [[Saturna pavadoņi|Saturna pavadonim]] '''[[Telesto (pavadonis)|Telesto]]''' ir pati augstākā [[atstarošana]]s spēja ([[albedo]]) [[Saules sistēma|Saules sistēmā]], apsteidzot pat svaigi izkrituša [[sniegs|sniega]] atstarošanas spēju?
* ... '''[[Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca|Krievijas Pareizticīgajai vecticībnieku baznīcai]]''' pieder 367 [[dievnami]] un 5 [[klosteri]], bet ticīgo skaits ir ap 1 miljonu?

[[Attēls:Jugu purvs.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Aklā purva dabas liegums|Aklā purva dabas liegumā]]''' esošajā [[Jūgu purvs|Jūgu purvā]] ir izveidota laipu dabas taka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ļauj apskatīt [[augstais purvs|augstā purva]] ainavas?
* ... lielākais [[futbols|futbola]] [[stadions]] [[Meksika|Meksikā]] '''''[[Estadio Azteca]]''''' tiek uzskatīts par vienu no pasaulē slavenākajiem un ikoniskākajiem futbola stadioniem un ir pirmais, kurā divas reizes noticis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] fināls?
* ... [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] aktrise '''[[Ieva Puķe]]''' ir [[aktrise]]s [[Svetlana Bless|Svetlanas Bless]] meita?

[[Attēls:Mr T WWE Hall of Fame 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''''[[Mr. T]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams no seriāla &quot;A komanda&quot;, ir bijušais profesionālais cīkstonis?
* ... sprintere '''[[Sindija Bukša]]''' 19 gadu vecumā startēja [[200 m]] skrējienā [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] pieaugušajiem [[Londona|Londonā]]?
* ... [[hinduisms|hinduismā]] pie '''[[brahmaņi|brahmaņu]]''' varnas, teorētiski augstākās no visām varnām, pieder [[priesteri]], mūsdienās arī [[skolotāji]] un [[zinātnieki]]?

[[Attēls:Motacilla cinerea (Quai des Tuileries, Paris - France).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[pelēkā cielava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz krāsaināks un košāks putns, nekā varētu domāt, dzirdot tās nosaukumu?
* ... '''[[Bukovina]]s''' reģiona nosaukums ir radies [[1775. gads|1775. gadā]], kad [[austrieši]] savu jauniegūto provinci nosauca par Dižskābaržu zemi ([[Poļu valoda|poļu]] un [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] valodā [[dižskābardis]] ir ''buk'')?
* ... '''[[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]]''' mērķis bija apmierināt [[Eiropa]]s lielvaru — [[Lielbritānija]]s un [[Austroungārija]]s — intereses [[Balkānu pussala|Balkānos]], kur pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|1877.—1878. gada krievu—turku kara]] bija pārāk palielinājusies [[Krievijas Impērija]]s ietekme?

[[Attēls:Hagatna from Fort Santa Agueda.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] [[Guama]]s valdība administratīvā centra &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; oficiālo nosaukumu mainīja no Aganja uz '''[[Hagātņa]]''', jo tā to dēvē čamorri, vietējie [[iedzīvotāji]]?
* ... viens no pirmajiem [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieki]]em bija '''[[Frīdrihs Mālberģis]]'''?
* ... [[Romas Republika|Romas Republikā]] katru gadu tika ievēlēti divi '''[[Konsuls (Roma)|konsuli]]''', katram no tiem bija vienāda vara ar [[veto]] tiesībām vienam pret otru?

[[Attēls:Вокзал станции Рузаевка.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Mordvija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Ruzajevka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[dzelzceļa stacija]])&lt;/small&gt; ar republikas galvaspilsētu [[Saranska|Saransku]] veido vienotu [[aglomerācija|aglomerāciju]]?
* ... '''[[Tiaņaņmeņa laukuma protesti|Tiaņaņmeņa laukuma protestos]]''' [[Ķīna|Ķīnā]], kurus vardarbīgi apspieda naktī no 1989. gada 3. uz 4. jūniju, mītiņa dalībnieku skaits maijā bija sasniedzis apmēram 1,2 miljonus cilvēku?
* ... '''[[Ptolemaju dinastija|Ptolemaju dinastiju]]''', kas valdīja Ptolemaju valstī ([[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]]) no 305. gada p.m.ē. līdz 30. gadam p.m.ē., izveidoja viens no [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] karavadoņiem [[Ptolemajs I Soters]]?

[[Attēls:Citrine Wagtail (Motacilla citreola)- Breeding Male of calcarata race at Bharatpur I IMG 5752.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[citroncielava]]s''' &lt;small&gt;(attēlā tēviņš)&lt;/small&gt; ligzdošana [[Lielupes palienes pļavas|Lielupes pļavās]] pierādīta tikai [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], bet šobrīd ligzdojošo pāru skaits ir apmēram 100—150?
* ... atbilstoši eklektisma [[filozofija]]i šī '''[[Eklektika (arhitektūra)|eklektikas]]''' [[arhitekti]] atdarināja dažādus vēsturiskus stilus, tos papildinot un kombinējot?
* ... [[Somija]]s finanšu pakalpojumu uzņēmuma '''''[[Ferratum]]''''' grupas [[uzņēmumi]] darbojas 24 [[valstis|valstīs]]?

[[Attēls:Martell károly.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Neapoles Karaliste|Neapoles karaļa]] '''[[Kārlis II Anžū|Kārļa II]]''' dēls '''[[Anžū Kārlis Martels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Ungārijas karalis|Ungārijas karaļa]] '''[[Ištvāns V|Ištvāna V]]''' mazdēls, tāpēc pēc karaļa [[Lāslo IV]] nāves pretendēja uz Ungārijas troni, tomēr reāli Ungārijā valdīja [[Andrāšs III]]?
* ... ar '''[[masaliņas|masaliņām]]''' slimo galvenokārt [[bērni]] no 2 līdz 10 gadu vecumam, dažreiz arī [[pieaugušie]] vai [[zīdainis|zīdaiņi]]?
* ... līdz [[1903. gads|1903. gadam]] '''[[Serbijas Karaliste|Serbijas Karalistē]]''' valdīja Obrenoviču [[dinastija]], ko pēc asiņaina [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] nomainīja Karadžordževiču dinastija?

[[Attēls:Langes Tannen Biedermeierzimmer 06.jpg|border|right|50px]]
* ... [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] '''[[bīdermeijers|bīdermeijera]]''' [[mēbeles]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija ļoti populāras [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pilsoniskajās aprindās un vēlāk arī starp [[latvieši|latviešu]] turīgākajiem pilsētniekiem?
* ... [[Ungārija]]s un [[Eiropa]]s vēsturē '''[[Mohāča]]''' pazīstama kā divu izšķirošu [[kauja|kauju]] vieta?
* ... pirmajos [[kosmiskais aparāts|kosmiskajos aparātos]], kas sasnieguši [[Otrais kosmiskais ātrums|ātrumu]] [[Saules sistēma]]s atstāšanai (''[[Pioneer 10]]'' un ''[[Pioneer 11]]'') tika izvietotas '''[[Pioneer plāksne|''Pioneer'' plāksnes]]''' — apzeltītas [[alumīnijs|alumīnija]] plāksnes ar ziņojumu [[ārpuszemes civilizācija]]i?

[[Attēls:Andrew III (Chronica Hungarorum).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Andrāšs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kā pēdējais Ārpādu [[dinastija]]s vīriešu kārtas mantinieks, pēc [[Lāslo IV]] nāves tika kronēts par [[Ungārijas karalis|Ungārijas karali]], tomēr uz troni pretendēja arī citi kandidāti, un valsti plosīja savstarpējas cīņas un anarhija visu viņa valdīšanas laiku?
* ... uzvarot '''[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātā čempionāta]]''' finālā, [[Aļona Ostapenko]], kļuva par pirmo neizsēto [[tenisiste|tenisisti]] kopš [[1933. gads|1933. gada]], kas izcīnījusi uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionātā]]?
* ... '''[[klingoņu valoda]]i''', ko lieto &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; filmās, ir sīki izstrādāta [[gramatika]], [[sintakse]] un [[leksika]]?

[[Attēls:22.jūnija Saeimas sēde (35077232460).jpg|border|right|50px]]
* ... ilggadējā [[Apes novads|Apes novada]] domes priekšsēdētāja '''[[Astrīda Harju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēta pašvaldībā arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]], tomēr izlēma kļūt par [[12. Saeima]]s deputāti, kamēr no &quot;[[Vienotība]]s&quot; saraksta ievēlētais [[Arvils Ašeradens]] pilda ministra pienākumus?
* ... gandrīz visa '''[[Varžupīte (Pedeles pieteka)|Varžupītes]]''' lejtece veido [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s robežu, atdalot [[Valka|Valku]] no [[Valga]]s?
* ... [[Zviedru Vidzeme]]s laikā '''[[Klīversala|Klīversalu]]''' iznomāja [[tirgonis|tirgonim]] Klīveram [[kokmateriāli|kokmateriālu]] noliktavas ierīkošanai, no kā cēlies salas nosaukums?

[[Attēls:Zarya-MU (6) — копия.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] '''[[Deilijs Blinds|Deilija Blinda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Denijs Blinds ir bijušais izlases spēlētājs un galvenais treneris?
* ... [[Francija]]s [[tenisiste]]s '''[[Kristīna Mladenoviča|Kristīnas Mladenovičas]]''' tēvs Dragans Mladenovičs ir bijušais [[Dienvidslāvija]]s [[handbols|handbola]] spēlētājs, bet māte Dženita — [[volejboliste]], kuri 1992. gadā pārcēlās dzīvot uz Franciju?
* ... [[Herberts Velss|Herberta Velsa]] [[1895. gads|1895. gadā]] sarakstītais [[romāns]] &quot;Laika mašīna&quot; koncepciju par '''[[Ceļošana laikā|ceļošanu laikā]]''' pārcēla lasītāju iztēlē un tādējādi popularizēja?

[[Attēls:Mantid August 2007-2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas dievlūdzējs|Eiropas dievlūdzēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; areāls pamazām plešas uz ziemeļiem; tie ir novēroti arī [[Latvija|Latvijā]], kur zināmas uz ziemeļiem tālākās atradnes [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[kalnu riteņbraucējs]] '''[[Mārtiņš Blūms]]''' tika atzīts par [[2017. gads sportā|2017. gada]] [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|Latvijas labāko riteņbraucēju]]?
* ... '''[[Mūkusala]]''' kā atsevišķa sala [[Daugava]]s lejtecē ir zināma no [[1257. gads|1257. gada]], kad tā piederēja [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] sieviešu [[klosteris|klosterim]], no kā cēlies salas nosaukums?

[[Attēls:Svitolina RG16 (14) (26794846264).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2017. gads sportā|2017. gadā]] '''[[Eļina Svitoļina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[ukraiņi|ukraiņu]] [[tenisisti]], kas iekļuvusi [[WTA]] vienspēļu ranga pirmajā desmitniekā?
* ... ilglaicīgā '''[[Franko diktatūra Spānijā]]''' tiek kategorizēta kā [[fašisms|fašistiska]] sākumposmā, līdz [[autoritārisms|autoritārai]] savas pastāvēšanas beigās?
* ... '''[[melnais plūškoks]]''' [[Latvija|Latvijā]] nav bijis vienmēr sastopams, tas kā [[ārstniecības augi|ārstniecības]] un krāšņumaugs, kā arī [[grauzēji|grauzēju]] atbaidīšanai sākts audzēt [[17. gadsimts|17. gadsimtā]]?

[[Attēls:Colocasia FR 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzturs|uzturā]] tiek lietoti ne vien '''[[kolokāzija]]s''' bumbuļsīpoli '''taro''', bet arī auga [[lapas]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugava]]s lejteces attekas '''[[Bieķengrāvis|Bieķengrāvja]]''' [[hidroloģija|hidroloģiskā]] nozīme pamazām samazinās, jo tas stipri aizaug?
* ... [[Svalbāra]] un [[Jana Majena sala]], kas atrodas ārpus kontinentālās [[Norvēģija]]s, sīkāk komūnās netiek dalītas un tām nav '''[[Norvēģijas filkes|filkes]]''' statusa?

[[Attēls:Putintseva US16 (15) (29827576296).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc nesaprašanās ar [[Krievija]]s [[Teniss|Tenisa]] federāciju '''[[Jūlija Putinceva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2012. gads sportā|2012. gadā]] pieņēma piedāvājumu turpmāk pārstāvēt [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... '''[[Lībijas pilsoņu karš (no 2014)|Lībijas pilsoņu kara]]''' laikā [[2016. gads|2016. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara [[aviācija]] veica uzlidojumus [[Islāma valsts]] kaujinieku ieņemtajai [[Sirta]]s pilsētai?
* ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā, kad [[Saksija]]s karaspēks aplenca [[Rīga|Rīgu]], uz '''[[Kojusala]]s''' atradās ierakumi un [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] mītne?

[[Attēls:ChoOyu-fromGokyo.jpg|border|right|50px]]
* ... sestās augstākās pasaules virsotnes '''[[Čooju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums [[tibetiešu valoda|tibetiešu valodā]] nozīmē '[[Tirkīzs|Tirkīza]] dieviete'?
* ... lielu daļu no [[Ungārijas karalis|Ungārijas karaļa]] [[Kālmāns Grāmatnieks|Kālmāna]] valdīšanas laika uz troni pretendēja arī viņa brālis [[Ālmošs]], līdz [[1115. gads|1115. gadā]] pēc Kālmāna pavēles Ālmošs un viņa dēls vēlākais karalis '''[[Bēla II]]''' tika padarīti [[aklums|akli]]?
* ... pa '''[[Mazā Daugava (Rīga)|Mazo Daugavu]]''' atkarībā no kopējā caurplūduma noplūst 13—25% [[Daugava]]s ūdeņu?

[[Attēls:Béla I (Chronica Hungarorum).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ungārijas karalis]] '''[[Bēla I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot miris, pakrītot no troņa?
* ... '''[[Eksogēnie procesi|eksogēnos procesus]]''' uz [[Zeme]]s izraisa dažādi faktori, kuru intensitāte un izplatība ir atkarīga no [[Saules enerģija]]s?
* ... attālums starp [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoņu '''[[Jānuss (pavadonis)|Jānusa]]''' un '''[[Epimētejs (pavadonis)|Epimēteja]]''' [[orbīta|orbītām]] ir tikai 50 [[Kilometrs|km]], kas ir būtiski mazāk par to izmēriem?

[[Attēls:Karlovic WM16 (14) (28385862606).jpg|border|right|50px]]
* ... 211 [[Centimetrs|cm]] garais '''[[Ivo Karlovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no garākajiem [[tenisisti]]em vēsturē?
* ... no septiņiem palaistajiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa aģentūras ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' automātiskajiem [[nolaižamie aparāti|nolaižamajiem aparātiem]] '''''[[Surveyor]]''''' pieci veiksmīgi nosēdās uz [[Mēness]] virsmas?
* ... pēc [[Salu tilts|Salu tilta]] izbūves [[Rīga|Rīgā]] [[Daugava]]s lejteces '''[[Lībiešu sala]]''' saplūda ar Putnu salu un uzbērto Daugavas krastmalu, bet tai pāri izbūvēja [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]]?

[[Attēls:Kuģa vraks 1938. gadā.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]], sākoties karadarbībai [[Latvija|Latvijā]], [[Rīga|Rīgā]] tika nodedzināti vairāki nami un vienā no tiem sadega arī daļa '''&quot;[[Rīgas kuģis|Rīgas kuģa]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā izrakumos [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]])&lt;/small&gt; [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] atrasto koka detaļu?
* ... [[1781. gads|1781. gadā]] '''[[Gustavs Emanuēls fon Veismanis]]''' no [[Daugava]]s dambju izbūves vadības [[Rīga|Rīgā]] tika atbrīvots sakarā ar nesamērīgajām izmaksām, bet pieļautās kļūdas bija par iemeslu tam, ka [[ledus]] iešanas laikā un [[plūdi|plūdos]] [[dambis|dambjus]] bieži sapostīja?
* ... '''&quot;[[Brīvprātīgo maršs]]&quot;''' [[1949. gads|1949. gadā]] kļuva par [[Ķīna]]s pagaidu [[himna|himnu]], bet tikai [[1982. gads|1982. gadā]] tika apstiprināts oficiāli?

[[Attēls:Fidget spinner red, cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grozāmgrābslis|grozāmgrābšļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[reklāma|reklāmā]] tam tika piedēvētas spējas palīdzēt cilvēkiem koncentrēties, atbrīvojot tos no [[stress|stresa]], tomēr šim apgalvojumam nav rasti zinātniski pierādījumi?
* ... pirmo komerciāli izmantojamo [[tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]] izgudroja [[angļi|angļu]] [[inženieris]] '''[[Tomass Seiverijs]]'''?
* ... '''''[[Primera Air]]''''' ir [[Dānija|Dānijā]] un [[Latvija|Latvijā]] bāzēta, [[islandieši]]em piederoša [[lidsabiedrība]]?

[[Attēls:Wiesenpieper Meadow pipit.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[pļavas čipste]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[ligzda|ligzdā]] bieži [[ola|olu]] iedēj [[dzeguze]]?
* ... [[politika|politiski]] un [[ekonomika|ekonomiski]] neveiksmīgā '''[[Francijas Tautas fronte]]s''' valdīšana lielā mērā ietekmēja pēckara [[Francijas Ceturtā republika|Francijas Ceturtās republikas]] politiku un modernās franču labklājības valsts veidošanos?
* ... [[medicīna|medicīnā]] '''[[fenolftaleīns|fenolftaleīnu]]''' izmanto par [[caureja]]s līdzekli ar nosaukumu purgēns?

[[Attēls:John Leguizamo 2 by David Shankbone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kino]] aktieris '''[[Džons Legisamo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pazīstams ar spēju runāt ātri un [[Sliņķi|sliņķa]] Sida balss ierunāšanu [[animācija]]s filmā &quot;[[Ledus laikmets]]&quot;, ir dzimis [[Kolumbija|Kolumbijā]]?
* ... [[Rīga|Rīgā]] virs aizbērtās '''[[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzenes upes]]''' gultnes atrodas Rīdzenes iela, bet Līvu laukumā ir vizuāli iezīmēta tās gultne, izmantojot viļņotu bruģējumu un tam pieskaņotus apstādījumus?
* ... '''[[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017. gada Latvijas kausa izcīņā futbolā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi vēsturē kļuva [[FK Liepāja/MOGO]] futbolisti?

[[Attēls:Ferdinand III, Holy Roman Emperor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas imperators]] '''[[Ferdinands III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pazīstams [[mūzika]]s aizbildnis, kā arī pats [[Komponists|komponēja]]?
* ... '''[[Rīgas Eksportosta]]s''' izveide sākās [[1901. gads Latvijā|1901. gadā]] līdz ar '''[[Rīga Preču I|Rīgas Preču stacijas]]''' dzelzceļa pievadceļu būvi, un jau [[1908. gads Latvijā|1908. gadā]] tā kļuva par nozīmīgāko [[Rīgas osta]]s daļu, apsteidzot [[Andrejosta|Andrejostu]]?
* ... [[1969. gads|1969. gadā]] [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Surveyor 3]]''''' kļuva par pirmo (un vienīgo) cilvēku apmeklēto [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] uz ārpuszemes objekta, kad tam blakus nosēdās ''[[Apollo programma|Apollo]] 12'' apkalpe?

[[Attēls:Kadrioru loss a*.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kadriorgas pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celta [[Tallina|Tallinā]] cara [[Pēteris I|Pētera I]] laikā, veltot to valdnieka sievai [[Katrīna I|Katrīnai I]], taču pats Pēteris I nomira pils uzcelšanas gadā un neredzēja to pabeigtu?
* ... [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] [[Rīga|Rīgā]] daļa no senās Sarkandaugavas gar tagadējo [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielu]] tika aizbērta, toties, saplūstot vairākām salām ar [[Kundziņsala|Kundziņsalu]], izveidojās tagadējā '''[[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]]'''?
* ... '''[[Lietišķā matemātika|lietišķās matemātikas]]''' pretējā nozare ir tīrā [[matemātika]]?

[[Attēls:Francesco I duca di Lorena ed imperatore d'Austria.jpg|border|right|50px]]
* ... kaut arī [[Svētās Romas impērijas imperators]] '''[[Francis I Stefans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma augstāku titulu nekā viņa dzīvesbiedre [[Austrija]]s erchercogiene [[Marija Terēzija]], tomēr politiski viņš atradās enerģiskās Marijas Terēzijas ēnā?
* ... '''[[Rīgas koka arhitektūra|Rīgas koka arhitektūru]]''' veido ap 4000 dažādu koka [[ēka|ēku]] un [[būve|būvju]], no tām [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauti ap 500 objektu?
* ... [[Francija]] veica '''[[Rūras okupācija|Rūras okupāciju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]], lai piespiestu [[Vācija|Vāciju]] veikt [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[reparācijas|reparāciju]] maksājumus pilnā apmērā?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E00780, Walther von Brauchitsch.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieks '''[[Valters fon Brauhičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atlaists no amata pēc zaudējuma [[kauja par Maskavu|kaujā par Maskavu]] [[1941. gads|1941. gada]] beigās; vēlākajā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gaitā vairs nepiedalījās?
* ... '''[[Iļķēnsalas muiža]]''' atradās tagadējās [[Kundziņsala]]s ziemeļaustrumu daļā uz 20. gadsimta sākumā izzudušas [[sala]]s, kas dēvēta par Iļķēnsalu jeb [[Rutku sala|Rutku salu]]?
* ... '''[[Rīdzenes sarunas]]''' ir ierakstītas laikā no [[2009. gads Latvijā|2009.]] līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]]?

[[Attēls:Eurasian Rock Pipit, Helgoland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais '''[[akmeņu čipste]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; novērojums [[Latvija|Latvijā]] bija [[1962. gads Latvijā|1962. gadā]] un nākamais tikai [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]], tomēr mūsdienās tā ir regulāra caurceļotāja un ziemotāja Latvijas [[piekraste|piekrastēs]]?
* ... '''[[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
* ... '''[[Veckārķu muiža]]s''' pils būvniecību pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], nepabeigtā ēka kļuva par būvmateriālu ieguves vietu apkārtējiem jaunsaimniekiem un līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi [[drupas]] ar grandiozu torni?

[[Attēls:Tour Hassan-Rabat-2.jpg|border|right|50px]]
* ... nepabeigtajam '''[[Hasana tornis|Hasana tornim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paredzēts kļūt par lielāko [[minarets|minaretu]] pasaulē kopā ar [[mošeja|mošeju]], kas arī bija paredzēta kā pasaulē lielākā, taču [[1199. gads|1199. gadā]] to celtniecība [[Rabāta|Rabātā]] tika pārtraukta?
* ... caur '''[[Kuneo]]''' pilsētu [[Itālija]]s ziemeļos vairākas reizes ir gājis kāds no velobrauciena ''[[Giro d'Italia]]'' posmiem, bet [[2008. gada Tour de France|2008. gadā]] caur Kuneo gāja arī ''[[Tour de France]]'' posms?
* ... '''[[Zāļu diena]]s''' svinēšana vakarā pirms [[Jāņu diena]]s izvērtās par plaši svinētiem tautas [[svētki]]em tikai pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas 1918. gadā?

[[Attēls:Sheikh Hasina - 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Bangladeša]]s premjerministre '''[[Hasīna Vazeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2009. gadā)&lt;/small&gt; ir šeiha [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]], kas tiek saukts arī par &quot;nācijas tēvu&quot; un bija pirmais valsts prezidents, [[meita]]?
* ... [[teātris|teātra]] režisors '''[[Dmitrijs Petrenko]]''' ir ieguvis [[žurnālists|žurnālista]] izglītību un, pirms pievērsies darbam teātrī, darbojies žurnālistikā, strādājis arī [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]]?
* ... aviosatiksmē uz 1000 [[nosēšanās]] gadījumiem notiek vidēji 1—3 '''[[atteikta nosēšanās|atteiktas nosēšanās]]'''?

[[Attēls:Surveyor NASA lunar lander.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Surveyor 1]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1966. gads kosmonautikā|1966. gada]] [[2. jūnijs|2. jūnijā]] nolaidās Vētru okeānā, četrus mēnešus pēc tam, kad uz Mēness nolaidās [[Padomju Savienība|PSRS]] zonde ''Luna-9''?
* ... '''[[vu valoda]]''' ir otra lielākā [[ķīniešu valoda]] pēc runātāju skaita uzreiz aiz [[mandarīnu valoda]]s?
* ... Pierīgas '''[[Lofelta muiža]]s''' ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās, jo [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] to esot aprakusi ceļojošā kāpa?

[[Attēls:Lapland Longspur - Calcarius lapponicus - Sportittlingur 2.jpg|border|right|50px]]
* ... ligzdošanas sezonā '''[[Lapzemes stērste]]s''' tēviņa &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; citādi necilais apspalvojums kļūst košs un kontrastains?
* ... visi nākamie '''[[Saūda Arābijas karaļu uzskaitījums|Saūda Arābijas monarhi]]''' ir pirmā karaļa [[Ibn Saūds|Abdelazīza Ibn Saūda]] dēli?
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] '''''[[FC Astana]]''''' kvalificējās [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram, kļūstot par pirmo [[Kazahstāna]]s [[futbola klubs|futbola klubu]] ar šādu panākumu?

[[Attēls:Voleru muiza.JPG|border|right|50px]]
* ... rosīga saimnieciskā dzīve [[Voleri|Voleros]] aizsākās, kad [[latvieši|latviešu]] izcelsmes rūpnieks [[Jānis Šteinhauers]] [[1736. gads|1736. gadā]] nopirka '''[[Volera muiža|Volera muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; — no šī brīža Voleri kļuva par būtisku kokapstrādes vietu?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlasei]] '''[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]''' bija septītais [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrs pēc kārtas?
* ... [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos dzīvojošie '''[[mandžūri]]''' galvenokārt runā [[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]], tikai 10% no tiem runā mandžūru valodā?

[[Attēls:Scops Owl (Otus scops), Kalloni, Lesvos, Greece, 19.04.2015 (16773748434) croped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mazā ausainā pūcīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kukaiņi|kukaiņus]] ķer ar [[knābis|knābi]], bet lielākus upurus ar [[nagi]]em?
* ... [[cilvēki]]em [[redze]]s asums ir optimāls, ja '''[[acs zīlīte]]s''' [[diametrs]] ir 3 [[milimetrs|mm]]?
* ... '''[[Plakanciema kauja]]''' [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] [[29. oktobris|29. oktobrī]] bija viena no pirmajām [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]], kuras iznākums piepieda [[Vācija]]s armiju atkāpties aiz [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] robežas?

[[Attēls:Ortie blanche 05.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[ārstniecības augs]], kam piemīt [[iekaisums|pretiekaisuma]], [[alerģija|pretalerģiska]], savelkoša, [[asiņošana|asiņošanu]] apturoša un tonizējoša iedarbība?
* ... '''[[2017. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''', kurā [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] futbolisti uzvarēja [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ar 4:1, bija [[Itālija]]s kluba piektā zaudētā finālspēle pēc kārtas?
* ... visas '''[[starītes]]''' bez izņēmuma ir [[jūra|jūru]] iemītnieki, kas milzīgā daudzumā apdzīvo galvenokārt ūdens virsējos slāņus?

[[Attēls:Richard Virenque (5837136074).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Rišārs Viranks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir uzvarējis ''[[Tour de France]]'' [[Kalnu braucēja klasifikācija Tour de France|kalnu braucēja klasifikācijā]] septiņas reizes, kas ir nepārspēts rekords?
* ... [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasē]] [[2017. gads sportā|2017. gadā]] draudzības spēlē pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] debitējušā '''[[Roberts Uldriķis|Roberta Uldriķa]]''' tēvs ir [[sports|sporta]] [[žurnālists]] Askolds Uldriķis?
* ... '''[[Francijas koloniālā impērija|Francijas koloniālās impērijas]]''' sekas ir arī plašā [[franču valoda]]s lietošana bijušajās [[kolonija|kolonijās]], kas apvienojušās [[Frankofonija]]s organizācijā?

[[Attēls:Flag of Niger.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nigēras karogs|Nigēras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; malu proporcija ir 6:7, taču šīs neierastās proporcijas nozīme nav zināma, un tā netiek vienmēr attēlota pareizi?
* ... pēc audzēkņu skaita '''[[Mangaļu jūrskola]]''', kuras ēka nodega [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, bija lielākā jūrskola [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... '''[[Komi valoda]]''' ir [[oficiālā valoda]] [[Komi|Komi Republikā]], vienā no [[Krievija]]s republikām?

[[Attēls:Holmenkollbakken 14 march 2010.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1892. gads|1892. gadā]] uzbūvētais '''[[Holmenkollene]]s''' tramplīns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir senākais aizvien darbībā esošais [[tramplīnlēkšana]]s tramplīns?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Edgars Vardanjans]]''' ir dzimis [[Armēnija|Armēnijā]], taču viņa [[vecāki]] jau iepriekš dzīvoja [[Latvija|Latvijā]], bet spēlētājs piedzima [[Erevāna|Erevānā]], tādēļ, ka viņa [[māte]] vēlējās, lai dēls piedzimst etniskajā dzimtenē?
* ... '''[[Bolderājas pagasts|Bolderājas pagastu]]''' [[Rīgas robežas|Rīgas pilsētas robežās]] iekļāva [[1924. gads Latvijā|1924. gadā]]?

[[Attēls:Dvina.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu Dvina]]s''' &lt;small&gt;(attēlā izteka)&lt;/small&gt; [[nosaukums]] ir radies no [[Daugava]]s nosaukuma [[Krievija|Krievijā]] (Rietumu Dvina)?
* ... [[2017. gads|2017. gadā]] [[Ukraina]] aizliedza [[Krievija]]s [[dziedātāja]]i '''[[Jūlija Samoilova|Jūlijai Samoilovai]]''' iebraukt valstī, jo viņa bija nelikumīgi ieceļojusi [[Krievija]]s anektētajā [[Krima|Krimā]], tāpēc viņa nevarēja pārstāvēt [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krieviju]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kijiva|Kijivā]]?
* ... '''[[Kopjapo]]''' pilsētas apkaimē [[Čīle|Čīlē]] [[2010. gads|2010. gada]] [[5. augusts|5. augustā]] iebruka [[raktuves]], nosprostojot izeju 33 kalnračiem, kurus izglāba pēc 69 dienām, kas ir ilgākais laiks šādai veiksmīgai glābšanas operācijai?

[[Attēls:Milzukalna dabas parks 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Milzukalna dabas parks]]''' ir [[īpaši aizsargājama dabas teritorija]] jau kopš [[Latvija]]s valdība [[1924. gads Latvijā|1924. gadā]] ietvēra '''[[Milzukalns|Milzukalnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizsargājamo pieminekļu sarakstā?
* ... divkārtējais labākais [[Latvija]]s jaunatnes [[futbolists]] '''[[Jevgeņijs Kazačoks]]''' guva vārtus jau savā pirmajā spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]?
* ... '''[[Daugavgrīvas draudzes novads]]''' — viens no 25 [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[draudzes novadi]]em — atradās abās pusēs [[Daugava]]s ietekai [[Baltijas jūra|jūrā]]?

[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apodziņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vismazākais no [[pūču dzimta]]s putniem, kas dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... pagājušā gadsimtā '''[[meldri|meldrus]]''' lauku [[celtniecība|celtniecībā]] izmantoja meldru [[betons|betona]] iegūšanai, jaucot tos ar [[cements|cementa]] vai [[ģipsis|ģipša]] masu?
* ... augu '''[[gums|gumos]]''' barības vielas uzkrājas tāpēc, lai [[augi]] varētu pārziemot, un nodrošina augu bezdzimuma [[vairošanās|vairošanos]]?

[[Attēls:Trnava john the baptist 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1238. gads|1238. gadā]] '''[[Trnava]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[katedrāle]])&lt;/small&gt; bija pirmā [[Slovākija]]s pilsēta, kurai tika piešķirtas [[pilsēta]]s tiesības?
* ... [[Dāma (šahs)|dāmu]] un [[Tornis (šahs)|torni]] sauc par smagajām '''[[šaha figūra|šaha figūrām]]''', bet [[laidnis|laidni]] un [[Zirdziņš (šahs)|zirdziņu]] par vieglajām figūrām?
* ... [[saldējums|saldējuma]] pārdošanā specializētās [[Ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] restorānu ķēdes '''''[[Baskin-Robbins]]''''' restorāni mūsdienās atrodas vairāk nekā 50 pasaules [[valstis|valstīs]]?

[[Attēls:2966k Bali.jpg|border|right|50px]]
* ... ar [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] '''[[čaula|čaulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[foraminīferas|foraminīferu]] čaulas)&lt;/small&gt; izpēti nodarbojas [[bioloģija]]s nozare konhioloģija?
* ... [[aizvēsture|aizvēsturē]] pirmās '''[[adata]]s''' tika izgatavotas no [[koks|koka]] vai [[kauls|kaula]]?
* ... '''[[slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]''' uzsāka savu darbību [[1979. gads Latvijā|1979. gadā]] kā trešā lielā [[Rīga]]s pilsētas klīniskā [[slimnīca]]?

[[Attēls:Forest Owlet Athene blewitti by Ashahar alias Krishna Khan.jpeg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1884. gads|1884. gada]] '''[[džungļu apogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netika novērots un tika pieņemts, ka tas ir izmiris, līdz pēc 113 gadiem džungļu apogs atkal tika pamanīts [[Indija]]s mežos?
* ... '''[[zelta rīsi]]''' ir ar [[ģenētiskā pārveidošana|ģenētisko pārveidošanu]] radīts ar bēta karotīnu bagātināts [[rīsi|rīsu]] paveids?
* ... '''[[pasuga]]s''' nevar tikt noteiktas izolēti: vai nu [[suga]] tiek noteikta bez pasugām, vai arī tai ir divas vai vairākas pasugas?

[[Attēls:Rodrigo Duterte and Laotian President Bounnhang Vorachith (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... skandalozajam 16. un pašreizējajam [[Filipīnu prezidenti|Filipīnu prezidentam]] '''[[Rodrigo Duterte]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojoties [[Davao]] mēra un valsts prezidenta amatā, reidos ir tikuši nogalināti vairāki tūkstoši [[narkotikas|narkotiku]] tirdzniecībā vainotu cilvēku?
* ... ilgstoši '''[[Ķauķu dzimta|ķauķu dzimtā]]''' tika sistematizētas visas tās [[sugas]], kuras nekur citur neiederējās, tādējādi dzimtā bija vairāk nekā 400 sugu, vairāk nekā 70 ģintīs?
* ... '''[[inuītu valoda]]''' ir [[oficiālā valoda]] divās [[Kanāda]]s teritorijās — [[Nunavuta|Nunavutā]] un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]].

[[Attēls:Weißrückenspecht in den Chiemgauer Alpen.JPG|border|right|50px]]
* ... abu dzimumu jaunajiem '''[[baltmugurdzenis|baltmugurdzeņiem]]''' ir sarkana [[galva]]s virsa, bet piesātināts sarkanais tonis pieaugot saglabājas tikai [[tēviņš|tēviņam]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kamēr [[mātīte]]s pakausis ir melns?
* ... '''[[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]]''' [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Upeslejas|Upeslejās]] darbojas kopš [[celtniecība]]s darbu beigām [[1971. gads Latvijā|1971. gadā]]?
* ... [[2017. gads|2017. gada]] [[29. aprīlis|29. aprīlī]] [[Turcija]]s valdība liedza valsts [[iedzīvotāji]]em piekļuvi [[Vikipēdija]]i, tostarp '''[[Vikipēdija turku valodā|Vikipēdijai turku valodā]]'''?

[[Attēls:Ehrenberg euglena viridis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vicaiņi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā [[Zaļā eiglēna|zaļās eiglēnas]])&lt;/small&gt; var būt astoņas [[vica]]s un pat vairāk?
* ... savvaļā [[zirgi]] veido ģimeņu barus, kas sastāv no viena dzimumbriedumu sasnieguša [[ērzelis|ērzeļa]], vairākām pieaugušām '''[[ķēve|ķēvēm]]''' un to pēcnācējiem?
* ... citvalodu '''[[personvārdi|personvārdus]]''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas [[gramatika|gramatiskajā]] sistēmā?

[[Attēls:Otus scops 1 (Bohuš Číčel).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mazo pūcīšu ģints]]''' ir lielākā un plašākā [[pūču dzimta]]s [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas apvieno 52 mūsdienās dzīvojošas [[sugas]] &lt;small&gt;(attēlā '''[[mazā ausainā pūcīte]]''')&lt;/small&gt;?
* ... [[murkšķis|murkšķi]] Filu kinofilmā '''&quot;[[Murkšķa diena]]&quot;''' atveidoja vairāki dzīvnieciņi, kuri &quot;ienīda&quot; galvenās lomas atveidotāju [[Bills Marijs|Billu Mariju]] &quot;jau no pirmās dienas&quot; un divreiz sakoda to?
* ... '''[[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģijas]]''' jēdzienu pirmais ieviesa [[vācieši|vācu]] [[dzejnieks]] un [[dabaszinātnieks]] [[Johans Volfgangs fon Gēte]], nosakot to kā &quot;mācību par organisko ķermeņu formu, tās veidošanos un pārveidošanos&quot;?

[[Attēls:Dzhangeldy Uzbekistan 2008.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksneša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[nosaukums]] [[tjurku valodas|tjurku valodās]] nozīmē &quot;Sarkanās [[smiltis]]&quot;?
* ... '''[[endoplazma]]''' un '''[[ektoplazma]]''' nav krasi nošķirtas [[šūna]]s daļas, bet tās var pāriet no vienas otrā?
* ... koloniālajā laikā [[Papua-Jaungvineja]]s vietējie iedzīvotāji sāka runāt deformētā [[angļu valoda|angļu valodā]] ar melanēziešu [[gramatika|gramatiku]]; ar laiku tā kļuva par '''[[tokpisins|tokpisinu]]''' — vienu no valsts oficiālajām [[valsts valoda|valsts valodām]]?

[[Attēls:Three-toed Woodpecker - Finlandia 0005 (3).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[trīspirkstu dzenis|trīspirkstu dzeņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēviņi barojoties parasti pārmeklē [[koks|koka]] zemākos zarus un [[stumbrs|stumbra]] lejasdaļu, mātītes augstākos zarus?
* ... galvenais '''[[klikšķēsma]]s''' uzdevums ir lasītājos radīt ziņkāri, bet līdz galam to neapmierināt, kamēr netiek atvērts saturs?
* ... [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]] aktieris '''[[Miervaldis Ozoliņš]]''' tika apcietināts par darbošanos tā sauktajā &quot;[[franču grupa|franču grupā]]&quot; un līdz [[1956. gads Latvijā|1956. gadam]] izcieta ieslodzījumu soda nometnēs Intā un [[Vorkuta|Vorkutā]]?

[[Attēls:Morskie oko o swicie.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tatri|Tatru]]''' [[kalnu grēda]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stiepjas 57 km garumā, austrumu-rietumu virzienā, bet tikai 19 km platumā?
* ... iepirkumu '''[[karteļi]]''' ir būtiska [[konkurence]]s problēma mūsdienu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... tagadējā '''[[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centra]]''' ēka [[Hipokrāta iela|Hipokrāta ielā]] [[Rīga|Rīgā]] ir atklāta [[1984. gads Latvijā|1984. gadā]], kad uz jaunuzcelto deviņstāvu ēku pārcēlās Republikas Onkoloģiskais dispansers, kas atradās Talsu ielā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]?

[[Attēls:Aegolius-funereus-001.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama vienīgā [[Eirāzija]]s '''[[bikšaino apogu ģints]]''' [[suga]] — '''[[bikšainais apogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] '''[[Linezers (slimnīca)|slimnīcas &quot;Linezers&quot;]]''' [[hematoloģija]]s nodaļa tika pārcelta uz [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centru]], līdz ar to tās telpas turpina izmantot vienīgi nomnieki?
* ... tikai viens no astoņiem '''[[Arābu Līgas ģenerālsekretāru uzskaitījums|Arābu Līgas ģenerālsekretāriem]]''' nav bijis no [[Ēģipte]]s?

[[Attēls:Tubeteika.JPG|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[kokvilna]]s '''[[tibeteika]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenā funkcija bija aizsargāt [[galva|galvu]] no karstās dienvidu [[saule]]s, bet, kad [[Tjurki|tjurku tautu]] vidū izplatījās [[islāms]], tā kļuva par reliģiskā tērpa sastāvdaļu?
* ... [[uzņēmums|uzņēmuma]] '''[[likviditāte]]s''' analīzes svarīgākais uzdevums ir novērtēt tā maksātspēju?
* ... jaunākie [[medicīna]]s sasniegumi ļauj panākt, ka [[bērns|bērnam]] ir vairāk nekā divi bioloģiskie '''[[vecāki]]'''?

[[Attēls:Sphyrapicus ruber 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] sastopamie '''[[suldziri]]''' &lt;small&gt;(attēlā sarkankrūšu suldziris)&lt;/small&gt; barojas galvenokārt ar [[koks|koku]] [[sula|sulu]], urbjot caurumus veselos kokos?
* ... '''[[Tetisa okeāns|Tetisa okeāna]]''' paliekas veido [[Vidusjūra|Vidusjūru]], [[Melnā jūra|Melno]], [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] un [[Arāla jūra|Arāla jūru]]?
* ... izņemot '''[[saulenītes]]''', kuras ir sastopamas gan [[saldūdens|saldūdenī]], gan sāļūdenī visi '''[[starkāji]]''' dzīvo [[jūra|jūrā]]?

[[Attēls:Subates luteranu baznica.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Subates luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]], kura plāns un telpiskais risinājums ir tuvs 17. gadsimta beigās izplatītajai ideālā [[protestantisms|protestantu]] dievnama uzbūves koncepcijai?
* ... daudzās pasaules [[valstis|valstīs]] pastāv [[likumi]], kas nosaka '''[[smadzeņu nāve]]s''' konstatēšanas kārtību?
* ... '''[[Paleocēna-eocēna termālais maksimums]]''' bija viena no lielākajām un straujākajām [[klimata izmaiņas|klimata izmaiņām]] [[Fanerozojs|fanerozoja]] ģeoloģiskajā vēsturē, un tas ilga vairākus tūkstošus gadu?

[[Attēls:Dendrocopos minor 291108.jpg|border|right|50px]]
* ... arī [[Latvija|Latvijā]] sastopamais '''[[mazais dzenis]]''' &lt;small&gt;(attēlā tēviņš)&lt;/small&gt; ir mazākais [[Eiropa|Eiropā]] dzīvojošais [[dzenis]] un viens no mazākajiem dzeņiem pasaulē?
* ... teiksmainais [[kalējs]] '''[[Priekules Ikars]]''' pēc [[Grobiņas pilskunga iecirknis|Grobiņas pilskunga iecirkņa]] tiesas lēmuma esot pie [[Grobiņas pils]] sadedzināts uz sārta par mēģinājumu nolaisties no baznīcas torņa ar pašizgatavotiem spārniem?
* ... [[2017. gada Giro d'Italia|2017. gadā]] '''[[Toms Dimulēns]]''' kļuva ar pirmo [[Nīderlande]]s [[riteņbraucējs|riteņbraucēju]], kurš uzvarējis ''[[Giro d'Italia]]''?

[[Attēls:Ibrahim Rugova 2004.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kosovas Republika]]s pirmā [[Kosovas prezidents|prezidenta]] '''[[Ibrahims Rugova|Ibrahima Rugovas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stratēģija neatkarības iegūšanai bija nevardarbīga pretošanās federālajai varai, kas guva plašu [[albāņi|albāņu]] atbalstu; Rugova tika iedēvēts par &quot;Balkānu [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Gandiju]]&quot;?
* ... krāšņumaugs '''[[Japānas dižsūrene]]''' daudzās valstīs ir atzīts par [[invazīva suga|invazīvu sugu]], bet [[Austrālija|Austrālijā]] tās audzēšana privātīpašumā ir nelegāla?
* ... [[Ģenētiski pārveidots organisms|ģenētiski pārveidotais]] '''[[AquAdvantage lasis|''AquAdvantage'' lasis]]''' sasniedz tirgus lielumu 16-18 mēnešos, kamēr savvaļas [[Atlantijas lasis]] šo lielumu sasniedz 3 gadu laikā?

[[Attēls:Mergus octosetaceus, por Sávio Freire Bruno.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Brazīlijas gaura]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; populācija ir ļoti neliela un fragmentēta, savvaļā, iespējams, ir atlikuši mazāk nekā 250 īpatņi?
* ... 179 m garā un 134 m platā '''[[Kordovas mošeja–katedrāle]]''' ir viena no lielākajām sakrālajām [[būve|būvēm]] pasaulē?
* ... [[gaisa balons|gaisa balonu]] konstruktors '''[[Etjēns Gaspārs Robērs]]''' jeb Robertsons [[1804. gads|1804. gada]] augustā veica lidojumu aerostatā no [[Rīga]]s uz [[Ropaži]]em?

[[Attēls:Raiskums Red Cliffs Cave (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gauja]]s labajā krastā esošo '''[[Raiskuma Sarkanās klintis|Raiskuma Sarkano klinšu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dienvidu daļā ir atrodami [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionāru]] uzsaukumi un dziesmu panti?
* ... [[Apvienotās Karalistes premjerministre]] [[Terēza Meja]] '''[[2017. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas|2017. gada vispārējās vēlēšanas]]''' izsludināja, lai iegūtu lielāku pārsvaru [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlamentā]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], taču rezultātā tā zaudēja 12 vietas un absolūto vairākumu parlamentā?
* ... pirmie '''[[ģenētiski pārveidotie organismi]]''' bija [[pele]]s [[1974. gads|1974. gadā]]?

[[Attēls:Mergus merganser fem.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lielā gaura]]''' &lt;small&gt;(attēlā mātīte)&lt;/small&gt; ir izteikta [[gaļēdāji|gaļēdāja]] un galvenokārt barojas ar [[zivis|zivīm]], arī ar [[moluski]]em, [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]], [[tārpi]]em, [[kāpuri]]em un [[abinieki]]em, taču retos gadījumos upuri var būt arī nelieli [[zīdītāji]] vai [[putni]]?
* ... '''[[Kosova olimpiskajās spēlēs|Kosova ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' debitēs [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]]?
* ... [[kontinentu dreifs|kontinentu dreifa]] rezultātā '''[[oligocēns|oligocēnā]]''' [[Dienvidamerika]] un [[Austrālija]] pilnībā nodalījās no pārējās sauszemes, kas izraisīja unikālas [[zīdītāji|zīdītāju]] [[fauna]]s veidošanos tajās?

[[Attēls:Lurmanu klintis -1.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1957. gads Latvijā|1957. gada]] [[Rojas upe]]s krastos esošie '''[[Lūrmaņu atsegumi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas valsts aizsardzībā?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētāja '''[[Frenks Razgals|Frenka Razgala]]''' tēvs [[Aigars Razgals]] arī bijis [[hokejists]] — piecas reizes bijis [[Latvijas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] rezultatīvākais spēlētājs?
* ... [[Krievijas PFSR]] ietilpstošā '''[[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika]]''' [[1990. gads|1990. gadā]] deklarēja savu suverenitāti [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] kā Baškīrijas Padomju Sociālistiskā Republika un [[1992. gads|1992. gadā]] deklarēja pilnu [[neatkarība|neatkarību]]?

[[Attēls:Red-breasted merganser takes flight (6931420915).jpg|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[garknābja gaura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kājas]] anatomiski atrodas tālu aizmugurē, tā uz sauszemes ir ļoti neveikla?
* ... [[1996. gads|1996. gada]] ''[[Giro d'Italia]]'' uzvarētājs [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Pāvels Tonkovs]]''' karjeras laikā pastāvīgi sadarbojās ar pretrunīgi vērtēto sporta ārstu [[Mikēle Ferrāri|Mikēli Ferrāri]]?
* ... [[Horvātijas prezidents]] no [[2000. gads|2000.]] līdz [[2010. gads|2010. gadam]] '''[[Stjepans Mesičs]]''' bija arī pēdējais [[Dienvidslāvijas SFR]] prezidents?

[[Attēls:Igor Dodon (01.2017; cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidenta]] '''[[Igors Dodons|Igora Dodona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; politika ir vērsta uz attiecību uzlabošanu ar [[Krievija|Krieviju]], attālināšanos no [[Eiropas Savienība]]s, [[Moldova]]s [[federāla valsts|federalizāciju]]?
* ... pieturas punkts '''[[Neiķene]]''' atradās slēgtās [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena]] visaugstākajā vietā 103,04 m [[virs jūras līmeņa]]?
* ... [[šķēpmetējs|šķēpmetēja]] '''[[Anete Kociņa]]''' [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] ar rezultātu 62,26 m palika 13. vietā, apsteidzot daudz pieredzējušāko komandas biedreni [[Madara Saidī-Ndure|Madaru Palameiku]]?

[[Attēls:Bucephala clangula ja 01.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc ligzdošanas sezonas '''[[gaigala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dodas uz seklajām piekrastes jūrām vai lielākiem iekšzemes ezeriem, lai kopīgi barā izdzīvotu apspalvojuma maiņas periodu, kad putni nevar lidot?
* ... daudzās valstīs pastāv [[likumi]] '''[[trauksmes cēlējs|trauksmes cēlēju]]''' aizsardzībai?
* ... senie maķedonieši bija radniecīgāki mūsdienu [[grieķi]]em, nevis '''[[maķedonieši]]em''', kas ir [[slāvi]]?

[[Attēls:Roots of chinese yam (Dioscorea polystachya).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ķīnas jamss|Ķīnas jamsa]]''' ēdamās vasas pārveidnes — bumbuļi —, ko dēvē par Ķīnas kartupeļiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vairākas reizes lielāki nekā [[kartupeļi]]?
* ... '''[[2017. gada Tour of California|2017. gada ''Tour of California'']]''' startēja arī [[Latvija]]s [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], taču no tām izstājās otrajā posmā, kad piedzīvoja kritienu un lauza [[atslēgas kauls|atslēgas kaulu]]?
* ... [[Grieķija]]s [[šahiste]] '''[[Anna Marija Botsari|Anna-Marija Botsari]]''' ir uzstādījusi [[Ginesa pasaules rekords|Ginesa pasaules rekordu]], vienlaikus spēlējot ar 1102 pretiniekiem nedaudz vairāk nekā 30 stundas?

[[Attēls:Motherwort.jpg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[sirds mātere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama daudzviet pasaulē, galvenokārt tāpēc, ka vairākus gadsimtus ir kultivēta kā [[ārstniecības augs]]?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]''' būs ceturtā reize [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] vēsturē, kad tas notiks divās valstīs — šoreiz [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s valūta '''[[denars]]''' sīkāk dalās 100 denos, taču mūsdienās vairs deni netiek izmantoti?

[[Attēls:Melanitta fusca 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[melnā pīle]]''' barojas, nirstot zem ūdens līdz 20 m dziļumā, bet '''[[tumšā pīle]]''' &lt;small&gt;(attēlā tēviņš)&lt;/small&gt; — pat 30—40 m dziļumā?
* ... '''[[2002. gada Venecuēlas apvērsuma mēģinājums]]''' beidzās 47 stundas pēc sākuma, kad [[Venecuēlas prezidents|prezidents]] [[Ugo Čavess]] tika atjaunots amatā pēc nabadzīgās iedzīvotāju daļas protestiem un lojālās armijas daļas nepakļaušanās jaunajai valdībai?
* ... '''[[Lielākās Baltijas valstu lidostas|Lielākā Baltijas valstu lidosta]]''' pēc pārvadāto pasažieru skaita ir [[Rīgas starptautiskā lidosta]]?

[[Attēls:Salvador Sobral RedCarpet Kyiv 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... uzvarot [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''[[Salvadors Sobrals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva pirmo šādu panākumu '''[[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugālei Eirovīzijas dziesmu konkursā]]'''?
* ... [[vektorgrafika]]s redaktora '''''[[CorelDraw]]''''' pirmā versija tika izlaista [[1989. gads|1989. gadā]]?
* ... '''[[Minskas Nacionālā lidosta]]''', kas ir galvenā [[Baltkrievija]]s starptautiskā [[lidosta]], atrodas 42 km uz austrumiem no valsts galvaspilsētas [[Minska]]s?

[[Attēls:King Eider (Somateria spectabilis) (13667642765).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Krāšņā pūkpīle|krāšņās pūkpīles]]''' zinātniskais nosaukums ''Somateria spectabilis'' ir atvasināts no [[grieķu valoda]]s un latviski nozīmē &quot;pūkainais ķermenis&quot;: &quot;ķermenis&quot;, atspoguļojot pūkpīļu īpaši mīkstās un biezās dūnas; otrais vārds nozīmē &quot;krāšņā&quot;, &quot;skaistā&quot;, &quot;tā, kuru ir vērts redzēt&quot;, atspoguļojot krāšņo pieauguša tēviņa apspalvojumu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[putni|putnu]] un to sugu skaita samazināšanos [[Rīga|Rīgā]] esošajā '''[[Krēmeru dabas liegums|Krēmeru dabas liegumā]]''' ir ietekmējusi teritorijas aizaugšana, tās piesārņošana ar sadzīves atkritumiem un būvgružiem, kā arī ražošanas un garāmbraucošā transporta trokšņi?
* ... [[Rumānija]]s pirmais [[kosmonauts]] '''[[Dumitru Prunarju]]''' [[1981. gads|1981. gadā]] veica lidojumu kosmosā ar [[Padomju Savienība|PSRS]] kosmosa kuģi?

[[Attēls:BT-7 Tanks.png|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[operācija &quot;Barbarosa&quot;|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] pirmajos 12 mēnešos [[Sarkanā armija]] zaudēja apmēram 2000 '''[[BT-7]]''' [[tanki|tanku]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... dabā '''[[kālija hromāts]]''' ir atrodams [[Atakamas tuksnesis|Atakamas tuksnesī]] ļoti reta [[minerāls|minerāla]] — tarapakaīta — veidā?
* ... '''[[Kosovas Atbrīvošanas armija|Kosovas Atbrīvošanas armiju]]''', kas 1990. gados cīnījās par [[Kosova]]s atdalīšanos no [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] un [[Serbija]]s, atbalstīja ārvalstu brīvprātīgie, kurus organizēja [[Rietumeiropa]]s islāmistu līderi, kas bija saistīti ar [[Osama bin Ladens|Bin Ladenu]] un [[Aimans az Zavāhirī|Zavāhirī]]?

[[Attēls:Mark Selby at Snooker German Masters (DerHexer) 2015-02-04 02.jpg|border|right|50px]]
* ... pasaules ranga līderis [[snūkers|snūkerā]] '''[[Marks Selbijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; profesionāļa karjeru ir sācis 16 gadu vecumā?
* ... [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]], kas notiks [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]], būs daļa no '''[[Latvijas valsts simtgade]]s''' svinībām?
* ... '''[[Francijas intervence Meksikā|Francijas intervencei Meksikā]]''', kas norisinājās no [[1861. gads|1861. gada]] līdz [[1867. gads|1867. gadam]], iemeslu deva pilsoņu karu novājinātās Meksikas atteikšanās atmaksāt parādus ārvalstu aizdevējiem?

[[Attēls:Camptorynchus labradoriusNHDP078CB.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Labradoras pīle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija reti sastopams [[putns]] jau pirms [[eiropieši|eiropiešu]] apmešanās [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izmira drīz pēc kolonistu ierašanās (pēdējā nošauta [[1878. gads|1878. gadā]])?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Baltā pils]]''' kļuva par vienu no [[Baldone]]s sanatorijas korpusiem, kas varēja uzņemt 75 cilvēkus; tā bija gan pansija ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]] sirgstošām meitenēm, gan [[ginekoloģija|ginekoloģiskās]] nodaļas guļamkorpuss?
* ... '''[[hroma trioksīds]]''' ir ļoti [[Toksiskums|toksiska]] viela, kam piemīt arī kancerogēnas īpašības; tā nāvējoša deva [[Cilvēks|cilvēkam]] ir 0,08 g/kg?

[[Attēls:Aegon International Women's Final 2017 Pliscova v Wozniacki-338 (35713952806).jpg|border|right|50px]]
* ... bijušās [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|Sieviešu tenisa asociācijas reitinga līderes]] '''[[Karolīna Plīškova|Karolīnas Plīškovas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dvīņumāsa Kristīna arī ir profesionāla [[tenisiste]]?
* ... '''[[Francijas Alžīrijas iekarošana]]''' sākās [[1830. gads|1830. gadā]] un turpinājās gandrīz 25 gadus, bet iekšzemes teritorijās vietējo iedzīvotāju pretestība turpinās visu [[19. gadsimts|19. gadsimtu]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] organizētā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, [[1938. gads|1938. gadā]], [[esperanto|esperantistu]] '''[[Nikolajs Ņekrasovs (esperantists)|Nikolaju Ņekrasovu]]''' arestēja, apsūdzot par piedalīšanos &quot;fašistisko spiegu un teroristu esperantistu organizācijas&quot; dibināšanā un vadīšanā un [[Nāvessods|sodīja ar nāvi]] nošaujot?

[[Attēls:RhodonessaGronvold.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Indija]]s, [[Bangladeša]]s un [[Mjanma]]s zemieņu ūdenstilpes un purvaines apdzīvojušajai '''[[sārtgalvas pīle]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēdējais novērojums savvaļā bija [[1949. gads|1949. gadā]], lai gan ik pa laikam arī mūsdienās tiek organizēti tās meklējumi?
* ... [[Nīderlande]]s [[futbola klubs]] no [[Arnema]]s '''[[SBV Vitesse]]''' ir viens no vecākajiem klubiem valstī — dibināts [[1892. gads|1892. gadā]]?
* ... [[Ķeguma novads|Ķeguma novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]] esošā '''[[Radžu strauts|Radžu strauta]]''' gultnē ir vairāki ūdensrijēji, kur [[strauts]] pazūd zem zemes, veidojoties sausgultnēm, bet vēlāk izplūst virszemē?

[[Attēls:Līgatnes papīrfabrikas ciemata apbūve.jpg|border|right|50px]]
* ... [[19. gadsimts|19. gadsimta]] koka [[arhitektūra]]s un industriālās celtniecības ansamblis '''[[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir valsts nozīmes [[Pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļi|pilsētbūvniecības piemineklis]]?
* ... [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[fiziķis]] '''[[Andre Geims]]''' ir pirmais un pašlaik vienīgais [[zinātnieks]], kas ir saņēmis gan [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], gan [[Ig Nobela prēmija|Ig Nobela prēmiju]]?
* ... '''[[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]''' ir pēdējais [[tenisists]], kas vienās ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sacensībās uzvarējis gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs?

[[Attēls:Marmaronetta angustirostris, London Wetland Centre, UK - Diliff.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[marmora krīklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsturiski apdzīvoja plašu areālu [[Vidusjūra]]s krastos, bet mūsdienās [[izplatības areāls|izplatība]] šajā reģionā kļuvusi sadrumstalota, kamēr [[Āzija|Āzijā]] suga ir sastopama lielākā skaitā?
* ... koktēlniekam '''[[Valters Hirte|Valteram Hirtem]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] [[Mazsalaca|Mazsalacā]] tika izveidots piemiņas muzejs (mūsdienās [[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] muzejs)?
* ... lai arī '''[[Francijas Otrā impērija]]''' bija [[monarhija]], visiem [[vīrieši]]em bija balsstiesības un valstī regulāri notika režīma kontrolētas [[vēlēšanas]], kurās opozīcija pakāpeniski guva aizvien lielākus panākumus?

[[Attēls:Feral horses, Jelgava - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1999. gads Latvijā|1999. gadā]] izveidotais '''[[Lielupes palienes pļavu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā savvaļas [[zirgi]] Pilssalā)&lt;/small&gt; sastāv no četrām atsevišķām teritorijām?
* ... '''[[plutokrātija]]''' ir [[oligarhija]]s paveids, kur sabiedrību pārvalda minoritāte, ko sastāda bagātākie iedzīvotāji?
* ... '''[[tīkla mārketings|tīkla mārketinga]]''' [[bizness|biznesa]] modelis ir atļauts vairāk nekā 100 pasaules [[valstis|valstīs]], tomēr bieži sastopas ar [[sabiedrība]]s noraidījumu, jo to var sajaukt ar nelegālām piramīdshēmām vai Ponzi biznesa shēmām?

[[Attēls:Netta rufina (Red-crested Pochard) Male, London Wetland Centre - Diliff.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lielgalvis (putns)|lielgalvju]]''' [[tēviņš]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ligzdošanas sezonā ir viegli atpazīstams pēc tā lielās, apaļās, rudās [[galva]]s ar sarkano, šauro [[knābis|knābi]]?
* ... '''[[Zvārdes mežu dabas parks]]''' bijušā [[Padomju Armija]]s Zvārdes poligona vietā ir izveidots [[2004. gads Latvijā|2004. gadā]] esošo dabas vērtību aizsardzības nodrošināšanai vienlaikus ar teritorijas ilgspējīgas attīstības veicināšanu?
* ... '''[[lūpas šķeltne un aukslēju šķeltne]]''' ir viena no izplatītākajām iedzimtajām anomālijām; piemēram, [[Latvija|Latvijā]] uz 700—800 jaundzimušajiem dzimst vidēji viens [[bērns]] ar šķeltni?

[[Attēls:Jaan Kikkas.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s [[svarcēlājs]] '''[[Juhans Kikass]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieguva bronzas medaļu [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], gāja bojā [[Tallina|Tallinā]] [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība|padomju]] aviācijas uzlidojumā?
* ... [[Ukraina]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]''' tiek ievēlēti 450 deputāti?
* ... '''[[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā]]''' pastāvēja no [[1920. gads|1920.]] līdz [[1948. gads|1948. gadam]], kad [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] tās teritorijā lika izveidot neatkarīgu [[Palestīnas Valsts|Palestīnas Valsti]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Jeruzaleme]]s brīvpilsētu?

[[Attēls:Larnaca 01-2017 img14 Finikoudes.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Larnaka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lidosta ir noslogotākā [[lidosta]] [[Kipra|Kiprā]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] [[9. augusts|9. augustā]] '''[[Francijas Pagaidu valdība]]''' sevi pasludināja par vienīgo legālo varas orgānu visā [[Francija|Francijā]] un [[Višī Francija|Višī režīmu]] par nelikumīgu, kam sekoja nežēlīgas tā atbalstītāju tīrīšanas?
* ... klasiskā '''[[domino efekts|domino efekta]]''' demonstrācija tiek veidota, veidojot ķēdi no uz sānu [[skaldne|skaldnēm]] nostādītiem domino kauliņiem — pēdējais pasaules rekords tika uzstādīts [[2009. gads|2009. gadā]], kad nokrita 4 491 863 domino kauliņi?

[[Attēls:Rubeni1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Kaldabruņas luterāņu baznīca|Kaldabruņas luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1865. gads|1865. gadā]] kristīja [[Tadenava]]s pusmuižas nomnieka dēlu Jāni Krišjāni Pliekšānu, nākamo dzejnieku [[Rainis|Raini]]?
* ... '''[[Pirmais Indoķīnas karš|Pirmajā Indoķīnas karā]]''' [[Francija]] cieta sakāvi, bet [[Vjetnama]] kara rezultātā tika sadalīta [[Vjetnamas Demokrātiskā Republika|Vjetnamas Demokrātiskajā Republikā]] un [[Dienvidvjetnama|Dienvidvjetnamā]]?
* ... [[Polija]]s pirmais [[kosmonauts]] '''[[Miroslavs Hermaševskis]]''' savā pirmajā un vienīgajā [[kosmiskais lidojums|kosmiskajā lidojumā]] devās [[1978. gads|1978. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģī]] ''Sojuz-30''?

[[Attēls:Lielā Upurala ziemā.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētupe]]s labajā krastā esošās '''[[Lībiešu upuralas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatītas par [[Metsepole]]s [[lībieši|lībiešu]] nozīmīgāko kulta vietu?
* ... pēc izvēlēšanas 2017. gada [[NBA drafts|NBA draftā]] [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Anžejs Pasečņiks]]''' palika vēl sezonu spēlēt [[Spānijas ACB līga|Spānijas ACB līgā]]?
* ... lai arī, izveidojot '''[[Francijas Ceturtā republika|Francijas Ceturto republiku]]''', jaunā [[konstitūcija]] centās radīt stabilāku politisko sistēmu, tomēr republikas 12 gadu vēsturē no [[1946. gads|1946.]] līdz [[1958. gads|1958. gadam]] pie varas bija 21 valdība?

[[Attēls:Dunikas purvs 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dunikas dabas liegums|Dunikas dabas liegumā]]''' pāri Tīrspurvam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izbūvēta ap 4,5 km garā Dunikas purva laipa [[tūristi]]em?
* ... '''[[Ventas un Šķerveļa ielejas dabas liegums|Ventas un Šķerveļa ielejas dabas liegumā]]''', [[Lētīža]]s krastā atrodas izteiktākā [[juras periods|juras perioda]] [[brūnogles|brūnogļu]] iegula [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pagaidām visi cilvēces lidojumi [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], atskaitot tos [[astronauts|astronautus]], kuri piedalījās lidojumos [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] ietvaros, ir norisinājušies '''[[Zemā Zemes orbīta|zemajā Zemes orbītā]]'''?

[[Attēls:Horned Lark (Eremophila alpestris).jpg|border|right|50px]]
* ... no visām [[cīruļi (dzimta)|cīruļu]] sugām '''[[ausainais cīrulis|ausainajam cīrulim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visplašākais [[izplatības areāls]], kā arī ļoti daudz variāciju — izdala 42 [[pasuga]]s?
* ... 17 [[metrs|metru]] augstā Ragakāpa, ap ko izveidots '''[[Ragakāpas dabas parks]]''', ir apmežota kādreiz klejojošā balto smilšu [[kāpa]]?
* ... '''[[Jūlija revolūcija]]s''' uzvaru [[Francija|Francijā]] [[1830. gads|1830. gadā]] panāca vidusšķiras un [[Strādnieku šķira|strādnieku]] apvienotie spēki, kas pirmo reizi kopš [[Franču revolūcija]]s aktīvi iesaistījās bruņotā cīņā pret varu?

[[Attēls:Orion with ATV SM.jpg|border|right|50px]]
* ... vairākkārt lietojamais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kosmosa kuģis]] '''''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek izstrādāts ar vadošo mērķi līdz [[21. gadsimts|šī gadsimta]] [[2030. gadi|trīsdesmitajiem]] gadiem nogādāt pirmos [[astronauts|astronautus]] līdz [[Marss (planēta)|Marsam]] un atpakaļ?
* ... '''[[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]]''' notika [[Rīga|Rīgā]] no [[10. aprīlis|10.]] līdz [[22. aprīlis|22. aprīlim]], uzvarot '''[[Nana Dzagnidze|Nanai Dzagnidzei]]''' no [[Gruzija]]s?
* ... [[vācieši|vācu]] [[filozofs]] '''[[Adams Veishaupts]]''' [[1776. gads|1776. gadā]] kopā ar domubiedriem nodibināja [[ilumināti|iluminātu]] slepeno biedrību?

[[Attēls:Papes ezers - mikroskops - Panoramio (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]], lai aizsargātu gājputnu atpūtas un barošanās vietas [[Papes ezers|Papes ezerā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika izveidots [[ornitoloģija|ornitoloģiskais]] [[dabas liegums|liegums]], kas mūsdienās iekļauts '''[[Papes dabas parks|Papes dabas parkā]]'''?
* ... par '''[[Matīšu pamatskola]]s''' pirmsākumiem uzskata [[1678. gads|1678. gadu]], kad tika izveidota [[Matīšu draudzes novads|Matīšu draudzes]] skola, kuru dibināja pēc [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karaļa]] [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles, un kopā ar [[Daugavgrīva]]s skolu tās skaitās vecākās skolas [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''&quot;[[Katanas ieceļotāji]]&quot;''' ir izteikti [[stratēģija|stratēģiska]] [[spēle]], lai gan tai pašā laikā viegli apgūstama?

[[Attēls:Tîtî.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[cekulainais cīrulis|cekulainajam cīrulim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir plašs [[izplatības areāls]] [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], tomēr [[Latvija|Latvijā]] tas ir ļoti rets ligzdotājs, skaits vērtējams 10—20 pāru robežās?
* ... Vjetnamas Republiku par '''[[Dienvidvjetnama|Dienvidvjetnamu]]''' sāka dēvēt [[1954. gads|1954. gadā]], kad Ženēvas konferencē [[Vjetnama]] tika sadalīta divās valstīs?
* ... ideja, ka viens [[tauriņi|tauriņš]] varētu radīt viļņveida '''[[tauriņa efekts|efektu]]''' un tālejošu ietekmi uz turpmākajiem vēsturiskajiem notikumiem, pirmoreiz parādījās [[Rejs Bredberijs|Reja Bredberija]] stāstā par [[Ceļošana laikā|ceļošanu laikā]] &quot;[[Un nogranda pērkons (stāsts)|Un nogranda pērkons]]&quot;?

[[Attēls:Stunīšu ezers- aero photo - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidus '''[[Medema purvs|Medema purvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Stūnīši]]em)&lt;/small&gt; notika intensīva [[kūdra]]s ieguve, bet pašlaik tā ir pārtraukta?
* ... '''[[Liepājas ezera dabas liegums]]''' sākotnēji tika veidots kā ornitoloģiskais [[dabas liegums|liegums]] ligzdojošo un caurceļojošo [[putni|putnu]] aizsardzībai?
* ... viens no [[protestantisms|protestantisma]] novirzieniem '''[[metodisms]]''' radās [[18. gadsimts|18. gadsimtā]]; līdzās [[anglikānisms|anglikāniskajai]] ietekmei, tam ir arī [[hernhūtisms|hernhūtisma]] un arminānisma iespaidi?

[[Attēls:Burtnieku luterāņu baznīca 06.2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Burtnieku luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā kopā ar mācītājmuižu)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām baznīcām [[Latvija|Latvijā]], sākotnējā ēka celta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Raimonds Vējonis]] ar sievu '''[[Iveta Vējone|Ivetu]]''' iepazinās skolas gados, [[Madona]]s 1. vidusskolā mācoties vienā klasē, un 1986. gadā viņi nodibināja [[ģimene|ģimeni]]?
* ... [[aktrise]]s '''[[Raimonda Vazdika|Raimondas Vazdikas]]''' māsa ir [[žurnāliste]] [[Elita Veidemane]]?

[[Attēls:Bali tiger zanveld.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējais zināmais '''[[Bali tīģeris]]''' [[Bali sala]]s rietumos tika nošauts [[1937. gads|1937. gadā]] &lt;small&gt;(attēlā nomedīts tīģeris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[boče]]''' kopā ar golbolu ir viens no diviem paralimpiskajiem [[sporta veidi]]em, kura analoga nav [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... '''[[Striķu skola]]''' [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]] ir vienīgā alternatīvās [[pedagoģija]]s [[Montesori]] skola Latvijā, kuru finansē [[pašvaldība]]?


* ... '''[[Igaunijas Nacionālais muzejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[2016. gads|2016. gadā]] atklātā muzeja jaunā ēka)&lt;/small&gt; tika atvērts Raadi ciemā [[Tartu]] apkaimē [[1922. gads|1922. gadā]]?
* ... pirmos zinātniskos rakstus par '''[[tuberkulīns|tuberkulīna]]''' iegūšanu un izmantošanu [[tuberkuloze]]s [[terapija]]i publicēja [[vācieši|vācu]] [[mikrobiologs]] [[Roberts Kohs]] un [[latvieši|latviešu]] mikrobiologs [[Kristaps Helmanis]]?
* ... '''[[2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās]]''', kurās uzvarēja [[Emanuels Makrons]], iepriekšējais [[Francijas prezidents|prezidents]] [[Fransuā Olands]] kļuva par pirmo Piektās republikas prezidentu, kas nekandidēja uz otro termiņu?

[[Attēls:Rīgas-Ērgļu ceļš Lielajos Kangaros 2007.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Lielo Kangaru dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Rīga]]s—[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļu]] autoceļš ([[P4]]) [[Lielie Kangari|Lielajos Kangaros]])&lt;/small&gt; pastāv jau kopš [[1957. gads Latvijā|1957. gada]]?
* ... '''[[Trikātas luterāņu baznīca]]''' ir viena no vecākajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[operdziedātāja]] '''[[Goara Gasparjana]]''', kuru dēvēja par &quot;Armēnijas [[lakstīgala|lakstīgalu]]&quot; piedzima [[armēņi|armēņu]] ģimenē [[Kaira|Kairā]], bet [[1948. gads|1948. gadā]] kopā ar tūkstošiem citu armēņu no [[Vidējie Austrumi|Vidējiem Austrumiem]] emigrēja uz [[Armēnijas PSR]]?

[[Attēls:Russian-Matroshka no bg.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās '''[[matrjoška]]s''' [[lelle]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[krievi|krievu]] [[amatnieks]] Vasilijs Zvjozdočkins [[1890. gads|1890. gadā]]?
* ... '''[[Ģorge Ivanovs]]''' ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] prezidents jau kopš [[2009. gads|2009. gada]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[veterinārārsts]] un [[mikrobiologs]] '''[[Oto Kalniņš]]''', kuru uzskata arī par vienu no [[Bulgārija]]s veterinārmedicīnas dibinātājiem, mira pēc inficēšanās zinātnisko [[eksperiments|eksperimentu]] laikā?

[[Attēls:Apache revolver.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apašu revolveris|apašu revolvera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir radies no kādas [[Parīze]]s noziedznieku [[banda]]s, kas ap [[1900. gads|1900. gadu]] pēc kareivīgo indiāņu [[apači|apaču]] cilts nosaukuma nosauca sevi par apašiem?
* ... [[2016.—2017. gada NBA sezona|2016.—2017. gada NBA sezonā]] [[Grieķija]]s [[basketbolists]] '''[[Janis Adetokunbo]]''' bija [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] līderis visās piecās nozīmīgākajās statistikas kategorijās, kā arī visās tajās bija starp 20 labākajiem spēlētājiem līgā (pirmais šāds spēlētājs līgas vēsturē)?
* ... '''[[Užavas dabas liegums]]''' ir īpaši nozīmīga pelēko [[kāpa|kāpu]] aizsardzības vieta, šeit ir arī viena no nedaudzām [[jūrmalas zilpodze]]s atradnēm [[Latvija|Latvijā]]?

[[Attēls:Most SNP, Bratislava (by Pudelek).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[SNP tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pāri [[Donava]]i [[Slovākija]]s galvaspilsētā [[Bratislava|Bratislavā]] ir pasaulē garākais [[vanšu tilts]], kam ir tikai viens pilons?
* ... [[Franču revolūcija]]s pirmā posma augstākais [[likumdevēja orgāns]] '''[[Nacionālā Satversmes sapulce]]''' izveidojās uz karalim [[Luijs XVI|Luijam XVI]] nepaklausīgo [[Ģenerālštati (1789)|Ģenerālštatu]] bāzes?
* ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] '''[[Volgas vācieši|Volgas vāciešu]]''' pēcteči un radinieki masveidā izceļoja uz [[Vācija|Vāciju]]; kopā pārcēlās 1,6 miljoni bijušās PSRS iedzīvotāju, kas pierādīja radniecību ar vāciešiem?

[[Attēls:Gulbenes luterāņu baznīca.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukumā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] tika uzspridzināts '''[[Gulbenes luterāņu baznīca]]s''' tornis, kas iegāzās baznīcā; pēc kara baznīcu atjaunoja bez torņa &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Izraēlas karogs|Izraēlas karogā]] ir attēlotas '''[[talīts|talīta]]''' tradicionālās [[krāsas]] un svītras?
* ... laikā no [[1966. gads|1966.]] līdz [[1983. gads|1983. gadam]] [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] tiesību aizstāvi '''[[Mustafa Džemiļevs|Mustafu Džemiļevu]]''' arestēja sešas reizes, kopumā apcietinājumā viņš pavadījis 15 gadus?

[[Attēls:Alexander Van der Bellen 2016 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] '''[[Aleksandrs van der Bellens|Aleksandra van der Bellena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecāki ir [[vācbaltieši]] no [[Igaunija]]s, kas [[1940. gads|1940. gadā]] ieradās [[Vācija|Vācijā]], bet pēc tam devās uz [[Austrija|Austriju]]?
* ... 2205 [[metri|metrus]] garais '''[[Beškas tilts]]''' [[Serbija|Serbijā]] ir garākais tilts pār [[Donava|Donavu]]?
* ... [[tiešsaistes sociālais tīkls]] '''''[[VKontakte]]''''' ir apmeklētākā interneta [[mājas lapa]] [[Krievija|Krievijā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], savukārt [[Ukraina|Ukrainā]] tā ir otrā apmeklētākā, bet [[Kazahstāna|Kazahstānā]] — trešā?

[[Attēls:Smiltenes baznīcas atklāšana 1859.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Smiltenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā atklāšana [[1859. gads|1859. gadā]])&lt;/small&gt; ir vienīgā tipiska [[krusts|krusta]] veidā celtā baznīca [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[1789. gads|1789. gada]] [[5. maijs|5. maijā]] [[Francija]]s '''[[Ģenerālštati (1789)|Ģenerālštati]]''' tika sasaukti pirmo reizi kopš [[1614. gads|1614. gada]] — karalis [[Luijs XVI]] to darīja, lai risinātu ekonomikas krīzi un iegūtu apstiprinājumu jauniem [[nodokļi]]em?
* ... '''[[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 60 reizes — vairāk nekā jebkura cita [[valsts]]?

[[Attēls:Rekonstruotas Kauno tunelis.jpg|border|right|50px]]
* ... vienīgais [[tunelis]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas paredzēts tikai [[dzelzceļš|dzelzceļam]] — '''‎[[Kauņas dzelzceļa tunelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika atklāts kustībai [[1862. gads|1862. gadā]]?
* ... '''[[Epstaina—Bāras vīruss]]''' ir viens no visbiežāk sastopamajiem [[cilvēks|cilvēku]] [[vīrusi]]em?
* ... galvenā '''[[Virsmaktīvas vielas|virsmaktīvās vielas]]''' īpašība ir tā, ka lielākā daļa no tās koncentrējas pie [[virsma|virsmām]] (fāžu robežvirsmām) nevis [[šķidrums|šķidruma]] tilpumā?

[[Attēls:11 Spiele und Blustigungen der Russen aus den niederen Volksschichten.jpg|border|right|50px]]
* ... [[krievi|krievu]] spēle '''[[Gorodki]]''' &lt;small&gt;(attēlā 19. gadsimta sākuma zīmējumā)&lt;/small&gt; ir minēta [[Senkrievu valoda|senkrievu]] hronikās; formu, kādā tā ir pazīstama arī mūsdienās, tā ir saglabājusi jau kopš [[17. gadsimts|17. gadsimta]]?
* ... '''[[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir viena no visveiksmīgākajām [[Eirovīzija]]s konkursa dalībvalstīm ar kopumā 6 uzvarām, kas ir tikai par vienu uzvaru mazāk nekā [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijai]]?
* ... '''[[Purvīša balva]]s''', kas tiek piešķirta par izcilāko sasniegumu [[Latvija]]s profesionālajā [[Vizuālā māksla|vizuālajā mākslā]], apjoms ir 28 500 [[eiro]]?

[[Attēls:Darzinu velocelins.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rīga]]s '''[[Veloceliņš Centrs—Dārziņi|veloceliņu Centrs—Dārziņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sāka izbūvēt [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]], bet šobrīd tas sniedzas līdz [[Rumbula]]i?
* ... [[Aleksandrs Lukašenko]] ir vienīgais, kurš ieņēmis '''[[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]]''' amatu kopš tā iedibināšanas, jo [[2004. gads|2004. gada]] referenduma rezultātā no [[konstitūcija]]s tika izņemts ierobežojums ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus?
* ... [[1925. gads Latvijā|1925. gadā]] '''[[Pēteris Korāts]]''' no [[Alšvanga]]s kļuva par pirmo [[koklētājs|koklētāju]] solistu, kas uzstājies [[Latvijas radiofons|Latvijas radiofonā]]?

[[Attēls:Wien - Volksoper.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Vīnes Tautas opera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro mājvietu [[Vīnes Valsts opera]]i, kuras ēka karā tika sapostīta?
* ... [[1826. gads|1826. gadā]] [[Viļāni|Viļānos]] tika nodibināta draudzes [[skola]], kurā tika uzņemti 15 zēni — to var uzskatīt par '''[[Viļānu vidusskola]]s''' pirmsākumiem?
* ... seši [[Lietuvas dižkunigaitis|Lietuvas dižkunigaiša]] '''[[Ģedimina vēstules|Ģedimina vēstuļu]]''' noraksti ir senākie līdz mūsdienām saglabājušies dokumenti no [[Lietuvas lielkņaziste]]s?

[[Attēls:Dunajská streda - 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Dunajska Streda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no [[Slovākija]]s ungāru [[minoritāte]]s centriem; absolūtais vairākums pilsētas iedzīvotāju ir [[ungāri]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s izcelsmes patvēruma meklētājs Rahmats Akilovs ir atzinies '''[[Uzbrukums Stokholmā 2017. gadā|uzbrukumā Stokholmā 2017. gadā]]''', kurā gāja bojā četri cilvēki?
* ... [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Nīderlande]]s [[mākslinieks]], [[tirgotājs]], mecenāts un šahists '''[[Leonarduss Narduss]]''' ar pseidonīmu Salomonsons piedalījās [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēles]] un Nīderlandes izlases sastāvā izcīnīja bronzas medaļu [[paukošana]]s komandu sacensībās ar špagu?

[[Attēls:Look at Mt. Meru Arusha Tanzania.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tanzānija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Aruša]]''' atrodas 80 km attālumā no [[Kilimandžāro]] un netālu no Meru kalna &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Francijas Pirmā republika]]''' radās [[1792. gads|1792. gada]] [[21. septembris|21. septembrī]], kad uz pirmo sapulci sanāca [[Nacionālais konvents]] ar 745 deputātiem, kas pasludināja [[Monarhija|monarhiju]] par gāztu un izveidoja [[republika|republiku]]?
* ... '''''[[Centaura Proksima b]]''''' ir [[Zeme]]i tuvākā zināmā [[citplanēta]]?

[[Attēls:Ülemiste.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ilemistes ezers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pie [[Tallina]]s ir nozīmīga [[Igaunija]]s [[galvaspilsēta]]s [[ūdens]] apgādes sistēmas daļa?
* ... '''[[komunistiskā režīma krišana Albānijā]]''' bija pēdējais šāda veida notikums ārpus [[Padomju Savienība|PSRS]] un sākās [[1990. gads|1990. gadā]]?
* ... pēc [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidenta]] [[Rolands Pakss|Rolanda Paksa]] atstādināšanas [[2004. gads|2004. gada]] [[6. aprīlis|6. aprīlī]] [[Lietuvas Republikas Seims|Seima]] spīkers '''[[Artūrs Paulausks]]''' kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju līdz [[Valds Adamkus|Valda Adamkus]] ievēlēšanai [[12. jūlijs|12. jūlijā]]?

[[Attēls:Panthera tigris sumatran subspecies.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sumatras tīģeris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā līdz mūsdienām izdzīvojusī [[Zunda salas|Zunda salu]] [[tīģeris|tīģera]] [[pasuga]], kas ir sastopama tikai [[Sumatras sala|Sumatras salā]]?
* ... [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtu]] pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]], kur tas līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]] darbojās kā '''[[Cēsu Skolotāju institūts]]''' bijušās [[Bērzaines ģimnāzija]]s ēkā?
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[mūziķis]], dziedātājs, šovu vadītājs un producents '''[[Valdis Pelšs]]''' esot teicis, ka uzskata sevi vairāk par latvieti nekā [[krievs|krievu]]?

[[Attēls:CENA LENIN MORENO (16217113764) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais [[Ekvadora]]s [[prezidents]] '''[[Lenins Moreno]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[invalīds]] — pirmais prezidents pasaulē, kas slimo ar paraplēģiju?
* ... [[Igaunija]]s olimpiskās komandas karognesējs [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Antverpene|Antverpenē]] '''[[Haralds Tammers]]''' [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ieguva [[bronzas medaļa|bronzas medaļu]] [[svarcelšana|svarcelšanā]] un 12. vietu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]]?
* ... [[latviešu mitoloģija|latviešu mitoloģijā]] '''[[sumpurnis]]''' ir ļauna cilvēkveidīga būtne ar [[cilvēks|cilvēka]] rumpi un [[suns|suņa]] galvu?

[[Attēls:Bronx Zoo 001.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bronksas Zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir lielākais [[zoodārzs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un viens no lielākajiem pasaulē — kolekciju veido aptuveni 650 [[sugas]] un vairāk nekā 4000 [[dzīvnieki]]?
* ... '''[[Jelgavas Valsts Skolotāju institūts|Jelgavas Valsts Skolotāju institūta]]''', kas darbojās no [[1923. gads Latvijā|1923.]] līdz [[1944. gads Latvijā|1944. gadam]], ēkā mūsdienās atrodas [[Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]s Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte?
* ... vēlākais [[Valsts policija]]s priekšnieks '''[[Juris Rekšņa]]''' [[1991. gada Augusta pučs|1991. gada Augusta puča]] laikā vadīja specrotu, kurā darbojās vairāki desmiti [[Latvija]]s neatkarības ideju aizstāvoši miliči, kas aizstāvēja [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstāko Padomi]]?


* ... '''[[Slovākijas krona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija nacionālā [[valūta]] [[Slovākija|Slovākijā]] ne vien no [[1993. gads|1993. gada]] līdz [[2008. gads|2008. gadam]], bet arī no [[1939. gads|1939.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]]?
* ... [[Normandija]]s feodālo augstmaņu jaunākie dēli, kam nebija izredžu mantot varu un naudu dzimtenē, bieži devās laimes meklējumos citu valdnieku dienestā, un [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] viņi sāka dienēt [[Itālija]]s dienvidos, aizsākot '''[[normaņu iekarojumi Itālijā|normaņu iekarojumus Itālijā]]'''?
* ... '''[[Irākas pilsoņu karš]]''', kurā valdības spēku galvenais pretinieks ir [[terorisms|teroristiskā]] organizācija [[Islāma valsts]], risinās jau kopš [[2014. gads|2014. gada]]?

[[Attēls:Jakša nams.jpg|border|right|50px]]
* ... lielākā [[Rīga]]s tirdzniecības nama — '''[[Jakša nams|Jakša nama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sagrāva [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], vietā uzcēla [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] galveno ēku?
* ... '''[[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' piedalījās 18 [[valstis]] — vairāk nekā jebkad iepriekš?
* ... '''[[Vikipēdija serbu valodā]]''' ir otra lielākā dienvidslāvu valodu [[Vikipēdija]] aiz Vikipēdijas [[serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodā]]?

[[Attēls:Nagy Imre igazolványkép.jpg|border|right|50px]]
* ... kara tiesa [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s laika [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētājam '''[[Imre Naģs|Imrem Naģam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] par &quot;valsts nodevību&quot;, kuru izpildīja [[Budapešta]]s Centrālcietuma pagalmā?
* ... [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]] [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ķīmiķis]] '''[[Maksimiliāns Glāzenaps]]''' kopā ar [[Pauls Valdens|Paulu Valdenu]] izvirzīja [[Vilhelms Ostvalds|Vilhelmu Ostvaldu]] [[Nobela prēmija]]i, kuru Ostvalds saņēma [[1909. gads Latvijā|1909. gadā]]?
* ... [[pali|palu]] ūdeņi regulāri bagātina '''[[paliene]]s''' ar organiskām vielām (alūviju), tādēļ palieņu [[augsne]]s ir ļoti auglīgas?

[[Attēls:Willy Hernangomez (31828545273).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Villijs Ernangomess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, spēlējot [[Sevilja]]s &quot;Cajasol&quot;, kļuva par labu [[latvieši|latviešu]] spēlētāja [[Kristaps Porziņģis|Kristapa Porziņģa]] draugu; abi šobrīd spēlē kopā &quot;Knicks&quot; sastāvā?
* ... '''[[Rīgas Tālmācības vidusskola]]''' ir [[tālmācība]]s idejas ieviesēja [[Latvija|Latvijā]] un darbojas šajā jomā jau kopš [[2009. gads Latvijā|2009. gada]]?
* ... [[2016. gads|2016. gada]] beigās [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] brīdināja, ka 400 000 bērnu '''[[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]]''' cieš no [[bads|bada]] riska un ziņoja, ka nepietiekama uztura un ar to saistīto [[slimība|slimību]] dēļ ik desmit minūtes [[Jemena|Jemenā]] mirst [[bērns]]?

[[Attēls:Soomaad avastades.jpg|border|right|50px]]
* ... &quot;piektais [[gadalaiks]]&quot; '''[[Somā nacionālais parks|Somā nacionālajā parkā]]''' [[Igaunija|Igaunijā]] ir [[pali|palu]] laiks [[pavasaris|pavasarī]], kad daudzviet parka teritorijā applūšanas rezultātā pārvietoties var tikai ar [[laiva|laivām]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lai arī konflikts starp '''[[gvelfi un gibelīni|gvelfiem un gibelīniem]]''' [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Itālija|Itālijā]] aizsākās kā [[vācieši|vācu]] augstmaņu sāncensība par varu [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijā]], tas pārauga Itālijas pilsētvalstu cīņās?
* ... [[1994. gads|1994. gadā]] [[Čehija|Čehijā]] izveidotajam valodu pakalpojumu uzņēmumam '''&quot;[[Skrivanek]]&quot;''' ir filiāles septiņpadsmit pasaules valstīs, arī [[Latvija|Latvijā]]?

[[Attēls:Puerta Sueca, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 01.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Zviedru vārti Vecrīgā|Zviedru vārti]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas savieno '''[[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielu]]''' un Torņa ielu [[Vecrīga|Vecrīgā]], ir vienīgie [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas pilsētas aizsargmūra]] vārti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām?
* ... '''[[Rīgas Skolotāju institūts]]''' atradās Liepājas ielā — tagadējās [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas]] poliklīnikas un citās apkārtējās vienstāva koka ēkās?
* ... par vienu no lielākajiem '''[[afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustība]]s''' panākumiem uzskata 1964. gada pilsoņu tiesību aktu, kas aizliedza [[diskriminācija|diskrimināciju]] [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rases]], ādas krāsas, [[reliģija]]s, dzimuma vai nacionālās izcelsmes dēļ?

[[Attēls:100 Dinars from Republic of Serbia.jpg|border|right|50px]]
* ... oficiāli '''[[Serbijas dinārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no mazākām vienībam para, bet mūsdienās tās ir izņemtas no apgrozības?
* ... pēdējais '''[[Uzbekistānas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru uzskaitījums|Uzbekistānas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs]]''' bija vēlākais ilggadējais [[Uzbekistāna]]s prezidents [[Isloms Karimovs]]?
* ... 2016.—2017. gada sezonā [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]] '''[[Rolands Šmits]]''' tika atzīts par [[ULEB Eirokauss|Eirokausa]] sezonas labāko jauno spēlētāju (&quot;uzlēcošo zvaigzni&quot;) — divas sezonas iepriekš šādu pat balvu saņēma cits latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]]?

[[Attēls:Kontiolahden ampumahiihtokeskus 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kontiolahti]]''' pilsētā [[Somija]]s [[Karēlija|Ziemeļkarēlijas]] reģionā atrodas [[slēpošana]]s komplekss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā regulāri notiek [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa posmi biatlonā]], kā arī vairākkārt rīkots [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]]?
* ... '''[[neaugsme]]s''' kustība ekonomiskās izaugsmes atmešanu piedāvā kā risinājumu tieši attīstītajām pasaules [[valstis|valstīm]], atzīstot, ka nabadzīgās valstis iegūtu no ekonomiskās izaugsmes un lielāka [[ražošana]]s un patēriņa apjoma?
* ... sākotnējais '''[[Arsenāla iela|Arsenāla ielas]]''' [[Vecrīga|Vecrīgā]] nosaukums bija Skolas iela, bet [[1885. gads|1885. gadā]] tā pārsaukta tagadējā nosaukumā pēc arsenāla, kas atrodas Torņa ielā 1?

[[Attēls:Otto II (HRE).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas impērijas imperatora]] '''[[Oto II Otons|Oto II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāves troni mantoja trīs gadus vecais dēls [[Oto III Otons|Oto III]], par kura reģenti kļuva māte, bet pēc tam — vecāmāte?
* ... [[Aklā zarna|aklās zarnas]] '''[[tārpveida piedēklis]]''' [[cilvēki]]em tiek uzskatīts par rudimentāru [[orgāns|orgānu]], savukārt tā amputēšana ir viena no biežākajām [[ķirurģija|ķirurģiskajām]] operācijām [[Latvija|Latvijā]]?
* ... banka '''''[[Luminor]]''''', kas izveidota, apvienojot ''DNB'' un ''[[Nordea]]'' bankas [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]], darbu sāka [[2017. gads|2017. gada]] [[1. oktobris|1. oktobrī]]?

[[Attēls:Karamell.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[karameles]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido no lēni karsēta attīrīta [[cukurs|cukura]] [[šķīdums|šķīduma]] un [[ciete]]s maisījuma; karsēšanas laikā no cukura [[saharoze]]s molekulām atšķeļas [[ūdens]] un veidojas aromātiskie savienojumi — maltols, [[diacetils]], metilglioksalāts un furāni, kas piešķir tām krāsu, garšu un smaržu?
* ... rakstnieks '''[[Egons Līvs]]''' bija dienējis [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], tādēļ no [[1945. gads Latvijā|1945.]] līdz [[1950. gads Latvijā|1950. gadam]] atradās izsūtījumā Baltijas—Baltās jūras kanāla celtniecībā un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] dienestā?
* ... vidējas klases [[automašīna]] satur apmēram 30 vai vairāk '''[[mikrokontrollers|mikrokontrolleru]]'''?

[[Attēls:YL-CSA (31924493906).jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā [[aviokompānija]], kas sāka komerciālos lidojumus ar '''''[[Bombardier CSeries]]''''' modeli ''CS300'' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Latvija]]s nacionālā lidsabiedrība ''[[airBaltic]]''?
* ... [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Heinrihs II Svētais|Heinriha II Svētā]] laulībai ar Luksemburgas Kunigundi nebija bērnu, tāpēc '''[[Otonu dinastija|Otonu valdnieku dinastija]]''' beidzās līdz ar viņa nāvi [[1024. gads|1024. gadā]]?
* ... [[Spānijas Impērija]]s [[kolonija]] [[Jaunā pasaule|Jaunajā pasaulē]] '''[[Jaunspānija]]''' ietvēra arī [[Filipīnas]], [[Guama|Guamu]], [[Marianas salas|Marianas]] un [[Karolīnu salas]]?

[[Attēls:Flag of Iran.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas karogs|Irānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz krāsaino joslu malām pie baltās joslas kufika rakstā 11 reižu ir rakstīts ''Allahu Akbar'' jeb &quot;Dievs ir visvarens&quot;?
* ... '''[[Laimonis Vāczemnieks]]''' jaunībā bijis [[maize]]s cepējs, transporta strādnieks [[Iļģuciems|Iļģuciema]] [[āda]]s izstrādājumu fabrikā un ekspeditors &quot;Dinamo&quot; [[slēpes|slēpju]] fabrikā, bet kā [[dzejnieks]] pazīstams arī kā vairāku folklorizējušos [[dziesma|dziesmu]] (&quot;Vecpiebalgas ūdensrozes&quot;, &quot;Viss nāk un aiziet tālumā&quot;) tekstu autors?
* ... pirmais '''[[Eirovīzijas gada koris|Eirovīzijas gada kora]]''' konkurss notika [[2017. gads|2017. gada]] [[22. jūlijs|22. jūlijā]], [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Paratype of Paedophryne amauensis (LSUMZ 95004).png|border|right|50px]]
* ... '''[[Amau vardīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā uz 1 daima monētas)&lt;/small&gt; ir pasaulē mazākā [[vardes|varžu]] suga un arī mazākais zināmais [[mugurkaulnieks]]?
* ... '''[[investitūras strīds]]''' 11. un 12. gadsimtā starp [[Romas pāvesti]]em un [[Svētās Romas impērijas imperatori]]em izraisījās par tiesībām iecelt [[Katoļu baznīcas hierarhija|baznīcas hierarhijas]] amatpersonas — [[bīskaps|bīskapus]] un [[abats|abatus]]?
* ... '''[[Aklā zarna|aklās zarnas]]''' pamatfunkcija ir no [[tievā zarna|tievās zarnas]] nākošā '''[[hīms|hīma]]''' šķidrās komponentes uzsūkšana?

[[Attēls:Michel Temer em 27 de outubro de 2016.png|border|right|50px]]
* ... [[2016. gads|2016. gada]] [[31. augusts|31. augustā]], pēc iepriekšējās prezidentes [[Dilma Rusefa|Dilmas Rusefas]] impīčmenta 75 gadu vecais '''[[Mišels Temers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vecāko [[Brazīlijas prezidents|Brazīlijas prezidentu]] amatā stāšanās brīdī?
* ... lielākā daļa '''[[vahābisti|vahābistu]]''' savu ideoloģiju dēvē par &quot;salafismu&quot;, jo vārds &quot;vahābisms&quot; radies no [[personas vārds|personas vārda]], līdz ar to to var uzskatīt par [[cilvēks|cilvēka]] slavināšanu, kas šajā ultrakonservatīvajā [[islāms|islāma]] novirzienā nav atļauta?
* ... [[politologs]] '''[[Ivars Ījabs]]''' ir absolvējis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu un bijis [[mežrags|mežradznieks]] pūtēju orķestrī &quot;Rīga&quot; un Liepājas simfoniskajā orķestrī?

* ... [[Irāna]]s premjerministra '''[[Mohammads Mosadeks|Mohammada Mosadeka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no [[1951. gads|1951.]] līdz [[1953. gads|1953. gadam]] vadītā valdība tika gāzta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Slepenais izlūkošanas dienests|Slepenā izlūkošanas dienesta]] organizētā '''[[Irānas 1953. gada apvērsums|apvērsumā]]'''?
* ... [[rakstniece]] '''[[Māra Svīre]]''' vislabāk ir pazīstama kā [[kinofilma|filmas]] &quot;[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]&quot; scenārija autore?
* ... [[latvieši|latviešu]] humoristiskā [[reps|repa]] duetu '''&quot;[[Bermudu Divstūris]]&quot;''' veido [[Marats Ogļezņevs]] un [[Emīls Balceris]], kas ir arī grupas ''&quot;[[Musiqq]]&quot;'' dalībnieki?

[[Attēls:Adult Asiatic Lion.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āzijas lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir sastopama tikai [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] [[Indija|Indijā]]?
* ... ēkā, kurā no [[1902. gads Latvijā|1902.]] līdz [[1905. gads Latvijā|1905. gadam]] darbojās '''[[Jaunais Rīgas latviešu teātris]]''', no [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] līdz [[1979. gads Latvijā|1979. gadam]] atradās [[Dailes teātris]], līdz [[1992. gads Latvijā|1992. gadam]] — [[Jaunatnes teātris]], no [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] — [[Jaunais Rīgas teātris]]?
* ... '''[[Pēteris Laķis]]''', kurš, būdams [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts balsoja par [[Deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu]], arī nodibināja [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] un bija tās pirmais rektors?

[[Attēls:Paedophryne kathismaphlox.jpg|border|right|50px]]
* ... visas '''[[Jaungvinejas mikrovardītes|Jaungvinejas mikrovardīšu]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā Simpsona vardīte)&lt;/small&gt; ir mazākās [[varde|vardītes]] pasaulē — apmēram [[istabas muša]]s lielumā; šai [[Ģints (bioloģija)|ģintij]] pieder arī mazākais [[mugurkaulnieks]] pasaulē?
* ... pret '''[[leģionāru slimība|leģionāru slimību]]''' nav [[vakcīna]]s, taču to var novērst, uzturot labā stāvoklī ūdens sistēmas?
* ... '''[[Rīgas Tehniskās universitātes Open|Rīgas Tehniskās universitātes ''Open'']]''' ir lielākais klasiskā [[šahs|šaha]] turnīrs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?

[[Attēls:Imermanis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Anatols Imermanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis vairāk nekā 15 kriminālromānu, daļu no tiem kopā ar citu [[ebreji|ebreju]] izcelsmes rakstnieku [[Gunārs Cīrulis|Gunāru Cīruli]]; abi tiek uzskatīti par vieniem no detektīvžanra aizsācējiem [[latviešu literatūra|latviešu literatūrā]]?
* ... ņemot vērā digitālo tehnoloģiju savstarpējo saistību, laba '''[[Digitālais mārketings|digitālā mārketinga]]''' kampaņa parasti notiek visās pieejamajās platformās?
* ... senākie ar '''[[svilpaunieks|svilpauniekiem]]''' saistītie [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskie atradumi]] [[Latvija]]s teritorijā ir no [[17. gadsimts|17. gadsimta]]?

[[Attēls:EMAU - Baltistik, Slawistik, AAA.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Greifsvaldes Universitāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta [[1456. gads|1456. gadā]] kā &quot;Grifu akadēmija&quot;, jo tās patrons bija Grifu dinastijas [[Pomerānijas hercogs]] Vartislavs IX?
* ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] skolu reorganizācijas rezultātā, pievienojot [[Jeri (Jeru pagasts)|Jeru]] pamatskolu un [[Vilpulka]]s sākumskolu '''[[Rūjienas vidusskola]]i''', [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] tika izveidota viena vispārējās vidējās izglītības iestāde?
* ... '''[[Amūras sazāns]]''' ir liela saldūdens [[zivs]], kuras [[garums]] var sasniegt 1 [[metrs|m]], bet svars 16—32 [[kilograms|kg]]?

[[Attēls:Carassius gibelio 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads Latvijā|1948. gadā]] [[Latvija|Latvijā]] ievestā '''[[sudrabkarūsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc [[karūsa]]s otra izturīgākā zivju suga attiecībā pret [[Skābeklis|skābekļa]] trūkumu ūdenstilpē?
* ... [[latvieši|latviešu]] mūziķis '''[[Māris Šverns]]''', kurš visplašāk pazīstams ar darbību grupā &quot;[[Baložu Pilni Pagalmi]]&quot;, muzikālo darbību uzsācis kopā ar savu bērnības draugu Raimondu Lagimovu (Dambis), izveidojot grupu &quot;[[Inokentijs Mārpls]]&quot; (sākotnēji &quot;Aklā zarna&quot;)?
* ... '''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]''', kas kopš 2017.—2018. gada NHL sezonas spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], ir pirmā profesionālā sporta komanda no [[Lasvegasa]]s?

[[Attēls:Jeannie Longo - 6 jours de Grenoble 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[riteņbraucēja]] '''[[Žanija Longo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sacensībās uzsāka piedalīties [[1975. gads|1975. gadā]] un bija aktīva līdz [[2012. gads sportā|2012. gadam]], kļūdama par 59-kārtēju Francijas čempioni un trīspadsmitkārtēju [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|pasaules čempioni]]?
* ... 91,5% no [[Ukraina]]s [[Černivcu apgabals|Černivcu apgabala]] '''[[Hercas rajons|Hercas rajona]]''' iedzīvotājiem ir rumāņi?
* ... '''[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonu]]''' sāka 8 komandas, taču [[16. jūlijs|16. jūlijā]] [[Latvijas Futbola federācija]] par aizdomīgām darbībām, kas vērstas uz spēļu rezultāta ietekmēšanu, no dalības turnīrā izslēdza [[SK &quot;Babīte/Dinamo&quot;]]?

[[Attēls:Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] rīkojuma dibināta '''[[Gustava akadēmija]]''' &lt;small&gt;(attēlā fasāde)&lt;/small&gt; [[Tartu|Tērbatā]] 17. gadsimtā kalpoja kā tolaik [[Zviedrija]]i piederošo [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] augstskola?
* ... '''[[Starptautiskā slidošanas asociācija|Starptautiskās slidošanas asociācijas]]''', kas atbild par tādiem [[sporta veidi]]em kā [[daiļslidošana]], [[ātrslidošana]], [[šorttreks]], galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]?
* ... visas '''[[kūdras purvu zivtiņas|kūdras purvu zivtiņu]]''' sugas ir ļoti maziņas [[zivis]], no kurām '''[[Sumatras kūdras purvu zivtiņa]]''' ir mazākā zivs pasaulē, kā arī tā ir viens no mazākajiem [[mugurkaulnieki]]em pasaulē?

[[Attēls:Trump World Tower from Long Island.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Donalds Tramps|Donaldam Trampam]] piederošā [[debesskrāpis|debesskrāpja]] '''''[[Trump World Tower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcelšanas brīža [[2001. gads|2001. gadā]] līdz [[2003. gads|2003. gadam]], tā bija augstākā dzīvojamā [[ēka]] pasaulē?
* ... '''[[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' bija pirmā reize, kad konkurss notika [[sestdiena|sestdienā]]?
* ... '''[[strādnieku kustība]]''' sākās [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, kad tai bija liela pretestība — strādniekus sodīja par iesaistīšanos [[arodbiedrība|arodbiedrībās]], kas bija nelegālas?

[[Attēls:Cody-Buffalo-Bill-LOC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Mežonīgie Rietumi|Mežonīgo Rietumu]] bizonu [[mednieks]], karavīrs un šovmens '''[[Bizonu Bills]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji slavenību izpelnījās divos gados nomedījot 4282 [[bizons|bizonus]]?
* ... '''[[Latgaliešu nacionālā atmoda|Latgaliešu nacionālās atmodas]]''' sākotnējais centrs bija [[Sanktpēterburga]], bet vēlāk aktīva darbība izvērsās arī pašā [[Latgale|Latgalē]]?
* ... [[Spānija]]s [[basketbolists]] '''[[Serhio Rodrigess]]''', pārtraucot [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] karjeru, vairākas sezonas aizvadīja [[ACB līga]]s klubā [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] un šai laikā divas reizes tika atzīts par Eiropas Gada labāko basketbolistu?

[[Attēls:Juma Mosque Agdam1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Agdama]]s''' pilsēta [[Azerbaidžāna]]s dienvidu daļā, kurā pirms [[Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas kara]] dzīvoja 28 000 iedzīvotāju, pēc karadarbības tika pilnībā pamesta &lt;small&gt;(attēlā [[mošeja]]s drupas)&lt;/small&gt; un šobrīd ir gandrīz sagruvusi un neapdzīvota?
* ... '''[[Svētes palienes dabas parks]]''' ir ūdensputniem nozīmīga teritorija pavasara caurceļošanas laikā, to kopskaits var pārsniegt 20 000 īpatņu vienlaikus?
* ... '''[[Sociālistiskā Internacionāle|Sociālistiskās Internacionāles]]''' partijas ir bijušas pie varas daudzās valstīs, tai skaitā lielākajā daļā [[Eiropa]]s valstu?

[[Attēls:Rhty 002 lhp.jpg|border|right|50px]]
* ... dabā '''[[etiķkoks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams [[Ziemeļamerika]]s austrumos, taču stādījumos tiek audzēts daudzkur pasaulē, bieži arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Čīles futbola izlase|Čīles futbola izlasē]] visvairāk spēles aizvadījušais spēlētājs ir ''[[Manchester City]]'' spēlējošais [[Vārtsargs (futbols)|vārsargs]] '''[[Klaudio Bravo]]'''?
* ... '''[[Filips Šeidemanis]]''' bez savas partijas vai valdības akcepta [[1918. gads|1918. gada]] [[9. novembris|9. novembrī]] no [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga]] balkona proklamēja [[Vācija|Vāciju]] par [[republika|republiku]]; viņam arī tika uzticēts sastādīt jauno, pirmo [[demokrātija|demokrātiski]] ievēlēto valdību?

[[Attēls:Gobio gobio2.jpg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā citas nelielas saldūdens zivis [[makšķernieki]] '''[[grundulis|grunduli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto kā ēsmas zivtiņu, tādējādi tas tiek mākslīgi izplatīts?
* ... '''[[kauja par Liepāju]]''' bija lielākā un ilgākā kaujas operācija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] sākumā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... nosaukums '''[[tukšā zarna]]''' ir cēlies no tā, ka preparējot [[līķis|līķus]] anatomi vienmēr to ir atraduši tukšu?

[[Attēls:Mārtiņa iela.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela Rīgā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukumu guvusi no netālās [[Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Mārtiņa luterāņu baznīcas]] un sākotnēji tikusi saukta par Baznīcas ielu?
* ... lielākais '''''[[Kickstarter]]''''' projekts pēc ieguldītās [[nauda]]s summas ir viedpulkstenis ''Pebble Time''?
* ... [[Austrija]]s čempionāts [[futbols|futbolā]] notiek kopš [[1911. gads|1911. gada]], bet '''[[Austrijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' izveidota [[1974. gads|1974. gadā]]?

[[Attēls:Weihnachtsstern - groß.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Krāšņā eiforbija|krāšņās eiforbijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko pazīst arī kā Ziemassvētku zvaigzni, dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Meksika]]?
* ... '''[[Ludzas pilsētas ģimnāzija]]''' [[1927. gads Latvijā|1927. gadā]] darbu sāka jaunuzbūvētā ēkā (mūsdienās — skolas vecā ēka), kuru atklāja toreizējais [[LR izglītības ministrs|izglītības ministrs]] [[Rainis]]?
* ... '''[[Daugavpils ieņemšana (1941)|Daugavpils ieņemšana 1941. gadā]]''' [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] pirmajā nedēļā sākās [[26. jūnijs|26. jūnijā]] no rīta, kad [[Sarkanās armija]]s formastērpos pārģērbta vācu vienība pārsteiguma uzbrukumā šķērsoja Vienības tiltu un novērsa tā uzspridzināšanu?

[[Attēls:BittervoornRhodeusAmarusVrouwtje.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[spidiļķis]]''' ir unikāls ar to, ka tā [[mātīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nārsta laikā ar dējekļa palīdzību ievada [[ikri|ikrus]] [[divvāku gliemenes|divvāku gliemeņu]] iekšpusē zem vākiem, kur tie attīstās 3—30 dienas, bet mazuļi pamet gliemeni pēc 30—40 dienām?
* ... '''[[Simeons Sakskoburgotskis]]''', kurš kā [[cars]] valdīja [[Bulgārija|Bulgārijā]] no [[1943. gads|1943.]] līdz [[1946. gads|1946. gadam]], atgriezās dzimtenē no [[emigrācija]]s un [[2001. gads|2001. gadā]] kļuva par [[Bulgārijas premjerministru uzskaitījums|valdības vadītāju]], tādējādi ir viens no diviem vēsturē zināmajiem [[monarhi]]em, kuri spējuši kļūt par valsts vadītājiem [[demokrātija|demokrātiskās]] [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... '''[[Torņakalna iela]]''' pirmo reizi [[Rīga]]s adrešu grāmatās minēta [[1861. gads|1861. gadā]] ar nosaukumu Kapsētas iela, saukta arī par Kāpu ielu un Kapu ielu?

[[Attēls:Viola Davis June 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viola Deivisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] aktrise, kas trīs reizes nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i?
* ... atšķirībā no lielākās [[Latvija]]s daļas, kuru [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā, [[Barbarosa (plāns)|Vācijai iebrūkot PSRS]], [[Sarkanā armija]] ātri pameta, '''[[Latgales ieņemšana (1941)|Latgales ieņemšanā]]''' notika kaujas par katru pilsētu, jo šis reģions bija svarīgs vācu armijas kustībai uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]]?
* ... [[arheoloģija|arheoloģiskie]] materiāli liecina, ka '''[[villaine]]s''' tagadējās [[Latvija]]s teritorijā valkātas ļoti sen, bet tiešie atradumi ir no [[7. gadsimts|7. gadsimta]]?

[[Attēls:Zar Ferdinand Bulgarien.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc zaudējuma [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Bulgārija]]s [[cars]] '''[[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija spiests atdot troni dēlam [[Boriss III|Borisam III]] un doties trimdā uz [[Vācija|Vāciju]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nekonstatētā [[karpu dzimta]]s zivs '''[[apakšmute]]''' ir parasta zivs [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bet reta [[Lietuva|Lietuvā]], sastopama [[Nemuna]]s baseinā un uz rietumiem no tā?
* ... '''[[rallijkross]]''' ir [[autosacīkstes]], kas norisinās apļa trasē ar dažādu segumu?

[[Attēls:Turquoise with quartz.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk [[dārgakmeņi|dārgakmeņu]] '''[[tirkīzs|tirkīzu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek iegūts [[Irāna|Irānā]], [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]] [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidrietumos?
* ... pēc [[Rīgas HES]] aizsprosta uzbūvēšanas [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] '''[[Mārtiņsala]]''' ar [[Salaspils pils|Salaspils veco pili]], baznīcu, ciemu un senkapiem atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē?
* ... par '''[[Rīgas Mūzikas internātvidusskola]]s''' aizsākumu uzskata [[1840. gads|1840. gadu]], kad vācu bērniem tika dibināta privātā audzināšanas iestāde &quot;Pleskodāle&quot;, kuras vajadzībām tagadējā [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] tika nopirkta muižiņa ar 208 pūrvietām zemes?

[[Attēls:Dolgorukiy.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1135. gads|1135. gadā]] [[kņazs|kņaza]] '''[[Jurijs Dolgorukijs|Jurija Dolgorukija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ietekmē [[Kijivas Krievzeme]]s politiskās dzīves centrs faktiski pārcēlās no [[Kijiva]]s uz [[Suzdaļa|Suzdaļu]]?
* ... plašā [[Eiropa]]s reģionā sastopamā [[karpu dzimta]]s zivs '''[[barbe]]''' ir iecienīts loms [[makšķerēšana]]s sporta cienītājiem, bet pārtikā to lietot nebūtu ieteicams, tā kā [[mātīte]]s nārsta laikā un '''[[ikri]]''' ir [[Indīgums|indīgi]]?
* ... '''[[vēdera dobums]]''' ir izklāts ar [[vēderplēve|vēderplēvi]] — serozu apvalku, kas nodala vēdera dobumu no '''[[retroperitoneālā telpa|retroperitoneālās telpas]]'''?

[[Attēls:Pelecus cultratus Hungary.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kaze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma tiek uzskatīta par retu sugu, tā iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] reto sugu kategorijā?
* ... '''[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uz 60 vietām [[Rīgas dome|Rīgas domē]] pretendēja 594 kandidāti no 11 sarakstiem?
* ... '''[[Frankenšteina briesmonis|Frankenšteina briesmonim]]''' [[Mērija Šellija|Mērijas Šellijas]] [[Romāns|romānā]] &quot;[[Frankenšteins|Frankenšteins jeb jaunais Prometejs]]&quot; vārds netiek dots, bet to bieži nepareizi dēvē sava radītāja vārdā par Frankenšteinu?

[[Attēls:Chestnuts.jpg|border|right|50px]]
* ... vislielākā '''[[ēdamā kastaņa|ēdamo kastaņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; raža ik gadu tiek iegūta [[Ķīna|Ķīnā]]?
* ... '''[[caurspīdīgā zebrzivtiņa]]''' ir viens no mazākajiem [[mugurkaulnieki]]em pasaulē (garums ir 9—11 [[milimetrs|mm]]), pie tam tā ir gandrīz pilnībā caurspīdīga, izņemot [[acis]]: cauri miesai var redzēt [[mugurkauls|mugurkaulu]] un iekšējos orgānus, tai nav '''[[Zvīņas|zvīņu]]''' un nav sānu līnijas?
* ... visvairāk medaļu '''[[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s biatloniste [[Laura Dālmeiere]], iegūstot piecas zelta un vienu sudraba godalgu?

[[Attēls:Ctenopharyngodon idella 01 Pengo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltais amūrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vispopulārākā zivjsaimniecībās audzētā [[zivis|zivju]] suga pasaulē; katru gadu tiek iegūtas vairāk nekā 5 miljoni [[tonna|tonnu]] balto amūru?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] autoražotāja ''[[General Motors]]'' meitas uzņēmums '''''[[Chevrolet]]''''' nosaukumu guvis no viena no tā dibinātājiem — [[Šveice]]s [[auto sacīkstes|auto sacīkšu]] braucēja un [[autobūve]]s inženiera Luija Ševrolē?
* ... Atmodas nosaukumu [[latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālajai kustībai]] 20. gadsimta sākumā, ko mūsdienās dēvējam par '''[[Otrā atmoda|Otro atmodu]]''', piešķīra [[Ernests Blanks]] savā [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]] izdotajā grāmatā &quot;Latviešu tautiskā kustība&quot;?

[[Attēls:John Wesley Powell.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] karavīra, ceļotāja, [[ģeologs|ģeologa]], [[etnogrāfs|etnogrāfa]] un [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Džons Pauels|Džona Pauela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadītā ekspedīcija [[1869. gads|1869. gadā]] bija pirmā, kura izbrauca [[Kolorādo upe]]s [[Lielais kanjons|Lielo kanjonu]]?
* ... '''[[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas apsardzības ministra amats]]''' pastāvēja līdz [[1924. gads Latvijā|1924. gadam]], kad tas tika pārveidots par '''[[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|kara ministra amatu]]'''?
* ... lai gan oficiāli valsts vadītājs [[feodālisms|feodālajā]] [[Japāna|Japānā]] bija [[Japānas imperatori|imperators]], ''[[de facto]]'' valsts līderis bija '''[[sjoguns]]'''?

[[Attēls:Giant Barb.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siāmas milzu karpa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākās [[karpu dzimta]]s [[zivis]] pasaulē — to garums, iespējams, var sasniegt 3 [[m]] un svars 300 [[kilograms|kg]], taču mūsdienās tik lielus īpatņus vairs nevar novērot, jo tās tiek intensīvi [[zvejošana|zvejotas]]?
* ... [[2016. gada NHL drafts|2016. gada draftā]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Vauters Pēterss]]''' kļuva par pirmo [[Beļģija]]s [[hokejists|hokejistu]], kas izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]]?
* ... [[žurnālists]] un [[rakstnieks]] '''[[Otto Ozols]]''' ir bijis arī pirmās neatkarīgās [[televīzija]]s NTV5 ziņu dienesta izveidotājs?

[[Attēls:Derzhavin by Borovikovsky (1811, Pushkin museum).jpg|border|right|50px]]
* ... redzamākais [[Krievija]]s [[dzejnieks]] pirms [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] bija '''[[Gavrila Deržavins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[salate]]''' ir plēsīga un netipiski [[karpu dzimta]]s zivīm barojas ar­ [[zivs|zivīm]], kā arī ar nelieliem ūdens[[putni]]em?
* ... [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] '''[[Zasumuiža]]s''' teritorija sniedzās no tagadējās [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] līdz [[Zasulauka stacija]]i, bet centrs atradies tagadējā [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] vietā?

[[Attēls:Thomas Muentzer.jpg|border|right|50px]]
* ... viens no [[16. gadsimts|16. gadsimta]] [[reformācija]]s laika Vācijas Zemnieku kara idejiskajiem vadītājiem sludinātājs '''[[Tomass Mincers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nostājās gan pret [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]], gan [[Mārtiņš Luters|Mārtiņu Luteru]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] cilmes 19. gadsimta [[gleznotājs]] portretists '''[[Roberts Konstantīns Švēde]]''' sasniedza izcilus panākumus [[Krievija]]s galma aprindās, piemēram, par lielkņaza Mihaila portretu viņam piešķīra [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] Mākslas akadēmijas akadēmiķa titulu?
* ... '''[[Alpu hokeja līga|Alpu hokeja līgā]]''' spēlē komandas no [[Austrija]]s, [[Itālija]]s un [[Slovēnija]]s?

[[Attēls:ChristianII of denmark.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dānija]]s, [[Norvēģija]]s un [[Zviedrija]]s karalis '''[[Kristiāns II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; Zviedrijā tiek dēvēts arī par &quot;Kristiānu Tirānu&quot;?
* ... divas '''[[platpieru ģints]]''' zivju sugas — '''[[baltais platpieris]]''' un '''[[raibais platpieris]]''' — tikušas ievestas [[Latvija|Latvijā]] audzēšanai dīķsaimniecībās, bet situācija ar to populāciju izveidošanos savvaļā ir neskaidra?
* ... vēlākais [[Latvija]]s [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandas kapteinis '''[[Ģirts Dzelde]]''' pats kā [[tenisists]] pārstāvēja Latviju 17 Deivisa kausa izspēlēs?

[[Attēls:Devario aequipinnatus.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[zebrzivju apakšdzimta]]s''' zivis &lt;small&gt;(attēlā lielā zebrzivs)&lt;/small&gt; pārsvarā ir ļoti dekoratīvas un krāšņas ar garenvirziena vai šķērsvirziena svītrām, tādēļ kļuvušas par populārām [[akvārijs|akvāriju]] zivtiņām?
* ... '''[[dūņas]]''' ir saistītu [[nogulumieži|nogulumiežu]] veidošanās sākumstadija?
* ... ar [[urīns|urīnu]] cilvēka '''[[izvadorgānu sistēma]]''' no organisma izdala vairāk nekā 80% [[šūnas|šūnu]] katabolisma produktu?

[[Attēls:Yemelyan Pugachev.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Katrīna Lielā|Katrīnas Lielās]] valdīšanas laika [[Krievija]]s zemnieku kara līderis '''[[Jemeļjans Pugačovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzdeva sevi par caru [[Pēteris III|Pēteri III]], kurš bija nogalināts [[1762. gads|1762. gadā]]?
* ... '''[[turnepsis|turnepsi]]''' sauc arī par lopbarības [[rācenis|rāceni]]?
* ... [[tirgzinība|tirgzinībā]] '''[[Pozicionēšana (tirgzinība)|pozicionēšanas]]''' galvenais uzdevums ir [[zīmols|zīmola]] tēla un [[produkts|produkta]] uztveres veidošana?

[[Attēls:LeuciscusIdusHead.JPG|border|right|50px]]
* ... pieaudzis '''[[ālants]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir plēsīgs un barojas gandrīz tikai ar [[zivs|zivīm]], bet mazāki ālanti barojas ar bentosu, ūdensaugiem, [[kukaiņi]]em, [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]], [[moluski]]em un arī nelielām zivīm?
* ... '''&quot;‎[[Pikniks ceļa malā]]&quot;''' ir visvairāk tulkotais un ārpus bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] izdotais padomju [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] rakstnieku [[Brāļi Strugacki|brāļu Strugacku]] darbs?
* ... '''[[Damjēns Šazels]]''', 32 gadu vecumā saņemot [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais režisors]] par filmu &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;, kļuva par jaunāko [[kinorežisors|režisoru]], kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] šajā kategorijā?

[[Attēls:Agave americana R01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[agaves]]''' &lt;small&gt;(attēlā Amerikas agave)&lt;/small&gt; zied tikai vienu reizi to mūžā, parasti 5. līdz 16. dzīves gadā?
* ... kad [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] vairs nespēja pildīt [[Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija|Krievijas komunistiskās (boļševiku) partijas]] līdera lomu, viņa līdzgaitnieki '''[[Grigorijs Zinovjevs]]''' un '''[[Ļevs Kameņevs]]''' kopā ar [[Josifs Staļins|Staļinu]] apvienojās pret ietekmīgo [[Ļevs Trockis|Trocki]], taču vēlāk abi nonāca opozīcijā Staļinam, tika atbīdīti no varas, tiesāti paraugprāvā un [[nāvessods|sodīti ar nāvi]]?
* ... lielākajai [[hordaiņi|hordaiņu]] daļai '''[[Muguras stiegra|horda]]''' ir tikai [[embrijs|embrionālās]] attīstības periodā, bet vēlāk tiek aizvietota ar [[mugurkauls|mugurkaulu]]?

[[Attēls:Thar desert Rajasthan India.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tara tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], ir viens no apdzīvotākajiem [[tuksneši]]em pasaulē?
* ... [[2017. gads|2017. gadā]] mirušais '''[[Rožē Valkovjaks]]''' bija vienīgais [[riteņbraucējs]], kurš uzvarējis ''[[Tour de France]]'', nekad savas karjeras laikā neuzvarot nevienā no posmiem?
* ... '''[[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]]''' pie [[Pēterbaznīca]]s [[Vecrīga|Vecrīgā]] izveidoja par godu [[reformācija]]s 500. gadadienai un [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] [[9. februāris|9. februārī]] atklāja [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Raimonds Vējonis]] un [[Vācijas prezidents]] [[Joahims Gauks]]?

[[Attēls:Döbel Hochrhein10.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[sapals|sapala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves ilgums var sasniegt 22 gadus?
* ... [[Skotijas karalis]] '''[[Aleksandrs III Dankelds|Aleksandrs III]]''' par karali tika kronēts septiņu gadu vecumā un drīz apprecināts ar 11 gadus veco [[Anglijas karalis|Anglijas karaļa]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrija III]] meitu Margarēti?
* ... visvairāk čempionu titulu augstākajā [[Norvēģija]]s profesionālajā [[futbols|futbola]] līgā '''''[[Eliteserien]]''''' ir izcīnījis [[Tronheima]]s klubs ''[[Rosenborg]]''?

[[Attēls:Platones stacija.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[Vācija]]s armijas būvētā '''[[Platones dzelzceļa stacija]]s''' ēka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās tiek izmantota kā dzīvojamā [[ēka]]?
* ... [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] Aleksandrs Popovs 21 gadu vecumā nodibināja [[apģērbs|apģērbu]] šūšanas kooperatīvu un sāka ražot un pārdot apģērbu; to uzskata par '''''[[Elkor]]''''' — [[mazumtirdzniecība]]s uzņēmuma ar vairāku desmitu miljonu [[eiro]] ikgadējo apgrozījumu — pirmsākumiem?
* ... tibetiešu lielvalsts, kas pastāvēja no aptuveni 600. gada līdz aptuveni 900. gadam, tiek dēvēta par '''[[Tibetas impērija|Tibetas impēriju]]''' un bija spēcīgs ienaidnieks [[Ķīna|Ķīnā]] valdošajai [[Tanu dinastija]]i?

[[Attēls:LeucaspiusDelineatusMale.JPG|border|right|50px]]
* ... zinātnieki joprojām nav izpratuši, kā nelielā '''[[ausleja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; samērā ātri spēj ieņemt jaunas, nesen uzbūvētas ūdenstilpes, kas nav savienotas ar citām?
* ... [[Francija]]s pilsēta '''[[Lorjāna]]''' ir [[Ventspils]] [[sadraudzības pilsēta]]?
* ... viens no [[Josifs Staļins|Staļina]] sabiedrotajiem cīņā pret tā saukto kreiso opozīciju '''[[Nikolajs Buharins]]''' vēlāk tika apvainots kā viens no labējās opozīcijas līderiem, tiesāts paraugprāvā un [[nāvessods|sodīts ar nāvi]]?

[[Attēls:Razin.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija]]s [[kazaki|kazaku]], [[zemnieki|zemnieku]] un [[Pievolga]]s tautu sacelšanās līderis '''[[Stepans Razins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc sacelšanās sakāves [[1671. gads|1671. gadā]] tika aizvests uz [[Maskava|Maskavu]], kur [[nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Jānis Siliņš (riteņbraukšana)|Jānis Siliņš]]''', kurš tiek uzskatīts par [[BMX]] sporta aizsācēju [[Latvija|Latvijā]], darbojies arī [[politika|politikā]], bijis [[7. Saeima]]s deputāts un [[Valmiera]]s domes deputāts?
* ... [[16. gadsimts|16. gadsimta]] spēcīgākais [[Itālija]]s [[šahists]] '''[[Paolo Boi]]''' šaha mačā uzvarēja [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] [[Pāvils III|Pāvilu III]] un pēc tam saņēma piedāvājumu kļūt par [[kardināls|kardinālu]], taču atteicās?

[[Attēls:Krimūnu stacija.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|līnijā Glūda—Reņģe]] [[1925. gads Latvijā|1925. gadā]] uzbūvētā '''[[Krimūnu dzelzceļa stacija]]s''' ēka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās tiek izmantota kā daudzdzīvokļu dzīvojamais nams?
* ... '''[[Sogna un Fjūrane]]''' ir vienīgā [[Norvēģija]]s [[filke]], kurā visas pašvaldības atzinušas [[jaunnorvēģu valoda|jaunnorvēģu valodu]] par [[oficiālā valoda|oficiālo valodu]]?
* ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons IX|Leona IX]]''' laikā notika [[Lielā Shizma]] un konstitucionējās [[katolisms|Romas katolisms]] un [[Austrumu Pareizticīgā baznīca]]?

[[Attēls:Abramis ballerus.jpg|border|right|50px]]
* ... [[karpu dzimta]]s saldūdens [[zivs]] '''[[Spāre (zivs)|spāre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti un kopš [[1995. gads Latvijā|1995. gada]] iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] reto sugu kategorijā?
* ... topošā [[Latvija]]s spēlfilma '''&quot;[[Puika ar suni]]&quot;''' ir stāsts par [[Žanis Lipke|Žani Lipki]] un viņa ģimeni, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no nāves izglāba 55 [[ebreji|ebrejus]]?
* ... [[Norvēģijas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Lāšs Lāgerbeks]]''' kļuva plaši pazīstams, ilgus gadus strādājot ar [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]], kā arī palīdzot [[Islandes futbola izlase|Islandes izlasei]] pirmo reizi tās vēsturē kvalificēties [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīram?


* ... [[2017. gads|2017. gadā]] mirušajam [[krievi|krievu]] dzejniekam '''[[Jevgeņijs Jevtušenko|Jevgeņijam Jevtušenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija arī [[latvieši|latviešu]] un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] saknes?
* ... [[Tarja Halonena]], kas vadīja valsti no [[2000. gads|2000.]] līdz [[2012. gads|2012. gadam]], ir vienīgā sieviete '''[[Somijas prezidentu uzskaitījums|Somijas prezidenta]]''' amatā?
* ... līdzās [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]] '''[[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru ciemam]]''' atrodas [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]] un '''[[Punduri (stacija)|Punduru stacija]]''', kas mūsdienās atrodas [[Krievija|Krievijā]]?

[[Attēls:Jwalker.JPG|border|right|50px]]
* ... [[viskijs]] '''''[[Johnnie Walker (viskijs)|Johnnie Walker]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ''Red Label'')&lt;/small&gt; nosaukts [[skoti|skotu]] rūpnieka Džonija Vokera vārdā, kas ieviesa līdz tam vienīgi [[tēja]]s ražošanā lietoto jaukšanas metodi arī viskija ražošanā?
* ... '''[[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]]''' [[futbolisti]] ir septiņas reizes kļuvuši par [[Lietuva]]s čempioniem, 11 reizes izcīnījuši Lietuvas kausu un 5 reizes ieguvuši superkausu?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pirmais plānotais pilotējamais lidojums '''''[[Apollo 1]]''''' nenotika, jo treniņu laikā starta laukumā [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģī]] izcēlās ugunsgrēks, un apkalpe [[Virdžils Grisoms]], [[Edvards Vaits]] un '''[[Rodžers Čeifī]]''' gāja bojā?

[[Attēls:Vimba vimba.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vimba|vimbām]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populācijas, kas dzīvo tikai [[saldūdens|saldūdenī]], tomēr lielākā daļa mājo viegli sāļos ūdeņos un saldūdenī tikai nārsto?
* ... [[gleznotāja]] '''[[Felicita Pauļuka]]''' bijusi centrālais tēls vairākos nozīmīgos dzīvesbiedra [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jāņa Pauļuka]] darbos?
* ... [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] saimes '''''[[Windows NT]]''''' nosaukumā burti ''NT'' cēlušies no frāzes ''New Technology'' (jaunā tehnoloģija)?

[[Attēls:Jaume I Palma.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rekonkista]]s ietvaros [[Aragonas karalis]] '''[[Haime I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pabeidza [[Baleāru salas|Baleāru salu]] atkarošanu no [[musulmaņi]]em, izveidojot Maļorkas Karalisti, un atkaroja [[Valensija (Spānija)|Valensiju]], nodibinot Valensijas Karalisti?
* ... senie [[Eiropa]]s ceļotāji kitanus, kas '''[[Liao dinastija]]s''' laikā valdīja [[Ķīna]]s ziemeļos, uzskatīja par [[ķīnieši]]em, no tā cēlies arī [[Ķīna]]s nosaukums [[Krievu valoda|krieviski]]?
* ... '''[[monostihs]]''' ir visīsākā [[dzeja]]s forma, vienas rindas [[dzejolis]]?

[[Attēls:George Washington Bridge from New Jersey-edit.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džordža Vašingtona tilts|Džordža Vašingtona tiltu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pār [[Hudzonas upe|Hudzonas upi]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] gada laikā šķērso ap 106 miljoniem motorizēto transportlīdzekļu — tas ir visnoslogotākais [[tilts]] pasaulē?
* ... '''[[Baltkrievijas antarktiskā stacija|Baltkrievijas antarktiskās stacijas]]''' būvniecība uzsākta [[2015. gads|2015. gadā]], un pirmajā kārtā līdz [[2018. gads|2018. gadam]] paredzēts izveidot vasaras [[polārstacija|polārstaciju]] 5—6 cilvēkiem?
* ... [[krievi|krievu]] [[dzejnieks]] '''[[Dmitrijs Kuzmins]]''' kopš [[2014. gads|2014. gada]] dzīvo [[Latvija|Latvijā]]?

[[Attēls:Phoxinus phoxinus Prague Vltava 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamo '''[[mailīte|mailīšu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēviņi un mātītes veido atsevišķus barus, kas nārstošanas vietās ierodas atšķirīgos laikos?
* ... '''''[[Nikon Corporation]]''''' ir ''[[Mitsubishi]]'' grupas locekle?
* ... amerikāņu [[aktrise]]s '''[[Bridžita Fonda|Bridžitas Fondas]]''' vīrs ir [[komponists]] '''[[Denijs Elfmans]]''' — seriāla &quot;[[Simpsoni]]&quot; galvenās muzikālās tēmas autors?

[[Attēls:Vladimir-II-Vsevolodovich Monomakh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņaza]] '''[[Vladimirs Monomahs|Vladimira Monomaha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vārdā nosaukta [[Krievija]]s [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] kara flotes [[zemūdene|atomzemūdene]]?
* ... neilgi pirms Leipcigas kaujas '''[[Bavārijas Karaliste]]''' pameta [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] koalīciju un pārgāja sabiedroto pusē, tāpēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] tai izdevās saglabāt lielāko daļu teritorijas, kļūstot par lielāko [[vācieši|vācu]] valsti aiz [[Austrija]]s un [[Prūsija]]s?
* ... [[Tripuras štats|Tripuras štata]] administratīvais centrs '''[[Agartala]]''', kas ir viena no saimnieciski straujāk augošajām pilsētām [[Indija|Indijā]], atrodas tikai 2 km attālumā no robežas ar [[Bangladeša|Bangladešu]]?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H26258, Panzer V &quot;Panther&quot;.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vidējā tipa [[tanks]] '''''[[Panther]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika radīts kā atbilde tehniskajā ziņā labajam un spēcīgajam padomju ''[[T-34]]'' tankam?
* ... [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] aktieris '''[[Ģirts Krūmiņš]]''' sākotnēji strādājis [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]]?
* ... '''[[vārda diena]]s''' atzīmēšanas pirmsākumi saistāmi ar agrīno [[kristieši|kristiešu]] tradīciju katru dienu pieminēt kādu [[Svētais|svēto]], bet mūsdienās vārda dienas svinēšana nav vienlīdz pieņemta visās pasaules valstīs?

[[Attēls:Nītaure orthodox church.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR|padomju laikā]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projektētā '''[[Nītaures pareizticīgo baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantota [[labība|graudu]] žāvēšanai, tajā tika darbināta smagā tehnika?
* ... [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijā]] ietilpstošā '''[[Saksijas Karaliste]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[1918. gads|1918. gada]] [[13. novembris|13. novembrī]], kad Frīdrihs Augusts III atteicās no troņa?
* ... '''[[1993.—1994. gada LBL sezona|1993.—1994. gada LBL sezonā]]''' piedalījās 14 komandas, kas ir [[Latvijas Basketbola līga]]s rekords?

[[Attēls:Manhattan Bridge 2007.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan [[1901. gads|1901. gadā]] būvēt sāktais '''[[Manhatanas tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts satiksmei [[1909. gads|1909. gada]] [[31. decembris|31. decembrī]], pilnīga tā celtniecība tika pabeigta tikai [[1912. gads|1912. gadā]]?
* ... [[Lielbritānija]]s [[laikraksts]] '''''[[The Independent]]''''' tika dibināts [[1986. gads|1986. gadā]] kā rīta avīze, taču kopš [[2016. gads|2016. gada]] tas ir pieejams tikai [[internets|internetā]]?
* ... populārākās no mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] dzimušā '''[[Ērvings Berlins|Ērvinga Berlina]]''' sacerētajām [[dziesma|dziesmām]] ir ''White Christmas'' un neoficiālā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] himna ''God Bless America''?

[[Attēls:Pētertirgus (Petermarket) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības '''[[Liepājas Pētertirgus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrais lielākais [[tirgus]] [[Latvija|Latvijā]] aiz [[Rīgas Centrāltirgus]]?
* ... ar vairāk nekākā 53 miljoniem lielu kolekciju '''[[Ņujorkas publiskā bibliotēka]]''' ir otrā lielākā publiskā [[bibliotēka]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aiz [[Kongresa bibliotēka]]s un ceturtā lielākā pasaulē?
* ... pēc '''[[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]]''', ko dēvē arī par Vācu karu, zaudētāja [[Austrija]] tika izslēgta no [[Vācijas apvienošanās]] procesa?

[[Attēls:Pierre Emerick Aubameyang 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2015. gads|2015. gada]] Āfrikas labākais [[futbolists]], [[Gabonas futbola izlase|Gabonas izlases]] kapteinis '''[[Pjērs Emeriks Obamejangs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pat aizvadījis vienu spēli Francijas U-21 izlasē?
* ... tiek prognozēts, ka [[2025. gads|2025. gadā]] puse no pasaules [[iedzīvotāji]]em dzīvos reģionos, kuros būs apgrūtināta '''[[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]]''' ieguve?
* ... '''''[[BBC News]]''''' ir pasaules lielākā ziņu raidorganizācija, kura ir atbildīga par ziņām, kas tiek pārraidītas [[radio]] un [[televīzija]]s tiešraidēs, kā arī [[internets|interneta]] ierakstos?

[[Attēls:After Rubens - Anne of Austria, Queen of France - Louvre INV 1794.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francijas karalis|Francijas karaļa]] [[Luijs XIII|Luija XIII]] sieva, karaliene-konsorte '''[[Austrijas Anna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no centrālajām varonēm [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā]] romānā &quot;Trīs musketieri&quot;?
* ... '''[[2017. gada Flandrijas tūre]]s''' uzvarētājs, [[Beļģija]]s [[riteņbraucējs]] [[Filips Žilbērs]], pēc atrāviena vienatnē noturēja pārsvaru velobrauciena pēdējos 55 kilometros?
* ... kopš [[2002. gads Latvijā|2002. gada]], kad tika izveidots [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]], '''[[Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku uzskaitījums|KNAB ir bijuši 5 vadītāji]]''', kā arī vairāki vadītāja pienākumu izpildītāji?

[[Attēls:Apollo 15 - Scott salutiert.jpg|border|right|50px]]
* ... ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[astronauts]] '''[[Deivids Skots]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija trešais cilvēks, kurš izkāpis uz [[Mēness]]?
* ... '''[[Grūbe (Apes pagasts)|Grūbes]]''' ciems [[Apes novads|Apes novadā]] veidojies ap [[ūdensdzirnavas|ūdensdzirnavām]], kurās izmantots [[Vaidava (upe)|Vaidavas]] upes dabiskais [[ūdenskritums]] (viens no augstākajiem [[Latvija|Latvijā]]), kas jau 19. gadsimtā bijis apmūrēts?
* ... spiegu [[romāns|romānu]] autors '''[[Džons le Karē]]''', pirms kļuva par [[rakstnieks|rakstnieku]], bija britu specdienesta MI5 un [[Slepenais izlūkošanas dienests|Slepenā izlūkošanas dienesta]] aģents?
&lt;!--dyk diena --&gt;[[Attēls:New York - Manhattan - Plaza Hotel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Plaza Hotel]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no [[Ņujorka]]s simboliem, kas ir redzams daudzās filmās un seriālos; no [[1988. gads|1988. gada]] līdz [[1995. gads|1995. gadam]] ēka piederēja vēlākajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Donalds Tramps|Donaldam Trampam]]?
* ... '''[[Ugandas futbola izlase]]s''' pārliecinošākā uzvara ir bijusi 13:1 pret [[Kenijas futbola izlase|Kenijas izlasi]] [[1932. gads|1932. gadā]]?
* ... vara [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] franču impērijas satelītvalstī '''[[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistē]]''', kas pastāvēja no [[1807. gads|1807.]] līdz [[1813. gads|1813. gadam]], jau no paša sākuma piederēja [[Francija]]s diplomātiskajiem pārstāvjiem un garnizona komandierim, maršalam [[Luijs Nikolā Davū|Luijam Nikolā Davū]]?

[[Attēls:Ivanka Trump arrives at the Capitol for the 58th Presidential Inauguration.jpg|border|right|50px]]
* ... 45. [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] meita '''[[Ivanka Trampa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pilda dažas no '''[[ASV pirmā lēdija|ASV pirmās lēdijas]]''' funkcijām, kamēr viņa sieva [[Melānija Trampa]] uzturas [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur viņu dēls iet skolā?
* ... '''[[Latvijas futbola izlases hat-trick uzskaitījums|Latvijas futbola izlases spēlētāji ''hat-trick'' guvuši]]''' tikai spēlēs pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasi]] (sešas reizes) laika posmā no [[1927. gads Latvijā|1927.]] līdz [[1937. gads Latvijā|1937. gadam]]?
* ... '''[[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]]''', kuru [[izplatījums|izplatījumā]] ir paredzēts nogādāt [[2018. gads|2018. gada]] oktobrī, turpmāko desmitgadi kalpos par primāro orbitālo [[observatorija|observatoriju]] tūkstošiem [[astronomi|astronomu]] visā pasaulē?

[[Attēls:Carassius carassius Prague Vltava 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas divas '''[[karūsu ģints]]''' sugas: [[karūsa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visizplatītākajām [[saldūdens]] sugām, bet [[sudrabkarūsa]] Latvijā ievesta [[1948. gads Latvijā|1948. gadā]] un ielaista daudzos [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]]?
* ... '''[[2017. gada Parīze—Nica|2017. gada Parīzes—Nicas velobrauciens]]''' bija piektā reize sešos gados, kad uzvarēja ''[[Team Sky]]'' pārstāvis, šoreiz tas bija [[Kolumbija|kolumbietis]] '''[[Serhio Enao]]''', kopvērtējumā tikai par divām sekundēm apsteidzot [[Alverto Kontadors|Alverto Kontadoru]]?
* ... ''[[Formula 1]]'' pilotam '''[[Paskals Vērleins|Paskalam Vērleinam]]''' pieder dubultpilsonība [[Vācija|Vācijā]] un [[Maurīcija|Maurīcijā]], taču profesionālajā karjerā viņš pārstāv Vāciju?

[[Attēls:Verivorstid.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[asinsdesa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izejvielas ir sasmalcināta [[gaļa]], subprodukti, pārtikas [[asinis]] un asins formelementi?
* ... '''[[Voldemārs Žins]]''' ir pirmais spēlētājs, kurš [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] rindās guva trīs vārtus vienā spēlē ({{dat|1927|7|27}} pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], 6—3)?
* ... laika gaitā par '''[[Lejaskurzeme|Lejaskurzemi]]''' ir dēvētas dažādas teritorijas [[Kurzeme|Kurzemē]]?

[[Attēls:Toni ROMINGER.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Šveice]]s [[riteņbraucējs|riteņbraucēja]] '''[[Tonijs Romingers|Tonija Romingera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs uzvaras ''[[Vuelta a España]]'' tiek uzskatītas par šī velobrauciena rekordu?
* ... [[1300. gads|1300. gadā]] '''[[ūdensdzirnavas|ūdensdzirnavu]]''' skaits [[Anglija|Anglijā]] sasniedza 10 000 — 15 000?
* ... mākslinieki, kas radīja to, ko [[Trešais reihs|Trešajā reihā]] dēvēja par '''[[Deģeneratīvā māksla|deģeneratīvo mākslu]]''', bija pakļauti sankcijām?

[[Attēls:Jack, a harbour porpoise at Vancouver Aquarium.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2004. gads Latvijā|2004. gadā]] '''[[cūkdelfīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pasludināts par [[gada dzīvnieks Latvijā|gada dzīvnieku Latvijā]], lai arī pie [[Latvija]]s krastiem tas ir novērots ļoti reti?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] [[Francija]] lietoja '''[[Rietumeiropas laiks|Rietumeiropas laiku]]''', tomēr [[Vācija]]s okupācijas periodā [[laika josla]] tika nomainīta un vairs nav mainīta atpakaļ?
* ... [[Tonga]] ir vienīgā suverēnā [[valsts]] [[Okeānija|Okeānijā]], kurai ir sava vietējā [[monarhija]]; valstī ir valdījuši '''[[Tongas karaļu uzskaitījums|pieci karaļi un karaliene]]'''?

[[Attēls:Rotfeder Rudd.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[rudulis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; var veidot hibrīdus ar [[plaudis|plaudi]], [[plicis|plici]], [[rauda|raudu]] un vīķi?
* ... pirms '''[[Ņega]]s''' ietekas [[Daugava|Daugavā]], uzpludinot [[Ķeguma HES]] ūdenskrātuvi, tika applūdināta Ņegas ieleja, izveidojot '''[[Ņegas ezers|Ņegas ezeru]]'''?
* ... [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] '''[[Žemaitijas fogteja]]''' pastāvēja no [[1398. gads|1398.]] līdz [[1411. gads|1411. gadam]], kad ordenis atteicās no teritoriālām pretenzijām par labu [[Lietuvas dižkunigaitija]]i?

[[Attēls:Cenas tīrelis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cenas tīreļa dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots [[Cenas purvs|Cenas purva]] nenoraktajā daļā [[putni|putnu]] nakšņošanas un ligzdošanas vietu aizsardzībai un [[biotopi|biotopu]] saglabāšanai?
* ... '''[[lamaisms]]''' ir radies, apvienojoties [[budisms|budismam]] ar [[Tibeta|Tibetā]] pirms tam tradicionāli pastāvošo bona reliģiju?
* ... 6,4 [[Metrs|m]] garais '''[[Zaķu akmens]]''' ticis atrasts, karjerā iegūstot [[grants|granti]], un ir sašķelts gabalos, jo ir bijuši mēģinājumi sadalīt to kapu pieminekļu veidošanai?

[[Attēls:Spectacled Eider pair.jpg|border|right|50px]]
* ... ilgstoši nebija zināms [[Sibīrija]]s ziemeļaustrumos ligzdojošās '''[[briļļu pūkpīle]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ziemošanas areāls, līdz tas tika atklāts nesenā pagātnē neaizsalstošā [[Beringa jūra]]s apgabalā?
* ... '''[[ASV Zaļā partija|Zaļā partija]]''' ir ceturtā lielākā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[politiskā partija|partija]] pēc biedru skaita?
* ... '''[[haitiešu valoda]]''' ar aptuveni 12 miljoniem lietotāju ir lielākā [[kreoliskās valodas|kreoliskā valoda]] pēc runātāju skaita pasaulē?

[[Attēls:Kāzu klintis pie Gaujas 2003-10-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gauja]]s '''[[Kazu iezis|Kazu ieža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsturiskais nosaukums ir Kāzu iezis, un šī nosaukuma izcelsmi skaidro [[leģenda]]?
* ... ir pazīstami gandrīz visu [[ķīmiskie elementi|ķīmisko elementu]] '''[[hidroksīdi]]'''?
* ... 2000. gados [[futbola klubs]] '''''[[S.C. Braga]]''''' pakāpeniski kļuva par vienu no [[Portugāle]]s panākumiem bagātākajiem klubiem aiz &quot;lielā trijnieka&quot; un guva panākumus dažādos Eiropas turnīros, ieskaitot uzvaru pēdējā [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] turnīrā?

[[Attēls:Bernadette Soubirous.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1933. gads|1933. gadā]] pāvests [[Pijs XI]] atzina '''[[Bernadete Subirū|Bernadeti Subirū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — dzirnavinieka meitu, kura apgalvoja, ka Lurdas pievārtē viņai parādījās [[Jaunava Marija]] — par [[katoļi|katoļu]] [[svētais|svēto]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[pediatrs]], dižpārdokļa &quot;Bērns un tā kopšana&quot; autors '''[[Bendžamins Spoks]]''' studiju laikā piedalījies [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis zelta medaļu [[airēšana|airēšanā]]?
* ... '''[[Kursas dalīšanas līgums]]''' [[1253. gads|1253. gada]] [[4. aprīlis|4. aprīlī]] starp [[Kurzemes bīskapi|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa virsmestra]] vietnieku [[Eberhards no Zainas|Eberhardu]] tika noslēgts [[Kuldīgas pils|Kuldīgas pilī]]?

[[Attēls:Ivan Kalita.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kņazs|kņaza]] '''[[Ivans I Kaļita|Ivana Kaļitas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laikā [[Maskavas kņaziste]] nostprinājās kā topošās [[Krievija]]s valsts centrs?
* ... '''[[Beļģijas revolūcija]]''', kad [[katoļi|katoļu]] apdzīvotie dienvidu reģioni atdalījās no [[Nīderlande]]s Apvienotās Karalistes un izveidojās [[Beļģijas Karaliste]], notika [[1830. gads|1830.]] un [[1831. gads|1831. gadā]], tomēr tikai [[1839. gads|1839. gadā]] Nīderlande atzina [[Beļģija]]s neatkarību?
* ... [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|62. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija]]s nacionālā atlase '''&quot;[[Supernova 2017]]&quot;''' bija pirmā reize [[Eirovīzija]]s vēsturē, kad pie balsošanas tika ņemti vērā arī mūzikas [[straumēšana]]s pakalpojuma ''[[Spotify]]'' dati?

[[Attēls:Daan Close Up.PNG|border|right|50px]]
* ... '''[[cūkdelfīnu dzimta]]s''' zīdītāju &lt;small&gt;(attēlā [[cūkdelfīns]])&lt;/small&gt; [[piens]] ir ļoti trekns un biezs, atgādinot [[zobu pasta|zobu pastu]]?
* ... šaursliežu '''[[Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava|dzelzceļa līniju Liepāja—Paurupe]]''' ([[Liepāja]]—[[Rucava]]) [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā izbūvēja [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]], lai nodrošinātu [[kokmateriāli|kokmateriālu]] ērtu izvešanu?
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] tituls '''[[Romiešu karalis]]''' (''Rex Romanorum'') tika lietots vienlaicīgi ar titulu Vācijas karalis, jo karalis sākotnēji ieguva varu [[Vācijas Karaliste|Vācijas Karalistē]], vēlāk tika kronēts par pārējo [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] zemju karali un beidzot par [[Svētās Romas impērijas imperators|imperatoru]]?

[[Attēls:Shamil Basaev2.jpg|border|right|50px]]
* ... viens no redzamākajiem [[čečeni|čečenu]] nemiernieku militārajiem komandieriem '''[[Šamils Basajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva pazīstams [[1991. gads|1991. gada]] [[9. novembris|9. novembrī]], kad, protestējot pret karastāvokļa ieviešanu [[Čečenija|Čečenijā]], piedalījās maršruta Mineraļnije Vodi — [[Maskava]] pasažieru lidmašīnas [[Tu-154]] nolaupīšanā?
* ... ‎'''[[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava &quot;Babīte&quot;|Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava &quot;Babīte&quot;]]''' ir vienīgā specializētā [[rododendri|rododendru]] audzētava [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?
* ... '''[[Starptautiskā Biatlona savienība]]''' tika nodibināta [[1993. gads|1993. gada]] [[2. jūlijs|2. jūlijā]], bet līdz tam sacensības [[biatlons|biatlonā]] pārvaldīja Starptautiskā [[Modernā pieccīņa|Modernās pieccīņas]] un biatlona savienība?

[[Attēls:Aumeisteru muižas pils 2002-06-01.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Aumeisteru muiža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika sadalīta 221 vienībā 4861 ha kopplatībā un muižas pilī iekārtota skola?
* ... '''[[Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns|Indijas okeāna pudeļdeguna delfīna]]''' [[smadzenes]] ir lielākas nekā [[cilvēks|cilvēka]] smadzenes?
* ... [[ungāri]] '''[[Trianonas līgums|Trianonas līgumu]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] noslēgumā uztvēra kā nacionālo pazemojumu, un vēlme atgūt zaudētās zemes lielā mērā noteica vēlāko [[Ungārija]]s tuvināšanos ar [[Nacistiskā Vācija|Nacistisko Vāciju]]?

[[Attēls:Frankfurt Am Main-Commerzbank Tower vom Rathenauplatz-20100808.jpg|border|right|50px]]
* ... no uzcelšanas brīža līdz [[2003. gads|2003. gadam]] '''[[Commerzbank tornis|''Commerzbank'' tornis]]''' [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Debesskrāpis|augstākā ēka]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... dzīvojot Annas muižā — mūsdienu '''[[Annas (Zaubes pagasts)|Annas]]''' [[Zaubes pagasts|Zaubes pagastā]] — [[Garlībs Merķelis]] sarakstīja savu nozīmīgāko darbu &quot;Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās&quot;?
* ... '''[[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017. gada Pasaules kausa biatlonā]]''' devītais posms sākotnēji bija plānots [[Tjumeņa|Tjumeņā]], taču pēc [[Pasaules antidopinga aģentūra]]s izmeklēšanas grupas vadītāja Ričarda Maklārena ziņojuma un [[IBU]] sāktās izmeklēšanas [[Krievija]] atteicās no posma rīkošanas, un to pārcēla uz [[Kontiolahti]] [[Somija|Somijā]]?

[[Attēls:Aslan Maskhadov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2005. gads|2005. gada]] [[8. marts|8. martā]] trešo [[Ičkērija]]s prezidentu '''[[Aslans Mashadovs|Aslanu Mashadovu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Krievija]]s specdienestu operācijā?
* ... '''[[Pēteris Kūlis]]''' bija par pirmais [[latvieši|latviešu]] [[alpīnists]], kurš ieguvis [[Padomju Savienība|PSRS]] augstāko Sniega leoparda alpīnisma apbalvojumu?
* ... filma '''&quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;''' tika nominēta 14 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], saņemot rekordlielu nomināciju skaitu (tikpat savā laikā saņēma filmas &quot;[[Viss par Ievu]]&quot; un &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot;), bet ieguva 6 Amerikas Kinoakadēmijas balvas?

[[Attēls:Eryngium maritimum. Praia das Furnas. Xuño. Porto do Son. Galiza -F11.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[jūrmalas zilpodze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, vienīgi [[Baltijas jūra]]s [[Kurzeme]]s piekrastes dienvidu un vidus daļā?
* ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] [[Rīga|Rīgas pilsēta]] atpirka '''[[Lucavsalas muiža|Lucavsalas muižu]]''' un [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]] iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā?
* ... [[vācbaltieši|vācbaltu]] muižnieka '''[[Jūliuss fon Vulfs|Jūliusa fon Vulfa]]''' tēvs saviem mantiniekiem pēc nāves [[1843. gads|1843. gadā]] kopumā atstāja 25 [[muiža]]s 1 251 600 sudraba rubļu vērtībā; Jūliuss mantoja arī [[Gaujiena|Gaujienu]] un pabeidza [[Gaujienas muižas pils]] būvi?

[[Attēls:Appelschurft.jpg|border|right|50px]]
* ... [[mērenā klimata josla|mērenā klimata joslā]] plaši izplatītā slimība '''[[ābeļu kraupis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neizraisa [[ābele|ābeļu]] tūlītēju bojāeju, tomēr [[slimība]] noved pie [[augļi|augļu]] formas un izmēru izmaiņām, kā arī lapu un augļu pāragras nobiršanas?
* ... pirmais [[Latvija]]s čempionāta uzvarētājs [[maratons|maratonā]] '''[[Kārlis Bukass]]''' aktīvi nodarbojās arī ar [[distanču slēpošana|distanču slēpošanu]] un [[1927. gads Latvijā|1927. gadā]] uzvarēja Latvijā pirmajā 50 kilometru slēpojumā no [[Rīga]]s uz [[Ropaži]]em un atpakaļ?
* ... viens no [[Padomju Savienība|PSRS]] valdībai vislojālākajiem [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstu vadītājiem [[komunisms|komunistiskās]] [[Bulgārija]]s līderis '''[[Todors Živkovs]]''' palika amatā 35 gadus?

[[Attēls:Kleistu muiža 1793. gadā Broce.jpg|border|right|50px]]
* ... rakstītos avotos [[Rīga|Pierīgas]] '''[[Kleistu muiža]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Johans Kristofs Broce|Broces]] zīmējumā 1793. gadā)&lt;/small&gt; pirmoreiz minēta [[Zviedru Vidzeme]]s laikā [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] kā pulkveža Hansa Berga īpašums?
* ... '''[[Rihards Kondratovičs]]''', kurš ar [[rododendri|rododendru]] ģints pētījumiem nodarbojās kopš [[1957. gads Latvijā|1957. gada]], pavisam ir izveidojis 109 brīvdabas rododendru un 26 siltumnīcas acāliju [[šķirne]]s?
* ... '''[[dzīvsudraba (II) cianīds]]''' ir stipri [[indīga viela]] ar neirotoksisku iedarbību, nāvējoša, kā ieelpojot vai uzņemot to caur [[mute|muti]], tā arī, uzsūcoties caur [[āda|ādu]]?

[[Attēls:Dolphins Oman-2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastie delfīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Arābijas parastais delfīns|Arābijas parastie delfīni]] [[Omānas līcis|Omānas līcī]])&lt;/small&gt; ir ļoti sabiedriski, tie veido barus, kuros ir simtiem vai pat tūkstošiem īpatņu?
* ... [[franči|franču]] [[riteņbraucējs]] '''[[Robērs Maršāns]]''' [[2017. gads|2017. gadā]] uzstādīja pasaules rekordu [[Stundas rekords|stundas braucienā]] [[Treka riteņbraukšana|trekā]] vairāk nekā 105 gadus veco dalībnieku grupā, veicot vienā stundā 22,547 km?
* ... [[Kersti Kaljulaida]] ir tikai piektā '''[[Igaunijas prezidentu uzskaitījums|Igaunijas prezidente]]''', jo līdz [[1938. gads|1938. gadam]] [[Igaunija|Igauniju]] pārvaldīja Valsts vecākais?

[[Attēls:Vāgnera nams pirms 1930.jpg|border|right|50px]]
* ... savu nosaukumu '''[[Vāgnera muižiņa]]''' Šarlotes ielā 3 [[Rīga|Rīgā]] ir ieguvusi no daiļdārznieka H. Vāgnera, kam tā piederēja 19. gadsimta sākumā &lt;small&gt;(attēlā [[1931. gads Latvijā|1931. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[jasmonāti]]''' [[augi|augos]] regulē ļoti daudzus [[fizioloģija|fizioloģiskos]] procesus, kā piemēram augšana, attīstība, [[fotosintēze]] un [[vairošanās]] spējas?
* ... [[pasaules šaha čempions|pasaules šaha čempiona]] [[Emanuels Laskers|Emanuela Laskera]] vecākais brālis '''[[Bertolds Laskers]]''' arī bija [[šahists]], bet arī [[medicīna]]s doktors?

[[Attēls:Cosimo di Medici (Bronzino).jpg|border|right|50px]]
* ... [[15. gadsimts|15. gadsimta]] [[itālieši|itāliešu]] baņķieris un politiķis '''[[Kozimo de' Mediči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais no [[Mediči]] politiskās [[dinastija]]s, kas ''[[de facto]]'' valdīja [[Florence|Florencē]] itāļu [[renesanse]]s periodā?
* ... lai gan jau 2016. gada F1 sezonā [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] tika aizvadīta tās pirmā ''[[Formula 1]]'' sacīkste, tā bija [[Eiropas Grand Prix|Eiropas ''Grand Prix'']] izcīņa, tādēļ '''[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']]''' pirmo reizi norisinājās [[2017. gada F1 sezona|2017. gada F1 sezonā]]?
* ... ar [[graudaugi|graudaugu]] slimību '''[[stiebru rūsa|stiebru rūsu]]''' galvenokārt inficējas [[kvieši|kviešu]] sējumi, un tā ir izplatīta visā pasaulē?

[[Attēls:Hāmaņa muiža no Kuldīgas ielas.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1999. gads Latvijā|1999. gadā]] [[Rīga|Rīgas pilsēta]] uz 25 [[gadi]]em '''[[Hāmaņa muiža|Hāmaņa muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iznomāja SIA &quot;Mono&quot;, kas apņēmās veikt rekonstrukciju, taču to nedarīja; [[2007. gads Latvijā|2007. gadā]] ēka tika aizdedzināta, bet [[2012. gads Latvijā|2012. gadā]] [[Rīgas dome]]i izdevās to atsavināt?
* ... interneta mājaslapas ''[[Internet Movie Database]]'' '''''[[IMDb Top 250]]''''' saraksta līdere jau daudzus gadus ir [[1994. gads|1994. gada]] filma &quot;[[Bēgšana no Šoušenkas]]&quot;?
* ... [[Vācijas kanclers]] no [[1966. gads|1966.]] līdz [[1969. gads|1969. gadam]] '''[[Kurts Georgs Kīzingers]]''' bija bijis [[nacistu partija]]s biedrs?

[[Attēls:Aster-duin-01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[jūrmalas sālsastere]]''' jeb jūrmalas miķelīte &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, noturīga populācija izveidojusies tikai pie [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]]?
* ... '''[[Dzeltenā rūsa|dzelteno rūsu]]''' šobrīd uzskata par potenciāli vispostīgāko un visnozīmīgāko [[labību rūsa|labību rūsu]]?
* ... dažkārt [[latviešu valoda|latviešu valodā]] kļūdaini ar '''[[dekāde|dekādi]]''' apzīmē desmitgadi?

[[Attēls:Frans Pourbus dJ (attr) Maria de Medici 1605.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad [[atentāts|atentātā]] tika nogalināts '''[[Marija Mediči|Marijas Mediči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vīrs, [[Francijas karalis]] [[Anrī IV]], viņa līdz [[1614. gads|1614. gadam]] bija [[reģents|reģente]] mazgadīgajam dēlam [[Luijs XIII|Luijam XIII]]?
* ... pārraidot divus megapikseļus uz kadru, '''[[augstas izšķirtspējas televīzija]]''' (HDTV) piedāvā piecreiz vairāk pikseļu nekā SD (standarta izšķirtspējas) [[televīzija]]?
* ... visvairāk reižu par [[Tour de France punktu klasifikācija|''Tour de France'' punktu klasifikācijas]] uzvarētāju kļuvis [[Vācija]]s '''[[Riteņbraukšanas sprinteris|sprinteris]]''' [[Ēriks Cābels]]?

[[Attēls:Stem rust close up.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[rūsas sēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā stiebru rūsa)&lt;/small&gt; izraisa [[Lauksaimniecība|lauksaimnieciski]] nozīmīgas [[augu slimības]]?
* ... parasti '''[[hemofilija]]''' (kavēts [[asins]] recēšanas process) ir iedzimta, taču ar to var saslimt arī dzīves laikā, un slimība nav ārstējama?
* ... '''[[Dreiliņmuiža|Dreiliņmuižā]]''' [[Krievija]]s feldmaršals [[Boriss Šeremetjevs]] [[1709. gads|1709.]] — [[1710. gads|1710. gadā]] iekārtoja savu kara nometni [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā, un šeit arī tika parakstīta [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu &quot;labprātīga padošanās&quot;]]?

[[Attēls:Caviar spoons.jpg|border|right|50px]]
* ... atkarībā no '''[[kaviārs|kaviāra]]''' gatavošanā izmantotajiem zivju [[ikri]]em, izšķir melno kaviāru (no storveidīgo ikriem) un sarkano kaviāru (no [[lašveidīgās|lašveidīgo]] ikriem) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... atšķirībā no citiem [[stimulanti]]em, tai skaitā [[kofeīns|kofeīna]], '''[[modafinils]]''' būtiski neietekmē garastāvokli un neizraisa [[abstinences sindroms|abstinences sindromu]] un [[tolerance (farmakoloģija)|toleranci]], līdz ar to tam nav [[Narkotiska viela|narkotisku]] īpašību?
* ... pateicoties [[Silverstonas trase]]i, kas kalpo par vienu no daudzajām ''[[Formula 1]]'' [[F1 trašu saraksts|sacīkšu trasēm]], sacensību dienā '''[[Silverstona|Silverstonu]]''' ik gadu apciemo vidēji vairāk nekā 100 000 apmeklētāju?

[[Attēls:Megastar departing Tallinn 1 February 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 230 miljonu [[eiro]] vērtais '''''[[Megastar]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais ''[[Tallink]]'' kuģis, kas [[degviela]]i izmanto sašķidrināto [[dabasgāze|dabasgāzi]]?
* ... '''[[laktozes nepanesība]]s''' gadījumos [[cilvēks|cilvēka]] [[zarnas|zarnās]] nesašķeltā un neuzsūktā [[laktoze]] nokļūst [[resnā zarna|resnajā zarnā]], kur [[baktērijas]] to sadala [[pienskābe|pienskābē]], [[etiķskābe|etiķskābē]], [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīdā]] un [[ūdeņradis|ūdeņradī]], izraisot [[caureja|caureju]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] datorzinātniece un militārpersona '''[[Greisa Hopera]]''' ieviesa [[datorzinātne|datorzinātnē]] terminu ''bug'' ([[blakts]], kukainis) pēc tam, kad [[dators|datora]] [[relejs|relejā]] tika atrasta iesprūdusi kode, kas izraisīja datora kļūdu?</text>
      <sha1>6y957f0i9cnj8pv2vhygsum70hcb2uv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniels Balodis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381608</id>
    <revision>
      <id>4493157</id>
      <parentid>4359041</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:23:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7992" sha1="cyht7grpl5zcgse8vhkkjr88z12u6gw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Daniels Balodis
| image = Daniels Balodis LVA.jpg
| caption = Daniels Balodis 2023. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Slovākija}} [[1. FC Tatran Prešov|Tatran]]
| clubnumber = 22
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC|Skonto]]
| years1 = 2016
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]]
| caps1 = 
| goals1 = 
| years2 = 2017
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[RTU FC|RTU/Skonto Academy]]
| caps2 = 
| goals2 = 
| years3 = 2017—2020
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]]
| caps3 = 2
| goals3 = 0
| years4 = 2019
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[BFC Daugavpils]]
| caps4 = 27
| goals4 = 2
| years5 = 2020
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]]
| caps5 = 7
| goals5 = 0
| years6 = 2020—2024
| clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]]
| caps6 = 109
| goals6 = 6
| years7 = 2024
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]]
| caps7 = 10
| goals7 = 0
| years8 = 2025
| clubs8 = {{flaga|Skotija}} [[Saint Johnstone FC|St. Johnstone]]
| caps8 = 13
| goals8 = 2
| years9 = 2025—
| clubs9 = {{flaga|Slovākija}} [[1. FC Tatran Prešov|Tatran]]
| caps9 = 9
| goals9 = 0
| nationalyears1 = 2014
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U16
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2015—16
| nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalcaps3 = 16
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2019—2020
| nationalteam4 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]]
| nationalcaps4 = 13
| nationalgoals4 = 2
| nationalyears5 = 2022—
| nationalteam5 = {{fb|Latvija}}
| nationalcaps5 = 23
| nationalgoals5 = 1
| pcupdate = 02.10.2025.
| ntupdate = 06.11.2025.
}}
'''Daniels Balodis''' (dzimis {{dat|1998|6|10}}) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs. Kopš 2025. gada jūlija spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgas]] kluba [[1. FC Tatran Prešov|Prešovas &quot;Tatran&quot;]] sastāvā.

== Karjera ==
D. Balodis ir [[Skonto FC]] audzēknis. 2017. gadā viņš pievienojās [[FK RFS|RFS]], pārsvarā spēlēja dublieru komandā. [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]] Balodis debitēja {{dat|2018|6|29||bez}} pret [[FK Ventspils]]. [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019. gada sezonā]] tika izīrēts [[BFC Daugavpils]], aizvadīja 27 spēles Virslīgā un guva divus vārtus. 2020. gada pirmajā pusē pārstāvēja [[FK Jelgava]], bet 2020. gada jūlijā pievienojās Virslīgas klubam [[Valmiera FC]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20072020-vasaras_pareju_periodu_virsliga_atver_val |title=Vasaras pāreju periodu Virslīgā atver &quot;Valmiera&quot; ar aizsarga Baloža pievienošanos |date={{dat|2020|7|20|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|9|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada sezonā]] kļuva par Latvijas Virslīgas čempionu. 2024. gada jūlijā atgriezās RFS rindās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/d-balodis-atgriezas-rfs/ |title=D. Balodis atgriežas RFS |date={{dat|2024|7|4|N|bez}} |website=fkrfs.lv|accessdate={{dat|2025|1|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gada sezonā izcīnīja savu otro Latvijas Virslīgas čempiontitulu un RFS komandas sastāvā kļuva arī par [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēju]]. Pēc līguma beigām klubs nolēma neturpināt sadarbību ar Balodi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/futbols/rfs-pec-liguma-beigam-neturpinas-sadarbibu-ar-danielu-balodi/ |title=RFS pēc līguma beigām neturpinās sadarbību ar Danielu Balodi |date={{dat|2025|1|20|N|bez}} |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250120134217/https://sports.tv3.lv/futbols/rfs-pec-liguma-beigam-neturpinas-sadarbibu-ar-danielu-balodi/ }}&lt;/ref&gt; 2025. gada janvārī D. Balodis pievienojās [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] klubam ''[[Saint Johnstone FC|St. Johnstone]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/en/news/futbolists-balodis-iet-tobera-pedas-un-pievienojas-skotijas-augstakas-ligas-klubam/43410 |title=Futbolists Balodis iet Tobera pēdās un pievienojas Skotijas augstākās līgas klubam |date={{dat|2025|1|28|N|bez}} |website=1188.lv|accessdate={{dat|2025|1|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmos vārtus jaunajā klubā Balodis guva 6. aprīlī uzvarā ar rezultātu 1:0 pret [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]] komandu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/legionari/06042025-balodim_spozs_mirklis_aizsarga_sitiens_sn|title=Balodim spožs mirklis: aizsargam uzvaras sitiens pret &quot;Celtic&quot; |date={{dat|2025|4|6|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate=}}&lt;/ref&gt; Balodis 13 spēlēs Skotijas Premjerlīgā guva divus vārtus, bet komanda no Premjerlīgas izkrita un futbolists izmantoja iespēju sadarbību neturpināt. 2025. gada jūlijā D. Balodis parakstīja līgumu ar [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas augstākās līgas]] klubu [[1. FC Tatran Prešov|Prešovas &quot;Tatran&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/legionari/23072025-izlases_aizsargs_balodis_atkal_pievienoja|title=Izlases aizsargs Balodis atkal pievienojas 19. gadsimtā dibinātam klubam |date={{dat|2025|7|23|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate=}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs, [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvijas U-21 izlasē]] pildījis [[Kapteinis (futbols)|kapteiņa]] pienākumus. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] debitēja {{dat|2022|11|16||bez}} [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa]] spēlē pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], dodoties laukumā sākumsastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14484/latvija-ieklust-finala-kura-sestdien-uznems-islandi/ |title=Latvija iekļūst finālā, kurā sestdien uzņems Islandi |date={{dat|2022|11|16|N|bez}} |website=lff.lv |accessdate={{dat|2023|3|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14488/daniels-balodis-prieks-ka-sapnis-par-spelesanu-izlase-piepildijies/ |title=Daniels Balodis: Prieks, ka sapnis par spēlēšanu izlasē piepildījies |date={{dat|2022|11|17|N|bez}} |website=lff.lv |accessdate={{dat|2023|3|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|10|12||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]], panākot 2:0 Latvijas labā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17149/ikaunieks-un-balodis-iesit-latvija-svin-pirmo-uzvaru/ |title=Ikaunieks un Balodis iesit, Latvija svin pirmo uzvaru |date={{dat|2023|10|12|N|bez}} |website=lff.lv |accessdate={{dat|2023|10|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;Valmiera FC
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] čempions: [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]]

;RFS
* Latvijas Virslīgas čempions: [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]
* [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs: [[2024. gada Latvijas Kauss futbolā|2024]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Balodis, Daniels}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK RFS spēlētāji]]
[[Kategorija:BFC Daugavpils spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]]
[[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]]
[[Kategorija:St Johnstone FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>cyht7grpl5zcgse8vhkkjr88z12u6gw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Palanga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382070</id>
    <revision>
      <id>4493358</id>
      <parentid>4313319</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:43:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11132" sha1="5tf0mio3okzcexdbzxssvjavoxsstta" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #005FA7
| nos = ''FK Palanga''
| logo = [[Attēls:FK Palanga logo.png|150px]]
| pilns = ''Futbolo klubas &quot;Palanga&quot;''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Palanga}}
| līga = 
| sez = [[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]
| poz = 7. vieta (A līgā)
| dib = 2010
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = 
| beidza_pastāvēt = 2019. gadā
| darbojās = 
| stad = Palangas Centrālais stadions
| ietilp = 1000
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = {{flaga|Lietuva}} Valents Butkus
| tren = 
| kapteinis = 
| mediji = {{URL|http://fkpalanga.lt/}}
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = FFFF00
| body1 = FFFF00
| rightarm1 = FFFF00
| shorts1 = FFFF00
| socks1 = FFFF00
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = 
| pattern_ra2 = 
| leftarm2 = 3340AF
| body2 = 3340AF
| rightarm2 = 3340AF
| shorts2 = 3340AF
| socks2 = 3340AF
}}
'''''FK Palanga''''' bija [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Palanga]]s.

Mājas spēles komanda aizvadīja Palangas Centrālajā stadionā.

== Vēsture ==

2010. gada rudenī nodibināta biedrība ''Palangos futbolo klubas''. 

2011. gada sezonā kā ''FK Palanga'' tas startēja Lietuvas 2. līgā, izcīnot 1. vietu. 

No 2012. līdz 2017. gadam komanda spēlēja Lietuvas 1. līgā. 2017. gada sezonā kļuva par 1. līgas uzvarētājiem, pirmo reizi kluba vēsturē kvalificējoties [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://fkpalanga.lt/fk-palanga-keicia-klubo-logotipa-ir-tesia-60-metu-palangos-futbolo-istorija/ |title=FK „Palanga“ keičia klubo logotipą ir tęsia 60 metų Palangos futbolo istoriją |language=lt |accessdate={{dat|2018|4|3||bez}} |publisher=fkpalanga.lt |archive-date={{dat|2018|01|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180130145529/http://fkpalanga.lt/fk-palanga-keicia-klubo-logotipa-ir-tesia-60-metu-palangos-futbolo-istorija/ }}&lt;/ref&gt;

2019. gadā komanda tika likvidēta.

== Sasniegumi ==
* '''Lietuvas 1. līga'''
** Uzvarētāji (1): 2017
** 2. vieta (1): 2016
* '''Lietuvas 2. līga'''
** Uzvarētāji (1): 2011

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu11lyga2w.html|title=Lithuanian 2011 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820035409/http://almis.sritis.lt/ltu11lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2012. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2018. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[File:X_mark.svg|13px]] '''Diskvalificēti''' (pēc sezonas)
|-
|-
| bgcolor=&quot;#ffaaaa&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffaaaa&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''x.'''
| bgcolor=&quot;#ffaaaa&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''x.'''
| bgcolor=&quot;#ffaaaa&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''x.'''
| 
|-
|}

== Krāsas ==
[[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un [[zila]].
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Yellow;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PALANGA'''
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PALANGA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{|width=33%
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 pattern_sh = _yellowsides|
 pattern_so = _yellowline|
 leftarm=FFFF00 |
 body=09DB14|
 rightarm=FFFF00 |
 shorts= 09DB14|
 socks=09DB14 |
 title=  2011 (māja)
}}
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 pattern_sh = _yellowsides|
 pattern_so = _yellowline|
 leftarm=FFFF00 |
 body=FFFF00|
 rightarm=FFFF00 |
 shorts= 09DB14|
 socks=09DB14 |
 title=  2011 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b= |
 pattern_ra=|
 leftarm=FFFF00 |
 body=FFFF00|
 rightarm=FFFF00 |
 shorts=FFFFFF |
 socks=FFFF00 |
 title= 2015 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b= |
 pattern_ra=|
 leftarm=008BFF |
 body=008BFF|
 rightarm=008BFF |
 shorts=000000 |
 socks=008BFF |
 title= 2015 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b= |
 pattern_ra=|
 leftarm=008BFF |
 body=008BFF|
 rightarm=008BFF |
 shorts=FFFFFF |
 socks=008BFF |
 title= 2015 (alt)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=FFFF00 |
 body=FFFF00|
 rightarm=FFFF00 |
 shorts=000000 |
 socks=FFFF00 |
 title= 2016 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b= |
 pattern_ra=|
 leftarm=008BFF |
 body=008BFF|
 rightarm=008BFF |
 shorts=000000 |
 socks=008BFF |
 title= 2016 (viesi) 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=FFFF00 |
 body=FFFF00|
 rightarm=FFFF00 |
 shorts=FFFF00 |
 socks=FFFF00 |
 title= 2018 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b= |
 pattern_ra=|
 leftarm=008BFF |
 body=008BFF|
 rightarm=008BFF |
 shorts=008BFF |
 socks=008BFF |
 title= 2018 (viesi) 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2019|09|19||bez}}.''
{{fs start}}
{{fs player|no=31|pos=GK|name=[[Marius Paukštė]]|nat=LTU}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|nat=LTU|pos=DF|name=[[Aurimas Tručinskas]]}}
{{fs player|no= 3|nat=LAT|pos=DF|name=[[Vladislavs Kuzmins]]}}
{{fs player|no= 6|nat=UKR|pos=DF|name=[[Matvejus Guiganovas]]}}
{{fs player|no=14|nat=POR|pos=DF|name=[[Andrew Lebre]]}}
{{fs player|no=34|nat=LTU|pos=DF|name=[[Klimas Gusočenka]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 4|nat=LTU|pos=MF|name=[[Mindaugas Vitkauskis]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|name=[[Klaudijus Upstas]]|pos=MF}}
{{fs player|no= 8|nat=EST|pos=MF|name=[[Sergejus Mošnikovas]]|other=K.}} [[File:Captain sports.svg|12px]]
{{fs mid}}
{{fs player|no=11|nat=GEO|pos=MF|name=[[Giorgi Diakvnishvili]]}}
{{fs player|no=14|nat=BRA|pos=MF|name=[[Alan Facundo Torres]]}}
{{fs player|no=24|nat=UKR|pos=MF|name=[[Andrejus Jakovlevas]]}}
{{fs player|no=26|nat=CRO|pos=MF|name=[[Josipas Jurjevičius]]}}
{{fs player|no=30|nat=LAT|pos=MF|name=[[Andrejs Kiriļins]]}}
{{fs player|no=49|nat=LTU|pos=MF|name=[[Erikas Jonauskis]]}}
{{fs player|no=88|nat=LAT|pos=MF|name=[[Vladimirs Stepanovs]]}}
{{fs player|no=90|nat=LTU|pos=MF|name=[[Tadas Eliošius]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=20|nat=ENG|pos=FW|name=[[Sam Shaban]]}}
{{fs player|no=27|nat=CIV|pos=FW|name=[[Yao N‘Goranas]]}}
{{fs player|no=33|nat=LTU|pos=FW|name=[[Dominykas Jakočiūnas]]}}
{{fs end}}

== Latvieši ==
* [[Vladislavs Kuzmins]], 2019
* [[Andrejs Kiriļins]], 2019

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/palanga-1074/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt] {{lt ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/fk-palanga/startseite/verein/35957 Kluba profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/FutboloKlubasPalanga/ Facebook] {{lt ikona}}
* [https://alyga.lt/komanda/palanga alyga.lt (FK Palanga)] {{lt ikona}}
{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Palanga FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Palanga]]
[[Kategorija:FK Palanga]]</text>
      <sha1>5tf0mio3okzcexdbzxssvjavoxsstta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BluOr Bank</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382611</id>
    <revision>
      <id>4493045</id>
      <parentid>4358880</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:11:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493045</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18757" sha1="rj0k3rwgf97u2lyae4icdpe6wicmcm3" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''BluOr Bank'' AS
| logo = BluOr_Bank_logo.png
| caption = 
| type = [[Akciju sabiedrība]]
| traded_as = 
| fate = 
| predecessor = 
| successor = 
| foundation = {{dat|2001|06|22||bez}}
| founder = AS «Baltikums Investīcijas»
| defunct = 
| location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| area_served = 
| key_people = Aleksandrs Peškovs; Sergejs Peškovs; Andrejs Kočetkovs; Oļegs Čepuļskis
| industry = [[Finanses]]
| products = finanšu pakalpojumi
| footnotes = 
| CEO = Dmitrijs Latiševs
| num_employees = 260 (uz 2025.g. oktobri)
| homepage = [https://www.bluorbank.lv bluorbank.lv]
}}
'''''BluOr Bank''''' '''[[Akciju sabiedrība|AS]]''' (agrākie nosaukumi: ''BlueOrange Bank'', ''Baltikums Bank'', Baltikums) ir [[Latvija]]s [[banka]]. Tā ir dibināta 2001. gadā. Bankas centrālais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]].

''BluOr Bank'' lielākais akcionārs ir AS BBG, un patiesie labuma guvēji ir [[Aleksandrs Peškovs]], [[Sergejs Peškovs]], [[Andrejs Kočetkovs]].&lt;ref name=&quot;db 2022.03.22&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:BlueOrange Bank.svg|thumb|200px|Logotips no 2017. līdz 2022. gadam]]
Banka tika dibināta {{dat|2001|06|22||bez}} kā akciju komercbanka «Baltikums».&lt;ref name=&quot;firmas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = BlueOrange Bank, AS | publisher = Firmas.lv | accessdate = 2018. gada 9. aprīlī | url = https://www.firmas.lv/profile/blueorange-bank-as/40003551060 }}&lt;/ref&gt; To dibināja AS «Baltikums Investīcijas», kam tobrīd jau piederēja apdrošināšanas uzņēmums «[[InterRisk Vienna Insurance Group|Baltikums]]». 2011. gada jūnijā, īsi pirms bankas 10 gadu jubilejas, banka mainīja nosaukumu uz ''Baltikums Bank''.&lt;ref name=&quot;firmas&quot; /&gt; 2017. gada janvārī banka paziņoja, ka turpmāk strādās ar ''BlueOrange'' zīmolu,&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = 'Baltikums Bank' turpmāk strādās ar zīmolu 'BlueOrange' | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2016. gada 15. decembrī | accessdate = 2018. gada 9. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/baltikums-bank-turpmak-stradas-ar-zimolu-blueorange.d?id=48307831 }}&lt;/ref&gt; bet 2017. gada septembrī banka mainīja arī savu juridisko nosaukumu uz ''BlueOrange Bank''.&lt;ref name=&quot;firmas&quot; /&gt;

2018. gada februārī BlueOrange uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/foto-blueorange-bank-uzstada-latvija-pirmos-bezkontakta-karsu-bankomatus-472374|title=FOTO: BlueOrange Bank uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus|website=Dienas Bizness|access-date=2020-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/zinatne-un-tehnologijas/tehnologijas/latvija-sak-uzstadit-pirmos-bezkontakta-karsu-bankomatus/|title=Latvijā sāk uzstādīt pirmos bezkontakta karšu bankomātus|website=skaties.lv|access-date=2020-02-07|archive-date=2020-02-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200207104301/https://skaties.lv/zinas/zinatne-un-tehnologijas/tehnologijas/latvija-sak-uzstadit-pirmos-bezkontakta-karsu-bankomatus/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.blueorangebank.com/lv/blueorange-uzstada-latvija-pirmos-bezkontakta-karsu-bankomatus|title=BlueOrange uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus|website=www.blueorangebank.com|access-date=2020-02-07|archive-date=2020-02-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200207104305/https://www.blueorangebank.com/lv/blueorange-uzstada-latvija-pirmos-bezkontakta-karsu-bankomatus}}&lt;/ref&gt; 2018. gada maijā BlueOrange kļūst par pirmo online banku Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/blueorange-kontu-latvija-turpmak-vares-atvert-ari-attalinati-479114|title=BlueOrange kontu Latvijā turpmāk varēs atvērt arī attālināti|website=Dienas Bizness|access-date=2020-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Online jeb attālinātā identifikācija nozīmē, ka klientam nav jādodas uz bankas filiāli, lai atvērtu kontu. Klienta identifikācija klātienē tiek aizstāta ar video-sarunu. Visa pārējā komunikācija (dokumentu, karšu sūtīšana) notiek elektroniski un pa pastu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lai-atvertu-bankas-kontu-vairs-nekur-nav-jabrauc-dari-to-interneta/|title=Lai atvērtu bankas kontu, vairs nekur nav jābrauc. Dari to internetā!|website=LA.LV|access-date=2020-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada septembrī klientiem izmantošanai kļūst pieejama arī Baltijā lielākā seifu glabātava.

2018. gadā BlueOrange kā bankas prioritāro virzienu nosaka atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Banka kreditē uzņēmumus, kuri darbojas rūpniecībā, tirdzniecībā, loģistikā, lauksaimniecības produkcijas eksportā. Bankas vēsturiskā specializācija ir kuģniecības un tirdzniecības finansēšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51532695|title=Banku jaunais biznesa modelis: ielauzties vietējo uzņēmumu kreditēšanas tirgū|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-02-07|date=2019-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/tris-bankas-maina-darbibas-virzienu--no-nerezidentiem-uz-baltijas-un-es-tirgu.a334637/|title=Trīs bankas maina darbības virzienu – no nerezidentiem uz Baltijas un ES tirgu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada decembrī saskaņā ar FKTK padomes 21.12.2021. lēmumu banka ir ierindota starp piecām sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm Latvijā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.fktk.lv/mediju-telpa/nozares-temati/makroprudenciala-uzraudziba/sistemiski-nozimigas-iestades/|title=Sistēmiski nozīmīgas iestādes|access-date=2023-04-25|date=2022-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20220629104020/https://www.fktk.lv/mediju-telpa/nozares-temati/makroprudenciala-uzraudziba/sistemiski-nozimigas-iestades/|archive-date=2022-06-29}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 21. martā banka tika pārdēvēta par '''''BluOr Bank AS'''''.&lt;ref name=&quot;db 2022.03.22&quot; /&gt;

== Darbība ==
Finanšu rādītāji 2024. gada 31. decembrī:

• Peļņas rādītājs: 17,9 miljoni EUR

• Likviditātes rādītājs: 156,28 %

• Kapitāla atdeve (ROE): 20,03 %

• Aktīvu atdeve (ROA):1,83 %

• Pašu kapitāls: 122,4 miljoni EUR

• Aktīvi: 1,049 miljards EUR

BluOr Bank ir iekļauta Latvijas 500 lielāko uzņēmumu vidū&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dbhub.lv/top-500-latvijas-1000-lielakie-uznemumi-2019|title=TOP 500 {{!}} Latvijas 1000 lielākie uzņēmumi 2019 {{!}} Dienas Bizness HUB|website=www.dbhub.lv|access-date=2020-02-13}}&lt;/ref&gt; un ierindojas lielāko TOP-6 banku vidū Latvijā pēc aktīvu apjoma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financelatvia.eu/nozares-dati/|title=Nozares dati|website=Finance Latvia|access-date=2020-02-13|language=lv|archive-date=2020-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20200420203336/https://www.financelatvia.eu/nozares-dati/}}&lt;/ref&gt; Tāpat BluOr Bank ir iekļauta Latvijas 101 vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, 2025. gadā ieņemot 69. vietu, kas ir kāpums no 89. vietas iepriekšējā gadā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://top101.lv/|title=Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2025|publisher=Prudentia un Nasdaq Riga|website=TOP101.lv|access-date=2025-11-06|date=2025}}&lt;/ref&gt;

2021. gada decembrī, saskaņā ar FKTK padomes 21.12.2021. lēmumu, banka tiek ierindota piecu sistēmiski nozīmīgu finanšu iestāžu vidū Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fktk.lv/mediju-telpa/nozares-temati/makroprudenciala-uzraudziba/sistemiski-nozimigas-iestades/|title=Sistēmiski nozīmīgas iestādes|website=FKTK|access-date=2022-07-12|language=en|archive-date=2022-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20220629104020/https://www.fktk.lv/mediju-telpa/nozares-temati/makroprudenciala-uzraudziba/sistemiski-nozimigas-iestades/}}&lt;/ref&gt;

== Sociālā atbildība ==
Lai apliecinātu bankas kā sociāli atbildīga uzņēmuma darbību sabiedriski nozīmīgu mērķu sasniegšanā, 2013. gada decembrī banka nodibināja labdarības fondu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/beopen-labdaribas-fonds/50008218201|title=firmas.lv|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Labdarības fonds BeOpen ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kuras galvenā darbības joma ir labdarība un atbalsts sociāli neaizsargātākajai sabiedrības daļai un bērniem ar īpašām vajadzībām. BeOpen darbojas uz statūtu pamata atbilstoši fonda noteiktajām vadlīnijām un definētajām prioritātēm. Organizācijai ir Sabiedriskā labuma statuss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.beopen.lv:443/lv|title=Labdarības fonda BeOpen mājas lapa|website=www.beopen.lv|access-date=2020-02-07}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 13. jūnijā Lucavsalā atklāta jauna izzinoša [https://g.co/kgs/vCKkah atpūtas vieta], kas ir BluOr Bank un labdarības fonda BeOpen dāvinājums Rīgas pilsētai, tās iedzīvotājiem un viesiem. BluOr Bank katru gadu turpina papildināt atpūtas vietu ar jauniem stādījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/lucavsala-atklats-jauns-vides-objekts-463768|title=Lucavsalā atklāts jauns vides objekts|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā banka finansiāli atbalsta dokumentālās filmas un izstādes “Izgaismot Latviju” veidošanu, kas ir kultūrvēsturiska un dokumentāla liecība par noieto ceļu apkārt Latvijai 1836 kilometru garumā. 2018. gada 21. jūnijā akcijas “Izgaismot Latviju” ietvaros Latvija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kuras iedzīvotāji par godu valsts simtgadei to apgājuši apkārt. Filma un izstāde ir bankas un Imanta Ziedoņa muzeja dāvinājums Latvijas valstij tās simtgadē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/projekti/kinoizstade-izgaismot-latviju|title=Ziedoņa muzejs|website=www.ziedonamuzejs.lv|access-date=2020-05-20}}&lt;/ref&gt;

Lai sekmētu profesionālu IT speciālistu sagatavošanu Latvijā, banka 2019. gada 24. aprīlī pievienojas Finanšu nozares asociācijas atbalstam, nodrošinot stipendijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bitl.lv/2019/07/18/pieskirtas-bitl-stipendijas/|title=Piešķirtas BITL stipendijas|access-date=2020-05-20|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; talantīgākajiem Baltijas IT līderības bakalaura programmas “Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas” studentiem. Studiju programmu organizē Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bitl.lv/2019/04/24/atklaj-it-izglitibas-programmu-sadarbiba-ar-bufalo-universitati-un-3000-it-absolventu-iniciativas-platformu-bits/|title=Piešķirtas BITL stipendijas|last=|first=|access-date=2020-05-20|date=|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bitl.lv/|title=https://www.bitl.lv/|access-date=2020-05-20|language=lv-LV|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819134257/https://www.bitl.lv/}}&lt;/ref&gt;

Lai veicinātu talantīgu un mērķtiecīgu jauno cilvēku izaugsmi, kas ar savu aizrautību nes Latvijas vārdu pasaulē, banka 2020. gada 25. februārī piešķīra speciālbalvu “Lielās mūzikas balvas 2019” kategorijas “Gada jaunais mākslinieks” laureātam tālākajai profesionālajai izglītībai. “Lielā mūzikas balva” ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/_lielo-muzikas-balvu_-par-izcilu-sniegumu-sanemis-lnso-14236430|title=Lielo mūzikas balvu par izcilu sniegumu saņēmis LNSO|website=www.diena.lv|access-date=2020-05-20}}&lt;/ref&gt;

Veicinot Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, BluOr Bank finansiāli atbalsta Krišjāņa Barona un citu latviešu sarakstītās grāmatas “Mūsu Tēvzemes aprakstīšana”,&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Krišjānis Barons and other Latvians &quot;A Description of Our Homeland&quot;|url=https://www.youtube.com/watch?v=H9jyyM-Wldo|accessdate=2022-07-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; kas ir viena no pirmajām ģeogrāfijas grāmatām Baltijas reģionā, pārizdošanu latviešu valodā 2020. gadā un izdošanu angļu valodā “A Description of Our Homeland” 2021. gadā. Grāmatu angļu valodā izdevēji ir nosūtījuši 200 UNESCO valstu bibliotēkām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/atkartoti-izdota-krisjana-barona-gramata-musu-tevzemes-aprakstisana-stasta-ziedona-muzeja-vaditaja.a380155/|title=Atkārtoti izdota Krišjāņa Barona grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana». Stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai saglabātu un koptu Latvijas kultūras mantojumu, BluOr Bank ir atbalstījusi ainavu glezniecības lielmeistara Vilhelma Purvīša dzimto māju ābeļdārza atjaunošanu, veicinot sabiedrības interesi par nacionālās mākslas tradīcijām un Purvīša radošo mantojumu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.visitogre.lv/lv/jaunumi/4379/viesus-aicina-atjaunotais-latviesu-ainavu-lielmeistara-vilhe|title=Viesus aicina atjaunotais latviešu ainavu lielmeistara Vilhelma Purvīša dzimto māju ābeļdārzs|publisher=Ogres novada pašvaldība|website=Visit Ogre|access-date=2025-11-06|date=2024-09-03}}&lt;/ref&gt;

Ar mērķi uzlabot bērnu veselības aprūpes kvalitāti un sekmēt sabiedrības labklājību, BluOr Bank 2024. gadā ir atbalstījusi Bērnu slimnīcas fonda labdarības akciju “Eņģeli pār Latviju” un finansējusi jaunas iekārtas iegādi Bērnu slimnīcas Acu slimību klīnikai.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.bsf.lv/lv/jaunumi/2025/engeli-par-latviju-saziedota-rekordliela-summa-917-tukstosu-eiro-apmera|title=“Eņģeli pār Latviju” saziedota rekordliela summa – 917 tūkstošu eiro apmērā|publisher=Bērnu slimnīcas fonds|website=Bērnu slimnīcas fonds|access-date=2025-11-06|date=2025-01-02}}&lt;/ref&gt;

Lai veicinātu sabiedrības iesaisti vides sakopšanā un ilgtspējīgas dzīves vides veidošanā, BluOr Bank 2024. gadā ir atbalstījusi Lielās talkas norisi Latvijā, sekmējot kopīgu atbildību par tīrāku un sakoptāku valsti.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.la.lv/foto-viena-no-lielakajam-talkosanas-vietam-ir-zakusala-pie-rigas-radio-un-televizijas-torna-pulcejot-vairak-neka-250-talkotajus|title=FOTO. Viena no lielākajām talkošanas vietām ir Zaķusalā pie Rīgas radio un televīzijas torņa, pulcējot vairāk nekā 250 talkotājus|publisher=Latvijas Avīze|website=LA.lv|access-date=2025-11-06|date=2024-04-27}}&lt;/ref&gt;

== Atzinības raksti un balvas ==

* BlueOrange atbalstītais Imanta Ziedoņa muzeja projekts — ceļojošā kinoizstāde “Izgaismot Latviju” saņem Latvijas Muzeju biedrības balvu — Gada izstāde 2019.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/projekti/kinoizstade-izgaismot-latviju|title=Ziedoņa muzejs|website=www.ziedonamuzejs.lv|access-date=2020-08-10}}&lt;/ref&gt;
* BlueOrange līdzfinansētais darījums iegūst Baltijas M&amp;A un privātā kapitāla balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/baltijas-ma-un-privata-kapitala-balva-tiek-pieskirta-luminor-food-union-un-laumai-467310|title=Baltijas M&amp;A un privātā kapitāla balva tiek piešķirta Luminor, Food Union un Laumai|website=Dienas Bizness|access-date=2020-02-07|language=lv|archive-date=2022-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20221205080826/https://www.db.lv/zinas/baltijas-ma-un-privata-kapitala-balva-tiek-pieskirta-luminor-food-union-un-laumai-467310}}&lt;/ref&gt;
* Atzinība pasūtītājam par veiksmīgi novadītu projektu, atjaunojot ēku Jēkaba ielā 2, Rīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.buvniekupadome.lv/konkurss/konkursa-latvijas-buvniecibas-gada-balva-2017-rezultati/|title=Konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” rezultāti : Building Design &amp; Construction Council|website=www.buvniekupadome.lv|access-date=2020-02-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* BlueOrange atpūtas vieta Lucavsalā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.lv/search?hl=en-lv&amp;cs=1&amp;output=search&amp;q=BluOr+Bank+atp%C5%ABtas+vieta&amp;ludocid=10711512111398626880&amp;gsas=1&amp;client=safari&amp;lsig=AB86z5WKGejnKqKcy1vNM_hPuAsv&amp;kgs=8bb4fa0c4e41067d&amp;shndl=-1&amp;source=sh/x/kp/local/3&amp;entrypoint=sh/x/kp/local|title=BluOr Bank atpūtas vieta - Google Search|website=www.google.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt; — “Ilgtspējīgākais projekts 2017”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fenikssfun.com/dizains/radosakas-ekas-latvija-2017-7907|title=25 radošākās ēkas, kuras uzceltas Latvijā 2017. gadā|website=www.fenikssfun.com|access-date=2020-02-07|language=lv|archive-date=2022-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220625105806/https://www.fenikssfun.com/dizains/radosakas-ekas-latvija-2017-7907}}&lt;/ref&gt;
* Gaismas festivāla &quot;Staro Rīga — 2017&quot; atzinība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.blueorangebank.com/lv/blueorange-sanem-gaismas-festivala-staro-riga-2017-atzinibu|title=BlueOrange saņem gaismas festivāla “Staro Rīga-2017” atzinību|website=www.blueorangebank.com|access-date=2020-02-07|archive-date=2020-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200815011818/https://www.blueorangebank.com/lv/blueorange-sanem-gaismas-festivala-staro-riga-2017-atzinibu}}&lt;/ref&gt;
* BluOr Bank atbalstītais Krišjāņa Barona un citu latviešu sarakstītās grāmatas “Mūsu Tēvzemes aprakstīšana” izdevums latviešu un angļu valodās ir saņēmis zelta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ladc.lv/jaunumi/pazinoti-adwards-ordenu-sanemeji/|title=Paziņoti ADWARDS ordeņu saņēmēji|website=LADC|access-date=2022-07-21|language=lv|archive-date=2022-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220721091343/http://ladc.lv/jaunumi/pazinoti-adwards-ordenu-sanemeji/}}&lt;/ref&gt; un sudraba&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adceurope.org/awards/annual/a-description-of-our-homeland_1573/|title=ADCE -|website=Art Directors Club of Europe|access-date=2022-07-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt; godalgas kategorijā “Dizains” un Starptautiskās Muzeju padomes balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://analytics.google.com/analytics/web/?authuser=0#/p288208322/realtime/overview?params=_u..nav=maui&amp;_u..pageSize=25&amp;collectionId=user|title=Redirecting...|website=analytics.google.com|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;db 2022.03.22&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/blueorange-bank-mainijusi-nosaukumu-506929 BlueOrange Bank mainījusi nosaukumu] LETA, 22.03.2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saits ==
* [https://www.bluorbank.lv Bankas vietne]
* [https://www.beopen.lv/ Bankas dibinātā labdarības fonds BeOpen mājaslapa]

{{Bankas Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas bankas]]</text>
      <sha1>rj0k3rwgf97u2lyae4icdpe6wicmcm3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4493168</id>
      <parentid>4492992</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T21:04:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas turnīrs */</comment>
      <origin>4493168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="104852" sha1="ls6k0l9vai4g2qpj3wefspexrwaja1w" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 96
 |              vārti = 280
 |          skatītāji = 6259584
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (8 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[Alirezā Fagānī]]&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}
== Simboli ==
=== Talismani ===
[[File:Maple Zayu Clutch Brazil V Morocco 13 June 2026-22.jpg|thumb|''Maple'', ''Zayu'' un ''Clutch'' pasaules cēmpionāta talismani|left]]
Maple, Zayu un Clutch ir oficiālie 2026. gada FIFA Pasaules kausa talismani.&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Pizhol |first=Pavlo |date=September 24, 2025 |title=FIFA reveals first teasers of World Cup 2026 mascots |url=https://tribuna.com/en/blogs/fifa-reveals-first-teasers-of-world-cup-2026-mascots/ |access-date=September 24, 2025 |website=Tribuna.com}}&lt;/ref&gt; Tie ir antropomorfs [[alnis]], [[jaguārs]] un [[baltgalvas ērglis]], kas tika paziņoti 2025. gada 25. septembrī.&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Colourful trio of mascots unveiled for FIFA World Cup 26 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/clutch-maple-zayu-mascots-unveiled |access-date=September 26, 2025 |website=www.fifa.com}}&lt;/ref&gt;
=== Bumba ===
[[File:FIFA World Cup 2026 Draw Reception (54972841852).jpg|thumb|''Adidas Trionda'' oficiālā turnīra bumba|left]]
[[Adidas Trionda]] ir [[Adidas]] ražota futbola bumba. Tā ir oficiālā 2026. gada FIFA Pasaules kausa, ko rīko Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis, spēles bumba.&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Mewis |first=Joe |date=September 9, 2025 |title='An assault on the eyes' Leaked World Cup ball slammed as design dubbed one of the worst ever |url=https://www.fourfourtwo.com/features/world-cup-ball-leaked-and-it-could-be-the-worst-ever |access-date=September 11, 2025 |website=[[FourFourTwo]] |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web |date=May 2, 2025 |title=FIFA World Cup 2026 'Trionda' Match Ball Leaks, Featuring U.S., Mexico and Canada Colors |url=https://www.si.com/soccer/fifa-world-cup-2026-trionda-match-ball-leak |access-date=September 11, 2025 |website=SI |language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tā tika ieviesta 2025. gada 2. oktobrī. Bumba ir termiski salīmēta kopā no tikai četriem paneļiem, kas ir līdz šim mazākais skaits FIFA Pasaules kausa bumbai.&lt;ref name=&quot;SciAmer&quot;&gt;{{Cite web |last=Hasson |first=Emma R. |title=The Surprising Math and Physics behind the 2026 World Cup Soccer Ball |url=https://www.scientificamerican.com/article/the-surprising-math-and-physics-behind-the-2026-trionda-world-cup-soccer-ball/ |access-date=2025-09-11 |website=Scientific American |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}&lt;br /&gt;[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN=
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT=
|win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}}
  | vārti2    = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}&lt;br /&gt;[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}&lt;br /&gt;[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW=
|win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}}
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}}
  | vārti2    = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 137
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}}
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 391
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}}
  | vārti2    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:5
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}&lt;br /&gt;[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}&lt;br /&gt;[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC 
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 278
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 065
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA=
|win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}}
  | vārti2    = [[Usmans Dembelē|Dembelē]]  {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}&lt;br /&gt;[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 3:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}}
  | vārti2    = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}}
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}}
  | vārti2    = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}&lt;br /&gt;[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB=
|win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 358
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}&lt;br /&gt;[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 983
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}}
  | vārti2    = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH=
|win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ=
|win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK=
|win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|KOR}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|IRN}}
|name_GrH={{fb|URU}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|COD}}
|name_GrL={{fb|GHA}}

|hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5.
|hth_GrE = GrL

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4)
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3)
|2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1
|2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0
|1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1
|3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4)
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}|1|{{fb|GHA}}|0

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}|0|{{fb|FRA}}|1
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}|0|{{fb|MAR}}|3
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}|0|{{fb|ESP}}|1
|6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}|1|{{fb|BEL}}|4
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}|1|{{fb|NOR}}|2
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ENG}}|3
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}|3|{{fb|EGY}}|2
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}} (11m)|0 (4)|{{fb|COL}}|0 (3)

|9. jūlijs - [[Bostona]]|{{fb|FRA}}|2|{{fb|MAR}}|0
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|2|{{fb|BEL}}|1
|11. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|NOR}}||{{fb|ENG}}|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|ARG}}||{{fb|SUI}}|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|FRA}}||{{fb|ESP}}|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 69 237
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Kazemiru]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 945
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}}
|rezultāts = 3:4
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}}
  | vārti2    = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}}
|rezultāts = 2:3
|sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}}
  | vārti2    = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 665
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}}
  | vārti2    = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}&lt;br /&gt;[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}}
  | vārti2    = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}&lt;br /&gt;[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}&lt;br /&gt;[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}&lt;br /&gt;[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}}
  | vārti1    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 244
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}}
|rezultāts = 2:4
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Mohameds Salāhs|Salāhs]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}&lt;br /&gt;[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}}
  | vārti2    = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = [[Džons Arjass|Dž. Arjass]] {{goal|14}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Azedīns Unahī|Unahī]] {{goal|50}}, {{goal|82}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|90+8}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|70|11m}}
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Neimars]] {{goal|90+10|11m}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|79}}, {{goal|90}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|69|11m}}
  | vārti2    = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|36}}, {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|60|11m}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Merino|Merino]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|31}}
  | vārti2    = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|9}}, {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Kristians Romero|Romero]] {{goal|79}}&lt;br /&gt;[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = [[Jāsers Ibrahīms|Ibrahīms]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 69 239
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Granits Džaka|Džaka]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Zeki Amduni|Amduni]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Manuels Akandži|Akandži]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Sedriks Itens|Itens]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{pengoal}}
|rezultāts = 4:3
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Huans Fernando Kintero|Kintero]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hamintons Kampass|Kampass]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Kučo Ernandess|Ernandess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Luiss Diass|Diass]]
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 811
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Fabjans Ruiss|Ruiss]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|88}}
  | vārti2    = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|41}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>ls6k0l9vai4g2qpj3wefspexrwaja1w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Pakruojis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398603</id>
    <revision>
      <id>4493349</id>
      <parentid>3604679</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:17:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4828" sha1="pc51xx1tow8qwpua9u8zoar2m0v9v2k" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FC Pakruojis''
| logo       = [[Attēls:FC Pakruojis logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo centras Pakruojis''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Pakroja}}
| dib        = 2016
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Pakroja centrālais stadions
| ietilp     = 2000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Rimants Čeponis
| tren       = {{flaga|Lietuva}} Aids Dambrausks
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]
| poz        = 15. vieta
| 
| pattern_la1=_Pomorie_15_16_h|pattern_b1=_Pomorie_15_16_h|pattern_ra1=_Pomorie_15_16_h|pattern_sh1=_Pomorie_15_16_h|pattern_so1=_Pomorie_15_16_h|
  leftarm1=2970BA|body1=2970BA|rightarm1=2970BA|shorts1=2970BA|socks1=2970BA|
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=ffff00|body2=ffff00|rightarm2=ffff00|shorts2=2970BA|socks2=ffff00|
}}

'''''FC Pakruojis''''' ir 2016. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Pakroja]]s, kas šobrīd spēlē Lietuvas Pirmās līgas čempionātā.&lt;ref name=&quot;ReferenceT&quot;&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/pakruojis-12456/?cid=1816595|title=Pakruojis - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref&gt;url=http://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180716165556/https://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |date={{dat|2018|07|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190116200848/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/i-lyga/|title=I lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
|}

== Krāsas ==
* [[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un zila.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; font-weight:bold;&quot;
|style=&quot;background:Yellow; width:140px; height:40px;&quot;| FC PAKRUOJIS
|style=&quot;background:Blue; color:yellow; width:140px; height:40px;&quot;| FC PAKRUOJIS
|-
! colspan=&quot;2&quot;| Apģērbu izmaiņas
|-
|{{Football kit
| pattern_la=_Pomorie_15_16_h
| pattern_b=_Pomorie_15_16_h
| pattern_ra=_Pomorie_15_16_h
| pattern_sh=_Pomorie_15_16_h
| pattern_so=_Pomorie_15_16_h
| leftarm=2970BA
| body=2970BA
| rightarm=2970BA
| shorts=2970BA
| socks=2970BA
| title = 2016− (M)
}}
|{{Football kit
| pattern_b = _carrarese1617a
| body =
| pattern_la =
| leftarm = ffff00
| pattern_ra =
| rightarm = ffff00
| pattern_sh =
| shorts = 2970BA
| socks = ffff00
| title = 2016– (Iz)
}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/fcpakruojis/ Facebook]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/pakruojis-12456/?cid=1816595 lietuvosfutbolas.lt]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Pakruojis]]</text>
      <sha1>pc51xx1tow8qwpua9u8zoar2m0v9v2k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biržu &quot;Širvėna&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400809</id>
    <revision>
      <id>4493040</id>
      <parentid>4269080</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:46:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493040</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12262" sha1="tb8sxa6daxqhbyofczja9fm1ybru6n8" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #BF0000
| nos        = Biržu &quot;Širvėna&quot;
| logo       = [[Attēls:FK_Širvėna_logo.png|150px]]
| pilns      = Biržu futbola klubs &quot;Širvėna&quot;&lt;br /&gt;(''Biržų futbolo klubas „Širvėna“'')
| iesauka    = melnie/sarkanie (''juodai/raudoni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Birži|2s=Birži (Lietuva)}}
| dib        = 1948
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = Biržu Centrālais stadions
| ietilp     = 1000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Vītauts Stanulevičus &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://siaure.lt/main/turinys/sportas/1/13255|title=Šiaurės rytai - nepriklausomas Biržų krašto laikraštis - „FK Širvėna“ į prasidedantį sezoną žvelgia optimistiškai|website=siaure.lt|access-date={{dat|2018|08|03||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180801160419/http://siaure.lt/main/turinys/sportas/1/13255}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180801160419/http://siaure.lt/main/turinys/sportas/1/13255 |date={{dat|2018|08|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| tren       = {{flaga|Lietuva}} Mants Pomeckis
| līga       = 3. līga (Paneveža zona)
| sez        = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāts|2021.]]
| poz        = 4. vieta
| 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Širvėna
| dates1     = 1991—2002
| name2      = Rinkuškiai
| dates2     = 2003—2012
| name3      = Širvėna
| dates3     = 2013—
|
|pattern_la1=
|pattern_b1=
|pattern_ra1=
|leftarm1=ffffff
|body1=ffffff
|rightarm1=ffffff
|shorts1=000000
|socks1=ffffff
| kit_alt2 = 
| pattern_la2 = _middlesbrough1617h
| pattern_b2  = _watford1718a
| pattern_ra2 = _middlesbrough1617h
| pattern_sh2 = _watford1718a
| pattern_so2 = _3_stripes_white
| leftarm2    = ff0000
| body2       = ff0000
| rightarm2   = ff0000
| shorts2     = FF0000
| socks2      = FF0000

}}
[[Attēls:Biržai, stadionas.JPG|thumb|right|300px|Stadionas ''(Biržų miesto stadionas)'']]
[[Attēls:Sirvenos_ezeras.JPG|thumb|right|300px|Širvėnas ezers]]
'''Biržu futbola klubs &quot;Širvėna&quot;''' ({{val|lt|Biržų futbolo klubas „Širvėna“}}) ir [[1948. gads|1948]]. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Birži (Lietuva)|Birži]]em, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas 2. līgas čempionāts|Lietuvas 2. līgas čempionātā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/sirvena-1145/?cid=1893917|title=Širvėna - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Klubs dibināts 1948. gadā, nosaukts &quot;Žalgiris&quot;. No 1954. gada klubs tika pārdēvēts par &quot;Siūlas&quot;. Lietuvas PSR laikā ļoti bieži tika mainīta kluba kontrole un katru reizi tika mainīts tā vārds.

1978. un 1984. gada sezonās komandā spēlēja pašlaik labi pazīstamais futbola treneris [[Sauļus Širmelis]].

1990. gadā klubs tika pārstrukturēts un 1991. gadā tika nomainīts tā nosaukums uz &quot;Širvėna&quot;.

No 2003. gada sponsors bija &quot;Rinkuškiu&quot; alus darītava. Sponsorēšanas dēļ klubs tika pārdēvēts par &quot;Rinkuškiem&quot;.

2013. gadā klubs atgriezās II līgā, rietumu zonā, Lietuvas futbola trešajā līmenī. 2015. gadā uzvarēja līgas rietumu zonā un bija iespējas spēlēt Pirmajā līgā (2. līmenis), bet klubs izlēma palikt II Ligā.

Šobrīd spēlē II līgā, Rietumu zonā.

== Sasniegumi ==
* '''B klasė'''
** 2.vieta (5): 1953, 1954, 1955, 1956, 1957
* '''Lietuvas futbola 2. līga (Rietumu zona)'''
** 1.vieta (1): 2015
** 2.vieta (2): 2001, 2017
** 3.vieta (1): 2013

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Panevėžys)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''2.'''
|
|
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Panevėžys)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| 
|
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Panevėžys)''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
| style=&quot;background:#ffff00;&quot;| {{increase}} '''izvirzīt''' {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html|title=Lithuanian 2013 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021054341/http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html|title=Lithuanian 2015 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820034515/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html|archivedate={{dat|2018|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190116200848/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' (Panevėžys)
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/sirvena-1145/?cid=10232922&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
[[Melnā krāsa]] un [[sarkana]].
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''ŠIRVĖNA'''
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''ŠIRVĖNA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=000000|body=000000|rightarm=000000|shorts=000000|socks=000000|
|title= 1991-2002 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_navyborder|
 pattern_b=|
 pattern_ra=_navyborder|
 leftarm=ff |
 body=ff|
 rightarm=ff |
 shorts=000000 |
 socks=000000 |
 title= 1991-2002 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=B22222 |
 body=B22222|
 rightarm=B22222 |
 shorts=000000 |
 socks=000000 |
 title= 2003-2012 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_navyborder|
 pattern_b=|
 pattern_ra=_navyborder|
 leftarm=ff |
 body=ff|
 rightarm=ff |
 shorts=B22222 |
 socks=B22222 |
 title= 2013-2014 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=ff0000 |
 body=ff0000|
 rightarm=ff0000 |
 shorts=000000 |
 socks=ff0000 |
 title= 2015-2016 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=ffffff |
 body=ffffff|
 rightarm=ffffff |
 shorts=000000 |
 socks=ffffff |
 title= 2018-šobrid (māja)
}}
|}

== Sastāvs (2018) ==
Sastāvs:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://klff.lt/infusions/stats17/komandos1.php?id=18|title=KLFF.lt - Klaipėdos Apskrities ir Miesto Futbolo Federacija|website=klff.lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://klff.lt/infusions/stats17/rezultatas1.php?id=3|title=KLFF.lt - Klaipėdos Apskrities ir Miesto Futbolo Federacija|website=klff.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Armandas Indrašius|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=12|name=Deividas Kuodis|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=20|name=Simonas Laužikas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=21|name=Laurynas Šatas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=23|name=Tomas Sirevičius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=2|name=Donatas Paulauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=5|name=Ignas Peikštenis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=10|name=[[Tautvydas Švelna]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Gailius Lansbergas|nat=LTU|pos=MF}} [[Attēls:Captain sports.svg|12px]]
{{Fs player|name = [[Vaidas Kavaliauskas]]|nat = LTU|no = 22|pos = MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=18|name=Ignas Kurklietis|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=11|name=Marius Ligeika|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/fksirvena/ ''Facebook'']
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/sirvena-1145/?cid=1893917 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Antra lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Širvėna]]</text>
      <sha1>tb8sxa6daxqhbyofczja9fm1ybru6n8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dear Basketball</title>
    <ns>0</ns>
    <id>401213</id>
    <revision>
      <id>4493170</id>
      <parentid>3909929</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T21:44:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4264" sha1="nhracope1dikogdsnhtw6ebjhl9z9ot" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
|      nosaukums = ''Dear Basketball''
|    oriģinālnos = 
|         attēls = Dear-Basketball.jpg
|        att_izm = 
|       paraksts = 
|          žanrs = 
|       režisors = [[Glens Kīns]]
|     producents = Džīnijs Rims
|      scenārijs = [[Kobe Braiants]]
| galvenajās lomās         = 
|         mūzika = [[Džons Viljamss]]
|      operators = 
|        montāža = 
|        studija = 
* ''Believe Entertainment Group''
* ''Kobe Inc.''
* ''Glen Keane Productions''
|    izplatītājs = ''Gunpowder &amp; Sky''
|       izdošana = {{Filmas datums|2017|04|23|[[Tribekas kinofestivāls]]}}
|         ilgums = 5 minūtes
|         valsts = {{USA}}
|         valoda = angļu
|        budžets = 
|       ienākumi = 
|    iepriekšējā = 
|         nākamā = 
|           imdb = 
}}
'''''Dear Basketball''''' ('''&quot;Dārgais basketbol&quot;''' vai '''&quot;Mīļais basketbol&quot;''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/sports/basketbols/legendara-nba-zvaigzne-kobe-braients-ticis-pie-oskara-balvas/|title=Leģendārā NBA zvaigzne Kobe Braients ticis pie “Oskara” balvas|date={{dat|2018|3|5||bez}}|publisher=[[skaties.lv]]|accessdate={{dat|2018|9|18||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210614132711/https://skaties.lv/sports/basketbols/legendara-nba-zvaigzne-kobe-braients-ticis-pie-oskara-balvas/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4533455/nba-zvaigzne-kobe-braients-sanemis-oskaru|title=NBA zvaigzne Kobe Braients saņēmis «Oskaru»|date={{dat|2018|3|5||bez}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2018|9|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir 2017. gada [[animācija]]s [[īsfilma]]. Īsfilmas režisors un animators ir [[Glens Kīns]], bet scenārija autors un stāstītājs ir [[Kobe Braiants]]. Filmas sižets ir balstīts uz Kobes Braianta vēstuli, ko {{dat|2015|11|29||bez}} publicēja vietnē ''[[The Players' Tribune]]'', kurā viņš paziņoja par savu aiziešanu no basketbola.&lt;ref name=&quot;dream team&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Wolff|first1=Ellen|title=Kobe Bryant Assembles His Animated Dream Team for ‘Dear Basketball’|url=https://variety.com/2018/film/spotlight/kobe-bryant-dear-basketball-glen-keane-john-williams-1202662198/|website=[[Variety]]|publisher=Variety Media, LLC|ref=dear basketball|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180119164823/http://variety.com/2018/film/spotlight/kobe-bryant-dear-basketball-glen-keane-john-williams-1202662198/|archivedate=19 January 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kobe's letter&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Bryant|first1=Kobe|authorlink=Kobe Braiants|title=Dear Basketball|url=https://www.theplayerstribune.com/dear-basketball/|website=[[The Players' Tribune]]|publisher=The Players' Tribune, Inc.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180119180935/https://www.theplayerstribune.com/dear-basketball/|archivedate=19 January 2018}}&lt;/ref&gt;

Īsfilma tiešsaistē tika izplatīta video [[straumēšana]]s portālā ''[[go90]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.broadcastingcable.com/thewire/dear-basketball-assembled-legendary-team-creators-premieres-verizon-s-go90/170761 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180309054135/http://www.broadcastingcable.com/thewire/dear-basketball-assembled-legendary-team-creators-premieres-verizon-s-go90/170761 |archivedate={{dat|2018|03|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; ''Dear Basketball'' saņēma [[90. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā animācijas īsfilma&quot;]], tādējādi tā ir pirmā reize, kad NBA spēlētājs saņem šo balvu, tāpat tas ir pirmais Oskars Kīnam, ilggadējam ''[[The Walt Disney Company|Disney]]'' studijas animatoram.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://oscar.go.com/nominees/short-film-animated/|title=90th Academy Award Animated Short Film Nominees|website=The Oscars 2018|publisher=[[The Walt Disney Company|Disney Enterprises, Inc.]]|date=23 January 2018|accessdate=23 January 2018}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}


{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2017. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:Basketbola filmas]]</text>
      <sha1>nhracope1dikogdsnhtw6ebjhl9z9ot</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Gintra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>401299</id>
    <revision>
      <id>4493347</id>
      <parentid>4424960</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:16:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10825" sha1="dsj7p2zrwlxcxbik6tia5eag30itw5z" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFF000
| bg_color   = #000000
| nos        = FC &quot;Gintra&quot; 
| logo       = [[Attēls:FC_Gintra_logo.png|150px]]
| pilns      = FC &quot;Gintra&quot; 
| iesauka    = melnie/dzeltena (''juoda/geltona'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 1999
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = Šauliu Centrālais stadions
| ietilp     = 4000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Gintars Radavičus
| tren       = {{flaga|LTU}} Artūr Sikorskij
| līga       = sieviešu A līga 
| sez        = 2025
| poz        = 1. vieta
| mediji     = http://www.fkgintra.lt/

|pattern_la1=_hummelcorepoly1718y|pattern_b1=_hummelcorepoly1718y|pattern_ra1=_hummelcorepoly1718y|
|leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=000000|socks1=000000|
|pattern_la2=_garbarnia1819h|pattern_b2=_garbarnia1819h|pattern_ra2=_garbarnia1819h|
|leftarm2=ffffff|body2=FFFFFF|rightarm2=ffffff|shorts2=000000|socks2=FFFFFF|
|pattern_la3=_vb1819a|pattern_b3=_vb1819a|pattern_ra3=_vb1819a|
|leftarm3=000000|body3=00000|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000|
}}

'''FC &quot;Gintra&quot;''' ({{val|lt|FC &quot;Gintra&quot;}}) ir [[1999. gads|1999]]. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Šauļi]]em, kas šobrīd spēlē Lietuvas sieviešu futbola A līgas čempionātā.

== Sasniegumi ==
; {{flaga|Lietuva}} '''Lietuvas sieviešu futbola A līga'''
* '''Čempioni (24)''' : 1999, 2000, 2003, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021, 2022, 2023, 2024, 2025.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito-womchamp.html|title=Lithuania - List of Women Champions|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
[[File:FC Gintra as Champions.10 November 2024.JPG|300px|thumb|right|FC Gintra 2024]]
[[File:FC Gintra. 9 November 2025 (I).JPG|thumb|right|300px|FC Gintra 2025]]
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2011_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2011|website=almis.sritis.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2012_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2012|website=almis.sritis.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2013_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2013|website=almis.sritis.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2014_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2014|website=almis.sritis.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2015|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053746/http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2016|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117173755/http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2017|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117010138/http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2018|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053752/http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/|title=Moterų A lygoje – finalinis sezono ketvirtis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190929190255/https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/421160/penkiolika-gintros-universiteto-zingsniu-19-ojo-cempiono-titulo-link|title=Penkiolika „Gintros-Universiteto“ žingsnių 19 - ojo čempiono titulo link|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/441755/siauliu-gintra-20-aji-karta-i-virsu-kelia-a-lygos-trofeju|title=Šiaulių „Gintra“ – 20-ąjį kartą į viršų kelia A lygos trofėjų|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;[https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-gintra-35942/?cid=17466040 FC GINTRA Sezonas 2024 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/528378/gintra-uzsitikrino-24-aji-cempioniu-titula-klubo-istorijoje „Gintra“ užsitikrino 24-ąjį čempionių titulą klubo istorijoje]&lt;/ref&gt;
|}

== Sastāvs 2026 ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|17||bez}}.'' 

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 10|nat=FIN|name=|pos=GK}} 
{{Fs player|pos=GK|no=81|nat=UKR|name=[[Alla Herasymchuk]]}} (N)
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Greta Lukjančukė]]|pos=GK}}&lt;ref&gt;https://fkgintra.lt/sugrizimas-greta-lukjancuke-vel-gins-lietuvos-cempioniu-garbe/&lt;/ref&gt;
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=5|nat=BRA|name=[[Sabrina Gonçalves Amorim|SABRINA]]|pos=DF}}
{{fs player|no= 7|name=[[Meida Proscevičiūtė]]|nat=LTU|pos=FW}}
 {{Fs player|no=22|nat=LTU|name=[[Athena Diachenko]]|pos=DF}} (N)&lt;ref&gt;[https://fkgintra.lt/is-anglijos-i-siaulius-gintra-sustiprino-i-lietuva-sugriztanti-gyneja-a-diachenko/ Iš Anglijos į Šiaulius: „Gintrą“ sustiprino į Lietuvą sugrįžtanti gynėja A. Diachenko]&lt;/ref&gt;
{{Fs player|no=23|nat=LTU|name=[[Aistė Šveckutė]]|pos=DF}} (N)&lt;ref&gt;[https://fkgintra.lt/gintros-sudeti-stiprina-dar-viena-lietuve-pasirasyta-sutartis-su-a-sveckute/ „Gintros“ sudėtį stiprina dar viena lietuvė – pasirašyta sutartis su A. Šveckute]&lt;/ref&gt;
{{Fs player|no=35|nat=LTU|name=[[Saulutė Railaitė]]|pos=FW}} 
{{Fs player|no=37|nat=LTU|name=[[Andžela Vaičytė]]|pos=DF}} 
{{Fs player|no=16|nat=LTU|name=[[Eitvydė Partikaitė]]|pos=MF}}
{{Fs player|pos=DF|no= 4|nat=LIT|name=[[Algimante Mikutaitė]]}}
{{Fs player|no=88|nat=UKR|name=[[Chrystyna Pereviznyk]]|pos=MF}} (N)
{{Fs player|no=10|nat=LTU|name=[[Marija Galkina]]|pos=MF}} (N)
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=[[Aivė Andiuškevičiūtė]]|pos=DF}} (N)
{{Fs player|no=13|nat=BRA|name=[[Julia Francisco De Souza Dias|Julia Dias]]|pos=MF}}&lt;ref&gt;[https://fkgintra.lt/gintros-saugiu-grandi-stiprina-kurybinga-brazile-j-dias/ „Gintros“ saugių grandį stiprina kūrybinga brazilė J. Dias]&lt;/ref&gt;
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkgintra.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}} 
* [https://www.facebook.com/GintraUniversitetas/ Feisbuka lapa] {{lietuviski}} 
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{A lyga (sievietes)}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Gintra]]</text>
      <sha1>dsj7p2zrwlxcxbik6tia5eag30itw5z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Safira—Simpsona skala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406258</id>
    <revision>
      <id>4493304</id>
      <parentid>2942253</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:51:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vētras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1169" sha1="jtqpyd21w6gpq4nppzkiyxdsupm16ko" xml:space="preserve">'''Safira–Simpsona viesuļvētru vēju skala''' ({{val|en|Saffir–Simpson hurricane wind scale}}, SSHWS), agrāk '''Safira–Simpsona viesuļvētru skala''' (SSHS), ir skaitlisko vērtību sistēma [[viesuļvētra|viesuļvētru]] kategorizēšanai, lai potenciāli varētu novērtēt viesuļvētru postījumus. To galvenokārt izmanto [[Rietumu puslode]]s viesuļvētru kategorizēšanā. 1970. gadu sākumā skalu izstrādāja [[Herberts Safirs]] un [[Roberts Simpsons]]. Viesuļvētru klasifikācijā izmanto kopš 1973. gada. Šajā skalā tiek izdalītas septiņas vērtības pēc vēju ātruma:
* tropiskā depresija (vēju ātrums līdz 62 km/h),
* tropiskā vētra (vēju ātrums no 63 līdz 117 km/h),
* 1. kategorijas viesuļvētra (vēju ātrums no 118 līdz 153 km/h),
* 2. kategorijas viesuļvētra (vēju ātrums no 154 līdz 177 km/h),
* 3. kategorijas viesuļvētra (vēju ātrums no 178 līdz 209 km/h),
* 4. kategorijas viesuļvētra (vēju ātrums no 210 līdz 249 km/h),
* 5. kategorijas viesuļvētra (vēju ātrums lielāks par 250 km/h).


{{meteo-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tropiskie cikloni]]
[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>jtqpyd21w6gpq4nppzkiyxdsupm16ko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielais Sarkanais plankums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>411002</id>
    <revision>
      <id>4493294</id>
      <parentid>4279516</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:44:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vētras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2327" sha1="8v6akmlzr7tawe446lxpm1ximduz46x" xml:space="preserve">[[Attēls:Jupiter_from_Voyager_1.jpg|right|thumb|320x320px|Lielā Sarkanā plankuma attēls no [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] izpētes ar ''[[Voyager 1]]''. Baltās ovālās vētras tieši zem Lielā Sarkanā plankuma ir aptuveni Zemes diametrā]]
'''Lielais Sarkanais plankums''' ir pastāvīgs augsta spiediena reģions [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] atmosfērā, kas veido anticiklonu 22° uz dienvidiem no [[Planēta|planētas]] [[Ekvators|ekvatora]]. Tas nepārtraukti novērots jau 188 gadus, kopš 1830. gada.&lt;ref name=&quot;NYT-20171213&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2017/12/13/science/jupiter-great-red-spot-juno.html|title=The Great Red Spot Descends Deep Into Jupiter|work=[[The New York Times]]|access-date=15 December 2017|date=13 December 2017|last=Chang|first=Kenneth}}&lt;/ref&gt; Šādas vētras gāzes gigantu turbulentajās atmosfērās nav nekas neparasts.

Iepriekšējie novērojumi no 1665. līdz 1713. gadam tiek uzskatīti par to pašu vētru; un, ja tas ir pareizi, vētra ir pastāvējusi vismaz 350 gadus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.space.com/3134-jupiter-data-sheet.html|title=Jupiter Data Sheet – SPACE.coma|last=Staff|publisher=Imaginova|access-date=2008-06-03}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://csep10.phys.utk.edu/astr161/lect/jupiter/redspot.html|title=The Solar System - The Planet Jupiter – The Great Red Spot|last=Anonymous|publisher=Dept. Physics &amp; Astronomy – University of Tennessee|access-date=2015-08-30|archive-date=2004-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20040610075946/http://csep10.phys.utk.edu/astr161/lect/jupiter/redspot.html}}&lt;/ref&gt; 1600. gadā novērotā vētra, iespējams, ir cita, nevis šobrīd novērojamā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/feature/goddard/jupiter-s-great-red-spot-a-swirling-mystery|title=Jupiter's Great Red Spot: A Swirling Mystery|last=Karl Hille|publisher=NASA|access-date=November 18, 2017|date=August 4, 2015}}&lt;/ref&gt; Starp novērojumiem 17. gadsimtā un 1830. gadā ir ilgs laika posms, un nav zināms, vai vētra šajā posmā nav izzudusi, pārmainījusies.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{astronomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jupiters (planēta)]]
[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>8v6akmlzr7tawe446lxpm1ximduz46x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4493095</id>
      <parentid>4492763</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4493095</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1600" sha1="am70234908btp5k5e0mmcvnk2wzl4kv" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-07-10 18:01:25{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 5 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 3 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 2 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Dalībniece:AgneseIvane/Smilšu kaste|t|h|d}} || 2026-07-08 17:57:54 || 2 || {{U|Kleivas}} || &lt;nowiki&gt;Noņēma pāradresāciju uz [[Dalībnieks:Animators]]&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Ahegao ( pārspīlēta uzbudinājuma sejas izteiksme)|t|h|d}} || 2026-07-09 12:45:31 || 1 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Ja netiks uzrakstīts raksts || 5 (14.07.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>am70234908btp5k5e0mmcvnk2wzl4kv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4493094</id>
      <parentid>4492762</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:01:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4493094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16737" sha1="pcj27tt2jlxzm774nij3faz61s5y2yd" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|10||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199930}}]
| {{formatnum:1701}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13711}}]
| 2009-02-13
| 2026-07-10
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173623}}]
| {{formatnum:10773}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8019}}]
| 2007-12-03
| 2026-07-10
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:953}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114601}}]
| {{formatnum:9645}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9848}}]
| 2007-11-24
| 2026-07-09
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113557}}]
| {{formatnum:10042}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1917}}]
| 2009-10-02
| 2026-07-10
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87427}}]
| {{formatnum:6555}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6665}}]
| 2005-10-30
| 2026-07-10
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71074}}]
| {{formatnum:10071}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2152}}]
| 2009-05-24
| 2026-07-10
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68863}}]
| {{formatnum:1847}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}]
| 2005-07-26
| 2026-07-08
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}]
| {{formatnum:883}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-07-02
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51980}}]
| {{formatnum:7196}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6490}}]
| 2018-06-22
| 2026-07-07
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49115}}]
| {{formatnum:5257}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}]
| 2007-01-07
| 2026-07-10
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49083}}]
| {{formatnum:1511}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3532}}]
| 2006-05-03
| 2026-07-09
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46574}}]
| {{formatnum:2359}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2995}}]
| 2007-04-26
| 2026-07-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44378}}]
| {{formatnum:5770}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1607}}]
| 2015-03-11
| 2026-07-10
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42199}}]
| {{formatnum:1683}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-07-10
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38940}}]
| {{formatnum:4689}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}]
| 2013-03-30
| 2026-07-10
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31682}}]
| {{formatnum:3663}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:641}}]
| 2020-05-10
| 2026-07-10
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29242}}]
| {{formatnum:7592}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4405}}]
| 2023-01-18
| 2026-07-06
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26498}}]
| {{formatnum:4581}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}]
| 2015-08-30
| 2026-07-10
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-06-07
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23705}}]
| {{formatnum:13}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-07-02
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}]
| {{formatnum:1946}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-06-20
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15870}}]
| {{formatnum:1297}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-07-10
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15223}}]
| {{formatnum:3580}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}]
| 2014-07-27
| 2026-07-10
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15171}}]
| {{formatnum:2516}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-05
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14461}}]
| {{formatnum:509}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-07-09
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14209}}]
| {{formatnum:728}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-07-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}]
| {{formatnum:938}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-06-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10819}}]
| {{formatnum:1801}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:412}}]
| 2021-07-27
| 2026-07-09
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10609}}]
| {{formatnum:291}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-07-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10113}}]
| {{formatnum:269}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}]
| 2012-05-17
| 2026-07-07
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9564}}]
| {{formatnum:233}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-07-07
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}]
| {{formatnum:169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-06-09
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}]
| {{formatnum:693}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}]
| 2017-05-11
| 2026-06-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5595}}]
| {{formatnum:100}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-07-08
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}]
| {{formatnum:148}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}]
| 2020-12-20
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>pcj27tt2jlxzm774nij3faz61s5y2yd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415775</id>
    <revision>
      <id>4493210</id>
      <parentid>4488991</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:34:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="187060" sha1="0qxk3pnmppyqah97ycbddoqvbx46k6i" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2019. gads Latvijā|2019]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat     = +8,2 °C
|min Lat     = –23,0 °C
|max Lat     = +33,0 °C
|vid Rīga    = +9,3 °C
|min Rīga    = –12,3 °C
|max Rīga    = +33,0 °C

|nokrišņi gadā       = Latvija: 629,2 mm 
|nokrišņi mēnesī     = Rīga: 117,0 mm (jūlijs)
|nokrišņi dekādē     = Rīga: 78,7 mm (jūlijs)
|nokrišņi diennaktī  = Rīga: 31,4 mm ([[8. jūlijs]])
|sniega sega         = Latvija: 47 cm ([[Alūksne]], [[4. februāris]])
|vēja brāzmas        = Ventspils: 27,7 m/s ([[8. marts]])

|citi notikumi      =
}}

Šajā rakstā ir apkopoti '''[[2019. gads Latvijā|2019]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]]'''. 2019. gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir augstākā gada vidējā gaisa temperatūra novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,4 °C pārspējot [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] rekordu. Arī mēneši lielākoties bija siltāki par klimatisko standarta normu ([[1981.—2010. gads]]). Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 °C bija siltākais novērojumu vēsturē, bet aprīlis un decembris bija trešie siltākie. Kopumā gada laikā tika pārspēti 317 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 14 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Februāra vidū tika novēroti gada agrākie +13 °C, Kolkā 16. februārī gaisam iesilstot līdz +13,4 °C, kas ir arī jauns Latvijas februāra 2. dekādes rekords. Savukārt oktobra pēdējā dekādē tika novēroti vēlākie +19 °C (22. oktobrī [[Daugavpils|Daugavpilī]]). 2019. gadā bija arī vairāki vēsāki periodi, no kuriem ilgākais bija no septembra vidus līdz oktobra sākumam, kad 3 dekādes pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas. Abos pusgados bija tikai viens mēnesis, kurā gaisa temperatūra bija zemāka par normu (janvāris un jūlijs). Bet visvairāk atmiņā paliekošais aukstums bija maija sākumā, kad 6. maija rītā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5 °C, kas bija pirmais Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekords kopš 2017. gada. Vēl divi valsts minimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 12. un 13. jūlijā, un 2019. gads ir pirmais pēdējos 12 gados, kad ir pārspēti vismaz 3 Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordi.

Gada nokrišņu daudzums sasniedza 629,2 mm, kas ir 9% zem gada normas (692,3 mm). Lielākajā daļā Latvijas gada nokrišņu daudzums bija zem normas, tikai vietām valsts ziemeļos un austrumos gada nokrišņu daudzums bija nedaudz virs normas. Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā — 753,7 mm, bet vismazāk [[Dobele|Dobelē]] — 428,1 mm. No mēnešiem 7 bija mitrāki par normu, bet 5 — sausāki. Aprīlī vidēji Latvijā nolija vien 2,9 mm, tam kļūstot par sausāko aprīli novērojumu vēsturē, bet [[Madona|Madonā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]] un [[Zīlāni|Zīlānos]] aprīlī nokrišņi nesasniedza pat 0,1 mm. Savukārt marts ar 49,2 mm bija 10. mitrākais kopš 1924. gada. Gada otrajā pusē mēneši lielākoties bija mitrāki par normu, tādēļ rudens bija vienīgā sezona, kuras nokrišņu daudzums bija virs normas. Novembra 1. dekāde Latvijā bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē, turklāt 5 novērojumu stacijās (Alūksne, Kolka, Mērsrags, Rēzekne, Zosēni) tā bija vismitrākā. Ainažos, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā bija nepieciešamas vien 4,5 dienas, lai nolītu visa novembra nokrišņu norma. Novembra sākuma lietavu ietekmē vietām austrumu rajonos upēs tika novēroti augstākie ūdenslīmeņi 2019. gadā.

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2018./2019. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,4 °C, kas ir 1,6 °C virs sezonas normas, kļūstot par 23. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Ziemas minimālā gaisa temperatūra −23,0 °C 22. janvārī tika novērota Alūksnē. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +13,4 °C 16. februārī — Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Ziemā bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti arī 10 dekādes un 37 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visi gaisa temperatūras rekordi 2018./2019. gada ziemā tika novēroti februārī. No ziemas mēnešiem vissiltākais bija februāris ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā +0,8 °C (4,5 grādus virs mēneša normas), esot 8. siltākajam februārim novērojumu vēsturē. Siltāks par normu bija arī decembris (vidējā gaisa temperatūra bija −1,1 °C, kas ir 0,9 °C virs normas), bet janvāris bija vienīgais ziemas mēnesis, kas bija vēsāks par normu — vidējā gaisa temperatūra bija −4,0 °C, kas ir 0,8 °C zem normas. Janvāris bija arī pirmais mēnesis kopš pērnā marta, kas bija vēsāks par normu, līdz ar to 2018. gadā 9 secīgus mēnešus (aprīlis – decembris) vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, kas ir atkārtots šādu secīgu mēnešu rekords. Pirmoreiz 9 secīgi mēneši siltāki par normu bija no 2002. gada janvāra līdz septembrim. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā ziemā bija 116,0 mm, kas ir 19 % zem sezonas normas (142,8 mm). Līdz ar to šī ziema bija 36. sausākā novērojumu vēsturē un 4. sausākā līdz šim 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Siguldā — 172,2 mm, bet vismazāk – Zīlānos (79,9 mm). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu, vissausākajam ar kopējo nokrišņu daudzumu Latvijā 32,0 mm esot decembrim. Decembra nokrišņu daudzums bija 42% zemāks par normu, kļūstot par 19. sausāko decembri novērojumu vēsturē un 2. sausāko līdz šim 21. gadsimtā, atpaliekot vien no 2002. gada decembra. Janvārī un februārī nokrišņu daudzums bija nedaudz mazāks par normu — attiecīgi 7 % un 3 % mazāks. Meteoroloģiskā ziema kopumā Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju iestājās 24. novembrī. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iestājās Daugavpilī un Rēzeknē — 20. novembrī, bet visvēlāk Kolkā un Mērsragā — 28. novembrī. Vidēji Latvijā 2018./2019. gada meteoroloģiskā ziema ilga 76 dienas. Visgarākā ziema bija Rēzeknē — 97 dienas, bet visīsākā (72 dienas) bija Kolkā un Mērsragā. Savukārt Gulbenē šī meteoroloģiskā ziema ar ilgumu 83 dienas bija 4. īsākā kopš 1961. gada. Vidēji Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju meteoroloģiskā ziema beidzās 7. februārī, bet visvēlāk, 24. februārī, tā beidzās Alūksnē, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos.

'''2019. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 °C, kas ir 1,6 °C virs sezonas normas, kļūstot par 4. siltāko pavasari (kopā ar 1989., 1990. un 2000. gadu pavasariem) novērojumu vēsturē — kopš 1924. gada. Pavasara minimālā gaisa temperatūra –14,1 °C 2. martā tika novērota Zosēnos. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C 20. maijā — Pāvilostā un Ventspilī, kas ir arī jauns 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā. Pavasarī kopumā tika pārspēti Latvijas 27. aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 novērojumu staciju mēnešu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 58 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 8 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. No pavasara mēnešiem vienīgi maijs nebija starp 10 siltākajiem attiecīgajiem mēnešiem novērojumu vēsturē — ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C (0,3 °C virs mēneša normas) tas kļuva par 27. siltāko novērojumu vēsturē. Marts (vidējā gaisa temperatūra +2,2 °C, kas ir 2,4 °C virs mēneša normas) bija 7. siltākais marts kopš 1924. gada un 4. siltākais līdz šim 21. gadsimtā. Savukārt aprīlis bija tikpat silts kā pērnais aprīlis — ar +7,8 °C esot 2,1 °C siltāks par normu, dalot 3. siltākā aprīļa novērojumu vēsturē godu ar pērno aprīli. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pavasarī bija 100,5 mm, kas ir 18% zem sezonas normas (122,7 mm). Līdz ar to šis bija 23. sausākais pavasaris novērojumu vēsturē un 5 sausākais līdz šim 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Siguldā — 156,3 mm, bet vismazāk — Dobelē (58,6 mm). Nokrišņu daudzums pa mēnešiem šajā pavasarī bija kontrastiem bagāts. Marts ar nokrišņu daudzumu 49,5 mm, kas ir 24% virs normas, bija vismitrākais no mēnešiem, kļūstot arī par 10. mitrāko martu novērojumu vēsturē un 3. mitrāko līdz šim 21. gadsimtā. Marts bija arī pirmais mēnesis kopš pērnā aprīļa, kura nokrišņu daudzums pārsniedz normu. Līdz ar to noslēdzās viens no garākajiem secīgu mēnešu periodiem ar nokrišņu daudzumu zem normas novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). No pagājušā gada maija līdz šī gada februārim 10 secīgus mēnešus nokrišņu daudzums bija zem normas. Turpretī aprīlis ar vidējo nokrišņu daudzumu 3,0 mm (91% zem normas) kļuva par sausāko aprīli novērojumu vēsturē. Maijā vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija ap normu — 50,9 mm, kas ir 4% virs normas, bet bija novērojamas lielas atšķirības nokrišņu daudzumos dažādos Latvijas reģionos. Piemēram, Alūksnē nokrišņu daudzums bija 100,4 mm (75% virs maija normas), bet Pāvilostā nolija tikai aptuveni puse no mēneša normas – 16,8 mm. Meteoroloģiskais pavasaris kopumā Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju iestājās 8. februārī. Visvēlāk, 24. februārī, tas iesākās Alūksnē, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos. Vidēji Latvijā 2019. gada meteoroloģiskais pavasaris ilga 98 dienas. Visīsākais meteoroloģiskais pavasaris bija Saldū, kur tas ilga 70 dienas, bet visgarākais bija Kolkā — 116 dienas. Vidēji Latvijā un gandrīz pusē no novērojumu staciju meteoroloģiskais pavasaris beidzās 17. maijā, bet 7 novērojumu stacijās tas beidzās 18. maijā. Visagrāk tas beidzās Liepājā, Pāvilostā, Rīgā un Saldū — 24. aprīlī, savukārt visvēlāk beidzās Kolkā — 3. jūnijā.

'''2019. gada vasara''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2 °C, kas ir 1,0 °C virs sezonas normas, kopā ar 1957. un 1937. gada vasaru kļūstot par 12. siltāko vasaru novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada. Vasaras minimālā gaisa temperatūra 0,7 °C 1. jūnijā tika novērota Ainažos. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C 13. jūnijā — Rīgā, kas ir arī jauns 13. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā. Vasarā kopumā tika pārspēti Latvijas 5., 6., 12. un 13. jūnija diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 12., 13. jūlija diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. 12. jūnijā Daugavpilī tika pārspēts novērojumu stacijas jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Vēl tika pārspēti 4 novērojumu staciju dekādes un 59 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 5 dekādes un 36 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 novērojumu staciju dekādes un 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, kā arī 1 dekādes un 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 2019. gada jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 °C (3,8 °C virs mēneša normas) kļuva par siltāko jūniju novērojumu vēsturē, savukārt ne jūlijs, ne augusts neierindojās siltāko mēnešu novērojumu vēsturē saraksta augšpusē. Augustā vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C (0,5 °C virs mēneša normas), kļūstot par 26. siltāko augustu novērojumu vēsturē, bet jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +16,2 °C, kas ir 1,2 °C zem mēneša normas, noslēdza vēsāko jūliju trešo desmitu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vasarā bija 176,7 mm, kas ir 17% zem sezonas normas (225,7 mm). Līdz ar to šī bija 25. sausākā vasara novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos — 273,4 mm, bet vismazāk – Pāvilostā (85,6 mm). Nokrišņu daudzums pa mēnešiem šajā vasarā bija kontrastiem bagāts. Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 49,1 mm, kas ir 33% zem jūnija normas (73,3 mm). Sausāks par normu bija arī augusts, kurā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 51,8 mm (32% zem normas), kas ir trešais mazākais augusta nokrišņu daudzums līdz šim 21. gadsimtā. Mitrākais no vasaras mēnešiem bija jūlijs, kurā nolija 87,3 mm nokrišņu, kas ir 15% virs jūlija normas (75,7 mm).

'''2019. gada rudens''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,3 °C, kas ir 1,6 °C virs sezonas normas, kopā ar 1949. gada rudeni kļūstot par 8. siltāko rudeni novērojumu vēsturē — kopš 1924. gada. Rudens minimālā gaisa temperatūra –10,8 °C 25. novembrī tika novērota Madonā. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +29,5 °C 1. septembrī — Liepājā. Rudenī kopumā tika pārspēti Latvijas 9. septembra, 16., 20., 22. un 25. oktobra un 13., 14. novembra diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tika pārspēti 8 novērojumu staciju dekādes un 90 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 10 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 5 novērojumu staciju diennakts un 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. No rudens mēnešiem vissiltākais bija septembris ar vidējo gaisa temperatūru 12,4 °C, kas ir 0,7 °C virs mēneša normas. Oktobra vidējā gaisa temperatūra bija 8,5 °C, kas ir 1,6 °C virs normas (kopā ar 2001. gadu tas ir 14. siltākais oktobris novērojumu vēsturē), savukārt novembra vidējā gaisa temperatūra bija 4,0 °C (2,4 °C virs normas), kas kopā ar 2012. un 2006. gada novembri ir 13. siltākais novembris novērojumu vēsturē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā rudenī bija 236,7 mm, kas ir 18% virs sezonas normas (201 mm). Līdz ar to šis bija 22. mitrākais rudens novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 354,0 mm, bet vismazāk – Dobelē (135,5 mm). Visi rudens mēneši bija mitrāki par normu, vismitrākajam ar kopējo nokrišņu daudzumu Latvijā 82,1 mm (24% virs mēneša normas) esot septembrim. Oktobrī un novembrī nokrišņu daudzums bija attiecīgi 12% un 18% virs normas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste
|jan temp = −4,0 °C
|feb temp = +0,8 °C
|mar temp = +2,2 °C
|apr temp = +7,8 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +18,6 °C
|jūl temp = +16,2 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +12,4 °C
|okt temp = +8,5 °C
|nov temp = +4,0 °C
|dec temp = +2,7 °C

|jan nokr = 46,5 mm
|feb nokr = 35,3 mm
|mar nokr = 49,2 mm
|apr nokr = 2,9 mm
|mai nokr = 50,9 mm
|jūn nokr = 49,1 mm
|jūl nokr = 87,3 mm
|aug nokr = 51,8 mm
|sep nokr = 82,1 mm
|okt nokr = 81,4 mm
|nov nokr = 73,2 mm
|dec nokr = 56,1 mm
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru −4,0 °C '''2019. gada janvāris''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi, kurš ir vēsāks par normu, kopš pērnā marta. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +6,4 °C 1. janvārī tika novērota Kolkā, Liepājā un Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –23,0 °C — 22. janvārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 79,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Zīlānos (26,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (25,1 m/s) tika novērotas 2. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (35 cm) novērota 29. un 30. janvārī Alūksnē. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –3,6 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,4 °C 1. janvārī tika novērota Kolkā, Liepājā un Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –20,5 °C – 10. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 17,2 mm, kas ir 3% virs dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Kalnciemā – 31,5 mm, bet vismazāk nokrišņu — Zīlānos (7,9 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (25,1 m/s) tika novērotas 2. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (21 cm) novērota 3. un 5. janvārī Gulbenē un 5., 7. un 8. janvārī Rēzeknē. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,7 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +5,3 °C 17. janvārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –16,6 °C — 11. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,2 mm, kas ir 43% virs dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā — 41,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē (7,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 15. janvārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 16., 17. un 20. janvārī Alūksnē un no 1. janvāra līdz 17. janvārim Rēzeknē. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –6,2 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +2,2 °C 30. janvārī tika novērota Daugavpilī un Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –23,0 °C — 22. janvārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 8,5 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Saldū – 13,7 mm, bet vismazāk nokrišņu – Daugavpilī (4,2 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (35 cm) novērota 29. un 30. janvārī Alūksnē.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/janvaris-2019/janvaris-2019-meteo?id=2381&amp;nid=1182 Janvāris, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103200825/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/janvaris-2019/janvaris-2019-meteo%3Fid%3D2381%26nid%3D1182 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Rīga, skats uz Vecrīgu.jpg|thumb|200px|Sniegs Rīgā, 19. janvāris.]]

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2019. gada februāris''' bija par 4,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C 7. februārī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,4 °C – 16. februārī Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas novērojumu stacijas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti 10 dekādes un 37 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 35,3 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 60,5 mm, bet vismazāk nokrišņu – Daugavpilī (20,8 mm). Vidēji Latvijā februārī bija 9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk – Dobelē, Skultē un Zīlānos (6 diennaktis). Kopējais saules spīdēšanas ilgums februārī vidēji Latvijā bija 72 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 94 stundas, bet vismazāk – Alūksnē (54 stundas). Savukārt mēneša summārā radiācija bija no 97,8 MJ/m2 Alūksnē līdz 118,6 MJ/m2 Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22 m/s) tika novērotas 20. februārī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (47 cm) novērota 4. februārī Alūksnē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,3 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,2 °C 10. februārī tika novērota Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C – 7. februārī Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Sīļos – 27,4 mm, bet vismazāk nokrišņu — Daugavpilī (7,9 mm). Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Skultē – 2 diennaktis, bet visvairāk Kuldīgā, Pāvilostā, Rucavā, Saldū, Siguldā un Vičakos — 6. Kopējais saules spīdēšanas ilgums februāra 1. dekādē vidēji Latvijā bija 2 stundas. Visvairāk saule spīdēja Daugavpilī — 4 stundas, bet vismazāk – Alūksnē, nesasniedzot pat vienu stundu (0,2 stundas). Savukārt dekādes summārā radiācija bija no 15,0 MJ/m2 Liepājā līdz 19,9 MJ/m2 Daugavpilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% — no 86% Rīgā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 10. februārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (47 cm) novērota 4. februārī Alūksnē. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 5,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,6 °C 18. februārī tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,4 °C – 16. februārī Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas novērojumu stacijas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 2. dekādē bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti 10 dekādes un 34 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 16,8 mm, kas ir 27% virs dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 31,9 mm, bet vismazāk nokrišņu — Daugavpilī (7,6 mm). Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Liepājā, Mērsragā, Piedrujā un Rucavā – 2 diennaktis, bet visvairāk Ainažos, Priekuļos, Saldū un Zosēnos — 5. Kopējais saules spīdēšanas ilgums februāra 2. dekādē vidēji Latvijā bija 35 stundas. Visvairāk saule spīdēja Daugavpilī un Liepājā – 39 stundas, bet vismazāk – Alūksnē (27 stundas). Savukārt dekādes summārā radiācija bija no 39,4 MJ/m2Alūksnē līdz 47,9 MJ/m2 Daugavpilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 88% — no 83% Daugavpilī līdz 90% Ainažos, Rucavā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22 m/s) tika novērotas 20. februārī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (40 cm) novērota 12. februārī Alūksnē. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,3 °C 23. februārī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,9 °C – 27. februārī Mērsragā, kas ir arī jauns Mērsraga novērojumu stacijas 27. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 3. dekādē tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,5 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 6,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā un Pāvilostā (0,6 mm). Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī – 4 diennaktis, bet 13 novērojumu stacijās nebija nevienas šādas diennakts. Kopējais saules spīdēšanas ilgums februāra 3. dekādē vidēji Latvijā bija 35 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 54 stundas, bet vismazāk – Alūksnē un Daugavpilī (26 stundas). Savukārt dekādes summārā radiācija bija no 42,9 MJ/m2 Daugavpilī līdz 58,9 MJ/m2 Liepājā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 79% — no 73% Dobelē un Liepājā līdz 85% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,4 m/s) tika novērotas 21. februārī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (20 cm) novērota 23. un 26. februārī Alūksnē.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/februaris-2019/februaris-2019-meteo?id=2396&amp;nid=1190 Februāris, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103201216/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/februaris-2019/februaris-2019-meteo%3Fid%3D2396%26nid%3D1190 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,2 °C '''2019. gada marts''' bija par 2,4 °C virs mēneša normas. kļūstot par 7. siltāko marta mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 4. siltāko līdz šim 21. gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −14,1 °C tika novērota 2. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,4 °C — 30. martā Bauskā un Rīgā. Kopumā martā tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 49,2 mm, kas ir 24% virs mēneša normas (39,9 mm), kļūstot par 3. mitrāko martu līdz šim 21. gadsimtā un 10. mitrāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 90,6 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē un Piedrujā (27,1 mm). Vidēji Latvijā martā bija 15 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 10 diennaktis, bet visvairāk Lielpečos un Priekuļos — 20. Visstiprākās vēja brāzmas (27,7 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 4. martā Alūksnē. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −14,1 °C tika novērota 2. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,7 °C — 8. martā Daugavpilī, kas ir arī jauns 8. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 25,2 mm, kas ir 83% virs dekādes normas (13,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 48,1 mm, bet vismazāk nokrišņu — Daugavpilī (12,1 mm). Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Rēzeknē un Sīļos – 5 diennaktis, bet visvairāk Kuldīgā, Priekuļos un Rūjienā — 8. Visstiprākās vēja brāzmas (27,7 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 4. martā Alūksnē. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,2 °C tika novērota 13. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,9 °C — 15. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 17,7 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 34,5 mm, bet vismazāk nokrišņu — Rēzeknē (8,1 mm). Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē – 3 diennaktis, bet visvairāk Lielpečos un Siguldā, kur visās dekādes dienās nokrišņu daudzums bija vismaz 1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (15 cm) novērota 12. martā Alūksnē. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,2 °C tika novērota 27. martā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,4 °C — 30. martā Bauskā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 54% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Jelgavā – 17,2 mm, bet vismazāk nokrišņu — Rīgā (0,2 mm). Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā – 5 diennaktis, bet Bauskā, Mērsragā un Rīgā nevienu diennakti nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18,2 m/s) tika novērotas 29. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (10 cm) novērota 26. martā Kuldīgā.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/marts-2019/marts-2019-meteo?id=2400&amp;nid=1191 Marts, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103200732/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/marts-2019/marts-2019-meteo%3Fid%3D2400%26nid%3D1191 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,8 °C '''2019. gada aprīlis''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas, kopā ar pagājušā gada aprīli esot 3. siltākajam novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,0 °C — 27. aprīlī Liepājā un Pāvilostā, kas ir arī jauns Latvijas 27. aprīļa un Liepājas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā aprīlī tika pārspēti Latvijas 27. aprīļa, 3 mēneša un 34 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, bet atkārtoti tika 1 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 2,9 mm, kas ir 91% zem mēneša normas (34,0 mm), kļūstot par sausāko aprīļa mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 9,5 mm, bet Rēzeknē un Zīlānos nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija 11 novērojumu stacijās. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīlī vidēji Latvijā bija 311 stundas. Visvairāk saule spīdēja Rīgā – 327 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (283 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C — 5. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords – Liepājā 6. aprīlī (+16,6 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,9 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 9,4 mm, bet 6 novērojumu stacijās (Daugavpils, Dobele, Piedruja, Rēzekne, Sīļi un Zīlāni) nokrišņu nebija. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 0,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Zosēnos – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē un Zīlānos. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīļa 1. dekādē vidēji Latvijā bija 86 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā un Rīgā – 90 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (77 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,4 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,6 °C tika novērota 12. aprīlī Mērsragā un 13. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C — 19. aprīlī Skrīveros. Aprīļa 2. dekādē tika pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords (−7,2 °C Mērsragā 13. aprīlī) un atkārtots 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords (−5,6 °C Kolkā 13. aprīlī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,1 mm, kas ir 99% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 0,9 mm, bet 16 novērojumu stacijās nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Līdz ar to, ka nevienā novērojumu stacijā dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 1mm, netika novērota arī neviena diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīļa 2. dekādē vidēji Latvijā bija 103 stundas. Visvairāk saule spīdēja Rīgā – 114 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (87 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,9 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,6 °C tika novērota 30. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,0 °C — 27. aprīlī Liepājā un Pāvilostā, kas ir arī jauns Latvijas 27. aprīļa un Liepājas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā aprīļa 3. dekādē tika pārspēti Latvijas 27. aprīļa, 3 mēneša un 33 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,9 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Stendē – 5,8 mm, bet 13 novērojumu stacijās nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija 20 novērojumu stacijās. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīļa 3. dekādē vidēji Latvijā bija 123 stundas. Visvairāk saule spīdēja Alūksnē – 127 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (119 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 24. aprīlī Liepājā.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/aprilis-2019/aprilis-2019-meteo?id=2406&amp;nid=1194 Aprīlis, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103200845/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/aprilis-2019/aprilis-2019-meteo%3Fid%3D2406%26nid%3D1194 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2019. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,0 °C tika novērota 6. maijā Madonā, kas ir arī jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C novērota 20. maijā Pāvilostā un Ventspilī, kas ir arī jauns 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā. Kopumā maijā tika pārspēti Latvijas 6. maija diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, 7 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras un 21 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 50,9 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 100,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (16,8 mm). Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 14 diennaktis, bet vismazāk – Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī (6 diennaktis). Kopējais saules spīdēšanas ilgums maijā vidēji Latvijā bija 266 stundas. Visvairāk saule spīdēja Kolkā – 288 stundas, bet vismazāk – Zosēnos (247 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,3 °C tika novērota 1. maijā Daugavpilī, Rīgā un Skrīveros, bet minimālā gaisa temperatūra −5,0 °C – 6. maijā Madonā, kas ir arī jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā maija 1. dekādē tika pārspēti Latvijas 6. maija un 7 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 13,6 mm, kas ir 1% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 33,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Rīgā (4,1 mm). Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk – Liepājā (1 diennakts). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 70% — no 59% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 4. maijā Bauskā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,5 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,9 °C tika novērota 17. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C – 20. maijā Pāvilostā un Ventspilī, kas ir arī jauns 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā. Kopumā maija 2. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 43% zem dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 33,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Ventspilī (0,4 mm). Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Rucavā – 3 diennaktis, bet Priekuļos, Ventspilī un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 64% — no 57% Madonā un Rīgā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 18. maijā Pāvilostā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −0,4 °C tika novērota 30. maijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C – 21. maijā Priekuļos un Zīlānos, kas ir arī jauni 21. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi Priekuļos un Zīlānos. Kopumā maija 3. dekādē tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 28,6 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Sīļos – 58,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (8,1 mm). Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Saldū un Siguldā – 7 diennaktis, bet vismazāk – Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Ventspilī un Vičakos (3 diennaktis). Kopējais saules spīdēšanas ilgums maija 3. dekādē vidēji Latvijā bija 81 stunda. Visvairāk saule spīdēja Kolkā – 93 stundas, bet vismazāk – Rīgā (75 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/maijs-2019/maijs-2019-meteo?id=2430&amp;nid=1198 Maijs, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103200809/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/maijs-2019/maijs-2019-meteo%3Fid%3D2430%26nid%3D1198 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 °C '''2019. gada jūnijs''' bija par 3,8 °C virs mēneša normas, kļūstot par siltāko jūnija mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Iepriekšējais siltākais jūnijs bija 1999. gada ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +0,7 °C tika novērota 1. jūnijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C – 13. jūnijā Rīgā, kas ir arī jauns Latvijas 13. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūnijā tika pārspēti Latvijas 5., 6., 12. un 13. jūnija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Daugavpils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords, 4 dekādes un 54 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 dekādes un 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 49,1 mm, kas ir 33% zem mēneša normas (73,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 89,3 mm, bet vismazāk nokrišņu — Bauskā (15,5 mm). Vidēji Latvijā jūnijā bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē – 10 diennaktis, bet vismazāk Vičakos — 2. Kopējais saules spīdēšanas ilgums jūnijā vidēji Latvijā bija 351 stunda. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 379 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (318 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (23,5 m/s) tika novērotas 13. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,7 °C tika novērota 1. jūnijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,2 °C – 6. jūnijā Ventspilī, kas ir arī jauns Latvijas 6. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūnija 1. dekādē tika pārspēti Latvijas 5. un 6. jūnija un 38 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 dekādes un 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Bet naktī uz 6. jūniju Liepājā (Liepājas ostā) un Rīgā tika novērota agrākā tropiskā nakts (minimālā gaisa temperatūra nav zemāka par 20 °C) vismaz pēdējos 58 gados. Iepriekšējā agrākā tropiskā nakts tika novērota 1988. gada 8. jūnijā Skultē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 6,1 mm, kas ir 68% zem dekādes normas (18,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Liepājā – 21,2 mm, bet Rīgā un Jelgavā nokrišņu nebija, vai arī to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 4 diennaktis, bet Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā, Sīļos, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Kopējais saules spīdēšanas ilgums jūnija 1. dekādē vidēji Latvijā bija 131 stunda. Visvairāk saule spīdēja Alūksnē – 142 stundas, bet vismazāk – Liepājā (128 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (17,1 m/s) tika novērotas 7. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,4 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 16. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C – 13. jūnijā Rīgā, kas ir arī jauns Latvijas 13. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūnija 2. dekādē tika pārspēti Latvijas 12. un 13. jūnija un 1 novērojumu staciju mēneša, 4 dekādes un 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 27,0 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (28,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 72,4 mm, bet vismazāk nokrišņu — Pāvilostā (4,8 mm). Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Piedrujā, Vičakos, Zīlānos — 1. Kopējais saules spīdēšanas ilgums jūnija 2. dekādē vidēji Latvijā bija 101 stunda. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 111 stundas, bet vismazāk – Zosēnos (91 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (23,5 m/s) tika novērotas 13. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,7 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3oC tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,5 °C – 26. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 14,7 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Gulbenē – 42,9 mm, bet vismazāk nokrišņu — Liepājā (0,4 mm). Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 4 diennaktis, bet Liepājā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Kopējais saules spīdēšanas ilgums jūnija 3. dekādē vidēji Latvijā bija 113 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 140 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (96 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Ventspilī.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/junijs-2019/junijs-2019-meteo?id=2440&amp;nid=1201 Jūnijs, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190804192109/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/junijs-2019/junijs-2019-meteo?id=2440&amp;nid=1201 |date={{dat|2019|08|04||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,2 °C '''2019. gada jūlijs''' bija par 1,2 °C zem mēneša normas, kļūstot par 2. aukstāko jūlija mēnesi 21. gadsimtā. Iepriekšējais aukstākais 21. gadsimta jūlijs bija 2017. gadā ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +3,8 °C tika novērota 13. jūlijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C – 28. jūlijā Ventspilī. Kopumā jūlijā tika pārspēti 2 dekādes un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika pārspēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 87,3 mm, kas ir 15% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 133,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā (34,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 12,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 18 diennaktis, bet vismazāk Rucavā — 8. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 5. jūlijā Ventspilī. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,3 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 7. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C – 1. jūlijā Daugavpilī. 7. jūlijā Gulbenē gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6,2 °C, kas ir jauns novērojumu stacijas 7. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 52,4 mm, kas ir 163% virs dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ainažos – 94,2 mm, kas ir gandrīz 6 novērojumu stacijas dekādes normas (15,8 mm) un ir par aptuveni 40 mm vairāk nekā mēneša norma Ainažos, savukārt vismazāk nokrišņu bija Liepājā – 28,4 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Rēzeknē, Saldū, Zīlānos un Zosēnos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 3 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 5. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,4 °C, kas ir 2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,4 °C tika novērota 20. jūlijā Dobelē un Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra +3,8 °C — 13. jūlijā Madonā un Zosēnos, kas ir arī jauns 13. jūlija Latvijas diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti Latvijas 12. un 13. jūlija diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 1 dekādes un 13 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 17,8 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (27,5 mm). Vislielākais nokrišņu daudzums bija Lielpēčos – 37,1 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā (3,2 mm). Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Piedrujā – 5 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Rīgā, Stendē, Ventspilī — 1. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Ventspilī. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,8 °C, kas ir 1,1 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 28. jūlijā Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra +4,5 °C – 31. jūlijā Rucavā, kas ir arī jauns Rucavas 31. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 dekādes minimālās gaisa temperatūras rekords, 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 19 mm, kas ir 33% zem dekādes normas (28,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Stendē – 42,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Rucavā (2,4 mm). Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Pāvilostā.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/julijs-2019/julijs-2019-meteo?id=2444&amp;nid=1204 Jūlijs, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103200726/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/julijs-2019/julijs-2019-meteo%3Fid%3D2444%26nid%3D1204 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Saulriets Rīgā 08.2019.jpeg|thumb|200px|Saulriets Rīgā, Ķengaragā. 2019. gada 15. augusts, plkst. 21:37. Gaisa temperatūra +16,2 °C.]]

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2019. gada augusts''' bija par 0,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 5. augustā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,5 °C – 28. augustā Rucavā. Kopumā augustā tika pārspēti 3 dekādes un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords un 1 dekādes minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 51,8 mm, kas ir 32% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rēzeknē – 105,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Ainažos (11,5 mm). Vidēji Latvijā augustā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 10 diennaktis, bet vismazāk Ainažos un Pāvilostā — 2. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 23. augustā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir 2,3 °C zem dekādes normas, savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,8 °C (2,9 °C zemāk par normu). Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 7. augustā Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C – 5. augustā Rucavā, kas ir arī jauns novērojumu stacijas 5. augusta minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā augusta 1. dekādē tika pārspēti 3 dekādes un 18 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 26,4 mm, kas ir 26% virs dekādes normas (21 mm). Visvairāk nokrišņu bija Bauskā – 76,3 mm, kas ir aptuveni 5 dekādes normas un gandrīz trešdaļu vairāk nekā mēneša norma. Savukārt vismazāk nokrišņu bija Ainažos – 0,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā – 5 diennaktis, bet Ainažos un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (16,0 m/s) tika novērotas 7. augustā Daugavgrīvā. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,7 °C, kas ir 1,1 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 19. augustā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C – 16. augustā Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 9,8 mm, kas ir 59% zem dekādes normas (24,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 28,2 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē (0,9 mm). Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 2,1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 5 diennaktis, bet Dobelē, Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 11. augustā Mērsragā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,4 °C tika novērota 23. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,5 °C — 28. augustā Rucavā, kas ir arī jauns Rucavas 28. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā augusta 3. dekādē tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 12,7 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (31,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rēzeknē – 56,5 mm, bet vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (0,5 mm). Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Piedrujā,  – 3 diennaktis, bet Ainažos, Kuldīgā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 23. augustā Ventspilī.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/augusts-2019/augusts-2019-meteo?id=2448&amp;nid=1205 Augusts, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103200854/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/augusts-2019/augusts-2019-meteo%3Fid%3D2448%26nid%3D1205 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar vidējo gaisa temperatūru +12,4 °C '''2019. gada septembris''' bija par 0,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,2 °C tika novērota 26. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,5 °C – 1. septembrī Liepājā. Kopumā septembrī tika uzstādīts viens Latvijas diennakts gaisa temperatūras rekords, pārspēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 82,1 mm, kas ir 18% virs mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 145,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē (35,1 mm). Vidēji Latvijā septembrī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Rucavā – 16 diennaktis, bet vismazāk Dobelē — 8. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 79% — no 75% Rīgā un Ventspilī līdz 83% Madonā un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 15. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,1 °C 7. septembrī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,5 °C – 1. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē tika pārspēts Latvijas 9. septembra diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 13 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 12,1 mm, kas ir 50% zem dekādes normas (24,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Liepājā – 33,1 mm, bet vismazāk nokrišņu — Skrīveros (1,8 mm). Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu (6 diennaktis) bija Liepājā , bet vismazāk – Dobelē, kur šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 75% — no 67% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,9 °C tika novērota 12. septembrī Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra −1,1 °C – 20. septembrī Stendē, kas ir arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 54,5 mm, kas ir 177% virs dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 108,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē (22,1 mm). Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 6,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Kuldīgā, Priekuļos, Rucavā un Vičakos – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē — 4. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 80% — no 74% Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī līdz 84% Alūksnē, Rēzeknē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 15. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,8 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 27. septembrī Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra −3,2 °C — 26. septembrī Madonā, kas ir arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Madonā. Kopumā septembra 3. dekādē tika pārspēti 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 13,5 mm, kas ir 38% zem dekādes normas (21,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 25,2 mm, bet vismazāk nokrišņu – Stendē (4,2 mm). Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Lielpečos, Piedrujā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos — 2. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 83% — no 78% Ventspilī līdz 87% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. septembrī Daugavgrīvā un 29. septembrī Liepājā.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/septembris-2019/septembris-2019-meteo?id=2452&amp;nid=1207 Septembris, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103201124/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/septembris-2019/septembris-2019-meteo%3Fid%3D2452%26nid%3D1207 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar vidējo gaisa temperatūru +8,5 °C '''2019. gada oktobris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −6,5 °C tika novērota 30. un 31. oktobrī Rēzeknē, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,5 °C – 16. oktobrī Pāvilostā, kas arī ir jauns diennakts Latvijas rekords. Kopumā oktobrī tika uzstādīts viens Latvijas dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, 3 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 39 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtots tika viens dekādes un viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 81,4 mm, kas ir 8% virs mēneša normas (73 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 135,6 mm, bet vismazāk nokrišņu – Jelgavā (42,6 mm). Vidēji Latvijā oktobrī bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 17 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā — 9. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 87% — no 83% Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,1 m/s) tika novērotas 27. oktobrī Priekuļos. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,3 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C 2. oktobrī tika novērota Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C — 6. oktobrī Mērsragā, kas ir arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Mērsragā. Kopumā oktobra 1. dekādē tika pārspēti četri diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 23,0 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (24,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 53,3 mm, bet vismazāk nokrišņu — Kolkā (10,7 mm). Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 5,1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā Rucavā – 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Dobelē, Kolkā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Skultē un Zosēnos — 4. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% — no 79% Ventspilī līdz 91% Madonā un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 1. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,4 °C, kas ir 4,5 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +20,5 °C 16. oktobrī tika novērota Pāvilostā, kas arī ir jauns Latvijas 16. oktobra diennakts gaisa temperatūras rekords, bet minimālā gaisa temperatūra 1,5 °C — 14. oktobrī Madonā. Kopumā oktobra 2. dekādē tika pārspēti divdesmit pieci diennakts maksimālas gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi bija Latvijas attiecīgo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Oktobra 2. dekādē tika uzstādīts jauns dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī, bet atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 39,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 73,2 mm, bet vismazāk nokrišņu — Piedrujā (11 mm). Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā – 4 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (19,9 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Skrīveros. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 89% — no 85% Daugavpilī līdz 94% Kolkā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,5 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,5 °C tika novērota 30. un 31. oktobrī Rēzeknē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C — 22. oktobrī Daugavpilī, kas ir arī jauns dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā. Kopumā oktobra 3. dekādē tika pārspēts viens Latvijas dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, 3 dekādes un 18 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 53,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Piedrujā (2 mm). Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī un Vičakos – 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos — 1. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 86% — no 81% Ventspilī līdz 91% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (27,1 m/s) tika novērotas 27. oktobrī Priekuļos.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/oktobris-2019/oktobris-2019-meteo?id=2457&amp;nid=1208 Oktobris, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103200851/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/oktobris-2019/oktobris-2019-meteo%3Fid%3D2457%26nid%3D1208 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,0 °C '''2019. gada novembris''' bija par 2,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,8 °C tika novērota 25. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,8 °C – 4. novembrī Daugavpilī. Kopumā novembrī tika pārspēti 43 rekordi, starp kuriem bija divi Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 4 novērojumu staciju dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 73,2 mm, kas ir 18% virs mēneša normas (61,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rēzeknē – 127,2 mm, bet vismazāk nokrišņu – Bauskā (44,5 mm). Vidēji Latvijā novembrī bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Ventspilī un Zosēnos – 14 diennaktis, bet vismazāk Bauskā — 7. Visstiprākās vēja brāzmas (20,5 m/s) tika novērotas 29. novembrī Ventspilī. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 2,4°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −0,9 °C  1. novembrī tika novērota Rūjienā bet maksimālā gaisa temperatūra +12,8 °C 4. novembrī Daugavpilī. Novembra 1. dekādē tika pārspēti septiņi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 58,6 mm, kas ir 178% virs dekādes normas (21,1 mm) un tikai 5% (3,3 mm) zem mēneša normas. Šī gada novembra 1. dekādei kļūstot par 2. mitrāko novembra 1. dekādi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 1930. gada novembra sākuma, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 66 mm. Vismazāk nokrišņu bija Dobelē – 37,4 mm, bet visvairāk nokrišņu – Rēzeknē (104,8), kas ir arī jauns novembra 1. dekādes Rēzeknes nokrišņu daudzuma rekords. Kopumā 5 novērojumu stacijās — Alūksnē (58,5 mm), Kolkā (58,3 mm), Mērsragā (89,4 mm), Rēzeknē (104,8 mm) un Zosēnos (55,3 mm), šī gada novembra 1. dekāde bija mitrākā novērojumu staciju vēsturē. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 7,1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Skrīveros un Zosēnos – 9 diennaktis, bet vismazāk Rīgā un Stendē — 5 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 4. novembrī Kolkā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,5 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C 12. novembrī tika novērota Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,7 °C – 14. novembrī Ainažos, kas ir arī jauns Latvijas 14. novembra un Ainažu novembra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā novembra 2. dekādē tika pārspēti 36 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī Latvijas 13. un 14. novembra rekordi un 4 novērojumu staciju dekāžu rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 56% zem dekādes normas (20,5 mm). Vismazāk nokrišņu bija Bauskā – 1,2 mm, bet visvairāk nokrišņu – Stendē (17,3 mm). Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 4 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 14. novembrī Liepājā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,0 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,8 °C 25. novembrī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,8 °C – 29. novembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 6,8 mm, kas ir 67% zem dekādes normas (20,3 mm). Vismazāk nokrišņu bija Alūksnē – 1,7 mm, bet visvairāk nokrišņu – Ventspilī (17,4 mm). Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Piedrujā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos – 3 diennaktis, bet Alūksnē šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (20,5 m/s) tika novērotas 29. novembrī Ventspilī.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/novembris-2019/novembris-2019-meteo?id=2460&amp;nid=1211 Novembris, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103200728/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/novembris-2019/novembris-2019-meteo?id=2460&amp;nid=1211 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,7 °C '''2019. gada decembris''', kas to padara par trešo siltāko decembri novērojumu vēsturē — kopš 1924. gada. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,7 °C tika novērota 2. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,7 °C – 18. decembrī Rīgā. Kopumā decembrī tika pārspēti 35 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 3 dekādes un viens mēneša rekords. 18. decembrī Liepājā tika pārspēts visas Latvijas diennakts maksimālas gaisa temperatūras rekords. Decembrī atkārtoti 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,1 mm, kas ir 1% virs mēneša normas (55,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 85,7 mm, bet vismazāk nokrišņu – Jelgavā (26,4 mm). Vidēji Latvijā decembrī bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 10. Visstiprākās vēja brāzmas (27,6 m/s) tika novērotas 15. decembrī Liepājā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,8 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,7 °C 2. decembrī tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,8 °C – 8. un 9. decembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 28,3 mm, kas ir 66% virs dekādes normas (17,0 mm). Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 2. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 6. decembrī Ventspilī. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,4 °C, kas ir 4,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,5 °C 11. decembrī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,7 °C – 18. decembrī Rīgā, kas arī ir jauns Rīgas 18. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā decembra 2. dekādē tika pārspēti 22 rekordi, starp kuriem bija 3 novērojumu staciju dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi un Liepājas mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 11,7 mm, kas ir 34% zem dekādes normas (17,7 mm). Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Zosēnos – 5 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Mērsragā — 1. Visstiprākās vēja brāzmas (27,6 m/s) tika novērotas 15. decembrī Liepājā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,9 °C, kas ir 5,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,9 °C 29. decembrī tika novērota Ainažos, Dagdā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C – 30. decembrī Mērsragā. Kopumā decembra 3. dekādē tika pārspēti 13 bet atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 18% zem dekādes normas (20,7 mm). Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Piedrujā un Rēzeknē – 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Mērsragā — 2. Visstiprākās vēja brāzmas (23,5 m/s) tika novērotas 31. decembrī Ventspilī.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/decembris-2019/decembris-2019-meteo?id=2465&amp;nid=1214 Decembris, 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103200730/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/decembris-2019/decembris-2019-meteo%3Fid%3D2465%26nid%3D1214 |date={{dat|2020|01|03||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, atnesot nelielu līdz mērenu lietu, valsts austrumos arī sniegu. Visā valstī pūta brāzmains vējš ar ātrumu līdz 12—17 m/s, vietām piekrastē vēja brāzmas bija vēl lielākas.
* [[2. janvāris]] — aktīvs ciklons, kura centrs atradās virs [[Igaunija]]s šķērsoja Latvijas teritoriju, atnesot stipru vētru un sniegputeni. Vētras kulminācija tika novērota dienas vidū un pēcpusdienā, kad ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas [[Kurzeme]]s piekrastē, tostarp [[Liepāja]]s un [[Ventspils]] ostā, sasniedza 29 m/s, bet Baltijas jūrā — [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] [[Olande|Olandē]] fiksētas vēja brāzmas līdz 40 m/s, savukārt Baltijas jūras centrālajā daļā uz nelielas [[Somija]]i piederošas klinšu saliņas pat 42 m/s.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/baltijas-jura-plosas-viena-no-gadsimta-vetram-latviju-tas-skars-nedaudz.a304692/ Baltijas jūrā plosās viena no gadsimta vētrām; Latviju tā skars nedaudz], lsm.lv, {{dat|2019|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet Latvijas piekrastē vēja brāzmas sasniedza 20—25 m/s, Rīgas centrā 22 m/s, bet pilsētas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] — 24 m/s. Vētru daudzviet pavadīja ilgstošs sniegputenis, kā rezultātā par dažiem centimetriem palielinājās sniega segas biezums, visvairāk valsts centrālajos rajonos. Stiprā vēja un sniega dēļ vietām tika lauzti koki, [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]] atcelti vai nokavēti atsevišķi reisi, bez elektrības palika vairāk nekā 3000 &quot;[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]&quot; klientu.
* [[4. janvāris]] — no rietumiem Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, visas dienas garumā atnesot sniegu, kas vakarpusē Kurzemē un valsts centrālajos rajonos pārgāja slapja sniegā, slapjdraņķī un lietū, vietām izveidojās arī migla un [[atkala]]. Valsts austrumu daļā, turpinoties snigšanai, palielinājās sniega segas biezums.
[[Attēls:Daugava Riga 2019jan070.jpg|thumb|200px|Aizsalusī Daugava Rīgā 7. janvārī (skats no [[Vanšu tilts|Vanšu tilta]])]]
* [[10. janvāris]] — agri no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils|Daugavpilī]] pazeminājās līdz −20,5 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1083251889398009856 LVGMC_Meteo | Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2019|1|10|SK}}&lt;/ref&gt; Lielā daļā Vidzemes un Zemgales termometra stabiņš noslīdēja līdz −13, −19 grādiem, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] temperatūra pazeminājās tikai līdz −1,0 °C. [[Rīga|Rīgā]], [[Latvijas Universitāte]]s novērojumu stacijā, gaisa temperatūra pazeminājās līdz −9,6 °C.
* [[11. janvāris]] — ciklonam no [[Skandināvija]]s virzoties uz dienvidaustrumiem, lielāko valsts daļu šķērsoja nokrišņu zona, dienā atnesot stipru sniegu un sniegputeni, bet vakarā Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos arī nelielu lietu. Snigšanas laikā pasliktinājās redzamība un veidojās sastrēgumi. Daudzviet Latvijas austrumos sniega segas biezums pārsniedza 20 cm, citviet valstī zemi klāja 2—14 cm sniega, Kurzemes piekrastē visu dienu gaisa temperatūra bija virs nulles un līdz ar to sniega sega neveidojās.
* [[16. janvāris]]:
** Pateicoties [[līča efekts|līča efektam]], naktī Rīgu un teritorijas uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas šķērsoja lieli nokrišņu mākoņi, šaurā joslā nesot ļoti stipru snigšanu, visvairāk skarot Rīgas un Pierīgas austrumu daļu, stipri sniga arī vietām Zemgalē un Vidzemes dienvidrietumos.
** Rīgā, ap plkst. 2.30, stipras snigšanas laikā tika novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/sonakt-riga-stipras-snigsanas-laika-atkal-nodardejis-perkons.a306200/ Šonakt Rīgā stipras snigšanas laikā atkal nodārdējis pērkons], lsm.lv, 
{{dat|2019|1|16|SK}}&lt;/ref&gt;
** No rīta visbiezākā sniega sega saglabājas Latvijas austrumu daļā: [[Rēzekne|Rēzeknē]] zemi klāja līdz 30 cm sniega, Sīļos — 25 cm, [[Gulbene|Gulbenē]] — 24 cm. Vidzemē visvairāk sniega bija Siguldā — 23 cm, Zīlānos — 18 cm, [[Rūjiena|Rūjienā]] un Zosēnos — 16 cm. Daudzviet Kurzemē un Zemgalē izveidojās 7—13 cm bieza sniega sega, Rīgas līča rietumu piekrastē līdz 8 cm sniega, bet Kurzemes piekrastē sniega segas biezums sasniedza 1—7 cm.
[[Attēls:Mežs pie Baldones.jpg|thumb|200px|Piesnidzis mežs netālu no [[Baldone]]s, 20. janvāris]]
* [[20. janvāris|20.]]— [[21. janvāris]] — pāri Vidzemes dienvidrietumu un dienvidu daļai, no Rīgas līča, virzījās [[līča efekts|līča efekta]] izraisīti sniega mākoņi, atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu, īpaši spēcīgi sniga Pierīgā, jo sevišķi [[Ādaži|Ādažu]], [[Garkalnes novads|Garkalnes]], [[Carnikava]]s un [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. Mākoņu josla brīžiem iestiepās tālāk iekšzemē, sasniedzot [[Jēkabpils]] apkaimi un pat līdz pat [[Daugavpils]] novadam. Būtiski palielinājās sniega segas biezums, vietām sasniedzot 25—30 cm, pēc neoficiāliem datiem vietām sniega bija pat vēl vairāk.
* [[22. janvāris]] — rītā Latvijas ziemeļaustrumu daļā termometra stabiņš noslīdēja līdz −20, −22 grādiem, bet zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Alūksne|Alūksnē]], −23,0 °C. &lt;ref&gt; [https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1087603502870904833   LVGMC_Meteo | Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2019|1|22|SK}}&lt;/ref&gt; −20 grādu sals tika novērots arī Gulbenē (−21,4 °C) un Rūjienā (−21,1 °C). Daudzviet Latgalē, Vidzemes rietumu un centrālajā daļā, kā arī Kurzemes ziemeļaustrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās līdz −14, −19 grādiem, Zemgalē gaisa atdzisa līdz −13 grādiem. Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −10,9 °C. Siltākā nakts tika piedzīvota Kurzemes piekrastē, [[Ventspils|Ventspilī]] gaisa temperatūra sasniedza −4,3 °C, Liepājā −4,1 °C, bet [[Pāvilosta|Pāvilostā]] −3,0 °C.
* [[28. janvāris]] — dienā Latviju  šķērsoja neliels ciklons, līdz ar to visā valstī sniga un putināja. Sniega segas biezums vietām paaugstinājās par 2—5 centimetriem, visbiezākā tā bija Alūksnē — vidēji 33 cm, Rīgā sniega segas biezums aptuveni 10 cm.
* [[30. janvāris]] — sniega segas biezums [[Alūksne|Alūksnē]] un Gulbenē sasniedza 34 cm, bet [[Rīga|Rīgā]] — 18 cm.

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — no dienvidiem Latviju šķērsoja [[siltā atmosfēras fronte]], atnesot stipru slapju sniegu un lietu. Austrumu, dienvidaustrumu vējš brāzmās pastiprinājās līdz 10—15 m/s, vietām tika novērots putenis.
* [[4. februāris]] — dienvidu ciklonam virzoties gar Latvijas teritoriju, valsts lielākajā daļā ilgstoši un spēcīgi sniga, vietām, īpaši Zemgalē, Vidzemes dienvidrietumu un ziemeļaustrumu daļā tika novērota ļoti intensīva snigšana. Kurzemē un Latgalē diena pārgāja bez būtiskiem nokrišņiem. Sniega segas biezums [[Alūksne|Alūksnē]] pieauga no 31 līdz 46 cm, Gulbenē no 27 līdz 44 cm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] no 22 līdz 35 cm, Zosēnos no 22 līdz 33 cm, bet [[Skrīveri|Skrīveros]] no 15 līdz 28 cm. Rīgā sniega segas biezums palielinājās par 6 cm, sasniedzot 12 cm.
* [[8. februāris]] — lielākajā Latvijas daļā iestājās atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1, +3 grādiem, vietām Kurzemes piekrastē fiksēti pat +4 grādi.
[[Attēls:Staldzenes stāvkrasts 2019 1.jpg|thumb|200px|[[Staldzenes stāvkrasts]], silta ziemas diena, 10. februāris.]]
* [[11. februāris]] — no dienvidrietumiem visu Latvijas teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, valsts rietumu un centrālajā daļā tika novērots ilgstošs [[lietus]] un slapjš [[sniegs]], valsts austrumos — pārsvarā tikai sniegs. Vietām Vidzemē un Latgalē par dažiem  centimetriem pieauga sniega segas biezums, visvairāk sniega joprojām ir Alūksnē — vidēji 35 cm.
* [[12. februāris]] — vējam īslaicīgi iegriežoties no ziemeļrietumiem, naktī un no rīta pāri Latvijai virzījās [[sniegputenis]]. Vēja brāzmas Kurzemē un valsts centrālajos rajonos sasniedza 10—15 m/s, bet piekrastē pat 17—19 m/s. Sniega segas biezums vietām Kurzemē un Vidzemē palielinājās par 5—10 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteo.lv/status/1095245636029562881 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|2|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. februāris]]:
** Piekto diennakti pēc kārtas gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās virs nulles, līdz ar to oficiāli iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].
** Kolkā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums, +6,3 °C. Savukārt Rīgā, temperatūrai pakāpjoties līdz +6,1 °C, tika atkārtots iepriekšējais siltuma rekords, kas reģistrēts tālajā [[1925|1925. gadā]].
* [[16. februāris]] — pirmo reizi 2019. gadā gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās virs +10 grādiem, augstākā temperatūra tika  novērota Rīgā (+11,4 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+12,1 °C), bet Kolkā termometra stabiņš sasniedza pat '''+13,4 °C''' un tā ir pirmā reize, kad +13 grādi reģistrēti tik agri gada sākumā. Iepriekšējais agrākais datums, kurā Latvijā reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +13 grādiem un augstāk, bija 23. februāris 1990. gadā. Kopumā visā valsts teritorijā, izņemot [[Liepāja|Liepāju]] un [[Ventspils|Ventspili]], tika uzstādīti 16.02 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Kolkā tika uzstādīts visas Latvijas un februāra 2. dekādes rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteo.lv/status/1096783933017071616 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā reģistrētie +11 grādi arī ir agrākie novērojumu vēsturē — vairāk nekā 220 gadu garumā. Tik augsta gaisa temperatūra Latvijā bija pirmo reizi kopš 2018. gada novembra. No LVC novērojumu stacijām, zemākā gaisa temperatūra   šajā dienā tika novērota [[Zīlāni|Zīlānos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]], attiecīgi +5,8 °C un +5,3 °C.
* [[19. februāris]] — daudzviet Latvijā (11 novērojumu stacijās) tika uzstādīti jauni 19. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp [[Kolka|Kolkā]] (+7,9 °C), Pāvilostā (+7,2 °C), Stendē (+7,2 °C), [[Saldus|Saldū]] (+7,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+7,0 °C), Skrīveros (+6,5 °C), Zīlānos (+6,4 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+6,3 °C), Rucavā (+6,1 °C), kā arī [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,7 °C) un Skultē (+4,1 °C).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteo.lv/status/1097840214695862275 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|2|19|SK}}&lt;/ref&gt; Nacionālais šī datuma siltuma rekords gan nav pārspēts, jo [[1989|1989. gadā]] Latvijā fiksēti pat +8,9 °C.
* [[26. februāris]] — Rucavā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,6 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika reģistrēts 2008. gadā, bija +7,5 °C.
* [[28. februāris]] — no ziemeļiem, ziemeļrietumiem pāri Latvijai virzījās ciklons, atnesot sniegputeni un brāzmainu vēju. Valsts lielākajā daļā vējš pastiprinājās brāzmās līdz 10—15 m/s, bet visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas piekrastes rajonos — [[Ventspils|Ventspilī]] 21 m/s, [[Rīga|Rīgā]] 20 m/s, bet [[Kolka|Kolkā]] un Mērsragā 19 m/s. Vietām no jauna sāka veidoties neliela sniega sega.

=== Marts ===
* [[3. marts]] — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenu lietu un slapju sniegu, bet valsts austrumos — sniegu. Vairāk nokrišņu bija pēcpusdienā un vakarā. Vietām valsts austrumos palielinājās sniega sega, visvairāk sniega ir Alūksnē, kur vēlā vakarā sniega segas biezums sasniedza 29 cm.
* [[7. marts]] — pēcpusdienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša nokrišņu zona, lielākajā Latvijas daļā ilgstoši un mēreni stipri lija. Lietus zonai pietuvoties, strauji kļuva siltāks, ja no rīta daudzviet valstī gaiss atdzisa līdz 0...+2 grādiem, valsts austrumos temperatūra bija pat zem nulles, tad dienas gaitā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +4...+6 grādiem, Kurzemes rietumos bija vēl par kādu grādu siltāks.
* [[8. marts]]:
** Trijās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Daugavpilī +12,7 °C, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] +10,3 °C un [[Zīlāni|Zīlānos]] +12,3 °C).&lt;ref&gt; [https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1103997682820042752  LVGMC_Meteo | Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2019|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais siltākais 8. marts šajās pilsētās, kā arī Latvijā kopumā bija 2015. gadā, kad Kolkā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat +14,1 grādam. Visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās virs +6 grādiem, Rīgā gaiss iesilis līdz +10,8 °C.
** Alūksnes novadā, kā arī vietām Latgales ziemeļu daļā tika novērots pirmais pavasara pērkona negaiss, kur fiksētas vairāk nekā 10 zibens spērieni.
* [[9. marts]] — naktī virs Latvijas strauji pastiprinājās ciklons, kas virzījās pāri visai valstij no dienvidrietumiem, teritorijas lielākajā daļā pūta stiprs DR vējš, vislielāko ātrumu sasniedzot Ventspilī (27,7 m/s) un  Rīgā (22 m/s).&lt;ref&gt;[https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1104237267990790146   LVGMC_Meteo | Meteo.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190606203554/https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1104237267990790146 |date={{dat|2019|06|06||bez}} }}, twitter.com, {{dat|2019|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. marts]] — no rīta un dienā daudzviet Zemgalē, Kurzemes austrumu daļā, bet jo īpaši valsts centrālajos rajonos un Rīgas apkārtnē tika novērota [[jūras efekts|jūras efekta]] snigšana, vietām sniga ļoti stipri un brīžiem arī puteņoja. Vietām redzamība saruka līdz 1000 metriem un pat mazāk. Spēcīgas snigšanas dēļ Rīgā ievērojami pasliktinājās braukšanas apstākļi, [[Valsts policija]]s pārstāvji ziņoja, ka līdz priekšpusdienai Rīgas reģionā saņemti 73 izsaukumi, kas saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem.&lt;ref&gt;
[https://www.apollo.lv/6543704/diena-kad-riga-atgriezas-ziema-sorit-sanemti-73-celu-satiksmes-negadijumu-izsaukumi./ Diena, kad Rīgā atgriezās ziema. Šorīt saņemti 73 ceļu satiksmes negadījumu izsaukumi], apollo.lv, {{dat|2019|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. marts]] — no rīta sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 13 cm, Rīgā 11 cm.
* [[18. marts]] — visā Latvijā iestājās silts, bet mitrs laiks. Biežu nokrišņu dēļ daudzviet palielinājās ūdens līmenis upēs un ezeros, līdz šim martā dažviet nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu, vietām Vidzemes rietumos — pat divkārtīga mēneša norma.
* [[21. marts]] — pēcpusdienā pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā lija, vairāk nokrišņu bija vakarpusē valsts centrālajos un austrumu rajonos.
* [[25. marts]] — vairākiem gubu mākoņiem virzoties pāri valsts teritorijai dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos un dienvidaustrumu rajonos īslaicīgi lija, vietām tika novērots arī slapjš sniegs un [[krusa]], Sēlijā nokrišņus pavadīja pērkona dārdi. Atsevišķos reģionos pastiprinājās vējš, brāzmās vietām sasniedzot 12—15 m/s. Nokrišņu laikā dažviet strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Skrīveri|Skrīveros]] dienas vidū termometra stabiņš noslīdēja no +6 grādiem līdz nullei.
* [[27. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Jelgavā pazeminājās līdz −9,0 °C.&lt;ref&gt;[https://mobile.twitter.com/meteozinas/status/1110746361396449280 Jānis Trallis, @meteozinas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190327141035/https://mobile.twitter.com/meteozinas/status/1110746361396449280 |date={{dat|2019|03|27||bez}} }}, twitter.com, {{dat|2019|3|27|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Usmas ezera niedrājs.jpg|thumb|200px|31. marts, silta pavasara diena pie [[Usmas ezers|Usmas ezera]].]]
* [[30. marts]] — ļoti silta diena valsts centrālajos rajonos, daudzviet, tostarp [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Rīga|Rīgā]] un [[Sigulda|Siguldā]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +13, +14 grādiem.

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — vējam pierimstot un debesīm skaidrojoties, naktī visā valsts teritorijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −1, −6 grādiem, bet Mērsragā, Daugavpils apkārtnē un Rīgas [[lidosta|lidostā]] gaiss atdzisa līdz −7 grādiem. Atsevišķos rajonos, kur nav meteoroloģisko novērojumu stacijas, temperatūra vietām bija vēl zemākā.
* [[6. aprīlis]] — Liepājā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +16 grādiem, tika pārspēts stacijas 6. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas iepriekš uzstādīts [[1971. gads|1971. gadā]].
* [[10. aprīlis]] — vairākās valsts vietās tika novērotas slapja sniega pārslas, dažos reģionos Vidzemē pat izveidojās neliela sniega kārta.
* [[12. aprīlis]] — no rīta visā valstī valdīja sals, zem skaidrām debesīm gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, −5 grādiem, bet vēsākais laiks bija lidostā &quot;[[Rīga]]&quot; (−6 grādi), kā arī Mërsragā, kur sešos no rīta gaisa temperatūra sasniedza −7,4 °C.
* [[17. aprīlis]] — virs Baltijas valstīm bija pilnīgi skaidras debesis.
* [[18. aprīlis]] — Rīgā bija novērojama atmosfēras optiskā parādība — [[parhēlijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sorit-riga-noverots-saules-suns|title=Šorīt Rīgā novērots “saules suns”|website=LA.LV|access-date=2025-03-23|date=2019-04-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. aprīlis]]:
** Pirmo reizi 2019. gadā gaisa temperatūra Latvijā, tostarp Rīgā, sasniedza +20 grādu atzīmi, [[Sigulda|Siguldā]] un Liepājā gaiss sasila līdz pat +21 grādam.
** Dienas otrajā pusē [[relatīvais gaisa mitrums]] lielākajā Latvijas daļā noslīdēja līdz 15%, 20%, tādēļ gaiss valstī bija ļoti sauss.
* [[25. aprīlis]] — visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas līča Kurzemes piekrasti, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +24 grādiem, turklāt divās meteoroloģisko novērojumu stacijās (Pāvilostā +22,5 °C, Ainažos +22,4 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Zemākā gaisa temperatūra saglabājās Kolkā, kur gaiss iesila vien līdz +12,7 grādiem. Rīgas centrā gaiss sasila līdz +23,1 grādam, Daugavgrīvā — līdz +23,7 grādiem.
* [[26. aprīlis]]:
** Gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +23, +26 grādiem, 18 novērojumu stacijās  tika uzstādīti jauni 26. aprīļa siltuma rekordi.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/meteo.lv/status/1121802559516053505 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Rucavā, +26,4 °C, bet tur nav labots siltuma rekords. Tikpāt bez rekordiem palika arī Daugavpils, [[Madona]], Ainaži, [[Kolka]] un Mērsrags. Pāvilostā gaisa temperatūra sasniedza +26,3 °C, līdz ar to tika pārspēts arī 26. aprīļa Latvijas nacionālais siltuma rekords. Iepriekš augstākā gaisa temperatūra šajā datumā bija [[1952. gads|1952. gadā]], kad bija +25,8 grādi. Maksimālās  gaisa temperatūras rekords uzstādīts arī Rīgā, kur gaiss iesila līdz +24,9 °C. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā uzstādīts [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gadā]], kad bija +23,8 grādi.
** Pēcpusdienā virs Kurzemes un valsts centrālajiem rajoniem veidojās negaisi un lokālas lietusgāzes, vietām tās bija stipras. Kopumā Latvijā tika novērotas vairāk nekā 1000 zibens izlādes, visvairāk to bija Kurzemes ziemeļu daļā, it īpaši Ventspils novadā, kā arī Rīgas apkārtnē un Zemgalē. Šīs bija pirmais lielais vasaras sezonas negaiss Latvijas teritorijā.
* [[27. aprīlis]] — Liepājā un Pāvilostā tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras un 27.04 nacionālais siltuma rekords, +27,0 °C. Iepriekšēja augstākā gaisa temperatūra Latvijā šajā dienā bija 1993. gadā Rucavā, kad temperatūra sasniedza +26,5 grādus.

=== Maijs ===
[[Attēls:Lietus mākoņi Rīgā.jpg|thumb|200px|Uznākošie lietus mākoņi Rīgā, 4. maijā (skats no [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]])]]

* [[2. maijs]] — Latvijā sākās aukstuma periods.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/ceturdien-saksies-aukstuma-vilnis.a317715/ Ceturtdien sāksies aukstuma vilnis], lsm.lv, {{dat|2019|5|2|SK}}&lt;/ref&gt; Pūšot brāzmainam rietumu, ziemeļrietumu vējam līdz 10—15 m/s brāzmās (vietām piekrastē līdz pat 18 m/s), gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +8, +12 grādiem. Turklāt pāri valsts teritorijai virzījās  nokrišņu zona, atnesot plašaku un spēcīgāku lietu kopš marta.
* [[3. maijs]] — no rīta daudzviet Vidzemē, tostarp Rūjienā, Siguldā, Cēsīs un Limbažos, kā arī vietām citviet valstī tika novērota krusa un slapjš sniegs. [[Naukšēni|Naukšēnos]] pat izveidojās neliela sniega kārta.
* [[4. maijs]] — naktī visā Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, zemākā temperatūra tika reģistrēta Madonā (−5,0 °C), Daugavpilī (−4,1 °C) un Gulbenē (−3,3 °C).
* [[6. maijs]]: 
** Agrā rītā sešās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Zīlānos (−3,6 °C), Rēzeknē (−3,4 °C), Dobelē (−3,4 °C), Skrīveros (−3,3 °C), Gulbenē (−2,9 °C) un Bauskā (−2,2 °C), un vēl divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika atkārtoti minimālās gaisa temperatūras rekordi: Rūjienā (−2,8 °C) un Alūksnē (−2,5 °C). Savukārt Madonā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz '''−5,0 °C''', tika labots nacionālais 6. maija aukstuma rekords. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta 6. maijā, bija −4,7 grādi 1965. gadā Zosēnos.
** Starptautiskajā lidostā &quot;[[Rīga]]&quot; gaisa temperatūra pazeminājās līdz −4 grādiem, pārspējot galvaspilsētas 6. maija aukstuma rekordu — [[1965|1965. gadā]] reģistrētos −3,4 grādus.
* [[11. maijs]] — valsts austrumu daļai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu lietu, tikmēr arī Latvijas centrālajos rajonos veidojās atsevišķi [[gubu lietusmākoņi]], kur mēreni stipri lija, vietām ar pērkona negaisu.
* [[13. maijs]]:
** Latvija bija sadalīta divās daļās ar atšķirīgiem laikapstākļiem. Kamēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos ilgstoši lija un gaisa temperatūra paaugstinājās vien līdz +7, +9 grādiem, tikmēr Latvijas austrumos gaiss iesila līdz +16, +20 grādiem, Daugavpilī līdz pat +21 grādam. Turklāt silto laiku daudzviet Vidzemes austrumu daļā un Latgalē pavadīja vasarīgie pērkona negaisi.
** Ap pusdienlaiku Alūksnes pusē plosījās spēcīgs negaiss, kuru pavadīja lokālas un stipras lietusgāzes, brāzmains vējš un [[krusa]], kuras krusas graudu diametrs sasniedza vairākus centimetrus. Krusa ilga apmēram 10 minūtes un noklāja zemi baltu.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/aluksnes-puse-birusi-milzu-krusa.a318873/ Alūksnes pusē birusi milzu krusa], lsm.lv, {{dat|2019|5|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** Pēcpusdienā un vakarā Kurzemes dienvidrietumu daļā plosījās pērkona negaisi, kuru laikā Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 20 m/s, bet Rucavā nolija aptuveni 18 litri ūdens uz kvadrātmetru, kas ir puse no visa mēneša normas. Uzņēmuma &quot;Sadales tīkls&quot; operatīvā informācija rādījaa, ka negaisa dēļ elektrotīklos bija vairāki desmiti avārijas atslēgumu, kuru dēļ bez elektrības palikuši ap 1000 uzņēmuma klientu.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/vietam-kurzeme-plosijas-specigs-negaiss.a319507/ Vietām Kurzemē plosījies spēcīgs negaiss], lsm.lv, {{dat|2019|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; Šis pats negaiss vairāk postījumu nesa [[Lietuva|Lietuvā]], piemērām, [[Klaipēda|Klaipēdā]] bija applūdušas ielas, dažviet bira liela krusa ar vairāku centimetru graudu diametru.
** Pirmo reizi 2019. gadā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +25 grādus un tā sasniedza +26,5 °C.
* [[19. maijs]] — visā valstī, izņemot daļu Kurzemes piekrastes, gaiss sasila līdz +25, +28 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā (+27,5 °C), Pāvilostā (+27,1 °C), Ventspilī (+26,9 °C), Stendē (+26,7 °C) un Saldū (+26,2 °C).
* [[20. maijs]] — augstākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija +28,4 °C Pāvilostā un Ventspilī, un teju visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +26 grādiem. Līdzīgi kā iepriekšējās dienās, vēsāks laiks bija Rīgas līča Kurzemes piekrastē: gaisa temperatūra Kolkā nesasniedza +20 grādus. 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords labots Pāvilostā (+28,4 °C), Skultē (+28,0 °C), Rūjienā (+27,4 °C), Zīlānos (+27,4 °C) un Daugavpilī (+27,4 °C).&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/piecas-noverojumu-stacijas-labots-20-maija-karstuma-rekords.a319702/ Piecās novērojumu stacijās labots 20. maija karstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2019|5|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. maijs]] — daudzviet Kurzemes austrumos, Zemgalē un valsts austrumu daļā tika novēroti negaisi un stipras lietusgāzes, vienā stundu laikā Bauskā nolija 11 mm, atsevišķos rajonos nokrišņu daudzums pat pārsniedza 20 mm. Vietām negaisu pavadīja krusa un vēja brāzmas līdz 15—17 m/s.
* [[28. maijs]] — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot lietu, vietām, it īpaši centrālajos rajonos un Vidzemē lija ilgstoši.
* [[29. maijs]] — naktī Vidzemē un valsts centrālajos rajonos, uz rīta pusi arī Latgalē tika novēroti negaisi un lietusgāzes, vietām tās bija stipras. Diennakts nokrišņu daudzums lielā daļā Vidzemes un Latgales, kā arī atsevišķos rajonos Zemgalē sasniedza 19—24 mm.

=== Jūnijs ===
* [[4. jūnijs]] — pūšot dienvidu un dienvidaustrumu vējiem, valsts teritoriju šķērsoja karstas gaisa masas, līdz ar to Latvijas lielākajā daļā sākās [[karstuma vilnis]]. Četras meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Stendē, Mērsragā, Kolkā un Saldū). Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Mērsragā, +29,4 °C. Rīgā termometra stabiņš sasniedza +27,4 °C, bet pilsētas ziemeļos, piemērām, Daugavgrīvā gaiss sakarsa pat līdz +28 grādiem.
* [[5. jūnijs]] — visā Latvijas teritorijā valdīja karsts un sutīgs laiks, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +27, +30 grādiem. Sešpadsmit novērojumu stacijās tika pārspēti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt Pāvilostā tika uzstādīts jauns nacionālais 5. jūnija karstuma rekords, '''+30,5 °C'''. Iepriekšējais rekords uzstādīts 1965. gadā, kad Kolkā gaiss sakarsa līdz +30,4 grādiem.
* [[6. jūnijs]]:
** Pirmo reizi 2019. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,0 °C. Šī bija arī agrākā tropiskā nakts novērojumu vēsturē. Iepriekšējais rekords uzstādīts [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988. gadā]], kad pirmā tropiskā nakts bija 8. jūnijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-piedzivota-agraka-tropiska-nakts-vesture.a321591/ Rīgā piedzīvota agrākā tropiskā nakts vēsturē], lsm.lv {{dat|2019|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Ventspilī tika uzstādīts jauns šīs dienas Latvijas absolūtais rekords, '''+32,2 °C'''. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta šajā datumā, bija +30,9 grādi 1885. gadā Rīgā un +31,1 grāds 2011. gadā Ventspilī.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/ventspili-fikseti-+32,2-gradi-jauns-6-junija-karstuma-rekords.a321633/ Ventspilī fiksēti +32,2 grādi — jauns 6. jūnija karstuma rekords], lsm.lv, 
{{dat|2019|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centrā  termometra stabiņš sasniedza +30 grādu atzīmi, bet Daugavgrīvā — pat +31 grādu. Kopumā rekordi pārspēti 15 novērojumu stacijās, vēl trijās sasniegts iepriekšējo rekordu karstums.
* [[7. jūnijs]] — Rīgā tika novērota otra agrākā [[tropiskā nakts]] Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,9 °C.
* [[11. jūnijs]] — virs Baltijas jūras izveidojās plaša negaisu sistēma, kas dienas laikā virzījās uz ziemeļaustrumiem, vakarā šī fronte sasniedza Latvijas teritoriju, atnesot stipru pērkona negaisu, lietusgāzes, vietām arī vētru un spēcīgu krusu. Vislielākos postījumus negaiss radīja Kurzemē, piemērām, Kuldīgas un Alsungas novadā tika saņemtas ziņas par milzu krusu, bet Tukumā stipro lietusgāžu dēļ bija applūdinātas atsevišķas ielas. Pēc negaisa vairākiem tūkstošiem &quot;Sadales tīkla&quot; klientu tika traucēta elektroapgāde, postījumi elektrolīnijās konstatēti galvenokārt teritorijā uz austrumiem no Kuldīgas un dienvidiem no Talsiem.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/latvija-plosijies-negaiss-tukstošiem-klientu-trauceta-elektroapgade.a322167/ Latvijā plosījies negaiss; tūkstošiem klientu traucēta elektroapgāde],lsm.lv, {{dat|2019|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākie postījumi skāruši Tukuma apkaimi. Saistībā ar negaisu un lielo vēju ugunsdzēsēji glābēji saņēma vairāk nekā 50 izsaukumu, no kuriem lielākā daļa bija par kokiem, kas nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, arī uz ēku jumtiem un automašīnām. Visvairāk izsaukumu tika saņemti Tukumā un Tukuma novadā, kur ugunsdzēsēji glābēji devās uz 19 izsaukumiem, lai likvidētu negaisa postījumus. Naktī šī negaisu fronte virzījās tālāk uz austrumiem, šķērsojusi Rīgas līci, sasniedza Vidzemi, atnesot plašas un intensīvas lietusgāzes. Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] operatīvajiem datiem nokrišņu daudzums Alūksnē sasniedza 29,8 mm, Zvejniekciemā — 34,8 mm, Zosēnos — 37,6 mm, Priekuļos — pat 49,4 mm. Līdz ar to pāris stundu laikā vietām nolijusi vairāk nekā puse mēneša normas. Nakts otrajā pusē negaiss krietni samazināja savu spēku un uz rīta pusi pilnībā pameta Latvijas teritoriju.
* [[13. jūnijs]]:
** Vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņš valsts centrālajos un dienvidu rajonos paaugstinājās līdz +29, +33 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +33,0 °C. Virs +30 grādiem temperatūra paaugstinājās Mērsragā (+30,8 °C), Stendē (+30,9 °C), Saldū (+32,0 °C), Dobelē (+32,2 °C), Jelgavā (+32,3 °C), Bauskā (+32,0 °C), Skultē (+31,3 °C), Skrīveros (+30,4 °C) un Daugavpilī (+30,1 °C).
** Pēcpusdienā stipra karstuma dēļ virs Latvijas aktīvi sāka veidoties pērkona negaisi, daudzviet Kurzemē, valsts centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī vietām Latgalē atnesot ne tikai stipras lietusgāzes, bet arī krusu, brāzmainu vēju  un vietām intensīvu zibeņošanu. Negaisa dēļ daudzviet valstī tika traucēta elektroapgāde vairākiem tūkstošiem &quot;Sadales tīkla&quot; klientu, visvairāk bojājumu bija Kurzemē, tostarp Jelgavas, Tukuma un Talsu novadā, kā arī dažviet Zemgalē un Vidzemē. Vakarpusē negaiss plosījās arī Rīgas apkārtnē, skarot galvaspilsētas A daļu. Juglā, Mežciemā, Teikā un teritorijas tālāk uz austrumiem pērkona negaisu pavadīja krusa, kuru diametrs sasniedza dažus centimetrus. Vēlā vakarā un naktī negaisu fronte šķērsoja galvenokārt Vidzemes austrumu daļu un Latgali. Pēc LVĢMC datiem, šī bija arī negaisiem visintensīvākā diena Latvijā kopš 2006. gada — diennakts laikā zibens izlāžu skaits sasniedza 38938. Šajā dienā visvairāk izlāžu tika novērots Ziemeļlatvijā, kur vietām to skaits pārsniedza 1000.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1331166847169859584 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com {{dat|2020|11|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. jūnijs]] — Saldū diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 26 milimetrus.&lt;ref&gt;[https://mobile.twitter.com/meteozinas/status/1140511402563690496 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|6|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūnijs]] — sešās novērojumu stacijās (Skultē +30,0 °C, Skrīveros +29,8 °C, Jelgavā +29,5 °C, Pāvilostā +29,3 °C, Gulbenē +29,2 °C un Stendē +28,6 °C) tika uzstādīti jauni 20. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgas ziemeļos (Daugavgrīvā), +30,6 °C, kā arī Daugavpilī, +30,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteo.lv/status/1141945907950305280 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|6|20|SK}}&lt;/ref&gt; Pēcpusdienā Kurzemē un vakarā arī valsts centrālajos rajonos veidojās negaisi ar stiprām lietusgāzēm, krasām vēja brāzmām un vietām ar krusu. Negaisa laikā Jelgavas novadā [[Staļģene|Staļģenē]] reģistrētas vēja brāzmas līdz 20 m/s un gaisa temperatūras kritums vienā stundā no +27 uz +17 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1141746956122951682 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|6|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. jūnijs]] — pēc siltas dienas, kad gaisa temperatūra lielākajā Latvijas daļā paaugstinājās līdz +25, +29 grādiem, Daugavpilī līdz pat +30,5 °C, vakarā un naktī pāri valsts teritorijai virzījās aukstā atmosfēras fronte, atnesot mēreni stipras lietusgāzes un negaisu. Vietām, piemēram, Jēkabpilī negaisa laikā tika novēroti skaļi pērkona dārdi.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1143944246610857984 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|6|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — uz īsu brīdi Latvijā iestājās karsts un vējains laiks. Gaisa temperatūra Bauskā sasniedza +29,9 °C, bet Rīgā, Latvijas Universitātes novērojumu stacijā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +29,5 °C. Savukārt Ventspilī tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 19 m/s.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — dienā spīdēja saule un pūta brāzmains rietumu vējš, gaiss iesila līdz +19, +28 grādiem. Tikmēr Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,5 °C.
* [[2. jūlijs]] — mākoņi daļēji klāja debesis, pūta brāzmains rietumu vējš un īslaicīgi lija, daudzviet bija arī pērkona negaiss un neliela krusa, nokrišņu daudzums Ainažos sasniedza 35 milimetrus. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +13, +16 grādi, maksimālā temperatūra dienā +17, +22 grādi.
* [[3. jūlijs]] — vēsas gaisa masas no ziemeļrietumiem un vairākas nokrišņu zonas virzījās pāri Latvijas teritorijai, valsts lielākajā daļā atnesot īslaicīgu lietu un brāzmainu vēju, vietām arī [[krusa|krusu]]. Pūta brāzmains rietumu vējš un īslaicīgi lija, gaisa temperatūra naktī un dienā bija +9, +18 grādu robežās. Dienas vidū, īpaši nokrišņu laikā, strauji pazeminājās gaisa temperatūra, vietām Kurzemes DR daļā un Vidzemē gaiss atdzisa līdz +9, +10 grādiem. Atsevišķos rajonos, tostarp [[Salacgrīvas osta|Salacgrīvas ostā]] un vietām citviet piekrastē, vēja brāzmas sasniedza 15-17 m/s.&lt;ref&gt;[https://mobile.twitter.com/meteozinas/status/1146293903500423168 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|7|3|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr pēcpusdienā, vēsajam gaisam plūstot pāri relatīvi siltajai Baltijas jūrai, jūrā pie [[Ventspils]] tika novērots [[ūdensstabs]].&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/virs-juras-pie-ventspils-noverots-udensstabs.a324477/ Virs jūras pie Ventspils novērots ūdensstabs], lsm.lv, {{dat|2019|7|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — valsts lielākajā daļā lija īslaicīgs lietus, dažviet pērkona lietusgāzes, krusa un stipras vēja brāzmas. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +6, +10 grādi, piekrastē līdz +15 grādiem; maksimālā temperatūra dienā +15, +18 grādi.
* [[5. jūlijs]] — virs Baltijas jūras izveidojās aktīvs [[ciklons]], kuru centrs dienas otrajā pusē atradās virs Igaunijas. Ciklona ietekmē lielākajā valsts daļā tika novērotas īslaicīgas lietusgāzes, lokāli tās bija stipras, daudzviet Vidzemē un Latgalē nokrišņus pavadīja pērkona negaiss. Visā valstī būtiski pastiprinājās [[vējš]], sākumā [[LVĢMC]] brīdināja, ka Kurzemes ziemeļos un Vidzemes piekrastē gaidāmas brāzmas līdz pat 25—28 m/s, tādēļ tika izsludināts oranžais brīdinājums. Tomēr vēja brāzmas nav sasniegušas prognozēto stiprumu, stiprākās vējš bija Ventspilī — 23 m/s. Lielā valsts daļā, arī galvaspilsētā, rietumu vēja ātrums brāzmās sasniedza 18—20 m/s, Salacgrīvas ostā maksimālais vēja ātrums brāzmās bija 21 m/s.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/veja-brazmas-piektdien-nav-sasniegusas-prognozeto-stiprumu.a324777/ Vēja brāzmas piektdien nav sasniegušas prognozēto stiprumu], lsm.lv, {{dat|2019|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīga vēja dēļ glābēji saņēma 45 izsaukumus, kuri lielākoties bija par nolūzušiem kokiem, vairāk nekā 30 no šādiem izsaukumiem bija Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/specigais-vejs-nav-nodarijis-butiskus-postijumus-koki-vairak-luzusi-riga-un-pieriga.a324793/ Spēcīgais vējš nav nodarījis būtiskus postījumus; koki vairāk lūzuši Rīgā un Pierīgā], lsm.lv, {{dat|2019|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūlijs]] — dienā Latvijas ZA un A daļā tika novēroti lokāli, bet stipri negaisi, atnesot lietusgāzes un krasas vēja brāzmas. Visvairāk negaisi plosījās Gulbenes un Ludzas novadā, nodarot dažāda veida postījumus. Negaiss Gulbenē sabojājis vai daļēji norāvis vairāku ēku jumtus, nolauzti desmitiem koku un &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; operatīvā informācija liecina, ka vairāki simti mājsaimniecību bija bez elektrības, bet Balvu novada Bērzpils pagastā tika novērots [[virpuļviesulis]], kas nopostījis vairākas mājas.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/balvu-novada-berzpils-pagasta-virpulviesulis-nopostijis-vairakas-majas.a324863/ Balvu novada Bērzpils pagastā virpuļviesulis nopostījis vairākas mājas], lsm.lv, {{dat|2019|7|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. jūlijs]] — virs Latvijas atradās ciklona centrs, kas, virzoties ziemeļaustrumu, vēlāk dienvidrietumu un dienvidu virzienā, valsts lielākajā daļā, īpaši valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, atnesa stipras pērkona lietusgāzes, negaisu un krusu. Pēc plkst. 13.00 pērkona negaiss sasniedza Rīgu, arī galvaspilsētā stipri lija, tika reģistrēta krusa. Vietām, uz brīdi tika applūdinātas atsevišķas pilsētas ielas. Divu stundu laikā nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 18 mm. Tāpat netālu no lidostas &quot;[[Rīga]]&quot;, citās Rīgas daļās un no Jūrmalas tika saņemtas ziņas par [[virpuļstabi]]em.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/netalu-no-lidostas-riga-noverots-virpulstabs.a324858/ Netālu no lidostas «Rīga» novērots virpuļstabs], lsm.lv, {{dat|2019|7|7|SK}}&lt;/ref&gt; Gaisa temperatūra naktī bija +5, +12 grādi, Gulbenē ar +6,2 °C tika pārspēts 7. jūlija aukstuma rekords. Dienā temperatūra pakāpās vien līdz +14, +19 grādiem.
* [[8. jūlijs]] — no rīta Rīgā un vietām Kurzemē, kā arī Vidzemes rietumu rajonos tika novērotas stipras lietusgāzes, kas bija saistītas ar ciklona centru, kurš atrādas virs Latvijas centrālajiem rajoniem. Visvairāk lija tieši Rīgā, kur rītā stundās nolija 30 mm, kas ir trešdaļa no mēneša normas.&lt;ref&gt;[http://apollo.lv/zinas/nokrisnu-daudzums-rigas-centra-parsniedzis-tresdalu-no-menesa-normas/6724856 Nokrišņu daudzums Rīgas centrā pārsniedzis trešdaļu no mēneša normas]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Tika saņemtas ziņas par vairākam pārplūdušam ielām,&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/zinas/video-rigu-parsteigusi-pludi/6724771 Video: Rīgu pārsteiguši plūdi]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; daļēji traucēta tramvaju kustība, vidēji līdz 15-20 minūtēm kavējas sabiedriskais transports. Stipro lietusgāžu dēļ applūdušas arī dažu Rīgas centra skolu pagrabstāvu telpas.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/zinas/speciga-lietus-del-riga-appludusi-dazi-centra-skolu-pagrabi/6725298 Spēcīgā lietus dēļ Rīgā applūduši daži centra skolu pagrabi]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — naktī Jaunpiebalgas novada [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaisa temperatūrai noslīdot līdz '''+4,3 °C''', tika uzstādīts jauns absolūtais 12. jūlija gaisa temperatūras rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteo.lv/status/1149528195508531207 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekš zemākā temperatūra šajā datumā fiksēta 1965. gadā, kad tā noslīdēja līdz +4,9 °C.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/piektdienas-rita-parspets-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a325394/ Piektdienas rītā pārspēts aukstuma rekords; diena būs pārsvarā saulaina], lsm.lv, {{dat|2019|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vietējas nozīmes aukstuma rekordi pārspēti arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,4 °C) un Alūksnē (+5,6 °C), bet [[Priekuļi|Priekuļos]] ar temperatūru +6,1 °C, atkārtots iepriekšējais minimālās gaisa temperatūras rekords. Mākoņi daļēji sedza debesis, dažviet īslaicīgi lija, dienā nebija siltāks par +20 grādiem.
[[Attēls:Sudrabainie mākoņi virs Rīgas 06.2019.JPG|thumb|200px|Sudrabainie mākoņi virs Rīgas, Ķengaraga. 2019. gada 14. jūlijs, plkst. 23:43. Gaisa temperatūra +15,6 °C.]]
* [[13. jūlijs]] — naktī 9 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteo.lv/status/114988536764 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|7|13|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā temperatūra tika novērota Zosēnos un [[Madona|Madonā]], kur gaiss atdzisa līdz '''+3,8 °C''', Zosēnos tika uzstādīts arī jauns absolūtais minimālās gaisa temperatūras rekords šajām datumām. [[Stende|Stendē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz +5,4 °C un tur tika pārspēts 95 gadus vecs aukstuma rekords. Maksimālā gaisa temperatūra dienā bija +17, +22 grādi, vietām īslaicīgi lija.
* [[15. jūlijs]] — spīdēja saule, vietām īslaicīgi lija. Gaisa temperatūra +6, +14 grādi naktī un +19, +24 grādi pēcpusdienā. [[Zīlāni|Zīlānos]] tika uzstādīts jauns absolūtais gaisa temperatūras minimums, +6,5 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1969. gads|1969. gadā]], +7,0 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteo.lv/status/1150618549070774272 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Negaiss jūrā, iepretīm Vakarbuļļu pludmalei, 07.2019.jpeg|thumb|200px|Negaiss jūrā, iepretīm Vakarbuļļu pludmalei. 2019. gada 15. jūlijs, plkst. 18:07. Gaisa temperatūra +22,2 °C.]]
* [[16. jūlijs]] — Latvijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā atnesot mērenas līdz stipras [[lietusgāze]]s, valsts austrumos arī pērkona negaisu. Naktī visvairāk lija Kurzemē, Ventspilī nokrišņu daudzums sasniedza 21,5 mm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1150999499646676992 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|7|16|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta un dienas laikā stiprākie nokrišņi tika novēroti valsts centrālajos rajonos un Vidzemē (atsevišķās vietās pārsvarā negaisa laikā). Rīgā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 24 mm.
* [[21. jūlijs]] — gaisa temperatūra [[Dobele|Dobelē]] paaugstinājās līdz +30 grādiem, Jelgavā un [[Bauska|Bauskā]] līdz +29 grādiem, bet Rīgas centrā termometra stabiņš sasniedza +27 grādus.
* [[22. jūlijs]] — pēcpusdienā virs Kurzemes un Zemgales aktīvi veidojās pērkona negaisi, atnesot īslaicīgas un intensīvas lietusgāzes,&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1153305382590308357 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|7|22|SK}}&lt;/ref&gt; bet atsevišķi lietus-negaisa mākoņi tika novēroti arī citos reģionos. Lai gan nokrišņi turpinājās neilgi, tomēr lietus daudzums īsā laikā bija salīdzinoši liels. Visvairāk lija vietām Kurzemē un valsts centrālajos rajonos, tostarp [[Stende|Stendē]] kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 27,4 mm, Bauskā 24,1 mm, [[Mērsrags|Mērsragā]] 12,7 mm. Rīgā vidēji nolija 5,3 mm, bet Baltijas [[jūra]]s rietumkrastā, kā arī vietām Latvijas austrumos netika novēroti nokrišņi.
* [[27. jūlijs]] — [[Pāvilosta]]s meteoroloģisko novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, +30,3 °C.
* [[28. jūlijs]] — Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,4 °C.
* [[29. jūlijs]]:
** Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,7 °C.
** No ziemeļaustrumiem Latvijai pāri sāka virzīties [[aukstā atmosfēras fronte]], atnesot strauju gaisa temperatūras pazemināšanu.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1155774259547004929 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|7|29|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas vidū lielākajā daļā Vidzemes un Latgales ziemeļu rajonos gaisa temperatūra sasniedza vien +15, +18 grādus, vietām Vidzemes augstienē pat +14 grādus. Tikmēr valsts dienvidrietumu rajonos, kurus aukstais gaiss vēl nav sasniedzis, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27, +30 grādiem, vietām Rucavas apkārtnē līdz pat +31 grādam. Aukstā fronte vietām atnesa arī nokrišņus, pārsvarā nelielu lietu, bet Kurzemes vidienē un dienvidu daļā veidojās īslaicīgas, stipras pērkona lietusgāzes.
* [[31. jūlijs]] — četrās novērojumu stacijās tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1156457493784092672 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni aukstuma rekordi pārspēti [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] (+7,6 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+7,0 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (+6,5 °C) un [[Rucava|Rucavā]] (+4,5 °C). Liepājā tika uzstādīts arī dekādes temperatūras rekords, bet [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+7,0 °C) tika atkārtots iepriekšējais aukstuma rekords.

=== Augusts ===
* [[3. augusts]] — naktī lielā daļā Kurzemes, kā arī valsts austrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +9 grādiem, bet zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]], kur gaiss  atdzisa līdz +5,4 °C. Tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords šai dienai, +8,1 °C. Iepriekšējais diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords tika uzstādīts 1952. gadā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1157547509725708288 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|8|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. augusts]] — naktī 5 novērojumu stacijās ([[Alūksne]], [[Gulbene]], [[Liepāja]], [[Rēzekne]], [[Zīlāni]]) tika pārspēti 4. augusta minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vietām valsts austrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz +3, +4 grādiem.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1157883105111416832 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|8|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — aizvadīta kārtējā vēsa nakts — sešas meteoroloģisko novērojumu stacijās ([[Daugavpils]] +4,1 °C, [[Rēzekne]] +4,6 °C, [[Skrīveri]] +5,3 °C, [[Bauska]] +5,8 °C, [[Zīlāni]] +6,2 °C, [[Saldus]] +6,3 °C) tika uzstādīti jauni attiecīgājam datumām minimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1158629242092916737 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://apollo.lv/zinas/ceturto-nakti-pec-kartas-turpina-krist-aukstuma-rekordi/6746930 Ceturto nakti pēc kārtas turpina krist aukstuma rekordi]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — virs Lietuvas izveidojās neliels, bet aktīvs ciklons un tas ietekmē lielāko Latvijas daļu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu lietu, valsts dienvidos un vietām citviet tika novērotas spēcīgas lietusgāzes. Visintensīvāk lija [[Bauska|Bauskā]], kur līdz pēcpusdienai (plkst. 15.00) nokrišņu daudzums pārsniedza 54 mm, kas ir vairāk nekā 90% no visa augusta mēneša normas,&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1159445631657791488 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; bet kopējais dienas nokrišņu daudzums sasniedza 62 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Jelgava|Jelgavā]] (33,3 mm), [[Piedruja|Piedrujā]] (51 mm) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (25 mm), bet [[Rīga|Rīgā]] nolija 16 mm.
* [[9. augusts]] — ciklona aizmugurē, dienas laikā virs Latvijas aktīvi veidojās [[gubu lietusmākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas, bet stipras lietusgāzes, [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] un [[krusa|krusu]]. Stiprākie negaisi plosījās valsts centrālajos rajonos, piemērām, [[Jelgava|Jelgavā]] negaisa laikā tika novērota stipra krusa, kas noklāja zemi baltu, bet intensīva lietusgāze pārpludināja pilsētas centrālās ielas.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/jelgava-krusa-un-appludusas-ielas.a328286/ Jelgavā krusa un applūdušas ielas], lsm.lv, {{dat|2019|8|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Rīga|Rīgā]] pērkona negaisa laikā, [[Lieli kapi|Lielajos kapos]] no zibens cietis arī viens koks.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1159792971182743552 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|8|9|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā 12 stundas laikā Latvijas teritorijā tika reģistrēti vairāk nekā 4400 zibens izlādes,&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1159824129715036160 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|8|9|SK}}&lt;/ref&gt; vakarā pērkona lietusgāzes skāra daļu Vidzemes un līdz naktij tās pilnībā norima.
[[Attēls:Bieza migla Rīgā, 08.2019.jpeg|thumb|150px|Bieza migla Rīgā, Ķengaragā. 2019. gada 10. augusts, plkst. 5:37 no rīta. Gaisa temperatūra +14,4 °C. Redzamība Rīgas meteostacijā samazinājās līdz 172 metriem.]]
* [[19. augusts]]:
** Visā valstī bija ļoti silta nakts. Piecos no rīta zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Gulbene|Gulbenē]] (+14,6 °C) un [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+15,0 °C), bet daudzviet Kurzemē, Zemgalē un ap [[Rīga|Rīgu]] termometra stabiņš nav noslīdējusi zem +20 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1163280180070236160 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|8|19|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā tika novērota trešā vēlākā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,3 °C.
** Dienā lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23, +26 grādiem, vēsāks bija [[jūra]]s un līča piekrastē, tikai ap +20 grādiem (vietām diena bija vēsāka nekā nakts), tikmēr Latvijas dienvidaustrumos valdīja karstums, [[Daugavpils|Daugavpilī]] temperatūra sasniedza +28 grādus.
* [[21. augusts]] — no dienvidrietumiem Latvijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenu lietu, bet Latgalē un Vidzemes austrumos — ilgstošu un vietām stipru lietu. Nokrišņu daudzums daudzviet, tostarp [[Daugavpils|Daugavpilī]] un vietām [[Sēlija|Sēlijā]] pārsniedza 30 mm, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā — 49 mm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1164388373185933312 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. augusts]] — virs Latvijas pastiprinājās plašs [[anticiklons]], valsts teritorijā iestājās sauss, saulains un ļoti silts laiks.
* [[27. augusts]] — Latvijas teritorijā sākās [[karstuma vilnis]]. Pēcpusdienā Kurzemes dienvidrietumu daļā, tostarp [[Rucava|Rucavā]] un Liepājas [[lidosta|lidostā]], gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30 grādiem,&lt;ref&gt;[http://apollo.lv/zinas/otrdienas-pecpusdiena-pirmo-reizi-somenes-gaisa-temperatura-sasniegusi-30-gradus/6763075 Otrdienas pēcpusdienā pirmo reizi šomēnes gaisa temperatūra sasniegusi +30 grādus]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|8|27|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/liepajas-puse-fikseti-30-gradi-karstums-turpinasies-ari-tresdien.a330048/ Liepājas pusē fiksēti +30 grādi; karstums turpināsies arī trešdien], lsm.lv, {{dat|2019|8|27|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1166304520474943488 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|8|27|SK}}&lt;/ref&gt; kļūstot par karstāko dienu kopš jūlija beigās. Citviet valstī temperatūra paaugstinājās līdz +24, +29 grādiem, vēsāks bija vietām Vidzemes [[līcis|līča]] piekrastē.
* [[28. augusts]] — vējam pūšot no dienvidu, dienvidaustrumu puses karstākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rucavā (+30,5 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (+30,3 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+30,3 °C) un [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,1 °C). Rucavā un Liepājā tika pārspēti jauni 28.08 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kas iepriekš uzstādīti [[1997. gads|1997. gadā]]&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1166736308099792897 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|8|28|SK}}&lt;/ref&gt; un tikai par 0,1 grādu atpaliekot no Latvijas nacionāla karstuma rekorda. Citur Zemgalē, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos temperatūra paaugstinājās līdz +26, +28 grādiem, bet vēsākais laiks bija Kurzemes līča piekrastē, [[Kolka|Kolkā]] (+23,3 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+24,9 °C), kā arī Latvijas austrumos, [[Alūksne|Alūksnē]] (+23,2 °C) un [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+24,0 °C).

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — ļoti silta diena. Vietām, galvenokārt Latvijas rietumu un dienvidrietumu  rajonos, gaisa temperatūra  paaugstinājās līdz +26, +28 grādiem, [[Liepāja]]s apkārtnē līdz pat +29 grādiem.
* [[2. septembris]] — pāri Latvijai virzījās [[aukstā atmosfēras fronte]], dienas pirmajā pusē Kurzemē, bet pēcpusdienā arī valsts centrālajos rajonos, atnesot lietu, dažviet stipru, kā arī [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]]. Valsts austrumos diena pārgāja bez būtiskiem nokrišņiem. Vējam iegriežoties no R un ZR puses, strauji pazeminājās gaisa temperatūra, Kurzemē jau no rīta gaiss atdzisa līdz +15, +18 grādiem, Zemgalē un [[Rīga|Rīgā]], kā arī Vidzemes rietumu daļā pirms aukstas frontes ierāšanās gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23, +25 grādiem, bet pēc tā daudzviet temperatūra nokrita par 5-7 grādiem.
* [[7. septembris]] — sešos no rīta [[Madona]]s novērojumu stacijā termometra stabiņš pazeminājās līdz +2,5 °C,&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1170176442010873856 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|9|7|SK}}&lt;/ref&gt; un tā ir zemākā valstī reģistrēta gaisa temperatūra kopš 3. jūnija.&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/sestdienas-rita-latvija-registreta-tris-menesos-zemaka-gaisa-temperatura.d?id=51439377 Sestdienas rītā Latvijā reģistrēta trīs mēnešos zemākā gaisa temperatūra], delfi.lv, {{dat|2019|9|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet valstī temperatūra rīta agrumā bija ap +4, +9 grādiem, piekrastē vietām līdz +12 grādiem.
* [[9. septembris]] — virs Latvijas atradās [[ciklons|ciklona]] siltais sektors, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem un līdz ar to 11 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota [[Bauska|Bauskā]], '''+28,7 °C''', pārspējot 9. septembra nacionālo karstuma rekordu, tik karsts laiks šajā datumā Latvijā reģistrēts pirmo reizi.&lt;ref&gt;[http://apollo.lv/zinas/pirmdienas-karstums-parspejis-nacionalos-rekordus/6773934 Pirmdienas karstums pārspējis nacionālos rekordus]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais 9. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā bija +27,2 grādi, kas fiksēti [[1955. gads|1955. gadā]] Dobelē. Jauni temperatūras rekordi uzstādīti arī  [[Dobele|Dobelē]] (+27,9 °C), [[Jelgava|Jelgavā]] (+27,3 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,8 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+26,6 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+26,3 °C), [[Madona|Madonā]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+25,9 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (+25,6 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+25,3 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+24,9 °C).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1171085754321264640 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Vēl divās novērojumu stacijās tika atkārtoti maksimālās gaisa temperatūras rekordi ([[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] +26,4 °C un [[Priekuļi|Priekuļos]] +25,5 °C). Vēsākā diena bija Rīgas līča Kurzemes piekrastē — [[Kolka|Kolkā]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss iesila attiecīgi līdz +19,3 un +20,0 grādiem. [[Rīga|Rīgā]] gaiss sakarsa +26,7 grādiem, nepārspējot 1955. gadā reģistrēto +27,1 grādu.
* [[11. septembris]]: 
** Virs [[Baltijas jūra]]s atradās neliels, bet diezgan aktīvs ciklons, kura centrs naktī bija pie [[Stokholma]]s, ciklona ietekmē lielākajā Latvijas daļā pūta brāzmains R, DR vējš, kas daudzviet brāzmās pastiprinājās līdz 15 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas [[Liepāja]]s ostā — 20,6 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1171768632738758656 Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Pāri Kurzemei un Vidzemes ziemeļrietumu daļai virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot mērenu lietu, bet vietām, piemērām, Latvijas DR rajonos lietus bija ilgstošs. No rīta Liepājas [[meteostacija|meteostacijā]] nokrišņu daudzums kopš 10.09 vakara sasniedza 26 mm,&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1171686958579556352 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|9|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet vēlāk pat pārsniedza 30 mm.
[[Attēls:Lokāls negaiss virs Jūrmalas, 09.2019.JPG|thumb|200px|Lokāls negaiss virs Jūrmalas. Skats no Lielupes grīvas. 2019. gada 17. septembris, plkst. 15:50. Gaisa temperatūra +12,7 °C.]]
* [[13. septembris|13.]] — [[20. septembris]] — lietaina nedeļa Rīgā un vietām citviet Latvijā. Kopējais nokrišņu daudzums galvaspilsētā sasniedza 71,2 mm, bet [[Sigulda|Siguldā]] pat 105 mm.
* [[14. septembris]] — lielai daļai Vidzemes un Latgales pāri virzījās vairāki [[gubu lietusmākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgu stipru lietu, [[krusa|krusu]] un stipras vēja brāzmas, kas vietām radīja postījumus. Aculiecinieki ziņoja, kā [[Madona]]s pusē plosījās neliels virpuļviesulis.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/video-madona-plosijies-virpulviesulis-citviet-latvija-ari-liela-krusa.a331998/ Video: Madonā plosījies virpuļviesulis; citviet Latvijā arī liela krusa], lsm.lv, {{dat|2019|9|14|SK}}&lt;/ref&gt; Krusa dažviet noklājusi zemi baltu, kuru graudu diametrs sasniedza 2—3 centimetrus, bet kopumā Vidzemē tika reģistrēti simtiem zibens spērienu. Lietus un krusas laikā daudzviet pūta arī brāzmains vējš, no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām stiprākais vējš fiksēts Priekuļos — 17 metri sekundē.
* [[15. septembris]] — naktī virs Latvijas pastiprinājās plaša [[ciklons|ciklona]] ietekme un dienā laika apstākļus noteica tā dienvidu mala. No rietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu lietu — valsts ziemeļu rajonos diennakts laikā nokrišņu summa sasniedza 15—21 mm. [[Rūjiena]]s novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 31,2 mm, [[Alūksne|Alūksnē]] 21 mm, bet [[Kolka|Kolkā]] 20,8 mm. Tāpat daudzviet valstī pūta mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, no rīta piekrastes rajonos vēja brāzmas pastiprinājās līdz 20 m/s,  bet Ventspilī jau no agra rīta pat līdz 26 m/s. Citviet Latvijas teritorijā brāzmas sasniedza 15—18 m/s, bet vakarā vējš pakāpeniski pierima. Stiprā vēja dēļ vairāk nekā 6000 “[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]” klientu tika traucēta elektroapgāde.
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — siltajā [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] aktīvizējās [[gubu lietusmākoņi|gubu lietusmākoņu]] veidošanās, tām virzoties uz dienvidu, dienvidaustrumu pusi, valsts centrālajos rajonos, Rīgā, kā arī atsevišķās vietās Zemgalē un Vidzemē tika novērotas biežas un lokālas, vietām arī spēcīgas [[lietusgāze]]s, dažviet pat ar krusu. Divās diennaktīs lielākais nokrišņu daudzums bija [[Rīga]]s centrā — 47 mm jeb 62% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1174877927844044800 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|9|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. septembris]] — daudzviet īslaicīgi lija, naktī vietām stipri un kopā ar krusu. Nokrišņu daudzums naktī Rīgā sasniedza 17 milimetrus (divās dienās — 47 milimetri). No rīta valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem +6 grādiem, Stendē — līdz −1 grādam. Maksimālā temperatūra pēcpusdienā bija +9, +14 grādi.
* [[21. septembris]] — dienā bija pārsvarā mākoņains laiks, daudzviet lija. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija no +2 grādiem vietām Latgalē līdz +12 grādiem Kurzemes piekrastē, savukārt dienā gaiss iesila līdz +11, +13 grādiem valsts austrumos un +14, +18 grādiem pārējā Latvijā.
* [[22. septembris]] — valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, gaisa temperatūra dienas vidū bija no +6, +9 grādiem Latvijas lielākajā daļā līdz +19 grādiem Liepājas apkaimē.
* [[23. septembris]] — naktī un no rīta bija skaidrs laiks, valsts lielākajā daļā gaiss atdzisa līdz –1, –3 grādiem. Iestājoties lēnam vējam vai pat [[bezvējš|bezvējam]] un debesīm skaidrojoties, pirmo reizi 2019. gada rudens sezonā plašā valsts teritorijā gaisa temperatūra noslīdējusi zem nulles, zemākā temperatūra [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu stacijās tika novērota [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], −2,9 °C. Divās novērojumu stacijās  ([[Kolka|Kolkā]] +0,7 °C un [[Rēzekne|Rēzeknē]] −2,7 °C) tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1176015327945211906 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|9|23|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā, saulei mijoties ar mākoņiem, gaiss iesila līdz +9, +13 grādiem.
* [[24. septembris]] — mākoņi daļēji klāja debesis un nebija lielu nokrišņu. Gaisa temperatūra naktī un no rīta –2, +5 grādi. [[Stende|Stendē]] (−2,0 °C) un [[Saldus|Saldū]] (−1,9 °C) tika uzstādīti jauni 24. septembra minimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;[http://apollo.lv/zinas/vietam-latvija-kritis-24-septembra-aukstuma-rekords/6785397 Vietām Latvijā kritis 24. septembra aukstuma rekords]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|9|24|SK}}&lt;/ref&gt; Stendē iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1939. gads|1939. gadā]] un atkārtots [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978. gadā]]. Kopumā daudzviet naktī gaisa temperatūra bija zem nulles.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1176384267108179968 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|9|24|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā gaiss iesila līdz +10, +14 grādiem.
* [[25. septembris]] — Latvijā valdīja daļēji apmācies laiks, vietām mazliet lija. Gaisa temperatūra paaugstinājās no –1, +7 grādiem naktī līdz +9, +15 grādiem pēcpusdienā.
* [[26. septembris]] — bija sauss un saulains laiks, no rīta vietām austrumu novados gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3 grādiem, pēcpusdienā valsts lielākajā daļā temperatūra pakāpās līdz +13, +17 grādiem.
* [[27. septembris]] — Latvijā turpināja valdīt sauss un saulains laiks. No rīta vietām Latgalē un Vidzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –2, –3 grādiem, dienā Kurzemē un Zemgalē valdīja siltums līdz +19 grādiem.

=== Oktobris ===
* [[5. oktobris]] — pāri Latvijai sāka virzities arktiskas gaisa masas, naktī valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles un zemākā temperatūra tika novērota [[Stende|Stendē]] (−3,7 °C), kur ir arī pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1180385036627058688 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;[[Latvijas Valsts ceļi]]&quot; datiem, agrā rītā, dažos [[A3]] šosejas posmos Vidzemē, termometra stabiņš noslīdēja līdz pat −4 grādiem.&lt;ref&gt;[http://apollo.lv/zinas/vietam-latvija-parspets-5-oktobra-aukstuma-rekords/6794603 Vietām Latvijā pārspēts 5. oktobra aukstuma rekords]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Vēl viens aukstuma rekords pārspēts [[Liepāja|Liepājā]], kur gaiss atdzisa līdz −0,5 °C.
* [[6. oktobris]]:
** No rīta, debesīm skaidrojoties, lielākajā valsts daļā valdīja sals, zemākā temperatūra tika reģistrēta Latvijas austrumu novados, tostarp [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz −5,1 °C, bet [[Madona|Madonā]] līdz −5,4 °C, kur tika pārspēts NS 6. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1180734305217253376 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|6|SK}}&lt;/ref&gt; Viszemākā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā šajā datumā reģistrēta 1951. gadā, kad valdīja sals līdz −8 grādiem.
** Vairākās vietās Latvijā uzsnidzis pirmais [[sniegs]].&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/latvija-pirmais-sniegs.a334218/ Latvijā pirmais sniegs], lsm.lv, {{dat|2019|10|6|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī un no rīta vietām Kurzemē, Zemgalē, [[Jūrmala|Jūrmalā]] un pilsētas apkaimē no Rīgas līča nākoši mākoņi atnesa gan lietu un krusu, gan arī sniegu.&lt;ref&gt;[http://apollo.lv/zinas/jurmala-un-tukuma-snidzis-madona-krit-aukstuma-rekordi/6794946 Jūrmalā un Tukumā snidzis. Madonā krīt aukstuma rekordi]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|10|6|SK}}&lt;/ref&gt; Tapāt neliela snigšana tika novērota [[Tukums|Tukumā]], kā arī [[Cēsis|Cēsīs]] un [[Lielvārde]]s pusē. Zeme daudzviet īslaicīgi nosnigusi balta, bet noturīga sniega kārta neizveidojās, tā ātri nokusa.
* [[7. oktobris]] — agri no rīta [[Liepāja|Liepājā]] tika novērots pirmais sniegs, atkārtojot vēsturisku rekordu, jo 7. oktobris ir agrākais datums, kad Liepājā novērots sniegs (arī 2002. gadā sniga šajā dienā).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1181057263152304129 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2019|10|7|SK}}&lt;/ref&gt; Par snigšanu ziņojusi Liepājas lidostas meteoroloģiskā stacija, kā arī sniegs reģistrēts &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; novērojumu stacijās [[Durbe|Durbē]] un [[Nīca|Nīcā]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/lv/raksts/laika-zinas/latvija/liepajas-puse-sorit-fiksets-rekordagrs-sniegs.a334270/ Liepājas pusē šorīt fiksēts rekordagrs sniegs], lsm.lv, {{dat|2019|10|7|SK}}&lt;/ref&gt; Sniega sega gan nav izveidojās. Tapāt Liepājā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, −1,4 °C (iepriekšējais rekords 1929. gadā, −1,2 °C).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1181082284272824320 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. oktobris]] — pēcpusdienā Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenu un vietām ilgstošu lietu, atsevišķos rajonos nokrišņi turpinājās arī nākamajā naktī un dienā.
* [[12. oktobris]] — ciklona ietekmē lielākajā Latvijas daļā daudzviet stipri lija un pūta brāzmains vējš. Vēja ātrums brāzmās lielā valsts daļā pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas — līdz 22 m/s, reģistrētas nakts izskaņā [[Liepājas osta|Liepājas ostā]].&lt;ref&gt; [http://apollo.lv/zinas/sestdienas-rita-latvija-plosas-stiprs-vejs-diena-daudzviet-gaidamas-lietusgazes/6799930 Sestdienas rītā Latvijā plosās stiprs vējš. Dienā daudzviet gaidāmas lietusgāzes]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|10|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vairākās vietās valstī arī daudz lija, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots vietām Kurzemē un Ziemeļvidzemē, tostarp [[Rūjiena|Rūjienā]] — 28,6 mm, [[Alūksne|Alūksnē]] — 26,1 mm, [[Stende|Stendē]] — 23,3 mm un [[Rucava|Rucavā]] — 22,4 mm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1182987143112810496 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|12|SK}}&lt;/ref&gt; Mazāk lietus skāra Zemgali, [[Rīga|Rīgu]] un [[Daugavpils]] apkārtni, bet vietām valsts galējos dienvidaustrumos vispār nelija.
* [[14. oktobris]]:
** Naktī un no rīta pāri Latvijai virzījās [[siltā atmosfēras fronte]], izraisot gaisa temperatūras paaugstināšanās un atnesot nokrišņus. Valsts lielākajā daļā tika novērotas īslaicīgas, bet spēcīgas lietusgāzes, vietām ar pērkona negaisu. Visintensīvāk lija [[Pāvilosta|Pāvilostā]], kur dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 20,7 mm, kas ir aptuveni divas trešdaļas no oktobra otrās dekādes normas.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1183633290684698624 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|14|SK}}&lt;/ref&gt; [[Kuldīga|Kuldīgā]] nolija 18,8 mm, [[Stende|Stendē]] — 17,6 mm, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 17,0 mm, bet [[Rīga|Rīgā]] — 16,6 mm. Aculiecinieki Rīgā ziņoja par vairākam pārplūdušam ielām&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/zinas/laudis-surojas-par-appludusajam-rigas-ielam-pilseta-sak-lielako-pelku-susinasanu.d?id=515440 Ļaudis sūrojas par applūdušajām Rīgas ielām; pilsētā sāk lielāko peļķu susināšanu], delfi.lv, {{dat|2019|10|14|SK}}&lt;/ref&gt; , peļķes uz brauktuvēm un ietvēm pārsvarā izveidojās nokritušo lapu dēļ, kas bloķējušas ūdens pieņēmējus. Daudzviet [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], tostarp Jūrmalas gatves un Slokas ielas krustojumā, Dzirciema ielas un [[Jūrmalas gatve]]s krustojumā, Buļļu aplī, Lilijas ielā, [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielā]], Kalnciema ielas un Slokas ielas krustojumā un daudzās citās vietās, kur konstatēti applūduši ielu posmi, tika veikta lapu attīrīšana no ūdens pieņēmējiem.
** Divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 14. oktobra dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Mērsrags|Mērsragā]] (+16,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+19,9 °C).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1183737079559311360 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|14|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/zinas/pirmdien-daugavpili-gaiss-iesilis-lidz-teju-20-gradiem-otrdien-latvija-klus-vesaks.d?id=51546199 Pirmdien Daugavpilī gaiss iesilis līdz teju +20 grādiem; otrdien Latvijā kļūs vēsāks], delfi.lv, {{dat|2019|10|14|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/raksts/laika-zinas/latvija/latgale-temperatura-pietuvojusies-20-gradiem-otrdien-klus-vesaks.a335096/ Latgalē temperatūra pietuvojusies +20 grādiem; otrdien kļūs vēsāks], lsm.lv, {{dat|2019|10|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. oktobris]] — 14 novērojumu stacijās tika pārspēti jauni šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet [[Pāvilosta|Pāvilostā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+20,5 °C''', tika uzstādīts jauns Latvijas absolūtais 16. oktobra siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/piedzivots-siltakais-16-oktobris-vesture-pavilosta-205-gradi.a335335/ Piedzīvots siltākais 16. oktobris vēsturē — Pāvilostā +20,5 grādi], lsm.lv, {{dat|2019|10|16|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Rucava|Rucavā]], gaisa temperatūrai sasniedzot +20,2 °C, tika uzstādīts attiecīgi jauns un atkārtots oktobra otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1184480010998112256 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. oktobris|19.]]— [[20. oktobris]] — daudzviet Latvijā tika pārspēti jauni siltuma rekordi. 19. oktobrī, divās novērojumu stacijās, [[Rēzekne|Rēzeknē]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisa temperatūrai pakāpjoties attiecīgi līdz +17,7 °C un +18,3 °C, iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2012. gads|2012. gadā]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1185584022526877703 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|19|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt 20. oktobrī jau 7 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika laboti siltuma rekordi, bet Daugavpilī, ar gaisa temperatūru '''+19,1 °C''', tika uzstādīts arī jauns Latvijas absolūtais 20.10 siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/latgale-parspets-visas-latvijas-20oktobra-siltuma-rekords.a335724/ Latgalē pārspēts visas Latvijas 20. oktobra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2019|10|20|SK}}&lt;/ref&gt; Vēl vienā novērojumu stacijā ([[Jelgava|Jelgavā]]) tika atkārtots temperatūras rekords, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +16,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1185912328417619968 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. oktobris]] — pēcpusdienā Daugavpilī, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+19,2 °C'''&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1186624343960379393 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|22|SK}}&lt;/ref&gt; , un tas ir siltākais laiks, kāds Latvijā jebkad novērots šajā datumā. Iepriekš augstākā temperatūra, kas fiksēta 22. oktobrī, bija [[1949. gads|1949. gadā]], kad [[Dobele|Dobelē]] tā sasniedza +18,7 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/sasniegts-jauns-22-oktobra-nacionalais-siltuma-rekords.a335955/ Sasniegts jauns 22. oktobra nacionālais siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2019|10|22|SK}}&lt;/ref&gt; Turklāt šīs dienas uzstādītais rekords ir arī augstākā oktobra 3. dekādes temperatūra vēsturē.
* [[26. oktobris]] — lai arī gar Latvijas teritorijai virzījās ciklons, ar kuru valsts lielākajā daļā pastiprinājās rietumu, dienvidrietumu vējš, daudzviet brāzmās līdz 11—17 m/s, vietām piekrastē pārsniedza 20 m/s ([[Ventspils|Ventspilī]] pat sasniedza 23 m/s), deviņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti [[26. oktobris|26. oktobra]] maksimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1188120733521719296 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|26|SK}}&lt;/ref&gt; Visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +11 grādiem, Rīgā un Zemgalē sasniedzot +14,7 grādus. Temperatūras rekords labots [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], [[Madona|Madonā]], [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Skrīveri|Skrīveros]], [[Rīga|Rīgā]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/devinas-noverojumu-stacijas-labots-26oktobra-siltuma-rekords.a336400/ Deviņās novērojumu stacijās labots 26. oktobra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2019|10|26|SK}}&lt;/ref&gt; Nav pārspēts visas Latvijas siltuma rekords, jo [[1953. gads|1953. gada]] 26. oktobrī gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.
* [[27. oktobris]] — ciklons, kura centrs dienā atradās virs [[Igaunija]]s, valsts lielākajā daļā atnesa stipras [[vējš|vēja]] brāzmas, kas vietām sasniedza [[vētra]]s spēku. Oficiālajās novērojumu stacijās stiprākās vēja brāzmas bija 25 m/s [[Ainaži|Ainažos]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], 26 m/s [[Valka|Valkā]] un 27 m/s [[Priekuļi|Priekuļos]]. Privātajās meteostacijās reģistrētas brāzmas līdz 25 m/s [[Alūksne|Alūksnē]], 28 m/s [[Smiltene|Smiltenē]] un 30 m/s [[Salacgrīva]]s ostā.&lt;ref&gt; [http://www.apollo.lv/zinas/piedzivota-postosaka-vetra-kops-2017-gada/6811643 Piedzīvota postošākā vētra kopš 2017. gada]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|10|27|SK}}&lt;/ref&gt; Kurzemes, Zemgales un Latgales lielākajā daļā vēja maksimālais ātrums brāzmās bija 19—24 m/s, atklātas jūras krastā Kurzemē tas vietām sasniedza 25-27 m/s.&lt;ref&gt; [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/118850896243979468 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|27|SK}}&lt;/ref&gt; [[Rīga|Rīgā]] novērotas vēja brāzmas līdz 21 m/s pilsētas centrā un līdz 23—25 m/s galvaspilsētas ziemeļu daļā. Spēcīgais vējš izraisa elektroapgādes traucējumus klientiem visā Latvijā&lt;ref&gt; [http://twitter.com/Sadalestikls/status/1188467688886231040 Sadales tīkls, @Sadalestikls], twitter.com, {{dat|2019|10|27|SK}}&lt;/ref&gt; , kopumā [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma vairāk nekā 170 izsaukumus saistībā ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, tostarp [[Ķekava]]s novadā vēja lauzti koki uzkrituši divām automašīnām, kurās sēdējuši cilvēki. Vairumā gadījumu izsaukumi bijuši par to, ka koki pārkrituši pār ceļa braucamo daļu vai gājēju ietvi, bet saņemti arī izsaukumus par to, ka koki nolūzuši un uzkrituši uz automašīnām, ēku tuvumā vai arī uz ēkām, elektrības vai apgaismes vadiem, kā arī vējš atrāvis nelielus gabalus no ēku fasādēm. Vislielākos postījumus spēcīgais vējš radīja [[Vidzeme]]s, Rīgas un [[Pierīga]]s apkārtnēs, no kurienes VUGD saņēma vairāk nekā 130 izsaukumus.&lt;ref&gt; [http://www.apollo.lv/zinas/veja-lauzti-koki-uzkritusi-diviem-auto-ar-cilvekiem-tajos-kekavas-novada/6811737 Vēja lauzti koki uzkrituši diviem auto ar cilvēkiem tajos Ķekavas novadā]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|10|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. oktobris]] — vakarā un vēlāk arī naktī, virs [[Rīga|Rīgas līča]] izveidojās [[gubu lietusmākoņi]], Rīgā, tās apkārtnē un vietām citviet Latvijā atnesot pirmo sniegu, daudzviet izveidot nelielu sniega kārtu. Snigšanas dēļ gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz +0,6 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1189205616096612352 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|10|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
* [[1. novembris|1.]]— [[4. novembris]] — novembra sākumā Latvijas teritorijā valdīja lietains laiks, pirmajās mēneša dienās praktiski visā valstī ir nolijusi vismaz puse no mēneša normas, bet [[Ainaži|Ainažos]] (68,8 mm), [[Mērsrags|Mērsragā]] (70 mm) , [[Rēzekne|Rēzeknē]] (61,5 mm) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (60,2 mm) pat vairāk nekā visa mēneša norma.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1191714944439529472 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|11|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. novembris]] — iestājoties mitram laikam, tikpat kā visās Latvijas [[upe|upēs]] sākās strauja ūdens līmeņa kāpums, un atsevišķos upju posmos tas pēdējās dienās paaugstinājies par aptuveni diviem metriem. Pie [[Limbaži]]em ir pārplūdusi Lūdiņupe, un tādēļ ir slēgts vietējā autoceļa Pāle—Pociems (V146) posms no pagrieziena uz Āsteri līdz ceļam Limbaži—Aloja ([[P13]]). Applūdis un slēgts arī autoceļa Sīļi—Igaunijas robeža (V176) posms pie [[Raudava]]s upes. Savukārt pie Cēsīm applūdis un slēgts autoceļa Dauguļi—Rozula (V195) posms no Zaķīšiem līdz Pīpeņiem. Tāpat [[Cēsis|Cēsu]] novadā applūdis vietējās nozīmes ceļš Unguri—Lielstraupe (V280) tā 3,5. kilometrā.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/appludusi-vairaki-celi-daudzviet-ari-upju-palienes-udens-limenis-vel-kapj.a337464/ Applūduši vairāki ceļi, daudzviet arī upju palienes; ūdens līmenis vēl kāpj], lsm.lv, {{dat|2019|11|6|SK}}&lt;/ref&gt; Viens no straujākajiem ūdens līmeņa kāpumiem reģistrēts Aiviekstes pietekā [[Pededze|Piededzē]] —trijās dienās pie Litenes ūdens cēlies par 2,1 metru, tomēr nesasniedzot 2017. gada augusta līmeni. Arvien vairāk applūda [[Aiviekste]]s palienes, taču pie [[Lubāna]]s ūdens līmenis pagaidām ir divus metrus zem 2017. gada rudens plūdu maksimuma. Palienes applūda arī Ziemeļvidzemes upēs. Augsts ūdens līmenis bija gan [[Salaca|Salacā]], gan [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]].&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/zinas/udens-limenis-upes-vietam-kapis-par-vairak-neka-diviem-metriem-applust-palienes/6819138 Ūdens līmenis upēs vietām kāpis par vairāk nekā diviem metriem, applūst palienes]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|11|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. novembris]] — naktī un no rīta septiņās novērojumu stacijās Latvijas austrumu daļā labots maksimālās gaisa temperatūras rekords.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/austrumlatvija-parspeti-10novembra-siltuma-rekordi-skandinavija-sals-pastiprinajies-lidz-34-gradiem.a337905/ Austrumlatvijā pārspēti 10. novembra siltuma rekordi; Skandināvijā sals pastiprinājies līdz -34 grādiem], lsm.lv, {{dat|2019|11|10|SK}}&lt;/ref&gt; Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Daugavpils|Daugavpilī]], +12,6 °C.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/zinas/kamer-austrumlatvija-krit-vairaki-siltuma-rekordi-skandinavija-sals-pastiprinajies-lidz-34-gradiem/6822300 Kamēr Austrumlatvijā krīt vairāki siltuma rekordi, Skandināvijā sals pastiprinājies līdz -34 grādiem]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|11|10|SK}}&lt;/ref&gt; Siltuma rekordi uzstādīti arī [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+11,8 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+10,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+10,7 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+10,6 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (+10,3 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+10,0 °C).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1193430779927379968 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|11|10|SK}}&lt;/ref&gt; Nav labots visas Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords, jo [[1926. gads|1926. gada]] 10. novembrī valstī bija siltums līdz +13 grādiem.
* [[13. novembris]] — debesīm skaidrojoties, valsts austrumos piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;
[https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1194620648049364997 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|11|13|SK}}&lt;/ref&gt; Visaugstākā temperatūra tika novērota [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,2 °C, un tas ir jauns 13. novembra nacionālais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/parspets-13-novembra-siltuma-rekords-ari-ceturtdien-rekordsilts-bet-vejains.a338323/ Pārspēts 13. novembra siltuma rekords; arī ceturtdien rekordsilts, bet vējains], lsm.lv, {{dat|2019|11|13|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais rekords uzstādīts [[1939. gads|1939. gadā]], kad temperatūra bija tieši +12 grādi.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/zinas/sodien-kritis-1939-gada-13-novembra-nacionalais-siltuma-rekords/6825190 Šodien kritis 1939. gada 13. novembra nacionālais siltuma rekords]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|11|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. novembris]] — 19 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā tika pārspēts arī visas Latvijas rekords — Ainažos fiksēti +12,7 °C. Papildus 4 NS ([[Ainaži|Ainažos]], [[Priekuļi|Priekuļos]], [[Rūjiena|Rūjienā]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]) tika labots novembra 2. dekādes rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1194991978611707905 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|11|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. novembris]] — trijās novērojumu stacijās Kurzemes piekrastē tika pārspēti 17. novembra siltuma rekordi. [[Liepāja|Liepājā]], termometra stabiņam pakāpjoties līdz +11,3 grādiem, pārspēts [[1990. gads|1990. gadā]] 17. novembra siltuma rekords — toreiz gaisa temperatūra sasniedza +10,7 grādus. [[Ventspils|Ventspilī]] par trim grāda desmitdaļām pārspēta 1990. gadā reģistrētā gaisa temperatūra, un jaunais 17. novembra rekords pilsētā ir +10,5 grādi. Kolkā gaiss sasila līdz +10,2 grādiem, tādējādi labojot iepriekšējo 17. novembra rekordu — [[2013. gads|2013. gadā]] sasniegtos +9,8 grādus.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/tris-noverojumu-stacijas-kurzeme-parspets-17novembra-siltuma-rekords.a338706/ Trīs novērojumu stacijās Kurzemē pārspēts 17. novembra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2019|11|17|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1195967758435049473 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|11|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. novembris]] — naktī un no rīta tikpat kā visā Latvijas teritorijā valdīja [[sals]], lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −3, −7 grādiem, bet vēsākais laiks bija [[Madona|Madonā]], kur gaiss atdzisa līdz −10,8 °C&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1198843785905606656 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|11|25|SK}}&lt;/ref&gt; un tā ir pirmā reize, kad rudens/ziemas sezonā termometra stabiņš noslīdējis zem −10 grādiem.&lt;ref&gt;[http://apollo.lv/zinas/pirmo-reizi-soruden-termometra-stabins-latvija-noslidejis-lidz-10-gradiem/6833935 Pirmo reizi šoruden termometra stabiņš Latvijā noslīdējis līdz -10 grādiem]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|11|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. novembris]] — pūšot ziemeļrietumu vējam, virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] veidojās [[gubu mākoņi]], daudzviet Kurzemē, Vidzemē un vietām arī citos reģionos atnesot epizodisku sniegu, brīžiem snigšana bija stipra. Visstiprāk sniga Vidzemes novados uz austrumiem no [[Rīga]]s, tai skaitā [[Ādaži|Ādažu]], Ropažu, [[Sigulda]]s, [[Mālpils]] un [[Ogre]]s novadā. Šajā teritorijā sniega segas dziļums vietām pārsniedza pat 10 cm. Daudz sniega bija arī Ziemeļkurzemē, kur [[Stende]]s novērojumu stacijā reģistrēti 6 cm sniega, bet saskaņā ar iedzīvotāju ziņoto vietām [[Talsi|Talsu]] pusē izveidojās ap 10 cm bieza sniega kārta. Vakarā Jēkabpili pārklāja 4  cm sniega, un kaut plāna sniega kārtiņa sedza valsts lielāko daļu.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/sniega-dzilums-vietam-latvija-parsniedzis-desmit-centimetrus.a340187/ Sniega dziļums vietām Latvijā pārsniedzis desmit centimetrus], lsm.lv, {{dat|2019|11|30|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/latvija/nakti-un-svetdien-turpinas-snigt-dazviet-jau-pari-10-centimetriem.d?id=51681699 Naktī un svētdien turpinās snigt, dažviet jau pāri 10 centimetriem], delfi.lv, {{dat|2019|11|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, galvēnokārt, valsts rietumu un centrālajos rajonos atnesot snigšanu, kas atsevišķos posmos bija intensīva.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1201466607719079936 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|12|2|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Grobiņa]]s novadā snigšanas laikā nogranduši vairāki [[Pērkons (dabas parādība)|pērkoni]], viņu novērojumus apstiprina zibens izlāžu sensoru sistēma, kas fiksējusi septiņas zibens izlādes.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/laika-zinas/grobinas-novada-snigsanas-laika-nograndusi-vairaki-perkoni.a340322/ Grobiņas novadā snigšanas laikā nogranduši vairāki pērkoni], lsm.lv, {{dat|2019|12|2|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://apollo.lv/zinas/grobinas-puse-snigsanas-laika-dardejis-perkons-un-fiksets-zibens/6840145 Grobiņas pusē snigšanas laikā dārdējis pērkons un fiksēts zibens]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|12|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. decembris]] — naktī un no rīta dienvidu, dienvidrietumu [[vējš]] brāzmās Kurzemes  piekrastē pastiprinājās līdz 20—23 m/s.&lt;ref&gt;
[https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1202867582560325632 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|12|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. decembris]] — naktī [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] no rietumiem šķērsoja [[ciklons]], kas noteica laika apstākļus arī Latvijas teritorijā. Valsts lielākajā daļā pūta brāzmains vējš, piekrastes rajonos tika novērotas visspēcīgākas vēja brāzmas, kas vietām sasniedza 20—24 m/s, bet Kurzemes dienvidrietumos pat 25—28 m/s. Tāpat Baltijas jūras dienvidu daļā, Latvijas dienvidrietumu un Lietuvas ziemeļrietumu rajonos tika novērots arī ievērojams daudzums [[zibens]] izlāžu — 3 stundu laikā fiksētas 37 izlādes.&lt;ref&gt;
[https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1206483029121740800 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|12|16|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē Latvijas teritoriju šķērsoja arī nokrišņu zona, atnesot lietu lielākajā daļā valsts teritorijas. Nokrišņu daudzums nakts laikā vietām sasniedza 10—11 mm.
* [[18. decembris]]:
** Dienvidu, dienvidrietumu [[vējš|vēji]] uz Latviju atnesa ļoti siltas, decembrim neraksturīgas gaisa masas. Visās novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]], tika uzstādīti jauni 18. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, jūras piekrastē arī decembra otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet [[Liepāja|Liepājā]] vēl nekad decembrī gaisa temperatūra nebija sasniegusi +10,6 °C — līdz ar to tika uzstādīts jauns mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pēcpusdienā Rīgā gaiss iesila līdz '''+10,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 18. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1207582108279017473 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2019|12|19|SK}}&lt;/ref&gt;
** Virs Latvijas strauji pieņēmas spēkā ciklons, kas dienas laikā no Zviedrijas dienvidiem virzījās uz Krieviju, šķērsojot Baltijas jūru un izraisot [[vētra|vētru]], kas visvairāk skara Igauniju un nedaudz arī Latviju.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/tresdiena-bus-vetraina-un-rekordsilta-speka-oranzais-bridinajums.a342111/ Trešdiena būs vētraina un rekordsilta; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2019|12|18|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas vidū un pēcpusdienā daudzviet Kurzemē, Zemgalē, kā arī Vidzemes līča piekrastē būtiski pastiprinājās vējš, kas brāzmās sasniedza 20—24 m/s, jūras piekrastē pat pārsniedza 25 m/s,&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1207290686199996416 Meteo.lv, {{dat|2019|12|18|SK}}&lt;/ref&gt; stiprākās vēja brāzmas tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 27 m/s. [[Rīga|Rīgā]] vēja brāzmas sasniedza 21 m/s, bet pilsētas ziemeļos — 25 m/s. Vakarpusē vējš būtiski pastiprinājās arī Latvijas austrumu daļā, brāzmās daudzviet pārsniedza 20 m/s. Līdz plkst. 19 [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] (VUGD) saņema aptuveni 120 izsaukumus par nepieciešamību novākt stiprā vēja nogāztus kokus.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/zinas/saistiba-ar-nogaztajiem-kokiem-vugd-sanemis-120-izsaukumus-aptuveni-17-000-sadales-tikls-klientu-trauceta-elektroapgade/6853647 Saistībā ar nogāztajiem kokiem VUGD saņēmis 120 izsaukumus. Aptuveni 17 000 &quot;Sadales tīkls&quot; klientu traucēta elektroapgāde]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|12|18|SK}}&lt;/ref&gt; Ventspilī stiprais vējš izpostījis divas svētku egles, tāpat stipras vēja brāzmas nav izturējusi arī [[Aizkraukle]]s Ziemassvētku egle, bet Liepājā ēkas logs. Savukārt Rīgā no diviem jumtiem atrautas skārda plāksnes, kā arī bojāts reklāmas stabs. Cietusi arī Rīgas galvenā — Doma laukuma egle, kuras gailis nav spējis turēties pretī vēja brāzmām.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-vetra-lauz-ari-svetku-egles-un-nogaz-rigas-galvenas-egles-gaili.a342217/ FOTO: Vētra lauž arī svētku egles un nogāž Rīgas galvenās egles gaili], lsm.lv, {{dat|2019|12|18|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgais vējš arī radīja bojājumus elektrotīkliem, kā rezultātā aptuveni 17 000 AS &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā tika traucēta elektroapgāde.
* [[24. decembris]] — Ziemassvētku vakarā sniega nekur Latvijā nebija, laukos bija zaļa [[zāliens|zāle]], dažviet plauka [[pumpuri]] un pat pa kādam ziedam. Tikmēr Rīgā, [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], pat uzziedējusi [[sakura]].&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/lv/laika-zinas/latvija/ziemassvetkos-riga-uzziedejusi-sakura.a342839/ Ziemassvētkos Rīgā uzziedējusi sakura], lsm.lv, {{dat|2019|12|24|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/zinas/silta-laika-del-uzvaras-parka-uzziedejusi-sakura/6858329 Siltā laika dēļ Uzvaras parkā uzziedējusi sakura]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2019|12|25|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskats ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.&lt;ref&gt;[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2019/gads/ 2019. gada laikapstākļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210618215047/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2019/gads/ |date={{dat|2021|06|18||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2019. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|6,4}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|2,2}}
| {{Temperatūras krāsa|6,2}}
| {{Temperatūras krāsa|13,4}}
| {{Temperatūras krāsa|9,9}}
| {{Temperatūras krāsa|12,7}}
| {{Temperatūras krāsa|8,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,4}}
| {{Temperatūras krāsa|16,9}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|27,0}}
| {{Temperatūras krāsa|19,3}}
| {{Temperatūras krāsa|28,4}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|32,2}}
| {{Temperatūras krāsa|33,0}}
| {{Temperatūras krāsa|30,5}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|−3,6}}
| {{Temperatūras krāsa|−1,7}}
| {{Temperatūras krāsa|−6,2}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|0,2}}
| {{Temperatūras krāsa|1,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,7}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|5,4}}
| {{Temperatūras krāsa|12,9}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|13,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,7}}
| {{Temperatūras krāsa|19,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,7}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|−20,5}}
| {{Temperatūras krāsa|−16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|−23,0}}
| {{Temperatūras krāsa|−15,3}}
| {{Temperatūras krāsa|−7,6}}
| {{Temperatūras krāsa|−13,3}}
| {{Temperatūras krāsa|−14,1}}
| {{Temperatūras krāsa|−12,2}}
| {{Temperatūras krāsa|−10,2}}
| {{Temperatūras krāsa|−7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|−7,6}}
| {{Temperatūras krāsa|−2,6}}
| {{Temperatūras krāsa|−5,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,9}}
| {{Temperatūras krāsa|−0,4}}
| {{Temperatūras krāsa|0,7}}
| {{Temperatūras krāsa|7,5}}
| {{Temperatūras krāsa|4,3}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|26,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,1}}
| {{Temperatūras krāsa|26,6}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|30,5}}
| {{Temperatūras krāsa|29,5}}
| {{Temperatūras krāsa|22,9}}
| {{Temperatūras krāsa|19,7}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|20,5}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,8}}
| {{Temperatūras krāsa|12,7}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|8,4}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|14,3}}
| {{Temperatūras krāsa|15,4}}
| {{Temperatūras krāsa|18,8}}
| {{Temperatūras krāsa|15,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,7}}
| {{Temperatūras krāsa|18,0}}
| {{Temperatūras krāsa|16,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,6}}
| {{Temperatūras krāsa|8,9}}
| {{Temperatūras krāsa|6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|11,4}}
| {{Temperatūras krāsa|7,8}}
| {{Temperatūras krāsa|5,6}} 
| {{Temperatūras krāsa|6,5}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|2,4}}
| {{Temperatūras krāsa|2,9}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,9}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,5}}
| {{Temperatūras krāsa|9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|6,4}}
| {{Temperatūras krāsa|2,1}}
| {{Temperatūras krāsa|−1,1}}
| {{Temperatūras krāsa|−3,2}}
| {{Temperatūras krāsa|−5,4}}
| {{Temperatūras krāsa|1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|−6,6}}
| {{Temperatūras krāsa|−0,9}} 
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}}
| {{Temperatūras krāsa|−10,8}}
| {{Temperatūras krāsa|−10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|−7,5}}
| {{Temperatūras krāsa|−5,9}}
|}

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv&lt;/ref&gt;
&lt;!-- krāsu paraugi ievietošanai
| style=&quot;background:#XXXXXX;&quot;| 
min temp krāsa 99C7FF
max temp krāsa FFCA7A
***
zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF
virs normas temp krāsa FFDEAD virs pieci grādi FFCA7A
nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF
nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --&gt;
{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;560&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| style=&quot;background:#99C7FF;&quot;| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| style=&quot;background:#99C7FF;&quot;| align=&quot;center&quot; | –12,3 °C
| style=&quot;background:#99C7FF;&quot;| [[22. janvāris]]
| align=&quot;center&quot; | +5,5 °C
| [[1. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+3,2}} °C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; align=&quot;center&quot; | +6,7
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| align=&quot;center&quot; | –6,7 °C
| [[22. februāris]]
| align=&quot;center&quot; | +11,4 °C
| [[16. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+1,6}} °C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; align=&quot;center&quot; | +5,0
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| align=&quot;center&quot; | –7,0 °C
| [[13. marts]]
| align=&quot;center&quot; | +14,4 °C
| [[30. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+3,2}} °C
| bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot; align=&quot;center&quot; | +3,1
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| align=&quot;center&quot; | –1,9 °C
| [[13. aprīlis]]
| align=&quot;center&quot; | +25,8 °C
| [[27. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,3}} °C
| bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot; align=&quot;center&quot; | +4,3
|-
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| align=&quot;center&quot; | +0,7 °C
| [[4. maijs]]
| align=&quot;center&quot; | +28,0 °C
| [[21. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+13,1}} °C
| bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot; align=&quot;center&quot; | +1,5
|-
| style=&quot;background:#FFCA7A;&quot;| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| align=&quot;center&quot; | +8,1 °C
| [[1. jūnijs]]
| style=&quot;background:#FFCA7A;&quot; align=&quot;center&quot; | +33,0 °C
| style=&quot;background:#FFCA7A;&quot;| [[13. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+20,3}} °C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; align=&quot;center&quot; | +5,0
|-
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| align=&quot;center&quot; | +9,2 °C
| [[4. jūlijs]]
| align=&quot;center&quot; | +29,7 °C
| [[27. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+17,0}} °C
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | –0,2
|-
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| align=&quot;center&quot; | +11,0 °C
| [[5. augusts|5.]], [[6. augusts]]
| align=&quot;center&quot; | +26,6 °C
| [[28. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+18,3}} °C
| bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot; align=&quot;center&quot; | +2,8
|-
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| align=&quot;center&quot; | +2,8 °C
| [[23. septembris]]
| align=&quot;center&quot; | +26,7 °C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+13,6}} °C
| bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot; align=&quot;center&quot; | +2,8
|-
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| align=&quot;center&quot; | –0,4 °C
| [[30. oktobris]]
| align=&quot;center&quot; | +18,4 °C
| [[14. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,3}} °C
| bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot; align=&quot;center&quot; | +2,2
|-
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| align=&quot;center&quot; | –3,9 °C
| [[25. novembris]]
| align=&quot;center&quot; | +12,6 °C
| [[14. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,9}} °C
| bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot; align=&quot;center&quot; | +2,6
|- 
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| align=&quot;center&quot; | –3,0 °C
| [[11. decembris|11.]], [[12. decembris]]
| align=&quot;center&quot; | +10,7 °C
| [[18. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+3,3}} °C
| bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot; align=&quot;center&quot; | +4,8
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | — &lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Tehnisku iemeslu dēļ nav pieejami dati no novērojumu stacijas Rīga—Universitāte par laika posmu no 2018. gada. 18. decembra plkst. 01:00 līdz 2019. gada 9. janvāra plkst. 14:00.&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 17,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 6,9
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 30,0 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 12,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 15,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 2,9
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 9,6 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 39,5 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 22,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 16,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 4,5 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; align=&quot;center&quot; | 1,0 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 1,0
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,0
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,0
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; align=&quot;center&quot; | 0,7 mm
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | [[10. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 34,5 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 4,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 8,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 22,3
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 7,3 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[28. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 29,1 mm
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 22,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 6,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 11,1 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[20. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; align=&quot;center&quot;| 117,0 mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 78,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 26,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 12,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; align=&quot;center&quot;| 31,4 mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 39,6 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 31,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 4,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 3,7
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 17,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 96,5 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 15,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 71,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 10,0
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 28,3 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[19. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 73,6 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 20,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 32,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 20,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 16,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[14. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 50,0 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 40,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 5,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 4,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 17,4 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 38,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 20,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 6,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 11,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 5,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[7. decembris]]
|}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −6,9 °C — [[26. janvāris]]
* −4,6 °C — [[28. janvāris]]
* −4,2 °C — [[23. janvāris]]
* −3,8 °C — [[25. janvāris]]
* −3,6 °C — [[6. janvāris|6.]], [[9. janvāris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9 °C — [[7. jūlijs]] &lt;!-- jāpārbauda --&gt;
* +20,7 °C — [[29. jūlijs]]
* +20,5 °C — [[1. jūlijs]]
* +20,4 °C — [[28. jūlijs]]
* +20,3 °C — [[19. augusts]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2019. gads Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2019. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>0qxk3pnmppyqah97ycbddoqvbx46k6i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzintars Dreibergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416751</id>
    <revision>
      <id>4493195</id>
      <parentid>4393226</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:16:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493195</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3750" sha1="6bt3pg0vswry087ee1vzwp1bk7p785k" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Dzintars Dreibergs
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|2|1}}
| dz. vieta = 
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[režisors]], [[kinoproducents]]
| darbības gadi = 2005—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| kristaps = [[2020. gada Lielā Kristapa balva|2020]]: [[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais spēlfilmas režisors&quot;]]
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Dzintars Dreibergs''' (dzimis {{dat|1981|2|1}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors]] un [[kinoproducents]]. Ieguvis [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kategorijā [[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais spēlfilmas režisors]]&quot; ([[2020. gada Lielā Kristapa balva|2020]]).

== Biogrāfija ==
2002. gadā absolvējis [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolu]] un ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbībā un finansēs. 2004. gadā pabeidzis maģistra studijas uzņēmējdarbībā un finansēs. Strādājis par vecāko revidentu, kā arī par mārketinga direktoru.

2005. gadā iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s [[Kinorežisors|kinorežijas]] maģistrantūrā. 2006. gadā pārgājis uz kinorežijas maģistrantūru [[Baltijas Filmu un mediju skola|Baltijas Filmu un mediju skolā]]. Piedalījies dažādos ar filmām saistītos semināros.

2005. gadā sācis filmēt [[mūzikas videoklips|mūzikas videoklipus]], montēt dažādus TV raidījumus, kā arī asistēt filmēšanas laukumos. Vēlāk sācis veidot dažādas filmas, tajā skaitā &quot;[[Vīrietis akvārijā]]&quot;, &quot;[[Ledusskapis (filma)|Ledusskapis]]&quot;, &quot;[[Nāc ar mani padejot]]&quot;, kā arī ''[[Dushechka]]'', ko 2007. gadā nominēja [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvai]] kategorijā &quot;Labākā studentu filma&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/2924/|title=Dzintars Dreibergs|publisher=filmas.lv}}&lt;/ref&gt;

Dreiberga režisētā filma &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot; saņēma sešas [[2020. gada Lielā Kristapa balva]]s, tai skaitā, par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu. Dreibergs saņēma balvu par labāko spēlfilmas režiju.

2025. gadā iznāca Dreiberga režisētā un producētā filma &quot;[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]&quot; par Latvijas sieviešu basketbola klubu [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/kino/filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-pirmizrade-jau-6-novembri/|title=Filmas &quot;Tīklā. TTT leģendas dzimšana&quot; pirmizrāde jau 6. novembrī|website=tv3.lv|access-date={{dat|2025|10|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251106094653/https://tv3.lv/izklaide/kino/filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-pirmizrade-jau-6-novembri/}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Bērnībā pavadījis vasaras un šobrīd dzīvo [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Garupe (ciems)|Garupē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/dzintars-dreibergs|title=Dzintars Dreibergs {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-11-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
{{režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dreibergs, Dzintars}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu režisori]]
[[Kategorija:Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]]
[[Kategorija:Latviešu kinoproducenti]]
[[Kategorija:Latviešu kinorežisori]]</text>
      <sha1>6bt3pg0vswry087ee1vzwp1bk7p785k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Babrungas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>417161</id>
    <revision>
      <id>4493354</id>
      <parentid>4362011</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:28:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11789" sha1="p21k65qw5jqf86aatscg8b6ot6v0h9e" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #0000FF
| bg_color   = #FFFF00
| nos        = ''FK Babrungas''
| logo       = [[Attēls:FK_Babrungas_logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Babrungas''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Pluņģe}}
| dib        = 1935
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = Pluņģes stadions
| ietilp     = 500
| prez       = {{flagicon|LTU}} ''Adomas Zamulskis''
| tren       = {{flagicon|LTU}} ''Algis Petkus
| līga       = [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] 
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 4. vieta, [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Babrungas
| dates1     = 1942—1947
| name2      = Spartakas
| dates2     = 1948—1955
| name3      = Linų audiniai
| dates3     = 1956—1972
| name4      = Kooperatininkas
| dates4     = 1973—1989
| name5      = Robotas
| dates5     = 1990—1993
| name6      = Babrungas
| dates6     = 1994—

| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=|
  leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=0000FF|socks1=FFFF00|
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=0000FF|body2=0000ff|rightarm2=0000ff|shorts2=FFFF00|socks2=0000FF|
}}
'''''FK Babrungas''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Pluņģe]]s pilsētas. Tas dibināts 1935. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas [[Lietuvas futbola 2. līga|2. līgā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceU&quot;&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8873/?cid=1893917|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Komandas krāsas ir dzeltana un zila. Mājas spēles tas aizvada Pluņģes stadionā (ietilpība 500 skatītāju). Klubs 1956. gadā bija Lietuvas čempioni.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1956.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1957.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1958.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1958–1959'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1959–1960'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1960–1961'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| 
|-
|}

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190116200848/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8873/?cid=3759246|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|08|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-babrungas-8873/?cid=8532401|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201014091559/http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-babrungas-8873/?cid=8532401}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8830/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* ???? – 2015.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
|}
* 2016. – šobrīd.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
|}

== Sastāvs ==
Sastāvs: &lt;ref name=&quot;ReferenceU&quot; /&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Eimantas Brezgys|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=99|name=Ernestas Žymantas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=4|name=Dainoras Salys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=9|name=Martynas Petraukas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=9|name=Aurelijus Barusas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=10|name=Edgaras Lesnickas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=20|name=Andrius Žutautas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=24|name=Paulius Mačiuitis|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=25|name=Robertas Petrauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=28|name=Rokas Daublys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=88|name=Matas Jaudzemas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=?|name=Egidijus Srėbalius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=5|name=Mantas Gedminas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=7|name=Linas Petkevičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=8|name=Edvinas Mickevičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=11|name=Martynas Turskis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=12|name=Edvinas Leliuga|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=13|name=Marius Drozdovas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=14|name=Artūras Karalius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Irmantas Mockus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Valentas Mitkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=26|name=Rokas Gabalis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=28|name=Laurynas Gaudėšius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=29|name=Martynas Vaitkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=55|name=Mikutavičius Rytis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=77|name=Irmantas Každailis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=?|name=Paulius Šneideris|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=3|name=Arnas Kutys|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=10|name=Karolis Draugšas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=15|name=Edvinas Alimas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=21|name=Gabrielius Leliuga|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=23|name=Edvinas Brezgys|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official|https://www.facebook.com/fkbabrungas/}} {{lietuviski}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Babrungas]]</text>
      <sha1>p21k65qw5jqf86aatscg8b6ot6v0h9e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Šiauliai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>417411</id>
    <revision>
      <id>4493350</id>
      <parentid>4028192</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:23:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12414" sha1="gddzr5fyz5dtb1ahsl1baw9g19cp8rs" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFF00
| bg_color        = #000000
| nos             = ''FC Šiauliai''
| logo            = [[Attēls:FC Šiauliai logo.png|150px]]
| pilns           = ''FC Šiauliai''
| iesauka         = melnie/dzeltanie (''juodai/geltoni'')
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib             = 2004
| beidza_pastāvēt = 2016 gada [[1. februāris|1. februāri]]
| stad            = [[Šauļiu centr. stadions]]
| ietilp          = 4000
| tren            = Deivis Kančelskis

 | 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = FK Šiauliai
| dates1     = 2004—2014
| name2      = FC Šiauliai
| dates2     = 2015—2016
|

|pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|pattern_sh1=|pattern_so1=|leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|pattern_la2=|pattern_b2=_blackstripes|pattern_ra2=|pattern_sh2=|pattern_so2=|leftarm2=FFFF00|body2=FFFF00|rightarm2=FFFF00|shorts2=FFF000|socks2=FFFF00
}}
'''''FC Šiauliai''''' bija [[Lietuva]]s [[futbola klubs]], kurš spēlēja [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgā]]. Tas ir dibināts 2004. gadā, beidza pastāvēt 2016. gadā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.futbolas.lt/naujiena/41/s-lesnickas-nieko-baisaus-jei-metus-kitus-pailsesime?utm_source=facebook.com&amp;utm_medium=recommend&amp;utm_campaign=naujiena|title=S. Lesnickas: Nieko baisaus, jei metus kitus pailsėsime|website=futbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** 4. vieta (2x): 2009, 2011

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2004'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito04.html#alyga|title=Lithuania 2004|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu04lyga.html|title=Lithuanian 2004 LFF Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820033459/http://almis.sritis.lt/ltu04lyga.html|archivedate={{dat|2018|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''A lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2005'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito05.html#alyga|title=Lithuania 2005|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu05lyga.html|title=Lithuanian 2005 LFF Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181021054329/http://almis.sritis.lt/ltu05lyga.html|archivedate={{dat|2018|10|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito06.html#alyga|title=Lithuania 2006|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu06lyga.html|title=Lithuanian 2006 LFF Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191117091135/http://almis.sritis.lt/ltu06lyga.html|archivedate={{dat|2019|11|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito07.html#alyga|title=Lithuania 2007|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu07lyga.html|title=Lithuanian 2007 LFF Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820034003/http://almis.sritis.lt/ltu07lyga.html|archivedate={{dat|2018|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito08.html#alyga|title=Lithuania 2008|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu08lyga.html|title=Lithuanian 2008 LFF Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820033109/http://almis.sritis.lt/ltu08lyga.html|archivedate={{dat|2018|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#alyga|title=Lithuania 2009|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu09lyga.html|title=Lithuanian 2009 LFF Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820034445/http://almis.sritis.lt/ltu09lyga.html|archivedate={{dat|2018|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga.html|title=Lithuanian 2010 LFF Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820033114/http://almis.sritis.lt/ltu10lyga.html|archivedate={{dat|2018|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu11lyga.html|title=Lithuanian 2011 LFF A Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820035002/http://almis.sritis.lt/ltu11lyga.html|archivedate={{dat|2018|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu12lyga.html|title=Lithuanian 2012 LFF A Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181021053505/http://almis.sritis.lt/ltu12lyga.html|archivedate={{dat|2018|10|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu13lyga.html|title=Lithuanian 2013 LFF A Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181021053833/http://almis.sritis.lt/ltu13lyga.html|archivedate={{dat|2018|10|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga.html|title=Lithuanian 2014 LFF A Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820035017/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga.html|archivedate={{dat|2018|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga.html|title=Lithuanian 2015 LFF A Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021054346/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''x'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''x'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''x'''
|
| bgcolor=&quot;#ffcccc&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Beidza pastāvēt'''
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC Šiauliai'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC Šiauliai'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{|
|
{{Football kit |
 | align      = right
 | pattern_la = 
 | pattern_b  = _thinblacksides
 | pattern_ra = 
 | pattern_so = 
 | pattern_sh =
 | leftarm    = 000000
 | body       = FFff00
 | rightarm   = 000000
 | shorts     = 000000
 | socks      = 000000
 | title      = 2004–2008
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=FFFF00 |
 title=2008-2015 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=FFFF00 |
 socks=FFFF00 |
 title=2008-2015 
}}
|}

== Treneri ==
* {{flaga|LTU}} [[Vytautas Jančiauskas]], 2004–2005
* {{flaga|LTU}} [[Saulius Vertelis]], 2006
* {{flaga|LTU}} [[Darius Magdišauskas]], 2006
* {{flaga|LTU}} [[Rytis Tavoras]], 2008
* {{flaga|ITA}} [[Fabio Lopez]], 2008
* {{flaga|LTU}} [[Deivis Kančelskis]], 2009
* {{flaga|LTU}} [[Valdas Ivanauskas]], 2010
* {{flaga|LTU}} [[Saulius Širmelis]], 2010–2011
* {{flaga|LTU}} [[Deivis Kančelskis]], 2011–2012
* {{flaga|LTU}} [[Gediminas Jarmalavičius]], 2012
* {{flaga|LTU}} [[Tomas Kančelskis]], 2013
* {{flaga|LTU}} [[Audrius Paškevičius]], 2013
* {{flaga|LTU}} [[Gediminas Jarmalavičius]] 2014
* {{flaga|LTU}} [[Tomas Ražanauskas]] 2015
* {{flaga|LTU}} [[Deivis Kančelskis]] 2015

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.futbolinis.lt/content/team/193/lt futbolinis.lt]
* [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=77906/domestic/index.html UEFA]
* [http://foot.dk/VisLitklub.asp?ID=31 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190404155048/http://foot.dk/VisLitklub.asp?ID=31 |date={{dat|2019|04|04||bez}} }}
* [http://www.weltfussballarchiv.com/Vereinsprofilnew.php?ID=6845 weltfussballarchiv.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121108011523/http://www.weltfussballarchiv.com/Vereinsprofilnew.php?ID=6845 |date={{dat|2012|11|08||bez}} }}
* [http://www.soccerway.com/teams/lithuania/fk-siauliai soccerway] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150323151713/http://www.soccerway.com/teams/lithuania/fk-siauliai/ |date={{dat|2015|03|23||bez}} }}

{{Futbols-aizmetnis}}

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]
[[Kategorija:FC Šiauliai]]</text>
      <sha1>gddzr5fyz5dtb1ahsl1baw9g19cp8rs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Mažeikiai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>417465</id>
    <revision>
      <id>4493356</id>
      <parentid>3703718</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:41:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10234" sha1="49zjdjatasbxd5rnrut3fys7rhfpb9n" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #0000FF
| nos             = ''FK Mažeikiai''
| logo            = [[Attēls:FK Mažeikiai logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo klubas Mažeikiai''
| iesauka         = zilie/baltie (''mėlyni/mėlyni'')
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Mažeiķi}}
| dib             = 1995
| beidza_pastāvēt = 2011
| stad            = [[Mažeiķiu stadions]]
| ietilp          = 2400
| tren            = Nerijus Gudaitis
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = FK Mažeikiai
| dates1     = 1995—2000
| name2      = FK Nafta
| dates2     = 2001—2002
| name3      = FK Mažeikiai
| dates3     = 2003—
|
| pattern_la1=|pattern_b1=_whitesleevelinesandsides|pattern_ra1=|
  leftarm1=1555af|body1=1555af|rightarm1=1555af|shorts1=1555af|socks1=1555af|
  pattern_la2=|pattern_b2=_bluesleevelinesandsides|pattern_ra2=|
  leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF|
}}
'''''FK Mažeikiai''''' bija [[Lietuva]]s [[futbola klubs]], kurš spēlēja [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgā]]. Tas ir dibināts 1995. gadā. Klubs beidza pastāvēt 2011. gadā.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1996−1997'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| 
|
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1997−1998'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| 
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1999'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu99flyga2w.html|title=Lithuanian 99 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190114210427/http://almis.sritis.lt/ltu99flyga2w.html|archivedate={{dat|2019|01|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2000'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2w.html|title=Lithuanian 2000 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190114210649/http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2w.html|archivedate={{dat|2019|01|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2001'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu01lyga2w.html|title=Lithuanian 2001 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119230606/http://almis.sritis.lt/ltu01lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
| (FK &quot;Nafta&quot;)
|-
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2002'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
|&lt;ref name=&quot;ReferenceV&quot;&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2009.html#alyga{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu02lyga1.html|title=Lithuanian 2002 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119174425/http://almis.sritis.lt/ltu02lyga1.html}}&lt;/ref&gt;
| (FK &quot;Nafta&quot;)
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2003'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu03lyga2n.html|title=Lithuanian 2003 LFF 2 Lyga Zone North|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190115023000/http://almis.sritis.lt/ltu03lyga2n.html|archivedate={{dat|2019|01|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| (FK Mažeikiai)
|-
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2004'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2004.html#alyga{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu04lyga1.html|title=Lithuanian 2004 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119230640/http://almis.sritis.lt/ltu04lyga1.html}}&lt;/ref&gt;
| (FK Mažeikiai)
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2005'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2n.html|title=Lithuanian 2005 LFF 2 Lyga Zone North|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190114210407/http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2n.html|archivedate={{dat|2019|01|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu06lyga2n.html|title=Lithuanian 2006 LFF 2 Lyga Zone North|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190114210612/http://almis.sritis.lt/ltu06lyga2n.html|archivedate={{dat|2019|01|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu07lyga2n.html|title=Lithuanian 2007 LFF 2 Lyga Zone North|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119174503/http://almis.sritis.lt/ltu07lyga2n.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu08lyga2w.html|title=Lithuanian 2008 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119174346/http://almis.sritis.lt/ltu08lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref name=&quot;ReferenceV&quot; /&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MAŽEIKIAI'''
| style=&quot;background:White;color:Blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MAŽEIKIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{|
|
|{{Football kit
|align = left
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=ffffff|body=0000ff|rightarm=ffffff|shorts=0000ff|socks=0000ff|
|title = &lt;center&gt; 2004 (M)
}}
|{{Football kit
|align = left
| pattern_la=|pattern_b=_whitesleevelinesandsides|pattern_ra=|
  leftarm=1555af|body=1555af|rightarm=1555af|shorts=1555af|socks=1555af|
|title = &lt;center&gt; 2010, 2011 (M)
}}

|{{Football kit
|align = left
| pattern_la=|pattern_b=_bluesleevelinesandsides|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|
|title = &lt;center&gt; 2010, 2011 (Iz)
}}
|}

== Treneri ==
* {{flaga|LTU}} Nerijus Gudaitis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20171015105213/http://www.fka.lt/ fka.lt]
* [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=59331/profile/index.html UEFA]
* [http://www.futbolinis.lt/content/team/1601/lt futbolinis]
* [http://foot.dk/VisLitklub.asp?ID=20 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190402131410/http://foot.dk/VisLitklub.asp?ID=20 |date={{dat|2019|04|02||bez}} }}
* [http://www.weltfussballarchiv.com/Vereinsprofilnew.php?ID=13034 weltfussballarchiv.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121108011628/http://www.weltfussballarchiv.com/Vereinsprofilnew.php?ID=13034 |date={{dat|2012|11|08||bez}} }}

{{Futbols-aizmetnis}}

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Mažeikiai]]</text>
      <sha1>49zjdjatasbxd5rnrut3fys7rhfpb9n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Minija (2017)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418377</id>
    <revision>
      <id>4493357</id>
      <parentid>4015939</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:41:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7970" sha1="aj0wb2eb8wip6p7bh3rnhcodkgematw" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Citas nozīmes|2017. gadā dibinātu futbola klubu no Kretingas|Minija|Minija}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Minija (2017)''
| logo       = [[Attēls:Fk Minija 2017 logo.png|150px]]
| pilns      = ''VŠĮ „Kretingos Minija“''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kretinga}}
| dib        = 2017
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Kretingas centrālais stadions
| ietilp     = 900
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Vidas Burba
| tren       = {{flaga|BRA}} Tjago Bomfim da Silva
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = 6. vieta
| 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1  = _emelec18t
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1    = 103bce
| body1       = 103bce
| rightarm1   = 103bce
| shorts1     = 103bce
| socks1      = 103bce

| pattern_la2 = _adidassquadra21wb
| pattern_b2  = _adidassquadra21wb
| pattern_ra2 = _adidassquadra21wb
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _3 white stripes
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = 000000
| socks2      = 000000
}}

'''''FK Minija''''' ir 2017. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kretinga]]s, kas šobrīd spēlē Lietuvas Pirmās līgas čempionātā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/|title=Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|30||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/i-lyga/|title=I lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-minija-13685/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
* balta un zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
| style=&quot;background:white;color:blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
|}
== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=22%
|-
|{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2017 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=0000FF|body=0000FF|rightarm=0000FF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2018 m. (Iz)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = ffffff
| body = C4F2F2
| rightarm = ffffff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = 
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = 0000ff
| body = 0000ff
| rightarm = 0000ff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (Iz)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|04|26||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.fkminija.lt/komandos-sudetis/|title=Komandos sudėtis - FK Minija|website=www.fkminija.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Vaidotas Gedvilas|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=15|name=Martynas Viluckas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=2|name=Erikas Gedvilas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=4|name=Evaldas Kaliniauskas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=6|name=Simonas Vaičius |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=27|name=Vilius Jakumas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=|name=[[Deividas Šiuša]]|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=7|name=Gediminas Žilys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=10|name=Žilvinas Lukošius |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=11|name=Vilius Domarkas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=12|name=Žybartas Ringys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Edvinas Andrijauskas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=18|name=Tomas Galdikas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Mantas Elzbergas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=69|name=Aurimas Anužis |nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=13|name=Andrius Paulauskas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=16|name=Dovydas Švita |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=20|name=Tomas Jonušas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkminija.lt/ fkminija.lt]
* [https://www.facebook.com/KretingosFKMinija/ Facebook „Minija“]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/ lietuvosfutbolas.lt]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Minija (2017)]]</text>
      <sha1>aj0wb2eb8wip6p7bh3rnhcodkgematw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Hegelmann</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418949</id>
    <revision>
      <id>4493348</id>
      <parentid>4424711</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:16:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10796" sha1="1uhjhdqmn3pukm80356evldp9stzu5j" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0000FF
| nos        = ''FC Hegelmann''
| logo       = [[Attēls:FC Hegelmann Litauen logo.png|150px]]
| pilns      = FC Hegelmann
| iesauka    = zili/baltie (''baltai mėlyni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2009
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Raudondvares stadions]] ([[Raudondvare]]).&lt;ref&gt;[https://alyga.lt/naujiena/turo-anonsas-hegelmann-varzovus-priims-naujuose-namuose/8775 Turo anonsas: „Hegelmann“ varžovus priims naujuose namuose]&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 1 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Daiņus Šumausks
| tren       = {{flaga|ESP}} Mikel Aramburu
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 2. vieta
| 
| pattern_la1 = _hummelauthentic20w
| pattern_b1 = _hummelauthentic20w
| pattern_ra1 = _hummelauthentic20w
| pattern_sh1 = _hummelauthentic20w
| pattern_so1 = _hummel20w
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _senica1819a
| pattern_b2 = _senica1819a
| pattern_ra2 = _senica1819a
| pattern_sh2 = _senica1617h
| pattern_so2 = _hummel20tb
| leftarm2 = 0000FF
| body2 = 0000FF
| rightarm2 = 0000FF
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}

'''''FC Hegelmann''''' ({{val|lt|Futbolo klubas Hegelmann}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Raudondvare]]. Dibināts 2009. gadā, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (1): 2024

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html|title=Lithuanian 2016 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2017|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170323053020/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} '''Antra lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619064227/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-hegelmann-litauen-13811/?cid=1960697 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''Pirma lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/hegelmann-litauen-1229/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:White;color:Blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC HEGELMANN'''
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC HEGELMANN'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{| width=33%
|-
|{{Football kit |
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=fff000|body=fff000|rightarm=fff000|shorts=000000|socks=fff000|
 title= 2009–2010 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_whitesides|
 pattern_b=_thinwhitesides|
 pattern_ra=_whitesides|
 leftarm=0080ff |
 body=0080ff|
 rightarm=0080ff |
 shorts=0080ff |
 socks=0080ff |
 title= 2010–2017 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=0080FF |
 body=0080FF|
 rightarm=0080FF |
 shorts=0080FF |
 socks=0080FF |
 title= 2018 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _fmarinos19a |
 pattern_b= _fmarinos19a |
 pattern_ra= _fmarinos19a |
 pattern_sh = _whitesides |
 pattern_so =  |
 leftarm=0080FF |
 body=0080FF|
 rightarm=0080FF |
 shorts=0000FF |
 socks=0000FF |
 title= 2019 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20w
| pattern_b = _hummelauthentic20w
| pattern_ra = _hummelauthentic20w
| pattern_sh = _hummelauthentic20w
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm = FFFFFF
| body = FFFFFF
| rightarm = FFFFFF
| shorts = FFFFFF
| socks = FFFFFF
| title= 2021 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|21||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=LTU|name=[[Lukas Paukštė]]}} 
{{Fs player|no=31|pos=GK|nat=LTU|name=[[Rokas Bagdonavičius]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=ESP|name=Angel Puerto|pos=DF}}
{{Fs player|no= 7|nat=JPN|name=[[Carlos Duke]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rimvydas Sadauskas]]}}
{{Fs player|no=26|nat=LTU|pos=DF|name=[[Domas Slendzoka]]}}
{{Fs player|no=30|nat=NGR|pos=DF|name=[[Isaac Barry Ojumah]]}}
{{Fs player|no=97|nat=MNE|pos=DF|name=[[Stefan Radinović]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=CIV|pos=MF|name=[[Harouna Abdoul Samad]]}} 
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=[[Vilius Armanavičius]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=[[Donatas Kazlauskas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=10|nat=CMR|name=[[Samuel Gouet]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=LTU|name=[[Matijus Remeikis]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=19|nat=LTU|name=Dominykas Pašilys|pos=MF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Esmilis Kaušinis|pos=MF}}
{{Fs player|no=45|nat=UKR|name=[[Artem Shchedryi]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=77|nat=BRA|pos=MF|name=[[Wesley Gabriel Freire Arcanjo|Wesley Gabriel]]}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|name=Kader Njoya Abdel|nat=Nigeria|no=11|pos=FW}}
{{Fs player|name=Lukas Jonaitis|nat=LTU|no=20|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Darrell Kamdem Tibell|Darrell Tibell]]|nat=SWE|no=|pos=FW}}
{{fs player|no=|name=[[Andrius Kaulinis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://fchegelmann.com/ fchegelmann.com] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/hegelmann FC Hegelmann: alyga.lt]
* [https://uk.soccerway.com/teams/lithuania/hegelmann-litauen/30665/ FC Hegelmann: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fc-hegelmann-litauen/28798/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|H]]</text>
      <sha1>1uhjhdqmn3pukm80356evldp9stzu5j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FA Šiauliai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418951</id>
    <revision>
      <id>4493346</id>
      <parentid>4485346</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:14:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12203" sha1="1xmw267574nat22y5gt1hbsl33qpnt6" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} ''Mantas Kuklys''
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 5. vieta, ''A lyga''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|06|09||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=45|name=[[Brooklyn Leipus]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no= 9|nat=NGA|name=Chidera Nwoga|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024.)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://alyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fa-iauliai/47386/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>1xmw267574nat22y5gt1hbsl33qpnt6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Atmosfera (2012)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419049</id>
    <revision>
      <id>4493352</id>
      <parentid>4362000</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:25:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10197" sha1="b76kaez3gaxzsscy6v4l9761h668koe" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #DB0A34
| nos        = ''FK Atmosfera (2012)''
| logo       = [[Attēls:FK Atmosfera 2012 logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo klubas „Atmosfera“''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Mažeiķi}}
| dib        = 2012
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Mažeiķi centrālais stadions
| ietilp     = 900
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''Darius Ruginis''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Marius Šluta]]''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 6. vieta (Pirma līga)
| 
| pattern_la1=|pattern_b1= _blackcollar|pattern_ra1=|
  leftarm1=ffffff|body1=FFffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000000|socks1=FFffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_blacksleevelinesandsides|pattern_ra2=|
  leftarm2=000000|body2=DB0A34|rightarm2=000000|shorts2=000000|socks2=DB0A34|
}}

'''''FK Atmosfera''''' ir 2012. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mažeiķi]]em.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html|title=Lithuanian 2013 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021054341/http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119120940/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820034515/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html |archivedate={{dat|2018|08|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X''' 
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''  
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-atmosfera-1248/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* Balta, sartkana un melna.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Atmosfera'''
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Atmosfera'''
| style=&quot;background:White;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Atmosfera'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=22%
|-
|
{{Football kit |
| pattern_la=_sligo1617h|pattern_b=_sligo1617h|pattern_ra=_sligo1617h|
  leftarm=000000|body=FF0000|rightarm=000000|shorts=000000|socks=FF0000|
 title= 2012. g.
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackcollar|
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=ff0000|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=ff0000 |
 title= 2017. g.
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackcollar|
 pattern_ra=|
 leftarm=ffffff |
 body=ffffff|
 rightarm=ffffff |
 shorts=DB0A34 |
 socks=ffffff |
 title= 2018. g.
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2024|01|17||bez}}.''
{{Fs start}}
{{Fs player|no=|name=Liutauras Juška|nat=LTU|pos=GK}}
{{Fs player|no=|name=Edvardas Bogadelščikovas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=|name=Rokas Gecevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Mindaugas Simonavičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Tomas Mišijevas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Benas Gritkus|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Edas Jankauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Tomas Mišijevas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Domas Adomauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|pos=DF|nat=LTU|name=[[Adomas Mika (1996)|Adomas Mika]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=|name=Dalius Keršis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Gedas Klemenis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=|name=Egidijus Gritkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Justas Kentvainis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Klaudijus Kvedaras|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Mantas Juodeikis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Gvidas Gineitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Deividas Venckus|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Deividas Kavalenkovas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Renatas Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=[[Hugo Ahl]]|nat=SWE|pos=MF}}&lt;ref&gt;http://www.fkatmosfera.eu/pirmasis-naujokas-saugas-is-svedijos/&lt;/ref&gt;
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=|name=[[Evaldas Razulis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=|name=Edvinas Blažys|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=|name=Gintas Skrodenis|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190212011244/http://www.fkatmosfera.eu/ fkatmosfera.eu Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/fkatmosfera/ Facebook „Atmosfera“] {{lt ikona}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/atmosfera-1624/?cid=1893917 lietuvosfutbolas.lt (Atmosfera)] {{lt ikona}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Atmosfera (2012)]]</text>
      <sha1>b76kaez3gaxzsscy6v4l9761h668koe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FM Ateitis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419167</id>
    <revision>
      <id>4493364</id>
      <parentid>4269090</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:53:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6829" sha1="0468jptmvin865j8occlkiocnai99wy" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''FM Ateitis''
| logo       = [[Attēls:FM Ateitis.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo mokykla &quot;Ateitis&quot;''
| iesauka    = sarkani/baltie (''raudonai/balti'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = ''[[Sportima Arena]]''
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''Dainius Gudaitis''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''Romaldas Juknevičius''
| līga       = 2. līga
| sez        = [[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]
| poz        = 16. vieta ''(2. līga)''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_whitecollar|pattern_ra1=|
  leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000|
| pattern_la2=|pattern_b2=_redcollar|pattern_ra2=|
  leftarm2=ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=FF0000|socks2=ffffff|
}}

'''Futbola skola &quot;Ateitis&quot;''' ({{val|lt|Futbolo mokykla &quot;Ateitis&quot;}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda (futbola skola), kuras bāzes vieta ir [[Viļņa]]. Skola dibināta 2007. gadā.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2s.html|title=Lithuanian 2013 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820033544/http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2s.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034024/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Rytai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2e.html|title=Lithuanian 2015 LFF 2 Lyga Zone East|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021054351/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2e.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Rytai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2e.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone East|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034525/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2e.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietų zona)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''7.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/ateitis-1139/?cid=3932514|title=FM Ateitis - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietų zona)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''10.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-pietu-zona/|title=II Lyga Pietų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''18.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''16.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fm-ateitis-1139/?cid=11644164 LF: 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
* Sarkana un balta.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FM ATEITIS'''
| style=&quot;background:White;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FM ATEITIS'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ateitisfm.lt/apie-mokykla/ Komandas oficiala lapa] {{lietuviski}}

{{Antra lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Ateitis]]</text>
      <sha1>0468jptmvin865j8occlkiocnai99wy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Panerys (2017)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419169</id>
    <revision>
      <id>4493359</id>
      <parentid>4269076</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:43:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3476" sha1="hw805qutcrj0vou7wi2ww7push0kk8l" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #7362A7
| nos        = FK Panerys
| logo       = [[Attēls:FK Panerys 2017.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo klubas &quot;Panerys&quot;''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| dib        = 2017
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = ''[[Sportima Arena]]''
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''Robertas Tautkus''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''Stasys Baranauskas'' 
| līga       = 2. līga
| sez        = [[2018. gada Lietuvas futbola čempionāts|2018.]]
| poz        = 12. vieta ''(2. līga)''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_bluestriped_sides|pattern_ra1=|
| leftarm1=7362A7|body1=7362A7|rightarm1=7362A7|shorts1=7362A7|socks1=7362A7|
| pattern_la2 = | pattern_b2 = _manutd_09-10_home | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _blanksides | pattern_so2 =
| leftarm2 = 7362A7 | body2 = 7362A7 | rightarm2 = 7362A7 | shorts2 = 7362A7 | socks2 = 7362A7
| kit_alt2 = A red shirt with a black collar and a shallow black chevron on the chest. White shorts with a red stripe on either side. Black socks.
}}

'''''FK &quot;Panerys&quot;''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Viļņa]]. Komanda dibināta 2017. gadā.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619064227/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
||||||
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| 
|-
|}

== Krāsas ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:#7362A7;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''SK PANERYS'''
| style=&quot;background:White;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''SK PANERYS'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190511185649/http://kaff.lt/teamlist.php KAFF oficiala lapa] {{lietuviski}}

{{Antra lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Panerys (2017)]]</text>
      <sha1>hw805qutcrj0vou7wi2ww7push0kk8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK TERA</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419174</id>
    <revision>
      <id>4493362</id>
      <parentid>4269070</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:52:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5370" sha1="3n8hj5rg8wnlolfvcyksfbn52mopwoe" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #ED921F
| bg_color   = #000000
| nos        = FK TERA
| logo       = [[Attēls:FK TERA.png|150px]]
| pilns      = Futbolo klubas &quot;TERA&quot;
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| dib        = 
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Fanu stadions]]
| ietilp     = 400
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Sergejs Vasiljevs
| tren       = {{flaga|Lietuva}} Andrejs Sorokins
| līga       = 2. līga
| sez        = [[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]
| poz        = 10. vieta ''(2. līga)''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=|
  leftarm1=ff0000|body1=ff0000|rightarm1=ff0000|shorts1=000000|socks1=ff0000|
  pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=008800|body2=008800|rightarm2=008800|shorts2=000000|socks2=008800|
}}

'''FK &quot;TERA&quot;''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Viļņa]].

== Sezonas ==
=== FK Trobeilbusas ===
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1960.–1961.'''
| bgcolor=&quot;#FF88FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FF88FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablesl/litohist.html|title=Lithuania - List of Final Tables|website=rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|}

=== FK TERA ===
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Rytai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2e.html|title=Lithuanian 2015 LFF 2 Lyga Zone East|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021054351/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2e.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Rytai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2e.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone East|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034525/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2e.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619064227/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 3.
| style=&quot;background:#FFFFdd;&quot;|'''Antra lyga''' ''(Pietų zona)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''10.'''
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 3.
| style=&quot;background:#FFFFdd;&quot;|'''Antra lyga''' ''(Pietų zona)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-pietu-zona/|title=II Lyga Pietų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''TERA'''
| style=&quot;background:Black;color:Orange&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''TERA'''
| style=&quot;background:green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''TERA'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190511185649/http://kaff.lt/teamlist.php KAFF oficiala lapa] {{lietuviski}}

{{Antra lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|TERA]]</text>
      <sha1>3n8hj5rg8wnlolfvcyksfbn52mopwoe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kiek in de Kök</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419394</id>
    <revision>
      <id>4493250</id>
      <parentid>4324524</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:53:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5913" sha1="2lcsm7r1koqx1yj0drjmpvo8pxih6bx" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Ēkas infokaste
| name                = Kiek in de Kök
| native_name         = ''Kiek in de Kök''
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| map                 = Tallina#Igaunija
| status              = 
| image               = Kiek in de Kök - Tallinn -Estonia.JPG
| image_alt           = 
| image_size          = 
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = {{vieta|Igaunija|Harju apriņķis|Tallina}}
| latd  = 59.43475 | latNS  = N
| longd = 24.74125 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 
| completion_date     = {{dat|1475}}
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              = 38 metri
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
| references          = 
}}

'''''Kiek in de Kök''''' (no [[lejasvācu valoda|lejasvācu]]: ieskaties virtuvē) ir [[Tallina]]s [[Tallinas pilsētas mūri|aizsardzības mūru]] artilērijas tornis un tas atradās pilsētas mūra dienvidrietumu daļā starp [[Īsās kājas torņa vārti|Īsās kājas torņa]] un [[Harju vārti]]em. Nosaukumu ieguvis no tā, ka no torņa esot bijis viegli ieskatīties apkārtējo māju virtuvēs. Tas ir 38 metrus augsts ar 4 metru biezām sienām.

Mūsdienās tas ir daļa no [[Kiek in de Kök cietokšņa muzejs|''Kiek in de Kök'' cietokšņa muzeja]]. 2008.–2010. gadā ar Uzņēmējdarbības attīstības fonda atbalstu tika renovēta ''Kiek in de Kök'' ekspozīcija, bet ar [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] atbalstu — bastionu ejas. Pēc renovācijas ''Kiek in de Kök'' tornis ir savienots ar Ingrijas un Zviedru bastionu [[kazemāts|kazemātu]] pazemes ejām.

== Vēsture ==
Pirmo torni uzcēla jau pirms 1475. gada, tas bija daudz mazāks par pašreizējo, un tā nosaukums nav zināms. Jaunais tornis pirmo reizi pieminēts 1475. gadā, kad tas dēvēts par &quot;jauno torni aiz Bolemana pirts&quot;.&lt;ref&gt;Küllike Kaplinski, [https://kirj.ee/wp-content/plugins/kirj/pub/proc.hum.soc.sci-1975-4-332-344_20240517160902.pdf?v=a57b8491d1d8 Uusi andmeid Tallinna linnamüüri Tõnismäe-poolse osa kindlustamisest 15. sajandi viimasel veerandil ja 16. sajandi esimesel poolel], Eesti NSV Teaduste Akadeemia Toimetised. Ühiskonnateaduste seeria. Köide 24, 1975, nr. 4, lk 333&lt;/ref&gt; Torni cēla līdz 1483. gadam un tas bija viens no tā laika varenākajiem Tallinas pilsētas mūra torņiem.

Sākotnēji tornim bija seši stāvi, torņa augstums bija aptuveni 38 metri. Tornim ir [[riņķis|apaļš]] un tā diametrs pie pamatnes bija aptuveni 17,3 metri, bet augšpusē aptuveni 18,5 metri. ''Kiek in de Kök'' ir augstākais tornis Tallinas pilsētas mūrī.

Tornis tika smagi bojāts, kad [[Krievijas cariste|Maskavas cara]] karaspēks 1577. gadā aplenca Tallinu. Kā atgādinājums par [[Livonijas karš|Livonijas karu]] torņa mūros saglabājušās [[lielgabala lode]]s.

Torni, iespējams, restaurēja 1601.—1602. gadā. Saistībā ar jaunu aizsardzības [[bastions|bastionu]] būvniecību torni pilnībā pārbūvēja 1693.—1697. gadā. Torņa pamatne palika jaunā [[Harju vārtu kalns|Ingrijas bastiona]] korpusa iekšpusē, un torņa trešajā stāvā izveidoja jaunu ieeju (tā joprojām pastāv mūsdienās). Torņa augšdaļu izveidoja biezāku, torņa iekšpusē izveidoja [[kupols|kupolu]], bet no ārpuses uzbūvēja [[konuss|konisku]], līdz 3,5 metriem biezu kaļķakmens jumta pārsegumu, klātu ar [[dakstiņi]]em. Caur lūku otrā stāva grīdas vidū, kas bija pārklāta ar kaltu dzelzs režģi, ļāva piekļūt [[sāls]] noliktavai pagrabā.

Torni izmantoja kā [[šaujampulveris|šaujampulvera]] noliktavu. Kad 1864. gada janvārī Tallinas cietoksni izslēdza no Krievijas cietokšņu saraksta, [[Krievijas imperators]] [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] uzdāvināja ''Kiek in de Kök'' torni un blakus esošo [[komandanta māja (Tallina)|komandanta māju]] kopā ar lielu augļu dārzu Domkalna Kārļa draudzei. Vēlāk tornī atradās amatnieku darbnīcas, dzīvokļi un svarcelšanas zāle.&lt;ref&gt;&quot;Lauluraamatud suurtükitornis. Eesti köitekunsti meistriteoseid 1793–1938&quot;. Muuseum Kiek in de Kök ja Bastionikäigud  pressiteade, 26. aprill 2016&lt;/ref&gt; 

1938. gada rudenī Igaunijas Republikas prezidents [[Konstantīns Petss]] ierosināja valdībai ''Kiek in de Kök'' tornī izveidot nacionālo vēstures muzeju, kurā uzglabātu dokumentus un priekšmetus, kas vēstītu par Igaunijas neatkarības iegūšanu un tās turpmāko attīstību. Muzeju bija plānots izveidot līdz 1943. gadam.

Kad 1939. gadā Tallinas Domkalna Kārļa draudze sāka jaunas baznīcas ēkas celtniecību, lai iegūtu papildu līdzekļus, draudze torni un komandanta māju pārdeva valstij.

Nolaistā torņa restaurācija sākās 1958. gadā. 1966.—1968. gadā torni plaši rekonstruēja, pievienojot ieeju pirmajā stāvā, platas kāpnes un apkures sistēmu. Daļēji restaurēto un daļēji pārbūvēto torni papildināja ar piebūvēm. 1968. gadā tas atvērts apmeklētājiem kā [[Tallinas pilsētas muzejs]].

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Kiek in de Kök tellingutes mai 2009.jpg|Ar sastatnēm, 2009. gada maijs
Kiek in de kok2.JPG|Skats no Rūtli ielas, 2011. gads
Kiek in de Kök, vaade Taani kuninga aiast, 8. august 2011.jpg|Skats no Dānijas karaļa dārza, 2011. gads
Kiek_in_de_Köki_dansker_20120929_Ahsoous.jpg|[[Danskers]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Tallinas apskates objekti}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Tallinas vecpilsēta]]</text>
      <sha1>2lcsm7r1koqx1yj0drjmpvo8pxih6bx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Evelīna Pārkere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419834</id>
    <revision>
      <id>4493343</id>
      <parentid>4323300</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:50:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2148" sha1="5mhku5tbs0ycsx1sr10v3yjyv2mnq4p" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Evelīna Pārkere
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|7}}
| dz vieta = 
| mirš datums = 
| mirš vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktrise]], [[video blogere]]
| darbības gadi = 2013—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}

'''Evelīna Pārkere''' (īstajā vārdā '''Evelīna Lukša'''; dzimusi {{dat|2000|9|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] video blogere. Plašāku atpazīstamību guva ar savu ''[[YouTube]]'' kanālu &quot;Makeuparevelinu&quot; (šobrīd pārdēvēts par &quot;Evelina Parkere&quot;), ko izveidoja 13 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Visa dzīve kā uz delnas: piecas populāras latviešu 'jūtūberes' |date= 2017. gada 23. augusts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/visa-dzive-ka-uz-delnas-piecas-popularas-latviesu-jutuberes.d?id=49164235&amp;page=1 |accessdate= 2019. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt; Pašlaik (2021) kanālam ir vairāk nekā 71 tūkstotis abonentu.

Kā aktrise kļuvusi pazīstama ar Alises Vētras attēlošanu seriālā &quot;[[Viss pa jaunam!]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jaunajā TV3 seriālā filmēsies arī populārā ”jūtūbere” Evelīna Pārkere |date= 2019. gada 30. janvāris |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/izklaide/seriali/viss-pa-jaunam/jaunaja-tv3-seriala-filmesies-ari-populara-jutubere-evelina-parkere/ |accessdate= 2019. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 16. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190716153527/https://skaties.lv/izklaide/seriali/viss-pa-jaunam/jaunaja-tv3-seriala-filmesies-ari-populara-jutubere-evelina-parkere/ }}&lt;/ref&gt; 2021. gadā viņa debitēja kino ar lomu filmā &quot;[[Saki Jā!]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/channel/UCKHXkDnmcKHXQLAkoQInFXQ Evelīnas Pārkeres ''YouTube'' kanāls]

{{cilvēks-aizmetnis}}


{{DEFAULTSORT:Pārkere, Evelīna}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:YouTube]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Videoblogeri]]</text>
      <sha1>5mhku5tbs0ycsx1sr10v3yjyv2mnq4p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>F.B.K. Kaunas (2012)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419891</id>
    <revision>
      <id>4493345</id>
      <parentid>3791291</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5116" sha1="h9dpzvoy372n4o6cy47e7xtgg3sv207" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = ''F.B.K. Kaunas''
| logo            = [[Attēls:F.B.K. Kaunas logo 2012.jpeg|150px]]
| pilns           = ''Futbolo bendruomenės klubas Kaunas''
| iesauka         = dzeltenzaļie (''geltonai-žali'')
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib             = 2012
| beidza_pastāvēt = 2016
| stad            = [[NFA stadions]]
| ietilp          = 500
| prez            = {{flaga|Lietuva}} ''Valdas Knyzelis''
| tren            = {{flaga|Lietuva}} ''Mantas Babianskas''
|
| pattern_la1 = 
| pattern_b1  = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1    = FFFF00
| body1       = FFFF00
| rightarm1   = FFFF00
| shorts1     = 008800
| socks1      = FFFF00
| kit_alt2    = 
| pattern_la2 = 
| pattern_b2  = 
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2    = 008800
| body2       = 008800
| rightarm2   = 008800
| shorts2     = 008800
| socks2      = 008800
| kit_alt3    = 
| pattern_la3 = 
| pattern_b3  = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3    = 
| body3       = 
| rightarm3   = 
| shorts3     = 
| socks3      =

}}
'''''F.B.K. Kaunas''''' bija [[Lietuva]]s [[futbola klubs]], kurš spēlēja [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|Lietuvas Pirma līgā]]. Klubs beidza pastāvēt 2016. gadā.

== Sasniegumi ==
* '''Antra lyga (D3)'''
** Uzvarētāji (1): 2014

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Kaunas)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|
| bgcolor=&quot;#E2FFE7&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''Antra lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2s.html|title=Lithuanian 2013 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820033544/http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2s.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034024/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.delfi.lt/sportas/futbolas/nauja-istorija-kurianciam-fbk-kaunui-trecios-lygos-auksas.d?id=66219026|title=Naują istoriją kuriančiam F.B.K. „Kaunui“ – trečios lygos auksas|website=DELFI}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#E2FFE7&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''Pirma lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga1.html|title=Lithuanian 2015 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html|title=Lithuanian 2016 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|14||bez}}|archive-date={{dat|2017|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170323053020/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFe2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[File:The death.svg|20px]] '''Beidza pastāvēt'''
|-
|}

== Treneri ==
*{{flagicon|LTU}} ''[[Artūras Ramoška]]'' (April 2012&amp;nbsp;– Jan 2013)
*{{flagicon|LTU}} ''[[Audrius Statkevičius]]'' (Mar 2013&amp;nbsp;– Jan 2014)
*{{flagicon|LTU}} ''[[Mantas Babianskas]]'' (Mar 2014&amp;nbsp;– Dec 2016 )

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://lfe.lt/content/team/10807/lt Statistics &amp; Info] {{angliski}}/{{lietuviski}}

{{Lietuvas futbola sezonas}}
{{Futbols-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kaunas, F.B.K.}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Kaunas]]
[[Kategorija:Kauņas vēsture]]</text>
      <sha1>h9dpzvoy372n4o6cy47e7xtgg3sv207</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Gintaras Palanga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>420488</id>
    <revision>
      <id>4493355</id>
      <parentid>4313317</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:31:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4851" sha1="doe1rdh2bpg32zjtlv72gzreo4xca03" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #FF0000
| nos             = ''FK Gintaras''
| logo            = [[Attēls:FK Gintaras Palanga logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo klubas &quot;Gintaras&quot;''
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Palanga}}
| līga            = 
| sez             = 
| poz             = 
| dib             = 1957
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = Palangas Centrālais stadions
| ietilp          = 1000
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Marsels Balasanovs&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://rekvizitai.vz.lt/imone/futbolo_klubas_gintaras/|title=Futbolo klubas Gintaras|website=Rekvizitai.lt}}&lt;/ref&gt;
| tren            = 
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|https://www.facebook.com/FKGintaras/}}
| sadarbojas      = 

|pattern_la1 = _amkar1617h
|pattern_b1 = _amkar1617h
|pattern_ra1 = _amkar1617h
|pattern_sh1 = _amkar1617h
|pattern_so1 = _color_3_stripes_black
|leftarm1 = FF0000
|body1 = ffffff
|rightarm1 = FF0000
|shorts1 = 000000
|socks1 = FF0000
|pattern_la2 = _amkar1617a
|pattern_b2 = _amkar1617a
|pattern_ra2 = _amkar1617a
|pattern_sh2 = _amkar1617a
|pattern_so2 = _color_3_stripes_black
|leftarm2 = FFFFFF
|body2 = FFFFFF
|rightarm2 = FFFFFF
|shorts2 = FF0000
|socks2 = FF0000
|pattern_la3 = _gaziantepspot1617t
|pattern_b3 = _luxemburgo1617a
|pattern_ra3 = _luxemburgo1617a
|pattern_sh3 = _amkar1617h
|pattern_so3 = _color_3_stripes_red
|leftarm3 = FF0000
|body3 = FF0000
|rightarm3 = FF0000
|shorts3 = 000000
|socks3 = 000000
}}
'''''FK Gintaras'''''  ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Palanga]]s, kas pašlaik spēlē Lietuvas 3. līgā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Klubs ir dibināts 1957. gadā kā ''Nemunas''. Vēlāk tas vairākkārt mainījis nosaukumu:  1960. gadā — ''Statybininkas'', 1965. — ''Statyba'', 1966. — ''Naglis'', 1968. — ''KER'', 1970. — ''Gintaras''. No 1991. līdz 1997. gadam spēlēja Lietuvas 3. līgā, no 2001. līdz 2005. gadam — 2. līgā. 2005. gadā komanda tika izformēta.

2014. gadā klubs tika atjaunots.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2001'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu01lyga2w.html|title=Lithuanian 2001 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119230606/http://almis.sritis.lt/ltu01lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2002'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu02lyga2w.html|title=Lithuanian 2002 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|19||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034410/http://almis.sritis.lt/ltu02lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2003'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu03lyga2w.html|title=Lithuanian 2003 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Nebeidza sezona
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2005'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2w.html|title=Lithuanian 2005 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|19||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034430/http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/FKGintaras/ Facebook] {{lt ikona}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-gintaras-13611/?cid=1767793 lietuvosfutbolas.lt] {{lt ikona}}

{{DEFAULTSORT:Gintaras FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Gintaras]]</text>
      <sha1>doe1rdh2bpg32zjtlv72gzreo4xca03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Centra partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>420670</id>
    <revision>
      <id>4493092</id>
      <parentid>4474819</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T17:46:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7948" sha1="3kax32ox2j8gxjj26t54oplzro73xw9" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Latvijas partiju|Somijas partiju|Somijas Centrs}}
{{Infobox political party
| name = Centra partija
| colorcode = #740D09
| logo = Logo of the Centre Party (Latvia).svg
| leader = [[Igors Meļņikovs]]
| foundation = {{dat|2005}}
| ideology = kristīgais [[konservatīvisms]], [[Labēja politika|labējais]] [[populisms]]
| position = 
| international = 
| national = 
| european = 
| europarl = 
| colours = 
| merged = 
| membership_year = 2026
| membership = 1010{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF2400}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#FF2400}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF2400}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF2400}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF2400}}
| website = {{URL|http://www.centrapartija.lv}}
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
| affiliation1_title = Daļa no
| affiliation1 = [[Saskaņas Centrs]]
}}

'''Centra partija''' ir politiska partija [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta 2005. gada 11. novembrī ar nosaukumu '''&quot;Vislatvijas partija 21. gadsimts&quot;''', 2009. gadā pārdēvēta par Latvijas kustību '''&quot;Solidaritāte&quot;''', 2016. gadā par '''Latvijas centrisko partiju''', bet kopš 2018. gada 7. novembra darbojas ar pašreizējo nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://www.firmas.lv/profile/centra-partija/40008095705 firmas.lv] 2020. gada 31. augustā&lt;/ref&gt; Partija reklamējas kā &quot;patriotiska, kristīgi—[[konservatīvisms|konservatīva]] partija, kas pārstāv Latvijas sabiedrības vairākumu&quot;.&lt;ref name=&quot;centrapartija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://centrapartija.lv/centra-partijas-vertibas/|title=Partijas vērtības|access-date={{dat|2020|05|05||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727102242/http://centrapartija.lv/centra-partijas-vertibas/}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
2016. gada 25. jūlijā pārveidota par Latvijas centrisko partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/solidaritate/40008095705|title=Latvijas centriska partija , 40008095705 - company data|last=LURSOFT|website=company.lursoft.lv|access-date=2018-09-14|date=2018-09-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Partijas valdē tobrīd bija Aleksandra Siliniece, Aivars Silinieks un Andžejs Zdanovičs.

2018. gada 7. augustā partija iesniedza savu kandidātu sarakstu [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-23-deputatu-kandidatiem-sevi-velesanam-piesaka-latvijas-centriska-partija.d?id=50282749|title=Ar 23 deputātu kandidātiem sevi vēlēšanām piesaka Latvijas centriskā partija|work=DELFI|access-date=2018-09-14|date=2018-08-07|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; Partijas programmā bija iekļauta [[Latvijas lats|lata]], kā nacionālās valūtas atjaunošana un&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/latvijas-centriska-partija-sola-atdzivinat-latu/|title=Latvijas centriskā partija sola “atdzīvināt” latu|work=skaties.lv|access-date=2018-09-14|language=lv-LV|archive-date=2019-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20190916162413/https://skaties.lv/zinas/latvija/latvijas-centriska-partija-sola-atdzivinat-latu/}}&lt;/ref&gt; izstāšanās no [[NATO]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/centriska-partija-velas-atteikties-no-eiro-nato-un-jauksanas-citu-valstu-lietas.a287945/|title=Centriskā partija vēlas atteikties no eiro, NATO un jaukšanās citu valstu lietās|access-date=2018-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanās Latvijas centriskā partija saņēma vismazāko vēlētāju atbalstu — 0,11%, kas bija ievērojami mazāks nekā nodoto nederīgo vēlēšanu zīmju daudzums.

[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], startējot jau kā Centra partijai, partijas saraksta līderis bija [[Normunds Grostiņš]]. Vēlēšanu kampaņā tā iestājās par tradicionālo ģimeni, uz tradicionālām vērtībām balstītu sabiedrību un kompensācijām no [[Eiropas Savienība]]s par 15 gadus ilgo Latvijas diskrimināciju tās sastāvā.&lt;ref name=&quot;skaidra nauda&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://centrapartija.lv/programma/|title=CP programma|access-date={{dat|2020|05|05||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727091027/http://centrapartija.lv/programma/}}&lt;/ref&gt;

Centra partija piedalījās [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gadā]]&lt;ref&gt;[https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/riga/centra-partija kandidātu saraksts]&lt;/ref&gt; un solīja samazināt apkures izmaksas, atbalstīt denacionalizēto namu iedzīvotājus un pakāpeniski pāriet uz bezmaksas sabiedrisko transportu [[Rīga|Rīgā]]. Partijas saraksta pirmais numurs bija [[Jānis Valtervitenheims]],&lt;ref&gt;[https://dzirkstele.lv/latvijas-zinas/rigas-domes-arkartas-velesanas-startes-15-kandidatu-saraksti-175553?from_mobile Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs 15 kandidātu saraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200728023551/https://dzirkstele.lv/latvijas-zinas/rigas-domes-arkartas-velesanas-startes-15-kandidatu-saraksti-175553?from_mobile |date={{dat|2020|07|28||bez}} }}, &quot;Leta&quot; 2020. gada 21. jūlijs&lt;/ref&gt; kā otrais startēja N. Grostiņš.

2023. gada 2. maijā, partija kopā ar [[Latvijas Krievu savienība|Latvijas Krievu savienību]] izveidoja politisko partiju apvienību &quot;[[Pamats-LV]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-zdanokas-un-mitrofanova-vadita-krievu-savieniba-izveido-apvienibu-ar-centra-partiju.a507077/|title=Ždanokas un Mitrofanova vadītā Krievu savienība izveido apvienību ar &quot;Centra partiju&quot;|website=lsm.lv|language=lv|date=2023-05-02|access-date=2023-05-02}}&lt;/ref&gt;

2026. gada janvārī, partija kopā ar sociāldemokrātisko partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot; atjaunoja un apvienojās partiju apvienībā &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,11
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#740D09}}
|
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 0,49
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#740D09}}
|
|-
| 2024.
| [[10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 1,71
| {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#740D09}}
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvija-aizmetnis}}
{{politika-aizmetnis}}

{{Latvijas politiskās partijas}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>3kax32ox2j8gxjj26t54oplzro73xw9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dārza susuris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426014</id>
    <revision>
      <id>4493200</id>
      <parentid>4406829</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:50:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17082" sha1="p8wlhdxzlda0cg2zorvmnnzazgfxl84" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Eliomys_quercinus01_(cropped).jpg
| att_nosaukums = 
| att_izmērs = 240px
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Rodentia
| kārta_lv = Grauzēji
| apakškārta = Sciuromorpha
| apakškārta_lv = Vāverveidīgie
| dzimta = Gliridae 
| dzimta_lv = Susuri
| apakšdzimta = Leithiinae
| apakšdzimta_lv = Eirāzijas susuru apakšdzimta
| ģints = Eliomys
| ģints_lv = Dārza susuri
| suga = Eliomys quercinus
| suga_lv = Dārza susuris
| binomial = Eliomys quercinus
| autors = Linnaeus, 1766
| izplatība = [[Attēls:Eliomys_quercinus_distribution.svg|thumb|center|240px]]
| kategorijas = nē
}}
'''Dārza susuris''' (''Eliomys quercinus'') ir viena no [[susuri|susuru dzimtas]] (''Gliridae'') [[vāverveidīgie|vāverveidīgo]] [[grauzēji|grauzēju]] sugām.&lt;ref name=mamm&gt;[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=12500031 Mammal Species of the World: Eliomys quercinus]&lt;/ref&gt; Tā ir [[endēms|endēma]] [[Eiropa]]s dzīvnieku suga un savvaļā sastopams tikai Eiropā.&lt;ref name=mamm/&gt;&lt;ref name=iuc&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/7618/12835766#geographic-range IUCN: Garden Dormouse]&lt;/ref&gt; Mūsdienās kādreizējā Āzijas rietumdaļas un Ziemeļāfrikas dārza susura pasuga izdalīta kā atsevišķa suga — [[melnastes susuris]] (''Eliomys melanurus'').&lt;ref name=mamm/&gt;&lt;ref&gt;[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=12500029 Mammal Species of the World: Eliomys melanurus]&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
[[Attēls:Eliomys_quercinus02.jpg|thumb|180px|Mūsdienās dārza susuris galvenokārt sastopams Rietumeiropā]]
Dārza susura vēsturiskais izplatības areāls pletās no [[Portugāle]]s rietumos līdz [[Urāli]]em ([[Krievija|Krievijā]]) austrumos. Tomēr mūsdienās tas galvenokārt izplatīts [[Rietumeiropa]]s centrālajā daļā un dienvidos, kā arī vairākās [[Vidusjūra]]s salās. 

Tā izplatības areāls iesniedzas arī [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Ziemeļeiropa]]s dienvidos ([[Somija]]s dienvidos), bet populācijas ir ļoti fragmentētas un nelielas.&lt;ref name=iuc/&gt; Sastopams arī [[Alpi|Alpos]], [[Bavārija]]s mežos un [[Rūdu kalni|Rūdu kalnos]].&lt;ref&gt;&quot;Eikelmuis, ook wel slaapmuis of fruitdief genoemd, bijna uitgestorven&quot;, Trouw (in Dutch), p. 7, September 19, 2007&lt;/ref&gt; Sastopams no jūras līmeņa līdz 2000 m [[virs jūras līmeņa]].&lt;ref name=iuc/&gt; Dārza susuris ir vistālāk uz ziemeļiem izplatītā [[susuri|susuru]] suga.&lt;ref name=lv/&gt; 

== Latvijā ==
Dārza susuris [[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, atrodas samērā netālu no izplatības areāla ziemeļu robežas. Biežāk  sastopams valsts austrumu daļā.&lt;ref name=lv&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/eliomys-quercinus-l/ Latvijas Daba: Dārza susuris]&lt;/ref&gt; Latvijā apdzīvo galvenokārt vecus [[lapkoki|lapkoku]] (pirmkārt, [[platlapju meži|platlapju]]) un jauktos mežus (ar lapkoku dominanci), retāk vecus [[augļu koki|augļu dārzus]] un [[parks|parkus]].&lt;ref name=lv/&gt; 

Tomēr pēdējos gadu desmitos dārza susuris Latvijā nav novērots. Ir liela varbūtība, ka tas Latvijā ir izzudis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/neraudi-susurin-silenes-dabas-parks-sak-petit-sos-retos-meza-dzivniekus/ |title=Neraudi, susuriņ! Silenes dabas parkā pēta šos retos meža dzīvniekus |access-date={{dat|2019|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190412093328/https://skaties.lv/zinas/latvija/neraudi-susurin-silenes-dabas-parks-sak-petit-sos-retos-meza-dzivniekus/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/pirmo-reizi-latvija-sak-izzinat-maza-susura-dzivi.a203450/ Pirmo reizi Latvijā sāk izzināt mazā susura dzīvi]&lt;/ref&gt; Dārza susuris ir aizsargājama suga, iekļauts [[Latvijas Sarkanā grāmata| Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā (1985), 3 kategorijā (2000), bet vēlāk atzīts par reģionāli izzudušu sugu (2025).&lt;ref name=Sg3&gt;Pilāts,V. (2025) Dārza susuris Eliomys quercinus (Linneus, 1766), Grām.: Dzenis, J., Čekstere-Muižniece, G. (red.) Latvijas Sarkanā grāmata. 5. sējums. Zivis, abinieki, rāpuļi, zīdītāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitātes MDZF Bioloģijas institūts, Sigulda, 201.-203. lpp. ISBN 978-9934-657-00-9&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/susuri.shtml |title=Dzīvnieku aizsardzība: Susuri |access-date={{dat|2019|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190401110707/http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/susuri.shtml }}&lt;/ref&gt; Tā izdzīvošanu ietekmē veco koku un pameža izciršana, kailcirtes un līdz ar to fragmentēti mežu masīvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/uploads/dokumenti/Latvijas%20dabiskie%20mezi_Susko.pdf |title=Latvijas dabiskie meži - Pasaules Dabas Fonds |access-date={{dat|2019|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190712213509/http://www.pdf.lv/uploads/dokumenti/Latvijas%20dabiskie%20mezi_Susko.pdf |archivedate={{dat|2019|07|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Gartenschlaefer082014a.jpg|thumb|200px|Ausu gliemežnīcas noapaļotas, maz apmatotas, rozīgi baltas vai gaiši pelēkas]]
[[Attēls:Talmont_lerot2.JPG|thumb|200px|Acis dārza susurim ir lielas un melnas]]
[[Attēls:Lérot_(août_2010).jpg|thumb|200px|Dārza susura ziemas miga var atrasties arī bišu stropā]]
Dārza susuris ir neliels vāverveidīgais grauzējs, vizuāli atgādina daļēji [[peles|peli]], daļēji [[vāveres|vāveri]].&lt;ref name=lv/&gt; Ķermeņa garums 10—17,5 cm, astes garums 9—14 cm, svars 45—130 g.&lt;ref name=lv/&gt;&lt;ref name=adw&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Eliomys_quercinus/ ADW: Eliomys quercinus]&lt;/ref&gt; Pirmsguļas periodā susurim ir vislielākais ķermeņa svars, jo ir uzkrātas zemādas [[tauki|tauku]] rezerves enerģijai. Svars rudenī var būt divkārt, pat trīskārt lielāks par svaru pavasarī. Abiem dzimumiem ārēju atšķirību nav.&lt;ref name=lv/&gt; 

[[Galva]] samērā liela, ieapaļa, ar nosmailotu purnu, uz kura atrodas gari, cieti vibrisi jeb [[tauste]]s mati. Garākie no vibrisiem sasniedz gandrīz ⅓ ķermeņa garuma. [[auss|Ausu]] gliemežnīcas noapaļotas, maz apmatotas, rozīgi baltas vai gaiši pelēkas. Tās ir relatīvi lielas, ievērojami paceļas virs galvas apmatojuma (2—2,6 cm garas). [[Acis]] lielas un melnas. Pakaļkājas ievērojami garākas par priekškājām. Pakaļkāju pēdām 5 pirksti, priekškājām 4 pirksti. Tie ir samērā gari, lokani, ar asiem [[nagi]]em. [[Aste]] tieva un gara. Tās lielākā daļa vienmērīgi klāta ar cieši pieguļošiem, īsiem matiem. Beigu daļā apmatojums kļūst garāks, mazāk blīvs un, izvēršoties uz sāniem, izveido pušķi. Tāpēc aste galā ir platāka un izskatās mazliet plakana. Četri pāri zīdekļu.&lt;ref name=lv/&gt;&lt;ref name=adw/&gt; 

Apmatojums īss un biezs. Ķermeņa mugurpusē un sānos brūnpelēks vai rūsganpelēks, uz galvas, kakla un lāpstiņām nereti rūsganbrūns, vēders balts vai gaišpelēks. Ķermeņa mugurpuses un vēderpuses apmatojuma krāsojums krasi nodalīts. Sejā izceļas koša, melna maska, kas kontrastē ar iedzelteni baltajiem vaigiem. Maska kā brilles ieskauj acis, sākas pie purna un vienmēr sniedzas aiz ausīm. Aste izteikti trīskrāsaina (pamatkrāsa okerbrūna, beigu daļa melna ar baltām malām). Apmatojuma maiņa notiek 2 reizes gadā: pavasarī (relatīvi lēni, nevienmērīgi) un rudenī (strauji).&lt;ref name=lv/&gt;

=== Līdzīgas sugas ===
Dārza susurim līdzīgs ir [[meža susuris]], bet pēdējais ir mazāka auguma, tā aste ir īsāka, kuplāka un gaišāka (virspusē okerpelēka, galā ar baltu apmali, bet apakšpusē dzeltenbalta).&lt;ref name=lv/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daba.gov.lv/upload/File/Prezentacijas/150522_Mezasusura_sem_VPilats_Vispieskats.pdf |title=Meža susuris – zināmais un nezināmais |access-date={{dat|2019|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190412093333/https://www.daba.gov.lv/upload/File/Prezentacijas/150522_Mezasusura_sem_VPilats_Vispieskats.pdf |archivedate={{dat|2019|04|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Arī tā ausu gliemežnīcas ir relatīvi platākas un īsākas, košajai sejas maskai citādas formas melnais laukums (parasti nesasniedz ausis vai tikai pavisam nedaudz aizstiepjas aiz ausīm).&lt;ref name=lv/&gt; 

== Uzvedība ==
Neskatoties uz sugas nosaukumu, dārza susuris mājo dažādos [[mežs|mežos]] (lapkoku, [[skujkoki|skujkoku]] un jauktu koku), lai gan sastopams reģionos, kuros izplatīti augļu dārzi. Priekšroka mežiem ar lieliem, dobumainiem kokiem, kuru [[pamežs|pamežā]] aug [[lazdas]] un [[pīlādži]], zemē daudz [[kritala|kritalu]]. Dārza susuris relatīvi daudz dzer, tādēļ izvēlas dzīves vietu [[ūdenstilpe]]s tuvumā. Nometnieks, aktīvs tikai siltajā gada periodā.&lt;ref name=lv/&gt; Ārpus vairošanās sezonas samērā draudzīgs, un savstarpēji sadzīvo pat atšķirīgu ģimeņu grupas.&lt;ref name=adw/&gt;

=== Ziemošana ===
[[ziema|Ziemu]] pavada ciešā [[ziemas miegs|ziemas miegā]] savlaicīgi sagatavotā ziemošanas migā. Tās parasti ierīko sausās, palos neapplūstošās vietās: peļveidīgo grauzēju alās, kuras pirms tam paplašina, vai tukšumos zem koku saknēm, trupējušos celmos, cilvēku darinātās būvēs, bišu stropos. Midzeņu diametrs ir apmēram 20 cm, to ārsiena ir blīva, bieza, veidota no smalkiem zariņiem, sakaltušas [[zālaugi|zāles]], iekšpuse bagātīgi izklāta ar [[vilna|vilnu]], sausām [[sūnas|sūnām]], sīki sasmalcinātām [[lapas|lapām]].&lt;ref name=lv/&gt; 

Guļas perioda sākums atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem, parasti tas iestājas septembra vidū. Pirmie ziemas guļā ieslīgst pieaugušie īpatņi (vispirms tēviņi, tad mātītes), pēc tam jaunie susuri. Ziemas miegā susuris guļ uz sāna, saritinājies kamoliņā. Purniņš un kājas cieši piekļautas vēderam, aste pārklāj gan kājas, gan galvu. Nereti vienā ziemošanai sagatavotā midzenī rudenī vienkop salasās vairāki dzīvnieki (vienas ģimenes pārstāvji). Atmodas laiks parasti iestājas aprīlī. Vispirms atmostas tēviņi, pēc tam mātītes.&lt;ref name=lv/&gt;

=== Vasaras periods ===
Vasarā dārza susuris aktīvs krēslā un tumsā (no saulrieta līdz saullēktam).&lt;ref name=lv/&gt; Salīdzinot ar citiem [[susuri]]em, dārza susuris biežāk nokāpj zemē no koka. To var samērā bieži novērot akmeņainās vietās, kur par slēptuvēm kalpo klinšu spraugas un akmeņu kaudzes.&lt;ref name=iuc/&gt; Dārza susuris ir izveicīgs dzīvnieks. Tas veikli kāpelē pa krūmiem, koku lapotni, rāpjas pa stumbriem. Labi, bet nelabprāt lec. Pa zemi pārvietojas īsiem pārskrējieniem vai soļos.&lt;ref name=lv/&gt;

Vasaras guļamligzdas mēdz atrasties dažādās vietās, biežāk pielūžņotās, biezi saaugušās veca meža teritorijās. Priekšroka tiek dota putnu (īpaši [[strazdu dzimta|strazdu]]) būrīšiem un dobumiem kokos, ja tie neatrodas augstāk par 2—3 metriem ([[liepas|liepās]], [[ozoli|ozolos]], [[kļavas|kļavās]]). Nav iebildumu pret dobumiem stumbeņos (arī pussatrupējušos). Ja dobu vietu trūkst, midzeni var ierīkot arī koka zaru sabiezinājumā vai putnu (visbiežāk [[sīļi|sīļu]], [[žagatas|žagatu]], [[mežastrazdi|mežastrazdu]]) [[ligzda|ligzdā]], to pārveidojot un pielāgojot savām vajadzībām. Reizēm apmetas zem kritalām vai alā, bet atsevišķos gadījumos kādā cilvēku celtā būvē, kas atrodas mežā vai mežmalā.&lt;ref name=iuc/&gt;&lt;ref name=lv/&gt;  

Vasaras midzeņa sienas tiek darinātas no smalkiem zariņiem un koku lapām, to iekšpusi izklājot ar sausu zāli, prauliem, sūnām. Midzeņi var būt dažādas formas, tomēr lielākoties tie ir apaļi, vismaz 15 cm diametrā. Miga parasti atrodas 0,8—3 m augstumā. Mitināties vasaras midzeņos var gan atsevišķi īpatņi, gan vairāki vienkop (mātīte ar bērniem vai arī mātes aprūpi zaudējuši, bet pilnīgu patstāvību vēl neieguvuši viena metiena jaunuļi).&lt;ref name=lv/&gt;&lt;ref name=adw/&gt;

== Barība ==
[[Attēls:Gartenschlaefer0820082.jpg|thumb|240px|Dārza susuris barojas gan ar dzīvnieku, gan augu izcelsmes barību]]
Dārza susuris ir [[visēdāji|visēdājs]] — barojas gan ar [[dzīvnieki|dzīvnieku]], gan [[augi|augu]] izcelsmes barību. Tomēr, salīdzinot ar citiem Eiropā dzīvojošiem susuriem, tam lielāko daļu sastāda dzīvnieku izcelsmes barība. To iegūst gan koku lapotnē, gan dzīvajā un nedzīvajā zemsegā. Barības sastāvs ļoti daudzveidīgs: tie ir [[gliemji]], [[tārpi]], [[kukaiņi]] (visās attīstības stadijās), [[zirnekļi]], nelieli [[putni]] (pirmkārt, dobumperētāji), putnu [[ola]]s un mazuļi, [[ciršļi|ciršļu]] un [[Peļveidīgie|peļveidīgo]] grauzēju (pirmkārt, [[meža strupaste]]s) mazuļi, daudzu sugu koku un krūmu [[sēkla]]s, [[rieksti]], [[ozolzīle]]s, koku miza, [[kastaņi]], dažādi [[augļi]] un [[oga]]s.&lt;ref name=lv/&gt;&lt;ref name=adw/&gt; 

Dārza susuris cenšas iegūto barību aizgādāt uz kādu noteiktu vietu (piemēram, būrīša jumtu), kur salīdzinoši netraucēti varētu ieturēt maltīti.&lt;ref name=lv/&gt; Barošanās vietās paliek raksturīgas atliekas: [[gliemeži|gliemežu]] un olu čaulas ar caurumiņiem, caur kuriem izsūkts saturs, un kukaiņu [[hitīns|hitīna]] apvalka fragmenti (vienmēr tiek atstāti [[spārns|spārni]], nereti arī kājas), arī putnu [[spalva]]s, [[zīdītāji|zīdītāju]] apmatojums un [[āda]]s gabaliņi. Parasti turpat tuvumā var redzēt zvēriņa spiras, kurās saskatāmas kukaiņu hitīna daļiņas. Par susura nesenu klātbūtni vēsta diezgan spēcīga specifiska smaka.&lt;ref name=lv/&gt; 

Tā kā dārza susuris atkušņa laikā mēdz pamosties, tas rudenī ziemas migā sanes arī dažādas sēklas, lai, ziemas aukstumā pamostoties, varētu paēst un gulēt tālāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/kur-dzivnieki-ziemo/ |title=Vides vēstis: Kur dzīvnieki ziemo? |access-date={{dat|2019|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190412091539/http://www.videsvestis.lv/kur-dzivnieki-ziemo/ |archivedate={{dat|2019|04|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vairošanās ==
Vairošanās periods dārza susurim sākas [[maijs|maijā]], uzreiz pēc mošanās no ziemas miega. Pāroties noskaņoti dzīvnieki reizēm mēdz būt aktīvi arī gaišajā dienas laikā. Pārvietojas gan pa kokiem un krūmiem, gan pa zemi, atstāj smaržojošas zīmes. Skandina arī &quot;kāzu dziesmas&quot;: [[mātīte]]s dzimumaktivitātes laikā galvenokārt samērā skaļi, griezīgi svilpj, [[tēviņš|tēviņi]] paklusi, murdoši cikšķina. Pēc sapārošanās mātīte tēviņu padzen un par mazuļiem rūpējas tikai māte.&lt;ref name=lv/&gt; 

Gadā viens metiens. Grūsnības periods ilgst 22—28 dienas. Piedzimst 4—6 nevarīgi, kaili un akli mazuļi. Acis atveras 3 nedēļu vecumā. Ja mazuļu midzenis tiek pārlieku piegružots vai [[blusas|blusu]] apsēsts, vai arī draud briesmas, māte mazuļus, satvertus zobos, aiznes uz citu vietu, vai paaugušies mazuļi uz citu mājvietu tiek vesti prom rindā (karavānā). Māte par mazuļiem rūpējas 1,5—2 mēnešus. Dzimumgatavību sasniedz nākamajā pavasarī. Dzīves ilgums ir līdz pieciem gadiem, tomēr parasti nenodzīvo ilgāk nekā trīs gadus. Jaunie dzīvnieki bieži iet bojā ziemas guļas laikā, to mirstība ir 40—60%. 

== Apdraudējums un aizsardzība ==
Dārza susura galvenie dabiskie ienaidnieki ir [[pūčveidīgie]] putni, [[lapsas]] un [[sermuļu dzimta|sermuļveidīgie]] plēsēji.&lt;ref name=lv/&gt;&lt;ref name=adw/&gt;

21. gadsimtā nav pierādītu datu par sugas novērojumiem ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā. Iespējamie izzušanas cēloņi var būt [[dzīvotne|dzīvotņu]] zudums un sadrumstalotība, lauksaimniecības intensifikācija un vides piesārņojums ar [[pesticīdi]]em.

Kaut gan suga uzskatāma par Latvijā izzudušu, tās aizsardzības statuss ir jāsaglabā. Lai tā varētu atgriezties savvaļā, jāveic [[reintrodukcija]], pirms tam pavairojot nebrīvē. Sekmīgam rezultātam nepieciešams veidot [[mikroliegums|mikroliegumus]] sugas aizsardzībai.&lt;ref name=Sg3/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/mam.12087 Distribution and status of the declining garden dormouse Eliomys quercinus]
*[http://sarkive.com/mammals/eliomys-quercinus/ ARKive: Garden dormouse (Eliomys quercinus)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190413121232/http://sarkive.com/mammals/eliomys-quercinus/ |date={{dat|2019|04|13||bez}} }}
*[https://web.archive.org/web/20190413121230/https://www.earth.com/animals/garden-dormouse-eliomys-quercinus/ Earth: Garden dormouse (Eliomys quercinus)]

[[Kategorija:Dārza susuri]]
[[Kategorija:Latvijas zīdītāji]]
[[Kategorija:Eiropas fauna]]</text>
      <sha1>p8wlhdxzlda0cg2zorvmnnzazgfxl84</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>427975</id>
    <revision>
      <id>4493314</id>
      <parentid>3491812</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:11:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4493314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4205" sha1="66tpoujii5mpfo8l0de0gkn1j2crh3g" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Aleksandrovs
|     vārds_orig = ''Александър Александров''
|         attēls = Александр Александров Панайотов.JPG
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = A. Aleksandrovs 2013. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1951
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = [[Omurtaga]], {{BUL}}
|         m_gads = 2026
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 10
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{BUL}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Bulgārija]]s [[kosmonauts]]
| kos_koplaiks = 9 d 20 h 10 min
| kos_iesaukums = 1978. gads
| kos_misija = [[Mir 2. viesekspedīcija]]
| kos_kuģi = ''[[Sojuz TM-5]]''↑, ''[[Sojuz TM-4]]''↓
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[brigādes ģenerālis]]
|  dienesta_laiks = 1974. gads — 1980. gadi
|          valsts = {{BUL}}
|       struktūra = [[Gaisa spēki]]
|         vienība = 
|    nodarbošanās = [[lidotājs]]
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Aleksandrs Panajotovs Aleksandrovs''' (''Александър Панайотов Александров''; dzimis {{dat|1951|12|1}}) bija [[Bulgārija]]s lidotājs, [[kosmonauts]]; darbojies [[aviācija]]s biznesā.

== Biogrāfija ==
Aleksandrs Aleksandrovs piedzima [[Targovištes apgabals|Targovištes apgabala]] [[Omurtaga|Omurtagā]]. 1974. gadā viņš pabeidza augstāko kara lidotāju skolu. Pēc tam viņš dienēja Bulgārijas gaisa spēkos par iznīcinātāju pilotu.

1978. gada janvārī Aleksandrs Aleksandrovs kopā ar [[Georgi Ivanovs|Georgi Kakalovu]] (pirms kosmiskā lidojuma viņš mainīja uzvārdu uz Ivanovs) tika izvēlēts par Bulgārija kosmonauta kandidātu. Martā sāka gatavoties kosmiskajam lidojumam Kosmonautu sagatavošanas centrā PSRS. 
Kosmosa kuģa pamatapkalpē tika apstiprināts Georgi Ivanovs, bet Aleksandrs Aleksandrovs bija viņa dublieris.
Georgi Ivanovs kā Bulgārijas pirmais kosmonauts devās kosmosā 1979. gada 10. aprīlī ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz-33]]'' kopā ar [[Nikolajs Rukavišņikovs|Nikolaju Rukavišņikovu]]. Neilgi pirms orbitālās stacijas ''[[Saljut-6]]'' sasniegšanas sabojājās kosmosa kuģa dzinējiekārta, un nācās atgriezties uz zemes.

1983. gadā Aleksandrovs pabeidza aspirantūru PSRS Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūtā Maskavā un aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. Pēc atgriešanās Bulgārijā 1983. gadā viņš kļuva par Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu centrālās laboratorijas (tagad Kosmisko pētījumu institūts) direktora vietnieku.

1986. gadā ar PSRS tika panākta vienošanās par otra Bulgārijas kosmonauta lidojumu. Pieteicās aptuveni 300 kandidāti, tai skaitā Aleksandrs Aleksandrovs un Georgi Ivanovs. 1987. janvārī par pamata kandidātu tika izvēlēts Aleksandrovs, par dublieri — [[Krasimirs Stojanovs]].

Aleksandrs Aleksandrovs lidojumu kosmosā sāka 1988. gada 7. jūnijā kosmosa kuģī ''[[Sojuz TM-5]]'', dodoties uz orbitālo staciju ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]''. 17. jūnijā viņš atgriezās uz zemes kosmosa kuģī ''[[Sojuz TM-4]]''.

Pēc kosmiskā lidojuma Aleksandrovs darbojās zinātnē. 1990. gados viņš iesaistījās aviācijas biznesā.
Kādu laiku viņš bija transporta ministra vietnieks.

Aleksandrs Aleksandrovs nomira 2026. gada 10. jūlijā 74 gadu vecumā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.astronaut.ru/as_bulgr/text/alexandrov.htm Informācija astronaut.ru] {{ru ikona}}


{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Aleksandrovs, Aleksandrs}}

[[Kategorija:Bulgārijas kosmonauti]]
[[Kategorija:Targovištes apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>66tpoujii5mpfo8l0de0gkn1j2crh3g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Un homme tranquille</title>
    <ns>3</ns>
    <id>428388</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Julien Massa" />
    <revision>
      <id>4493180</id>
      <parentid>3057419</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T23:18:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:JuliusMassius]] to [[Dalībnieka diskusija:Julien Massa]]</comment>
      <origin>4493180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="ojtidxungu253m14ccfjs52ox8cn7vr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Julien Massa]]</text>
      <sha1>ojtidxungu253m14ccfjs52ox8cn7vr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Depo (veikalu tīkls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>437299</id>
    <revision>
      <id>4493178</id>
      <parentid>4385925</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T22:28:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8109" sha1="rseur0y89mdl62i5uj9gdu3y91puen0" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = SIA ''Depo DIY''
| native_name = 
| logo = DEPO logo.svg
| logo_size = 250
| logo_caption = 
| image = 
| image_size = 
| image_caption = 
| type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|SIA]]
| traded_as = 
| genre = 
| fate = 
| predecessor = 
| successor = 
| foundation = [[2004. gads|2004]]. gada 29. decembris
| founder = 
| defunct = 
| location_city = {{flaga|Latvija}} [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]], [[Stopiņu pagasts]], [[Ropažu novads]]
| location_country = [[Latvija]]
| location = 
| locations = 
| area_served = {{flag|Igaunija}} (1 veikals)&lt;br /&gt;{{flag|Latvija}} (9 veikali)&lt;br /&gt;{{flag|Lietuva}} (7 veikali)
| key_people = Andris Kozlovskis
| industry = [[mazumtirdzniecība]]
| products = būvmateriāli, dārza un mājsaimniecības preces
| services = 
| revenue = 238,287 miljoni eiro (2017)&lt;ref name=&quot;skaties.lv&quot;/&gt;
| operating_income = 249,2 miljoni eiro (2019)&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52360923|title='Depo' pērn kāpinājis apgrozījumu līdz 249 miljoniem eiro|first=DELFI|last=Bizness|date=2020. gada 7. aug.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
| net_income = 15,56 miljons eiro (2019)&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt;
| aum = 
| assets = 
| equity = 
| owner = 
| num_employees = 1771 (2019)
| parent = {{flaga|Latvija}} SIA &quot;DMT Pluss&quot;
| divisions = 
| subsid = 
| homepage = {{URL|www.depo.lv}}
| footnotes = 
| intl = 
}}
'''[[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|SIA]] ''Depo DIY''''' ir [[Latvija|Latvijā]] reģistrēts uzņēmums, kas pārvalda būvmateriālu, dārza un mājsaimniecības preču veikalu tīklu '''DEPO'''  Latvijā, [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Uzņēmums ir dibināts 2004. gadā. Tā galvenais birojs ir [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]]. Pirmais veikals tika atvērts 2005. gadā.

Latvijā ir 9 ''DEPO'' veikali, Lietuvā ir 7 veikali, un Igaunijā ir viens veikals.
Tallinā pirmais ''DEPO'' veikals Igaunijā tika atklāts 2020. gada 14. oktobrī.&lt;ref name=&quot;delfi 2020.10.14&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
|-
!  !! {{flaga|Latvija}}[[Latvija]] !! {{flaga|Lietuva}}[[Lietuva]] !! {{flaga|Igaunija}}[[Igaunija]] !! kopā
|-
| veikalu skaits || 9 || 7 || 1 || 15
|-
| darbinieku skaits || ~1200 || ~500|| ~110 || 1771
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Depo veikalu uzskaitījums
|-
! Valsts !! Pilsēta !! Adrese !! atvērts
|-
| {{LAT}}|| [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|20px]] [[Rīga]] || Lubānas iela 150 ||
|-
| {{LAT}}|| [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|20px]] [[Rīga]] || Krasta iela 36 || 2016.
|-
| {{LAT}}|| [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|20px]] [[Rīga]] || Kurzemes prospekts 3 || 2021.
|-
| {{LAT}}|| [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|20px]] [[Mārupe]] || Lielā iela 2 || 2024.
|-
| {{LAT}}|| [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|20px]] [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] ||  Siguldas šoseja 6 ||
|-
| {{LAT}}|| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Daugavpils.svg|20px]] [[Daugavpils]] || Stacijas iela 129 ||
|-
| {{LAT}}|| [[Attēls:Escut_Jekabpils.png|20px]] [[Jēkabpils]] || Kļavu iela 1 ||
|-
| {{LAT}}|| [[Attēls:COA_LV_Valmiera.svg|20px]] [[Valmiera]] || Matīšu šoseja 3 ||
|-
| {{LAT}}|| [[Attēls:Coat_of_Arms_of_Liepāja.svg|20px]] [[Liepāja]] || Zemnieku iela 22 || 2012.
|-
| {{Lietuva}}|| [[Attēls:Grand_Coat_of_arms_of_Vilnius.svg|20px]] [[Viļņa]] ||  Ukmergės gatve 373 || 2018.
|-
| {{Lietuva}}|| [[Attēls:Grand_Coat_of_arms_of_Vilnius.svg|20px]] [[Viļņa]] || Maksimiškių gatve 5 || 2018.
|-
| {{Lietuva}}|| [[Attēls:Kaunas_city_COA.png|20px]] [[Kauņa]] || Vakarinis aplink. 8 || 2019.
|-
| {{Lietuva}}|| [[Attēls:Kaunas_city_COA.png|20px]] [[Kauņa]] || Taikos pr. 141a || 2023.
|-
| {{Lietuva}}|| [[Attēls:Klaipeda_City_Arms.svg|20px]] [[Klaipēda]] || Šilutės pl. 28 || 2016.
|-
| {{Lietuva}}|| [[Attēls:Coat_of_Arms_of_Panevezys.svg|20px]] [[Panevēža]] || Klaipėdos g. 145 || 2017.
|-
| {{Lietuva}}|| [[Attēls:Šiauliai COA great.svg|20px]] [[Šauļi]] || Karaliaučiaus g. 19 || 2023.
|-
| {{Igaunija}}|| [[Attēls:Tallinn_wapen.svg|20px]] [[Tallina]] || Veskiposti tn 1 || 2020.
|}
Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA &quot;DMT Pluss&quot;, kā patiesais labuma guvējs ir Andris Kozlovskis. SIA ''Depo DIY'' [[pamatkapitāls]] ir {{sk|7501006}} eiro.&lt;ref name=&quot;firmas.lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=DEPO DIY, SIA |url=https://www.firmas.lv/profile/depo-diy-sia/50003719281 |website=firmas.lv |accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Apsūdzības un sods par karteļa organizēšanu ==
Administratīvā apgabaltiesa 2020. gadā noraidīja būvmateriālu tirgotāja SIA &quot;Depo DIY&quot; pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2017. gada lēmuma atcelšanu, atstājot spēkā lēmumu, kurā konstatēta aizliegta vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dvi.gov.lv/lv/lemumi|title=Lēmumi {{!}} Datu valsts inspekcija|website=www.dvi.gov.lv|access-date=2024-01-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Konkurences padomes lietā bija vērtēta būvmateriālu ražotāju SIA &quot;Knauf&quot; un SIA &quot;Norgips&quot; un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju – SIA &quot;Depo Diy&quot;, AS &quot;Kesko Senukai Latvia&quot;, SIA &quot;Tirdzniecības nams &quot;Kurši&quot;&quot; un SIA &quot;Krūza&quot; – vienošanās, ilgstoši veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA &quot;Knauf&quot; un SIA &quot;Norgips&quot; izplatītajai produkcijai.

KP 2017. gada lēmumā konstatēja, ka vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA &quot;Knauf&quot; un SIA &quot;Norgips&quot; un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās – mazumtirgotājiem panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA &quot;Knauf&quot; un SIA &quot;Norgips&quot; precēm.

2024. gadā Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa. Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai — SIA &quot;Depo DIY&quot; — uzlikts [[naudas sods]] 3 718 323 eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.01.2024-depo-bus-jamaksa-37-miljonu-eiro-sods-par-konkurences-parkapumiem-tiesvediba-noslegusies.a540352/|title=«Depo» būs jāmaksā 3,7 miljonu eiro sods par konkurences pārkāpumiem – tiesvedība noslēgusies|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

SIA DEPO DIY valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis savā rakstā apgalvoja, ka Konkurences padomei un tiesai pierādījumi ir lieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://depo.lv/medijiem/lai-soditu-depo-ar-37-milj-eur-konkurences-padomei-un-tiesai-pieradijumi-ir-lieki/|title=Lai sodītu DEPO ar 3,7 milj. EUR, Konkurences padomei un tiesai pierādījumi ir lieki, 26.01.2024. -|website=depo.lv|access-date=2024-01-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;skaties.lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīgā plāno būvēt jaunu “Depo” veikalu |url=https://skaties.lv/zinas/bizness/riga-plano-buvet-jaunu-depo-veikalu/ |website=skaties.lv |publisher=LETA |accessdate={{dat|2019|7|16||bez}} |date={{dat|2019|5|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190716080042/https://skaties.lv/zinas/bizness/riga-plano-buvet-jaunu-depo-veikalu/ }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2020.10.14&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/pasaule/tallina-atverts-pirmais-depo-veikals-igaunija.d?id=52560535 Tallinā atvērts pirmais 'Depo' veikals Igaunijā] LETA, 14.10.2020&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}


{{ekonomika-aizmetnis}}


{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]]</text>
      <sha1>rseur0y89mdl62i5uj9gdu3y91puen0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deniss Smirnovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>443534</id>
    <revision>
      <id>4493177</id>
      <parentid>4479603</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T22:21:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4608" sha1="fjd1b3o0tj6qdvx90a1y5wbnve4axc9" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Deniss Smirnovs
| vārds_orig = 
| attēls = Latvijas hokeja izlases sveikšana - Deniss Smirnovs.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Deniss Smirnovs, 2023
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|3|7}}
| dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 177 [[centimetrs|cm]]
| svars = 80 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2019
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
| numurs = 27
| amats = 
| līga = [[Nacionālā līga]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 2018—''pašlaik''
| taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = [[Nacionālā līga]] — 2023
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2026|6|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija/Latvija 2023]]}}
}}
'''Deniss Smirnovs''' (dzimis {{dat|1999|3|7}}) ir latviešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Smirnovs spēlē Šveices [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]] kluba ''[[HC Ajoie]]'' sastāvā.

Viņa tēvs [[Igors Smirnovs]] ir bijušais hokejists un tagad hokeja treneris.

== Spēlētāja karjera ==
Hokejists 15 gadu vecumā pārcēlās uz [[Šveice|Šveici]], kur pievienojās ''[[Genève-Servette HC]]'' kluba jauniešu sistēmas komandām. Viņu komandai bija rekomendējis [[Kaspars Daugaviņš]], kurš tobrīd spēlēja tās sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/runa-cetras-valodas-un-nemekle-merkus-statistika-hokeja-talants-deniss-smirnovs.a338025/|title=Runā četrās valodās un nemeklē mērķus statistikā. Hokeja talants Deniss Smirnovs|accessdate={{dat|2019|11|12||bez}}|author=|date={{dat|2019|11|11|N|bez}}|website=LSM.lv}}&lt;/ref&gt; [[2019]]. gada vasarā noslēdza līgumu ar profesionālo komandu, [[2019]]. gada [[13. septembris|13. septembrī]] aizvadot debijas spēli [[Šveices līga|Šveices līgā]]. Debijas spēlē Smirnovs guva vārtus un atzīmējās ar rezultatīvu piespēli. 2022.—2023. gada sezonā ''Servette'' komandas sastāvā kļuva par Šveices čempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/hokejs/smirnova-un-smona-servette-izcina-sveices-hokeja-cempionu-titulu/ |title=Smirnova un Smona “Servette” izcīna Šveices hokeja čempionu titulu |date={{dat|2023|4|28|N|bez}} |website=sports.tv3.lv |accessdate={{dat|2023|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230502215233/https://sports.tv3.lv/hokejs/smirnova-un-smona-servette-izcina-sveices-hokeja-cempionu-titulu/ }}&lt;/ref&gt;

2023. gada janvārī noslēdza līgumu ar citu [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]] klubu ''[[EHC Kloten]]'' uz trīs gadiem, sākot no 2023.—2024. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/17012023-smirnovs_nosledzis_tris_gadu_ligumu_un_no |title=Smirnovs noslēdzis trīs gadu līgumu un no nākamās sezonas pārstāvēs Kloteni |date={{dat|2023|1|17|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2023|10|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūnijā Smirnovs parakstīja divu gadu līgumu ar Šveices [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]] klubu ''[[HC Ajoie]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/05062026-smirnovs_parcelas_uz_sveices_nacionalas_l |title=Smirnovs pārceļas uz Šveices Nacionālās līgas pastarīti |date= |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]]. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]] Latvijas izlasi pārstāvējis divas reizes (2022, 2023). [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] ar izlasi izcīnīja bronzas medaļu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvija-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Smirnovs, Deniss}}
{{LV sastāvs PČH 2023}}
{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>fjd1b3o0tj6qdvx90a1y5wbnve4axc9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brendans Rodžerss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445384</id>
    <revision>
      <id>4493061</id>
      <parentid>4354849</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:25:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7288" sha1="581xij9l63g72hhyy87lqhsm1t9mn77" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|name           = Brendans Rodžerss
|image          = Brendan Rodgers 2021 (cropped).jpg
|image_size     = 220px
|caption        = Brendans Rodžerss 2021. gadā
|fullname       = 
|birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|1973|1|26}}
|birth_place    = {{vieta|Ziemeļīrija|Kārnloha}}
|height         = 170
|position       = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
|currentclub    = 
|youthyears1    = 1984—1987 |youthclubs1    = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Ballymena United F.C.|Ballymena United]]
|years1         = 1987—1990 |clubs1         = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Ballymena United F.C.|Ballymena United]] |caps1 = |goals1 =
|years2         = 1990—1993 |clubs2         = {{flaga|Anglija}} [[Reading F.C.|Reading]] |caps2 = |goals2 = 
|years3         = 1993—1994 |clubs3         = {{flaga|Anglija}} Newport (IOW)            |caps3 = |goals3 =
|years4         = 1994—1995 |clubs4         = {{flaga|Anglija}} Witney Town              |caps4 = |goals4 =
|years5         = 1995—1996 |clubs5         = {{flaga|Anglija}} Newbury Town             |caps5 = |goals5 =
|manageryears1  = 2004—2008 |managerclubs1  = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (jaunieši)
|manageryears2  = 2008—2009 |managerclubs2  = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]]
|manageryears3  = 2009      |managerclubs3  = {{flaga|Anglija}} [[Reading F.C.|Reading]]
|manageryears4  = 2010—2012 |managerclubs4  = {{flaga|Anglija}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
|manageryears5  = 2012—2015 |managerclubs5  = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
|manageryears6  = 2016—2019 |managerclubs6  = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
|manageryears7  = 2019—2023 |managerclubs7  = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
|manageryears8  = 2023—2025 |managerclubs8  = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
}}

'''Brendans Rodžerss''' ({{val|en|Brendan Rodgers}}, dzimis {{dat|1973|1|26}}) ir [[Ziemeļīrija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Trenera karjeras laikā vadījis dažādus [[Anglija]]s klubus, divas reizis bijis [[Skotija]]s kluba ''[[Celtic F.C.|Celtic]]'' galvenais treneris.

Spēlētāja karjeru sāka Ziemeļīrijas klubā ''[[Ballymena United F.C.|Ballymena United]]''. 1990. gadā 18 gadu vecumā pievienojās [[Anglija]]s klubam ''[[Reading F.C.|Reading]]'', kurā spēlēja dublieru komandā, taču jau 20 gadu vecumā bija spiests beigt profesionālo karjeru ceļgala problēmu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/managers/4425/Brendan-Rodgers/overview |title=Brendan Rodgers Manager Profile |language=en |accessdate={{dat|2019|11|11||bez}} |website=premierleague.com}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēlēja amatieru klubos.

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām sāka strādāt ''[[Reading F.C.|Reading]]'' kluba sistēmā. 2004. gadā pēc toreizējā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galvenā trenera [[Žuzē Mouriņu]] uzaicinājuma kļuva par kluba jauniešu komandas treneri. Vēlāk tika paaugstināts par ''Chelsea'' dublieru komandas treneri. {{dat|2008|11|24||bez}} kļuva par Anglijas otrās spēcīgākās līgas ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' kluba ''[[Watford F.C.|Watford]]'' galveno treneri. 2009. gada jūnijā atgriezās savā bijušajā klubā ''Reading'' galvenā trenera amatā, tomēr nostrādāja tajā tikai līdz tā paša gada decembrim, kad pēc nesekmīgiem rezultātiem amatu atstāja.

{{dat|2010|7|16||bez}} pieņēma piedāvājumu kļūt par ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]'' galveno treneri. 2011. gadā ar šo klubu uzvarēja izslēgšanas spēlēs par vietu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], finālā ar 4:2 pieveicot ''Reading''. [[2011.—2012. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2011.—2012. gada sezonā]] ieguva 11. vietu Premjerlīgā, kas debijas sezonā klubam bija liels panākums. Pēc sezonas Rodžerss nolēma atstāt ''Swansea City'', lai kļūtu par ''[[Liverpool F.C.|Liverpool]]'' galveno treneri. Pirmajā sezonā Rodžersa vadībā ''Liverpool'' spēlēja nestabili un ierindojās 7. vietā Premjerlīgā. [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013.—2014. gada sezonā]] izcīnīja otro vietu. 2015. gada oktobrī pēc nesekmīgā sezonas sākuma tika atbrīvots no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/sports/futbols/liverpool-pacietibas-mers-pilns-atbrivots-galvenais-treneris-rodzerss/ |title=Liverpool pacietības mērs pilns – atbrīvots galvenais treneris Rodžerss |date={{dat|2015|10|5||bez}} |accessdate={{dat|2019|11|11||bez}} |website=skaties.lv |archive-date={{dat|2019|11|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191111223630/https://skaties.lv/sports/futbols/liverpool-pacietibas-mers-pilns-atbrivots-galvenais-treneris-rodzerss/ }}&lt;/ref&gt;

2016. gada maijā tika apstiprināts par [[Skotija]]s kluba ''[[Celtic F.C.|Celtic]]'' galveno treneri. Rodžersa vadībā ''Celtic'' divas reizes uzvarēja [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] (2016—17, 2017—18), abās šajās sezonās uzvarēja arī [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kausa]] izcīņā. 2019. gada februārī, klubam atrodoties Skotijas Premjerlīgas vadībā, atstāja ''Celtic'', lai kļūtu par ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/26022019-par_lesteras_galveno_treneri_klus_bijusai |title=Par Lesteras galveno treneri kļūs bijušais Liverpūles vadītājs Rodžerss| date={{dat|2019|2|26||bez}}|accessdate={{dat|2019|11|11||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; 2023. gada jūnijā Rodžerss atgriezās ''Celtic'' galvenā trenera amatā. 2023.—2024. un 2024.—2025. gada sezonās vēlreiz uzvarēja Skotijas Premjerlīgā un 2024. gadā ieguva arī Skotijas kausu. {{dat|2025|10|27||bez}} pēc 1:3 zaudējuma ''[[Heart of Midlothian FC|Hearts]]'' komandai atkāpās no galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/28102025-rodzerss_atkapjas_no_glazgovas_celtic_gal|title=Rodžerss atkāpjas no Glāzgovas &quot;Celtic&quot; galvenā trenera amata | date={{dat|2025|10|28||bez}}|accessdate={{dat|2025|10|29||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Trenera karjera ===
'''Celtic'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2016–17, 2017–18, 2023–24, 2024–25
* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2016–17, 2017–18, 2023–24
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2024–25

'''Leicester City'''
* [[FA kauss]]: 2020–21
* ''[[FA Community Shield]]'': 2021

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] sezonas labākais treneris: 2016–17, 2017–18, 2024–25
* Skotijas gada treneris (PFA balva): 2016–17, 2024–25

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Rodžerss, Brendans}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļīrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Ziemeļīrijas futbola treneri]]</text>
      <sha1>581xij9l63g72hhyy87lqhsm1t9mn77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziņu pratība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>446477</id>
    <revision>
      <id>4493156</id>
      <parentid>4314970</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:23:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Viltus ziņu ietekme */ :</comment>
      <origin>4493156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8300" sha1="k8z2b9heg2ux8sj7icexrpqcft7n73d" xml:space="preserve">{{Apvienot|Medijpratība}}

'''Ziņu pratība''' ({{val|en|The News Literacy}}) ir sīkāks iedalījums [[medijpratība]]i, tā ir spēja izmantot [[Kritiskā domāšana|kritiskās domāšanas]] un medijpratības prasmes, lai spriestu par [[Ziņas|ziņu]] uzticamību neatkarīgi no tās formāta, proti, tā ir atrodama [[Laikraksts|laikrakstā]], [[Televīzija|televīzijā]], [[radio]] vai kādā citā sociālo mediju platformā.&lt;ref name=&quot;Kas ir ziņu pratība?&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/drive/folders/1wwQ8dBAAvDnVV9jb_9kBYGgYpPSQk1-j|title=What Is News Literacy? Why Does It Matter?|accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Aktualitāte ==
Līdz ar jaunu komunikācijas līdzekļu tehnoloģiju parādīšanos, cilvēkiem mūsdienās ir iespēja ne tikai patērēt, bet arī veidot, dalīties un kritizēt sociālajos medijos pieejamo informāciju. Ziņu pratība ietver virkni būtisku prasmju, kuras ir nepieciešamas, lai dzīvotu un strādātu 21. gadsimta sabiedrībā. Interneta tehnoloģiju un mobilo sakaru rīku parādīšanās ir pārveidojusi vecos medijus un ieviesusi jaunu jēdzienu – &quot;jaunie mediji&quot;. Šis termins ir attiecināms uz visiem ar tehnoloģiju balstītiem sociālajiem medijiem un to platformām, kurās jebkuri ziņojumi ir digitāli kodēti un tos var izplatīt ikviens lietotājs. Drukāto mediju apraide ir aizstāta ar tiešsaistes publikācijām dažādos interneta medijos. Šī brīvā un ērtā piekļuve ļauj lietotājiem publicēt sev vēlamu saturu un popularizēt savus ideoloģiskos un politiskos uzskatus. Šī attīstība ir izjaukusi robežas starp informācijas sūtītāju un saņēmēju. Jaunu mediju pieaugums ir radījis nepieciešamību apgūt jaunas prasmes, kuras tiek dēvētas par jauno mediju lietotprasmi jeb ziņu pratību. Tradicionālā medijpratība tiek skaidrota kā izglītošana par mediju pamatprincipiem un to patērēšanu. Sākoties jaunai mediju attīstībai, šis jēdziens ir ticis paplašināts, iekļaujot tādas prasmes, kā satura radīšana un tā apmaiņa ar citiem lietotājiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Koc|first=Mustafa|last2=Barut|first2=Esra|date=2016-10-01|title=Development and validation of New Media Literacy Scale (NMLS) for university students|url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0747563216304630|journal=Computers in Human Behavior|volume=63|pages=834–843|doi=10.1016/j.chb.2016.06.035|issn=0747-5632}}&lt;/ref&gt;

== Ziņu pratības nepieciešamība ==
Studentu kritiskās domāšanas prasmju attīstīšana tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu izglītības mērķi daudzās pasaules sabiedrībās, jo tiek uzskatīts, ka tas veicina tādas daudzveidīgas īpašības kā [[demokrātija]] un personiskā attīstība. Neskatoties uz kritiskās domāšanas kā izglītības mērķa nozīmi, pētnieku aprindām ir bijušas nopietnas problēmas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kuhn|first=Deanna|last2=Dean, Jr.|first2=David|date=2004-11|title=Metacognition: A Bridge Between Cognitive Psychology and Educational Practice|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1207/s15430421tip4304_4|journal=Theory Into Practice|language=en|volume=43|issue=4|pages=268–273|doi=10.1207/s15430421tip4304_4|issn=0040-5841}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās politiskie procesi arvien vairāk tiek ietekmēti ar dažādiem paņēmieniem interneta medijos, kurus bieži vien nav iespējams atšķirt no reālās informācijas. Nespēja kritiski izvērtēt informāciju var novest pie [[dezinformācija]]s, kuru var izmantot [[propaganda]]i, [[Sabiedrības šķelšanās|sabiedrības šķelšanai]] un tās uzskatu mainīšanai, ko pierāda arī [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Schmidbauer|first=Harald|last2=Rösch|first2=Angi|last3=Stieler|first3=Fabian|date=2018-04|title=The 2016 US presidential election and media on Instagram: Who was in the lead?|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S0747563217306593|journal=Computers in Human Behavior|language=en|volume=81|pages=148–160|doi=10.1016/j.chb.2017.11.021}}&lt;/ref&gt;

== Ziņu pratības trūkuma radītie riski ==

=== Viltus ziņu ietekme ===
Viltus ziņas ({{val|en|Fake news}}) tiek izmantotas arī kā politisks ierocis, kas vairs neapdraud tikai atsevišķas personas, bet gan visu nāciju kā kopumu. Sabiedrības dezinformācija ir viegls un efektīvs veids, kā manipulēt ar cilvēkiem un neapzināti iekodēt viedokli un nostāju dažādos jautājumos, kāds ir nepieciešams viltus ziņu veidotājiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Herman|first=Edward S.|date=2017-07-08|title=Fake News on Russia and Other Official Enemies: The New York Times, 1917&amp;ndash;2017|url=https://archive.monthlyreview.org/index.php/mr/article/view/MR-069-03-2017-07_8|journal=Monthly Review|volume=69|issue=3|pages=98|doi=10.14452/MR-069-03-2017-07_8|issn=0027-0520}}&lt;/ref&gt; Visbiežāk tiek publicēti raksti ar „kliedzošiem” virsrakstiem par sabiedrībai sasāpējušām jomām — politiku, veselību un Latvijas nākotni, lai savāktu pēc iespējas vairāk [[klikšķēsma|&quot;klikšķu&quot;]]. Šādi temati sabiedrībai bieži vien liekas saistoši, jo gandrīz katram ir bijusi saskarsme ar negodīgu politiķu darbību vai spekulācijām par Latvijas nākotni, tāpēc sabiedrība šo informāciju mēdz uztvert par patiesu, jo paši arī līdzīgi domā. Viltus ziņu veidotāji ar nodomu publicē šādas ziņas, jo ir pārliecināti, ka tās iegūs popularitāti un tādējādi varēs nopelnīt, kaut vai paši bieži vien nepiekrīt rakstos sniegtajai informācijai. Šāda sabiedrības maldināšana nodara milzīgu kaitējumu, kas nav konstatējams uzreiz, tāpēc ir svarīgi būt izglītotam ziņu pratības jomā un spēt kritiski izvērtēt sociālajos medijos pieejamo informāciju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2016/12/ka-nopelnit-naudu-ar-viltus-zinam/|title=Kā nopelnīt naudu ar viltus ziņām|last=Spriņģe, Jemberga|first=|access-date=2019. gada 26. novembrī|date=|archive-date=2019. gada 28. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20191128122541/https://rebaltica.lv/2016/12/ka-nopelnit-naudu-ar-viltus-zinam/}}&lt;/ref&gt;

=== &quot;Filtru burbulis&quot; ===
{{Pamatraksts|Filtru burbulis}}
Mūsdienu lielajā datu plūsmā ir svarīgi kontrolēt un atlasīt dažādu informāciju, tāpēc vairākas mediju platformas izmanto dažādus informācijas filtrus. Patērējot facebook, tiek veikta katra lietotāja datu analīze, tiek ievākta dažāda informācija. Šie meklētāji pielāgojas lietotāja interesēm un iepriekšējiem meklējumiem dažādās vietnēs (visbiežāk [[Google]] un [[YouTube|Youtube]]), tāpēc var rasties gadījumi, kad, meklējot vienādu informāciju divos dažādu lietotāju datoros, tiek atrastas divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Šos procesus visbiežāk kontrolē dažādas tehnoloģijas, proti, filtru programmatūras, kuras izveido [[Algoritms|algoritmu]], kurā ir ietverta informācija par katra lietotāja interesēm un paradumiem, kas katram cilvēkam ir atšķirīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.qveraliao.com/chi2013.pdf|title=Beyond the Filter Bubble: Interactive Effects of Perceived. Threat and Topic Involvement on Selective Exposure to
Information|last=|first=|access-date=2019. gada 26. novembrī|date=}}&lt;/ref&gt; Facebook filtru burbuli var vērtēt divejādi, proti, filtrs palīdz lietotājam vieglāk atrast sev piemēroto informāciju, bet tajā pašā laikā, lietotājam nenojaušot, viņš tiek ierobežots, tādējādi nesaņemot cita veida un avotu informāciju, kura palīdzētu labāk spriest atbilstošajās situācijās. Šādu situāciju sauc par dzīvošanu „burbulī”, kad indivīdam rodas sajūta, ka apkārt esošā sabiedrība domā un interesējas tieši par to, ko viņš. Tā ir diezgan bīstama parādība, kura izveido it kā paralēlu pasauli, kurā viss ir citādāk, proti, viss ir pielāgots konkrētajam cilvēkam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hci.stanford.edu/courses/cs047n/readings/The_Filter_Bubble.pdf|title=The Filter Bubble : What the Internet is Hiding from You|last=|first=|access-date=2019. gada 26. novembrī|date=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Plašsaziņas līdzekļi]]
[[Kategorija:Izglītība]]</text>
      <sha1>k8z2b9heg2ux8sj7icexrpqcft7n73d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Degalus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>447703</id>
    <revision>
      <id>4493172</id>
      <parentid>4375468</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T21:52:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3157" sha1="lkg28tlw9cj91on4sdk6k9vdezasuwp" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}}
'''Dedzināts alus''' jeb saīsinājumā '''degalus''' ir [[stiprie spirtotie dzērieni|stiprais spirtotais dzēriens]], ko iegūst, [[pārtvaice|pārtvaicējot]] [[alus|alu]]. Dzēriena [[etilspirts|etilspirta]] saturs ir 42%. Degalus nosaukuma un idejas autors ir [[Valmiermuižas alus]] īpašnieks Aigars Ruņģis. Tā ražošanai uzņēmumā ieguldīti 50 000 eiro, par kuriem [[Vācija|Vācijā]] pasūtīta īpaša alus dedzinātava.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Valmiermuižas alus' radījis 42 grādus stipru 'alu' – degalu |date= 2014. gada 19. septembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valmiermuizas-alus-radijis-42-gradus-stipru-alu-degalu.d?id=46484707 |accessdate= 2019. gada 14. decembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author= Žanete Hāka |title= Valmiermuižas alus, ieguldot 50 tūkstošus eiro, izveido 42 grādus stipru alu |date= 2014. gada 20. septembris |newspaper= [[Dienas Bizness]] |url= https://www.db.lv/zinas/valmiermuizas-alus-ieguldot-50-tukstosus-eiro-izveido-42-gradus-stipru-alu-438341 |accessdate= 2019. gada 14. decembrī |journal=  |archive-url= https://web.archive.org/web/20191214222308/https://www.db.lv/zinas/valmiermuizas-alus-ieguldot-50-tukstosus-eiro-izveido-42-gradus-stipru-alu-438341 |archive-date= 2019. gada 14. Decembris }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Oho! Valmiermuižas alus radījis 42 grādus stipru alu |date= 2014. gada 19. septembris |website= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/oho-valmiermuizas-alus-radijis-42-gradus-stipru-alu/ |accessdate= 2019. gada 14. decembrī |archive-date= 2019. gada 14. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20191214222308/https://skaties.lv/zinas/latvija/oho-valmiermuizas-alus-radijis-42-gradus-stipru-alu/ }}&lt;/ref&gt;

== Ražošana ==

Dedzinātavā jeb pārtvaicētavā 150 litru alus trīs stundas ar [[tvaiks|tvaiku]] no apakšas karsē &gt;75 °C lielā temperatūrā, tvaikam plūstot cauri trim šķīvjiem. Pirmo aptuveni 0,6 litru daudzumā iegūst tā saukto „galvas” frakciju ar asu smaržu un sīvu garšu, kuras sastāvā ir 92% [[spirts|spirta]]. Tad seko apmēram pieci litri tā sauktās „sirds” frakcijas, kuras sastāvā ir 82% etilspirta. Visbeidzot tiek iegūti aptuveni trīs litri tā dēvētās „astes” frakcijas, kuras sastāvā ir 40—60% spirta. „Galvas” frakciju utilizē, „astes” frakciju pievieno nākamajai pārtvaicējamā alus porcijai un tālāk izmanto tikai „sirds” frakciju, ko līdz 42% etilspirta koncentrācijai atšķaida ar aptuveni pieciem litriem [[ūdens cietība|mīkstināta]] dzīļu ūdens. Maisījumu uz divām diennaktīm uzglabā -5 °C temperatūrā, izfiltrē un pilda pudelēs.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title=Kā top? Valmiermuižas gaišais degalus |date= 2018. gada 22. jūnijs |newspaper= [[Dienas Bizness]] |url= https://www.db.lv/zinas/ka-top-valmiermuizas-gaisais-degalus-476441#27 |accessdate= 2019. gada 14. decembrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Stiprie spirtotie dzērieni]]</text>
      <sha1>lkg28tlw9cj91on4sdk6k9vdezasuwp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1971. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448311</id>
    <revision>
      <id>4493208</id>
      <parentid>4487610</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:34:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="61065" sha1="afs067cejc0vknyharj0pqrk35lac42" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1971. gads Latvijā|1971]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,2 °C
|min Lat    = −29,1 °C
|max Lat    = +33,4 °C
|vid Rīga   = +6,7 °C
|min Rīga   = −18,4 °C
|max Rīga   = +31,4 °C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 575,5 mm&lt;br /&gt;Rīga: 625,0 mm
|nokrišņi mēnesī    = Rīga: 100,1 mm (septembris)
|nokrišņi dekādē    = Rīga: 55,9 mm (septembris)
|nokrišņi diennaktī = Rīga: 20,5 mm ([[5. septembris]])
|sniega sega        = Rīga: 22 cm ([[5. janvāris]] un [[11. marts]])

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1971. gads Latvijā|1971]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijā bija +6,2 grādi. Tā svārstījās no +4,9 grādiem [[Alūksne|Alūksnē]] līdz +7,4 grādiem [[Liepāja|Liepājā]], tostarp +6,7 grādi [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;[https://www4.meteo.lv/klimatariks/ Klimata pārmaiņu analīzes rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191220195254/https://www4.meteo.lv/klimatariks/ |date={{dat|2019|12|20||bez}} }}, meteo.lv&lt;/ref&gt;

== Gada notikumi ==
* Liepājā tika reģistrēts absolūti maksimālais gada vidējā vēja ātrums, laika posmam sākot ar 1966. gadu — 6,8 m/s. Nākamie divi gadi ir [[1972. gada laikapstākļi Latvijā|1972.]] un [[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970. gads]] ar attiecīgi 6,4 un 6,3 m/s. Sākot ar [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gadu]], gada vidējais vēja ātrums nav pārsniedzis 6,0 m/s.

=== Janvāris ===
Aprēķini rādīja, ka '''1971. gada janvāris''' bija gandrīz par 3 grādiem siltākas par ilggadējo caurmēra normu. Sabiedrībā varēja dzirdēt sakām, ka tik silts janvāris nekad nav bijis, taču meteoroloģiskie novērojumi liecināja, ka vēl siltāks laiks janvārī bija 1962., 1957., 1952., 1949. un 1944. gadā.&lt;ref name=&quot;periodika.lv&quot;&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n024|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Silts janvāris, bet ne vissiltākais] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n024{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 24, {{dat|1971|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[5. janvāris]] — sniega segas biezums Rīgā, kopš gada sākuma, pakāpeniski pieauga par 7 centimetriem un sasniedza 22 centimetrus, kas, līdzās [[11. marts|11. martam]], bija šī gada maksimums.

Janvāra pirmajā dekādē bija iestājusies meteoroloģiskā ziema. Republikas ezerus un upes sedza ledus. Tā biezums Lielupē, Gaujā un Daugavā bija 10 līdz 20 centimetru, bet krāčainajos upju posmos ar ātru straumi, ledus bija vēl plānāks. Dziļš sniegs (20 līdz 30 centimetru) sedza Vidzemes augstieni. Rīgas rajona laukos sniega segas biežums bija apmēram 10 centimetri. Rīgas rajonā zeme bija salusi piecu līdz piecpadsmit centimetru dziļumā.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n006|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Naktī sals atkāpsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n006{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 6, {{dat|1971|1|8|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[10. janvāris|10.]]—[[11. janvāris]] — Rīgā strauji kura sniega sega. Tās biezums divu dienu laikā saruka par 13 centimetriem un bija tikai 1 centimetrs.
* [[11. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,2 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts tālajā [[1921]]. gadā.

Otrās nedēļas sākumā Latvijā valdīja silts laiks. Meteoroloģisko rekordu tabulā tika izdarīts jaunus labojumus. Speciālais termometrs, kas paredzēts visaugstākās gaisa temperatūras reģistrēšanai diennakti, 11. janvārī rādīja +7,2 grādus. Tā laboja iepriekšējo rekordu, kas Rīgā bija 1921. gadā. Ļoti augsta temperatūra, kas sasniedza +9 grādus, bija arī republikas ziemeļrietumos. Tik silts laiks bija izskaidrojams ar ļoti intensīvu ciklonu ietekmi. To centri no Atlantijas okeāna virzījās uz ziemeļiem no Baltijas, un Latvija bija ciklona dienvidu malā. Pēc īslaicīgas temperatūras pazemināšanās atkal sāka pūst siltie rietumu vēji. Jūras piekrastē temperatūra sasniedza +1 līdz +2 grādus.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n012|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Joprojām sils laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n012{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 12, {{dat|1971|1|15|SK}}&lt;/ref&gt;

Trešās dekādes sākumā laika apstākļi bija nostabilizējušies. Arī procesi atmosfērā bija nostabilizējušies: cikloni virzījās pa ierasto ceļu no Atlantijas uz Skandināviju un tālāk uz austrumiem. Sinoptiskajā kartē, lai kur skatītos, Parīzē vai Maskavā. Somijā vai Krimā — visur laiks bija silti.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n018|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n018{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 12, {{dat|1971|1|22|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[28. janvāris]] — auksta atmosfēras fronte, kas lokveidā sniedzās no Rucavas līdz Ainažiem, atnesa stipru lietu.&lt;ref name=&quot;periodika.lv&quot;/&gt;

=== Februāris ===
Mēneša sākumā atkal sāka pūst rietumu vēji, un dzīvsudraba stabiņš pārkāpa nulles robežu. Baltijas jūras piekrastē paceldamies līdz +4 grādiem bet Rīgā 5. februārī — līdz +2 grādiem. Sāka &quot;mosties&quot; Daugava. Ūdens līmenis sāka lēnām celties, draudēdams salauzt upes ledus bruņas un virzīt ledus masas uz grīvu. Ledus iešana, kā vienmēr bija saistīta ar zināmām nepatikšanām. Vienas no tām - draudi Pontonu tiltam. Tāpēc tika nolēma tiltu uz laiku izņemt un, strauji kāpinot straumes ātrumu ar Ķeguma HES palīdzību, negaidot, kad ledus stihiski sāks iet pats, ievadīt miljoniem tonnu ledus jūras līcī.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n030|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris februārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n030{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 30, {{dat|1971|2|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes sākumā ziema turpināja būt pārlieku nepatstāvīga — te piesala, te uzlija. Ziemas aizvadītā daļa vidēji uzskatāma par siltu: gaisa temperatūra bija 2,4 grādus augstāka par šā perioda normālo temperatūru. Tikpat nepastāvīgs kā temperatūra, bija arī relatīvais gaisa mitrums, mainoties no 50 līdz 100 procentiem. Sniega sega, kas klāja mežus un laukus, atkal kusa nost. Visvairāk sniega (20 līdz 30 centimetru) joprojām bija Vidzemes augstienē.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n036|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atkal silts laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n036{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 36, {{dat|1971|2|12|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[10. februāris]] — relatīvi auksta nakts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās noslīdēja līdz –11,1 °C.
* [[11. februāris]] — no rietumiem virs republikas šķērsoja siltā atmosfēras fronte. Laiks kļuva siltāks visā republikas teritorijā, īpaši Latvijas austrumu daļā. Vēl naktī uz [[12. februāris|12. februāri]] Daugavpilī bija –20 grādi, bet no rīta vairs tikai –1 grāds.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Februāra pēdējās dienās ziema pierādīja, ka vēl nav beigusies, un sūtīja no Skandināvijas intensīvu ciklonu. Tā centra maršruts bija Tronheima — Helsinki. Ar to saistītā aukstā atmosfēras fronte [[25. februāris|25. februārī]] ap pulksten 12 gāja pāri Rīgai. Pirms tās gaisa spiediens kritās un temperatūra bija 0 grādu, bet pēc tās spiediens strauji sāka pieaugt. Temperatūra naktī pazeminājās līdz –15 grādiem Rīgā un līdz –22 grādiem Bauskā. Rīta pusē bija dienvidu vējš, bet kad frontes loks, kas sniedzas no Helsinkiem līdz Kaļiņingradai pārgāja pāri Rīgai, vējš iegriezās ziemeļos.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n048|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Labāk vēlu nekā nekad] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n048{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 48, {{dat|1971|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[26. februāris]]:
** Aukstākā nakts februārī Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –17,1 °C.
** Visdziļākais sniegs bija Vidzemes augstienē — 44 centimetri. Rietumos no Rīgas tas bija plānāks — apmēram 5 līdz 10 centimetri.

=== Marts ===
Februāra beigās un marta sākumā Latvijā laikapstākļus noteica plašs anticiklons ar centru virs Skandināvijas. Tas noteica laikapstākļus plašās teritorijās, kas aptvēra visu Eiropas ziemeļu daļu. Gaisa spiediens tā centrā sasniedza šajos rajonos reti sastopama lielumu — 796 milimetri dzīvsudraba stabiņa, gaisa temperatūra noslīdēja līdz –45 grādiem. Šādi anticikloni parasti mēdza būt virs Sibīrijas. Kā zināms, vējš anticiklona virpulī pūš atbilstoši pulksteņa rādītāja virzienam. Tāpēc virs Latvijas pārsvarā bija skaidrs laiks, austrumu vējš, kas atnesa aukstumu no Urālu rajoniem. Minētā anticiklona ietekmē aukstais gaiss cauri Rietumeiropai iekļuva siltajā Vidusjūras rajonā, bet tas savukārt izraisīja aktīvu ciklonu.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n054|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ciklons turpināsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n054{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 54, {{dat|1971|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. marts]]:
** Aktīvs ciklons, kas no Melnās jūras devās uz ziemeļiem, vakarā Latvijā izraisīja sniegputeni un snigšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
** Aukstākā marta diennakts Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,3 °C, bet diennakts vidējā gaisa temperatūra bija –15,4 °C, kas padarīja šo diennakti par aukstāko [[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970.]]/1971. gada ziemas sezonā.
** Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –28,0 °C.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/4-marts.a73559/ Šī diena vēsturē | 4. marts], lsm.lv&lt;/ref&gt;
* [[11. marts]]:
** Plašs ciklons, ar orkāna stipruma vēju, kura diametrs bija vienlīdzīgs attālumam no Liepājas līdz Hamburgai, virzījās garām Latvijai pa maršrutu Tronheima — Oslo — Varšava. Viesuļvētras centra pārvietošanās ātrums bija 40 kilometri stundā. Vēja ātrums tā centrālajā daļā, virs Baltijas jūras sasniedza 25 līdz 30 metrus sekundē, kas atbilst 10 līdz 12 bailes stiprai vētrai. Spēcīgais vējš pacēla viļņus trīs stāvu mājas augstumā. Kaut arī viesuļvētra aizgāja garām Latvijai visai tuvu, laiks noturējās labs un viesuļa ietekmi Rīgā varēja manīt tikai no gaisa spiediena maiņām: sākumā spiediens kritās, bet kad Ciklona centrs bija pārslīdējis pāri Latvijai, spiediens sāka atkal celties. Spiediena celšanās ciklona aizmugurē izveidoja Baltijā augsta spiediena apgabalu.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n059|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Viesuļvētra aiziet garām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n059{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 59, {{dat|1971|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sniega segas biezums Rīgā sasniedza 22 centimetrus, kas, līdzās [[5. janvāris|5. janvārim]], bija šī gada maksimums.
* [[17. marts]] — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. Divas dienas ātrāk meteoroloģiskais pavasaris iestājās arī Liepājā.
* [[27. marts]] — galvaspilsētā pilnībā nokusa sniega sega.
* [[31. marts]] — pirmo reizi 1971. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +10 un bija +12,2 °C. Liepājā +10,4 °C.

=== Aprīlis ===
Mēnešu mijā plašs anticiklons no Baltijas līdz Kaspijai virzījās uz dienvidaustrumiem. Latvijai lēni tuvojas ciklons. Mākoņu daudzums pakāpeniski palielinājās, republikas dienvidrietumu rajonos atnesot arī īslaicīgs lietu. Mēneša pašā sākumā liels ledus sablīvējums bija izveidojies pie Pļaviņām. Ledus kalni sasniedza 3 līdz 5 metru augstumu — ūdens līmenis bīstami kāpa, bet tad sāka kristies. Galvenā ledus masa no [[Pļaviņu HES]] līdz Rīgai bija izgājusi. Daugavas grīvā vairs peldēja tikai daži ledus gabali, kas izskaloti no krastu krāvumiem.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n077|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris uz upēm un atmosfērā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n077{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 77, {{dat|1971|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;

Aprīļa pirmās dekādes beigās pavasaris turpina uzvaras gājienu pa Latviju. Visās upēs ledus bija jau izgājis. Ūdens līmenis Lielupē un Gauja kritās. Daugavā līmenis vēl nedaudz cēlās — 5 līdz 10 centimetrus diennaktī. Taču arī tur otrās dekādes pašā sākumā līmenis sāka kristies, jo upes baseinā apsīka pieplūdušo ūdeņu rezerves. Pavasaris bija jūtams arī republikas tīrumos. Augsnes aramkārtā temperatūra bija pacēlusies līdz +6, +12 grādiem. Pēdējā sniega saliņa Gaiziņkalnā izzuda [[7. aprīlis|7. aprīlī]]. Brieda ogu krūmu un augļu koku pumpuri. Marta pēdējās divās nedēļās siltā laika cēlonis bija ciklons ar centru virs Rietumeiropas un anticiklons — ar centru virs [[Petrozavodska]]s — Maskavas rajoniem. Abi gaisa &quot;riteņi&quot; radīja virs Latvijas silto dienvidaustrumu vēju. Gaisa temperatūra Rīgā [[8. marts|8. martā]] pakāpās līdz +15,3 °C.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n083|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasara untumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n083{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 83, {{dat|1971|4|9|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — pirmo reizi 1971. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,3 °C.
* [[13. maijs]]:
** Aukstā atmosfēras fronte, kas pārvietojas uz Baltiju bija sausa. Ciklona fronte ejot pāri Igaunijai, bija mierīga, izraisīja vienīgi lielāku mākoņu daudzumu. Bet, kad robeža starp auksto un silto gaisu tika pāri Ventspils — Rīgas — Viļakas līnijai, viss mainījās. Sāka līt, bija pirmie pavasara pērkona negaisi.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n112|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Par kādu prognozi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n112{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 112, {{dat|1971|5|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pirmais 1971. gada [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1971/ws-264220.html Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu summa sasniedza 13,5 mm.
* [[18. maijs]]:
** '''[[Stende|Stendē]] gaisa temperatūra sasniedza +33 grādus.'''&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/5196549/sinoptiki-bridina-latvija-iespejams-postoss-perkona-negaiss Sinoptiķi brīdina; Latvijā iespējams postošs pērkona negaiss], tvnet.lv, {{dat|2014|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rūjiena]] +28,9 °C, [[Bauska]] +28,3 °C, [[Liepāja]] un [[Skrīveri]] +28,1 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] +28,0 °C, kā arī [[Priekuļi]] +27,4 °C.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/18-maijs-karsta-diena-nosledzas-ar-stipram-perkona-lietusgazem?id=426&amp;cid=100 18.maijs - karsta diena noslēdzas ar stiprām pērkona lietusgāzēm], meteo.lv, {{dat|2013|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** '''Arī Rīgā tika uzstādīts šīs diennakts un visas maija otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, +30,0 °C. Tik karsts laiks maijā galvaspilsētā tika reģistrēts pirmo reizi iepriekšējo 85 gadu laikā!!!'''&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n118|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Gan auksti, gan karsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n118{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 118, {{dat|1971|5|21|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n124|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Rekordu mēnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n124{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 124, {{dat|1971|5|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]]:
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,1 °C. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +26,3 °C. Arī [[Ainaži|Ainažos]] tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +25,1 °C. [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +25,4 °C.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/svetdien-parspeti-karstuma-rekordi-pirmdien-atkal-negaiss.d?id=43327935 Svētdien pārspēti karstuma rekordi; pirmdien - atkal negaiss], delfi.lv, {{dat|2013|5|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;
* [[21. maijs]] — virs Skandināvijas sāka krāties aukstās gaisa masas. Somijā sniga. Temperatūra naktī Somijā noslīdēja līdz 3 grādiem zem nulles. Aukstais gaiss lēni virzījās uz dienvidiem, Baltijā atnesot salnas.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;
* [[24. maijs]] — Zosēnu hidrometeoroloģiskajā novērojumu stacijā ([[Cēsu rajons]]) tika reģistrēta viszemākā temperatūru republikā augsnes vīrskārtā, −12,3 grādi.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt;
* [[27. maijs]]—[[3. jūnijs]] — astoņas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija virs +25 grādiem.
* [[27. maijs]]:
** Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 grādiem.
** Latvijā tika novērotas neparasti spēcīgās lietusgāzes. Ir ziņas, ka trijās stundās [[Stende|Stendē]] un [[Auce|Aucē]] nokrišņu daudzums pārsniedza 80 milimetrus (tur patiešām gāza kā ar spaiņiem). Tik īsā laikā uzreiz 80 milimetri — tā mūsu mērenajā joslā ir ārkārtīgi reta parādība. Ūdens nespēja iesūkties augsnē, tāpēc Stendes un Auces apkārtnē vietām tika izskaloti sējumi.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n126|issueType:P Laika prognozes jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n126{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 126, {{dat|1971|6|1|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt; 
* [[31. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt;

=== Jūnijs ===
Jūnijs kopumā Latvijā bija samērā vēss. Netrūka lietus un pērkona negaisi.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n148|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n148{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 148, {{dat|1971|6|25|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[1. jūnijs|1.]]—[[10. jūnijs]] — visu jūnija pirmo dekādi, galvaspilsētā netika novēroti nokrišņi.
* [[1. jūnijs]] — siltākā jūnija diennakts Rīgā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +22,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī siltākā nakts Rīgā. Nakts stundās minimālā gaisa temperatūra bija +16,4 °C.
* [[3. jūnijs]] — siltākā jūnija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +27,0 °C. [[Mērsrags|Mērsragā]] tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. [[2026. gada laikapstākļi Latvijā|2026. gadā]] šis rekords tika atkārtots.
* [[4. jūnijs]] — Latvijā iestājās vēsāks, klimatam atbilstošāks laiks. Nokrišņu nebija. Ūdens temperatūra Lielupes, Daugavas un Gaujas grīva bija +18 līdz +22 grādi. Rīgas jūras līcī no +12 līdz +15 grādiem.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n130|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Silts un sauss laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n130{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 130, {{dat|1971|6|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]]:
** Atmosfērā notika būtiskas pārmaiņas. Auksta ziemeļu gaisa vietā Latvijas teritorijā ieplūda siltāks gaiss no dienvidiem. Taču tas bija ne tikai siltāks, bet arī mitrāks (80—100%), tāpēc republikas teritorijā bija lietus. Līdz pulksten deviņiem 0,6 hektāru platībā Rīgas apkārtnē caurmērā nolija 500 spaiņu ūdens. Dienā lietus nolija arī republikas dienvidrietumu rajonos, Ventspils, Liepājas un Auces pusē.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n136|issueType:P Lietus vai lietutiņš?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n136{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 136, {{dat|1971|6|12|SK}}&lt;/ref&gt;
** Vissiltākais ūdens bija Lielupes grīvā, +20 grādu. Daugavā ūdens temperatūra pilsētas robežās bija 17—18 grādu, Gauja pie [[Carnikava]]s 16 grādu. Aukstākais bija Rīgas jūras līcis, dienvidu daļā ūdens temperatūra sasniedza 14—16 grādu.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n136|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n136{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 136, {{dat|1971|6|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt; Diennakts nokrišņu summa sasniedza 11,9 mm.
* [[16. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt; Diennakts nokrišņu summa sasniedza 9,5 mm.
* [[19. jūnijs]] — Diennakts nokrišņu summa sasniedza 13,9 mm.
* [[24. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;/&gt; Diennakts nokrišņu summa sasniedza 15,1 mm.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — pāri Latvijai virzījās ciklona centrs pa neparastu maršrutu — no austrumiem (Daugavpils) uz rietumiem (Ventspils), nevis otrādi. kā, tas parasti mēdz būt. Tādēļ republikā bija vērojami visu virzienu vēji. Aizejošajam ciklonam nākamajā dienā sekoja paaugstināta spiediena apgabals.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n154|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Visu virzienu vēji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n154{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 154, {{dat|1971|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. jūlijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 58 dienas.
* [[9. jūlijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līča piekrastes zonā bija +16 līdz +18 grādi, bet upēs un ezeros +18 līdz +20 grādi.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n160|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Anticiklona centrā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n160{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 160, {{dat|1971|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. jūlijs]] — ciklons no Atlantijas, kas sasniedza Latvijas teritoriju bija trešais pēc skaita. Pirmais pārvaldīja Latvijas laiku nedēļas sākumā un gandrīz nemaz neatnesa nokrišņus. Otrais, kas Latviju sasniedza dienu iepriekš, neskopojās ar lietu: republikas rietumos bija līdz 30, bet Rīgā — 5 milimetri nokrišņu. Šajā dienā pāri virzījās trešais, pēdējais virpulis. Tā diametrs bija milzīgs, aptuveni 2000 kilometru. [[17. jūlijs|17. jūlijā]] ciklona centrs atradās jau pie [[Ļeņingrada]]s. Tam virzoties pāri Ziemeļbaltijai, pastiprinājās vējš.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n166|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Trešais viesis no Atlantijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n166{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 166, {{dat|1971|7|16|SK}}&lt;/ref&gt;

Vērojot gaisa masu izvietoju virs ziemeļu puslodes, varēja novērot, ka atmosfēras fronte sadala pasauli divās dalās: siltajā, kur dienas temperatūra ir +30 un vairāk grādu, un samērā vēsajā ar aptuveni +20 grādu temperatūru. Siltā un aukstā gaisa šķirtne veda pāri Atlantijas okeānam, Spānijai, Krimai, tālāk gaisa fronte stiepās līdz Arhangeļskai, bet pēc tam pagriežas uz austrumiem. Tādēļ austrumos no šīs līnijas Simferopole — Arhangeļska, laiks ir karsts: +30 līdz +40 grādu. Turpretim uz rietumiem siltais gaiss neizplatās. Līdz ar to, gaisa temperatūra Rīgā nemainīgi turas par 2 līdz 4 grādiem zemāk par normu. Bet naktī uz [[23. jūlijs|23. jūliju]] dzīvsudraba stabiņš zāles augstumā fiksēja temperatūru −0,5 grādi.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n172|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kur palicis siltums?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n172{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 172, {{dat|1971|7|23|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[25. jūlijs]]—[[8. augusts]] — '''1971. gada vasaras sezonas siltākais laiks.''' Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā piecpadsmit dienas pēc kārtas bija virs +20 grādiem un maksimumu sasniedza jūlija pēdējās divās dienās, kad diennakts vidējā gaisa temperatūras pakāpās pat virs +24 grādiem.
* [[29. jūlijs|29.]]—[[31. jūlijs]] — trīs dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +30 grādus.
* [[31. jūlijs]] — pirmā un vienīgā [[tropiskā nakts]] Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +20,1 °C.

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pēcpusdienā pakāpās līdz +30,1 °C.
* [[4. augusts]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pēcpusdienā pakāpās līdz +30,4 °C.
* [[5. augusts]] — 3. augustā virs Francijas plosījās postošs vējš, kas sasniedza pat 12 balles stiprumu. Negaisi un krusa nodarīja zaudējumus desmitiem miljonu franku apmērā, bija pat cilvēku upuri. Orkāna cēlonis — aukstā atmosfēras fronte, kura no Atlantijas okeāna virzījās pāri Francijai. 5. augusta rītā, ap plkst. desmitiem, šī pati aukstā gaisa fronte, iedama pāri Vācijai un Baltijas jūrai, paslīdēja garām Rīgai. Taču izņemot nelielu temperatūras pazemināšanos, vēja sagriešanos no dienvidaustrumiem ziemeļrietumos un relatīvā mitruma celšanos, nekādas citas pārmaiņas tā neatnesa. Virs Rīgas pat neapmācās debesis. Kādēļ šī, virs Francijas tik aktīvā atmosfēras fronte, uzvedās samērā mierīgi virs Baltijas? Virzoties uz austrumiem, tā zaudēja aktīviem procesiem nepieciešamo temperatūrās kontrastu attiecīgajā augstumā, Tādēļ nekādu nepatikšanu nebija.&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot;&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n184|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Nepatikšanu nebija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n184{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 184, {{dat|1971|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]] — lai gan iepriekšējā dienā, laikrakstos tika prognozēts, ka maksimālā gaisa temperatūra Latvijā nepakāpsies augstāk par +23. +26 grādiem,&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot;/&gt; Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums un maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās līdz +31,4 °C. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +31,8 °C.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341385-daudzviet_latvija_parspeti_karstuma_rekordi Daudzviet Latvijā pārspēti karstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052842/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/341385-daudzviet_latvija_parspeti_karstuma_rekordi |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|8|7|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/210988-riga-parspets-7-augusta-karstuma-rekords Rīgā pārspēts 7. augusta karstuma rekords], jauns.lv, {{dat|2010|8|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — naktī Latvijā bija pērkons un spēcīgas lietusgāzes. Dažos rajonos nokrišņu daudzums sasniedza 80 milimetrus. Stiprās vēja brāzmas sasniedza 25—28 metrus sekundē. Spēcīgie pērkona negaisi iezīmēja ilgā sausā un karstā laika periods beigas. Tik krasa laika maiņa bija saistīta ar to, ka silto Vidusjūras gaisu nomainīja vēsais gaiss no Atlantijas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n190|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pārmaiņas nav paredzamas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n190{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 190, {{dat|1971|8|13|SK}}&lt;/ref&gt;

Augusta trešās dekādes sākumā Latvijā laiks kļuva vēsāks, sevišķi naktīs. Vēl [[21. augusts|21. augustā]] bija karsts +25 līdz +30 grādi (galvaspilsētā gaiss iesila līdz +27,4 grādiem), bet pēc pāris dienām jau bija jūtama rudens elpa. Dienā temperatūra kritās līdz 14—18 grādiem, naktī no [[24. augusts|24.]] uz [[25. augusts|25. augustu]] dzīvsudraba stabiņā noslīdēja līdz 0 un +2 grādiem. Vietām bija salna, visintensīvākās — līdz 4 grādiem zem nulles — purvainās un kūdrainās augsnēs. Tik agras salnas Latvijā iepriekš nav bijušas pēdējos 80 gados. Temperatūras straujā pazemināšanās tika izskaidrojama ar Baltijai neparasto auksto arktisko gaisa masu ieplūšanu no Grenlandes.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n202|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Rudens elpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n202{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 202, {{dat|1971|8|27|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[29. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskais rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

=== Septembris ===
Augusta pēdējās dienas un septembra sākums Baltijas republikās bija rudenīgi lietains. Pēc ilgstoša sausuma perioda Latvijā nolija lietus, vietām diezgan stiprs. ilgi gaidīto valgmi atnesa cikloni, kas cits pēc cita nāca no Atlantijas. Pienāca sēņu laiks.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n208|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sēņu laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n208{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 208, {{dat|1971|9|3|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[9. septembris]] — plaša ciklona centrs virzījās pa neparastu maršrutu no Kijevas uz Poznaņu (no austrumiem uz rietumiem). Šī milzīgā virpuļa ziemeļu daļa skāra arī Latviju. Zemes mākslīgais pavadonis šajā laikā nofotografēja spilgti baltu mākoni, kas aizņēma teritoriju starp Ļeņingradu, Kopenhāgenu, Prāgu un Maskavu.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n214|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Enerģisks ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n214{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 214, {{dat|1971|9|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. septembris]] — pirmo reizi 1971. gada rudens sezonā, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem nulles un bija –0,1 °C.

Septembra trešās dekādes sākumā iestājās īsa atvasara. Gaisa temperatūra Rīga pacēlās līdz +18, +19 grādiem. Tiesa, labo laiku neatnesa vis Azoru salu anticiklons, bet anticiklons, kura centrs atradās virs Eiropas. Kopumā septembris neiepriecināja ar siltu un sausu laiku.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n225|issueType:P Kāds būs oktobris?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n225{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 225, {{dat|1971|9|24|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[24. septembris]] — siltākā septembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +21,2 °C. Šī siltā diena simboliski noslēdza 1971. gada atvasaru galvaspilsētā.

=== Oktobris ===
Oktobra sākums Latvijā bija silts. Dienā temperatūra bija +14 līdz +16 grādu, naktī dzīvsudraba stabiņš turējās 8—12 grādu līmenī. Taču nakti uz [[5. oktobris|5. oktobri]] laiks kļuva stipri aukstāks, sevišķi republikas austrumu rajonos. Tur temperatūra bija 0 līdz −1 grāds, bija pat pirmais sniegs. Tādu šim periodam neparastu laiku izraisīja dziļš ciklons. kas lielā ātrumā virzījās no Norvēģu jūras pāri Baltijai uz Urāliem. Tam no ziemeļiem sekoja arktiskais aukstums. Taču temperatūras pazemināšanās bija īslaicīga. Jaunie siltie cikloniskie virpuļi no Atlantijas uz Baltiju atnesa apmākušos, lietainu laiku, jūrā bija stiprs vējš.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n237|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n237{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 237, {{dat|1971|10|8|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[12. oktobris]] — siltākā oktobra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +17,0 °C.
* [[14. oktobris]] — naktī termometra dzīvsudraba stabiņā noslīdēja līdz −2 grādiem (Rīgā −1,5 °C — aukstākā oktobra nakts), bet dienā pāri Rīgas jūras līcim īsti vasarīgi dunēja negaiss. Bija pienākusi rudens otrā puse. Aukstāks bija kļuvis ūdens republikas upēs — no 6 līdz 9 grādiem, bet Rīgas jūras līcī — no 8 līdz 10 grādiem.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n243|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Gan lietus, gan sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n243{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 243, {{dat|1971|10|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. oktobris]] — no rīta debesu juma dienvidaustrumu daļā varēja novērot mākoņu sienu. Tā bija ciklona mala, kura centrs atrodās virs Budapeštas. Ciklons pārvietojās uz ziemeļaustrumiem, tāpēc Viļņā sniga, bet vairāk uz ziemeļiem — Daugavpilī lija lietus.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;/&gt;

=== Novembris ===
* [[3. novembris|3.]]—[[4. novembris]] — Skandināviju apciemoja dziļš ciklons, kas iedzīvotājiem sagādāja daudz nepatikšanu. Arī virs Latvijas, lai gan tā atradās virpuļa nomales ietekmē, vējš sasniedza 10 balles.&lt;ref name=&quot;Sinoptiķa komentārs | Ciklonu laiks&quot;&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n266|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ciklonu laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n266{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 266, {{dat|1971|11|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. novembris]] — nakti vējš pastiprinājās. Tā Stiprums virs Rīgas jūras līča bija 11 balles (28 metri sekundē), ar brāzmām līdz 12 ballēm (34 metri sekundē). Ūdens līmenis Daugavas grīvā pacēlās par 94 centimetriem virs nulles. Dienas laikā vējš pierima.&lt;ref name=&quot;Sinoptiķa komentārs | Ciklonu laiks&quot;/&gt;
* [[13. novembris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 4 centimetrus bieza sniega sega, kura pāris dienu laikā pieauga līdz 6 centimetriem un [[16. novembris|16. novembrī]] nokusa.
* [[18. novembris]] — Rīgā uzsniga 7 centimetrus bieza sniega sega. Jau agrā rīta stundā Rīgas ielās valdīja īsta ziemas noskaņa. Sniga. Ielas un trotuārus klāja pabieza sniega sega. Klusāk, kā pa paklāju aizdūca mašīnas un trolejbusi. Malu malās bija dzirdama tik ļoti &quot;ziemiskā&quot; sniega lāpstu švirkstoņa.&lt;ref name=&quot;Tiešām būtu atnākusi&quot;&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n273|issueType:P Tiešām būtu atnākusi?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n273{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 273, {{dat|1971|11|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. novembris]] — Sniega sega klāj visu republikas teritoriju. Visbiezākā tā ir Stendē. Bieza sniega sega bija arī Vidzemē.&lt;ref name=&quot;Tiešām būtu atnākusi&quot;/&gt; Visbiezākā sniega sega bija Stendē — 24 centimetri, Skrīveros — 17, Madonā — 10, bet Rīgā — 13 centimetri.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n272|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sēnes un slēpes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n272{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 272, {{dat|1971|11|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. novembris]] — Rīgā un Latvijā kopumā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, attiecīgi '''−17,1 °C un −24,6 °C.'''&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/21.-novembris.a73821/ 21. novembris], lsm.lv, {{dat|2013|11|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. novembris]]:
** Līdz šim laika apstākļus noteica ciklons, kura centrs, tuvodamies no dienvidiem un apstādamies virs Polijas, raidīja Latvijā saltus austrumu vējus un gandrīz nedēļu Latvijā valdīja stiprs sals. Taču [[25. novembris|25. novembrī]] procesi mainījās. Aktīvā ciklona centrs virzījās no Atlantijas okeāna uz Somiju. Vējš iegriezās no ziemeļrietumiem, bet dzīvsudraba stabiņā nākamajā dienā Rīga pakāpās līdz +3,1 grādam. Daugavas, Lielupes un Gaujas lielākajā daļā izveidojies ledus ar tērcēm.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n278|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Šī vēl nav īstā ziema] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n278{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 278, {{dat|1971|11|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sniega segas biezums Rīgā sasniedza 20 centimetrus.
* [[30. novembris]]—[[3. decembris]] — atmosfērā ceturto dienu valdīja šim gadalaikam neparasts miers. Apskatot vēju kartes, varēja redzēt, ka milzīgā teritorijā nav spēcīgu gaisa strāvu. No Francijas līdz Urāliem un no Krimas līdz Somijai vēja ātrums nepārsniedza 10 metrus sekundē. Lēnu vēju pavadīja intensīva miglas veidošanās — tā sedza apmēram 50 procentus Eiropas teritorijas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n283|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atmosfēra mierīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n283{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 283, {{dat|1971|12|3|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Decembris ===
Ļoti silts decembris. Pēdējo reizi Rīgā šādi laika apstākļi gada pēdējā mēnesī iepriekš tika novēroti 1960. gadā.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n307|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n307{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 307, {{dat|1971|12|31|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[2. decembris]] — Rīgā nokusa oktobra otrās dekādes izskaņā izveidojusies sniega sega.
* [[8. decembris]] — spēcīgs ciklons radās [[7. decembris|7. decembrī]] netālu no Bergenas (Norvēģija). Tā centrs pārvietojās uz austrumiem. Atzīmējot ciklonu uz kartes un izdarot attiecīgus aprēķinus, sinoptiķi brīdināja. ka [[8. decembris|8. decembrī]] vējš pastinrināsies līdz desmit ballēm. Kuģniecības atsauce no jūras kuģus, nostiprināja portālceltņus, veica daudz citu pasākumu, lai izvairītos no iespējamām nepatikšanām. Daba bija viltīgāka nekā to varēja gaidīt. Ciklona dienvidu daļā izveidojās vēl viens virpulis. Kā katrs jauns ciklons, tas uzvedās diezgan enerģiski. Tūlīt pēc otrās plūsmas izveidošanās vējš Ventspilī pastiprinājās līdz desmit ballēm, brāzmas līdz divpadsmit ballēm. Rīgā visstiprākais vējš [[8. decembris|8. decembra]] vakarā bija apmēram pulksten 22 (deviņas līdz desmit balles). Ūdens līmenis Daugavas grīvā pacēlās par 1—1,2 metriem.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n288|issueType:P Sniegputenis virs Rīgas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n288{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 288, {{dat|1971|12|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. decembris]] — trešo reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas saglabājās līdz [[16. decembris|16. decembrim]].
* [[17. decembris]] — Keut arī meteoroloģiskā ziema Rīgas centrā iestājas [[24. novembris|24. novembrī]], bet nomalēs — [[27. novembris|27. novembrī]], tomēr ne centra, ne perifērijā ziemas sākums nebija manāms. Aktīvie cikloni pa savu iecienīta maršrutu pārvietojās no Atlantijas okeāna uz Skandināviju. Baltija pastāvīgi palika ciklonu siltajā daļā, bet paši cikloni aizvirzījās uz ziemeļiem no Latvijas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n295|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema — tikai kalendārā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n295{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 295, {{dat|1971|12|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. decembris]] — Rīgā uzsniga 6 centimetrus bieza sniega sega, kura šajā pašā dienā arī pilnībā nokusa un līdz gada beigām jauna sniega sega neveidojās.
* [[22. decembris]]:
** [[Bauska|Bauskā]] tika sasniegts visas Latvijas decembra trešās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords — +9,8 °C, kurš tika pārspēts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] Rīgā.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/riga-parspets-1971gada-decembra-siltuma-rekords.d?id=42008938 Rīgā pārspēts 1971.gada decembra siltuma rekords], delfi.lv, {{dat|2011|12|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns decembra trešās dekādes absolūtais temperatūras maksimums, +8,4 °C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gada]] [[27. decembris|27. decembrī]] tika uzstādīts jauns rekords, +10,1 °C.
* [[23. decembris]] — nedēļas lielākais sinoptiskais notikums bija ciklons, kas virs Skandināvijas izveidojās [[21. decembris|21. decembra]] vakarā. Divpadsmit stundās virpuļa centrs sķērsoja Botnijas jūras līci, Somiju, pagāja garām Ļeņingradai. Un, kaut arī ciklona centrs bija vairāk nekā 500 kilometru attālumā no Latvijas, vēja ātrums republikā sasniedza 20 (Alūksnē — 34) metrus sekundē. [[Liepāja|Liepājā]] vējš brāzmās sasniedza 28 m/s.&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/vai-zali-ziemassvetki-latvija-ir-kas-neparasts-?&amp;id=1171 Vai &quot;zaļi&quot; Ziemassvētki Latvijā ir kas neparasts?], meteo.lv, {{dat|2015|12|22|SK}}&lt;/ref&gt; Savlaicīgi brīdinātas, saimnieciskās organizācijas veica pasākumus, lai novērstu iespējamās sekas. Stiprais rietumu vējā sadzina Rīgas jūras līcī un Daugavas grīvā lielas ūdens masas. Daugavgrīvas rajonā ūdens līmenis cēlās par 1,3 metriem.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n301|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema nesteidzas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n301{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 301, {{dat|1971|12|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. decembris]] — 1971. gada Ziemassvētku vakars Latvijā bija silts un bez sniega. Gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +5,1 °C. Nākamajās pāris dienās temperatūra pakāpās virs +6 grādiem.
* [[26. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,1 °C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +9,6 °C.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404827-otrdien_gaidama_jauna_vetra_un_jauns_siltuma_rekords Otrdien gaidāma jauna vētra un jauns siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052152/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/404827-otrdien_gaidama_jauna_vetra_un_jauns_siltuma_rekords |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|12|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. decembris]] — gadā pēdējā dienā laiks Latvijā bija pārsvarā bez nokrišņiem. Lēns līdz mērens ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra no 0 līdz −5 grādiem.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n306|issueType:P Gaidāmais laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1971n306{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 306, {{dat|1971|12|30|SK}}&lt;/ref&gt; Galvaspilsētā naktī minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −6,3 °C, bet dienā pakāpās līdz +1,5 °C. Jaunā gada naktī gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +1 grāda — sniega segas nebija.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]: −29,1 °C ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]])
* [[Latvija]]: +33,4 °C ([[Stende]])
* [[Rīga]]: −18,4 °C ([[6. janvāris]])
* [[Rīga]]: +31,4 °C ([[7. augusts]])

=== Nokrišņi ===
* Vidējā nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] bija 575,5 mm.
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] bija 625,0 mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru {{krieviski}}&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; align=&quot;center&quot;| −18,4 °C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[6. janvāris]]
| align=&quot;center&quot; | +7,2 °C
| [[11. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−1,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,4}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| align=&quot;center&quot; | −17,1 °C
| [[26. februāris]]
| align=&quot;center&quot; | +3,9 °C
| [[5. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−1,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| align=&quot;center&quot; | −18,3 °C
| [[4. marts]]
| align=&quot;center&quot; | +12,2 °C
| [[31. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,0}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−3,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| align=&quot;center&quot; | −6,4 °C
| [[29. aprīlis]]
| align=&quot;center&quot; | +16,5 °C
| [[20. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| align=&quot;center&quot; | −5,1 °C
| [[12. maijs]]
| align=&quot;center&quot; | +30,0 °C
| [[18. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+12,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,7}}
|- 
| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| align=&quot;center&quot; | +5,6 °C
| [[18. jūnijs]]
| align=&quot;center&quot; | +27,0 °C
| [[3. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+15,0}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| align=&quot;center&quot; | +7,5 °C
| [[20. jūnijs|20.]], [[21. jūlijs]]
| align=&quot;center&quot; | +30,8 °C
| [[29. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+17,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| align=&quot;center&quot; | +3,0 °C
| [[23. augusts|23.]], [[24. augusts]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; align=&quot;center&quot; | +31,4 °C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+17,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| align=&quot;center&quot; | −0,1 °C
| [[19. septembris]]
| align=&quot;center&quot; | +21,2 °C
| [[24. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+10,7}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,1}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| align=&quot;center&quot; | −5,0 °C
| [[16. oktobris]]
| align=&quot;center&quot; | +17,0 °C
| [[12. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+7,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| align=&quot;center&quot; | −17,1 °C
| [[21. novembris]]
| align=&quot;center&quot; | +10,5 °C
| [[5. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,4}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,9}}
|- 
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| align=&quot;center&quot; | −7,0 °C
| [[30. decembris]]
| align=&quot;center&quot; | +8,4 °C
| [[22. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,4}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 30,6 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 9,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 20,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 9,1 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[28. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 51,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 24,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 11,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 15,7
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 8,6 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 41,8 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 10,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 6,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 25,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 8,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; align=&quot;center&quot; | 8,1 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 2,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 4,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 1,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 2,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[18. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 26,8 mm
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 21,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 5,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 13,5 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[13. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 81,9 mm
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 54,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 27,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 15,1 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[24. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 30,0 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 28,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 14,1 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[16. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 49,7 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 16,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 26,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 11,4 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[30. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; align=&quot;center&quot;| 100,1 mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 55,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 39,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 4,6
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; align=&quot;center&quot;| 20,5 mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[5. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 70,1 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 18,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 20,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 31,0
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 12,4 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[22. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 69,0 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 21,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 35,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 12,7
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 10,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[18. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 65,0 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 20,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 14,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%; text-align:center;&quot; | 29,7
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; align=&quot;center&quot; | 10,4 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[28. decembris]]
|-
|}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −12,0 °C — [[3. marts|3.]], [[4. marts]]
* −9,9 °C — [[7. janvāris]]
* −8,8 °C — [[23. novembris]]
* −8,5 °C — [[21. novembris]]
* −7,4 °C — [[24. novembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1 °C — [[31. jūlijs]]
* +19,2 °C — [[3. augusts]]
* +19,0 °C — [[30. jūlijs]]
* +18,8 °C — [[5. augusts]]
* +18,0 °C — [[1. augusts|3.]], [[8. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1971. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1971. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>afs067cejc0vknyharj0pqrk35lac42</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FSK Radviliškis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449186</id>
    <revision>
      <id>4493366</id>
      <parentid>4327995</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:55:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6136" sha1="ouwwen97h9lropyrv7k8b29fofe6s10" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''FSK Radviliškis''
| logo       = [[Attēls:FSK_Radviliškis_logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo sporto klubas Radviliškis''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Radvilišķi}}
| dib        = 2014
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = Centrālais stadions
| ietilp     = 1000
| prez       = {{flaga|LTU}} Mindaugas Urbonavičius
| tren       = {{flaga|LTU}} Mindaugas Urbonavičius
| līga       = [[Lietuvas futbola čempionāta 2. līga|2. līga]]
| sez        = [[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]
| poz        = 15. vieta, ''[[Lietuvas futbola čempionāta 2. līga|2. līga]]''
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = FSK Radviškis
| dates1     = 2014—2016
| name2      = Radviliškio ŠSPC-Radviliškis
| dates2     = 2017
| name3      = Radviliškio SC
| dates3     = 2018—2019
| pattern_la1 =  | pattern_b1 = | pattern_ra1 =  | pattern_sh1 =  |
  leftarm1 = FFEE00 | body1 = FFEE00 | rightarm1 = FFEE00 | shorts1 = 000000 | socks1 = FFEE00 |
  pattern_so1 = _bvb1011h | pattern_la2 = _bvb1011a | pattern_b2 = _bvb1011a | pattern_ra2 = _bvb1011a | pattern_sh2 = _bvb1011a | pattern_so2 = _bvb1011h |
  leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = FFEE00 | socks2 = FFEE00
}}

'''''FSK Radviliškis''''' ('''''Radviliškio SC; ŠPRC Radviliškis''''') ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Radvilišķi|Radvilišķu]] pilsētas. Tas dibināts 2014. gadā (FSK Radviliškis) un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta otrajā spēcīgākajā — [[Lietuvas futbola 2. līga|2. līgā]].

Mājas spēles tas aizvada Centrālā stadionā (ietilpība 1000 skatītāju).

== Sasniegumi ==
'''Lietuvas futbola čempionāta'''
* Antra lyga (Vakarų zona)
::1. vieta (1x): 2019.
* Trečia lyga ([[Šauļi]])
::1. vieta (1x): 2018.
::2. vieta (1x): 2017.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Rietumu zona)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820034515/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html |archivedate={{dat|2018|08|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Rietumu zona)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2020|01|08||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190116200848/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šauļi)'' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šauļi)'' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Rietumu zona)''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vsi-saned-9051/?cid=3759246|title=FK Saned - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Rietumu zona)''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|08|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šauļi)'' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fsk-radviliskis-36399/?cid=11644164 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/radviliskis-8872/?cid=3759246 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lt ikona}}

{{Antra lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Radviliškis]]</text>
      <sha1>ouwwen97h9lropyrv7k8b29fofe6s10</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Akmenės Cementas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449198</id>
    <revision>
      <id>4493351</id>
      <parentid>4269067</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:25:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3555" sha1="b79zh8jq5jit0oumiwmhwzw9x387xao" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #000000
| nos = ''FK Akmenės Cementas''
| logo = [[Attēls:FK Akmenės Cementas logo.png|150px]]
| pilns = ''Viešoji įstaiga FK Akmenės Cementas''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Naujoji Akmene}}
| dib = 1958 (2018)
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad = Akmenes stadions
| ietilp = 1000
| prez = {{flaga|LTU}} Klaudijs Januitis
| tren = {{flaga|LTU}} Valds Rubels
| līga = [[Lietuvas futbola čempionāta 2. līga|2. līga]] rietumu zonā
| sez = [[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]
| poz = 3. vieta, ''[[Lietuvas futbola čempionāta 2. līga|2. līga]] (rietumu zonā)''
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = 000000
| body1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = 
| pattern_ra2 = 
| leftarm2 = FFDE00
| body2 = FFDE00
| rightarm2 = FFDE00
| shorts2 = FFDE00
| socks2 = FFDE00|
}}

'''''FK Akmenės Cementas''''' ('''''VšĮ futbolo klubas Akmenės Cementas''''') ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda no [[Naujoji Akmene]]s. Oriģinālā komanda, kas pārstāvēja Cementa fabriku, dibināta 1958. gadā. 2018. gadā dibināta jauna komanda (''FK Akmenės Cementas''). Šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta trešajā spēcīgākajā — [[Lietuvas futbola 2. līga|2. līgā]].

Mājas spēles klubs aizvada Akmenes stadionā (ietilpība 1000 skatītāju).

== Sasniegumi ==
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2020|1|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1961

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  '''Otrā līga''' ''(Rietumu zona)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''9.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2020|01|08||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vsi-saned-9051/?cid=1893917|title=FK Saned - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''Otrā līga''' ''(Rietumu zona)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''3.'''
| &lt;ref&gt;http://almis.sritis.lt/ltu19lyga2w.html{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vsi-saned-9051/?cid=3759246|title=FK Saned - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-akmenes-cementas-13785/?cid=3759246 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Antra lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Akmenės Cementas]]</text>
      <sha1>b79zh8jq5jit0oumiwmhwzw9x387xao</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>COVID-19 pandēmija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450232</id>
    <revision>
      <id>4493082</id>
      <parentid>4407042</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T16:51:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74491" sha1="gaxpjgnyv0lah0spux023bgx9xbr50m" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|COVID-19 pandēmiju pasaulē|pandēmijas norisi Latvijā |COVID-19 pandēmija Latvijā}}
{{Valstis ar lielāko COVID-19 inficēto skaitu}}

[[Attēls:COVID-19 Outbreak World Map.svg|thumb|300px|COVID-19 epidemioloģiskā situācija pasaulē (jaunākie dati)]]
[[Attēls:Total-confirmed-cases-of-covid-19-per-million-people.png|thumb|300px|COVID-19 prevalence (inficēto skaits uz miljonu iedzīvotāju) pasaules valstīs (jaunākie dati)]]

'''2019. gada koronavīrusa slimības''' jeb '''[[COVID-19]]''' ({{val|en|'''Co'''rona'''vi'''rus '''d'''isease 20'''19'''}}) '''[[pandēmija]]''', sākotnēji dēvēta par '''Uhaņas koronavīrusa epidēmiju''', sākās [[Ķīna]]s pilsētā [[Uhaņa|Uhaņā]] 2019. gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar [[Atipiskā pneimonija|atipisku pneimoniju]], kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/docs/default-source/coronaviruse/who-china-joint-mission-on-covid-19-final-report.pdf|title=Report of the WHO-China Joint Mission on Coronavirus Disease 2019 (COVID-19)|date=2020-02-24|website=www.who.int|language=en|accessdate=2020-03-01}}&lt;/ref&gt;

Saslimušajiem konstatēja jaunu [[koronavīrusi|koronavīrusu]], kura [[genoms]] izrādījās līdzīgs [[SARS]] vīrusam SARS-CoV, tādēļ to nosauca par [[SARS-CoV-2]].&lt;ref name=&quot;promedmail&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Undiagnosed pneumonia - China (HU) (01): wildlife sales, market closed, RFI Archive Number: 20200102.6866757|url=https://promedmail.org/promed-post/?id=6866757|website=Pro-MED-mail|publisher=International Society for Infectious Diseases|accessdate=2020-01-13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Pinghui15Jan2020&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/news/china/society/article/3046233/wuhan-pneumonia-how-search-source-mystery-illness-unfolded|title=Wuhan pneumonia: how search for source unfolded|last=Pinghui|first=Zhuang|date=2020-01-15|website=South China Morning Post|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200115165740/https://www.scmp.com/news/china/society/article/3046233/wuhan-pneumonia-how-search-source-mystery-illness-unfolded|archivedate=2020-01-15|accessdate=2020-01-16}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Wuhan seafood market pneumonia virus isolate Wuhan-Hu-1, complete genome|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/nuccore/MN908947|website=NCBI Genbank|publisher=National Center for Biotechnology Information|accessdate=2020-01-20}}&lt;/ref&gt; Uhaņas koronavīrusa epidēmijas izcelsme nav precīzi zināma.

2020. gada 11. martā [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) ģenerāldirektors [[Tedross Adhanoms Gebreiesuss]] paziņoja, ka SARS-CoV-2 infekcijas uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/pasaules-veselibas-organizacija-_covid-19_-izplatibu-pasludina-par-globalu-pandemiju-14237395 Pasaules Veselības organizācija Covid-19 izplatību pasludina par globālu pandēmiju] LETA 2020. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Kopumā pasaulē līdz 2023. gada 8. maijam bija apstiprināti vairāk nekā 765 miljoni inficēšanās gadījumu ar [[SARS-CoV-2]] vīrusu visās pasaules valstīs, no vīrusa infekcijas izraisītajām komplikācijām bija miruši vairāk nekā 6,9 miljoni cilvēku (aptuveni 1,0% no inficētajiem).&lt;ref name=&quot;worldmeters&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldometers.info/coronavirus/|title=COVID-19 Coronavirus Outbreak|work=worldometers.info|publisher=Worldometers|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
[[COVID-19 pandēmija Latvijā|Pirmo saslimšanas gadījumu Latvijā]] konstatēja 2020. gada 2. martā,&lt;ref name=&quot;Coronavirus Latvia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/|title=Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|first=Aija|last=Kinca|date=2 March 2020|accessdate=2 March 2020}}&lt;/ref&gt; līdz 2023. gada 8. maijam reģistrēja vairāk nekā 977 000 COVID-19 gadījumu, bet nomira vairāk nekā 6300 inficēto cilvēku (0,6% no inficētajiem).

2023. gada 5. maijā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka COVID-19 pandēmija vairs nav uzskatāma par starptautiska līmeņa ārkārtas situāciju veselības jomā.&lt;ref&gt;[https://satori.lv/article/pandemija-beigusies-sausais-atlikums-nesaprotams Pandēmija beigusies, sausais atlikums nesaprotams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230509131846/https://satori.lv/article/pandemija-beigusies-sausais-atlikums-nesaprotams |date={{dat|2023|05|09||bez}} }} satori.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==

=== Vīruss ===
{{Pamatraksts|SARS-CoV-2|koronavīrusi}}
[[Attēls:Coronavirus patients at the Imam Khomeini Hospital in Tehran, Iran -- بخش ویژه بیماران کرونا در بیمارستان امام خمینی تهران -- March 1, 2020.jpg|thumb|250px|[[Intensīvā terapija|Intensīvās terapijas]] palāta ar koronavīrusa izraisītās [[pneimonija]]s pacientiem [[Teherāna]]s slimnīcā.]]
Par slimību atbildīgs [[SARS-CoV-2]], kas ir radniecīgs [[SARS]] un [[MERS]] koronavīrusiem, kas izraisījuši mazākas epidēmijas vairākus gadus iepriekš.

Vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku pilienu un kontakta izplatīšanās ceļā, bet tas var izplatīties arī ar fekāliju starpniecību.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6907837/petnieki-atklaj-jaunu-veidu-ka-var-inficeties-ar-koronavirusu-covid-19 Pētnieki atklāj jaunu veidu, kā var inficēties ar koronavīrusu &quot;Covid-19&quot;] apollo.lv 2020. gada 25. februārī&lt;/ref&gt; Labvēlīgos apstākļos gaisā tas var saglabāties līdz 3 stundām, bet uz virsmām — līdz 72 stundām.&lt;ref&gt;[https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2020.03.09.20033217v2 Aerosol and surface stability of HCoV-19 (SARS-CoV-2) compared to SARS-CoV-1]. Atjaunināts: {{dat|2020|03|18}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Atsevišķi pētījumi norāda, ka salīdzinājumā ar sezonālo [[Gripa|gripu]] jaunais koronavīruss ir samērā noturīgs gan siltos, gan aukstos laikapstākļos, kā arī relatīvi mitrā un sausā vidē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/ziema-tuvojas-ka-pretoties-covid-19-pandemijai-aukstajos-menesos.a380992/|title=Ziema tuvojas. Kā pretoties Covid-19 pandēmijai aukstajos mēnešos|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|date=10 November 2020|accessdate=11 November 2020}}&lt;/ref&gt;

Tāpat zinātnieki ir secinājuši, ka vīruss [[mutācija]]s ceļā ir spējīgs mainīties un izveidot dažādus citus [[COVID-19]] paveidus, kas tādējādi ilgtermiņā vēl jo vairāk var apgrūtināt [[vakcīna]]s izstrādi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/norvegija-atklats-jauns-covid-19-paveids.a378587/|title=Norvēģijā atklāts jauns Covid -19 paveids|first=Aigars|last=Smiltnieks|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|date=20 October 2020|accessdate=20 October 2020}}&lt;/ref&gt; 2020. gada novembrī tika ziņots, ka [[Dānija|Dānijā]] bija konstatēti vairāki gadījumi, kur mutācijas ceļā atsevišķi iedzīvotāji bija inficējušies ar COVID-19 no saskarsmes ar [[ūdele|ūdelēm]], kas beidzās ar valdības rīkojumu izkaut teju 15 miljonus ūdeļu kažokzvēru audzētavās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/412628-covid-19-mutaciju-del-danija-izkaus-udeles-bet-kada-ir-situacija-latvija-skaidro-spkc|title=Covid-19 mutāciju dēļ Dānijā izkaus ūdeles, bet kāda ir situācija Latvijā? Skaidro SPKC|work=jauns.lv|publisher=[[LETA]]|date=6 November 2020|accessdate=8 November 2020}}&lt;/ref&gt;
SARS-CoV-2 B.1.1.7 līnijas esamība Latvijas pacientu paraugos bija sporādiska.

=== Slimības izpausmes ===
{{Pamatraksts|COVID-19}}
Koronavīruss 2019-nCoV inficē [[Elpošanas orgānu sistēma|elpošanas sistēmu]], saslimušajiem var parādīties tādas [[pneimonija]]i raksturīgas pazīmes kā [[klepus]], [[drudzis]] un [[aizdusa]], kas veciem un hroniski slimiem cilvēkiem var novest arī pie nāves.&lt;ref name=&quot;theguardian&quot;/&gt; Izveseļošanās no šī koronavīrusa ir atkarīga no cilvēka [[imūnsistēma]]s stāvokļa, vairums no mirušajiem ir bijuši ar novājinātu imunitāti.&lt;ref name=&quot;theguardian&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2020/feb/27/what-is-coronavirus-symptoms-wuhan-china-pandemic-spread-covid-19|title=What is coronavirus and what should I do if I have symptoms?|work=theguardian.com|publisher=The Guardian|first=Sarah|last=Boseley|first2=Hannah|last2=Devlin|first3=Martin|last3=Belam|date=27 February 2020|accessdate=27 February 2020}}&lt;/ref&gt; Inkubācijas periods jeb laiks, kad pēc infekcijas brīža parādās pirmie simptomi, ir no 2 līdz 14 dienām, bet visbiežāk 5 dienas.&lt;ref name=&quot;CDC symptoms&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/about/symptoms.html|title=Symptoms of Novel Coronavirus (2019-nCoV) |date=31 January 2020|website=[[Centers for Disease Control and Prevention]] (CDC)|access-date=2 February 2020}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
[[Attēls:COVID-19-outbreak-timeline.gif|thumb|250px|COVID-19 izplatīšanās no [[Uhaņa]]s uz pasaules valstīm no 2020. gada 12. janvāra līdz 29. februārim: {{legend|#710000|Valstis ar lielāko inficēto skaitu (virs 1000)}}{{legend|#c80000|Citas valstis, kurās konstatēta inficēšanās ar [[2019-nCoV]]}}]]
Nav zināms precīzs izcelsmes avots, kas būtu atbildīgs par ''[[SARS-CoV-2]]'' vīrusa izplatību. Tomēr zinātniskās sabiedrības sākotnējais viedoklis bija, ka vīruss radies dabiskā ceļā un tā izplatīšanās notikusi caur dzīvniekiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Andersen|first=Kristian G.|last2=Rambaut|first2=Andrew|last3=Lipkin|first3=W. Ian|last4=Holmes|first4=Edward C.|last5=Garry|first5=Robert F.|date=2020-04|title=The proximal origin of SARS-CoV-2|url=https://www.nature.com/articles/s41591-020-0820-9|journal=Nature Medicine|language=en|volume=26|issue=4|pages=450–452|doi=10.1038/s41591-020-0820-9|issn=1546-170X}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2020-04-01|title=Full-genome evolutionary analysis of the novel corona virus (2019-nCoV) rejects the hypothesis of emergence as a result of a recent recombination event|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1567134820300447|journal=Infection, Genetics and Evolution|language=en|volume=79|pages=104212|doi=10.1016/j.meegid.2020.104212|issn=1567-1348}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Latinne|first=Alice|last2=Hu|first2=Ben|last3=Olival|first3=Kevin J.|last4=Zhu|first4=Guangjian|last5=Zhang|first5=Libiao|last6=Li|first6=Hongying|last7=Chmura|first7=Aleksei A.|last8=Field|first8=Hume E.|last9=Zambrana-Torrelio|first9=Carlos|date=2020-08-25|title=Origin and cross-species transmission of bat coronaviruses in China|url=https://www.nature.com/articles/s41467-020-17687-3|journal=Nature Communications|language=en|volume=11|issue=1|pages=4235|doi=10.1038/s41467-020-17687-3|issn=2041-1723}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lam|first=Tommy Tsan-Yuk|last2=Jia|first2=Na|last3=Zhang|first3=Ya-Wei|last4=Shum|first4=Marcus Ho-Hin|last5=Jiang|first5=Jia-Fu|last6=Zhu|first6=Hua-Chen|last7=Tong|first7=Yi-Gang|last8=Shi|first8=Yong-Xia|last9=Ni|first9=Xue-Bing|date=2020-07|title=Identifying SARS-CoV-2-related coronaviruses in Malayan pangolins|url=https://www.nature.com/articles/s41586-020-2169-0|journal=Nature|language=en|volume=583|issue=7815|pages=282–285|doi=10.1038/s41586-020-2169-0|issn=1476-4687}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Benvenuto|first=Domenico|last2=Giovanetti|first2=Marta|last3=Ciccozzi|first3=Alessandra|last4=Spoto|first4=Silvia|last5=Angeletti|first5=Silvia|last6=Ciccozzi|first6=Massimo|date=2020|title=The 2019-new coronavirus epidemic: Evidence for virus evolution|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/jmv.25688|journal=Journal of Medical Virology|language=en|volume=92|issue=4|pages=455–459|doi=10.1002/jmv.25688|issn=1096-9071|pmc=PMC7166400|pmid=31994738}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zhou|first=Peng|last2=Yang|first2=Xing-Lou|last3=Wang|first3=Xian-Guang|last4=Hu|first4=Ben|last5=Zhang|first5=Lei|last6=Zhang|first6=Wei|last7=Si|first7=Hao-Rui|last8=Zhu|first8=Yan|last9=Li|first9=Bei|date=2020|title=A pneumonia outbreak associated with a new coronavirus of probable bat origin|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7095418/|journal=Nature|volume=579|issue=7798|pages=270–273|doi=10.1038/s41586-020-2012-7|issn=0028-0836|pmc=7095418|pmid=32015507}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zhou|first=Hong|last2=Chen|first2=Xing|last3=Hu|first3=Tao|last4=Li|first4=Juan|last5=Song|first5=Hao|last6=Liu|first6=Yanran|last7=Wang|first7=Peihan|last8=Liu|first8=Di|last9=Yang|first9=Jing|date=2020-06-08|title=A Novel Bat Coronavirus Closely Related to SARS-CoV-2 Contains Natural Insertions at the S1/S2 Cleavage Site of the Spike Protein|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7211627/|journal=Current Biology|volume=30|issue=11|pages=2196–2203.e3|doi=10.1016/j.cub.2020.05.023|issn=0960-9822|pmc=7211627|pmid=32416074}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Morens|first=David M.|last2=Breman|first2=Joel G.|last3=Calisher|first3=Charles H.|last4=Doherty|first4=Peter C.|last5=Hahn|first5=Beatrice H.|last6=Keusch|first6=Gerald T.|last7=Kramer|first7=Laura D.|last8=LeDuc|first8=James W.|last9=Monath|first9=Thomas P.|date=2020-09-02|title=The Origin of COVID-19 and Why It Matters|url=http://www.ajtmh.org/content/journals/10.4269/ajtmh.20-0849|journal=The American Journal of Tropical Medicine and Hygiene|language=en|volume=103|issue=3|pages=955–959|doi=10.4269/ajtmh.20-0849|issn=0002-9637|pmc=PMC7470595|pmid=32700664}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shereen|first=Muhammad Adnan|last2=Khan|first2=Suliman|last3=Kazmi|first3=Abeer|last4=Bashir|first4=Nadia|last5=Siddique|first5=Rabeea|date=2020-7|title=COVID-19 infection: Origin, transmission, and characteristics of human coronaviruses|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7113610/|journal=Journal of Advanced Research|volume=24|pages=91–98|doi=10.1016/j.jare.2020.03.005|issn=2090-1232|pmc=7113610|pmid=32257431}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ye|first=Zi-Wei|last2=Yuan|first2=Shuofeng|last3=Yuen|first3=Kit-San|last4=Fung|first4=Sin-Yee|last5=Chan|first5=Chi-Ping|last6=Jin|first6=Dong-Yan|date=2020-03-15|title=Zoonotic origins of human coronaviruses|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7098031/|journal=International Journal of Biological Sciences|volume=16|issue=10|pages=1686–1697|doi=10.7150/ijbs.45472|issn=1449-2288|pmc=7098031|pmid=32226286}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cyranoski|first=David|date=2020-06-05|title=The biggest mystery: what it will take to trace the coronavirus source|url=https://www.nature.com/articles/d41586-020-01541-z|journal=Nature|language=en|doi=10.1038/d41586-020-01541-z}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Liu|first=Shan-Lu|last2=Saif|first2=Linda J.|last3=Weiss|first3=Susan R.|last4=Su|first4=Lishan|date=2020-01-01|title=No credible evidence supporting claims of the laboratory engineering of SARS-CoV-2|url=https://doi.org/10.1080/22221751.2020.1733440|journal=Emerging Microbes &amp; Infections|volume=9|issue=1|pages=505–507|doi=10.1080/22221751.2020.1733440|pmc=PMC7054935|pmid=32102621}}&lt;/ref&gt;
Ģenētiskie pētījumi liecināja, ka ''SARS-CoV-2'' vīruss ir visciešāk saistīts ar tiem [[Koronavīrusi|koronavīrusu]] tipiem, kas ir sastopami [[Sikspārņi|sikspārņos]], kur 88% no sikspārņu koronavīrusu ģenētiskās secības atbilst ''SARS-CoV-2'' koronavīrusam.&lt;ref name=&quot;livescience&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livescience.com/new-china-coronavirus-faq.html|title=Coronavirus cases top 80,000 worldwide: Live updates on COVID-19|publisher=Live Science|work=livescience.com|accessdate=27 February 2020|date=27 February 2020}}&lt;/ref&gt;
2020. gada sākumā publicēja pētījumus, kuros par ''SARS-CoV-2'' koronavīrusa izcelsmes avotu minēja [[čūskas]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livescience.com/new-coronavirus-origin-snakes.html|title=New coronavirus may have 'jumped' to humans from snakes, study finds|work=livescience.com|publisher=Live Science|first=Rachael|last=Rettner|date=22 January 2020|accessdate=27 February 2020}}&lt;/ref&gt; vai [[zvīņneši|zvīņnešus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/science-environment-51496830|title=Coronavirus: The race to find the source in wildlife|work=bbc.com|publisher=BBC News|first=Helen|last=Briggs|date=25 February 2020|accessdate=27 February 2020}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka [[Vācijas Federālais izlūkošanas dienests]] (BND) secinājis, ka COVID-19 pandēmiju varētu būt izraisījis negadījums Uhaņas Virusoloģijas institūta laboratorijā. BND šādus secinājumus izdarīja jau 2020. gadā, to ticamību novērtējot uz 80% līdz 95%, taču toreiz tos slēpa no sabiedrības. 2025. gada janvārī arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) paziņoja, ka SARS-CoV-2, visticamāk, nācis no laboratorijas. Taču vienlaikus CIP brīdināja, ka pārliecība par šo secinājumu nav augsta. Arī ASV [[Federālais izmeklēšanas birojs]] (FIB) 2023. gada martā nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2025-vacijas-izluki-covid-19-celonis-varetu-but-laboratorijas-noplude-kina.a591337/ Vācijas izlūki: Covid-19 cēlonis varētu būt laboratorijas noplūde Ķīnā] lsm.lv 2025. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

== Norise ==

=== Pandēmijas sākums Ķīnā ===
{{Pamatraksts|COVID-19 pandēmija Ķīnā}}
Kad 30. decembrī Uhaņas slimnīcas [[oftalmologs]] [[Li Veņlians]] ievietoja ziņojumapmaiņas vietnē ''[[WeChat]]'' brīdinājumu par [[SARS]] līdzīgas slimības uzliesmojumu, viņu aizturēja policija un lika pārtraukt izplatīt baumas.&lt;ref name=&quot;miris&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/6893962/miris-arsts-kurs-pirmais-bridinaja-par-koronavirusa-epidemiju Miris ārsts, kurš pirmais brīdināja par koronavīrusa epidēmiju] ''[[tvnet.lv]]'' 2020. gada 6. februārī&lt;/ref&gt; Tomēr 31. decembrī par saslimšanas gadījumiem [[Ķīna]]s valdība ziņoja [[Pasaules Veselības organizācija]]i un 2020. gada 1. janvārī slēdza Uhaņas tirgu.

2020. gada 22. janvārī Uhaņas pilsētā izsludināja karantīnu, apturēja sabiedriskā transporta, aviosatiksmes un vilcienu kustību. Uhaņas īpašais komandcentrs paziņoja, ka bez īpaša iemesla iedzīvotāji nevarēs atstāt pilsētu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Biedējošā vīrusa dēļ Uhaņa slēgta no ārpasaules, cilvēki veikalos iesaistās kautiņos par pārtiku |url=https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/368206-biedejosa-virusa-del-uhana-slegta-no-arpasaules-cilveki-veikalos-iesaistas-kautinos-par-partiku |website=[[jauns.lv]] |accessdate={{dat|2020|1|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Karantīnas zonā iekļāva arī [[Hubei province]]s [[Huangana]]s, [[Edžou]], [[Čibi]] un [[Sjaņtao]] pilsētu apgabalus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hkcna.hk/content/2020/0123/805512.shtml|title=湖北黃岡：城鐵站、火車站離開黃岡市區通道暫時關閉|publisher=www.hkcna.hk|accessdate=2020-01-23|archive-date=2020-03-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20200328165717/http://www.hkcna.hk/content/2020/0123/805512.shtml}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.straitstimes.com/asia/east-asia/china-locks-down-two-more-cities-huanggang-and-ezhou-after-wuhan|title=Wuhan virus: China locks down Huanggang, imposes tough travel restrictions in 3 other cities, after Wuhan lockdown|author=|date=2020-01-23|publisher=The Straits Times|language=en|accessdate=2020-01-23}}&lt;/ref&gt; Kopumā Ķīnas varas iestādes ierobežoja izbraukšanu no 14 pilsētām.&lt;ref&gt;https://www.telegraph.co.uk/news/2020/01/24/china-locks-eight-cities-pledges-new-hospital-within-six-days/&lt;/ref&gt; Vīruss tika konstatēts visos Ķīnas [[Ķīnas administratīvais iedalījums|reģionos]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Koronavīruss fiksēts visās Ķīnas provincēs |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/koronaviruss-fiksets-visas-kinas-provinces.d?id=51840155 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] |accessdate={{dat|2020|1|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; kā arī ārpus Ķīnas.

=== Ārzemnieku evakuācija no Uhaņas ===

Drīz pēc karantīnas izsludināšanas Uhaņā un citās [[Hubei]] pilsētās 24.—27. janvārī [[Vjetnama]]s valdība organizēja četrus ārkārtas lidojumus no Uhaņas lidostas savu pilsoņu evakuācijai.
29. janvārī arī [[Austrālija]]s un [[Jaunzēlande]]s valdības paziņoja par savu pilsoņu evakuāciju no Uhaņas, Austrālijas pilsoņiem izveidoja īpašu 14 dienu karantīnas nometni [[Ziemsvētku Sala|Ziemsvētku Salā]]. Tajā pašā dienā [[Dienvidkoreja]]s valdība paziņoja par apmēram 700 pilsoņu evakuāciju no Uhaņas ar divām lidmašīnām, kurās atradās arī ārsti, medmāsas un karantīnas speciālisti.

30. janvārī [[Singapūra]]s valdība evakuēja 92 pilsoņus, diviem no viņiem lidojuma laikā parādījās drudzis un tika konstatēta inficēšanās ar vīrusu.
31. janvārī, pēdējā dienā pirms izstāšanās no [[Eiropas Savienība]]s, [[Apvienotā Karaliste]] organizēja 83 britu pilsoņu un 27 citu ES valstu pilsoņu evakuāciju no Uhaņas, britus pārvietojot uz 14 dienu karantīnas slimnīcu ''Arrowe Park Hospital'', bet ES pilsoņus uz Spāniju, tikai vienam pasažierim lidojuma laikā konstatēja vīrusu infekciju.

1. februārī [[Vācija]]s gaisa spēku lidmašīna evakuēja 102 Vācijas un 26 citu valstu pilsoņus no Uhaņas lidostas uz Frankfurtes lidostu. Pēc tam, kad Krievija neļāva lidmašīnai nosēsties Maskavā, tā nosēdās Helsinku lidostā degvielas uzpildei.
Tajā pašā dienā [[Mjanma]]s valdība ar ''Myanmar National Air'' evakuēja 59 studentus, [[Mongolija]] 31 pilsoni uz [[Ulanbatora]]s lipīgo slimību centru, [[Šrilanka]] 33 pilsoņus uz karantīnas nometni militārā bāzē, [[Taizeme]]s valdība 64 pilsoņus, bet [[Indonēzija]]s valdība nosūtīja trīs gaisa spēku lidmašīnas un pasažieru lidmašīnu uz Uhaņu 245 pilsoņu evakuācijai uz Batamas lidostu ar sekojošu pārvietošanu uz 14 dienu karantīnas nometni Natunas salā, četri Indonēzijas pilsoņi atteicās lidot, bet trīs pilsoņus aizturēja Ķīnas veselības dienests sakarā ar aizdomām par inficēšanos. [[Malaizija]]s vēstniecība Pekinā nosūtīja savus darbiniekus uz Uhaņu 120 savu pilsoņu evakuācijai.

1. un 2. februārī [[Indija]]s valdība ar ''Air India'' lidmašīnu evakuēja 324 pilsoņus pirmajā lidojumā un 323 savus pilsoņus un 7 [[Maldīvija]]s pilsoņus otrajā lidojumā.
2. februārī [[Francija]]s lidmašīna ar 254 ES un AK pilsoņiem (arī vienu Latvijas pilsoni&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/latvijas-pilsone-no-uhanas-provinces-nonakusi-francija Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā] LETA 2020. gada 3. februārī&lt;/ref&gt;) nosēdās [[Marseļa]]s lidostā, savukārt [[Kanāda]]s lidmašīna ar 325 pilsoņiem vēl arvien gaidīja pacelšanās atļauju lidojumam uz Trentonas karabāzi.
3. februārī Ķīnas valdība beidzot deva atļauju [[Ķīnas Republika|Taivāna]]s pilsoņu evakuācijai ar ''China Southern Airlines'' lidmašīnu. Tajā pašā dienā ''Qantas'' lidmašīna evakuēja vēl apmēram 240 [[Austrālija]]s pilsoņu uz 14 dienu karantīnas nometni [[Ziemsvētku Sala|Ziemsvētku Salā]].

4. februārī [[Irāna]] paziņoja par 50 irāņu studentu, kā arī 65 irākiešu, 24 sīriešu un 1 libāņa evakuāciju ar ''Mahan Air'' lidmašīnu.
4. un 5. februārī ar piecām [[Krievija]]s militārajām transportlidmašīnām uz izolācijas punktu [[Tjumeņas apgabals|Tjumeņas apgabalā]] pārveda Krievijas Federācijas, [[Baltkrievija]]s, [[Armēnija]]s, [[Ukraina]]s un [[Kazahstāna]]s pilsoņus.
5. februārī [[Jaunzēlande]] ar ''Air New Zealand'' evakuēja 193 savus pilsoņus uz 14 dienu karantīnas nometni ''Whangaparāoa'' militārajā bāzē, kā arī 35 austrāliešus uz karantīnas nometni Ziemassvētku salā.

7. februārī [[Brazīlija]]s militārā lidmašīna evakuēja 34 savus pilsoņus, 4 poļus, vienu ķīnieti un vienu indieti, bet [[Bruneja]]s ''Royal Brunei Airlines'' divus savus pilsoņus.
Pēc ilgstošas gaidīšanas 9. februārī no Uhaņas lidostas pacēlās ''Qantas'' lidmašīna ar 266 Austrālijas pilsoņiem un 8 [[Okeānija]]s salu valstu studentiem, šajā dienā evakuēja vēl 174 [[Singapūra]]s pilsoņus un 30 [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsoņus.
16. februārī [[Nepāla]] evakuēja 175 studentus un citus pilsoņus ar ''Nepal Airlines''.
20. februārī [[Ukraina]]s valdība evakuēja 45 ukraiņus un 27 citu valstu piederīgos, tostarp [[Baltkrievija]]s, [[Argentīna]]s un [[Kostarika]]s pilsoņus, kurus ievietoja karantīnas slimnīcā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabalā]]. Ciematā pie slimnīcas izcēlās masu protesti un sadursmes ar drošībniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-protesti-pret-evakueto-ierasanos-no-covid-19-epicentra-kina.a349156/ Ukrainā protesti pret evakuēto ierašanos no «Covid-19» epicentra Ķīnā] lsm.lv 2020. gada 20. februārī&lt;/ref&gt;

=== Lielāko infekcijas uzliesmojumu gaita ===

[[Attēls:Italian COVID19 contagious.png|thumb|250px|2019-nCoV infekcijas izplatība no [[Itālija]]s sekundārā klastera uz citām valstīm (11. marta dati).]]
[[Attēls:COVID-19 Outbreak World Map-GlobalTravelBan.svg|thumb|250px|Valstis, kas aizliedza starptautiskos pasažieru pārvadājumus (jaunākie dati).]]
[[Attēls:Community mitigation (cropped).jpg|thumb|250px|Divi COVID-19 uzliesmojumu gaitas veidi: bez (stāvā līkne violetā krāsā) un ar efektīviem iegrožošanas pasākumiem (lēzenā līkne apakšā). Efektīvi infekcijas iegrožošanas pasākumi tika veikti Dienvidkorejā, Japānā un Singapūrā. 1. mērķis: novērst gadījumu skaita eksponenciālu augšanu, 2. mērķis: samazināt infekcijas maksimuma (&quot;pīķa&quot;) augstumu, 3. mērķis: nodrošināt pietiekamu vietu skaitu slimnīcās un samazināt mirušo skaitu.]]
Retrospektīva paraugu testēšana atklāja saslimšanu ar COVID-19 42 gadus vecam pacientam, kas 2019. gada 27. decembrī bija nokļuvis kādā [[Sēna-Sendenī|Sēnas-Sendenī departamenta]] slimnīcā Francijā ar gripai līdzīgas slimības pazīmēm. Tas notika vēl pirms pirmajiem Ķīnas valdības oficiālajiem ziņojumiem par inficēšanos ar [[SARS-CoV-2]] vīrusu Ķīnas pilsētā Uhaņā.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6965289/francijas-slimnica-jau-decembri-arstejies-ar-koronavirusu-inficejies-pacients Francijas slimnīcā jau decembrī ārstējies ar koronavīrusu inficējies pacients] apollo.lv 2020. gada 4. maijā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0924857920301643 SARS-COV-2 was already spreading in France in late December 2019] A Deslandes et al. International Journal of Antimicrobial Agents, 3 May 2020&lt;/ref&gt;

2020. gada februārī COVID-19 strauji izplatījās arī kruīza kuģī ''&quot;Diamond Princess&quot;'', kurā atradās 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm. Tas atradās ceļā no Honkongas uz Japānu, kad uz tā konstatēja koronavīrusa infekciju. Tādēļ Japānas varas iestādes kuģim noteica 14 dienu ilgu karantīnu [[Jokohama]]s ostā, šajā laikā uz šī kuģa inficējās vismaz 542 cilvēki. Jau pirms karantīnas termiņa beigām 17. februārī ASV valdība no kuģa evakuēja vairāk nekā 300 amerikāņu, lai gan 14 no viņiem koronavīrusa tests bija pozitīvs.&lt;ref name=&quot;Diamond&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6903409/uz-kruiza-kuga-diamond-princess-noteikta-karantina-beigusies-vairakas-valstis-evakues-savus-pilsonus Uz kruīza kuģa &quot;Diamond Princess&quot; noteiktā karantīna beigusies. Vairākas valstis evakuēs savus pilsoņus] [[LETA]] 2020. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;

19. februārī [[Irāna]]s valdība apstiprināja divus inficēšanās gadījumus ar SARS-CoV-2 [[Kuma]]s pilsētā Irānā, abi inficētie nomira tajā pašā dienā.
19. februārī Dienvidkoreja evakuēja sešus savus pilsoņus un vienu Japānas pilsoni no kuģa ''&quot;Diamond Princess&quot;'' uz Seulu, kur viņus izolēja vēl uz 14 dienām. Tajā pašā dienā kuģi atļāva pamest apmēram 500 pasažieriem ar negatīvu koronavīrusa testu, bet visiem, kas bija kontaktējušies ar kādu inficētu pasažieri, karantīnas termiņu pagarināja vēl uz 14 dienām.&lt;ref name=&quot;Diamond&quot;/&gt;
20. februārī Dienvidkorejas lielpilsētā [[Tegu]] un kaimiņu pilsētās konstatēja 35 jaunus inficēšanās gadījumus ar jauno koronavīrusu. Varasiestādes ziņoja, ka 28 no inficētajiem cilvēkiem bija apmeklējuši dievkalpojumu baznīcā.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-dienvidkorejas-pilsetas-mers-aicina-2-5-miljonus-cilveku-nedoties-lauka-no-majam.d?id=51902647 'Covid-19': Dienvidkorejas pilsētas mērs aicina 2,5 miljonus cilvēku nedoties laukā no mājām] delfi.lv 20.02.2020.&lt;/ref&gt;

20. februārī Irānā atklāja trīs jaunus inficēšanās gadījumus, 21. februārī vēl 13 Kumā, [[Teherāna|Teherānā]] un [[Gīlāna]]s provincē, bet 22. februārī vēl 10 gadījumus Kumā un Teherānā, tobrīd pieci no kopumā 29 atklātajiem inficētajiem (17%) bija miruši.

22. februārī arī Itālijas varas iestādes ziņoja par diviem COVID-19 epidēmijas nāves gadījumiem [[Lombardija]]s un [[Veneto]] reģionos.
&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/koronaviruss-prasijis-pirmas-dzivibas-italija.a349300/ Koronavīruss prasījis pirmās dzīvības Itālijā] lsm.lv 2020. gada 22. februārī&lt;/ref&gt;
No Itālijas Covid-19 infekcija pāris dienu laikā 24.—27. februārī izplatījās uz [[Spānija|Spāniju]], [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Horvātija|Horvātiju]], [[Francija|Franciju]], [[Alžīrija|Alžīriju]], [[Brazīlija|Brazīliju]], [[Vācija|Vāciju]], [[Grieķija|Grieķiju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].
7. martā infekcijas gadījumu skaits Itālijā sasniedza 5883, bet mirušo skaits 233. Itālijas valdība nolēma paplašināt karantīnas zonu no 11 ciematiem (ap 50 000 iedzīvotāju) uz visu Lombardijas reģionu, Veneto reģiona daļu ap Venēciju, Emīlijas-Romanjas reģiona daļu ap [[Parma|Parmu]] un [[Rimini]], aptverot vairāk nekā desmit miljonus iedzīvotāju.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6917257/italija-ievies-karantinu-regionos-ap-milanu-un-veneciju Itālija ievieš karantīnu reģionos ap Milānu un Venēciju] tvnet.lv 2020. gada 8. martā&lt;/ref&gt; 10. martā karantīnu ieviesa visā Itālijā un pārtrauca lidojumus no Itālijas lidostām.

11. martā ASV valdība noteica ieceļošanas aizliegumu cilvēkiem, kas atradušies [[Šengenas zona]]s valstīs pēdējās 14 dienās pirms sava mēģinājuma ierasties ASV. Tomēr šo ierobežojumu neattiecināja uz ASV pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-covid-19-del-aizliedz-iecelosanu-no-eiropas.a351431/ ASV «Covid-19» dēļ aizliedz ieceļošanu no Eiropas] lsm.lv 2020. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Kad 14. martā Spānijā Covid-19 inficēto cilvēku skaits sasniedza 6250, bet mirušo skaits 193, premjerministrs [[Pedro Sančess]] izsludināja pārvietošanās ierobežojumus un visu restorānu, bāru, viesnīcu, skolu un universitāšu slēgšanu, atvērti palika vienīgi veikali, kas tirgo pārtiku, medikamentus un citas pirmās nepieciešamības preces.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spanija-ievies-gandriz-pilnigu-parvietosanas-aizliegumu.a351793/ Spānija ievieš gandrīz pilnīgu pārvietošanās aizliegumu] LETA 2020. gada 15. martā&lt;/ref&gt;

17. martā [[Šengenas zona]]s dalībvalstu vadītāji vienojās noteikt iebraukšanas aizliegumu cilvēkiem, kas nav šo valstu pilsoņi, viņu ģimenes locekļi un tiem, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Izņēmuma situācijā atrodas ārsti, medicīnas darbinieki un regulāri pārrobežu darba veicēji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/arejas-robezas-slegsana--stingrakais-iecelosanas-liegums-es-vesture.a352279/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+19.03.2020.&amp;utm_medium=email Ārējās robežas slēgšana — stingrākais ieceļošanas liegums ES vēsturē] lsm.lv 2020. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
Tika ziņots, ka Norvēģijā ieviesti naudas sodi par karantīnas režīma pārkāpumiem aptuveni 1500 eiro (20 000 Norvēģijas kronu) apmērā vai arī 10 dienas cietumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zviedrija-buve-lauka-hospitali-norvegija-par-karantinas-parkapumiem-2-gadu-cietumsods.a352902/ Zviedrijā būvē lauka hospitāli; Norvēģijā par karantīnas pārkāpumiem 2 gadu cietumsods] lsm.lv 2020. gada 23. martā&lt;/ref&gt;
19. martā ziņoja, ka no Covid-19 izraisīta [[pneimonija|plaušu karsoņa]] miris 57 gadus vecs itāļu ārsts Marčello Natali (''Marcello Natali''), kurš savā pēdējā intervijā raidorganizācijai &quot;''Euronews''&quot; stāstīja, ka ar inficētajiem pacientiem strādājis bez cimdiem, jo [[Lombardija]]s reģiona Kodonjo (''Codogno'') slimnīcā tie bija beigušies.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929460/mes-nebijam-sagatavoti-koronavirusam-italija-miris-arsts-kurs-stradajot-bez-cimdiem-inficejas-ar-covid-19 &quot;Mēs nebijām sagatavoti koronavīrusam.&quot; Itālijā miris ārsts, kurš, strādājot bez cimdiem, inficējās ar Covid-19] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt;

Strauji pieaugot inficēto skaitam, no 25. marta [[Indija]]s valdība visā valstī ieviesa 21 dienu ilgus iedzīvotāju pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumus.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6932172/cina-pret-covid-19-indija-uz-21-dienu-noteikusi-stingrus-ierobezojumus Cīņā pret Covid-19 Indija uz 21 dienu noteikusi stingrus ierobežojumus]&lt;/ref&gt;
Savukārt [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka COVID-19 dēļ ieviestie ierobežojošie pasākumi būtu jāatceļ līdz [[Lieldienas|Lieldienām]], jo pretējā gadījumā tiks nodarīts vēl lielāks kaitējums ASV ekonomikai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-del-asv-ieviestos-ierobezojumus-plano-atcelt-lidz-lieldienam.a353171/ Tramps Covid-19 dēļ ASV ieviestos ierobežojumus plāno atcelt līdz Lieldienām] lsm.lv 2020. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

22. maijā Pasaules Veselības organizācija pasludināja, ka par COVID-19 pandēmijas jauno epicentru kļuvusi [[Latīņamerika]]. Brazīlija ar 310 000 inficētajiem bija trešajā vietā pasaulē pēc ASV un Krievijas, ar jauno koronavīrusu saistīto nāves gadījumu skaits Brazīlijā pārsniedza 20 000.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6980159/pvo-pazinojusi-par-jaunu-covid-19-epicentru PVO paziņojusi par jaunu Covid-19 epicentru] LETA 2020. gada 23. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;60px&quot; heights=&quot;60px&quot; perrow=&quot;14&quot;&gt;
COVID-19 Outbreak Cases in the United States (Density).svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatos (jaunākie dati).
COVID-19 Outbreak Cases in Brazil.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Brazīlija]]s štatos (jaunākie dati).
COVID-19 Outbreak Cases in India.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Indija]]s štatos (jaunākie dati).
Covid-19 cases in South Africa.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Dienvidāfrika]]s provincēs (jaunākie dati).
COVID-19 Outbreak Active Cases in Mexico per 100,000 inhabitants.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Meksika]]s štatos (jaunākie dati).
COVID-19 outbreak Peru per capita map.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Peru]] provincēs (jaunākie dati).
COVID-19 Outbreak Cases in Chile (Density).svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Čīle]]s reģionos (jaunākie dati).
COVID-19 Outbreak Cases in Iran (Density).svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Irāna]]s ostānos (jaunākie dati).
COVID-19 Pandemic Cases in Pakistan by administrative unit (per million).png|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Pakistāna]]s provincēs (jaunākie dati).
Number of confirmed cases of COVID-19 in Saudi Arabia by region as of 27th May 2020.png|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Saūda Arābija]]s provincēs (jaunākie dati).
COVID-19 pandemic cases in Turkey (province-level density).svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Turcija]]s ilos (valdības oficiālā informācija).
COVID-19 outbreak Bangladesh district wise cases map.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Bangladeša]]s apgabalos (jaunākie dati).
COVID-19 Outbreak Cases in Colombia.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Kolumbija]]s departamentos (jaunākie dati).
COVID-19 Pandemic Cases in Argentina by number by province.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Argentīna]]s provincēs (jaunākie dati).
COVID-19 Outbreak Cases in Canada (Density).svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Kanāda]]s provincēs (jaunākie dati).
COVID-19 Cases by prefectures of Japan.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Japāna]]s prefektūrās (jaunākie dati).
COVID-19 Outbreak Cases in South Korea (Density).svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Dienvidkoreja]]s municipalitātēs (jaunākie dati).
Wuhan Coronavirus Australia Confirmed Map.svg|2019-nCoV infekcijas izplatība [[Austrālija]]s štatos (jaunākie dati).
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

=== Infekcijas izplatība Eiropas Savienības valstīs ===

==== Baltijas valstis ====
Pirmos COVID-19 gadījumus diagnosticēja 2020. gada 27. februārī Igaunijā un Lietuvā, bet 2. martā Latvijā. 2020. gada 26. februārī Lietuvā izsludināja ārkārtas situāciju, Latvijā ārkārtas situāciju izsludināja 12. martā, bet Igaunijā 13. martā. 14. martā Lietuva ieviesa robežkontroli uz robežas ar Latviju. Pirmie no COVID-19 mirušie bija 20. martā Lietuvā, 25. martā Igaunijā un 3. aprīlī Latvijā.
Aprīļa pirmajā pusē saslimstība sasniedza savu maksimumu, bet pēc tam pakāpeniski samazinājās. Kā pirmā 17. maijā atcēla ārkārtējo situāciju Igaunijas valdība.
Latvijā maksimālā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem bija 5. aprīlī (20,7/100 000). Līdz 25. maijam šis rādītājs samazinājās līdz 6,1 gadījumiem Latvijā, 6 gadījumiem Igaunijā un 5,9 gadījumiem Lietuvā.&lt;ref name=&quot;apollo.lv&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6981504/spkc-nosauc-sesas-valstis-ar-kuram-nebutu-ieteicams-atjaunot-aviosatiksmi SPKC nosauc sešas valstis, ar kurām nebūtu ieteicams atjaunot aviosatiksmi] LETA 2020. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

===== Latvija =====
{{Pamatraksts|COVID-19 pandēmija Latvijā}}
{{COVID-19 izplatīšanās Latvijā}}
2020. gada 2. martā Latvijā apstiprināja pirmo [[COVID-19]] saslimšanas gadījumu kādai sievietei, kura kopā ar savu ģimeni 29. februārī bija caur [[Minhene|Minheni]] atlidojusi no [[Milāna]]s. Saslimusī persona un viņas bērns tika izolēti [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]] (LIC), kur jau nākamajā dienā analīzes parādīja, ka sieviete bija atveseļojusies un kopā ar savu bērnu izrakstīti no slimnīcas.&lt;ref name=&quot;Coronavirus Latvia&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pirmas-covid-19-pacientes-veseliba-uzlabojusies--vinu-izrakstis-no-slimnicas.a350423/|title=Latvijā pirmās «Covid-19» pacientes veselība uzlabojusies – viņu izrakstīs no slimnīcas|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|first=Ģirts|last=Zvirbulis|date=3 March 2020|accessdate=3 March 2020}}&lt;/ref&gt;
No 8. līdz 11. martam SPKC apstiprināja deviņus jaunus COVID-19 gadījumus, visi saslimušie ar &quot;airBaltic&quot; lidmašīnu bija atlidojuši no Milānas lidostas 7. martā kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/375021-latvija-apstiprinata-otra-saslimsana-ar-koronavirusu-sieviete-atgriezusies-no-italijas-kurorta Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta] LETA 2020. gada 8. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6917552/latvija-apstiprinats-tresais-ar-covid-19-inficetais Latvijā apstiprināts trešais ar &quot;Covid-19&quot; inficētais] TVNET/LETA 2020. gada 8. martā&lt;/ref&gt; 10. martā mājas karantīna Latvijā bija noteikta vairāk nekā 200 cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6917696/latvija-apstiprinati-jau-sesi-covid-19-saslimsanas-gadijumi Latvijā apstiprināti jau seši &quot;Covid-19&quot; saslimšanas gadījumi] apollo.lv 2020. gada 9. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/lidz-sim-latvija-saslimsana-ar-covid-19-konstateta-8-cilvekiem-pasizolacija-noteikta-vel-200/ Līdz šim Latvijā saslimšana ar “Covid-19” konstatēta 8 cilvēkiem; pašizolācija noteikta vēl 200] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200504115146/https://skaties.lv/zinas/latvija/lidz-sim-latvija-saslimsana-ar-covid-19-konstateta-8-cilvekiem-pasizolacija-noteikta-vel-200/ |date={{dat|2020|05|04||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 10. martā&lt;/ref&gt;
12. martā SPKC ziņoja, ka COVID-19 infekcija apstiprināta kopumā 16 Latvijas iedzīvotājiem, bet 14. martā Latvijā bija diagnosticēti 26 ar [[SARS-CoV-2]] [[koronavīrusi|vīrusu]] inficēti cilvēki.&lt;ref&gt;[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757 COVID-19 infekcijas uzliesmojums] SPKC mājas lapa, apmeklēta 14.03.2020 plkst. 09:41&lt;/ref&gt;
14. martā SPKC publicēja karti ar inficēto personu ļoti aptuvenu dzīvesvietu četros [[Latvijas plānošanas reģioni|Latvijas plānošanas reģionos]] (Rīgā, Pierīgā, Zemgalē un Latgalē), aizbildinoties ar personas datu aizsardzības likuma aizliegumu izpaust precīzākus datus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimibu-kontroles-centrs-konsultejas-ar-juristiem-vai-atklat-ari-pilsetas-un-novadus-kuros-registrets-koronaviruss.a351787/ Slimību kontroles centrs konsultējas ar juristiem, vai atklāt arī pilsētas un novadus, kuros reģistrēts koronavīruss] lsm.lv 2020. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
20. martā vienā diennaktī diagnosticēto slimnieku skaits sasniedza 26, [[SPKC]] paziņoja, ka 95% no diagnosticētajiem COVID-19 slimniekiem bija atbraukuši no ārzemēm, bet 5% inficējušies no atbraukušajiem. Šajā dienā publicēja karti ar COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību 19 pašvaldībās (lielajās pilsētās un novados).&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6928993/spkc-publisko-karti-ar-covid-19-inficeto-pacientu-skaitu-latvijas-novados SPKC publisko karti ar Covid-19 inficēto pacientu skaitu Latvijas novados] apollo.lv, 2020. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
25. martā SPKC paziņoja, ka pieci Rīgā atklāti slimnieki nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu slimnieku vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka sākusies neizsekojama SARS-CoV-2 transmisija.&lt;ref&gt;[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/preses-relizes/get/nid/804 Latvijā sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā] spkc.gov.lv 2020. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
31. martā Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka COVID-19 diagnosticēta 27 Rīgas [[Evaņģēliski kristīgā draudze &quot;Zilais Krusts&quot;|Evaņģēliski kristīgās draudzes &quot;Zilais Krusts&quot;]] vīriešu patversmes Maskavas ielā klientiem un darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6938166/patversme-riga-pozitivs-covid-19-tests-bijis-27-cilvekiem Patversmē Rīgā pozitīvs Covid-19 tests bijis 27 cilvēkiem] LETA 2020. gada 31. martā&lt;/ref&gt;
22. maijā kļuva zināms, ka inficēto skaits [[SAC &quot;Mārsnēni&quot;]] sasniedzis 44, Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par COVID-19 uzliesmojumu šajā sociālās aprūpes centrā. Visi slimnīcās stacionētie klienti tika nogādāti atpakaļ un izvietoti izolatoros. &quot;Mārsnēnos&quot; tobrīd atradās 50 klienti un strādāja 18 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6980287/neskatoties-uz-covid-19-saslimsanas-uzliesmojumu-marsneni-tiek-gala-ar-klientu-aprupi Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas uzliesmojumu, &quot;Mārsnēni&quot; &quot;tiek galā ar klientu aprūpi&quot;] apollo.lv 2020. gada 23. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 25. maijam saslimšanas gadījumi ar COVID-19 bija atklāti 12 Latvijas sociālās aprūpes iestādēs, bija saslimuši 90 cilvēki — 22 darbinieki un 68 klienti, nomiruši septiņi inficētie cilvēki. Priekuļu novada SAC &quot;Mārsnēni&quot; inficēti 44 cilvēki, tostarp seši darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-covid-19-kopuma-atklats-12-pansionatos-atbildigie-uzskata-ka-situacija-tiek-kontroleta.a361075/ Latvijā Covid-19 kopumā atklāts 12 pansionātos; atbildīgie uzskata, ka situācija tiek kontrolēta] lsm.lv 2020. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

===== Igaunija =====
{{Pamatraksts|COVID-19 pandēmija Igaunijā}}
[[Attēls:COVID-19 Outbreak Cases in Estonia.svg|thumb|150px|COVID-19 izplatība Igaunijas apriņķos (jaunākie dati).]]
2020. gada 27. februārī [[Igaunija|Igaunijā]] diagnosticēja pirmo COVID-19 gadījumu kādam [[Irāna]]s pilsonim, kas pēc lidojuma caur [[Stambula]]s un [[Rīgas starptautiskā lidosta|Rīgas lidostām]] no [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Rīgas autoostas]] ar autobusu bija ieradies [[Tallina|Tallinā]], kur pats izsauca neatliekamo palīdzību, šobrīd ir izolēts un atrodas stabilā stāvoklī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-fikse-pirmo-inficesanas-gadijumu-ar-covid-19-saslimusais-ieradies-ar-autobusu-no-rigas.a349849/|title=Igaunijā fiksē pirmo inficēšanās gadījumu ar «Covid-19»; saslimušais ieradies ar autobusu no Rīgas|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|first=Aigars|last=Smiltnieks|first2=Kristaps|last2=Feldmanis|date=27 February 2020|accessdate=29 February 2020}}&lt;/ref&gt;

14. martā Igaunijā vienā dienā diagnosticēja 68 jaunus slimības gadījumus, kopējais testēto skaits bija 853, inficēto skaits sasniedza 115, no kuriem 54 dzīvoja Tallinā un [[Harju apriņķis|Harju apriņķī]], 31 [[Sāres apriņķis|Sāres apriņķī]], 9 [[Veravas apriņķis|Veravas apriņķī]], 6 [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]], 12 [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķī]], 3 [[Rietumviru apriņķis|Rietumviru apriņķī]] un 3 [[Austrumviru apriņķis|Austrumviru apriņķī]].&lt;ref&gt;[https://www.terviseamet.ee/en/covid19 Information about Coronavirus disease COVID-19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200312195730/https://www.terviseamet.ee/en/covid19 |date={{dat|2020|03|12||bez}} }} the Health Board, terviseamet.ee, 2020. gada 14. martā {{en}}&lt;/ref&gt;

25. martā Rietumtallinas centrālajā slimnīcā no COVID-19 izraisītām komplikācijām nomira 83 gadus veca paciente, šajā dienā Igaunijā bija diagnosticēti 404 inficēšanās gadījumi.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6933184/igaunija-pirmais-mirusais-no-covid-19 Igaunijā — pirmais mirušais no Covid-19] apollo.lv 2020. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
8. aprīlī tika paziņots, ka Igaunijā konstatēti 1185 inficēšanas gadījumi un 24 nāves gadījumi. Vairāk nekā 100 veselības aprūpes darbinieku bija inficējušies ar jauno koronavīrusu, mirusi 53 gadus veca [[Kuresāre]]s slimnīcas veselības aprūpes darbiniece.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-mirusi-veselibas-aprupes-darbiniece.a355254/ Igaunijā mirusi veselības aprūpes darbiniece] lsm.lv 2020. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. maijā Igaunijas valdība atcēla ārkārtējo situāciju, premjers Ratass paziņoja, ka jāveido jauna normalitāte. Tā kā efektīvas ārstēšanas un vakcīnas atrašana vēl prasīs laiku, visiem jāturpina no koronavīrusa aizsargāt sevi, savus tuvākos un sabiedrība kopumā ar savu izturēšanos, ievērojot distancēšanās un higiēnas noteikumus.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6975177/igaunija-no-17-maija-atcel-arkartejas-situacijas-stavokli Igaunija no 17. maija atceļ ārkārtējās situācijas stāvokli] apollo.lv 2020. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Pandēmijas otrā viļņa laikā 4. decembrī Igaunijas Veselības departaments paziņoja, ka pēdējā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta vēl 470 cilvēkiem un reģistrēti 2 jauni nāves gadījumi. Inficēšanās ar koronavīrusu bija diagnosticēta kopumā 13 939 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 6616 cilvēkiem, miruši pavisam 125 cilvēki. Igaunijas slimnīcās tobrīd ārstējās 224 COVID-19 pacienti.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7125612/lietuva-covid-19-rekords-inficejusies-vel-2514-cilveki-26-mirusi Lietuvā Covid-19 &quot;rekords&quot;: inficējušies vēl 2514 cilvēki. 26 miruši] LETA 2020. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

===== Lietuva =====
{{Pamatraksts|COVID-19 pandēmija Lietuvā}}
[[Attēls:COVID-19 Outbreak Cases in Lithuania.svg|thumb|150px|COVID-19 izplatība Lietuvas rajonos (jaunākie dati).]]
2020. gada 26. februārī Lietuvā izsludināja ārkārtas situāciju koronavīrusa izplatīšanās novēršanai, 27. februārī inficēšanos konstatēja kādai sievietei [[Šauļi|Šauļos]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas 24. februārī bija atlidojusi no [[Verona]]s Itālijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-fikseta-pirma-saslimsana-ar-covid-19-virusu.a349974/ Lietuvā fiksēta pirmā saslimšana ar «Covid-19» vīrusu] lsm.lv 2020. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
14. martā Lietuvas valdība atjaunoja robežkontroli uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām ar Poliju un Latviju un nolēma, ka caur robežšķērsošanas punktiem uz šīm robežām ārvalstniekiem būs liegts ieceļot Lietuvā. Arī Polijas valdība slēdza savas robežas ārvalstu pilsoņiem un noteica, ka jebkāda pārvietošanās starp Lietuvu un Poliju notiks vienīgi caur [[Kalvarija]]s robežšķērsošanas punktu.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6922913/lems-par-starptautisko-pasazieru-parvadajumu-atcelsanu Lems par starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšanu] apollo.lv 2020. gada 14. martā&lt;/ref&gt;

20. martā [[Ukmerģe]]s slimnīcā, kurā strādāja ar koronavīrusu inficēts ārsts, nomira kāda 83 gadus veca paciente. 21. martā kopējais inficēto skaits valstī pieauga līdz 83.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929696/lietuva-ar-covid-19-inficeto-skaits-pieaudzis-lidz-83 Lietuvā ar Covid-19 inficēto skaits pieaudzis līdz 83] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
Līdz 28. martam Lietuvā bija reģistrēti 382 Covid-19 gadījumi, septiņi pacienti bija miruši, no viņiem četri bija ārstējušies Ukmerģes slimnīcā, divi [[Klaipēdas Universitāte]]s slimnīcā, bet Panevēžas slimnīcā viens pacients.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/378578-lietuva-apstiprinats-septitais-covid-19-izraisitais-naves-gadijums Lietuvā apstiprināts septītais Covid-19 izraisītais nāves gadījums] Jauns.lv, LETA 2020. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

6. maijā Lietuvas valdība pagarināja karantīnu līdz 31. maijam, bet būtiski atviegloja vairākus ierobežojumus. No 11. maija Lietuvā varēja iebraukt Polijas pilsoņi, bet no 15. maija Igaunijas un Latvijas pilsoņi, neievērojot 14 dienu pašizolāciju. No 18. maija atsāka darboties bērnudārzi, sporta klubi un skaistumkopšanas saloni, atsākās zobārstniecības pakalpojumu sniegšana, bija atļauts apmeklēt pacientus slimnīcās un rīkot brīvdabas pasākumus nelielām cilvēku grupām.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6967022/lietuva-pagarina-karantinu-lidz-31-maijam-bet-butiski-atvieglo-ierobezojumus Lietuva pagarina karantīnu līdz 31. maijam, bet būtiski atvieglo ierobežojumus] LETA/BNS 2020. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;

Pandēmijas otrā viļņa laikā 4. decembrī Lietuvas Statistikas departaments paziņoja, ka pēdējā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta vēl 2514 cilvēkiem un reģistrēti 26 jauni nāves gadījumi. Inficēšanās ar koronavīrusu bija diagnosticēta kopumā 69 582 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 27 760 cilvēkiem, miruši pavisam 590 cilvēki, bet vēl 306 ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits. Lietuvas slimnīcās tobrīd ārstējās 1940 COVID-19 pacienti 139 no viņiem atradās reanimācijas nodaļās, 78 cilvēkiem bija nepieciešama plaušu mākslīgā ventilācija.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7125612/lietuva-covid-19-rekords-inficejusies-vel-2514-cilveki-26-mirusi Lietuvā Covid-19 &quot;rekords&quot;: inficējušies vēl 2514 cilvēki. 26 miruši] LETA
2020. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

==== Citās ES un EFTA valstīs ====
[[Attēls:COVID-19 spread in Germany (as of 12 March 2020).gif|thumb|200px|2019-nCoV infekcijas izplatīšanās Vācijas apriņķos trīs nedēļu laikā no 27. februāra līdz 19. martam. Dzeltenā krāsā iezīmēts Heinsbergas apriņķis uz [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] robežas ar Nīderlandi, kurā pēc [[karnevāls|karnevāla]] izveidojās sekundārs infekcijas [[klasteris]].]]
1. aprīlī ES dalībvalstis vienojās kopīgā paziņojumā, ka ārkārtas pasākumi būtu jāierobežo līdz stingri nepieciešamiem, tiem vajadzētu būt samērīgiem un pagaidu rakstura, to ieviešana regulāri jāizvērtē un tiem jāatbilst demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principiem.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6939717/es-valstis-bridina-covid-19-ierobezojumi-ir-potencials-drauds-demokratijai ES valstis brīdina — Covid-19 ierobežojumi ir potenciāls drauds demokrātijai] TVNET/LETA/DPA 2020. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Ziemeļvalstīs sākotnēji neieviesa tik stingrus sociālās distancēšanās noteikumus kā vairumā Eiropas valstu, diagnostiskos testus veica vienīgi pacientiem ar smagiem simptomiem. Vadošie [[epidemiologi]] un [[infektologi]], tāpat kā Apvienotajā Karalistē, ASV un Nīderlandē, sludināja uzskatu, ka pēc iespējas ātrāk jāizveido populācijas imunitāti, tomēr vēlāk no tā atteicās pēc brīdinājumiem, ka tas novestu pie veselības aprūpes sistēmas pārslodzes un lielākas mirstības.&lt;ref name=&quot;zviedru rulete&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/6932780/zviedru-rulete-ka-ar-covid-19-cinas-zviedrija &quot;Zviedru rulete&quot;? Kā ar Covid-19 cīnās Zviedrija] TVNET 2020. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Krasā saslimtības pieauguma laikā Zviedrijas valdība aizliedza pulcēties vairāk nekā 500 cilvēkiem, ieteica izvairīties no ceļošanas un mudināja iedzīvotājus virs 70 gadu vecuma palikt mājās. Savukārt Norvēģijas valdība izlēma slēgt skolas un aizliegt visus sporta un kultūras pasākumus.&lt;ref name=&quot;zviedru rulete&quot;/&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Coronavirus infected persons per capita in Europe.svg|Reģistrētā COVID-19 saslimstība Eiropas valstīs pirmā viļņa laikā.
Attēls:COVID-19 outbreak Europe per capita cases map.svg|Reģistrētā COVID-19 saslimstība (inficēto skaits uz 100 000 iedzīvotāju) Eiropas valstīs otrā viļņa sākumā (24. oktobra dati).
&lt;/gallery&gt;
Līdz 31. martam Islandē COVID-19 testi bija veikti 17 900 cilvēku jeb gandrīz 5% valsts iedzīvotāju.
[[Islande]]s Valsts universitātes slimnīca veica analīzes cilvēkiem ar smagiem simptomiem un lielākajām riska grupām, savukārt privātā [[genotipēšana]]s kompānija &quot;deCODE Genetics&quot; testēja apmēram 9000 cilvēku, kuriem nebija simptomu un kuri neatradās karantīnā. Lai gan šie testi tikai 1% gadījumu izrādījās pozitīvi, apmēram pusei inficēto nebija nekādu simptomu. Tas apstiprināja jau vairākos pētījumos apstiprināto atziņu, ka vīrusa izplatīšanā lielu lomu spēlē inficētie, kuri paši ir asimptomātiski vai arī ar ļoti viegliem simptomiem.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6939846/covid-19-islandes-testesanas-strategija-atklaj-ka-pusei-inficeto-neparadas-simptomi Covid-19: Islandes testēšanas stratēģija atklāj, ka pusei inficēto neparādās simptomi] TVNET/CNN 2020. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

5. maijā tika ziņots, ka Zviedrijā ar COVID-19 inficējušies vairāk nekā 22 500, bet miruši vairāk nekā 2700 cilvēku, lielais mirušo skaits tiek saistīs ar slimības izplatību veco ļaužu aprūpes namos. Zviedrijas valdība turpināja aicināt cilvēkus būt atbildīgiem un ievērot distancēšanos. Dānijā un Norvēģijā ar stingrākiem pulcēšanās ierobežojumiem mirušo skaits tikai nedaudz pārsniedza 200.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vel-paragri-spriest-par-zviedrijas-veiksmes-stastu-covid-19-krize.a358563/ Vēl pāragri spriest par Zviedrijas «veiksmes stāstu» Covid-19 krīzē] Rihards Plūme, Latvijas Radio Ziņu dienests 2020. gada 5. maijā&lt;/ref&gt;

25. maijā visaugstākais COVID-19 izplatīšanās ātrums bija Zviedrijā (kumulatīvā 14 dienu saslimstība 74,7 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem), Apvienotajā Karalistē (65,9/100 000), Beļģijā (41,5/100 000), Īrijā (40,6/100 000), Portugālē (31,4/100 000) un Maltā (25,6/100 000).
Spānijā tobrīd bija reģistrēts 21 kumulatīvās saslimšanas gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem, samērā augsts šis rādītājs bija Itālijā (20,1/100 000), Luksemburgā un Dānijā (19/100 000), Nīderlandē (17,1/100 000) un Rumānijā (16/100 000). Somijā, Polijā un Vācijā šis rādītājs bija nedaudz zem 15 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;apollo.lv&quot;/&gt;

===== Saslimstība ar COVID-19 ES, EFTA un AK valstīs =====
{{COVID-19 kumulatīvā saslimstība Eiropā}}
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;40px&quot; heights=&quot;40px&quot; perrow=&quot;16&quot;&gt;
COVID-19 Czech Republic - Cases per capita.svg|[[Čehija]]
COVID-19 outbreak Belgium cases per capita map.svg|[[Beļģija]]
COVID-19 Outbreak Cases in Switzerland by Canton.svg|[[Šveice]]
COVID-19 Slovenia cases per capita.svg|[[Slovēnija]]
COVID-19 Outbreak Hospitalized in France 13 Regions &amp; DomTom.svg|[[Francija]]
COVID-19 outbreak Spain per capita cases map.svg|[[Spānija]]
COVID-19 outbreak UK per capita cases map.svg|[[Apvienotā Karaliste]] 
COVID-19 Italy - Cases per capita.svg|[[Itālija]]
COVID-19 Germany - Cases per capita.svg|[[Vācija]]
COVID-19 outbreak the Netherlands per capita cases map.svg|[[Nīderlande]]
Pt(covid19.png|[[Portugāle]]
Przypadki SARS-CoV-2 w powiatach w Polsce.svg|[[Polija]]
COVID-19 outbreak Romania per capita cases map.svg|[[Rumānija]]
COVID-19 Austria Density per District.svg|[[Austrija]]
COVID-19Hungary.svg|[[Ungārija]]
COVID-19 Outbreak Cases in Greece per regional unit (prefecture).svg|[[Grieķija]]
COVID-19 Croatia cases per capita.svg|[[Horvātija]]
COVID-19 Outbreak cases in Bulgaria.png|[[Bulgārija]]
COVID-19 Slovakia - Cases per capita.svg|[[Slovākija]]
Confirmed cases of COVID-19 in Ireland by county.webm|[[Īrija]]
COVID-19 Outbreak Cases in Denmark.svg|[[Dānija]]
COVID-19 per capita cases map of Finland.svg|[[Somija]]
COVID-19 Outbreak Cases in Norway by municipalities.png|[[Norvēģija]]
COVID-19 Outbreak Cases in Sweden by Number with Legend.svg|[[Zviedrija]]
COVID-19 Outbreak Cases in Iceland.svg|[[Islande]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

=== Izplatība NVS valstīs ===

===== Baltkrievija =====
{{Pamatraksts|COVID-19 pandēmija Baltkrievijā}}
[[Attēls:COVID-19 Cases in Belarus, 13.03.2020.png|thumb|150px|COVID-19 izplatība Baltkrievijas apgabalos (jaunākie dati).]]
2020. gada 28. februārī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] apstiprināja pirmo ar [[COVID-19]] saslimšanas gadījumu, kas tika konstatēts kādam [[Irāna]]s studentam, kurš bija ieradies [[Minska|Minskā]], lai turpinātu studijas tehniskajā universitātē. Līdz 4. martam valstī tika fiksēti vēl pieci papildus inficēšanās gadījumi, no kuriem četri bija Minskas, bet pārējie divi [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.com/world/1126397|title=Six coronavirus cases confirmed in Belarus|work=tass.com|publisher=TASS|date=4 March 2020|accessdate=4 March 2020}}&lt;/ref&gt;
Pēc oficiālajiem datiem līdz 1. aprīlim Baltkrievijā inficēšanās ar koronavīrusu bija diagnosticēta 163 cilvēkiem, 53 bija izveseļojušies, bet miruši bija divi cilvēki. Vislielākā COVID-19 izplatība ir [[Vitebska|Vitebskā]], kur kopš marta vidus slēgtas vairākas rūpnīcas. Pilsoniskā kustība &quot;Naš dom&quot; (&quot;Mūsu mājas&quot;) apgalvoja, ka varasiestādes slēpj patiesos epidēmijas mērogus, iesaistot pat Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekus, ārstiem liek parakstīties par informācijas neizpaušanu, piedraudot ar kriminālatbildību.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6939609/lietuvas-premjers-pauz-bazas-par-covid-19-situaciju-baltkrievija Lietuvas premjers pauž bažas par Covid-19 situāciju Baltkrievijā] TVNET/LETA 2020. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Krievijas Federācija =====
{{Pamatraksts|COVID-19 pandēmija Krievijas Federācijā}}
[[Attēls:COVID-19 outbreak cases per capita in Russia.svg|thumb|150px|COVID-19 izplatība Krievijas Federācijas apgabalos un novados (jaunākie dati).]]
2020. gada 31. janvārī [[Krievija|Krievijas Federācijā]] reģistrēja pirmos saslimšanas gadījumus diviem [[Ķīna]]s pilsoņiem, vienu [[Aizbaikāla novads|Aizbaikāla novadā]], bet otru [[Tjumeņas apgabals|Tjumeņas apgabalā]]. Pēc izolēšanas abi līdz februāra beigām atveseļojās.&lt;ref name=&quot;worldmeters&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/koronaviruss-krievija-apstiprina-pirmos-divus-gadijumus.d?id=51845937|title=Koronavīruss: Krievijā apstiprina pirmos divus gadījumus|work=delfi.lv|date=31 January 2020|accessdate=29 February 2020}}&lt;/ref&gt; Lai ierobežotu infekcijas izplatību valsts teritorijā, Krievija slēdza robežu ar [[Ķīna|Ķīnu]] un aizliedza tās pilsoņiem iebraukt savā teritorijā.

19. martā kādā [[Maskava]]s slimnīcā no koronavīrusa pneimonijas nomira 79 gadus veca sieviete, kurai bija arī cukura diabēts un problēmas ar sirdi.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/arvalstis/krievija-pazino-par-pirmo-naves-gadijumu-no-covid-19/ Krievija paziņo par pirmo nāves gadījumu no “Covid-19”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200323074625/https://skaties.lv/zinas/arvalstis/krievija-pazino-par-pirmo-naves-gadijumu-no-covid-19/ |date={{dat|2020|03|23||bez}} }} LETA, skaties.lv 2020. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
29. martā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka visiem pilsētas iedzīvotājiem no 30. marta būs jāuzturas mājās pašizolācijā, atstāt dzīvesvietu drīkstēs tikai gadījumā, ja nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība vai radušies citi tieši draudi dzīvībai vai veselībai, dotos uz darbu, ja nav iespējams strādāt attālināti, kā arī iepirktos tuvākajā veikalā vai aptiekā. Tika paziņots, ka īpaša viedā sistēma kontrolēs mājas režīma ievērošanu.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6936448/maskavas-iedzivotajiem-nosaka-pasizolacijas-rezimu Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu] TVNET/LETA 2020. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

9. maijā diennaktī jaunatklāto infekcijas gadījumu skaits Krievijas Federācijā pārsniedza 11 000, bet kopējais atklāto inficēšanās gadījumu skaits sasniedza 209 688, pie kam 109 740 jeb gandrīz puse no šiem gadījumiem bija atklāti Maskavā. Kopējais mirušo skats valstī sasniedza 1915.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krievija-rekordliels-jauno-inficesanas-ar-koronavirusu-gadijumu-skaits-14240908 Krievijā rekordliels jauno inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits] LETA 2020. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā tika ziņots, ka Krievijā diennakts laikā no COVID-19 miruši 150 cilvēki, kas bija lielākais līdz tam reģistrētais mirušo skaits 24 stundu laikā. Varasiestādes apgalvoja, ka situācija stabilizējas, un atļāva Maskavā atgriezties darbā pusmiljonam rūpniecībā un celtniecībā nodarbināto cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krievija-registrets-lidz-sim-diennakti-lielakais-covid-19-upuru-skaits-14241672 Krievijā reģistrēts līdz šim diennaktī lielākais Covid-19 upuru skaits] LETA 2020. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Covid-19 total cases per 100 000 population from selected countries.png|thumb|300px|Salīdzinošais saslimstības ar COVID-19 (uz 100 000 iedzīvotāju) pieaugums ASV, Zviedrijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Brazīlijā, Itālijā un Vācijā (jaunākie dati).]]
[[Attēls:Trakectproes-Covid-confirmed-cases-since-100th-case.svg|thumb|300px|Atšķirīgie diagnosticēto COVID-19 gadījumu pieauguma tempi dažādās pasaules valstīs (logaritmiskā skala). Sākotnēji straujais saslimstības pieauguma temps saglabājās ASV, Brazīlijā, Krievijā un Indijā, bet mēnesi pēc 100 apstiprinātā gadījuma pieauguma temps pakāpeniski samazinājās Eiropas valstīs (Itālijā, Spānijā, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Holandē, Šveicē, Austrijā), bet strauji samazinājās Austrumāzijas valstīs Ķīnā un Dienvidkorejā. Lēns saslimstības pieaugums uzliesmojuma sākuma periodā bija raksturīgs Taivānai un Japānai.]]
[[Attēls:COVID-19-World.svg|thumb|300px|Diagnosticēto COVID-19 gadījumu un mirušo skaita pieaugums pasaulē (jaunākie dati).]]
[[Attēls:World map of total confirmed COVID-19 deaths per million people by country.svg|thumb|300px|Mirstība no COVID-19 (mirušie uz miljonu iedzīvotāju) pasaules valstīs (jaunākie dati).]]

== Vakcīna ==
{{Pamatraksts|COVID-19 vakcīna}}
Pagaidām, lai gan pret [[COVID-19]] nav vēl izstrādāta pilnvērtīga [[vakcīna]], vairāku valstu pētniecības institūti ir uzsākuši mēģinājumus izstrādāt nepieciešamo pretlīdzekli, kur [[Eiropas Savienība]]s teritorijas gadījumā ar vakcinācijas līdzekļu apgādi ir uzņēmušies tādi [[farmācija]]s un [[biotehnoloģija]]s uzņēmumi kā ''[[Pfizer]]'' un ''[[BioNTech]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pharmaceutical-technology.com/news/animal-testing-novel-coronavirus-vaccine/|title=Animal testing begins for first novel coronavirus vaccines in China|work=pharmaceutical-technology.com|date=24 February 2020|accessdate=27 February 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;komisijalsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-rosina-izveidot-eiropas-veselibas-agenturu.a381379/|title=Eiropas Komisija rosina izveidot Eiropas Veselības aģentūru|first=Uģis|last=Lībietis|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|date=11 November 2020|accessdate=12 November 2020}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembrī tika ziņots, ka ''Pfizer'' un ''BioNTech'' kopīgi izstrādātā vakcīna pret [[SARS-CoV-2|jauno koronavīrusu]] trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādīja 90% efektivitāti pret inficēšanos, līdz ar to [[Eiropas Komisija]] paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu par pirmo 300 miljonu vakcīnu iegādi tās iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;vaccinelsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmas-vakcinas-pret-covid-19-varetu-sanemt-3-iedzivotaju.a381414/|title=Pirmās vakcīnas pret Covid-19 varētu saņemt 3% iedzīvotāju|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|date=12 November 2020|accessdate=12 November 2020}}&lt;/ref&gt; Lai gan katra valsts varēs noteikt iedzīvotāju grupas, kurām būs pieejamas pirmās vakcīnas, šobrīd tiek spekulēts, ka pirmajā posmā vakcīnas varētu saņemt kādi 3% Eiropas Savienības iedzīvotāju, galvenokārt veselības aprūpes darbinieki vai iedzīvotāji no lielākajām riska grupām.&lt;ref name=&quot;vaccinelsm&quot;/&gt; Pēc optimistiskākā scenārija vakcinācijas varētu sākties 2021. gada pirmajā ceturksnī vai arī līdz gada beigām.&lt;ref name=&quot;komisijalsm&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;vaccinelsm&quot;/&gt;

Latvijā vakcinācija pret jauno koronavīrusu tika uzsākta 2020. gada 28. decembrī. Pirmie vakcīnas saņēma veselības aprūpes darbinieki un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/latvija-uzsak-vakcinaciju-pret-covid-19|title=Latvijā uzsāk vakcināciju pret Covid-19 {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2021-11-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ietekme uz ekonomiku ==
COVID-19 pandēmija izraisīja ekonomikas krīzi, īpaši Eiropas valstīs, kas bija atkarīgas no [[tūrisms|tūrisma]]. Krasi samazinājās rūpniecības apjomi un kritās degvielas cenas. Cieta arī to valstu ekonomika, kurās bija daudz mazo uzņēmumu un [[Pašnodarbinātais|pašnodarbināto]]. Prognozēja, ka noturīgākas pret ekonomiskajām sekām būs tās valstis, kurās ir aktīvs digitālo pakalpojumu sektors un kur liela daļa nodarbināto varēs strādāt no mājām, piemēram, Igaunija.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6928545/nyt-covid-19-krize-igaunija-atrodas-labaka-pozicija-neka-parejas-eiropas-valstis NYT: Covid-19 krīzē Igaunija atrodas labākā pozīcijā nekā pārējās Eiropas valstis] TVNET/The New York Times, 2020. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

27. maijā [[Eiropas Komisija]]s (EK) prezidente [[Urzula fon der Leiena]] prezentēja plānu, kas paredzēts [[Eiropas Savienība]]s (ES) ekonomikas atveseļošanai pēc COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Kopumā viņa dalībvalstis aicināja šim mērķim atvēlēt 2,4 [[triljons|triljonus]] eiro.
Šis plāns paredz, ka Itālija tiešā palīdzībā nākamajos trīs gados saņems 81,8 miljardus eiro, bet Spānija — 77,2 miljardus eiro. Kopumā ES piedāvās aizdevumu garantijas 405 miljardu eiro apmērā, 28,8 miljardus eiro paredzot Vācijai un 38,7 miljardus eiro Francijai. Turklāt valstis saņems aizdevumus, Itālijai un Spānijai paredzot attiecīgi 90 miljardus eiro un 31 miljardu eiro.
Vienlaikus ES ilgtermiņa budžeta tēriņiem atvēlēs 1,1 triljonu eiro. EK piedāvātie izdevumi ir papildu summas tiem 540 miljardiem eiro, par kuru atvēlēšanu aizdevumiem pandēmijas krīzes iedragātās tautsaimniecības atlabšanai panākta vienošanās jau iepriekš.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/arzemes/leiena-izzino-750-miljardu-vertu-es-atveselosanas-planu-un-aicina-dalibvalstis-atvelet-vel-2-4-triljonus.d?id=52175197&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+28.05.2020.&amp;utm_medium=email  Leiena izziņo 750 miljardu vērtu ES atveseļošanas plānu un aicina dalībvalstis atvēlēt vēl 2,4 triljonus] LETA | www.DELFI.lv 27.05.2020&lt;/ref&gt;

== Sievietes pandēmijas laikā ==
[[Attēls:2020 coronavirus cases by date of report.svg|thumb|300px|Saslimušo skaita izmaiņas pasaules reģionos līdz 2020. gada 16. augustam: Ķīnā (zilie stabiņi), Eiropā (dzeltenie), Amerikā (zaļie) un citviet pasaulē (pelēkie stabiņi). Pēc 23. februāra COVID-19 pandēmijas epicentrs pārvietojās ārpus Ķīnas, kopš 15. marta kopējais inficēto skaits Eiropā (galvenokārt Spānijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā, vēlāk arī Krievijā) pārsniedza inficēto skaitu Ķīnā. Kopš aprīļa vidus lielākais saslimšanas gadījumu skaits bija Amerikas valstīs (galvenokārt ASV, Brazīlijā, Peru, Čīlē, Kanādā, Meksikā).]]
[[OECD|Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]] (OECD) secinājusi, ka tās dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās strādā vidēji 70% sieviešu, jo sevišķi zemākajās pozīcijās un neatliekamajā palīdzībā. Papildus tam vairumā ģimeņu tieši sievietes ir tās, kas veic ar mājsaimniecību un bērnu, kā arī slimu un vecu radinieku aprūpi saistītus pienākumus. Ja mācības tiek organizētas attālināti, sievietēm papildus darbam jāveic arī bērnu skološana, bērnu pieskatīšana, ēst gatavošana, mājas uzkopšana, iepirkumu veikšana u.tml.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://read.oecd-ilibrary.org/view/?ref=127_127000-awfnqj80me&amp;title=Women-at-the-core-of-the-fight-against-COVID-19-crisis|title=Women at the core of the fight against COVID-19crisis|last=OECD|first=|access-date=2020-04-08|date=|archive-date=2021-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210605214517/https://read.oecd-ilibrary.org/view/?ref=127_127000-awfnqj80me&amp;title=Women-at-the-core-of-the-fight-against-COVID-19-crisis}}&lt;/ref&gt;

== Ierobežojumu atvieglošana pēc pirmā uzliesmojuma ==
2020. gada 16. aprīlī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība paziņoja, ka vietās, kur jaunu infekcijas gadījumu skaits samazinās un kur tiek veikta plaša testēšana, tiks uzsākta pakāpeniska uzņēmumu un skolu atvēršana trīs fāzēs, no kurām katra ilgs vismaz 14 dienas, lai infekcijas gadījumu skaits atkal nesāktu strauji pieaugt.
[[Austrija|Austrijā]] no 1. maija atļāva strādāt visiem veikaliem, atvēra tenisa un golfa laukumus, šautuves u.c. vietas, kur personas var nodarboties ar sportu. Maija vidū plāno atļaut strādāt viesnīcām un restorāniem, bet līdz 1. jūlijam ir atcelti visi publiskie pasākumi, koncerti, sporta pasākumi.
Čehijā 20. aprīlī atvēra zemnieku tirgus un autoveikalus, 11. maijā atvēra visus veikalus ar platību virs 1000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, fitnesa klubus, autoskolas; 25. maijā atvērs muzejus un zoodārzus, restorāni, bāri un kafejnīcas drīkstēs atvērt āra terases. No 8. jūnija tiks atvērti visi iepirkumu centri, bet sporta pasākumi būs atļauti zem 50 cilvēkiem.
Dānijā 15. aprīlī atvēra skolas mazāko klašu skolēniem (līdz 5. klasei), bet aizliegums pulcēties vairāk nekā 500 cilvēkiem ir spēkā līdz 1. septembrim.
Lietuvā 27. aprīlī darbu atsāka visi veikali, augu un stādu tirgi, āra kafejnīcas, skaistumkopšanas saloni, muzeji, bibliotēkas. Atļāva organizēt sporta un brīvā laika pasākumus brīvā dabā (piemēram, golfu, tenisu), nodrošinot cilvēku distancēšanos, aizsarglīdzekļu lietošanu un [[Dezinfekcija|dezinfekciju]]. Sejas masku nēsāšana obligāta, izņemot āra kafejnīcās.
Polijā no 4. maija atvērti tirdzniecības centri un būvniecības veikali.&lt;ref&gt;[https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/arvalstu-ieviestie-covid-19-izplatibas-ierobezojumi Ārvalstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežojumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200506050852/https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/arvalstu-ieviestie-covid-19-izplatibas-ierobezojumi |date={{dat|2020|05|06||bez}} }} LR Ārlietu ministrija 30.04.2020.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Ar COVID-19 pandēmiju saistītie trūkumi]]
* [[COVID-19 diagnosticēšana]]
* [[COVID-19 pandēmija Latvijā]]
* [[SARS]]
* [[MERS]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019 Pasaules Veselības organizācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://www.worldometers.info/coronavirus/#countries COVID-19 pandēmijas statistika] {{en ikona}}
{{Portāls|Medicīna}}

[[Kategorija:COVID-19 pandēmija]]
[[Kategorija:2020. gads]]
[[Kategorija:Epidēmijas]]</text>
      <sha1>gaxpjgnyv0lah0spux023bgx9xbr50m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Inga Celma</title>
    <ns>3</ns>
    <id>450833</id>
    <revision>
      <id>4493069</id>
      <parentid>3170897</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T15:14:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39083-04</username>
        <id>147842</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4493069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="527" sha1="jq6merrf2z7r8yb9ivmuxuun6z785a1" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Inga Celma}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 2. februāris, plkst. 08.45 (EET)

:Tagad atceros Ingu Klatbati, kuras māte par polšu ieķīlāja savu māju Jelgavā, Smilšu ielā 31.O.K.Tagat baigā  biznesmane , sieru meistare...  tā mēs to biznesu taisam...  [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-39083-04|&amp;#126;2026-39083-04]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-39083-04|talk]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 18.14 (EEST)</text>
      <sha1>jq6merrf2z7r8yb9ivmuxuun6z785a1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493070</id>
      <parentid>4493069</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T15:15:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-39083-04|~2026-39083-04]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Sveicējs</comment>
      <origin>3170897</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="dkz8hhxj6rzucr1ugt0dpyr388vblmb" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Inga Celma}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 2. februāris, plkst. 08.45 (EET)</text>
      <sha1>dkz8hhxj6rzucr1ugt0dpyr388vblmb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>COVID-19 pandēmija Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>452395</id>
    <revision>
      <id>4493089</id>
      <parentid>4370237</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T17:02:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75786" sha1="lontjhpfqhzrt2rxg326m4muqxrwuyw" xml:space="preserve">[[Attēls:COVID-19-Latvia-log.svg|thumb|300px|Inficēto un mirušo skaita izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā ([[logaritms|logaritmiskā]] skala, jaunākie dati).]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style = &quot;float:right; margin-left:1em; text-align:center&quot;
|+ style=&quot;text-align: center;&quot; |COVID-19 simptomu biežums Latvijā&lt;ref name=&quot;26. jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-seja-latvija-16-bez-slimibas-pazimem-gandriz-tresdala-miruso-pansionatos.a365139/ Covid-19 seja Latvijā: 16% bez slimības pazīmēm; gandrīz trešdaļa mirušo — pansionātos] LTV 2020. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;
!Simptoms
!Varbūtība
|-
|[[Drudzis|Paaugstināta temperatūra]]
|41,6%
|-
|Klepus
|27,7%
|-
|Galvassāpes
|16,3%
|-
|Iesnas
|15,8%
|-
|Kakla iekaisums
|15,7%
|-
|Ožas un garšas traucējumi
|8,6%
|-
|Nav sūdzību
|16,0%
|}

{{Cita nozīme|COVID-19 izplatīšanos Latvijā|pasaulē notiekošo|COVID-19 pandēmija}}

'''COVID-19 izplatīšanās Latvijā''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes [[COVID-19 diagnosticēšana|diagnosticēšanu]] {{dat|2020|3|2}}.
Saslimušo skaits sāka strauji pieaugt kopš 8. marta, visi inficētie bija 7. martā ar &quot;[[airBaltic]]&quot; lidmašīnu atlidojuši no [[COVID-19 pandēmija]]s skartās [[Milāna]]s lidostas kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.&lt;ref name=&quot;jauns.lv&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/375021-latvija-apstiprinata-otra-saslimsana-ar-koronavirusu-sieviete-atgriezusies-no-italijas-kurorta Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta] LETA 2020. gada 8. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/6917552/latvija-apstiprinats-tresais-ar-covid-19-inficetais Latvijā apstiprināts trešais ar &quot;Covid-19&quot; inficētais] TVNET/LETA 2020. gada 8. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;apollo.lv&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6917696/latvija-apstiprinati-jau-sesi-covid-19-saslimsanas-gadijumi Latvijā apstiprināti jau seši &quot;Covid-19&quot; saslimšanas gadījumi] apollo.lv 2020. gada 9. martā&lt;/ref&gt;
14. martā [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) sāka publicēt statistikas datu atspoguļojumu par COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību Latvijas reģionos,&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6923058/publiceta-karte-ar-covid-19-izplatibu-latvijas-regionos Publicēta karte ar Covid-19 izplatību Latvijas reģionos] apollo.lv 2020. gada 14. martā&lt;/ref&gt; bet no 20. marta arī [[Latvijas novadi|Latvijas novados]]. 3. aprīlī [[RAKUS]] [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]] nomira pirmā ar [[SARS-CoV-2]] inficētā Latvijas paciente (99 gadus veca sieviete).&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/diennakts-laika-konstateti-35-jauni-covid-19-gadijumi-kopejais-slimnieku-skaits-sasniedzis-493/ Latvijā mirusi ar Covid-19 slima sieviete, kurai bijušas vairākas blakus saslimšanas] [[LETA]] 2020. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

Situācija 2020. gada vasaras mēnešos bija stabila, bet septembra beigās sākās infekcijas otrais vilnis. Ja 2. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija 19,5/100 000, tad 7. oktobrī šis rādītājs pārsniedza 25/100 000, bet 18. oktobrī 71,5/100 000. 2021. gada 12. janvārī kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 50 000, 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits maksimumu sasniedza 15. janvārī (689,5/100 000) bet 19. janvārī kopējais ar COVID-19 diagnozi mirušo skaits pārsniedza 1000, bet 13. aprīlī 2000.&lt;ref name=&quot;SPKC1&quot;&gt;[https://www.spkc.gov.lv/lv/aktualitates-par-covid-19 Aktualitātes par Covid-19] spkc.gov.lv&lt;/ref&gt; Pēc tam saslimstība lēni mazinājās, bet saglabājās augsta mirstība, kopējais ar COVID-19 mirušo pacientu skaits 24. jūnijā pārsniedza 2500.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprina-vel-33-covid-19-gadijumus-3-cilveki-mirusi.a410331/ Latvijā apstiprina vēl 33 Covid-19 gadījumus; 3 cilvēki miruši] lsm.lv 2021. gada 24. jūnijā&lt;/ref&gt;

2020. gada 28. decembrī sāka veselības aprūpes darbinieku vakcināciju, taču līdz 2021. gada aprīļa sākumam vakcinācijas temps bija gauss. 3. maijā uzsāka visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma, jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma pavērās iespēja pieteikties interneta vietnē ''manavakcina.lv'' uz vakcinēšanos rindas kārtībā.
2021. gada februārī Latvijā sāka izplatīties lipīgāks SARS-CoV-2 vīrusa ''alfa'' paveids (B.1.1.7 jeb &quot;britu celms&quot;), kas veicināja saslimstības pieaugumu bērniem un jauniešiem, maija sākumā kļuva zināms, ka vīrusa britu paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%.
Lipīgākā vīrusa paveida izplatīšanās un vakcinēšanās gausuma dēļ saslimstība atkal sāka kāpt, 26. martā kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 100 000.&lt;ref name = &quot;25. marts&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-kopuma-atklato-covid-19-gadijumu-skaits-parsniedzis-100-000-precizets.a398137/ Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu skaits pārsniedzis 100 000] lsm.lv 2021. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Pēc 19. maija 14 dienu kumulatīvā saslimstība strauji samazinājās, 28. maijā noslīdot zem 300/100 000 robežas,&lt;ref&gt;[https://neatkariga.nra.lv/veseliba/348359-beidzot-labas-zinas-kumulativais-raditajs-noslidejis-zem-300-gadijumu-robezas Beidzot labas ziņas — kumulatīvais rādītājs noslīdējis zem 300 gadījumu robežas!] neatkariga.nra.lv 28.05.2021.&lt;/ref&gt; 8. jūnijā zem 200/100 000, bet 22. jūnijā zem 100/100 000 robežas.
18. jūlijā 14 dienu kumulatīvā saslimstība samazinājās līdz 27,8/100 000.

2021. gada jūlija beigās sākās COVID-19 trešais vilnis, kuru izraisīja SARS-CoV-2 vīrusa delta paveids. Sākumā saslimstība nevakcinētajiem cilvēkiem bija 5,3 reizes augstāka nekā vakcinētajiem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pieaug-saslimstiba-ar-covid-19.a414367/ Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19] lsm.lv 2021. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Līdz 6. augustam Latvijā bija izlietotas 1 376 534 vakcīnas devas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 680 006 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 696 528 cilvēki (tikai 36,9 % no iedzīvotājiem).&lt;ref name=&quot;6. augusts&quot;&gt;[https://www.leta.lv/home/important/8ABF5C78-459A-47D9-B2F8-D0B606AB3B79/ Sapotējot 4101 cilvēku, vakcinācijas pret Covid-19 temps nemainīgi zems arī ceturtdien] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210809075129/https://www.leta.lv/home/important/8ABF5C78-459A-47D9-B2F8-D0B606AB3B79/ |date={{dat|2021|08|09||bez}} }} LETA 2021. gada 6. augustā&lt;/ref&gt; 10. augustā no visiem 24 stundās atklātajiem gadījumiem 76% bija nevakcinētiem vai vakcinācijas kursu nepabeigušajiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7312132/covid-19-125-jauni-inficesanas-gadijumi-95-no-tiem-nevakcineto-vidu Covid-19: 125 jauni inficēšanās gadījumi, 95 no tiem — nevakcinēto vidū] LETA 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc SPKC datiem 27. augustā saslimstība pārsniedza 100/100 000, bet 7. oktobrī 700/100 000 robežu, tādējādi COVID-19 trešā viļņa saslimstība Latvijā pārsniedza otrā viļņa saslimstības maksimumu. Trešā viļņa kumulatīvās saslimstības maksimums bija 30. oktobrī, kad divās nedēļās saslimušo skaits sasniedza 1801,2/100 000, kas bija tobrīd augstākā reģistrētā saslimstība pasaulē. Pēc mājsēdes noteikšanas 21. oktobrī saslimstība pakāpeniski sāka samazināties, bet kumulatīvā mirstība turpināja pieaugt, 5. novembrī sasniedzot  244,8 gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju, kas bija augstākais mirstības līmenis ES un EEZ valstīs.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-sasniegusi-augstako-mirstibas-limeni-ar-diagnosticetu-covid-19-eseez-valstu-vidu.a428989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article Latvija sasniegusi augstāko mirstības līmeni ar diagnosticētu Covid-19 ES/EEZ valstu vidū] lsm.lv 2021. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt; 23. novembrī Latvijā mirušo COVID-19 pacientu skaits pārsniedza 4000.&lt;ref name = &quot;23. novembris&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-covid-19-kopejais-upuru-skaits-parsniedzis-4000-menesi-mirusi-1015-slimnieki.a431318/ Latvijā Covid-19 kopējais upuru skaits pārsniedzis 4000; mēnesī miruši 1015 slimnieki] lsm.lv 2021. gada 23. novembrī&lt;/ref&gt;
4. decembrī diviem [[Rīgas starptautiskā lidosta|Rīgas lidostā]] testētajiem ielidojušajiem pasažieriem konstatēja SARS-CoV-2 omikrona paveidu,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-atklati-divi-covid-19-omikrona-varianta-gadijumi.a433192/ Latvijā atklāti divi Covid-19 omikrona varianta gadījumi]  lsm.lv 2021. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt; bet 2022. gada 6. janvārī veselības ministrs Pavļuts paziņoja, ka sākusies omikrona paveida strauja izplatīšanās Latvijā.&lt;ref name=&quot;6. janvārī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pavluts-covid-19-virusa-omikrona-paveida-strauja-izplatiba-latvija-ir-sakusies.a437679/ Pavļuts: Covid-19 vīrusa omikrona paveida strauja izplatība Latvijā ir sākusies] lsm.lv 2022. 6. janvārī&lt;/ref&gt;
11. februārī reģistrētais inficēto cilvēku skaits Latvijā pārsniedza 500 000, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs sasniedza 6741/100 000, savukārt ar COVID-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedza 5000.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-miruso-skaits-latvija-parsniedzis-5000-bet-inficesanas-gadijumu-skaits--pusmiljonu.a443098/ Ar Covid-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedzis 5000, bet inficēšanās gadījumu skaits – pusmiljonu] lsm.lv 2022. gada 11. februārī&lt;/ref&gt; 22. februārī SPKC reģistrētā 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 7220,8/100 000 un sāka strauji samazināties, 20. maijā noslīdot zem 150/100 000 robežas.

2022. gada 30. martā Veselības ministrija paziņoja, ka pēc Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes datiem līdz 2022. gada 1. martam Latvijā ar COVID-19 diagnozi bija miruši 7043 cilvēki, pie kam COVID-19 kā pamatcēlonis bijis 5649 cilvēku nāvei, bet 1394 gadījumos kā nāves iestāšanos veicinošs faktors. SPKC skaidroja, ka Nāves cēloņa reģistra dati ir pilnīgāki, jo tajos nonāk informācija par visiem mirušajiem, no kuriem daļa operatīvajos datos neiekļūst. Tā kā Nāves cēloņu reģistra dati ir ar nobīdi, tādēļ sabiedrības informēšanai izmanto operatīvos SPKC datus, kas 1. martā uzrādīja par 1802 mazāku CIVID-19 upuru skaitu, proti, 5241 mirušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-lidz-februara-beigam-registreti-7043-covid-19-upuri.a450333/ Latvijā līdz februāra beigām reģistrēti 7043 Covid-19 upuri] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;
 
Līdz 2023. gada 8. maijam Latvijā bija atklāti 977 667 COVID-19 saslimšanas gadījumi, miruši 6346 pacienti.&lt;ref&gt;[https://ourworldindata.org/coronavirus Ritchie, Hannah; Mathieu, Edouard; Rodés-Guirao, Lucas; Appel, Cameron; Giattino, Charlie; Ortiz-Ospina, Esteban; Hasell, Joe; Macdonald, Bobbie; Beltekian, Diana; Dattani, Saloni; Roser, Max (2020–2022). &quot;Coronavirus Pandemic (COVID-19)&quot;. Our World in Data.] apmeklēts 8 May 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

== Pirmā COVID-19 saslimstības viļņa norise ==
{{pamatraksts|COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā}}

[[Attēls:Old Riga of 22.03.2020.jpg|thumb|250px|Tukšā [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]] Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā.]]
2020. gada 12. martā, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu &quot;Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli&quot; un Epidemioloģiskās drošības likumu, [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] A. K. Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.
7. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.&lt;ref&gt;[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu__aktualizets_7_april Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu — aktualizēts 7. aprīlī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200413124201/http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu__aktualizets_7_april/ |date={{dat|2020|04|13||bez}} }} Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa 2020. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.&lt;ref name=&quot;grozījumi&quot;&gt;[https://www.la.lv/arkartejo-situaciju-latvija-pagarina-lidz-9-junijam Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9. jūnijam] LETA 2020. gada 7. maijā&lt;/ref&gt;

26. jūnijā SPKC informēja, ka no līdz tam diagnosticētajiem 1112 inficētajiem 16% nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita, 30 nomira ar COVID-19.&lt;ref name=&quot;26. jūnijā&quot;/&gt;
Tāpat SPKC sniedza detalizētu informāciju par &quot;COVID-19 seju Latvijā&quot;: jaunākajam slimniekam bija viens gads, bet vecākajam — 99 gadi. Sākotnēji koronavīrusa infekciju Latvijā ieveda atpūtnieki no Itālijas (24 gadījumi), Austrijas (33 gadījumi), Spānijas (32 gadījumi), Francijas (24), tad repatrianti no Apvienotās Karalistes (42), Zviedrijas (26), Krievijas (15) un Vācijas (11).
16% inficēto nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita. Kaut arī tikai 6,5% visu saslimušo mita sociālās aprūpes centros (SAC), gandrīz trešdaļa no mirušajiem (deviņi no 30) bija SAC iemītnieki.&lt;ref name=&quot;26. jūnijā&quot;/&gt; Latvijas Infektoloģijas centrā slimības pirmajā vilnī nomira visi pieci smagā stāvoklī esošie pacienti, kas bija pieslēgti mākslīgās plaušu ventilācijas aparātam.
&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7082699/raidijums-cik-daudz-gultasvietu-latvijas-medicina-spej-dot-covid-19-pacientiem-ar-smagu-slimibas-gaitu Cik daudz gultasvietu Latvijas medicīna spēj dot Covid-19 pacientiem ar smagu slimības gaitu?] apollo.lv 2020. gada 9. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Inficēšanās otrais vilnis ==
{{pamatraksts|COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā}}

Pēc jaunā mācību gada sākuma 2020. gada 1. septembrī inficēšanos ar jauno koronavīrusu konstatēja vienam [[Rīgas Austrumu vidusskola]]s skolēnam un viņa mātei, karantīnas režīmu noteica 14 skolēna klases biedriem un četriem skolotājiem. 14. septembrī pēc viena [[Daugavpils 16. vidusskola]]s skolēna saslimšanas karantīnas režīmu noteica 26 viņa klases biedriem un astoņiem skolotājiem. 21. septembrī pēc skolotāju un skolas darbinieku saslimšanas karantīnu noteica divām [[Daugavpils 3. vidusskola]]s klasēm un piecām [[Olaines 2. vidusskola]]s klasēm.
22. septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ziņoja, ka mājas karantīnā atrodas arī [[Rīgas 10. vidusskola]]s, [[Rīgas 46. vidusskola]]s un [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija|Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas]] skolēni un skolotāji.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/covid-19-del-rigas-skolas-klust-tuksakas-pazino-cik-klases-jau-devusas-karantina Covid-19 dēļ Rīgas skolas kļūst tukšākas: paziņo, cik klases jau devušās karantīnā] LETA 2020. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt; 
29. septembrī ministre [[Ilga Šuplinska]] pavēstīja, ka septembrī COVID-19 gadījumi konstatēti 17 izglītības iestādēs, ieskaitot divas augstskolas un divas profesionālās izglītības iestādes.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/suplinska-lidz-sim-rudeni-covid-19-kopuma-konstatets-17-izglitibas-iestades/ Šuplinska: Līdz šim rudenī Covid-19 kopumā konstatēts 17 izglītības iestādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118181634/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/suplinska-lidz-sim-rudeni-covid-19-kopuma-konstatets-17-izglitibas-iestades/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 29. septembrī&lt;/ref&gt;

19. oktobrī kļuva zināms, ka no iepriekšējā nedēļā konstatētajiem 780 COVID-19 gadījumiem 130 personām (17%) inficēšanās avots bija izglītības iestāde, savā ģimenes lokā saslima 110 cilvēki (14%), bet darba vietās — vismaz 60 personas (8%).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/spkc-aizvaditaja-nedela-covid-19-gadijumu-antirekords-biezakais-inficesanas-avots--skolas.a378507/?utm_source=rss&amp;utm_campaign=rss&amp;utm_medium=links SPKC: Aizvadītajā nedēļā Covid-19 gadījumu antirekords; biežākais inficēšanās avots — skolas] lsm.lv 2020. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

No 10. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas valdība noteica stingrākus drošības pasākumus Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavas novadā, Aizputes, Dundagas, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Olaines novadā.&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/covid-19-izplatibas-mazinasanai-nosaka-stingrakus-pulcesanas-ierobezojumus-atseviski Covid-19 izplatības mazināšanai nosaka stingrākus pulcēšanās ierobežojumus; atsevišķi ierobežojumi 8 pašvaldībās Latvijā] mk.gov.lv 09.10.2020.&lt;/ref&gt;

29. oktobrī kļuva zināms, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 18 medicīnas darbinieki, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā 10 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-regionalajam-slimnicam-liek-gatavoties-dazadiem-planiem.a379694/ Covid-19 reģionālajām slimnīcām liek gatavoties dažādiem plāniem] lsm.lv 2020. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Pēc SPKC ziņām no 22. līdz 29. oktobrim Latvijā ar COVID-19 saslimuši 116 veselības aprūpes sistēmas darbinieki: 19 ārsti, 4 ārsta palīgi, 54 medmāsas, 17 māsas palīgi un 22 darbinieki, kas nav tieši iesaistīti pacientu aprūpē.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7097589/perevoscikovs-ir-bijusi-gadijumi-kad-mediki-ar-covid-19-simptomiem-turpinaja-pildit-pienakumus Perevoščikovs: Ir bijuši gadījumi, kad mediķi ar Covid-19 simptomiem turpināja pildīt pienākumus] LETA 2020. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

Ņemot vērā straujo COVID-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, Ministru Kabinets atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim.
Lai paaugstinātu slimnīcu gatavību straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu rīkojumā &quot;Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu&quot; noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā. Tomēr stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā [[onkoloģiskās slimības]], [[HIV/AIDS]], [[tuberkuloze]], psihiatriskās slimības, lipīgās ādas slimības un [[seksuāli transmisīvās slimības]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7123464/visas-slimnicas-ierobezos-planveida-stacionaros-pakalpojumus Visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus] TVNET/LETA 2020. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

8. decembrī Latvijas valdība lēma piešķirt astoņus miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas COVID-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat valdība piešķīra 32 miljonus eiro piemaksām — līdz 100% apmērā no mēnešalgas — tiem mediķiem, kas iesaistīti COVID-19 ierobežošanā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/papildu-gultasvietu-izveidei-un-mediku-piemaksam-pieskir-40-miljonus-eiro.a384645/ Papildu gultasvietu izveidei un mediķu piemaksām piešķir 40 miljonus eiro] lsm.lv 2020. gada 8. decembrī&lt;/ref&gt;
17. decembrī Ministru Kabinets nolēma ieviest vēl stingrākus ierobežojumus no 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.&lt;ref&gt;[https://www.liepaja.lv/apstiprinati-jauni-covid-19-ierobezojumi-no-21-decembra-lidz-11-janvarim/ Apstiprināti jauni Covid-19 ierobežojumi no 21. decembra līdz 11. janvārim] liepaja.lv, 2020. gada 17. decembrī&lt;/ref&gt;
22. decembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23. decembra līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/uz-divam-nedelam-slimnicas-partrauks-sniegt-planveida-stacionaros-pakalpojumus  Uz divām nedēļām slimnīcas pārtrauks sniegt plānveida stacionāros pakalpojumus] Veselības ministrija 22.12.2020&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 30. decembra Jaungada svētku un tiem sekojošajā nedēļas nogalē laikā Latvijā ieviesa [[Komandantstunda|komandantstundu]]. Iedzīvotājiem bija jāatrodas savās mājvietās laikā no 22:00 līdz 5:00. Tāda pati kārtība paredzēta arī 8. un 9. janvārī.
Komandantstundas kontroles uzraudzībā, papildu jau esošajiem Valsts policijas (VP) resursiem, kas veica ikdienas darbu, iesaistīja kopumā vēl vairāk nekā 1600 papildspēku gan no VP un pašvaldības policijas, gan arī no Valsts robežsardzes un zemessargu rezervēm. Līdz 3. janvārim saistībā ar pārvietošanos komandantstundas laikā tika pārbaudītas 18 919 personas, 7468 reizes izteikti mutiski brīdinājumi, bet par komandantstundas neievērošanu bija uzsākti 2957 administratīvie procesi.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/nosledzas-pirmais-komandantstundas-periods/ Noslēdzas pirmais komandantstundas periods] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211119001733/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/nosledzas-pirmais-komandantstundas-periods/ |date={{dat|2021|11|19||bez}} }} LETA, 2021. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
2020. gada pēdējā dienā 31. decembrī pēc NVD datiem vislielākais stacionēto pacientu skaits bija RAKUS (kopā 292 pacienti; no viņiem 24 smagā stāvoklī), PSKUS (attiecīgi 125; 11), Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (92; 9), vidēji liels Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (42; 6), Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (37; 4), Vidzemes slimnīcā (32; 3), bet vismazākais Rēzeknes slimnīcā (27; 1) un Liepājas Reģionālajā slimnīcā (14; 1).&lt;ref name=&quot;covid reģionos&quot;/&gt;

2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un [[NMPD]] inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/421874-apkopots-cik-mediku-pern-abu-vilnu-laika-saslima-ar-covid-19 Apkopots, cik mediķu pērn abu viļņu laikā saslima ar Covid-19] jauns.lv 2021. jada 7. decembrī&lt;/ref&gt;
9. janvārī tapa zināmi NVD apkopotie dati par COVID-19 pacientu mirstību lielajās slimnīcās 2020. gadā. Vislielākais mirušo pacientu īpatsvars bija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (36,5%) un Vidzemes slimnīcā (31,4%), vidēji mirstības rādītāji bija RAKUS (17,3%), Rēzeknes slimnīcā (16,2%), Jēkabpils slimnīcā (15,2%), PSKUS (14,7%) un Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (13,1%), bet zemākais mirušo īpatsvars bija Liepājas Reģionālajā slimnīcā (8,9%).&lt;ref name=&quot;covid reģionos&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-miruso-ipatsvars-regionos-butiski-atskiras.a388312/ Covid-19 mirušo īpatsvars reģionos būtiski atšķiras] Vita Anstrate, lsm.lv 2021. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2021. gada 2. februārī valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz &quot;drošu tirdzniecības&quot; modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

=== Diagnostika ===
{{main|COVID-19 pandēmijas statistika Latvijā}}

Slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī Latvijā ieviesa infekcijas lokālo uzliesmojumu &quot;pūļa testēšanu&quot; ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas — vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku — pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā &quot;kolektīvajā&quot; siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus — lai atrastu konkrētos inficētos. Šāda testēšanu vispirms izmēģināja Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, tad arī Daugavpilī.
Oktobrī Latvijā sāka lietot arī antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība (ap 90%), tāpēc pozitīvie rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un simptomātiskam pacientam jāveic [[PCR]] tests. Savukārt pārslimotu COVID-19 jau kopš vasaras varēja noteikt ar antivielu testiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7081660/latvija-ir-butiski-mazaka-covid-19-testesanas-jauda-neka-lietuva-un-igaunija Latvijā ir būtiski mazāka Covid-19 testēšanas jauda nekā Lietuvā un Igaunijā] LETA 2020. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;

14. decembrī Valsts asinsdonoru centrs informēja, ka kopš augusta kopumā 160 donoriem atrastas COVID-19 antivielas, katru dienu atklāj vidēji 8 jaunus gadījumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/strauji-pieaug-asins-donoru-skaits-kuriem-konstatetas-covid-19-antivielas.a385319/ Strauji pieaug asins donoru skaits, kuriem konstatētas Covid-19 antivielas] lsm.lv 2020. gada 14. decembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt [[RSU]] zinātnieku veiktajā apsekojumā 11,2% (453 no 4041 testētajiem) Latvijas iedzīvotāju atrastas antivielas pret SARS-CoV2. Visaugstākais pārslimojušo īpatsvars bija bērnu un jauniešu vecuma grupās: attiecīgi 19% (no 7 līdz 10 gadu vecumā), 15,5% (11—13), 9,4% (14—17), 12,2% (18—24).
Lielākais pārslimojušo īpatsvars bija Latgalē (23,4%), savukārt Zemgalē — 13,7%, Vidzemē — 11,7%, Pierīgā — 11,6%, Rīgā 8,4% un Kurzemē — 4,6%.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lipigakucovid-19-paveidu-atklaj-jau-20-paraugu.a395979/ Lipīgāku Covid-19 paveidu atklāj jau 20% paraugu] lsm.lv 2021. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

2021. gada 9. martā kļuva zināms, ka no 16. līdz 23. februārim [[LBMC]] ap 20% savākto paraugu bija atrasts lipīgākais SARS-CoV2 (''alfa'') paveids, E. Gulbja laboratorijas paraugos šis vīrusa paveids bija atrasts vairāk nekā 15% saslimušo,&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt; bet 22. martā arī atklāja arī Dienvidāfrikas SARS-CoV2 (''beta'') paveidu.
20. aprīlī LBMC ziņoja, ka Lielbritānijas paveids konstatēts jau 62% sekvenēto SARS-CoV2 vīrusa genomu paraugu, pie kam 3% sekvenēto jeb piecos saslimšanas gadījumos atklāta Dienvidāfrikas ''beta'' paveida vīrusa (B.1.351) E484K mutācija, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7229242/atklati-pieci-saslimsanas-gadijumi-ar-dienvidafrikas-paveida-mutaciju-kam-esosas-vakcinas-nav-pietiekami-efektivas Atklāti pieci saslimšanas gadījumi ar Dienvidāfrikas paveida mutāciju, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas] apollo.lv 2021. gada 20. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maijā kļuva zināms, ka vīrusa (''alfa'') paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kops-aprila-sakuma-saslimstiba-ar-covid-19-pieaugusi-par-355-britu-paveida-ipatsvars--91.a403634/ Kopš aprīļa sākuma saslimstība ar Covid-19 pieaugusi par 35,5%; britu paveida īpatsvars — 91%] lsm.lv 2021. gada 7. maijā&lt;/ref&gt; 13. maijā kļuva zināms arī par Brazīlijas (''gamma'') paveida parādīšanos Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-konstateti-divi-jauni-un-maz-izpetiti-covid-19-paveidi.a404518/ Latvijā konstatēti divi jauni un maz izpētīti Covid-19 paveidi] lsm.lv 2021. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;
27. maijā SPKC informēja, ka Latvijā konstatēts arī Indijas SARS-CoV2 (''delta'') paveida (B.1.617) gadījums.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-konstate-vienu-ipasi-lipiga-covid-19-indijas-paveida-gadijumu.a406402/ Latvijā konstatē vienu īpaši lipīga Covid-19 Indijas paveida gadījumu] www.lsm.lv 2021. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Nacionālā references laboratorija pavēstīja, ka 80% no nedēļas laikā sekvencētajiem vīrusu paraugiem bija konstatēts alfa variants, 15% gadījumos delta paveids, kā arī četri vīrusa Ēģiptes paveida gadījumi, divi gamma paveida gadījumi. Tika prognozēts, ka līdz augusta beigām 90% no visiem testu paraugiem būs delta paveids.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/0AED3092-9F92-40D7-9E43-6BF99A177FD9/ Nedēļas laikā Latvijā būtiski palielinājies Covid-19 Indijas varianta gadījumu skaits]{{Novecojusi saite}} leta.lv 29.06.2021&lt;/ref&gt;
6. jūlijā ziņoja, ka no nedēļā veiktajiem gandrīz 200 testu paraugiem vīrusa delta variants bija atklāts jau 29% gadījumu,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nedelas-laika-dubultojusies-covid-19-delta-varianta-izplatiba-latvija.a411805/ Nedēļas laikā dubultojusies Covid-19 delta varianta izplatība Latvijā] lsm.lv 2021. gada 6. jūlijā&lt;/ref&gt; bet 14. jūlijā kļuva zināms, ka ka delta variants bija atrodams 54% sekvenēto vīrusu paraugos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-delta-variants-jau-domine-latvija.a412904/ Covid-19 delta variants jau dominē Latvijā] lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā&lt;/ref&gt;

26. jūlijā ievesto COVID-19 gadījumu īpatsvars Latvijā pieauga līdz 27%, visbiežāk saslimušie Latvijā bija ieradušies no Krievijas (59 gadījumi), Turcijas (31), Spānijas (30) un Lielbritānijas (27).&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

=== Vakcinēšana ===
{{pamatraksts|COVID-19 vakcīna}}

2020. gada 1. decembrī Veselības ministrija informēja, ka [[Nacionālais veselības dienests]] ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar četriem vakcīnu ražotājiem — [[AstraZeneca]], [[Johnson&amp;Johnson (Janssen)]] (J&amp;J), BioNTech/Pfizer un ''CureVac'' kuru piedāvātais vakcīnu apjoms varētu nodrošināt iespēju vakcinēties aptuveni vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju. Gada nogalē vakcīnas sāka saņemt veselības aprūpes darbinieki, tad sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, vēlāk personas vecumā virs 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki. Kopējās vakcīnu, piegādes, loģistikas un ievades izmaksas 2021. gadā prognozēja 26,7 miljonu eiro apmērā, kas tiks segtas no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.&lt;ref&gt;[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/iepazistina-ar-vakcinacijas-strategiju-pret-covid-19 Iepazīstina ar vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19] Veselības ministrija 01.12.2020.&lt;/ref&gt;

21. decembrī Veselības ministrija informēja, ka Latvija 26. decembrī saņems 9750 vakcīnu, 28. decembra rītā zāļu lieltirgotavas tās piegādās desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kas tajā pašā dienā sāks veselības aprūpes darbinieku vakcināciju.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/419669-covid-19-pirmaja-piegade-latvija-planots-nogadat-9750-vakcinas Covid-19: pirmajā piegādē Latvijā plānots nogādāt 9750 vakcīnas] Jauns.lv / LETA 2020. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt; Atbilstoši vakcinācijas plānam, 28. decembrī sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9. janvārī ģimenes ārstus, bet no 11. janvāra pārējos ārstniecības iestādēs strādājošos.
2021. gada 6. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja arī ASV kompānijas &quot;''Moderna''&quot; izstrādāto vakcīnu, 12. janvārī Latvijā saņēma šīs vakcīnas pirmo kravu ar 1200 vakcīnām.

2021. gada 12. janvārī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka veidos īpašu biroju vakcinēšanas pret COVID-19 masveida nodrošināšanai. Viņš norādīja, ka, lai sasniegtu sabiedrībai drošu līmeni attiecībā uz vīrusa izplatību un atgrieztos pie normālas dzīves, kopumā ir nepieciešams vakcinēt aptuveni 1,5 miljonus Latvijas iedzīvotāju.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7153979/veidos-ipasu-biroju-vakcinesanas-pret-covid-19-masveida-nodrosinasanai Veidos īpašu biroju vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai] LETA 2021. gada 12. janvārī&lt;/ref&gt;
21. janvārī Veselības ministrija informēja, ka valdība plāno no Vācijas ražotāja “''CureVac''” iegādāties 946 510 vakcīnu devas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-iegadasies-papildu-curevac-vakcinas-pret-covid-19.a389850/ Latvija iegādāsies papildu «CureVac» vakcīnas pret Covid-19] lsm.lv 2021. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;

21. janvārī NVD apkopotie dati liecināja, ka no pieejamajiem 31 425 vakcinācijas komplektiem pirmo vakcīnas devu pret COVID-19 bija saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, bet abas imunitātei nepieciešamās devas bija saņēmuši tikai 2139 cilvēki. Līdz 21. janvārim vakcinācijas procesā bija izlietotas 17 528 ''BioNTech/Pfizer'' vakcīnas un 1152 ''Moderna'' vakcīnas.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija-butiski-samazinajusies-vakcinacijas-tempi-pret-covid-19-ar-otro-poti/ Latvijā būtiski samazinājušies vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210122091403/https://skaties.lv/zinas/latvija-butiski-samazinajusies-vakcinacijas-tempi-pret-covid-19-ar-otro-poti/ |date={{dat|2021|01|22||bez}} }} LETA 2021. gada 22. janvārī&lt;/ref&gt;

5. februārī interneta vietnē ''Manavakcina.lv'' atvēra reģistrāciju vakcīnai pret COVID-19. Pirmajā dienā pieteicās vairāk nekā 21 000 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmaja-diena-vairak-neka-21-000-cilveku-registrejies-vakcinai-pret-covid-19.a391734/ Pirmajā dienā vairāk nekā 21 000 cilvēku reģistrējies vakcīnai pret Covid-19] lsm.lv 2021. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
NVD apstiprināja, ka 7. februārī saņems pirmās 7200 [[Oksfordas-AstraZeneca COVID-19 vakcīna|''AstraZeneca'' vakcīnas]], kas paredzētas sociālās aprūpes centru darbinieku vakcinācijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-svetdien-sanems-pirmas-7200-astrazeneca-vakcinas-pret-covid-19.a391871/ Latvija svētdien saņems pirmās 7200 «AstraZeneca» vakcīnas pret Covid-19] LETA 2021. gada 6. februārī&lt;/ref&gt;

5. martā NVD informēja, ka visaugstākā vakcinācijas aktivitāte bijusi Rīgā, bet viszemākā Latgalē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-vakcinacija-aktivaka-riga-lenaka-latgale.a395573/ Covid-19 vakcinācija — aktīvākā Rīgā, lēnākā — Latgalē] lsm.lv 2021. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Imunizācijas valsts padome (IVP), [[SPKC]], [[ZVA]] un [[Veselības inspekcija]] rekomendēja Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar ''AstraZeneca'' vakcīnu. Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska prognozēja, ka būs nepieciešama 1—2 nedēļas, lai izmeklētu līdz šim Eiropā konstatētos trombu veidošanās gadījumus pēc vakcinēšanas un noskaidrotu, vai ''AstraZeneca'' vakcīna ir droša. Arī Vācija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Norvēģija, Francija, Bulgārija, Īrija, Islande apturēja vakcināciju ar šo vakcīnu uz laiku, kamēr notiek ziņoto [[trombembolija]]s gadījumu izvērtēšana. Tikmēr uzņēmums ''AstraZeneca'' izplatīja paziņojumu, ka “pēc visu par vairāk nekā 17 miljoniem Eiropas Savienībā (ES) un Apvienotajā Karalistē ar ''AstraZeneca'' vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem pieejamo datu pārskatīšanas nav iegūti pierādījumi tam, ka kādā pēc vecuma, dzimuma vai vakcīnas sērijas definētajā grupā vai kādā konkrētā valstī būtu palielināts plaušu embolijas, dziļo vēnu trombozes vai [[trombocitopēnija]]s risks”, līdz 8. martam starp vakcīnu saņēmušajiem cilvēkiem ES un Apvienotajā Karalistē ir bijuši 15 dziļo vēnu trombozes un 22 plaušu trombembolijas gadījumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-uz-laiku-aptur-vakcinaciju-pret-covid-19-ar-astrazeneca-vakcinu.a396849/ Latvijā uz laiku aptur vakcināciju pret Covid-19 ar «AstraZeneca» vakcīnu] lsm.lv 2021. gada 15. martā&lt;/ref&gt;

9. martā kļuva zināms, ka Latvijas Vakcinācijas birojs plāno izveidot divus liela mēroga vakcinācijas centrus Rīgā ([[Rīgas Nacionālā sporta manēža|Rīgas Nacionālajā sporta manēžā]] un [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā]]) un deviņus citās lielākajās pilsētās (Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī).
Mazākus vakcinācijas centrus nolēma izveidot astoņās citās pilsētās (Kuldīgā, Saldū, Tukumā, Bauskā, Siguldā, Aizkrauklē, Madonā un Gulbenē) un 12 Rīgas sabiedriskās ēkās (49. vidusskolā, Teikas vidusskolā, VEF Kultūras pilī, 19. vidusskolā, 89. vidusskolā, Puškina licejā, 31. vidusskolā, 88. vidusskolā, Zolitūdes ģimnāzijā, Klasiskajā ģimnāzijā, Iļģuciema vidusskolā un 47. vidusskolā).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aprila-sakuma-latvija-bus-9-liela-meroga-vakcinacijas-centri-regionos-un-divi-riga.a396006/ Aprīļa sākumā Latvijā būs 9 liela mēroga vakcinācijas centri reģionos un divi Rīgā] lsm.lv 2021. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

16. martā NVD apkopotā informācija liecināja, ka ar ''AstraZeneca'' vakcīnu Latvijā bija vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas. Bija plānots, ka 17. martā Latvija varētu saņemt 15 412, 24. martā — 37 444, bet 31. martā — 40 912 ''AstraZeneca'' vakcīnas devas.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7202563/henkuzens-patlaban-ir-vairak-neka-10-000-neizlietotu-astrazeneca-vakcinas-devu Henkuzens: Patlaban ir vairāk nekā 10 000 neizlietotu &quot;AstraZeneca&quot; vakcīnas devu] apollo.lv 2021. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

3. aprīlī Rīgā darbu sāka trīs vakcinēšanas centri — [[Ķīpsala]]s hallē, centrā &quot;Atta&quot; un [[Rīgas Centrāltirgus]] Gastro paviljonā, kā arī vakcinācijas centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā &quot;Gors&quot; Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7215291/masu-vakcinacijas-starts-latvija-viss-par-un-ap Masu vakcinācijas starts Latvijā. Viss par un ap] apollo.lv 2021. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Rinda pie vakcinācijas centra.jpg|thumb|250px|Rinda pie COVID-19 vakcinācijas centra Rīgā 2021. gada 17. aprīlī.]]
16., 17. un 18. aprīlī Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs vakcinācijas centros bija iespēja vakcinēties ar ''Astra Zeneca'' vakcīnu ikvienam, kas to vēlas.&lt;ref&gt;[https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/16-18-aprili-septinu-pilsetu-lielajos-vakcinacijas-centros-ar-astrazeneca-vares-vakcineties-ikviens-iedzivotajs 16.-18. aprīlī septiņu pilsētu lielajos vakcinācijas centros ar &quot;AstraZeneca&quot; varēs vakcinēties ikviens iedzīvotājs]&lt;/ref&gt;

27. aprīlī valdība vienojās, ka no 3. maija sāks visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma. Jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma pavērās iespēja pieteikties interneta vietnē ''manavakcina.lv'' uz vakcinēšanos rindas kārtībā.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7234994/no-3-maija-saks-visu-iedzivotaju-vakcinaciju-bez-prioritaro-grupu-dalijuma No 3. maija sāks visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma] apollo.lv 2021. gada 27. aprīlī&lt;/ref&gt;
1. jūnijā Veselības ministrija informēja, ka no 2. jūnija tiks sākta 12—15 gadus vecu pusaudžu vakcinācija ar &quot;Pfizer/BioNTech&quot; vakcīnu &quot;Comirnaty&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-2-junija-pret-covid-19-saks-vakcinet-ari-1215-gadus-vecus-pusaudzus.a406948/ No 2. jūnija pret Covid-19 sāks vakcinēt arī 12—15 gadus vecus pusaudžus] LSM.lv Ziņu redakcija, Madara Līcīte 2021. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;

14. jūlijā valdība atbalstīja obligātu vakcināciju pret COVID-19 no 1. oktobra ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Savukārt citās nozarēs, ja darbinieks strādā saskarsmē ar klientiem vai ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai, darba devējiem būs tiesības pēc 1. oktobra atlaist nepotētos darbiniekus, bet valsts institūcijās noteica pārejas periodu no 1. oktobra līdz 1. decembrim, kurā COVID-19 sertifikāta par vakcināciju vai izslimošanu vietā derēs arī paša apmaksāts negatīvs COVID-19 tests.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakas-nozares-noteiks-obligatu-vakcinaciju-pret-covid-19-darba-deveji-pec-1-oktobra-vares-atlaist-nevakcinetos-precizets.a412860/ Vairākās nozarēs noteiks obligātu vakcināciju pret Covid-19; darba devēji pēc 1. oktobra varēs atlaist nevakcinētos (precizēts)] lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā&lt;/ref&gt;

Līdz 6. augustam Latvijā bija izlietotas 1 376 534 vakcīnas devas, tostarp 756 962 &quot;Pfizer&quot;/&quot;BioNTech&quot; vakcīnas devas, 293 907 &quot;AstraZeneca&quot; vakcīnas devas, 222 495 &quot;Moderna&quot; vakcīnas devas un 103 170 J&amp;J vakcīnas devas. Vakcīnas pirmo devu bija saņēmuši 680 006 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 696 528 cilvēki (tikai 36,9 % no iedzīvotājiem).&lt;ref name=&quot;6. augusts&quot;/&gt;

=== 12 izplatītākie mīti par vakcīnām ===
2021. gada 27. februārī Latvijas [[Zāļu valsts aģentūra]] paziņojumā medijiem apkopoja un atspēkoja 12 Latvijā izplatītos mītus par reģistrēto vakcīnu pret Covid-19 drošumu, sastāvu un iedarbīgumu:&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/12-izplatitakie-miti-par-vakcinam-pret-covid-19-ka-tos-atspeko-zalu-valsts-agentura.a394690/ 12 izplatītākie mīti par vakcīnām pret Covid-19: Kā tos atspēko Zāļu valsts aģentūra?] lsm.lv 2021. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
# viena gada laikā nevar izstrādāt vakcīnu;
# vakcīnas nav drošas un izraisa dzīvībai bīstamas blakusparādības;
# vakcīnām nav veikti klīniskie pētījumi ar cilvēkiem (trešajā fāzē);
# viena uzņēmuma vakcīna ir labāka nekā otra uzņēmuma vakcīna;
# vakcīnas nepasargā no jaunajiem koronavīrusa paveidiem;
# nav zināms, cik ilgi vakcīna pasargā pret COVID-19;
# vakcīnas neaizsargās, jo nevienai no tām nav apstiprināta 100% efektivitāte;
# &quot;AstraZeneca&quot; vakcīna nedarbojas cilvēkiem no 65 gadu vecuma;
# vakcīnas ir kaitīgas sievietēm, kuras plāno grūtniecību, gaida bērnu vai baro bērnu ar krūti;
# vakcīnas satur embriju šūnas un mikročipus;
# vakcīnas ir piemērotas bērniem;
# nav pieejama uzticama informācija par vakcīnām.

=== Attieksme pret vakcināciju ===
Vēl pirms vakcīnu ievešanas Latvijā 2020. gada oktobrī pēc BENU Aptiekas Stresa termometra pasūtījuma interneta pētījumu kompānija GEMIUS aptaujāja 2779 respondentus par viņu gatavību vakcinēties. Tolaik pret COVID-19 vakcinēties bija gatavi 47% aptaujāto latviešu (20% — jā, 27% — drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% — jā, 18% — drīzāk jā) Latvijas iedzīvotāju. Savukārt izteikti noliedzošu atbildi COVID-19 vakcinēšanās sakarā sniedza 20% latviešu un 29% krievvalodīgo.&lt;ref&gt;[https://m.travelnews.lv/?pid=125199 Pētījums: Vakcinēties pret Covid-19 būtu gatavi 47% aptaujāto iedzīvotāju] BENU aptieka&lt;/ref&gt;

2021. gada martā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru [[SKDS]] tika veikta ''&quot;Mana aptieka &amp; &quot;Apotheka&quot;&quot;'' Veselības indeksa aptauja, kurā piedalījās 1018 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem: 44% aptaujāto plānoja vakcinēties vai jau bija vakcinējušies, 42% aptaujāto paziņoja, ka neplāno vakcinēties, pie kam 20% bija pilnībā pārliecināti par savu izvēli nevakcinēties, kamēr 22% norādīja, ka drīzāk nevakcinēsies, 14% aptaujāto vēl nebija izlēmuši.
Biežāk pret vakcināciju bija noskaņoti iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni un ienākumiem, kā arī iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtēja kā neveselīgu. Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši norādīja, ka jau ir vakcinējušās vai noteikti plāno to darīt. Tāpat vēlmi vakcinēties biežāk uzsvēra cilvēki, kas bija sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, cilvēki ar augstāko izglītību un rīdzinieki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7270494/aptauja-42-latvijas-iedzivotaju-pagaidam-neplano-vakcineties-pret-covid-19 Aptauja: 42% Latvijas iedzīvotāju pagaidām neplāno vakcinēties pret Covid-19] tvnet.lv/LETA 2021. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2021. gada aprīlī pēc tirgus izpētes kompānijas &quot;NielsenIQ&quot; datiem 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem pauda pozitīvu viedokli par vakcināciju (13% aptaujāto bija vakcinēti, bet gatavi vakcinēties bija 43%). 21% aptaujāto, kas plāno vakcinēties, deva priekšroku &quot;Comirnaty&quot; vakcīnai, 17% &quot;Moderna&quot; vakcīnai, 15% &quot;Johnson &amp; Johnson&quot; vakcīnai, 8% Latvijā nereģistrētajai &quot;Sputnik&quot; vakcīnai, bet 1% [[Oksfordas-AstraZeneca COVID-19 vakcīna|&quot;AstraZeneca&quot; vakcīnai]].
28% aptaujāto neplānoja vakcinēties, pie kam lielākās skeptiķu grupas bija studenti un mājsaimnieces (44%), bezdarbnieki (39%) un strādnieki (38%). Turpretī Igaunijā vakcinācijas nepieciešamību kopumā atbalstīja 68%, bet Lietuvā 64% respondentu.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7251896/aptauja-latvija-pieaug-to-cilveku-skaits-kuri-velas-vakcineties Aptauja: Latvijā pieaug to cilvēku skaits, kuri vēlas vakcinēties] 2021. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

==== Protestētāji ====
2020. gada 12. decembrī vairāki simti cilvēku Rīgā protestēja pret ierobežojumiem COVID-19 izplatības mazināšanai. Gan [[11. novembra krastmala|Daugavmalā]], gan pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], kur pulcējās krietni vairāk par atļautajiem 25 cilvēkiem. Liela daļa neievēroja divu metru distanci un nelietoja sejas maskas, ko bija apņēmušies nodrošināt rīkotāji. Protestētāju prasību loks bija plašs — no iebildēm pret vakcināciju līdz valdības nomaiņai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-covid-protesta-pasakumi-daugavmala-un-pie-brivibas-pieminekla-pulce-vairakus-simtus-cilveku.a385186/ Covid protesta pasākumi Daugavmalā un pie Brīvības pieminekļa pulcē vairākus simtus cilvēku] lsm.lv 2020. gada 12. decembrī&lt;/ref&gt;

2021. gada 14. augustā pret valdības ierosināto likumprojektu, kas paredz obligātu COVID-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un izglītības jomās strādājošajiem, pie Brīvības pieminekļa protestēja ap 200 cilvēku, Doma laukumā — līdz 50 cilvēkiem. Līdzīgi piketi notika arī Limbažos, Talsos, Gulbenē un citās Latvijas pašvaldībās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakas-latvijas-pasvaldibas-notikusi-protesti-pret-obligatu-vakcinaciju.a416952/ Vairākās Latvijas pašvaldībās notikuši protesti pret obligātu vakcināciju] lsm.lv 2020. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
18. augustā politiķis [[Aldis Gobzems]] organizēja demonstrāciju pie [[Rīgas pils]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-pazino-ka-valsts-prezidentam-egilam-levitam-esot-milaka-kuru-vins-nesen-iekartojis-darba|title=VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=6 August 2021|accessdate=8 August 2021}}&lt;/ref&gt; un kopējais dalībnieku skaits protesta akcijā sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. 
18. septembrī arī partijas “[[Latvija pirmajā vietā]]” vadītājs [[Ainārs Šlesers]] sarīkoja demonstrāciju pret COVID-19 apkarošanas politiku, prasot valdībai atkāpties. Pēc policijas aplēsēm pasākumu apmeklēja vairāk nekā tūkstotis cilvēku.
&lt;ref&gt;[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/18.09.2021-riga-proteste-pret-covid-19-politiku.id239269 Rīgā protestē pret Covid-19 politiku] ltv.lsm.lv 2021. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;

==== Vakcinācijas sertifikātu viltošana ====
2021. gada augustā [[Valsts policija]] aizdomās par kukuļa došanu ārstam, kā arī vakcinācijas pret COVID-19 imitāciju, par to pieprasot un saņemot materiālu labumu, trīs kriminālprocesos aizturēja septiņas personas. COVID-19 sertifikāts par pirmās potes saņemšanu viltots vairākiem simtiem cilvēku, vienā kriminālprocesā ierosināta lieta par vairāk nekā 200 cilvēku fiktīvu vakcināciju. Aizturēto vidū bija divas medmāsas. Veselības ministrija paziņoja, ka tā nevarot 100% garantēt, ka šādi likumpārkāpumi vairs nekur nenotiek un kopā ar cilvēkiem, kam ir vakcinācijas sertifikāts, vienmēr varam justies pasargāti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-riga-atklajusi-vel-vienu-fiktivas-covid-19-vakcinacijas-vietu-un-aizturejusi-divas-personas.a417181/ Policija Rīgā atklājusi vēl vienu fiktīvas Covid-19 vakcinācijas vietu un aizturējusi divas personas] lsm.lv 2020. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

19. oktobrī Rīgā Valsts policijas darbinieki aizdomās par vakcinācijas sertifikātu viltošanu aizturēja četras medicīnas iestādes darbinieces, no kurām viena bija ģimenes ārste. Saņemot 400 eiro kukuli, viņas automatizētajā datu apstrādes sistēmā ievadīja nepatiesus datus par it kā notikušiem vakcinācijas faktiem. Tobrīd  visā Latvijā bija uzsākti gandrīz 20 kriminālprocesi saistībā ar iespējamu fiktīvu vakcināciju vai viltotiem sertifikātiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizdomas-par-covid-19-sertifikatu-viltosanu-aiztur-vel-4-personas-ari-gimenes-arsti.a426913/ Aizdomās par Covid-19 sertifikātu viltošanu aiztur vēl 4 personas, arī ģimenes ārsti] lsm.lv 2020. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;

25. oktobrī Tukuma slimnīcā pēc saslimšanas ar COVID-19 nomira 49 gadus veca skolotāja, kurai esot bijis kovidsertifikāts, taču smagās slimības gaitas dēļ ārstiem bija aizdomas, ka sertifikāts ir bijis viltots un paciente patiesībā nebija vakcinēta. 11. novembrī Saeima pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus, ar kuriem par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanu vai glabāšanu noteikta kriminālatbildība. Ar grozījumiem noteikts, ka par šādiem pārkāpumiem sodīs ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/aizdomas-ka-mirusajai-skolotajai-bijis-viltus-covid-19-sertifikats Aizdomas, ka mirušajai skolotājai bijis viltus Covid-19 sertifikāts] la.lv 2021. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

11. decembrī kļuva zināms, ka Valsts policija saistībā ar fiktīvu COVID-19 vakcināciju un viltus sertifikātu tirgošanu aizturējusi aptuveni 20 medicīnas darbinieku, procesā bija [[NVD]] līgumu laušana ar divām ārstniecības personām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-fiktivu-covid-19-vakcinaciju-kopuma-aiztureti-20-medicinas-darbinieki-arstu-sertifikati-vel-nav-anuleti.a434090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article Par fiktīvu Covid-19 vakcināciju kopumā aizturēti 20 medicīnas darbinieki; ārstu sertifikāti vēl nav anulēti] lsm.lv  2021. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

== Inficēšanās trešais vilnis ==

2021. gada jūlija beigās sākās COVID-19 trešais vilnis, 27. augustā saslimstība pārsniedza 100/100 000, 8. septembrī 200/100 000, 17. septembrī 300/100 000, 26. septembrī 400/100 000, bet 1. oktobrī 500/100 000 robežu. Pēc SPKC datiem trešā viļņa laikā saslimstība nevakcinētajiem cilvēkiem bija vairāk nekā trīs reizes augstāka nekā vakcinētajiem:
{{COVID-19 vakcinācijas ietekme uz kumulatīvo saslimstību LV}}

Līdz 2021. gada 28. septembrim vienu vakcīnas pret COVID-19 devu Latvijā bija saņēmuši 910 311 cilvēki (48% no kopējā iedzīvotāju skaita), bet pilnībā vakcinēti bija 836 007 cilvēki (44%). Vecuma grupā virs 65 gadiem ar vienu devu bija vakcinēti vismaz 56%; bet vakcinācijas kursu pabeiguši 50%. Veselības nozares darbinieku vidū vismaz vienu devu bija saņēmuši 93%, bet vakcinācijas kursu pabeiguši 86%. Sociālo aprūpes centru klientu un darbinieku vidū aptvere ar vismaz vienu vakcīnas devu sasniedza 77 %, vakcinācijas kursu bija pabeiguši 68 %. Izglītības nozares darbinieku vidū aptvere ar vismaz vienu vakcīnas devu sasniedza 75 %, vakcinācijas kursu bija pabeiguši 73%.&lt;ref&gt;[https://covid19.gov.lv/aktualites/latvija-vienu-vakcinas-devu-pret-covid-19-ir-sanemusi-vairak-neka-900-000-iedzivotaju Latvijā vienu vakcīnas devu pret Covid-19 ir saņēmuši vairāk nekā 900 000 iedzīvotāju] covid19.gov.lv 28.09.2021&lt;/ref&gt;

23. oktobrī kopējais ar COVID-19 saslimušo skaits Latvijā pārsniedza 200 000, bet kopējais mirušo skaits pārsniedza 3000.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-covid-19-kopejais-upuru-skaits-parsniedz-3000-slimnicas-arstejas-rekorddaudz-sasirguso--1277.a426850/ Latvijā Covid-19 kopējais upuru skaits pārsniedz 3000; slimnīcās ārstējas rekorddaudz sasirgušo – 1277] lsm.lv 2021. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;

5. novembrī Eiropas Slimību un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati liecināja, ka Latvijā kumulatīvās saslimstības līmenis beidza kāpt un samazinājās no 1757,3 līdz 1652,8 uz 100 000 iedzīvotājiem. Saslimstības ziņā pirmajā vietā pasaulē tobrīd bija Igaunija (1808,1/100 000), bet Lietuvā šis rādītājs samazinājās līdz 1397,2/100 000. Toties divu nedēļu mirstība Latvijā pacientiem ar diagnosticētu COVID-19 sasniedza 244,8 gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju, kas bija augstākais mirstības līmenis ES un EEZ valstīs. Nākamajās vietās bija Bulgārija (242,7), Rumānija (230,3) un Horvātija, bet Igaunijā mirstība bija 82 gadījumi, bet Lietuvā – 78,4 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

=== Vakcinācijas kampaņa ===

Sakarā ar epidemioloģiskās situācijas straujo pasliktināšanos Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja jaunu COVID-19 pārvaldības regulējumu, kas ar 15. novembri noteica pienākumu obligāti vakcinēties visiem izglītības darbiniekiem un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī koledžās un augstskolās studējošajiem, visiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī aptieku darbiniekiem un sociālajā aprūpē strādājošajiem. Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjiem līdz noteikumu spēkā stāšanās datumam uzdeva izstrādāt vadlīnijas, kas palīdzētu darba devējiem esošo likumu robežās rast risinājumu to personu nordarbināšanai, kas atsakās vakcinēties.
Pārejas periodā no 11. oktobra līdz 15. novembrim tiem veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas būs sākuši vakcināciju, tests darba vajadzībām tiks apmaksāts no valsts budžeta. Pārējās nodarbinātības jomās darbinieki veiks testus paši par saviem līdzekļiem vai vienojas ar darba devēju par citu risinājumu.
Ātros antigēnu testus atļāva veikt ne tikai laboratorijām, bet arī ārstniecības personām.
Nedrošajā jeb vidē iekštelpās, kur nav iespējams noskaidrot personas statusu, varēja sniegt vienīgi pamata pakalpojumus (tirdzniecības pakalpojumi, reliģiskās norises), tas pats attiecās uz sabiedrisko transportu.
Tāpat darba devējs varēja noteikt darbiniekiem vakcinācijas prasību, ja darbinieks strādā tiešā saskarsmē ar klientiem, tiešā saskarsmē ar citiem darbiniekiem, kā arī vakcinācijas fakts ir nepieciešams uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Privātās pulcēšanās iekštelpās drīkstēja tikties līdz 20, bet ārā — līdz 50 cilvēkiem.&lt;ref&gt;Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā. [[LETA]] apskats 28.09.2021-29.09.2021&lt;/ref&gt;

24. septembrī Imunizācijas valsts padome (IVP) rekomendēja balstvakcināciju ar &quot;Comirnaty&quot; (Pfizer vakcīnu) jeb vakcināciju ar papildu devu pret COVID-19 personām, kas vecākas par 65 gadiem. Tā ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas &quot;Comirnaty&quot; vai &quot;[[Vaxzevria]]&quot; (''AstraZeneca'' vakcīnas) saņemšanas.
Tāpat balstvakcināciju rekomendēja sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma.
IVP nerekomendēja balstvakcināciju veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, jo veselības aprūpes sistēmas darbinieku vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai neesot zinātnisku un epidemioloģisku pamatotu datu. Tomēr veselības aprūpes sistēmā varot tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar COVID-19 pacientiem, gan pacientiem, kas nav vakcinēti pret COVID-19, un līdz ar to ir augsts profesionālā un lokālā uzliesmojuma risks. Ņemot vērā, ka ārstniecības personas bija tā sabiedrības grupa, kurus vakcinēja kā pirmos, un ka noteiktas veselības aprūpes personas var tikt pakļautas ilgstošai ekspozīcijai ar SARS CoV-2 vīrusu, pastāvot lielāka iespējamība inficēties, kā rezultātā vienlaikus liels skaits veselības aprūpes personu nespēs veikt savus profesionālos pienākumus.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/ivp-rekomende-treso-covid-19-vakcinas-devu-senioriem-virs-65-gadiem.d?id=53620215 IVP rekomendē trešo Covid-19 vakcīnas devu senioriem virs 65 gadiem] delfi.lv 27.09.2021&lt;/ref&gt;

2021. gada oktobrī avīzē &quot;Bauskas Dzīve&quot; parādījās sludinājums, kurā bija rakstīts, ka ''par labu pateicību skolotājas meklē Covid-19 pozitīvos, lai varētu saslimt''. Sludinājuma autore žurnālistam paskaidroja, ka ''mums ar imunitāti visiem viss ir kārtībā. Es domāju, ka mums tā pārslimošana būs pavisam viegla. Katrā ziņā mēs nebaidāmies no pārslimošanas. Mēs baidāmies no nepierādītas vakcīnas, kas nav kārtīgi izpētīta. Mēs no tā baidāmies. Jo mēs nezinām, kas notiks pēc pieciem, desmit gadiem, kāda mutācija sāksies no tās vakcīnas.''&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skolotajas-bauska-sludinajumos-perk-covid-19-virusu.a425959/ Skolotājas Bauskā sludinājumos «pērk» Covid-19 vīrusu] lsm.lv 2021. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī [[Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs]] sniedza skaidrojumu, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 8. aprīļa spriedumu, ka obligāta vakcinācija ierobežo indivīda tiesības uz privāto dzīvi, tomēr šāds ierobežojums ir pieļaujams, ja tas ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Izvēloties sabiedrības grupas, pret kurām varētu tikt attiecināts vakcinēšanās pienākums, to lokam ir jābūt skaidram un ir jāņem vērā arī vispārējie tiesību principi, piemēram, vienlīdzības princips – identificējot salīdzināmas grupas, nedrīkstētu būt patvaļīgs lēmums. Tāpēc arī vajadzētu būt skaidriem kritērijiem, kā un kādēļ kāda grupa izvēlēta.&lt;ref&gt;[https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/vai-pielaujama-obligata-vakcinacija-pret-covid-19 Vai pieļaujama obligāta vakcinācija pret Covid-19?] tiesibsargs.lv 21.10.2021.&lt;/ref&gt;

2. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos, kas paredzēja valsts, pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī tiem darbiniekiem, kuri strādā klātienē, prasību pienākumus veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu attiecināt uz visu pandēmijas laiku. Līdz ar to pienākums vakcinēties darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās, gan arī privātā sektorā, strādājot klātienē, tika pārnests no ārkārtējās situācijas rīkojuma uz Ministru kabineta noteikumiem.&lt;ref&gt;[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/pienakumu-darbiniekiem-vakcinetiem-pret-covid-19-attiecinas-uz-visu-pandemijas-laiku Pienākumu darbiniekiem būt vakcinētiem pret Covid-19 attiecinās uz visu pandēmijas laiku] vm.gov.lv 02.11.2021.&lt;/ref&gt;

24. novembrī publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecināja, ka līdz 17. novembrim vakcināciju pabeigušo cilvēku īpastvars Latvijā bija 57%, viszemākais vakcinēto īpasvars bija Latgales plānošanas reģionā (48%), Zemgalē tas bija 56%, Kurzemē 57%, Rīgā 59%, Pierīgā un Vidzemē – 60%.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/riga-pret-covid-19-vakcineto-iedzivotaju-skaits-novembri-palielinajies-par-15/ Rīgā pret Covid‑19 vakcinēto iedzīvotāju skaits novembrī palielinājies par 15%] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211125195241/https://skaties.lv/zinas/latvija/riga-pret-covid-19-vakcineto-iedzivotaju-skaits-novembri-palielinajies-par-15/ |date={{dat|2021|11|25||bez}} }} LETA 2021. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

25. novembrī kļuva zināms, ka Latvijā vismaz vienu poti bija saņēmuši 1 262 153 cilvēki jeb 67,1% no visiem iedzīvotājiem, Lietuvā 1 858 952 cilvēki (66,8%), bet Igaunijā 824 451 (62%). Savukārt iedzīvotāju skaits, kas bija pabeiguši vakcināciju, Latvijā bija 1 161 868 (61,7%), Igaunijā 783 528 (58,9%), Lietuvā - 1 526 132 (54,8%). Tomēr augstākais balstvakcināciju saņēmušo īpatsvars bija Igaunijā 158 783 (11,9%), Lietuvā 243 071 (8,7%), bet Latvijā tikai 52 660 cilvēki (2,8%).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-sasniegta-augstaka-vakcinacijas-pret-covid-19-aptvere-baltija.a431760/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article Latvijā sasniegta augstākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere Baltijā] LETA 2021. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Ārkārtējās situācijas izsludināšana ===

7. oktobrī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma medicīnas nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju.
Ierobežoja plānveida stacionāro palīdzību, [[NMPD]] atbilstoši hospitalizācijas plānam pacientus nogādāja tuvākajā slimnīcā un prioritizēja izsaukumus.
Tāpat pacientus pēc akūtās palīdzības saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcā tālākai ārstniecībai nogādāja uz zemāka līmeņa slimnīcām vai ārstēšanai mājās ģimenes ārsta uzraudzībā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-medicina-izsludina-arkartejo-situaciju.a424602/ Latvijas medicīnā izsludina ārkārtējo situāciju] lsm.lv 2021. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
8. oktobrī valdība nolēma, ka no 11. oktobra uz trim mēnešiem, līdz 11. janvārim, Latvijā būs ārkārtējā situācija, tās laikā klātienē strādā tikai tie, kuri nevar strādāt attālināti.
Valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem uzlika par pienākumu potēties pret COVID-19, vakcināciju uzsākot 10 dienu laikā, līdz 15. novembrim iegūstot  COVID-19 vakcinācijas sertifikātam.
Pasākumus klātienē drīkst apmeklēt vienīgi maskās ar COVID-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu. Bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pieejamas vienīgi pirmās nepieciešamības preces, pakalpojumi un sabiedriskais transports. Krogi, pasākumi, ēdināšanas iestādes strādāja no 6:00 līdz 21:00, bet kultūras pasākumi drīkstēja notikt līdz 23:00. Maskas izglītības iestādēs jālieto no sešu gadu vecuma.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-no-11-oktobra--arkarteja-situacija-un-papildu-covid-19-ierobezojumi.a424841/ Latvijā no 11. oktobra – ārkārtējā situācija un papildu Covid-19 ierobežojumi] lsm.lv 2021. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
18. oktobrī SPKC informēja, ka Latvija ir pirmajā vietā pasaulē saslimstības ziņā. Publiskotie dati liecināja, ka nedēļas laikā atklāto COVID-19 gadījumu skaits pieaudzis par 48,8%, stacionāros ievietoto pacientu skaits par 56%, bet smagi slimo pacientu skaits palielinājies par 62,8%. No atklātajiem gadījumiem 15% bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, 65% inficēto bija saslimšanas simptomi. 79% no visiem saslimušajiem nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/spkc-latvija-ir-pirmaja-vieta-pasaule-covid-19-saslimstibas-zina.a426167/ SPKC: Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 saslimstības ziņā] lsm.lv 2021. gada 18. oktobrī&lt;/ref&gt;

19. oktobrī Veselības ministrija paziņoja, ka līdz 16. oktobrim Latvijas slimnīcās ir ierīkotas 1126 gultas COVID-19 slimnieku ārstēšanai un iepazīstināja ar COVID-19 krīzes vadības scenāriju. Plānoja, ka līdz 26. oktobrim ar inficētajiem slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits varētu sasniegt 1400-1600, tiks pārtraukta plānveida ārstēšana ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī privātajās medicīnas iestādēs, palielināts COVID-19 gultu skaits [[PSKUS]] un [[RAKUS]], mobilizēti rezidenti un prasīta ārvalstu palīdzība.  
Ja līdz 1. novembrim ar inficētajiem slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 2200, plānota pacientu šķirošana stacionārajās aprūpes iestādēs, papildu gultasvietas plānots izveidot [[BKUS]] bijušajā Gaiļezera novietnē Juglas ielā 20, [[PSKUS]] jaunā korpusa ātrijā, kā arī iesaistītajās privātajās medicīnas iestādēs. Šajā etapā plānots saņemt medicīnas iekārtas no ārzemēm. Ja līdz 10. novembrim ar inficētajiem slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 3000, plānota pie slimnīcām plānots izvietot moduļa tipa ēkas COVID-19 pacientu ārstēšanai, papildus gultas atveramas sanatorijās un neizmantotās slimnīcu ēkās, šādā gadījumā paredzēta arī hospitāļa izveide sadarbībā ar [[NBS]], plānota cilvēkresursu un iekārtu mobilizācija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-krizes-scenarija-plano-modulu-ekas-pie-slimnicam-un-hospitali-kopa-ar-nbs.a426309/ Covid-19 krīzes scenārijā plāno moduļu ēkas pie slimnīcām un hospitāli kopā ar NBS] lsm.lv 2021. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

Līdz 2022. gada 2. janvārim Latvijā 644 cilvēkiem bija reģistrēta inficēšanās ar [[SARS-CoV-2]] omikrona paveidu. Sakarā ar šī ļoti lipīgā vīrusa paveida izplatīšanos 6. janvārī Ministru Kabinets ārkārtas situāciju pagarināja līdz 28. februārim.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/7A0EA4C7-2589-42EB-A1B5-1895E2E91FD5/ Valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pagarina līdz 28. februārim] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220107072934/https://www.leta.lv/home/important/7A0EA4C7-2589-42EB-A1B5-1895E2E91FD5/ |date={{dat|2022|01|07||bez}} }} LETA 06.01.2022&lt;/ref&gt;

=== Slimnīcu sadarbības teritorijas ===
Ņemot vērā strauji pieaugušo pieprasījumu pēc stacionārajiem pakalpojumiem, 27. oktobrī Veselības ministrija apsprieda [[slimnīca|slimnīcu sadarbības tīklu]] veidošanu. Modelis paredz funkcionālo hierarhiju starp vadošo iestādi (klīniskās [[universitātes slimnīca]]s un reģionālās slimnīcas) un sadarbības iestādi ([[Latvijas slimnīcu reforma|zemāka līmeņa vai specializētā ārstniecības iestāde]], kas atrodas Vadošās iestādes sadarbības teritorijā). Paredzēts, ka vadošā iestāde koordinēs stacionārās veselības aprūpes organizēšanu tās sadarbības teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/apspriez-slimnicu-sadarbibas-tiklu-darbibu-covid-19-krizes-risinasanai Apspriež slimnīcu sadarbības tīklu darbību Covid-19 krīzes risināšanai] vm.gov.lv 27.10.2021.&lt;/ref&gt;

=== Otrā mājsēde ===
Lai samazinātu straujo COVID-19 saslimstības pieaugumu, 21. oktobrī Latvijas valdība no jauna ieviesa mājsēdi no 20:00 vakarā līdz 5:00 no rīta līdz 15. novembrim, kā arī pulcēšanās, sabiedrisko aktivitāšu, tirdzniecības pakalpojumu, mācību un citu klātienes norišu ierobežojumus: 
* klātienes tirdzniecības vietas strādā no 6:00 līdz 19:00, netiek sniegti pakalpojumi, kas nav vitāli svarīgi;
* pulcēšanās atļauta vienīgi vienas mājsaimniecības ietvaros, atsevišķi dzīvojošos piederīgos drīkst apciemot vienīgi neinficēti radinieki;
* pārtraukti piketi un sanāksmes;
* skolēnu brīvlaiks pagarināts līdz 29. oktobrim, no 1. novembra klātienē mācās vienīgi  1.–3. klases, bērnudārzi pieejami ģimenēm, kuru locekļi nevar strādāt attālināti;
* ēdināšanas iestādes ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai, drīkst strādāt ēdienu piegādātāji
* kultūrvietas nestrādā, sporta pasākumi nenotiek, izņemot profesionālo sportu, dievnami vaļā individuāliem apmeklējumiem;
* policija strādās pastiprinātā režīmā, uzraugot ierobežojumu ievērošanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-ceturtdienas-latvija-lokdauns-sledz-sabiedriskas-aktivitates-vakaros-majsede-un-macibas-attalinati.a426492/ No ceturtdienas Latvijā «lokdauns»: slēdz sabiedriskās aktivitātes, vakaros mājsēde un mācības attālināti] lsm.lv 2021. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;
Mājsēdes laikā sabiedrībā plaši izskanēja atgadījums, kurā 30. oktobrī [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Galgauskas pagasts|Galgauskas pagastā]] kāds vīrietis mājsēdes uzraudzības pārbaudes laikā uzspridzināja savā automašīnā esošu gāzes balonu, ievainojot divus policistus. Vīrietis pēc tam centās nozagt likumsargu dienesta auto un ieroci, taču policisti viņu aizturēja. Viens no iespējamajiem motīviem, pēc aizturētā liecībām, ir attieksme pret pandēmiju un vakcināciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gulbenes-novada-kads-soferis-majsedes-laika-uzspridzina-automasinu-ievainojot-divus-policistus.a428037/|title=Gulbenes novadā kāds šoferis mājsēdes laikā uzspridzina automašīnu, ievainojot divus policistus|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2021. gada 30. oktobrī|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/469922-apcietinats-virietis-kurs-gulbene-uzspridzinaja-savu-automasinu|title=Apcietināts vīrietis, kurš Gulbenē uzspridzināja savu automašīnu|website=Jauns.lv|access-date=2021-11-02|date=2021. gada 1. novembrī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Novembra sākumā valdība paziņoja, ka pēc 15. novembra aizvien spēkā paliks virkne ierobežojumu, tāpat pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks tikai &quot;zaļajā režīmā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-lokdauna-beigsies-majsede-plano-saglabat-virkni-covid-19-ierobezojumu.a428447/|title=Pēc «lokdauna» beigsies mājsēde; plāno saglabāt virkni Covid-19 ierobežojumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2021. gada 2. novembrī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Omikrona vilnis ==
2021. gada 5. decembrī E. Gulbja laboratorija konstatēja pirmos divus gadījumus, kad lidostā Rīga bija ieradušies ar [[SARS-CoV-2]] omikrona paveidu inficējušies ieceļotāji.
21. decembrī veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka Latvijā konstatēti jau 53 omikrona paveida gadījumi. Tādēļ balstvakcināciju atļāva visiem iedzīvotājiem trīs mēnešus pēc AsatraZeneca, Pfizer vai Moderna otrās vakcīnas devas saņemšanas un divus mēnešus pēc &quot;Janssen&quot; vakcīnas devas saņemšanas. No 24. decembra Latvijā no valstīm ar lielu šī paveida īpatsvaru (Apvienotā Karaliste, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Beļģija, Īrija un Krievija) drīkstēja ieceļot vienīgi personas, uzrādot pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu RNS testu vai negatīvu pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-lidz-sim-konstateti-53-omikrona-paveida-gadijumi.d?id=53893053 Latvijā līdz šim konstatēti 53 omikrona paveida gadījumi] delfi.lv 21.12.2021&lt;/ref&gt;

Līdz 2022. gada 2. janvārim Latvijā 644 cilvēkiem bija reģistrēta inficēšanās ar SARS-CoV-2 omikrona paveidu, līdz 4. janvārim bija konstatēti 917 šādi gadījumi, bet 5. janvārī to skaits pieauga līdz 1419 gadījumiem.  
6. janvārī veselības ministrs Pavļuts paziņoja, ka omikrona strauja vietējā izplatība Latvijā ir sākusies, un pieauguma ātrums omikronam Latvijā atbilst prognozei par dubultošanos divu trīs dienu laikā.
Tolaik Veselības ministrijas aplēses liecināja, ka ātrs lēmums par stingrākiem pasākumiem būtu nepieciešams tad, ja inficēšanās būs vairāk nekā 3000 inficēto dienā, kā arī slimnīcās COVID-19 slimnieku skaits tuvotos 800 un inficēto skaits paralizētu kritiskās nozares. 
Epidemiologs Ņikita Trojanskis prognozēja, ka omikrona vilnis Latvijā varētu turpināties vismaz līdz 2022. gada februāra beigām, pie kam februāra vidū iespējams ļoti liels slimnīcās esošo COVID-19 pacientu skaits (virs 1200–1300 cilvēkiem vienlaikus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/epidemiologs-covid-19-omikrona-vilnis-gaidams-vismaz-lidz-februara-beigam.a439489/ Epidemiologs: Covid-19 omikrona vilnis gaidāms vismaz līdz februāra beigām] lsm.lv 2022. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
6. janvārī ārkārtējās situācijas pārtraukšanu no 11. janvāra pārcēla uz 28. februāri.
Janvāra vidū notika būtisks saslimstības pieaugums, tomēr situācija slimnīcās bija stabila, tādēļ 8. februārī valdība nolēma atvieglot ierobežojumus skolās. Veselības ministrija ieteica no 1. marta samazināt drošības pasākumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pavluts-piedava-atteikties-no-covid-19-sertifikatiem-veikalos-un-no-aprila-atcelt-visus-ierobezojumus.a442852/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article Pavļuts piedāvā atteikties no Covid-19 sertifikātiem veikalos un no aprīļa atcelt visus ierobežojumus] lsm.lv 2022. gada 9. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī Latvijā beidzās ārkārtējā situācija un no 1. marta veikalos vairs neprasīja COVID-19 sertifikātu, atvēra slēgtās nozares un atcēla darba laika ierobežojumus un atlika ieceri par COVID-19 sertifikāta derīguma termiņa ieviešanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-atklaj-vel-1907-covid-19-gadijumus-mirusi-4-inficetie.a448720/?utm_source=rss&amp;utm_campaign=rss&amp;utm_medium=links Latvijā atklāj vēl 1907 Covid-19 gadījumus; miruši 4 inficētie] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [https://covid19.gov.lv/ Valsts kancelejas vietne par COVID-19]
* [https://arkartassituacija.gov.lv/ Slimību profilakses un kontroles centra aktualitātes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }}
* [http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/koronavirusa_izraisita_slimiba_covid19/ Informācija LR Veselības ministrijas vietnē]
* [https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Projekti/covid_19_rekomendacijas_marts_2021.pdf REKOMENDĀCIJAS. SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas. 2021. gada marts]

[[Kategorija:COVID-19 pandēmija]]
[[Kategorija:2020. gads Latvijā]]
[[Kategorija:2021. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>lontjhpfqhzrt2rxg326m4muqxrwuyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>COVID-19 pandēmija Krievijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>455777</id>
    <revision>
      <id>4493088</id>
      <parentid>4387414</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T16:57:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36136" sha1="spcfn8gtnbqryfgd466gphe321fmmn2" xml:space="preserve">[[Attēls:COVID-19 Outbreak Cases in Russia (Density).svg|thumb|300px|Krievijas Federācijas apgabali un novadi, tumšākā krāsā atzīmētas teritorijas ar lielāko diagnosticēto COVID-19 gadījumu skaitu (jaunākie dati). Visvairāk inficēto ir Maskavā, Maskavas apgabalā, Pēterburgā un Ņižņijnovgorodas apgabalā]]
[[Attēls:COVID-19 outbreak cases per capita in Russia.svg|thumb|300px|Diagnosticēto COVID-19 gadījumu skaits uz miljons iedzīvotājiem Krievijas Federācijas apgabalos un novados (jaunākie dati)]]
'''[[COVID-19 pandēmija]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]''' sākās 2020. gada 31. janvārī, kad reģistrēja pirmos saslimšanas gadījumus diviem [[Ķīna]]s pilsoņiem, vienu [[Aizbaikāla novads|Aizbaikāla novadā]], bet otru [[Tjumeņas apgabals|Tjumeņas apgabalā]]. Pēc izolēšanas abi līdz februāra beigām atveseļojās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/koronaviruss-krievija-apstiprina-pirmos-divus-gadijumus.d?id=51845937|title=Koronavīruss: Krievijā apstiprina pirmos divus gadījumus|work=delfi.lv|date=31 January 2020|accessdate=29 February 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;worldmeters&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldometers.info/coronavirus/|title=COVID-19 Coronavirus Outbreak|work=worldometers.info|publisher=Worldometers|accessdate=29 February 2020}}&lt;/ref&gt; Lai ierobežotu infekcijas izplatību valsts teritorijā, Krievija slēdza robežu ar [[Ķīna|Ķīnu]] un aizliedza tās pilsoņiem iebraukt savā teritorijā.&lt;ref name=&quot;themoscowtimes&quot;/&gt;

== Sākums ==
2020. gada 2. martā tika ziņots, ka Krievijā reģistrēts trešais ar [[SARS-CoV-2 vīruss|COVID-19]] inficēšanās gadījums, ko atklāja kādam Krievijas pilsonim, atgriežoties no ceļojuma [[Itālija|Itālijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-russia/russian-citizen-who-returned-from-italy-diagnosed-with-coronavirus-ria-cites-ministry-idUSKBN20P1JH|title=Russian citizen who returned from Italy diagnosed with coronavirus: RIA cites ministry|work=reuters.com|publisher=Reuters|date=2 March 2020|accessdate=2 March 2020}}&lt;/ref&gt; Inficētais vīrietis tika izolēts un nogādāts kādā no [[Maskava]]s slimnīcām.&lt;ref name=&quot;themoscowtimes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2020/03/04/coronavirus-in-russia-the-latest-news-march-4-a69117|title=Coronavirus in Russia: The Latest News|work=themoscowtimes.com|publisher=The Moscow Times|date=4 March 2020|accessdate=4 March 2020}}&lt;/ref&gt;

4. martā Krievijas valdība paziņoja, ka sociālajos medijos izplatītas nepatiesas ziņas, ka Krievijā ar koronavīrusa slimību Covid-19 inficējies liels skaits cilvēku un varasiestādes to slēpj. Prezidents [[Putins]] valdības sēdē sacīja, ka [[Federālais Drošības dienests]] (FDD) ziņojis viņam, ka nepatiesā informācija izplatīta galvenokārt no ārvalstīm ar mērķi radīt paniku, kamēr realitātē situācija nav kritiska.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/putins-baumas-par-jauno-koronavirusu-tiek-izplatitas-no-arvalstim-14236965 Putins: Baumas par jauno koronavīrusu tiek izplatītas no ārvalstīm] diena.lv 2020. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
13. martā tika ziņots par 45 inficēšanās gadījumiem, Krievijas varasiestādes paziņoja, ka no 16. marta ierobežos aviosatiksmi ar Eiropas Savienības un [[EFTA]] valstīm, izņemot ar to galvaspilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6922626/covid-19-del-krievija-ierobezos-aviosatiksmi-ar-es Covid-19 dēļ Krievija ierobežos aviosatiksmi ar ES] LETA 2020. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
19. martā kādā [[Maskava]]s slimnīcā no koronavīrusa pneimonijas nomira 79 gadus veca sieviete, kurai bija arī cukura diabēts un problēmas ar sirdi.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/arvalstis/krievija-pazino-par-pirmo-naves-gadijumu-no-covid-19/ Krievija paziņo par pirmo nāves gadījumu no “Covid-19”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200323074625/https://skaties.lv/zinas/arvalstis/krievija-pazino-par-pirmo-naves-gadijumu-no-covid-19/ |date={{dat|2020|03|23||bez}} }} LETA, skaties.lv 2020. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

== Pirmais vilnis ==
29. martā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka visiem pilsētas iedzīvotājiem no 30. marta būs jāuzturas mājās pašizolācijā, atstāt dzīvesvietu drīkstēs tikai gadījumā, ja nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība vai radušies citi tieši draudi dzīvībai vai veselībai, dotos uz darbu, ja nav iespējams strādāt attālināti, kā arī iepirktos tuvākajā veikalā vai aptiekā. Tika paziņots, ka īpaša viedā sistēma kontrolēs mājas režīma ievērošanu.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6936448/maskavas-iedzivotajiem-nosaka-pasizolacijas-rezimu Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu] TVNET/LETA 2020. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

6. aprīlī oficiāli apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits pieauga par 954 (+11%) gadījumiem un sasniedza 6343, bet nāves gadījumu skaits sasniedza 47. [[Vladimirs Putins]] mudināja iedzīvotājus palikt mājās līdz mēneša beigām un mājas atstāt vienīgi tad, kad tas ir absolūti nepieciešams.&lt;ref name=&quot;jaunākais 6. aprīlī&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6910025/jaunaka-informacija-par-koronavirusa-izplatibu-pirmdien Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību pirmdien] apollo.lv, 2020. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

14. aprīlī inficēto skaits pārsniedza 21 000, bet mirušo skaits sasniedza 170, pandēmijas dēļ atlika 22. aprīlī paredzēto konstitucionālo referendumu, kurš dotu iespēju Putinam pagarināt laiku, kuru viņš atradīsies pie varas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/covid-19-ko-krievijai-prognoze-amerikanu-analitiki.a355945/ Covid-19: Ko Krievijai prognozē amerikāņu analītiķi] Rus.lsm.lv 2020. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt; 

20. aprīlī [[Komunarka]]s slimnīcā nomira 56 gadus vecais Maskavas 3. veterānu slimnīcas urologs Maksims Starinskis, kurš bija inficējies no COVID-19 slimiem pacientiem. Tajā paša slimnīcā diagnosticēja vēl 63 inficētus mediķus, no kuriem divi smagā stāvoklī nokļuva [[Intensīvā terapija|intensīvās terapijas]] palātās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6955604/maskava-no-covid-19-miris-arsts-vairak-neka-60-kolegi-inficejusies Maskavā no Covid-19 miris ārsts; vairāk nekā 60 kolēģi inficējušies] tvnet.lv 2020. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt; 

1. maijā Krievijas Veselības ministrija paziņoja, ka pieaug ar koronavīrusu inficēto bērnu skaits. Slimība visā valstī prasījusi divu bērnu dzīvības un vēl 11 bērnu stāvoklis ir smags. 2. maijā tika paziņots, ka inficēšanās ar jauno koronavīrusu pēdējās diennakts laikā diagnosticēta 9623 cilvēkiem un miruši 57 cilvēki. Kopējais inficējušos cilvēku skaits sasniedza 124 054, bet mirušo skaits 1222. 
Savukārt Maskavā diennakts laikā bija reģistrēti 5358 jauni inficēšanās gadījumi un kopējais saslimušo skaits sasniedza 62 658.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6963968/krievija-fiksets-lidz-sim-straujakais-covid-19-gadijumu-skaita-pieaugums Krievijā fiksēts līdz šim straujākais Covid-19 gadījumu skaita pieaugums] LETA/AFP 2020. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

11. maijā Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka 12. maijā pārtrauks jau 28. martā izsludināto nestrādāšanas periodu ar darba algas saglabāšanu.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/385269-krievija-no-otrdienas-tiks-izbeigts-nestradasanas-rezims Krievijā no otrdienas tiks izbeigts &quot;nestrādāšanas&quot; režīms] Jauns.lv / LETA 2020. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
16. maijā ziņoja, ka Krievijas pataloganatomi esot īpaši skrupulozi un viņiem jāveic autopsija visiem pacientiem, lai nošķirtu nāves &quot;no COVID-19&quot; no nāvēm &quot;ar COVID-19&quot;. Šādas pieejas dēļ Krievijā mirstība no Covid-19 ir 7,4 reizes zemāka par vidējo rādītāju pasaulē.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6973829/no-covid-19-mirt-nedrikst-ka-krievija-manipule-ar-statistiku No Covid-19 mirt nedrīkst: kā Krievijā manipulē ar statistiku] tvnet.lv 2020. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā tika ziņots, ka Krievijā diennakts laikā no COVID-19 miruši 150 cilvēki, kas bija lielākais līdz tam reģistrētais mirušo skaits 24 stundu laikā. Varasiestādes apgalvoja, ka situācija stabilizējas, un atļāva Maskavā atgriezties darbā pusmiljonam rūpniecībā un celtniecībā nodarbināto cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krievija-registrets-lidz-sim-diennakti-lielakais-covid-19-upuru-skaits-14241672 Krievijā reģistrēts līdz šim diennaktī lielākais Covid-19 upuru skaits] LETA 2020. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;

11. jūnijā kopējais saslimušo skaits Krievijas Federācijā sasniedza 502 436, saskaņā ar oficiālajiem datiem no COVID-19 bija miruši 6532 cilvēki. Krievijas Veselības ministrija ziņoja, ka upuru skaitā sāks iekļaut arī tos gadījumus, kur tiešais nāves cēlonis bijusi cita slimība, piemēram, Maskavā maijā bija reģistrēti 5260 šādi nāves gadījumi.
Amatpersonas apgalvoja, ka lielais inficēto skaits Krievijā izskaidrojams ar lielo pārbaužu skaitu - līdz šim pārbaudīti 13 miljoni cilvēku. Salīdzinoši zemais mirstības rādītājs ļaujot droši atcelt ierobežojumus. Maskavā 9. jūnijā tika atcelts pašizolācijas režīms un elektronisko caurlaižu darbība.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6910025/jaunaka-informacija-par-koronavirusa-izplatibu-ceturtdien Jaunākā informācija par koronavīrusa Covid-19 izplatību] apollo.lv 2020. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt; 

Augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā reģistrēta pasaulē pirmā vakcīna pret jauno koronavīrusu. Taču Rietumu eksperti šo ziņu uztvēruši ar skepsi, norādot, ka konkrētā vakcīna izmēģināta tikai uz dažiem desmitiem cilvēku.

== Otrais un trešais vilnis ==
Pirms otrā slimības viļņa sākuma 2020. gada 1. septembrī Krievijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu bija apstiprināta 1 000 048 cilvēkiem, kas bija ceturtais lielākais saslimušo skaits aiz ASV, Brazīlijas un Indijas.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7052153/covid-19-gadijumu-skaits-krievija-parsniedzis-miljonu Covid-19 gadījumu skaits Krievijā pārsniedzis miljonu] LETA 2020. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt;

Līdz 12. novembrim Krievijas Federācijā bija oficiāli apstiprināti 1,8 miljoni COVID-19 saslimšanas gadījumu, bet diennaktī diagnosticēto skaits pārsniedza 20 000. 
Krievijā izstrādātā vakcīna “Sputņik V” joprojām atradās izmēģinājumu fāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-covid-19-izplatas-rekordliela-tempa.a381522/ Krievijā Covid-19 izplatās rekordlielā tempā] lsm.lv 2020. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

Trešā slimības viļņa laikā 2021. gada 29. jūnijā diennaktī no COVID-19 mirušo skaits sasniedza 652,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-registrets-rekordliels-diennakti-miruso-covid-19-pacientu-skaits.a410876/ Krievijā reģistrēts rekordliels diennaktī mirušo Covid-19 pacientu skaits] lsm.lv 2021. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt; bet reģistrēto jauno gadījumu skaits — 20 616. COVID-19 vakcīnas pirmo devu bija saņēmuši 21,2 miljoni (15%) no aptuveni 146 miljoniem valsts iedzīvotāju, 60% aptaujāto neplānoja vakcinēties.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/pasaule/351005-krievija-slimnicas-atrodas-151-000-covid-19-pacientu.htm Krievijā slimnīcās atrodas 151 000 Covid-19 pacientu] LETA 2021. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;

Septembra beigās saslimstība un mirstība atkal sāka kāpt un 28. oktobrī tika reģistrēti 1159 jauni nāves gadījumi un 40 096 jauni saslimšanas gadījumi. Tobrīd kopš COVID-19 pandēmijas sākuma Krievijā bija reģistrēti 8 392 697 slimības gadījumi un 235 057 cilvēki bija zaudējuši dzīvību. Tikai ap 36% no visiem valsts iedzīvotājiem bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/469571-krievijai-ik-dienu-uzstadot-jaunus-covid-19-inficesanas-rekordus-kapec-ieverojama-dala-sabiedribas-joprojam-izvelas-nevakcineties Krievijai ik dienu uzstādot jaunus Covid-19 inficēšanās rekordus, kāpēc ievērojama daļa sabiedrības joprojām izvēlas nevakcinēties?] jauns.lv 2021. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;
Koronavīrusa uzliesmojuma dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par brīvdienu noteikšanu valstī no 30. oktobra līdz 7. novembrim, darbiniekiem saglabājot darba algu.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/468052-lai-ierobezotu-covid-19-izplatibu-krievija-putins-pazino-par-brivdienam-darbiniekiem-saglabajot-darba-algu Lai ierobežotu Covid-19 izplatību Krievijā, Putins paziņo par brīvdienām, darbiniekiem saglabājot darba algu] jauns.lv 2021. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

{{Graph:Chart
|width=700
|colors=#FF6347
|showValues=
|linewidth=2
|xAxisTitle=Datums
|xType = date
|xAxisAngle=
|type=line
|yAxisTitle=Jauno gadījumu skaits diennaktī
|xAxisFormat=%e %b
|legend=Leģenda

|x= 2020/03/01, 2020/03/02, 2020/03/03, 2020/03/04, 2020/03/05, 2020/03/06, 2020/03/07, 2020/03/08, 2020/03/09, 2020/03/10, 2020/03/11, 2020/03/12, 2020/03/13, 2020/03/14, 2020/03/15, 2020/03/16, 2020/03/17, 2020/03/18, 2020/03/19, 2020/03/20, 2020/03/21, 2020/03/22, 2020/03/23, 2020/03/24, 2020/03/25, 2020/03/26, 2020/03/27, 2020/03/28, 2020/03/29, 2020/03/30, 2020/03/31, 2020/04/01, 2020/04/02, 2020/04/03, 2020/04/04, 2020/04/05, 2020/04/06, 2020/04/07, 2020/04/08, 2020/04/09, 2020/04/10, 2020/04/11, 2020/04/12, 2020/04/13, 2020/04/14, 2020/04/15, 2020/04/16, 2020/04/17, 2020/04/18, 2020/04/19, 2020/04/20, 2020/04/21, 2020/04/22, 2020/04/23, 2020/04/24, 2020/04/25, 2020/04/26, 2020/04/27, 2020/04/28, 2020/04/29, 2020/04/30, 2020/05/01, 2020/05/02, 2020/05/03, 2020/05/04, 2020/05/05, 2020/05/06, 2020/05/07, 2020/05/08, 2020/05/09, 2020/05/10, 2020/05/11, 2020/05/12, 2020/05/13, 2020/05/14, 2020/05/15, 2020/05/16, 2020/05/17, 2020/05/18, 2020/05/19, 2020/05/20, 2020/05/21, 2020/05/22, 2020/05/23, 2020/05/24, 2020/05/25, 2020/05/26, 2020/05/27, 2020/05/28, 2020/05/29, 2020/05/30, 2020/05/31, 2020/06/01, 2020/06/02, 2020/06/03, 2020/06/04, 2020/06/05, 2020/06/06, 2020/06/07, 2020/06/08, 2020/06/09, 2020/06/10, 2020/06/11, 2020/06/12, 2020/06/13, 2020/06/14, 2020/06/15, 2020/06/16, 2020/06/17, 2020/06/18, 2020/06/19, 2020/06/20, 2020/06/21, 2020/06/22, 2020/06/23, 2020/06/24, 2020/06/25, 2020/06/26, 2020/06/27, 2020/06/28, 2020/06/29, 2020/06/30, 2020/07/01, 2020/07/02, 2020/07/03, 2020/07/04, 2020/07/05, 2020/07/06, 2020/07/07, 2020/07/08, 2020/07/09, 2020/07/10, 2020/07/11, 2020/07/12, 2020/07/13, 2020/07/14, 2020/07/15, 2020/07/16, 2020/07/17, 2020/07/18, 2020/07/19, 2020/07/20, 2020/07/21, 2020/07/22, 2020/07/23, 2020/07/24, 2020/07/25, 2020/07/26, 2020/07/27, 2020/07/28, 2020/07/29, 2020/07/30, 2020/07/31, 2020/08/01, 2020/08/02, 2020/08/03, 2020/08/04, 2020/08/05, 2020/08/06, 2020/08/07, 2020/08/08, 2020/08/09, 2020/08/10, 2020/08/11, 2020/08/12, 2020/08/13, 2020/08/14, 2020/08/15, 2020/08/16, 2020/08/17, 2020/08/18, 2020/08/19, 2020/08/20, 2020/08/21, 2020/08/22, 2020/08/23, 2020/08/24, 2020/08/25, 2020/08/26, 2020/08/27, 2020/08/28, 2020/08/29, 2020/08/30, 2020/08/31, 2020/09/01, 2020/09/02, 2020/09/03, 2020/09/04, 2020/09/05, 2020/09/06, 2020/09/07, 2020/09/08, 2020/09/09, 2020/09/10, 2020/09/11, 2020/09/12, 2020/09/13, 2020/09/14, 2020/09/15, 2020/09/16, 2020/09/17, 2020/09/18, 2020/09/19, 2020/09/20, 2020/09/21, 2020/09/22, 2020/09/23, 2020/09/24, 2020/09/25, 2020/09/26, 2020/09/27, 2020/09/28, 2020/09/29, 2020/09/30, 2020/10/01, 2020/10/02, 2020/10/03, 2020/10/04, 2020/10/05, 2020/10/06, 2020/10/07, 2020/10/08, 2020/10/09, 2020/10/10, 2020/10/11, 2020/10/12, 2020/10/13, 2020/10/14, 2020/10/15, 2020/10/16, 2020/10/17, 2020/10/18, 2020/10/19, 2020/10/20, 2020/10/21, 2020/10/22, 2020/10/23, 2020/10/24, 2020/10/25, 2020/10/26, 2020/10/27, 2020/10/28, 2020/10/29, 2020/10/30, 2020/10/31, 2020/11/01, 2020/11/02, 2020/11/03, 2020/11/04, 2020/11/05, 2020/11/06, 2020/11/07, 2020/11/08, 2020/11/09, 2020/11/10, 2020/11/11, 2020/11/12, 2020/11/13, 2020/11/14, 2020/11/15, 2020/11/16, 2020/11/17, 2020/11/18, 2020/11/19, 2020/11/20, 2020/11/21, 2020/11/22, 2020/11/23, 2020/11/24, 2020/11/25, 2020/11/26, 2020/11/27, 2020/11/28, 2020/11/29, 2020/11/30, 2020/12/01, 2020/12/02, 2020/12/03, 2020/12/04, 2020/12/05, 2020/12/06, 2020/12/07, 2020/12/08, 2020/12/09, 2020/12/10, 2020/12/11, 2020/12/12, 2020/12/13, 2020/12/14, 2020/12/15, 2020/12/16, 2020/12/17, 2020/12/18, 2020/12/19, 2020/12/20, 2020/12/21, 2020/12/22, 2020/12/23, 2020/12/24, 2020/12/25, 2020/12/26, 2020/12/27, 2020/12/28, 2020/12/29, 2020/12/30, 2020/12/31, 2021/01/01, 2021/01/02, 2021/01/03, 2021/01/04, 2021/01/05, 2021/01/06, 2021/01/07, 2021/01/08, 2021/01/09, 2021/01/10, 2021/01/11, 2021/01/12, 2021/01/13, 2021/01/14, 2021/01/15, 2021/01/16, 2021/01/17, 2021/01/18, 2021/01/19, 2021/01/20, 2021/01/21, 2021/01/22, 2021/01/23, 2021/01/24, 2021/01/25, 2021/01/26, 2021/01/27, 2021/01/28, 2021/01/29, 2021/01/30, 2021/01/31, 2021/02/01, 2021/02/02, 2021/02/03, 2021/02/04, 2021/02/05, 2021/02/06, 2021/02/07, 2021/02/08, 2021/02/09, 2021/02/10, 2021/02/11, 2021/02/12, 2021/02/13, 2021/02/14, 2021/02/15, 2021/02/16, 2021/02/17, 2021/02/18, 2021/02/19, 2021/02/20, 2021/02/21, 2021/02/22, 2021/02/23, 2021/02/24, 2021/02/25, 2021/02/26, 2021/02/27, 2021/02/28, 2021/03/01, 2021/03/02, 2021/03/03, 2021/03/04, 2021/03/05, 2021/03/06, 2021/03/07, 2021/03/08, 2021/03/09, 2021/03/10, 2021/03/11, 2021/03/12, 2021/03/13, 2021/03/14, 2021/03/15, 2021/03/16, 2021/03/17, 2021/03/18, 2021/03/19, 2021/03/20, 2021/03/21, 2021/03/22, 2021/03/23, 2021/03/24, 2021/03/25, 2021/03/26, 2021/03/27, 2021/03/28, 2021/03/29, 2021/03/30, 2021/03/31, 2021/04/01, 2021/04/02, 2021/04/03, 2021/04/04, 2021/04/05, 2021/04/06, 2021/04/07, 2021/04/08, 2021/04/09, 2021/04/10, 2021/04/11, 2021/04/12, 2021/04/13, 2021/04/14, 2021/04/15, 2021/04/16, 2021/04/17, 2021/04/18, 2021/04/19, 2021/04/20, 2021/04/21, 2021/04/22, 2021/04/23, 2021/04/24, 2021/04/25, 2021/04/26, 2021/04/27, 2021/04/28, 2021/04/29, 2021/04/30, 2021/05/01, 2021/05/02, 2021/05/03, 2021/05/04, 2021/05/05, 2021/05/06, 2021/05/07, 2021/05/08, 2021/05/09, 2021/05/10, 2021/05/11, 2021/05/12, 2021/05/13, 2021/05/14, 2021/05/15, 2021/05/16, 2021/05/17, 2021/05/18, 2021/05/19, 2021/05/20, 2021/05/21, 2021/05/22, 2021/05/23, 2021/05/24, 2021/05/25, 2021/05/26, 2021/05/27, 2021/05/28, 2021/05/29, 2021/05/30, 2021/05/31, 2021/06/01, 2021/06/02, 2021/06/03, 2021/06/04, 2021/06/05, 2021/06/06, 2021/06/07, 2021/06/08, 2021/06/09, 2021/06/10, 2021/06/11, 2021/06/12, 2021/06/13, 2021/06/14, 2021/06/15, 2021/06/16, 2021/06/17, 2021/06/18, 2021/06/19, 2021/06/20, 2021/06/21, 2021/06/22, 2021/06/23, 2021/06/24, 2021/06/25, 2021/06/26, 2021/06/27, 2021/06/28, 2021/06/29, 2021/06/30, 2021/07/01, 2021/07/02, 2021/07/03, 2021/07/04, 2021/07/05, 2021/07/06, 2021/07/07, 2021/07/08, 2021/07/09, 2021/07/10, 2021/07/11, 2021/07/12, 2021/07/13, 2021/07/14, 2021/07/15, 2021/07/16, 2021/07/17, 2021/07/18, 2021/07/19, 2021/07/20, 2021/07/21, 2021/07/22, 2021/07/23, 2021/07/24, 2021/07/25, 2021/07/26, 2021/07/27, 2021/07/28, 2021/07/29, 2021/07/30, 2021/07/31, 2021/08/01, 2021/08/02, 2021/08/03, 2021/08/04, 2021/08/05, 2021/08/06, 2021/08/07, 2021/08/08, 2021/08/09, 
2021/08/10, 2021/08/11, 2021/08/12, 2021/08/13, 2021/08/14, 2021/08/15, 2021/08/16, 2021/08/17, 2021/08/18, 2021/08/19, 2021/08/20, 2021/08/21, 2021/08/22, 2021/08/23, 2021/08/24, 2021/08/25, 2021/08/26, 2021/08/27, 2021/08/28, 2021/08/29, 2021/08/30, 2021/08/31, 2021/09/01, 2021/09/02, 2021/09/03, 2021/09/04, 2021/09/05, 2021/09/06, 2021/09/07, 2021/09/08, 2021/09/09, 2021/09/10, 2021/09/11, 2021/09/12, 2021/09/13, 2021/09/14, 2021/09/15, 2021/09/16, 2021/09/17, 2021/09/18, 2021/09/19, 2021/09/20, 2021/09/21, 2021/09/22, 2021/09/23, 2021/09/24, 2021/09/25, 2021/09/26, 2021/09/27, 2021/09/28, 2021/09/29, 2021/09/30, 2021/10/01, 2021/10/02, 2021/10/03, 2021/10/04, 2021/10/05, 2021/10/06, 2021/10/07, 2021/10/08, 2021/10/09, 2021/10/10, 2021/10/11, 2021/10/12, 2021/10/13, 2021/10/14, 2021/10/15, 2021/10/16, 2021/10/17, 2021/10/18, 2021/10/19, 2021/10/20, 2021/10/21, 2021/10/22, 2021/10/23, 2021/10/24, 2021/10/25, 2021/10/26, 2021/10/27, 2021/10/28, 2021/10/29, 2021/10/30, 2021/10/31, 2021/11/01, 2021/11/02, 2021/11/03, 2021/11/04, 2021/11/05, 2021/11/06, 2021/11/07, 2021/11/08, 2021/11/09, 2021/11/10, 2021/11/11, 2021/11/12, 2021/11/13, 2021/11/14, 2021/11/15, 2021/11/16, 2021/11/17, 2021/11/18, 2021/11/19, 2021/11/20, 2021/11/21, 2021/11/22, 2021/11/23, 2021/11/24, 2021/11/25, 2021/11/26, 2021/11/27, 2021/11/28, 2021/11/29, 2021/11/30, 2021/12/01, 2021/12/02, 2021/12/03, 2021/12/04, 2021/12/05

|y1=  1, 6, 4, 3, 3, 0, 8, 6, 11, 14, 4, 30, 21, 33, 52, 54, 53, 61, 71, 57, 163, 182, 196, 228, 270, 302, 501, 440, 771, 601, 582, 658, 954, 1154, 1175, 1459, 1786, 1667, 2186, 2558, 2774, 3388, 3448, 4070, 4785, 6060, 4268, 5642, 5236, 4774, 5849, 5966, 6361, 6198, 6411, 5841, 7099, 7933, 9623, 10633, 10581, 10102, 10559, 11231, 10699, 10817, 11012, 11656, 10899, 10028, 9974, 10598, 9200, 9709, 8926, 9263, 8764, 8849, 8894, 9434, 8599, 8946, 8915, 8338, 8371, 8572, 8952, 9268, 9035, 8863, 8536, 8831, 8726, 8855, 8984, 8985, 8595, 8404, 8779, 8987, 8706, 8835, 8246, 8248, 7843, 7790, 7972, 7889, 7728, 7600, 7425, 7176, 7113, 6800, 6852, 6791, 6719, 6693, 6556, 6760, 6718, 6632, 6736, 6611, 6368, 6562, 6509, 6635, 6611, 6615, 6537, 6248, 6422, 6428, 6406, 6234, 6109, 5940, 5842, 5862, 5848, 5811, 5871, 5765, 5635, 5395, 5475, 5509, 5482, 5462, 5427, 5394, 5159, 5204, 5267, 5241, 5212, 5189, 5118, 4945, 5102, 5057, 5065, 5061, 4969, 4892, 4748, 4828, 4785, 4870, 4921, 4852, 4744, 4696, 4676, 4711, 4829, 4941, 4980, 4993, 4729, 4952, 4995, 5110, 5205, 5195, 5185, 5099, 5218, 5363, 5504, 5488, 5449, 5509, 5529, 5670, 5762, 5905, 6065, 6148, 6196, 6215, 6431, 6595, 7212, 7523, 7867, 8135, 8232, 8481, 8945, 9412, 9859, 10499, 10888, 11615, 11115, 11493, 12126, 12846, 13634, 13592, 13868, 14231, 13754, 15150, 14922, 15099, 15982, 16319, 15700, 15971, 17340, 16521, 16710, 17347, 16550, 16202, 17717, 18283, 18140, 18665, 18257, 18648, 19768, 19404, 20582, 20396, 20498, 21798, 20977, 19851, 21608, 21983, 22702, 22572, 22778, 22410, 20985, 23610, 24318, 24822, 24581, 25173, 24326, 23675, 25487, 27543, 27100, 26683, 26338, 26402, 25345, 28145, 27403, 28782, 29039, 28142, 26097, 26190, 27927, 28585, 28137, 28080, 27328, 26689, 26509, 28214, 28552, 28209, 28948, 29350, 28776, 27250, 29935, 29018, 29258, 28284, 27787, 27002, 26513, 27747, 27039, 26301, 24150, 23351, 24246, 24217, 23541, 23652, 23309, 22851, 23315, 22934, 22850, 24763, 24715, 24092, 23586, 22857, 21734, 21152, 21887, 21513, 20921, 21127, 19290, 18241, 17741, 19138, 19238, 19032, 18359, 17648, 16643, 16474, 16714, 16688, 16627, 16048, 15916, 15019, 14494, 15038, 15089, 14861, 14185, 14207, 13233, 12828, 13447, 13433, 12953, 12742, 12604, 11823, 11749, 11198, 11086, 11534, 11359, 11571, 10565, 10535, 11385, 11024, 11022, 10595, 10253, 9445, 9079, 9270, 9794, 9908, 10083, 9437, 9393, 8998, 9803, 9699, 9632, 9299, 9284, 8457, 8861, 9221, 9167, 8885, 9088, 8711, 8277, 8275, 9169, 8792, 9021, 8817, 8646, 8328, 8294, 8672, 9150, 8704, 8702, 8320, 8173, 8326, 8944, 8995, 9321, 8632, 8589, 8164, 8271, 8996, 8840, 8828, 8780, 8803, 8053, 7848, 9284, 8731, 9270, 8697, 8489, 7770, 7975, 7639, 8386, 8329, 8419, 8465, 8115, 8217, 8380, 9462, 8790, 8554, 9328, 8183, 7920, 9232, 8937, 8709, 8951, 8406, 7884, 8373, 9039, 9252, 9289, 9694, 8475, 9500, 8832, 8933, 8947, 9145, 9163, 9429, 9977, 10407, 11699, 12505, 13510, 14703, 13741, 14185, 13397, 14057, 17262, 17906, 17611, 17378, 16715, 17594, 20182, 20393, 21665, 20538, 21650, 20616, 21042, 23543, 23218, 24439, 25142, 24353, 23378, 23962, 24818, 25766, 25082, 25033, 25140, 24702, 23827, 25293, 25704, 25116, 25018, 24633, 23770, 23704, 24471, 23811, 23947, 24072, 23239, 23032, 22420, 23270, 23564, 23807, 22804, 23508, 22010, 22589, 23120, 22660, 22320, 22866, 22160, 21378, 21571, 21932, 22277, 22144, 21624, 20765, 20958, 20914, 21058, 20992, 21000, 20564, 19454, 18833, 19536, 19630, 19509, 19492, 19286, 18325, 17813, 18368, 18985, 18856, 18780, 18645, 17856, 17425, 18024, 18380, 18341, 18891, 18554, 18178, 17837, 18841, 19594, 19905, 20329, 20174, 19744, 19179, 19706, 21438, 21379, 22041, 22498, 22236, 21559, 22430, 23888, 24522, 25219, 25769, 25781, 25110, 25133, 27550, 27246, 29362, 28647, 29409, 28190, 28717, 31299, 32196, 33208, 34303, 34325, 33740, 34073, 36339, 37141, 37678, 35600, 37930, 36446, 36582, 40096, 39849, 40251, 40993, 40402, 39008, 40443, 40217, 40735, 41335, 39165, 39400, 39160, 38058, 40759, 40123, 39256, 38823, 38420, 36818, 36626, 37374, 37156, 37120, 36970, 35681, 33996, 33558, 33796, 34690, 33946, 33548, 33860, 32648, 32837, 33389, 32930, 32974, 32602
|y1Title=Jauno gadījumu skaits diennaktī

|yGrid= |xGrid=
}}


{{Graph:Chart
|width=700
|colors=#000000
|showValues=
|linewidth=2
|xAxisTitle=Datums
|xType = date
|xAxisAngle=
|type=line
|yAxisTitle=Mirušo skaits
|xAxisFormat=%e %b
|legend=Leģenda

|x= 2020/03/01, 2020/03/02, 2020/03/03, 2020/03/04, 2020/03/05, 2020/03/06, 2020/03/07, 2020/03/08, 2020/03/09, 2020/03/10, 2020/03/11, 2020/03/12, 2020/03/13, 2020/03/14, 2020/03/15, 2020/03/16, 2020/03/17, 2020/03/18, 2020/03/19, 2020/03/20, 2020/03/21, 2020/03/22, 2020/03/23, 2020/03/24, 2020/03/25, 2020/03/26, 2020/03/27, 2020/03/28, 2020/03/29, 2020/03/30, 2020/03/31, 2020/04/01, 2020/04/02, 2020/04/03, 2020/04/04, 2020/04/05, 2020/04/06, 2020/04/07, 2020/04/08, 2020/04/09, 2020/04/10, 2020/04/11, 2020/04/12, 2020/04/13, 2020/04/14, 2020/04/15, 2020/04/16, 2020/04/17, 2020/04/18, 2020/04/19, 2020/04/20, 2020/04/21, 2020/04/22, 2020/04/23, 2020/04/24, 2020/04/25, 2020/04/26, 2020/04/27, 2020/04/28, 2020/04/29, 2020/04/30, 2020/05/01, 2020/05/02, 2020/05/03, 2020/05/04, 2020/05/05, 2020/05/06, 2020/05/07, 2020/05/08, 2020/05/09, 2020/05/10, 2020/05/11, 2020/05/12, 2020/05/13, 2020/05/14, 2020/05/15, 2020/05/16, 2020/05/17, 2020/05/18, 2020/05/19, 2020/05/20, 2020/05/21, 2020/05/22, 2020/05/23, 2020/05/24, 2020/05/25, 2020/05/26, 2020/05/27, 2020/05/28, 2020/05/29, 2020/05/30, 2020/05/31, 2020/06/01, 2020/06/02, 2020/06/03, 2020/06/04, 2020/06/05, 2020/06/06, 2020/06/07, 2020/06/08, 2020/06/09, 2020/06/10, 2020/06/11, 2020/06/12, 2020/06/13, 2020/06/14, 2020/06/15, 2020/06/16, 2020/06/17, 2020/06/18, 2020/06/19, 2020/06/20, 2020/06/21, 2020/06/22, 2020/06/23, 2020/06/24, 2020/06/25, 2020/06/26, 2020/06/27, 2020/06/28, 2020/06/29, 2020/06/30, 2020/07/01, 2020/07/02, 2020/07/03, 2020/07/04, 2020/07/05, 2020/07/06, 2020/07/07, 2020/07/08, 2020/07/09, 2020/07/10, 2020/07/11, 2020/07/12, 2020/07/13, 2020/07/14, 2020/07/15, 2020/07/16, 2020/07/17, 2020/07/18, 2020/07/19, 2020/07/20, 2020/07/21, 2020/07/22, 2020/07/23, 2020/07/24, 2020/07/25, 2020/07/26, 2020/07/27, 2020/07/28, 2020/07/29, 2020/07/30, 2020/07/31, 2020/08/01, 2020/08/02, 2020/08/03, 2020/08/04, 2020/08/05, 2020/08/06, 2020/08/07, 2020/08/08, 2020/08/09, 2020/08/10, 2020/08/11, 2020/08/12, 2020/08/13, 2020/08/14, 2020/08/15, 2020/08/16, 2020/08/17, 2020/08/18, 2020/08/19, 2020/08/20, 2020/08/21, 2020/08/22, 2020/08/23, 2020/08/24, 2020/08/25, 2020/08/26, 2020/08/27, 2020/08/28, 2020/08/29, 2020/08/30, 2020/08/31, 2020/09/01, 2020/09/02, 2020/09/03, 2020/09/04, 2020/09/05, 2020/09/06, 2020/09/07, 2020/09/08, 2020/09/09, 2020/09/10, 2020/09/11, 2020/09/12, 2020/09/13, 2020/09/14, 2020/09/15, 2020/09/16, 2020/09/17, 2020/09/18, 2020/09/19, 2020/09/20, 2020/09/21, 2020/09/22, 2020/09/23, 2020/09/24, 2020/09/25, 2020/09/26, 2020/09/27, 2020/09/28, 2020/09/29, 2020/09/30, 2020/10/01, 2020/10/02, 2020/10/03, 2020/10/04, 2020/10/05, 2020/10/06, 2020/10/07, 2020/10/08, 2020/10/09, 2020/10/10, 2020/10/11, 2020/10/12, 2020/10/13, 2020/10/14, 2020/10/15, 2020/10/16, 2020/10/17, 2020/10/18, 2020/10/19, 2020/10/20, 2020/10/21, 2020/10/22, 2020/10/23, 2020/10/24, 2020/10/25, 2020/10/26, 2020/10/27, 2020/10/28, 2020/10/29, 2020/10/30, 2020/10/31, 2020/11/01, 2020/11/02, 2020/11/03, 2020/11/04, 2020/11/05, 2020/11/06, 2020/11/07, 2020/11/08, 2020/11/09, 2020/11/10, 2020/11/11, 2020/11/12, 2020/11/13, 2020/11/14, 2020/11/15, 2020/11/16, 2020/11/17, 2020/11/18, 2020/11/19, 2020/11/20, 2020/11/21, 2020/11/22, 2020/11/23, 2020/11/24, 2020/11/25, 2020/11/26, 2020/11/27, 2020/11/28, 2020/11/29, 2020/11/30, 2020/12/01, 2020/12/02, 2020/12/03, 2020/12/04, 2020/12/05, 2020/12/06, 2020/12/07, 2020/12/08, 2020/12/09, 2020/12/10, 2020/12/11, 2020/12/12, 2020/12/13, 2020/12/14, 2020/12/15, 2020/12/16, 2020/12/17, 2020/12/18, 2020/12/19, 2020/12/20, 2020/12/21, 2020/12/22, 2020/12/23, 2020/12/24, 2020/12/25, 2020/12/26, 2020/12/27, 2020/12/28, 2020/12/29, 2020/12/30, 2020/12/31, 2021/01/01, 2021/01/02, 2021/01/03, 2021/01/04, 2021/01/05, 2021/01/06, 2021/01/07, 2021/01/08, 2021/01/09, 2021/01/10, 2021/01/11, 2021/01/12, 2021/01/13, 2021/01/14, 2021/01/15, 2021/01/16, 2021/01/17, 2021/01/18, 2021/01/19, 2021/01/20, 2021/01/21, 2021/01/22, 2021/01/23, 2021/01/24, 2021/01/25, 2021/01/26, 2021/01/27, 2021/01/28, 2021/01/29, 2021/01/30, 2021/01/31, 2021/02/01, 2021/02/02, 2021/02/03, 2021/02/04, 2021/02/05, 2021/02/06, 2021/02/07, 2021/02/08, 2021/02/09, 2021/02/10, 2021/02/11, 2021/02/12, 2021/02/13, 2021/02/14, 2021/02/15, 2021/02/16, 2021/02/17, 2021/02/18, 2021/02/19, 2021/02/20, 2021/02/21, 2021/02/22, 2021/02/23, 2021/02/24, 2021/02/25, 2021/02/26, 2021/02/27, 2021/02/28, 2021/03/01, 2021/03/02, 2021/03/03, 2021/03/04, 2021/03/05, 2021/03/06, 2021/03/07, 2021/03/08, 2021/03/09, 2021/03/10, 2021/03/11, 2021/03/12, 2021/03/13, 2021/03/14, 2021/03/15, 2021/03/16, 2021/03/17, 2021/03/18, 2021/03/19, 2021/03/20, 2021/03/21, 2021/03/22, 2021/03/23, 2021/03/24, 2021/03/25, 2021/03/26, 2021/03/27, 2021/03/28, 2021/03/29, 2021/03/30, 2021/03/31, 2021/04/01, 2021/04/02, 2021/04/03, 2021/04/04, 2021/04/05, 2021/04/06, 2021/04/07, 2021/04/08, 2021/04/09, 2021/04/10, 2021/04/11, 2021/04/12, 2021/04/13, 2021/04/14, 2021/04/15, 2021/04/16, 2021/04/17, 2021/04/18, 2021/04/19, 2021/04/20, 2021/04/21, 2021/04/22, 2021/04/23, 2021/04/24, 2021/04/25, 2021/04/26, 2021/04/27, 2021/04/28, 2021/04/29, 2021/04/30, 2021/05/01, 2021/05/02, 2021/05/03, 2021/05/04, 2021/05/05, 2021/05/06, 2021/05/07, 2021/05/08, 2021/05/09, 2021/05/10, 2021/05/11, 2021/05/12, 2021/05/13, 2021/05/14, 2021/05/15, 2021/05/16, 2021/05/17, 2021/05/18, 2021/05/19, 2021/05/20, 2021/05/21, 2021/05/22, 2021/05/23, 2021/05/24, 2021/05/25, 2021/05/26, 2021/05/27, 2021/05/28, 2021/05/29, 2021/05/30, 2021/05/31, 2021/06/01, 2021/06/02, 2021/06/03, 2021/06/04, 2021/06/05, 2021/06/06, 2021/06/07, 2021/06/08, 2021/06/09, 2021/06/10, 2021/06/11, 2021/06/12, 2021/06/13, 2021/06/14, 2021/06/15, 2021/06/16, 2021/06/17, 2021/06/18, 2021/06/19, 2021/06/20, 2021/06/21, 2021/06/22, 2021/06/23, 2021/06/24, 2021/06/25, 2021/06/26, 2021/06/27, 2021/06/28, 2021/06/29, 2021/06/30, 2021/07/01, 2021/07/02, 2021/07/03, 2021/07/04, 2021/07/05, 2021/07/06, 2021/07/07, 2021/07/08, 2021/07/09, 2021/07/10, 2021/07/11, 2021/07/12, 2021/07/13, 2021/07/14, 2021/07/15, 2021/07/16, 2021/07/17, 2021/07/18, 2021/07/19, 2021/07/20, 2021/07/21, 2021/07/22, 2021/07/23, 2021/07/24, 2021/07/25, 2021/07/26, 2021/07/27, 2021/07/28, 2021/07/29, 2021/07/30, 2021/07/31, 2021/08/01, 2021/08/02, 2021/08/03, 2021/08/04, 2021/08/05, 2021/08/06, 2021/08/07, 2021/08/08, 2021/08/09,
2021/08/10, 2021/08/11, 2021/08/12, 2021/08/13, 2021/08/14, 2021/08/15, 2021/08/16, 2021/08/17, 2021/08/18, 2021/08/19, 2021/08/20, 2021/08/21, 2021/08/22, 2021/08/23, 2021/08/24, 2021/08/25, 2021/08/26, 2021/08/27, 2021/08/28, 2021/08/29, 2021/08/30, 2021/08/31, 2021/09/01, 2021/09/02, 2021/09/03, 2021/09/04, 2021/09/05, 2021/09/06, 2021/09/07, 2021/09/08, 2021/09/09, 2021/09/10, 2021/09/11, 2021/09/12, 2021/09/13, 2021/09/14, 2021/09/15, 2021/09/16, 2021/09/17, 2021/09/18, 2021/09/19, 2021/09/20, 2021/09/21, 2021/09/22, 2021/09/23, 2021/09/24, 2021/09/25, 2021/09/26, 2021/09/27, 2021/09/28, 2021/09/29, 2021/09/30, 2021/10/01, 2021/10/02, 2021/10/03, 2021/10/04, 2021/10/05, 2021/10/06, 2021/10/07, 2021/10/08, 2021/10/09, 2021/10/10, 2021/10/11, 2021/10/12, 2021/10/13, 2021/10/14, 2021/10/15, 2021/10/16, 2021/10/17, 2021/10/18, 2021/10/19, 2021/10/20, 2021/10/21, 2021/10/22, 2021/10/23, 2021/10/24, 2021/10/25, 2021/10/26, 2021/10/27, 2021/10/28, 2021/10/29, 2021/10/30, 2021/10/31, 2021/11/01, 2021/11/02, 2021/11/03, 2021/11/04, 2021/11/05, 2021/11/06, 2021/11/07, 2021/11/08, 2021/11/09, 2021/11/10, 2021/11/11, 2021/11/12, 2021/11/13, 2021/11/14, 2021/11/15, 2021/11/16, 2021/11/17, 2021/11/18, 2021/11/19, 2021/11/20, 2021/11/21, 2021/11/22, 2021/11/23, 2021/11/24, 2021/11/25, 2021/11/26, 2021/11/27, 2021/11/28, 2021/11/29, 2021/11/30, 2021/12/01, 2021/12/02, 2021/12/03, 2021/12/04, 2021/12/05

|y=0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 2, 1, 1, 4, 1, 8, 7, 8, 4, 6, 2, 2, 
11, 5, 13, 18, 12, 24, 18, 22, 28, 34, 41, 40, 48, 44, 51, 57, 42, 60, 66, 66, 47, 73, 105, 101, 92, 57, 58, 76, 95, 86, 88, 98, 104, 88, 94, 107, 96, 93, 113, 119, 94, 91, 115, 135, 127, 150, 139, 153, 92, 174, 161, 174, 232, 181, 138, 162, 182, 178, 169, 144, 197, 134, 112, 171, 216, 174, 183, 114, 119, 143, 193, 194, 182, 181, 161, 109, 95, 153, 154, 92, 176, 188, 104, 93, 154, 216, 147, 176, 168, 134, 135, 198, 173, 176, 174, 188, 130, 104, 175, 156, 167, 186, 124, 95, 85, 153, 165, 147, 154, 146, 77, 85, 150, 169, 129, 161, 95, 70, 79, 144, 139, 116, 119, 129, 77, 70, 130, 129, 124, 114, 119, 68, 55, 132, 117, 110, 90, 121, 73, 65, 120, 115, 121, 110, 111, 68, 83, 123, 115, 114, 121, 110, 61, 51, 122, 142, 128, 102, 119, 94, 57, 150, 132, 144, 134, 144, 79, 71, 160, 150, 149, 108, 169, 99, 61, 160, 177, 169, 186, 174, 107, 117, 188, 202, 191, 201, 197, 143, 125, 244, 239, 286, 232, 279, 185, 179, 269, 317, 290, 283, 296, 229, 219, 320, 346, 366, 355, 334, 245, 238, 355, 389, 292, 378, 364, 286, 256, 368, 432, 439, 411, 391, 352, 303, 442, 456, 463, 461, 467, 401, 361, 491, 507, 524, 496, 510, 459, 368, 569, 589, 554, 569, 508, 457, 456, 562, 559, 562, 613, 560, 488, 450, 577, 596, 587, 611, 585, 511, 493, 561, 549, 635, 563, 567, 552, 487, 562, 599, 593, 536, 447, 504, 482, 518, 445, 506, 454, 470, 456, 436, 531, 566, 570, 555, 590, 481, 471, 586, 597, 612, 580, 559, 491, 456, 564, 594, 575, 534, 512, 485, 437, 539, 526, 521, 527, 497, 432, 407, 530, 536, 553, 507, 502, 430, 394, 459, 467, 480, 470, 480, 417, 337, 417, 383, 446, 428, 439, 379, 333, 441, 452, 475, 462, 441, 368, 379, 336, 466, 459, 486, 475, 395, 404, 443, 427, 460, 443, 392, 371, 361, 427, 401, 393, 405, 387, 336, 293, 409, 408, 383, 400, 384, 357, 343, 389, 374, 365, 402, 402, 337, 277, 338, 399, 398, 397, 398, 389, 346, 379, 399, 397, 398, 399, 332, 356, 392, 387, 364, 397, 392, 342, 336, 337, 360, 351, 376, 370, 334, 321, 329, 355, 392, 393, 364, 391, 340, 364, 390, 396, 378, 386, 357, 319, 393, 406, 402, 404, 401, 355, 339, 372, 394, 393, 377, 399, 351, 330, 379, 399, 383, 396, 399, 357, 371, 379, 396, 416, 453, 466, 450, 440, 546, 548, 568, 601, 619, 599, 611, 652, 669, 672, 679, 697, 663, 654, 737, 725, 734, 726, 752, 749, 710, 780, 786, 791, 799, 787, 764, 719, 784, 783, 796, 795, 799, 779, 727, 779, 798, 799, 794, 792, 789, 785, 788, 790, 794, 792, 793, 787, 769, 792, 799, 808, 815, 819, 816, 806, 805, 799, 791, 785, 797, 762, 776, 794, 809, 820, 798, 799, 797, 792, 795, 790, 798, 799, 796, 793, 790, 795, 797, 794, 789, 796, 788, 719, 781, 792, 794, 791, 799, 793, 778, 812, 817, 820, 828, 822, 805, 779, 852, 857, 867, 887, 886, 890, 883, 895, 929, 924, 936, 968, 962, 957, 973, 984, 986, 999, 1002, 997, 998, 1015, 1028, 1036, 1064, 1075, 1072, 1069, 1106, 1123, 1159, 1163, 1160, 1158, 1155, 1178, 1189, 1195, 1192, 1188, 1179, 1190, 1211, 1239, 1237, 1235, 1241, 1219, 1211, 1240, 1247, 1251, 1254, 1254, 1252, 1241, 1243, 1240, 1238, 1235, 1239, 1224, 1209, 1229, 1226, 1221, 1217, 1215, 1206

|y1Title=Diennaktī mirušo skaits

|yGrid= |xGrid=
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:COVID-19 pandēmija]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:COVID-19 pandēmijas ietekme]]</text>
      <sha1>spcfn8gtnbqryfgd466gphe321fmmn2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>COVID-19 pandēmija Igaunijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>455818</id>
    <revision>
      <id>4493087</id>
      <parentid>4387405</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T16:57:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23549" sha1="1c0l4u6lp8xfx5ot53d6lrg6r4e3g9i" xml:space="preserve">[[Attēls:COVID-19 Outbreak Cases in Estonia.svg|thumb|300px|Igaunijas apriņķi pēc COVID-19 kumulatīvās 14 dienu saslimstības uz 100 000 iedzīvotājiem. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku kumulatīvo saslimstību (jaunākie dati).]]
[[Attēls:COVID-19-Estonia-log.svg|thumb|300px|Inficēto un mirušo skaita izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā Igaunijā ([[logaritms|logaritmiskā]] skala, jaunākie dati).]]

'''[[COVID-19 pandēmija]] [[Igaunija|Igaunijā]]''' sākās 2020. gada 27. februārī, kad diagnosticēja pirmo COVID-19 gadījumu kādam [[Irāna]]s pilsonim, kas pēc lidojuma caur [[Stambula]]s un [[Rīgas starptautiskā lidosta|Rīgas lidostām]] no [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Rīgas autoostas]] ar autobusu bija ieradies [[Tallina|Tallinā]], kur pats izsauca neatliekamo palīdzību, tika izolēts un atradās stabilā stāvoklī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-fikse-pirmo-inficesanas-gadijumu-ar-covid-19-saslimusais-ieradies-ar-autobusu-no-rigas.a349849/|title=Igaunijā fiksē pirmo inficēšanās gadījumu ar «Covid-19»; saslimušais ieradies ar autobusu no Rīgas|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|first=Aigars|last=Smiltnieks|first2=Kristaps|last2=Feldmanis|date=27 February 2020|accessdate=29 February 2020}}&lt;/ref&gt;

== Pirmais vilnis ==
3. martā Igaunijā konstatēja otro COVID-19 saslimšanas gadījumu vīrietim, kas 29. februārī bija ielidojis Rīgas lidostā ar &quot;[[Ryanair]]&quot; lidmašīnu no [[Bergamo]].&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/arvalstis/igaunija-apstiprinats-otrais-saslimsanas-gadijums-ar-covid-19/ Igaunijā apstiprināts otrais saslimšanas gadījums ar “Covid-19”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200303201604/https://skaties.lv/zinas/arvalstis/igaunija-apstiprinats-otrais-saslimsanas-gadijums-ar-covid-19/ |date={{dat|2020|03|03||bez}} }} skaties.lv 2020. gadā 3. martā&lt;/ref&gt;

4. un 5. martā [[Sāmsala|Sāmsalā]] notika volejboja turnīrs ''2019–20 CEV Challenge Cup'', kurā piedalījās arī [[Milāna]]s ''Power Volley Milano'' volejbola komanda, kuras spēlētāji inficēja vairākus vietējos iedzīvotājus.
5. martā konstatēja vēl trīs inficētus pacientus, kas 29. februārī bija atlidojuši no Bergamo.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/igaunija-piektais-saslimusais-ar-covid-19-cetri-celojusi-caur-rigas-lidostu.d?id=51941955 Igaunijā piektais saslimušais ar 'Covid-19', četri ceļojuši caur Rīgas lidostu] delfi.lv 05.03.2020.&lt;/ref&gt; Savukārt līdz 13. martam valstī bija reģistrēti jau 79 apstiprināti saslimšanas gadījumi.&lt;ref name=&quot;13 March&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-jau-79-apstiprinatie-covid-19-gadijumi-lietuva-6.a351685/|title=Igaunijā jau 79 apstiprinātie «Covid-19» gadījumi, Lietuvā – 6|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|first=Anna|last=Ūdre|date=13 March 2020|accessdate=13 March 2020}}&lt;/ref&gt;
14. martā Igaunijā vienā dienā dignosticēja 68 jaunus slimības gadījumus, kopējais testēto skaits bija 853, inficēto skaits sasniedza 115, no kuriem 54 dzīvoja Tallinā un [[Harju apriņķis|Harju apriņķī]], 31 [[Sāres apriņķis|Sāres apriņķī]], 9 [[Veravas apriņķis|Veravas apriņķī]], 6 [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]], 12 [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķī]], 3 [[Rietumviru apriņķis|Rietumviru apriņķī]] un 3 [[Austrumviru apriņķis|Austrumviru apriņķī]].&lt;ref&gt;[https://www.terviseamet.ee/en/covid19 Information about Coronavirus disease COVID-19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200312195730/https://www.terviseamet.ee/en/covid19 |date={{dat|2020|03|12||bez}} }} the Health Board, terviseamet.ee, 2020. gada 14. martā {{en}}&lt;/ref&gt;

21. martā kopējais COVID-19 laboratorijas testu skaits sasniedza 2812, bet slimnieku kopējais skaits 306, 17% (50 cilvēki) no viņiem bija vecumā virs 60 gadiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929504/igaunija-ar-covid-19-inficeto-skaits-pieaudzis-lidz-306 Igaunijā ar Covid-19 inficēto skaits pieaudzis līdz 306] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt; 14 pacientu bija ievietoti slimnīcās, divi no viņiem atradās [[Intensīvā terapija|intensīvās terapijas]] palātās, bet viens kritiskā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929730/igaunija-viens-covid-19-pacients-atrodas-slimnica-kritiska-veselibas-stavokli Igaunijā viens Covid-19 pacients atrodas slimnīcā kritiskā veselības stāvoklī] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Rietumtallinas centrālajā slimnīcā no COVID-19 izraisītām komplikācijām nomira 83 gadus veca paciente, šajā dienā Igaunijā bija diagnosticēti 404 inficēšanās gadījumi.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6933184/igaunija-pirmais-mirusais-no-covid-19 Igaunijā — pirmais mirušais no Covid-19] apollo.lv 2020. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

8. aprīlī tika paziņots, ka Igaunijā konstatēti 1185 inficēšanas gadījumi un 24 nāves gadījumi, no tiem trīs pēdējās diennakts laikā. Vairāk nekā 100 veselības aprūpes darbinieku bija inficējušies ar jauno koronavīrusu, mirusi 53 gadus jauna [[Kuresāre]]s slimnīcas ārste Ulvi Mulina. Pēc COVID-19 diagnosticēšanas viņa trīs nedēļas atradās mājas karantīnā un cieta no klepus un drudža, tomēr atteicās saukt neatliekamo palīdzību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-mirusi-veselibas-aprupes-darbiniece.a355254/ Igaunijā mirusi veselības aprūpes darbiniece] lsm.lv 2020. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6947410/vina-nepaspeja-izsaukt-atro-palidzibu-igaunija-ar-covid-19-mirusas-arstes-berni-dalas-stasta-par-mates-cinu-ar-virusu &quot;Viņa nepaspēja izsaukt ātro palīdzību.&quot; Igaunijā ar Covid-19 mirušās ārstes bērni dalās stāstā par mātes cīņu ar vīrusu] apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ierobežojumu atvieglošana ===
17. aprīlī Igaunijas premjers [[Jiri Ratass]] paziņoja, ka ārkārtas situācijā sasniegts lūzuma punkts un nākamnedēļ varētu runāt par pakāpenisku koronavīrusa dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanu. Valdības komisija apstiprināja septiņus kritērijus, pēc kuriem tiks vērtēta iespēja mīkstināt ārkārtas situācijas režīmā noteiktos ierobežojumus. Starp tiem ir inficējušos un slimnīcā ārstējošos cilvēku skaits, intensīvās terapijas nodaļu noslodze, sabiedrības gatavība ievērot ierobežojošos pasākumus un vispārējais ekonomikas stāvoklis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-apsver-ar-covid-19-saistito-ierobezojumu-mikstinasanu.a356358/ Igaunija apsver ar Covid-19 saistīto ierobežojumu mīkstināšanu] lsm.lv 2020. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;

Tika paziņots, ka Igaunijā no 1. maija līdz 31. jūlijam veiks 300 000 eiro vērtu pilotprojektu, lai Tallinā un Sāmsalā nejaušajā izlasē brīvprātīgi iekļautu pa 1080 cilvēkiem, meklējot antivielas asinīs, kuras parādīs ar COVID-10 izslimojušo skaitu. Tas nepieciešams, lai valdības komisija varētu pieņemt lēmumus par ierobežojumu mīkstināšanas pasākumiem. Tāpat valdība atbalstīja COVID-19 izplatības monitoringa projektu visā Igaunijā, kura ietvaros [[Tartu Universitāte]] divu mēnešu laikā ik nedēļu testēs 2000 cilvēku gan ar simptomiem, gan bez tiem. Projekta mērķis ir novērtēt vīrusa izplatību dažādos reģionos un iedzīvotāju grupās. Šī projekta izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/covid-19-igaunija-saks-plasu-iedzivotaju-testesanu.a356279/ Covid-19: Igaunija sāks plašu iedzīvotāju testēšanu] lsm.lv 2020. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;

28. aprīlī tika paziņots, ka Igaunijai ir gatava statēģija COVID-19 krīzes uzveikšanai, stratēģijai tiks izstrādātas trīs nozaru programmas: ekonomikas atveseļošanā, veselības aprūpē un robežu atvēršanā, un attiecīgās ministrijas izstrādās ilgtermiņa rīcības plānus. Sākotnējais stratēģijas projekts tika papildināts ar lielāko daļu no vairāk nekā simts ierosinājumiem, kas saņemti no [[Rīgikogu]], Igaunijas Zinātņu akadēmijas, [[Tartu Universitāte]]s, Banku asociācijas, vairākām uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-gatava-stategija-covid-19-krizes-uzveiksanai Igaunijai gatava statēģija Covid-19 krīzes uzveikšanai] LETA 2020. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

17. maijā Igaunija atcēla ārkārtējo situāciju. Premjers Ratass paziņoja, ka jāveido jauna normalitāte. Tā kā efektīvas ārstēšanas un vakcīnas atrašana vēl prasīs laiku, visiem jāturpina no koronavīrusa aizsargāt sevi, savus tuvākos un sabiedrība kopumā ar savu izturēšanos, ievērojot distancēšanās un higiēnas noteikumus.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6975177/igaunija-no-17-maija-atcel-arkartejas-situacijas-stavokli Igaunija no 17. maija atceļ ārkārtējās situācijas stāvokli] apollo.lv 2020. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;
Tika atvērti tirdzniecības centri un robeža ar Latviju, bet 18. maijā atvēra sporta zāles un atļāva sporta sacīkstes bez skatītājiem, atļāva arī publiskas sanāksmes. Tomēr netika atjaunoti lidojumi uz Lielbritāniju, Zviedriju, Beļģiju, Dāniju, Turciju, Baltkrieviju un Krieviju, kurās bija augsts inficēšanās risks ar jauno koronavīrusu.
Ierobežojumu atcelšanas plānā bija paredzēts, ka no 1. jūnija atsāks darboties SPA, saunas un ūdens atrakciju centri, būs atļautas izklaides tirdzniecības centros un aprūpes namu apmeklējumi, bet no 12. jūnija varēs sākt darboties pulciņi un nometnes bērniem, savukārt no 1. jūlija būs iespējams apmeklēt kinoteātrus, koncertus un citus publiskus pasākumus, bet visu pasākumu rīkotājiem būs jāievēro noteiktas prasības attiecībā uz higiēnu, sociālo distancēšanos un riska grupu aizsardzību. 
&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6975727/igaunija-aizliedz-lidojumus-uz-septinam-valstim-kur-ir-augsts-inficesanas-risks-ar-covid-19 Igaunija aizliedz lidojumus uz septiņām valstīm, kur ir augsts inficēšanās risks ar Covid-19] apollo.lv 2020. gada 18. maijā&lt;/ref&gt;

== Otrais vilnis ==

{{Graph:Chart
|type=line
|linewidth=1
|showSymbols=1
|width=700
|colors=#FF4500,#87CEEB,#000000
|legend= 2020. gada pirmais un otrais saslimstības vilnis
|xAxisTitle=Date
|xType=date
|xAxisAngle=-40
|x=27 Feb, 28 Feb, 29 Feb, 1 Mar, 2 Mar, 3 Mar, 4 Mar, 5 Mar, 6 Mar, 7 Mar, 8 Mar, 9 Mar, 10 Mar, 11 Mar, 12 Mar, 13 Mar, 14 Mar, 15 Mar, 16 Mar, 17 Mar, 18 Mar, 19 Mar, 20 Mar, 21 Mar, 22 Mar, 23 Mar, 24 Mar, 25 Mar, 26 Mar, 27 Mar, 28 Mar, 29 Mar, 30 Mar, 31 Mar, 1 Apr, 2 Apr, 3 Apr, 4 Apr, 5 Apr, 6 Apr, 7 Apr, 8 Apr, 9 Apr, 10 Apr, 11 Apr, 12 Apr, 13 Apr, 14 Apr, 15 Apr, 16 Apr, 17 Apr, 18 Apr, 19 Apr, 20 Apr, 21 Apr, 22 Apr, 23 Apr, 24 Apr, 25 Apr, 26 Apr, 27 Apr, 28 Apr, 29 Apr, 30 Apr, 1 May, 2 May, 3 May, 4 May, 5 May, 6 May, 7 May, 8 May, 9 May, 10 May, 11 May, 12 May, 13 May, 14 May, 15 May, 16 May, 17 May, 18 May, 19 May, 20 May, 21 May, 22 May, 23 May, 24 May, 25 May, 26 May, 27 May, 28 May, 29 May, 30 May, 31 May, 1 Jun, 2 Jun, 3 Jun, 4 Jun, 5 Jun, 6 Jun, 7 Jun, 8 Jun, 9 Jun, 10 Jun, 11 Jun, 12 Jun, 13 Jun, 14 Jun, 15 Jun, 16 Jun, 17 Jun, 18 Jun, 19 Jun, 20 Jun, 21 Jun, 22 Jun, 23 Jun, 24 Jun, 25 Jun, 26 Jun, 27 Jun, 28 Jun, 29 Jun, 30 Jun, 1 Jul, 2 Jul, 3 Jul, 4 Jul, 5 Jul, 6 Jul, 7 Jul, 8 Jul, 9 Jul, 10 Jul, 11 Jul, 12 Jul, 13 Jul, 14 Jul, 15 Jul, 16 Jul, 17 Jul, 18 Jul, 19 Jul, 20 Jul, 21 Jul, 22 Jul, 23 Jul, 24 Jul, 25 Jul, 26 Jul, 27 Jul, 28 Jul, 29 Jul, 30 Jul, 31 Jul, 1 Aug, 2 Aug, 3 Aug, 4 Aug, 5 Aug, 6 Aug, 7 Aug, 8 Aug, 9 Aug, 10 Aug, 11 Aug, 12 Aug, 13 Aug, 14 Aug, 15 Aug, 16 Aug, 17 Aug, 18 Aug, 19 Aug, 20 Aug, 21 Aug, 22 Aug, 23 Aug, 24 Aug, 25 Aug, 26 Aug, 27 Aug, 28 Aug, 29 Aug, 30 Aug, 31 Aug, 1 Sep, 2 Sep, 3 Sep, 4 Sep, 5 Sep, 6 Sep, 7 Sep, 8 Sep, 9 Sep, 10 Sep, 11 Sep, 12 Sep, 13 Sep, 14 Sep, 15 Sep, 16 Sep, 17 Sep, 18 Sep, 19 Sep, 20 Sep, 21 Sep, 22 Sep, 23 Sep, 24 Sep, 25 Sep, 26 Sep, 27 Sep, 28 Sep, 29 Sep, 30 Sep
|yAxisTitle=Gadījumu skaits
|y1Title=Kopējais diagnosticēto skaits 
|y1=1,1,1,1,2,3,3,5,10,10,10,10,13,17,41,79,115,171,205,225,258,267,283,306,326,352,369,404,538,575,645,679,715,745,779,858,961,1018,1097,1108,1149,1185,1207,1258,1304,1309,1332,1373,1400,1434,1459,1512,1528,1535,1552,1559,1592,1605,1635,1643,1647,1660,1666,1689,1694,1699,1700,1703,1711,1713,1720,1725,1733,1739,1741,1746,1751,1758,1766,1770,1774,1784,1791,1794,1800,1807,1821,1823,1824,1834,1840,1851,1859,1865,1869,1870,1870,1880,1890,1910,1931,1939,1940,1947,1958,1965,1970,1973,1973,1974,1975,1977,1978,1979,1981,1981,1981,1982,1983,1984,1986,1986,1987,1987,1989,1989,1990,1991,1993,1993,1994,1994,2003,2011,2013,2014,2014,2014,2015,2016,2016,2020,2021,2021,2021,2022,2025,2027,2028,2033,2034,2034,2038,2042,2051,2064,2072,2079,2080,2091,2113,2124,2133,2147,2152,2158,2167,2174,2174,2177,2184,2190,2192,2200,2207,2227,2244,2265,2272,2275,2294,2311,2325,2343,2363,2373,2375,2395,2415,2441,2456,2491,2516,2532,2564,2585,2600,2632,2655,2676,2698,2722,2756,2778,2814,2875,2924,2941,2976,3033,3076,3118,3165,3200,3267,3315,3371
|y2Title=Atlabušo skaits
|y2=,,,,,,,,,,,,,,,,1,1,1,1,1,1,1,2,4,4,8,8,8,11,11,20,22,26,33,45,48,59,62,62,69,72,83,93,93,98,102,115,117,133,145,162,164,165,169,184,192,206,228,233,233,240,236,249,253,256,259,259,261,264,273,277,747,750,751,777,777,909,923,934,938,938,938,956,1488,1508,1526,1532,1538,1552,1561,1574,1610,1622,1624,1625,1632,1650,1663,1667,1675,1681,1683,1684,1690,1697,1703,1705,1705,1717,1728,1743,1748,1755,1758,1764,1765,1771,1783,1790,1797,1812,1818,1818,1829,1836,1842,1859,1870,1874,1875,1880,1882,1889,1894,1895,1895,1895,1897,1901,1904,1910,1912,1909,1910,1911,1911,1912,1915,1922,1922,1923,1924,1926,1926,1930,1934,1934,1935,1937,1948,1954,1956,1961,1961,1962,1968,1975,1976,1976,1976,1976,1976,1990,2002,2009,2011,2024,2024,2025,2038,2054,2067,2076,2086,2088,2088,2112,2130,2150,2157,2165,2170,2176,2195,2213,2223,2233,2252,2233,2256,2286,2318,2337,2357,2374,2377,2379,2385,2387,2395,2417,2499,2506,2513,2564,2605
|y3Title=Mirušo skaits
|y3=,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,1,1,1,3,3,4,5,11,12,13,15,19,21,24,24,24,24,25,28,31,35,36,38,38,40,40,43,44,45,46,46,49,50,50,50,52,52,53,55,55,55,55,56,56,60,60,61,61,61,62,63,63,63,64,64,64,64,64,64,64,65,65,66,66,67,67,68,68,68,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,69,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,63,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64,64
|yGrid= |xGrid=
}}
&lt;/div&gt;
Septembrī Igaunijā sākās otrais COVID-19 vilnis. 24. septembrī ziņoja par 44 jauniem saslimšanas gadījumiem, lielākie infekcijas uzliesmojumi bija [[Harju apriņķis|Harju]] un  [[Austrumviru apriņķis|Austrumviru apriņķos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-aizvaditaja-diennakti--138-covid-19-gadijumi-igaunija--44.a375517/ Lietuvā aizvadītajā diennaktī – 138 Covid-19 gadījumi, Igaunijā – 44] lsm.lv 2020. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;

28. oktobrī Igaunijas sabiedrisko mediju portāls ERR.ee. ziņoja, ka pēdējā diennaktī Igaunijā veikti 1987 COVID-19 testi, no tiem 125 (6,29%) bijuši pozitīvi. Kopumā veikti 256 522 testi, no kuriem pozitīvi bija 4590, miruši 73 cilvēki. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā pieauga līdz 48,46,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-lielakais-covid-19-saslimuso-skaits-lidz-sim--125.a379604/ Igaunijā lielākais Covid-19 saslimušo skaits līdz šim – 125] lsm.lv 2020. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt; kas vēl arvien bija zemāks nekā [[Latvija|Latvijā]], Lietuvā un zemākais Eiropas Savienībā.

27. novembrī kļuva zināms, ka Igaunijā ar COVID-19 diennaktī mirušo pacientu skaits bija 5, slimnīcās ārstējās 182 pacienti, 20 pacienti atradās intensīvās terapijas nodaļās.
Kopējais pandēmijas laikā diagnosticēto COVID-19 pacientu skaits sasniedza 11 323, bet mirušos skaits 104.
&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-lidz-sim-lielakais-jaunu-covid-19-gadijumu-skaits-igaunija-pieci-cilveki-mirusi.a383264/ Lietuvā līdz šim lielākais jaunu Covid-19 gadījumu skaits; Igaunijā pieci cilvēki miruši] lsm.lv 2020. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

Strauji pieaugot inficēto skaitam, no 2021. gada 11. marta līdz 11. aprīlim Igaunijā stājās spēkā stingrāki ierobežojumi: nepieciešams ievērot 2+2 noteikumus (tikties var 2 personas, ieturot 2 metru distanci) visās sabiedriskajās vietās, tajā skaitā ārtelpās; maskas ir obligāti jālieto visās sabiedriskajās vietās iekštelpās, kā arī sabiedriskajā transportā; iedzīvotāji tiek aicināti, ja vien iespējams, strādāt tikai attālināti; atvērti tikai pirmās nepieciešamības preču veikali.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/celo-drosi-2/10-atgadinajumi-veiksmigam-celojumam/celojumu-bridinajumi-par-valstim-un-teritorijam/bridinajumi/65710-igaunijas-republika-2 |title=Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa |access-date={{dat|2021|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210127040518/https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/celo-drosi-2/10-atgadinajumi-veiksmigam-celojumam/celojumu-bridinajumi-par-valstim-un-teritorijam/bridinajumi/65710-igaunijas-republika-2 }}&lt;/ref&gt;

24. martā Igaunijā pēc inficēto kopskaita apsteidza Latviju, jo kopš pandēmijas sākuma bija reģistrēti 99 008 inficēšanās gadījumi, savukārt Latvijā attiecīgais skaitlis bija 98 870.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-apsteigusi-latviju-pec-inficeto-kopskaita-kops-covid-19-pandemijas-sakuma.a397973/ Igaunija apsteigusi Latviju pēc inficēto kopskaita kopš Covid-19 pandēmijas sākuma] lsm.lv 2021. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

{{Graph:Chart
| width = 400
| height = 180
| xAxisTitle = mirušo sadalījums vecuma grupās
| yAxisTitle = mirušo skaits
| xAxisAngle = -40
| colors = black
| type = rect
| showValues = offset:4
| x = 40–44,45–49,50–54,55–59,60–64,65–69,70–74,75–79,80–84,85–89,90–94,95+
| y = 1,1,2,5,10,12,19,24,53,37,30,9
}}
&lt;em&gt;Pēc Veselības pārvaldes datiem līdz 2020. gada 24. decembrim COVID-19 dēļ Igaunijā bija miruši 203 cilvēki (96 vīrieši un 107 sievietes). &lt;br&gt;
Vidējais mirušo vecums bija 80,4 gadi (77,7 gadi vīriešiem un 82,8 gadi  sievietēm). &lt;/em&gt;

== Trešais vilnis ==
[[Attēls:COVID-19 vaccination in Estonia (2021-08-01).svg|thumb|300px|Vakcinēto pret COVID-19 īpatsvars Igaunijas apriņķos trešā viļņa sākumā (2021-08-01).]]
2021. gada jūlija vidū Igaunijas Veselības departaments paziņoja, ka valstī ir sācies Covid-19 epidēmijas trešais vilnis, un Igaunijā vērojamo inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita palielināšanos izraisījusi vīrusa delta varianta izplatīšanās. Jūlija beigās 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedza 108 (&quot;augsts inficēšanās risks&quot;). Vienīgais veids, kā efektīvi ierobežot vīrusa izplatīšanos, ir vakcinēšanās, norādīja Veselības departaments.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/arvalstis/igaunija-koronavirusa-izplatisanas-riska-limenis-pieaudzis-lidz-augstam/ Igaunijā koronavīrusa izplatīšanās riska līmenis pieaudzis līdz augstam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210810141643/https://skaties.lv/zinas/arvalstis/igaunija-koronavirusa-izplatisanas-riska-limenis-pieaudzis-lidz-augstam/ |date={{dat|2021|08|10||bez}} }} LETA 2021. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

20. oktobrī Igaunijas valdība nolēma, ka no 25. oktobra visus pulcēšanās pasākumus, restorānus un izklaides vietas drīkstēja apmeklēt vienīgi ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, nevis ar ar negatīvu COVID-19 testa rezultātu, kā iepriekš.&lt;ref&gt;[https://travelnews.lv/?pub_id=130644 Igaunijas valdība lemj par jauniem ierobežojumiem] BalticTravelnews.com 20.10.2021&lt;/ref&gt; 23. oktobrī Tallinas Brīvības laukumā Ģimenes un tradīciju aizstāvības fonda vadītājs Varo Voglaids organizēja protesta mītiņu, kurā paziņoja, ka Igaunijā esot iedibināts aparteīda režīms un aicināja uzsākt masveida pilsonisko nepakļaušanos, jo valdības ieviestie ierobežojumi esot antikonstitucionāli. Uz demonstrantu plakātiem lasāmi tādi saukļi kā &quot;Nē diktatūrai!&quot;, &quot;Pieprasām vakcinācijas brīvību&quot;, &quot;Cik daudz vakcīnu nāvju ir pieņemami?&quot; un &quot;Dievs, sargi Igauniju!&quot;. Mītiņā piedalījās arī Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas (EKRE) līderis Martins Helme, vairāki parlamenta deputāti no šīs partijas, kā arī pret imigrāciju noskaņotās organizācijas &quot;Odina kareivji&quot; locekļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-ielas-iziet-covid-19-ierobezojumu-un-vakcinacijas-pretinieki.a426976/ Igaunijā ielās iziet Covid-19 ierobežojumu un vakcinācijas pretinieki] lsm.lv 2021. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;

20. decembrī Igaunijas Veselības departaments ziņoja, ka inficēšanās ar COVID-19 omikrona paveidu valstī konstatēta 329 cilvēkiem, no kuriem 80% bija vietējās pārneses gadījumi, kas liecināja par jaunā paveida strauju izplatību.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/omikrona-paveids-valsti-izplatas-loti-strauji-bridina-igaunijas-veselibas-departaments Omikrona paveids valstī izplatās ļoti strauji, brīdina Igaunijas Veselības departaments] LETA 2021. gada 20. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;div class=&quot;infobox&quot; style=&quot;float: left;&quot;&gt;
{{Graph:Chart
| width = 350
| height = 250
| xAxisTitle = mēnesis
| yAxisTitle = mēnesī saslimušo skaits
| xAxisAngle = -40
| colors = red
| type = rect
| showValues = offset:4
| x = feb2020,mar2020,apr2020,mai2020,jun2020,jul2020,aug2020,sep2020,okt2020,nov2020,dec2020,jan2021,feb2021,mar2021,apr2021,mai2021,jun2021,jul2021,aug2021,sep2021,okt2021,nov2021,dec2021
| y = 1,778,915,176,119,83,323,1055,1455,7592,15909,16169,22053,40625,15197,7225,1410,2600,8678,14623,38396,27789,1822
}}
&lt;em&gt;2021. gada 5. decembra dati&lt;/em&gt;

{{Graph:Chart
| width = 350
| height = 160
| xAxisTitle = mēnesis
| yAxisTitle = mēnesī mirušo skaits
| xAxisAngle = -40
| colors = black
| type = rect
| showValues = offset:4
| x = mar2020,apr2020,mai2020,jun2020,jul2020,aug2020,sep2020,okt2020,nov2020,dec2020,jan2021,feb2021,mar2021,apr2021,mai2021,jun2021,jul2021,aug2021,sep2021,okt2021,nov2021,dec2021
| y = 5,45,11,2,0,1,1,8,47,114,188,176,309,259,92,11,3,21,64,183,263,20
}}
&lt;em&gt;Veselības pārvaldes 2021. gada 5. decembra dati&lt;/em&gt;

== Ceturtais vilnis ==
2021. gada 29. decembrī Igaunijas Veselības departaments paziņoja, ka valstī ir sācies Covid-19 epidēmijas ceturtais vilnis, jo 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija strauji pieaudzis līdz 684, diennaktī atklāto inficēto skaits bija 880, četri pacienti miruši. No visiem aizvadītajā diennaktī Igaunijā atklātajiem COVID-19 gadījumiem 55% bija saistīti ar [[SARS-CoV-2]] omikrona paveidu.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/baltijas-valstis/omikrona-paveids-igaunija-sak-dominet-uzskata-ka-sacies-slimibas-ceturtais-vilnis-14273140 Omikrona paveids Igaunijā sāk dominēt; uzskata, ka sācies slimības ceturtais vilnis] LETA 2021. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:COVID-19 pandēmija]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]</text>
      <sha1>1c0l4u6lp8xfx5ot53d6lrg6r4e3g9i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>COVID-19 pandēmija Baltkrievijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>455943</id>
    <revision>
      <id>4493086</id>
      <parentid>4213808</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T16:53:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32675" sha1="j7nqm1lz8dt07jj5zz92wgo6ty05lcz" xml:space="preserve">[[Attēls:COVID-19 Cases in Belarus, 13.03.2020.png|thumb|200px|Baltkrievijas apgabali ar dažādu diagnosticēto COVID-19 gadījumu skaitu (jaunākie dati).]]
[[Attēls:COVID-19-Belarus-log.svg|thumb|200px|Oficiālie saslimstības un mirstības rādītāji no COVID-19 Baltkrievijā (jaunākie dati).]]
'''[[COVID-19 pandēmija]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]''' sākās 2020. gada 28. februārī, kad apstiprināja pirmo ar [[COVID-19]] saslimšanas gadījumu, kas tika konstatēts kādam [[Irāna]]s studentam, kurš bija ieradies [[Minska|Minskā]], lai turpinātu studijas tehniskajā universitātē. Līdz 4. martam valstī tika fiksēti vēl pieci papildus inficēšanās gadījumi, no kuriem četri bija Minskas, bet pārējie divi [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.com/world/1126397|title=Six coronavirus cases confirmed in Belarus|work=tass.com|publisher=TASS|date=4 March 2020|accessdate=4 March 2020}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 19. martā valstī bija apstiprināts 51 inficēšanās gadījums ar Covid-19. Prezidents [[Lukašenko]] valdības sēdē paziņoja, ka ''... šis koronavīruss ir nekas vairāk kā psihoze, un neatkāpšos no saviem vārdiem, [..] Kopā esam pārdzīvojuši daudzas psihozes, un mēs zinām, pie kā tās ir novedušas. Es esmu pārliecināts, ka šī ir kārtējā psihoze, kas nāks par labu vieniem un kaitēs citiem.''&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6927788/lukasenko-sukstas-par-covid-19-psihozi Lukašenko sūkstās par Covid-19 &quot;psihozi&quot;] TVNET/LETA/AFP 2020. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

== Pirmais vilnis ==
27. martā [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]] un 7. aprīlī Minskā ieviesa pašizolāciju, sociālo distancēšanos un sanitāros pasākumus. Kaut arī bērnudārzi un skolas turpināja strādāt, tika rekomendētas tālmācības vai mācības pēc individuāliem grafikiem. Attālināts darba režīms pēc iespējas tika ieteikts arī uzņēmumu darbiniekiem. Pasākumus ar lielu cilvēku skaita piedalīšanos atcēla vai pārcēla.&lt;ref&gt;[https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/arvalstu-ieviestie-covid-19-izplatibas-ierobezojumi Ārvalstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežojumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200506050852/https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/arvalstu-ieviestie-covid-19-izplatibas-ierobezojumi |date={{dat|2020|05|06||bez}} }} mfa.gov.lv, 30.04.2020.&lt;/ref&gt; 31. martā [[Vitebska|Vitebskā]] tika reģistrēta pirmā no [[COVID-19]] izraisītā nāve, miris aktieris [[Viktors Daškevičs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Covid-19: Baltkrievijā testu nav; hospitalizētajiem diagnosticē pneimoniju, atklāj ārste |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-baltkrievija-testu-nav-hospitalizetajiem-diagnostice-pneimoniju-atklaj-arste.d?id=52020905 |website=[[Delfi (portāls)|DELFI]] |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc oficiālajiem datiem līdz 1. aprīlim Baltkrievijā inficēšanās ar koronavīrusu bija diagnosticēta 163 cilvēkiem, 53 bija izveseļojušies, bet miruši bija divi cilvēki. Vislielākā COVID-19 izplatība bija [[Vitebska|Vitebskā]], kur kopš marta vidus slēgtas vairākas rūpnīcas. Pilsoniskā kustība &quot;Naš dom&quot; (&quot;Mūsu mājas&quot;) apgalvoja, ka varasiestādes slēpj patiesos epidēmijas mērogus, iesaistot pat Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekus, ārstiem liek parakstīties par informācijas neizpaušanu, piedraudot ar kriminālatbildību.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6939609/lietuvas-premjers-pauz-bazas-par-covid-19-situaciju-baltkrievija Lietuvas premjers pauž bažas par Covid-19 situāciju Baltkrievijā] TVNET/LETA 2020. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar neoficiālu informāciju, Vitebskā slimnīcas bija pārpildītas, bet sakarā ar COVID-19 testu trūkumu, visiem saslimušajiem tiek uzstādīta [[pneimonija]]s diagnoze.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-baltkrievija-testu-nav-hospitalizetajiem-diagnostice-pneimoniju-atklaj-arste.d?id=52020905 Covid-19: Baltkrievijā testu nav; hospitalizētajiem diagnosticē pneimoniju, atklāj ārste] DELFI.lv 2020. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. aprīlī Baltkrievijas Veselības ministrija publiskoja datus, ka kopējais inficēto skaits sasniedzis 2578, bet kopējais mirušo skaits 26. Pavisam Baltkrievijā bija veikts vairāk nekā 64 000 analīžu 17 laboratorijās visā valstī. [[PVO]] misijas vadītājs Baltkrievijā paziņoja, ka nepieciešams veikt ierobežojošus pasākumus – noteikt par obligātu sociālo distancēšanos, izolēt personas, kas kontaktējušās ar saslimušajiem, aizliegt rīkot sporta, kultūras un citus publiskus pasākumus, kā arī mācību iestādēs pāriet uz attālinātām mācībām.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/arvalstis/baltkrievija-ar-covid-19-mirusi-26-cilveki-pvo-iesaka-veikt-ierobezojosus-pasakumus/ Baltkrievijā ar Covid-19 miruši 26 cilvēki; PVO iesaka veikt ierobežojošus pasākumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200412152530/https://skaties.lv/zinas/arvalstis/baltkrievija-ar-covid-19-mirusi-26-cilveki-pvo-iesaka-veikt-ierobezojosus-pasakumus/ |date={{dat|2020|04|12||bez}} }} LETA, 2020. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

18. aprīlī Veselības ministrija paziņoja, ka pārstās publicēt statistiku par saslimušo skaitu,&lt;ref name=&quot;onliner.by, 2020-04-19&quot; /&gt; tomēr pēc pāris dienām atsāka publicēt oficiālos datus.
Baltkrievijā aprīļa beigās netika atcelta ikgadējā sestdienas talka, kā arī 9. maija militārā parāde Minskā. Saskaņā ar oficiālajiem datiem Baltkrievijā līdz 12. maijam bija 24 873 inficēto un 142 mirušie. &quot;[[Radio Svoboda]]&quot; baltkrievu valodas dienests ziņoja, ka pēc piederīgo aptaujāšanas kļuvis zināms par 11 ārstiem, feldšeriem un medmāsām, kas miruši no COVID-19. Žurnālisti aprēķinājuši, ka mediķu mirstības rādītāji Baltkrievijā ir 15 reizes lielāki nekā [[Itālija|Itālijā]] un 30 reizes lielāki nekā ASV. Ārstu augstais mirstības rādītājs Baltkrievijā varētu būt skaidrojams ar to, ka ne visi ar COVID-19 mirušie tiek pieskaitīti oficiālajai statistikai.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-baltkrievija-mediku-mirstiba-pat-30-reizes-lielaka-neka-citas-valstis.d?id=52132633 Covid-19: Baltkrievijā mediķu mirstība pat 30 reizes lielāka nekā citās valstīs] delfi.lv 12.05.2020&lt;/ref&gt;

== Otrais vilnis ==
2020. gada 14. oktobrī ziņoja, ka Baltkrievijā ar COVID-19 bija saslimuši ap 85 000 cilvēku, bet vismaz 900 no viņiem bija miruši.
Ik dienu veica ap 20 000 inficēšanās pārbaužu un jauno gadījumu skaits bija mērāms no 400 līdz 500, tomēr Veselības aizsardzības ministrija neplānoja ieviest nekādus stingrākus ierobežojošos pasākumus. 
[[Aļaksandrs Lukašenka]] pauda uzskatu, ka Baltkrievijas reģionos slimības izplatība nav tik nopietna, jo tur nenotiek dažādas [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020)|masveidīgās protesta akcijas]]. Tieši šo, pēc viņa vārdiem, “svētdienas gājienu” dalībnieki arī esot tie lielākie slimības izplatītāji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltkrievija-turpina-izplatities-covid-19-es-doma-par-atbalstu-apejot-lukasenko-rezimu.a377879/ Baltkrievijā turpina izplatīties Covid-19; ES domā par atbalstu, apejot Lukašenko režīmu] lsm.lv, 2020. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;

31. oktobrī Baltkrievijas Valsts robežapsardzes komiteja paziņoja, ka no 1. novembra Baltkrievija nolūkā novērst COVID-19 izplatīšanos uz laiku neļaus ārvalstu pilsoņiem un personām bez pilsonības šķērsot savas robežas caur sauszemes kontrolpunktiem, vienkāršotas kārtības punktiem, kontrolpunktiem dzelzceļa stacijās un upju ostās. Tomēr šie ierobežojumi neattiecās uz aviopasažieriem, kas ieradās Baltkrievijā caur Minskas lidostu, kā arī personām, kas ceļo ar diplomātiskajām vai dienesta pasēm, oficiālu delegāciju locekļiem, ārvalstniekiem, kas piegādā Baltkrievijai palīdzību, Krievijas pilsoņiem, kas šķērso Baltkrieviju tranzītā, ārvalstniekiem, kas ir Baltkrievijas pilsoņu tuvākie ģimenes locekļi vai kuriem ir uzturēšanās atļaujas.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/baltkrievija-no-svetdienas-slegs-robezas-arvalstniekiem-un-bezvalstniekiem Baltkrievija no svētdienas slēgs robežas ārvalstniekiem un bezvalstniekiem] LETA 2020. gada 31. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Trešais vilnis ==
2021. gada augustā oficiāli reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Baltkrievijā atkal sāka pakāpeniski pieaugt. Ik dienu tiek reģistrēja aptuveni 2000 jaunu saslimšanas un aptuveni 20 nāves gadījumu. Pēc opozīcijas pārstāvju uzskata šie dati neatspoguļoja patieso situāciju, ka katrā no slimības viļņiem bija noteikts aptuvenais oficiāli saslimušo un mirušo skaita slieksnis, kuru nav vēlams pārkāpt. Oktobrī ieviesa obligāto aizsargmasku valkāšanas režīmu, taču to atcēla jau pēc divām nedēļām, un Lukašenka paziņoja, ka pret COVID-19 nevakcinēsies līdz brīdim, kamēr pašā Baltkrievijā nebūs izstrādāta attiecīga vakcīna, tomēr pauda atbalstu brīvprātīgai vakcinācijai: &quot;Jūs īsā laikā esat pierādījuši praksē – ja vakcinējies, mazāk slimosi. Ja saslimi – dzīvosi, jo izārstēsim! Tas ir ļoti svarīgi, un tāpēc vakcinēties vajag. Un arī mūsu lēmums pašiem izstrādāt savu vakcīnu bija labs un pareizs lēmums. Es esmu par vakcinēšanos, bet nevajag cilvēkam ar ceļgalu uz krūtīm un ar varu potēt vakcīnu. Nevajag [[Vardarbība|vardarbību]]. Vakcinētie cilvēki gandrīz nemirst – labi ja divas procenta simtdaļas no visiem saslimušajiem mirst. Un arī tad, ja ir citas pavadošās slimības. Tāpēc ir jāvakcinējas&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltkrievija-atcel-nesen-ieviesto-prasibu-par-aizsargmasku-valkasanu.a427457/ Baltkrievijā atceļ nesen ieviesto prasību par aizsargmasku valkāšanu] lsm.lv 2021. gada 27. oktobrī&lt;/ref&gt;

&lt;div style=&quot;max-width: 970px; overflow-x: scroll;&quot;&gt;
{{Graph:Chart
 | type = rect
 | width = 7000
 | colors = #ff6346
 | legend = Legend
 | showValues = offset:2
 | xAxisTitle = Datums
 | xAxisAngle = -60
 | yAxisTitle = Gadījumu skaits diennaktī
 | y1Title = Oficiālais jauno gadījumu skaits diennaktī
 | x =
28 Feb 2020, 29 Feb 2020, 1 Mar 2020, 2 Mar 2020, 3 Mar 2020, 4 Mar 2020, 5 Mar 2020, 6 Mar 2020, 7 Mar 2020, 8 Mar 2020, 9 Mar 2020, 10 Mar 2020, 11 Mar 2020, 12 Mar 2020, 13 Mar 2020, 14 Mar 2020, 15 Mar 2020, 16 Mar 2020, 17 Mar 2020, 18 Mar 2020, 19 Mar 2020, 20 Mar 2020, 21 Mar 2020, 22 Mar 2020, 23 Mar 2020, 24 Mar 2020, 25 Mar 2020, 26 Mar 2020, 27 Mar 2020, 28 Mar 2020, 29 Mar 2020, 30 Mar 2020, 31 Mar 2020, 1 Apr 2020, 2 Apr 2020, 3 Apr 2020, 4 Apr 2020, 5 Apr 2020, 6 Apr 2020, 7 Apr 2020, 8 Apr 2020, 9 Apr 2020, 10 Apr 2020, 11 Apr 2020, 12 Apr 2020, 13 Apr 2020, 14 Apr 2020, 15 Аpr 2020, 16 Apr 2020, 17 Apr 2020, 18 Apr 2020, 19 Apr 2020, 20 Apr 2020, 21 Apr 2020, 22 Apr 2020, 23 Apr 2020, 24 Apr 2020, 25 Apr 2020, 26 Apr 2020, 27 Apr 2020, 28 Apr 2020, 29 Apr 2020, 30 Apr 2020, 1 May 2020, 2 May 2020, 3 May 2020, 4 May 2020, 5 May 2020, 6 May 2020, 7 May 2020, 8 May 2020, 9 May 2020, 10 May 2020, 11 May 2020, 12 May 2020, 13 May 2020, 14 May 2020, 15 May 2020, 16 May 2020, 17 May 2020, 18 May 2020, 19 May 2020, 20 May 2020, 21 May 2020, 22 May 2020, 23 May 2020, 24 May 2020, 25 May 2020, 26 May 2020, 27 May 2020, 28 May 2020, 29 May 2020, 30 May 2020, 31 May 2020, 1 Jun 2020, 2 Jun 2020, 3 Jun 2020, 4 Jun 2020, 5 Jun 2020, 6 Jun 2020, 7 Jun 2020, 8 Jun 2020, 9 Jun 2020, 10 Jun 2020, 11 Jun 2020, 12 Jun 2020, 13 Jun 2020, 14 Jun 2020, 15 Jun 2020, 16 Jun 2020, 17 Jun 2020, 18 Jun 2020, 19 Jun 2020, 20 Jun 2020, 21 Jun 2020, 22 Jun 2020, 23 Jun 2020, 24 Jun 2020, 25 Jun 2020, 26 Jun 2020, 27 Jun 2020, 28 Jun 2020, 29 Jun 2020, 30 Jun 2020, 1 Jul 2020, 2 Jul 2020, 3 Jul 2020, 4 Jul 2020, 5 Jul 2020, 6 Jul 2020, 7 Jul 2020, 8 Jul 2020, 9 Jul 2020, 10 Jul 2020, 11 Jul 2020, 12 Jul 2020, 13 Jul 2020, 14 Jul 2020, 15 Jul 2020, 16 Jul 2020, 17 Jul 2020, 18 Jul 2020, 19 Jul 2020, 20 Jul 2020, 21 Jul 2020, 22 Jul 2020, 23 Jul 2020, 24 Jul 2020, 25 Jul 2020, 26 Jul 2020, 27 Jul 2020, 28 Jul 2020, 29 Jul 2020, 30 Jul 2020, 31 Jul 2020, 1 Aug 2020, 2 Aug 2020, 3 Aug 2020, 4 Aug 2020, 5 Aug 2020, 6 Aug 2020, 7 Aug 2020, 8 Aug 2020, 9 Aug 2020, 10 Aug 2020, 11 Aug 2020, 12 Aug 2020, 13 Aug 2020, 14 Aug 2020, 15 Aug 2020, 16 Aug 2020, 17 Aug 2020, 18 Aug 2020, 19 Aug 2020, 20 Aug 2020, 21 Aug 2020, 22 Aug 2020, 23 Aug 2020, 24 Aug 2020, 25 Aug 2020, 26 Aug 2020, 27 Aug 2020, 28 Aug 2020, 29 Aug 2020, 30 Aug 2020, 31 Aug 2020, 1 Sep 2020, 2 Sep 2020, 3 Sep 2020, 4 Sep 2020, 5 Sep 2020, 6 Sep 2020, 7 Sep 2020, 8 Sep 2020, 9 Sep 2020, 10 Sep 2020, 11 Sep 2020, 12 Sep 2020, 13 Sep 2020, 14 Sep 2020, 15 Sep 2020, 16 Sep 2020, 17 Sep 2020, 18 Sep 2020, 19 Sep 2020, 20 Sep 2020, 21 Sep 2020, 22 Sep 2020, 23 Sep 2020, 24 Sep 2020, 25 Sep 2020, 26 Sep 2020, 27 Sep 2020, 28 Sep 2020, 29 Sep 2020, 30 Sep 2020, 1 Oct 2020, 2 Oct 2020, 3 Oct 2020, 4 Oct 2020, 5 Oct 2020, 6 Oct 2020, 7 Oct 2020, 8 Oct 2020, 9 Oct 2020, 10 Oct 2020, 11 Oct 2020, 12 Oct 2020, 13 Oct 2020, 14 Oct 2020, 15 Oct 2020, 16 Oct 2020, 17 Oct 2020, 18 Oct 2020, 19 Oct 2020, 20 Oct 2020, 21 Oct 2020, 22 Oct 2020, 23 Oct 2020, 24 Oct 2020, 25 Oct 2020, 26 Oct 2020, 27 Oct 2020, 28 Oct 2020, 29 Oct 2020, 30 Oct 2020, 31 Oct 2020, 1 Nov 2020, 2 Nov 2020, 3 Nov 2020, 4 Nov 2020, 5 Nov 2020, 6 Nov 2020, 7 Nov 2020, 8 Nov 2020, 9 Nov 2020, 10 Nov 2020, 11 Nov 2020, 12 Nov 2020, 13 Nov 2020, 14 Nov 2020, 15 Nov 2020, 16 Nov 2020, 17 Nov 2020, 18 Nov 2020, 19 Nov 2020, 20 Nov 2020, 21 Nov 2020, 22 Nov 2020, 23 Nov 2020, 24 Nov 2020, 25 Nov 2020, 26 Nov 2020, 27 Nov 2020, 28 Nov 2020, 29 Nov 2020, 30 Nov 2020, 1 Dec 2020, 2 Dec 2020, 3 Dec 2020, 4 Dec 2020, 5 Dec 2020, 6 Dec 2020, 7 Dec 2020, 8 Dec 2020, 9 Dec 2020, 10 Dec 2020, 11 Dec 2020, 12 Dec 2020, 13 Dec 2020, 14 Dec 2020, 15 Dec 2020, 16 Dec 2020, 17 Dec 2020, 18 Dec 2020, 19 Dec 2020, 20 Dec 2020, 21 Dec 2020, 22 Dec 2020, 23 Dec 2020, 24 Dec 2020, 25 Dec 2020, 26 Dec 2020, 27 Dec 2020, 28 Dec 2020, 29 Dec 2020, 30 Dec 2020, 31 Dec 2020, 1 Jan 2021, 2 Jan 2021, 3 Jan 2021, 4 Jan 2021, 5 Jan 2021, 6 Jan 2021, 7 Jan 2021, 8 Jan 2021, 9 Jan 2021, 10 Jan 2021, 11 Jan 2021, 12 Jan 2021, 13 Jan 2021, 14 Jan 2021, 15 Jan 2021, 16 Jan 2021, 17 Jan 2021, 18 Jan 2021, 19 Jan 2021, 20 Jan 2021, 21 Jan 2021, 22 Jan 2021, 23 Jan 2021, 24 Jan 2021, 25 Jan 2021, 26 Jan 2021, 27 Jan 2021, 28 Jan 2021, 29 Jan 2021, 30 Jan 2021, 31 Jan 2021, 1 Feb 2021, 2 Feb 2021, 3 Feb 2021, 4 Feb 2021, 5 Feb 2021, 6 Feb 2021, 7 Feb 2021, 8 Feb 2021, 9 Feb 2021, 10 Feb 2021, 11 Feb 2021, 12 Feb 2021, 13 Feb 2021, 14 Feb 2021, 15 Feb 2021, 16 Feb 2021, 17 Feb 2021, 18 Feb 2021, 19 Feb 2021, 20 Feb 2021, 21 Feb 2021, 22 Feb 2021, 23 Feb 2021, 24 Feb 2021, 25 Feb 2021, 26 Feb 2021, 27 Feb 2021, 28 Feb 2021, 1 Mar 2021, 2 Mar 2021, 3 Mar 2021, 4 Mar 2021, 5 Mar 2021, 6 Mar 2021, 7 Mar 2021, 8 Mar 2021, 9 March 2021, 10 March 2021, 11 March 2021, 12 March 2021, 13 March 2021, 14 March 2021, 15 March 2021, 16 March 2021, 17 March 2021, 18 March 2021, 19 March 2021, 20 March 2021, 21 March 2021, 22 Mar 2021, 23 Mar 2021, 24 Mar 2021, 25 Mar 2021, 26 Mar 2021, 27 Mar 2021, 28 Mar 2021, 29 Mar 2021, 30 Mar 2021, 31 Mar 2021, 1 Apr 2021, 2 Apr 2021, 3 Apr 2021, 4 Apr 2021, 5 Apr 2021, 6 Apr 2021, 7 Apr 2021, 8 Apr 2021, 9 Apr 2021, 10 Apr 2021, 11 Apr 2021, 12 Apr 2021, 13 Apr 2021, 14 Apr 2021, 15 Apr 2021, 16 Apr 2021, 17 Apr 2021, 18 Apr 2021, 19 Apr 2021, 20 Apr 2021, 21 Apr 2021, 22 Apr 2021, 23 Apr 2021, 24 Apr 2021, 25 Apr 2021, 26 Apr 2021, 27 Apr 2021, 28 Apr 2021, 29 Apr 2021, 30 Apr 2021, 1 May 2021, 2 May 2021, 3 May 2021, 4 May 2021, 5 May 2021, 6 May 2021, 7 May 2021, 8 May 2021, 9 May 2021, 10 May 2021, 11 May 2021, 12 May 2021, 13 May 2021, 14 May 2021, 15 May 2021, 16 May 2021, 17 May 2021, 18 May 2021, 19 May 2021, 20 May 2021, 21 May 2021, 22 May 2021, 23 May 2021, 24 May 2021, 25 May 2021, 26 May 2021, 27 May 2021, 28 May 2021, 29 May 2021, 30 May 2021, 31 May 2021, 1 Jun 2021, 2 Jun 2021, 3 Jun 2021, 4 Jun 2021, 5 Jun 2021, 6 Jun 2021, 7 Jun 2021, 8 Jun 2021, 9 Jun 2021, 10 Jun 2021, 11 Jun 2021, 
12 Jun 2021, 13 Jun 2021, 14 Jun 2021, 15 Jun 2021, 16 Jun 2021, 17 Jun 2021, 18 Jun 2021, 19 Jun 2021, 20 Jun 2021, 21 Jun 2021, 22 Jun 2021, 23 Jun 2021, 24 Jun 2021, 25 Jun 2021, 26 Jun 2021, 27 Jun 2021, 28 Jun 2021, 29 Jun 2021, 30 Jun 2021, 1 Jul 2021, 2 Jul 2021, 3 Jul 2021, 4 Jul 2021, 5 Jul 2021, 6 Jul 2021, 7 Jul 2021, 8 Jul 2021, 9 Jul 2021, 10 Jul 2021, 11 Jul 2021, 12 Jul 2021, 13 Jul 2021, 14 Jul 2021, 15 Jul 2021, 16 Jul 2021, 17 Jul 2021, 18 Jul 2021, 19 Jul 2021, 20 Jul 2021, 21 Jul 2021, 22 Jul 2021, 23 Jul 2021, 24 Jul 2021, 25 Jul 2021, 26 Jul 2021, 27 Jul 2021, 28 Jul 2021, 29 Jul 2021, 30 Jul 2021, 31 Jul 2021, 1 Aug 2021, 2 Aug 2021, 3 Aug 2021, 4 Aug 2021, 5 Aug 2021, 6 Aug 2021, 7 Aug 2021, 8 Aug 2021, 9 Aug 2021, 10 Aug 2021, 11 Aug 2021, 12 Aug 2021, 13 Aug 2021, 14 Aug 2021, 15 Aug 2021, 16 Aug 2021, 17 Aug 2021, 18 Aug 2021, 19 Aug 2021, 20 Aug 2021, 21 Aug 2021, 22 Aug 2021, 23 Aug 2021, 24 Aug 2021, 25 Aug 2021, 26 Aug 2021, 27 Aug 2021, 28 Aug 2021, 29 Aug 2021, 30 Aug 2021, 31 Aug 2021, 1 Sep 2021, 2 Sep 2021, 3 Sep 2021, 4 Sep 2021, 5 Sep 2021, 6 Sep 2021, 7 Sep 2021, 8 Sep 2021, 9 Sep 2021, 10 Sep 2021, 11 Sep 2021, 12 Sep 2021, 13 Sep 2021, 14 Sep 2021, 15 Sep 2021, 16 Sep 2021, 17 Sep 2021, 18 Sep 2021, 19 Sep 2021, 20 Sep 2021, 21 Sep 2021, 22 Sep 2021, 23 Sep 2021, 24 Sep 2021, 25 Sep 2021, 26 Sep 2021, 27 Sep 2021, 28 Sep 2021, 29 Sep 2021, 30 Sep 2021, 1 Oct 2021, 2 Oct 2021, 3 Oct 2021, 4 Oct 2021, 5 Oct 2021, 6 Oct 2021, 7 Oct 2021, 8 Oct 2021, 9 Oct 2021, 10 Oct 2021, 11 Oct 2021, 12 Oct 2021, 13 Oct 2021, 14 Oct 2021, 15 Oct 2021, 16 Oct 2021, 17 Oct 2021, 18 Oct 2021, 19 Oct 2021, 20 Oct 2021, 21 Oct 2021, 22 Oct 2021, 23 Oct 2021, 24 Oct 2021, 25 Oct 2021, 26 Oct 2021, 27 Oct 2021, 28 Oct 2021, 29 Oct 2021, 30 Oct 2021, 31 Oct 2021, 1 Nov 2021, 2 Nov 2021, 3 Nov 2021, 4 Nov 2021, 5 Nov 2021, 6 Nov 2021, 7 Nov 2021, 8 Nov 2021, 9 Nov 2021, 10 Nov 2021, 11 Nov 2021, 12 Nov 2021, 13 Nov 2021, 14 Nov 2021, 15 Nov 2021, 16 Nov 2021, 17 Nov 2021, 18 Nov 2021, 19 Nov 2021, 20 Nov 2021, 21 Nov 2021, 22 Nov 2021, 23 Nov 2021, 24 Nov 2021, 25 Nov 2021, 26 Nov 2021, 27 Nov 2021, 28 Nov 2021, 29 Nov 2021, 30 Nov 2021, 1 Dec 2021, 2 Dec 2021, 3 Dec 2021, 4 Dec 2021, 5 Dec 2021
 | y1 =
1, 0, 0, 0, 3, 6, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 0, 11, 6, 0, 0, 9, 0, 15, 0, 18, 7, 0, 5, 0, 5, 0, 8, 0, 0, 58, 0, 11, 141, 47, 89, 122, 138, 161, 205, 420, 495, 245, 352, 341, 362, 447, 476, 575, 518, 510, 457, 495, 558, 741, 751, 817, 873, 826, 919, 973, 846, 890, 911, 877, 784, 861, 905, 913, 933, 951, 921, 933, 967, 952, 947, 958, 951, 969, 922, 936, 918, 945, 932, 941, 954, 946, 915, 897, 902, 906, 894, 898, 847, 852, 861, 865, 887, 883, 879, 823, 812, 801, 750, 704, 721, 732, 707, 689, 663, 625, 676, 603, 569, 518, 464, 458, 437, 331, 382, 380, 315, 328, 306, 274, 299, 273, 284, 250, 199, 221, 187, 193, 163, 165, 182, 155, 174, 180, 159, 171, 142, 118, 135, 173, 167, 158, 156, 130, 119, 115, 152, 147, 143, 138, 121, 99, 84, 126, 127, 111, 124, 112, 97, 58, 97, 101, 105, 116, 92, 73, 84, 128, 149, 161, 174, 183, 177, 82, 247, 191, 181, 177, 164, 156, 119, 179, 161, 183, 178, 196, 172, 177, 194, 189, 193, 191, 198, 187, 192, 211, 224, 243, 231, 213, 224, 206, 253, 294, 306, 332, 320, 337, 314, 371, 388, 402, 431, 443, 401, 394, 415, 477, 489, 552, 511, 464, 526, 597, 613, 658, 671, 635, 592, 619, 733, 738, 787, 811, 845, 884, 902, 936, 984, 970, 983, 977, 941, 929, 984, 982, 991, 997, 996, 983, 1038, 1057, 1098, 1167, 1248, 1315, 1263, 1251, 1309, 1382, 1457, 1588, 1564, 1483, 1471, 1496, 1563, 1621, 1691, 1684, 1639, 1572, 1689, 1701, 1774, 1896, 1878, 1796, 1649, 1851, 1939, 1967, 1975, 1961, 1853, 1911, 1838, 1834, 1917, 1931, 1944, 1893, 1858, 1922, 1917, 1893, 1916, 1825, 1841, 1816, 1957, 1923, 1939, 1902, 1837, 1869, 1273, 1855, 1838, 1805, 1767, 1833, 1792, 1731, 1972, 1967, 1941, 1933, 1924, 1899, 1356, 1778, 1804, 1813, 1748, 1752, 1024, 847, 1651, 1718, 1867, 1852, 1766, 959, 699, 1711, 1708, 1759, 1787, 1732, 808, 561, 1799, 1692, 1733, 1745, 1658, 1100, 1134, 1352, 1386, 1663, 1668, 1322, 1144, 972, 1279, 1191, 1602, 1459, 1347, 961, 869, 1311, 1174, 1482, 1329, 1079, 930, 1073, 609, 837, 1186, 1182, 995, 947, 876, 1124, 1254, 1414, 1355, 1152, 983, 1046, 1378, 1141, 1425, 1213, 1050, 918, 995, 1213, 1236, 1651, 1371, 1239, 986, 968, 1278, 1272, 1622, 1433, 1175, 843, 754, 1166, 1222, 1516, 1384, 1300, 887, 888, 1318, 1170, 1735, 1453, 1276, 896, 823, 1255, 1309, 1505, 1244, 1081, 834, 697, 1138, 1219, 1354, 1369, 1214, 879, 742, 896, 837, 1109, 1363, 1627, 1191, 1179, 1378, 1457, 1756, 1471, 1252, 953, 840, 1169, 1216, 1434, 992, 1178, 632, 636, 915, 879, 1183, 857, 943, 570, 597, 834, 966, 1026, 
895, 923, 697, 501, 887, 873, 764, 711, 582, 475, 398, 802, 786, 813, 778, 609, 441, 495, 914, 1023, 1118, 1076, 944, 614, 557, 998, 1035, 1250, 1082, 1020, 689, 586, 940, 991, 1276, 1021, 953, 658, 600, 975, 1069, 1103, 1061, 880, 648, 525, 950, 1033, 1184, 992, 958, 756, 581, 967, 1143, 1295, 1213, 979, 742, 607, 966, 1175, 1425, 1151, 1305, 894, 597, 1061, 1355, 1738, 1467, 1302, 918, 860, 1357, 1551, 1862, 1636, 1405, 1058, 1168, 1699, 1836, 1950, 1946, 1963, 1473, 1419, 1760, 1842, 1859, 1887, 1907, 1888, 1630, 1923, 1967, 1979, 1986, 1982, 1941, 1917, 1989, 1973, 1994, 1987, 1974, 1946, 1955, 1993, 1989, 1993, 1998, 1899, 1872, 1978, 1991, 1983, 1995, 1998, 1979, 1943, 2038, 2060, 2052, 2073, 2068, 1981, 1956, 1913, 2076, 2097, 2082, 2079, 2044, 1997, 1995, 1998, 1979, 1988, 1992, 1985, 1890, 1979, 1996, 1998, 1991, 1993, 1912, 1887, 1905, 1989, 1981, 1993, 1910, 1886, 1793, 1754, 1862, 1844, 1812, 1859, 1804, 1713, 1453, 1697, 1674, 1729, 1696, 1671, 1484, 1395, 1792, 1818, 1876, 1852, 1757
}}
&lt;/div&gt;
&lt;div style=&quot;max-width: 970px; overflow-x: scroll;&quot;&gt;
{{Graph:Chart
 | type = rect
 | width = 7000
 | colors = #696969
 | legend = Legend
 | showValues = offset:2
 | xAxisTitle = Datums
 | xAxisAngle = -60
 | yAxisTitle = Mirušo skaits diennaktī
 | y1Title = Oficiālais no COVID-19 mirušo skaits diennaktī
 | x =
31 Mar 2020, 1 Apr 2020, 2 Apr 2020, 3 Apr 2020, 4 Apr 2020, 5 Apr 2020, 6 Apr 2020, 7 Apr 2020, 8 Apr 2020, 9 Apr 2020, 10 Apr 2020, 11 Apr 2020, 12 Apr 2020, 13 Apr 2020, 14 Apr 2020, 15 Аpr 2020, 16 Apr 2020, 17 Apr 2020, 18 Apr 2020, 19 Apr 2020, 20 Apr 2020, 21 Apr 2020, 22 Apr 2020, 23 Apr 2020, 24 Apr 2020, 25 Apr 2020, 26 Apr 2020, 27 Apr 2020, 28 Apr 2020, 29 Apr 2020, 30 Apr 2020, 1 May 2020, 2 May 2020, 3 May 2020, 4 May 2020, 5 May 2020, 6 May 2020, 7 May 2020, 8 May 2020, 9 May 2020, 10 May 2020, 11 May 2020, 12 May 2020, 13 May 2020, 14 May 2020, 15 May 2020, 16 May 2020, 17 May 2020, 18 May 2020, 19 May 2020, 20 May 2020, 21 May 2020, 22 May 2020, 23 May 2020, 24 May 2020, 25 May 2020, 26 May 2020, 27 May 2020, 28 May 2020, 29 May 2020, 30 May 2020, 31 May 2020, 1 Jun 2020, 2 Jun 2020, 3 Jun 2020, 4 Jun 2020, 5 Jun 2020, 6 Jun 2020, 7 Jun 2020, 8 Jun 2020, 9 Jun 2020, 10 Jun 2020, 11 Jun 2020, 12 Jun 2020, 13 Jun 2020, 14 Jun 2020, 15 Jun 2020, 16 Jun 2020, 17 Jun 2020, 18 Jun 2020, 19 Jun 2020, 20 Jun 2020, 21 Jun 2020, 22 Jun 2020, 23 Jun 2020, 24 Jun 2020, 25 Jun 2020, 26 Jun 2020, 27 Jun 2020, 28 Jun 2020, 29 Jun 2020, 30 Jun 2020, 1 Jul 2020, 2 Jul 2020, 3 Jul 2020, 4 Jul 2020, 5 Jul 2020, 6 Jul 2020, 7 Jul 2020, 8 Jul 2020, 9 Jul 2020, 10 Jul 2020, 11 Jul 2020, 12 Jul 2020, 13 Jul 2020, 14 Jul 2020, 15 Jul 2020, 16 Jul 2020, 17 Jul 2020, 18 Jul 2020, 19 Jul 2020, 20 Jul 2020, 21 Jul 2020, 22 Jul 2020, 23 Jul 2020, 24 Jul 2020, 25 Jul 2020, 26 Jul 2020, 27 Jul 2020, 28 Jul 2020, 29 Jul 2020, 30 Jul 2020, 31 Jul 2020, 1 Aug 2020, 2 Aug 2020, 3 Aug 2020, 4 Aug 2020, 5 Aug 2020, 6 Aug 2020, 7 Aug 2020, 8 Aug 2020, 9 Aug 2020, 10 Aug 2020, 11 Aug 2020, 12 Aug 2020, 13 Aug 2020, 14 Aug 2020, 15 Aug 2020, 16 Aug 2020, 17 Aug 2020, 18 Aug 2020, 19 Aug 2020, 20 Aug 2020, 21 Aug 2020, 22 Aug 2020, 23 Aug 2020, 24 Aug 2020, 25 Aug 2020, 26 Aug 2020, 27 Aug 2020, 28 Aug 2020, 29 Aug 2020, 30 Aug 2020, 31 Aug 2020, 1 Sep 2020, 2 Sep 2020, 3 Sep 2020, 4 Sep 2020, 5 Sep 2020, 6 Sep 2020, 7 Sep 2020, 8 Sep 2020, 9 Sep 2020, 10 Sep 2020, 11 Sep 2020, 12 Sep 2020, 13 Sep 2020, 14 Sep 2020, 15 Sep 2020, 16 Sep 2020, 17 Sep 2020, 18 Sep 2020, 19 Sep 2020, 20 Sep 2020, 21 Sep 2020, 22 Sep 2020, 23 Sep 2020, 24 Sep 2020, 25 Sep 2020, 26 Sep 2020, 27 Sep 2020, 28 Sep 2020, 29 Sep 2020, 30 Sep 2020, 1 Oct 2020, 2 Oct 2020, 3 Oct 2020, 4 Oct 2020, 5 Oct 2020, 6 Oct 2020, 7 Oct 2020, 8 Oct 2020, 9 Oct 2020, 10 Oct 2020, 11 Oct 2020, 12 Oct 2020, 13 Oct 2020, 14 Oct 2020, 15 Oct 2020, 16 Oct 2020, 17 Oct 2020, 18 Oct 2020, 19 Oct 2020, 20 Oct 2020, 21 Oct 2020, 22 Oct 2020, 23 Oct 2020, 24 Oct 2020, 25 Oct 2020, 26 Oct 2020, 27 Oct 2020, 28 Oct 2020, 29 Oct 2020, 30 Oct 2020, 31 Oct 2020, 1 Nov 2020, 2 Nov 2020, 3 Nov 2020, 4 Nov 2020, 5 Nov 2020, 6 Nov 2020, 7 Nov 2020, 8 Nov 2020, 9 Nov 2020, 10 Nov 2020, 11 Nov 2020, 12 Nov 2020, 13 Nov 2020, 14 Nov 2020, 15 Nov 2020, 16 Nov 2020, 17 Nov 2020, 18 Nov 2020, 19 Nov 2020, 20 Nov 2020, 21 Nov 2020, 22 Nov 2020, 23 Nov 2020, 24 Nov 2020, 25 Nov 2020, 26 Nov 2020, 27 Nov 2020, 28 Nov 2020, 29 Nov 2020, 30 Nov 2020, 1 Dec 2020, 2 Dec 2020, 3 Dec 2020, 4 Dec 2020, 5 Dec 2020, 6 Dec 2020, 7 Dec 2020, 8 Dec 2020, 9 Dec 2020, 10 Dec 2020, 11 Dec 2020, 12 Dec 2020, 13 Dec 2020, 14 Dec 2020, 15 Dec 2020, 16 Dec 2020, 17 Dec 2020, 18 Dec 2020, 19 Dec 2020, 20 Dec 2020, 21 Dec 2020, 22 Dec 2020, 23 Dec 2020, 24 Dec 2020, 25 Dec 2020, 26 Dec 2020, 27 Dec 2020, 28 Dec 2020, 29 Dec 2020, 30 Dec 2020, 31 Dec 2020, 1 Jan 2021, 2 Jan 2021, 3 Jan 2021, 4 Jan 2021, 5 Jan 2021, 6 Jan 2021, 7 Jan 2021, 8 Jan 2021, 9 Jan 2021, 10 Jan 2021, 11 Jan 2021, 12 Jan 2021, 13 Jan 2021, 14 Jan 2021, 15 Jan 2021, 16 Jan 2021, 17 Jan 2021, 18 Jan 2021, 19 Jan 2021, 20 Jan 2021, 21 Jan 2021, 22 Jan 2021, 23 Jan 2021, 24 Jan 2021, 25 Jan 2021, 26 Jan 2021, 27 Jan 2021, 28 Jan 2021, 29 Jan 2021, 30 Jan 2021, 31 Jan 2021, 1 Feb 2021, 2 Feb 2021, 3 Feb 2021, 4 Feb 2021, 5 Feb 2021, 6 Feb 2021, 7 Feb 2021, 8 Feb 2021, 9 Feb 2021, 10 Feb 2021, 11 Feb 2021, 12 Feb 2021, 13 Feb 2021, 14 Feb 2021, 15 Feb 2021, 16 Feb 2021, 17 Feb 2021, 18 Feb 2021, 19 Feb 2021, 20 Feb 2021, 21 Feb 2021, 22 Feb 2021, 23 Feb 2021, 24 Feb 2021, 25 Feb 2021, 26 Feb 2021, 27 Feb 2021, 28 Feb 2021, 1 Mar 2021, 2 Mar 2021, 3 Mar 2021, 4 Mar 2021, 5 Mar 2021, 6 Mar 2021, 7 Mar 2021, 8 Mar 2021, 9 March 2021, 10 March 2021, 11 March 2021, 12 March 2021, 13 March 2021, 14 March 2021, 15 March 2021, 16 March 2021, 17 March 2021, 18 March 2021, 19 March 2021, 20 March 2021, 21 March 2021, 22 Mar 2021, 23 Mar 2021, 24 Mar 2021, 25 Mar 2021, 26 Mar 2021, 27 Mar 2021, 28 Mar 2021, 29 Mar 2021, 30 Mar 2021, 31 Mar 2021, 1 Apr 2021, 2 Apr 2021, 3 Apr 2021, 4 Apr 2021, 5 Apr 2021, 6 Apr 2021, 7 Apr 2021, 8 Apr 2021, 9 Apr 2021, 10 Apr 2021, 11 Apr 2021, 12 Apr 2021, 13 Apr 2021, 14 Apr 2021, 15 Apr 2021, 16 Apr 2021, 17 Apr 2021, 18 Apr 2021, 19 Apr 2021, 20 Apr 2021, 21 Apr 2021, 22 Apr 2021, 23 Apr 2021, 24 Apr 2021, 25 Apr 2021, 26 Apr 2021, 27 Apr 2021, 28 Apr 2021, 29 Apr 2021, 30 Apr 2021, 1 May 2021, 2 May 2021, 3 May 2021, 4 May 2021, 5 May 2021, 6 May 2021, 7 May 2021, 8 May 2021, 9 May 2021, 10 May 2021, 11 May 2021, 12 May 2021, 13 May 2021, 14 May 2021, 15 May 2021, 16 May 2021, 17 May 2021, 18 May 2021, 19 May 2021, 20 May 2021, 21 May 2021, 22 May 2021, 23 May 2021, 24 May 2021, 25 May 2021, 26 May 2021, 27 May 2021, 28 May 2021, 29 May 2021, 30 May 2021, 31 May 2021, 1 Jun 2021, 2 Jun 2021, 3 Jun 2021, 4 Jun 2021, 5 Jun 2021, 6 Jun 2021, 7 Jun 2021, 8 Jun 2021, 9 Jun 2021, 10 Jun 2021, 11 Jun 2021,
12 Jun 2021, 13 Jun 2021, 14 Jun 2021, 15 Jun 2021, 16 Jun 2021, 17 Jun 2021, 18 Jun 2021, 19 Jun 2021, 20 Jun 2021, 21 Jun 2021, 22 Jun 2021, 23 Jun 2021, 24 Jun 2021, 25 Jun 2021, 26 Jun 2021, 27 Jun 2021, 28 Jun 2021, 29 Jun 2021, 30 Jun 2021, 1 Jul 2021, 2 Jul 2021, 3 Jul 2021, 4 Jul 2021, 5 Jul 2021, 6 Jul 2021, 7 Jul 2021, 8 Jul 2021, 9 Jul 2021, 10 Jul 2021, 11 Jul 2021, 12 Jul 2021, 13 Jul 2021, 14 Jul 2021, 15 Jul 2021, 16 Jul 2021, 17 Jul 2021, 18 Jul 2021, 19 Jul 2021, 20 Jul 2021, 21 Jul 2021, 22 Jul 2021, 23 Jul 2021, 24 Jul 2021, 25 Jul 2021, 26 Jul 2021, 27 Jul 2021, 28 Jul 2021, 29 Jul 2021, 30 Jul 2021, 31 Jul 2021, 1 Aug 2021, 2 Aug 2021, 3 Aug 2021, 4 Aug 2021, 5 Aug 2021, 6 Aug 2021, 7 Aug 2021, 8 Aug 2021, 9 Aug 2021, 10 Aug 2021, 11 Aug 2021, 12 Aug 2021, 13 Aug 2021, 14 Aug 2021, 15 Aug 2021, 16 Aug 2021, 17 Aug 2021, 18 Aug 2021, 19 Aug 2021, 20 Aug 2021, 21 Aug 2021, 22 Aug 2021, 23 Aug 2021, 24 Aug 2021, 25 Aug 2021, 26 Aug 2021, 27 Aug 2021, 28 Aug 2021, 29 Aug 2021, 30 Aug 2021, 31 Aug 2021, 1 Sep 2021, 2 Sep 2021, 3 Sep 2021, 4 Sep 2021, 5 Sep 2021, 6 Sep 2021, 7 Sep 2021, 8 Sep 2021, 9 Sep 2021, 10 Sep 2021, 11 Sep 2021, 12 Sep 2021, 13 Sep 2021, 14 Sep 2021, 15 Sep 2021, 16 Sep 2021, 17 Sep 2021, 18 Sep 2021, 19 Sep 2021, 20 Sep 2021, 21 Sep 2021, 22 Sep 2021, 23 Sep 2021, 24 Sep 2021, 25 Sep 2021, 26 Sep 2021, 27 Sep 2021, 28 Sep 2021, 29 Sep 2021, 30 Sep 2021, 1 Oct 2021, 2 Oct 2021, 3 Oct 2021, 4 Oct 2021, 5 Oct 2021, 6 Oct 2021, 7 Oct 2021, 8 Oct 2021, 9 Oct 2021, 10 Oct 2021, 11 Oct 2021, 12 Oct 2021, 13 Oct 2021, 14 Oct 2021, 15 Oct 2021, 16 Oct 2021, 17 Oct 2021, 18 Oct 2021, 19 Oct 2021, 20 Oct 2021, 21 Oct 2021, 22 Oct 2021, 23 Oct 2021, 24 Oct 2021, 25 Oct 2021, 26 Oct 2021, 27 Oct 2021, 28 Oct 2021, 29 Oct 2021, 30 Oct 2021, 31 Oct 2021, 1 Nov 2021, 2 Nov 2021, 3 Nov 2021, 4 Nov 2021, 5 Nov 2021, 6 Nov 2021, 7 Nov 2021, 8 Nov 2021, 9 Nov 2021, 10 Nov 2021, 11 Nov 2021, 12 Nov 2021, 13 Nov 2021, 14 Nov 2021, 15 Nov 2021, 16 Nov 2021, 17 Nov 2021, 18 Nov 2021, 19 Nov 2021, 20 Nov 2021, 21 Nov 2021, 22 Nov 2021, 23 Nov 2021, 24 Nov 2021, 25 Nov 2021, 26 Nov 2021, 27 Nov 2021, 28 Nov 2021, 29 Nov 2021, 30 Nov 2021, 1 Dec 2021, 2 Dec 2021, 3 Dec 2021, 4 Dec 2021, 5 Dec 2021
 | y1 =
1, 1, 2, 0, 1, 3, 5, 0, 0, 3, 3, 4, 3, 3, 4, 3, 4, 2, 3, 2, 4, 4, 3, 2, 3, 4, 5, 3, 4, 5, 5, 4, 4, 2, 4, 4, 5, 4, 5, 5, 5, 4, 7, 4, 5, 5, 4, 5, 6, 4, 4, 6, 5, 4, 5, 5, 4, 6, 5, 5, 5, 6, 5, 3, 5, 5, 6, 4, 6, 7, 6, 6, 5, 5, 5, 5, 4, 6, 6, 7, 6, 6, 3, 5, 6, 5, 5, 6, 4, 6, 4, 5, 6, 7, 7, 6, 5, 6, 7, 7, 6, 5, 5, 5, 4, 6, 6, 5, 6, 4, 4, 4, 4, 6, 6, 5, 6, 4, 4, 5, 5, 5, 6, 4, 4, 4, 3, 3, 3, 3, 2, 2, 2, 3, 3, 4, 4, 4, 3, 3, 4, 5, 5, 5, 5, 5, 4, 6, 5, 5, 5, 4, 5, 5, 5, 5, 5, 5, 4, 6, 5, 5, 5, 6, 6, 6, 6, 6, 5, 6, 4, 2, 3, 4, 5, 6, 5, 6, 5, 6, 5, 4, 6, 5, 6, 5, 7, 6, 5, 6, 6, 6, 5, 6, 5, 5, 5, 5, 5, 5, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 3, 5, 4, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 4, 5, 6, 5, 6, 6, 7, 7, 7, 7, 7, 7, 8, 7, 8, 8, 7, 9, 8, 7, 8, 7, 8, 8, 7, 9, 8, 9, 8, 7, 8, 8, 8, 8, 9, 10, 9, 9, 8, 9, 8, 8, 9, 8, 8, 9, 9, 9, 9, 9, 10, 10, 10, 9, 9, 9, 10, 10, 9, 9, 9, 9, 10, 11, 9, 9, 10, 10, 9, 9, 9, 10, 9, 9, 9, 11, 10, 9, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 9, 9, 9, 9, 9, 10, 9, 9, 10, 9, 10, 10, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 10, 9, 8, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 8, 8, 7, 8, 9, 8, 8, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 9, 8, 8, 10, 10, 10, 10, 9, 9, 9, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 9, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 9, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 9, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 11, 10, 10, 9, 10, 9, 11, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 10, 11, 10, 8, 10, 9, 10, 10, 10, 9, 11, 9, 9, 8, 11, 9, 10, 10, 9, 9, 10, 9, 10, 11, 10, 10, 9, 10, 11, 10, 11, 11, 10, 9, 10, 10, 11, 11, 11, 10, 9, 10, 11, 10, 9, 10, 10, 8, 10, 11, 10, 11, 9, 9, 9, 10, 11, 11, 10, 9, 10, 8, 11, 11, 9, 10, 10, 9, 9, 10, 11, 10, 10, 11, 11, 9, 12, 12, 12, 10, 11, 11, 10, 10, 11, 11, 12, 10, 12, 11, 12, 11, 12, 11, 12, 11, 10, 12, 12, 11, 11, 12, 12, 12, 12, 12, 13, 12, 13, 13, 12, 12, 13, 13, 12, 15, 11, 10, 12, 15, 14, 16, 15, 14, 12, 12, 16, 15, 16, 16, 14, 15, 15, 17, 17, 16, 17, 16, 15, 15, 17, 17, 16, 17, 16, 15, 16, 17, 17, 16, 18, 17, 15, 16, 17, 17, 16, 18, 15, 13, 15, 16, 16, 15, 14, 14, 13, 14, 13, 13, 15, 16, 16, 17, 14, 16, 15, 16, 15, 13, 13, 14, 17, 16, 16, 17, 15
}}
&lt;/div&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;onliner.by, 2020-04-19&quot;&gt;[https://people.onliner.by/2020/04/19/koronavirus-19-aprelya В Беларуси от коронавируса умерли 47 человек. Второй день подряд нет информации об общем числе зараженных] people.onliner.by, 2020-04-19&lt;/ref&gt;
}}

[[Kategorija:COVID-19 pandēmija]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>j7nqm1lz8dt07jj5zz92wgo6ty05lcz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džūds Belingems</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465280</id>
    <revision>
      <id>4493233</id>
      <parentid>4491419</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T04:19:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53249" sha1="a504s5dc7xdbdl4x4452hv0vk0nr8di" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|6|29}}
| nationalgoals1 = 1
| years1 = 2019—2020
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| playername = Džūds Belingems
| name = 
| ntupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}}
| nationalcaps1 = 8
| nationalyears1 = 2016—2018
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2020
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U15
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalgoals2 = 4
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 1
| nationalcaps2 = 11
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 4
| birth_place = 
| caption = Belingems 2026. gadā
| image = Jude Bellingham England v Ghana 23 June 2026-061 (cropped).jpg
| height = 180
| goals2 = 12
| goals1 = 4
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Stūrbridža}}
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City FC|Birmingham City]]
| clubnumber = 5
| caps2 = 92
| caps1 = 41
| years2 = 2020—2023
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| years3 = 2023—
| caps3 = 48
| goals3 = 26
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Stourbridge F.C.|Stourbridge]]
| youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City FC|Birmingham City]]
| youthyears2 = 2010—2019
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears5 = 2020—
| nationalcaps5 = 40
| nationalgoals5 = 6
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}}
{{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}}
{{Medal|RU|[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]|}}
| fullname = Džūds Viktors Viljams Belingems
}}'''Džūds Viktors Viljams Belingems''' ({{Val|en|Jude Victor William Bellingham}}; dzimis {{Dat|2003|6|29}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, ir [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Belingems pārstāv [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē, viņš ir pazīstams ar savu izcilo bumbas kontroli, fiziskajām spējām, tehnisko kvalitāti un daudzpusību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/jude-bellingham-is-making-a-case-for-best-soccer-player-in-the-world|title=Jude Bellingham is making a case for best soccer player in the world|website=FOX Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/ballon-d-or/2023/jude-bellingham-rasmus-hojlund-gavi-pedri-top-nominees-list-for-kopa-trophy-ahead-of-ballon-d-or-202_sto9784034/story.shtml|title=&quot;Jude Bellingham, Rasmus Hojlund, Gavi, Pedri top nominees list for Kopa Trophy ahead of Ballon d'Or 2023&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/jude-bellingham-the-best-player-in-the-world-right-now|title=Jude Bellingham: The best player in the world right now?|last=published|first=Ryan Dabbs|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-02|date=2023-09-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67251678|title=Are 'stupendous' Bellingham &amp; record-breaker Kane world's best?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Savu karjeru Belingems iesāka [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā [[Birmingham City FC|''Birmingham City'']]. 2020. gadā Belingems par 25 miljoniem [[eiro]] pievienojas [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]], padarot viņu dārgāko 17 gadus veco futbolistu vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-to-join-Borussia-Dortmund/|title=Jude Bellingham to join Borussia Dortmund|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH &amp; Co|website=www.bvb.de|access-date=2020-08-17|language=en|archive-date=2020-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20200810211812/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-to-join-Borussia-Dortmund}}&lt;/ref&gt; &quot;Borussia&quot; komandā Belingems pavadīja trīs gadus, līdz 2023. gada vasarā viņš pārcēlās uz Spānijas komandu ''Real Madrid''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/14/official-announcement-bellingham|title=Official Announcement: Bellingham {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš pārstāvēja Angliju U-15, U-16, U-17 un U-21 līmeņos. Viņš pirmo reizi spēlēja pieaugušo izlases sastāvā 2020. gada novembrī un pārstāvēja valsti [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausa]] izcīņās.

== Agrīnā dzīve ==
Džūds Viktors Viljams Belingems&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efl.com/siteassets/image/201920/general-news/efl-squad-numbering-06.09.2019.pdf|title=&quot;Notification of shirt numbers: Birmingham City&quot;}}&lt;/ref&gt; dzimis 2003. gada 29. jūnijā&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/jude-bellingham/590862/|title=England - J. Bellingham - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=uk.soccerway.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; kā Denīzes un Marka Belingemu vecākais dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-Young.-Good.-And-really-cool/|title=Jude Bellingham: Young. Good. And really cool.|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH &amp; Co|website=www.bvb.de|access-date=2023-11-02|date=2023-11-02|language=en|archive-date=2021-02-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210227033301/http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-Young.-Good.-And-really-cool/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50893576|title=Bellingham named EFL young player of month|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa tēvs Marks līdz 2022. gadam bija [[Rietummidlenda (grāfiste)|Rietummidlendas]] policijas seržants un ražīgs vārtu guvējs zemāko līgu futbolā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenonleaguefootballpaper.com/step-five-and-below/17046/700-up-legendary-striker-mark-bellingham-on-reaching-the-amazing-milestone/|title=700-up! Legendary striker Mark Bellingham on reaching the amazing milestone|last=Team|first=The Non-League Football Paper|website=The Non-League Football Paper|access-date=2023-11-02|date=2016-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Bello1966/status/1591982107542552576|title=https://twitter.com/Bello1966/status/1591982107542552576|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Arī Belingema jaunākais brālis [[Džobs Belingems|Džobs]] ir futbolists.&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/football-league-blog/2020/feb/20/jude-bellingham-on-the-radar-of-footballs-powerhouses-birmingham-city-midfielder-aged-16|title=Why Jude Bellingham is already on the radar of football's powerhouses|work=The Guardian|access-date=2023-11-02|date=2020-02-20|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera klubos ==

=== Birmingham City ===
[[Attēls:Jude Bellingham Birmingham 2019.jpg|left|thumb|213x213px|Belingems [[Birmingham City FC|Birmingham City]] 2019. gadā]]
Belingems pievienojās [[Birmingham City FC|Birmingham City]] kā U-8 spēlētājs,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bcfc.com/news/archive/bellingham-creates-blues-history|title=Bellingham creates Blues history|website=Birmingham City Football Club|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; pēc spēlēšanas [[Stourbridge F.C.|Stourbridge]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/england/mens-senior-team/squad/jude-bellingham|title=England Football player profile: Jude Bellingham {{!}} England Football|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 14 gadu vecumā viņš spēlēja U-18 komandā&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;/&gt; un debitēja U-23 komandā 15 gadu vecumā, 2018. gada 15. oktobrī izbraukumā pret [[Notingemas &quot;Forest&quot;]] U23 komandu.

2019. gada 6. augustā, [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas līgas kausa]] izcīņas pirmajā kārtā pret [[Portsmouth FC|Portsmouth]], Belingems kļuva par &quot;Birmingham City&quot; jaunāko pamatsastāva spēlētāju. 16 gadu un 38 dienu vecumā viņš par 101 dienu samazināja [[Trevors Frānsiss|Trevora Frānsisa]] 1970. gadā sasniegto rekordu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Viņš spēlēja 80 minūtes, zaudējot ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/birmingham-city-player-ratings-jude-16711571|title='Handed a chance' Birmingham City player ratings|last=Chapman|first=Joseph|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-02|date=2019-08-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Savu pirmo spēli [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]] viņš aizvadīja 3:0 zaudējumā izbraukumā pret [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]],&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerbase.com/players/player.sd?player_id=123255&amp;season_id=152|title=Jude Bellingham {{!}} Football Stats {{!}} Real Madrid {{!}} Season 2019/2020 {{!}} Soccer Base|website=www.soccerbase.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; bet mājās debitēja 31. augustā pret [[Stoke City F.C.|Stoke City]]. Pēc pusstundas nomainījis savainoto [[Džefersons Montero|Džefersonu Montero]], Belingems guva uzvaras vārtus un tādējādi kļuva par komandas jaunāko vārtu guvēju 16 gadu un 63 dienu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/birmham-vs-stoke/report/409408|title=Birmingham 2-1 Stoke: Blues comeback heaps more pressure on Nathan Jones|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Belingems turpināja kā pastāvīgs spēlētājs, dažkārt kā aizstājējs, bet galvenokārt starta vienpadsmitniekā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11096/11914861/jude-bellingham-to-manchester-united-birmingham-teenager-is-a-special-talent|title=Jude Bellingham to Manchester United? Birmingham teenager is a special talent|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš bija &quot;Anglijas futbola līgas mēneša labākais jaunais spēlētājs&quot; 2019. gada novembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gada janvārī viņš tika saistīts ar pārcelšanos uz daudziem lielākajiem klubiem;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.express.co.uk/sport/football/1234610/Chelsea-transfer-news-Jude-Bellingham-Man-Utd-doubt-latest-rumours|title=Chelsea submit bid for Man Utd target as player’s father has doubts|last=Winter|first=Lewis|website=Express.co.uk|access-date=2023-11-02|date=2020-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tika ziņots, ka transfēru loga pēdējā dienā &quot;Birmingham&quot; noraidīja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] piedāvājumu 20 miljonu mārciņu apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birminghammail.co.uk/sport/football/transfer-news/birmingham-city-mufc-transfers-deadline-17666732|title=Birmingham City reject huge Man Utd Jude Bellingham bid - reports|last=Dick|first=Brian|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-02|date=2020-01-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Belingems turpināja kā pamatsastāva spēlētājs, un līdz laikam, kad sezona tika pārtraukta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, viņš bija piedalījies 32 spēlēs. Viņš 2019.—2020. gada sezonu pabeidza ar četriem vārtiem 44 spēlēs visos turnīros.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/birmham-vs-derby/report/409888|title=Birmingham 1-3 Derby: Blues secure Championship status despite defeat|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Borussia Dortmund ===

==== 2020—2021 ====
[[Attēls:Jude Bellingham 2020 (cropped2).jpg|thumb|207x207px|Belingems [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] 2020. gadā]]
Daudzi uzskatīja, ka Belingems pametīs Birmingemu, un tika ziņots, ka viņš un viņa tēvs ir apmeklējuši vairākus lielos klubus, no kuriem favorīti bija Mančestras &quot;United&quot; un [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubs [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref name=&quot;skysports.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11899/12029767/jude-bellingham-signs-for-borussia-dortmund-from-birmingham|title=Jude Bellingham signs for Borussia Dortmund from Birmingham|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Iespaidots par Dortmundes komandas jauno spēlētāju iekļaušanu pamatsastāvā, par ko liecina tādi cilvēki kā [[Džeidons Sančo]], Belingems esot izvēlējies klubu kā savu galamērķi. Viņš lidoja uz Vāciju, lai izietu medicīniskās pārbaudes, un pāreja tika apstiprināta 2020. gada 20. jūlijā. Belingems pievienojās pēc &quot;Birmingham&quot; sezonas pēdējā mača. [[Sky Sports]] uzskatīja, ka šī nenosauktā pārejas maksa sākotnēji ir 25 miljoni sterliņu mārciņu, padarot viņu par visdārgāko 17 gadus veco spēlētāju vēsturē, kā arī &quot;vēl vairāki miljoni&quot;, kas ir atkarīgi ar sniegumu saistītiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;skysports.com&quot;/&gt;

Belingems debitēja 2020. gada 14. septembrī, sākot pirmo 2020.—2021. gada sezonas maču pret [[MSV Duisburg]], [[Vācijas futbola 3. līga|3. līgas]] komandu, [[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] izcīņā, 17 gadu un 77 dienu vecumā. Pēc pusstundas viņš guva otros vārtus uzvarā ar 5:0, kļūstot par kluba jaunāko vārtu guvēju &quot;DFB-Pokal&quot; izcīņā, pārspējot [[Džovanni Reina]]s rekordu par sešām dienām, kā arī par komandas jaunāko vārtu guvēju, pārspējot [[Nuri Šahins|Nuri Šahina]] rekordu par piecām dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/The-youngest-goalscorer-and-the-fastest-goal-by-a-substitute/|title=The youngest goalscorer and the fastest goal by a substitute|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH &amp; Co|website=www.bvb.de|access-date=2023-11-02|date=2023-11-02|language=en|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206235037/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/The-youngest-goalscorer-and-the-fastest-goal-by-a-substitute/}}&lt;/ref&gt; Piecas dienas vēlāk viņš atzīmēja savu debiju līgā ar rezultatīvu piespēli Reinam, atklājot spēles rezultātu un uzvarot [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]] ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/20200919-haaland-and-reyna-shine-as-dortmund-youngsters-down-gladbach|title=Haaland and Reyna shine as Dortmund youngsters down Gladbach|website=France 24|access-date=2023-11-02|date=2020-09-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kad Belingems 20. oktobrī grupu turnīrā tikās ar [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]] 17 gadu un 113 dienu vecumā, viņš kļuva par jaunāko angli, kurš sācis [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] maču, pārspējot [[Fils Fodens|Fila Fodena]] iepriekš uzstādīto rekordu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54559710|title=Bellingham sets Champions League record|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas pirmajos trīs mēnešos Belingems bija regulārs dalībnieks visās sacensībās, ar sešiem startiem un septiņām spēlēm uz maiņu Bundeslīgā, kā arī četriem startiem Čempionu līgā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 2021. gada pirmos divus mačus viņš izlaida pēdas savainojuma dēļ,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ruhrnachrichten.de/bvb/bvb-personal-bellingham-muss-weiter-pausieren-frust-bei-schmelzer-w1589257-2000158676/|title=BVB-Personal: Bellingham muss weiter pausieren - Frust bei Schmelzer|last=Krampe|first=Dirk|website=Ruhr Nachrichten|access-date=2023-11-02|date=2021-01-04|language=de}}&lt;/ref&gt; taču atgriezās kā arvien regulārāks starta spēletājs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Belingems sāka spēli starta sastāvā 2021. gada &quot;DFB-Pokal&quot; finālā, ar 4:1 uzvarot [[RB Leipzig]]. Pirmajā puslaikā viņš tika brīdināts, un puslaikā viņu aizstāja [[Torgans Azārs]], viņa komandai esot vadībā ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/borussia-dortmund-teach-rb-leipzigs-nagelsmann-a-lesson-in-german-cup-triumph/a-57514286|title=Ruthless Dortmund teach Leipzig's Nagelsmann a bitter lesson — DW — 05/14/2021|website=dw.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu pabeidza ar 29 spēlēm un vieniem vārtiem Bundeslīgā, 46 spēlēm un četriem vārtiem visos turnīros.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Belingems ieguva 2. vietu 2021. gada [[Kopa Trophy]], piekapjoties [[FC Barcelona]] futbolistam [[Pedri]], kas tika piešķirta labākajam U-21 vīriešu spēlētājam, par ko balsoja iepriekšējie [[Zelta bumba]]s ieguvēji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59454640|title=Messi wins record seventh Ballon d'Or|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2021/09/29/61549a9346163fabaf8b4643.html|title=November date set for Ballon d'Or|website=MARCA|access-date=2023-11-02|date=2021-09-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2021—2023 ====
4. decembrī Belingems piedalījās ''Der Klassiker'' spēlē pret [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]. Viņš atdeva rezultatīvas piespēles abos &quot;Dortmund&quot; vārtu guvumos,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59534910|title=Lewandowski helps Bayern beat Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; bet &quot;Bayern&quot; uzvarēja maču ar 3:2 pēc 77. minūtē realizētā soda sitiena, kas tika nozīmēts pēc ilgstošas ​​[[Video tiesnesis|VAR]] iesaistīšanās. Agrāk spēlē tiesnesis [[Fēlikss Cvajers]] nepiešķīra Dortmundes komandai divus iespējamos soda sitienus, kā arī neizskatīja nevienu no tiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/dortmund-left-fuming-over-bayerns-winning-penalty-decision-2021-12-04/|title=Dortmund left fuming over Bayern's winning penalty decision|work=Reuters|access-date=2023-11-03|date=2021-12-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/dec/06/dortmund-and-bellingham-cry-foul-in-klassiker-but-old-failings-remain|title=Dortmund and Bellingham cry foul in Klassiker but old failings remain|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2021-12-06|last=Brassell|first=Andy|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 22. oktobrī mačā pret [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] Belingems deva lielu ieguldījumu ar diviem ievērojamiem vārtiem — pirmie tika gūti pēc ātra uzbrukuma, ko viņš gan sāka, gan pabeidza, un ceturtie bija prasmīgi iegriezts sitiens, nodrošinot Dortmundes &quot;Borussia&quot; vietu līgas labāko četriniekā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63360123|title=Bellingham scores twice as Dortmund rout Stuttgart|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa sniegums nodrošināja viņam Bundeslīgas sezonas labākā spēlētāja balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jude-bellingham-named-bundesliga-player-of-the-season-2022-23-ea-sports-fifa23-23639|title=Jude Bellingham named Bundesliga Player of the Season for 2022/23|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 7. jūnijā Dortmundes &quot;Borussia&quot; paziņoja, ka Belingems pēc 2022.—2023. gada sezonas beigām pāries uz [[La Liga]] klubu ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-close-to-move-to-Real-Madrid/|title=Jude Bellingham close to move to Real Madrid|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH &amp; Co|website=www.bvb.de|access-date=2023-11-03|date=2023-11-02|language=en|archive-date=2023-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230923132455/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-close-to-move-to-Real-Madrid}}&lt;/ref&gt;

=== Real Madrid ===
2023. gada 14. jūnijā ''Real Madrid'' paziņoja par sešu gadu līguma parakstīšanu ar Belingemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/14/official-announcement-bellingham|title=Official Announcement: Bellingham {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/14/bellingham-is-a-new-real-madrid-player|title=Bellingham is a new Real Madrid player {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to viņš kļuva par sesto angļu spēlētāju, kurš pievienojies klubam, sekojot [[Lorijs Kaningems|Lorijam Kaningemam]], [[Stīvs Makmanamans|Stīvam Makmanamanam]], [[Deivids Bekhems|Deividam Bekhemam]], [[Maikls Ouens|Maiklam Ouenam]] un [[Džonatans Vudgeits|Džonatanam Vudgeitam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/jude-bellingham-signs-with-real-madrid-what-other-english-players-have-played-with-los-blancos-n/|title=Jude Bellingham signs with Real Madrid: What other English players have played with Los Blancos?|last=Cons|first=Roddy|website=Diario AS|access-date=2023-11-03|date=2023-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Vienošanās par pāreju ietvēra pamata pārejas maksu 103 miljonu eiro apmērā, kas jāmaksā Dortmundes &quot;Borussia&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65901078|title=Real Madrid sign Bellingham on six-year deal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Šī maksa, iespējams, varētu pieaugt līdz aptuveni 133,9 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2023/06/07/6480b0ec46163ff9168b45b5.html|title=Real Madrid sign Bellingham for 103 million euros|website=MARCA|access-date=2023-11-03|date=2023-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc viņa oficiālās iepazīstināšanas, Belingemam tika piešķirts 5. numurs. Belingems atzina, ka viņa numura izvēle bijusi daļēji dēļ [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65912821|title=Real Madrid interest gave Bellingham 'goosebumps'|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2023—24 ====
Belingems pirmssezonā debitēja ''Real Madrid'', [[Losandželosa|Losandželosā]] ar 3:2 uzvarot [[AC Milan]], un tika uzslavēts par sniegumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66287068|title=Bellingham impresses on Real debut in friendly win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 26. jūlijā draudzības spēlē pret [[Mančestras &quot;United&quot;]] Belingems guva savus pirmos vārtus ''Real Madrid'' rindās, viņa komandai pārspējot &quot;United&quot; ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66321914|title=Bellingham scores as Real Madrid beat Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 12. augustā Belingems debitēja Madrides komandā [[La Liga]] un atzīmēja to ar vārtu guvumu no stūra sitiena, izbraukumā ar 2:0 pārspējot [[Bilbao &quot;Athletic&quot;|Athletic Bilbao]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66489759|title=Bellingham scores on competitive debut as Real win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva divus vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiusam Žunioram]] savā otrajā spēlē, 19. augustā izbraukumā ar 3:1 uzvarot [[UD Almería|Almería]], padarot viņu par līgas rezultatīvāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66560805|title=Bellingham scores twice as Real Madrid win at Almeria|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Trešajā spēlē viņš turpināja gūt vārtus, izcīnot uzvaru pret [[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]], palīdzot komandai turpināt perfekto līgas sākumu, ar 1:0 izbraukumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66623788|title=England's Bellingham scores late Real Madrid winner|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Reģistrējot četrus vārtus un vienu rezultatīvu piespēli savos pirmajos trīs līgas mačos, Belingems augustā tika atzīts par &quot;La Liga&quot; mēneša labāko spēlētāju, kļūstot par pirmo angli, kurš ieguvis šo balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/jude-bellingham-augusts-best-player-in-laliga-ea-sports|title=Jude Bellingham, August's Best Player in LALIGA EA SPORTS|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 2. septembrī Belingems 95. minūtē guva vārtus pret [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]], izcīnot uzvaru Madrides komandai ar rezultātu 2:1 savā pirmajā mačā [[Santjago Bernabeu stadions|''Santiago Bernabéu'' stadionā]]. Tādējādi Belingems kļuva par trešo spēlētāju pēc [[Krištianu Ronaldu]] 2009.—2010. gadā un [[Pepiljo]] 1959.—1960. gadā, kurš guvis vārtus katrā no pirmajām četrām spēlēm kluba rindās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66696278|title=Bellingham's Madrid fairytale continues in Bernabeu bow|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 20. septembrī Belingems guva vēl vienus vārtus [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas]] spēlē, palīdzot savai komandai mājās ar 1:0 uzvarēt [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]], gūstot vārtus savā Eirokausu debijā Madrides komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66871645|title=Bellingham strikes injury-time Real Madrid winner|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to Belingems kļuva tikai par ceturto spēlētāju, kurš ''Real Madrid'' rindās guvis vārtus debijās &quot;La Liga&quot; un Čempionu līgā, aiz Krištianu Ronaldu, [[Isko]] un [[Marko Asensio]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-sa/lists/cristiano-ronaldo-footsteps-jude-bellingham-debut-goal-scoring-real-madrid/blt64557c900cbc6392|title=Following in Cristiano Ronaldo's footsteps! Jude Bellingham's debut goal-scoring exploits for Real Madrid sees him match club legend {{!}} Goal.com English Saudi Arabia|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2023-09-20|language=en-SA}}&lt;/ref&gt; 30. septembrī, izbraukumā pret [[Girona FC|Girona]], Belingems asistēja [[Hoselu]], pēc tam pats guva trešos vārtus, ar 3:0 izcīnot uzvaru un viņa komanda izvirzījās ''[[La Liga]]'' vadībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/09/30/0-3-victory-and-league-leadership|title=0-3: Victory and league leadership {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 3. oktobrī Bellinghems guva izcilus individuālos vārtus un papildus asistēja [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiusam Žunioram]], izbraukumā ar 3:2 uzvarot [[SSC Napoli|Napoli]] Čempionu līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0286-1922a2b389b1-868557df462c-1000--in-the-zone-napoli-2-3-real-madrid-performance-analysis/|title=In the Zone: Napoli 2-3 Real Madrid performance analysis {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-03|date=2023-10-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Belingems pēc Krištianu Ronaldu kļuva tikai par otro komandas spēlētāju, kurš savās pirmajās divās līgas spēlēs un divās Čempionu līgas spēlēs guvis vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/new-zinedine-zidane-jude-bellingham-cristiano-ronaldo-impact-real-madrid/blt956ca312559a4e2e|title=Forget the new Zinedine Zidane - Jude Bellingham is having a Cristiano Ronaldo-esque impact on Real Madrid {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2023-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

7. oktobrī Belingems guva divus vārtus, uzvarot [[CA Osasuna|Osasuna]] ar 4:0, bet 72. minūtē, dodoties nost no laukuma uz maiņu, skatītāji ''Bernabéu'' stadionā veltīja viņam ovācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/07/4-0-the-leader-hands-out-a-drubbing-at-the-bernabeu|title=4-0: The leader hands out a drubbing at the Bernabéu {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Tādējādi tika aprēķināts, ka Belingems savos pirmajos 10 mačos Madrides komandā bija guvis 10 vārtus, kas ir vienāds ar Krištianu Ronaldu gūto vārtu skaitu pēc pirmajām 10 spēlēm kluba rindās 2009. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/real-madrid-osasuna-girona-4e04c1ea9168901d1c1d874a4fdcdabf|title=Bellingham matches Ronaldo's start at Real Madrid with 10 goals in first 10 games|website=AP News|access-date=2023-11-03|date=2023-10-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, ar saviem vārtiem šajā mačā, Belingems sezonā sasniedza lielāko vārtu skaitu, ko [[Zinedins Zidāns|Zinedīns Zidāns]] jebkad bija guvis vienā sezonā savā 18 gadus ilgajā karjerā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67251398|title=Bellingham double seals dramatic Real win over Barca|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 24. oktobrī Belingems kļuva par pirmo ''Real Madrid'' spēlētāju 21. gadsimtā, kurš guva vārtus katrā no pirmajām trijām Čempionu līgas spēlēm pēc tam, kad viesos guva uzvaras vārtus, ar 2:1 uzvarot [[SC Braga|Braga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/24/bellingham-has-scored-in-all-of-his-first-three-champions-league-games|title=Bellingham has scored in all of his first three Champions League games {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 28. oktobrī Belingems guva divus vārtus, ieskaitot kompensācijas laika uzvaras vārtus, nodrošinot ''Real Madrid'' uzvaru ar 2:1 izbraukumā pret [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​padarot viņu par pirmo ''Real Madrid'' spēlētāju, kurš guvis vārtus debijās &quot;La Liga&quot;, Čempionu līgā un [[El Clásico]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/barcelona-real-madrid-bellingham-classico-1d53e9ccd06a7608394862ef29334459|title=Bellingham's brace with injury-time winner sees Real Madrid beat Barcelona 2-1 in his 1st 'clasico'|website=AP News|access-date=2023-11-03|date=2023-10-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa pirmie vārti, kas tika gūti no 25 metriem (82 pēdām),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/28/1-2-bellingham-scores-brace-in-clasico-comeback|title=1-2: Bellingham scores brace in Clásico comeback {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; bija viņa kluba 300. vārti &quot;El Clásico&quot;; turklāt viņš kļuva par pirmo angli, kurš šajā turnīrā guva vārtus kopš [[Maikls Ouens|Maikla Ouena]] 2005. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-kw/news/jude-bellingham-unstoppable-real-madrid-superstar-scores-golazo-real-madrid-first-clasico-appearance/blt89117e6a8dc1beaa|title=WATCH: Jude Bellingham is unstoppable! Real Madrid superstar scores golazo against Barcelona on first Clasico appearance {{!}} Goal.com English Kuwait|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2023-10-28|language=en-KW}}&lt;/ref&gt; Viņš arī kļuva par pirmo spēlētāju, kurš guva divus vārtus savā pirmajā &quot;El Clásico&quot; spēlē kopš [[Pedro Arsuaga]]s 1947. gadā, un par ceturto spēlētāju, kas jaunāks par 21 gadu, kurš šajā &quot;La Liga&quot; duelī guvis vairākus vārtus, sekojot [[Haime Laskano|Haimem Laskano]] 1930. gadā, Arsuagam 1947. gadā un [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]] 2007. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ESPNStatsInfo/status/1718299992954171661|title=https://twitter.com/ESPNStatsInfo/status/1718299992954171661|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar 13 vārtiem pirmajās 13 spēlēs klubā, Belingems šajā ziņā sasniedza tādus pašus rādītājus kā Krištianu Ronaldu un [[Alfredo di Stefano]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-espana.net/2023/10/30/jude-bellingham-outstripping-series-of-real-madrid-legends-as|title=Jude Bellingham outstripping series of Real Madrid legends including Cristiano Ronaldo|last=Barlow|first=Ruairidh|website=Football España|access-date=2023-11-03|date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==

=== Jauniešu karjera ===
Belingems bija tiesīgs spēlēt savā dzimtajā Anglijā un arī Īrijas Republikā, kur viņš kvalificējās caur vecvecāka radniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://extra.ie/2022/11/20/sport/soccernews/irish-qualified-2022-world-cup|title=Every Irish-qualified football player at the 2022 World Cup|access-date=2023-11-03|date=2022-11-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Anglijas U-15 izlasē viņš debitēja pret Turciju 2016. gada decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/1461690/2019/12/24/a-generation-unlike-any-we-have-seen-before-englands-teenage-stars-of-the-future/|title=A generation unlike any we have seen before: England’s teenage stars of the future|last=Pitt-Brooke|first=Jack|website=The Athletic|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gada beigās viņš pirmo reizi piedalījās Anglijas U-16 izlasē, aizvadot vienpadsmit spēles, gūstot četrus vārtus un bija komandas kapteinis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bcfcacademy.com/media/upload/files/Academy-Highlights-of-the-Month---Nov-%26-Dec%284%29.pdf|title=&quot;Academy highlights of the month: November and December 2018&quot;|access-date={{dat|2023|11|03||bez}}|archive-date={{dat|2021|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211030124/https://www.bcfcacademy.com/media/upload/files/Academy-Highlights-of-the-Month---Nov-%26-Dec%284%29.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/player/j-bellingham-839567|title=Profile of Jude Bellingham, Real Madrid: Info, news, matches and statistics {{!}} BeSoccer|website=www.besoccer.com|access-date=2023-11-03|language=en|archive-date=2023-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231106010015/https://www.besoccer.com/player/j-bellingham-839567}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts Anglijas U-17 izlasē &quot;Syrenka Cup&quot; izcīņai — draudzības turnīrā, kas notika 2019. gada septembrī, gatavojoties 2020. gada U-17 Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm nākamā gada martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/aug/30/england-u17s-squad-named-for-poland-trip-300819|title=New England MU17s boss Kevin Betsy will take his squad to Poland for the Syrenka Cup|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja, nākot uz maiņu turnīra atklāšanas spēlē, ar 5:0 uzvarot Somijas U-17 izlasi, kurā guva trešos vārtus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/report/u17-h-freundschaft-2019-september-england-finnland/|title=England - Finland 5:0 (U17 Friendlies 2019, September)|website=worldfootball.net|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; un bija komandas kapteinis otrajā mačā, kurā viņa izlase ar 4:2 pārspēja Austrijas U-17 izlasi, kvalificējoties finālam. Belingems guva izlases trešos vārtus spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/sep/09/england-mu17s-4-2-austria-090919|title=Young Lions come back from behind to beat Austria and secure Syrenka Cup Final spot|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš saglabāja kapteiņa amatu finālā, kurā Anglijas U-17 izlase pēc neizšķirta 2:2 soda sitienu sērijā pārspēja mājinieci Polijas U-17 izlasi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/sep/10/england-u17s-poland-report-100919|title=Young Lions lift the Syrenka Cup with a penalty shootout win over hosts Poland|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://junior.weszlo.com/2019/09/10/puchar-syrenki-u-17-przegrywamy-po-karnych-z-anglia/|title=Puchar Syrenki U-17: Przegrywamy po karnych z Anglią|website=junior.weszlo.com|access-date=2023-11-03|date=2019-09-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

Belingems saņēma savu pirmo izsaukumu Anglijas U-21 izlasē Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm pret Kosovas un Austrijas U-21 izlasēm 2020. gada septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12056822/jude-bellingham-england-u21-boss-aidy-boothroyd-selects-borussia-dortmund-midfielder|title=Jude Bellingham named in England U21 squad for first time|website=Sky Sports|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par jaunāko spēlētāju Anglijas U-21 izlasē, kad 4. septembrī nomainīja [[Toms Deiviss|Tomu Deivisu]] 62. minūtē mačā pret Kosovu, Anglijai esot vadībā ar 3:0, un 85 minūtē guva vārtus, panākot uzvaru ar 6:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54023955|title=Bellingham nets in big England U21 win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pieaugušo karjera ===
[[Attēls:Jude Bellingham WC2022.jpg|thumb|206x206px|Belingems ierindā [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē pirms spēles [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]]]
2020. gada novembrī pēc tam, kad [[Džeimss Vords-Prauss]] un [[Trents Aleksandrs-Arnolds]] savainojuma dēļ izstājās, Belingems pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas pieaugušo izlasi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54885682|title=First England senior call for Bellingham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] [[Vembli stadions|Vembli stadionā]] 12. novembrī, nomainot [[Meisons Maunts|Meisonu Mauntu]] pēc 73 minūtēm, uzvarot ar 3:0. 17 gadu un 136 dienu vecumā viņš kļuva par Anglijas trešo jaunāko izlases spēlētāju; tikai [[Teo Volkots]] un [[Veins Rūnijs]] bija jaunāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/england-vs-rep-ire/report/439477|title=England 3-0 Republic of Ireland: Jack Grealish shines in Wembley friendly win|website=Sky Sports|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Belingems tika iekļauts Anglijas izlasē dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīrā, kas [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika atcelts līdz 2021. gada jūnijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57321188|title=Alexander-Arnold in England Euros squad|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Kad viņš 17 gadu un 349 dienu vecumā nāca uz maiņu 82. minūtē Anglijas izlases atklāšanas spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], 13. jūnijā Vembli laukumā, uzvarot ar 1:0, viņš kļuva gan par jaunāko angli, kurš spēlējis jebkurā lielajā turnīrā, gan par jaunāko jebkuras tautības spēlētāju, kurš spēlējis [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]];&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51197735|title=Sterling goal seals opening win for England|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; viņa rekordu tikai sešas dienas vēlāk laboja polis [[Kacpers Kozlovskis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/poland-starlet-kozlowski-breaks-bellinghams-euros-record-for-youngest-ever-player-just-six-days-after-it-was-set/7egeo0cke1rd1ts92qpvuuztt|title=Poland starlet Kozlowski breaks Bellingham's Euros record for youngest-ever player just six days after it was set {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2021-06-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pirmos vārtus Belingems pieaugušo izlasē guva ar galvu pēc [[Lūks Šo|Lūka Šo]] centrējuma, atklājot rezultātu Anglijas izlases 6:2 uzvarā pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] pirmajā spēlē 2022. gada 21. novembrī, padarot viņu par otro jaunāko Anglijas izlases vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņā. Viņš arī veica skrējienu un piespēlēja [[Harijs Keins|Harijam Keinam]], kurš centrēja [[Rahīms Stērlings|Rahīmam Stērlingam]] Anglijas izlases trešo vārtu guvumā un iedeva tālu piespēli pa zemi, no kuras [[Kalums Vilsons]] palīdzēja gūt izlases sestos vārtus [[Džeks Grīlišs|Džekam Grīlišam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12752361/jude-bellingham-and-bukayo-saka-show-the-way-forward-as-gareth-southgate-unleashes-england-against-iran|title=Jude Bellingham and Bukayo Saka show the way forward as Gareth Southgate unleashes England against Iran|website=Sky Sports|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/nov/23/jude-bellingham-england-game-changer-world-cup-qatar-gareth-southgate|title=Jude Bellingham: England’s gamechanger who does not do doubts|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2022-11-23|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš spēlēja mačā pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], izskrienot cauri Senegālas aizsardzībai, 38. minūtē asistējot vārtu guvumā [[Džordans Hendersons|Džordanam Hendersonam]]. Pēc tam viņš spēlēja galveno lomu Harija Keina vārtu guvumā pirmā puslaika trešajā kompensācijas laika minūtē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/live-blogs/england-vs-senegal-world-cup-2022-live-score-updates-result/XEQplJmpWTsT/|title=England beat Senegal 3-0: Reaction|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2023-11-03|date=2022-12-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Spēles stils ==
Belingems, kas pazīstams ar izcilu bumbas kontroli, fizisko un tehnisko kvalitāti, bieži tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pussargiem pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jun/08/football-jude-bellingham-real-madrid-england-dortmund|title=Jude Bellingham is 19 years old but ready to be Real Madrid’s everything|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2023-06-08|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thetrivelaeffect.com/how-good-is-jude-bellingham-an-analysis-of-his-playing-style-strengths-and-weaknesses/|title=How good is Jude Bellingham? An analysis of his playing style, strengths, and weaknesses|last=Parvizi|first=Kevin|website=The Trivela Effect|access-date=2023-11-03|date=2023-05-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/may/04/jude-bellingham-next-step-join-greats-borussia-dortmund|title=Jude Bellingham is a fascinating talent: the next step is to join football’s greats|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2023-05-04|last=Lahm|first=Philipp|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, viņš tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem jaunajiem futbolistiem pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sport/football/best-young-players-world/|title=Best young players in the world 2023|website=Radio Times|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37636965/jude-bellingham-pedri-bukayo-saka-lead-espn-39-best-male-players-age-21-under|title=Who are the 39 best male soccer players age 21 or under?|website=ESPN.com|access-date=2023-11-03|date=2023-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/best-young-players-in-the-world-under-22|title=Ranked! The 10 best young players in the world|last=published|first=Ryan DabbsContributions from Conor Pope|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-03|date=2022-10-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://topsoccerblog.com/top-best-young-midfielders-in-world/|title=Top 10 Best Young Midfielders in The World (2023)|last=Nwokolo|first=Collins|website=Top Soccer Blog|access-date=2023-11-03|date=2023-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4589221/2023/06/07/jude-bellingham-improve-real-madrid/|title=Jude Bellingham is the most rounded talent in football - here's how he will improve Real Madrid|last=Carey|first=Mark|website=The Athletic|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/borussia-dortmunds-jude-bellingham-is-the-next-great-midfield-star-and-will-excel-in-whatever-team-hes-in/|title=Borussia Dortmund's Jude Bellingham is the next great midfield star and will excel in whatever team he's in|website=CBSSports.com|access-date=2023-11-03|date=2023-03-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/is-england-s-jude-bellingham-the-world-s-best-midfielder-dortmund-real-madrid-transfer-22027|title=How Real Madrid-bound Jude Bellingham became one of the world's best midfielders at Borussia Dortmund|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Borussia Dortmund'''

* [[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]]: 2020—21&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/leipzig-gegen-dortmund-2021-dfb-pokal-4704927/aufstellung|title=DFB-Pokal 2020/21, Finale in Berlin: RB Leipzig 1:4 Borussia Dortmund: Aufstellung|publisher=Olympia-Verlag|website=Kicker|access-date=25 June 2023|language=de|trans-title=DFB-Pokal 2020/21, Final in Berlin: RB Leipzig 1:4 Borussia Dortmund: Lineup}}&lt;/ref&gt;

'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/04052024-zirona_velreiz_ar_4_2_sasit_barselonu_un_|title=Žirona vēlreiz ar 4:2 sasit Barselonu un kronē &quot;Real Madrid&quot; par Spānijas čempioni|date=2024. gada 4. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Spānijas Superkauss]]: 2023—24&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/14012024-vinisiusam_i_hat_trick_i_puslaika_real_ma|title=Vinisiusam hat-trick puslaikā, &quot;Real Madrid&quot; Rijādas finālā sagrauj Barselonu|date=2024. gada 14. janv.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, &quot;Real Madrid&quot; triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

'''Anglijas U17'''

* Syrenka Cup: 2019&lt;ref name=&quot;Syrenka&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/sep/10/england-u17s-poland-report-100919|title=Young Lions lift the Syrenka Cup with a penalty shootout win over hosts Poland|publisher=The Football Association|access-date=11 September 2019|date=10 September 2019|archive-date=13 September 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190913211513/http://www.thefa.com/news/2019/sep/10/england-u17s-poland-report-100919|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

'''Anglija'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālists: [[UEFA Euro 2020|2020]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762|title=Italy 1—1 England|access-date=25 June 2023|date=11 July 2021|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie'''

* &quot;Syrenka Cup&quot; turnīra labākais spēlētājs: 2019
* [[Anglijas futbola līga]]s mēneša spēlētājs: 2019. gada novembrī&lt;ref name=&quot;EFL YP Nov 19&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/50893576|title=Jude Bellingham: Birmingham City teenager wins EFL Young Player of the Month award for November|access-date=27 December 2019|date=23 December 2019|last=Townsend|first=Joe|website=BBC Sport|archive-date=11 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211030204/https://www.bbc.com/sport/football/50893576|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* [[Birmingham City FC|Birmingham City]] gada labākais jaunais spēlētājs: 2019—20&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bcfc.com/news/archive/its-a-double-for-juke|title=It's a double for Juke|publisher=Birmingham City F.C.|access-date=3 September 2022|date=29 July 2020|archive-date=11 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211030149/https://bcfc.com/news/articles/2020/its-a-double-for-juke/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* Anglijas futbola līgas sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2019—20&lt;ref name=&quot;EFLAwards&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.efl.com/news/2020/august/sky-bet-efl-players-of-the-season-revealed/|title=Sky Bet EFL Players of the Season revealed|publisher=English Football League|access-date=27 August 2020|date=27 August 2020}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] mēneša vārti: 2021. gada oktobris&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/goal-of-the-month-vote-2021-22-17205|title=Bundesliga Goal of the Month|publisher=Bundesliga|access-date=18 November 2021|date=12 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211112183012/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/goal-of-the-month-vote-2021-22-17205|archive-date=12 November 2021|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* Bundeslīgas sezonas labākā komanda: [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/ea-sports-team-of-the-season-2021-22-overview-19624|title=The EA Sports Bundesliga Team of the Season 2021/22 is here!|publisher=Bundesliga|access-date=13 May 2022|date=13 May 2022}}&lt;/ref&gt; [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/team-of-the-season-2022-23-vote-fifa-ea-sports-fut23-23319|title=The official Bundesliga Team of the Season 2022/23|publisher=Bundesliga|access-date=18 May 2023|date=13 May 2023}}&lt;/ref&gt;
* Bundeslīga sezonas labākais spēlētājs: [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]]&lt;ref name=&quot;22/23 Bundesliga PotS&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jude-bellingham-named-bundesliga-player-of-the-season-2022-23-ea-sports-fifa23-23639|title=Jude Bellingham named Bundesliga Player of the Season for 2022/23|publisher=Bundesliga|access-date=29 May 2023|date=29 May 2023}}&lt;/ref&gt;
* [[Kopa Trophy]]: 2023;&lt;ref name=&quot;2023Kopa&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/67265841|title=Bellingham wins world's best young player award|access-date=3 November 2023|date=30 October 2023|website=BBC Sport}}&lt;/ref&gt; finālists: 2021&lt;ref name=&quot;2021Kopa&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/59454640|title=Ballon d'Or: Lionel Messi wins award as best player in world football for seventh time|access-date=3 November 2023|date=29 November 2021|website=BBC Sport|archive-url=https://web.archive.org/web/20211202042954/https://www.bbc.com/sport/football/59454640|archive-date=2 December 2021|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] pasaules vīriešu labākais jaunais spēlētājs: 2022&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.iffhs.com/posts/2454|title=IFFHS AWARDS 2022 — MEN'S WORLD BEST YOUTH (U20) PLAYER|website=IFFHS|access-date=6 January 2023|date=6 January 2023|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322023136/https://www.iffhs.com/posts/2454}}&lt;/ref&gt;
* [[La Liga]] mēneša spēlētājs: 2023. gada augusts

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Belingems, Džūds}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietummidlendas grāfistē dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>a504s5dc7xdbdl4x4452hv0vk0nr8di</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzeltenbrūnā makstsēne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467621</id>
    <revision>
      <id>4493187</id>
      <parentid>4475156</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T01:40:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7539" sha1="4ui71pforzu6koiz07h363fezjl063q" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Amanita fulva, Dalarna 2.jpg
| att_nosaukums=
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| nodalījums =Basidiomycota
| nodalījums_lv =Bazīdijsēnes
| klase =Agaricomycetes
| klase_lv =Himēnijsēnes
| kārta =Agaricales
| kārta_lv =Atmateņu rinda
| dzimta =Amanitaceae
| dzimta_lv =Mušmiru dzimta
| ģints =Amanita
| ģints_lv =Mušmires
| apakšģints =Vaginatae
| apakšģints_lv =Makstsēnes
| suga =A. fulva
| suga_lv =Dzeltenbrūnā makstsēne
| binomial = Amanita fulva
| kategorijas =nē
}}

'''Dzeltenbrūnā makstsēne''' (''Amanita fulva'', agrāk arī ''Amanitopsis fulva'') ir Latvijā ļoti bieža [[mušmiru ģints]] [[sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[ēdamās sēnes|ir ēdami]].&lt;ref name=&quot;senes&quot;&gt;[http://www.fungi.lv/amanita_fulva.htm Fungi.lv: Dzeltenbrūnā makstsēne]&lt;/ref&gt; 

== Taksonomija ==

Starp [[mikoloģija|mikologiem]] pastāv dažādi uzskati par to, vai [[makstsēnes]] ir atsevišķa [[ģints (bioloģija)|ģints]] (''Amanitopsis''), mušmiru ģints atsevišķa apakšģints vai tikai mušmiru ģints un mušmiru apakšģints atsevišķa apakšsekcija (''Vaginatae''). Pēdējais uzskats pašlaik ir valdošais. Visumā makstsēnēm latīniski ir nostiprinājies mušmiru ģints nosaukums ''Amanita'' kā pirmais vārds, tomēr latviešu nosaukumi tām uz mušmirēm netiek mainīti.

Pastāv iespējamība, ka ar šo nosaukumu Ziemeļamerikā tiek apzīmētas vairākas ārēji līdzīgas sugas,&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt; un vairākas varietātes ir aprakstītas kā atsevišķas sugas Ziemeļamerikā un Austrumāzijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://amanitaceae.org/?Amanita%20fulva%20Eurasian |title=Amanitaceae.org: Amanita fulva—Eurasian |access-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220408155413/http://amanitaceae.org/?Amanita%20fulva%20Eurasian }}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==

[[File:Amanita fulva (36468688016).jpg|thumb|Lapiņas ir dažāda garuma un atdalītas no kātiņa]]
[[File:Amanita fulva, Chorleywood Common 1.jpg|thumb|Jauniem augļķermeņiem maksts augšdaļu var sajaukt ar neesošo gredzenu]]
* '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[cepurīšu sēnes]], [[lapiņu sēnes]], vidēja lieluma, lietojami pārtikā.
* '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā olveida un pusapaļa, vēlāk izpletusies, ar tumšāku pauguru vidū. Vecumā var būt saplaisājusi. Krāsa dzeltenīgi brūna, reizēm ar sarkanīgu nokrāsu. Platums 3—8 (12) cm, plānajās rievotajās malās izteikts svītrojums uz centru. Virsmiziņa gluda, spīdīga, mitrumā lipīga. Dažkārt ar lielām baltām plēksnēm — plīvura atliekām. Ļoti reti sastopama [[albīnisms|albīnā]] varietāte ar baltu cepurīti.
* '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': brīvas (nav pieaugušas kātiņam), ciešas, baltas vai krēmkrāsas, mīkstas, platas.&lt;ref name=&quot;Muzejs1988&quot;&gt;Музей природы Латвийской ССР, “''Грибы. Каталог выставки''”, Avots, 1988., 54. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Evansa2004&quot;&gt;Š.Evansa, Dž.Kibijs, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 2004., 100. lpp. ISBN 9984-37-648-6.&lt;/ref&gt; Lapiņu šķautnes gludas, gaišas.&lt;ref name=&quot;Sibirj&quot;&gt;[https://mycology.su/amanita-fulva.html Агеев Д. В., Бульонкова Т. М. Поплавок жёлто-коричневый (Amanita fulva) – Грибы Сибири]&lt;/ref&gt;
* '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': Netīri balts vai brūngans, pie pamata bumbuļveidā paresnināts, dobs, ar sīkām zvīņām cepurītes krāsā. Viegli atdalāms no cepurītes. Garš, salīdzinot ar cepurīti, 8—18 cm garš un 1—2 cm resns. Bez gredzena. Pamatne ietverta vaļīgā iekšpusē baltā, ārpusē baltā vai brūnganā maisveida makstī — kopējā plīvura atliekā.
* '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': plāns un trausls, balts, nemaina krāsu ievainojumu vietās, ar vāju patīkamu smaržu un garšu.&lt;ref&gt;[http://mycoweb.narod.ru/fungi/Amanita_fulva.html Mycoweb.ru: Поплавок желто-коричневый Amanita fulva]&lt;/ref&gt;
* '''[[Sporas]]''': ieapaļas, bezkrāsainas, gludas, masā baltas, 9—14x9—13 [[Mikrometrs|μm]] diametrā.&lt;ref name=&quot;LLSG&quot;&gt;I.Dāniele, D.Meiere &quot;''Lielā Latvijas sēņu grāmata''&quot;, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 223. lpp.&lt;/ref&gt; Joda šķīdumā nekrāsojas.&lt;ref name=&quot;gandrs&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/senes/amanita-fulva-schaeff-pers/ Sugu enciklopēdija: Dzeltenbrūnā makstsēne - Amanita fulva (Schaeff.) Pers.]&lt;/ref&gt;
* '''[[Bazīdijas]]''': ar 4 sporām.&lt;ref&gt;[http://www.mushroomexpert.com/amanita_fulva.html Kuo, M. (2013, April). Amanita fulva]. MushroomExpert.Com&lt;/ref&gt;

== Ekoloģija ==

[[Mikoriza]]s sēnes, sastopamas visu tipu mežos ar gan skuju, gan lapu kokiem, parasti pie bērziem,&lt;ref name=&quot;Evansa2004&quot; /&gt; bieži mitros priežu mežos starp mellenājiem un purvu malās, skābās augsnēs.&lt;ref name=&quot;gandrs&quot; /&gt; Latvijā parasti no jūlija līdz augustam, Britu salās līdz oktobrim.&lt;ref name=&quot;FN&quot;&gt;[https://www.first-nature.com/fungi/amanita-fulva.php Nature First: Amanita fulva (Schaeff.) Fr. - Tawny Grisette]&lt;/ref&gt; Aug pa vienai vai nelielās grupās.&lt;ref name=&quot;Evansa2004&quot; /&gt; Sastopamas galvenokārt [[Ziemeļu puslode]]s mērenajā joslā.

== Barības vērtība ==

Gandrīz visi autori iesaka dzeltenbrūnās makstsēnes pirms ēšanas labi novārīt, jo vārīšana sadalot tās toksīnus,&lt;ref name=&quot;senes&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Evansa2004&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Antone2003&quot;&gt;A.Antone, “''Sēnes''”, Avots, 2003., 137. lpp. ISBN 9984-757-05-6.&lt;/ref&gt; daudz retāk tiek apgalvots, ka sēni var cept bez novārīšanas.&lt;ref name=&quot;Spravochnik&quot;&gt;А.В.Фертиков. «''Практический справочник грибника''», Премьера, Ижевск, 1992., 65. lpp.&lt;/ref&gt; Svaigā veidā bez termiskās apstrādes vismaz 70—80°C temperatūrā visas makstsēnes pārtikā nav lietojamas.&lt;ref&gt;[https://www.monaconatureencyclopedia.com/amanita-vaginata/?lang=en Monaco Nature Encyclopedia: Amanita vaginata]&lt;/ref&gt;

Tāpat kā citas makstsēnes, bieži netiek lasīta plānā un trauslā mīkstuma dēļ, kā arī līdzības dēļ ar mušmirēm.

== Līdzīgas sēnes ==

Visas makstsēnes nezinātājs var sajaukt ar bieži sastopamajām tām radnieciskajām sugām — citām [[mušmiru ģints|mušmirēm]]. Tomēr makstsēnēm uz kātiņa nav citām mušmirēm raksturīgā gredzena, un makstsēņu cepurīšu malās virsmiziņa ir bieži strīpota centra virzienā un rievota, jo tai cauri redzamas lapiņas, kamēr mušmiru cepurītes malās mīkstums ir biezāks un svītrojums nav vai gandrīz nav redzams.

Dzeltenbrūno makstsēni var sajaukt ar citām pēc krāsas līdzīgajām makstsēnēm, kā [[Oranžā makstsēne|oranžo]], [[Divkrāsu makstsēne|divkrāsu]] un [[Čūskādas makstsēne|čūskādas makstsēni]]. Visas tās ir ēdamas pēc novārīšanas un medicīniskas nozīmes [[Sēņu kulinārija|kulinārai]] sajaukšanai nav.

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Amanita fulva|Dzeltenbrūnā makstsēne}}
* [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=212682 Index Fungorum]
* [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/1130 Mycobank]
* [https://www.gbif.org/species/9524674 GBIF atradņu karte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210621021655/https://www.gbif.org/species/9524674 |date={{dat|2021|06|21||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}


[[Kategorija:Mušmires]]
[[Kategorija:Lapiņu sēnes]]</text>
      <sha1>4ui71pforzu6koiz07h363fezjl063q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nacionālā basketbola līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468530</id>
    <revision>
      <id>4493207</id>
      <parentid>4487860</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:29:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļas */</comment>
      <origin>4493207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7031" sha1="ovnaq2qjylqvoyfm6m6djctc91uvetw" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = ''Ramirent'' Nacionālā basketbola līga
| aktuāla_sezona = 
| logo = Rnbl.png
| pikseļi = 200px
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = 2020&lt;br /&gt;(LBL2: 1992)
| moto = 
| komandas = 22
| valsts = {{LVA}}
| čempions = [[BK Jelgava]]
| mlapa = [https://nbl.basket.lv/ nbl.basket.lv]
}}
'''Nacionālā basketbola līga''' (zināma arī kā '''''[[Ramirent]]'' Nacionālā basketbola līga''') ir otrs spēcīgākais vīriešu [[basketbols|basketbola]] klubu turnīrs [[Latvija|Latvijā]]. Tas tika izveidots 2020. gadā uz [[Latvijas Basketbola līga]]s 2. divīzijas ('''LBL2''') bāzes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/latvijas-ligam-jauni-nosaukumi-un-logo-apstiprinati-dalibnieki|title=Latvijas līgām jauni nosaukumi un logo, apstiprināti dalībnieki|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv|archive-date=2024-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20240629141604/https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/latvijas-ligam-jauni-nosaukumi-un-logo-apstiprinati-dalibnieki}}&lt;/ref&gt; Turnīrā piedalās 22 komandas, kas pēc reģionālā principa sadalītas Austrumu un Rietumu grupās. Čempioni var saņemt iespēju spēlēt [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|LBL augstākajā divīzijā]].

== Vēsture ==

=== LBL2 ===
'''Latvijas Basketbola līgas 2. divīzija''' (LBL2) tika izveidota 1992. gadā. Regulārās sezonas uzvarētājs kļuva par līgas čempionu līdz 2013. gadam, kad tika ieviesti divi posmi - pirmajā notika regulārais sezonas čempionāts, bet otrajā komandas iedalīja divās grupās. Pirmā spēlēja par 1.–10. vietu, bet otrā - par 11.–19. vietu.

Pirms 2019.—2020. gada sezonas divīzija ieguva nosaukumu '''''Ramirent'' LBL2''', kā ģenerālsponsoru piesaistot celtniecības tehnikas īres uzņēmumu ''Ramirent''. Turnīram pieteica 22 komandas. TIka mainīta izspēles sistēma - divlīmeņu regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu vietā komandas sadalīja pa Rietumu un Austrumu grupām. Grupu astoņas labākās komandas kvalificējas izslēgšanas turnīram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-atbalstis-generalsponsors-ramirent-turnirs-saksies-2-oktobri|title=LBL2 atbalstīs ģenerālsponsors “Ramirent”, turnīrs sāksies 2. oktobrī|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/ramirent-lbl2-ar-generalsponsoru-pec-jaunas-sistemas-par-jaunu-kausu|title=Ramirent LBL2: ar ģenerālsponsoru, pēc jaunas sistēmas, par jaunu kausu|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv|archive-date=2024-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20240629141605/https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/ramirent-lbl2-ar-generalsponsoru-pec-jaunas-sistemas-par-jaunu-kausu}}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā par čempioniem kļuva &quot;[[Gulbenes &quot;Buki&quot;|Gulbenes Buki]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-finals-gulbenes-buki-uzvar-izskirosaja-spele|title=LBL2 fināls: “Gulbenes buki” uzvar izšķirošajā spēlē|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv|archive-date=2024-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20240629111855/https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-finals-gulbenes-buki-uzvar-izskirosaja-spele}}&lt;/ref&gt;

=== NBL ===
2020. gadā LBL2 tika pārdēvēta par Nacionālo basketbola līgu. Pirmā NBL sezona 2020.—2021. gada sezona netika pabeigta [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ.

2021.—2022. gada sezonā finālā tikās [[BK Jēkabpils]] un [[BK Jelgava]] komandas. Sērijā ar 3—0 uzvarēja [[BK Jelgava]], bet par finālsērijas MVP atzina Jelgavas komandas saspēles vadītāju [[Kristaps Pļavnieks|Kristapu Pļavnieku]]. Pēc šīs sezonas BK Jēkabpils komanda beidza pastāvēt.

2022.—2023. gada sezonas regulārajā čempionātā [[Gulbenes &quot;Buki&quot;]] uzvarēja Austrumu grupā, kļūstot par pirmo komandu līgas vēsturē, kas visu regulāro sezonu aizvadījusi bez zaudējumiem, savukārt Rietumu grupā uzvarēja &quot;[[Kandava/Anzāģe]]&quot;, kas sezonas noslēgumā kļuva par NBL čempioniem. 2024. un 2025. gadā atkal pie čempiontitula tika [[BK Jelgava]], 2024.—2025. gada sezonas finālā uzveicot &quot;[[Mārupe/LU]]&quot; piecu spēļu finālsērijā, kur čempions tika noskaidrots tikai ar pēdējo metienu (68-67).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nbl.basket.lv/ramirent-nbl-finalserijas-bk-jelgava-izvirzas-vadiba/|title=Ramirent NBL: BK “Jelgava” dramatiskā galotnē nosargā titulu, bronza dodas uz Gulbeni|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=NBL|access-date=2025-06-06|date=2025-05-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{| bgcolor=&quot;#f7f8ff&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse; width: 90%; text-align: center; margin: auto;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Sezona
! Čempioni
! Finālists
! Sērijas rez.
! 1. spēle
! 2. spēle
! 3. spēle
! 4. spēle
! 5. spēle
! Trešā vieta
|-
| [[2020.—2021. gada NBL sezona|2021]] || ''sezona apturēta (Covid19)'' ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
| [[2021.—2022. gada NBL sezona|2022]] || align=&quot;left&quot; | [[BK Jelgava]] || align=&quot;left&quot; | [[BK Jēkabpils]] || 3-0 || 103-82 || 81-63 || 96-85 ||  ||  || [[Kandava/Anzāģe]] 
|-
| [[2022.—2023. gada NBL sezona|2023]] || align=&quot;left&quot; | [[Kandava/Anzāģe]] || align=&quot;left&quot; | [[BK Jelgava]] || 3-1 ||  ||  ||  || 69-62 ||  || [[Gulbenes Buki]] 
|-
| [[2023.—2024. gada NBL sezona|2024]] || align=&quot;left&quot; | [[BK Jelgava]] || align=&quot;left&quot; | [[Salspils Sporta skola|Salaspils]] || 3-0 || 62-43 || 86-81 || 83-62 ||  ||  || [[Gulbenes Buki]] 
|-
| [[2024.—2025. gada NBL sezona|2025]] || align=&quot;left&quot; | [[BK Jelgava]] || align=&quot;left&quot; | [[Mārupe/LU]] || 3-2 || 82-69 || 74-75 || 72-78 || 79-67 || 68-67 || [[Gulbenes Buki]] 
|-
|}

== Medaļas ==
{| bgcolor=&quot;#f7f8ff&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse;width:90%;text-align:center;margin:auto;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Klubs
! Čempions
! Vicečempions
! 3. vieta
! Medaļas kopā
! Čempionu gadi
|-
| [[BK Jelgava]]
| 3
| 1
| 0
| 4
| 2022, 2024, 2025
|-
| [[Kandava/Anzāģe]]
| 1
| 0
| 1
| 2
| 2023
|-
| [[Gulbenes Buki]]
| 0
| 0
| 3
| 3
|
|-
| [[BK Jēkabpils]]
| 0
| 1
| 0
| 1
|
|-
| [[Salaspils Sporta skola|Salaspils]]
| 0
| 1
| 0
| 1
|
|-
| [[Mārupe/LU]]
| 0
| 1
| 0
| 1
| 
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==

* [https://nbl.basket.lv/ Mājaslapa]

{{basketbols-aizmetnis}}


{{Basketbols Latvijā}}
{{LBL|state=plain}}

[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]]</text>
      <sha1>ovnaq2qjylqvoyfm6m6djctc91uvetw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leona (Meksika)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468659</id>
    <revision>
      <id>4493145</id>
      <parentid>4492866</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:09:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]</comment>
      <origin>4493145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3458" sha1="av68qu6894w51bwuroazixrg34hwc1k" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| area_total_km2 = 1219.67
| latm = 07
| established_date = 1576. gadā
| established_title = Dibināta
| image_skyline = {{multiple image
| total_width                    = 300
| border                         = infobox
| perrow                         = 1/2/2/2
| caption_align                  = center
| image1 = Arquitectura de León, Guanajuato, México 07.jpg
| image2 = Arco de la Calzada, Guanajuato (33173084256).jpg
| image3 = Templo Expiatorio - León, Guanajuato.jpg
| image4 = Festival internacional del globo Leon Guanajuato 2014 0152.JPG
| image5 = Palacio Municipal de León..jpg
| image6 = Teatro Manuel Doblado, Guanajuato (32398646093).jpg
| image7 = Catedral Basílica de León, Guanajuato - 1 07.jpg
}}
| image = 
| latNS = N
| motto = 
| elevation_m = 
| lats = 00
| longEW = W
| longd = 101
| longm = 41
| longs = 00
| leader_name = 
| leader_title = 
| latd = 21
| name = Leona
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type = Valsts
| population_total = 1454793
| pushpin_map = Meksika#Gvanahvato
| settlement_type = pilsēta
| subdivision_name = {{karogs|Meksika}}
| population_density_km2 = auto
| subdivision_name1 = [[Gvanahvato]]
| official_name = ''León''
| population_as_of = 2010
| subdivision_type1 = Štats
| subdivision_type2 = 
| timezone = CST
| timezone_DST = CDT
| utc_offset = -6
| utc_offset_DST = -5
| website = 
| image_flag = Bandera de León, Guanajuato, México.svg
| image_shield = EscudoMunicipioLeon.png
}}
'''Leona de los Aldama''' ({{Val|es|León de Los Aldama}}) ir pilsēta [[Meksika|Meksikā]], [[Gvanahvato]] štata lielākā pilsēta. 2010. gadā pilsētā dzīvoja 1 454 793 iedzīvotāji. Leona ir [[Āda (materiāls)|ādas]] rūpniecības centrs. Leona tiek uzskatīta par vienu no videi draudzīgākajām pilsētām [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itdp.org/news/detail/sustainable_transport_award_cities_leon|title=Institute for Transportation and Development Policy : News : Sustainable Transport Award cities: León|last=|first=|access-date=16.10.2020.|date=18.01.2011}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sports ==
Pilsētā bāzējas futbola klubs ''[[Club León]]''.

== Sadraudzības pilsētas ==
Leonas sadraudzības pilsētas ir:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=León|url=http://www.sandisca.org/Sister%20Cities/leon-mexico/|website=sandisca.org|publisher=San Diego International|access-date=2020-06-09|archive-date=2020-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20200610165624/http://www.sandisca.org/Sister%20Cities/leon-mexico/|url-status=}}&lt;/ref&gt;
{{div col|colwidth=20em}}
* {{flagicon|COL}} [[Bogota]], Kolumbija
* {{flagicon|ESP}} [[Kangasa de Onisa]], Spānija
* {{flagicon|CUB}} [[Havana]], Kuba
* {{flagicon|USA}} [[Ērvinga]], ASV
* {{flagicon|USA}} [[Lareido]], ASV
* {{flagicon|USA}} [[Lasvegasa]], ASV
* {{flagicon|NIC}} [[Leona (Nikaragva)|Leona]], Nikaragva
* {{flagicon|ESP}} [[Leona (Spānija)|Leona]], Spānija
* {{flagicon|BRA}} [[Novu Amburgu]], Brazīlija
* {{flagicon|USA}} [[Sandjego]], ASV
* {{flagicon|CHN}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], Ķīna
* {{flagicon|ITA}} [[Fermo]], Itālija
&lt;!--rest — not twinning or twinning ended as the source is outdated--&gt;
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{wikivoyage|León (Mexico)}}

{{Meksika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meksikas pilsētas]]</text>
      <sha1>av68qu6894w51bwuroazixrg34hwc1k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endija Tērauda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>471521</id>
    <revision>
      <id>4493290</id>
      <parentid>4384944</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:39:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4253" sha1="pj80b3iokwprnjs1ezrpt4ophm2eldy" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Endija Tērauda
 |       piktogramma_1 = Skeleton pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Skeletons
 |              attēls = 2021-02-12 IBSF World Championships Bobsleigh and Skeleton Altenberg 1DX 3597 by Stepro.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Endija Tērauda 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|30}}
 |             dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[latvieši|latviete]]
 |              garums = 173 [[centimetrs|cm]]
 |               svars = 59 [[kilograms|kg]]
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = [[Siguldas Valsts ģimnāzija]]&lt;ref&gt;[https://sports.riga.lv/lv/sports/LOV-Rigas-sportisti/endija-lasma-terauda Endija Tērauda] LOV Rīgas sportisti&lt;/ref&gt;
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[Skeletons]]
 |             kar_sāk = 2015
 |            kar_beig = 
 |            treneris = Gints Dzērve
 |         bij_treneri = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss skeletonā
 |           pk_debija = 2015
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Reģ.čemp. informācija ------&gt;
 |          reģ1_saite = 
 |          reģ2_saite = 
 |                reģ1 = 
 |          reģ_dalība = 
 |         reģ_medaļas = 
 |        reģ_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Endija Lāsma Tērauda''' (dzimusi {{dat|1997|5|30||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[skeletons|skeletoniste]].

== Karjera ==
Pirms pievērsusies skeletonam trenējusies [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] (startējusi barjersprintā). Eiropas kausa izcīņā debitējusi 2015. gadā, bet [[Pasaules kauss skeletonā|Pasaules kausā]] — 2020. gadā.

Karjeras augstākais sasniegums ir 2020.—2021. gada pasaules kausa sezonas pirmajā posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] izcīnītā trešā vieta.&lt;ref&gt;[https://www.ibsf.org/en/athletes/athlete/263343/Terauda Endija Terauda] IBSF&lt;/ref&gt;

E. Tērauda piedalījās [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]], kur izcīnīja 20. vietu.

2025. gadā E. Tērauda kļuva par mammu, ģimene audzina dēlu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/skeletoniste-endija-terauda-laidusi-pasaule-pirmdzimto/|title=Skeletoniste Endija Tērauda laidusi pasaulē pirmdzimto|access-date={{dat|2025|12|25||bez}}|archive-date={{dat|2026|01|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106053759/https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/skeletoniste-endija-terauda-laidusi-pasaule-pirmdzimto/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{latvijas sportists-aizmetnis}}

{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Tērauda, Endija}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas skeletonisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Skeletonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>pj80b3iokwprnjs1ezrpt4ophm2eldy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Comedy Latvia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474485</id>
    <revision>
      <id>4493113</id>
      <parentid>4407075</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:00:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493113</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14016" sha1="kis46bx3xpvy6ux30wtqlrojdq9ctuj" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Instituta infokaste
| nosaukums    = Comedy Latvia
| attēla_nos   = 
| att_izm      = 200px
| att_apraksts = 
| moto         = 
| dibin        = 2014
| apgrozījums  =
| darbinieki   = 
| owner        = Dana Jurkjāne, Edgars Bāliņš, Luiss Zezerans, Edgars Žukovskis
| valsts       = 
| vieta        = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| former_name  = ''Comedy Baltics''
| tips         = Komiķu apvienība
| direktors    = Edgars Žukovskis
| produkti     = 
| mlapa        = {{URL|https://www.comedylatvia.lv/}} 
}}
'''''Comedy Latvia''''' ir pirmā ''stand-up'' komēdijas apvienība Latvijā, ko 2014. gadā dibinājuši komiķi Dana Jurkjāne, Edgars Bāliņš un Luiss Zezerans.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51469099|title=Komiķu apvienība 'Comedy Latvia' dosies tūrē pa Latviju|website=delfi.lv|access-date=2021-01-02|date=2019-09-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/vesels-bars-komiku-dodas-ture-uz-devinam-latvijas-pilsetam.a378635/|title=«Vesels bars komiķu» dodas tūrē uz deviņām Latvijas pilsētām|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Apvienība ir atzars no ''stand-up'' komēdijas pasākumu rīkotājiem ''Comedy Estonia'' un ''Comedy Finland'', kas [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Somija|Somijā]] jau no 2010. gada nodarbojas ar žanra popularizēšanu un attīstību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/2012/02/the-ex-pat-revolutionaries-of-estonia.html|title=The Ex-Pat Revolutionaries of Estonia|last=Garrison|first=Laura Turner|website=Vulture|access-date=2021-01-02|date=2012-02-22|language=en-us}}&lt;/ref&gt; Šo apvienību mērķis ir ne tikai veicināt vietējo komiķu izaugsmi, bet arī rīkot pasaulē zināmu ''stand-up'' mākslinieku pasākumus visā Baltijā.

Rīgā ir uzņemti tādi pasaulslaveni ārzemju ''stand-up'' komiķi kā Bills Burs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50596737|title=Rīgā viesosies pasaulslavenais 'stand-up' komiķis Bils Burs|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-01-02|date=2018-11-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Džimmijs Kars,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kultura/legendarais-komikis-dzimijs-karrs-uzstasies-riga/|title=Leģendārais komiķis Džimijs Karrs uzstāsies Rīgā|website=skaties.lv|access-date=2021-01-02|archive-date=2021-06-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210623062955/https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kultura/legendarais-komikis-dzimijs-karrs-uzstasies-riga/}}&lt;/ref&gt; Daniels Sloss,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4549358/riga-skotu-komikis-daniels-sloss|title=Rīgā skotu komiķis Daniels Sloss|website=TVNET|access-date=2021-01-02|date=2017-11-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dilans Morans,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/teatris/sodien-riga-uzstasies-komikis-dilans-morans-14026386|title=Šodien Rīgā uzstāsies komiķis Dilans Morans|website=www.diena.lv|access-date=2021-01-02}}&lt;/ref&gt; Bills Beilijs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/05/21/tresdien-riga-uzstasies-britu-komikis-bils-beilijs/|title=Trešdien Rīgā uzstāsies britu komiķis Bils Beilijs • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-02|date=2014-05-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Edijs Izards,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/izklaide/cits/britu-komikis-edijs-izards-viesojas-riga-13999243|title=Britu komiķis Edijs Izards viesojas Rīgā|website=www.diena.lv|access-date=2021-01-02}}&lt;/ref&gt; Maikls Vinslovs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ziemellatvija.lv/izklaide/kino/filmas-policijas-akademija-legendarais-balsu-atdarinatajs-uzstasies-riga-113978|title=Filmas “Policijas Akadēmija” leģendārais balsu atdarinātājs uzstāsies Rīgā!|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2021-01-02}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; no seriāla “[[Policijas akadēmija (seriāls)|Policijas akadēmija]]” un citi.

== Vēsture ==

=== Aizsākumi ===
''Comedy Latvia'', tajā laikā dēvēta par ''Comedy Baltics'', aizsākumi meklējami 2012. gadā, kad austrāliešu komiķis Luiss Zezerans, ''Comedy Estonia'' un ''Comedy Finland'' līdzdibinātājs, sāka rīkot pirmos profesionālos ''stand-up'' komēdijas pasākumus angļu valodā Rīgā. Pēc izpārdotas komiķa Dilana Morana izrādes “Yeah Yeah”, kas norisinājās ''[[Splendid Palace]]'' 2012. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/riga-uzstasies-viens-no-visu-laiku-izcilakajiem-komikiem-dilans-morans|title=Rīgā uzstāsies viens no visu laiku izcilākajiem komiķiem Dilans Morans|website=satori.lv|access-date=2021-01-02|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pasākuma rīkotājs nolēma organizēt arī mazākzināmu ārzemju komiķu pasākumus Rīgā, lai veicinātu plašāku izpratni par ''stand-up'' komēdiju Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://improteatris.lv/archivs/2012/10/23/stand-up-pieredzes-vairosanai/|title=Stand-up pieredzes vairošanai {{!}} Improteatris.lv arhīvs|website=improteatris.lv|access-date=2021-01-02}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Līdz tam vienīgie ''stand-up'' komēdijas paraugi Latvijā žanra vismodernākajā izpratnē bija komiķa Jāņa Skuteļa veidotās stāvizrādes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/ozamais-spirts/komikis-janis-skutelis-lai-improvizetu-visai-komandai-jabut-laba.a115229/|title=Komiķis Jānis Skutelis: lai improvizētu, visai komandai jābūt labā noskaņojumā|website=naba.lsm.lv|access-date=2021-01-02}}&lt;/ref&gt; un izrāžu apvienības ‘’Panna’’ lugu iestudējumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pannasteatris.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Izrāžu apvienība &quot;Panna&quot;|access-date=2021-01-02|date=2016-11-24|language=lv-LV|archive-date=2021-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120090543/http://pannasteatris.lv/par-mums/}}&lt;/ref&gt;

Pēc vairākiem veiksmīgiem pasākumiem angļu valodā tika organizēti pirmie [[brīvais mikrofomns|brīvā mikrofona]] vakari. Pirmais ''Comedy Baltics'' rīkotais brīvā mikrofona pasākums notika Vecrīgas bārā “Bubamara” 2013. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=kz7SMWVqW74&amp;ab_channel=ComedyLatvia|title=Edgars Bāliņš, Bubamara - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2021-01-02}}&lt;/ref&gt;

Tajā piedalījās vairāki no ''Comedy Latvia'' pirmā pamatsastāva komiķiem, kas iepazinās Vecrīgas bāra “Coco Loco” rīkotajā ''stand-up'' komēdijas konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/397021-lielo-mulku-meitenes-del-balins-zaude-uzacis|title=“Lielo muļķu” meitenes dēļ Bāliņš zaudē uzacis|website=[[jauns.lv]]|access-date=2021-01-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

''Comedy Latvia'' pirmais komiķu pamatsastāvs 2014. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/494204660698831|title=Comedy Latvia: MiiT/Vieta Comedy Night|website=www.facebook.com|access-date=2021-01-02}}&lt;/ref&gt; sastāvēja no Edgara Bāliņa, Biedra Edgara, Deņa Tulpes, Denisa Lugovskoja, Rūdolfa Packēviča, Oskara Kalniņa, komiķa Luisa Zezerana,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kanepes.lv/en/programmas/comedy-latvia-english-comedy-night/|title=Comedy Latvia: English Comedy Night {{!}} Kaņepes kultūras centrs|access-date=2021-01-02|language=en-US}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kas vadīja visus apvienības organizētos pasākumus angļu valodā un Danas Jurkjānes, kas ir apvienības un žanra pirmā dāma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inovuss.lv/2019/verts-dzirdet/dana-jurkjane/|title=Dana Jurkjāne|website=iNOVUSS|access-date=2021-01-02|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziedonamuzejs.lv/lv/events/kads-ir-latviesu-humors/98|title=Ziedoņa muzejs|website=ziedonamuzejs.lv|access-date=2021-01-03}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
=== Nesenā pagātne ===
Katru gadu, dažādos sastāvos, komiķi dodas Vislatvijas tūrē, kas dod iespēju arī skatītājiem ārpus Rīgas iepazīties ar ''stand-up'' komēdiju un tā brīža aktīvākajiem jaunajiem komiķiem. Lielākās tūres bija 2019. gada tūre “Tas nav nopietni’’&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51469099|title=Komiķu apvienība 'Comedy Latvia' dosies tūrē pa Latviju|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-01-02|date=2019-09-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; un 2020. gada tūre ‘’Vesels bars komiķu’’,&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt; kurās piedalījās apvienības atpazīstamākie komiķi: [[Rūdolfs Kugrēns]], Edgars Bāliņš, Jānis Kreičmanis, Kalvis Troska, Denis Tulpe, Aleksandrs Guzenko un Džeks Everits.
[[Attēls:Comedy Latvia komiķi.jpg|thumb|Komiķi (no kreisās) Rūdolfs Kugrēns, Jānis Kreičmanis, Kalvis Troska, Džeks Everits, Denis Tulpe un Aleksandrs Guzenko. &quot;Tas nav nopietni&quot; tūres noslēguma pasākumā ''Splendid Palace'' 2019. gada 30. novembrī|248x248px]]Komiķi uzstājas ne tikai kolektīvā, bet arī ar solo izrādēm. Rūdolfs Kugrēns pēdējos gados ir bijis visaktīvākais solo šovu izpildītājs ar 8 izrādēm no 2014. līdz 2022. gadam — &quot;Ikdieņi&quot;, &quot;VS”, &quot;Fiasko&quot;, &quot;NēNuJā&quot;, &quot;Prieks&quot;, &quot;Plezīrs&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/komikis-rudolfs-kugrens-aicina-uz-savu-piekto-stavizradi-plezirs.a302051/|title=Komiķis Rūdolfs Kugrēns aicina uz savu piekto stāvizrādi «Plezīrs»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; &quot;Kā to ņem&quot;, kas tika filmēta [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā bez skatītājiem un piedāvāta straumēšanas platformā ''Shortcut'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/383787-stastit-jokus-tuksai-zalei-komikis-rudolfs-kugrens-bus-skatams-ekskluziva-tiesraide|title=Stāstīt jokus tukšai zālei - komiķis Rūdolfs Kugrēns būs skatāms ekskluzīvā tiešraidē|website=Jauns.lv|access-date=2022-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;'','' kā arī &quot;Tagad&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7438500/komikis-rudolfs-kugrens-dodas-latvijas-turneja-ar-jaunu-izradi|title=Komiķis Rūdolfs Kugrēns dodas Latvijas turnejā ar jaunu izrādi|website=TVNET|access-date=2022-04-24|date=2022-01-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; Edgaram Bāliņam, savukārt, bijušas divas izpārdotas solo izrādes — 2015. gada “Bez maz vai”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/raibumi/komikis-edgars-balins-publice-savu-pirmo-stavizradi-bez-maz-vai/|title=Komiķis Edgars Bāliņš publicē savu pirmo stāvizrādi Bez maz vai!|website=skaties.lv|access-date=2021-01-02}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un 2017. gada “Tādā ziņā viss čill”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/raibumi/edgars-balins-latviesu-skatitajs-ir-audzis-tagad-vins-savus-jokus-stasta-man/|title=Edgars Bāliņš: Latviešu skatītājs ir audzis – tagad viņš savus jokus stāsta man!|author=Kārlis Ķilkuts|website=skaties.lv|access-date=2021-01-02|archive-date=2021-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624083744/https://skaties.lv/izklaide/raibumi/edgars-balins-latviesu-skatitajs-ir-audzis-tagad-vins-savus-jokus-stasta-man/}}&lt;/ref&gt; Jānis Kreičmanis, kurš kļuva par Comedy Latvia 2021. gada komiķi &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/comedy-latvia-pirmaja-komiku-gada-balva-laurus-pluc-kalvis-troska-un-janis-kreicmanis.a438189/|title=«Comedy Latvia» pirmajā komiķu gada balvā laurus plūc Kalvis Troska un Jānis Kreičmanis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; ir realizējis divas ''stand-up'' komēdijas izrādes 2019. gadā &quot;Nav godīgi&quot; un 2022. gadā &quot;Liels Puika&quot;.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Liels puika {{!}} Jānis Kreičmanis {{!}} Stand- up komēdija|url=https://www.youtube.com/watch?v=auRldcnpKrw|accessdate=2022-04-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kalvim Troskam, kas kļuva par 2021. gada joka autoru,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/sovbizness/stils/noskaidrots-labakais-smidinatajs-suraja-latvijas-humora-laucina.d?id=53937281|title=Noskaidrots labākais smīdinātājs sūrajā Latvijas humora lauciņā|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-04-24|date=2022-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; bijusi viena solo izrādei 2020. gadā “Kas tas tāds?”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/ventspili-viesosies-komikis-kalvis-troska.a350691/|title=Ventspilī viesosies komiķis Kalvis Troska|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Pirmā pamatsastāva komiķi ==

* Edgars Bāliņš
*Biedrs Edgars &lt;small&gt;(līdz 2015. gadam)&lt;/small&gt;
*Dana Jurkjāne &lt;small&gt;(līdz 2016. gadam)&lt;/small&gt;
* Aleksandrs Guzenko
* Denis Tulpe 
*Deniss Lugovskojs &lt;small&gt;(līdz 2018. gadam)&lt;/small&gt;
*Rūdolfs Packēvičs &lt;small&gt;(līdz 2016. gadam)&lt;/small&gt;
*Oskars Kalniņš &lt;small&gt;(līdz 2015. gadam)&lt;/small&gt;

== Pamatsastāva komiķi (2022) ==
*[[Rūdolfs Kugrēns]] &lt;small&gt;(kopš 2015. gada)&lt;/small&gt;
*Edgars Bāliņš &lt;small&gt;(kopš 2014. gada)&lt;/small&gt;
*Aleksandrs Guzenko &lt;small&gt;(kopš 2014. gada)&lt;/small&gt;
*Kalvis Troska &lt;small&gt;(kopš 2015. gada)&lt;/small&gt;
*Jānis Kreičmanis &lt;small&gt;(kopš 2017. gada)&lt;/small&gt;
*Džeks Everits &lt;small&gt;(kopš 2017. gada)&lt;/small&gt;
*Kaspars ŽIlins (kopš 2022. gada)
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.comedylatvia.com/ Oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210119234137/http://www.comedylatvia.com/ |date={{dat|2021|01|19||bez}} }}
*[https://www.facebook.com/comedylatvia Comedy Latvia Facebook konts]
*[https://www.instagram.com/comedylatvia Comedy Latvia Instagram konts]
*[https://twitter.com/ComedyLatvia Comedy Latvia Twitter konts]
*[https://www.tiktok.com/@comedylatvia?lang=en Comedy Latvia TikTok konts]
*[https://www.youtube.com/user/ComedyBaltics Comedy Latvia Youtube konts]

[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Komiķi]]</text>
      <sha1>kis46bx3xpvy6ux30wtqlrojdq9ctuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada Copa América</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487786</id>
    <revision>
      <id>4493051</id>
      <parentid>4335648</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:40:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dklx</username>
        <id>147839</id>
      </contributor>
      <origin>4493051</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27061" sha1="ia35ucdfxy4dwyzhqe63en3kgjg1w12" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Copa América}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = 2021. gada ''Copa América'' 
 |     citi_nosaukumi = ''CONMEBOL Copa América Brasil 2021''
 |             attēls = Copa America 2021 Brazil Logo.png
 |            att_izm = 200px
 |             valsts = {{BRA}}
 |              laiks = [[13. jūnijs]] — [[10. jūlijs]]
 |     komandu_skaits = 10
 |     konfederācijas = 1
 |           stadioni = 5
 |           pilsētas = 4
 |           čempioni = {{fb|Argentīna}}
 |             tituls = 15
 |              otrie = {{fb|BRA}}
 |             trešie = {{fb|COL}}
 |           ceturtie = {{fb|PER}}
 |             spēles = 28
 |              vārti = 65
 |          skatītāji = 7800
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Mesi]]&lt;br /&gt;{{flaga|COL}} [[Luiss Diass]]&lt;br /&gt;(4 vārti katram)
 |                mvp = {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Mesi]]
 |            pag_sez = [[2019. gada Copa America|2019]]
 |            nak_sez = [[2024. gada Copa America|2024]]
}}
'''2021. gada ''Copa América''''' bija 47. ''[[Copa América]]'' turnīrs, kas notika no 2021. gada 13. jūnija līdz 10. jūlijam [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Turnīru organizēja [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija]] (CONMEBOL). Tajā piedalījās visas 10 CONMEBOL ietilpstošās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases.

Sākotnēji bija plānots turnīru rīkot no 2020. gada 12. jūnija līdz 12. jūlijam. 2020. gada 17. martā CONMEBOL pieņēma lēmumu to pārcelt gadu vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, pieskaņojot lēmumu UEFA, kas pārcēla [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.conmebol.com/es/comunicado-oficial-2 |title=Comunicado Oficial |language=es |date={{dat|2020|3|17|N|bez}}|publisher=[[CONMEBOL]] |accessdate={{dat|2021|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Turnīru bija paredzēts aizvadīt [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Kolumbija|Kolumbijā]]. 2021. gada 20. maijā Kolumbijai tika atņemtas rīkošanas tiesības, jo valstī bija nedroša situācija ilgstošo protestu dēļ. 30. maijā tika nolemts to nerīkot arī Argentīnā pārāk straujās COVID-19 izplatības dēļ. Nākamajā dienā CONMEBOL apstiprināja Brazīliju kā rīkotājvalsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.conmebol.com/es/brasil-sera-sede-de-la-conmebol-copa-america-2021 |title=Brasil será sede de la CONMEBOL Copa América 2021 |language=es |date={{dat|2021|5|31|N|bez}} |publisher=[[CONMEBOL]] |accessdate={{dat|2021|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Bija paredzēts, ka turnīrā piedalīsies arī [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] un [[Kataras futbola izlase|Kataras]] izlases kā uzaicinātās komandas. Tomēr 2021. gada 23. februārī Austrālijas un Kataras futbola asociācijas paziņoja par izstāšanos no turnīra, jo uz šo laiku tika pārceltas [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēles Āzijas zonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/brazil-international-soccer-australia-world-cup-south-america-a87688ac35cb4e16beeba7db48968adb |title=Qatar and Australia pull out of Copa America |language=es |date={{dat|2021|2|23|N|bez}} |publisher=[[CONMEBOL]] |accessdate={{dat|2021|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to pirmo reizi kopš 1991. gada ''Copa América'' piedalījās tikai 10 CONMEBOL izlases.

Par ''Copa América'' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] futbolisti, kas finālā ar 1:0 pieveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]]. Argentīnai šis bija 15. tituls un pirmais kopš 1993. gada. Par turnīra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts [[Lionels Mesi]]. Viņš kopā ar [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]] futbolistu [[Luiss Diass|Luisu Diasu]] guva arī visvairāk vārtu — četrus katrs. Par turnīra labāko vārtsargu atzina argentīnieti [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]]. ''Fair Play'' balvu saņēma Brazīlijas izlase.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://copaamerica.com/es/noticias/los-mejores-de-la-conmebol-copa-america-2021/|title=Mejor jugador, goleador, mejor arquero: los destacados de la CONMEBOL Copa América 2021|website=copaamerica.com|language=es|date=11 July 2021|access-date={{dat|2021|7|11||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210711062918/https://copaamerica.com/es/noticias/los-mejores-de-la-conmebol-copa-america-2021/}}&lt;/ref&gt;

== Stadioni ==
&lt;center&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot; |{{VietasKarte+|float=middle|Brazil|width=380|caption=|places=
{{VietasKarte~ |Brazil |lat=-22.548118 |long=-43.1348 |label=[[Riodežaneiro]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Brazil |lat=-15.793889 |long=-47.882778 |label=[[Brazilja]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Brazil |lat=-15.595833 |long=-56.096944 |label=[[Kujaba]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Brazil |lat=-16.666667 |long=-49.25 |label=[[Gojanija]] |position=left}}
}}
! colspan=4|[[Riodežaneiro]]
|-
| colspan=2|[[Marakanas stadions]]
| colspan=2|[[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]]
|-
| colspan=2|[[Attēls:Estádio Maracanã 1.jpg|200px]]
| colspan=2|[[Attēls:Rio2016 Gerais 030 8069 -c-2016 GabrielHeusi HeusiAction.jpg|200px]]
|-
! [[Brazilja]]
! colspan=2|[[Kujaba]]
! [[Gojanija]]
|-
| [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]]
| colspan=2|''[[Arena Pantanal]]''
| [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]]
|-
| [[Attēls:Brasilia Stadium - June 2013.jpg|200px]]
| colspan=2|[[Attēls:Cuiaba Arena.jpg|200px]]
| [[Attēls:Estadio-olimpico-pedro-ludovico-teixeira-go-ii.jpg|200px]]
|}
&lt;/center&gt;

== Grupu turnīrs ==
Visi spēļu laiki norādīti pēc vietējā laika (UTC−3 vai UTC−4).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets-production.applicaster.com/static/copa_america/pdf/EN-CA2021-JUN-FINAL.pdf |title=Schedule|language=en |access-date={{dat|2021|6|13}}}}&lt;/ref&gt; Iekavās norādīts [[Austrumeiropas vasaras laiks|Latvijas (Austrumeiropas vasaras) laiks]].

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.conmebol.com/es/copa-america-2021 CONMEBOL]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=URU |team3=PAR |team4=CHI |team5=BOL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_ARG=3 |draw_ARG=1 |loss_ARG=0 |gf_ARG=7 |ga_ARG=2
|win_BOL=0 |draw_BOL=0 |loss_BOL=4 |gf_BOL=2 |ga_BOL=10
|win_URU=2 |draw_URU=1 |loss_URU=1 |gf_URU=4 |ga_URU=2
|win_CHI=1 |draw_CHI=2 |loss_CHI=1 |gf_CHI=3 |ga_CHI=4
|win_PAR=2 |draw_PAR=0 |loss_PAR=2 |gf_PAR=5 |ga_PAR=3

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|Argentīna}}
|name_BOL={{fb|BOL}}
|name_URU={{fb|Urugvaja}}
|name_CHI={{fb|CHI}}
|name_PAR={{fb|PAR}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|14|N|bez}}
  | laiks     = 18:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(15. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|Argentīna}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fb|CHI}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|33}}
  | vārti2    = [[Edvardo Vargass|Vargass]] {{goal|57}}
  | stadions  = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|COL}} Vilmars Roldans
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042134 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|14|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(15. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 3:1
  | komanda2  = {{fb|BOL}}
  | vārti1    = [[Alehandro Romero Gamarra|Romero Gamarra]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Anhels Romero|Romero]] {{goal|65||80}}
  | vārti2    = [[Ervins Saavedra|Saavedra]] {{goal|10|11m}}
  | stadions  = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|PER}} Djego Aro
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042139 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|18|N|bez}}
  | laiks     = 17:00 UTC−4&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CHI}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fb|BOL}}
  | vārti1    = [[Bens Breretons Diass|Breretons]] {{goal|10}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesuss Hils Mansano
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042152 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|18|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|Argentīna}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fb|Urugvaja}}
  | vārti1    = [[Gvido Rodrigess|Rodrigess]] {{goal|13}}
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|BRA}} [[Viltons Sampaju]]
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042146 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|21|N|bez}}
  | laiks     = 17:00 UTC−4&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(22. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|Urugvaja}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fb|CHI}}
  | vārti1    = [[Arturo Vidals|Vidals]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Edvardo Vargass|Vargass]] {{goal|26}}
  | stadions  = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|BRA}} [[Rafaels Klauss]]
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042153 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|21|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(22. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|Argentīna}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Papu Gomess|Gomess]] {{goal|10}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|VEN}} [[Hesuss Valensuela]]
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042141 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|24|N|bez}}
  | laiks     = 17:00 UTC−4&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(25. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BOL}}
  | rezultāts = 0:2
  | komanda2  = {{fb|Urugvaja}}
  | vārti1    =
  | vārti2    = [[Hairo Kinteross|Kinteross]] {{goal|40|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Edinsons Kavani|Kavani]] {{goal|79|}}
  | stadions  = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042155 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|24|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(25. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CHI}}
  | rezultāts = 0:2
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    =
  | vārti2    = [[Braians Samudio|Samudio]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Migels Almirons|Almirons]] {{goal|58|11m}}
  | stadions  = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|COL}} Vilmars Roldans
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042142 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|28|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(29. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|Urugvaja}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Edinsons Kavani|Kavani]] {{goal|21|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|BRA}} [[Rafaels Klauss]]
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042143 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|28|N|bez}}
  | laiks     = 20:00 UTC−4&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(29. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BOL}}
  | rezultāts = 1:4
  | komanda2  = {{fb|Argentīna}}
  | vārti1    = [[Ervins Saavedra|Saavedra]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Papu Gomess|Gomess]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|33|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|Laut. Martiness]] {{goal|65}}
  | stadions  = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|COL}} Andress Rohass
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042148 Pārskats]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.conmebol.com/es/copa-america-2021 CONMEBOL]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=PER |team3=COL |team4=ECU |team5=VEN

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_BRA=3 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=10|ga_BRA=2 |status_BRA=H
|win_COL=1 |draw_COL=1 |loss_COL=2 |gf_COL=3 |ga_COL=4
|win_VEN=0 |draw_VEN=2 |loss_VEN=2 |gf_VEN=2 |ga_VEN=6
|win_ECU=0 |draw_ECU=3 |loss_ECU=1 |gf_ECU=5 |ga_ECU=6
|win_PER=2 |draw_PER=1 |loss_PER=1 |gf_PER=5 |ga_PER=7

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_COL={{fb|COL}}
|name_BRA={{fb|BRA}}
|name_VEN={{fb|VEN}}
|name_ECU={{fb|ECU}}
|name_PER={{fb|PER}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|13|N|bez}}
  | laiks     = 18:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(14. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | komanda2  = {{fb|VEN}}
  | vārti1    = [[Markiņuss]] {{goal|23}}&lt;br /&gt;[[Neimars]] {{goal|64|11m}}&lt;br /&gt;[[Gabriels Barbosa]] {{goal|89}}
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Estevans Ostohičs
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042150 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|13|N|bez}}
  | laiks     = 20:00 UTC−4&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(14. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Edvins Kardona|Kardona]] {{goal|42}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Pitana]]
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042135 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|17|N|bez}}
  | laiks     = 18:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(18. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 0:0
  | komanda2  = {{fb|VEN}}
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|PAR}} Abers Akino
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042136 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|17|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(18. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 4:0
  | komanda2  = {{fb|PER}}
  | vārti1    = [[Alekss Sandru]] {{goal|12}}&lt;br /&gt;[[Neimars]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Evertons Ribeiru|Ribeiru]] {{goal|89}}&lt;br /&gt;[[Rišarlisons]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Patrisio Loustau
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042157 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|20|N|bez}}
  | laiks     = 18:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|VEN}}
  | rezultāts = 2:2
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Edsons Kastiljo|Kastiljo]] {{goal|51}}&lt;br /&gt;[[Ronalds Ernandess|Ernandess]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    = [[Airtons Presiado|A. Presiado]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|71}}
  | stadions  = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|CHI}} Roberto Tobars
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042161 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|20|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:2
  | komanda2  = {{fb|PER}}
  | vārti1    = [[Migels Borha|Borha]] {{goal|53|11m}}
  | vārti2    = [[Serhio Penja|Penja]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Jerri Mina|Mina]] {{goal|64|s.v.}}
  | stadions  = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Estevans Ostohičs
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042138 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|23|N|bez}}
  | laiks     = 18:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(24. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 2:2
  | komanda2  = {{fb|PER}}
  | vārti1    = [[Renato Tapija|Tapija]] {{goal|23|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Airtons Presiado|A. Presiado]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = [[Džanluka Lapadula|Lapadula]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Andrē Karriljo|Karriljo]] {{goal|54}}
  | stadions  = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesuss Hils Mansano
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042158 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|23|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(24. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 2:1
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Robertu Firminu|Firminu]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Kazemiru]] {{goal|90+10}}
  | vārti2    = [[Luisd Diass|Diass]] {{goal|10}}
  | stadions  = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Pitana]]
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042144 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|27|N|bez}}
  | laiks     = 18:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(28. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Eders Militau|Militau]] {{goal|37}}
  | vārti2    = [[Anhels Mena|Mena]] {{goal|53}}
  | stadions  = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|CHI}} Roberto Tobars
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042165 Pārskats]
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|6|27|N|bez}}
  | laiks     = 18:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(28. jūnijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|VEN}}
  | rezultāts = 0:1
  | komanda2  = {{fb|PER}}
  | vārti1    =
  | vārti2    = [[Andrē Karriljo|Karriljo]] {{goal|48}}
  | stadions  = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Patrisio Loustau
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2042159 Pārskats]
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Ceturtdaļfināli
|RD2=Pusfināli
|Consol=Par 3. vietu
|RD3=Fināls
&lt;!-- Ceturtdaļfināli --&gt;
|3. jūlijs — Gojanija|{{fb|Argentīna}}|3|{{fb|ECU}}|0
|3. jūlijs — Brazilja|{{fb|Urugvaja}}|0 (2)|{{fb|COL}} (11 m)|0 (4)
|2. jūlijs — Riodežaneiro|{{fb|BRA}}|1|{{fb|CHI}}|0
|3. jūlijs — Gojanija|{{fb|PER}} (11 m)|3 (4)|{{fb|PAR}}|3 (3)
&lt;!-- Pusfināli --&gt;
|6. jūlijs — Brazilja|{{fb|Argentīna}}|1 (3)|{{fb|COL}}|1 (2)
|5. jūlijs — Riodežaneiro|{{fb|BRA}}|1|{{fb|PER}}|0
&lt;!-- Fināls --&gt;
|10. jūlijs — Riodežaneiro|{{fb|Argentīna}}|1|{{fb|BRA}}|0
&lt;!-- Par 3. vietu --&gt;
|9. jūlijs — Brazilja|{{fb|COL}}|3|{{fb|PER}}|2
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|7|2|N|bez}}
  | laiks     = 18:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(3. jūlijs 00:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|PER}}
  | rezultāts = 3:3
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Gustavo Gomess|Gomess]] {{goal|21|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Džanluka Lapadula|Lapadula]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Jošimars Jotuns|Jotuns]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Gustavo Gomess|Gomess]] {{goal|11}}&lt;br /&gt;[[Huniors Alonso|Alonso]] {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Gabriels Avaloss|Avaloss]] {{goal|90}}
  | stadions  = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Estevans Ostohičs
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2197338 Pārskats]
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Džanluka Lapadula|Lapadula]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Jošimars Jotuns|Jotuns]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Santjago Ormenjo|Ormenjo]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Renato Tapija|Tapija]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Čristjans Kveva|Kueva]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Migels Trauko|Trauko]] {{pengoal}}
|rezultāts = 4:3
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Anhels Romero|A. Romero]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Huniors Alonso|Alonso]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Davids Martiness|Martiness]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Brajans Samudio|Samudio]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Roberts Piriss Da Mota|Piriss Da Mota]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Alberto Espinola|Espinola]]}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|7|2|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(3. jūlijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fb|CHI}}
  | vārti1    = [[Lukass Paketa|Paketa]] {{goal|46}}
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Patrisio Loustau
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2197339 Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|7|3|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(4. jūlijs 01:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|Urugvaja}}
  | rezultāts = 0:0
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesuss Hils Mansano
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2197337 Pārskats]
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Edinsons Kavani|Kavani]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Hosē Marija Himeness|Himeness]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Luiss Alverto Svaress|Svaress]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Matiass Vinja|Vinja]] {{penmiss}}
|rezultāts = 2:4
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Duvans Sapata|Sapata]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Jerri Mina|Mina]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Migels Borha|Borha]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|7|3|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(4. jūlijs 04:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|Argentīna}}
  | rezultāts = 3:0
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Rodrigo De Pauls|De Pauls]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|Laut. Martiness]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|BRA}} [[Viltons Sampaju]]
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2197336 Pārskats]
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|7|5|N|bez}}
  | laiks     = 20:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(6. jūlijs 02:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fb|PER}}
  | vārti1    = [[Lukass Paketa|Paketa]] {{goal|35}}
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|CHI}} Roberto Tobars
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2197340 Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|7|6|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(7. jūlijs 04:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|Argentīna}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Lautaro Martiness|Laut. Martiness]] {{goal|7}}
  | vārti2    = [[Luiss Diass|Diass]] {{goal|61}}
  | stadions  = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|VEN}} [[Hesuss Valensuela]]
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2197341 Pārskats]
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Rodrigo De Pauls|De Pauls]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Leandro Paredess|Paredess]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|Laut. Martiness]] {{pengoal}}
|rezultāts = 3:2
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Huans Kvadrado|Kvadrado]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Jerri Mina|Mina]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Migels Borha|Borha]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Edvins Kardona|Kardona]]
}}

=== Spēle par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|7|9|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(10. jūlijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 3:2
  | komanda2  = {{fb|PER}}
  | vārti1    = [[Huans Kvadrado|Kvadrado]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|66}} {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Jošimars Jotuns|Jotuns]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Džanluka Lapadula|Lapadula]] {{goal|82}}
  | stadions  = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|BRA}} [[Rafaels Klauss]]
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2197342 Pārskats]
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2021|7|10|N|bez}}
  | laiks     = 21:00 UTC−3&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(11. jūnijs 03:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|Argentīna}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = [[Anhels Di Marija|Di Marija]] {{goal|22}}
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Marakanas stadions]], [[Riodežaneiro]]
  | skatītāji = 7800
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Estevans Ostohičs
  | pārskats  = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&amp;season=2020&amp;match=2197343 Pārskats]
}}

{{uzvarētāji|fb|2021. gada ''Copa América'' čempioni|ARG|15.}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Copa América}}

[[Kategorija:2021. gads futbolā|Copa América]]
[[Kategorija:Futbols Brazīlijā]]
[[Kategorija:Copa América]]</text>
      <sha1>ia35ucdfxy4dwyzhqe63en3kgjg1w12</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Krūmiņš (basketbolists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>490534</id>
    <revision>
      <id>4493240</id>
      <parentid>4272953</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T04:47:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8637" sha1="t9yzhmk4s6tny1jho68f7e1kztb0pt1" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Edgars Krūmiņš
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Edgars Krūmiņš 2021.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Edgars Krūmiņš 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|4|6}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}&lt;ref name=&quot;la.lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=No kā gaidīt labākos rezultātus Tokijā? Iepazīstinām ar Latvijas olimpiešiem |url=https://www.la.lv/latvijas-olimpiesi-tokija |website=LA.LV |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=lv |archive-date={{dat|2021|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210725191812/https://www.la.lv/latvijas-olimpiesi-tokija }}&lt;/ref&gt;
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = latvietis
 |           garums = {{mērvienība|cm=194}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=110}}
 |              poz = 
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = Krūms
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Jelgavas 4. vidusskola]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 
 |          klubs 1 = 
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Basketbols]]}}
{{Medal|VOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Basketbols|2020|Vasaras|subcategory=Vīrieši, 3x3 basketbols|title=3x3 basketbols}}}}
}}
'''Edgars Krūmiņš''' (dzimis {{dat|1985|4|6}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] basketbolists, kas startē [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] disciplīnā. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions. 2025. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] klubu [[BK Jelgava]].

Mācījās [[Jelgavas 4. vidusskola|Jelgavas 4. vidusskolā]] un trenējās Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā pie trenera Pētera Lagzdiņa.&lt;ref&gt;[https://www.zz.lv/sports/ar-cinasspara-un-veiksmes-velejumiem-uz-tokiju-pavada-edgaru-kruminu-259247 Ar cīņasspara un veiksmes vēlējumiem uz Tokiju pavada Edgaru Krūmiņu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210801170509/https://www.zz.lv/sports/ar-cinasspara-un-veiksmes-velejumiem-uz-tokiju-pavada-edgaru-kruminu-259247 |date={{dat|2021|08|01||bez}} }} Maija Laizāne zz.lv 2021. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;

E. Krūmiņš izmēģinājis spēkus arī [[Politika|politikā]], 2018. gadā mēģinot kandidēt [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienības]], taču [[Centrālā vēlēšanu komisija]] viņu no partijas kandidātu saraksta svītroja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/arhivs/cvk-no-velesanu-sarakstiem-izsvitro-edgaru-kruminu/|title=CVK no vēlēšanu sarakstiem izsvītro Edgaru Krūmiņu|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2024-12-08|language=lv|archive-date=2024-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208201201/https://www.jelgavniekiem.lv/arhivs/cvk-no-velesanu-sarakstiem-izsvitro-edgaru-kruminu/}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Klasisko basketbolu spēlējis [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Edgars Krumins, Basketball Player |url=https://www.proballers.com/basketball/player/43978/edgars-krumins |website=Proballers |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; pārstāvot Jelgavas komandas [[BK Jelgava]] un [[BK Zemgale]]. Spēlējis arī [[Valmiera/ORDO|Valmieras]] un [[BK Valka/Valga|Valkas/Valgas]] komandās, tādējādi [[Igaunijas Basketbola līga]], kurā spēlēja Valgas komanda, ir vienīgā līga ārpus Latvijas, kur E. Krūmiņš ir spēlējis. Dzimtās pilsētas klubā, cik iespējams, turpinājis spēlēt arī paralēli 3x3 basketbola karjerai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/11092022-olimpiskais_cempions_miezis_pievienojas_k?utm_source=dlvr.it&amp;utm_medium=twitter|title=Olimpiskais čempions Miezis pievienojas Krūmiņam un pārstāvēs &quot;Jelgavu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-09-12|date=2022-09-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2017. gadā, kad BK Jelgava uzvarēja [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] turnīrā, E. Krūmiņu atzina par turnīra regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju.

3x3 basketbola karjeru uzsāka 2010. gadā. Spēlējis pirmajā pasaules čempionātā 2012. gadā.&lt;ref name=&quot;tokija-trauma&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Strautmanis |first1=Uldis |title=Edgars Krūmiņš zelta spēli Tokijā noslēdzis ar kaula plīsumu |url=https://www.delfi.lv/sports/news/vasaras-olimpiskas-speles/zinas/edgars-krumins-zelta-speli-tokija-nosledzis-ar-kaula-plisumu.d?id=53433573 |website=delfi.lv |accessdate={{dat|2021|7|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2021|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Komandas sastāvā uzvarējis 2020. gada Pasaules tūres finālā. Pasaules tūres finālā ir arī izcīnījis 2. un 3. vietu. 2020. gada Pasaules tūres posmu rezultatīvākais spēlētājs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Edgars Krūmiņš – rezultatīvākais pasaulē |url=https://www.jelgava.lv/lv/iestades/sporta-servisa-centrs/jaunumi/edgars-krumins-rezultativakais-pasaule |website=www.jelgava.lv |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pārstāvēja Latviju [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]],&lt;ref name=&quot;tokija2020&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=3x3 Basketball KRUMINS Edgars - Tokyo 2020 Olympics |url=https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555468-krumins-edgars.htm |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=en-us |archive-date={{dat|2021|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210725055643/https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555468-krumins-edgars.htm }}&lt;/ref&gt; kur pirmo reizi tika aizvadītas sacensības šajā disciplīnā. Olimpisko spēļu turnīrā kopā ar [[Agnis Čavars|Agni Čavaru]], [[Kārlis Lasmanis|Kārli Lasmani]] un [[Nauris Miezis|Nauri Miezi]] izcīnīja zelta medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze|title=Latvia beats ROC to inaugural men's 3x3 basketball gold; Serbs bag bronze|website=Tokyo 2020|access-date=2021-07-28|language=en-US|archive-date=2021-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210728160801/https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze}}&lt;/ref&gt; Šīs bija pirmās olimpiskās zelta medaļas šī sporta veida vēsturē, kā arī pirmās olimpiskās zelta medaļas [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijai vasaras olimpiskajās spēlēs]] 9 gadu laikā, kopš [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] zelta [[BMX]] riteņbraukšanā [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]]. E. Krūmiņš turnīra desmit spēlēs guva 31 punktu un finālspēli beidza pāragri ar nopietnu kājas savainojumu.&lt;ref name=&quot;tokija-trauma&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvija 2020 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Edgars}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki 3x3 basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>t9yzhmk4s6tny1jho68f7e1kztb0pt1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FS Jelgava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493352</id>
    <revision>
      <id>4493367</id>
      <parentid>4423497</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T10:57:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8559" sha1="o29ajtytya1rws6pcw3905btr5mfbtq" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #000011
| nos = FS Jelgava
| logo = Attēls:FS Jelgava Logo.png
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola skola Jelgava
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
| dib = 2017
| stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| ietilp = 1560
| prez = {{flaga|Latvija}} Jānis Vuguls (v.i.)
| tren = {{flaga|Latvia}} [[Aleksandrs Basovs]]
| kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Armands Pētersons]]
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 6. vieta
| mediji = {{URL|https://www.fsjelgava.lv}}
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _nikepark7tr
| pattern_ra1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = cd2626
| body1 = cd2626
| rightarm1 = cd2626
| shorts1 = 334F82
| socks1 = 334F82
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _nikepark7w
| pattern_ra2 = 
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
}}'''FS Jelgava''' (agrāk — '''''Albatroz SC''', Albatroz Sport Club'') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jelgava]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]. Klubs dibināts 2017. gada 4. aprīlī kā [[FK Jelgava]] pēctecis.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/futbola-skola-jelgava/40008263260|title=Futbola skola Jelgava, 40008263260 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-05-07|date=2023-05-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Mājas spēles aizvada [[Zemgales Olimpiskais centrs|Zemgales olimpiskā centra]] [[Jāņa Lūša stadions|Jāņa Lūša stadionā]], bet dažreiz - FS Jelgava Sporta bāzē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/search?sca_esv=cb0b2358a0071c17&amp;rlz=1C1FKPE_enLV1108LV1108&amp;sxsrf=ANbL-n752_Kpr-hm9B_ExQSUDmdd-TEEmQ:1772532043584&amp;kgmid=/g/11gxvnsjcp&amp;q=FS+%22Jelgava%22+sporta+b%C4%81ze&amp;shndl=30&amp;source=sh/x/loc/uni/m1/1&amp;kgs=4c86b2bfbc05e2b8&amp;shem=shrtsdl&amp;utm_source=shrtsdl,sh/x/loc/uni/m1/1|title=Google Search|website=www.google.com|access-date=2026-03-03}}&lt;/ref&gt;.

== Vēsture ==
2020. gadā komanda uzvarēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgas]] čempionātā kā ''Albatroz SC/FS Jelgava''. 2021. gadā &quot;Albatroz SC&quot; iekļāvās FK/FS Jelgava sastāvā. Kluba pieaugušo komanda piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga]]s čempionātā, bet dažāda vecuma jaunieši — Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13080/licences-dalibai-virsligas-cempionata-pieskirtas-devinam-komandam/|title=Licences dalībai virslīgas čempionātā piešķirtas deviņām komandām|website=LFF.lv|access-date=2023-04-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā komanda oficiāli pārdēvēta par FS Jelgava.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2023. gadā &quot;FS Jelgava&quot; debitēja Latvijas Virslīgā. Jelgavā augstākais futbola čempionāta līmenis atgriezās pēc triju gadu pārtraukuma, kad tajā pēdējoreiz spēlēja FK Jelgava, daļu kuras sastāva iekļāva FS Jelgava rindās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://optibetvirsliga.com/team/fs-jelgava/|title=FS Jelgava|website=Optibet Virslīga / Futbola Virslīga|access-date=2023-04-06|language=lv|archive-date=2023-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230327143316/https://optibetvirsliga.com/team/fs-jelgava/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032023-perkons_lepojos_ka_nepaklavos_vieglas_nau|title=Pērkons: &quot;Nejūtos, ka būtu piedalījies spēļu manipulācijā&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-07|date=2023-03-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
* 2020: 1. vieta, 2. līga
* 2021: 5. vieta; 1. līga
* 2022: 1. vieta; 1. līga
* 2023. 6. vieta [[Virslīga (futbols)|Virslīga]]
* 2024. 10. vieta [[Virslīga (futbols)|Virslīga]]
* 2025. 6. vieta [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2026|3|1||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fs-jelgava/#players|title=FS Jelgava|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}&lt;/ref&gt;''
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=CZE|pos=GK|name=[[Adams Dvoržāks]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=LAT|pos=FW|name=[[Arturs Janovskis]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=LAT|pos=FW|name=[[Mārcis Peilāns]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=LAT|pos=FW|name=[[Rihards Bečers]]}}
{{Fs player|no=10|nat=CZE|pos=MF|name=[[Davids Holoubeks]]}}
{{Fs player|no=11|nat=CZE|pos=MF|name=[[Martins Hašeks]]}}
{{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=GK|name=[[Mārtiņš Veļika]]}}
{{Fs player|no=16|nat=LAT|pos=GK|name=[[Toms Leitis]]}}
{{Fs player|no=18|nat=LAT|pos=DF|name=[[Mārcis Šusts]]}}
{{Fs player|no=19|nat=LAT|pos=DF|name=[[Armands Pētersons]]}}
{{Fs player|no=20|nat=NGA|pos=FW|name=[[Kingslijs Emenike]]}}
{{Fs player|no=23|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ādams Dreimanis]]}}
{{Fs player|no=24|nat=CZE|pos=MF|name=[[Filips Hašeks]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=25|nat=LAT|pos=FW|name=[[Ēriks Boroduška]]}}
{{Fs player|no=27|nat=LAT|pos=DF|name=[[Daniils Kašica]]}}
{{Fs player|no=28|nat=LAT|pos=MF|name=[[Adrians Muižnieks]]}}
{{Fs player|no=  |nat=LAT|pos=DF|name=[[Alans Kangars]]}}
{{Fs player|no=  |nat=LAT|pos=DF|name=[[Maksims Semeško]]|other=īrē no [[Riga FC]]}}
{{Fs player|no=  |nat=LAT|pos=DF|name=[[Jegors Novikovs]]}}
{{Fs player|no=  |nat=LAT|pos=MF|name=[[Andris Deklavs]]}}
{{Fs player|no=  |nat=LAT|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]}}
{{Fs player|no=  |nat=NGA|pos=MF|name=[[Viktors Promiss]]}}
{{Fs player|no=  |nat=CZE|pos=MF|name=[[Milošs Pudils]]}}
{{Fs player|no=  |nat=LAT|pos=FW|name=[[Roberts Meļķis]]}}
{{Fs player|no=  |nat=CZE|pos=FW|name=[[Tomāšs Ratajs]]}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvia}} [[Aleksandrs Basovs]]
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Latvija}} [[:ru:Проскурнин,_Александр_Дмитриевич|Aleksandrs Proskurņins]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsjelgava.lv/virsliga/fs-jelgava-jauns-vartsargu-treneris|title=“FS Jelgava” jauns vārtsargu treneris|website=FS JELGAVA|access-date=2026-03-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| Dublieru komandas treneris
| {{flaga|Latvija}} Vjačeslavs Sergejevs
|-
| Direktors
| {{flaga|Latvija}} Jānis Vuguls (v.i.)
|-
| Meistarkomandas administrators
| {{flaga|Latvija}} Pavels Fjodorovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Anna Poņatovska
|-
|Fizioterapets
|{{flaga|Latvija}} Sabīne Adamoviča
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} Ervīns Pērkons (2020—2023)
* {{flaga|Slovākija}} Jozefs Škrlīks (2023)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/virsligas-klubu-jelgava-trenes-slovakijas-specialists-skrliks/|title=Virslīgas klubu “Jelgava” trenēs Slovākijas speciālists Škrlīks|website=tv3.lv|access-date=2024-08-01|date=2023-05-26|language=lv|archive-date=2023-05-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230531002622/https://sports.tv3.lv/futbols/virsligas-klubu-jelgava-trenes-slovakijas-specialists-skrliks/}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Latvija}} [[Valērijs Redjko]] (2024)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/parakstits-ligums-ar-jauno-fs-jelgava-galveno-treneri/|title=Parakstīts līgums ar jauno “FS Jelgava” galveno treneri|last=Antropovs|first=Ruslans|website=ZZ.lv|access-date=2024-08-01|date=2024-01-08|language=lv-LV|archive-date=2024-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240801082223/https://zz.lv/parakstits-ligums-ar-jauno-fs-jelgava-galveno-treneri/}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Ukraina}} Anatolijs Sidenko (2024)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/31072024-jelgavas_komandu_turpmak_vadis_ukrainis_s|title=&quot;Jelgavas&quot; komandu turpmāk vadīs ukrainis Sidenko|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-08-01|date=2024-07-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{Flaga|Latvia}} [[Aleksandrs Basovs]] (2025--)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsjelgava.lv/virsliga/fs-jelgava-vadis-aleksandrs-basovs|title=“FS JELGAVA” VADĪS ALEKSANDRS BASOVS|website=FS JELGAVA|access-date=2025-01-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [https://www.transfermarkt.com/albatroz-sc-fs-jelgava/startseite/verein/62398 transfermarkt.com]
* [https://www.youtube.com/c/AlbatrozSportClub YouTube]

{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā|state=collapsed}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jelgava}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|jegava]]
[[Kategorija:Sports Jelgavā]]</text>
      <sha1>o29ajtytya1rws6pcw3905btr5mfbtq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džekija Brauna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>494306</id>
    <revision>
      <id>4493220</id>
      <parentid>4097321</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:39:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2338" sha1="mys6d8cyzh4fyl88jk3cpoc3eiqvccf" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Džekija Brauna
| montāža = 
| nākamā = 
| iepriekšējā = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|74,7 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Jackie-Brown#tab=summary |title=Jackie Brown |publisher=[[The Numbers]] |accessdate=September 28, 2021 |archive-date={{dat|2020|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201003202113/https://www.the-numbers.com/movie/Jackie-Brown#tab=summary }}&lt;/ref&gt;
| budžets = {{ASV dolārs|12 miljoni}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| valsts = {{USA}}
| ilgums = 154 minūtes
| izdošana = {{Filmas datums|1997|12|8}}
| izplatītājs = ''[[Miramax|Miramax Films]]''
| studija = 
* ''[[A Band Apart]]''
* ''[[Mighty Mighty Afrodite Productions]]''
* ''[[Lawrence Bender Productions]]''
| operators = [[Giljermo Navarro]]
| oriģinālnos = ''Jackie Brown''
| mūzika = 
| aktieri = 
* [[Pema Grīra]]
* [[Semjuels Džeksons]]
* [[Roberts Forsters]]
* [[Bridžita Fonda]]
* [[Maikls Kītons]]
* [[Roberts De Niro]]
| scenārijs = Kventins Tarantīno
| producents = * [[Lorenss Benders]]
| režisors = [[Kventins Tarantīno]]
| žanrs = kriminālfilma
| paraksts = 
| att_izm = 
| attēls =  Jackie Brown (1997).png
| imdb = 
}}
'''&quot;Džekija Brauna&quot;''' ({{Val|en|Jackie Brown}}) ir 1997. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālfilma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Kventins Tarantīno]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Pema Grīra]], [[Semjuels Džeksons]], [[Roberts Forsters]], [[Bridžita Fonda]], [[Maikls Kītons]] un [[Roberts De Niro]].

Filma ir par stjuarti Džekiju Braunu, kura piepelnās, pārvadājot noziedznieku naudu no Meksikas uz ASV.

Roberts Forsters par savu sniegumu tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]], kā arī [[Zelta globusa balva]]i. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

{{Kventins Tarantīno}}

[[Kategorija:1997. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kventina Tarantīno filmas]]
[[Kategorija:Miramax filmas]]
[[Kategorija:Neo-noir]]
[[Kategorija:Krimināltrilleri]]
[[Kategorija:Neatkarīgās filmas]]</text>
      <sha1>mys6d8cyzh4fyl88jk3cpoc3eiqvccf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pavards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495954</id>
    <revision>
      <id>4493214</id>
      <parentid>4480714</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:36:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8344" sha1="lx764vn46ajogxa1ww9gvvynt5x0osa" xml:space="preserve">[[Attēls:Åre.jpg|thumbnail|200px|17. gadsimta norvēģu pavards]]
[[Attēls:Sacrifice scene Louvre G402.jpg|thumbnail|200px|Sengrieķu [[upurēšana]]s rituāls uz altāra uguns ([[Luvra]])]]
'''Pavards''' ir vieta vai iekārta [[uguns]] uzturēšanai un drošai izmantošanai (parasti ēdienu gatavošanai). Vienkāršākais pavards ir ar akmeņiem norobežota vai uz māla pamatnes ierīkota uguns kurināšanas vieta telpā vai ārpus tās.&lt;ref&gt;{{LPE|7|595}}&lt;/ref&gt; Daudzu tautu ticējumos pavardu uzskatīja par svētu vietu un tur lika ziedojumus mājas gariem. Daudzās reliģiskajās sistēmās šāda prakse tālāk transformējās [[Altāris|altāros]] jeb īpašās vietās, kurās tika uzturēta uguns pienesto upuru sakrālai sadedzināšanai.

== Vēsture ==
Pirmās liecības, kad cilvēki izmantojuši uguni, ir attiecināmas vēl uz seno cilvēku apmetnēm [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. 2009. gadā tika pētīta apmetne pie Jēkaba meitu tilta Izraēlā, un tika pierādīts, ka uguni izmantoja senie cilvēki ''[[Homo erectus]]'' un ''[[Homo ergaster]]'' (cilvēks strādājošais) pirms apmēram 790—690 tūkstošiem gadu. Kopumā par pavardu viņiem kalpoja aplī izlikti akmeņi. Šādi [[Ugunskurs|ugunskuri]] parasti kļuva par visas kopienas koncentrēšanās centru, kas nodrošināja siltumu, barības termisku apstrādi, apgaismojumu tumšā laika periodā un sargāja no plēsīgiem zvēriem.

Taču šādi atklāti pavardi bija neaizsargāti no [[lietus]] un [[Vējš|vēja]] iedarbības, kas varēja nodzēst uguni. Tāpēc vēlākā laikā, ja to ļāva apstākļi, pavardus rīkoja zem dabīgām pārkarēm un [[Grota|grotās]] vai [[Ala|alās]]. Šādas pavardu izvietojuma vietas ir zināmas, piemēram, [[Krima|Krimā]] ([[Sjureņas grota]] vai [[Šan Koba]]). [[Latvija]]s teritorijā [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] senākie pavardi ir zināmi no 8 gadu tūkstoša pr.Kr.

Tā kā ne visur ir piemērotas dabiskas vietas pavardu uzturēšanai, cilvēki sāka veidot mākslīgas pavardus sargājošas iekārtas no ādām, audumiem, kokiem, akmeņiem u.c., kas pārtapa cilvēku apdzīvojamās mītnēs ([[Nojume|nojumēs]], [[Telts|teltīs]], [[nams|namos]] u.t.t.). Pavardu lietošana ļāva cilvēkiem izplatīties tālāk uz ziemeļiem ar zemākām temperatūrām, nekā viņu sākotnējā izplatības areālā. Vienkāršākais pavarda uguni sargājošais elements ir [[tents]]. Šādi tenti ir izplatīti [[Nomadi|nomadu]] ciltīs, piemēram pie [[beduīni]]em, kur uguni nav tik daudz jāsargā no lietus ([[Tuksnesis|tuksnešos]] lietus ir reta parādība), kā no valdošajiem vējiem, kuri ar tuksneša smiltīm var apbērt pavardus un nodzēst uguni. Daudz attīstītākas bija dažāda veida teltis. Tādas, piemēram, ir indiāņu [[tipi]] vai [[Vidusāzija]]s tautu [[jurta]]s. Tās sargāja pavardus gan no lietus, ga no vējiem. Turklāt šādas teltis saglabāja no pavardiem nākošo siltumu un ļāva cilvēkiem uzturēties teritorijās ar aukstām ziemām. Teltīm parasti bija apaļa forma, kas nodrošināja vienmērīgu temperatūru gar visu perimetru, kur cilvēki varēja pārnakšņot, sildoties no pavardiem. Pavardi parasti tika izvietoti telts centrā. [[Dūmi|dūmu]] novadīšanai bija īpašas atveres telšu augšdaļā virs pavardiem. Ēdienu gatavošanai sāka veidot atsevišķus pavardus ārpus apdzīvotajām teltīm.
Teltis vairāk ir raksturīgas nomadu ciltīm, kuras pastāvīgi mainīja savu dzīvesvietu. Ar [[lauksaimniecība]]s ienākšanu cilvēku dzīvē, tie pārstāja klejot un bija piesaistīti savām lauksaimniecības teritorijām. Savus namus cilvēki sāka celt no materiāliem, kurus varēja izmantot ilglaicīgi. Namu celtniecībā sāka izmantot [[Kleķis|kleķi]], akmeņus vai [[Kokmateriāli|kokmateriālus]]. Pie tam bieži vien šie nami, kuru centrā bija izvietots pavards, turpināja saglabāt savu apaļo formu. Palielinoties namu platībai, to apaļā forma zaudēja savu nozīmi un tos sāka veidot taisnstūrainus.

[[Latvija]]s teritorijā, kur par celtniecības materiālu izmantoja koka baļķus, arī celtniecības materiāls diktēja namu taisnstūra formas. Sarežģījās arī pašu pavardu konstrukcija. Tiem sāka mūrēt īpašas mūra sienas, lai pasargātu namus no nejaušas aizdegšanās. Tās arī akumulēja pavardu izdalīto [[siltums|siltumu]], un pēc pavarda nodzēšanas turpināja apsildīt dzīvojamo telpu. Šādus namus sauca par [[Dūmistaba|dūmistabām]], jo tiem nebija īpašu dūmus novadošu iekārtu un dūmi pildīja visu namu, izejot ārā caur logu un durvju atverēm. Šādas dūmistabas Latvijā saglabājās līdz pat 19. gadsimtam. Vasaras laikā, kad namu sildīšana nebija nepieciešama, ēdienu gatavošanai lietoja koniskus [[slietnis|slietņus]].
Ar laiku, lai nebūtu jāelpo pavardu dūmi, sāka mūrēt [[Apvalkdūmenis|apvalkdūmeņus]] jeb manteļskursteņus. Tie sargāja namus no aizdegšanās un tai pašā laikā nodrošināja tos ar pavardu siltumu. Tas uzlaboja nama iemītnieku komfortu. [[Durvis]] kurināšanas laikā vairs nebija jātur vaļā, bet [[Logs|logus]] varēja iestiklot. Savukārt bagātākos namos (un pilīs) veidoja [[Kamīns|kamīnus]], kur pavardu nebija jānorobežo no dzīvojamās telpas un tam varēja piekļūt, atrodoties dzīvojamajā telpā, pie tam pavardu dūmus novadīja no telpas ar [[skurstenis|skursteņu]] palīdzību.

Būtisks progress pavarda siltuma izmantošanā notika ar [[kurtuve]]s izveidošanu, kad pavarda uguns pilnībā tika nodalīta no cilvēku dzīvojamās telpas, dūmus izvadot ārā ar skursteņa palīdzību. Siltumu nodrošināja kurtuves sienas, kuras no iekšpuses sildīja uguns, bet sienu ārpuse to izplatīja dzīvojamajā telpā. Tā radās [[Krāsns|krāsnis]]. Ēdiena gatavošanai izmantoja [[Plīts|plītis]], kur kurtuves augšējā virsma tika veidota no metāla plāksnes, kurā varēja būt iebūvētas atveres ēdienu katlu sildīšanai vai arī paši katli bija iebūvēti plīts konstrukcijā. Krāsnis sāka specializēt dažādām saimnieciskām vajadzībām: metālu kausēšanai ([[domna]]s), keramikas apdedzināšanai ([[Podnieku krāsns|podnieku krāsnis]]), kaļķa iegūšanai ([[Ceplis (ražotne)|cepļi]]) u.c. Ar laiku krāsnis sāka gatavot no metāla, kas labāk novadīja siltumu no kurtuves uz dzīvojamo telpu un tādējādi varēja samazināt krāšņu izmērus. Krāsnīs sāka uzkarsēt ūdeni, kuru pa caurulēm nogādāja uz siltumapmaiņas radiatoriem, tādējādi izveidojot [[centrālapkure|centralizētu apkuri]] visām nama vai vairāku namu telpām no vienas kurtuves. Sakarsējot kurtuvē ūdeni līdz tā vārīšanās temperatūrai, sāka ražot [[tvaiks|tvaiku]], kuru izmantoja [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinējos]].

== Attēlu galerija ==
&lt;div align=&quot;center&quot;&gt;
&lt;gallery widths=&quot;185px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:San-Koba.jpg|Šan Kobas grota. Seno cilvēku apmetne Krimā.
Attēls:PikiWiki Israel 11396 Art of Israel.jpg|Pavards beduīnu nojumē
Attēls:Yourte bouriate.jpeg|Pavards burjatu jurtā (19. gadsimts)
Attēls:Coeur d'Alene people and tipis, Desmet Reservation, c. 1907.jpg|Indiāņu tipi (20. gadsimta sākums) 
Attēls:Galēku nams.JPG|[[Galēki|Galēku]] nama pamati ar pavarda vietu (Santa Tregas kastreja)
Attēls:Beehive houses (48701998).jpg|Ziemeļsīrijas apaļie &quot;stropu&quot; nami
Attēls:Dūmistaba.JPG|Dūmistaba ar pavardu (Ludzas novadpētniecības muzejs)
Attēls:Slietnis.JPG|Slietnis ar pavardu (Āraiši)
Attēls:20131204 Istanbul 105.jpg|[[Topkapi pils]] kamīns
Attēls:Turaidas pils kamīns.JPG|Kamīns [[Turaidas pils|Turaidas pilī]]
Attēls:Bauskas pils krāsns.JPG|Podiņu krāsns [[Bauskas pils|Bauskas pilī]]
Attēls:Pompeju maizes krāsns.JPG|[[Pompeji|Pompeju]] maizes krāsns (1. gadsimts)
Attēls:Asotes dzelzs kausētava.JPG|[[Asotes pilskalns|Asotes pilskalna]] dzelzs kausējamā krāsns. (13. gadsimts)
Attēls:Daugmales podnieku krāsns rekonstrukcija.JPG|[[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] podnieku krāsns rekonstrukcija (Ropaži)
Attēls:2008-08-17 kolen gestookt fornuis.JPG|Mūsdienīga plīts
&lt;/gallery&gt;
&lt;/div&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Uguns]]</text>
      <sha1>lx764vn46ajogxa1ww9gvvynt5x0osa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497118</id>
    <revision>
      <id>4493090</id>
      <parentid>4387420</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T17:10:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 17 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="130772" sha1="3wio6a8b5uu8db38o8e0myckspzc66n" xml:space="preserve">[[Attēls:Old Riga of 22.03.2020.jpg|thumb|250px|Tukšā [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]] Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā.]]

'''COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā''' bija pirmais [[COVID-19]] saslimstības pieauguma paaugstinājums [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā]], kas sākās ar pirmās [[SARS-CoV-2]] inficētās pacientes [[COVID-19 diagnosticēšana|diagnosticēšanu]] {{dat|2020|3|2}}.
Saslimušo skaits sāka strauji pieaugt kopš 8. marta, visi inficētie bija 7. martā ar &quot;[[airBaltic]]&quot; lidmašīnu atlidojuši no [[COVID-19 pandēmija]]s skartās [[Milāna]]s lidostas kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.&lt;ref name=&quot;jauns.lv&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/375021-latvija-apstiprinata-otra-saslimsana-ar-koronavirusu-sieviete-atgriezusies-no-italijas-kurorta Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta] LETA 2020. gada 8. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/6917552/latvija-apstiprinats-tresais-ar-covid-19-inficetais Latvijā apstiprināts trešais ar &quot;Covid-19&quot; inficētais] TVNET/LETA 2020. gada 8. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;apollo.lv&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6917696/latvija-apstiprinati-jau-sesi-covid-19-saslimsanas-gadijumi Latvijā apstiprināti jau seši &quot;Covid-19&quot; saslimšanas gadījumi] apollo.lv 2020. gada 9. martā&lt;/ref&gt;
2020. gada 12. martā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim.

14. martā [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) sāka publicēt statistikas datu atspoguļojumu par COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību Latvijas reģionos,&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6923058/publiceta-karte-ar-covid-19-izplatibu-latvijas-regionos Publicēta karte ar Covid-19 izplatību Latvijas reģionos] apollo.lv 2020. gada 14. martā&lt;/ref&gt; bet no 20. marta arī [[Latvijas novadi|Latvijas novados]]. 3. aprīlī [[RAKUS]] [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]] nomira pirmā ar [[SARS-CoV-2]] inficētā Latvijas paciente (99 gadus veca sieviete).&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/diennakts-laika-konstateti-35-jauni-covid-19-gadijumi-kopejais-slimnieku-skaits-sasniedzis-493/ Latvijā mirusi ar Covid-19 slima sieviete, kurai bijušas vairākas blakus saslimšanas] [[LETA]] 2020. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

{{Graph:Chart
|width=800
|colors=#F46D43,#A50026
|type=line
|xType = date
|linewidth=2
|showValues=offset:2
|yGrid=|xGrid=
|xAxisTitle=Datums
|xAxisAngle=-40
|legend=Apzīmējumi:
|yAxisTitle= aktīvo gadījumu skaits
| x = 2020/03/02,2020/03/03,2020/03/04,2020/03/05,2020/03/06,2020/03/07,2020/03/08,2020/03/09,2020/03/10,2020/03/11,2020/03/12,2020/03/13,2020/03/14,2020/03/15,2020/03/16,2020/03/17,2020/03/18,2020/03/19,2020/03/20,2020/03/21,2020/03/22,2020/03/23,2020/03/24,2020/03/25,2020/03/26,2020/03/27,2020/03/28,2020/03/29,2020/03/30,2020/03/31,2020/04/01,2020/04/02,2020/04/03,2020/04/04,2020/04/05,2020/04/06,2020/04/07,2020/04/08,2020/04/09,2020/04/10,2020/04/11,2020/04/12,2020/04/13,2020/04/14,2020/04/15,2020/04/16,2020/04/17,2020/04/18,2020/04/19,2020/04/20,2020/04/21,2020/04/22,2020/04/23,2020/04/24,2020/04/25,2020/04/26,2020/04/27,2020/04/28,2020/04/29,2020/04/30,2020/05/01,2020/05/02,2020/05/03,2020/05/04,2020/05/05,2020/05/06,2020/05/07,2020/05/08,2020/05/09,2020/05/10,2020/05/11,2020/05/12,2020/05/13,2020/05/14,2020/05/15,2020/05/16,2020/05/17,2020/05/18,2020/05/19,2020/05/20,2020/05/21,2020/05/22,2020/05/23,2020/05/24,2020/05/25,2020/05/26,2020/05/27,2020/05/28,2020/05/29,2020/05/30,2020/05/31,2020/06/1,2020/06/2,2020/06/3,2020/06/4,2020/06/5,2020/06/6,2020/06/7,2020/06/8,2020/06/9,2020/06/10,2020/06/11,2020/06/12,2020/06/13,2020/06/14,2020/06/15,2020/06/16,2020/06/17,2020/06/18,2020/06/19,2020/06/20,2020/06/21,2020/06/22,2020/06/23,2020/06/24,2020/06/25,2020/06/26,2020/06/27,2020/06/28,2020/06/29,2020/06/30,2020/07/01,2020/07/02,2020/07/03,2020/07/04,2020/07/05,2020/07/06,2020/07/07,2020/07/08,2020/07/09,2020/07/10,2020/07/11,2020/07/12,2020/07/13,2020/07/14
|y1Title=Pirmā viļņa aktīvo gadījumu skaits
| y = 1,0,0,0,0,0,2,5,7,9,15,17,25,29,33,59,70,85,110,123,138,179,196,220,243,279,304,346,375,397,445,457,491,506,530,524,529,558,570,593,609,629,631,635,643,652,586,616,631,643,606,617,634,639,525,533,538,556,486,495,506,507,515,532,532,419,428,446,448,457,464,305,306,317,289,316,327,328,299,301,310,296,312,313,315,290,294,297,295,296,297,297,287,295,298,279,280,282,282,269,272,250,252,225,224,224,195,201,175,177,178,178,178,178,178,178,150,153,154,155,114,117,104,95,93,94,97,96,103,105,116,124,124,124,121
}}
&lt;div style=&quot;text-align:center&quot;&gt;&lt;small&gt;Avots: [https://arkartassituacija.gov.lv/ Slimību profilakses un kontroles centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }}&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;

== Preventīvie pasākumi ==
[[Attēls:Health alert card Indonesia COVID-19.jpg|thumb|150px|Latvijas pilsonei [[Indonēzija]]s lidostā izsniegts pases ieliktnis ar brīdinājumu, ierodoties no valsts ar paaugstinātu COVID-19 inficēšanās risku. Rīgas lidostā Valsts robežsardze līdzīgas brīdinājuma zīmes neizsniedza.]]
2. februārī ar [[Francija]]s lidmašīnu no [[Uhaņa]]s evakuēja arī vienu Latvijas pilsoni,&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/latvijas-pilsone-no-uhanas-provinces-nonakusi-francija Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā] LETA 2020. gada 3. februārī&lt;/ref&gt; kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas.
2020. gada 3. februārī [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]] oficiāli skaidroja, ka SPKC turpina sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai un veiktajiem pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa (''2019-nCoV'') izraisīto uzliesmojumu.
[[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) sadarbībā ar [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu]] aktivēja epidemioloģisko uzraudzību agrīnai ievesto gadījumu atklāšanai, izolēšanai, diagnostikai un pretepidēmijas pasākumu veikšanai ''2019-nCoV'' infekcijas izplatīšanās ierobežošanai, kā arī datu apmaiņai ar PVO, ECDC un [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]].
SPKC izplatīja rekomendācijas ārstniecības iestādēm un ārstiem nekavējoties ziņot, ja ir akūtas respiratoras saslimšanas gadījumi personai, kura 14 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklējusi Uhaņu vai bijusi kontaktā ar slimnieku, kurš saslimis pēc ceļojuma uz Uhaņu. Vienlaikus arī paši pacienti tika aicināti ziņot ārstniecības personālam par novērotajiem simptomiem — attiecīgi informējot savu ģimenes ārstu, vai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kam šādiem gadījumiem ir izstrādāts rīcības algoritms.

5. februārī Krīzes vadības padome premjerministra [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] vadībā paziņoja, ka visi Latvijas dienesti, sākot no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta līdz [[Valsts robežsardze]]i, ir gatavi sastapties aci pret aci ar jauno koronavīrusu, ja gadījumā būs aizdomas, ka kāds Latvijas iedzīvotājs vai viesis ir inficēts ar vīrusu ''2019-nCoV''. Latvijā līdz paziņojumam bija veiktas analīzes četriem pacientiem ar aizdomām par koronavīrusu, bet nevienā gadījumā slimība netika apstiprināta. Tika izplatīts aicinājums izvērtēt, vai būtu lietderīgi apmeklēt Ķīnu, bet, ja pieaugušais vai bērns ir atgriezies no Ķīnas, aicināja 14 dienas palikt mājās un novērot situāciju, informējot par to ģimenes ārstu. Lidostā Rīga izvietoja informāciju, aicinot cilvēkus, kuriem ir saslimšanas pazīmes, vērsties pie ārsta vai zvanīt 113, kā arī vērsties īpaši izveidotā punktā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/303992-koronaviruss-latvija-parbauditi-cetri-pacienti-neviens-nav-slims.htm Koronavīruss Latvijā: pārbaudīti četri pacienti, neviens nav slims] nra.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

24. februārī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma paplašināt Covid-19 epidēmijas prevencijas pasākumus, nosakot teritorijas, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi. Par koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši pasākumi, noteica Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, kā arī Itālijas [[Lombardija]]s un [[Veneto]] apgabalus. Ceļotājiem, kuri atgriezušies no šīm vietām, jānovēro sava veselība turpmākās 14 dienas. Parādoties saslimšanas simptomiem — paaugstinātai ķermeņa temperatūrai, klepum, rīkles iekaisumam, apgrūtinātai elpošanai, jāierobežo kontakti ar ģimenes locekļiem un citām personām un nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz telefona numuru 113 un jāinformē ārstniecības personas par simptomiem un ceļojumu uz koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-ievies-piesardzibas-pasakumus-iebraucejiem-no-lombardijas-veneto-dienvidkorejas-un-iranas.a349511/ Latvija ievieš piesardzības pasākumus iebraucējiem no Lombardijas, Veneto, Dienvidkorejas un Irānas] lsm.lv 2020. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;

26. februārī ar aviokompānijas &quot;[[Turkish Airlines]]&quot; lidmašīnu [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas lidostā]] ieradās ar ''2019-nCoV'' inficēts Irānas pilsonis un pēc 2,5 stundām no [[Rīgas autoosta]]s devās uz Tallinu, kur izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Arī nākamajā dienā pēc šī gadījuma Rīgas lidosta nebija saņēmusi nekādu oficiālu informāciju no SPKC un neveica nekādas izmaiņas infekcijas kontroles pasākumos lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6909913/zinams-cik-ilgu-laiku-riga-pavadija-un-ar-kuru-autobusu-uz-tallinu-devas-koronavirusa-slimnieks-igaunija Zināms, cik ilgu laiku Rīgā pavadīja un ar kuru autobusu uz Tallinu devās koronavīrusa slimnieks Igaunijā] LETA 2020. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī īpašos piesardzības pasākumus sāka attiecināt uz personām, kuras bija atgriezušās no Ziemeļitālijas reģioniem (Lombardijas, Veneto, [[Emīlija-Romanja|Emīlijas-Romanjas]], [[Pjemonta]]s), Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/norises/313738-koronavirusa-izraisita-slimiba-covid-19-ari-latvija-tiek-apzinatas-diagnosticeta-pacienta-kontaktpersonas-2020 Koronavīrusa izraisītā slimība COVID-19 arī Latvijā. Tiek apzinātas diagnosticētā pacienta kontaktpersonas] lvportals.lv 2020. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
5. martā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija aicināja iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt ceļojuma nepieciešamību arī uz Spāniju, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Itāliju, Gruziju, Izraēlu un Turciju.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/covid-19-izplatibas-del-papildina-celojuma-bridinajumus-uz-vairakam-eiropas-un-tuvo-austrumu-valstim/ “Covid-19” izplatības dēļ papildina ceļojuma brīdinājumus uz vairākām Eiropas un Tuvo Austrumu valstīm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211119000227/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/covid-19-izplatibas-del-papildina-celojuma-bridinajumus-uz-vairakam-eiropas-un-tuvo-austrumu-valstim/ |date={{dat|2021|11|19||bez}} }} LETA 2020. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]] sāka to autobusu [[Dezinfekcija|dezinfekciju]], kas nodrošina pasažieru vešanu no termināļa uz gaisa kuģiem un atpakaļ, piecās vietās uzstādīja roku dezinfekcijas stendus, pastiprināja publisko un darbinieku telpu uzkopšanu un dezinfekciju. Tā kā saglabājās pasažieru pieprasījums un netika saņemtas norādes no SPKC, tad lidojumus uz infekcijas skartajām valstīm nepārtrauca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aviacija--varti-virusu-ienaksanai-latvija-ka-latvijas-lidostas-un-airbaltic-mazina-riskus.a350610/ Aviācija — «vārti» vīrusu ienākšanai Latvijā. Kā Latvijas lidostas un «airBaltic» mazina riskus?] lsm.lv 2020. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Pēc Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdes no 7. marta &quot;COVID-19&quot; skarto valstu sarakstā iekļāva visu Itāliju, ne tikai Ziemeļitālijas reģionus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pielauj-ar-covid-19-saslimuso-skaita-pieaugumu-latvija.a350837/ Pieļauj ar «Covid-19» saslimušo skaita pieaugumu Latvijā] lsm.lv 2020. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
8. martā lidsabiedrība &quot;airBaltic&quot; paziņoja, ka no 9. marta līdz aprīļa beigām pārtrauks visus lidojumus uz un no [[Milāna]]s un [[Verona]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6917301/airbaltic-lidz-aprila-beigam-partrauc-visus-lidojumus-uz-milanu-un-veronu &quot;airBaltic&quot; līdz aprīļa beigām pārtrauc visus lidojumus uz Milānu un Veronu] TVNET/LETA 2020. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā &quot;airBaltic&quot; paziņoja, ka no 11. marta līdz maija beigām pārtrauks visus lidojumus arī uz [[Roma]]s un [[Telaviva]]s lidostām, piedāvājot saviem pasažieriem vienu bezmaksas datuma maiņas iespēju visām rezervācijām, kuru varēs izmantot ceļošanai līdz 2020. gada 31. decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/aktuala-informacija Aktuālā informācija] airbaltic.com 10.03.2020.&lt;/ref&gt;
Savukārt lidsabiedrība &quot;[[Wizz Air]]&quot; no 10. marta līdz 3. aprīlim pārtrauca lidojumus no Rīgas uz [[Bari]], bet saistībā ar Izraēlas valsts iestāžu izsludināto 14 dienu karantīnu visiem ieceļojošajiem pasažieriem, arī uz Telavivu un [[Eilata|Eilatu]] Izraēlā.
&quot;[[Ryanair]]&quot; 10. martā paziņoja, ka no14. marta līdz 9. aprīlim pārtrauks lidojumus no Rīgas uz [[Bergamo]].&lt;ref&gt;[https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/airbaltic-piedava-bezmaksas-celojuma-datuma-mainu airBaltic, Wizzair un Ryanair atceļ lidojumus uz Itāliju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118204659/https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/airbaltic-piedava-bezmaksas-celojuma-datuma-mainu |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} latviesi.com 2020. gada 10. martā&lt;/ref&gt;

11. martā Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK), paplašināja COVID-19 skarto Eiropas valstu sarakstu, bez Itālijas tajā papildus iekļaujot arī [[Spānija|Spāniju]], [[Francija|Franciju]], [[Vācija|Vāciju]], [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-skarto-valstu-saraksta-ieklauj-spaniju-franciju-vaciju-austriju-un-sveici.a351345/ «Covid-19» skarto valstu sarakstā iekļauj Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici] lsm.lv 2020. gada 11. martā&lt;/ref&gt;
12. martā COVID-19 skarto valstu sarakstu vēlreiz paplašināja, iekļaujot arī [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Dānija|Dāniju]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Islande|Islandi]].&lt;ref&gt;[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/koronavirusa_izraisita_slimiba_covid19/ vm.gov.lv] 2020. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
18. martā VOMK pieņēma lēmumu īpašos piesardzības pasākumus attiecināt uz visām pasaules valstīm, visiem iedzīvotājiem, atgriežoties no jebkuras ārvalsts, ir obligāts pienākums pavadīt 14 dienas pašizolācijā un novērot savu veselību.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/norises/314297-par-infekcijas-skartam-atzist-visas-pasaules-valstis-2020 Par infekcijas skartām atzīst visas pasaules valstis] lvportals.lv 2020. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

== Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.) ==

2020. gada 12. martā, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu &quot;Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli&quot; un Epidemioloģiskās drošības likumu, [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] A. K. Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.
7. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.&lt;ref&gt;[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu__aktualizets_7_april Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu — aktualizēts 7. aprīlī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200413124201/http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu__aktualizets_7_april/ |date={{dat|2020|04|13||bez}} }} Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa 2020. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.&lt;ref name=&quot;grozījumi&quot;&gt;[https://www.la.lv/arkartejo-situaciju-latvija-pagarina-lidz-9-junijam Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9. jūnijam] LETA 2020. gada 7. maijā&lt;/ref&gt;

Ārkārtējās situācijas laikā:
# valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;
# vecākiem jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;
# pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;
# pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);
# atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;
# tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām;
# iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām;
# nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;
# ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;
# var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;
# aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;
# personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru, nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, jācenšas samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu, pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot piegādi mājoklī, pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm, lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku, ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;
# atļaut NMP dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz [[Darba likums (Latvija)|Darba likumā]] noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.&lt;ref&gt;[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200314101137/http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6218_par_arkartejas_situacijas_izsludinasanu |date={{dat|2020|03|14||bez}} }} Latvijas Republikas Veselības ministrija 12.03.2020.&lt;/ref&gt;

14. martā Krīzes vadības padome pieņēma lēmumu veikt vairākus grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 &quot;Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu&quot;, cita starpā, papildinot ar punktiem par robežu šķērsošanu no 2020. gada 17. marta:
* atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu;
* aizliegt personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus;
* atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, atgriezties Latvijas Republikā;
* atļaut ārzemniekiem izceļot no Latvijas Republikas.&lt;ref&gt;[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6222_grozijumi_ministru_kabineta_2020_gada_12_marta_rikojuma_nr_1 Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 &quot;Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu&quot;] Latvijas Republikas Veselības ministrija 14.03.2020.&lt;/ref&gt;

=== Latvijas valstspiederīgo repatriācija ===
[[Attēls:Repatriācijas reiss Kijeva—Rīga.jpg|thumb|left|250px|Repatriācijas vilciens Kijiva—Rīga 22. martā]]
Sakarā ar lēmumu 17. martā pārtraukt starptautiskos pasažieru pārvadājumus &quot;[[airBaltic]]&quot; nolēma 16. martā veikt papildu lidojumus no [[Londona]]s, [[Parīze]]s, [[Maskava]]s, [[Brisele]]s, [[Dublina]]s, [[Cīrihe]]s, [[Diseldorfa]]s un [[Vīne]]s. Papildus tam Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri vēlēsies atgriezties valstī pēc 17. marta, &quot;airBaltic&quot; mājaslapā varēs aizpildīt pieprasījuma formu uz iespējamiem repatriācijas reisiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6923637/airbaltic-pirmdien-veiks-16-papildu-lidojumus &quot;airBaltic&quot; pirmdien veiks 16 papildu lidojumus] apollo.lv 2020. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
Veselības ministre [[Ilze Viņķele]] paziņoja, ka visiem lidostā &quot;Rīga&quot; ielidojušajiem pasažieriem ar gripai līdzīgiem simptomiem no 15. marta vakara būs iespēja brīvprātīgi veikt COVID-19 diagnostisko testu.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6923825/visi-lidosta-riga-iecelojusie-pasazieri-ar-simptomiem-var-uz-vietas-veikt-covid-19-testu Visi lidostā &quot;Rīga&quot; ieceļojušie pasažieri ar simptomiem var uz vietas veikt Covid-19 testu] apollo.lv 2020. gada 15. martā&lt;/ref&gt; Obligātās iebraucēju veselības pārbaudes vēl arvien netika ieviestas.

17. martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka turpmāk repatriantiem būs obligāta anketēšana un ar savu parakstu būs jāapliecina, ka viņi saprot situāciju un dosies pašizolācijā.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-repatriantiem-bus-obligata-anketesana-zalu-rezerves-tiks-nodrosinatas-lemj-valdiba.d?id=51974175 'Covid-19': repatriantiem būs obligāta anketēšana; zāļu rezerves tiks nodrošinātas, lemj valdība] delfi.lv 17.03.2020.&lt;/ref&gt; 17. martā ''AirBaltic'' veica pirmo repatriācijas čarterreisu no [[Tenerife]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/airbaltic-veiks-repatriacijas-lidojumu-no-tenerifes.a351981/ «airBaltic» veiks repatriācijas lidojumu no Tenerifes] lsm.lv 2020. gada 16. martā&lt;/ref&gt;
18. martā pēc pusnakts Latviju sasniedza liela automašīnu kolonna, kuras īpaša apsardze (konvojs) pavadīja cauri Polijai un Lietuvai līdz Latvijas robežai, kur izdalīja noteikumus par tālāko pašizolēšanos, bet diagnostiskos testus neveica.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6926986/darbu-arvalstis-vairs-nevelos-viens-soferis-un-arkartas-apstakli-no-francijas-lidz-latvijai-50-stundas RIHARDA ATGRIEŠANĀS STĀSTS &quot;Darbu ārvalstīs vairs nevēlos.&quot; Viens šoferis un ārkārtas apstākļi no Francijas līdz Latvijai 50 stundās] apollo.lv 2020. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
Lidsabiedrība &quot;airBaltic&quot; paziņoja, ka 19. martā veiks papildu lidojumus no [[Larnaka]]s,&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6927022/airbaltic-pec-am-pieprasijuma-ceturtdien-veiks-lidojumu-uz-kipru-ar-kuru-baltija-vares-atgriezties-latvijas-lietuvas-un-igaunijas-pilsoni &quot;airBaltic&quot; pēc ĀM pieprasījuma ceturtdien veiks lidojumu uz Kipru, ar kuru Baltijā varēs atgriezties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi] apollo.lv 2020. gada 18. martā&lt;/ref&gt; bet 20. martā no [[Londona]]s un [[Malta]]s uz Rīgu,&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6928048/no-londonas-un-maltas-uz-rigu-nogadas-baltijas-valstu-valstspiederigos No Londonas un Maltas uz Rīgu nogādās Baltijas valstu valstspiederīgos] apollo.lv 2020. gada 19. martā&lt;/ref&gt; ar katru lidmašīnu varēs atlidot 140 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji. Visus ielidojošos pasažierus ar [[COVID-19]] saslimšanas simptomiem aicināja brīvprātīgi vērsties pie mediķiem lidostas &quot;Rīga&quot; atlidošanas sektorā pirms bagāžas saņemšanas.
Naktī no 19. uz 20. martu [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru ostā]] no [[Zasnica]]s Vācijā ieradās [[prāmis]] &quot;[[Romantika (prāmis)|Romantika]]&quot; ar 476 pasažieriem un 152 automašīnām, kas slēgtās Vācijas-Polijas robežas dēļ bija iestrēguši Vācijā.&lt;ref name=&quot;delfi tiešraide&quot;/&gt; Visi atbraukušie ar parakstu apliecināja, ka sešu stundu laikā sāks pašizolāciju, tikai 46 (10%) izmantoja iespēju nodot koronavīrusa diagnostiskos testus no deguna un rīkles. Igaunijas un Lietuvas pilsoņus policija eskortēja līdz valsts robežai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-pramja-romantika-repatriacijas-reisa-covid-19-analizes-osta-nodeva-46-cilveki.a352602/ No prāmja «Romantika» repatriācijas reisa Covid-19 analīzes ostā nodeva 46 cilvēki] lsm.lv 2020. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

20. martā [[LR Ārlietu ministrs|Latvijas Ārlietu ministrs]] [[Edgars Rinkēvičs]] paziņoja, ka Konsulārajā reģistrā repatriācijai pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie, tai skaitā no Eiropas — 2838, Āzijas, Āfrikas, Austrālijas — 1082, no Amerikas — 353. Lielākā daļa ir studenti, tūristi un cilvēki, kuri devušies komandējumos un darba braucienos.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/repatriacijai-pieteikusies-4273-latvijas-valstspiederigie-14238030 Repatriācijai pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie] LETA, diena.lv 2020. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
20. martā [[LR Satiksmes ministrs]] [[Tālis Linkaits]] atļāva ar tālsatiksmes vilcienu [[Kijiva]]-[[Minska]]-[[Viļņa]]-Rīga 22. martā repatriēt Latvijas un Igaunijas valstspiederīgos.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vilcienam-no-ukrainas-lauts-riga-nogadat-latvijas-un-igaunijas-valstspiederigos-14238039 Vilcienam no Ukrainas ļauts Rīgā nogādāt Latvijas un Igaunijas valstspiederīgos] LETA, diena.lv 2020. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
Lidsabiedrība ''[[Turkish Airlines]]'' turpināja lidojumus no [[Stambula]]s uz Rīgu 20. martā (ap 100 pasažieru) un 21. martā (ap 170 pasažieru). ''AirBaltic'' ziņoja, ka repatriācijas reisiem kopumā reģistrējušies vairāk nekā 4000 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/377331-atcelts-airbaltic-repatriacijas-reiss-no-stambulas Atcelts &quot;airBaltic&quot; repatriācijas reiss no Stambulas] Jauns.lv/LETA 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
20. martā ''airBaltic'' izziņoja papildu lidojumus no [[Abu Dabī]] 22. martā, no Londonas 21., 22., 24., 25. martā, no [[Tbilisi]] 23. martā, no [[Amsterdama]]s 24. un 25. martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/airbaltic-bus-papildu-repatriacijas-reisi-baltijas-valstu-iedzivotajiem.a352590/ «airBaltic» būs papildu repatriācijas reisi Baltijas valstu iedzīvotājiem] lsm.lv 2020. gada 20. martā&lt;/ref&gt; 22. martā ''airBaltic'' izsludināja papildlidojumus no [[Frankfurtes pie Mainas lidosta|Frankfurtes]] 23. un 24. martā, no Londonas 26. un 27. martā, bet ''[[SmartLynx Airlines]]'' no Tenerifes 22. martā.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/izsludinati-jauni-repatriacijas-reisi-no-tenerifes-frankfurtes-un-londonas Izsludināti jauni repatriācijas reisi no Tenerifes, Frankfurtes un Londonas] la.lv LETA 2020. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Rīgā nolaidās lidmašīna no [[Šamberī]] un no [[Trāveminde]]s uz Liepāju devās &quot;[[Stena Line]]&quot; prāmis.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/377509-riga-ielidos-reisi-no-frankfurtes-stambulas-samberi-un-tbilisi Rīgā ielidos reisi no Frankfurtes, Stambulas, Šamberī un Tbilisi] Jauns.lv, LETA 2020. gada 23. martā&lt;/ref&gt; 25. martā ''airBaltic'' veica repatriācijas lidojumus no Londonas, Amsterdamas, [[Malaga]]s un [[Kijiva]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6932418/airbaltic-sodien-veiks-repatriacijas-reisus-no-londonas-amsterdamas-malagas-un-kijevas &quot;airBaltic&quot; šodien veiks repatriācijas reisus no Londonas, Amsterdamas, Malagas un Kijevas] TVNET/LETA 2020. gada 25. martā&lt;/ref&gt; 26. martā Liepājā pienāca ceturtais un pēdējais ''Stena Line'' repatriācijas prāmis no Trāvemindes ar kuru ieradās 59 pasažieri.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sonakt-liepaja-ieradies-ceturtais-un-nosledzosais-repatriacijas-pramis-no-vacijas/ Šonakt Liepājā ieradies ceturtais un noslēdzošais repatriācijas prāmis no Vācijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117212759/https://skaties.lv/zinas/latvija/sonakt-liepaja-ieradies-ceturtais-un-nosledzosais-repatriacijas-pramis-no-vacijas/ |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
30. martā ''airBaltic'' veica vienu repatriācijas lidojumu no [[Frankfurtes pie Mainas lidosta|Frankfurtes lidostas]], kas 29. martā jau bija izpārdots.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/aktuala-informacija Aktuālā ceļojumu informācija] airbaltic.com 2020. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Satiksmes ministrija atļāva ''[[SmartLynx Airlines]]'' repatriācijas lidojumus [[Nica]]-Stokholma-Rīga 15. aprīlī un [[Tenerife]]-Kopenhāgena-Rīga 16. aprīlī.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/380681-apstiprinati-divi-smartlynx-reisi-baltijas-valstspiederigo-repatriacijai Apstiprināti divi &quot;SmartLynx&quot; reisi Baltijas valstspiederīgo repatriācijai] jauns.lv 2020. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt; Savukārt ''airBaltic'' no 15. aprīļa plānoja atsākt iknedēļas repatriācijas lidojumus no Amsterdamas un Frankfurtes 15., 22., 29. aprīlī un 6. maijā.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/aktuala-informacija Aktuālā ceļojumu informācija] 09.04.2020.&lt;/ref&gt;

28. aprīlī Ārlietu ministrija pavēstīja, ka tobrīd Latvijā ar avioreisiem, prāmjiem un pa sauszemi bija atgriezušies apmēram 5000 cilvēki, bet vēl vēlas atgriezties 2464 cilvēki, no tiem 331 ir nepieciešama steidzama repatriācija. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs bijuši nodarbināti nelegāli un nav sociāli aizsargāti. Līdz 7. maijam Latvijas nacionālā lidsabiedrība &quot;airBaltic&quot; bija veikusi 33 repatriācijas lidojumus no desmit valstīm.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/iespeju-atgriezties-latvija-gaida-vel-2464-cilveki-331-nepieciesama-steidzama-repatriacija.d?id=52097787 Iespēju atgriezties Latvijā gaida vēl 2464 cilvēki; 331 nepieciešama steidzama repatriācija] LETA 29.04.2020.&lt;/ref&gt; 9. maijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' 11. un 12. maijā izpildīs papildu speciālos reisus uz [[Baku]], Amsterdamu un Frankfurti,&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/aktuala-informacija airbaltic.com]&lt;/ref&gt; bet 14. maijā speciālo reisu turp un atpakaļ no Frankfurtes uz Rīgu.&lt;ref name=&quot;14. maijā&quot;&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā&lt;/ref&gt;

== Diagnostika ==
{{Pamatraksts|COVID-19 diagnosticēšana}}
[[Attēls:CDC COVID-19 test kit.jpg|thumb|200px|Viens no [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] RT-PCR laboratoriskā testa komplektiem.]]
[[Attēls:Covid-19_testing_point_Kipsala.jpg|thumb|200px|[[E. Gulbja Laboratorija]]s COVID-19 izmeklējumu punkts [[Ķīpsala|Ķīpsalā]].]]
29. janvārī [[RAKUS]] [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]] esošā Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija sāka veikt [[2019-nCoV]] diagnostiskos testus. 26. februārī, pieaugot iedzīvotāju interesei par jaunā koronavīrusa 2019-nCoV (SARS-CoV-2) noteikšanu, arī privātā [[E. Gulbja Laboratorija]] sāka piedāvāt maksas laboratorisko testu (80,40 EUR) arī tiem pacientiem, kuriem nav akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas pēdējās 14 dienās atgriezušies no vīrusa skartajām teritorijām un tiem pacientiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas nav atgriezušies no skartajiem reģioniem.&lt;ref&gt;[https://www.egl.lv/koronavirusa-2019-ncov-noteiksana/ Koronavīrusa 2019-nCoV noteikšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182731/https://www.egl.lv/koronavirusa-2019-ncov-noteiksana/ |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} egl.lv 26.02.2020.&lt;/ref&gt;

Pēc pirmā pozitīvā gadījuma atklāšanas Igaunijā 28. februārī SPKC ziņoja, ka diennakts laikā veikti 23 [[COVID-19 diagnosticēšana|laboratoriskie izmeklējumi ar aizdomām uz COVID-19 infekciju]], no kuriem 22 bija negatīvi, bet viens vēl gaidīja gala apstiprinājumu. 29. februārī SPKC ziņoja, ka kopējais COVID-19 laboratorisko izmeklējumu skaits sasniedza 87, visi izmeklējumi bija negatīvi.&lt;ref name=&quot;SPKC&quot;&gt;[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757 COVID-19 infekcijas uzliesmojums] SPKC mājas lapa, 2020. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā neveica analīzes cilvēkiem, kuri ieradušies no COVID-19 epidēmijas skartajām valstīm vai bijuši kontaktā ar šādiem ceļotājiem, ja vien viņiem nebija SARS-CoV-2 infekcijas specifisko simptomu.&lt;ref name=&quot;karantīna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-inficeto-irani-kopa-celojusie-latvijas-iedzivotaji-uzsak-karantinu-analizes-vel-nenem.a350070/|title=Ar «Covid-19» inficēto irāni kopā ceļojušie Latvijas iedzīvotāji uzsāk karantīnu; analīzes vēl neņem|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|first=Aija|last=Kinca|date=28 February 2020|accessdate=29 February 2020}}&lt;/ref&gt;

No 6. marta [[SIA &quot;Centrālā laboratorija&quot;|&quot;Centrālā laboratorija&quot;]] pēc vienošanās ar SPKC sāka SARS-CoV-2 vīrusa laboratoriskos testus arī [[Daugavpils reģionālā slimnīca|Daugavpils reģionālajā slimnīcā]], [[Rēzeknes slimnīca|Rēzeknes slimnīcā]], [[Vidzemes slimnīca|Vidzemes slimnīcā]], [[Liepājas reģionālā slimnīca|Liepājas reģionālajā slimnīcā]] un [[Ziemeļkurzemes Reģionālā slimnīca|Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā]].&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/ari-liepajas-regionala-slimnica-nodrosinas-analizes-iedzivotajiem-ar-aizdomam-par-covid-19/ Arī Liepājas reģionālā slimnīca nodrošinās analīzes iedzīvotājiem ar aizdomām par “Covid-19”] LETA, liepajniekiem.lv 04.03.2020&lt;/ref&gt;
14. martā Veselības ministrija informēja, ka Rīgā personām ar aizdomām par COVID-19 (ir simptomi un bijis skartajās teritorijās) pēc iepriekšēja pieraksta valsts apmaksātu analīžu veikšanu nodrošinās arī &quot;E. Gulbja laboratorijā&quot; [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 366.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-analizu-nodosanu-no-sestdienas-nodrosina-ari-egulbja-laboratorija.d?id=51965083 'Covid-19' analīžu nodošanu no sestdienas nodrošina arī 'E.Gulbja laboratorija'] delfi.lv 14.03.2020.&lt;/ref&gt;
Vienlaikus no 13. marta pacientiem ar viegliem simptomiem, iepriekš telefoniski piesakoties pa tālruni 113, ir iespēja nodot analīzes Latvijas Infektoloģijas centra teritorijā teltī izveidotajā mobilajā punktā, ierodoties tur ar personīgo automobili.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/376143-slimibu-profilakses-un-kontroles-centrs-paradijusi-covid-19-saslimsanas-riska-punktus-latvija Slimību profilakses un kontroles centrs parādījuši &quot;Covid-19&quot; saslimšanas riska punktus Latvijā] Jauns.lv/LETA 2020. gada 14. martā&lt;/ref&gt;

17. martā SPKC ziņoja, ka NMPD dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu [[Biķernieku trase]]s teritorijas auto stāvlaukumā [[Sergeja Eizenšteina iela|Sergeja Eizenšteina ielā]] 16.&lt;ref&gt;[https://spkc.gov.lv/upload/Aktualitates/2020/2019-nCoV/17.marts_covid19_kopsavilkums.pdf Aktualitātes par COVID-19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200317200720/https://spkc.gov.lv/upload/Aktualitates/2020/2019-nCoV/17.marts_covid19_kopsavilkums.pdf |date={{dat|2020|03|17||bez}} }} spkc.gov.lv 2020. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Veselības inspekcija]] paziņoja, ka kompānijas ''UAB DC Solutions'' piedāvātie COVID-19 IgM/IgG ātrie testi nevar tikt izmantoti COVID-19 diagnosticēšanai.&lt;ref&gt;[http://www.vi.gov.lv/ COVID-19 IgM/IgG ātrā testa rezultāti nevar tikt izmantoti COVID-19 diagnosticēšanai!] LV VM Veselības inspekcijas paziņojums 17.03.2020&lt;/ref&gt;
21. martā NMPD pavēstīja, ka mainīs COVID-19 testēšanas algoritmus, to mērķējot uz konkrētām sabiedrības grupām: sociālās aprūpes centru iemītniekiem, mediķiem, policistiem un robežsargiem. Līdz ar samazināsies mērķtiecīgā testēšana cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un ir ar viegliem simptomiem.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/308542-nmpd-plano-mainit-covid-19-testesanas-algoritmu.htm NMPD plāno mainīt Covid-19 testēšanas algoritmu] LRTA, nra.lv 2010. gada 21. martā&lt;/ref&gt;

[[Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs|Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra]] veiktā Latvijas COVID-19 slimnieku [[SARS-CoV-2]] [[genotipēšana]] liecināja, ka sākotnēji šis vīruss Latvijā izplatījies no inficētajiem, kas iebraukuši no Vācijas, Francijas un, visticamāk, tiešā ceļā no Ķīnas.&lt;ref&gt;[https://veselam.la.lv/viruss-latvija-piedzivo-mutacijas Vīruss Latvijā piedzīvojis vismaz četras mutācijas]{{Novecojusi saite}} veselam.la.lv 2020. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;

&quot;Centrālā laboratorija&quot; informēja ka līdz 23. aprīlim tā pēc NVD pasūtījuma paņēmusi 9071 paraugu COVID-19 testēšanai 18 diagnostikas teltīs visā Latvijā, savā laboratorijā veicot 6230 testus. &quot;Centrālā laboratorija&quot; ir iegādājusies jaunas iekārtas, kas ļaus paraugu testēšanas jaudu aprīļa nedēļā palielināt līdz 1000 testiem diennaktī.&lt;ref&gt;[https://www.zz.lv/vietejas-zinas/pedeja-diennakti-latvija-registreti-20-jauni-covid-19-gadijumi-papildinata-248568 Pēdējā diennaktī Latvijā reģistrēti 20 jauni Covid-19 gadījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182734/https://www.zz.lv/vietejas-zinas/pedeja-diennakti-latvija-registreti-20-jauni-covid-19-gadijumi-papildinata-248568 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

31. maijā kļuva zināmi trīs Latvijas laboratorijās veikto COVID-19 antivielu testu rezultāti. No vairāk nekā tūkstoš personām ar iepriekš neapstiprinātu saslimšanu, kas E. Gulbja laboratorijā analīzes veica intereses pēc, antivielas apstiprinājās tikai trijos gadījumos. Savukārt no 633 Centrālajā laboratorijā veiktajiem testiem antivielas atrada 19 paraugos. Pēc SPKC pasūtījuma RAKUS References laboratorijā veiktie papildu testi atklāja pozitīvas antivielas pusei no 40 patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuriem klasiskais COVID-19 tests pirms tam bija negatīvs. Savukārt no 18 testētajiem SAC “Gaiļezers“ darbiniekiem antivielas atrada diviem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/latvija-apgriezienus-uznem-covid-19-antivielu-testesana-ko-ta-atklaj.a361963/ Latvijā apgriezienus uzņem Covid-19 antivielu testēšana. Ko tā atklāj?] Liene Barisa-Sermule, &quot;De facto&quot; 2020. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;

Augustā sāka veikt COVID-19 antivielu testus visiem asinsdonoriem. No pārbaudītajiem 7324 donoriem paaugstinātas antivielas atklāja 28, pie kam tikai 0,2% (16) pirms tam nebija apstiprināta saslimšana ar COVID-19.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/vai-latvija-ir-slepta-covid-19-izplatiba-un-ko-jaunu-zinam-par-virusu.a376729/ Vai Latvijā ir slēptā Covid-19 izplatība, un ko jaunu zinām par vīrusu?] lsm.lv, 2020. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Karantīna, pašizolācija un masku lietošana ==
2020. gada 27. februārī noteica 14 dienu ilgu [[Karantīna|karantīnu]] mājas apstākļos tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kopā ar [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusu]] inficēto pacientu bija lidojuši no Turcijas vai braukuši ar autobusu uz Tallinu.&lt;ref name=&quot;karantīna&quot;/&gt;
2. martā SPKC apzināja visus 29. februārī kopā ar inficēto Latvijas pilsoni no Minhenes atlidojušos 145 ''AirBaltic'' lidmašīnas pasažierus personas, 24 kontaktpersonām noteica 14 dienu karantīnu ģimenes ārsta uzraudzībā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+3.03.2020.&amp;utm_medium=email Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums] lsm.lv 2020. gada 2. martā&lt;/ref&gt;

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests skaidroja, ka infekcijas simptomi var parādīties 14 dienu laikā jebkurā brīdī, visbiežāk piektajā vai sestajā dienā.&lt;ref name=&quot;karantīna&quot;/&gt; Lai gan karantīna mājas apstākļos ir noformēta kā valsts apmaksāta darba nespēja, trauksme ceļama vienīgi tad, ja šajā laikā tikšot konstatēti saslimšanas simptomi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/koronavirusa-draudi-latvija-vairakiem-cilvekiem-noteikta-piespiedu-karantina-majas/|title=Koronavīrusa draudi: Latvijā vairākiem cilvēkiem noteikta piespiedu karantīna mājās|work=skaties.lv|publisher=TV3 Ziņas|first=Uldis|last=Āboliņš|date=28 February 2020|accessdate=29 February 2020|archive-date={{dat|2021|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211118042920/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/koronavirusa-draudi-latvija-vairakiem-cilvekiem-noteikta-piespiedu-karantina-majas/}}&lt;/ref&gt;

28. februārī karantīnā mājas apstākļos atradās vairāk kā 20 personu,&lt;ref name=&quot;karantīna&quot;/&gt;
bet 10. martā mājas karantīna Latvijā bija noteikta vairāk nekā 200 cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/lidz-sim-latvija-saslimsana-ar-covid-19-konstateta-8-cilvekiem-pasizolacija-noteikta-vel-200/ Līdz šim Latvijā saslimšana ar “Covid-19” konstatēta 8 cilvēkiem; pašizolācija noteikta vēl 200] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200504115146/https://skaties.lv/zinas/latvija/lidz-sim-latvija-saslimsana-ar-covid-19-konstateta-8-cilvekiem-pasizolacija-noteikta-vel-200/ |date={{dat|2020|05|04||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 10. martā&lt;/ref&gt;
16. martā SPK norādīja, ka pašizolācijā atrodas 250 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-saslimsana-latvija-konstateta-34-personam.a351885/ «Covid-19» saslimšana Latvijā konstatēta 34 personām] lsm.lv 2010. gada 16. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[LR Iekšlietu ministrs]] atklāja, ka karantīnā atrodas četri tiesībsargājošo institūciju darbinieki, kas inficējušies ārpus darba laika.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6925149/ar-covid-19-inficejusies-iekslietu-ministrijas-paklautiba-esoso-instituciju-darbinieki Ar Covid-19 inficējušies Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbinieki] LETA apollo.lv 2020. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
19. martā Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju veica 388 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu, konstatējot 38 pārkāpumus.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6927898/aizvaditaja-diennakti-konstateti-38-arkartejas-situacijas-ierobezojumu-un-aizliegumu-parkapumi Aizvadītajā diennaktī konstatēti 38 ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumi] LETA, apollo.lv 2020. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

29. martā ''airBaltic'' lidmašīna veica īpašu kravas lidojumu no [[Urumči]] lidostas Ķīnā ar 900 000 [[sejas maskas|sejas maskām]] un 80 000 [[respiratori]]em 619 kastēs, kas tiks sadalīta starp Latvijas ārstniecības un aprūpes iestādēm.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6935902/airbaltic-agra-svetdienas-rita-latvija-nogadas-aptuveni-miljonu-sejas-masku &quot;airBaltic&quot; agrā svētdienas rītā Latvijā nogādās aptuveni miljonu sejas masku] apollo.lv LETA 2020. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
10. aprīlī ''airBaltic'' veica otro kravas lidojumu no Urumči lidostas ar 1 000 000 sejas masku 621 kastē.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/foto-airbaltic-atgada-uz-latviju-vel-miljonu-sejas-masku.d?id=52048673 'airBaltic' atgādā uz Latviju vēl miljonu sejas masku] delfi.lv 10.04.2020.&lt;/ref&gt;
16. aprīlī [[Nacionālais veselības dienests|Nacionālā veselības dienesta]] (NVD) un ''[[Lauma Fabrics]]'' noslēgtā līguma ietvaros no Ķīnas tika piegādāti 3,6 miljoni aizsargmasku un 18 tūkstoši respiratoru, kas paredzēti ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, sekundārās aprūpes ārstniecības iestādēm, farmaceitiem, zobārstiem un ģimenes ārstiem, kuri sniedz maksas pakalpojumus jeb nav līgumattiecībās ar NVD.&lt;ref&gt;[https://covid19.gov.lv/sites/default/files/material_attachments/17_aprilis_kopsavilkums_0.pdf Aktualitātes par COVID-19] 2020. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;

[[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās [[Valsts policija]] kopā ar pašvaldības policiju veica ap 6000 pārbaužu un noformēja 114 protokolus par ārkārtas situācijas drošības pasākumu pārkāpumiem.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/ka-slimnieku-valpurgu-nakts-policija-pieker-astonu-svinetaju-grupu-kura-vairaki-apslimusi-ar-iesnam/ Policija pieķer astoņu “svinētāju” grupu, kurā vairāki apslimuši ar iesnām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210519023325/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/ka-slimnieku-valpurgu-nakts-policija-pieker-astonu-svinetaju-grupu-kura-vairaki-apslimusi-ar-iesnam/ |date={{dat|2021|05|19||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

10. un 13. aprīlī ar maksimālo 2000 eiro naudas sodu tika sodīts kāds 1989. gadā dzimis vīrietis, kuram bija jāievēro pašizolācija pēc saslimšanas ar COVID-19.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Policija atkārtoti piemērojusi 2000 eiro sodu Covid-19 slimniekam par stingras izolācijas neievērošanu |url=https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-dazadi/par-stingras-pasizolacijas-neieverosanu-kadam-virietim-atkartoti-piemerots-2000-eiro-naudas-sods/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2020|4|15||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210517025147/https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-dazadi/par-stingras-pasizolacijas-neieverosanu-kadam-virietim-atkartoti-piemerots-2000-eiro-naudas-sods/ }}&lt;/ref&gt;

18. maijā Veselības ministrija atviegloja ar koronavīrusu inficēto izolācijas pārtraukšanas noteikumus, atsakoties no agrākās prasības pēc diviem secīgiem negatīviem COVID-19 testa rezultātiem. 14 dienu ilgu karantīnu bez atkārtotu testu veikšanas noteica visiem inficētajiem, kuriem slimība noritēja bez simptomiem un 21 dienu ilgu karantīnas periodu COVID-19 pacientiem ar tipiskajiem simptomiem. Tika nolemts, ka simptomātiskiem pacientiem stingro izolāciju var pārtraukt septiņas dienas pēc simptomu izzušanas. Savukārt ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, darbā drīkstēja atgriezties nedēļu pēc izolācijas perioda beigām.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6976368/turpmak-nevajadzes-divus-negativus-covid-19-kontroltestus-izveselosanas-apliecinasanai Turpmāk nevajadzēs divus negatīvus Covid-19 kontroltestus izveseļošanās apliecināšanai] TVNET/LETA 2020. gada 18. maijā&lt;/ref&gt;

No 12. oktobra visiem ieceļotājiem Latvijā bija jāsāk obligāti aizpildīt elektroniskā anketa vietnē covidpass.lv. Līdz 18. oktobrim aktīvā policijas kontrolē atradās aptuveni 8 000 personu, kurām, atgriežoties no valstīm ar augstu saslimstību, bija obligāti jāievēro pašizolācijas prasības. Valsts policija informēja, ka no 1. oktobra līdz 18. oktobrim par COVID-19 ierobežošanas pasākumu neievērošanu bija uzsākti 88 administratīvā pārkāpuma procesi, no kuriem 55 procesi bija par pašizolācijas neievērošanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-par-covid-19-ierobezojumu-parkapsanu-saktas-88-lietas.a378809/ Oktobrī par Covid-19 ierobežojumu pārkāpšanu sāktas 88 lietas] lsm.lv 2020. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

29. oktobrī Saeima steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus COVID-19 pārvaldības likumā, kas no 2020. gada 20. novembra piešķīra [[Valsts policija]]s un [[pašvaldību policija]]s darbiniekiem tiesības par masku nelietošanu izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 50 eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nosaka-lidz-50-eiro-sodu-par-sejas-maskas-nelietosanu-publiska-vieta.a379726/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=30.+10.+2020&amp;utm_medium=email Saeima nosaka līdz 50 eiro sodu par sejas maskas nelietošanu publiskā vietā] lsm.lv 2020. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Slimības gadījumi ==

{{Pamatraksts|COVID-19}}
{{Vairāki attēli
 | width =  180
 | image1 = COVID-19 Outbreak Cases in Latvia.svg
 | caption1 = Pirmajā COVID-19 saslimstības vilnī līdz 2020. gada 14. oktobrim skartie Latvijas novadi un pilsētas.
 | image2 = COVID-19 Latvia Timeline.webm
 | caption2 = Diagnosticēto COVID-19 saslimšanas gadījumu animācija.
}}

2020. gada 2. martā apstiprināja pirmo COVID-19 gadījumu Latvijā.
Saslimusī sieviete ar &quot;[[airBaltic]]&quot; lidmašīnu bija 29. februārī atlidojusi no [[Minhene]]s, pirms tam bijusi Itālijā,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Koronavīruss sasniedzis Latviju. Apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums |url=https://www.apollo.lv/6909908/koronaviruss-sasniedzis-latviju-apstiprinats-pirmais-saslimsanas-gadijums |website=apolo.lv |accessdate={{dat|2020|3|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; lidmašīnā kopā ar inficēto bija 145 pasažieri.

8. martā SPKC apstiprināja otro un trešo COVID-19 gadījumu, 9., 10. un 11. martā SPKC ziņoja vēl par septiņiem apstiprinātiem COVID-19 saslimšanas gadījumiem. Visi inficētie bija atlidojuši 7. marta reisā BT-630 no Milānas, kurā bija 25 pasažieri no Latvijas.&lt;ref name=&quot;jauns.lv&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;apollo.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/preses-relizes/get/nid/782 Apstiprināts otrais COVID-19 saslimšanas gadījums Latvijā] spkc.gov.lv 2020. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
12. martā SPKC ziņoja par sešiem, 13. martā par vienu, 14. martā par deviņiem,&lt;ref&gt;[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757 COVID-19 infekcijas uzliesmojums] SPKC mājas lapa, apmeklēta 14.03.2020 09:41&lt;/ref&gt; bet 15. martā par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem.
21. martā SPKC lūdza atsaukties visus pasažierus, kas 17. martā kopā ar kādu COVID-19 slimnieku brauca vilcienā Rīga-Zilupe,&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929604/spkc-ludz-atsaukties-vilciena-riga-zilupe-pasazierus SPKC lūdz atsaukties vilciena Rīga-Zilupe pasažierus] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt; kā arī autobusā Rēzekne-[[Rogovka]]-[[Vecstrūžāni]].&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929450/rezeknes-novada-aicina-atsaukties-cilvekus-kuri-iespejams-autobusa-braukusi-kopa-ar-covid-19-inficeto-personu Rēzeknes novadā aicina atsaukties cilvēkus, kuri, iespējams, autobusā braukuši kopā ar Covid-19 inficēto personu] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
21. martā [[13. Saeima]]s deputāts [[Artuss Kaimiņš]] savā &quot;Twitter&quot; kontā paziņoja, ka viņam konstatēts Covid-19.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929484/artusam-kaiminam-konstateta-inficesanas-ar-covid-19 Artusam Kaimiņam konstatēta inficēšanās ar Covid-19] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt; Kaimiņš norādīja, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru piedalījies Saeimas sēdēs līdz 16. martam. Kaut arī viņš apgalvoja, ka pēdējā laikā nav bijis ārpus Latvijas, kā arī neesot saticis kādu, kas pēdējā laikā ir atbraucis no ārzemēm, viņam veica valsts apmaksātu COVID-19 diagnostisko testu.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929566/nav-bijis-arzemes-un-nezina-ka-inficejies-kaimins-ar-epidemiologiem-parrunajis-kontaktpersonu-loku Nav bijis ārzemēs un nezina, kā inficējies. Kaimiņš ar epidemiologiem pārrunājis kontaktpersonu loku] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. martā SPKC Komunikācijas nodaļa pavēstīja, ka aizvadītajā diennaktī veikts 681 Covid-19 izmeklējums, tas apstiprināts 15 cilvēkiem, kas atgriezušies no Austrijas un Spānijas vai arī inficēšanos no jau atklāta slimnieka, bet nav apstiprināts neviens papildu saslimšanas gadījums, kas būtu saistīts ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunie-covid-19-inficesanas-gadijumi-ir-saistiti-ar-celosanu-vai-inficesanos-no-jau-atklata-slimnieka.a352764/ Jaunie Covid-19 inficēšanās gadījumi ir saistīti ar ceļošanu vai inficēšanos no jau atklāta slimnieka] lsm.lv 2020. gada 23. martā&lt;/ref&gt;

22. martā COVID-19 diagnosticēja [[Jelgava]]s apbedīšanas biroja &quot;Velis-A&quot; četriem darbiniekiem un biroja vadītājam, kas slimoja jau kopš 17. marta. SPKC konstatēja, ka viena no biroja darbiniecēm bija inficējusies ārzemēs, vēlāk slimību atklāja arī vairākiem biroja klientiem. Kopējais inficēto skaits Jelgavā pārsniedza 11, tika slēgtas visas četras sēru zāles un izvadīšanas pasākumi varēja notikt tikai āra apstākļos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jelgava-ar-covid-19-saslimusi-sesi-apbedisanas-biroja-darbinieki.a353856/ Jelgavā ar Covid-19 saslimuši seši apbedīšanas biroja darbinieki]&lt;/ref&gt;

6. aprīlī SPKC ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā tika konstatēti 187 jauni saslimšanas gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš — 217 gadījumi. 44 pacienti tobrīd bija stacionēti, tajā skaitā 39 ar vidēju slimības gaitu, bet pieci — ar smagu. Trīs no pieciem smagā stāvoklī esošajiem COVID-19 pacientiem bija pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparātiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6943341/trim-no-pieciem-smaga-stavokli-esosajiem-covid-19-slimniekiem-nepieciesama-maksliga-plausu-ventilacija Trim no pieciem smagā stāvoklī esošajiem Covid-19 slimniekiem nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija] LETA 2020. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī 16 pacientiem bija laboratoriski apstiprināta izveseļošanās no COVID-19.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/tris-nedelas-cetras-sienas-rezeknes-slimnica-oskars-izarstejies-no-covid-19.a355087/ Trīs nedēļas četrās sienās Rēzeknes slimnīcā. Oskars izārstējies no Covid-19] lsm.lv 2020. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
30. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēdējās dienās pieaugušais jaunatklāto gadījumu skaits ir skaidrojams ar diviem lokāliem uzliesmojumiem, apmēram 10% no kopējā inficēto skaita ir veselības aprūpē strādājošie.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6962534/joprojam-apmeram-10-covid-19-inficeto-ir-veselibas-aprupe-stradajosie Joprojām apmēram 10% Covid-19 inficēto ir veselības aprūpē strādājošie] TVNET/LETA 2020. gada 30. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. maijā SPKC sāka ziņot ne tikai par kopējo, bet arī par aktīvo inficēšanās gadījumu skaitu. Pēc SPKC ziņām 6. jūnijā Rīgā aktīvo COVID-19 gadījumu skaits bija 108, Priekuļu novadā 42, Valmierā 14, Kocēnu novadā 9, Jūrmalā 8, Bauskas novadā 7, Liepājā 6.&lt;ref&gt;[https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/covid-19-pa-adm-terit/resource/492931dd-0012-46d7-b415-76fe0ec7c216 Valsts Reģionālās attīstības aģentūra] 2020. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
17. jūnijā SPKC informēja par sešiem jauniem inficētajiem, no kuriem viens bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs Jelgavā un Garkalnes novadā.&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-mirusi-divi-covid-19-pacienti-aprupes-centra-marsneni-klienti-vel-sesi-saslimusie.d?id=52235783 Latvijā miruši divi Covid-19 pacienti — aprūpes centra 'Mārsnēni' klienti; vēl seši saslimušie] www.DELFI.lv, LETA 2020. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;zz.lv&quot;&gt;[https://www.zz.lv/vietejas-zinas/jelgava-tris-no-jaunajiem-covid-19-gadijumiem-249837 Jelgavā trīs no jaunajiem “Covid-19” gadījumiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182730/https://www.zz.lv/vietejas-zinas/jelgava-tris-no-jaunajiem-covid-19-gadijumiem-249837 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;

26. jūnijā SPKC informēja, ka no līdz tam diagnosticētajiem 1112 inficētajiem 16% nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita, 30 nomira ar COVID-19.
Tāpat SPKC sniedza detalizētu informāciju par &quot;COVID-19 seju Latvijā&quot;: jaunākajam slimniekam bija viens gads, bet vecākajam — 99 gadi. Sākotnēji koronavīrusa infekciju Latvijā ieveda atpūtnieki no Itālijas (24 gadījumi), Austrijas (33 gadījumi), Spānijas (32 gadījumi), Francijas (24), tad repatrianti no Apvienotās Karalistes (42), Zviedrijas (26), Krievijas (15) un Vācijas (11).
16% inficēto nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita. Kaut arī tikai 6,5% visu saslimušo mita sociālās aprūpes centros (SAC), gandrīz trešdaļa no mirušajiem (deviņi no 30) bija SAC iemītnieki. Latvijas Infektoloģijas centrā slimības pirmajā vilnī nomira visi pieci smagā stāvoklī esošie pacienti, kas bija pieslēgti mākslīgās plaušu ventilācijas aparātam.
&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7082699/raidijums-cik-daudz-gultasvietu-latvijas-medicina-spej-dot-covid-19-pacientiem-ar-smagu-slimibas-gaitu Cik daudz gultasvietu Latvijas medicīna spēj dot Covid-19 pacientiem ar smagu slimības gaitu?] apollo.lv 2020. gada 9. oktobrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimis viens Latvijas Radio kora dziedātājs, bet pēc testu veikšanas infekciju konstatēja vēl deviņiem dziedātājiem. Visiem 24 kora dalībniekiem un vienam diriģentam piemēroja pašizolācijas režīmu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/ar-covid-19-saslimusi-10-latvijas-radio-kora-dziedataji-atcelti-divi-koncerti.d?id=52583137&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+22.10.2020.&amp;utm_medium=email Ar Covid-19 saslimuši 10 Latvijas Radio kora dziedātāji; atcelti divi koncerti] delfi.lv 21.10.2020&lt;/ref&gt;

== Nāves gadījumi ==
{{COVID-19 mirušie Latvijā}}
3. aprīlī nomira 99 gadus veca ar [[SARS-CoV-2]] inficēta sieviete, kas bija inficējusies no sava radinieka, kurš bija atgriezies no [[Spānija]]s. Pacienti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru neatliekamā kārtā stacionēja kādā slimnīcā, kur inficējās vēl viens cilvēks, jo pacientes radinieki slēpa informāciju par ceļošanu ārpus Latvijas. 27. martā pacienti pārveda uz [[RAKUS]] stacionāru “[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]” (LIC). Pirmās trīs dienas paciente ārstējās [[Intensīvā terapija|intensīvās terapijas]] palātā, tad tika pārvesta uz nodaļas palātu.&lt;ref name=&quot;mirusi&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-mirusi-sirmgalve-kurai-bija-konstatets-covid-19-precizets.a354504/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+6.04.2020.&amp;utm_medium=email Latvijā mirusi sirmgalve, kurai bija konstatēts Covid-19 (precizēts)] lsm.lv 2020. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

4. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēkšņi miris viens no patversmes &quot;[[Zilais Krusts]]&quot; klientiem, kuram bija pozitīvs Covid-19 tests, mirušajam bijušas vairākas hroniskas slimības.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/patversme-_zilais-krusts_-miris-covid-19-pozitivs-virietis-14238996 Patversmē Zilais krusts miris Covid-19 pozitīvs vīrietis] LETA 2020. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Infektoloģijas centrā pēc nedēļu ilgas ārstēšanas nomira 75 gadus vecs COVID-19 slimnieks ar vairākām hroniskām blakusslimībām. Šis gadījums saistīts ar slimības perēkli kādā Jelgavas apbedīšanas birojā.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6943967/latvija-miris-tresais-ar-covid-19-inficejies-cilveks Latvijā miris trešais ar Covid-19 inficējies cilvēks] LETA 2020. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt; 9. aprīlī [[Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs &quot;Eleja&quot;|Elejas Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā]] pēkšņi nomira 76 gadus vecs vīrietis, kuram 2. aprīlī bija konstatēta inficēšanās ar [[jaunais kroņvīruss|jauno kroņvīrusu]]. Pacientam esot bijusi vienīgi [[arteriālā hipertensija]], citādi viņš juties možs, enerģisks un bez jebkādiem slimības simptomiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/miris-elejas-aprupes-centra-iemitnieks-ar-covid-19-saslimsanu.a355355/ Miris Elejas aprūpes centra iemītnieks ar Covid-19 saslimšanu] lsm.lv 2020. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Pēc [[autopsija]]s noskaidrojās, ka pēkšņi mirušā vīrieša nāves cēlonis bijusi [[sirds koronārā slimība]].&lt;ref name=&quot;NRA&quot;&gt;[https://nra.lv/latvija/311799-lidz-sim-latvija-mirusi-9-cilveki-kuri-inficejusies-ar-covid-19.htm Līdz šim Latvijā miruši 9 cilvēki, kuri inficējušies ar Covid-19] LETA 2020. gada 21. aprīlī&lt;/ref&gt;

11. aprīlī [[RAKUS]] [[LIC]] nomira divas nedēļas iepriekš stacionēts pacients, kurš bija jaunāks par 60 gadiem,&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6947453/rakus-miris-ar-covid-19-inficejies-pacients RAKUS miris ar Covid-19 inficējies pacients] LETA 2020. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt; plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka mirušais ir bijušais [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors [[Rolands Tjarve]].&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/310898-miris-rolands-tjarve-izskan-minejumi-par-covid-19.htm Miris Rolands Tjarve; izskan minējumi par Covid-19] nra.lv 2020. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/NellijaL/status/1249016444530102272|title=Vēlos arī aicināt ikvienu - saudzējiet sevi, līdzcilvēkus un īpaši mediķus šajā epidēmijā. Vīruss ir viltīgs un dzīvība ir trausla, lai cik veseli un šķietami neievainojami mēs justos.|last=Ločmele|first=Nellija|website=@NellijaL|access-date=2020-04-13|date=2020-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņa sieva žurnāliste [[Nellija Ločmele]] informēja, ka slimība sākusies 16. martā.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6951079/viruss-izradijas-daudz-viltigaks-neka-riska-grupu-demografija-nellija-locmele-par-vira-rolanda-tjarves-saslimsanu &quot;Vīruss izrādījās daudz viltīgāks nekā riska grupu demogrāfija.&quot; Nellija Ločmele par vīra Rolanda Tjarves saslimšanu] apollo.lv 2020. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. aprīlī SPKC ziņoja, ka Vidzemes slimnīcā miris vairāk nekā 85 gadus vecs pacients ar vairākām hroniskām slimībām, kurš 10. aprīlī slimnīcā bija inficējies ar koronavīrusu, bet RAKUS LIC miris vairāk nekā 80 gadus vecs pacients, kas smagā stāvoklī ar pneimoniju bija stacionēts iepriekšējā dienā.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvija-ar-covid-19-mirusi-vel-divi-pacienti/ Latvijā ar Covid-19 miruši vēl divi pacienti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118134543/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvija-ar-covid-19-mirusi-vel-divi-pacienti/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijā mirušo COVID-19 pacientu skaits sasniedzis deviņus. Divi pēdējie mirušie bija vecāka gadagājuma pacienti ar hroniskām slimībām, kas nomira slimnīcā. Septiņiem mirušajiem pacientiem COVID-19 atzina par primāro nāves cēloni, bet par diviem pacientiem (Zilā Krusta patversmē un Elejas SAR) tika gaidīts pataloganatomu slēdziens. Konsultējoties ar Pasaules Veselības organizāciju, tika izlemts tomēr pieskaitīt šos divus mirušos pie COVID-19 nāves gadījumu statistikas.&lt;ref name=&quot;NRA&quot;/&gt;
22. aprīlī SPKC ziņoja, ka no COVID-19 miruši vēl divi ar hroniskām slimībām slimojoši cilvēki 80-85 un 50-55 gadu vecuma grupās.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6955553/latvija-konstateti-13-jauni-inficesanas-gadijumi-ar-covid-19-divi-cilveki-mirusi Latvijā konstatēti 13 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, divi cilvēki miruši] apollo.lv 2020. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
24. aprīlī kļuva zināms, ka ar COVID-19 miris 75-80 gadus vecs pacients, kurš slimoja ar vairākām hroniskām slimībām.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/miris-vel-viens-covid-19-slimnieks/ Miris vēl viens Covid-19 slimnieks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118001329/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/miris-vel-viens-covid-19-slimnieks/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī slimnīcā nomira divi pacienti vecuma grupās no 70 līdz 75 gadiem un no 75 līdz 80 gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://arkartassituacija.gov.lv/ |title=SPKC mājas lapa |access-date={{dat|2021|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ }}&lt;/ref&gt;
1. maijā kļuva zināms, ka slimnīcā miris vēl viens COVID-19 slimnieks vecumā no 50 līdz 55 gadiem, kurš inficējies no ģimenes locekļa.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/miris-vel-viens-covid-19-slimnieks-bet-saslimsana-atklata-12-cilvekiem/ Miris vēl viens Covid-19 slimnieks, bet saslimšana atklāta 12 cilvēkiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118005829/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/miris-vel-viens-covid-19-slimnieks-bet-saslimsana-atklata-12-cilvekiem/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 1. maijā&lt;/ref&gt;
29. maijā kļuva zināms, ka [[SAC &quot;Mārsnēni&quot;]] miruši divi iemītnieki.&lt;ref name=&quot;Jauns 2020&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/388299-izskan-pirmas-versijas-ka-pansionata-marsneni-sacies-covid-19-uzliesmojums?utm_source=nra.lv&amp;utm_medium=widget-include&amp;utm_campaign=Links-in-partner-sites Izskan pirmās versijas, kā pansionātā &quot;Mārsnēni&quot; sācies Covid-19 uzliesmojums] Jauns.lv/LETA 2020. gada 29. maijā&lt;/ref&gt;
17. jūnijā SPKC apstiprināja, ka miruši vēl divi sociālās aprūpes centra &quot;Mārsnēni&quot; klienti.&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot;/&gt;
26. jūnijā SPKC informēja, ka no 30 mirušajiem deviņi bija SAC iemītnieki.
4. septembrī ziņoja, ka miris viens Krāslavas novadā reģistrēts pacients 55—60 gadu vecumā, kas iepriekš vairāk nekā nedēļu atradās slimnīcā smagā stāvoklī.

== Stāvoklis slimnīcās ==

Pirmo Latvijā diagnosticēto pacienti 3. martā kopā ar bērnu stacionēja [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/ Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums] lsm.lv 2020. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
9. martā Valsts operatīvās medicīniskās komisija (VOMK) pieņēma lēmumu, ka turpmāk ar COVID-19 vieglā formā saslimušos vairs visos gadījumos nevedīs uz slimnīcu, bet viņi varēs ārstēties mājās karantīnā ģimenes ārsta uzraudzībā.&lt;ref&gt;[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/6211_covid19_pacienti_ar_viegliem_saslimsanas_simptomiem_arstesie COVID-19 pacienti ar viegliem saslimšanas simptomiem ārstēsies mājās karantīnā] vm.gov.lv 10.03.2020.&lt;/ref&gt;

25. martā SPKC ziņoja, ka Latvijas slimnīcās atrodas 12 ar COVID-19 slimi cilvēki, bet neviens no viņiem nav smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/jaunaka-covid-19-karte-visvairak-inficeto-riga-jurmala-jelgava-un-ogres-novada/ Jaunākā Covid-19 karte: Visvairāk inficēto Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā un Ogres novadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210303143824/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/jaunaka-covid-19-karte-visvairak-inficeto-riga-jurmala-jelgava-un-ogres-novada/ |date={{dat|2021|03|03||bez}} }} LETA 2020. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
26. martā saslimšanu ar COVID-19 konstatēja 72 gadus vecajai [[Rēzeknes slimnīca]]s bērnu ķirurģei Veronikai Smolko, kura bija sasirgusi 19. martā, tomēr viņas ģimenes locekļiem testus neveica.&lt;ref name=&quot;Rēzeknes ārsti&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6947633/rezekne-ar-covid-19-saslimusi-72-gadus-veca-bernu-kirurge-skaidribas-par-to-ka-arste-inficejusies-neesot Rēzeknē ar Covid-19 saslimusi 72 gadus veca bērnu ķirurģe. Skaidrības par to, kā ārste inficējusies neesot] apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt; Diagnostiskos testus veica 67 pacientiem un slimnīcas darbiniekiem, atrodot vēl divus inficētus medicīnas darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-slimnica-covid-19-konstate-vel-diviem-medicinas-darbiniekiem.a353561/ Rēzeknes slimnīcā Covid-19 konstatē vēl diviem medicīnas darbiniekiem] lsm.lv 2020. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
28. martā infekciju apstiprināja arī vienai [[PSKUS]] [[onkoloģija|onkoloģei]], diagnostiskos testus veica 12 pacientiem un 20 ārstniecības personām.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6935928/ar-covid-19-inficejusies-pskus-onkologe Ar Covid-19 inficējusies PSKUS onkoloģe] LETA 2020. gada 2020. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
Līdz 29. martam COVID-19 atklāja arī pieciem zobārstiem, vienai medmāsai un vienam [[NMPD]] šoferim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saslimsanu-ar-covid-19-konstate-vel-vairakiem-medikiem.a353757/ Saslimšanu ar Covid-19 konstatē vēl vairākiem mediķiem] lsm.lv 2020. gada 29. martā&lt;/ref&gt; 31. martā tapa zināms arī tas, ka Covid-19 konstatēts 11 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra darbiniekiem.&lt;ref name=&quot;mirusi&quot;/&gt;

[[Ogres slimnīca|Ogres slimnīcā]] 28. martā ieveda smagi slimu pacientu, kurš ar SARS-CoV-2 vīrusu aplipināja arī vienu no palātas biedriem. Kad pacientiem konstatēja saslimšanu ar Covid-19, slimnīcā veica dezinfekciju un uz laiku pārtrauca jaunu pacientu uzņemšanu. 3. aprīlī pozitīvu Covid-19 testu apstiprināja vienam ārstam un slēdza interno nodaļu, mājas izolācijā nokļuva 27 medicīnas darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ogres-slimnica-pacientam-konstate-covid-19-sledz-nodalu-pasizolacija-27-mediki.a354650/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+6.04.2020.&amp;utm_medium=email Ogres slimnīcā pacientam konstatē Covid-19; slēdz nodaļu, pašizolācijā 27 mediķi] LETA 2020. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;

2. aprīlī saslimšanu ar COVID-19 apstiprināja kādam [[Dobeles slimnīca]]s bērnu nodaļas pacientam un viņa mātei, abi slimnīcā bija pavadījuši divas dienas un tika palaisti mājās. Bērna ārstam noteica pašizolāciju, bet bērnu nodaļa uz laiku tika slēgta.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6940244/dobeles-slimnica-nejausi-uznem-covid-19-pacientu-slimnica-sledz-bernu-nodalu Dobeles slimnīcā nejauši uzņem Covid-19 pacientu. Slimnīca slēdz bērnu nodaļu] LETA 2020. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

3. aprīlī inficēšanos konstatēja arī diviem ārstiem un diviem pacientiem [[RAKUS]] Endokrinoloģijas un Pulmonoloģijas nodaļā [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centra]] ēkā, jo tajā ārstējās viens no patversmes &quot;[[Zilais Krusts]]&quot; klientiem. Minētā nodaļa tika slēgta un dezinficēta, nākamajā dienā SPKC paziņoja, ka infekcija diagnosticēta vēl vienam nodaļas darbiniekam. Pēc saslimšanas gadījuma Stradiņa slimnīcā slimību diagnosticēja vienai darbiniecei [[Rīgas sociālās aprūpes centrs &quot;Stella maris&quot;|SAC &quot;Stella maris&quot;]]. SPKC paziņoja, ka ar COVID-19 Latvijā kopumā sasirguši ap 40 medicīnas darbinieku.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6942113/loc-un-aprupes-centra-stella-maris-atklats-vel-pa-vienam-covid-19-slimniekam LOC un aprūpes centrā &quot;Stella Maris&quot; atklāts vēl pa vienam Covid-19 slimniekam] LETA 2020. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ogres slimnīcā izolācijā atradās ap 30 mediķu un tā pārtrauca uzņemt pacientus, arī Dobeles slimnīca nestrādāja ar pilnu jaudu.&lt;ref&gt;[https://veselam.la.lv/raidijums-regionalas-slimnicas-nav-gatavas-covid-19-pandemijai Reģionālās slimnīcas nav gatavas Covid-19 pandēmijai]{{Novecojusi saite}} Skaties.lv 2020. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;

10. aprīlī COVID-19 konstatēja vienam no [[Vidzemes slimnīca]]s Terapijas nodaļas pacientiem, tādēļ daļēji slēdza vienu no terapijas nodaļām un noteica pašizolācijas režīmu vairākiem pacientiem un medicīnas darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6947518/covid-19-saslimsana-slimnica-valmiera-pasizolacija-atrodas-vairaki-mediki-daleji-slegta-viena-no-terapijas-nodalam Covid-19 saslimšana slimnīcā Valmierā. Pašizolācijā atrodas vairāki mediķi, daļēji slēgta viena no terapijas nodaļām] LETA 2020. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt; Vēlāk kopējais Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļā ar koronavīrusu inficēto pacientu skaits pieauga līdz sešiem, bet diagnostiskos testus veica 31 pacientam. COVID-19 diagnozi apstiprināja arī sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pašizolācijas režīmā nosūtīja 25 medicīnas darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vidzemes-slimnica-sesi-pacienti-ar-covid-19-pasizolacija-25-mediki.a356003/ Vidzemes slimnīcā seši pacienti ar Covid-19; pašizolācijā 25 mediķi] lsm.lv 2020. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;

11. aprīlī [[RAKUS]] pēc kontakta ar COVID-19 pacientiem aptuveni 100 darbinieku atradās pašizolācijā. Savukārt [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā]] 88 no 1884 darbiniekiem bija dīkstāves režīmā, bet 350 [[Rīgas 1. slimnīca]]s (44% no slimnīcas darbiniekiem) atradās darba nespējā vai atvaļinājumā, tostarp, arī bez darba samaksas saglabāšanas.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6910025/jaunaka-informacija-par-koronavirusa-izplatibu-sestdien Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību sestdien] apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
21. aprīlī [[BKUS]] paziņoja, ka saņemta pozitīva COVID-19 testa atbilde ķirurģijas, ginekoloģijas un uroloģijas nodaļas māsu palīdzei. Līdz brīdim, kad SPKC būs sniedzis atbildi, slimnīcas darbinieki, kuri bijuši kontaktā ar Covid-19 pozitīvo BKUS darbinieci, tika nosūtīti karantīnā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernu-slimnica-darbiniecei-atklaj-covid-19.a356765/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+22.04.2020.&amp;utm_medium=email Bērnu slimnīcā darbiniecei atklāj Covid-19] LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 21. aprīlī&lt;/ref&gt;

24. aprīlī slēdza [[RAKUS]] [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs|Tuberkulozes un plaušu slimību centra]] (TPSC) [[Tuberkuloze]]s ilgstošas ārstēšanas nodaļu, jo vienam no 9. aprīlī slimnīcā uzņemtajiem pacientiem tika konstatēta saslimšana ar COVID-19. Kaut arī stacionārā bija sagatavota īpaša nodaļa COVID-19 pacientu ārstēšanai ar 53 gultām, taču šim pacientam pirms pārvešanas no kādas reģionālās slimnīcas esot bijuši divi negatīvi COVID-19 testi, tādēļ viņš ievietots parastajā nodaļā.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/pec-covid-19-pacienta-uznemsanas-slegta-specializeta-plausu-slimibu-stacionara-nodala.d?id=52087477 Pēc Covid-19 pacienta uzņemšanas slēgta specializētā plaušu slimību stacionāra nodaļa] delfi.lv 24.04.2020.&lt;/ref&gt; 24 pacientus, kurus atzina par inficētā kontaktpersonām, nodalīja atsevišķās palātās, bet 32 ārstniecības personām noteica 14 dienu karantīnu, pēc kuras viņiem būs jāveic divi atkārtoti testi, lai pārliecinātos, ka cilvēki ir veseli un var atgriezties darbā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/rakus-tuberkulozes-nodala-pacientam-konstatets-covid-19-karantina-nonakusas-32-arstniecibas-personas-14240171 RAKUS Tuberkulozes nodaļā pacientam konstatēts Covid-19; karantīnā nonākušas 32 ārstniecības personas] LETA 2020. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;

8. maijā Vidzemes slimnīca ziņoja, ka pagājušajā diennaktī konstatēti trīs COVID-19 saslimšanas gadījumi — diviem pacientiem un vienam darbiniekam. Tobrīd slimnīcā ārstējās deviņi COVID-19 pacienti, bet astoņi pacienti bija izrakstīti. Laikā, kad slimnīcas uzņemšanas nodaļā bija atļauts testēt pilnīgi visus pacientus, tika atklāti vairāki pozitīvi gadījumi pacientiem bez tipiskiem simptomiem.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vidzemes-slimnica-pagajusaja-diennakti-konstateti-tris-jauni-covid-19-saslimsanas-gadijumi/ Vidzemes slimnīcā pagājušajā diennaktī konstatēti trīs jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118061433/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vidzemes-slimnica-pagajusaja-diennakti-konstateti-tris-jauni-covid-19-saslimsanas-gadijumi/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

18. jūnijā [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] (BKUS) ziņoja, ka vienam slimnīcas pacientam (vecums līdz 10 gadiem) un viņa vecākiem apstiprināta saslimšana ar COVID-19. Zināms, ka viņi nesen bija ieradušies no ārvalstīm.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7001555/saslimsana-ar-covid-19-apstiprinata-bernu-slimnicas-pacientam Saslimšana ar Covid-19 apstiprināta Bērnu slimnīcas pacientam] LETA 2020. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
1. jūlijā BKUS informēja, ka COVID-19 apstiprināta arī vienam Neatliekamās medicīnas palīdzības un observācijas nodaļas (NMPON) ārstam. Viņa iespējamo kontaktpersonu lokā tika apzināti vairāk nekā 40 BKUS darbinieki un 22 pacienti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernu-slimnicas-arstam-atklaj-covid-19.a365644/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.07.2020.&amp;utm_medium=email Bērnu slimnīcas ārstam atklāj Covid-19] LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 1. jūlijā&lt;/ref&gt;

2. jūlijā SPKC ziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 diagnosticēta vienam [[Madonas slimnīca]]s bērnu slimību dežūrnodaļas darbiniekam. 24 slimnīcas darbiniekiem un 16 pacientiem veica COVID-19 testus, visiem testu atbildes bija negatīvas. Trīs slimnīcas darbiniekiem un astoņiem bērniem noteica mājas karantīnu.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/sonedel-covid-19-serga-konstateta-jau-otra-slimnica Šonedēļ Covid-19 sērga konstatēta vēl vienā slimnīcā] LETA, 2020. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;

Pēc 6. septembra SPKC datiem kopš pandēmijas sākuma vismaz 128 saslimušie (9% no kopējā inficēto skaita) bija bijuši ārstniecības iestāžu darbinieki vai ārstniecības personas, kuras strādā sociālās aprūpes iestādēs (SAC).
Lielākais saslimušo skaits bija bijis [[Vidzemes slimnīca|Vidzemes slimnīcā]], pie kam no 64 COVID-19 gadījumiem 17 bija slimnīcas darbinieki, 20 pacienti, no kuriem četri bija miruši, un 27 saslimušo pacientu vai darbinieku ģimenes locekļi. [[NMPD]] Operatīvās vadības centrā bija bijuši 38 COVID-19 gadījumi, ieskaitot sekundāros gadījumus ģimenēs.&lt;ref name=&quot;skaties&quot;&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/no-visiem-latvija-registretajiem-covid-19-gadijumiem-vismaz-9-ir-arstniecibas-iestazu-darbinieki/ No visiem Latvijā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem vismaz 9% ir ārstniecības iestāžu darbinieki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118034409/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/no-visiem-latvija-registretajiem-covid-19-gadijumiem-vismaz-9-ir-arstniecibas-iestazu-darbinieki/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 27. septembrī&lt;/ref&gt; 2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un [[NMPD]] inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/421874-apkopots-cik-mediku-pern-abu-vilnu-laika-saslima-ar-covid-19 Apkopots, cik mediķu pērn abu viļņu laikā saslima ar Covid-19] jauns.lv 2021. jada 7. decembrī&lt;/ref&gt;

== Infekcijas uzliesmojumi aprūpes centros un patversmēs ==

31. martā Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka COVID-19 diagnosticēta 27 Rīgas [[Evaņģēlisko kristiešu draudze “Zilais Krusts”|Evaņģēliski kristīgās draudzes &quot;Zilais Krusts&quot;]] vīriešu patversmes klientiem un darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6938166/patversme-riga-pozitivs-covid-19-tests-bijis-27-cilvekiem Patversmē Rīgā pozitīvs Covid-19 tests bijis 27 cilvēkiem] LETA 2020. gada 31. martā&lt;/ref&gt;
[[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte paziņoja, ka patversmju slēgšanas gadījumā pašvaldībai būšot līdzekļi, lai vismaz 1,5 mēnesi nodrošinātu visu patversmju klientu ēdināšanu un personāla algošanu.&lt;ref&gt;[https://www.zz.lv/vietejas-zinas/vinkele-konstateta-plasa-inficesanas-ar-covid-19-kada-rigas-patversme-papildinata-247952 Viņķele: Konstatēta plaša inficēšanās ar Covid-19 kādā Rīgas patversmē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182732/https://www.zz.lv/vietejas-zinas/vinkele-konstateta-plasa-inficesanas-ar-covid-19-kada-rigas-patversme-papildinata-247952 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} zz.lv 2020. gada 31. martā&lt;/ref&gt; Vēlāk ziņoja, ka dažas dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas 15. martā &quot;Zilā Krusta&quot; telpās noticis reliģisks pasākums, kura laikā patversmē sākusies infekcijas izplatīšanās.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6953544/kopigi-rituali-un-sirmgalvju-arstesana-ar-pieskarieniem-kas-notika-zilaja-krusta-isi-pirms-covid-19-uzliesmojuma Kopīgi rituāli un sirmgalvju ārstēšana ar pieskārieniem. Kas notika &quot;Zilajā krustā&quot; īsi pirms Covid-19 uzliesmojuma?] Apollo.lv 2020. gada 19. aprīlī&lt;/ref&gt;

31. martā saslimšanu konstatēja arī vienam privātā [[Sociālās aprūpes centrs &quot;Allaži&quot;|sociālās aprūpes centra &quot;Allaži&quot;]] darbiniekam. 2. aprīlī tika ziņots, ka COVID-19 diagnosticēts kādai [[Daugavgrīva]]s apkaimes [[Rīgas sociālās aprūpes centrs &quot;Stella maris&quot;|sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centra &quot;Stella maris&quot;]] iemītniecei, kas bija stacionēta [[Stradiņa slimnīca|Stradiņa slimnīcā]]. Savukārt [[Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs &quot;Eleja&quot;|Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā]] ar 30 iemītniekiem saslimšanu apstiprināja trīs darbiniekiem un vienam klientam.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/bolderajas-pansionata-stella-maris-covid-19-konstateta-klientei-cienijama-vecuma.d?id=52026503 Bolderājas pansionātā 'Stella maris' Covid-19 konstatēta klientei cienījamā vecumā] LETA 2020. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

3. aprīlī “Zilā krusta” nakts patversmē konstatēja vēl trīs jaunus infekcijas gadījumus, patversmē ar 102 iemītniekiem tika noteikta karantīna, nodrošinot ēdināšanu trīs reizes dienā.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/rigas-regions/patversme-zilais-krusts-inficeto-skaits-pieaudzis-lidz-30/ Patversmē “Zilais krusts” inficēto skaits pieaudzis līdz 30] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117231317/https://skaties.lv/zinas/latvija/rigas-regions/patversme-zilais-krusts-inficeto-skaits-pieaudzis-lidz-30/ |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
6. aprīlī kopējais sasirgušo skaits patversmē &quot;Zilais Krusts&quot; pieauga līdz 31.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/patversme-_zilais-krusts_-inficeto-skaits-pieaudzis-lidz-31-14239097 Patversmē Zilais krusts inficēto skaits pieaudzis līdz 31] LETA 2020. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
Pēc karantīnas perioda beigām “Zilā krusta” iemītniekiem 17. aprīlī sāka otrreizējo testēšanu, sākot ar 68 diagnostisko testu veikšanu klīniski veselajiem cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6952493/covid-19-skartaja-patversme-zilais-krusts-sakta-otrreizeja-pacientu-testesana Covid-19 skartajā patversmē &quot;Zilais Krusts&quot; sākta otrreizējā pacientu testēšana] LETA 2020. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt; 18. aprīlī inficēšanos konstatēja 30 gadījumos, 19. aprīlī vēl 5 gadījumos.&lt;ref&gt;[https://arkartassituacija.gov.lv/ SPKC lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }} 2020. gada 18. un 19. aprīlī&lt;/ref&gt;

23. aprīlī kļuva zināms, ka pašizolācija noteikta teju pusei no [[Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs &quot;Lode&quot;|SARC “Lode”]] darbiniekiem un testi veikti arī 80 aprūpes centra klientiem. Trauksmi izraisīja COVID-19 pneimonijas apstiprināšana vienam no centra iemītniekam, kurš piecas dienas iepriekš bija izrakstīts no [[Vidzemes slimnīca]]s, kur 10. aprīlī inficēšanās bija konstatēta vienam pacientam, vēlāk sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pirms izrakstīšanas no slimnīcas COVID-19 tests esot bijis negatīvs.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/pec-arstesanas-vidzemes-slimnica-covid-19-konstatets-aprupes-centra-lode-klientam Pēc ārstēšanās Vidzemes slimnīcā Covid-19 konstatēts aprūpes centra “Lode” klientam] LETA 2020. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;

29. aprīlī COVID-19 atklāja kādam [[Rīgas sociālās aprūpes centrs &quot;Gaiļezers&quot;|Rīgas sociālās aprūpes centra &quot;Gaiļezers&quot;]] iemītniekam, 3. maijā kļuva zināms, ka inficējušies seši šī sociālās aprūpes centra iemītnieki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6964284/vairak-neka-puse-jaunpienakuso-covid-19-slimnieku-ir-pansionata-gailezers-iemitnieki Vairāk nekā puse jaunpienākušo Covid-19 slimnieku ir pansionāta &quot;Gaiļezers&quot; iemītnieki] TVNET/LETA 2020. gada 3. maijā&lt;/ref&gt; 4. maijā kļuva zināms, ka SAC &quot;Gaiļezers&quot; inficēti 14 [[Demence]]s nodaļas klienti, nodaļa praktiski slēgta, darbiniekiem COVID-19 nav konstatēta. Visi saslimušie diagnosticēšanas brīdī bija asimptomātiski.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-konstatets-pansionata-gailezers-demences-nodalas-iemitniekiem.d?id=52108587 Covid-19 konstatēts pansionāta 'Gaiļezers' demences nodaļas iemītniekiem] LETA 04.05.2020.&lt;/ref&gt;

16. maijā COVID-19 diagnosticēja četriem [[sociālās aprūpes centrs &quot;Mārsnēni&quot;|SAC &quot;Mārsnēni&quot;]] darbiniekiem un 17 iemītniekiem.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/socialas-aprupes-centram-marsneni-noteikts-karantinas-rezims/ Sociālās aprūpes centram “Mārsnēni” noteikts karantīnas režīms] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118015841/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/socialas-aprupes-centram-marsneni-noteikts-karantinas-rezims/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;
Vēlāk precizēja, ka SAC &quot;Mārsnēni&quot; inficēšanās ar koronavīrusu atklāta jau 10. maijā, un piecus nācās ievietot slimnīcā. Kopumā inficēti 25 iemītnieki vecumā virs 60 gadiem, kā arī četri darbinieki. Infekciju SAC varētu būt ievazājis kāds centra iemītnieks, kurš bija ārstējies [[Cēsu klīnika|Cēsu slimnīcā]].&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6975161/sakotneja-informacija-sac-marsneni-covid-19-uzliesmojuma-avots-varetu-but-kads-pacients Sākotnējā informācija — SAC &quot;Mārsnēni&quot; Covid-19 uzliesmojuma avots varētu būt kāds pacients] apollo.lv 2020. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

17. maijā SPKC ziņoja, ka pozitīvs COVID-19 tests bijis sešām personām [[Rīgas patversmes Sieviešu nodaļa|Rīgas patversmes Sieviešu nodaļā]] [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas ielā]] [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē, kurā uzturas ap 60 sieviešu. [[Rīgas dome]]s Labklājības departaments informēja, ka visām inficētajām sievietēm slimība norit bez simptomiem un viņas ir izolētas atsevišķā patversmes spārnā ar atsevišķu ieeju un izeju, higiēnas telpām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-inficetajam-sieviesu-patversmes-iemitniecem-slimiba-norit-bez-simptomiem-inficetas-ir-izoletas.a360118/ Ar Covid-19 inficētajām sieviešu patversmes iemītniecēm slimība norit bez simptomiem; inficētās ir izolētas] lsm.lv 2020. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā inficēto skaits SAC &quot;Mārsnēni&quot; sasniedza 44, Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par COVID-19 uzliesmojumu šajā sociālās aprūpes centrā. Visi slimnīcās stacionētie klienti tika nogādāti atpakaļ un izvietoti izolatoros. &quot;Mārsnēnos&quot; tobrīd atradās 50 klienti un strādāja 18 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6980287/neskatoties-uz-covid-19-saslimsanas-uzliesmojumu-marsneni-tiek-gala-ar-klientu-aprupi Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas uzliesmojumu,&quot;Mārsnēni&quot; &quot;tiek galā ar klientu aprūpi&quot;] apollo.lv 2020. gada 23. maijā&lt;/ref&gt;

25. maijā kļuva zināms, ka kopš pandēmijas sākuma saslimšanas gadījumi ar COVID-19 atklāti 12 sociālās aprūpes iestādēs jeb pansionātos, saslimuši 90 cilvēki — 22 darbinieki un 68 klienti, nomiruši septiņi inficētie cilvēki. Priekuļu novada SAC &quot;Mārsnēni&quot; inficēti 44 cilvēki, tostarp seši darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-covid-19-kopuma-atklats-12-pansionatos-atbildigie-uzskata-ka-situacija-tiek-kontroleta.a361075/ Latvijā Covid-19 kopumā atklāts 12 pansionātos; atbildīgie uzskata, ka situācija tiek kontrolēta] lsm.lv 2020. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
28. maijā COVID-19 slimnieku skaits SAC &quot;Mārsnēni&quot; pieauga līdz 47, stacionārā ārstējās četri aprūpes centra iemītnieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marsnenu-vaditaja-aprupes-centra-ir-jauni-ar-covid-19-saslimusie.a361703/?utm_source=rss&amp;utm_campaign=rss&amp;utm_medium=links «Mārsnēnu» vadītāja: Aprūpes centrā ir jauni ar Covid-19 saslimušie] LETA 2020. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
29. maijā kļuva zināms, ka &quot;Mārsnēnos&quot; bija inficējušies astoņi darbinieki un 39 iemītnieki, no kuriem divi bija miruši.&lt;ref name=&quot;Jauns 2020&quot;/&gt;
17. jūnijā SPKC apstiprināja, ka miruši vēl divi sociālās aprūpes centra &quot;Mārsnēni&quot; klienti, Priekuļu novadā aktīvo infekcijas gadījumu skaits saruka līdz 40.&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot;/&gt;
&lt;ref name=&quot;zz.lv&quot;/&gt;
26. jūnijā SPKC informēja, ka no 1112 inficētajiem 6,5% (72 pacienti) mita sociālās aprūpes centros (SAC), no 30 mirušajiem deviņi (30%) bija SAC iemītnieki. 27. septembrī kļuva zināms, ka SAC “Mārsnēni” kopumā bija reģistrēti 52 COVID-19 gadījumi, no viņiem astoņi bija darbinieki un 39 klienti, pie kam pieci sasirgušie miruši. Vēl piecos gadījumos bija notikusi sekundārā inficēšanās.&lt;ref name=&quot;skaties&quot;/&gt;

== Inficēšanās izglītības iestādēs ==

Kad 2020. gada 12. martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, vecākiem bija jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādēs rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši COVID-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
17. martā diagnosticēja SARS-CoV-2 infekciju bērnam, kurš ar vecākiem bija atgriezies no Zviedrijas un apmeklējis [[Piņķi|Piņķu]] pirmsskolas mācību iestādi “Saimīte”.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-covid-19-konstate-bernam-kopuma-jau-60-saslimusie.a352088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.03.2020.&amp;utm_medium=email Latvijā «Covid-19» konstatē bērnam; kopumā jau 60 saslimušie] lsm.lv 2020. gada 17. martā&lt;/ref&gt; Saslima arī [[Salaspils 1. vidusskola]]s skolēns, kas 9. martā bija atgriezies no treniņnometnes Spānijā.&lt;ref name=&quot;delfi tiešraide&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-pasaule-cinas-ar-sergu-inficetais-konstatets-ari-salaspils-1-vidusskola-teksta-tiesraide.d?id=51971887 'Covid-19': Pasaulē cīnās ar sērgu; inficētais konstatēts arī Salaspils 1. vidusskolā. Teksta tiešraide] delfi.lv 2020. gada 17. martā&lt;/ref&gt; 21. martā ziņoja, ka saslimis vēl viens Salaspils 1. vidusskolas skolēns, pašizolācija tika noteikta 23 skolēniem un 11 pedagogiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/salaspils-skola-divi-skoleni-saslimusi-ar-covid-19-pasizolacija-34-personas.a352707/ Salaspils skolā divi skolēni saslimuši ar Covid-19, pašizolācijā — 34 personas] LTV Ziņu dienests, 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt;

25. martā kļuva zināms, ka infekcija bija konstatēta divu [[Ozolnieki|Ozolnieku]] pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” grupu bērnu vecākiem, pašizolāciju noteica abu grupu audzēkņiem un pedagogiem.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/divu-ozolnieku-bernudarza-zilite-grupinu-berniem-un-pedagogiem-noteikta-pasizolacija Divu Ozolnieku bērnudārza “Zīlīte” grupiņu bērniem un pedagogiem noteikta pašizolācija] LETA 2020. gada 25. martā&lt;/ref&gt; Vienā gadījumā 9. martā ģimene bija atgriezusies no Spānijas, bet otrā gadījumā viens no ģimenes vecākiem bija 11. martā atgriezies no Lielbritānijas.&lt;ref&gt;[https://ozolnieki.lv/aktualitates/aktualitates-parvalde/informacija-par-diviem-saslimsanas-gadijumiem-ar-covid-19-ozolniekos Informācija par diviem saslimšanas gadījumiem ar COVID-19 Ozolniekos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182731/https://ozolnieki.lv/aktualitates/aktualitates-parvalde/informacija-par-diviem-saslimsanas-gadijumiem-ar-covid-19-ozolniekos |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} ozolnieki.lv 12.03.2020.&lt;/ref&gt;

5. aprīlī SPKC paziņoja, ka pēc kāda darbinieka saslimšanas ar COVID-19 uz divām nedēļām tika slēgta [[Mārupes novads|Mārupes novada]] pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Mārzemīte&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6942574/ar-covid-19-inficejies-marupes-bernudarza-darbinieks-pirmsskolas-izglitibas-iestade-slegta Ar Covid-19 inficējies Mārupes bērnudārza darbinieks. Pirmsskolas izglītības iestāde slēgta] LETA 2020. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Rīgas Dome]]s 24. aprīlī sniegtās informācijas bērnu vai darbinieku inficēšanās dēļ bija slēgta Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Margrietiņa&quot; (no 14. aprīļa), Rīgas 172. pirmsskolas izglītības iestāde (no 21. aprīļa) un Rīgas 88. pirmsskolas izglītības iestāde (no 23. aprīļa). Marta beigās un aprīļa sākumā pozitīvas COVID-19 analīzes bija konstatētas arī trim [[Puškina licejs|Puškina liceja]] darbiniekiem un vienam [[Lastādijas pamatskola]]s darbiniekam, un darbs skolās turpināja noritēt attālināti.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6957574/covid-19-lidz-sim-konstatets-tris-rigas-bernudarzos-un-divas-skolas Covid-19 līdz šim konstatēts trīs Rīgas bērnudārzos un divās skolās] TVNET/LETA 2020. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;

5. augustā SPKC informēja, ka saslimšana ar COVID-19 apstiprināta diviem,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/diviem-murjanu-sporta-gimnazijas-audzekniem-apstiprinata-saslimsana-ar-covid-19.a369523/ Diviem Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkņiem apstiprināta saslimšana ar Covid-19] 2020. gada 5. augustā&lt;/ref&gt; bet 6. augustā vēl deviņiem [[Murjāņu sporta ģimnāzija]]s riteņbraukšanas nodaļas jauniešiem un vienam trenerim, kuri pēdējā mēneša laikā bija piedalījušies sacensībās Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/covid-19-tests-vel-javeic-32-murjanu-sporta-gimnazijas-administracijas-darbiniekiem Covid-19 tests vēl jāveic 32 Murjāņu Sporta ģimnāzijas administrācijas darbiniekiem] LETA 2020. gada 6. augustā&lt;/ref&gt;
7. un 9. augustā inficēšanos apstiprināja vēl diviem Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēkņiem.

== Infekcijas izplatība reģionos un novados ==

14. martā [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) publicēja statistikas datu atspoguļojumu par Latvijā apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību, valsti sadalot sešās daļās ([[Rīga]], [[Pierīga]], [[Kurzeme]], [[Latgale]], [[Zemgale]] un [[Vidzeme]]). Sākotnēji SPKC atsacījās izpaust tās rīcībā esošos datus par inficēto cilvēku dzīvesvietām Rīgas administratīvi teritoriālajās vienībās ([[Rīgas apkaimes|apkaimēs]]) vai Latvijas novados un pilsētās.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

20. martā [[SPKC]] paziņoja, ka 95% no COVID-19 slimniekiem bija atbraukuši no ārzemēm, bet 5% inficējušies no atbraukušajiem. Šajā dienā publicēja karti ar COVID-19 saslimšanas gadījumiem lielajās pilsētās un novados, slimības gadījumi todien bija konstatēti 19 pašvaldībās: [[Rīga]] (vairāk nekā 51 slimnieks), [[Jūrmala]] (6-10 slimnieki), [[Aizkraukle]], [[Jēkabpils]], [[Daugavpils]], [[Ventspils novads]], [[Babītes novads]], [[Mārupes novads]], [[Ozolnieku novads]], [[Ķekavas novads]], [[Salaspils novads]], [[Stopiņu novads]], [[Garkalnes novads]], [[Sējas novads]], [[Krimuldas novads]], [[Siguldas novads]], [[Cēsu novads]], [[Smiltenes novads]] un [[Ogres novads]] (katrā pašvaldībā 1—5 slimnieki).&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6928993/spkc-publisko-karti-ar-covid-19-inficeto-pacientu-skaitu-latvijas-novados SPKC publisko karti ar Covid-19 inficēto pacientu skaitu Latvijas novados] apollo.lv, 2020. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
21. martā SPKC ziņoja par saslimšanu arī [[Liepāja|Liepājā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]] un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Grobiņas novads|Grobiņas]], [[Olaines novads|Olaines]] un [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novados]].&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929537/spkc-inficesanas-ar-covid-19-konstateta-latvijas-iedzivotajiem-25-pasvaldibas SPKC: Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta Latvijas iedzīvotājiem 25 pašvaldībās] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt;

22. martā SPKC ziņoja par infekciju arī [[Jelgava]]s pilsētā, [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Carnikavas novads|Carnikavas]], [[Limbažu novads|Limbažu]] un [[Mērsraga novads|Mērsraga novados]], bet 23. martā [[Talsu novads|Talsu]], [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Ķeguma novads|Ķeguma]], [[Alojas novads|Alojas]], [[Rūjienas novads|Rūjienas]] un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novados]], 24. martā inficēšanās gadījumu konstatēja arī [[Kocēnu novads|Kocēnu novadā]], savukārt Rīgā saslimušo skaits pārsniedza 100, bet Jūrmalā 11.&lt;ref name=&quot;uzliesmojums&quot;&gt;[https://arkartassituacija.gov.lv/ COVID-19 infekcijas uzliesmojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }} SPKC mājas lapa&lt;/ref&gt;
25. martā SPKC paziņoja, ka pieci Rīgā atklātie slimnieki nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu slimnieku vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētā sākusies neizsekojama SARS-CoV-2 vīrusa transmisija.&lt;ref&gt;[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/preses-relizes/get/nid/804 Latvijā sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā] spkc.gov.lv 2020. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
25. martā [[Valsts policija]] (VP) veica 499 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu un ierosināja 50 administratīvā pārkāpuma lietvedības, visvairāk [[Latgale|Latgalē]], likumpārkāpējiem var piemērot naudas sodu līdz 350 [[eiro]].&lt;ref&gt;[https://bnn.lv/arkartejas-situacijas-ierobezojumu-neieverosana-visbiezak-konstateta-latgale-359787 Ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošana visbiežāk konstatēta Latgalē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182730/https://bnn.lv/arkartejas-situacijas-ierobezojumu-neieverosana-visbiezak-konstateta-latgale-359787 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} bnn.lv 2020. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

8. aprīlī SPKC ziņoja, ka SARS-CoV-2 vīrusa infekcija konstatēta 55 Latvijas pašvaldībās, inficēto skaits Rīgā bija 315 (diennakts pieaugums 20), savukārt Jūrmalā bija 29 pacienti (+1), Jelgavā 20 pacienti (+3), bet Liepājā 18 pacienti (+2).&lt;ref&gt;[http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/veseliba/16097-pedeja-diennakti-vislielakais-covid-19-inficeto-skaita-pieaugums-riga-salaspili-un-jurmala-pa-vienam-jaunam-inficetajam Pēdējā diennaktī vislielākais Covid-19 inficēto skaita pieaugums Rīgā; Salaspilī un Jūrmalā pa vienam jaunam inficētajam] LETA 08.04.2020.&lt;/ref&gt;

28. aprīlī SPKC ziņoja, ka [[Salaspils]] mēbeļu uzņēmumā SIA &quot;Dižozols plus&quot; 18 darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem konstatēta saslimšana ar COVID-19. Slimības uzliesmojums skāris tikai vienu no uzņēmuma korpusiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6962116/18-darbiniekiem-salaspils-mebelu-uznemuma-konstatets-covid-19 18 darbiniekiem Salaspils mēbeļu uzņēmumā konstatēts Covid-19] LETA 2020. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;

22. jūnijā lielākais zināmais inficēto cilvēku skaits slimības aktīvajā stadijā bija Rīgā (59 gadījumi), Priekuļu novadā (SAC &quot;Mārsnēni&quot;, 39 gadījumi), Bauskas novadā (9 gadījumi), Kocēnu novadā (6 gadījumi), Valmierā (6 gadījumi), Daugavpilī (1), bet mazāk par 5 aktīviem slimības gadījumiem bija Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, kā arī Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Mārupes, Siguldas, Smiltenes un Limbažu novados.&lt;ref&gt;[https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/covid-19-pa-adm-terit/resource/492931dd-0012-46d7-b415-76fe0ec7c216 data.gov.lv] Valsts Reģionālās attīstības aģentūra&lt;/ref&gt;

== Pirmā viļņa matemātiskās modelēšanas prognoze ==
8. aprīlī [[Vašingtonas Universitāte]]s Veselības metrikas un novērtēšanas institūts (''Institute for Health Metrics and Evaluation, IHME''), izmantojot pieejamos datos, modelēja trīs COVID-19 norises scenārijus (minimālo, ticamāko un maksimālo). Lielāko hospitalizāciju skaitu paredzēja 24. aprīlī, kad pēc minimālā scenārija slimnīcās prognozēja 41 COVID-19 pacientu (realitātē slimnīcās bija 34 pacienti, no viņiem smagā stāvoklī bija 6 pacienti), bet nenomirs neviens pacients (realitātē nomira viens pacients).
Nepiepildījās prognoze, ka 24. aprīlī slimnīcās būs 225 pacienti, no kuriem tajā dienā nomirs septiņi (t.s. ticamākais scenārijs) vai 740 pacienti, no kuriem nomirs 39 pacienti (maksimālais scenārijs).
Kopējais prognozētais ar COVID-19 mirušo skaits Latvijā pēc šī modeļa minimālā scenārija bija 26, pēc ticamākā scenārija 125, bet pēc maksimālā scenārija 301 cilvēki. Tāpat IHME prognozēja, ka Latvijā ticamākajā gadījumā būs nepieciešami 44 invazīvie plaušu ventilatori un 52 intensīvās terapijas gultasvietas.&lt;ref&gt;[https://covid19.healthdata.org/latvia COVID-19 projections assuming full social distancing through May 2020] Last updated April 8, 2020 {{en}}&lt;/ref&gt;

== Attālinātās ārstu konsultācijas ==
22. martā privātās informācijas sistēmu kompānijas “''Blue Bridge Technologies''” un “''Datamed''” informēja [[LETA]], ka ir izstrādājušas risinājumu iedzīvotāju [[identificēšana]]i un attālinātai medicīnas speciālistu konsultāciju sniegšanai. Ārsti attālināti vienotā vidē varēs noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt [[darba nespējas lapas]] un [[e-receptes]]. Jauno rīku plānoja izmantot [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] un privātā &quot;[[LOR]] klīnika&quot;.&lt;ref&gt;[https://veselam.la.lv/izstradats-risinajums-attalinatam-arstu-konsultacijam Izstrādāts risinājums attālinātām ārstu konsultācijām]{{Novecojusi saite}} LETA 2020. gada 22. martā&lt;/ref&gt;

== Valsts pētījumu programma ==
19. maijā Ministru kabinets apstiprināja jaunas valsts pētījumu programmas (VPP) izveidi pētījumiem veselības, inženiertehnisko risinājumu, sabiedrības un tautsaimniecības jomās, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju horizontālu ietekmi šajās jomās un sniedzot ieguldījumu tautsaimniecības pārstrukturizēšanā un atjaunošanā.

Programmas virsmērķis ir ierobežot COVID-19 izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus. VPP plānoja radīt zinātniskas prognozes Latvijai par tālākās rīcības scenārijiem 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tajā skaitā kā pārvarēt jaunus saslimšanas uzliesmojumus, radīt labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskās izaugsmes]] stimulēšanai.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6977172/apstiprina-jaunu-valsts-petijumu-programmu-covid-19-seku-mazinasanai Apstiprina jaunu valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai] TVNET/LETA 2020. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

== Saimnieciskā krīze ==

[[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] 30. aprīlī apstiprināja [[LR Finanšu ministrija]]s (FM) izstrādāto Latvijas stabilitātes programmu ar aktuālākajām makroekonomikas prognozēm, kurā šā gada iekšzemes kopprodukta kritums prognozēts 7% apmērā. Pēc FM prognozēm IKP pieaugumam 2021. gadā būs 1% un 2022. gadā 3,5%.
Stabilitātes programmā aplēsts, ka neiekasēto nodokļu apmērs 2020. gadā varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro, valdības budžeta deficīts 9,4% no IKP, valdības parāds 51,7% no IKP. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies par 5%.&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/en/node/21873 Valdība apstiprina Latvijas Stabilitātes programmu 2020. — 2023. gadam]{{Novecojusi saite}} LR Finanšu ministrija 30.04.2020.&lt;/ref&gt;
[[Starptautiskais Valūtas fonds]] (SVF) savā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (''World Economic Outlook'') prognozēja, ka Latvijas ekonomikā 2020. gadā būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts 2019. gada oktobrī. Savukārt 2021. gadā SVF prognozēja tikpat strauju Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā.
Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020. gada beigās Latvijā var sasniegt 8%, bet nākamgad samazināties līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019. gadā.
Tāpat SVF prognozēja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā var būt deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs var sarukt līdz 1,5% no IKP.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/svf-latvijas-ekonomika-sogad-bus-kritums-par-86.a355842/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+15.04.2020.&amp;utm_medium=email SVF: Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%] LETA 2020. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

6. maijā kļuva zināms, ka [[Eiropas Komisija]] 2020. gadā prognozē Latvijas ekonomikas sarukumu par 7%, ko galvenokārt ietekmēs investīciju un eksporta kritums. Savukārt 2021. gadā tika prognozēts ekonomikas pieaugums 6,4% apmērā.
Nodokļu ieņēmumu krituma un valsts atbalsta pasākumu dēļ Latvijas budžeta deficīts 2020. gadā varētu pieaugt līdz 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā ekonomikas samazinājumu lēsa par 7,9%, bet Igaunijas par 6,9%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ek-sogad-es-ekonomika-gaidama-vesturiska-recesija-latvijai-7-sarukums.a358700/ EK: šogad ES ekonomikā gaidāma vēsturiska recesija; Latvijai — 7% sarukums] lsm.lv 2020. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā salīdzināmajās cenās samazinājās par 9,2%, ko ietekmēja apjoma kritums apstrādes rūpniecībā — par 9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē — par 8,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē — par 10,8%.&lt;ref&gt;[https://bnn.lv/latvija-rupniecibas-produkcijas-apjoms-aprili-samazinajies-par-92-364091 Latvijā rūpniecības produkcijas apjoms aprīlī samazinājies par 9,2%] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182730/https://bnn.lv/latvija-rupniecibas-produkcijas-apjoms-aprili-samazinajies-par-92-364091 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} BNN 2020. gada 4. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc 3. jūnijā publiskotajiem [[Eurostat]] datiem Latvijā aprīlī bezdarba līmenis bija 9%, Spānijā — 14,8%, Kiprā — 8,9%, Francijā — 8,7%, Lietuvā — 8,6%, Horvātijā — 8,1%, Zviedrijā — 7,9% un Luksemburgā — 7,5%.&lt;ref&gt;[https://bnn.lv/eurostat-latvija-aprili-bijis-augstaks-bezdarba-limenis-neka-es-videji-364025 Eurostat: Latvijā aprīlī bijis augstāks bezdarba līmenis nekā ES vidēji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182732/https://bnn.lv/eurostat-latvija-aprili-bijis-augstaks-bezdarba-limenis-neka-es-videji-364025 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,5%, bet 2020. gada 2. ceturksnī samazinājās par 9,8% (CSP dati).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/otraja-ceturksni-ikp-samazinajies-par-98.a368979/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+3.08.2020.&amp;utm_medium=email Otrajā ceturksnī IKP samazinājies par 9,8%] lsm.lv 2020. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Likums par saimnieciskās krīzes izraisīto zaudējumu kompensēšanu ===
19. martā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] (MK) izskatīja [[LR Finanšu ministrija]]s sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību. Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu, cita starpā arī:
# krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam;
# ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas [[Dīkstāve|dīkstāvē]], MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 [[eiro]] apmērā par kalendāra mēnesi;
# valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu;
# palielina rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus — kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/valdiba-izskatis-vienotu-likumu-visiem-pasakumiem-covid-19-izplatibas-ierobezosanai Valdība izskatīs vienotu likumu visiem pasākumiem COVID-19 izplatības ierobežošanai] Finanšu ministrija 19.03.2020.&lt;/ref&gt;
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ziņoja, ka līdz 6. aprīlim 25 darba devēji bija kopumā atlaiduši 3898 darbiniekus, reģistrēto bezdarbnieku skaits aprīlī bija pieaudzis par 2644, tādējādi kopējais bez darba palikušo iedzīvotāju daudzums bija 64 171.&lt;ref name=&quot;jaunākais 6. aprīlī&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6910025/jaunaka-informacija-par-koronavirusa-izplatibu-pirmdien Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību pirmdien] apollo.lv, 2020. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Trīs bloku princips ==
13. maijā Ministru prezidents A. K. Kariņš informēja, ka valdības pieeja saimnieciskās krīzes pārvarēšanai sastāv no trim blokiem:
* pabalstu bloks, kurā ietilpst dīkstāves programma, ar kuras palīdzību apmēram 50 tūkstoši cilvēku guvuši labumu, nekļūstot par bezdarbniekiem. Dīkstāvē esošos plāno pārvirzīt uz jaunām apmācības programmām, lai viņi varētu iegūt jaunas iemaņas un nākotnē pāriet strādāt citās nozarēs.
* infrastruktūras bloks, kurā ieguldīti papildu 75 miljoni eiro ceļu remontos. Pašvaldības varēs aizņemties vēl papildus 150 miljonus eiro, lai attīstītu projektus, kas sakrīt ar jauno [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] administratīvo centru kartējumu.
* modernizācijas bloks, lai veicinātu tautsaimniecības pārstrukturēšanu, kuras ietvaros pieci miljoni eiro piešķirti zinātniskiem pētījumiem un risinājumiem COVID-19 ierobežošanai. Palielināts ''airBaltic'' pamatkapitāls, lai uzņēmums varētu īstenot savu modernizācijas plānu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/visu-pulveri-nevar-izsaut-viena-reize-ka-atgusimies-no-krizes-plkst-1545.d?id=52134347&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+14.05.2020.&amp;utm_medium=email 'Visu pulveri nevar izšaut vienā reizē' — kā atgūsimies no krīzes] delfi.lv 13.05.2020.&lt;/ref&gt;

== Ierobežojumu atcelšana pēc pirmā viļņa ==

27. aprīlī Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka krīzes ieviesto ierobežojumu atcelšanai par pamatu tiks ņemti saslimstības rādītāji četru nedēļu posmos. Par kritērijiem tika izvēlēti inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku un smago gadījumu skaits, kā arī kompakto uzliesmojumu veidošanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-ierobezojumu-atcelsana-tiks-nemti-vera-vairaki-saslimstibas-kriteriji.a357490/ Covid-19 ierobežojumu atcelšanā tiks ņemti vērā vairāki saslimstības kritēriji] lsm.lv 2020. gada 27. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. aprīlī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' ir gatava atsākt regulāros lidojumus 13. maijā (nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas iespējamās atcelšanas) uz 14 dažādiem galamērķiem, tajā skaitā uz Amsterdamu, Stokholmu, Londonu, Briseli un Maskavu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/airbaltic-gatava-atsakt-lidojumus-13-maija.a357621/ «airBaltic» gatava atsākt lidojumus 13. maijā] Māris Klūga, LTV Ziņu dienests 2020. gada 27. aprīlī&lt;/ref&gt; Vēlāk iepriekš plānotos pasažieru pārvadājumus tomēr apturēja līdz 17. maijam.&lt;ref name=&quot;14. maijā&quot;/&gt;

6. maijā Baltijas valstu premjerministri vienojās par iekšējo robežu atvēršanu no 15. maija, atceļot arī 14 dienu pašizolāciju cilvēkiem, kas šķērsos Baltijas valstu iekšējās robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjeri-vienojas-no-15-maija-atlaut-iedzivotaju-brivu-kustibu-baltijas-valstis.a358688/ Premjeri vienojas no 15. maija atļaut iedzīvotāju brīvu kustību Baltijas valstīs] lsm.lv 2020. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma pēc 12. maija atļaut pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārtelpās, ja pasākumā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 25 cilvēki. Vienojās, ka pasākuma laiks iekštelpās nedrīkst pārsniegt trīs stundas,&lt;ref name=&quot;grozījumi&quot;/&gt; sabiedriskajā transportā obligāta prasība ir deguna un mutes aizsega lietošana, bet tirdzniecības centri drīkst būt atvērti arī brīvdienās, savukārt bērnudārzi atvērti piecgadniekiem un sešgadniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.ntz.lv/covid-19/arkartas-situaciju-pagarina-lidz-9-junijam/ ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PAGARINA LĪDZ 9. JŪNIJAM] ntz.lv 2020. gada 7. maijā&lt;/ref&gt;

18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti. [[NMPD]] pārtrauca COVID-19 analīžu ņemšanu lidostā un ostā, visus iebraucējus aicinot analīžu nodošanai pieteikties vispārējā kārtībā un doties uz analīžu nodošanas punktiem. [[Veselības ministrija]] uzsvēra, ka personām, kuras atgriežas no ārvalstīm (izņemot Baltijas valstis), ir jāievēro obligāta 14 dienu pašizolācija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā&lt;/ref&gt;

21. maijā valdība pieņēma lēmumu, ka no 1. jūnija darbu varēs atsākt bērnu nometnes, eksāmeni varēs notikt klātienē, profesionālajā sportā atcelta divu metru distance, izņemot cīņas sportu, amatierkolektīvi varēs atsākt darbu, ievērojot noteikumu par 25 cilvēku pulcēšanos, ievērojot divu metru distanci.
Tāpat kļuva zināms, ka pēc 9. jūnija paredzēts vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-junija-atlauj-bernu-nometnes-un-amatierkolektivu-meginajumus-atcel-2-metru-distanci-profesionalaja-sporta.a360741/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=22.+05.+2020&amp;utm_medium=email No 1. jūnija atļauj bērnu nometnes un amatierkolektīvu mēģinājumus, atceļ 2 metru distanci profesionālajā sportā] lsm.lv 2020. gada 21. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Latvijas [[SPKC]] nosauca sešas Eiropas valstis, ar kurām neieteica atjaunot aviosatiksmi, ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo ar COVID-19 sasirgušo skaitu, kas pārsniedza 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Tā bija Zviedrija (kumulatīvā 14 dienu saslimstība 74,7 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem), Apvienotā Karaliste (65,9/100 000), Beļģija (41,5/100 000), Īrija (40,6/100 000), Portugāle (31,4/100 000), Malta (25,6/100 000).&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6981504/spkc-nosauc-sesas-valstis-ar-kuram-nebutu-ieteicams-atjaunot-aviosatiksmi SPKC nosauc sešas valstis, ar kurām nebūtu ieteicams atjaunot aviosatiksmi] LETA 2020. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
3. jūnijā valdība atcēla 14 dienu pašizolācijas prasību iebraucējiem no visām Eiropas Savienības un [[EFTA]] valstīm, izņemot Beļģiju, Īriju, Maltu, Portugāli, Spāniju un Zviedriju.&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/en/node/22028 Atgriežoties no valstīm ar salīdzinoši zemu saslimstības līmeni, pašizolācija nebūs jāievēro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200603072730/https://www.mk.gov.lv/en/node/22028 |date={{dat|2020|06|03||bez}} }} mk.gov.lv 2020. gada 2. jūnijā&lt;/ref&gt;

4. jūnijā Saeimas deputātu vairākums pirmajā lasījumā atbalstīja COVID-19 izplatības radītā valsta apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu atbalsta pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā.&lt;ref&gt;[https://bnn.lv/karins-arkarteja-situacija-latvija-tiks-izbeigta-9-junija-364114 Kariņš: Ārkārtējā situācija Latvijā tiks izbeigta 9. jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211117182733/https://bnn.lv/karins-arkarteja-situacija-latvija-tiks-izbeigta-9-junija-364114 |date={{dat|2021|11|17||bez}} }} LETA 2020. gada 4. jūnijā&lt;/ref&gt;

5. jūnijā Saeima pieņēma vairākus likumus un grozījumus, ar kuriem regulēs ierobežojumus un atbalstu pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā (par 60, pret 18 balsis):
# par grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz valdībai noteikt pulcēšanās ierobežojumus, kultūras, reliģisko un sporta vietu darbību, arī prasības publiskās vietās, sabiedriskajā transportā, kā arī lemt par skolu darbību un attālinātajām mācībām, arī veselības aprūpes pakalpojumiem;
# par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka valdība nosaka kritērijus atbalstam nodokļu maksātajiem un, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām Covid-19 dēļ būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Valsts atbalstu nesaņems Latvijas uzņēmumi, kuros vairāk nekā 25% īpašnieks vai turētājs ir “ofšors”;
# par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņām, kas ļaus sodīt par COVID-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu arī pēc ārkārtas situācijas beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kada-bus-dzive-pec-arkartejas-situacijas-saeima-pienem-covid-19-likumus.a362653/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+8.06.2020.&amp;utm_medium=email Kāda būs dzīve pēc ārkārtējās situācijas? Saeima pieņem Covid-19 likumus] Madara Līcīte, LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

11. augustā Ministru Kabinets vienojās, ka no 17. augusta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī kultūras, sporta un reliģiskās darbības vietas varēs būt atvērtas līdz plkst. 2.00 naktī, savukārt izklaides vietas, tai skaitā naktsklubi, varēs strādāt līdz plkst. 24.00; pie viena galda iekštelpās drīkstēs sēdēt astoņi apmeklētāji, bet ārtelpās vairs nebūs cilvēku skaita ierobežojums pie viena galda; iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, bet ārtelpās maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.&lt;ref name=&quot;vm.gov.lv&quot;&gt;[https://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6402_mazina_atseviskus_covid19_del_noteiktos_ierobezojumus/ Mazina atsevišķus Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201120214946/https://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/6402_mazina_atseviskus_covid19_del_noteiktos_ierobezojumus/ |date={{dat|2020|11|20||bez}} }} Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa 2020. gada 11.08.2020&lt;/ref&gt;
15. septembrī Ministru Kabinets nolēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārzemēm no 14 uz 10 dienām. Arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem, kā arī izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbiniekiem pašizolācijas periodu samazināja uz desmit dienām, ja astotajā dienā COVID-19 tests būtu negatīvs, tomēr, ja darbinieks testu neveica, pašizolācija bija jāievēro 14 dienas.&lt;ref name=&quot;covid19.gov.lv&quot;&gt;[https://covid19.gov.lv/aktualites/ministru-kabinets-samazina-pasizolacijas-prasibu-pec-iebrauksanas-no-arzemem-uz-10 Ministru kabinets samazina pašizolācijas prasību pēc iebraukšanas no ārzemēm uz 10 dienām] covid19.gov.lv 15.09.2020.&lt;/ref&gt;

== Saslimstības pieaugums Rīgā ==

17. jūnijā SPKC informēja par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, viens saslimušais bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs.&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot;/&gt;
7. jūlijā SPKC ziņoja, ka iepriekšējā nedēļā no astoņiem saslimšanas gadījumiem pieci bija inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē, bet 7. jūlijā diagnosticēja septiņus jaunus saslimšanas gadījumus, pieci no tiem bija saistīti ar cilvēku kompāniju vecumā no 20 līdz 45 gadiem, kuri laikā no 26. jūnija līdz 30. jūnijam kopīgi svinējuši restorānos “Aqua Luna”, “Riviera” un citās vietās Rīgā. Divi gadījumi uzskatāmi kā sekundāri gadījumi, proti, no vienas personas inficējās cilvēki, kas neapmeklēja šos pasākumus.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-uzliesmojuma-del-aicina-restoranu-aqua-luna-un-riviera-apmekletajus-sekot-lidzi-veselibai/ Covid-19 uzliesmojuma dēļ aicina restorānu “Aqua Luna” un “Riviera” apmeklētājus sekot līdzi veselībai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118015849/https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-uzliesmojuma-del-aicina-restoranu-aqua-luna-un-riviera-apmekletajus-sekot-lidzi-veselibai/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā ziņoja, ka inficēti vēl četri ar šo uzliesmojumu saistīti cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7013100/butu-paragri-runat-par-jaunu-ierobezojumu-ieviesanu-dumpis-komente-pedejas-dienas-pieauguso-covid-19-gadijumu-skaitu &quot;Būtu pāragri runāt par jaunu ierobežojumu ieviešanu.&quot; Dumpis komentē pēdējās dienās pieaugušo Covid-19 gadījumu skaitu] LETA 2020. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā parādījās arī pirmā publiskā informācija par vēl vienu infekcijas perēkli, kas bija saistīts ar COVID-19 saslimušā [[Latvijas Futbola federācija]]s (LFF) valdes locekļa amata kandidāta Guntara [[Indriksons|Indriksona]] piedalīšanos 3. jūlijā LFF kongresā &quot;Elektrum&quot; olimpiskajā sporta centrā (OSC) Rīgā.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/covid-19-konstate-lff-kongresa-dalibniekam-aicina-visus-veikt-parbaudes.d?id=52288511 Covid-19 konstatē LFF kongresa dalībniekam; aicina visus veikt pārbaudes] DELFI Sports 8.07.2020.&lt;/ref&gt; Inficēšanos konstatēja trim virslīgas čempionāta kluba [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] un vienam kluba &quot;[[Valmiera FC]]&quot; administrācijas vai apkalpojošā personāla darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/divos-latvijas-futbola-klubos-kopuma-cetri-saslimusie-ar-covid-19-pulksten-1405.d?id=52295947&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+13.07.2020.&amp;utm_medium=email Divos Latvijas futbola klubos kopumā četri saslimušie ar Covid-19] delfi.lv 11.07.2020.&lt;/ref&gt;
Vēlāk inficēšanos konstatēja arī vienam Daugavpils olimpiskā centra (DOC) valdes loceklim.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/daugavpils-olimpiska-centra-vaditajam-pozitivs-covid-19-tests/ Daugavpils olimpiskā centra vadītājam pozitīvs Covid-19 tests] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118085952/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/daugavpils-olimpiska-centra-vaditajam-pozitivs-covid-19-tests/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;

9. jūlijā diennakts laikā saslimušo skaits pieauga līdz 13, no kuriem divi bija atgriezušies no Spānijas un Krievijas, diviem cilvēkiem bijis kontakts ar ārzemniekiem, bet pieciem bijis kontakts ar saslimušajiem.
No 10. jūlijā diagnosticētajiem viens saslimušais bija atgriezies no kādas ārvalsts un aplipinājis piecas personas.
Arī no 11. jūlijā atklātajiem gadījumiem viens bija atgriezies no ārvalsts, bet 6 saslimušie bija saistīti ar iepriekš minēto izklaides vietu apmeklēšanu.&lt;ref&gt;[https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi Aktualitātes par COVID-19]&lt;/ref&gt;

10. jūlijā Ministru Kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu no 11. jūlija daļēji atjaunot atsevišķus ierobežojumus, lai pasargātu sabiedrību no straujas infekcijas izplatības:
* sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkstēja uzsākt darbu ne ātrāk kā 6:30 un strādāt ne vēlāk kā līdz 24:00;
* pie viena galdiņa telpās drīkstēja atrasties ne vairāk kā 4 cilvēki, bet ārā — ne vairāk kā 8 cilvēki;
* jānodrošina divu metru attālums starp galdiņiem, kā arī vismaz 3 kvadrātmetri publiski pieejamo iekštelpu platības uz vienu apmeklētāju;
* redzamā vietā vismaz pie ieejas bija jāizvieto informācija par telpās pieļaujamo apmeklētāju skaitu.
Līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās — 500. Savukārt ārā drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/ministru-kabinets-pastiprina-atseviskus-covid-19-izplatibas-ierobezojumus Ministru kabinets pastiprina atsevišķus Covid-19 izplatības ierobežojumus] Ministru Kabinets 10.07.2020.&lt;/ref&gt;

== Ierobežojumu mīkstināšana ==

11. augustā Ministru Kabinets vienojās, ka no 17. augusta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī kultūras, sporta un reliģiskās darbības vietas varēs būt atvērtas līdz plkst. 2.00 naktī, savukārt izklaides vietas, tai skaitā naktsklubi, varēs strādāt līdz plkst. 24.00; pie viena galda iekštelpās drīkstēs sēdēt astoņi apmeklētāji, bet ārtelpās vairs nebūs cilvēku skaita ierobežojums pie viena galda; iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, bet ārtelpās maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.&lt;ref name=&quot;vm.gov.lv&quot;/&gt;
15. septembrī Ministru Kabinets nolēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārzemēm no 14 uz 10 dienām. Arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem, kā arī izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbiniekiem pašizolācijas periodu samazināja uz desmit dienām, ja astotajā dienā COVID-19 tests būtu negatīvs, tomēr, ja darbinieks testu neveica, pašizolācija bija jāievēro 14 dienas.&lt;ref name=&quot;covid19.gov.lv&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [https://covid19.gov.lv/ Valsts kancelejas vietne par COVID-19]
* [https://arkartassituacija.gov.lv/ Slimību profilakses un kontroles centra aktualitātes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }}
* [http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/koronavirusa_izraisita_slimiba_covid19/ Informācija LR Veselības ministrijas vietnē]
* [https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Projekti/covid_19_rekomendacijas_marts_2021.pdf REKOMENDĀCIJAS. SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas. 2021. gada marts]

[[Kategorija:COVID-19 pandēmija]]
[[Kategorija:2020. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>3wio6a8b5uu8db38o8e0myckspzc66n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497124</id>
    <revision>
      <id>4493080</id>
      <parentid>4022142</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T16:46:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56507" sha1="ebkdw4wc70m5bhorlwnf8uynmrz67na" xml:space="preserve">'''COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā''' bija otrais [[COVID-19]] saslimstības pieauguma paaugstinājums [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā]], kas sākās 2020. gada septembrī.

2021. gada 26. februārī SPKC ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar lipīgāko SARS-CoV-2 jeb alfa-paveidu. Vīrusa reproduktivitātes koeficients Latvijā atkal bija pakāpies virs 1 (1,03), kas liecināja par straujāku infekcijas izplatīšanās tendenci. Veselības ministrs [[Daniels Pavļuts]] valdības sēdē pavēstīja, ka divu nedēļu laikā plānots trīs reizes palielināt vīrusa genomu sekvencēšanas jaudu, lai lipīgākā vīrusa paveida klātbūtni pārbaudītu 300 paraugos nedēļā.&lt;ref name=&quot;SPKC 2021&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/spkc-latvija-noverota-covid-19-jauna-celma-izteiktaka-izplatiba.a394605/ SPKC: Latvijā novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība] lsm.lv 2021. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

== Norise ==
=== Inficēšanās skolās ===
1. septembrī inficēšanos ar jauno koronavīrusu konstatēja vienam [[Rīgas Austrumu vidusskola]]s skolēnam un viņa mātei, karantīnas režīmu noteica 14 skolēna klases biedriem un četriem skolotājiem. 14. septembrī pēc viena [[Daugavpils 16. vidusskola]]s skolēna saslimšanas karantīnas režīmu noteica 26 viņa klases biedriem un astoņiem skolotājiem. 21. septembrī pēc skolotāju un skolas darbinieku saslimšanas karantīnu noteica divām [[Daugavpils 3. vidusskola]]s klasēm un piecām [[Olaines 2. vidusskola]]s klasēm.
22. septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ziņoja, ka mājas karantīnā atrodas arī [[Rīgas 10. vidusskola]]s, [[Rīgas 46. vidusskola]]s un [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija|Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas]] skolēni un skolotāji.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/covid-19-del-rigas-skolas-klust-tuksakas-pazino-cik-klases-jau-devusas-karantina Covid-19 dēļ Rīgas skolas kļūst tukšākas: paziņo, cik klases jau devušās karantīnā] LETA 2020. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā ziņoja [[Rīnūžu vidusskola]]s skolēnu un Vecmīlgrāvja pirmsskolas izglītības iestādes “Blāzmiņa” audzēkņa inficēšanos.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lidz-sim-covid-19-gadijumi-atklati-septinas-macibu-iestades/ Līdz šim Covid-19 gadījumi atklāti septiņās mācību iestādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118180128/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lidz-sim-covid-19-gadijumi-atklati-septinas-macibu-iestades/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;

29. septembrī ministre [[Ilga Šuplinska]] pavēstīja, ka septembrī COVID-19 gadījumi konstatēti 17 izglītības iestādēs, ieskaitot divas augstskolas un divas profesionālās izglītības iestādes.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/suplinska-lidz-sim-rudeni-covid-19-kopuma-konstatets-17-izglitibas-iestades/ Šuplinska: Līdz šim rudenī Covid-19 kopumā konstatēts 17 izglītības iestādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118181634/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/suplinska-lidz-sim-rudeni-covid-19-kopuma-konstatets-17-izglitibas-iestades/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 29. septembrī&lt;/ref&gt;

30. septembrī ziņoja par 40 sasirgušajiem jauniešiem Daugavpils Ledus sporta skolā, kas saistīti ar slimības gadījumiem hokeja komandā [[HK Dinaburga]], jo komandas treneri trenēja arī šīs izglītības iestādes audzēkņus.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/covid-19-uzliesmojums-daugavpili-sporta-skola-40-saslimsanas-gadijumi.d?id=52517453 Covid-19 uzliesmojums Daugavpilī: sporta skolā 40 saslimšanas gadījumi] delfi.lv 2020. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt;
30. septembrī COVID-19 atklāja vienam [[Valmieras tehnikums|Valmieras tehnikuma]] audzēknim, 2. oktobrī tika veikti testi visiem pedagogiem un administrācijas darbiniekiem, no kuriem desmit apstiprinājās infekcija.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7077776/valmieras-tehnikums-covid-19-uzliesmojuma-del-vismaz-uz-divam-nedelam-paries-uz-attalinatajam-macibam Valmieras tehnikums Covid-19 uzliesmojuma dēļ vismaz uz divām nedēļām pāries uz attālinātajām mācībām] LETA 2020. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;

2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam [[Aizpute]]s sporta centra darbiniekam,&lt;ref name=&quot;Covid-19 2020&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-saslimstot-sporta-centra-darbiniekam-aizputes-vidusskolas-skoleni-un-darbinieki-veic-testus.d?id=52526873 Covid-19: saslimstot sporta centra darbiniekam, Aizputes vidusskolas skolēni un darbinieki veic testus] delfi.lv 02.10.2020.&lt;/ref&gt; kurš brauc uz darbu no Kuldīgas. Pārbaudot siekalu testus [[Aizputes vidusskola]]s skolēniem un darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem.
Kad kļuva zināms par infekcijas izplatīšanos [[Daugavpils 12. vidusskola]]s virtuves blokā, lielākā daļa klašu 7. oktobrī pārgāja uz attālinātām mācībām.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/407870-covid-19-uzliesmojums-daugavpili-lielaka-dala-12vidusskolas-klasu-pariet-uz-attalinatam-macibam Covid-19 uzliesmojums Daugavpilī: lielākā daļa 12.vidusskolas klašu pāriet uz attālinātām mācībām] Jauns.lv / LETA 2020. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

9. oktobrī SPKC atzina, ka pēdējās dienās intensīvi strādā ar diviem perēkļiem skolās — vienā gadījumā [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola]]s skolotājiem pēc kopīgas autobusa ekskursijas veica 42 testus, no kuriem vismaz 20 bija pozitīvi. Savukārt otrā gadījumā inficējās gan [[Krāslavas Varavīksnes vidusskola]]s personāls, gan skolēni, kas piedalījušies interešu izglītības pulciņos un sporta pasākumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-ndraudzinas-skola-macisies-attalinati-spkc-covid-19-izplatas-skolas-un-darba-vietas.a377357/ Rīgas N.Draudziņas skola mācīsies attālināti; SPKC: Covid-19 izplatās skolās un darba vietās] lsm.lv 2020. gada 9. oktobrī&lt;/ref&gt;
12. oktobrī kļuva zināms, ka Natālijas Draudziņas vidusskolā saslimušo skaits pārsniedza 60, bet kopumā Latvijā kopš septembra sākuma COVID-19 diagnosticēta 59 izglītības iestādes. Saslimuši 156 izglītojamie un 105 darbinieki.&lt;ref name=&quot;11 reizes&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kops-septembra-vidus-inficesanas-ar-covid-19-pieaugusi-11-reizes.a377678/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+13.10.2020.&amp;utm_medium=email Kopš septembra vidus inficēšanās ar Covid-19 pieaugusi 11 reizes] lsm.lv 2020. gada 12. oktobrī&lt;/ref&gt;

19. oktobrī kļuva zināms, ka no iepriekšējā nedēļā konstatētajiem 780 COVID-19 gadījumiem 130 personām (17%) inficēšanās avots bija izglītības iestāde, savā ģimenes lokā saslima 110 cilvēki (14%), bet darba vietās — vismaz 60 personas (8%).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/spkc-aizvaditaja-nedela-covid-19-gadijumu-antirekords-biezakais-inficesanas-avots--skolas.a378507/?utm_source=rss&amp;utm_campaign=rss&amp;utm_medium=links SPKC: Aizvadītajā nedēļā Covid-19 gadījumu antirekords; biežākais inficēšanās avots — skolas] lsm.lv 2020. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī saslimšanu ar COVID-19 atklāja kādai [[Smiltenes vidusskola]]s skolotājai, 6. novembrī siekalu testus veica 29 skolas darbiniekiem, sešiem pedagogiem, vienai darbiniecei un vienam skolēnam testi bija pozitīvi. 13. novembrī kļuva zināms, ka COVID-19 bija pozitīvs vēl 41 no 160 testētajiem skolēniem.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7109328/covid-19-atklats-vel-41-smiltenes-vidusskolas-skolenam Covid-19 atklāts vēl 41 Smiltenes vidusskolas skolēnam] LETA 2020. gada 13. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Ārstniecības personu inficēšanās ===
Septembrī saslimšanas gadījumus reģistrēja vairākiem [[NMPD]] darbiniekiem, [[Daugavpils reģionālā slimnīca|Daugavpils reģionālās slimnīcas]] un [[Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca|Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas]], kā arī ambulatoro veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem.

Pēc 6. septembra SPKC datiem kopš pandēmijas sākuma vismaz 128 saslimušie (9% no kopējā inficēto skaita) bija bijuši ārstniecības iestāžu darbinieki vai ārstniecības personas, kuras strādā sociālās aprūpes iestādēs (SAC).
Lielākais saslimušo skaits bija bijis [[Vidzemes slimnīca|Vidzemes slimnīcā]], pie kam no 64 COVID-19 gadījumiem 17 bija slimnīcas darbinieki, 20 pacienti, no kuriem četri bija miruši, un 27 saslimušo pacientu vai darbinieku ģimenes locekļi. [[NMPD]] Operatīvās vadības centrā bija bijuši 38 COVID-19 gadījumi, ieskaitot sekundāros gadījumus ģimenēs.&lt;ref name=&quot;skaties&quot;&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/no-visiem-latvija-registretajiem-covid-19-gadijumiem-vismaz-9-ir-arstniecibas-iestazu-darbinieki/ No visiem Latvijā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem vismaz 9% ir ārstniecības iestāžu darbinieki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118034409/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/no-visiem-latvija-registretajiem-covid-19-gadijumiem-vismaz-9-ir-arstniecibas-iestazu-darbinieki/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} LETA 2020. gada 27. septembrī&lt;/ref&gt;

12. oktobrī COVID-19 diagnosticēja vienam [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Jēkabpils reģionālās slimnīcas]] darbiniekam, astoņām viņa kontaktpersonām piemēroja pašizolācijas režīmu. Pēc 10 dienām sešām no astoņām kontaktpersonām izrādījās pozitīvi COVID-19 testi.&lt;ref&gt;[http://www.bdaugava.lv/zinas/jekabpils-regionalaja-slimnica-darbiniekiem-konstatets-covid-19/ Jēkabpils reģionālajā slimnīcā darbiniekiem konstatēts Covid-19] bdaugava.lv 2020. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;

29. oktobrī kļuva zināms, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 18 medicīnas darbinieki, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā 10 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-regionalajam-slimnicam-liek-gatavoties-dazadiem-planiem.a379694/ Covid-19 reģionālajām slimnīcām liek gatavoties dažādiem plāniem] lsm.lv 2020. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Pēc SPKC ziņām no 22. līdz 29. oktobrim Latvijā ar COVID-19 saslimuši 116 veselības aprūpes sistēmas darbinieki: 19 ārsti, 4 ārsta palīgi, 54 medmāsas, 17 māsas palīgi un 22 darbinieki, kas nav tieši iesaistīti pacientu aprūpē.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7097589/perevoscikovs-ir-bijusi-gadijumi-kad-mediki-ar-covid-19-simptomiem-turpinaja-pildit-pienakumus Perevoščikovs: Ir bijuši gadījumi, kad mediķi ar Covid-19 simptomiem turpināja pildīt pienākumus] LETA 2020. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
30. oktobrī [[PSKUS]] valdes priekšsēdētājs paziņoja, ka Stradiņa slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 17 darbinieki, bet vēl 30 darbinieki ir nosūtīti karantīnā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-covid-19-del-ierinda-nav-50-mediki.a379858/ Stradiņa slimnīcā Covid-19 dēļ «ierindā» nav 50 mediķi] lsm.lv 2020. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. novembrī Vidzemes slimnīca informēja, ka tajā ārstējas 17 COVID-19 pacienti, divi no viņiem ar smagu slimības gaitu, no stacionāra izrakstīti trīs COVID-19 pacienti, bet uzņemti trīs COVID-19 pacienti.&lt;ref&gt;[https://vidzemesslimnica.lv/aktuala-covid-19-situacija-vidzemes-slimnica-13-novembri/ vidzemesslimnica.lv] 2020. gada 13. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī kļuva zināms, ka augstie COVID-19 saslimstības rādītāji [[Aknīstes novads|Aknīstes novadā]] saistīti ar uzliesmojumu [[Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca|Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā]]. 3. novembrī 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 15 cilvēkus, 7. novembrī 37 cilvēkus, no 17. līdz 20. novembrim Aknīstes novadā bija reģistrēti 53 ar COVID-19 saslimušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/augstie-covid-19-saslimstibas-raditaji-aknistes-novada-saistiti-ar-uzliesmojumu-psihoneirologiskaja-slimnica.a382846/ Augstie Covid-19 saslimstības rādītāji Aknīstes novadā saistīti ar uzliesmojumu psihoneiroloģiskajā slimnīcā] lsm.lv 2020. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

26. novembrī reģionālajās slimnīcās bija šāds COVID-19 pacientiem paredzēto gultu piepildījums: [[Daugavpils reģionālā slimnīca|Daugavpils reģionālajā slimnīcā]] bija atvērtas 100 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, ārstējās 56 pacienti, deviņi smagā stāvoklī (trīs reanimācijā), pie kam ar COVID-19 saslimuši 40 darbinieki.
[[Liepājas Reģionālā slimnīca|Liepājas reģionālās slimnīcas]] Infekciju nodaļā bija atvērtas 33 gultasvietas (COVID-19 inficētajiem paredzētas deviņas tranzītgultas, kā arī divas vietas Reanimācijas nodaļā), kurās ārstējās 18 pacienti (viens reanimācijas nodaļā).
[[Jelgavas slimnīca]]s Infekciju nodaļā (agrākajā Bērnu nodaļā) bija atvērtas 20 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 18 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki.
[[Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca]] Ventspilī ziņoja, ka tajā bija atvērtas 32 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 13 pacienti.
[[Rēzeknes slimnīca|Rēzeknes slimnīcā]] bija atvērtas 28 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 8 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/pagaidam-tiekam-gala-ka-ar-covid-19-cinas-regionu-slimnicas “Pagaidām tiekam galā!” Kā ar Covid-19 cīnās reģionu slimnīcās] la.lv/LETA 2020. gada 26. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī PSKUS valdes priekšsēdētājs [[Rinalds Muciņš]] informēja, ka COVID-19 vai kontaktpersonas statuss noteikts 100 slimnīcas darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7121592/100-stradina-slimnicas-darbiniekiem-konstatets-covid-19-vai-noteikts-kontaktpersonas-statuss 100 Stradiņa slimnīcas darbiniekiem konstatēts Covid-19 vai noteikts kontaktpersonas statuss] LETA 2020. gada 30. novembrī&lt;/ref&gt;

Lai paaugstinātu slimnīcu gatavību straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu rīkojumā &quot;Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu&quot; noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā. Tomēr stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā [[onkoloģiskās slimības]], [[HIV/AIDS]], [[tuberkuloze]], psihiatriskās slimības, lipīgās ādas slimības un [[seksuāli transmisīvās slimības]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7123464/visas-slimnicas-ierobezos-planveida-stacionaros-pakalpojumus Visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus] TVNET/LETA 2020. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

8. decembrī Latvijas valdība lēma piešķirt astoņus miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas COVID-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat valdība piešķīra 32 miljonus eiro piemaksām — līdz 100% apmērā no mēnešalgas — tiem mediķiem, kas iesaistīti COVID-19 ierobežošanā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/papildu-gultasvietu-izveidei-un-mediku-piemaksam-pieskir-40-miljonus-eiro.a384645/ Papildu gultasvietu izveidei un mediķu piemaksām piešķir 40 miljonus eiro] lsm.lv 2020. gada 8. decembrī&lt;/ref&gt;

No 14. decembra [[Dobeles un apkārtnes slimnīca]], [[Aizkraukles slimnīca]], [[Ludzas medicīnas centrs]], [[Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība]] sāka uzņemt COVID-19 pacientus, kuriem veselības stāvoklis ļāva atlabt ārpus lielajām [[universitātes slimnīca|universitātes]] un reģionālajām slimnīcām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakas-mazas-slimnicas-sak-uznemt-covid-19-pacientus.a385281/ Vairākas mazās slimnīcas sāk uzņemt Covid-19 pacientus] lsm.lv 2020. gada 14. decembrī&lt;/ref&gt;
19. decembrī Stradiņa slimnīcā 160 darbinieki bija gan saslimušie, gan pašizolējušās kontaktpersonas.&lt;ref name=&quot;miris ārsts&quot;/&gt;
22. decembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23. decembra līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/uz-divam-nedelam-slimnicas-partrauks-sniegt-planveida-stacionaros-pakalpojumus  Uz divām nedēļām slimnīcas pārtrauks sniegt plānveida stacionāros pakalpojumus] Veselības ministrija 22.12.2020&lt;/ref&gt;

2020. gada pēdējā dienā 31. decembrī pēc NVD datiem vislielākais stacionēto pacientu skaits bija RAKUS (kopā 292 pacienti; no viņiem 24 smagā stāvoklī), PSKUS (attiecīgi 125; 11), Daugavpils reģionālajā slimnīcā (92; 9), vidēji liels Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (42; 6), Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (37; 4), Vidzemes slimnīcā (32; 3), bet vismazākais Rēzeknes slimnīcā (27; 1) un Liepājas Reģionālajā slimnīcā (14; 1).&lt;ref name=&quot;covid reģionos&quot;/&gt;

2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un [[NMPD]] inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/421874-apkopots-cik-mediku-pern-abu-vilnu-laika-saslima-ar-covid-19 Apkopots, cik mediķu pērn abu viļņu laikā saslima ar Covid-19] jauns.lv 2021. jada 7. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Inficēšanās sociālās aprūpes centros ===
2020. gada 21. oktobrī Rēzeknes slimnīcā stacionēja vienu Rēzeknes pansionāta klientu, kurš 23. oktobrī nomira. Tajā pašā dienā tika saņemts testa rezultāts, kas apstiprināja saslimšanu ar COVID-19. Pārbaudot visus pansionāta klientus un darbiniekus, COVID-19 konstatēja 12 klientiem un 8 darbiniekiem. 28. oktobrī Saulkrastu novada dome informēja, ka COVID-19 bija diagnosticēts vienam Sociālās aprūpes mājas klientam, kurš bija stacionēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. COVID-19 konstatējane tikai Sociālās aprūpes mājas diviem darbiniekiem un septiņiem klientiem, bet arī [[Saulkrastu slimnīca]]s astoņiem darbiniekiem un deviņiem pacientiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-atklaj-saulkrastu-slimnica-un-socialas-aprupes-maja-ka-ari-rezeknes-pansionata.a379632/ Covid-19 atklāj Saulkrastu slimnīcā un Sociālās aprūpes mājā, kā arī Rēzeknes pansionātā] lsm.lv 2020. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
30. oktobrī ziņoja, ka Rēzeknes pansionātā COVID-19 diagnosticēts 26 klientiem un darbiniekiem,&lt;ref&gt;Covid-19 Rēzeknē: pansionātā slimo klientu skaits pieaudzis līdz 18. LETA 2020. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt; bet 12. novembrī ziņoja, ka atkārtotā pārbaudē pozitīvs tests bija 49 klientiem un 16 darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7108444/atkartota-testesana-rezeknes-pansionata-atklaj-virkni-jaunu-covid-19-gadijumu Atkārtota testēšana Rēzeknes pansionātā atklāj virkni jaunu Covid-19 gadījumu] LETA 2020. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

24. novembrī [[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] pašvaldība informēja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta SIA &quot;[[Varakļānu veselības aprūpes centrs|Varakļānu veselības aprūpes centra]]&quot; aprūpētājiem un iemītniekiem. Kopumā Varakļānu novadā ar COVID-19 bija saslimuši 43 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-pereklis-izveidojies-varaklanu-veselibas-aprupes-centra.d?id=52691173 Covid-19 perēklis izveidojies Varakļānu veselības aprūpes centrā] delfi.lv 24.11.2020&lt;/ref&gt;
1. decembrī kļuva zināms par COVID-19 uzliesmojumu Krustpils novada pašvaldības aģentūrā [[Pansionāts &quot;Jaunāmuiža&quot;|pansionātā „Jaunāmuiža”]].&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7123203/straujs-covid-19-gadijumu-pieaugums-krustpils-novada-saistits-ar-pansionatu Straujš Covid-19 gadījumu pieaugums Krustpils novadā saistīts ar pansionātu] LETA 2020. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt; 4. decembrī SPKC ziņoja par to, ka Krustpils novadā vienā dienā tika atklāti 114 jauni gadījumi, savukārt pēdējo divu nedēļu saslimušo skaits bija sasniedzis 194.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/pansionata-krustpils-novada-covid-19-atklats-lielakajai-dalai-klientu-un-darbinieku-14253144 Pansionātā Krustpils novadā Covid-19 atklāts lielākajai daļai klientu un darbinieku] LETA 2020. gada 7. decembrī&lt;/ref&gt; 9. decembrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimuši vairāk nekā 130 no kopumā 250 pansionāta &quot;Jaunāmuiža&quot; klientiem un saslimuši vai pašizolējušies 50 darbinieki. Vairāki inficētie bija miruši, bet divi pacienti aizvesti uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-slimo-vairak-neka-130-pansionata-jaunamuiza-klienti-un-puse-darbinieku.a384785/ Ar Covid-19 slimo vairāk nekā 130 pansionāta «Jaunāmuiža» klienti un puse darbinieku] lsm.lv 2020. gada 9. decembrī&lt;/ref&gt;

2. decembrī [[LR Labklājības ministrija]] informēja, ka COVID-19 konstatēts 132 valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) [[VSAC &quot;Zemgale&quot; filiāle &quot;Jelgava&quot;|&quot;Zemgale&quot; Jelgavas filiāles]] klientiem un 26 darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/covid-19-konstatets-132-pansionata-_jelgava_-klientiem-un-26-darbiniekiem-14252800 Covid-19 konstatēts 132 pansionāta Jelgava klientiem un 26 darbiniekiem] diena.lv 2020. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
7. decembrī Labklājības ministrija ziņoja, ka COVID-19 atklāts arī trešdaļai klientu [[VSAC &quot;Zemgale&quot; filiāle &quot;Ķīši&quot;|VSAC &quot;Zemgale&quot; filiālē &quot;Ķīši&quot;]] Tukuma novadā, proti, 27 klientiem un četriem darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/atklats-covid-19-pereklis-socialas-aprupes-centra-_zemgale_-filiale-tukuma-novada-14253140 Atklāts Covid-19 perēklis sociālās aprūpes centra Zemgale filiālē Tukuma novadā] LETA 2020. gada 7. decembrī&lt;/ref&gt;

16. decembrī Labklājības ministrija informēja, ka inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu atklāti 13 Valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). Sasirguši bija 425 klienti jeb 11% no kopējā VSAC iemītnieku skaita, no viņiem VSAC turpināja atrasties 414 klienti, deviņas personas bija mirušas, bet pārējās atradās slimnīcās. Lai izslēgtu tālāku infekcijas slimības pārneses risku, pašizolācijā bija 1067 klienti. Bez tam plaši COvID-19 uzliesmojumi bija ne vien valsts, bet arī pašvaldību un privāti apsaimniekotajās sociālās aprūpes iestādēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-socialas-aprupes-centros-covid-19-konstatets-11-klientu.a385648/ Valsts sociālās aprūpes centros Covid-19 konstatēts 11% klientu] lsm.lv 2020. gada 16. decembrī&lt;/ref&gt;
Tajā pašā dienā kļuva zināms ka [[Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālais centrs|Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālajā centrā]] COVID-19 apstiprināts 168 centra klientiem un darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-pansionata-covid-19-atklaj-168klientiemun-darbiniekiem.a385693/ Daugavpils pansionātā Covid-19 atklāj 168 klientiem un darbiniekiem] lsm.lv 2020. gada 16. decembrī&lt;/ref&gt;

22. decembrī sākās COVID-19 uzliesmojums Engures novada pašvaldības [[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|SAC &quot;Rauda&quot;]], kurā koronavīrusa testi bija pozitīvi diviem darbiniekiem un desmit klientiem no kopumā 156 darbiniekiem un 265 klientiem.
2021. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka infekcijas uzliesmojumam turpinoties, bija saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti, kopš Ziemassvētkiem bija miris 21 COVID-19 pozitīvs centra klients, bet uz slimnīcu aizvesti divi saslimuši klienti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/engures-novada-aprupes-centra-rauda-ar-covid-19-saslimusi-64-darbinieki-un-184-klienti.a388494/ Engures novadā aprūpes centrā «Rauda» ar Covid-19 saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti] lsm.lv 2021. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Lielākie lokālie uzliesmojumi ===

No 10. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas valdība noteica stingrākus drošības pasākumus Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavas novadā, Aizputes, Dundagas, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Olaines novadā.&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/covid-19-izplatibas-mazinasanai-nosaka-stingrakus-pulcesanas-ierobezojumus-atseviski Covid-19 izplatības mazināšanai nosaka stingrākus pulcēšanās ierobežojumus; atsevišķi ierobežojumi 8 pašvaldībās Latvijā] mk.gov.lv 09.10.2020.&lt;/ref&gt;

25. novembrī [[Salacgrīva]]s zivju pārstrādes uzņēmums AS &quot;[[Brīvais vilnis]]&quot; paziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta 77 darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zivju-parstrades-uznemuma-brivais-vilnis-77-darbinieki-saslimusi-ar-covid-19.a382974/ Zivju pārstrādes uzņēmumā «Brīvais vilnis» 77 darbinieki saslimuši ar Covid-19] lsm.lv 2020. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Statistika ===
{{main|COVID-19 pandēmijas statistika Latvijā}}
{{COVID-19 aktīvas infekcijas gadījumi Rīgā}}
Slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī Latvijā ieviesa infekcijas lokālo uzliesmojumu &quot;pūļa testēšanu&quot; ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas — vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku — pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā &quot;kolektīvajā&quot; siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus — lai atrastu konkrētos inficētos. Šāda testēšanu vispirms izmēģināja Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, tad arī Daugavpilī.
Oktobrī Latvijā sāka lietot arī antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība (ap 90%), tāpēc pozitīvie rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un simptomātiskam pacientam jāveic [[PCR]] tests. Savukārt pārslimotu COVID-19 jau kopš vasaras varēja noteikt ar antivielu testiem.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7081660/latvija-ir-butiski-mazaka-covid-19-testesanas-jauda-neka-lietuva-un-igaunija Latvijā ir būtiski mazāka Covid-19 testēšanas jauda nekā Lietuvā un Igaunijā] LETA 2020. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;

No 22. septembrī ziņotajiem 34 gadījumiem 8 bija iebraukuši no Krievijas, Turcijas un ASV, bet citi 19 inficētie bija Rīgas pārtikas uzņēmuma &quot;Forevers&quot; darbinieki. Vēl pieci atklātie gadījumi saistīti ar hokeja komandu [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]], kur jau iepriekš bija konstatēti pieci saslimšanas gadījumi. Inficēšanās notikusi Krievijā, kur notika vairākas spēles dažādās pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-covid-19-uzliesmojums-registrets-uznemuma-forevers-riga.a375260/ LTV: Covid-19 uzliesmojums reģistrēts uzņēmumā «Forevers» Rīgā] 2020. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
No 24. septembrī ziņotajiem 22 gadījumiem 8 bija saistīti ar SIA “Kuldīgas tekstils”, bet 25. septembrī šajā uzņēmumā diagnosticēja vēl 17 inficētos.
26. septembrī seši jauni gadījumi bija saistīti ar SIA &quot;Kuldīgas tekstils&quot;, bet trīs ar SIA &quot;Forevers&quot;. 12 saslimšanas gadījumi bija saistīti ar inficēšanos izglītības iestādēs.
No 30. septembrī ziņotajiem 95 gadījumiem tikai 4 bija inficējušies ārzemēs (Ukrainā, Krievijā, Austrijā).

Oktobra sākumā 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā pārsniedza 19,5. Tādēļ 3. oktobrī SPKC atļāva iebraucējiem no ārvalstīm neievērot 10 dienu pašizolāciju, ja 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits tajās uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedza 25, piemēram, no Somijas (23,6) un Kipras (24,4).

8. oktobrī kļuva zināms, ka otrā infekcijas viļņa laikā slimnīcās nopietnā stāvoklī stacionēti jaunāki COVID-19 pacienti nekā pirmā viļņa laikā. [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centrā]] (LIC) tobrīd ārstējās 42, 46 un 50 gadus veci pacienti ar smagām COVID-19 izpausmēm.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7081677/lic-reanimacija-ar-covid-19-cinas-ari-cilveki-vecuma-ap-40-gadiem LIC: Reanimācijā ar Covid-19 cīnās arī cilvēki vecumā ap 40 gadiem] apollo.lv 2020. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt; Četri no 18 koronavīrusa pacientiem, kuri ārstējās LIC, bija skolotāji. Viens no lielākajiem slimības perēkļiem bija [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola]], kur pedagogi masveidīgi saslima skolotāju dienai veltītas ekskursijas laikā. Saistībā ar šo gadījumu inficēti vismaz 104 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52568505|title=Covid-19 Natālijas Draudziņas vidusskolā: līdz šim atklāti 104 gadījumi|last=Gaidule|first=Sarmīte|website=delfi.lv|access-date=2020-10-16|date=2020-10-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 12. oktobra visiem Latvijas iceļojušajiem jāaizpilda elektroniskās anketas vietnē ''covidpass.lv''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-informe-par-epidemiologisko-situaciju-latvija-saistiba-ar-covid-19.a377346/ Informē par epidemioloģisko situāciju Latvijā saistībā ar Covid-19] lsm.lv 2020. gada 9. oktobrī&lt;/ref&gt;
12. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā sasniedza 51,8 un pārsniedza šo rādītāju Igaunijā, kur tas bija 50,2.&lt;ref name=&quot;11 reizes&quot;/&gt;

14. decembrī Valsts asinsdonoru centrs informēja, ka kopš augusta kopumā 160 donoriem atrastas COVID-19 antivielas, katru dienu atklāj vidēji 8 jaunus gadījumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/strauji-pieaug-asins-donoru-skaits-kuriem-konstatetas-covid-19-antivielas.a385319/ Strauji pieaug asins donoru skaits, kuriem konstatētas Covid-19 antivielas] lsm.lv 2020. gada 14. decembrī&lt;/ref&gt;

2021. gada 9. martā kļuva zināms, ka [[Rīgas Stradiņa Universitāte|RSU]] zinātnieku veiktajā apsekojumā 11,2% (453 no 4041 testētajiem) Latvijas iedzīvotāju atrastas antivielas pret SARS-CoV2. Visaugstākais pārslimojušo īpatsvars bija bērnu un jauniešu vecuma grupās: attiecīgi 19% (no 7 līdz 10 gadu vecumā), 15,5% (11—13), 9,4% (14—17), 12,2% (18—24).
Lielākais pārslimojušo īpatsvars bija Latgalē (23,4%), savukārt Zemgalē — 13,7%, Vidzemē — 11,7%, Pierīgā — 11,6%, Rīgā 8,4% un Kurzemē — 4,6%.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lipigakucovid-19-paveidu-atklaj-jau-20-paraugu.a395979/ Lipīgāku Covid-19 paveidu atklāj jau 20% paraugu] lsm.lv 2021. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

=== Mirstība ===

{{COVID-19 mirušie pa vecuma grupām Latvijā}}
15. oktobrī no COVID-19 nomira 34 gadus vecā [[Talsu novads|Talsu novada]] Bāriņtiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Liene Liepa, kura bija inficējusies no tēva, kurš nomira no COVID-19 [[Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca|Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā]] Ventspilī. Paciente ar ģimenes ārsta rekomendācijām sākotnēji ārstējās mājās, tad 4. oktobrī tika stacionēta Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Viņai konstatēja ielaistu abpusēju plaušu karsoni, pēc nedēļas ar elpas trūkumu pārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa mira.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7087876/ar-covid-19-mirusajai-34-gadus-vecajai-sievietei-blakusslimibu-nav-bijis Ar Covid-19 mirušajai 34 gadus vecajai sievietei blakusslimību nav bijis] TVNET/LETA 2020. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt;
30. oktobrī [[Rīgas 40. vidusskola]] ziņoja par 44 gadus veca vācu valodas skolotāja nāvi no COVID-19, i kurš pēdējo reizi bija vadījis stundu 16. oktobrī.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7098818/viens-no-jaunakajiem-covid-19-upuriem-stradajis-rigas-40-vidusskola-par-skolotaju Viens no jaunākajiem Covid-19 upuriem strādājis Rīgas 40. vidusskolā par skolotāju] apollo.lv 2020. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;
8. decembrī no COVID-19 izraisītajām komplikācijām nomira luterāņu mācītājs Valdis Baltruks (1948—2020).&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/417680-no-covid-19-miris-cietuma-kapelans-aizkraukles-macitajs-valdis-baltruks No Covid-19 miris cietuma kapelāns, Aizkraukles mācītājs Valdis Baltruks] jauns.lv 2020. gada 9. decembrī&lt;/ref&gt;
11. decembrī Rīgā no COVID-19 komplikācijām mira korejiešu kinorežisors [[Kims Kidoks]], kurš Latvijā bija ieradies 20. novembrī, lai iegādātos māju Jūrmalā un noformētu uzturēšanās atļauju.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/latvija-no-covid-19-miris-pasaule-slavenais-rezisors-kims-kiduks Latvijā no Covid-19 miris pasaulē slavenais režisors Kims Kiduks] la.lv 2020. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;
19. decembrī kļuva zināms, ka no COVID-19 komplikācijām miris viens ārsts, vēl vairāki atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref name=&quot;miris ārsts&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-smagi-skar-ari-medikus-latvija-viens-arsts-miris.a386104/ Covid-19 smagi skar arī mediķus, Latvijā viens ārsts miris] lsm.lv 2020. gada 19. decembrī&lt;/ref&gt;

29. decembrī Liepājas Reģionālajā slimnīca informēja, ka mirusi 27 gadus veca COVID-19 paciente, divu mazu bērnu mamma. Pirms stacionēšanas slimniecei vairāk nekā nedēļu bijusi augsta ķermeņa temperatūra, neatliekamā palīdzība izsaukta Otro Ziemassvētku rītā, kad sākās grūtības elpot. Liepājas slimnīcā lēma sākt ārstēšanu ar remdesivīru, kas devis vienīgi īslaicīgu uzlabošanos.&lt;ref name = &quot;29. decembris&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/liepajas-slimnica-mirusi-27-gadus-veca-covid-19-paciente--divu-bernu-mamma.a387127/ Liepājas slimnīcā mirusi 27 gadus veca Covid-19 paciente — divu bērnu mamma] lsm.lv 2020. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
2021. gada 1. janvārī Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca informēja, ka no [[COVID-19]] izraisītām komplikācijām miris infektologs [[Pauls Aldiņš]].&lt;ref&gt;[https://www.stradini.lv/lv/content/memoriam-0 IN MEMORIAM] [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]] 2021. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;

9. janvārī tapa zināmi NVD apkopotie dati par COVID-19 pacientu mirstību lielajās slimnīcās 2020. gadā. Vislielākais mirušo pacientu īpatsvars bija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (36,5%) un Vidzemes slimnīcā (31,4%), vidēji mirstības rādītāji bija RAKUS (17,3%), Rēzeknes slimnīcā (16,2%), Jēkabpils slimnīcā (15,2%), PSKUS (14,7%) un Daugavpils reģionālajā slimnīcā (13,1%), bet zemākais mirušo īpatsvars bija Liepājas Reģionālajā slimnīcā (8,9%).&lt;ref name=&quot;covid reģionos&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-miruso-ipatsvars-regionos-butiski-atskiras.a388312/ Covid-19 mirušo īpatsvars reģionos būtiski atšķiras] Vita Anstrate, lsm.lv 2021. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Infekcijas uzliesmojumi ===
{{COVID-19 kumulatīvā saslimstība Latvijā}}
Septembrī sākās krass saslimstības pieaugums [[Kuldīga|Kuldīgā]] (30. septembrī 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 228 uz 100 000 iedzīvotājiem) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (72,6 uz 100 000), kamēr vidēji valstī 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs bija 17,6.
2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam [[Aizpute]]s sporta centra darbiniekam,&lt;ref name=&quot;Covid-19 2020&quot;/&gt; pārbaudot siekalu testus [[Aizputes vidusskola]]s skolēniem un Aizputes novada domes darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem.

8. oktobrī jaunu COVID-19 uzliesmojumu konstatēja [[Dundagas novads|Dundagas]] un [[Talsu novads|Talsu novados]], kur diagnosticēja 42 jaunus saslimšanas gadījumus, tajā pašā dienā Daugavpilī konstatēja 19, bet Rīgā un Pierīgā 22 jaunus saslimšanas gadījumus.&lt;ref name = &quot;8. oktobris&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-atklati-109-jauni-covid-19-gadijumi-10-pacienti-stacioneti.a377190/ Latvijā atklāti 109 jauni Covid-19 gadījumi; 10 pacienti stacionēti] lsm.lv 2020. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt; Vēlāk kļuva zināms, ka infekcijas perēklis atradās uzņēmuma &quot;Līcis-93&quot; zivju pārstrādes cehā [[Kolka|Kolkā]], kurā strādāja vairāk nekā 200 darbinieku no Talsu un Dundagas novadiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-covid-19-sasirgusi-vismaz-20-zivju-parstrades-uznemuma-licis-93-darbinieki-kolka-precizets.a377247/ Ar Covid-19 sasirguši vismaz 20 zivju pārstrādes uzņēmuma «Līcis-93» darbinieki Kolkā] lsm.lv 2020. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
9. oktobrī ziņoja par COVID-19 uzliesmojumu arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kur inficēšanos atklāja Ābeļu pamatskolas skolotājai, tad Jēkabpils Mākslas skolas skolēnam un diviem pašvaldības Pilsētvides departamenta darbiniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.radio1.lv/lv/Sabiedribas-zinas/1/48495/Saslimsanu-ar-Covid-19-konstate-Jekabpils-Makslas-skola-un-Pilsetvides-departamenta Saslimšanu ar Covid-19 konstatē Jēkabpils Mākslas skolā, darbinieku pašizolācijas dēļ attālināti strādā Pilsētvides departaments] radio1.lv 2020. gada 9. oktobrī&lt;/ref&gt;
16. oktobrī paziņoja, ka [[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novadā]] inficēti vismaz 50 skolotāji un skolēni, kā infekcijas avotu pieminot skolotāju Vecpiebalgas novada pamatskolā Dzērbenē, kas ne tikai strādājis skolā, bet arī braucis ekskursijā un dziedājis korī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vecpiebalgas-novada-ar-covid-19-saslimusi-vismaz-50-cilveki.a378237/ Vecpiebalgas novadā ar Covid-19 saslimuši vismaz 50 cilvēki] lsm.lv 2020. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Ierobežojumu atjaunošana ===

Sakarā ar lokālajiem uzliesmojumiem Kuldīgā un Daugavpilī Ministru Kabinets nolēma noteikt stingrākus COVID-19 piesardzības pasākumus abu pilsētu teritorijās no 1. līdz 14. oktobrim:&lt;ref name=&quot;Kuldīga im Daugavpils&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuldiga-un-daugavpili-lidz-oktobra-vidum-bus-stingraki-covid-19-ierobezojumi.a376309/ Kuldīgā un Daugavpilī līdz oktobra vidum būs stingrāki Covid-19 ierobežojumi] lsm.lv 2020. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt;
# nedrīkst notikt interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguve klātienē (tai skaitā treniņu, sacensību un mēģinājumu norise);
# personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegus, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu, kā arī publiskās iekštelpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distancēšanos (izņemot izglītības iestādēs);
# pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā iekštelpās vienlaikus nedrīkst uzturēties vairāk par 500 cilvēkiem;
# kafejnīcas, restorāni un bāri drīkst strādāt no 6:00 līdz 24:00;
# iekštelpās drīkst notikt teātra izrādes, koncerti, kino seansi un konferences, bet ne diskotēkas un citi pasākumi bez noteiktām sēdvietām.

13. oktobrī Ministru Kabinets nolēma, ka no 14. oktobra sejas maskas visā valstī būs jālieto arī veikalos, muzejos, izstādēs un citās sabiedriskās vietās. Tāpat to lietošana kļuva obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās.
Savukārt no 17. oktobra stājās spēkā papildu ierobežojumi interešu izglītībai, privātajiem pasākumiem un sporta jomai, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā:
# ēdināšanas pakalpojumus atļaut veikt līdz 24:00, pie viena galdiņa atrodoties ne vairāk kā četriem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;
# aizliegts organizēt sporta pasākumus un kolektīvos sporta treniņus iekštelpās;
# nodarbības un mēģinājumi interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī amatiermākslas kolektīviem veikt attālināti;
# privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku, bet ārtelpās ne vairāk nekā 300 cilvēku;
No 26. oktobra mācību process 7.-12.klašu audzēkņiem notiks attālināti.&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/uz-laiku-jaierobezo-cilveku-kustiba-arpus-katra-sociala-burbula Uz laiku jāierobežo cilvēku kustība ārpus katra sociālā burbuļa] Veselības ministrija, 13.10.2020.&lt;/ref&gt;

2020. gada 20. oktobrī Latvijas valdība atbalstīja līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu sabiedriskajās vietās, kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-valdiba-atbalsta-lidz-50-eiro-soda-piemerosanu-par-mutes-un-deguna-aizsega-nelietosanu/  Covid-19: valdība atbalsta līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211027224759/https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-valdiba-atbalsta-lidz-50-eiro-soda-piemerosanu-par-mutes-un-deguna-aizsega-nelietosanu/ |date={{dat|2021|10|27||bez}} }} skaties.lv 2020. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Ārkārtas stāvokļa atjaunošana ===
[[Attēls:Maxima (COVID-19).jpg|thumb|250px|Aizliegums pirkt virtuves piederumus brīvdienās, lai apturētu COVID-19 izplatību (2020. gada 5. decembrī).]]
[[Attēls:COVID-19 warning in Riga.jpg|thumb|250px|Brīdinājuma zīme par sejas aizsarglīdzekļu lietošanu Rīgas publiskajā transportā.]]
Ņemot vērā straujo COVID-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, Ministru Kabinets atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim.

Ārkārtējās situācijas laikā:
* tika atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, izņemot ārtelpās organizētas sapulces, gājieni un piketi, kuros piedalās ne vairāk kā 50 cilvēki;
* privātos pasākumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām;
* sabiedriskās ēdināšanas vietās atļaut izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai;
* tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietot mutes un deguna aizsegus;
* pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi; vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6. klasei; profesionālās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti; augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā. [..]&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu-0 Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu] Rīkojums Nr. 655, 2020. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

24. novembrī Latvijas valdība nolēma veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no 27. novembra pastiprinot atsevišķus piesardzības pasākumus visā valstī un nosakot stingrākus drošības pasākumus atsevišķās pašvaldībās, kurās iepriekšējā nedēļā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju. No 27. novembra līdz 6. decembrim stingrākus drošības pasākumus ieviesa Daugavpils pilsētā (rādītājs — 692,5), kā arī Varakļānu (1439,8), Aknīstes (1404,5), Salacgrīvas (1369,7), Krāslavas (770,0), Baldones (640,1), Mārupes (514,8), Mālpils (477,6), Smiltenes (449,4), Garkalnes (444,1), Limbažu (429,4) un Salaspils (428,1) novados.&lt;ref&gt;[https://brivbridis.lv/vel-stingraki-covid-19-drosibas-pasakumi-bus-sajas-12-pasvaldibas-un-skolas/ Vēl stingrāki Covid-19 drošības pasākumi būs šajās 12 pašvaldībās un skolās] Brivbridis.lv 24/11/2020&lt;/ref&gt;

1. decembrī Ministru kabinets nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, šajā laika periodā pārtraucot visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] tirdziņu darbību. No 3. decembra visā Latvijā ikvienam jāievēro 2+2 princips (jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem).&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7123448/no-3-decembra-valsti-atkal-stajas-speka-2-2-princips No 3. decembra valstī atkal stājas spēkā 2+2 princips] TVNET/LETA 2020. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;
17. decembrī Ministru Kabinets nolēma ieviest vēl stingrākus ierobežojumus no 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.&lt;ref&gt;[https://www.liepaja.lv/apstiprinati-jauni-covid-19-ierobezojumi-no-21-decembra-lidz-11-janvarim/ Apstiprināti jauni Covid-19 ierobežojumi no 21. decembra līdz 11. janvārim] liepaja.lv, 2020. gada 17. decembrī&lt;/ref&gt;

2021. gada 2. februārī valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz &quot;drošu tirdzniecības&quot; modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem. Tāpat valdība nolēma ierobežot ieceļošanu no Apvienotās Karalistes, Portugāles un Īrijas, kurās bija konstatēts daudz lipīgākais COVID-19 paveids.
Savukārt izglītības jomā nolēma atgriezties pie drošām mācībām klātienē, sākotnēji mācības klātienē atsākot 1. un 2. klašu skolēniem, ievērojot kombinētus epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp sejas masku valkāšanu. Pēc 8. februāra atsevišķos veikalos varēja iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arkartejo-situaciju-covid-19-del-latvija-plano-pagarinat-lidz-6aprilim.a391270/ Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā plāno pagarināt līdz 6. aprīlim] lsm.lv 2021. gada 3. februārī&lt;/ref&gt;

=== Komandantstunda ===
Pēc Ministru kabineta lēmuma no 2020. gada 30. decembra Jaungada svētku un tiem sekojošajā nedēļas nogalē laikā Latvijā ieviesa [[Komandantstunda|komandantstundu]]. Iedzīvotājiem bija jāatrodas savās mājvietās laikā no 22:00 līdz 5:00. Tāda pati kārtība paredzēta arī 8. un 9. janvārī.

Komandantstundas kontroles uzraudzībā, papildu jau esošajiem Valsts policijas (VP) resursiem, kas veica ikdienas darbu, iesaistīja kopumā vēl vairāk nekā 1600 papildspēku gan no VP un pašvaldības policijas, gan arī no Valsts robežsardzes un zemessargu rezervēm. Līdz 3. janvārim saistībā ar pārvietošanos komandantstundas laikā tika pārbaudītas 18 919 personas, 7468 reizes izteikti mutiski brīdinājumi, bet par komandantstundas neievērošanu bija uzsākti 2957 administratīvie procesi.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/nosledzas-pirmais-komandantstundas-periods/ Noslēdzas pirmais komandantstundas periods] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211119001733/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/nosledzas-pirmais-komandantstundas-periods/ |date={{dat|2021|11|19||bez}} }} LETA, 2021. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Ierobežojumu mīkstināšana ===
2021. gada 4. februārī Latvijas valdība atbalstīja [[Veselības ministrija]]s ierosināto COVID-19 izplatības vadības risku stratēģiju jeb &quot;luksofora principu&quot;, nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām mainīsies ierobežojumi:
# tumši sarkanā kategorija, kuras laikā valstī saglabājams esošais ārkārtējās situācijas stāvoklis. Ja 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniegs 700 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju vai ja šis rādītājs būs virs 200 un vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaugs par 20%, valdība lems par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu. Stigrākus ierobežojumus ieviesīs arī tad, ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu atklātu virulentākus vīrusa variantus un būtu aizdomas par šo vīrusu variantu vietējo transmisiju;
# sarkanā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad nedaudz samazināmi pulcēšanās ierobežojumi, tirdzniecības ierobežojumi, atļautas individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunojamas klātienes mācības, atļauts apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas;
# oranžā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad vēl vairāk samazināmi ierobežojumi, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, atļautas sporta nodarbības iekštelpās;
# zaļā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs zemāka par 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būs iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/BB21141A-3EB5-438C-92CC-1D87AFC969F3/ Turpmāk Covid-19 ierobežojumus pārskatīs pēc &quot;luksofora principa&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210204164026/http://www.leta.lv/home/important/BB21141A-3EB5-438C-92CC-1D87AFC969F3/ |date={{dat|2021|02|04||bez}} }} LETA 2021. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

8. februārī valdība atcēla liegumu strādāt grāmatnīcām, kā arī tirgojamo preču ierobežojumus pārtikas un higiēnas preču veikalos, nodrošinot katram pircējam ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības. Atļāva arī klātienē tirgot sēklas, substrātus un deratizācijas līdzekļus, elektropreču aksesuārus, piemēram, vadus, pagarinātājus un lādētājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/atseviskos-veikalos-no-nakamas-nedelas-vares-nopirkt-visas-preces-un-darbosies-gramatnicas.a391588/ Atsevišķos veikalos no nākamās nedēļas varēs nopirkt visas preces un darbosies grāmatnīcas] lsm.lv 2021. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

No 1. jūnija darbu varēja atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji, no 15. jūnija COVID-19 pārslimojušie un vakcinētie varēs apmeklēt kultūras pasākumus, bet COVID-19 sertifikātu saņēmušie cilvēki no 15. jūnija varēs apmeklēt restorānus arī iekštelpās un aizvadīt gan individuālus, gan grupu sporta treniņus telpās.&lt;ref name = &quot;12. jūnijs&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprina-vel-178-covid-19-gadijumus-2-cilveki-mirusi.a408750/ Latvijā apstiprina vēl 178 Covid-19 gadījumus; 2 cilvēki miruši] lsm.lv 2021. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

=== Lipīgāku vīrusa paveidu izplatīšanās ===
2021. gada 26. februārī SPKC valdības sēdē ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar Anglijā atklāto lipīgāko [[SARS-CoV-2]] (''alfa'') vīrusa paveidu (B.1.1.7) jeb &quot;jauno celmu&quot;, kas veicina saslimstības pieaugumu bērnu un gados jauno cilvēku vidū.&lt;ref name=&quot;SPKC 2021&quot;/&gt;
2. marta valdības sēdē &quot;E. Gulbja laboratorija&quot; ziņoja, ka nedēļas laikā vismaz 9,34 % COVID-19 saslimšanas gadījumu izraisījis jaunais koronavīrusa paveids. Tas bija konstatēts 12 perēkļos visos Latvijas reģionos, bet salīdzinoši biežāk Preiļu, Gulbenes, Balvu novados un Jelgavā. Izsekojama jaunā vīrusa paveida ievešana gan no Krievijas, gan Vācijas. Veselības ministrs Daniels Pavļuts prognozēja, ka paies aptuveni trīs nedēļas, līdz jaunais vīrusa paveids uzrādīs augšupejošu tendenci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vismaz-934-paraugu-pagajusaja-nedela-konstatets-covid-19-jaunais-paveids.a394986/ Vismaz 9,34% paraugu pagājušajā nedēļā konstatēts Covid-19 jaunais paveids] lsm.lv 2021. gada 2. martā&lt;/ref&gt;

9. martā kļuva zināms, ka no 16. līdz 23. februārim [[LBMC]] ap 20% savākto paraugu bija atrasts lipīgākais SARS-CoV2 (''alfa'') paveids, E. Gulbja laboratorijas paraugos šis vīrusa paveids bija atrasts vairāk nekā 15% saslimušo,&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt; bet 22. martā arī atklāja arī Dienvidāfrikas SARS-CoV2 (''beta'') paveidu.
20. aprīlī LBMC ziņoja, ka Lielbritānijas paveids konstatēts jau 62% sekvenēto SARS-CoV2 vīrusa genomu paraugu, pie kam 3% sekvenēto jeb piecos saslimšanas gadījumos atklāta Dienvidāfrikas ''beta'' paveida vīrusa (B.1.351) E484K mutācija, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7229242/atklati-pieci-saslimsanas-gadijumi-ar-dienvidafrikas-paveida-mutaciju-kam-esosas-vakcinas-nav-pietiekami-efektivas Atklāti pieci saslimšanas gadījumi ar Dienvidāfrikas paveida mutāciju, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas] apollo.lv 2021. gada 20. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maijā kļuva zināms, ka vīrusa (''alfa'') paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kops-aprila-sakuma-saslimstiba-ar-covid-19-pieaugusi-par-355-britu-paveida-ipatsvars--91.a403634/ Kopš aprīļa sākuma saslimstība ar Covid-19 pieaugusi par 35,5%; britu paveida īpatsvars — 91%] lsm.lv 2021. gada 7. maijā&lt;/ref&gt; 13. maijā kļuva zināms arī par Brazīlijas (''gamma'') paveida parādīšanos Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-konstateti-divi-jauni-un-maz-izpetiti-covid-19-paveidi.a404518/ Latvijā konstatēti divi jauni un maz izpētīti Covid-19 paveidi] lsm.lv 2021. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;
27. maijā SPKC informēja, ka Latvijā konstatēts arī Indijas SARS-CoV2 (''delta'') paveida (B.1.617) gadījums.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-konstate-vienu-ipasi-lipiga-covid-19-indijas-paveida-gadijumu.a406402/ Latvijā konstatē vienu īpaši lipīga Covid-19 Indijas paveida gadījumu] www.lsm.lv 2021. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Nacionālā references laboratorija pavēstīja, ka 80% no nedēļas laikā sekvencētajiem vīrusu paraugiem bija konstatēts alfa variants, 15% gadījumos delta paveids, kā arī četri vīrusa Ēģiptes paveida gadījumi, divi gamma paveida gadījumi. Tika prognozēts, ka līdz augusta beigām 90% no visiem testu paraugiem būs delta paveids.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/0AED3092-9F92-40D7-9E43-6BF99A177FD9/ Nedēļas laikā Latvijā būtiski palielinājies Covid-19 Indijas varianta gadījumu skaits]{{Novecojusi saite}} leta.lv 29.06.2021&lt;/ref&gt;
6. jūlijā ziņoja, ka no nedēļā veiktajiem gandrīz 200 testu paraugiem vīrusa delta variants bija atklāts jau 29% gadījumu,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nedelas-laika-dubultojusies-covid-19-delta-varianta-izplatiba-latvija.a411805/ Nedēļas laikā dubultojusies Covid-19 delta varianta izplatība Latvijā] lsm.lv 2021. gada 6. jūlijā&lt;/ref&gt; bet 14. jūlijā kļuva zināms, ka ka delta variants bija atrodams 54% sekvenēto vīrusu paraugos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-delta-variants-jau-domine-latvija.a412904/ Covid-19 delta variants jau dominē Latvijā] lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā&lt;/ref&gt;

26. jūlijā ievesto COVID-19 gadījumu īpatsvars Latvijā pieauga līdz 27%, visbiežāk saslimušie Latvijā bija ieradušies no Krievijas (59 gadījumi), Turcijas (31), Spānijas (30) un Lielbritānijas (27).

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [https://covid19.gov.lv/ Valsts kancelejas vietne par COVID-19]
* [https://arkartassituacija.gov.lv/ Slimību profilakses un kontroles centra aktualitātes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200319180200/https://arkartassituacija.gov.lv/ |date={{dat|2020|03|19||bez}} }}
* [http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/koronavirusa_izraisita_slimiba_covid19/ Informācija LR Veselības ministrijas vietnē]
* [https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Projekti/covid_19_rekomendacijas_marts_2021.pdf REKOMENDĀCIJAS. SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas. 2021. gada marts]

[[Kategorija:COVID-19 pandēmija]]
[[Kategorija:2020. gads Latvijā]]
[[Kategorija:2021. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>ebkdw4wc70m5bhorlwnf8uynmrz67na</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brawl Stars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501601</id>
    <revision>
      <id>4493060</id>
      <parentid>4451807</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:18:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5527" sha1="4dkx1ztoqiho77z77aid9k09d5e43in" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Datorspēles infokaste
| title     = Brawl Stars
| image     = 
| alt       = 
| caption   = 
| developer = [[Supercell]]
| publisher = [[Supercell]]
| platforms = [[iOS]], [[Android]]
| released  = 
* Beta - 2017. gada 14. jūnijs
* Visā pasaulē - 2018. gada 12. decembris            
| genre     = [[Daudzspēlētāju tiešsaistes kaujas arēna]]
| modes     = [[Daudzspēlētāju režīms]]
}}
'''''Brawl Stars''''' ir [[daudzspēlētāju tiešsaistes kaujas arēna]]&lt;ref name=&quot;vb1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/2018/12/12/supercells-brawl-stars-launches-on-ios-and-android/|title=Supercell's Brawl Stars launches on iOS and Android|last=Minotti|first=Mike|website=VentureBeat|access-date=2020-03-17|date=2018-12-12|language=en-US|archive-date=2021-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418130429/https://venturebeat.com/2018/12/12/supercells-brawl-stars-launches-on-ios-and-android/}}&lt;/ref&gt; un [[šaujamspēle]] no trešās personas skatpunkta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/yp/discover/entertainment/tech-gaming/article/3090691/brawl-stars-review-fun-mobile-hero-shooter|title='Brawl Stars' review: 'Overwatch' lite, on smartphones|website=Young Post|access-date=2020-08-11}}&lt;/ref&gt; ko izstrādā un piedāvā Somijas uzņēmums ''[[Supercell]]''. Tās globālā izlaišana notika 2018. gada 12. decembrī ''[[iOS]]'' un ''[[Android]]'' operētājsistēmām.&lt;ref name=&quot;GlobalRel&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.androidpolice.com/2018/11/14/supercells-brawl-stars-globally-launching-december-can-pre-register-right-now/|title=Supercell's Brawl Stars is globally launching in December, and you can pre-register right now|last=Sholtz|first=Matthew|website=Android Police|access-date=2019-08-29|date=2018-11-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Spēlētāji var izvēlēties vienu no vairākiem ar [[kursorsvira|kursorviru]] vadāmiem ''brawlers'' tēliem un dažādus spēles režīmus ar atšķirīgiem uzdevumiem, kas spēlētājiem jāizpilda.&lt;ref name=&quot;RB&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbull.com/in-en/Brawl-Stars-tips-for-beginners|title=A Beginner's guide to your new favourite mobile esport|website=Red Bull|access-date=5 April 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Spēles gaita ==
''Brawl Stars'' spēlētāji cīnās pret citiem spēlētājiem vai [[Mākslīgais intelekts|MI]] pretiniekiem dažādos spēļu režīmos. Katrs spēlētājs var izvēlēties kādu no tēliem, kas tiek dēvēti par ''brawlers''. Šos tēlus var iegūt no kastēm (''angļu:'' Starr Drops), Brawl Pass, zvaigžņu ceļa (''angļu:'' Starr Road) vai tos ir iespējams iegādāties spēļu veikalā, lai izmantotu kaujās.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.brawlstars.com/blog/game-updates/update-taras-bazaar.html|title=UPDATE: Tara's Bazaar|website=Brawl Stars|access-date=2020-07-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Pastāv dažādi spēles režīmi, un katram no tiem ir savs unikālais mērķis. Spēlētājiem ir iespēja aicināt draugus, lai veidotu komandas un sacenstos ar citām komandām, lai iegūtu balvas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://androidcommunity.com/brawl-stars-is-an-upcoming-game-from-the-makers-of-clash-royale-20170617/|title=Brawl Stars is an upcoming game from the makers of Clash Royale|last=Torres|first=Ida|website=Android Community|access-date=2019-08-29|date=2017-06-17|language=en-US|archive-date=2019-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20190331042713/https://androidcommunity.com/brawl-stars-is-an-upcoming-game-from-the-makers-of-clash-royale-20170617/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polygon.com/reviews/2018/12/19/18146759/brawl-stars-review-supercell-ios-android|title=Brawl Stars is a worthy, if simple, Clash Royale successor|last=Hayward|first=Andrew|website=Polygon|access-date=2019-08-29|date=2018-12-19}}&lt;/ref&gt;

Turklāt spēlētāji var iegādāties skinus ({{val|en|skins}}) par dārgakmeņiem ({{val|en|gems}}) vai blingu ({{val|en|bling}}), vai arī atbloķēt tos, izmantojot ''Brawl Pass''. Tas sniedz iespēju mainīt tēlu izskatu, animācijas un/vai skaņas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://progameguides.com/brawl-stars/brawl-stars-skins-list/|title=Brawl Stars Skins List (Summer of Monsters) - All Brawler Cosmetics|website=Pro Game Guides|access-date=2020-08-01|date=2018-12-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Brawl Pass ===
''Brawl Pass'' ļauj spēlētājiem nopelnīt daudz papildu balvu spēlē, paaugstinot līmeņus. Ir trīs caurlaides varianti: bezmaksas un maksas versija ''Brawl Pass'' un ''Brawl Pass Plus''. Lai paaugstinātu līmeņus un atbloķētu balvas, spēlētājiem ir jāizpilda uzdevumi un jānopelna pieredzes punkti. Šie punkti ļauj spēlētājiem paaugstināt līmeni. Spēlētājam ir iespēja paaugstināt līmeni izmantojot dārgakmeņus ([[Angļu valoda|Angļu]]: Gems).

=== Ranked ===
''Ranked'' ir spēls režīms kurā trīs spēlētāju komandās spēlētāji cenšās gūt uzvaru pār pretiniekiem nejauši izvēlētā spēles režīma ar nejauši izvēlētu modifikātoru. Spēlējot ''ranked'' spēlētāji var saņemt ''bling'', spēles valūtu kuru lieto lai iegādātos ''skinus'' ({{Val|en|skins}}), piespraudītes ({{Val|en|pins}}) un sprejus ({{Val|en|sprays}}).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Stratēģijas datorspēles]]
[[Kategorija:IOS spēles]]
[[Kategorija:Android spēles]]
[[Kategorija:Supercell]]
[[Kategorija:2017. gada videospēles]]
[[Kategorija:2018. gada videospēles]]</text>
      <sha1>4dkx1ztoqiho77z77aid9k09d5e43in</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Estere Volfa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502678</id>
    <revision>
      <id>4493330</id>
      <parentid>4445561</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:37:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22379" sha1="dzbltoqdm0b1a4ga7wpqmja4eg4oc70" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Estere Volfa
 |       piktogramma_1 = Biathlon pictogram.svg
 |       piktogramma_2 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 |   piktogramma_2 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Biatlons
 | piktogramma_2 saite = Distanču slēpošana
 |              attēls = 2025-01-09 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 4655.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Estere Volfa 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|4|11}}
 |             dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība =
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = [[Latvijas Universitāte]]
 |          izgl iest1 = Ģimnāzija
 |      izgl iest1_nos = [[Cēsu Valsts ģimnāzija]]
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[biatlons]]&lt;br /&gt;[[distanču slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = [[Anžela Brice]]&lt;br /&gt;[[Ilmārs Bricis]]
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss biatlonā
 |           pk_debija = {{dat|2025|1|9||bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 11. vieta
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā
 |           pč_dalība = 1 ([[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]])
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 82. vieta
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts biatlonā junioriem}}
{{Medal|Gold|Arbers 2026|Jauktā stafete}}
{{Medal|Gold|Arbers 2026|7,5 km sprints}}
{{Medal|Silver|Arbers 2026|9 km masu starts}}
}}
'''Estere Volfa''' (dzimusi {{dat|2005|4|11}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[biatlons|biatloniste]] un [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]], piedalās arī rollerslēpošanas sacensībās.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Rīgā, taču uzaugusi [[Cēsis|Cēsīs]]. Viņas māte [[Ieva Cederštrēma-Volfa]] arī ir bijusi biatloniste, startējusi [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]]. un [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/beijing-2022/olympic-games/en/results/cross-country-skiing/athlete-profile-n1038228-estere-volfa.htm|title=Estere Volfa|website=olympics.com|accessdate={{dat|2022|2|2||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2022|02|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220202094455/https://olympics.com/beijing-2022/olympic-games/en/results/cross-country-skiing/athlete-profile-n1038228-estere-volfa.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://sportacentrs.com/phjonchana_2018/31012018-ari_vini_reiz_starteja_olimpiade SportaCentrs. Cederštrēma-Volfa, Leksis un Lūse. Arī viņi reiz startēja olimpiādē.] Jānis Freimanis, 2018-02-08&lt;/ref&gt; E. Volfa mācījusies [[Cēsu 1. pamatskola|Cēsu 1. pamatskolā]], [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu Valsts ģimnāzijā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/51891089/pa-pedam/120061180/latvijas-biatlona-jaunais-dimants-19-gadus-veca-estere-volfa-parsteidz-specialistus|title=Latvijas biatlona jaunais dimants? 19 gadus vecā Estere Volfa pārsteidz speciālistus|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; un Cēsu pilsētas Sporta skolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesusportaskola.lv/estere-volfa-debites-pasaules-kausa/|title=Estere Volfa debitēs Pasaules kausā – Cēsu pilsētas Sporta skola|access-date=2025-01-12|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Trenēties biatlonā sākusi pie treneres [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Elza Bleidele|Elzu Bleideli]].

E. Volfa studē biznesa vadību [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Duālās karjeras stāsts - Estere Volfa|url=https://www.lu.lv/sports/par-mums/zinas/zina/t/103782/|website=www.lu.lv|date=2025-05-26|access-date=2025-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji startēja distanču slēpošanā. 2021. gada Pasaules čempionātā junioriem distanču slēpošanā ieņēma 73. vietu sprintā un 68. vietu 5 km brīvā stila distancē. [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem pirmo reizi piedalījās [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gadā]] [[Oberstdorfā]] 15 gadu vecumā. Sprintā ierindojās 82. vietā, bet 10 km distancē brīvajā stilā ieņēma 93. vietu.

16 gadu vecumā E. Volfa pārstāvēja Latvijas izlasi [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesusportaskola.lv/estere-volfa-dodas-uz-ziemas-olimpiskajam-spelem-pekina/ |title=Estere Volfa dodas uz ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā! |date={{dat|2022|1|26||bez}} |website=cesusportaskola.lv |accessdate={{dat|2022|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sprintā viņa ieņēma 80. vietu un nekvalificējās ceturtdaļfinālam, bet 10 km distancē klasiskajā stilā ierindojās 83. vietā. Kopā ar [[Kitija Auziņa|Kitiju Auziņu]] startēja arī komandu sprinta sacensībās un ieņēma 21. vietu. 2022. gadā piedalījās arī Pasaules čempionātā distanču slēpošanā junioriem. Labāko rezultātu sasniedza 15 km brīvā stila distancē ar kopēju startu, ieņemot 58. vietu.

Karjeras turpinājumā pievērsās galvenokārt biatlonam. 2022.—2023. gada sezonā startēja IBU kausā junioriem. 2023. gada janvārī piedalījās Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā [[Forni Avoltri]]. Sprintā ienēma 36. vietu, individuālajā distancē ierindojās 39. vietā, bet jauktajā stafetē bija 10. vietā. 2023. gada februārī piedalījās Eiropas čempionātā biatlonā junioriem, kas risinājās [[Madona|Madonā]]. Individuāli nespēja uzrādīt augstvērtīgus rezultātus, bet jauktajā stafetē ieņēma 13. vietu. 2024. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Otepē]] labāko individuālo rezultātu sasniedza masu startā ar 60 dalībniecēm, kur finišēja 27. vietā. 2024. gada martā [[Obertilliaha|Obertilliahā]] debitēja [[IBU kauss|IBU kausā]] pieaugušajiem.

2024. gadā E. Volfa kopā ar E. Bleideli sāka trenēties pie [[Ilmārs Bricis|Ilmāra Briča]], vienā treniņgrupā ar [[Baiba Bendika|Baibu Bendiku]], kam sekoja straujāka rezultātu izaugsme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/51891089/pa-pedam/120061180/latvijas-biatlona-jaunais-dimants-19-gadus-veca-estere-volfa-parsteidz-specialistus|title=Latvijas biatlona jaunais dimants? 19 gadus vecā Estere Volfa pārsteidz speciālistus|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pirmos IBU kausa ieskaites punktus E. Volfa ieguva 2024.—2025. gada sezonas pirmajā posmā [[Idre|Idrē]], ieņemot 26. vietu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/ziemas-sports/volfa-ibu-kausa-75-kilometru-sprinta-sacensibas-finise-26-vieta/ |title=Volfa IBU kausa 7,5 kilometru sprinta sacensībās finišē 26. vietā |date={{dat|2024|11|28||bez}} |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2024|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241221205918/https://sports.tv3.lv/ziemas-sports/volfa-ibu-kausa-75-kilometru-sprinta-sacensibas-finise-26-vieta/ }}&lt;/ref&gt; {{dat|2024|12|15||bez}} IBU junioru kausā sprintā izcīnīja trešo vietu, kas bija viņas pirmais pjedestāls šāda līmeņa sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/15122024-junioru_kausa_sprinta_volfa_kapj_uz_goda_ |title=Junioru kausa sprintā Volfa kāpj uz goda pjedestāla |date={{dat|2024|12|15||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada janvārī [[Oberhofa|Oberhofā]] debitēja [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausā]] pieaugušajiem, sprintā ieņemot 76. vietu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/09012025-pielijusi_oberhofa_sagada_parsteidzosu_pj|title=Pielijusī Oberhofa sagādā pārsteidzošu pjedestālu, Buliņas nopelna iedzīšanu|last=Ozerinskis|first=Emīls|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-01-12|date=2025-01-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet jauktajā pāru stafetē (pārī ar [[Renārs Birkentāls|Renāru Birkentālu]]) izcīnot 10. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/12012025-jauktaja_paru_stafete_birkentals_un_debit|title=Jauktajā pāru stafetē Birkentāls un debitante Volfa izcīna desmito vietu|last=Ozerinskis|first=Emīls|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-01-12|date=2025-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; Nākamajā etapā [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]] viņa pirmo reizi tika iekļauta sieviešu stafetes komandā, veica pirmo posmu un stafeti nodeva ceturtajā vietā, bet komanda finišēja 15. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/18.01.2025-debitante-volfa-lieliski-iesak-stafetes-sacensibas-biatlona-tomer-latvijas-komanda-ierindojas-15-vieta.a584164/ |title=Debitante Volfa lieliski iesāk stafetes sacensības biatlonā, tomēr Latvijas komanda ierindojas 15. vietā |date={{dat|2025|1|18||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada Eiropas čempionātā junioriem [[Altenberga|Altenbergā]] labāko rezultātu sasniedza masu startā ar 60 dalībniecēm, izcīnot sesto vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sports/estere-volfa-sesta-eiropa/ |title=Estere Volfa – sestā Eiropā |date={{dat|2025|1|30||bez}} |website=edruva.lv |accessdate={{dat|2025|2|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1+1 jauktajā stafetē kopā ar [[Rihards Lozbers|Rihardu Lozberu]] ieguva septīto vietu. 2025. gada [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]] pieaugušajiem startēja tikai stafetē, kur kopā ar [[Baiba Bendika|Baibu Bendiku]], [[Sandra Buliņa|Sandru Buliņu]] un [[Elza Bleidele|Elzu Bleideli]] ieņēma 9. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/02.02.2025-latvijas-biatlonistem-devita-vieta-eiropas-cempionata-4x6-kilometru-stafete.a586164/ |title=Latvijas biatlonistēm devītā vieta Eiropas čempionātā 4x6 kilometru stafetē |website=lsm.lv |date={{dat|2025|2|2|N|bez}} |access-date={{dat|2025|2|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā debitēja arī [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Lencerheide|Lencerheidē]]. Sprintā ieņēma 42. vietu, bet iedzīšanā finišēja 56. pozīcijā. Startēja arī jauktajā un sieviešu stafetē (attiecīgi 22. un 16. vieta). 2025. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Estešunda|Estešundā]] izcīnīja 5. vietu individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/27022025-volfai_piekta_vieta_pasaules_junioru_cemp |title=Biatlonistei Volfai piektā vieta pasaules junioru čempionāta klasikā |date={{dat|2025|2|27||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī sprintā junioru čempionātā sasniedza augstvērtīgu rezultātu, ieņemot 10. vietu. Drīz pēc tam 7. martā Pasaules kausa posmā [[Nove Mesto Morāvijā]] sprintā ieguva 36. vietu un nopelnīja pirmos Pasaules kausa punktus karjerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/07.03.2025-latvijas-biatlona-jauna-ceriba-volfa-finise-36-vieta-sprinta-nopelna-pirmos-pasaules-kausa-punktus.a590724/ |title=Latvijas biatlona jaunā cerība Volfa finišē 36. vietā sprintā, nopelna pirmos Pasaules kausa punktus |date={{dat|2025|3|7|N|bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2025|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026. gada sezonas]] pirmajā Pasaules kausa posmā Estešundā 15 km individuālajā distancē uzlaboja savu karjeras labāko sasniegumu, ieņemot 28. vietu. Tajā pašā posmā iedzīšanā, startējot no 44. vietas, ar perfektu šaušanu sasniedza 23. vietu un vēlreiz laboja karjeras rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/07.12.2025-latviesu-biatloniste-volfa-perfekti-sauj-un-iedzisanas-sacensibas-uzrada-karjeras-rekordu-galvenie-notikumi.a625371/ |title=Latviešu biatloniste Volfa perfekti šauj un iedzīšanas sacensībās uzrāda karjeras rekordu |date={{dat|2025|12|7|N|bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2025|12|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gada janvārī Volfai tika piešķirta [[Trīs Zvaigžņu balva]] nominācijā &quot;Gada uzlecošā zvaigzne&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olimpiade.lv/zinas/raksts/tris-zvaigznu-balva-2025-pazinoti-laureati-sporta |title=Trīs Zvaigžņu balvā 2025 paziņoti laureāti sportā |date={{dat|2026|1|8|N|bez}} |website=olimpiade.lv |accessdate={{dat|2026|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; IBU junioru kausa posmā, kas risinājās no 14. līdz 17. janvārim Madonas pusē, viņa izcīnīja trīs godalgas — vispirms ieguva otro vietu sprintā, pēc tam otrajā sprintā izcīnīja pārliecinošu uzvaru, bet posma noslēgumā uzvarēja arī distancē ar kopēju startu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/16.01.2026-biatloniste-volfa-drosi-uzvar-starptautiskas-junioru-kausa-sacensibas-madona.a630275/ |title=Biatloniste Volfa droši uzvar starptautiskās junioru kausa sacensībās Madonā |date={{dat|2026|1|16|N|bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/17.01.2026-biatloniste-volfa-gust-vel-vienu-uzvaru-starptautiskas-junioru-kausa-sacensibas-madona.a630393/ |title=Biatloniste Volfa gūst vēl vienu uzvaru starptautiskās junioru kausa sacensībās Madonā |date={{dat|2026|1|17|N|bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gada Eiropas čempionātā junioriem [[Imatra|Imatrā]] sākumā izcīnīja divas bronzas medaļas — 1+1 jauktajā stafetē, startējot kopā ar Rihardu Lozberu, un sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/22.01.2026-volfa-un-lozbers-izcina-bronzas-medalu-eiropas-junioru-cempionata-paru-stafete.a631138/|title=Volfa un Lozbers izcīna bronzas medaļu Eiropas junioru čempionāta pāru stafetē |date={{dat|2026|1|22|N|bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|1|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/24.01.2026-atra-sleposana-palidz-biatlonistei-volfai-izcinit-bronzu-sprinta-eiropas-junioru-cempionata.a631420/|title=Ātra slēpošana palīdz biatlonistei Volfai izcīnīt bronzu sprintā Eiropas junioru čempionātā|date={{dat|2026|1|24|N|bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2026|1|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sacensību pēdējā dienā uzvarēja distancē ar kopēju startu un izcīnīja Eiropas junioru čempiones titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/25012026-volfa_lido_un_klust_par_eiropas_junioru_c |title=Volfa lido un kļūst par Eiropas junioru čempioni masu startā |date={{dat|2026|1|25|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kas E. Volfai bija pirmās kā biatlonistei, viņa ieguva 16. vietu sprinta sacensībās, bet iedzīšanā pakāpās līdz 11. vietai. Šī bija vēsturiski otrā augstākā vieta starp Latvijas biatlonistēm, atpaliekot tikai no [[Madara Līduma|Madaras Līdumas]], kura bija 10. vietā [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada olimpiādē]]. 2026. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Vācija|Vācijā]] kopā ar [[Matīss Meirāns|Matīsu Meirānu]], Rihardu Lozberu un Elzu Bleideli uzvarēja jauktajā stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/02.03.2026-latvijas-biatlona-izlase-klust-par-pasaules-junioru-cempioniem-jauktaja-stafete.a637049/ |title=Latvijas biatlona izlase kļūst par pasaules junioru čempioniem jauktajā stafetē |website=lsm.lv |date={{dat|2026|3|2|N|bez}} |access-date={{dat|2026|3|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk kļuva par pasaules junioru čempioni arī sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/04.03.2026-biatloniste-volfa-rada-izcili-atru-slepojumu-un-klust-par-pasaules-junioru-cempioni-sprinta.a637389/ |title=Biatloniste Volfa rāda izcili ātru slēpojumu un kļūst par pasaules junioru čempioni sprintā  |website=lsm.lv |date={{dat|2026|3|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|3|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Šīs Pasaules kausa sezonas priekšpēdējā posmā 13. martā [[Otepē]], [[Igaunija|Igaunijā]] E. Volfa izcīnīja 9. vietu sprintā, kas bija jauns viņas karjeras rekords Pasaules kausa līmenī.

== Karjeras rezultāti bialtlonā ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| 36.
| 16.
| 11.
| 23.
| 17.
| 12.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| —
| 42.
| 56.
| —
| 16.
| 22. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 85.
|-
| [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 50.
|}

=== Eiropas čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Stafete
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Martello]]
| —
| —
| —
| 9.
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| 2024
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Igaunija}} [[Otepē]]
| jaunieši
| 33.
| 38.
| 27.
| 14.
| 16.
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| juniori
| 5.
| 10.
| 21.
| —
| —
|-
| 2026
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Groserarbers|Arbers]]
| juniori
| 5.
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| —
| {{medal-bg|gold}}|'''1.'''
|}

=== Eiropas čempionāts junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Latvija}} [[Madona]]
| 70.
| 72.
| —
| {{n/a}}
| 13.
| —
|-
| 2024
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Polija}} [[Šklarska Poremba|Jakušice]]
| 29.
| 36.
| rowspan=3 {{n/a}}
| 34.
| —
| —
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]]
| 31.
| 45.
| 6.
| {{DNS}}
| 7.
|-
| 2026
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Imatra]]
| 7.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| —
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|}

== Karjeras rezultāti distanču slēpošanā ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. starts (10 km)
! width=&quot;100&quot;| Skiatlons
! width=&quot;100&quot;| Masu starts (30 km)
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Komandu sprints
|-
| {{osv|Distanču slēpošana|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 83.
| —
| —
| 80.
| —
| 21.
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. starts (10 km)
! width=&quot;100&quot;| Skiatlons
! width=&quot;100&quot;| Masu starts (30 km)
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Komandu sprints
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberstdorfa]]
| 93.
| —
| —
| 82.
| —
| —
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvija 2026 ZOS}}
{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Volfa, Estere}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Latvijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>dzbltoqdm0b1a4ga7wpqmja4eg4oc70</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Barbaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>504264</id>
    <revision>
      <id>4493237</id>
      <parentid>4068946</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T04:40:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4196" sha1="niyayqrs15usfmsdh62981q2by936pz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Edgars Barbaks
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1985
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 18
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LVA}}
| tautība = 
| nodarbošanās = žurnālists
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki =

| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Edgars Barbaks''' (dzimis {{dat|1985|02|18}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu televīzijas un radio [[sports|sporta]] [[žurnālists]]. Vadījis sporta ziņas raidījumos &quot;[[LNT]] ziņas&quot; un &quot;900 sekundes&quot;. Kopā ar [[Anatolijs Kreipāns|Anatoliju Kreipānu]] vada [[Radio SWH]] raidījumu &quot;Vakara sporta stunda&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioswh.lv/raidijumi/vakara-sporta-stunda/|title=Vakara Sporta Stunda|last=AB|website=Radio SWH|access-date=2022-02-19|language=en|archive-date=2022-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220219101933/https://radioswh.lv/raidijumi/vakara-sporta-stunda/}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

Mācījies [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Rīgas Angļu ģimnāzijā]] un [[Vidzemes Augstskola]]s komunikācijas fakultātē. Vēlāk uzsācis darbu [[LNT|Latvijas Neatkarīgajā televīzijā]] un [[Radio SWH]] kā sporta žurnālists un sporta ziņu diktors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioswh.lv/2020/01/ar-dziesmu-par-dzivi-edgars-barbaks/|title=Ar dziesmu par dzīvi - Edgars Barbaks|last=AB|website=Radio SWH|access-date=2022-02-19|date=2020-01-16|language=en|archive-date=2022-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220219105640/https://radioswh.lv/2020/01/ar-dziesmu-par-dzivi-edgars-barbaks/}}&lt;/ref&gt;

Dokumentālo filmu &quot;Dinamo Rīga 6.sezona. Sākums&quot; un &quot;Maratons augstpapēžu kurpēs&quot; autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/rigas_dinamo/news/izveidota-dokumentala-filma-par-rigas-dinamo-sezonas-sakumu.d?id=43687541|title=Izveidota dokumentālā filma par Rīgas 'Dinamo' sezonas sākumu|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-02-19|date=2013-09-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/svetdien-lnt-filma-maratons-augstpapezu-kurpes-par-tris-latvijas-labakajam-maratonistem/|title=Svētdien LNT filma “Maratons augstpapēžu kurpēs” – par trīs Latvijas labākajām maratonistēm|website=tv3.lv|access-date=2022-02-19|language=lv|archive-date=2022-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220219101933/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/svetdien-lnt-filma-maratons-augstpapezu-kurpes-par-tris-latvijas-labakajam-maratonistem/}}&lt;/ref&gt; Darbojas [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] projektā &quot;Sporto visa klase&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/video-projekts-sporto-visa-klase-uznem-apgriezienus/|title=VIDEO: projekts Sporto visa klase uzņem apgriezienus|website=tv3.lv|access-date=2022-02-19|language=lv|archive-date=2022-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220219101930/https://sports.tv3.lv/citi/video-projekts-sporto-visa-klase-uznem-apgriezienus/}}&lt;/ref&gt; Vairākus gadus vadījis labdarības skriešanas pasākumu &quot;''Nike Riga Run''&quot;, kā arī pasākuma treniņus Latvijas skolās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/tautas-sports/nike-riga-run-skolu-projekts-piestas-rigas-6vidusskola.d?id=42294858|title='Nike Riga Run' skolu projekts piestās Rīgas 6.vidusskolā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-02-19|date=2012-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Precējies, audzina trīs meitas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/radio-zurnalists-edgars-barbaks-pardod-biznesu-un-bauda-gimenes-dzivi-33401/|title=Radio žurnālists Edgars Barbaks pārdod biznesu un bauda ģimenes dzīvi|website=www.santa.lv|access-date=2022-02-19}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{DEFAULTSORT:Barbaks, Edgars}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sporta žurnālisti]]</text>
      <sha1>niyayqrs15usfmsdh62981q2by936pz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>504831</id>
    <revision>
      <id>4493033</id>
      <parentid>4490209</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:09:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) */</comment>
      <origin>4493033</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="294104" sha1="6f1lgd71efltx9oric53ghkf4dh1425" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. 
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja  darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt; 
Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada  15. jūnijā]]
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;
Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;Geraņ 2&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt; 

Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026&lt;/ref&gt; 
 
&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;

3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR – Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām &quot;[[Iskander]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra &quot;Unian&quot; informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>6f1lgd71efltx9oric53ghkf4dh1425</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493038</id>
      <parentid>4493033</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T12:30:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva */ pap</comment>
      <origin>4493038</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="295197" sha1="s7ugjci7bnb17xktu90unee9bgh4q9v" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. 
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja  darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt; 
Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026&lt;/ref&gt;
10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada  15. jūnijā]]
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;
Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;Geraņ 2&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt; 

Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026&lt;/ref&gt; 
 
&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;

3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR – Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām &quot;[[Iskander]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra &quot;Unian&quot; informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>s7ugjci7bnb17xktu90unee9bgh4q9v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493055</id>
      <parentid>4493038</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:55:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva */ pap</comment>
      <origin>4493055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="295414" sha1="hiy157yqioor6lli4azy3xj07j2rwi6" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. 
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja  darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt; 
Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026&lt;/ref&gt;
10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada  15. jūnijā]]
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;
Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;Geraņ 2&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt; 

Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026&lt;/ref&gt; 
 
&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;

3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR – Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām &quot;[[Iskander]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra &quot;Unian&quot; informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>hiy157yqioor6lli4azy3xj07j2rwi6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Estoty</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507508</id>
    <revision>
      <id>4493335</id>
      <parentid>4468824</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:39:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8010" sha1="93iyzkc9zjvpj0x6k7ul9gey7ddlaz7" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| logo = 
| name = ''Estoty''
| type = privāts
| foundation = {{dat|2012}}
| location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| key_people = Veslavs Zapoļskis
| industry = mobilo spēļu izstrāde un attīstīšana
| products = mobilās spēles ''[[Android]]'' un ''[[iOS]]''
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| owner = 
| num_employees = 
| parent = 
| divisions = 
| homepage = {{URL|https://estoty.com/}}
}}
'''''Estoty''''' ir mobilo spēļu studija, kas atrodas [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], [[Eiropa|Eiropā]].

== Vēsture ==
Uzņēmums dibināts 2012. gadā [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. 2014. gadā atvērta vēl viena studija [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/mokslas-it/artimiausia-savaitgali-vyks-virtualus-zaidimu-kurimo-festivalis-lt-game-jam-1290-1445800|title=Artimiausią savaitgalį vyks virtualus žaidimų kūrimo festivalis „LT Game Jam“|website=15min.lt/verslas|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/nekilnojamasis-turtas-statyba/2021/07/20/estoty-prase-irengti-biura-gavo-nuosava-galaktika|title=„Estoty“ prašė įrengti biurą, gavo nuosavą galaktiką|last=Povilaitytė|first=Evelina|website=vz.lt|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/interjeras/biuras-ar-pramogu-parkas-darboviete-su-kino-teatru-zaidimais-ir-sporto-sale-975-1537396|title=Biuras ar pramogų parkas? Darbovietė su kino teatru, žaidimais ir sporto sale|website=15min.lt/verslas|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sa.lt/zaidimu-kureju-biure%e2%80%af-virtualus-skrydzio-atspindziai/|title=Žaidimų kūrėjų biure – virtualūs skrydžio ir kosmoso atspindžiai – SA.lt|website=sa.lt|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.garbacauskas.com/?galleries=estoty-vilnius|title=Estoty, Vilnius|access-date=2022-04-04|language=lt}}&lt;/ref&gt;

''Estoty'' specializējas ''hyper-casual'' (viegli saprotamu un tūlīt spēlējamu) kā arī cita veida mobilo spēļu radīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/mokslas-it/simtu-milijonu-pasaulio-vartotoju-pamegtus-mobiliuosius-zaidimus-kuriantys-lietuviai-dziaugiames-kurdami-pasaulinius-hitus-1290-1499092|title=Šimtų milijonų pasaulio vartotojų pamėgtus mobiliuosius žaidimus kuriantys lietuviai: džiaugiamės kurdami „hitus“|website=15min.lt/verslas|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt; ''Johnny Trigger'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pockettactics.com/johnny-trigger-sniper/guide|title=Johnny Trigger: Sniper guide: tips, tricks, and cheats|website=Pocket Tactics|access-date=2022-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt; ''My Little Universe'', ''Squad Alpha'', ''Knife Hit'', ''Jelly Shift'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.levelwinner.com/jelly-shift-guide-tips-cheats-tricks-to-earn-more-gems-and-clear-all-levels/|title=Jelly Shift Guide: Tips, Cheats &amp; Tricks to Earn More Gems and Clear All Levels|last=Philip|first=Author|website=Level Winner|access-date=2022-03-29|date=2019-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Drive and Park'', ''2048'', ''Battle Disk'', ''Agent Action'', ''Flippy Race'', ''Prince of Persia: Escape'' (mobilais ''[[Ubisoft]]'' videospēļu rimeiks), ''Swing Loops'', ''Pixel Rush'' un daudzas citas ir ''Estoty'' veidotās spēles, kas kopumā visā pasaulē lejupielādētas 1,5 miljardus reižu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/inovacijos/2021/07/26/rinkos-dalyviaitikisi-spartaus-lietuvos-zaidimu-industrijos-augimo|title=Rinkos dalyviai tikisi spartaus Lietuvos žaidimų industrijos augimo|last=Grinkevičius|first=Paulius|website=vz.lt|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt; un ierindojas starp Top 20 spēlēm ''Apple App'' veikalā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/apple-cinas-ar-pirmo-masveida-virusu-438358|title=Apple cīnās ar pirmo masveida vīrusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-03-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2018. un 2020. gadā un ''[[Google Play]]'' veikalā 2020. gadā.

== Nozīmīgākās spēles ==
* ''My Little Universe'' — 2021 (''Android'', ''iOS''); Latvijas spēļu balva 2021 &quot;Labākā viedtālruņu spēle&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamedev.lv/lv/article/latvijas_spelu_gada_balvas_2021_uzvaretaji|title=gamedev.lv : Latvijas spēļu gada balvas 2021 uzvarētāji|website=www.gamedev.lv|access-date=2022-04-05|archive-date=2022-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220524120008/https://www.gamedev.lv/lv/article/latvijas_spelu_gada_balvas_2021_uzvaretaji}}&lt;/ref&gt;
* ''Agent Action'' — 2020 (''Android'', ''iOS''): Latvijas spēļu balva 2020 &quot;Vislabākā mobilā spēle&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://devgamm.com/online/awards-winners/|title=DevGAMM Awards Winners|website=DevGAMM Online 2020 {{!}} May 14-15|access-date=2022-03-29|language=en-US|archive-date=2022-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220516145117/https://devgamm.com/online/awards-winners/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/perna-gada-labakas-speles-latvija-sanemusas-apbalvojumu/|title=Pērnā gada labākās spēles Latvijā saņēmušas apbalvojumu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-29|language=lv|archive-date=2022-10-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20221013215617/https://zinas.tv3.lv/latvija/perna-gada-labakas-speles-latvija-sanemusas-apbalvojumu/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2021/03/apbalvoti-latvijas-spel%CC%A7u-gada-balvas-2020-uzvaretaji/|title=Apbalvoti Latvijas spēļu gada balvas 2020 uzvarētāji ← FOLD|website=FOLD|access-date=2022-03-29|archive-date=2022-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220524070219/http://www.fold.lv/2021/03/apbalvoti-latvijas-spel%CC%A7u-gada-balvas-2020-uzvaretaji/}}&lt;/ref&gt; &quot;Vislabākā mūzika un skaņa&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/2020-gada-labakas-speles|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2022-03-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* ''Johnny Trigger'' — 2019 (''Android'', ''iOS''). ''DevGAMM'' 2020. gada tiešsaistes balva &quot;Vislabākā viegli saprotamā un tūlīt spēlējamā spēle&quot;, Lietuvas spēļu apbalvošanas ceremonija &quot;Gada spēle&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/mokslas-it/apdovanoti-geriausi-lietuviski-praejusiu-metu-zaidimai-1290-1449836|title=Apdovanoti geriausi lietuviški praėjusių metų žaidimai|website=15min.lt/verslas|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt; Lietuvas spēļu izstrādātāju asociācija &quot;Visievērojamākā spēle, kas izdota 2021. gadā&quot;, ''[[App Store]]'' — ''Top 20 games'', ''Best of 2020''
* ''House Paint'' — 2019 (''Android'', ''iOS''); Lietuvas spēļu balva &quot;Vislabākā mobilā spēle&quot;.
* ''Battle Disc'' — 2019 (''Android'', ''iOS''); Latvijas spēļu balva 2019 &quot;Vislabākā viegli saprotamā un tūlīt spēlējamā spēle&quot;.
* ''Prince of Persia: Escape'' — 2018 (''Android'', ''iOS''); Latvijas spēļu balva 2018 &quot;Vislabākā viegli saprotamā un tūlīt spēlējamā spēle&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamedev.lv/article/latvijas_spelu_izstradataji_stasta_par_savu_2018_gada_nozimigako_notikumu|title=gamedev.lv : Latvijas spēļu izstrādātāji stāsta par savu 2018. gada nozīmīgāko notikumu|website=www.gamedev.lv|access-date=2022-03-29|archive-date=2021-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20211222163812/https://www.gamedev.lv/article/latvijas_spelu_izstradataji_stasta_par_savu_2018_gada_nozimigako_notikumu}}&lt;/ref&gt;
* ''Knife Hit'' — 2018 (''Android'', ''iOS''); ''App Store'' — ''Top 20 games'', ''Best of 2018''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Spēles]]
[[Kategorija:Mobilās spēles]]
[[Kategorija:Mobilā telefona spēles]]</text>
      <sha1>93iyzkc9zjvpj0x6k7ul9gey7ddlaz7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzemdību nams “Gaiļezers”</title>
    <ns>0</ns>
    <id>509909</id>
    <revision>
      <id>4493191</id>
      <parentid>4174923</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:04:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9612" sha1="jp7xcgge2j8p3gooeroqr2xfqrjjl4t" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name = 
| native_name = 
| former_names = 
| alternate_names = Rīgas 2. dzemdību nams, Republikas dzemdību nams
| status = Nojaukta
| image = Dzemdību nams Gailezers.jpeg
| image_alt = 
| image_size = 
| caption = Nepabeigtā ēka 2021. gada ziemā
| altitude = 
| building_type = 
| architectural_style = 
| structural_system = 
| cost = 
| ren_cost = 
| client = 
| owner = 
| current_tenants = 
| landlord = 
| location = Sedas iela 12, Rīga, Latvija
| address = 
| location_town = 
| location_country = 
| pushpin_map = 
| latd = 
| latm = 
| lats = 
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs = 
| longEW = 
| map_caption = 
| map_alt = 
| pushpin_image = 
| pushpin_relief = 
| map_size = 
| map_label = 
| label_position = 
| mark = 
| mark_width = 
| groundbreaking_date = 1987. gadā
| start_date =  
| completion_date = plānots 1991. gadā (2. kārta, 1. kārta - 1990.gadā) 
| renovation_date = 
| demolition_date = 2023 (būvniecība pārtraukta 1992. gadā)
| destruction_date = 
| height = 
| architectural = 
| tip = 
| antenna_spire = 
| roof = 
| top_floor = 
| observatory = 
| other_dimensions = 
| floor_count = 
| floor_area = 
| seating_type = 
| seating_capacity = 
| elevator_count = 
| architect = Andris Purviņš, Mārcis Apsītis, Agris Pļavenieks
| architecture_firm = [[Pilsētprojekts]]
| structural_engineer = 
| services_engineer = 
| civil_engineer = 
| other_designers = 
| quantity_surveyor = 
| main_contractor = 58. celtniecības pārvalde
| awards = 
| designations = 
| ren_architect = 
| ren_firm =
| ren_str_engineer = 
| ren_serv_engineer = 
| ren_civ_engineer = 
| ren_oth_designers = 
| ren_qty_surveyor = 
| ren_awards = 
| rooms = 
| parking = 
| url = 
| embedded = 
| references = 
| coordinates = {{Coord|56|58|9.35|N|24|14|43.88|E|display=inline,title}}
}}

'''Dzemdību nams “Gaiļezers”''' bija 1987. gadā projektēta un nepabeigta ēka [[Sedas iela (Rīga)|Sedas ielā]] 12, [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]], [[Rīga|Rīgā]]. Ēka 2023. gadā tika nojaukta. Tā atradās blakus [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|RAKUS]] stacionāram &quot;[[Gaiļezers (slimnīca)|Gaiļezers]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-spoku-nams-pie-austrumu-slimnicas-kops-lpsr-laikiem-kad-pabeigs-to-buvet|title=VIDEO. “Spoku nams” pie Austrumu slimnīcas kopš LPSR laikiem: kad pabeigs to būvēt?|website=LA.LV|access-date=2022-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/143936-dzemdibu-nama-pasnavnieki-un-piedzivojumu-mekletaji.htm|title=Dzemdību namā – pašnāvnieki un piedzīvojumu meklētāji|website=nra.lv|access-date=2022-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nepabeigtajā ēkā vairākkārt notikuši nelaimes gadījumi, kad nenorobežotajā būvobjektā traumas guvuši jaunieši un citi interesenti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://degpunkta.tv3.lv/karteja-nelaime-gailezera-slimnicas-nepabeigtaja-dzemdibu-nama-korpusa-sahta-iekrit-pusaudzis/|title=Kārtējā nelaime Gaiļezera slimnīcas nepabeigtajā dzemdību nama korpusā; šahtā iekrīt pusaudzis|website=tv3.lv|access-date=2022-04-23|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sākotnējais projekts ==
Ēkas celtniecība tika uzsākta 1987. gada septembrī, tā pirmo kārtu bija iecerēts pabeigt 1990. gadā, bet otro - 1991. gadā. Projektā bija paredzēts, ka celtni veidos divstāvīga ēka un trīs torņi. Torņos astoņos stāvos atrastos dzemdību nodaļa ar 120 vietām, observācijas nodaļa ar 60 vietām un pataloģijas nodaļa ar 60 vietām, kā arī dzemdību zāles, bet divstāvu ēkā - pataloģijas nodaļa un konsultāciju dienests.&lt;ref name=&quot;balts&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Zvirbule |first1=I. |title=Lai nams top balts kā dzīvība |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:539966%7Carticle:DIVL152 |accessdate={{dat|2023|8|18||bez}} |work=Rīgas Balss |date={{dat|1988|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Katrā torņa stāvā atrastos vecmātes postenis ap kuru būtu izvietotas desmit vienvietīgas palātas, kurās būtu atsevišķi sanitārie mezgli un jaundzimušie uzturētos kopā ar mātēm.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ābeltiņš |first1=Adriāns |title=Top jauns dzemdību nams |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:615738%7Carticle:DIVL175%7Cblock:P16_TB00008 |accessdate={{dat|2023|8|18||bez}} |work=Veselība |issue=5 |date={{dat|1988|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ēkai būtu neliels, slēgts pagalms, kas būtu redzams pa palātu logiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Apsītis |first1=Mārcis |title=Rīgā dzimu... |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:539757%7Carticle:DIVL237%7Cpage:8%7Cblock:P8_CB00002 |work=Rīgas Balss |date={{dat|1987|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Būvniecība tika pārtraukta 1990. gadā, un iekonservēta 1992. gada pavasarī. Pārtraucot darbus līdzekļu nepiešķiršanas dēļ, ēka tika ierobežota un apsargāta līdz vismaz 1997. gadam, taču tās konservācija netika pabeigta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=40445960&amp;isArticle=true&amp;query=Dzemd%C4%ABbu%20nams%20Gai%C4%BCezera%20dzemd%C4%ABbu%20|title=Gaiļezera dzemdību nams: supermārkets vai slimnīca?|work=Neatkarīgā Rīta Avīze|date=1996-10-25|last=Kanepone|first=Aiva|page=3}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Klimkāne |first1=Ārija |title=Kam tas dzemdību nams ir vajadzīgs? |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552585%7Carticle:DIVL238 |accessdate={{dat|2023|8|20||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |date={{dat|1992|4|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Celtnē bija pabeigti apmēram 80% būvdarbu, bija iebūvēti 11 no 13 paredzētajiem liftiem, uzbūvēti divi pazemes tuneļi uz Gaiļezera slimnīcu, daļēji bija izbūvētas komunikācijas, bija nepieciešams pabeigt siltumpievades, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu izbūvi un veikt iekšējo apdari. Dzemdību nama specifiskās uzbūves dēļ to būtu bijis sarežģīti piemērot izmantošanai citiem mērķiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kanepone |first1=Aiva |title=Gaiļezera dzemdību nams: supermārkets vai slimnīca? |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:589217%7Carticle:DIVL259 |accessdate={{dat|2023|8|20||bez}} |work=Netkarīgā Rīta Avīze |date={{dat|1996|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Plānotās projekta izmaksas bija 6 miljoni rubļu.&lt;ref name=&quot;balts&quot; /&gt; 

1994. gadā tika lēsts, ka būvniecībā ieguldīti 4 081 000 rubļu un tās pabeigšanai nepieciešami vēl aptuveni 1 700 000 latu, kam valsts budžetā  nepietika līdzekļu, turklāt dzimstībai samazinoties bija zudusi nepieciešamība pēc jauna dzemdību nama, tāpēc ēku tika nolemts nodot privatizācijai.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kučinskis |first1=Jānis |title=Dzimstība un veselība privatizācijas ēnā |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:588927%7Carticle:DIVL261 |accessdate={{dat|2023|8|20||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |date={{dat|1994|11|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1999. gada beigās ēka tika pārdota izsolē ar lejupejošu soli ar sākumcenu 25 000 latu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Likvidējamā valsts uzņēmuma &quot;Latvijas Republikas Labklājības ministrijas valsts uzņēmums slimnīcu kompleksu celtniecības direkcija &quot;Gaiļezers&quot;&quot;’ mantas izsole |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/16325 |website=vestnesis.lv |accessdate={{dat|2023|8|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Renovācijas projekts ==
SIA “CADUCEUS Development” 2021. gadā piedāvāja renovācijas projektu, saskaņā ar kuru bija plānots līdz 2026. gadam ēkas daļēji demontēt un atjaunot, izveidojot daudzfunkcionālu medicīnas centru. &lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caduceus.lv/projekts/projekta-apraksts/|title=Projekta apraksts {{!}}|website=www.caduceus.lv|access-date=2022-04-23|archive-date=2023-02-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230204183801/https://www.caduceus.lv/projekts/projekta-apraksts/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/medicinas-centra-parbuve-sedas-iela-12/|title=Medicīnas centra pārbūve Sedas ielā 12 - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-23|language=en-US|archive-date=2022-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220423145442/https://citify.eu/medicinas-centra-parbuve-sedas-iela-12/}}&lt;/ref&gt;

'''Plānoto darbu norises grafiks&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;'''

* 2021. gada 1.puse – būvprojekta minimālā sastāvā saskaņošana Rīgas pilsētas būvvaldē
* 2023. gada 1.puse – būvprojekta izstrāde un saskaņošana
* 2023. gada 2.puse – būvniecības uzsākšana
* 2025.–2026. gadā – būvniecības darbu pabeigšana

Sadārdzinoties būvniecības izmaksām, iecerētais projekts tika pārtraukts un ēka 2023. gadā tika nojaukta uzturēšanas izmaksu un drošības apsvērumu dēļ.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mežciemā nojaukta grausta vietā vēl cer izveidot modernu medicīnas centru |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.06.2023-mezciema-nojaukta-grausta-vieta-vel-cer-izveidot-modernu-medicinas-centru.a514100/ |website=Lsm.lv |accessdate={{dat|2023|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gada aprīlī ēkas pamatu nojaukšanas laikā tika atrasta laika kapsula.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.04.2024-nojaukta-gailezera-grausta-pamatos-atrod-kapsulu.a548771/|title=Nojauktā Gaiļezera grausta pamatos atrod kapsulu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-02|date=2024-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]]
[[Kategorija:Mežciems (Rīga)]]</text>
      <sha1>jp7xcgge2j8p3gooeroqr2xfqrjjl4t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egils Helmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515225</id>
    <revision>
      <id>4493252</id>
      <parentid>4490010</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:58:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7329" sha1="3rcx2e4r1a55kc6jdho16kze3xyrdrj" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Egils Helmanis
| attēls              = Egils Helmanis 2015.jpg
| apraksts            = Egils Helmanis 2015. gadā
| amats               = [[Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ogres novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = {{dat|2017|06|16|N}}
| term_beigas         = {{dat|2026|2|3|N}}
| prezidents          = [[Raimonds Vējonis]]&lt;br /&gt;[[Egils Levits]]&lt;br /&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            = [[Māris Kučinskis]]&lt;br /&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš]]&lt;br /&gt;[[Evika Siliņa]]
| vietnieks           = [[Gints Sīviņš]] (2017—2025)&lt;br /&gt;[[Andris Krauja]] (2025—2026)
| priekštecis         = [[Artūrs Mangulis]]
| pēctecis            = [[Andris Krauja]]
|dzim_dati            = {{dzimšanas datums un vecums|1971|12|30}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ogres novads}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Egils Helmanis''' (dzimis {{dat|1971|12|30||bez}}) ir [[Latvija]]s [[politiķis]]. No 2017. līdz 2026. gadam bija [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs, pārstāv partiju «[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]».

== Dzīvesgājums ==
Pirms kļuva par Ogres novada pašvaldības deputātu un domes priekšsēdētāju bija [[uzņēmējs]] un militārās tuvcīņas pasniedzējs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/helmanis-par-tiksanos-ar-avenu-vel-nav-iztaujats-na-valde-dzintars-negrib-sodit-par-atskirigu-viedokli.a498270/|title=Helmanis par tikšanos ar Avenu vēl nav iztaujāts NA valdē; Dzintars negrib sodīt par «atšķirīgu viedokli»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta 90. gados ir bijis [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] biedrs, taču no tās izslēgts 1993. gadā par ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpšanu, par dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšanu un par Zemessardzes diskriminēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7756314/lusis-komente-helmanis-atriebjas-ogrei-par-izmesanu-no-zemessardzes|title=Lūsis komentē &amp;#10217; Helmanis atriebjas Ogrei par izmešanu no zemessardzes?|website=Viedokļi|access-date=2025-05-14|date=2023-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2008. gadā iestājies nesen izveidotajā partijā &quot;[[Visu Latvijai]]&quot;. Šīs partijas un &quot;[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]&quot; kopīgajā sarakstā guvis panākumus [[2009. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]], kad iekļuvis Ogres novada domē. Pēc tam guvis ogrēniešu atbalstu katrās nākamajās vēlēšanās un ieņēmis gan vicemēra, gan mēra amatus, kā arī atradies domes opozīcijā. 2017. gadā E. Helmanis tika ievēlēts par Ogres novada domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Par jauno Ogres novada mēru ievēlēts izspiešanā apsūdzētais Egīls Helmanis | publisher = TV3 | date = 2017. gada 16. jūnijā | accessdate = 2022. gada 27. jūnijā | url = https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/par-jauno-ogres-novada-meru-ievelets-izspiesana-apsudzetais-egils-helmanis/ }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā amatā ievēlēts atkārtoti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Par Ogres novada domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlē NA pārstāvi Helmani | publisher = LA.lv | date = 2021. gada 1. jūlijā | accessdate = 2022. gada 27. jūnijā | url = https://www.la.lv/par-ogres-novada-domes-priekssedetaju-atkartoti-ievele-na-parstavi-helmani }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] E. Helmanis ir aktīvi atbalstījis [[Ukraina|Ukrainu]], tostarp piedalījies mācībās Ukrainā, kurās rekonstruēta pilsētu aplenkšana un bombardēšana, un vairākkārt vedis palīdzības preces uz Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8246845/pasvaldibu-vaditaji-komandejumos-brauc-kutri-ipasi-izcelas-ogres-mers?utm_source=chatgpt.com|title=Pašvaldību vadītāji komandējumos brauc kūtri; īpaši izceļas Ogres mērs|website=Latvijā|access-date=2025-05-14|date=2025-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada jūlijā, palīdzības piegādes laikā Ukrainas armijai, E. Helmanis tika [[kontūzija|kontuzēts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8288167/video-ukraina-ievainotais-ogres-mers-helmanis-pastasta-ka-noticis-uzbrukums|title=Video ⟩ Ukrainā ievainotais Ogres mērs Helmanis pastāsta, kā noticis uzbrukums|website=Latvijā|access-date=2025-11-17|date=2025-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc ievainojuma sākot ar 18. jūliju domes priekšsēdētājs atradās atvaļinājumā un pec tam ilgstoši darba nespējā, tādēļ Ogres pašvaldībā esošā opozīcija decembrī rosināja viņa atbrīvošanu no amata, taču ar 11 balsīm no 20 politiķis amatu saglabāja. Opozīcijas politiķi E. Helmaņa ilgstošo darbnespēju saistīja ne tikai ar veselības problēmām (atzīmējot, ka tas viņam nav liedzis ceļot un būt klāt publiskos pasākumos), bet arī ar iespējamajām grūtībām iegūt pielaidi valsts noslēpumam, kas kopš 2025. gada ir nepieciešama pašvaldību vadītājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2025-ilgstosi-darbnespeja-esosais-helmanis-paliek-ogres-novada-mera-amata.a626949/|title=Ilgstoši darbnespējā esošais Helmanis paliek Ogres novada mēra amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 3. februārī Helmanis savā ''Facebook'' profilā ievietoja video, kurā paziņoja, ka veselības problēmu dēļ atkāpjas no novada domes priekšsēdētāja amata.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts viņa līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. Drīz tika paziņots, ka bijušais domes priekšsēdētājs E. Helmanis kļūs par A. Kraujas biroja vadītāju, tādējādi turpinot darboties pašvaldības vadībā. Tajā pašā dienā E. Helmanis tika ievēlēts par Ogres novada domes Attīstības un infrastruktūras komitejas vadītāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības vadītājs
 | periods    = {{dat|2017|06|16|N}} — {{dat|2026|02|03|N}}
 | pirms      = [[Artūrs Mangulis]]
 | pēc        = [[Andris Krauja]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Ogres novada dome 2025}}
{{Ogres novada dome 2021}}

{{DEFAULTSORT:Helmanis, Egils}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Ogres novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>3rcx2e4r1a55kc6jdho16kze3xyrdrj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493280</id>
      <parentid>4493252</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:59:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība */ atjaunota novecojusī saite.....</comment>
      <origin>4493280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7309" sha1="r2gsy6d7y0v8i4e2l5rfxbqbyl931he" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Egils Helmanis
| attēls              = Egils Helmanis 2015.jpg
| apraksts            = Egils Helmanis 2015. gadā
| amats               = [[Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ogres novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = {{dat|2017|06|16|N}}
| term_beigas         = {{dat|2026|2|3|N}}
| prezidents          = [[Raimonds Vējonis]]&lt;br /&gt;[[Egils Levits]]&lt;br /&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            = [[Māris Kučinskis]]&lt;br /&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš]]&lt;br /&gt;[[Evika Siliņa]]
| vietnieks           = [[Gints Sīviņš]] (2017—2025)&lt;br /&gt;[[Andris Krauja]] (2025—2026)
| priekštecis         = [[Artūrs Mangulis]]
| pēctecis            = [[Andris Krauja]]
|dzim_dati            = {{dzimšanas datums un vecums|1971|12|30}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ogres novads}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Egils Helmanis''' (dzimis {{dat|1971|12|30||bez}}) ir [[Latvija]]s [[politiķis]]. No 2017. līdz 2026. gadam bija [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs, pārstāv partiju «[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]».

== Dzīvesgājums ==
Pirms kļuva par Ogres novada pašvaldības deputātu un domes priekšsēdētāju bija [[uzņēmējs]] un militārās tuvcīņas pasniedzējs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/helmanis-par-tiksanos-ar-avenu-vel-nav-iztaujats-na-valde-dzintars-negrib-sodit-par-atskirigu-viedokli.a498270/|title=Helmanis par tikšanos ar Avenu vēl nav iztaujāts NA valdē; Dzintars negrib sodīt par «atšķirīgu viedokli»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta 90. gados ir bijis [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] biedrs, taču no tās izslēgts 1993. gadā par ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpšanu, par dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšanu un par Zemessardzes diskriminēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7756314/lusis-komente-helmanis-atriebjas-ogrei-par-izmesanu-no-zemessardzes|title=Lūsis komentē &amp;#10217; Helmanis atriebjas Ogrei par izmešanu no zemessardzes?|website=Viedokļi|access-date=2025-05-14|date=2023-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2008. gadā iestājies nesen izveidotajā partijā &quot;[[Visu Latvijai]]&quot;. Šīs partijas un &quot;[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]&quot; kopīgajā sarakstā guvis panākumus [[2009. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]], kad iekļuvis Ogres novada domē. Pēc tam guvis ogrēniešu atbalstu katrās nākamajās vēlēšanās un ieņēmis gan vicemēra, gan mēra amatus, kā arī atradies domes opozīcijā. 2017. gadā E. Helmanis tika ievēlēts par Ogres novada domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Par jauno Ogres novada mēru ievēlēts izspiešanā apsūdzētais Egīls Helmanis | publisher = TV3 | date = 2017. gada 16. jūnijā | accessdate = 2026. gada 11. jūlijā | url = https://tv3.lv/zinas/latvija/politika/par-jauno-ogres-novada-meru-ievelets-izspiesana-apsudzetais-egils-helmanis/ }}&lt;/ref&gt; 2021. gadā amatā ievēlēts atkārtoti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Par Ogres novada domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlē NA pārstāvi Helmani | publisher = LA.lv | date = 2021. gada 1. jūlijā | accessdate = 2022. gada 27. jūnijā | url = https://www.la.lv/par-ogres-novada-domes-priekssedetaju-atkartoti-ievele-na-parstavi-helmani }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] E. Helmanis ir aktīvi atbalstījis [[Ukraina|Ukrainu]], tostarp piedalījies mācībās Ukrainā, kurās rekonstruēta pilsētu aplenkšana un bombardēšana, un vairākkārt vedis palīdzības preces uz Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8246845/pasvaldibu-vaditaji-komandejumos-brauc-kutri-ipasi-izcelas-ogres-mers?utm_source=chatgpt.com|title=Pašvaldību vadītāji komandējumos brauc kūtri; īpaši izceļas Ogres mērs|website=Latvijā|access-date=2025-05-14|date=2025-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada jūlijā, palīdzības piegādes laikā Ukrainas armijai, E. Helmanis tika [[kontūzija|kontuzēts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8288167/video-ukraina-ievainotais-ogres-mers-helmanis-pastasta-ka-noticis-uzbrukums|title=Video ⟩ Ukrainā ievainotais Ogres mērs Helmanis pastāsta, kā noticis uzbrukums|website=Latvijā|access-date=2025-11-17|date=2025-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc ievainojuma sākot ar 18. jūliju domes priekšsēdētājs atradās atvaļinājumā un pec tam ilgstoši darba nespējā, tādēļ Ogres pašvaldībā esošā opozīcija decembrī rosināja viņa atbrīvošanu no amata, taču ar 11 balsīm no 20 politiķis amatu saglabāja. Opozīcijas politiķi E. Helmaņa ilgstošo darbnespēju saistīja ne tikai ar veselības problēmām (atzīmējot, ka tas viņam nav liedzis ceļot un būt klāt publiskos pasākumos), bet arī ar iespējamajām grūtībām iegūt pielaidi valsts noslēpumam, kas kopš 2025. gada ir nepieciešama pašvaldību vadītājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2025-ilgstosi-darbnespeja-esosais-helmanis-paliek-ogres-novada-mera-amata.a626949/|title=Ilgstoši darbnespējā esošais Helmanis paliek Ogres novada mēra amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 3. februārī Helmanis savā ''Facebook'' profilā ievietoja video, kurā paziņoja, ka veselības problēmu dēļ atkāpjas no novada domes priekšsēdētāja amata.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts viņa līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. Drīz tika paziņots, ka bijušais domes priekšsēdētājs E. Helmanis kļūs par A. Kraujas biroja vadītāju, tādējādi turpinot darboties pašvaldības vadībā. Tajā pašā dienā E. Helmanis tika ievēlēts par Ogres novada domes Attīstības un infrastruktūras komitejas vadītāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības vadītājs
 | periods    = {{dat|2017|06|16|N}} — {{dat|2026|02|03|N}}
 | pirms      = [[Artūrs Mangulis]]
 | pēc        = [[Andris Krauja]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Ogres novada dome 2025}}
{{Ogres novada dome 2021}}

{{DEFAULTSORT:Helmanis, Egils}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Ogres novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>r2gsy6d7y0v8i4e2l5rfxbqbyl931he</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dienvidkurzemes novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518886</id>
    <revision>
      <id>4493260</id>
      <parentid>4491388</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4493260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="162489" sha1="krqqjm08y1hups04cysbt7odujcb9s6" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

{{monument-title-wikidata|113483504}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q113483504 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4699438
| label = [[Aizputes ordeņa pils]]
| name = Aizputes ordeņa pils
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}}
| image = 01-058aizpute.jpg
| commonscat = Aizpute Castle ruins
| vaid = 6396
| wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils
| year = 13. gs. 2.p. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q19896858
| label = [[Aizputes pilskalns]]
| name = Aizputes pilskalns
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Tebras upes labajā krastā
| lat = 56.7208
| long = 21.5994
| p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}}
| image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG
| commonscat = Church Hill in Aizpute
| vaid = 1276
| wikipediauri = Aizputes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755144
| label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]]
| name = Misiņkalna senkapi un apmetne
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Misiņkalnā
| lat = 56.718743162507
| long = 21.595108697095
| p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}}
| image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg
| vaid = 1275
| wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755180
| label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.720566674103
| long = 21.602957857963
| p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}}
| image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg
| vaid = 7437
| year = 13.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755220
| label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]''
| name = Portāls un durvju komplekts
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 22
| lat = 56.718596
| long = 21.6046314
| p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}}
| image = Old%20Doors.JPG
| vaid = 3780
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755270
| label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]''
| name = Durvju komplekts ar apkalumiem
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 31
| lat = 56.7180862
| long = 21.6068296
| p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}}
| image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg
| vaid = 3781
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755313
| label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]]
| name = Tumšo krogs
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 7
| lat = 56.7201304
| long = 21.6030958
| p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}}
| image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg
| vaid = 6392
| wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs
| year = 18. gs. 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755356
| label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]''
| name = Dzīvojamā ēka un noliktava
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 9
| lat = 56.7199314
| long = 21.6035038
| p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}}
| image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg
| vaid = 9104
| year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755398
| label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jāņa iela 7
| lat = 56.7210451
| long = 21.6039731
| p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}}
| vaid = 3782
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755444
| label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]''
| name = Durvju komplekts un virsgaisma
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Kuldīgas iela 5a
| lat = 56.7222738
| long = 21.6048532
| p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}}
| image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg
| vaid = 3786
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755529
| label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}}
| vaid = 3787
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755583
| label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]''
| name = Kapa plāksne H. Bazdoram
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}}
| vaid = 3789
| year = 1532.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755633
| label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}}
| image = Aizpute-Church.JPG
| commonscat = Church of Saint John in Aizpute
| vaid = 6395
| wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755704
| label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]''
| name = Sienas dekoratīvā apdare
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}}
| vaid = 3795
| year = 16./17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes ordeņa pils]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43770894
| label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]''
| name = Aizputes viduslaiku pils
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}}
| vaid = 1277
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755772
| label = [[Baltcepuru pilskalns]]
| name = Baltcepuru pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem
| lat = 56.725449361845
| long = 21.568274425307
| p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}}
| vaid = 1278
| wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755810
| label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]]
| name = Žagatu viduslaiku kapsēta
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Žagatām
| lat = 56.691747247074
| long = 21.512914061916
| p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}}
| vaid = 1279
| wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755847
| label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]]
| name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarkalniem
| lat = 56.702505920563
| long = 21.606391497192
| p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}}
| vaid = 1280
| wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755881
| label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]]
| name = Orma kalns - pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.698216991819
| long = 21.61059436081
| p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}}
| vaid = 1281
| wikipediauri = Orma_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755922
| label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]]
| name = Kapličas kalns - pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vizbuļiem
| lat = 56.689641862137
| long = 21.534466799301
| p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}}
| vaid = 1282
| wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755954
| label = [[Kaujas vieta &quot;Rokas birzs&quot;]]
| name = Kaujas vieta &quot;Rokas birzs&quot;
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā
| lat = 56.712167999205
| long = 21.557710614095
| p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}}
| image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Rokas birzs
| vaid = 39
| wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43758019
| label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]''
| name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3827
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758061
| label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]''
| name = Durvju komplekti (8)
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3828
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758106
| label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3829
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758149
| label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]''
| name = Frontona dekoratīvais veidojums
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3830
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758194
| label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg
| commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor
| vaid = 3831
| year = 1740. 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758290
| label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3820
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758337
| label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]''
| name = Ērgeļu luktas
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3822
| year = ap 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796339
| label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]''
| name = Griestu gleznojumi
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3823
| year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796387
| label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3824
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796432
| label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]''
| name = Kungu loža
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3826
| year = ap 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796475
| label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg
| commonscat = Lutheran church in Apriķi
| vaid = 6423
| wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1700.,19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51885847
| label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]''
| name = Priežu kalva - senkapi
| municipality = Asīte
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Lielā iela 7
| lat = 56.481425945986
| long = 21.665245298045
| p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}}
| vaid = 1399
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = As%C4%ABte
}}
{{monument
| qid = Q51885795
| label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]''
| name = Bunkas senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm
| lat = 56.503903503196
| long = 21.499444430442
| p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}}
| vaid = 1287
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885796
| label = [[Gravenieku Elkas kalns]]
| name = Gravenieku Elkas kalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Graveniekiem
| lat = 56.553597917813
| long = 21.624936426686
| p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}}
| vaid = 1288
| wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885797
| label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]]
| name = Gaiļa kalns - pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bumbuļiem
| lat = 56.494006848175
| long = 21.596424980453
| p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}}
| vaid = 1289
| wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885798
| label = [[Krotes pilskalns]]
| name = Krotes pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem
| lat = 56.55033727586
| long = 21.523114213898
| p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}}
| vaid = 1290
| wikipediauri = Krotes_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885801
| label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]]
| name = Zviedru kapi - pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Šalkām
| lat = 56.515648531768
| long = 21.411757153953
| p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}}
| vaid = 1291
| wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885802
| label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]''
| name = Grantiņu senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grantiņiem
| lat = 56.496607420369
| long = 21.48930028529
| p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}}
| vaid = 1292
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885803
| label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]''
| name = Kalniņu senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalniņiem
| lat = 56.497701570762
| long = 21.559940315763
| p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}}
| vaid = 1293
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885804
| label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]''
| name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns)
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem
| lat = 56.548730491335
| long = 21.623992289179
| p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}}
| vaid = 1294
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885805
| label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]''
| name = Valku senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā
| lat = 56.557923852178
| long = 21.645292153094
| p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}}
| vaid = 1295
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005561
| label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]''
| name = Bārtas senkapi
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jaunajos Plostnieku kapos
| lat = 56.332612786743
| long = 21.31365191279
| p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}}
| vaid = 1283
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005563
| label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]''
| name = Mežu senkapi (Sila kapi)
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē
| lat = 56.376268126721
| long = 21.323647474155
| p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}}
| vaid = 1285
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005564
| label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa
| lat = 56.334457697879
| long = 21.314238732658
| p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}}
| vaid = 1286
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756431
| label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3799
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756476
| label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]''
| name = Ērģeļu luktas un prospekts
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3801
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756520
| label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3802
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756562
| label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]''
| name = Kapa piemineklis J.E.Bērai
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3803
| year = 1782.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756605
| label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| name = Cīravas luterāņu baznīca
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.736009805681
| long = 21.383457973043
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg
| commonscat = Cīrava Lutheran church
| vaid = 6402
| year = 1780. -1781.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756662
| label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižas pilī
| lat = 56.735159574302
| long = 21.385290538516
| p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}}
| vaid = 3806
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756749
| label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]''
| name = Cīravas muižas pils
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.73515957434
| long = 21.38529053859
| p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}}
| image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg
| commonscat = Cīrava Palace
| vaid = 6398
| year = 18. gs.b., 1868.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756807
| label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.734843463673
| long = 21.385870111785
| p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}}
| vaid = 6399
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756859
| label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.735466502319
| long = 21.384255051558
| p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}}
| image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg
| vaid = 6400
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756909
| label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]''
| name = Staļļi
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.734248150496
| long = 21.384587825821
| p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}}
| image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg
| vaid = 6401
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756953
| label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]''
| name = Cīravas ūdensdzirnavas
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas dzirnavas
| lat = 56.736327907407
| long = 21.384482438715
| p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}}
| image = Dzirnavas%20%288%29.jpg
| vaid = 8546
| year = 1881.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756001
| label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]]
| name = Blieķu kalns - pilskalns
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brīvzemniekiem
| lat = 56.709522446626
| long = 21.36064846018
| p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}}
| vaid = 1296
| wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756035
| label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]''
| name = Ķintu apmetne ar aku
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 56.744345215319
| long = 21.420617094456
| p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}}
| vaid = 1297
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756076
| label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]''
| name = Buču senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā
| lat = 56.711074265593
| long = 21.358090912425
| p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}}
| vaid = 1298
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756114
| label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]''
| name = Dārznieku senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē
| lat = 56.722897186161
| long = 21.421819844745
| p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}}
| vaid = 1299
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756147
| label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]''
| name = Ozolu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā
| lat = 56.726214212548
| long = 21.416038852244
| p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}}
| vaid = 1300
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756181
| label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dīķiem
| lat = 56.712921329169
| long = 21.390715821063
| p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}}
| vaid = 1301
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756224
| label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]''
| name = Grāveru senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grāveriem
| lat = 56.732974703672
| long = 21.302014554538
| p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}}
| vaid = 1302
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756261
| label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]''
| name = Lapegļu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem)
| lat = 56.738754207499
| long = 21.372931471125
| p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}}
| vaid = 1303
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756304
| label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]''
| name = Cīravas akmens krāvums
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem
| lat = 56.700740955293
| long = 21.34851147355
| p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}}
| vaid = 1304
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756339
| label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]''
| name = Rūķu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rūķiem
| lat = 56.707272589251
| long = 21.398164597969
| p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}}
| vaid = 1305
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756376
| label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]''
| name = Dzērves - Cīravas tautas skola
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dzērves pagastskolas internātā
| lat = 56.750355734427
| long = 21.402588886025
| p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}}
| vaid = 40
| year = 1833.-1840.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002564
| label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685723780252
| long = 21.330316321821
| p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}}
| vaid = 6405
| year = 18. gs. b.,19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002569
| label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685345027529
| long = 21.331991081153
| p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}}
| vaid = 6406
| year = 19. gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002572
| label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]''
| name = Dunalkas baronu kapliča
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Durbes - Aizputes ceļa
| lat = 56.670344997211
| long = 21.387578547957
| p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}}
| vaid = 6403
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002577
| label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| name = Dunalkas muižas apbūve
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685620383136
| long = 21.331649041675
| p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}}
| vaid = 6404
| year = 18. gs. - 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002547
| label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]''
| name = Upmaļu apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem
| lat = 56.680850285243
| long = 21.328709678722
| p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}}
| vaid = 1306
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002548
| label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]''
| name = Upesputriņu apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem
| lat = 56.67710191313
| long = 21.324067389322
| p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}}
| vaid = 1307
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002553
| label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]''
| name = Dunalkas apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām
| lat = 56.681904187858
| long = 21.336640810452
| p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}}
| vaid = 1308
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002554
| label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]''
| name = Ķiepes strauta apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā
| lat = 56.633105362199
| long = 21.393923389402
| p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}}
| vaid = 1309
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002555
| label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]]
| name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Graviņām
| lat = 56.674410871967
| long = 21.317716474348
| p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}}
| vaid = 1310
| wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002557
| label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]''
| name = Robežnieku apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā
| lat = 56.661204480342
| long = 21.316297781233
| p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}}
| vaid = 1311
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002561
| label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]''
| name = Strungu senkapi
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strungām
| lat = 56.641148692765
| long = 21.427125781179
| p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}}
| vaid = 1312
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182281
| label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Dunikas pagasts
| district = Dunikas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sanderiem
| lat = 56.315555015779
| long = 21.322947814392
| p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}}
| vaid = 1313
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunikas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182286
| label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rātu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dunikas pagasts
| district = Dunikas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā
| lat = 56.328331884549
| long = 21.324916375457
| p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}}
| vaid = 1314
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunikas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20876376
| label = [[Durbes viduslaiku pils]]
| name = Durbes viduslaiku pils
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes parkā
| lat = 56.590395425413
| long = 21.36390134768
| p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}}
| image = Durbe%20castle.jpg
| commonscat = Durbe Castle ruins
| vaid = 1315
| wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002581
| label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]''
| name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu
| lat = 56.590899417742
| long = 21.367302267453
| p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}}
| vaid = 1320
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002583
| label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]''
| name = Durbes kaujas vieta
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes R daļā
| lat = 56.589191748407
| long = 21.357162815371
| p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}}
| vaid = 41
| year = 1260.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002585
| label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.589212129924
| long = 21.368347559575
| p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}}
| image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg
| vaid = 7438
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002586
| label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| vaid = 3808
| year = 18.gs.10.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002588
| label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| vaid = 3809
| year = 1834. 1872.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002593
| label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| vaid = 3811
| year = 18.gs.10.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002595
| label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| image = Durbe%20church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Durbe
| vaid = 6407
| year = 1651.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002598
| label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]''
| name = Bij.Špringera pamatskola
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 3
| lat = 56.5882969
| long = 21.3689686
| p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}}
| vaid = 42
| year = 19.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002600
| label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem
| lat = 56.60510008099
| long = 21.400145782249
| p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}}
| vaid = 1316
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002602
| label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]''
| name = Dīru senkapi
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē
| lat = 56.560756603774
| long = 21.408203925603
| p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}}
| vaid = 1317
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002604
| label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]''
| name = Dižprāmu senkapi
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dižprāmiem
| lat = 56.555003518066
| long = 21.468103733058
| p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}}
| vaid = 1318
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002606
| label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]''
| name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem
| lat = 56.544936889852
| long = 21.48047839898
| p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}}
| vaid = 1319
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002608
| label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]''
| name = Līgutu muižas pils
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.606789513108
| long = 21.363517805813
| p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}}
| vaid = 8575
| year = 1814.-1820.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002609
| label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]''
| name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.606351219085
| long = 21.364115439739
| p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}}
| vaid = 8576
| year = 1827.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20855904
| label = [[Embūtes pilsdrupas]]
| name = Embūtes pilsdrupas
| municipality = Embūte
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.505
| long = 21.818333333333
| p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}}
| image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg
| commonscat = Embūte Castle ruins
| vaid = 1321
| wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q5370281
| label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]]
| name = Embūtes pils
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā
| lat = 56.510749620275
| long = 21.820689053926
| p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}}
| image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg
| commonscat = Embūte hillfort
| vaid = 1322
| wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380461
| label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]''
| name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem
| lat = 56.511695191455
| long = 21.826169756041
| p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}}
| vaid = 1323
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380462
| label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Padambju senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Padambjiem
| lat = 56.503083541529
| long = 21.757318417938
| p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}}
| vaid = 1324
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380464
| label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]''
| name = Sproģu senkapi
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sproģiem
| lat = 56.513230887455
| long = 21.86079695252
| p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}}
| vaid = 1325
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380466
| label = [[Tulču pilskalns]]
| name = Tulču pilskalns
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā
| lat = 56.570234944874
| long = 21.789516660384
| p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}}
| vaid = 1326
| wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380469
| label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]''
| name = Vībiņu muižas senkapi
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vībiņu muižas
| lat = 56.484226508111
| long = 21.896283336777
| p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}}
| vaid = 1327
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380472
| label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]]
| name = Vēreskalns - pilskalns
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem
| lat = 56.545365333529
| long = 21.806149117078
| p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}}
| vaid = 1328
| wikipediauri = V%C4%93reskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15220060
| label = [[Vārtājas pilskalns]]
| name = Vārtājas pilskalns
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem
| lat = 56.48972222
| long = 21.38166667
| p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}}
| vaid = 1331
| wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005571
| label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]]
| name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkukalniem
| lat = 56.495885598291
| long = 21.288635030715
| p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}}
| vaid = 1329
| wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005572
| label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]''
| name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kaijām
| lat = 56.488971650465
| long = 21.366834774576
| p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}}
| vaid = 1330
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005578
| label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]''
| name = Zusnu senkapi
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Zusnām
| lat = 56.517761809704
| long = 21.252423585847
| p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}}
| vaid = 1332
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12652898
| label = [[Diždāmes pilskalns]]
| name = Diždāmes pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā
| lat = 56.340661567097
| long = 21.712068850316
| p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}}
| vaid = 1337
| wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12674038
| label = [[Straujenieku pilskalns]]
| name = Straujenieku pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem
| lat = 56.337146399497
| long = 21.720285439466
| p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}}
| vaid = 1333
| wikipediauri = Straujenieku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16442838
| label = [[Aizvīķu pilskalns]]
| name = Aizvīķu pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pileniekiem
| lat = 56.33576
| long = 21.71225
| p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}}
| vaid = 1336
| wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16451990
| label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]''
| name = Gramzdas I pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gramzdas kapsētas
| lat = 56.357671063618
| long = 21.604483964328
| p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}}
| vaid = 1334
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885809
| label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]''
| name = Kunkuļu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kunkuļiem
| lat = 56.316365806434
| long = 21.708526720348
| p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}}
| vaid = 1335
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885814
| label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]''
| name = Tiltiņu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tiltiņiem
| lat = 56.333626448157
| long = 21.683360707364
| p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}}
| vaid = 1338
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885817
| label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]''
| name = Upīšu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upītēm
| lat = 56.372729406176
| long = 21.595873749876
| p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}}
| vaid = 1339
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4150015
| label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]]
| name = Grobiņas vidusslaiku pils
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Lielā iela 56
| lat = 56.534166666667
| long = 21.1625
| p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG
| commonscat = Grobiņa Castle ruins
| vaid = 1343
| wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q20401404
| label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]]
| name = Grobiņas luterāņu baznīca
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Lielā iela 21
| lat = 56.5358
| long = 21.1636
| p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg
| commonscat = Lutheran church in Grobiņa
| vaid = 6408
| wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1662. -1663. 20. gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005579
| label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]''
| name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā
| lat = 56.533046007771
| long = 21.166919203292
| p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg
| commonscat = Grobiņas pilskalns
| vaid = 1340
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005580
| label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]''
| name = Priediena senkapi
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie jāšanas sporta kompleksa
| lat = 56.530808567178
| long = 21.189733842122
| p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}}
| vaid = 1342
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005583
| label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.534443551151
| long = 21.166933653737
| p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg
| vaid = 7439
| year = 17.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005593
| label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]''
| name = Atkalnu senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Atkalniem un Lankupiem
| lat = 56.530492418134
| long = 21.199454146946
| p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}}
| vaid = 1341
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005594
| label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]''
| name = Porānu (Pūrānu) senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Porāniem (Pūrāniem)
| lat = 56.548893690795
| long = 21.175479365852
| p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}}
| vaid = 1344
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005596
| label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]''
| name = Smukumu senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem)
| lat = 56.528256461144
| long = 21.163903382614
| p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}}
| vaid = 1345
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005600
| label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Iļģi
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Iļģu muižas kungu mājā
| lat = 56.534770792234
| long = 21.222931267949
| p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}}
| image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg
| vaid = 3813
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q43757003
| label = [[Kalvenes pilskalns]]
| name = Kalvenes pilskalns
| municipality = Kalvenes pagasts
| district = Kalvenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mežsargiem
| lat = 56.637428283273
| long = 21.78755574136
| p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}}
| vaid = 1352
| wikipediauri = Kalvenes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalvenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757034
| label = [[Drogas pilskalns]]
| name = Drogas pilskalns
| municipality = Kalvenes pagasts
| district = Kalvenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā
| lat = 56.610654008323
| long = 21.610668840435
| p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}}
| vaid = 1353
| wikipediauri = Drogas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalvenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12659414
| label = [[Kalētu pilskalns]]
| name = Kalētu pilskalns
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā
| lat = 56.29559
| long = 21.53183
| p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}}
| vaid = 1349
| wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12661548
| label = [[Krūtes pilskalns]]
| name = Krūtes pilskalns
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā
| lat = 56.332009714264
| long = 21.385963719291
| p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}}
| vaid = 1346
| wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885818
| label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]''
| name = Lanku senkapi
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lankām
| lat = 56.327834238611
| long = 21.556771480227
| p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}}
| vaid = 1347
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885819
| label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]''
| name = Ozolu senkapi
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ozolu veikala
| lat = 56.330598630395
| long = 21.535181748052
| p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}}
| vaid = 1348
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885820
| label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]''
| name = Raču apmetne
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Poļiem un bij. Račiem
| lat = 56.316704672267
| long = 21.554591847534
| p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}}
| vaid = 1350
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885821
| label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]''
| name = Saušu apmetne
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Saušiem
| lat = 56.318777529083
| long = 21.563686531889
| p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}}
| vaid = 1351
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4993599
| label = [[Kazdangas pils]]
| name = Kazdangas pils
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 1
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.73395
| long = 21.73272
| p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}}
| image = Kazdangas%20pils.JPG
| commonscat = Kazdanga Palace
| vaid = 6414
| wikipediauri = Kazdangas_pils
| year = 1800. 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757361
| label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]''
| name = Parkets
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā
| lat = 56.733749468945
| long = 21.731739912503
| p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}}
| vaid = 3816
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757398
| label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]''
| name = Vāze
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižas parkā
| lat = 56.728247650756
| long = 21.733211239213
| p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}}
| image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg
| vaid = 3818
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757444
| label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| name = Kazdangas muižas apbūve
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.728247650631
| long = 21.733211239055
| p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}}
| vaid = 6413
| year = 1800. 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757488
| label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.728247650631
| long = 21.733211239055
| p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}}
| image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg
| commonscat = Kazdanga manor park
| vaid = 6422
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757580
| label = ''[[:d:Q43757580|&quot;Kavalieru&quot; māja]]''
| name = &quot;Kavalieru&quot; māja
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 1a
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7338555
| long = 21.7316004
| p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}}
| vaid = 6417
| year = 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757627
| label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 3
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7337584
| long = 21.7329866
| p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}}
| vaid = 6419
| year = 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757659
| label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]''
| name = Ūdensdzirnavas
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepu gatve 10-10a
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.72842
| long = 21.73206
| p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}}
| image = Kazdanga%20Watermill.jpg
| vaid = 6421
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757661
| label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepu gatve 8
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7294756
| long = 21.731788
| p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}}
| image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg
| vaid = 6418
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757708
| label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Pils gatve 2
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7326986
| long = 21.7327164
| p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}}
| vaid = 6416
| year = 1846.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757739
| label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Pils gatve 4
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7321914
| long = 21.732964
| p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}}
| image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg
| vaid = 6420
| year = 1686. 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q16359834
| label = [[Kazdangas pilskalns]]
| name = Kazdangas pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā
| lat = 56.7089
| long = 21.7406
| p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}}
| image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg
| commonscat = Kazdanga hillfort
| vaid = 1359
| wikipediauri = Kazdangas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757120
| label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]]
| name = Baznīcas kalns - pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam
| lat = 56.704918592363
| long = 21.746922536596
| p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}}
| vaid = 1354
| wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757158
| label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ādģēru viduslaiku kapsēta
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ādģēriem
| lat = 56.687290390099
| long = 21.771360944416
| p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}}
| vaid = 1355
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757194
| label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]]
| name = Rinku (Boju) pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Kalnarinkām
| lat = 56.659281156946
| long = 21.624211913185
| p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}}
| vaid = 1356
| wikipediauri = Rinku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757229
| label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]''
| name = Roņu senkapi (Radziņkalns)
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Roņiem
| lat = 56.712591279482
| long = 21.75079401372
| p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}}
| vaid = 1357
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757260
| label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]''
| name = Truļu senkapi
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Truļiem
| lat = 56.68907718918
| long = 21.745550190108
| p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}}
| vaid = 1358
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757328
| label = [[Vītoliņu pilskalns]]
| name = Vītoliņu pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vītoliņiem
| lat = 56.719030827776
| long = 21.732992105711
| p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}}
| vaid = 1360
| wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005565
| label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Krogzemju viduslaiku kapsēta
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Krogzemjiem
| lat = 56.401089407289
| long = 21.416493780841
| p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}}
| vaid = 1284
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005567
| label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Krūtes luterāņu baznīcā
| lat = 56.397537479605
| long = 21.420150099095
| p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}}
| vaid = 3797
| year = 17.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005569
| label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Krūtes luterāņu baznīcā
| lat = 56.397537479605
| long = 21.420150099095
| p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}}
| vaid = 3798
| year = 17.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005570
| label = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| name = Krūtes luterāņu baznīca
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = &quot;Krūtes baznīca&quot;
| lat = 56.397537479555
| long = 21.420150098244
| p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}}
| vaid = 6410
| wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1642. 1832. 1878.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q43757772
| label = [[Lažas pilskalns]]
| name = Lažas pilskalns
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Lažas kapsētā
| lat = 56.736405930355
| long = 21.616401506723
| p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}}
| vaid = 1361
| wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757808
| label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]''
| name = Elku birzs - kulta vieta
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkiem
| lat = 56.78616924302
| long = 21.494354550616
| p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}}
| vaid = 1362
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757841
| label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]''
| name = Gravu senkapi
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā
| lat = 56.806146557809
| long = 21.450006230002
| p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}}
| vaid = 1363
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757880
| label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]''
| name = Neimaņu senkapi
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Neimaņiem
| lat = 56.811139905671
| long = 21.548980303437
| p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}}
| vaid = 1364
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757913
| label = [[Dzintares pilskalns]]
| name = Dzintares pilskalns
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā
| lat = 56.8064
| long = 21.4464
| p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}}
| commonscat = Dzintare Hillfort
| vaid = 1365
| wikipediauri = Dzintares_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757987
| label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]''
| name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vanagos
| lat = 56.7263
| long = 21.6056
| p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}}
| vaid = 6425
| year = 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43758239
| label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižā
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Apriķi manor house
| vaid = 6424
| year = 1745.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]''
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005605
| label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]''
| name = Kapsēdes senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.594006620042
| long = 21.135192517364
| p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}}
| vaid = 1366
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005608
| label = [[Medzes pilskalns]]
| name = Medzes pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Medzes parkā
| lat = 56.653204111216
| long = 21.130526355402
| p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}}
| vaid = 1367
| wikipediauri = Medzes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005609
| label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]''
| name = Āpu senkapi (Puņķa kalns)
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Āpiem
| lat = 56.619651649374
| long = 21.246707559034
| p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}}
| vaid = 1368
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005610
| label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]''
| name = Ezermaļu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ezermaļiem
| lat = 56.644330398227
| long = 21.141559955287
| p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}}
| vaid = 1369
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005614
| label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]]
| name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalnmaļiem
| lat = 56.618173655489
| long = 21.130431152052
| p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}}
| vaid = 1370
| wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005615
| label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]''
| name = Krastiņu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem)
| lat = 56.610242500469
| long = 21.237914509978
| p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}}
| vaid = 1371
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005618
| label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Niedrāju viduslaiku kapsēta
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.604511433128
| long = 21.131854946221
| p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}}
| vaid = 1372
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005622
| label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]''
| name = Strautiņu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strautiņiem
| lat = 56.58701432539
| long = 21.137060002642
| p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}}
| vaid = 1373
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005623
| label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]''
| name = Strīķu apmetne (Pilskalns)
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strīķiem
| lat = 56.614186127985
| long = 21.079950121674
| p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}}
| vaid = 1374
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005627
| label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]''
| name = Jāču senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem
| lat = 56.628036754998
| long = 21.243040687423
| p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}}
| vaid = 1375
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005629
| label = [[Tāšu pilskalns]]
| name = Tāšu pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vitkām
| lat = 56.642872088056
| long = 21.196544769976
| p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}}
| vaid = 1376
| wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005630
| label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| name = Tāšu muižas apbūve
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598640850242
| long = 21.227543965064
| p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}}
| image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg
| vaid = 6426
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005632
| label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062991
| long = 21.228192285461
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 6427
| year = 1734.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005633
| label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598434505591
| long = 21.22752833329
| p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}}
| vaid = 6429
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182394
| label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Nidas senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Miltiņiem
| lat = 56.089721025647
| long = 21.057243218624
| p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}}
| vaid = 1400
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q55182399
| label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta &quot;Jūrmalnieki&quot;]]''
| name = Zvejnieku- zemnieku sēta &quot;Jūrmalnieki&quot;
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jūrmalniekos
| lat = 56.078309702323
| long = 21.063822599809
| p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmalnieki.jpg
| vaid = 6115
| year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q55182407
| label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta &quot;Gaiļi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Gaiļi&quot;
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Gaiļos
| lat = 56.073946509467
| long = 21.064709488943
| p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}}
| vaid = 6119
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q51854182
| label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]''
| name = Bātupšķu akmens - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bātupšķiem
| lat = 56.201315407846
| long = 21.074673831678
| p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}}
| vaid = 1377
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854205
| label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]''
| name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ezerskolas
| lat = 56.226451259122
| long = 21.071170505778
| p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}}
| vaid = 1378
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854233
| label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]''
| name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Graviņām
| lat = 56.214640765051
| long = 21.066140447247
| p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}}
| vaid = 1379
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854258
| label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pērļu kapsētas
| lat = 56.355508247796
| long = 21.058503644135
| p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}}
| vaid = 1380
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854283
| label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]''
| name = Nīcas Dižās muižas klēts
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Nīcas klēts
| lat = 56.345433196739
| long = 21.065535006417
| p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}}
| vaid = 8662
| year = 18.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854310
| label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas &quot;Šķilas&quot; klēts]]''
| name = Zvejnieku sētas &quot;Šķilas&quot; klēts
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.389687277486
| long = 21.095654495106
| p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}}
| vaid = 6112
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854333
| label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta &quot;Dirnēnu Piķeļi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Dirnēnu Piķeļi&quot;
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dirnēnu Piķeļos
| lat = 56.387626377028
| long = 21.100652588775
| p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}}
| vaid = 6113
| year = 19.gs.s., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854361
| label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]''
| name = Otaņķu vējdzirnavas
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Prenclavi
| lat = 56.389306225577
| long = 21.095633764251
| p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}}
| image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg
| vaid = 8663
| year = 1885.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182412
| label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]''
| name = Zivju pārstrādes cehs
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dzintarvēji
| image = Dzintarv%C4%93ji.jpg
| vaid = 9134
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182414
| label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta &quot;Agatnieki&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Agatnieki&quot;
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Agatniekos
| lat = 56.177508364063
| long = 21.016040065952
| p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}}
| image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg
| vaid = 6120
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182417
| label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas &quot;Ezermaļi&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = Zemnieku sētas &quot;Ezermaļi&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Ezermaļos
| lat = 56.180362715004
| long = 21.017367914454
| p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}}
| image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg
| vaid = 6122
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182421
| label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta &quot;Jūrkalni&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Jūrkalni&quot;
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Jūrkalnos
| lat = 56.177658288668
| long = 21.014216619638
| p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}}
| image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg
| vaid = 6123
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182425
| label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta &quot;Boži&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Boži&quot;
| municipality = Papes Priediengals
| district = Rucavas pagasts&lt;br/&gt;Papes Priediengals
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = &quot;Vecboži&quot;
| lat = 56.182822721083
| long = 21.016698505158
| p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}}
| image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg
| vaid = 6121
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Papes_Priediengals
}}
{{monument
| qid = Q4521716
| label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]''
| name = Priekules pils vārti
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Zviedru vārtu iela 2
| lat = 56.438491
| long = 21.5829614
| p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}}
| image = Swedish%20gates.jpg
| commonscat = Swedish Gate (Priekule)
| vaid = 6430
| year = 1688.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q51885824
| label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]''
| name = Vella cepure - senkapi
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Ķieģeļu iela 34
| lat = 56.4565984
| long = 21.5990487
| p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}}
| image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG
| vaid = 1382
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q51885825
| label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]''
| name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Zviedru vārtu iela 2
| lat = 56.438491
| long = 21.5829614
| p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}}
| image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG
| vaid = 3843
| year = 1688.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]''
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q12649380
| label = [[Asītes pilskalns]]
| name = Asītes pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Audaru muižā pie Buņģiem
| lat = 56.47487
| long = 21.68774
| p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}}
| vaid = 1383
| wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12660497
| label = [[Ķerru pilskalns]]
| name = Ķerru pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ķerrām
| lat = 56.459360476664
| long = 21.612858981253
| p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}}
| vaid = 1391
| wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12675273
| label = [[Trekņu pilskalns]]
| name = Trekņu pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā
| lat = 56.3676
| long = 21.64195
| p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}}
| vaid = 1392
| wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16452021
| label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]]
| name = Gravas Sudmaļu pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā
| lat = 56.398264911231
| long = 21.666461267496
| p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}}
| vaid = 1390
| wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16455083
| label = [[Kaltes pilskalns]]
| name = Kaltes pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā
| lat = 56.386069549588
| long = 21.702401444785
| p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}}
| vaid = 1394
| wikipediauri = Kaltes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885830
| label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]''
| name = Ādamu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ādamiem
| lat = 56.431028704625
| long = 21.625624301943
| p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}}
| vaid = 1384
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885832
| label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]''
| name = Beltēnu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā
| lat = 56.464331918564
| long = 21.604839784426
| p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}}
| vaid = 1385
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885833
| label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]''
| name = Dārznieku senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem
| lat = 56.421392709753
| long = 21.611909137023
| p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}}
| vaid = 1386
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885834
| label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]''
| name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elekšiem
| lat = 56.436580736563
| long = 21.550731718314
| p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}}
| image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 1387
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885836
| label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]''
| name = Elkas - Ķezēnu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkas - Ķezēniem
| lat = 56.463353062038
| long = 21.659743905774
| p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}}
| vaid = 1388
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885838
| label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]''
| name = Garožu senkapi (Meitu kalns)
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Garožiem
| lat = 56.480680359319
| long = 21.599403863921
| p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}}
| vaid = 1389
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885840
| label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]''
| name = Mazdrīviņu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazdrīviņiem
| lat = 56.483795574735
| long = 21.500326766735
| p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}}
| vaid = 1393
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885841
| label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]''
| name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Saulītēniem
| lat = 56.420600277144
| long = 21.619938950487
| p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}}
| vaid = 1395
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885842
| label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]]
| name = Elku kalns - pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upeniekiem
| lat = 56.458834274932
| long = 21.684046806416
| p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}}
| vaid = 1396
| wikipediauri = Elku_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885844
| label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]''
| name = Upenieku senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā
| lat = 56.385592386488
| long = 21.692081786687
| p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}}
| vaid = 1397
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885845
| label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]''
| name = Mazgramzdas senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem
| lat = 56.406096970235
| long = 21.622541614919
| p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}}
| vaid = 1398
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880007
| label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]''
| name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)
| municipality = Pāvilosta
| district = Pāvilosta
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Dzintaru iela
| lat = 56.888397
| long = 21.1818
| p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}}
| image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg
| vaid = 1381
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%81vilosta
}}
{{monument
| qid = Q51880009
| label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]''
| name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi
| municipality = Pāvilosta
| district = Pāvilosta
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Dzintaru iela 1
| lat = 56.889268
| long = 21.172481
| p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}}
| image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg
| vaid = 8661
| year = 1879., 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = P%C4%81vilosta
}}
{{monument
| qid = Q55182436
| label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]''
| name = Ērgeļu prospekts
| municipality = Rucava
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Rucavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.160038519562
| long = 21.162995683787
| p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg
| vaid = 3844
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Rucava
}}
{{monument
| qid = Q55182442
| label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Rucava
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Rucavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.160038519562
| long = 21.162995683787
| p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}}
| image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava
| vaid = 3845
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Rucava
}}
{{monument
| qid = Q15219495
| label = [[Papes bāka]]
| name = Papes bāka
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes bāka
| lat = 56.15491389
| long = 21.02341111
| p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}}
| image = Pape%20lighthouse.jpg
| commonscat = Papes bāka
| vaid = 8569
| wikipediauri = Papes_b%C4%81ka
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219497
| label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]]
| name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems
| municipality = Rucavas pagasts&lt;br/&gt;Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.14277778
| long = 21.03833333
| p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}}
| image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg
| commonscat = Pape Ķoņu fishing village
| vaid = 6116
| wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts&lt;br/&gt;Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182291
| label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]''
| name = Bašķu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.102721888466
| long = 21.214987708335
| p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}}
| vaid = 1401
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182295
| label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]''
| name = Bakupu senkapi (Pēčkapi)
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bakupiem
| lat = 56.0878655705
| long = 21.202363283932
| p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}}
| vaid = 1402
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182299
| label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]''
| name = Ģeistautu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ģeistautu skolas
| lat = 56.103118741848
| long = 21.16538289308
| p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}}
| vaid = 1403
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182316
| label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Cibukiem
| lat = 56.112774704405
| long = 21.168985722801
| p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}}
| vaid = 1404
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182322
| label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarniekiem
| lat = 56.169080580777
| long = 21.183636908655
| p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}}
| image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG
| vaid = 1405
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182327
| label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]''
| name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Čukāniem
| lat = 56.126175095169
| long = 21.232736972254
| p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}}
| image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG
| vaid = 1406
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182333
| label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]''
| name = Geču senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gečiem
| lat = 56.198167665956
| long = 21.242783796097
| p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}}
| vaid = 1407
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182336
| label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]''
| name = Kalna Urbānu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalna Urbāniem
| lat = 56.166707214623
| long = 21.1830044561
| p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}}
| image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG
| vaid = 1408
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182340
| label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]''
| name = Klaustiņu akmens - kulta vieta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Klaustiņiem
| lat = 56.153871052897
| long = 21.177666953724
| p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}}
| image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg
| commonscat = Klaustiņu akmens
| vaid = 1409
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182345
| label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]''
| name = Gauru apmetne
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Klētniekiem
| lat = 56.203598468806
| long = 21.24805636008
| p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}}
| vaid = 1410
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182349
| label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]''
| name = Balču senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.169729781173
| long = 21.257876575037
| p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}}
| vaid = 1411
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182353
| label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]''
| name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.152680096008
| long = 21.222972473735
| p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}}
| image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG
| vaid = 1412
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182369
| label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]''
| name = Mazkatužu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazkatužu veikala
| lat = 56.089312675117
| long = 21.160723054794
| p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}}
| vaid = 1413
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182374
| label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]''
| name = Pūcu kapi - senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rucavas slimnīcas
| lat = 56.176506474216
| long = 21.155928454279
| p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}}
| vaid = 1414
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182378
| label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]''
| name = Timbru senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Timbriem
| lat = 56.104728351382
| long = 21.215059676882
| p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}}
| vaid = 1415
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182381
| label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]''
| name = Pūpes kapi - senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.177102832655
| long = 21.276051392224
| p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}}
| vaid = 1416
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182385
| label = ''[[:d:Q55182385|&quot;Žubru&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Žubru&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Žubros
| lat = 56.099537478102
| long = 21.136670707454
| p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}}
| vaid = 6118
| year = 1820. -1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182430
| label = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| name = Rucavas luterāņu baznīca
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.160038519828
| long = 21.162995683137
| p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}}
| image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg
| commonscat = Lutheran church in Rucava
| vaid = 8700
| wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1872.-1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880033
| label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Saka
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Sakas luterāņu baznīcā
| lat = 56.852526457123
| long = 21.21078836103
| p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}}
| vaid = 3849
| year = 18.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Saka
}}
{{monument
| qid = Q51880034
| label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]''
| name = Sakas luterāņu baznīca
| municipality = Saka
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.852526456833
| long = 21.210788360957
| p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}}
| image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg
| vaid = 6433
| year = 16. gs. b. 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Saka
}}
{{monument
| qid = Q11128308
| label = [[Akmeņraga bāka]]
| name = Akmeņraga bāka
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Akmeņraga bāka
| lat = 56.83181731
| long = 21.05708753
| p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}}
| image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg
| commonscat = Akmeņrags lighthouse
| vaid = 8570
| wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka
| year = 1921.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q19896861
| label = [[Sakas pils]]
| name = Sakas pils
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā
| lat = 56.85504399755
| long = 21.210169425429
| p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}}
| vaid = 1423
| wikipediauri = Sakas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20560289
| label = [[Dzeņu upurakmens]]
| name = Dzeņu upurakmens
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Dzeņiem
| lat = 56.896276339467
| long = 21.269234879026
| p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}}
| vaid = 1420
| wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880018
| label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Akmeņragā pie bākas
| lat = 56.827931925542
| long = 21.057922101325
| p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}}
| vaid = 1417
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880019
| label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]''
| name = Sakas pilskalns
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes un Tebras satekā
| lat = 56.853651824315
| long = 21.210298240527
| p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}}
| vaid = 1418
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880021
| label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]''
| name = Elka kalns - pilskalns
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā
| lat = 56.807277745779
| long = 21.233158918589
| p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}}
| vaid = 1419
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880024
| label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]''
| name = Ķuķu senkapi
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē
| lat = 56.85749248013
| long = 21.202902637932
| p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}}
| vaid = 1421
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880025
| label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]''
| name = Lašu senkapi
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lašiem
| lat = 56.766233457088
| long = 21.279330961179
| p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}}
| vaid = 1422
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880027
| label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]''
| name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Piņņiem
| lat = 56.931792371023
| long = 21.280912285062
| p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}}
| image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg
| vaid = 1424
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880029
| label = ''[[:d:Q51880029|&quot;Niku&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Niku&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Nikās
| lat = 56.776995017543
| long = 21.266938061835
| p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}}
| vaid = 6124
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880030
| label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]''
| name = Maznodupju akmeņu konstrukcija
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Maznodupjiem un Priedēm
| lat = 56.893247231375
| long = 21.262354254796
| p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}}
| vaid = 8326
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002614
| label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]''
| name = Brenču senkapi
| municipality = Tadaiķu pagasts
| district = Tadaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brenču kapsētas
| lat = 56.562933590251
| long = 21.310179072322
| p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}}
| vaid = 1425
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005634
| label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3834
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005635
| label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]''
| name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3835
| year = 1734. 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005636
| label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3836
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005637
| label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3837
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005639
| label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3838
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005641
| label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]''
| name = Parkets
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3839
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q12662428
| label = [[Lanku pilskalns]]
| name = Lanku pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vecpakuļiem
| lat = 56.384240361009
| long = 21.842827003059
| p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}}
| vaid = 1429
| wikipediauri = Lanku_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12673549
| label = [[Spingu pilskalns]]
| name = Spingu pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā
| lat = 56.467472734203
| long = 21.708581089145
| p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}}
| vaid = 6147
| wikipediauri = Spingu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16445529
| label = [[Bātas pilskalns]]
| name = Bātas pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Bātas Dzirnezera pussalā
| lat = 56.44406
| long = 21.89678
| p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}}
| vaid = 1426
| wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380475
| label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Jaunpilīm
| lat = 56.441078791019
| long = 21.718660457932
| p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}}
| vaid = 1427
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380477
| label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 56.401609020407
| long = 21.779678167143
| p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}}
| vaid = 1428
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219993
| label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils
| vaid = 6436
| wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1700.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002626
| label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]''
| name = Altāra sētiņa
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3862
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002629
| label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3863
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002631
| label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3865
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002634
| label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]''
| name = Dzega
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3866
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002636
| label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3867
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002640
| label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]''
| name = Sānu altāri (2)
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3871
| year = ap 1700. 1851.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002615
| label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]''
| name = Dižilmājas senkapi
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas
| lat = 56.594604173092
| long = 21.546044619756
| p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}}
| vaid = 1434
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002616
| label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]''
| name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem
| lat = 56.623721251643
| long = 21.486600642251
| p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}}
| vaid = 1435
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002617
| label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]''
| name = Ilmājas senkapi
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ilmājas kapsētā
| lat = 56.593867940138
| long = 21.496073592196
| p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}}
| vaid = 1436
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002619
| label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]''
| name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem
| lat = 56.631507912567
| long = 21.581985650546
| p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}}
| vaid = 1437
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002620
| label = [[Vecpils pilskalns]]
| name = Vecpils pilskalns
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils kapsētā
| lat = 56.631855698038
| long = 21.492140276308
| p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}}
| vaid = 1438
| wikipediauri = Vecpils_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002623
| label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]]
| name = Ilmājas luterāņu baznīca
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj.: Ilmājas
| lat = 56.594641693101
| long = 21.531976968072
| p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}}
| image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg
| commonscat = Ilmāja Lutheran church
| vaid = 6435
| wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1626.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16446288
| label = [[Brūveru pilskalns]]
| name = Brūveru pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brūveriem
| lat = 56.452458859162
| long = 21.427756346425
| p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}}
| vaid = 1439
| wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16468774
| label = [[Paplakas pilskalns]]
| name = Paplakas pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Melnupes ietekas Virgā
| lat = 56.43744
| long = 21.47552
| p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}}
| vaid = 1444
| wikipediauri = Paplakas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16470313
| label = [[Purmsātu pilskalns]]
| name = Purmsātu pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā
| lat = 56.37393
| long = 21.44862
| p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}}
| vaid = 1446
| wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885848
| label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]''
| name = Gabaliņu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā
| lat = 56.435035422182
| long = 21.501858285455
| p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}}
| vaid = 1440
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885849
| label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]''
| name = Grīvu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grīvām
| lat = 56.376144698043
| long = 21.432000403854
| p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}}
| vaid = 1441
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885851
| label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]''
| name = Kalnazīvertu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalnazīvertiem
| lat = 56.439996166981
| long = 21.476660224842
| p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}}
| vaid = 1442
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885852
| label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalviņiem
| lat = 56.383098960755
| long = 21.459834833337
| p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}}
| vaid = 1443
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885853
| label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]''
| name = Virgas senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rūķīšiem
| lat = 56.474002324884
| long = 21.423773552914
| p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}}
| vaid = 1445
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880052
| label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]''
| name = Cilnis fasādē un rozetes (2)
| municipality = Vērgale
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales muižas pilī
| lat = 56.698245838399
| long = 21.19854160496
| p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}}
| vaid = 3860
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| munwiki = V%C4%93rgale
}}
{{monument
| qid = Q51880056
| label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]''
| name = Cilnis fasādē un rozetes (2)
| municipality = Vērgale
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales muižas pilī
| lat = 56.698245838399
| long = 21.19854160496
| p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}}
| vaid = 3861
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| munwiki = V%C4%93rgale
}}
{{monument
| qid = Q7944984
| label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| name = Vērgales muižas pils
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Pagasta valde un skola
| lat = 56.698245838171
| long = 21.198541605449
| p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}}
| image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg
| vaid = 8660
| year = 19.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]''
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880037
| label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]''
| name = Elka kalns - pilskalns
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Elkiem
| lat = 56.706073858279
| long = 21.208701476277
| p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}}
| vaid = 1430
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880038
| label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bruņeniekiem
| lat = 56.652548393272
| long = 21.225699718012
| p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}}
| vaid = 1431
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880039
| label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.702262683778
| long = 21.167511948462
| p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}}
| vaid = 1432
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880040
| label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]''
| name = Ošenieku senkapi
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ošeniekiem
| lat = 56.669811850479
| long = 21.173835508333
| p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}}
| vaid = 1433
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880041
| label = ''[[:d:Q51880041|&quot;Mazkažu&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Mazkažu&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Mazkažos
| lat = 56.742027170338
| long = 21.241656877762
| p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}}
| vaid = 6125
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880047
| label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}}
| vaid = 8814
| year = 17.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880048
| label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}}
| vaid = 8815
| year = 17.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880050
| label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]''
| name = Ģerboņa cilnis
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales luterāņu baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}}
| vaid = 9224
| year = 1841.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880057
| label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.740766216539
| long = 21.067839594811
| p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}}
| image = Ziemupe%20church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Ziemupe
| vaid = 6434
| year = 1748.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q51880059
| label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.740401877393
| long = 21.068849565542
| p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}}
| vaid = 8839
| year = 1684.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q51880060
| label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]''
| name = Altāris ar gleznām (2)
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.740401877393
| long = 21.068849565542
| p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}}
| vaid = 8840
| year = 1684., 20.gs. 30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q43757944
| label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Štakeldanga
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Štakeldangas muižas kungu mājā
| lat = 56.737
| long = 21.602
| p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}}
| vaid = 3832
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = %C5%A0takeldanga
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]]</text>
      <sha1>krqqjm08y1hups04cysbt7odujcb9s6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519978</id>
    <revision>
      <id>4493186</id>
      <parentid>4489500</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T00:34:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4643" sha1="s440rfj1u9a4nr56mhs1swen444nlmq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021
| attēls = Little Star Wars 2021.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = animācijas filma
| režisors = Susumu Jamaguči
| producents = 
| scenārija autors = [[Dai Sato]]
| galvenajās lomās = * [[Vasabi Midzuta]]
* [[Megumi Ohara]]
* [[Jumi Kakadzu]]
* [[Tomokadzu Seki]]
* [[Subaru Kimura]]
| mūzika = [[Takajuki Hatori]]
| operators = 
| studija = ''[[Shin-Ei Animation]]''
| izplatītājs = ''[[Toho]]''
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|3|4|Japāna}}
| ilgums = 108 minūtes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争２０２１｜ TOHOシネマズ |url=https://hlo.tohotheater.jp/net/movie/TNPI3060J01.do?sakuhin_cd=019083 |access-date=2022-03-03 |website=TOHOシネマズ |language=ja |archive-date=2022-03-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220303051605/https://hlo.tohotheater.jp/net/movie/TNPI3060J01.do?sakuhin_cd=019083 }}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{JPN}}
| valoda = [[japāņu valoda|japāņu]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|22 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Doraemon the Movie: Nobita's Little Star Wars 2021 (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt13740078/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|9|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}

'''''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021''''' ({{val|ja|ドラえもん: のび太の宇宙小戦争 2021}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Japāna]]s [[animācija]]s filma. Tā ir 41. ''[[Doraemon]]'' filma un ir 1985. gada filmas ''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu'' [[Jauns ekranizējums|rimeiks]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=『映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021』公式サイト|url=https://doraeiga.com/2021/|access-date=|website=映画ドラえもん公式サイト|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116010153/https://doraeiga.com/2021/ |archive-date=16 November 2020 }}&lt;/ref&gt;

Filmas pirmizrāde Japānas kinoteātros notika {{dat|2022|3|4||bez}},&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2021-11-08 |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Reveals 2 Cast Members, March 4 Release |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20211108214023/https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |archive-date=8 November 2021 }}&lt;/ref&gt; kaut gan sākotnēji bija paredzēta {{dat|2021|3|5||bez}}, bet to atlika sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2020-11-15 |title=2021 Doraemon Film Reveals Title, Trailer, March 2021 Opening |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116004953/https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |archive-date=16 November 2020 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Inc |first=Natasha |date=2021-01-29 |title=「映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021」3月5日の公開が延期に |url=https://natalie.mu/comic/news/414256 |access-date=2022-03-03 |website=コミックナタリー |language=ja |archive-date=2021-02-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210201194209/https://natalie.mu/comic/news/414256 }}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Kādu dienu vasaras brīvlaikā no mazas raķetes, ko Nobita paceļ, parādās plaukstas lieluma citplanētietis vārdā Papi. Viņš ir Pirikas, mazas kosmosa planētas, prezidents un ieradies uz Zemi, lai izbēgtu no nemierniekiem. Doraemonu un viņa draugus sākotnēji mulsina Papi mazais izmērs, taču izmantojot slepeno rīku ''Small Light'' viņi samazinās un kļūst par draugiem.

Tomēr vaļa formas izskata kosmosa kaujas kuģis nonāk uz Zemes un uzbrūk Doraemonam, Nobitai un citiem, lai sagūstītu Papi. Jūtoties atbildīgs par draugu iesaistīšanu, Papi cenšas stāties pretī nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi dodas uz planētu Pirika, lai aizsargātu savu jauno draugu un viņa mājas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{anime-aizmetnis}}
{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:Japānas animācijas filmas]]</text>
      <sha1>s440rfj1u9a4nr56mhs1swen444nlmq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Švedagonas pagoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520623</id>
    <revision>
      <id>4493374</id>
      <parentid>3680816</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:09:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Relikvijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2327" sha1="68700xi4o297brb7o49asiz8twa2s0w" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada septembris}}
{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Švedagonas pagoda
| infobox_width         = 
| image                 = Shwedagon_Pagoda_2017.jpg
| image_size            = 
| caption               = Švedagonas pagoda
| map_type              = Mjanma#Āzija
| map_size              = 
| map_relief = yes
| map_label = Švedagonas pagoda
| position = left
| latd  = 16.798354  | latNS  = N
| longd = 96.149705  | longEW = E
| location              = {{vieta|Mjanma|Jangona}}
| religious_affiliation = [[budisms]]
| consecration_year     =
| status                =
| functional_status     = [[pagoda]], [[stūpa]]
| leadership            = 
| website               = 
| architecture_style    = 
| architect = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 1362/63 (1462, 1775)
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 112 m
| capacity = 
| materials             = 
}}

'''Švedagonas pagoda''' ({{val|my|ရွှေတိဂုံဘုရား}}) ir [[budisms|budistu]] [[stūpa]], kas atrodasr [[Mjanma]]s lielākās pilsētas [[Jangona]]s centrā un dominē pilsētas ainavā.

Pagoda ir svarīgākā reliģiskā celtne Mjanmā. Tiek uzskatīts, ka tajā glabājas pēdējo četru pašreizējās [[kalpa]]s [[buda|budu]] [[relikvija]]s. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka [[pagoda]] uzcelta pirms 2500 gadiem. Pirmās rakstiskās ziņas karaļa hronikās par celtni ir no 14. gadsimta. Pagoda vairrākkārt postīta, bet vienmēr atjaunota. Tā atrodas 51 metrus augstā pakalnā un pati ir 112 metrus augsta. Jangonā atļauts celt līdz 127 metriem augstas ēkas, tā nodrošinot pagodas dominanci pilsētas siluetā.

==Attēli==
&lt;gallery&gt;
Shwedagon_pagoda.jpg|Pagoda 19. gadsimta sākumā
Chinthe.JPG|Ieejas vārti
Shwedagon_Pagoda_before_sunset,_Yangon,_Myanmar.jpg|tempļi
ShwedagonCrowdedDay.JPG
Shwe_Dagon_Pagoda,_2011.jpg
Shwe_Dagon.jpg
Shwedagon_Pagoda,_Buddhist_monks,_Yangon,_Myanmar.jpg
Shwedagon-Pagoda-anatomy.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Mjanma-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Celtnes un būves Mjanmā]]
[[Kategorija:Budistu tempļi]]
[[Kategorija:Relikvijas]]</text>
      <sha1>68700xi4o297brb7o49asiz8twa2s0w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čaitijo pagoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520625</id>
    <revision>
      <id>4493372</id>
      <parentid>3953516</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:08:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Relikvijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2056" sha1="hpkzzmqknuvglcwa5fumc5k6eagvnep" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Čaitijo pagoda
| infobox_width         = 
| image                 = Golden_Rock.JPG
| image_size            = 
| caption               = Čaitijo pagoda
| map_type              = Mjanma#Āzija
| map_size              = 
| map_relief = yes
| map_label = Čaitijo pagoda
| position = left
| latd  = 17.481682  | latNS  = N
| longd = 97.098118 | longEW = E
| location              = {{vieta|Mjanma|Monas štats}}
| religious_affiliation = [[budisms]]
| consecration_year     =
| status                =
| functional_status     = [[pagoda]]
| leadership            = 
| website               = 
| architecture_style    = 
| architect = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 15 m
| capacity = 
| materials             = 
}}

'''Čaitijo pagoda''' ({{val|my|ကျိုက်ထီးရိုးဘုရား}}), saukta arī par '''Zelta akmeni''', ir budistu svētvieta [[Mjanma]]s [[Monas štats|Monas štatā]].

Tā ir neliela [[pagoda]], kas uzcelta uz [[granīts|granīta]] akmens, kas balansē kraujas malā. Ierodoties pie svētvietas, svētceļnieki — vīrieši aplīmē akmeni ar zelta lapiņām. Sievietēm aizliegts pieskarties akmenim vai pat atrasties tā tuvumā. Ticīgie uzskata, ka akmens kraujas malā ticis novietots pirms 2500 gadiem un tas nenokrīt, pateicoties [[Sidhārta Gautama|Budas]] matam, kas iemūrēts pagodā.

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Kyaitteyo_Pagoda,_miraculously_balanced_by_a_hair_of_Buddha,_on_Kelasa_hills,_Burma.jpg|Pagoda 1900. gadā
Kyaikhtiyo-Morning.JPG
Rocher_d'or_0003a.jpg|Pagoda naktī
Kyaikhtiyo Yathetaung.jpg|Ieejas vārti
Kim_thạch_ở_chùa_Vàng.JPG
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Mjanma-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Celtnes un būves Mjanmā]]
[[Kategorija:Budistu tempļi]]
[[Kategorija:Relikvijas]]</text>
      <sha1>hpkzzmqknuvglcwa5fumc5k6eagvnep</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dina Zuzāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>523204</id>
    <revision>
      <id>4493183</id>
      <parentid>4391800</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T23:20:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3509" sha1="hihztk51sp44gdqmqxwk977lhd5ep2k" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Dina Zuzāne
| dz_gads = 1955
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 2
| m_gads = 2022
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 30
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| pilsonība = 
| dzīvesbiedrs = [[Jānis Zuzāns]]
| dzimums = S
| nodarbošanās = juriste, uzņēmēja, mecenāte
}}

'''Dina Zuzāne''' (dzimusi 1955. gada 2. oktobrī [[Rīga|Rīgā]]; mirusi 2022. gada 30. septembrī Rīgā) bija [[Latvija|Latvijas]] juriste un uzņēmēja, mākslas un mūzikas mecenāte.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1955. gada 2. oktobrī Rīgā. Studēja jurisprudenci, apprecējās ar elektriķi, vēlāko uzņēmēju [[Jānis Zuzāns|Jāni Zuzānu]].
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s vadīja Mūkusalas Mākslas salonu, piedalījās mākslas centra ''[[Zuzeum]]'' koncepcijas veidošanā.
Bija [[Andrejs Žagars|Andreja Žagara]] kultūras attīstības fonda valdes locekle. Līdz 2012. gadam bija SIA &quot;Burdeks&quot; (pārvaldīja īpašumu [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] 36/38) līdzīpašniece ar Jāni Zuzānu, pēc tam — vienīgā īpašniece, līdz īpašumu 2021.gadā iegādājās ''[[Lidl]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://buvinzenierusavieniba.lv/sakta-lidl-veikala-celtnieciba-kalnciema-iela/|title=Sākta &quot;Lidl&quot; veikala celtniecība Kalnciema ielā|last=Šilberga|first=Vineta|website=LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA|access-date=2022-10-10|date=2022-02-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2021/03/18/lidl-atrada-ka-izskatisies-kalnciema-ielas-veikala-fasade-agenskalna|title=Lidl atrāda, kā izskatīsies Kalnciema ielas veikala fasāde Āgenskalnā|website=bb.lv|access-date=2022-10-10|language=ru|archive-date=2022-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221010015326/https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2021/03/18/lidl-atrada-ka-izskatisies-kalnciema-ielas-veikala-fasade-agenskalna}}&lt;/ref&gt;

Kopā ar Jāni Zuzānu viņai piederēja [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] ēkas dzīvokļi, mājas [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] un [[Ainaži|Ainažos]], vērtīgas gleznu kolekcijas un 2020. gadā dibinātais privātais mākslas centrs ''Zuzeum''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/miljonari-zuzani-pec-skirsanas-sadalijusi-savas-bagatibas/|title=Miljonāri Zuzāni pēc šķiršanās sadalījuši savas bagātības|website=tv3.lv|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2022-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001235651/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/miljonari-zuzani-pec-skirsanas-sadalijusi-savas-bagatibas/}}&lt;/ref&gt;

Mirusi pēkšņi savā [[Ķīpsala]]s mājā Rīgā 2022. gada 30. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/muziba-devusies-makslas-un-muzikas-mecenate-dina-zuzane.a476044/ Mūžībā devusies mākslas un mūzikas mecenāte Dina Zuzāne] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt; Kā nāves iemeslu Jānis Zuzāns, kurš ar Dinu kopā atradās viņu mazdēla vārda dienas svinībās neilgi pirms Dinas nāves, min [[Tromboze|trombozi]].&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/393424-zinams-dinas-zuzanes-naves-iemesls/ Zināms Dinas Zuzānes nāves iemesls]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zuzāne, Dina}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Mākslas mecenāti Latvijā]]</text>
      <sha1>hihztk51sp44gdqmqxwk977lhd5ep2k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cenzūra Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527135</id>
    <revision>
      <id>4493093</id>
      <parentid>4407755</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T17:52:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6509" sha1="ewjqb9ttc6mf0loxupixdhm5opqtruc" xml:space="preserve">{{Nepilnīgs}}

'''[[Cenzūra]] Latvijā''' ir aizliegta [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 100. pantā.{{efn|Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=57980|title=Latvijas Republikas Satversme|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nesenu cenzūras gadījumu uzskaitījums ==
2008. gada 1. februārī [[Latvijas Valsts policija|Valsts Policija]] uzsāka kriminālprocesu par bērna kailfoto izmantošanu [[Katrīna Neiburga|Katrīnas Neiburgas]] veidotā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] izrādes «Leļļu opera» reklāmā, kur kā [[Pinokio (tēls)|Pinokio]] tēls tika izmantots kails puisēns. LNO nolēma mainīt reklāmas māksliniecisko risinājumu, bet portāls [[Delfi (portāls)|Delfi]] pēc policijas pieprasījuma ilustrāciju izdzēsa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/pinokio-gadijums-un-cenzura-13374925|title=«Pinokio gadījums» un cenzūra|website=www.diena.lv|access-date=2023-02-13|archive-date=2023-02-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230213074636/https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/pinokio-gadijums-un-cenzura-13374925}}&lt;/ref&gt; Kriminālprocesu izbeidza pēc četriem gadiem noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5577397/izbeigts-kriminalprocess-par-berna-kailfoto-izmantosanu-lno-reklama|title=Izbeigts kriminālprocess par bērna kailfoto izmantošanu LNO reklāmā|website=Latvijā|access-date=2023-02-13|date=2012-06-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gada maijā no izstādes [[Stūra māja|Stūra mājā]] pēc [[Krievijas vēstniecība Latvijā|Krievijas vēstniecības Latvijā]] notas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievija-iesniedz-notu-par-krusta-sistu-putina-lelli-stura-majas-pagalma-instalacija-demonteta.a129795/|title=Krievija iesniedz notu par krustā sistu Putina lelli Stūra mājas pagalmā; instalācija demontēta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; tika aizvākta mākslas instalācija ar krustā sistu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] līdzīgu lelli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2015/05/21/instalacija-ar-krusta-sisto-putinam-lidzigo-lelli-ir-nozageta/|title=Instalācija ar krustā sisto Putinam līdzīgo lelli ir nozāģēta • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-11-29|date=2015-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada decembrī daļā sabiedrības sašutumu izraisīja [[Kristians Brekte|Kristiana Brektes]] [[murālis]] uz skolas sienas, izraisot arī diskusijas par mākslas cenzūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/notikumi-ap-kristiana-brektes-murali-raisijusi-diskusiju-par-mak.a153309/|title=Notikumi ap Kristiana Brektes murāli raisījuši diskusiju par mākslas brīvību un cenzūru|website=Latvijas Radio 1|access-date={{dat|2025|4|4||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada novembrī pēc [[Daugavpils dome]]s rīkojuma no izstādes [[Rotko muzejs|Marka Rotko mākslas centrā]] tika izņemti atsevišķi igauņu mākslinieka Sandersa Raudsepa darbi ar krustiem, dzimumlocekļiem un ieročiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/pec-daugavpils-domes-spiediena-rotko-centra-no-izstades-iznem-darbus-ar-krustiem-dzimumlocekliem-un-ierociem.a484480/|title=Pēc Daugavpils domes spiediena Rotko centrā no izstādes izņem darbus ar krustiem, dzimumlocekļiem un ieročiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada oktobrī [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeja]] vadība lēma [[Stūra māja|Stūra mājā]] izvietotajā izstādē &quot;Disidents&quot; neizstādīt vienu no darbiem, kura pamatā izmantots ar [[Dzeloņstieple|dzeloņstieplēm]] apvīts [[Izraēlas karogs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/10.10.2024-stura-maja-gaidamaja-makslas-akcija-disidents-vienu-no-darbiem-neizstadis.a572118/|title=Stūra mājā gaidāmajā mākslas akcijā «Disidents» vienu no darbiem neizstādīs|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada decembrī [[Dailes teātris|Dailes teātra]] direktors [[Juris Žagars]] apgalvoja, ka saņēmis oficiālu iesniegumu no [[Ķīna]]s vēstniecības ar mērķi atcelt deju grupas ''Shen Yun'' viesizrādi &quot;Ķīna pirms komunisma&quot;, jo tā saistīta ar Ķīnā aizliegto [[Faluņguns|Faluņguņ]] organizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/120054286/kinas-vestnieciba-izdarijusi-spiedienu-uz-dailes-teatra-vadibu-zagars-dusmigs-vesta-tv3|title=Ķīnas vēstniecība izdarījusi spiedienu uz Dailes teātra vadību; Žagars dusmīgs, vēsta TV3|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī pēc deputātu sūdzības policija sāka kriminālprocesu pret [[Kristians Brekte|Kristianu Brekti]] par video performanci pie Mātes Latvijas pieminekļa [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/pec-deputatu-sudzibas-policija-sak-kriminalprocesu-pret-kristianu-brekti|title=Pēc deputātu sūdzības policija sāk kriminālprocesu pret Kristianu Brekti|website=satori.lv|access-date=2025-02-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2026. gada janvārī politiķis [[Ainārs Šlesers]] lūdza [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju]] nepieļaut iestudējuma par prezidenta [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] 2011. gada [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|rīkojumu &quot;nr. 2&quot;]] izrādīšanu [[Dailes teātris|Dailes teātrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/slesers-nevelas-pielaut-iestudejumu-par-zatlera-rikojumu-nr.-2-dailes-teatri-14347007|title=Šlesers nevēlas pieļaut iestudējumu par Zatlera rīkojumu &quot;nr. 2&quot; Dailes teātrī|website=www.diena.lv|access-date=2026-02-03}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{piezīmes}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Kaspars Zellis: [https://satori.lv/article/cenzura-latviesu-gaume Cenzūra latviešu gaumē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201201052354/https://satori.lv/article/cenzura-latviesu-gaume |date={{dat|2020|12|01||bez}} }}

[[Kategorija:Cenzūra Latvijā]]</text>
      <sha1>ewjqb9ttc6mf0loxupixdhm5opqtruc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Enerģētika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>534741</id>
    <revision>
      <id>4493299</id>
      <parentid>4102039</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:48:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18222" sha1="hkze9ryyu1a78bw6kcn07di9m6tegoi" xml:space="preserve">'''Enerģētika''' ir [[Saimniecība|tautsaimniecības]] nozare, kas aptver [[Energoresurss|energoresursu]], [[siltumenerģija]]s un [[elektroenerģija]]s ieguvi, pārdali, pārveidi un izmantošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.llu.lv/lv/energetikis-kas-tas-par-zveru|title=Enerģētiķis – kas tas par zvēru? {{!}} LBTU|website=www.llu.lv|access-date=2023-02-24}}&lt;/ref&gt; Enerģijas ražošanā tiek izmantoti [[Izsmeļamie neatjaunīgie resursi|izsmeļamie]], [[Atjaunīgie resursi|atjaunīgie]] resursi un [[kodolenerģija]]; enerģētikas nozarē energoresursiem ir nodalāmi vairāki izguves un apstrādes posmi:&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.profesijupasaule.lv/energetika|title=Enerģētika {{!}} Profesiju pasaule|website=www.profesijupasaule.lv|access-date=2023-02-24}}&lt;/ref&gt;

* energoresursu ieguve un piegāde energoresursu lietotājam;
* energoresursu enerģijas pārveide siltumenerģijā vai elektroenerģijā;
* siltumenerģijas un elektroenerģijas piegāde patērētājiem.

[[Uzņēmējdarbība|Uzņēmējdarbību]], kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai energoresursu (piemēram, dabasgāzes) iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību, sauc par [[Energoapgāde|energoapgādi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=49833|title=Enerģētikas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijā enerģētikas nozare ir daudzveidīgs nacionālās tautsaimniecības sektors, kas būtiski ietekmē valsts makroekonomikas attīstību.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

== Energoresursi ==
Energoresursi jeb resursi, ir enerģijas avoti — [[Materiāls|materiāli]] vai [[Parādība|dabas parādības]], kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studysmarter.co.uk/explanations/environmental-science/energy-resources/|title=Energy Resources: Meaning, Types &amp; Importance {{!}} StudySmarter|website=StudySmarter UK|access-date=2023-02-24|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tos parasti iedala trīs kategorijās  — atjaunīgajos jeb atjaunojamos resursos, neatjaunīgajos (fosilajos) resursos un kodolenerģijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Atjaunīgie resursi ===
{{Pamatraksts|Atjaunīgie resursi}}
[[Attēls:Share of electricity production from renewables.svg|thumb|310x310px|[[Elektroenerģija]]s daļa, kas tika saražota no atjaunīgajiem energoresursiem (2021. gada dati)]]
Atjaunīgie resursi ir resursi, kas enerģijas radīšanas procesa laikā netiek izsmelti vai īsā laika posmā pēc izsmelšanas dabiski atjaunojas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Par atjaunīgajiem resursiem tiek uzskatīta [[Vēja enerģija|vēja]], [[Saules enerģija|saules]], [[Ģeotermālā enerģija|ģeotermālā]], [[Viļņu enerģija|viļņu]], paisuma un bēguma, [[hidroenerģija]], kā arī [[aerotermālā enerģija]] (siltumenerģija, kura uzkrājas gaisā), ģeotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas zem cietzemes virsmas) un [[hidrotermālā enerģija]] (siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos), atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes, [[biogāze]] un [[biomasa]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Neatjaunīgie resursi ===
{{Pamatraksts|Izsmeļamie neatjaunīgie resursi}}
Neatjaunīgie jeb neatjaunojamie resursi ir resursi, kuri enerģijas ražošanas procesa laikā tiek izsmelti, un tos nevar aizstāt, kad tie ir izlietoti.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tie ir dabiskie izrakteņi — [[akmeņogles]], [[dabasgāze]], [[nafta]].&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.nationalgeographic.org/resource/nonrenewable-resources|title=Nonrenewable Resources|website=education.nationalgeographic.org|access-date=2023-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

Atkarībā no interpretācijas, arī [[kodolenerģija]] var tikt uzskatīta par neatjaunīgu resursu,&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; jo kodolenerģijas radīšanas procesā tiek izmantots [[Urāns (elements)|urāns-235]], kas iegūts no [[urāna rūda]]s, kas nav atjaunojama,&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.nationalgeographic.org/resource/non-renewable-energy|title=Non-Renewable Energy|website=education.nationalgeographic.org|access-date=2023-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt; taču bieži kodolenerģija tiek izdalīts kā atsevišķs resursu veids.

=== Kodolenerģijas resursi ===
Kodolenerģijas resursi ir [[kodoldegvielas cikls|kodoldegvielas ciklā]] no [[urāns (elements)|urāna]] rūdas iegūtā [[Kodolreaktors#kodoldegviela|kodoldegviela]], ko izmanto [[atomelektrostacija|atomelektrostacijās]], no [[kodolreakcija|kodolreakcijās]] izdalītā siltuma ražojot [[elektrība|elektrību]].
{{Pamatraksts|Kodolenerģija}}
[[Attēls:Doel nuclear power plant.JPG|thumb|[[Dūlas atomelektrostacija]]s skursteņi, pa kuriem izdalās [[tvaiks]]]]
Kodolenerģija ir [[enerģija]]s veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās, ko var izmantot, lai radītu elektroenerģiju (vai siltumenerģiju). Kodolenerģija var tikt iegūta divos veidos — ar [[Kodolu dalīšanās|kodolskaldīšanu]] vai [[Kodolsintēze|kodolsintēzi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/raksts1.pdf|title=SAULES ENERĢIJA UZ ZEMES|last=Dumbrājs|first=Oļģerts|website=LU portal|access-date=24.02.2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studysmarter.co.uk/explanations/environmental-science/energy-resources/fission-energy/|title=Fission Energy: Fission and Fusion {{!}} StudySmarter|website=StudySmarter UK|access-date=2023-02-24|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Kodolskaldīšanas laikā atoma kodols tiek sadalīts mazākos kodolos. Šis process atbrīvo enerģiju, ko var izmantot, lai ražotu siltumu un elektrību. Mūsdienās visa kodolenerģija tiek iegūta kodolskaldīšanas ceļā. Kodolsintēze ietver divu atoma kodolu saplūšanu, kas atbrīvo vēl lielāku enerģiju.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Lai gan laboratorijas apstākļos ir izdevies kodolsintēzes rezultātā panākt pozitīvu enerģijas bilanci, to nav izdevies noturēt pietiekami ilgi, lai process būtu enerģētiski izdevīgs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.energy.gov/articles/doe-national-laboratory-makes-history-achieving-fusion-ignition|title=DOE National Laboratory Makes History by Achieving Fusion Ignition|website=Energy.gov|access-date=2023-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

Gan kodolskaldīšana, gan kodolsintēze ir uzskatāmi par videi draudzīgiem enerģijas avotiem, jo, atšķirībā no citiem neatjaunojamiem resursiem, enerģijas radīšanas laikā tiek izdalītas maz [[Siltumnīcas gāze|siltumnīcas gāzu]] emisijas. Tomēr atomelektrostacijās (kodolskaldīšanas rezultātā) rodas [[Radioaktīvie atkritumi|radioaktīvi atkritumi]], kas ir rūpīgi jāapsaimnieko, lai novērstu vides piesārņojumu. Turklāt kodoliekārtu nodošana ekspluatācijā un ekspluatācijas pārtraukšana aizņem ilgu laiku, un [[urāna rūda]] ir izsmeļams resurss.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Transportēšana ==
Materiālu un pārtikas [[Loģistika|transportēšana]] ir nepieciešama visām mūsdienu cilvēku kopienām; tāpat energoresursu transportēšana ir vienlīdz svarīga. Bieži vien energoresursi (vai to ieguves vietas) atrodas tālu no vietas, kur tie tiks patērēti, tāpēc to transportēšana ir faktors, kurš tiek ņemts vērā enerģētikas nozarē. Daži enerģijas resursi (piemēram, šķidrie vai gāzveida kurināmie) tiek transportēti ar [[Tankkuģis|tankkuģiem]], autocisternām vai cauruļvadiem, savukārt elektroenerģijas transportēšanai vienmēr ir nepieciešams kabeļu tīkls.

Bezriska un efektīva enerģijas transportēšana ir izaicinājums zinātniekiem un [[Inženieris|inženieriem]], [[Politiķis|politiķiem]] un [[Ekonomists|ekonomistiem]].

== Enerģētika Latvijā ==
Latvijā enerģētikas nozare ir daudzveidīgs tautsaimniecības sektors, kas ietekmē valsts [[makroekonomika]]s attīstību un ietver atšķirīgus darbības veidus: energoiekārtu ražošanu (elektromotori, [[Elektroģenerators|ģeneratori]], [[Transformators|transformatori]] un kontroles iekārtas utt.), enerģijas resursu izpēti un ieguvi, enerģijas ražošanu, pārvadi un patērēšanu. Latvijā izmanto importētos fosilos, vietējos fosilos (kūdru) un atjaunojamos energoresursus, kā arī importēto elektroenerģiju tautsaimniecības nozaru, komerciālo lietotāju un iedzīvotāju nodrošināšanai ar [[Kurināmais|kurināmo]], elektroenerģiju un siltumenerģiju.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Kopš 2023. gada 1. janvāra Latvijā par enerģētikas politikas jomu atbild [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrija]].

=== Statistika ===
Latvijas energoresursu bilancē 2016. gadā kopējais primāro energoresursu patēriņš bija 185 PJ, ko veidoja 29,4% kurināmā koksne, 60,4% fosilie resursi (naftas produkti – 34%, dabasgāze – 25,4% un ogles – 1%). 164 PJ primāro energoresursu tieši nokļuva pie lietotāja, bet daļa nonāca pārveidošanas sektorā, lai ražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju. Pārveidošanas sektorā saražotais enerģijas apmērs ir mazāks par patērēto enerģijas zudumu pārvades un sadales dēļ, arī enerģijas transformācijas dēļ. Īpaši izteikti enerģijas zudumi ir elektrības, kā arī siltumenerģijas sadales, pārvades un pārveides procesos, taču, pateicoties investīcijām infrastruktūrā, situācija ar katru gadu ievērojami uzlabojas un zudumu apmērs samazinās. 2000. gadā pārveidošanas sektora [[energoefektivitāte]] bija aptuveni 70%, bet 2016. gadā – vairāk nekā 89%.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2020. gadā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] [[Latvija]]i bija trešais augstākais atjaunīgās enerģijas patēriņa rādītājs (42,1% no kopējās patērētās enerģijas), aiz [[Zviedrija]]s (60,1%) un [[Somija]]s (43,8%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/eurostat/cache/infographs/energy/bloc-4c.html|title=Shedding light on energy in the EU: What is the share of renewable energy in the EU?|website=Shedding light on energy in the EU|access-date=2023-02-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsture ===

==== 19. un 20. gadsimts ====
Latvijā 19. gadsimta nogalē sākās pieprasījums pēc elektroenerģijas, kā rezultātā tika uzbūvētas nelielas privātas elektrostacijas, kas apkalpoja tuvākos reģionus. Uzstādot elektroģeneratoru ar [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]], elektrostacijas ierīkoja ēkās, kas atradās [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacija]]s, Rīgas biržas un [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] tuvumā, [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrības namā]] un [[Rīgas pils|Rīgas pilī]]. Liepājā Pirmā elektrostacija sāka darboties 1899. gadā, Daugavpilī – 1911. gadā, Ventspilī – 1912. gadā, Cēsīs – 1912. gadā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/89576|title=enerģētika Latvijā|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-02-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķeguma HES celtniecība 1937.gads.png|thumb|[[Ķeguma HES]] celtniecība, 1937. gads]]
1939. gada 15. oktobrī tika iedarbināts [[Ķeguma HES]] pirmais hidroagregāts, kā arī elektrolīnija Ķegums–Rīga un Parka apakšstacija Rīgā.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Gadsimta vidū sākās darbs pie Daugavas [[Hidroelektrostacija|hidroelektrostacijām]]. Daudzi Latvijas zinātnieki, izglītības un kultūras darbinieki, kā arī darba kolektīvi aktīvi protestēja pret [[Pļaviņu HES]] celtniecību, jo sākotnējais plāns paredzēja to, ka celtniecības rezultātā tiktu appludināts ģeoloģiskais dabas piemineklis [[Staburags]],&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/plavinu-hidroelektrostacijai-un-staburaga-appludinasanai--50.a139234/|title=Pļaviņu hidroelektrostacijai un Staburaga applūdināšanai – 50|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču, par spīti sabiedrības iebildumiem, tika ņemts [[Padomju Savienība|PSRS]] enerģētikas speciālistu viedoklis un Pļaviņu HES tika uzcelta viņu ieplānotajā vietā.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Staburaga glābšanas mēģinājumu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1968. gadā tika pabeigta Pļaviņu HES celtniecība, 1974. gadā — [[Rīgas HES]].

Centralizēta siltumapgāde Latvijā sākās 20. gadsimta vidū. Rīgā 1952. gadā sākās pirmās siltumtrases projektēšana, un tās celtniecība noritēja vienlaicīgi ar [[TEC-1|Rīgas TEC-1]] būvniecību. Latvijas pilsētās vienlaicīgi attīstījās centralizētās siltumapgādes katlumājas, kas siltumenerģiju galvenokārt ražoja mazos apjomos ar zemu energoefektivitāti, par kurināmo izmantojot ogles, [[Malka|malku]], kūdras briketes.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

==== Pēc neatkarības atjaunošanas ====
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] 1991. gadā būtiski izmainījās elektroenerģijas ražošanas struktūra un mainījās valsts siltumapgādes politika. 2005. gadā tika pabeigta Rīgas TEC-1 rekonstrukcija, izbūvējot videi draudzīgu kombinētā cikla energobloku un pieauga ražotnes jauda. 2009. gadā darbu sāka [[TEC-2|Rīgas TEC-2]] pirmais rekonstruētais energobloks. Paralēli lielajām elektrostacijām strauji tika attīstīta atjaunojamo energoresursu izmantošana – tika būvētas mazās HES, biomasas koģenerācijas stacijas un vēja elektrostacijas.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
[[Attēls:Wind Power Generator - panoramio.jpg|thumb|Vēja turbīna [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastā]], 2010. gads]]
Siltumapgādes jomā nozīmīgas kļuva centralizētās sistēmas, kas patērēja 70‒75% no kopējās siltumenerģijas. Palielinājās atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvars centralizētās siltumapgādes katlumājās, aizvietojot fosilo kurināmo ar koksnes šķeldu. Tika rekonstruētas 16 katlumājas Balvos, [[Slampe|Slampē]], Brocēnos, Liepā, Daugavgrīvā u. c., aizvietojot tajās ogles un [[Mazuts|mazuta]] degšanas iekārtas ar šķeldas katlu kurtuvēm. 21. gadsimtā centralizētajā siltumapgādē sāka ieviest dabasgāzes, biogāzes un šķeldas mazās koģenerācijas stacijas, kurās vienlaicīgi ražo siltumenerģiju un elektroenerģiju.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Sakarā ar [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] problēmu aktualizēšanos,&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/379390-vejs-energija-latvijas-nakotnei|title=Vējš – enerģija Latvijas nākotnei|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; plāniem Latvijas teritorijā izbūvēt vairākus [[Saules parks|saules parkus]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-nakamajos-gados-planots-uzbuvet-vairakus-lielus-saules-parkus.a484041/|title=Latvijā nākamajos gados plānots uzbūvēt vairākus lielus saules parkus|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; investīcijām &quot;zaļajā enerģijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvenergo-plano-ieguldit-200-miljonus-eiro-zalas-energijas-razosana.a484137/|title=«Latvenergo» plāno ieguldīt 200 miljonus eiro «zaļās enerģijas» ražošanā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; Eiropas Savienības izvirzītiem projektiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/economy/20210930STO13911/es-pasakumi-drosai-un-zalai-energijai|title=ES pasākumi drošai un zaļai enerģijai {{!}} Aktuāli {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2023-02-25|date=2021-08-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; atbalsta programmām&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/financing/support-schemes-renewable-energy_en|title=Support schemes for renewable energy|website=energy.ec.europa.eu|access-date=2023-02-25|language=en}}&lt;/ref&gt; un mērķiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/renewable-energy-directive-targets-and-rules/renewable-energy-targets_en|title=Renewable energy targets|website=energy.ec.europa.eu|access-date=2023-02-25|language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī neizmantoto vēja potenciālu,&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/ekonomika/kas-notiek-veja-energijas-attistibu-latvija/|title=Kas notiek ar vēja enerģijas attīstību Latvijā?|website=tv3.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; tiek prognozēts, ka Latvijā pieaugs no atjaunīgajiem resursiem ražotās enerģijas īpatsvars.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Papildus tam, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā]] saasināja enerģētikas krīzes sekas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/lv/infographics/eu-measures-to-cut-down-energy-bills/|title=Enerģētiskā krīze: trīs ES koordinēti pasākumi enerģijas rēķinu samazināšanai|website=www.consilium.europa.eu|access-date=2023-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; un aktualizēja jautājumu par dabasgāzes importēšanu,&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aug-interese-par-saules-un-veja-energijas-razosanu-latgale.a471200/|title=Aug interese par saules un vēja enerģijas ražošanu Latgalē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; tādējādi paātrinot atjaunīgo energoresursu enerģijas avotu uzstādīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/news/lv/agenda/briefing/2022-12-12/2/energetikas-krize-atjaunigas-energijas-paatrinata-izversana|title=Enerģētikas krīze: atjaunīgās enerģijas paātrināta izvēršana {{!}} 12-12-2022 {{!}} Aktuāli {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2023-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Enerģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Enerģētika]]</text>
      <sha1>hkze9ryyu1a78bw6kcn07di9m6tegoi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dmitrijs Nazarovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>538761</id>
    <revision>
      <id>4493184</id>
      <parentid>4320816</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T23:58:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6146" sha1="bw5rabb3w2xs300u7ibtsl86agu4ll2" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Dmitrijs Nazarovs
 |            vārds_orig = ''Дмитрий Юрьевич Назаров''
 |                attēls = Dmitry Nazarov 2019 (cropped).jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = 
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1957|7|4}}
 |              dz vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = aktieris, dzejnieks, TV raidījumu vadītājs
 |         darbības gadi = 1980—pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 | dzīvesbiedra_nosaukums=
 |          dzīvesbiedrs = Olga Vasiļjeva
 |                 bērni = 3
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = Dmitry Nazarov signature.png
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |              DGAbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Dmitrijs Nazarovs''' ({{val|ru|Дмитрий Юрьевич Назаров}}, dzimis {{dat|1957|7|4}}) ir [[krievi|krievu]] [[aktieris]], dzejnieks un TV raidījumu vadītājs. [[Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieks]] (2000).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Указ президента России № 542 от 23 марта 2000 года |url=http://www.kremlin.ru/acts/bank/15291 |website=kremlin.ru}}&lt;/ref&gt;

Pazīstams ar lomām filmās &quot;[[Koncerts (filma)|Koncerts]]&quot; (2009), ''[[The Burma Conspiracy]]'' un &quot;[[Jeļcins. Trīs dienas augustā]]&quot; (2011) un seriālā &quot;[[Virtuve (seriāls)|Virtuve]]&quot; (2012).

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Maskava|Maskavā]] inženiera un ginekoloģes ģimenē. Jaunībā strādāja par konditoru [[ceptuve|ceptuvē]]. 1980. gadā absolvēja Mihaila Ščepkina teātra augstskolu, pēc kā tika pieņemts [[Mazais teātris|Mazajā teātrī]], kur strādāja līdz 1995. gadam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ДМИТРИЙ НАЗАРОВ - КУЛИНАР В “ЗАКОНЕ” |url=http://businesspress.ru/newspaper/article_mId_3729_aId_314491.html |website=businesspress |access-date={{dat|2023|04|16||bez}} |archive-date={{dat|2018|07|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180720135833/http://businesspress.ru/newspaper/article_mId_3729_aId_314491.html }}&lt;/ref&gt; Pēc tam strādāja teātrī &quot;Sfēra&quot; un Krievu Armijas teātrī. 2002. gadā pieņemts [[Antons Čehovs|Čehova]] Dailes teātra trupā.

No 2002. līdz 2008. gadam vadīja [[NTV]] kanāla raidījumu &quot;Kulināru duelis&quot;. 2009. gadā vadīja raidījumu &quot;Domu fabrika&quot; kanālā [[TVC]]. No 2012. gada atveidoja šefpavāra Viktora Barinova lomu komēdijseriālā &quot;[[Virtuve (seriāls)|Virtuve]]&quot;, kā arī tā [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājumos]] un turpinājumos.

Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] nosodīja [[Krievijas—Ukrainas karš|karu]] un ierakstīja video, kuros lasīja pretkara dzeju. 2023. gada 13. janvārī [[Konstantīns Habenskis]] atlaida Nazarovu un viņa sievu Olgu Vasiļjevu no Čehova Maskavas Dailes teātra.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Par “specoperācijas” kritizēšanu no Maskavas teātra atlaista seriāla “Virtuve” zvaigzne |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/539943-par-specoperacijas-kritizesanu-no-maskavas-teatra-atlaista-seriala-virtuve-zvaigzne |website=[[jauns.lv]] |date={{dat|2023|1|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc atlaišanas Nazarovs kopā ar sievu pameta [[Krievija|Krieviju]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Aktieris Dmitrijs Nazarovs skaidro, kāpēc daudzas krievu slavenības atbalsta Putinu |url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/kaiminvalstu-sovbizness/nav-smadzenu-aktieris-dmitrijs-nazarovs-skaidro-kapec-daudzas-krievu-slavenibas-atbalsta-putinu/ |publisher=[[TV3 Ziņas]] |date={{dat|2023|3|3||bez}} |access-date={{dat|2023|04|16||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230416131815/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/kaiminvalstu-sovbizness/nav-smadzenu-aktieris-dmitrijs-nazarovs-skaidro-kapec-daudzas-krievu-slavenibas-atbalsta-putinu/ }}&lt;/ref&gt; un organizēja skatuves priekšnesumus &quot;L'amour-mur vai Ačgārnā lielvalsts&quot; (''L'amour-мур или Держава набекрень'') ar savu darbu programmu. Sākotnēji uzstājās [[Izraēla|Izraēlā]], bet pēc tam arī citās valstīs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Дмитрий Назаров и Ольга Васильева — L'amour-мур или Держава набекрень |url=https://egoeast.kassa.co.il/announce/74130 |website=egoeast.kassa.co.il}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Krievijas Federācijas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1993)
* Prēmija &quot;Kristāla Turandota&quot; (1997/1998)
* [[Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieks]] (2000)
* Prēmija &quot;Kaija&quot; (2005)
* [[Draudzības ordenis]] (2008)
* Animācijas prēmija &quot;Ikars&quot; (2017)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nazarovs, Dmitrijs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Padomju aktieri]]
[[Kategorija:Krievu aktieri]]
[[Kategorija:Krievu dzejnieki]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]</text>
      <sha1>bw5rabb3w2xs300u7ibtsl86agu4ll2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Darja Semeņistaja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>540759</id>
    <revision>
      <id>4493165</id>
      <parentid>4409380</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:44:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493165</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20227" sha1="01ddaan1xzzl9g3oxw09q1a0ctm1leg" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Darja Semeņistaja
 |                       vārds_orig = 
 |                           attēls = {{wikidata|property|raw|P18}}
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Darja Semeņistaja 2023. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{wikidata|property|linked|P1532}} {{LAT}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|2002|9|16}}
 |                       placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}}
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height =  &lt;!-- [[Centimetrs|cm]] --&gt;
 |                           weight =  &lt;!-- [[kilograms|kg]] --&gt;
 |                        turnedpro = {{wikidata|property|P2031}}
 |                          retired = {{wikidata|property|P2032}}
 |                            coach = 
 |                            plays = ar kreiso roku; abrocīgs labais sitiens
 |                 careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] 
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 
 |                    singlestitles = 1 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] 125&lt;br&gt; 15 [[Starptautiskā Tenisa federācija|ITF]]
 |            highestsinglesranking = 106. &lt;small&gt;({{dat|2024|4|1|L|bez}})&lt;/small&gt;
 |             AustralianOpenresult = 1R (2026)
 |                 FrenchOpenresult = Q2 (2024)
 |                  Wimbledonresult = Q3 (2023, 2025)
 |                     USOpenresult = 1R (2025)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 
 |                    doublestitles = 1 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] 125&lt;br /&gt; 9 [[Starptautiskā Tenisa federācija|ITF]]
 |            highestdoublesranking = 143. &lt;small&gt;({{dat|2024|1|29|L|bez}})&lt;/small&gt;
 |      AustralianOpenDoublesresult = 
 |          FrenchOpenDoublesresult = 
 |           WimbledonDoublesresult = 
 |              USOpenDoublesresult = 
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = 
 |            FrenchOpenMixedresult = 
 |             WimbledonMixedresult = 
 |                USOpenMixedresult = 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2024|5|27|L|bez}}
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates =
}}
'''Darja Semeņistaja''' (dzimusi {{dat|2002|9|16}}) ir [[Latvija]]s [[tenisiste]], pašreizējā Latvijas otrā rakete. Viņa ir [[Latvijas Billijas Džīnas Kingas kausa komanda]]s dalībniece un 2022. gada Latvijas tenisa čempione.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lts.lv/sacensibas/1543/grupa/3641/games |title=91. Latvijas Republikas pieaugušo čempionāts |access-date={{dat|2023|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230416101306/https://lts.lv/sacensibas/1543/grupa/3641/games }}&lt;/ref&gt;

Par sasniegtajiem rezultātiem atzīta par ITF Pasaules tūres 2023. gada jūlija labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itftennis.com/en/news-and-media/articles/itf-world-tennis-tour-player-of-the-month-darja-semenistaja/|title=ITF WORLD TENNIS TOUR PLAYER OF THE MONTH: DARJA SEMENISTAJA|accessdate=2023-11-07|work=|publisher=itftennis.com|date=01 AUG 2023|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gada februārī D. Semeņistaja izcīnīja savu pirmo [[WTA]] 125 titulu, uzvarot turnīrā [[Mumbaja|Mumbajā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7957854/semenistaja-izcina-savu-pirmo-wta-125-titulu|title=Semeņistaja izcīna savu pirmo &quot;WTA 125&quot; titulu|last=TVNET}}&lt;/ref&gt; un pirmo uzvaru WTA pamatturnīrā, uzvarot [[Ostina|Ostinas]] WTA 250 turnīra 1. kārtā andorieti Viktoriju Himenesu-Kasincevu (6-7&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, 6-2, 6-4).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19386933/teniss/56371950/semenistaja-uzvar-cetrus-geimus-pec-kartas-un-parvar-ostinas-turnira-pirmo-kartu|title=Semeņistaja uzvar četrus geimus pēc kārtas un pārvar Ostinas turnīra pirmo kārtu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gad aprīlī ieguva otro WTA 125 titulu, izcīnot uzvaru Labisbalas de Empordas turnīrā Spānija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/06042025-semenistaja_katalonijas_finala|title=Finālu speciāliste Semeņistaja nopelna otro &quot;WTA 125&quot; titulu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-08-26|date=2025-04-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ar 11. mēģinājumu pirmoreiz kvalificējas ''Grand Slam'' pamatturnīram, [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] zaudējot pirmajā kārtā. Pirmoreiz Latvijai bija trīs tenisistes ''Grand Slam'' turnīra vienspēļu pamatsacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/26082025-grand_slam_debija_semenistaja_iztur_gandr|title=&quot;Grand Slam&quot; debijā Semeņistaja iztur gandrīz setu|last=Druvietis|first=Gatis|website=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2025-08-26|date=2025-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Savukārt 2026. gada janvārī pirmoreiz automātiski [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas atklātajā čempionātā]] ieguva vietu ''Grand Slam'' pamatturnīrā, kur gan zaudēja pirmajā kārtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/19.01.2026-tenisiste-semenistaja-debija-australian-open-pamatturnira-neparvar-pirmo-kartu.a630498/|title=Tenisiste Semeņistaja debijā «Australian Open» pamatturnīrā nepārvar pirmo kārtu|website=[[LSM.LV]]|access-date=2026-02-06|date=2026-01-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

D. Semeņistajas dvīņu māsa [[Marija Semeņistaja]] arī ir tenisiste.

== Sasniegumi ''Grand Slam'' turnīros ==
{{Tenisa apzīmējumi}}

=== Vienspēles ===
{{tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2023|2024|2025|2026}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2023|A|Q2|Q1|1R}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2023|Q1|Q2|Q1|-}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2023|Q3|Q1|Q3|-}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2023|Q2|Q1| align=&quot;center&quot; style=&quot;background-color:#afeeee;&quot;|1R|-}}
|}

== WTA 125 fināli ==

=== Vienspēles: 2 (2 tituls) ===
{|class=&quot;sortable wikitable nowrap&quot;
!Rezultāts
!class=&quot;unsortable&quot; |U—Z
!Datums
!Turnīrs
!Segums
!Pretiniece
!class=&quot;unsortable&quot; |Punkti
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
|&lt;small&gt;1—0&lt;/small&gt;
|Feb 2024
|[[Mumbaja]], [[Indija]]
|Cietais
|{{flagicon|Austrālija}} [[Storma Hantere]]
|5—7, 7—6&lt;sup&gt;(8—6)&lt;/sup&gt;, 6—2
|-
|bgcolor=98FB98|Uzvara
|&lt;small&gt;2–0&lt;/small&gt;
|Apr 2025
|Labisbala de Emporda, [[Spānija]]
|Māla
|{{flagicon|Ungārija}} [[Dalma Galfi]]
|5–7, 6–0, 6–4
|}

=== Dubultspēles: 4 (2 tituli) ===
{|class=&quot;sortable wikitable nowrap&quot;
!Rezultāts
!class=&quot;unsortable&quot; |U—Z
!Datums
!Turnīrs
!Segums
!Partnere
!Pretinieces
!class=&quot;unsortable&quot; |Punkti
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
|&lt;small&gt;1—0&lt;/small&gt;
|Jan 2024
|[[Kanbera]], [[Austrālija]]
|Cietais
|{{flagicon|Slovēnija}} Veronika Erjaveca
|{{flagicon|Austrālija}} Keila Maklī&lt;br /&gt;{{flagicon|Austrālija}} Astra Šarma
|6—2, 6—4
|-
|style=&quot;background:#98FB98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;2–0&lt;/small&gt;
|Sep 2024
|[[Bukareste]], [[Rumānija]]
|Māla
|{{flagicon|FRA}} [[Karola Monē]]
|{{flagicon|ESP}} [[Aļona Boļšova]] &lt;br /&gt; {{flagicon|POL}} [[Kataržina Kava]]
|1–6, 6–2, [10–7]
|-
|style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums
|&lt;small&gt;2–1&lt;/small&gt;
|Jan 2025
|[[Kanbera]], [[Austrālija]]
|Cietais
|{{flagicon|SRB}} [[Nina Stojanovića]]
|{{flagicon|AUS}} [[Džeimi Forlisa]] &lt;br /&gt; {{flagicon|AUS}} [[Petra Hule]]
| 5–7, 4–6), [5–10]
|-
|style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums
|&lt;small&gt;2–2&lt;/small&gt;
|Apr 2025
|La Bisbal d'Empordà, Spānija
|Māla
|{{flagicon|SRB}} Nina Stojanovića
|{{flagicon|BEL}} [[Magali Kempena]] &lt;br /&gt; {{flagicon|CZE}} [[Anna Siskova]]
|6–7&lt;sup&gt;(1–7)&lt;/sup&gt;, 1–6
|}

== ITF fināli ==

=== Vienspēles: 16 (15 tituli) ===
{|
|-valign=top
|
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
!Turnīra kategorija
|- style=&quot;background:#f88379;&quot;
|$100,000 turnīrs
|- style=&quot;background:#c2b280;&quot;
|$80,000 turnīrs
|- style=&quot;background:#ffe4c4;&quot;
|$60,000/50,000 turnīrs (4—0)
|- style=&quot;background:#f7e98e;&quot;
|$40,000 turnīrs (1—0)
|- style=&quot;background:lightblue;&quot;
|$25,000 turnīrs (3—1)
|- style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;
|$15,000 turnīrs (7—0)
|}
|
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
!Fināli uz seguma
|-
|Cietā (6—1)
|-
|Māla (9—0)
|-
|Zāles (0—0)
|-
|Paklāja (0—0)
|}
|}
{|class=&quot;sortable wikitable&quot;
!Rezultāts
!class=&quot;unsortable&quot; |U—Z
!Datums
!Turnīrs
!Balvu fonds
!Segums
!Pretiniece
!class=&quot;unsortable&quot; |Punkti
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;1—0&lt;/small&gt;
|Jul 2021
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|ITF Prokupļe, [[Serbija]]
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|15,000
|Māls
|{{flagicon|FRA}} [[Alise Robe]]
|6—2, 2—6, 6—3
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;2—0&lt;/small&gt;
|Jul 2021
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|ITF Prokupļe, Serbija
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|15,000
|Māls
|{{flagicon|SRB}} Natālija Seniča
|6—0, 6—2
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;3—0&lt;/small&gt;
|Aug 2021
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|ITF [[Bratislava]], [[Slovākija]]
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|15,000
|Māls
|{{flagicon|SLO}} [[Pia Lovriča]]
|6—4, 6—3
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;4—0&lt;/small&gt;
|Aug 2021
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|ITF [[Čornomorska]], [[Ukraina]]
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|15,000
|Māls
|{{flagicon|ITA}} Nikola Fosa Huergo
|6—3, 6—2
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;5—0&lt;/small&gt;
|Oct 2021
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|ITF [[Kankuna]], [[Meksika]]
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|15,000
|Cietais
|{{flagicon|MEX}} [[María Portillo Ramiresa]]
|6—3, 7—5
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;6—0&lt;/small&gt;
|Oct 2021
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|ITF Kankuna, Meksika
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|15,000
|Cietais
|{{flagicon|MEX}} María Portillo Ramiresa
|5—7, 7—6&lt;sup&gt;(7—5)&lt;/sup&gt;, 6—0
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;7—0&lt;/small&gt;
|Oct 2021
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|ITF Kankuna, Meksika
|style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;|15,000
|Cietais
|{{flagicon|USA}} Reičela Gaile
|7—5, 7—5
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;8—0&lt;/small&gt;
|Feb 2022
|style=&quot;background:lightblue;&quot;|ITF Kankuna, Meksika
|style=&quot;background:lightblue;&quot;|25,000
|Cietais
|{{flagicon|ISR}} [[Lina Gluško]]
|4—6, 7—6&lt;sup&gt;(7—5)&lt;/sup&gt;, 6—2
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;9—0&lt;/small&gt;
|May 2022
|style=&quot;background:lightblue;&quot;|ITF Pula, [[Itālija]]
|style=&quot;background:lightblue;&quot;|25,000
|Māls
|{{flagicon|RUS}} [[Irina Hromačova]]
|6—4, 4—6, 6—1
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;10—0&lt;/small&gt;
|Jun 2022
| style=&quot;background:lightblue;&quot;|ITF Īstade, [[Zviedrija]]
| style=&quot;background:lightblue;&quot;|25,000
|Māls
|{{flagicon|DEN}} [[Sofija Samavati]]
|3—6, 6—3, 6—1
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;11—0&lt;/small&gt;
|Feb 2023
|bgcolor=f7e98e|ITF [[Mehiko]]
|bgcolor=f7e98e|40,000
|Cietais
|{{flagicon|BLR}} [[Jana Kolodinska]]
|7—5, 4—0 ret.
|-
|bgcolor=ffa07a|Zaudējums
|&lt;small&gt;11—1&lt;/small&gt;
|Feb 2023
|style=&quot;background:lightblue;&quot;|ITF [[Santodomingo]], [[Dominikāna]]
|style=&quot;background:lightblue;&quot;|25,000
|Cietais
|{{flagicon|FRA}} [[Karola Monē]]
|5—7, 6—3, 1—6
|-
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;12—1&lt;/small&gt;
|May 2023
|style=&quot;background:#ffe4c4;&quot;|ITF Prāga, [[Čehija]]
|style=&quot;background:#ffe4c4;&quot;|60,000
|Māls
|{{flaga|Spānija}} [[Džesika Bousasa]]
|2—6, 6—3, 6—4&lt;ref&gt;[https://sportacentrs.com/teniss/07052023-semenistaja_triumfe_praga_izcinot_lidzsin Semeņistaja triumfē Prāgā, izcīnot līdzšinējās karjeras nozīmīgāko titulu]&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
|&lt;small&gt;13—1&lt;/small&gt;
|JUL 2023
|bgcolor=#ffe4c4|ITF [[Liepāja]], [[Latvija]]
|bgcolor=#ffe4c4|60,000
|Māls
|{{flagicon|ASV}} [[Džesija Anija]]
|6—4, 6—4&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/teniss/09072023-semenistaja_liepaja_pret_aniju |title=Semeņistaja triumfē Liepājā, izcīnot karjeras 13. titulu ITF tūrē |accessdate=2023-07-10 |work= |publisher=sportacentrs.com |date=2023-07-09 |language=lv }}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
|&lt;small&gt;14—1&lt;/small&gt;
|JUL 2023
|bgcolor=#ffe4c4|ITF [[Olomouca]], [[Čehija]]
|bgcolor=#ffe4c4|60,000
|Māls
|{{flagicon|Horvātija}} [[Lea Boskovica]]
||6—7&lt;sup&gt;(6—8)&lt;/sup&gt;, 6—3, 6—1&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/24.07.2023-latvijas-tenisa-otra-rakete-semenistaja-pec-uzvaras-cehija-pirmo-reizi-tiek-top150-pasaules-ranga.a517522/ |title=Latvijas tenisa otrā rakete Semeņistaja pēc uzvaras Čehijā pirmo reizi tiek TOP150 pasaules rangā |accessdate=2023-07-24 |work= |publisher=lsm.lv |date=2023-07-24 |language=lv }}&lt;/ref&gt;
 |-
| style=&quot;background:#98FB98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;15—1&lt;/small&gt;
|Jan 2024
|bgcolor=#ffe4c4| ITF [[Bengalūru]], [[Indija]]
|bgcolor=#ffe4c4| 50,000
|Cietais
|{{flagicon|FRA}} Karola Monē
|6—1, 3—0 ret.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.itftennis.com/en/news-and-media/articles/fantastic-fifteen-for-semenistaja-on-the-itf-world-tennis-tour/ |title=FANTASTIC FIFTEEN FOR SEMENISTAJA ON THE ITF WORLD TENNIS TOUR |accessdate=2024-01-29 |work= |publisher= itftennis.com |date=2024-01-22 |language=en }}&lt;/ref&gt;
|}

=== Dubultspēles: 15 (9 tituli) ===
{|
|-valign=top
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
!Legend
|- style=&quot;background:#f88379;&quot;
|$100,000 turnīrs (0—1)
|- style=&quot;background:#c2b280;&quot;
|$80,000 turnīrs
|- style=&quot;background:#ffe4c4;&quot;
|$60,000/50,000 turnīrs (2—1)
|- style=&quot;background:#f7e98e;&quot;
|$40,000 turnīrs (0—1)
|- style=&quot;background:lightblue;&quot;
|$25,000 turnīrs (2—2)
|- style=&quot;background:#f0f8ff;&quot;
|$15,000 turnīrs (4—1)
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
!Fināli uz seguma
|-
|Cietā (6—5)
|-
|Māla (3—1)
|-
|Zāles (0—0)
|-
|Paklāja (0—0)
|}
|}
{|class=&quot;sortable wikitable nowrap&quot;
!Rezultāts
!class=&quot;unsortable&quot; |U—Z
!Datums
!Turnīrs
!Balvu f.
!Segums
!Partnere
!Pretinieces
!class=&quot;unsortable&quot; |Punkti
|-
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums
| &lt;small&gt;0—1&lt;/small&gt;
| Sep 2020
| bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |ITF [[Monastīra]], [[Tunisija]]
| bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |15,000
| Cietais
| {{flagicon|DEN}} Olivija Grama
| {{flagicon|BLR}} [[Julija Hatouka]] &lt;br /&gt; {{flagicon|BLR}} Anna Kubareva
| 6—2, 5—7, [6—10]
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
| &lt;small&gt;1—1&lt;/small&gt;
| Sep 2020
| bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |ITF Monastīra, Tunisija
| bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |15,000
| Cietais
| {{flagicon|CZE}} Laetitija Pulhartova
| {{flagicon|RUS}} [[Darja Astahova]] &lt;br /&gt; {{flagicon|RUS}} Anastasija Suhotina
| 6—2, 6—7&lt;sup&gt;(8)&lt;/sup&gt;, [10—5]
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
| &lt;small&gt;2—1&lt;/small&gt;
| Oct 2020
| bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |ITF Monastīra, Tunisija
| bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |15,000
| Cietais
| {{flagicon|RUS}} Darja Astahova
| {{flagicon|ARG}} [[Marija Karlē]] &lt;br /&gt; {{flagicon|DEN}} Olivija Grama
| 6—4, 6—3
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
| &lt;small&gt;3—1&lt;/small&gt;
| Oct 2021
| bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |ITF Kankuna, Meksika
| bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |15,000
| Cietais
| {{flagicon|USA}} Anna Uļaščenko
| {{flagicon|VEN}} [[Nadija Ečeverrija Alama]] &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} Rušri Vijesundera
| 6—4, 6—4
|-
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums
| &lt;small&gt;3—2&lt;/small&gt;
| Feb 2022
| bgcolor=lightblue |ITF Kankuna, Meksika
| bgcolor=lightblue |25,000
| Cietais
| {{flagicon|RUS}} [[Marija Bondarenko]]
| {{flagicon|USA}} [[Anna Rogers]] &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Kristīna Rosca]]
| 1—6, 4—6
|-
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums
| &lt;small&gt;3—3&lt;/small&gt;
| Mar 2022
| bgcolor=lightblue |ITF [[Santodomingo]], [[Dominikāna]]
| bgcolor=lightblue |25,000
| Cietais
| {{flagicon|RUS}} [[Anastasija Tihonova]]
| {{flagicon|RUS}} [[Irina Hromačeva]] &lt;br /&gt; {{flagicon|SRB}} [[Natalija Stevanoviča]]
| 1—6, 6—7&lt;sup&gt;(5)&lt;/sup&gt;
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
|&lt;small&gt;4—3&lt;/small&gt;
|Sep 2022
|bgcolor=lightblue |ITF Pula, Itālija
|bgcolor=lightblue |25,000
|Māls
|{{flagicon|KAZ}} [[Žibeka Kulambajeva]]
|{{flagicon|CHN}} [[Lu Dzjadzjina]] &lt;br /&gt; {{flagicon|BIH}} [[Anita Vagnere]]
|6—2, 6—2
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
|&lt;small&gt;5—3&lt;/small&gt;
|Dec 2022
|bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |ITF [[Valensija (Spānija)|Valensija]], [[Spānija]]
|bgcolor=&quot;#f0f8ff&quot; |15,000
|Māls
|{{flagicon|FRA}} [[Marine Šostaka]]
|{{flagicon|ESP}} [[Lusija Kortesa Ljorka]] &lt;br /&gt; {{flagicon|ESP}} [[Klaudija Oste Ferrera]]
|[[walkover|w/o]]
|-
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums
|&lt;small&gt;5—4&lt;/small&gt;
|Feb 2023
|bgcolor=f7e98e|ITF Mehiko
|bgcolor=f7e98e|40,000
|Cietais
|{{flagicon|NED}} [[Suzana Lamensa]]
|{{flagicon|USA}} [[Sofija Sovinga]] &lt;br /&gt; {{flagicon|TUR}} [[Berfu Dženģiza]]
|1—6, 6—1, 10—12
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
|&lt;small&gt;6—4&lt;/small&gt;
|Feb 2023
|bgcolor=lightblue |ITF [[Santodomingo]], [[Dominikāna]]
|bgcolor=lightblue |25,000
|Cietais
|{{flagicon|USA}} Sofija Sovinga
|{{flagicon|HKG}} [[Eudice Čuna]] &lt;br /&gt; {{flagicon|BIH}} [[Nefisa Berberoviča]]
|6—3, 6—2
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot; |Uzvara
|&lt;small&gt;7—4&lt;/small&gt;
|JUL 2023
|bgcolor=#ffe4c4|ITF [[Liepāja]], [[Latvija]]
|bgcolor=#ffe4c4|60,000
|Māls
|{{flagicon|Latvija}} [[Daniela Vismane]]
|{{flagicon|TUR}} [[Čāla Bijikakčaja]] &lt;br /&gt; {{flagicon|Ziemeļmaķedonija}} Lina Gjorčeska
|6—4, 2—6, 10—3&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/teniss/semenistaja-vismane-uzvar-izskirosaja-taibreika-un-triumfe-liepajas-w60-dubultspelu-turnira/ |title=Semeņistaja/Vismane uzvar izšķirošajā taibreikā un triumfē Liepājas W60 dubultspēļu turnīrā |accessdate=2023-07-10 |work= |publisher=sports.tv3.lv |date= |language=lv |archive-date=2023-07-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230710161642/https://sports.tv3.lv/teniss/semenistaja-vismane-uzvar-izskirosaja-taibreika-un-triumfe-liepajas-w60-dubultspelu-turnira/ }}&lt;/ref&gt;
|-
|style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums
|&lt;small&gt;7—5&lt;/small&gt;
|JUL 2023
|bgcolor=#ffe4c4|ITF [[Olomouca]], [[Čehija]]
|bgcolor=#ffe4c4|60,000
|Māls
|{{flagicon|Kazahstāna}} Žibeka Kulambajeva
|{{flagicon|Čehija}} Magdalena Smekalova &lt;br /&gt; {{flagicon|Čehija}} Tereza Valentova
|2—6, 2—6
|-
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums
|&lt;small&gt;7—6&lt;/small&gt;
|Oct 2023
|style=&quot;background:#f88379;&quot;|''Les Franqueses del Vallès'', [[Spānija]]
|style=&quot;background:#f88379;&quot;|100,000
|Cietais
|{{flagicon|Ķīna}} Sjiņui Gao
|{{flagicon|ITA}} Kamilla Rozatello&lt;br /&gt;{{flagicon|ITA}} Andželika Moratelli
|6—4, 5—7, 6—10
|-
|style=&quot;background:#98FB98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;8—6&lt;/small&gt;
|Jan 2024
|bgcolor=#ffe4c4|ITF [[Bengalūru]], [[Indija]]
|bgcolor=#ffe4c4|50,000
|Cietais
|{{flagicon|ITA}} Kamilla Rosatello
|{{flagicon|TPE|OS}} [[Li Juijuņa]] &lt;br /&gt; {{flagicon|JPN}} [[Eri Simidzu]]
|3—6, 6—2, 10—8
|-
|style=&quot;background:#98FB98;&quot;|Uzvara
|&lt;small&gt;9—6&lt;/small&gt;
|Jan 2024
|bgcolor=#ffe4c4|ITF [[Pune]], [[Indija]]
|bgcolor=#ffe4c4|50,000
|Cietais
|{{flagicon|PHI}} Aleksandra Eala
|{{flagicon|GBR}} Naikta Beinsa &lt;br /&gt; {{flagicon|HUN}} Fannija Štollāra
|7—6&lt;sup&gt;(8)&lt;/sup&gt;, 6—3
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{tenisists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Semeņistaja, Darja}}

[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas tenisisti]]</text>
      <sha1>01ddaan1xzzl9g3oxw09q1a0ctm1leg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cirstu muiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543296</id>
    <revision>
      <id>4493108</id>
      <parentid>4173887</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:34:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1596" sha1="m60x1mp30p30vu23fmrtjdd9dd9muue" xml:space="preserve">[[Attēls:Cirstu muiža.jpg|thumb|270px|Cirstu muižas kungu māja (2005).]]

'''Cirstu muiža''' (vācu: ''Zirstenhoff'') ir bijušās [[Muiža|muižas]] ēku komplekss, kas atrodas [[Cēsu novads|Cēsu novadā]], [[Inešu pagasts|Inešu pagastā]]. Muižas kompleksā ietilpst galvenā ēka, klēts un tornis.

== Vēsture ==
Cirstu muiža 1544. gadā piederēja [[Tīzenhauzenu dzimta]]i. 
Muižas kungu māju ķieģeļu [[neogotika]]s stilā 1886. gadā uzcēla baņķieris Magnuss fon Strandmans. Virs galvenās ieejas atradās Strandmaņu dzimtas ģerboņa cilnis. Tai blakus uzcēla sešstūrainu neogotisku torni. Pēc nodedzināšanas [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā kungu māju atjaunoja no 1929. līdz 1937. gadam.&lt;ref&gt;[https://zudusilatvija.lv/objects/object/19421/ zudusilatvija.lv]&lt;/ref&gt;
Ēkā atradās pagasta valde, pasta nodaļa, veikals, pienotava, nedaudz vēlāk skola un bibliotēka.

== Mūsdienas ==
2024.gadā muižas komplekss nonāca pārdošanā, potenciālajiem pircējiem to piedāvājot par 187 tūkstošiem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/ekonomika/velies-savu-privato-muizu-pardosana-nonak-loti-elegants-ipasums-vidzemes-augstiene/|title=Vēlies savu privāto muižu? Pārdošanā nonāk ļoti elegants īpašums Vidzemes augstienē|website=tv3.lv|access-date=2024-11-11|date=2024-11-05|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Atjaunojamas muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Inešu pagasts]]</text>
      <sha1>m60x1mp30p30vu23fmrtjdd9dd9muue</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Rimushh</title>
    <ns>3</ns>
    <id>545971</id>
    <revision>
      <id>4493381</id>
      <parentid>3884008</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:21:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jules*</username>
        <id>31470</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Jules* pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:XorcWt]] uz [[Dalībnieka diskusija:Rimushh]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/XorcWt|XorcWt]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Rimushh|Rimushh]]&quot;</comment>
      <origin>3884008</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="h9ittf8pivl1s7muurdh02msn0g57bn" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=XorcWt}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 13. jūlijs, plkst. 01.50 (EEST)</text>
      <sha1>h9ittf8pivl1s7muurdh02msn0g57bn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cougar</title>
    <ns>0</ns>
    <id>549938</id>
    <revision>
      <id>4493119</id>
      <parentid>4465271</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:04:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14302" sha1="4vt12v4knpm2d672bovmo91e6kl5hx0" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada septembris}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Bruņu mašīnas infokaste
|      nosaukums= ''Cougar''
|        attēls= [[attēls:U.S.Marine Cougar H EOD.jpg|300px]]
|    virsraksts= ''Cougar'' ASV jūras kājnieku vienībā dienesta laikā Irākā
|       apkalpe= 2+4 cilvēki&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20070813020644/http://www.forceprotection.net/models/cougar/specs/cougar4x4_spec.pdf&lt;/ref&gt;
|        garums= 5,91 m
|       platums= 2,74 m
|      augstums= 2,64 m
|          masa= 17,2 t
|        bruņas= klasificēta informācija
|     primārais= Izvēles tālvadības ieroču stacija (''Common Remotely Operated Weapon System II'')
|   sekundārais= Izvēles šaušanas porti
|       dzinējs= ''Caterpillar C-7''  dīzeļdzinējs I6
| dzinēja_jauda= 330 Zs (243 kW)
|ātrums_uz ceļa= 105 km/h (maksimālais ātrums)
| zs_koeficents= 
|maks. attālums= 966 km
}}
'''''Cougar''''' ir [[ASV]] smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību ([[MRAP]] — {{val|en|Mine-Resistant Ambush Protected}}). Ražots un izstrādāts ASV kompānijā ''[[Force Protection Inc.]]'' [[britu armija|Britu armijā]] tiek izmantotas ar nosaukumu ''Mastiff''.

== Ražošanas vēsture ==
2000. gadu sākumā ASV saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Sprādzienbīstamas ierīces nodarīja ievērojamus bojājumus tehnikai un militārpersonām, kas dienesta laikā pārvietojās ar parastajiem transportlīdzekļiem. Bija nepieciešamas bruņumašīnas, kas spētu aizsargāt militārpersonas no sprādzieniem un nodrošināt viņiem lielāku drošību.

Reaģējot uz šiem draudiem, ''[[Force Protection Industries]]'' izstrādāja ''Cougar'' (MRAP) bruņumašīnu. Tās pamatā bija civilā [[kravas automašīna]], kas sākotnēji ražota [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. ''Cougar'' ir modernizēts un pastiprināts, lai uzlabotu aizsardzību pret sprādzienbīstamajām ierīcēm. Projekta galvenais mērķis bija izveidot bruņumašīnu, kas spēj efektīvi aizsargāt militārpersonas no mīnām un sprādzieniem.

Pēc veiksmīgiem testiem un tā efektivitātes demonstrējumiem ''Cougar'' iekļāva [[ASV Armija]]s bruņojumā. 2004. gadā parakstīja līgumu starp ''Force Protection Industries'' un ASV Armiju par pirmo ''Cougar'' bruņumašīnu piegādi armijai un līguma ietvaros uzsāka šī transportlīdzekļa masveida ražošanu ASV Armijas vajadzībām.

''Cougar'' bija viens no populārākajiem un visplašāk izmantotajiem transportlīdzekļiem ASV MRAP (''Mine-Resistant Ambush Protected'') programmā. MRAP programmu uzsāka, lai nodrošinātu augstāku militārpersonu aizsardzības līmeni pret sprādzieniem un slēpņiem operāciju laikā Irākā un [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānā]]. Izstrādāti un ražoti daudz dažādi MRAP modeļi, tostarp ''Cougar'', ''[[Buffalo MPV|Buffalo]]'', ''[[MaxxPro]]'' un citi.

Bruņumašīnas bruņojumu un aizsardzības līmeni attīstīja un pilnveidoja militāro operāciju laikā. Izlaisti dažādi ''Cougar'' varianti ar dažādām bruņām, uzlabotām sakaru sistēmām un citiem uzlabojumiem, lai labāk atbilstu prasībām un mainīgajiem apstākļiem kaujas laukā. ''Cougar'' (MRAP) izmantošana ievērojami samazinājusi upuru skaitu militārpersonu vidū, kas ar šo transportlīdzekli pārvietojas pa ceļiem.

''Cougar'' būtiski ietekmējis tālāko militārā aprīkojuma attīstību, nodrošinot militārpersonām efektīvus pārvietošanās un aizsardzības līdzekļus. Mašīna demonstrēja tehnoloģiju un izstrādņu pielāgošanas īpašo kaujas operāciju apstākļiem nozīmi un uzsvēra militārā personāla aizsardzības nozīmi mūsdienu militārajā stratēģijā.

== Uzbūve ==
''Cougar'' izgatavots uz 4x4 un 6x6 riteņu piekares šasijas. Tam ir V formas grīda, kas aizvada sprādziena viļņa enerģiju no sprāgstvielu eksplozijas prom no mašīnas ekipāžas.

Bruņu korpuss sadalīts divās daļās: ekipāžas nodalījums un dzinēja nodalījums. Iekšpusē pieejama vieta 9 cilvēku ekipāžai: trīs priekšā un vēl seši aizmugurē atsevišķos sēdekļos. Sānos katrā pusē ir trīs novērošanas logi, kā arī porti šaušanai ar kājnieku šaujamieročiem, neatstājot mašīnu.

Vienots stiprinājums uz atvērta torņa ļauj izmantot [[HK GMG]] automātisko smago [[granātmetējs|granātmetēju]] 40 mm vai parastā liela kalibra ložmetēju, piemēram, 7,62 mm [[viengabala ložmetēju]] vai 12,7 mm smago ložmetēju. Papildu tēmēšanas ierīču un šaušanas automātikas līdzekļu izmantošanu bruņumašīnas dizains un konstrukcija neparedz.

== Valstu apbruņojumā ==
* {{karogs|Azerbaidžāna}} [[Azerbaidžāna]] — 4 izmanto miera uzturētāju vienības{{nepieciešama atsauce}}
* {{karogs|Burundija}} — ziedotas Burundi armijai Somālijā.&lt;ref name=&quot;DW&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenceweb.co.za/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=46098:burundi-getting-more-cougars&amp;catid=50:Land&amp;Itemid=105|title=Burundi getting more Cougars – defenceWeb|first=Guy|last=Martin|website=www.defenceweb.co.za|date=30 November 2016}}&lt;/ref&gt;
* {{CMR}} — 6 mašīnas dienestā&lt;ref name=IISS&gt;{{grāmatas atsauce |last=[[International Institute for Strategic Studies]]|date=2021|title=The Military Balance|page=455|isbn=9781032012278}}&lt;/ref&gt;
* {{CAN}} — priekš [[Kanādas bruņotajiem spēkiem]]&lt;ref&gt;[http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=177 Force Protection, Inc. — In the News] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070813020421/http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=177 |date=2007-08-13 }}&lt;/ref&gt; — 40 ''Cougar'' JERRV&lt;ref&gt;[http://www.casr.ca/101-army-eroc-cougar.htm Canadian Forces Armour — EROC Cougar Route-Opening Vehicle] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903071244/http://www.casr.ca/101-army-eroc-cougar.htm |date=2011-09-03 }}&lt;/ref&gt;
* {{CRO}} — 4+ ASV Armija atdeva ''Cougar'' MRAPs [[Horvātijas bruņotajiem spēkiem]] Afganistānā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slobodnadalmacija.hr/Hrvatska/tabid/66/articleType/ArticleView/articleId/97695/Default.aspx|title=SAD poslala Hrvatskoj vozila koja se prelako prevrću|date=3 May 2010}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Dānija}} [[Dānija]] — 41 ''Cougar'' īrētas no ASV, izmantotas Afganistānā.&lt;ref&gt;[http://forsvaret.dk/HOK/Nyt%20og%20Presse/ISAF/Pages/20MRAPkøretøjeroverdragestilstyrkeniAfghanistan.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140219124101/http://forsvaret.dk/HOK/Nyt%20og%20Presse/ISAF/Pages/20MRAPk%C3%B8ret%C3%B8jeroverdragestilstyrkeniAfghanistan.aspx|date=2014-02-19}}&lt;/ref&gt;
* {{DJI}} — 12 lieto [[Džibuti bruņotie spēki]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.janes.com/article/40216/djibouti-parades-new-armour|title=Djibouti parades new armour}}&lt;/ref&gt;
* {{GEO}} — 10 izmanto [[Gruzijas bruņotie spēki]].
* {{HUN}} — 3+10 ''Cougar'' pasūtītas&lt;ref&gt;[http://www.defpro.com/news/details/6651/ Hungarian Military Orders MRAPs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091018071844/http://www.defpro.com/news/details/6651 |date=2009-10-18 }}, defpro.com&lt;/ref&gt;
* {{IRQ}} — [[Iraqi Light Armored Vehicle|Badger]] — 378 pasūtītas 2007. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.strategypage.com/htmw/htarm/articles/20070415.aspx|title=Armor: Cougars Cousin Badger Arrives in Baghdad|website=www.strategypage.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.blackanthem.com/News/Allies_20/Badgers_headed_for_Baghdad5666.shtml |title=Badgers headed for Baghdad |publisher=Blackanthem.com |date= |accessdate=2021-03-09}}&lt;/ref&gt;vēl 865 pasūtītas 2011. gadā{{Citation needed|date=January 2012}}
* {{ITA}} — ''Cougar'' HE Itālijas armija izmantoja Afganistānā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.upi.com/Business_News/Security-Industry/2008/02/25/Italian-Defense-awards-contract-for-MRAPs/UPI-67001203992177/|title=Italian Defense awards contract for MRAPs}}&lt;/ref&gt;
* {{MAR}}&lt;ref&gt;Julio Maíz Sanz, 2 de marzo de 2017 (2017-03-02). &quot;Marruecos se ha dotado de vehículos protegidos&quot;. Defensa.com. Retrieved 2021-03-09.&lt;/ref&gt;
* {{PAK}} — 20 ''Cougar'' JERRV (''Buffalo Explosive Ordnance Disposal'' versija) saņemtas no ASV 2010. gadā&lt;ref name=&quot;SIPRI&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://armstrade.sipri.org/arms_trade/trade_register.php|title=Trade Registers|website=armstrade.sipri.org|access-date={{dat|2023|09|05||bez}}|archive-date={{dat|2009|08|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090805014045/http://armstrade.sipri.org/arms_trade/trade_register.php}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fpc.state.gov/documents/organization/196190.pdf|title=Major U.S. Arms Sales and Grants to Pakistan Since 2001}}&lt;/ref&gt;
* {{POL}} — izīrēja ''Cougar'' H no 2008. gada , vēlāk 300 nopirktas, un piegādātas 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armyrecognition.com/defense_news_june_2022_global_security_army_industry/first_batch_of_70_gdls_cougar_mraps_delivered_to_poland.html|title=First batch of 70 GDLS Cougar MRAPs delivered to Poland|website=armyrecognition.com|date=22 June 2022|access-date={{dat|2023|09|05||bez}}|archive-date={{dat|2023|09|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230905220428/https://www.armyrecognition.com/defense_news_june_2022_global_security_army_industry/first_batch_of_70_gdls_cougar_mraps_delivered_to_poland.html}}&lt;/ref&gt;
* {{ROM}} — 4 mašīnas izmanto [[Rumānijas bruņotie spēki]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.roxanaciuhulescu.com/2016/12/13/mrap-soldatul-universal/|title=MRAP: Soldatul universal!|language=ro|website=roxanaciuhulescu.com|author=Roxana Ciuhulescu|date=13 December 2016}}&lt;/ref&gt;
* {{SVN}} — 7 izmanto [[Slovēnijas bruņotie spēki]] kopš 2017. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Bozinovski|first1=Igor|title=Slovenia upgrades MRAP-JERRV vehicles|url=http://www.janes.com/article/76554|website=IHS Jane's 360|access-date=26 December 2017|archive-url=https://archive.today/20171226172838/http://www.janes.com/article/76554/slovenia-upgrades-mrap-jerrv-vehicles|archive-date=26 December 2017|date=20 December 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Bozinovski|first1=Igor|title=Slovenia upgrades MRAP-JERRV vehicles|url=http://www.janes.com/article/76554|website=IHS Jane's 360|access-date=26 December 2017|archive-url=https://archive.today/20171226172838/http://www.janes.com/article/76554/slovenia-upgrades-mrap-jerrv-vehicles|archive-date=26 December 2017|date=20 December 2017|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=KOV EOD – GDLS Jerry 6x6 Engineer variant |url=http://www.slovenskavojska.si/oborozitev-in-oprema/oklepne-enote/kov-eod-gdls-jerry-6x6-engineer-variant/ |website=www.slovenskavojska.si |language=sl |access-date={{dat|2023|09|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422060321/http://www.slovenskavojska.si/oborozitev-in-oprema/oklepne-enote/kov-eod-gdls-jerry-6x6-engineer-variant/ }}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Uganda}} — ziedotas Ugandas armijai Somālijā.
* {{karogs|Ukraina}} [[Ukraina]] — izmanto 20 mašīnas.{{nepieciešama atsauce}} Briti ziedoja noteiktu skaitu ''Mastiff'' [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] laikā 2022. gada aprīlī.&lt;ref name=&quot;ukrainemastiff&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Boris Johnson announces more weapons for Ukraine |url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-61038122 |access-date=8 April 2022 |work=[[BBC News]] |date=8 April 2022}}&lt;/ref&gt;
* {{GBR}} — 400 ''Mastiff'', 125 ''Wolfhounds'' un 160 ''Ridgbacks''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.janes.com/article/31717/uk-firms-up-uor-to-core-vehicle-numbers|title=UK firms up UOR to core vehicle numbers|publisher=www.janes.com|date=16 December 2013|access-date=18 December 2013}}&lt;/ref&gt;
* {{USA}}
** [[Blackwater ASV]]&lt;ref&gt;[http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=21 In the News] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927095006/http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=21 |date=2007-09-27 }}. Force Protection, Inc.&lt;/ref&gt;
** [[ASV Armija]]
* {{karogs|Uzbekistāna}} [[Uzbekistāna]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oryxspioenkop.com/2023/09/samarqand-steel-uzbekistans-fighting.html|title=Uzbekistan’s Fighting Vehicles}}&lt;/ref&gt;
* {{YEM}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Mitzer |first1=Stijn |last2=Oliemans |first2=Joost |title=The Oryx Handbook of Pre-war Yemeni Fighting Vehicles |url=https://www.oryxspioenkop.com/2015/09/pre-war-yemeni-fighting-vehicles_20.html |website=Oryx |date=20 September 2015}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.army.mod.uk/equipment/23248.aspx &quot;Mastiff&quot;] British Army website
* [https://web.archive.org/web/20061013150456/http://www.forceprotection.net/models/cougar/ Cougar series] Force Protection
* [http://www.armyrecognition.com/Amerique_du_nord/Etats_Unis/vehicules_a_roues/cougar/Cougar_mine_protected_armoured_patrol_vehicle_united_states_army_description_identification_pictures.htm Cougar MRAP H 4x4 Technical data sheet and pictures] Army Recognition
* [http://www.armyrecognition.com/Amerique_du_nord/Etats_Unis/vehicules_a_roues/Cougar_6x6/Cougar_HE_mine_protected_armoured_patrol_vehicle_united_states_army_description_identification_pictures.htm Cougar MRAP HE 6x6 Technical data sheet and pictures] Army Recognition
* [http://www.globalsecurity.org/military/systems/ground/cougar-hev.htm Cougar] GlobalSecurity.org
* [http://www.deagel.com/Tactical-Vehicles/Cougar-H-Series-4x4_a000070001.aspx Cougar 4x4] and [http://www.deagel.com/Tactical-Vehicles/Cougar-H-Series-6x6_a000070002.aspx Cougar 6x6] deagel.com
* [https://web.archive.org/web/20061017093658/http://www.defense-update.com/products/c/cougar.htm News about Cougar] Defense-Update
* [http://armour.ws/cougar-ppv/ Cougar H/HE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110707024910/http://armour.ws/cougar-ppv/ |date={{dat|2011|07|07||bez}} }} Armour.ws
* [http://www.armedforces.co.uk/army/listings/l0026.html Mastiff Force Protection Vehicle] Armedforces.co.uk

[[Kategorija:Bruņuautomobiļi]]
[[Kategorija:Smagie bruņuautomobiļi]]
[[Kategorija:ASV bruņuautomobiļi]]</text>
      <sha1>4vt12v4knpm2d672bovmo91e6kl5hx0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fena Biņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>552367</id>
    <revision>
      <id>4493380</id>
      <parentid>4107749</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:16:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7344" sha1="qf6uoiy161x9c6z5x11c3nnfltnjfjo" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds      = Fena Biņa
| vārds_orig = 冯彬
| attēls     = Feng Bin Oregon 2022.jpg
| att_izm    = 275
| paraksts   = Fena Biņa 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzimtais_vārds = 
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|3}}
| dz_viet = {{vieta|Ķīna|Jaņtai}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{CHN}}
| tautība = 
| dzīvesvieta = 
| garums = {{mērvienība|cm=184}}
| svars = {{mērvienība|kg=95}}
| iesauka = 
| izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
| disc = [[diska mešana]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = 
| trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}})
| pc-a = 4 ([[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019]], [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022]], [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023]])
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 69,12 m (2022)
| PR1_d = Diska mešana
| PR2 = 
| PR2_d = 
| PR3 = 
| PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{Medal|Country|{{CHN}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{Medaļa|Silver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=Diska mešana}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Diska mešana}}
{{MedalBronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Diska mešana}}
{{MedalCompetition|[[Āzijas spēles]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Āzijas spēles|Handžou 2022]]|Diska mešana}}
{{MedalSilver|[[2018. gada Āzijas spēles|Džakarta 2018]]|Diska mešana}}
{{MedalCompetition|Āzijas čempionāts}}
{{MedalGold|Doha 2019|Diska mešana}}
{{MedalGold|Bangkoka 2023|Diska mešana}}
}}
'''Fena Biņa''' ({{val|zh|冯彬}}; {{zh-p|Féng Bīn}}; dzimusi {{dat|1994|4|3}} [[Jaņtai]]) ir [[Ķīna]]s [[vieglatlēte]], startē [[diska mešana]]s sacensībās, {{oss|V=2024|L=G}} sudraba medaļas ieguvēja, [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada pasaules čempione]], divkārtēja Āzijas čempione, [[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēļu]] uzvarētāja.

== Karjera ==
Piedalījās 2011. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Lille|Lillē]] un ieņēma ceturto vietu. {{oss|V=2016|L=L}} Fena bija viena no trim Ķīnas diska metējām, kas iekļuva finālsacensībās, un ar rezultātu 63,06 m ieņēma 8. vietu. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] [[Londona|Londonā]] un arī ierindojās 8. vietā.

[[2018. gada Āzijas spēles|2018. gada Āzijas spēlēs]] [[Džakarta|Džakartā]] izcīnīja sudraba medaļu, raidot disku 64,25 metrus tālu. 2019. gadā uzvarēja Āzijas čempionātā [[Doha|Dohā]]. Tajā pašā gadā Pasaules čempionātā, kas arī notika Dohā, ieņēma piekto vietu. {{oss|V=2020|L=L}} nespēja pārvarēt kvalifikāciju un ierindojās tikai 17. vietā.

[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] sasniedza savu personisko rekordu, aizmetot disku 69,12 metrus un negaidīti izcīnīja zelta medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athleticsweekly.com/event-news/feng-bin-springs-huge-discus-surprise-in-eugene-1039958774/ |title=Feng Bin springs huge discus surprise in Eugene |language=en |date={{dat|2022|7|21|N|bez}}|website=athleticsweekly.com |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā Fena ieguva savu otro Āzijas čempiones titulu. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnīja bronzas medaļu. [[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]], kas risinājās 2023. gada septembrī un oktobrī [[Handžou]], sasniedza spēļu rekordu (67,93 m) un ieguva zelta godalgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/asian-games-records-hangzhou-yavi-feng-sable |title=Four more Asian Games records fall in Hangzhou |language=en |date={{dat|2023|10|2|N|bez}}|website=worldathletics.org |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 67,51 metru tālu raidījumu izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Valerija Olmena|Valerijai Olmenai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/parize-2024/olmena-nosarga-olimpisko-spelu-cempiones-titulu-diska-mesana/ |title=Olmena nosargā olimpisko spēļu čempiones titulu diska mešanā |date={{dat|2024|8|5|N|bez}} |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2024|8|14||bez}} |archive-date={{dat|2024|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240805210609/https://sports.tv3.lv/parize-2024/olmena-nosarga-olimpisko-spelu-cempiones-titulu-diska-mesana/ }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}}
|-
|2011
|Pasaules čempionāts jauniešiem
|{{vieta|Francija|Lille}}
|4.
|51,25 m
|-
|2016
|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
|8.
|63,06 m
|-
|2017
|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|8.
|61,56 m
|-
|2018
|[[2018. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]
|{{vieta|Indonēzija|Džakarta}}
|bgcolor=silver|2.
|64,25 m
|-
|rowspan=2|2019
|Āzijas čempionāts
|{{vieta|Katara|Doha}}
|bgcolor=gold|1.
|65,36 m
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Katara|Doha}}
|5.
|62,48 m
|-
|2021
|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|17.
|60,45 m
|-
|2022
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|bgcolor=gold|1.
|69,12 m
|-
|rowspan=3|2023
|Āzijas čempionāts
|{{vieta|Taizeme|Bangkoka}}
|bgcolor=gold|1.
|66,42 m
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Ungārija|Budapešta}}
|bgcolor=cc9966|3.
|68,20 m
|-
|[[2022. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]
|{{vieta|Ķīna|Handžou}}
|bgcolor=gold|1.
|67,93 m
|-
|2024
|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|bgcolor=silver|2.
|67,51 m
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Fena, Biņa}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Šaņdunā dzimušie]]
[[Kategorija:Ķīnas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Diska metēji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Ķīnas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>qf6uoiy161x9c6z5x11c3nnfltnjfjo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2028. gada Eiropas čempionāts futbolā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>552635</id>
    <revision>
      <id>4493164</id>
      <parentid>4491932</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:42:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4493164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8391" sha1="9b9le8fhocpx1h2gou6lk2sgfqj00hp" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = 2028. gada Eiropas čempionāts futbolā
 |     citi_nosaukumi = ''UEFA Euro 2028''
 |             attēls = 
 |             valsts = {{ENG}}&lt;br /&gt;{{IRL}}&lt;br /&gt;{{SCO}}&lt;br /&gt;{{GB-WLS}}&lt;br /&gt;{{NIR}}
 |              laiks = 2028. gada jūnijs — jūlijs
 |     komandu_skaits = 24
 |     konfederācijas = 1
 |           stadioni = 10
 |           pilsētas = 9
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |             spēles = 
 |              vārti = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |          atjaunots = 
 |            pag_sez = ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]''
 |            nak_sez = ''[[2032. gada Eiropas čempionāts futbolā|2032]]''
}}
'''2028. gada [[Eiropas čempionāts futbolā]]''' jeb '''''Euro 2028''''' būs 18. [[Eiropa]]s čempionāts [[futbols|futbolā]], ko rīko [[UEFA]]. Tas 2028. gada jūnijā un jūlijā notiks [[Apvienotā Karaliste|Apvienotā Karalistē]] ([[Anglija]]s, [[Skotija]]s, [[Ziemeļīrija]]s un [[Velsa]]s futbola asociācijas) un [[Īrija|Īrijā]].

Šī būs jau trešā reize, kad turnīrs notiks Anglijā. Tā iepriekš rīkoja [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada turnīru]] un vairākas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada turnīra]] spēles, ieskaitot finālu, kas notika [[Londona|Londonā]]. Tā būs arī otrā reize, kad turnīrs norisinājies Skotijā, kas atsevišķas 2020. gada čempionāta spēles uzņēma [[Glāzgova|Glāzgovā]]. Pirmo reizi Eiropas čempionāta finālturnīra spēles notiks Ziemeļīrijā, Īrijā un Velsā.

== Rīkotājvalstu izvēle ==
Anglijas, Ziemeļīrijas, Skotijas, Velsas un Īrijas futbola asociācijas savu vienoto kandidatūru čempionāta rīkošanai izvirzīja {{dat|2022|2|7||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thefa.com/news/2022/feb/07/statement-uk-and-ireland-bid-for-euro-2028-20220702 |title=Five associations announce joint bid to host UEFA EURO 2028 across five countries |language=en |date={{dat|2022|2|7|N|bez}}|website=thefa.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2022. gada martā [[Krievija]] paziņoja par kandidēšanu čempionāta rīkošanai, neskatoties uz tai noteiktajām sankcijām par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumu Ukrainā]]. Tā paša gada 2. maijā UEFA izpildkomiteja atzina šo pieteikumu par neatbilstošu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000--uefa-decisions-for-upcoming-competitions-relating-to-the-ongoin/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2022|3|23||bez}} [[Turcijas Futbola federācija]] iesniedza pieteikumu čempionāta rīkošanai. Vēlāk tā vienojās ar [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federāciju]] par vienotas kandidatūras izvirzīšanu [[2032. gada Eiropas čempionāts futbolā|2032. gada čempionātam]]. Līdz ar to Turcija {{dat|2023|10|4||bez}} atsauca savu kandidatūru 2028. gada turnīram, un Apvienotās Karalistes un Īrijas pieteikums palika vienīgā oficiālā kandidatūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/04102023-lielbritanijas_irijas_un_italijas_turcija |title=Lielbritānijas-Īrijas un Itālijas-Turcijas EČ finālturnīru kandidatūrām nebūs konkurentu |date={{dat|2023|10|4|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Rīkotājvalstis tika oficiāli apstiprinātas {{dat|2023|10|10||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/euro2024/news/0286-1923eef9a9a6-68c007509a1b-1000--euro-2028-and-2032-hosts-confirmed/ |title=UEFA EURO 2028 and 2032 hosts confirmed |date={{dat|2023|10|10|N|bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10102023-lielbritanija_un_irija_2028_gada_uznems_e |title=Lielbritānija un Īrija 2028. gadā uzņems Eiropas čempionāta futbolā finālturnīru |date={{dat|2023|10|10|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija}}
Pēc UEFA rīkošanas noteikumiem, tikai divi rīkotāji var automātiski kvalificēties finālturnīram. Šī iemesla dēļ UEFA nolēma ka visas četras rīkotājvalstis — [[Anglijas futbola izlase|Anglija]], [[Velsas futbola izlase|Velsa]], [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] un [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] — arī piedalīsies kvalifikācijas turnīrā un divas automātiskās kvalifikācijas vietas tiks rezervētās tām divām rīkotājvalsītm, kuras nekvalificēsies tieši. Ja vairāk par divām rīkotājvalstīm nekvalificēsies tieši — automātiskās vietas tiks noteiktas pēc kvalifikācijas ranga.
Komandas tiks izlozētas 12 grupās pa 4 vai 5 komandām katrā. Katras grupas uzvarētājs un 8 labākās otrās vietas ieguvējas kvalificēsies finālturnīram. Atlikušas 4 otro vietu ieguvējas un Nāciju līgas komandas izspēlēs 4 izspēļu zarus, lai noteiktu pēdējās 4 finālturnīra dalībnieces.
Kvalifikācijas grupu izloze notiks 2026. gada 6. decembrī [[Belfāsta|Belfāstā]], Ziemeļīrijā.

== Stadioni ==
Čempionāta norisei tika izvēlēti 10 stadioni 9 dažādās pilsētās. Sākumā bija plānots ka arī Ziemeļīrijā — Belfāstas ''Casement Park'' stadiona notiks spēles, taču stadionam nepieciešams remonts, lai tas atbilstu UEFA standartiem, un, dažādu problēmu dēļ, tas nenotiks laicīgi.

&lt;center&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
!colspan=2| [[Londona]]
! [[Mančestra]]
! [[Liverpūle]]
|-
| [[Vembli stadions]]
| [[Tottenham Hotspur stadions]]
| [[Mančestras pilsētas stadions]]
| ''[[Hill Dickinson Stadium]]''
|-
| Ietilpība: '''90 000'''
| Ietilpība: '''62 850'''
| Ietilpība: '''61 470'''
| Ietilpība: '''52 769'''
|-
| [[Attēls:London_Wembley.jpg|200x200px]]
| [[Attēls:London_Tottenham_Hotspur_Stadium.jpg|border|center|frameless|200x200px]]
| [[Attēls:Manchester_city_etihad_stadium_(cropped).jpg|200px]]
| [[Attēls:Hilldickinsonstadium.jpg|200x200px]]
|-
! [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāsla]]
!colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;4&quot;| {{VietasKarte+|Britu Salas|float=center|width=300|caption=|places=
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=52.5091|long=-1.8848|label=[[Birmingema]]|position=right}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=51.4782|long=-3.1826|label=[[Kārdifa]]|position=top}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=53.2052|long=-6.1535|label=[[Dublina]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=55.8259|long=-4.252|label=[[Glāzgova]]|position=top}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=53.425|long=-3.0027|label=[[Liverpūle]]|position=left}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=51.556|long=-0.2796|label=[[Londona]]|position=top}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=53.4832|long=-2.2004|label=[[Mančestra]]|position=right}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=54.9755|long=-1.6215|label=[[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāsla]]|position=bottom}}
}}
|-
| ''[[St James' Park]]''
|-
| Ietilpība: '''52 264'''
|-
| [[Attēls:Newcastle_st-james-park_stadium.jpg|border|center|frameless|200x200px]]
|-
! [[Birmingema]]
! [[Glāzgova]]
! [[Kārdifa]]
! [[Dublina]]
|-
| ''[[Villa Park]]''
| ''[[Hampden Park]]''
| ''[[Millennium Stadium]]''
| [[Aviva stadions]]
|-
| Ietilpība: '''50 000'''
| Ietilpība: '''51 866'''
| Ietilpība: '''73 931'''
| Ietilpība: '''51 711'''
|-
| [[Attēls:Birmingham_aston_villa_park_stadium.jpg|200x200px]]
| [[Attēls:Hampden_Park_(Glasgow)_aerial_view_cropped.jpg|200x200px]]
| [[Attēls:Principality_Stadium_May_3,_2016.jpg|200x200px]]
| [[Attēls:Dublin_aviva_stadium.jpg|200x200px]]
|}
&lt;/center&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Eiropas čempionāts futbolā}}

[[Kategorija:2028. gads futbolā|Eiropas čempionāts]]
[[Kategorija:Futbols Anglijā]]
[[Kategorija:Futbols Skotijā]]
[[Kategorija:Futbols Velsā]]
[[Kategorija:Futbols Ziemeļīrijā]]
[[Kategorija:Futbols Īrijā]]</text>
      <sha1>9b9le8fhocpx1h2gou6lk2sgfqj00hp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493288</id>
      <parentid>4493164</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:35:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4493288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8906" sha1="jf5v7t3q4v7zqhuejv7rpjbdyl5no3d" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = 2028. gada Eiropas čempionāts futbolā
 |     citi_nosaukumi = ''UEFA Euro 2028''
 |             attēls = 
 |             valsts = {{ENG}}&lt;br /&gt;{{IRL}}&lt;br /&gt;{{SCO}}&lt;br /&gt;{{GB-WLS}}
 |              laiks = 2028. gada jūnijs — jūlijs
 |     komandu_skaits = 24
 |     konfederācijas = 1
 |           stadioni = 10
 |           pilsētas = 9
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |             spēles = 
 |              vārti = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |          atjaunots = 
 |            pag_sez = ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]''
 |            nak_sez = ''[[2032. gada Eiropas čempionāts futbolā|2032]]''
}}
'''2028. gada [[Eiropas čempionāts futbolā]]''' jeb '''''Euro 2028''''' būs 18. [[Eiropa]]s čempionāts [[futbols|futbolā]], ko rīko [[UEFA]]. Tas 2028. gada jūnijā un jūlijā notiks [[Apvienotā Karaliste|Apvienotā Karalistē]] ([[Anglija]]s, [[Skotija]]s un [[Velsa]]s futbola asociācijas) un [[Īrija|Īrijā]].

Šī būs jau trešā reize, kad turnīrs notiks Anglijā. Tā iepriekš rīkoja [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada turnīru]] un vairākas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada turnīra]] spēles, ieskaitot finālu, kas notika [[Londona|Londonā]]. Tā būs arī otrā reize, kad turnīrs norisinājies Skotijā, kas atsevišķas 2020. gada čempionāta spēles uzņēma [[Glāzgova|Glāzgovā]]. Pirmo reizi Eiropas čempionāta finālturnīra spēles notiks Īrijā un Velsā.

Sākotnēji bija plānots, ka arī [[Ziemeļīrija]] piedalīsies čempionāta rīkošanā, bet 2024. gadā ''[[Casement Park]]'' stadionu [[Belfāsta|Belfāstā]] noraidīja kā iespējamo norises vietu un tika nolemts, ka Ziemeļīrija neuzņems nekādas spēles, kā arī nebūs tiesīga automātiski kvalificēties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cvg4r1z8zjdo |title=NI will not have automatic Euro 2028 spot - FAI |language=en |date={{dat|2024|11|26|N|bez}}|website=bbc.com|accessdate={{dat|2026|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājvalstu izvēle ==
Anglijas, Ziemeļīrijas, Skotijas, Velsas un Īrijas futbola asociācijas savu vienoto kandidatūru čempionāta rīkošanai izvirzīja {{dat|2022|2|7||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thefa.com/news/2022/feb/07/statement-uk-and-ireland-bid-for-euro-2028-20220702 |title=Five associations announce joint bid to host UEFA EURO 2028 across five countries |language=en |date={{dat|2022|2|7|N|bez}}|website=thefa.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2022. gada martā [[Krievija]] paziņoja par kandidēšanu čempionāta rīkošanai, neskatoties uz tai noteiktajām sankcijām par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumu Ukrainā]]. Tā paša gada 2. maijā UEFA izpildkomiteja atzina šo pieteikumu par neatbilstošu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000--uefa-decisions-for-upcoming-competitions-relating-to-the-ongoin/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2022|3|23||bez}} [[Turcijas Futbola federācija]] iesniedza pieteikumu čempionāta rīkošanai. Vēlāk tā vienojās ar [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federāciju]] par vienotas kandidatūras izvirzīšanu [[2032. gada Eiropas čempionāts futbolā|2032. gada čempionātam]]. Līdz ar to Turcija {{dat|2023|10|4||bez}} atsauca savu kandidatūru 2028. gada turnīram, un Apvienotās Karalistes un Īrijas pieteikums palika vienīgā oficiālā kandidatūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/04102023-lielbritanijas_irijas_un_italijas_turcija |title=Lielbritānijas-Īrijas un Itālijas-Turcijas EČ finālturnīru kandidatūrām nebūs konkurentu |date={{dat|2023|10|4|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Rīkotājvalstis tika oficiāli apstiprinātas {{dat|2023|10|10||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/euro2024/news/0286-1923eef9a9a6-68c007509a1b-1000--euro-2028-and-2032-hosts-confirmed/ |title=UEFA EURO 2028 and 2032 hosts confirmed |date={{dat|2023|10|10|N|bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10102023-lielbritanija_un_irija_2028_gada_uznems_e |title=Lielbritānija un Īrija 2028. gadā uzņems Eiropas čempionāta futbolā finālturnīru |date={{dat|2023|10|10|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija}}
Pēc UEFA rīkošanas noteikumiem, tikai divi rīkotāji var automātiski kvalificēties finālturnīram. Šī iemesla dēļ UEFA nolēma ka visas četras rīkotājvalstis — [[Anglijas futbola izlase|Anglija]], [[Velsas futbola izlase|Velsa]], [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] un [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] — arī piedalīsies kvalifikācijas turnīrā un divas automātiskās kvalifikācijas vietas tiks rezervētās tām divām rīkotājvalsītm, kuras nekvalificēsies tieši. Ja vairāk par divām rīkotājvalstīm nekvalificēsies tieši — automātiskās vietas tiks noteiktas pēc kvalifikācijas ranga.
Komandas tiks izlozētas 12 grupās pa 4 vai 5 komandām katrā. Katras grupas uzvarētājs un 8 labākās otrās vietas ieguvējas kvalificēsies finālturnīram. Atlikušas 4 otro vietu ieguvējas un Nāciju līgas komandas izspēlēs 4 izspēļu zarus, lai noteiktu pēdējās 4 finālturnīra dalībnieces.
Kvalifikācijas grupu izloze notiks 2026. gada 6. decembrī [[Belfāsta|Belfāstā]], Ziemeļīrijā.

== Stadioni ==
Čempionāta norisei tika izvēlēti 10 stadioni 9 dažādās pilsētās. Sākumā bija plānots ka arī Ziemeļīrijā — Belfāstas ''Casement Park'' stadiona notiks spēles, taču stadionam nepieciešams remonts, lai tas atbilstu UEFA standartiem, un, dažādu problēmu dēļ, tas nenotiks laicīgi.

&lt;center&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
!colspan=2| [[Londona]]
! [[Mančestra]]
! [[Liverpūle]]
|-
| [[Vembli stadions]]
| [[Tottenham Hotspur stadions]]
| [[Mančestras pilsētas stadions]]
| ''[[Hill Dickinson Stadium]]''
|-
| Ietilpība: '''90 000'''
| Ietilpība: '''62 850'''
| Ietilpība: '''61 470'''
| Ietilpība: '''52 769'''
|-
| [[Attēls:London_Wembley.jpg|200x200px]]
| [[Attēls:London_Tottenham_Hotspur_Stadium.jpg|border|center|frameless|200x200px]]
| [[Attēls:Manchester_city_etihad_stadium_(cropped).jpg|200px]]
| [[Attēls:Hilldickinsonstadium.jpg|200x200px]]
|-
! [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāsla]]
!colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;4&quot;| {{VietasKarte+|Britu Salas|float=center|width=300|caption=|places=
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=52.5091|long=-1.8848|label=[[Birmingema]]|position=right}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=51.4782|long=-3.1826|label=[[Kārdifa]]|position=top}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=53.2052|long=-6.1535|label=[[Dublina]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=55.8259|long=-4.252|label=[[Glāzgova]]|position=top}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=53.425|long=-3.0027|label=[[Liverpūle]]|position=left}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=51.556|long=-0.2796|label=[[Londona]]|position=top}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=53.4832|long=-2.2004|label=[[Mančestra]]|position=right}}
{{VietasKarte~|Britu Salas|lat=54.9755|long=-1.6215|label=[[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāsla]]|position=bottom}}
}}
|-
| ''[[St James' Park]]''
|-
| Ietilpība: '''52 264'''
|-
| [[Attēls:Newcastle_st-james-park_stadium.jpg|border|center|frameless|200x200px]]
|-
! [[Birmingema]]
! [[Glāzgova]]
! [[Kārdifa]]
! [[Dublina]]
|-
| ''[[Villa Park]]''
| ''[[Hampden Park]]''
| ''[[Millennium Stadium]]''
| [[Aviva stadions]]
|-
| Ietilpība: '''50 000'''
| Ietilpība: '''51 866'''
| Ietilpība: '''73 931'''
| Ietilpība: '''51 711'''
|-
| [[Attēls:Birmingham_aston_villa_park_stadium.jpg|200x200px]]
| [[Attēls:Hampden_Park_(Glasgow)_aerial_view_cropped.jpg|200x200px]]
| [[Attēls:Principality_Stadium_May_3,_2016.jpg|200x200px]]
| [[Attēls:Dublin_aviva_stadium.jpg|200x200px]]
|}
&lt;/center&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Eiropas čempionāts futbolā}}

[[Kategorija:2028. gads futbolā|Eiropas čempionāts]]
[[Kategorija:Futbols Anglijā]]
[[Kategorija:Futbols Skotijā]]
[[Kategorija:Futbols Velsā]]
[[Kategorija:Futbols Ziemeļīrijā]]
[[Kategorija:Futbols Īrijā]]</text>
      <sha1>jf5v7t3q4v7zqhuejv7rpjbdyl5no3d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Chris Noah</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553632</id>
    <revision>
      <id>4493096</id>
      <parentid>4463752</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T18:05:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493096</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9034" sha1="jc8q8zlrg2s3tk7zqu1ykno7edf80n4" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūziķa infokaste
| Vārds = ''Chris Noah''
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|27}}
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Žanrs = [[indīpops]]
| Gadi = 2015—pašlaik
| Attēls =Chris Noah Hanzas Perons 2021-109 (51385591561).jpg
| Dz_vārds = Krists Indrišonoks
| Ainava = yes
| Apraksts = ''Chris Noah'' 2021. gadā
| Izdevējkompānija = ''[[Sony Music Entertainment]]''
| Instrumenti = [[ģitāra]], balss
}}

'''''Chris Noah''''' (īstajā vārdā '''Krists Indrišonoks''', dzimis 1995. gada 27. februārī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[mūziķis]], dziesmu autors, kurš savā mūzikā apvieno ''indie'' mūzikas elementus un mūsdienu [[Popmūzika|popmūziku]].

== Karjera ==
Karjeras gaitā mūziķis ir izdevis vairākus singlus, iekarojot dažādu radiostaciju topus, nominēts vairākām &quot;[[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta Mikrofona]]&quot; balvām, un kopš 2022. gada darbojas starptautiskās mūzikas izdevniecības ''Sony Music Entertainment'' paspārnē'.

''Chris Noah'' ir uzstājies gan pašmāju festivālos ''[[Positivus]]'', ''[[Summer Sound]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/liepaja-sak-skanet-pirmie-summer-sound-koncerti.a327310/|title=Liepājā sāk skanēt pirmie «Summer Sound» koncerti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; &quot;Bauska Tas Te&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/54614960/foto-festivals-bauska-taste-2022-pirmaja-diena-pulce-8000-apmekletaju|title=Foto: Festivāls 'Bauska TASTE 2022' pirmajā dienā pulcē 8000 apmeklētāju|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; gan ''Reeperbahn''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/latviju-_reeperbahn-campus-festival_-parstaves-elizabete-balcus-un-chris-noah-14181150|title=Latviju Reeperbahn Campus Festival pārstāvēs Elizabete Balčus un Chris Noah|website=www.diena.lv|access-date=2023-10-27}}&lt;/ref&gt; festivālā [[Hamburga|Hamburgā]], [[Tallina|Tallinā]] ''Tallin Music Week''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/tallinas-muzikas-nedela-latviju-parstaves-carnival-youth-chris-noah-un-dmitry-distant.a347397/|title=Tallinas Mūzikas nedēļā Latviju pārstāvēs «Carnival Youth», Chris Noah un Dmitry Distant|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; ietvaros, kā arī ir iesildījis tādus māksliniekus kā grupu ''The Naked and Famous'', [[Toms Odels|Tomu Odelu]], [[LP (dziedātāja)|LP]] un Džeimsu Beju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.musicglue.com/chrisnoah/about|title=Chris Noah - About|website=Chris Noah|access-date=2023-10-22}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā mūziķis izdeva savu pirmo singlu “Had It All”, kurš kļuva par hitu Latvijā.

2016. gada pavasarī ''Chris Noah'' izdeva savu otro singlu “You”, kas kļuva par Latvijā vienu no spēlētākajām dziesmām 2016. gadā un 2017. gadā ieguva [[AKKA/LAA Autortiesību Bezgalības balva|AKKA/LAA Autortiesību Bezgalības balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/autortiesibu-bezgalibas-balvu-2017-sanems-20-autori.a258850/|title=«Autortiesību bezgalības balvu 2017» saņems 20 autori|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tam sekoja [[EP ieraksts|minialbums]] “What About Tomorrow?”, kas tika nominēts labākajai debijai [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons&quot;]] 2018. gadā.

2018. gadā ''Chris Noah'' sadarbībā ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] producentu Kristoferu Harisu ierakstīja 3 dziesmas “River”, “Fall Through” un “Inside Out”. Līdz ar šo dziesmu iznākšanu, viņa mūziku sāka ievērot un pievērst uzmanību starptautiski mūzikas blogi (''Indie Air, AlexRainBirdMusic, Wolf in a Suit, Uranium Music, Music Injection'' un citi), savukārt “Fall Through” kļuva par mūziķa visvairāk Latvijas Radio stacijās atskaņoto dziesmu.

2020. gadā Krists izdeva savu debijas minialbumu &quot;Distance&quot;, kas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas &quot;Zelta Mikrofons&quot; pasniegšanas ceremonijā saņēma nomināciju par labāko popmūzikas albumu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/muzika/dziedatajs-kriss-noa-izdod-mini-albumu-red-light/|title=Dziedātājs Kriss Noa izdod mini albumu &quot;Red light&quot;|website=tv3.lv|access-date=2023-10-22|date=2022-11-04|language=lv|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104102413/https://izklaide.tv3.lv/muzika/dziedatajs-kriss-noa-izdod-mini-albumu-red-light/}}&lt;/ref&gt; un 2021. gada nogalē Krists parakstīja līgumu ar starptautisko ierakstu kompāniju &quot;Sony Music Finland&quot;.

2022. gadā mūziķis sadarbībā ar &quot;Sony Music Finland&quot; izdod minialbumu “Red Light”, kurš tika nominēts Latvijas ierakstu gada balvai kā gada [[popmūzika]]s albums. Singls no šī paša [[EP ieraksts|EP]] — “Sunboy’’, ieguva nomināciju “Gada dziesma”. Sadarbība turpinās arī ar ''Chris Noah'' nākamo singlu — “Take A Minute”.

2023. gadā ''Chris Noah'' aktīvi darbojās kā dziesmu autors un savas spējas apliecinājis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], sarakstot kopā ar latviešu producentu ''[[JJ Lush]]'' [[Lietuva]]s pārstāves [[Monika Linkīte|Monikas Linkītes]] dziesmu “Stay”, kura fināla balsojumā ieguva [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|11. vietu]]. Tajā pašā gadā mūziķis sadarbībā ar ierakstu kompāniju &quot;Sony Music Entertainment Baltics&quot; izdeva savu pirmo singlu latviešu valodā “Cik tālu vēl?” un septembrī norisinājās ''Chris Noah'' lielākais solo koncerts kultūrtelpā “Tu jau zini kur” ar īpašajiem viesiem — [[Kristīne Pāže|Kristīni Pāži]] un [[Fiņķis|Fiņķi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekase.lv/lv/biletes/koncerti/chris-noah-kulturtelpa-tu-jau-zini-kur|title=Biļetes:eKase.lv - biļešu, suvenīru, mūzikas, grāmatu tirdzniecība|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.ekase.lv|access-date=2023-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Nākamā gada pavasarī tika izdota nākamā dziesma latviešu valodā ar nosaukumu ''Nomodā'' un pēc dažiem mēnešiem sekoja viņa hits ''Desmitiem reižu''. 2025. gadā ''Chris Noah'' piedalījās [[Supernova 2025]] ar dziesmu ''Romance Isn't Dead'' un ieguva piekto vietu.

== Diskogrāfija ==

=== EP ieraksti ===
{{Albums|gads=2017|nosaukums=What About Tomorrow?|saturs=# &quot;Rain Is Still Falling Down&quot; — 4:41
# &quot;Spark&quot;— 3:14
# &quot;Autumn&quot;— 3:58
# &quot;What About Tomorrow?&quot; — 4:50
# &quot;Platform 9&quot; — 3:55}}{{Albums|gads=2020|nosaukums=Distance|saturs=# ''The Line'' - 3:17
# ''Tell Me Something More'' - 3:16
# ''Only Words'' - 2:38
# ''Distance'' - 5:18}}{{Albums|gads=2020|nosaukums=Distance (Deluxe)|saturs=# ''The Line'' - 3:17
# ''Tell Me Something More'' - 3:16
# ''Only Words'' - 2:38
# ''Distance'' - 5:18
# ''This Is The Night'' (Acoustic Live) - 4:11
# ''River'' (Stripped) - 4:45}}{{Albums|gads=2022|nosaukums=Red Light|saturs=# ''Red Light'' - 3:26
# ''Sunboy'' - 2:58
# ''Only Yours'' - 3:03
# ''Someday'' - 3:05
# ''Lay It All Out'' - 3:24
# ''I'm Not Good At Goodbyes'' - 2:58}}

=== Izdotie singli ===
2015: ''Had it all''

2016: ''You''

2017: ''Spark''

2018: ''River''

2018: ''Fall Through''

2019: ''Inside out''

2020: ''The Line''

2020: ''This Is The Night''

2022: ''Sunboy''

2022: ''Only Yours''

2023: ''Take A Minute''

2023: ''Cik Tālu vēl?''

2024: ''Nomodā''

2024: Desmitiem reižu

=== Videoklipi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Dziesma'''
|'''Režisors'''
|'''Gads'''
|-
|‘’Fall Through’’
|Pēteris Vīksna un Ieva Aleksejeva
|2018
|-
|‘’The Line’’
|Pēteris Vīksna un Ieva Aleksejeva
|2020
|-
|‘’This Is The Night’’
|Renārs Liepiņš
|2020
|-
|‘’Sunboy’’
|Helen Takkin
|2022
|-
|&quot;Nomodā&quot;
|Gustavs Ķibilds
|2024
|}

== Nominācijas ==

=== [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Latvijas mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta mikrofons&quot;]] ===
2018: Labākā debija

2021: Popmūzikas albums

2023: Popmūzikas albums, Labākā dziesma

== Apbalvojumi ==
2017

* AKKA/LAA Autortiesību Bezgalības balva

== Ārējās saites ==

* [https://www.musicglue.com/chrisnoah/ Oficiālā tīmekļa vietne]
* ''Apple Music:'' [https://music.apple.com/lv/artist/chris-noah/1043477016 bit.ly/chrisnoah-applemusic]
* ''Spotify:'' [https://open.spotify.com/artist/5kBCim1X0RmlHeisRncpQ4?si=NffrpjTXRCSBy8SNA__DBQ open.spotify.com/track/27sfleqg2SXyL5wv7n7lbx] 
* ''Youtube:'' https://www.youtube.com/c/ChrisNoah/
* ''Facebook:'' [https://www.facebook.com/ChrisNoahMusic/ facebook.com/ChrisNoahMusic]
* ''Instagram:'' [https://www.instagram.com/chrisnoahmusic/ instagram.com/chrisnoahmusic]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Chris Noah}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>jc8q8zlrg2s3tk7zqu1ykno7edf80n4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektriskais skrejritenis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555360</id>
    <revision>
      <id>4493283</id>
      <parentid>4222433</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T07:36:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3360" sha1="tp93wpfdhl2ibhy21752ot4lhrd90l2" xml:space="preserve">[[Attēls:Sosnowiec Hulajnogi Elektryczne.jpg|thumb|Elektriskie skrejriteņi Polijā]]
'''Elektriskais skrejritenis''' ir [[skrejritenis]] ar [[Elektrodzinējs|elektromotoru]], personīgās pārvietošanās līdzeklis, ko izmanto braucieniem.

Elektriskais skrejritenis ir viens no [[Energoefektivitāte|energoefektīvākajiem]] transportlīdzekļiem. Tam nepieciešams mazāk nekā 1 kWh uz 100 km, kas ir ievērojami mazāk nekā elektriskajam auto vai sabiedriskajam transportam.

== Vēsture ==
Pirmos motorizētos skrejriteņus ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''[[Autoped Company]]'' [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Skrejriteņiem bija divas versijas: ar iekšdedzes dzinēju un elektromotoru priekšējā [[Ritenis|ritenī]]. Patentu iesniedza 1913. gada jūlijā un piešķīra 1916. gada jūlijā.

20. gadsimtā skrejriteni galvenokārt izmantoja kā bērnu rotaļlietu āra aktivitātēm. 20.—21. gadsimtu mijā skrejriteni pārveidoja: mainījās tā dizains, pielietojuma joma un darbības princips.

Elektrisko skrejriteņu popularitāte sāka strauji pieaugt ap 2017.—2018. gadu, kad lielās koplietošanas platformas, piemēram, ''Bird'' un ''Lime'', sāka piedāvāt elektrisko skrejriteņu nomu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. No turienes šī tendence izplatījās arī Eiropā, Āzijā un citās pasaules daļās. [[COVID-19 pandēmija|Pandēmijas]] laikā (2020.—2021. gadā) elektrisko skrejriteņu izmantošana pieauga, jo cilvēki izvairījās no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]].

== Ātrums ==
Elektriskie skrejriteņi vidēji spēj sasniegt ātrumu no 20 līdz 30 km/h, bet jaudīgāki modeļi var pārsniegt 60 km/h. Daži sporta un specializētie modeļi var attīstīt ātrumu līdz pat 100 km/h, piemēram, ''[[Dualtron X2]]''. Vidējais skrejriteņa darbības rādiuss ir 20—40 km ar vienu uzlādi, bet augstas klases modeļi var nobraukt vairāk nekā 100 km.

== Drošība ==
Tam ir mazāki riteņi nekā [[Velosipēds|velosipēdam]], un tas ir bīstams, ja to izmanto bez individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Krītot no elektriskā skrejriteņa, var iegūt nopietnus un pat dzīvībai bīstamus galvas ievainojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/15.05.2023-paveicas-tiem-kuri-kritot-salauz-ekstremitates-arsti-aicina-elektrisko-skrejritenu-vaditajus-valkat-kiveres.a508633/|title=«Paveicas tiem, kuri krītot salauž ekstremitātes.» Ārsti aicina elektrisko skrejriteņu vadītājus valkāt ķiveres|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://beztabu.tv3.lv/transports/sogad-rekorddaudzos-negadijumos-cietusi-elektroskrejritenu-izmantotaji/|title=Šogad rekorddaudzos negadījumos cietuši elektroskrejriteņu izmantotāji|website=tv3.lv|access-date=2023-11-14|date=2021-09-09|language=lv|archive-date=2023-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20231114102316/https://beztabu.tv3.lv/transports/sogad-rekorddaudzos-negadijumos-cietusi-elektroskrejritenu-izmantotaji/}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* ''[[Xiaomi M365]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Elektriskie skrejriteņi]]</text>
      <sha1>tp93wpfdhl2ibhy21752ot4lhrd90l2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernests Vācietis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556927</id>
    <revision>
      <id>4493318</id>
      <parentid>4231809</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:16:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7624" sha1="89t05a3s7eocby2pxjj38t5iyagxqas" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Ernests Vācietis
| dz_gads = 1894
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 5
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Tukuma apriņķis|Tukums|td=Latvija}}
| m_gads = 1961
| m_mēnesis = 8
| m_diena = 12
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = 
|  dienesta_laiks = no 1914. gada
|          valsts = {{plainlist|
* {{flag|Krievijas Impērija}}
* {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]]
* {{USSR}}
}}
|       struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]]&lt;br /&gt;[[Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;[[Padomju milicija]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = {{plainlist|
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Krievijas pilsoņu karš]]
}}
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr =
|       amats = {{flaga|Latvijas PSR}} LPSR padomju saimniecību&lt;br /&gt;Tautas komisārs (ministrs)
| term_sākums = 1944
| term_beigas = 1956
| apbalvojumi = 
|    piezīmes =   
}}
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr =
|       amats = {{flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]]&lt;br /&gt;II—IV sasaukuma deputāts
| term_sākums = 1947
| term_beigas = 1959
| apbalvojumi = 
|    piezīmes =   
}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
}}
'''Ernests Vācietis''' ({{val|ru|Эрнест Янович Вацетис}}; 1894—1961) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], [[Padomju Savienība|padomju]] militārais un saimnieciskais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Piedzima 1894. gadā [[Tukums|Tukumā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://poisk.re/person/officers/2363449|title=Сведения об Эрнесте Вацетисе из учётно-послужной картотеки|website=poisk.re}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1914. gada dienēja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. 1917. gadā sasniedza [[Praporščiks|praporščika]] pakāpi, dienējis [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/person/view?id=2711500&amp;dlang=lv|title=Ernests Vācietis|website=timenote.info}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1918. gada februāra dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Bija [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] Bruņoto spēku virspavēlnieka [[Jukums Vācietis|Jukuma Vācieša]], sava radinieka&lt;!-- E. V. bija J. V. brāļa vai māsas dēls? --&gt;, [[adjutants]]. 1919. gada pavasarī E. Vācieti apsūdzēja &quot;nelikumīgā nenormētu priekšmetu ievešanā ar [[Spekulācija|spekulatīviem]] nolūkiem&quot; — 1919. gada martā [[Padomju Latvijas armija]]s štāba komandants [[Augusts Uhenbergs]] un [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] (RKP) Politiskās nodaļas sekretārs Jānis Ķīsis, veikdami apskati padomju virspavēlnieka rīcībā esošā vagonā, kas bija atgādāts no [[Rīga]]s uz [[Daugavpils|Dvinsku]] un kurā brauca E. Vācietis, atrada lielu daudzumu pārtikas preču, kuru apjoms pārsniedza no [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] uz [[Krievijas SFPR]] izvešanai atļauto. E. Vācietis sniedza pretrunīgas liecības, kurās noliedza savu vainu, pēc tam E. Vācieša attaisnošanā piedalījās J. Vācietis. Tā paša gada augustā izmeklēšana izbeigta, E. Vācieti šajā lietā nesodīja&lt;!-- bet vai atzīts par nevainīgu? --&gt;. Pēc tam E. Vācietis kļuva par [[15. armija (KSFPR)|15. armijas]] RKP locekli,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alexanderyakovlev.org/fond/issues-doc/1018519|title=Рапорт управления Особого отдела ВЧК в РВС Республики об аресте участников подготовки военного переворота|website=Архив Александра Н. Яковлева|access-date={{dat|2023|12|02||bez}}|archive-date={{dat|2023|12|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231202003257/https://www.alexanderyakovlev.org/fond/issues-doc/1018519}}&lt;/ref&gt; tā paša gada jūlijā viņu līdz ar J. Vācieti arestēja [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Ārkārtas komisija]] KSFPR RKP Lauka štāba lietas ietvaros (kopā ar E. un J. Vācieti citus štāba darbiniekus apsūdzēja apvērsuma gatavošanā).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ганин|first=Андрей|date=2011|title=Шопинг по-генштабовски|url=http://latvjustrelnieki.lv/ru/ljudi-98761/vatsetis-ioakim-105959/%D1%88%D0%BE%D0%BF%D0%B8%D0%BD%D0%B3-%D0%BF%D0%BE-%D0%B3%D0%B5%D0%BD%D1%88%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%BE%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B8.-%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D1%81%D0%BF%D0%B5%D1%86%D1%8B-%D0%B8-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D1%81%D0%BF%D0%B5%D0%BA%D1%83%D0%BB%D1%8F%D1%86%D0%B8%D0%B8.|journal=Родина}}&lt;/ref&gt;

1921. gadā E. Vācietis iecelts par [[2. kavalērijas armija]]s bruņu daļu priekšnieku,&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; bijis [[Irkutskas guberņa]]s milicijas kriminālās izmeklēšanas priekšnieks, Nikolajevskas apriņķa ([[Tālo Austrumu novads]]) administratīvās nodaļas pārzinis.

[[Latvijas PSR]] [[Padomju saimniecība|padomju saimniecību]] Tautas komisāra amatā no 1944. līdz 1956. gadam (1946. gadā Tautas komisariāti pārdēvēti par ministrijām), ievēlēts par [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR AP]] deputātu II—IV sasaukumā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B0%D1%86%D0%B5%D1%82%D0%B8%D1%81,_%D0%AD%D1%80%D0%BD%D1%81%D1%82_%D0%AF%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Вацетис, Эрнст Янович|website=ru.wikipedia}}&lt;/ref&gt;

Nomira Rīgā 1961. gadā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
Par kara dienestu:

* [[Jura medaļa]], 4. šķira (1916)
* [[Svētā Jura krusts]], 4. šķira (1917)&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1921)&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ганин|first=Андрей|date=2011|title=Жалобы арестованного Вацетиса|url=https://disk.yandex.ru/public?hash=mM082YmmcMeVF8KhJaB5pF40gGPkEhxopQ6goHlMjdw%3D|journal=Родина}}&lt;/ref&gt;

Par valsts darbu:

* [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (1945)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pamyat-naroda.ru/heroes/podvig-chelovek_nagrazhdenie1561123774/|title=Вацетис Эрнест Янович|website=pamyat-naroda.ru}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Dēls Ernests Vācietis dzimis 1919. gadā. Sākoties [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS karam]], studēja Maskavas Arhitektūras institūtā. Atrodoties evakuācijā [[Čkalova|Čkalovā]], 1942. gada janvārī iesaukts Sarkanajā armijā. 1944. gada februārī 9 cilvēku partizānu vienības sastāvā iesūtīts Latvijas teritorijā, vienība pilnībā iznīcināta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsmarhi.ru/2023/06/19/23672/|title=“Научный полк”: Эрнест Эрнестович Вациетис|website=marhi.ru|date=19.06.2023}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Vācietis, Ernests}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1961. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>89t05a3s7eocby2pxjj38t5iyagxqas</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ekstāze (2023. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557038</id>
    <revision>
      <id>4493281</id>
      <parentid>4086676</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T07:25:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4892" sha1="hjcebxrxxe5vp4tqno4a2qnx5epix1d" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Ekstāze
| oriģinālnos = 
| attēls = Ekstaze-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = 
| režisors = [[Dž. Dž. Džilindžers]]
| producents = [[Kristiāns Alhimionoks]]
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Linda Kalniņa]]
* [[Eduards Johansons]]
* [[Signe Dancīte]]
* [[Rihards Lepers]]
| mūzika = [[Andris Vilcāns]]
| operators = [[Jānis Eglītis]]
| montāža = 
| mākslinieks = 
| studija = 
| izplatītājs = ''[[Baltic Content Media]]''
| izdošana = 
| ilgums = 121 minūtes
| valsts = {{LAT}}
| valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| budžets = 
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Ekstāze&quot;''' ir [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Latvija]]s erotiskā drāmas filma, kas balstīta uz [[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]] tāda paša nosaukuma romānu. Tā ir režisora [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Dzilindžera]] debijas spēlfilma, kā arī pirmā Latvijas filma, kuras veidošanā bija iesaistīta [[Intimitātes ainu koordinators|intimitātes ainu koordinatore]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/56137568/pirma-erotiska-drama-intimitates-koordinatora-klatbutne-ka-tapa-dzilindzera-ekstaze|title=Pirmā erotiskā drāma intimitātes koordinatora klātbūtnē. Kā tapa Džilindžera 'Ekstāze'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Filma stāsta par buduāra [[Fotogrāfs|fotogrāfes]] Efejas ([[Linda Kalniņa]]) attiecībām ar gleznotāju Eliasu ([[Eduards Johansons]]).

== Sižets ==
Šarmantās buduāra fotogrāfes Efejas laulība ir uz sabrukšanas robežas, kad viņa iepazīstas ar noslēpumaino gleznotāju Eliasu, kura darbnīca atrodas blakus viņas fotostudijai. Efeja nonāk kaislību, melu un intrigu virpulī, taču drīz vien šī jaunā aizraušanās kļūst par toksisku attiecību un asaru avotu. Efeja saprot, ka attiecībām ar Eliasu ir sava cena — iznīcība.

== Filmēšanas gaita ==
Neilgi pēc Gleitneres romāna &quot;Ekstāze&quot; izdošanas, producents [[Kristiāns Alhimionoks]] uzrunāja autori par grāmatas ekranizācijas iespējām. Gleitnere ierosināja par filmas režisoru izraudzīties Džilindžeru.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/56110384/publicets-pirmais-ieskats-dzilindzera-erotiskaja-drama-filma-ekstaze|title=Publicēts pirmais ieskats Džilindžera erotiskajā drāmā – filmā 'Ekstāze'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ņemot vērā filmas erotisko raksturu, tās uzņemšanai bija specifiskas nianses un arī [[ētika]]s nosacījumi, kuri bija svarīgi, lai filmas saturs būtu ētiski veidots, nebūtu [[Pornogrāfija|pornogrāfisks]]. Filmas uzņemšanā iesaistīja intimitātes ainu koordinatori — [[Ieva Norvele]]. Šī ir pirmā Latvijas mēroga filma, kurā iesaistīts šāds eksperts.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kinoraksti.lv/sarunas/intervija/jauna-kinoprofesija-intimitates-koordinators-1169|title=Jauna kinoprofesija – intimitātes koordinators - Kino Raksti|website=www.kinoraksti.lv|access-date=2023-12-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Filmēšanas laikā Norvele no aktieriem noskaidroja, kādās ainās viņi ir gatavi piedalīties un kādas robežas nevēlas pārkāpt. Džilindžers raidījumā &quot;Dž. Spot&quot; apgalvoja, ka, saistībā ar intimitātes ainām, uz filmēšanas laukuma nekādu problēmu nebija un viņaprāt tās sanāca &quot;diezgan gaumīgi&quot;. Aktieris Dumburs atzina, ka šo ainu dēļ bija reizes, kad viņu piemeklēja mulsums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7898322/dzilindzers-atklati-par-seksa-ainam-vina-jaunakaja-filma|title=Džilindžers atklāti par seksa ainām viņa jaunākajā filmā|website=sejas.tvnet.lv|access-date=2023. gada 3. decembris|date=2023. gada 17. novembris}}&lt;/ref&gt;

Filmas pirmizrāde notika 2023. gada 30. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/ballites/foto-jaunas-latviesu-erotiskas-filmas-ekstaze-radosa-komanda-pulcejas-smalka-pasakuma/|title=Foto: Jaunās latviešu erotiskās filmas “Ekstāze” radošā komanda pulcējas smalkā pasākumā|website=tv3.lv|access-date=2023-12-03|date=2023-11-24|language=lv|archive-date=2023-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231203105109/https://izklaide.tv3.lv/ballites/foto-jaunas-latviesu-erotiskas-filmas-ekstaze-radosa-komanda-pulcejas-smalka-pasakuma/}}&lt;/ref&gt;

== Lomās ==
* [[Linda Kalniņa]] — buduāra fotogrāfe Efeja
* [[Eduards Johansons]] — gleznotājs Eliass
* [[Signe Dancīte]]
* [[Rihards Lepers]]
* [[Alberts Viegliņš]]
* [[Telma Auziņa]]
* [[Juris Lisners]]
* [[Inese Kučinska-Laukšteine|Inese Kučinska]]
* [[Katrīna Kreile]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:2023. gada Latvijas filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]]</text>
      <sha1>hjcebxrxxe5vp4tqno4a2qnx5epix1d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Derības šķirsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560910</id>
    <revision>
      <id>4493370</id>
      <parentid>4259572</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:07:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Relikvijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1400" sha1="fgo0hseewozpmb74yt8xod1y7ap741l" xml:space="preserve">[[Attēls:Royal Arch Room Ark replica 1.jpg|thumbnail|upright=1.0|Derības šķirsta replika brīvmūrniekiem piederošā ēkā Vašingtonā, ASV]]
'''Derības šķirsts''' ir svēta reliģiska [[artefakts|artefakta]] jēdziens, kas pirmo reizi pieminēts [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]. Saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]], Derības šķirsts bija īpaša koka [[lāde (tara)|lāde]], kas izgatavota no [[akācijas]] koka un pārklāta ar [[zelts|zeltu]]. Tajā novietotas divas akmens plāksnes ar [[desmit baušļi]]em, kurus [[Dievs]] deva [[Mozus|Mozum]]. Derības šķirsts Mozum tika dots [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], lai [[izraēļi]] to nestu tālāk uz apsolīto zemi [[Kanaāna|Kanaānu]].

Bībelē tiek teikts, ka Derības šķirsts bija svēts un tikai [[priesteris|priesteri]] bija atbildīgi par tā pārnēsāšanu un uzglabāšanu. Priesteriem bija jāievēro īpaši noteikumi un rituāli, lai novērstu Derības šķirsta iznīcināšanu vai svētuma zaudēšanu. Derības šķirsts nav saglabājies līdz mūsdienām, ir daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bībele]]
[[Kategorija:Reliģiski objekti]]
[[Kategorija:Trauki]]
[[Kategorija:Relikvijas]]</text>
      <sha1>fgo0hseewozpmb74yt8xod1y7ap741l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pātātluāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>561252</id>
    <revision>
      <id>4493373</id>
      <parentid>4261006</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:08:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Relikvijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4493373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1809" sha1="82hkuzorolnjjazki094c542mh7ybvc" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada janvāris}}
{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Pātātluāns
| infobox_width         = 
| image                 = Pha That Luang, July 2023.jpg
| image_size            = 
| caption               = Pātātluāns
| map_type              = Laosa#Āzija
| map_size              = 
| map_relief            = yes
| map_label             = Pātātluāns
| position              = left
| latd                  = 17.976167
| longd                 = 102.63425
| location              = {{vieta|Laosa|Vjenčana}}
| religious_affiliation = [[budisms]]
| consecration_year     =
| status                =
| functional_status     = [[stūpa]]
| leadership            = 
| website               = 
| architecture_style    = 
| architect = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            =
| capacity = 
| materials             = 
}}
&lt;mapframe text=&quot;Pātātluāns&quot; width=260 height=260 zoom=16 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q1059720&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Pātātluāns''' ({{val|lo|ທາດຫຼວງ}}) ir apzeltīta [[budisms|budistu]] [[stūpa]] apmēram četrus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s centra, viens no Laosas simboliem. Stūpa izveidota 3 gadsimtā, gadsimtu laikā vairākkārt pārbūvēta. Pēdējoreiz tas noticis 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Stūpa attēlota [[Laosas ģerbonis|Laosas ģerbonī]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{laosa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Celtnes un būves Laosā]]
[[Kategorija:Budistu tempļi]]
[[Kategorija:Relikvijas]]</text>
      <sha1>82hkuzorolnjjazki094c542mh7ybvc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Electron (raķete)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>563049</id>
    <revision>
      <id>4493282</id>
      <parentid>4111534</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T07:32:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24250" sha1="k834hj6k111ntt0rqyiklcsv1c8ox12" xml:space="preserve">{{Raķete
| nosaukums = ''Electron''
| oriģ. nosaukums = 
| izgat. nosaukums = 
| attēls = TROPICS Rocket Launch (KSC-20230507-PH-RLS01 0002-reupload) (cropped).jpg
| attēla paraksts = ''Electron'' raķetes starts 2023. gadā
| pielietojums = [[nesējraķete|Kosmiskā nesējraķete]]
| raķešu saime = 
| raķešu grupa = 
| valsts = [[Jaunzēlande]] / [[ASV]]
| izgatavotājs = ''[[Rocket Lab]]''
| augstums = 18 m
| diametrs = 1,2 m
| masa = 12,5 t
| pakāpes = 2-3
| LEO masa = 225 kg/300 kg
| SSO masa = 150 kg/200 kg
| statuss = ekspluatācijā
| starta vietas = ''[[Rocket Lab Launch Complex 1]]''&lt;br /&gt;[[Vidusatlantijas reģionālais kosmodroms]]
| startu skaits = 42
| veiksmīgie = 38
| avārijas = 4
| daļēji = 
| pirmais = {{dat|2017|5|25}}
| pirmais pavadonis = 
| pakāpju apraksts = 
{{Collapsible list
|title= Pakāpes
|1 =
{{Raķešpakāpe-augša
  | pakāpes numurs = 1
  | bloku skaits = 1
  | pakāpes veidne =
  {{Raķešpakāpe
| nosaukums = 
| cits nosaukums =
| indekss =
| tips = 
| dzinējs = ''[[Rutherford (dzinējs)|Rutherford]]''
| dzinēju skaits = 9
| vilkme = 190 kN
| pilnmasa = 
| sausmasa =
| diametrs = 1,2 m
| garums = 12,1 m
| degviela =[[RP-1]]/[[Šķidrais skābeklis]]}}
}}
|2 = {{Raķešpakāpe-augša
| pakāpes numurs = 2
| bloku skaits = 1
| pakāpes veidne =  {{Raķešpakāpe
| nosaukums = 
| cits nosaukums =
| indekss =
| tips = 
| dzinējs = ''[[Rutherford (dzinējs)|Rutherford]]''
| dzinēju skaits = 1
| vilkme = 25,8 kN
| pilnmasa = 
| sausmasa =
| diametrs = 1,2 m
| garums = 2,4 m
| degviela =[[RP-1]]/[[Šķidrais skābeklis]]}}
}}
|3 ={{Raķešpakāpe-augša
  | pakāpes numurs = 3
  | bloku skaits = 1
  | pakāpes veidne = {{Raķešpakāpe
| nosaukums = Grūdienpakāpe (pēc izvēles)
| cits nosaukums = ''Photon''
| indekss =
| tips = 
| dzinējs = ''[[Curie (dzinējs)|Curie]]''
| dzinēju skaits = 1
| vilkme = 120 N
| pilnmasa = 
| sausmasa = 40 kg
| diametrs = 
| garums = 
| degviela =viskoza raķēšdegdiela}}
 }}
|4 ={{Raķešpakāpe-augša
  | pakāpes numurs = 3
  | bloku skaits = 1
  | pakāpes veidne = {{Raķešpakāpe
| nosaukums = Modificēta grūdienpakāpe (pēc izvēles)
| cits nosaukums = ''Photon''
| indekss =
| tips = 
| dzinējs = ''[[Curie (dzinējs)|HyperCurie]]''
| dzinēju skaits = 1
| vilkme = 
| pilnmasa = 
| sausmasa =
| diametrs = 
| garums = 
| degviela =hipergoliska raķešdegdiela
}}
  }}
}}
}}

'''''Electron''''' ir divpakāpju, daļēji atkārtoti izmantojama [[nesējraķete]], kuru izstrādājusi [[ASV]] kompānija ''[[Rocket Lab]]''. Nesējraķete izstrādāta mazo pavadoņu palaišanai orbītā. ''Electron'' izmanto ar elektrisko sūkni aprīkotos [[Rutherford (dzinējs)|''Rutherford'']] dzinējus — pirmais tāda tipa raķešdzinējs, kas spējis orbīta nogādāt kravu.&lt;ref name=&quot;popsci_rutherford&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.popsci.com/rocket-labs-got-3d-printed-battery-powered-rocket-engine|title=A 3D-Printed, Battery-Powered Rocket Engine|publisher=Popular Science|last1=Grush|first1=Loren|date=14 April 2015|access-date=22 January 2018}}&lt;/ref&gt; Lai gan raķetes izstrādes laikā, nebija plānots to izmantot atkārtoti — ekspluatācijas laikā ''Rocket Lab'' sāka izmēģināt pirmās pakāpes atgūšanu ar helikopteru, lai pirmo pakāpi izmantotu atkārtoti. Līdz šim atkārtoti atgūt pakāpi ir izdevies divas reizes, bet atkārtoti pirmā pakāpe vēl nav izmantota.

2016. gada decembrī tika pabeigti sertifikācijas darbi un 2017. gada 25. maijā veikts pirmais lidojums, lai gan raķete sasniedza kosmosu, sakaru kļūdas dēļ netika sasniegta paredzētā orbīta. Otrais starts tika aizvadīts veiksmīgi un 3 ''[[CubeSat]]'' pavadoņi tika ievadīti orbīta. Pirmais komercklienta lidojums notika 2018. gada 11. novembrī. Līdz šim veikti 41 starti — 37 veiksmīgi un 4 neveiksmes.

== Konstrukcija ==
''Electron'' izmanto divas pakāpes ar vienādu diametru — 1,2 metri, kā degviela tiek izmantota [[RP-1]] un [[šķidrais skābeklis]]. Korpusu izbūvē tiek izmantots [[ogleklis|oglekļa]] [[Kompozītmateriāli|kompozīts]].&lt;ref name=ft_launch/&gt; Abas pakāpes izmanto [[Rutherford (dzinējs)|Rutherford]] dzinējus ar elektriskajiem sūkņiem.&lt;ref name=popsci_rutherford/&gt; Elektriskos sūkņu darbina [[litijs|litija]] polimēra baterijas. Otrā pakāpe izmanto trīs baterijas, kuras lidojuma laikā pēc izmantošanas tiek izmestas, lai ietaupītu svaru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://spaceflight101.com/launch-week-arrives-for-rocket-labs-electron/|title=Launch Week Arrives for Rocket Lab's Electron|publisher=Spaceflight101|access-date=13 June 2019|archive-date={{dat|2022|11|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221116082751/https://spaceflight101.com/launch-week-arrives-for-rocket-labs-electron/}}&lt;/ref&gt; Pirmā pakāpe izmanto deviņus dzinējus, bet otrā — vienu, vakuumam pielāgotu konstrukciju. Liela daļa no dzinēja detaļām tiek ražotas, izmantojot [[3D drukāšana]]s tehnoloģiju.&lt;ref name=popsci_rutherford/&gt;&lt;ref name=&quot;ft_launch&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/41572f8a-fe4d-11e7-9650-9c0ad2d7c5b5|title=Private group in &quot;world first&quot; cheap rocket launch|publisher=Financial Times|last1=Smyth|first1=Jamie|date=21 January 2018|access-date=22 January 2018}}&lt;/ref&gt;
''Rocket Lab'' arī piedāvā variāciju ar trešo, grūdējpakāpi, kas paredzēta precīzākai pavadoņu ievadīšanai paredzētajā orbītā. Trešo pakāpi darbina [[Curie (dzinējs)|''Curie'']] dzinējs, kurš izmanto biodegvielu un arī tiek ražots, izmantojot 3D drukāšanu. Trešā pakāpe var orbītā nogādāt līdz 150 kg smagu derīgo kravu.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rocketlabusa.com/news/updates/rocket-lab-successfully-circularizes-orbit-with-new-electron-kick-stage/|title=Rocket Lab successfully circularizes orbit with new Electron kick stage|publisher=Rocket Lab USA|date=23 January 2018|access-date=9 May 2019}}&lt;/ref&gt; Derīgās kravas apšuvums ir 2,5 metrus garš un 1,2 metrus plats, sastādot 44 kilogramu lielu svaru.
2019. gada augustā ''Rocket Lab'' paziņoja par pirmās pakāpes atkārtotas izmantošanas plāniem, darbs pie šī procesa bija sācies jau 2018. gadā. Lai gan ''Eelctron'' raķete netika projektēta kā atkārtoti izmantojama, analizējot lidojuma datus, kā arī pieaugot pieprasījumam, tika uzsākta izpēte, nesējraķetēs uzstādot papildus sensoru aprīkojumu datu ieguvei. Plānots, ka atgriežoties pirmā pakāpe izmantos [[izpletnis|izpletni]], lai samazinātu ātrumu un pirmo pakāpi gaisā pārtvers helikopters. Vēlāk plāns tika mainīts un pirmā pakāpe veiks nosēšanos okeānā, kur to atgūs kuģis.

== Lidojumu vēsture ==

=== 2017. gads ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%&quot;
! Lidojums
! Nosaukums
! Datums/laiks&lt;br /&gt;([[UTC]])
! Starta vieta
! Krava
! Kravas massa
! Mērķis
! Klients/-i
! Rezultāts
! Nesējraķetes atgūšana
|-
! rowspan=2 | 1
| &quot;Tas ir tests&quot; &lt;br /&gt;&lt;small&gt;({{Val|en|&quot;It's a Test&quot;}})&lt;/small&gt;
| {{dat|2017|5|25}} 04:20&lt;ref name=&quot;sfnow20170525&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://spaceflightnow.com/2017/05/25/maiden-flight-of-rocket-labs-small-satellite-launcher-reaches-space/|title=Maiden flight of Rocket Lab's small satellite launcher reaches space|publisher=Spaceflight Now|first=Stephen|last=Clark|date=25 May 2017|access-date=25 May 2017}}&lt;/ref&gt;
| [[Rocket Lab Launch Complex 1|Māhija, LC-1A]]
| -
| -
| 500 km, 85° [[Zemā Zemes orbīta|LEO]]
| [[Rocket Lab]] (izmēģinājuma lidojums)
| style=&quot;background: #FFC7C7; vertical-align: middle; text-align:center&quot;| Neveiksmīgs
| style=&quot;background: #EEE; vertical-align: middle; white-space: nowrap; text-align:center&quot;|Netika mēģināts
|-
| colspan=&quot;9&quot; | Raķete veiksmīgi startēja un pirmās pakāpes atdalīšanas notika veiksmīgi. Sasniedzot 224 kilometru (plānoto 500 kilometru) vietā,&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{cite tweet|number=1126301826658136064|user=RocketLab|title=Last week's STP-27RD mission was our 6th Electron launch! We've now deployed 28 satellites to orbit for innovative organizations including NASA, Planet Labs, DARPA, Spire Global, the U.S. Air Force's Space Test Program, and many more. We can't wait to share what's next on our 2019 manifest!|date=8 May 2019 |author=Rocket Lab|access-date=2019-05-09}}&lt;/ref&gt; raķešu starta vadība zaudēja sakarus ar nesējraķeti un drošības apsvērumu dēļ nesējraķetē tika aktivizēta pašiznīcināšanās.&lt;ref name=&quot;Flight1analysis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rocketlabusa.com/latest/rocket-lab-completes-post-flight-analysis/|title=Rocket Lab Completes Post-Flight Analysis|publisher=Rocket Lab|date=7 August 2017|access-date=7 August 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;spacenews20170807&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://spacenews.com/telemetry-glitch-kept-first-electron-rocket-from-reaching-orbit/|title=Telemetry glitch kept first Electron rocket from reaching orbit |publisher=SpaceNews|first=Jeff|last=Foust|date=7 August 2017|access-date=9 August 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc lidojuma veiktajā analīze tika noskaidrots, ka sakaru kļūmes iemesls bija programmatūras problēma un nevis problēma ar pašu nesējraķeti.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rocketlabusa.com/about-us/updates/rocket-lab-completes-post-flight-analysis/|title=Rocket Lab Completes Post-Flight Analysis for Electron 'Its a Test' |publisher=Rocket Lab|date=7 August 2017|access-date=24 January 2018}}&lt;/ref&gt; Programmatūras piegādātjs nebija iespējojis [[Kļūdu kontrole|kļūdu kontroli]], kā dēļ notika saņemto datu kropļošana, kas noveda pie sakaru zaudēšanas.&lt;ref name=&quot;:5&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Foust|first=Jeff|date=2017-08-07|title=Telemetry glitch kept first Electron rocket from reaching orbit|url=https://spacenews.com/telemetry-glitch-kept-first-electron-rocket-from-reaching-orbit/|publisher=SpaceNews.com|access-date=2020-06-13}}&lt;/ref&gt; ''Rocket Lab'' nemainīja raķetes konstrukciju, bet veica izmaiņas starta procedūrā, lai nākotnē novērstu līdzīgas problēmas.&lt;ref name=&quot;:5&quot;/&gt;
|}

=== 2018. gads ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%&quot;
! Lidojums
! Nosaukums
! Datums/laiks&lt;br /&gt;([[UTC]])
! Starta vieta
! Krava
! Kravas massa
! Mērķis
! Klients/-i
! Rezultāts
! Nesējraķetes atgūšana
|-
! rowspan=2 | 2
| &quot;Joprojām tests&quot;&lt;br /&gt;&lt;small&gt;({{Val|en|&quot;Still Testing&quot;}})&lt;/small&gt;
| {{dat|2018|1|21}} 01:43&lt;ref name=&quot;sfnow20180121&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://spaceflightnow.com/2018/01/21/rocket-lab-delivers-nanosatellites-to-orbit-on-first-successful-test-launch/|title=Rocket Lab delivers nanosatellites to orbit on first successful test launch|publisher=Spaceflight Now|first=Stephen|last=Clark|date=21 January 2018|access-date=21 January 2018}}&lt;/ref&gt;
| [[Rocket Lab Launch Complex 1|Māhija, LC-1A]]
| {{flatlist|
* ''[[Dove (pavadonis)|Dove Pioneer]]''
* ''[[Lemur-2]]'' × 2
* ''[[Humanity Star]]'' &lt;ref name=&quot;ars20180124&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://arstechnica.com/science/2018/01/rocket-lab-launched-a-secret-payload-into-space-last-weekend/|title=Rocket Lab launched a secret payload into space last weekend|publisher=Ars Technica|first=Eric|last=Berger|date=24 January 2018|access-date=24 January 2018}}&lt;/ref&gt;
}}
| 13 kg&lt;ref name=&quot;Data Sheet&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Rocket Lab Electron Data Sheet|url=http://www.spacelaunchreport.com/electron.html|website=Space Launch Report|access-date=17 October 2019}}&lt;/ref&gt;
| 400 km, 82.9° [[Zemā Zemes orbīta|LEO]]
| {{flatlist|
* [[Planet Labs]]
* [[Spire Global]]
}}
| style=&quot;background: #9EFF9E; vertical-align: middle; text-align:center| Veiksmīgs
| style=&quot;background: #EEE; vertical-align: middle; white-space: nowrap; text-align:center&quot;|Netika mēģināts
|-
| colspan=&quot;9&quot; | Orbītā palaisti [[Planet Labs]] un [[Spire Global]] [[CubeSat]] pavadoņi.&lt;ref name=&quot;sfnow20171201&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://spaceflightnow.com/2017/12/01/rocket-lab-to-launch-second-orbital-class-rocket-as-soon-as-next-week/|title=Rocket Lab to launch second orbital-class rocket as soon as next week|publisher=Spaceflight Now|first=Stephen|last=Clark|date=1 December 2017|access-date=11 December 2017}}&lt;/ref&gt; Divus [[Spire Global|Lemur-2 pavadoņus]] apļveida orbītā ievadīja trešā pakāpe, par kuru iepriekš netika izplatīta informācija.&lt;ref name=&quot;:11&quot;/&gt; 2017. gada decembrī un 2018. gada janvārī starts, sliktu laikapstākļu, orbītu konfigurācijas un starta laukuma drošības problēmu dēļ, tika pārcelts sešas reizes.&lt;ref name=&quot;stuff20171211&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/business/industries/99733044/countdown-begins-for-rocket-lab-launch|title=Rocket Lab launch canceled six minutes into window |publisher=Stuff.co.nz|first=Madison|last=Reidy|date=11 December 2017|access-date=11 December 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sfnow20171212&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://spaceflightnow.com/2017/12/12/electron-rocket-countdown-aborted-after-engine-start-next-launch-attempt-set-for-wednesday/|title=Electron countdown aborted at engine start, next launch attempt Wednesday|publisher=Spaceflight Now|first=Stephen|last=Clark |date=12 December 2017|access-date=13 December 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sfnow-sched&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://spaceflightnow.com/launch-schedule/|title=Launch Schedule|publisher=Spaceflight Now|date=19 January 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nzh20180121&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.nzherald.co.nz/business/news/article.cfm?c_id=3&amp;objectid=11979201|title=Blast off! Rocket Lab successfully reaches orbit|publisher=The New Zealand Herald|last=Ryan|first=Holly|date=21 January 2018|access-date=21 January 2018|archive-date={{dat|2018|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180121032742/http://www.nzherald.co.nz/business/news/article.cfm?c_id=3&amp;objectid=11979201}}&lt;/ref&gt;
|-
! rowspan=2 | 3
| &quot;Laiks biznesam&quot;&lt;br /&gt;&lt;small&gt;({{Val|en|&quot;It's Business Time&quot;}})&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;sfn20180406&quot;/&gt;
| {{dat|2018|11|11}} 03:50
| nowrap | [[Rocket Lab Launch Complex 1|Māhija, LC-1A]]&lt;ref name=&quot;sfn20180406&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://spaceflightnow.com/2018/04/06/rocket-lab-preps-for-first-commercial-satellite-launch/|title=Rocket Lab preps for first commercial satellite launch|publisher=Spaceflight Now|first=Stephen|last=Clark|date=6 April 2018|access-date=7 April 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;verge20180404&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theverge.com/2018/4/4/17195686/rocket-lab-electron-commercial-launch-its-business-time-new-zealand|title=Rocket Lab sets date for first commercial launch of its Electron rocket|publisher=The Verge|first=Loren|last=Grush|date=4 April 2018|access-date=4 April 2018}}&lt;/ref&gt;
| {{flatlist|
* ''[[Lemur-2]]'' × 2
* ''CICERO''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://directory.eoportal.org/web/eoportal/satellite-missions/content/-/article/cicero|title=CICERO (Community Initiative for Continuing Earth Radio Occultation) pathfinder mission|work=eoPortal|publisher=European Space Agency|access-date=8 April 2018}}&lt;/ref&gt;
* ''[[IRVINE01]]''&lt;ref name=&quot;thirdlaunch&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.nasaspaceflight.com/2018/05/rocket-lab-new-launch-date-payloads-business-time-electron-flight/|title=Rocket Lab announces new launch date, payloads for &quot;It's Business Time&quot; Electron flight|publisher=NASASpaceFlight.com|last=Gebhardt|first=Chris|date=25 May 2018|access-date=28 May 2018}}&lt;/ref&gt;
* ''[[NABEO]]''&lt;ref name=&quot;thirdlaunch&quot;/&gt;
* ''Proxima'' × 2&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://spaceflightnow.com/2018/10/31/rocket-lab-sets-new-target-date-for-first-operational-launch/|title=Rocket Lab sets new target date for first operational launch |access-date=10 November 2018}}&lt;/ref&gt;
}}
| Aptuveni 45 kg&lt;ref name=&quot;Data Sheet&quot;/&gt;
| 500 km, 85° [[Zemā Zemes orbīta|LEO]]
| {{flatlist|
* [[Spire Global]]
* GeoOptics
* Irvine CubeSat STEM Program
* High Performance Space Structure Systems
* Fleet Space Technologies
}}
| style=&quot;background: #9EFF9E; vertical-align: middle; text-align:center| Veiksmīgs
| style=&quot;background: #EEE; vertical-align: middle; white-space: nowrap; text-align:center&quot;|Netika mēģināts
|-
| colspan=&quot;9&quot; | Visi [[CubeSat]] pavadoņi ievadīti orbītā. Starts, sākotnēji plānos 2018. gada aprīlī, tika vairākkārt pārcelts, jūnijā un jūlijā lidojumu atcēla dzinēja kontroliera problēmu dēļ, kā arī Čethema salas sakaru antēnas problēmu dēļ&lt;ref name=&quot;sfn20180406&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;thirdlaunch&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sfn20180623&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://spaceflightnow.com/2018/06/23/ground-antenna-problem-scrubs-rocket-labs-first-commercial-launch/|title=Ground antenna problem scrubs Rocket Lab's first commercial launch|publisher=Spaceflight Now|first=Stephen|last=Clark|date=23 June 2018|access-date=24 June 2018}}&lt;/ref&gt; un vēlāk uz nenoteiktu laiku cita dzinēju kontroliera defekta dēļ.&lt;ref name=&quot;nsf20180626&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.nasaspaceflight.com/2018/06/rocketlab-operational-electron-launch-five-payload/|title=Rocket Lab scrubs latest attempt at first operational Electron launch with five payload elements|publisher=NASASpaceFlight.com|first=Chris|last=Gebhardt|date=26 June 2018|access-date=26 June 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sfn_june18&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://spaceflightnow.com/2018/06/28/rocket-labs-first-commercial-launch-grounded-to-resolve-nagging-technical-issue/|title=Rocket Lab's first commercial launch grounded to fix nagging technical issue |publisher=Spaceflight Now|last1=Clark|first1=Stephen|date=28 June 2018|access-date=12 July 2018}}&lt;/ref&gt; 2018. gada oktrobrī tika izziņots, ka 2018. gada 11. novembrī sākas deviņu dienu starta logs, kura laikā palaist raķeti.&lt;ref name=&quot;Businesstimetweet&quot;&gt;{{cite tweet|number=1057361750276730880|title=It's Business Time! The nine day launch window for #ItsBusinessTime opens 11 November, NZDT. Daily launch opportunities between 16:00 - 20:00 NZDT (03:00 - 07:00 UTC). Electron is ready. The team is primed. Let's go to orbit.|user=rocketlab|publisher=RocketLab|date=30 October 2018}}&lt;/ref&gt;
|-
! rowspan=2 | 4
| &quot;Par godu Pikeringam&quot;&lt;br /&gt;&lt;small&gt;({{Val|en|&quot;This One's For Pickering&quot;}})&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.rocketlabusa.com/about-us/updates/rocket-lab-prepares-to-launch-historic-small-satellite-mission-for-nasa/ Rocket Lab prepares to launch historic CubeSat mission for NASA] Rocket Lab press release.&lt;/ref&gt;
| {{dat|2018|12|16}} 06:33&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://spaceflightnow.com/launch-schedule/|title=Launch Schedule|publisher=Spaceflight Now|access-date=2018-12-08}}&lt;/ref&gt;
| [[Rocket Lab Launch Complex 1|Māhija, LC-1A]]
| {{flatlist|
* [[ELaNa]]-19
** ALBus
** CeREs
** CHOMPTT
** CubeSail
** DaVinci
** ISX
** NMTSat
** RSat-P
** Shields-1
** STF-1
* SHFT 2
* TOMSat EagleScout
* TOMSat R3}}
| 78 kg&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasaspaceflight.com/2018/12/rocket-lab-nasa-mission-electron-elana-xix/|title=Rocket Lab Electron launches ELaNa-XIX mission – NASASpaceFlight.com|last=Burghardt
|first=Thomas|date=15 December 2018|website=nasaspaceflight.com|access-date=2019-05-09}}&lt;/ref&gt;
| 500 km, 85° [[Zemā Zemes orbīta|LEO]]
| [[NASA]]&lt;ref name=&quot;roklab20180209&quot;/&gt;
| style=&quot;background: #9EFF9E; vertical-align: middle; text-align:center| Veiksmīgs
| style=&quot;background: #EEE; vertical-align: middle; white-space: nowrap; text-align:center&quot;|Netika mēģināts
|-
| colspan=&quot;9&quot; | NASA sponsorētas misija ELaNa-19 — vairāku CubeSat klases pavadoņu nogādāšana orbītā.&lt;ref name=&quot;roklab20180209&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rocketlabusa.com/about-us/updates/rocket-lab-completes-fit-check-for-nasa-vcls-elana-xix-mission/|title=Rocket Lab completes fit check for NASA VCLS ELaNa XIX mission|publisher=Rocket Lab|date=9 February 2018|access-date=12 March 2018}}&lt;/ref&gt; Pirmais Rocket Lab izpildītais [[NASA]] lidojums&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/jonathanocallaghan/2019/01/24/rocket-labs-first-launch-of-2019-will-be-a-mission-for-darpa/|title=Rocket Lab's First Launch Of 2019 Will Be A Mission For DARPA|last=O'Callaghan|first=Jonathan|website=Forbes|access-date=17 February 2019}}&lt;/ref&gt;
|}

=== 2018. gads ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%&quot;
! Lidojums
! Nosaukums
! Datums/laiks&lt;br /&gt;([[UTC]])
! Starta vieta
! Krava
! Kravas massa
! Mērķis
! Klients/-i
! Rezultāts
! Nesējraķetes atgūšana
|-
! rowspan=2 | 5
| &quot;Divi īkšķi augšup&quot;&lt;br /&gt;&lt;small&gt;({{Val|en|&quot;Two Thumbs Up&quot;}})&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rocketlabusa.com/missions/completed-missions/darpa-r3d2/|title=DARPA R3D2|website=Rocket Lab|access-date=11 June 2019}}&lt;/ref&gt;
| {{dat|2019|3|28}} 23:27&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://spaceflightnow.com/launch-schedule/|title=Launch Schedule|publisher=Spaceflight Now|access-date=29 March 2019}}&lt;/ref&gt;
| [[Rocket Lab Launch Complex 1|Māhija, LC-1A]]
| R3D2&lt;ref&gt;[https://www.rocketlabusa.com/about-us/updates/rocket-lab-to-launch-dedicated-electron-mission-for-darpa/ Rocket Lab to launch dedicated Electron mission for DARPA] Rocket Labs press release.&lt;/ref&gt;
| 150 kg&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasaspaceflight.com/2019/03/rocket-lab-dedicated-darpa-mission/|title=Rocket Lab launches dedicated DARPA mission on Electron |date=28 March 2019 |publisher=NASASpaceFlight.com|access-date=9 May 2019}}&lt;/ref&gt;
| 425 km, 39.5° [[Zemā Zemes orbīta|LEO]]
| [[DARPA]]
| style=&quot;background: #9EFF9E; vertical-align: middle; text-align:center| Veiksmīgs
| style=&quot;background: #EEE; vertical-align: middle; white-space: nowrap; text-align:center&quot;|Netika mēģināts
|-
| colspan=&quot;9&quot; | R3D2 — Radio Frekvenču Riska Samazināšanas Demonstrācijas pavadonis izmēgināja jaunus radioantēnu materiālus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://space.skyrocket.de/doc_sdat/r3d2.htm |title=R3D2|website=space.skyrocket.de|access-date=25 January 2019}}&lt;/ref&gt; R3D2 konstruēja [[Northrop Grumman]] kompānija. ''Blue Canyon Technologies'' konstruēja pavadoni, ''MMA Design'' — antēnu.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.space.com/43090-rocket-lab-will-aunch-darpa-satellite.html|title=Rocket Lab to Launch DARPA Satellite in February|last1=Foust|first1=Jeff|last2=January 23 |first2=SpaceNews Writer {{!}}|website=Space.com|access-date=25 January 2019|last3=ET|first3=2019 07:19am|date=23 January 2019}}&lt;/ref&gt;
|-
! rowspan=2 | 6
| &quot;Tas ir dīvaina paskata kaktuss&quot;&lt;br /&gt;&lt;small&gt;({{Val|en|&quot;That's a Funny Looking Cactus&quot;}})&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{cite tweet|number=1113919102572085249|user=RocketLab|title=We've made a tradition of giving every Electron rocket its own unique name. Our next mission is for the Space Test Program, which is based in New Mexico. That location might just have been the inspiration for this vehicle name and mission patch....#ThatsAFunnyLookingCactus|date=4 April 2019|author=Rocket Lab|access-date=5 May 2019}}&lt;/ref&gt;
| {{dat|2019|5|5}} 06:00&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nasaspaceflight.com/2019/05/rocket-lab-launch-stp-27rd-test-satellite-trio-dod/|title=Rocket Lab launches STP-27RD test satellite trio for the DoD – NASASpaceFlight.com|last=Atkinson|first=Ian|date=5 May 2019|website=nasaspaceflight.com|access-date=5 May 2019}}&lt;/ref&gt;
| [[Rocket Lab Launch Complex 1|Māhija, LC-1A]]
| {{flatlist|
* STP-27RD
** SPARC-1
** Falcon ODE
** Harbinger
}}
| 180 kg&lt;ref name=&quot;:9&quot;/&gt;
| 500 km, 40° [[Zemā Zemes orbīta|LEO]]
| [[ASV Gaisa spēki]]
| style=&quot;background: #9EFF9E; vertical-align: middle; text-align:center| Veiksmīgs
| style=&quot;background: #EEE; vertical-align: middle; white-space: nowrap; text-align:center&quot;|Netika mēģināts
|-
| colspan=&quot;9&quot; | Starts ir daļa no ASV Gaisa spēku &quot;Rapid Agile Launch Initiative&quot; programmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spacenews.com/rocket-lab-to-launch-air-force-satellites/|title=Rocket Lab to launch Air Force satellites|date=3 April 2019|website=spacenews.com|access-date=3 April 2019}}&lt;/ref&gt; Pirmais ''Electron'' nakts starts un uz to brīdi — smagākā krava, kas nogādāta orbītā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rocketlabusa.com/about-us/updates/rocket-lab-successfully-launches-three-r-and-d-satellites-to-orbit-for-the-u-s-air-force/|title=Rocket Lab successfully launches three R&amp;D satellites to orbit for the U.S. Air Force|website=rocketlabusa.com|access-date=6 May 2019}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Nesējraķetes]]</text>
      <sha1>k834hj6k111ntt0rqyiklcsv1c8ox12</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzīvnieku brīvība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>565674</id>
    <revision>
      <id>4493198</id>
      <parentid>4489545</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:40:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47749" sha1="kvctxqsyjqnpiopco4oexvlt2rih5hb" xml:space="preserve">'''“Dzīvnieku brīvība”''' ir 2012. gadā [[Latvija|Latvijā]] reģistrēta neatkarīga bezpeļņas [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskā organizācija]] (NVO), kuras mērķis ir dzīvnieku, vides un indivīda tiesību aizsardzība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/statuti|title=Statūti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; “Dzīvnieku brīvība” ir biedrs [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskajā aliansē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ko-mes-kopa-paveicam|title=Ko mēs kopā paveicām 2022. gadā?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Dzīvnieku brīvība logo.png|alt=Logo redzams biedrības nosaukums līdzās lāča ķepas nospiedumam.|thumb|Biedrības &quot;Dzīvnieku brīvība&quot; logo.]]
Pastāvēšanas laikā organizācija veikusi pētījumus dzīvnieku fermās un [[Lobijs|lobija]], sabiedrības informēšanas un iesaistes aktivitātes. “Dzīvnieku brīvība” pazīstama ar kampaņām, kas panāca aizliegumus Latvijā izmantot savvaļas dzīvniekus [[Cirks|cirkā]] un audzēt dzīvniekus [[Kažokāda|kažokādu]] ieguvei, kā arī ar ikgadējo akciju “Neapēd zemeslodi” un citām iniciatīvām.

== Organizācijas vēsture un darbības virzieni ==
[[Biedrība]] “Dzīvnieku brīvība” dibināta 2012. gadā pēc ierosinājuma virtuālā domubiedru grupā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vegan.lv/pasakumi/dzivnieku-briviba/|title=Dzīvnieku brīvības dibināšana|website=Vegan.LV|access-date=2024-03-05|date=2012-09-22|language=lv|archive-date=2024-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240527200005/https://vegan.lv/pasakumi/dzivnieku-briviba/}}&lt;/ref&gt; Dibināšana notika Rīgā, Meža ielā 4, tolaik biedrības “[[Zaļā brīvība]]” telpās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Kampaņa “Par cilvēcīgu cirku” ===
2014. gada 14. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” publiski aicināja [[Rīgas cirks|Rīgas cirku]] pārtraukt sadarbību ar [[Ziloņi|ziloņu]] dresētāju Larsu Holšeru, kas iepriekš bija atlaists no vairāku citu valstu cirkiem cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5210680/aicina-rigas-cirku-izbeigt-sadarbibu-ar-cietsirdigu-zilonu-dresetaju|title=Aicina Rīgas cirku izbeigt sadarbību ar cietsirdīgu ziloņu dresētāju|website=Ceļojumi|access-date=2024-03-05|date=2014-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; 19. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” pirms Larsa Holšera izrādes pie cirka rīkoja piketu pret dzīvnieku izmantošanu cirkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5208679/dzivnieku-aizstavji-proteste-pret-dzivnieku-izmantosanu-rigas-cirka|title=Dzīvnieku aizstāvji protestē pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā|website=Dzīvnieki|access-date=2024-03-05|date=2014-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Biedrība ziņoja, ka šis ir iesākums aktivitātēm, “lai panāktu Latvijas pievienošanos to daudzo valstu pulkam, kurā dzīvnieku cirks ir aizliegts.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/media/set/?set=a.673146192746266&amp;type=3|title=Protests pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā|last=Facebook|access-date=2024-03-05|date=2014-04-19}}&lt;/ref&gt;

Jūnijā “Dzīvnieku brīvība” ar atklātu vēstuli lūdza [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministriju]], [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departamentu un [[Saeima]]s Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju aicināt [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] vadību atteikties no dzīvnieku izmantošanas izrādēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/atklata-vestule-par-rigas-cirku|title=Atklāta vēstule par Rīgas Cirku|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; No 3. jūlija līdz 30. augustam “Dzīvnieku brīvība” pie [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] rīkoja 27 piketu sēriju kampaņas “Par cilvēcīgu cirku” ievaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/uzsak-piketu-seriju-pret-dzivnieku-izmantosanu-cirka|title=Uzsāk piketu sēriju pret dzīvnieku izmantošanu cirkā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ar-krasnu-zibakciju-nosledzam-piketu-seriju-pie-rigas-cirka|title=Ar krāšņu zibakciju noslēdzam piketu sēriju pie Rīgas cirka|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Piketu sērijas laikā biedrība komunicēja ar valsts iestādēm par to, vai savvaļā notvertu dzīvnieku izmantošana cirkā atbilst likumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/rosina-izvertet-iestazu-bezdarbibu-saistiba-ar-zilonu-izmantosanu-cirka|title=Rosina izvērtēt iestāžu bezdarbību saistībā ar ziloņu izmantošanu cirkā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

2015. gada oktobrī &quot;Dzīvnieku brīvība&quot; tikās ar [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvjiem, kuri piekrita nostājai, ka savvaļas dzīvnieku izmantošana pasākumos būtu jāaizliedz.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/pvd-atbalsta-aicinajumu-aizliegt-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a149463/|title=PVD atbalsta aicinājumu aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirkā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Novembrī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] ziņoja, ka sadarbībā ar Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi rosinās aizliegt izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos un veidos darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus grozījumiem [[Normatīvais akts|normatīvajos aktos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/46696701/zm-rosinas-aizliegt-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka|title=ZM rosinās aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirkā|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Decembrī “Dzīvnieku brīvība” publicēja [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijai]] adresētu interneta vietni un petīciju “Par cilvēcīgu cirku”, kurā vāca parakstus par cirka [[Reforma|reformu]] un apkopoja [[Inteliģence (sabiedrības slānis)|inteliģences]] pārstāvju viedokļus par to.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://par-cilvecigu-cirku.lv/|title=Par cilvēcīgu cirku|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-03-22|archive-date=2023-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322100505/https://par-cilvecigu-cirku.lv/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/latvijas-inteligence-aicina-atteikties-no-dzivnieku-cirka|title=Latvijas inteliģence aicina atteikties no dzīvnieku cirka|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Starp iniciatīvas atbalstītājiem bija [[Egils Levits]], tolaik [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesis, vēlāk [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts Prezidents]] (2019-2023) un komentēja to šādi: &lt;blockquote&gt;&quot;Ir pienācis laiks apzināties, ka arī dzīvniekiem ir tiesības saņemt cieņpilnu attieksmi no cilvēka. Redzot lāci, kurš izdresēts braukt ar velosipēdu, pārņem [[Kauns|kauna]] sajūta - par cilvēkiem, kuri šādi pazemo citu dzīvu būtni. Tiesiski nav šķēršļu dzīvnieku pretdabisku un līdz ar to neētisku izmantošanu nepieļaut. Vajadzīga tikai attiecīga sabiedrības nostāja un politiskā griba.&quot;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;/blockquote&gt;
[[Attēls:Protests par cilvēcīgu cirku.jpg|alt=Piketa dalībnieki ar plakātiem par dzīvnieku aizstāvību un izklaidi bez dzīvnieku izmantošanas, kā arī papīra karodziņiem, uz kuriem attēlots pārsvītrots lācis uz riteņa.|left|thumb|Pikets kampaņas &quot;Par cilvēcīgu cirku&quot; ietvaros.]]
2016. gada februārī [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] uzdeva [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] valdei izstrādāt jaunu darbības stratēģiju, paredzot pāreju uz darbību bez savvaļas dzīvnieku izmantošanas.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/km-uzdod-rigas-cirka-valdei-izstradat-darbibas-strategiju.a166985/|title=KM uzdod Rīgas cirka valdei izstrādāt darbības stratēģiju|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kā iemeslus ministrija norādīja gan cirka ēkas tehnisko stāvokli, gan sabiedrības nostāju dzīvnieku cirka jautājumā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tehniskā nolietojuma dēļ [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēka 2016. gadā tika slēgta renovācijas nolūkos.

2017. gada 21. februārī izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]] tika nodots [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] izstrādāts likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ietvēra aizliegumu atrakcijās izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/285745-cirka-izrades-bez-savvalas-dzivniekiem-2017|title=Cirka izrādes bez savvaļas dzīvniekiem|last=|website=lvportals.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=846/Lp12|title=Nr. 846/Lp12. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2017-03-03|language=latviešu}}&lt;/ref&gt; 20. martā “Dzīvnieku brīvība” ziņoja, ka vietnē “Par cilvēcīgu cirku” savākti 26 000 parakstu, kas tika iesniegti Saeimā kopā ar 37 NVO parakstītu vēstuli, kurā deputāti tika aicināti atbalstīt Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/iesniedzam-saeima-26-000-parakstus-par-cilvecigu-cirku|title=Iesniedzam Saeimā 26 000 parakstus par cilvēcīgu cirku|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija neatbalstīja šo likumprojektu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4581720/saeima-tomer-konceptuali-atbalsta-aizliegumu-cirka-izmantot-savvalas-dzivniekus|title=Saeima tomēr konceptuāli atbalsta aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus|website=Dzīvnieki|access-date=2024-03-05|date=2017-03-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saeima 2017. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, nosakot pilnīgu savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Grozījumi tika izsludināti 26. jūnijā un stājās spēkā 13. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/288574-aizliedz-savvalas-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka-izrades-2017|title=Aizliedz savvaļas dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirka izrādēs - LV portāls|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2019-07-30|archive-date=2019-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190730131344/https://lvportals.lv/skaidrojumi/288574-aizliedz-savvalas-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka-izrades-2017}}&lt;/ref&gt;

[[Rīgas cirks]] pēc ēkas renovācijas atsāka darbību 2018. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cirks.lv/cirks/par-mums/|title=Par mums|website=cirks.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

=== Medību regulējums ===
2013. gadā [[Saeima|Saeimā]] tika skatīti [[Medības|Medību]] likuma grozījumi, iekļaujot priekšlikumu atļaut medīt ar [[Loks (ierocis)|loku]] nebrīvē (piemēram, [[Brieži|briežu]] dārzos) turētus savvaļu sugu dzīvniekus un nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/deputati-neatbalsta-loka-medibas-14013095|title=Deputāti neatbalsta loka medības|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; 20. jūnijā, noslēdzošā [[Saeima]]s lasījuma rītā, “Dzīvnieku brīvība” kopā ar NVO “[[Dzīvnieku draugs]]” pie [[Saeimas nams|Saeimas]] rīkoja piketu pret loka medību legalizēšanu, norādot, ka “pat profesionālākie [[Loks (ierocis)|loku]] mednieki labvēlīgākajos apstākļos sakropļo vismaz 3–4 reizes vairāk dzīvnieku nekā caurmērā medībās ar [[Šaujamierocis|šaujamieročiem]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-proteste-pret-medibam-ar-loku-un-bultam.a59390/|title=REPORTĀŽA: Protestē pret medībām ar loku un bultām|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Galējā lasījumā [[Saeima]] pieņēma Medību likuma grozījumus, taču noraidīja konkrēto priekšlikumu par medībām ar [[Loks (ierocis)|loku]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2024. gada februārī “Dzīvnieku brīvība” pievienojās 12 NVO atklātā vēstulē pret Rīgas pašvaldības noteikumu projektu par medību atļaušanu galvaspilsētas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7954581/nevalstiskas-organizacijas-pauz-bazas-par-iespejamu-medibu-rikosanu-riga|title=Nevalstiskās organizācijas pauž bažas par iespējamu medību rīkošanu Rīgā|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa pret dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei ===
[[Attēls:Madona AB 02 (8503465980).jpg|alt=Lapsa sprostā|thumb|Kadrs no biedrības publicētā materiāla, kur redzami apstākļi uzņēmuma &quot;Madona&quot; zvēraudzētavā.]]
2013. gada 21. janvārī “Dzīvnieku brīvība” izveidoja petīciju “Par kažokzvēru aizsardzību” vietnē [[ManaBalss.lv]]&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-kazokzveru-audzesanas-izbeigsanu-latvija/show?locale=lv|title=PAR KAŽOKZVĒRU AIZSARDZĪBU|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2024-03-05|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un 24. februārī paziņoja par jaunas kampaņas uzsākšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/DzivniekuBriviba/posts/514522528589043|title=&quot;Dzīvnieku brīvība&quot; uzsāk kampaņu &quot;Kažokādas otra puse&quot;|website=www.facebook.com|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; publicējot video materiālus, kas dokumentēja [[dzīvnieku labturība]]s problēmas 6 Latvijas [[Kažokzvēru audzēšana|zvēraudzētavās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/43089466/raidijums-dzivnieku-aizstavji-atklaj-parkapumus-kazokzveru-fermas-foto|title=Raidījums: dzīvnieku aizstāvji atklāj pārkāpumus kažokzvēru fermās (foto)|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Biedrība iesniedza materiālus [[Valsts policija|Valsts policijā]] un PVD, rīkoja informatīvu akciju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/pie-brivibas-pieminekla-pulcejas-dzivnieku-aizstavji-389289|title=Pie Brīvības pieminekļa pulcējas dzīvnieku aizstāvji|website=Dienas Bizness|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un performanci,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=MBWHgboYMRg|title=Protests pret kažokādu industriju|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2013-12-16}}&lt;/ref&gt; lai pievērstu sabiedrības uzmanību dzīvnieku turēšanas apstākļiem zvēraudzētavās un petīcijai par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu.

2014. gada decembrī petīcija bija savākusi vairāk nekā 10000 parakstu,&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; un biedrība iesniedza to [[Saeima|Saeimā]]. Janvārī biedrība kopā ar citām vides un dzīvnieku aizsardzības NVO nodibināja apvienību “Sabiedrība pret kažokādām”, lai kopā virzītu iniciatīvu par zvēraudzēšanas aizliegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858116/sabiedriba-pret-kazokadam-kazokadas-ir-nezeliga-grezniba|title=«Sabiedrība pret kažokādām»: Kažokādas ir nežēlīga greznība|website=Zemeslode|access-date=2024-03-05|date=2014-01-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]]s izskatīšanas laikā “Dzīvnieku brīvība” sadarbībā ar “Solid Data” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā noskaidroja, ka 65% iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu [[Kažokāda|kažokādu]] ieguvei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/59972-vairums-latvijas-iedzivotaju-neatbalsta-zveraudzesanu-liecina-aptauja|title=Vairums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta zvēraudzēšanu, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr [[Saeima]] pēc izskatīšanas iniciatīvu 2015. gada februārī noraidīja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/CCB4B7F1E490C9C2C2257DF700454293?OpenDocument|title=LM109_0 (Sēde: 19.02.2015)|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2015-02-19}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Trīs nedēļas zvēraudzētavā.jpg|alt=Ūdele ar mazuli sprostā|left|thumb|Kadrs no pētījuma &quot;Trīs nedēļas zvēraudzētavā&quot;.]]
Jūlijā “Dzīvnieku brīvība” un “Sabiedrība pret kažokādām” ziņoja par [[dzīvnieku labturība]]s pārkāpumiem uzņēmuma “Grobiņa” zvēraudzētavā, kuru rezultātā gāja bojā vairāk nekā 400 [[Ūdeles|ūdeļu]] mazuļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/foto-dzivnieku-aizstavju-riciba-nonakusi-sokejosi-dokumenti-kas-pierada-cietsirdibu-pret-dzivniekiem-grobinas-zveraudzetava/|title=FOTO: dzīvnieku aizstāvju rīcībā nonākuši šokējoši dokumenti, kas pierāda cietsirdību pret dzīvniekiem Grobiņas zvēraudzētavā|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2015-07-11|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Decembrī par minēto zvēraudzētavu ziņoja arī NVO “[[Vides aizsardzības klubs]]”, norādot uz neattīrītu notekūdeņu (ūdeļu vircas) izvadīšanu apkārtnē, radot smaku un vides [[Piesārņojums|piesārņojumu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/zveraudzetavu-vergale-vaino-vircas-nopludinasana.a114004/|title=Zvēraudzētavu Vērgalē vaino vircas nopludināšanā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā “Dzīvnieku brīvība” par “Grobiņa” audzētavu publicēja pētījumu “Trīs nedēļas zvēraudzētavā” un atsāka parakstu vākšanu petīcijā par zvēraudzēšanas aizliegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/petijums-tris-nedelas-zveraudzetava|title=Pētījums &quot;Trīs nedēļas zvēraudzētavā&quot;|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Pētījums tika veikts, biedrības aktīvistei trīs nedēļas strādājot par [[Ūdeles|ūdeļu]] kopēju un dokumentējot darba ikdienu, tostarp mazuļu masveida bojāeju turēšanas apstākļu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/50373229/dzivnieku-tiesibu-aizstavji-kazokzveru-audzetava-grobina-atkal-atklaj-parkapumus|title=Dzīvnieku tiesību aizstāvji kažokzvēru audzētavā 'Grobiņa' atkal atklāj pārkāpumus|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada rudenī biedrība rīkoja foto akciju “Lapsu tūre”, kurā piedalījās iedzīvotāji no 55 Latvijas pilsētām un ciemiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/dzivniektiesibu-akcija-veic-vairak-neka-3000-kilometru-garu-celojumu-pa-latviju|title=Dzīvniektiesību akcijā veic vairāk nekā 3000 kilometru garu ceļojumu pa Latviju|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Šajā periodā tika atklāts arī pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsas skulptūra “Dzimuši brīvībai” [[Lastādijas radošais kvartāls|Lastādijas radošajā kvartālā]], Vilhema Purvīša (bij. Turgeņeva&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=350088|title=Par Turgeņeva ielas pārdēvēšanu par Vilhelma Purvīša ielu un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr. 5536|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;) ielā 17.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/tapis-pirmais-dzivnieku-aizstavibai-veltitais-makslas-objekts-riga--milzu-lapsa-14254107|title=Tapis pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsa|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; To radīja mākslinieki Aleksandrs Marinoha un Oļegs Marinoha sadarbībā ar biedrību “Dzīvnieku brīvība” un vairāk nekā 100 tās biedriem un brīvprātīgajiem, kas pina lapsas kažoku no metāla un kaņepju materiāliem.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

[[COVID-19 pandēmija]]s laikā “Dzīvnieku brīvība” vērsa sabiedrības uzmanību uz zvēraudzētavām kā potenciāliem vīrusa rezervuāriem un sabiedrības aizsardzības nolūkos paātrinātiem zvēraudzēšanas aizlieguma procesiem ārzemēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/dzivnieku-briviba-latvija-butu-pilniba-jaizbeidz-zveraudzesanu/|title=“Dzīvnieku brīvība”: Latvijā būtu pilnībā jāizbeidz zvēraudzēšanu|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2020-06-28|language=lv|archive-date=2022-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220705034208/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/dzivnieku-briviba-latvija-butu-pilniba-jaizbeidz-zveraudzesanu/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/52951741/dzivnieku-briviba-krievu-rulete-ar-covid-19-zemkopibas-ministrijas-gaume|title='Dzīvnieku brīvība': Krievu rulete ar Covid-19 Zemkopības ministrijas gaumē|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada jūnijā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu “Dzimis zvēraudzētavā”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=agg5WLRYsDQ|title=Dzimis zvēraudzētavā: slepens pētījums kažokādu industrijā|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2021-06-07}}&lt;/ref&gt; par Latvijas lielāko [[Ūdeles|ūdeļu]] audzētavu, kas piederēja uzņēmumam “Baltic Devon Mink”. Audzētavas darbinieka slepeni uzņemtos video kadros bija redzama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un to atstāšana bez [[Veterinārmedicīna|veterinārās]] palīdzības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_dzivnieku-briviba_-video-fikse-vardarbibu-pret-dzivniekiem-latvijas-lielakaja-kazokzveru-audzetava-14263815|title=Dzīvnieku brīvība video fiksē vardarbību pret dzīvniekiem Latvijas lielākajā kažokzvēru audzētavā|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Pēc pētījuma publicēšanas [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] uzdeva PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes Latvijas [[Ūdeles|ūdeļu]] fermās, taču “Dzīvnieku brīvība” kritizēja iestāžu interešu konfliktu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/soctiklos-rezone-divnieku-brivibas-apgalvojumi-par-zm-darbosanos-zveraudzetaju-intereses-gerhards-opone-un-norada-uz-nulle-toleranci-pret-labturibas-parkapejiem/|title=Soctīklos rezonē “Dzīvnieku brīvības” apgalvojumi par ZM darbošanos zvēraudzētāju interesēs; Gerhards oponē un norāda uz “nulle toleranci” pret labturības pārkāpējiem|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2021-06-10|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; PVD uzsāka [[Administratīvās tiesības|administratīvos]] procesus pret sešiem “Baltic Devon Mink” darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu, apgalvojot, ka lietas uzsākšanai pret uzņēmumu ir nepieciešams atklāt slepenā audzētavas pētnieka identitāti.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pvd-ierosinajis-lietu-pret-sesiem-baltic-devon-mink-darbiniekiem-bet-ne-pasu-uznemumu.a409143/|title=PVD ierosinājis lietu pret sešiem «Baltic Devon Mink» darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “Dzīvnieku brīvība” atteicās to darīt, atsaucoties uz nesekmīgu sadarbību ar PVD zvēraudzētavu dzīvnieku apstākļu uzlabošanā kopš pirmajiem pētījumiem par zvēraudzētavām 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;
[[Attēls:Mēnesis sprostā.jpg|thumb|Piketu &quot;Mēnesis sprostā&quot; atbalstīja vairākas sabiedrībā pazīstamas personas.]]
2021. gada septembrī izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]] tika iesniegts vairāku frakciju sagatavots likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot no 2026. gada Latvijā aizliegt audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/53572311/deputati-rosina-kazokzveru-audzesanas-aizliegsanu-no-2026-gada|title=Deputāti rosina kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu no 2026. gada|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=1151/Lp13|title=Nr. 1151/Lp13.	Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2021-09-09}}&lt;/ref&gt; Lai mudinātu deputātus atbalstīt aizliegumu, “Dzīvnieku brīvība” no 15. septembra līdz 15. oktobrim rīkoja mēnesi garu piketu “Mēnesis sprostā”.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pecpusdiena/beigusies-akcija-menesis-sprosta-pie-saeimas.a150589/|title=Beigusies akcija &quot;Mēnesis sprostā&quot; pie Saeimas|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Tā ietvaros pie [[Saeimas nams|Saeimas]] tika uzcelta info telts un liels metāla sprosts, kurā, attēlojot zvēraudzētavu apstākļus, 30 diennaktis 12 stundu maiņās nepārtraukti atradās brīvprātīgie piketa dalībnieki – ap 200 cilvēku.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/media/set/?set=a.4431220246938823&amp;type=3|title=#MēnesisSprostā|website=Facebook}}&lt;/ref&gt;

Decembrī tika ziņots, ka Latvijas Biomedicīnas centrs “Baltic Devon Mink” audzētavā konstatējis jaunas [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] mutācijas, kas potenciāli varētu radīt jaunus vīrusa variantus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-risku-del-tomer-neiznicinas-baltic-devon-mink-udeles.a435051/|title=Covid-19 risku dēļ tomēr neiznīcinās «Baltic Devon Mink» ūdeles|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un “Dzīvnieku brīvība” mudināja atbildīgās iestādes apturēt dzīvnieku pavairošanu līdz [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas]] beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/478998-dzivnieku-briviba-aicina-nepielaut-dzivnieku-pavairosanu-latvijas-udelu-fermas-lidz-pandemijas-beigam|title=&quot;Dzīvnieku brīvība&quot; aicina nepieļaut dzīvnieku pavairošanu Latvijas ūdeļu fermās līdz pandēmijas beigām|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada janvārī [[Saeima]]s Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-komisija-virza-talak-ieceri-aizliegt-audzet-kazokzverus-tikai-kazokadu-ieguvei.a438380/|title=Saeimas komisija virza tālāk ieceri aizliegt audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms pirmā lasījuma “Dzīvnieku brīvība” 19. janvārī pie [[Saeimas nams|Saeimas]] rīkoja performanci, atskaņojot atklātu vēstuli par zvēraudzēšanu, ko bija parakstījuši vairāk nekā 40 000 cilvēku un 50 NVO.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/akcija-pie-saeimas-aicina-deputatus-atbalstit-zveraudzesanas-aizliegumu-latvija|title=Akcijā pie Saeimas aicina deputātus atbalstīt zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kazokadas-pagatne.lv/|title=Kažokādas pagātnē!|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-11-29|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129192837/https://www.kazokadas-pagatne.lv/}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]] atbalstīja likumprojektu visos lasījumos un 2022. gada 22. septembrī pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, no 2028. gada 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[Kažokāda|kažokādu]] ieguve.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kazokzveru-audzesana-adu-ieguvei-bus-liegta-no-2028-gada.a474772/|title=Kažokzvēru audzēšana ādu ieguvei būs liegta no 2028. gada|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/mes-to-paveicam-latvija-aizliedz-zveraudzesanu|title=Mēs to paveicām: Latvija aizliedz zvēraudzēšanu|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā “Dzīvnieku brīvība” piedalījās parakstu vākšanā Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Eiropa bez kažokādām” par [[Kažokāda|kažokādu]] ražošanas un tirdzniecības aizliegumu visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/latvijas-pilsoni-visaktivakie-eiropa-pieprasot-zveraudzesanas-aizliegumu-es-6724|title=Latvijas pilsoņi visaktīvākie Eiropā, pieprasot zvēraudzēšanas aizliegumu ES|website=BNN|access-date=2024-03-05|date=2022-12-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad biedrība publicēja video ar 12 Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kas reaģēja uz video materiāliem no zvēraudzētavām, iniciatīvas atbalstam Latvijā tika savākts no visām dalībvalstīm vislielākais parakstu skaits uz iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

Par Latvijas zvēraudzēšanas aizlieguma kampaņu LTV [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]] cikla “Latvijas kods” ietvaros uzņemta režisora un operatora Mārtiņa Jansona un scenārija autora Ulda Birziņa īsfilma “Lapsas ādā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/dzivnieku-aizstavju-lielakais-sasniegums-latvijas-vesture-ka-dzivnieku-briviba-uzvareja-cina-pret-kazokzveru-audzesanu.a484674/|title=Dzīvnieku aizstāvju lielākais sasniegums Latvijas vēsturē. Kā «Dzīvnieku brīvība» uzvarēja cīņā pret kažokzvēru audzēšanu / Raksts|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-11-29|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129095424/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/dzivnieku-aizstavju-lielakais-sasniegums-latvijas-vesture-ka-dzivnieku-briviba-uzvareja-cina-pret-kazokzveru-audzesanu.a484674/}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa pret dējējvistu turēšanu sprostos ===
[[Vista|Vistu]] audzēšana sprostu sistēmās ir viena no četrām [[Ola|olu]] ražošanas sistēmām, kuras identificē ar pirmo ciparu numurā uz olas čaumalas: sprostā dētas vistu olas marķē ar 3, kūtī turētu vistu olas ar 2, brīvos apstākļos turētu vistu olas ar 1 un olas no [[Bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskām]] saimniecībām ar 0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/tasty/43751234/praktiski-padomi/51003913/biologiskas-vai-sprostos-detas-ka-atpazit-un-izveleties-olas-lieldienu-galdam|title=Bioloģiskas vai sprostos dētas? Kā atpazīt un izvēlēties olas Lieldienu galdam|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Olu cena pētījums.jpg|alt=Vista sprostā|left|thumb|Kadrs no pētījuma par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem.]]
2016. gadā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem olu ražotāja “[[Balticovo]]” fermās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=I5CeSoe8d5M|title=Olu cena|website=Youtube}}&lt;/ref&gt; un aicināja PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes, lai nodrošinātu [[dzīvnieku labturība]]s prasību ievērošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/aicina-veikt-arkartas-parbaudes-visas-balticovo-fermas|title=Aicina veikt ārkārtas pārbaudes visās “Balticovo” fermās|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; “[[Balticovo]]” reaģēja, publiski aicinot biedrību uz pārrunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/110757-balticovo-vad-ba-uzaicin-jusi-dz-vnieku-br-v-ba-p-rst-vjus-apmekl-t-uz-mumu.html|title=Balticovo vadība uzaicinājusi &quot;Dzīvnieku brīvība&quot; pārstāvjus apmeklēt uzņēmumu|last=|first=|website=www.reitingi.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-05-03|language=lv|archive-date=2016-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20161031144430/http://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/110757-balticovo-vad-ba-uzaicin-jusi-dz-vnieku-br-v-ba-p-rst-vjus-apmekl-t-uz-mumu.html}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā “Dzīvnieku brīvība” aicināja [[mazumtirdzniecība]]s uzņēmumu “[[Rimi Baltic|Rimi]]” atteikties no sprostos dētām olām savā piegādes ķēdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/sokejosi-materiali-par-rimi-zimola-olam|title=Šokējoši materiāli par RIMI zīmola olām|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Biedrība rīkoja vairākus piketus pie “[[Rimi Baltic|Rimi]]” veikaliem Rīgā, pēc kuriem uzņēmums publicēja apņemšanos no 2025. gada pārtraukt sprostos dētu olu tirdzniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lemumam-atteikties-no-sprostos-detam-olam-pievienojas-ari-rimi.a262012/|title=Lēmumam atteikties no sprostos dētām olām pievienojas arī «Rimi»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdzīgas [[Korporatīvā sociālā atbildība|sociālās atbildības]] un [[dzīvnieku labturība]]s politikas kopš 2017. gada pieņēmuši tādi [[Mazumtirdzniecība|mazumtirgotāji]] kā “[[Maxima Grupė|Maxima]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4518787/maxima-grupe-lidz-2025-gadam-latvija-lietuva-un-igaunija-plano-parstat-tirgot-sprostos-turetu-vistu-olas|title=«Maxima Grupe» līdz 2025. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno pārstāt tirgot sprostos turētu vistu olas|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2018-01-19}}&lt;/ref&gt; “[[Sky]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sky-veikali-vairs-nepardos-sprostos-turetu-vistu-olas|title=“SKY” veikali vairs nepārdos sprostos turētu vistu olas|website=LA.LV|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “[[Stockmann]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ari-stockmann-atteiksies-no-sprostos-detu-olu-tirdzniecibas-476425|title=Arī Stockmann atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības|website=Dienas Bizness|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “[[Mego]]” un “Vesko”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/343262-mego-un-vesko-atsakas-no-sprostos-detam-olam|title=“Mego” un “Vesko” atsakās no sprostos dētām olām|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “Narvesen”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://narvesen.lv/narvesen-apnemas-lidz-2025-gadam-atteikties-no-sprostos-detu-olu-izmantosanas-tirgotajos-produktos/|title=Narvesen apņemas līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos|website=Narvesen|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; un “[[Elvi]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-2025-gada-paries-uz-kuti-un-brivos-apstaklos-turetu-olu-tirdzniecibu/|title=Elvi 2025. gadā pāries uz kūtī un brīvos apstākļos turētu olu tirdzniecību|website=Elvi|access-date=2024-03-05|date=2024-02-20|archive-date=2024-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240417023032/https://elvi.lv/jaunumi/elvi-2025-gada-paries-uz-kuti-un-brivos-apstaklos-turetu-olu-tirdzniecibu/}}&lt;/ref&gt; dažādi pārtikas produktu ražotāji (piemēram, “[[Fazer]]”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fazer.lv/jaunumi/fazer-atsaks-no-sprostos-turtu-vistu-olm/|title=Fazer atsakās no sprostos turētu vistu olām -|website=www.fazer.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un “[[Dobeles dzirnavnieks]]”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirnavnieks.lv/news/sociala-atbildiba-un-dzivnieku-labturiba/|title=Sociālā atbildība un dzīvnieku labturība|website=Dobeles Dzirnavnieks|access-date=2024-03-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;) un restorāni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/38-restorani-latvija-atsakas-no-sprostu-olu-izmantosanas|title=38 restorāni Latvijā atsakās no sprostu olu izmantošanas|website=LA.LV|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā biedrība rīkoja piketus pret sprostos dēto olu izmantošanu pie vairākiem Rīgas restorāniem, par ko saņēma publisku nosodījumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/280568-restorani-sasutusi-par-dzivnieku-draugu-metodem-cina-pret-sprostu-olam-tas-ir-rekets-un-santaza|title=Restorāni sašutuši par dzīvnieku draugu metodēm cīņā pret sprostu olām: &quot;Tas ir rekets un šantāža&quot; - Jauns.lv|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2018-10-08|archive-date=2018-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20181008083859/http://jauns.lv/raksts/zinas/280568-restorani-sasutusi-par-dzivnieku-draugu-metodem-cina-pret-sprostu-olam-tas-ir-rekets-un-santaza}}&lt;/ref&gt; kā rezultātā biedrība publicēja paskaidrojumu un atvainošanos par pārsteidzīgām piketa akcijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/kapec-dzivnieku-briviba-pikete-pie-uznemumiem|title=Kāpēc “Dzīvnieku brīvība” piketē pie uzņēmumiem?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/DzivniekuBriviba/posts/pfbid0Ct6uhuzqimc872tK5PNj7ErqovUeNLK8VDjmTX7hSSe1QD4o6npaAxaLwP5HyV5Wl|title=Vēlamies atvainoties &quot;Tinto&quot; un citiem restorāniem|website=Facebook|access-date=2024-03-05|date=2018-05-14}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā “[[Balticovo]]” publicēja mērķi atteikties no sprostos dētu olu ražošanas, pamatojot to ar ilgtermiņa attīstības stratēģiju un patērētāju un pārtikas produktu ražotāju pieprasījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticovo.lv/lv/aktualitates/Balticovo%20uzs%C4%81k%20p%C4%81rejas%20procesu,%20lai%20atteiktos%20no%20sprostos%20%20tur%C4%93tu%20vistu%20olu%20ra%C5%BEo%C5%A1anas|title=Balticovo uzsāk pārejas procesu, lai atteiktos no sprostos turētu vistu olu ražošanas|website=Balticovo|access-date=2024-03-05|date=2021-02-10|archive-date=2024-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240420232816/https://www.balticovo.lv/lv/aktualitates/Balticovo%20uzs%C4%81k%20p%C4%81rejas%20procesu,%20lai%20atteiktos%20no%20sprostos%20%20tur%C4%93tu%20vistu%20olu%20ra%C5%BEo%C5%A1anas}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā [[Rīga]]s pašvaldība ieviesa jaunu prasību ēdinātājiem neizmantot sprostos dētas olas pašvaldības izglītības iestādēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/rigas-skolas-un-bernudarzos-edinatajiem-turpmak-aizliegts-izmantot-sprostos-detas-olas/|title=Rīgas skolās un bērnudārzos ēdinātājiem turpmāk aizliegts izmantot sprostos dētas olas|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2023-10-18|language=lv|archive-date=2023-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20231018110139/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/rigas-skolas-un-bernudarzos-edinatajiem-turpmak-aizliegts-izmantot-sprostos-detas-olas/}}&lt;/ref&gt;

=== Vegāniska dzīvesveida popularizēšana ===
Kopš dibināšanas “Dzīvnieku brīvība” ir rīkojusi dažādus informatīvus pasākumus par [[Vegānisms|vegānisku dzīvesveidu]]. Lielākais no tiem ir “Vegānfestivāls”, kas apvieno ēdinātāju un ražotāju tirgu ar informatīvu aktivitāšu un izklaides programmu. Pirmais “Vegānfestivāls” tika rīkots 2017. gadā  [[K. K. fon Stricka villa|K. K. fon Stricka villā]], un biedrība ziņoja, ka to apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Vegānfestivāls 2017|url=https://www.youtube.com/watch?v=GNwSnycfDO4|accessdate=2024-03-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā festivāls notika [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā]] un saņēma neatkarīgo pilsētvides procesu apbalvojumu “Rīgas metrs”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.capitalriga.eu/2019/03/rigas-metrs-pt-3-winners-of-award-in.html|title=RĪGAS METRS - Pt. 3. The winners of the award in 2018!|access-date=2024-03-05|date=2019-03-14}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā festivāls notika [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]] un, pēc rīkotāju aplēsēm, pulcēja 10000 apmeklētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/krasni-nosvinets-veganfestivals-2019|title=Krāšņi nosvinēts Vegānfestivāls 2019|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Nākamais festivāls tika rīkots 2023. gadā [[Lastādijas radošais kvartāls|Lastādijas radošajā kvartālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/spitejot-lietum-priekpilni-aizvadits-veganfestivals-2023|title=Spītējot lietum, priekpilni aizvadīts Vegānfestivāls 2023|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

Biedrība arī apkopojusi informāciju par vegānismu vietnē “Vegan.LV”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vegan.lv/par-lapu/|title=Par mums|website=Vegan.LV|access-date=2024-03-05|language=lv|archive-date=2024-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240221213120/https://vegan.lv/par-lapu/}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vegānfestivāls 2023 pie skulptūras Dzimuši brīvībai.jpg|alt=Vasaras dienā festivāla apmeklētāji atpūšas pagalmā pie milzu lapsas skulptūras, kas veidota no kaņepju un metāla materiāliem.|center|thumb|600x600px|2023. gada &quot;Vegānfestivāls&quot; pie dzīvnieku aizstāvībai veltītās skulptūras &quot;Dzimuši brīvībai&quot;.]]

=== Dabai draudzīga uztura izaicinājums “Neapēd zemeslodi” ===
“Dzīvnieku brīvība” kopš 2015. gada&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/30-dienu-veganiska-izaicinajuma-rezultati|title=30 dienu vegāniskā izaicinājuma rezultāti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; iesaista Latvijas sabiedrību akcijā “Neapēd zemeslodi”, kuras dalībniekus izaicina vienu mēnesi samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu un to vietā apgūt augu valsts produktus un ēdienus.&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neapedzemeslodi.lv/|title=Neapēd zemeslodi|website=Neapēd zemeslodi|access-date=2024-03-05|archive-date=2024-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240116102247/https://www.neapedzemeslodi.lv/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-2022-rezultati|title=Izaicinājuma &quot;Neapēd zemeslodi&quot; rezultāti 2022|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; 2015.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; un 2017.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-rezultati-2017|title=Izaicinājuma “Neapēd zemeslodi!” rezultāti 2017|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; gadā izaicinājumi notika novembrī, bet kopš 2019.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-rezultati-2019|title=Izaicinājuma &quot;Neapēd zemeslodi&quot; rezultāti 2019|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; gada – janvārī, sakrītot ar līdzīgu starptautisku kampaņu “[[:en:Veganuary|Veganuary]]”. “Neapēd zemeslodi” atbalsta dažādas sabiedrībā zināmas personas un pārtikas uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt;

=== Pārtikas diskriminācijas mazināšana ===
“Dzīvnieku brīvība” ar programmu “Augi &amp; Draugi” tiecas mazināt pārtikas diskrimināciju pret dažādām sabiedrības grupām un veicināt augu valsts uztura pieejamību tirdzniecības un ēdināšanas vietās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nvo.lv/lv/zina/biedru_telpa__biedriba_dzivnieku_briviba|title=Biedru telpā - biedrība &quot;Dzīvnieku brīvība&quot;|website=nvo.lv|access-date=2024-03-05|date=2019-09-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://receptes.tvnet.lv/7968652/no-skivja-lidz-planetai-ilgtspejiba-edienkarte|title=No šķīvja līdz planētai – ilgtspējība ēdienkartē|last=Hakīma|first=Linda|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-02-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://augidraugi.lv/par-mums/|title=Par mums – Augi &amp; Draugi|access-date=2024-03-05|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Kopš 2020. gada biedrība rīko pētījumu “Veikalu Vegvērtējums”, kurā salīdzina, kā attīstās vegānisko produktu piedāvājums Latvijas veikalu tīklos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/latvija-pirma-veikalu-vegvertejuma-uzvaretajs-rimi|title=Latvijā pirmā Veikalu vegvērtējuma uzvarētājs – Rimi|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/veikalu-vegvertejums-2022-rezultati|title=&quot;Veikalu Vegvērtējums 2022&quot; rezultāti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://augidraugi.lv/2023/11/veikalu-vegvertejums-2023-kur-iepirkties/|title=Veikalu Vegvērtējums 2023: Kur iepirkties? – Augi &amp; Draugi|access-date=2024-03-05|language=lv|archive-date=2024-02-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240225150509/https://augidraugi.lv/2023/11/veikalu-vegvertejums-2023-kur-iepirkties/}}&lt;/ref&gt;

=== Citas aktivitātes ===
[[Attēls:Cūku dzīve pētījums.jpg|alt=Priekšplānā redzams mazs sivēns, aiz kura redzama sprostā guļoša sivēnmāte ar citiem sivēniem.|thumb|Kadrs no pētījuma &quot;Cūku dzīve&quot;.]]
“Dzīvnieku brīvība” veikusi citas ar dzīvnieku aizstāvību saistītas aktivitātes, piemēram, parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvā pret [[Vivisekcija|vivisekciju]] 2013. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/vaks-parakstus-pret-izmeginajumiem-ar-dzivniekiem|title=Vāks parakstus pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; pētījumu &quot;Cūku dzīve&quot; par [[Mājas cūka|cūku]] dzīves apstākļiem uzņēmuma “Baltic Pork” fermā 2017. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=kVzUsJ2n9oo&amp;rco=1|title=Cūku dzīve - pētījums cūku industrijā|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2017-07-03}}&lt;/ref&gt; ziedojumu vākšana [[Krievijas—Ukrainas karš|Ukrainas]] dzīvniekiem 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ka-tiek-izlietota-ukrainas-dzivniekiem-saziedota-nauda|title=Kā tiek izlietota Ukrainas dzīvniekiem saziedotā nauda?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; u.c.

== Filozofiskie virzieni ==
“Dzīvnieku brīvība” kampaņās vadās pēc [[Efektīvais altruisms|efektīvā altruisma]] principiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/efektivais-altruisms-ka-visatrak-izglabt-visvairak-dzivnieku|title=Efektīvais altruisms: Kā visātrāk izglābt visvairāk dzīvnieku?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]]</text>
      <sha1>kvctxqsyjqnpiopco4oexvlt2rih5hb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernests Zēbolds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575225</id>
    <revision>
      <id>4493319</id>
      <parentid>4422343</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:18:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6850" sha1="59ojir4f3bin5k3dr5fx0ygw5jbxm8b" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
 |          ridername = Ernests Zēbolds
 |        piktogramma = Cycling (BMX freestyle) pictogram.svg
 |    piktogramma izm = 26px
 |  piktogramma saite = BMX frīstails
 |              image = 
 |         image_size = 
 |      image_caption = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |        dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|3}}
 |            dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
 |        dateofdeath = 
 |           mir_viet = 
 |            tautība = 
 |        dzīvesvieta = 
 |             height = 
 |             weight = 
 |            country = {{LAT}}
 |            kar_sāk = 
 |           kar_beig = 
 |               alga = 
 |           nickname = 
 |          mājaslapa = 
 |          izglītība = 
 |        currentteam = Ventspils Olimpiskā vienība
 |         discipline = [[BMX frīstails]]
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |          os_dalība = 1 ({{oss|V=2024}})
 |         os_medaļas = 
 |        os_lab sasn = 8. vieta
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |          pč_dalība = 
 |         pč_medaļas = 
 |        pč_lab sasn = 
&lt;!------ Lielākās uzvaras ------&gt;
 |          majorwins = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             aģenti = 
 |         sasniegumi = 
 |          atjaunots = 
 |            dzimums = 
 |              slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |        show-medals = 
 |        headercolor = 
 |     medaltemplates = 
}}
'''Ernests Zēbolds''' (dzimis {{dat|1999|6|3}} [[Ventspils|Ventspilī]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/olimpiskas-speles-2024/komanda/80-bmx-fristails/ernests-zebolds|title=Olimpiskās spēles - Parīze 2024 - Ernests Zēbolds|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; ir [[Latvieši|latviešu]] [[BMX frīstails|BMX frīstaila]] [[riteņbraucējs]], {{oss|V=2024|L=G}} dalībnieks.

== Karjera ==
Ar frīstaila riteņbraukšanu Zēbolds sāka nodarboties 10 gadu vecumā. 2016. gadā 17 gadu vecumā viņš uzvarēja [[Monpeljē]] notikušajā festivālā ''International des sports extrêmes'' amatieru kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pannonian.hr/2016/06/ernests-zebolds-interview/?lang=en |title=Ernests Zebolds interview |website=pannonian.hr |language=en |date={{dat|2016|6|19|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā viņš pirmo reizi piedalījās BMX frīstaila Pasaules kausa posmā [[Čendu]], kur sasniedza finālu un ieņēma 12. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/04.11.2018-bmx-fristaila-braucejs-zebolds-izcina-augsto-12vietu-pirmajas-os-kvalifikacijas-sacensibas.a298441/ |title=BMX frīstaila braucējs Zēbolds izcīna augsto 12.vietu pirmajās OS kvalifikācijas sacensībās |website=lsm.lv |date={{dat|2018|11|4|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2021. gada Eiropas čempionātā [[Maskava|Maskavā]] izcīnīja 4. vietu parka disciplīnā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sports/44731-zeboldam-4-vieta-eiropas-cempionata-bmx-fristaila-parka-disciplina |title=Zēboldam 4. vieta Eiropas čempionāta BMX frīstaila parka disciplīnā |website=ventasbalss.lv |date={{dat|2021|11|15|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Nākamā gada Eiropas čempionātā [[Minhene|Minhenē]] ieguva 5. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/13.08.2022-latvijas-bmx-ritenbraucejs-zebolds-izcina-5vietu-eiropas-cempionata-fristaila.a469266/ |title=Latvijas BMX riteņbraucējs Zēbolds izcīna 5.vietu Eiropas čempionātā frīstailā |website=lsm.lv |date={{dat|2021|11|15|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piedalījies [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]], kur palika uzreiz aiz pjedestāla, ieņemot 4. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/22.06.2023-bmx-fristaila-ritenbraucejs-zebolds-ierindojas-uzreiz-aiz-pjedestala-eiropas-speles.a513965/ |title=BMX frīstaila riteņbraucējs Zēbolds ierindojas uzreiz aiz pjedestāla Eiropas spēlēs |website=lsm.lv |date={{dat|2023|6|22|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Savu līdz šim labāko vietu Pasaules čempionātā sasniedza 2023. gadā [[Glāzgova|Glāzgovā]], ieņemot 13. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/bmx/07082023-zeboldam_13_vieta_pasaules_meistarsacikst |title=Zēboldam 13. vieta pasaules meistarsacīkstēs BMX frīstailā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|8|7|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā tika apstiprināts, ka E. Zēbolds ir kvalificējies {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/parize_2024/26062024-zebolds_kvalificejies_parizes_olimpisko_s |title=Zēbolds kvalificējies Parīzes olimpisko spēļu BMX frīstaila sacensībām |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|6|26|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Olimpiskajās spēlēs kvalifikācijā ieņēma 9. vietu un kvalificējās finālsacensībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/30.07.2024-bmx-fristaila-braucejs-zebolds-olimpiskaja-debija-spej-ielauzties-finala.a563252/ |title=BMX frīstaila braucējs Zēbolds olimpiskajā debijā spēj ielauzties finālā |website=lsm.lv |date={{dat|2024|7|30|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; Finālā sasniedza karjeras labāko rezultātu līdz šim (87,14 punktus) un izcīnīja astoto vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/31.07.2024-zebolds-ar-karjera-labako-sniegumu-olimpiskajas-speles-izcina-astoto-vietu-bmx-fristaila.a563338/ |title=Zēbolds ar karjerā labāko sniegumu olimpiskajās spēlēs izcīna astoto vietu BMX frīstailā  |website=lsm.lv |date={{dat|2024|7|31|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; Zēbolds kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/|title=“Neiespējamā misija – izpildīta!” – Parīzē tiek noslēgtas olimpiskās spēles|website=tv3.lv|access-date=2024-08-12|date=2024-08-12|language=lv|archive-date=2024-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240812005303/https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvija 2024 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Zēbolds, Ernests}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ventspilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>59ojir4f3bin5k3dr5fx0ygw5jbxm8b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniils Bobrovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575350</id>
    <revision>
      <id>4493162</id>
      <parentid>4156526</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:32:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7041" sha1="5ajr0c2unhfzhilcqjlikbmgwdp0v5x" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Daniils Bobrovs
 |       piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Peldēšana (sports)
 |              attēls = DaniilsBobrovs-0165.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Daniils Bobrovs 2015. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|8}}
 |             dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=190}}
 |               svars = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = [[Rīgas 75. pamatskola|Rīgas 75. vidusskola]]
 |             koledža = 
 |          augstskola =
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[peldēšana]]
 |          disciplīna = 
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = Germans Jakubovskis
 |         bij_treneri = Vladimirs Maslovskis
 |               trenē = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība =  2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 21. vieta
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Daniils Bobrovs''' (dzimis {{dat|1997|10|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[peldētājs]], specializējas brasā.

Divas reizes piedalījies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēles]] ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}). 2020. gada spēlēs (notika 2021. gadā) [[Tokija|Tokijā]] ieguva 31. vietu 200 metru brasā ar rezultātu 2 minūtes un 14,25 sekundes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/citi/peldetajs-bobrovs-olimpiskajas-speles-debite-ar-31-vietu/ |title=Peldētājs Bobrovs olimpiskajās spēlēs debitē ar 31.vietu |website=sports.tv3.lv |date={{dat|2021|7|27|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|7|11||bez}} |archive-date={{dat|2024|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240711072236/https://sports.tv3.lv/citi/peldetajs-bobrovs-olimpiskajas-speles-debite-ar-31-vietu/ }}&lt;/ref&gt; 2024. gadā [[Parīze|Parīzē]] 200 m brasa distanci veica divās minūtēs un 13,66 sekundēs, kopvērtējumā ierindojoties 21. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/peldesana/30.07.2024-olimpiskais-peldetajs-bobrovs-apsteidz-cetrus-konkurentus-un-pusfinalu-200-metros-nesasniedz.a563220/ |title=Olimpiskais peldētājs Bobrovs apsteidz četrus konkurentus un pusfinālu 200 metros nesasniedz |website=lsm.lv |date={{dat|2024|7|30|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās 2015. gadā [[Kazaņa|Kazaņā]]. 200 metru brasā ieguva 31. vietu, startēja arī 4x100 m kompleksajā stafetē, kur Latvijas komanda ieņēma 26. vietu. Labāko pasaules čempionāta rezultātu individuāli sasniedza 2024. gadā [[Doha|Dohā]], ieņemot 21. vietu 200 metru brasa distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/peldesana/15022024-bobrovam_21_vieta_pc_peldesana_200_metros |title=Bobrovam 21. vieta PČ peldēšanā 200 metros brasā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|2|15|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Eiropas čempionātā regulāri startē kopš 2016. gada. 2024. gada Eiropas čempionātā [[Belgrada|Belgradā]] pirmo reizi iekļuva pusfinālā un izcīnīja 11. vietu 200 m brasā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/peldesana/19.06.2024-dailleceja-patrika-izcina-septito-vietu-eiropas-cempionata-peldetajs-bobrovs-paliek-spridi-aiz-finala.a558720/ |title=Daiļlēcēja Patrika izcīna septīto vietu Eiropas čempionātā, peldētājs Bobrovs paliek sprīdi aiz fināla |website=lsm.lv |date={{dat|2024|6|19|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piedalījies [[2015. gada Eiropas spēles|2015. gada Eiropas spēlēs]] [[Baku]], kur izcīnīja 7. vietu 200 m brasa peldējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/peldesana/peldetajs-bobrovs-ar-jaunu-latvijas-rekordu-septitais-200-metru-brasa-eiropas-speles.a135045/ |title=Peldētājs Bobrovs ar jaunu Latvijas rekordu septītais 200 metru brasā Eiropas spēlēs |website=lsm.lv |date={{dat|2015|6|24|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Bobrovam pieder vairāki [[Latvijas rekordi peldēšanā]]. 100 metru brasa distancē Latvijas rekordu laboja {{dat|2024|6|17||bez}} Eiropas čempionātā Belgradā, distanci veicot minūtē un 1,88 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/peldesana/17.06.2024-peldetajs-bobrovs-labo-sev-piederoso-latvijas-rekordu-100-metru-brasa-peldejuma.a558331/ |title=Peldētājs Bobrovs labo sev piederošo Latvijas rekordu 100 metru brasa peldējumā |website=lsm.lv |date={{dat|2024|6|17|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī 200 metru brasā Latvijas rekordu sasniedza turpat Belgradā ar rezultātu 2 minūtes un 13,34 sekundes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/peldesana/19.06.2024-peldetajs-bobrovs-ar-latvijas-rekordu-sasniedz-eiropas-cempionata-pusfinalu.a558644/ |title=Peldētājs Bobrovs ar Latvijas rekordu sasniedz Eiropas čempionāta pusfinālu |website=lsm.lv |date={{dat|2024|6|19|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Īsajā (25 metru) baseinā Latvijas rekordu 200 m brasā laboja 2017. gada novembrī Rīgā (2:08,54).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/49410239/peldetajs-bobrovs-parspej-gandriz-20-gadus-senu-rekordu-rekordi-ari-nikitinai |title=Peldētājs Bobrovs pārspēj gandrīz 20 gadus senu rekordu; rekordi arī Ņikitinai |website=delfi.lv |date={{dat|2017|11|3|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Bijis arī stafešu komandu sastāvā, kas sasniegušas Latvijas rekordus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2024 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Bobrovs, Daniils}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas peldētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>5ajr0c2unhfzhilcqjlikbmgwdp0v5x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihaels Vitmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582059</id>
    <revision>
      <id>4493284</id>
      <parentid>4386870</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T07:46:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4493284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11049" sha1="7wtdcm18dh5vtsebhven9y2mju2w8wf" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Mihaels Vitmanis
|     vārds_orig = ''Michael Wittmann''
|         attēls = Bundesarchiv Bild 146-2004-0131, Michael Wittmann.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = Mihaels Vitmanis 1944. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1914
|     dz_mēnesis = 04
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = [[Fogeltāle]], [[Bavārijas Karaliste]], [[Vācijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{DEU}}) 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1944
|      m_mēnesis = 08
|        m_diena = 08
|        m_vieta = netālu no [[Senenjāna de Kramenila]], [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandija]], [[Francijas vācu okupācija (1940—1944)|Vācu okupētā Francija]]&lt;br /&gt;(tagad {{FRA}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = [[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|22px]]  [[Trešais reihs]]
|        tautība = [[vācieši|vācietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe =[[Attēls:SS-Hauptsturmführer collar.svg|35px]] [[SS Hauptšturmfīrers]]
|  dienesta_laiks = 1934―1944
|          valsts = [[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|22px]] [[Trešais reihs]]
|       struktūra = [[Attēls:Heer - decal for helmet 1942.svg|22px]] ''[[Vācu karaspēks (1935—1945)|Heer]]'' (1934—1936)&lt;br /&gt;''[[Waffen-SS]]'' (1936—1944)
|         vienība = [[1. Leibstandart SS Adolf Hitler SS tanku divīzija]]&lt;br /&gt;[[101. SS smago tanku bataljons]]
|       komandēja = 
|          kaujas = {{Tree list}}
*[[Otrais pasaules karš]]
** [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu fronte]]
*** [[Barbarosa (plāns)|Operācija Barbarosa]]
*** [[Kurskas kauja]]
** [[Otrā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu fronte]]
*** [[Normandijas operācija]]
*** [[Villerbokāžas kauja]]
*** [[Operācija Totalize|Operācija ''Totalize'']] {{KIA}}
{{tree list/end}}
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]]&lt;br /&gt;[[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar ozollapām un zobeniem]]&lt;br /&gt;Krūšu nozīme &quot;Par tanku uzbrukumu&quot;
|      cits_darbs = 
}}
}}
'''Mihaels Vitmanis''' ({{val|de|Michael Wittmann}}, dažreiz rakstīts arī kā ''Wittman''; dzimis {{dat|1914|4|22}}, miris {{dat|1944|8|8}}) bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu [[tanku ass]], [[SS hauptšturmfīrers]], [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta bruņinieka krusta ar ozola lapām un Zobeniem]] kavalieris. Viens no efektīvākajiem Otrā pasaules kara tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem Otrā pasaules kara laikā iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus.

Pazīstams ar britu 7. bruņutanku divīzijas tanku &quot;slazdu&quot; [[Villerbokāžas kauja]]s laikā 1944. gada 13. jūnijā. Vadot tanku ''[[Tiger I]]'', Vitmanis iznīcināja līdz 14 britu tankus, 15 bruņutransportierus un divus prettanku lielgabalus 15 minūšu laikā pirms viņa paša tanka sašaušanas.

Vitmanis pēc kara kļuva par kulta figūru, pateicoties viņa sasniegumiem kā &quot;Tanku asam&quot; (augsti apbalvots tanku komandieris), kas bija daļa no radītā tēla par ''[[Waffen-SS]]'' populārajā kultūrā. Vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par viņa taktisko sniegumu kaujā. Daži slavēja viņa rīcību Villerbokāžas kaujas laikā, savukārt daudzi citi apšaubīja viņa kā tanku komandiera spējas, un uzskata ka slava par viņa tanku uzvarām bijusi pārspīlēta.&lt;ref&gt;{{atsauce|title=Allied Tanks in Normandy 1944 |series=New Vanguard 294 |first=Steven J. |last=Zaloga |date=2021 |publisher=Osprey |page=40 }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis 1914. gada 22. aprīlī [[Bavārija|Bavārijā]] zemnieku Johana un Ursulas Vitmaņu ģimenē. 1934. gada februārī — augustā viņš bija brīvprātīgais Impērijas darba dienestā. No 1934. gada oktobra viņš dienēja [[Vērmahts|Vērmahtā]], un 1935. gada novembrī viņam tika piešķirta [[kaprālis|kaprāļa]] dienesta pakāpe. No 1934. līdz 1937. gadam dienēja 19. kājnieku pulka 10. rotā Freisingā. 1937. gada 1. aprīlī iestājās ''[[Waffen-SS]]'' (dienesta apliecība Nr. 311 623) un brīvprātīgi uzsāka dienestu ''[[Leibstandart SS Adolf Hitler]]'' pulkā.

[[Polijas kampaņa|Polijas]] un [[Kauja par Franciju|Francijas]] kampaņu dalībnieks, kuru laikā dienēja kā [[Sd.Kfz 222|''Sd.Kfz 22''2]] [[bruņumašīna]]s vadītājs un pēc tam tās komandieris. ''Leibstandart'' pulka izlūku bataljona sastāvā. Kopš 1941. gada aprīļa uzbrukuma prettanku pašgājējlielgabala [[Sturmgeschütz III|''StuG III'']] komandieris. Vēlāk arī [[Balkānu kampaņa]]s dalībnieks. No 1941. gada jūnija sākoties vācu iebrukumam [[PSRS]], karojis [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|padomju-vācu frontē]].

PSRS iebrukuma laikā viņš komandēja pašgājējlielgabalu vadu. Viņš iznīcināja vairākus tankus un vienā kaujā ar savu ieroci aizturēja padomju uzbrukumu 8 [[T-34]] tanku sastāvā, iznīcinot 6 no tiem. 1942. gada 4. jūnijā Vitmani nosūtīja mācīties uz SS kursantu skolu [[Bādtelca|Bādtelcā]] un pēc kursu beigšanas 1942. gada 21. decembrī Vitmanis ieguva SS unteršturmfīrera dienesta pakāpi. 1942. gada decembrī — 1943. gada janvārī viņš izgāja apmācību uz jaunajiem un daudzsološajiem vācu tankiem — [[Tiger I|''Pz.Kpfw. VI Tiger'']].

Kopš 1943. gada janvāra SS divīzijas ''Leibstandart SS Adolf Hitler'' tanku pulka 13. smago tanku rotas &quot;Tīģeru&quot; vada komandieris. 1943. gada 5. jūlijā [[Kurskas kauja]]s pirmajā dienā Vitmanis iznīcināja 8 tankus un 7 artilērijas ieročus; Kopumā šajā kaujā viņš iznīcināja 30 T-34 un [[KV-1]] tanki. Vēlāk vienā dienā, 1943. gada 13. novembrī, viņš iznīcināja 20 T-34 padomju tankus. Pēc šīs kaujas Vitmanis kļuva zināms kā slavenākais tankists pasaules militārajā vēsturē. 1943. gada beigās vienā kaujā Vitmanis iznīcināja 10 tankus, un viņa kopējais iznīcināto pretinieku tanku skaits sasniedza 66 tankus. 1944. gada 13. janvārī viņš iznīcināja 19 tankus un 3 pašgājējlielgabalus lielgabalus SU-76. Par izcilu dienestu 1944. gada 30. janvārī apbalvots ar [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta bruņinieka krustu ar ozola lapām]] un paaugstināts par SS oberšturmfīreru.

1944. gada aprīlī Vitmanis tika pārcelts uz Franciju un iecelts par 101. SS smago tanku bataljona 2. rotas komandieri, līdz tam laikam iznīcinājis jau 119 padomju tankus. 1944. gadā [[Normandijas operācija|Normandijas kauju]] dalībnieks. Šeit Vitmanis kļuva slavens slavenajā Villerbokāžas kaujā 1944. gada 13. jūnijā, kur skaidri tika demonstrēta gan Vitmaņa meistarība, gan ''Tiger'' smagā tanka pārākums bruņās pār ienaidnieka transportlīdzekļiem. Vadot 101.smagā SS tanku bataljona &quot;Tīģeru&quot; rotu, viņš pēkšņi uzbruka stāvošai britu bruņutehnikas kolonnai, ar kopīgām vienības darbībām 15 minūšu laikā vācu bataljona tanki iznīcināja vairākus britu tankus, 2 prettanku lielgabalus un aptuveni 15 ienaidnieka bruņutehnikas vienības no britu 7. bruņotās divīzijas izlūkošanas eskadras, tā sauktās &quot;tuksneša žurkas&quot;, kas vācu feldmaršalam [[Ervīns Rommels|Rommelam]] sagādāja daudz nepatikšanu Āfrikā. Tālākās kaujas laikā, pirms viņa tanks tika iznīcināts, darbojoties atsevišķi no rotas, iznīcināja vēl vairākus tankus. Kaujas rezultātā Vitmaņa apkalpe iznīcināja līdz 11 britu tankiem, 1—2 prettanku lielgabaliem un vairākus bruņutransportierus. Vitmaņa rīcības dēļ briti nespēja noturēt augstieni 213., lai gan vācieši turpmākajā kaujas fāzē cieta ievērojamus zaudējumus.

Par savu rīcību kaujas laukā Vitmanis 1944. gada 22. jūnijā tika apbalvots ar Bruņinieka krustu ar ozola lapām un zobeniem, ko viņam personīgi Berghofā pasniedza [[Ādolfs Hitlers]]. Līdz 1944. gada 14. jūnijam Vitmanis bija iznīcinājis 138 tankus un 132 lielgabalus. No 1944. gada 10. jūlija 101. smagā SS tanku bataljona komandieris (kurā līdz tam laikam bija 11 kaujas spējīgi ''Tiger'' tanki un vēl 19 atradās remonta darbnīcās). Augustā kaujās Vitmanis vadīja [[12. SS tanku divīzija &quot;Hitlerjūgends&quot;|12. SS tanku divīzijas &quot;Hitlerjūgends&quot;]] tanku grupu (apmēram 25 tanki).

Vitmanis gāja bojā kaujā 1944. gada 8. augustā, atvairot aptuveni 60 ienaidnieka tanku uzbrukumu, kas tomēr vācu pavēlniecībai deva iespēju piesaistīt papildspēkus un novērst britu spēku izrāvienu. Kopumā kara laikā Vitmanis iznīcināja 138 ienaidnieka tankus (tostarp 119 padomju-vācu frontē) un 132 citus transportlīdzekļus.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Bundesarchiv Bild 146-1989-099-15, Michael Wittmann und Adolf Hitler.jpg|M. Vitmanis un A. Hitlers (30.01.1944.)
Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|Mihaels Vitmanis  1944. gada maijā, Francijā
Bundesarchiv Bild 101I-299-1804-07, Nordfrankreich, Panzer VI (Tiger I).jpg|Vitmaņa tanku rota, 1944. gada 7. jūnijā, ceļā uz [[Morņī]]. Vitmanis stāv Tiger 205 tornī
LaCambe2.JPG|Mihaela Vitmaņa un viņa tanka Tiger 007 apkalpes locekļu kapi [[Lakambes vācu kapsēta|Lakambes kapsētā]], Francijā
Bundesarchiv Bild 101I-738-0267-21A, Villers-Bocage, zerstörte Militärfahrzeuge.jpg|Vitmaņa iznīcinātās britu transporta kolonnas atlūzas, ieskaitot prettanku lielgabalu priekšplānā
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce|last=After the Battle Magazine| series=[[After the Battle]] Magazine| title=Issue 48: Germany Surrenders|publisher=After the Battle| year=1985}}
* {{grāmatas atsauce
  |first=Eric
  |last=Lefevre
  |others=R. Cooke (trans.)
  |title=Panzers in Normandy: Then and Now
  |publisher=[[After the Battle]]
  |year=1983
  |isbn=0-900913-29-0
}}
* {{grāmatas atsauce| first=Ken|last=Tout| title=A Fine Night for Tanks: The Road to Falaise| url=https://archive.org/details/finenightfortank0000unse|publisher=[[Sutton Publishing]] Ltd| year=2002| orig-year=1998| isbn=0-7509-3189-2}}
* {{grāmatas atsauce| first=Ken|last=Tout| title=By Tank – D to VE Days|publisher=[[Robert Hale Ltd]]| year=2007| isbn=978-0-7090-8148-7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.dday-overlord.com/biographie_wittman.htm DDay-Overlord.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111231071629/http://www.dday-overlord.com/biographie_wittman.htm |date={{dat|2011|12|31||bez}} }}
* [https://www.youtube.com/watch?v=mCNz7OC8YIs Battlefield Misteries: Who Killed Michael Wittmann?]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vitmanis, Mihaels}}
[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vērmahta virsnieki]]
[[Kategorija:Kaujās kritušie]]</text>
      <sha1>7wtdcm18dh5vtsebhven9y2mju2w8wf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582573</id>
    <revision>
      <id>4493204</id>
      <parentid>4486891</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:28:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31002" sha1="ppvfqatcj44ypzjit8izpcyk7jxzqaw" xml:space="preserve">[[Latvija]]s lielāko [[apdzīvota vieta|apdzīvoto vietu]] uzskaitījumā atrodas [[pilsēta]]s un [[ciems|ciemi]], kas saskaņā ar 2026. gada [[statistika]]s datiem ieņem 100 apdzīvotāko vietu statusu valsts teritorijā. Kopumā sarakstu veido 62 pilsētas un 38 ciemi.

2026. gada sākumā [[Rīga]] ar vairāk kā 588 000 iedzīvotāju bija lielākā pilsēta un apdzīvotākā vieta Latvijā. Savukārt [[Ulbroka]] ar vairāk kā 6000 iedzīvotājiem bija lielākais ciems un 33. apdzīvotākā vieta valstī, apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]].

== Saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nr.
! Apdzīvotās vietas nosaukums{{efn|name=P|Treknrakstā norādītas apdzīvotās vietas, kurām ir piešķirtas pilsētas tiesības}}
! Ģerbonis
! Statuss
! Iedzīvotāju skaits (2026)
! Administratīvā iedalījuma vienība
! Avots
|-
| 1. || '''[[Rīga]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Riga small.svg|center|25px]] || [[valstspilsēta]] ar savu pašvaldību || align=&quot;center&quot;| 588 911||Rīgas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/dinamiskais-grafiks/galv-iedzivotaju-skaits-novados|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=3 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
| 2. || '''[[Daugavpils]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 77 486||Daugavpils valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 3. || '''[[Liepāja]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align=&quot;center&quot;| 66 746||Liepājas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 4. || '''[[Jelgava]]''' || [[Attēls:Jelgava COA small.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 54 408||Jelgavas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 5. || '''[[Jūrmala]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align=&quot;center&quot;| 52 926||Jūrmalas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 6. || '''[[Ventspils]]''' || [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 32 479||Ventspils valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 7. ||'''[[Rēzekne]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 25 978||Rēzeknes valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 8. || '''[[Valmiera]]''' || [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 22 746||[[Valmieras novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 9. || '''[[Ogre]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 22 753||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 10. || '''[[Jēkabpils]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|25px]] ||valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 20 685||[[Jēkabpils novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 11. || '''[[Salaspils]]''' || [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 17 817||[[Salaspils novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 12. || '''[[Mārupe]]''' || [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 17 058||[[Mārupes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 13. || '''[[Tukums]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 16 033||[[Tukuma novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 14. || '''[[Cēsis]]''' || [[Attēls:Cesis COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 14 899||[[Cēsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 15. || '''[[Sigulda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 14 784||[[Siguldas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 16. || '''[[Kuldīga]]''' || [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9855||[[Kuldīgas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 17. || '''[[Olaine]]''' || [[Attēls:Olaine COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9580||[[Olaines novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 18. || '''[[Bauska]]''' || [[Attēls:Bauska COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9566||[[Bauskas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 19. || '''[[Saldus]]''' || [[Attēls:Saldus COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9462||[[Saldus novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 20. || '''[[Talsi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 8673||[[Talsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 21. || '''[[Dobele]]''' || [[Attēls:Dobele COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 8429||[[Dobeles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 22. || '''[[Ādaži]]''' || align=&quot;center&quot;| – || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 7683||[[Ādažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 23. || '''[[Ikšķile]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 7412||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 24. || '''[[Ludza]]''' || [[Attēls:Ludza COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 7054||[[Ludzas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 25. || '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 6795||[[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 26. || '''[[Gulbene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6683||[[Gulbenes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 27. || '''[[Krāslava]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6678||[[Krāslavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 28. || '''[[Aizkraukle]]''' || [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6626||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
|| '''[[Līvāni]]''' || [[Attēls:Livani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6626||[[Līvānu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 30. || '''[[Madona]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6502||[[Madonas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 31. || '''[[Limbaži]]''' || [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6410||[[Limbažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 32. || '''[[Alūksne]]''' || [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6104||[[Alūksnes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 33. || [[Ulbroka]] || align=&quot;center&quot;| – || [[lielciems]] un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 6084|| [[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2887|title=Vietvārdu datubāze: Informācija par Ulbroku|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 34. || '''[[Lielvārde]]''' || [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 5866||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 35. || '''[[Preiļi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 5724||[[Preiļu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 36. || '''[[Balvi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 5690||[[Balvu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 37. || [[Carnikava]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 5317|| [[Ādažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803|title=Carnikava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 38. || '''[[Saulkrasti]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 5311||[[Saulkrastu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 39. || '''[[Iecava]]''' || [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 5286|| [[Bauskas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 40. || '''[[Smiltene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 4994||[[Smiltenes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 41. || '''[[Ķekava]]''' || [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 4987||[[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 42. || '''[[Valka]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 4562||[[Valkas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 43. || [[Ozolnieki]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 4191 || [[Jelgavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2536|title=Ozolnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 44. || [[Piņķi]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 4079 || [[Mārupes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2786|title=Piņķi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 45. || '''[[Aizpute]]''' || [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3763||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 46. || [[Jaunolaine]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 3757|| [[Olaines novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2846|title=Jaunolaine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 47. || '''[[Grobiņa]]''' || [[Attēls:Grobina COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 3686||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 48. || '''[[Baldone]]''' || [[Attēls:Baldone COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3676||[[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 49. || [[Jaunmārupe]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 3433|| [[Mārupes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2838|title=Jaunmārupe|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 50. || '''[[Kandava]]''' || [[Attēls:Kandava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3180||[[Tukuma novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 51. || '''[[Vangaži]]''' || [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3049||[[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 52. || '''[[Pļaviņas]]''' || [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2835||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 53. || '''[[Brocēni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2827||[[Saldus novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 54. || '''[[Viļāni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2678||[[Rēzeknes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 55. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2582|| [[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29759|title=Katlakalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 56. || '''[[Rūjiena]]''' || [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2565||[[Valmieras novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 57. || [[Kadaga]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2546 ||[[Ādažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29619|title=Kadaga|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 58. || '''[[Salacgrīva]]''' || [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2435||[[Limbažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 59. || [[Valmiermuiža]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2385 || [[Valmieras novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=42151|title=Valmiermuiža|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 60. || [[Skrīveri]] || align=&quot;center&quot;| – ||lielciems || align=&quot;center&quot;| 2340 ||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1167|title=Skrīveri|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 61. || '''[[Koknese]]''' || [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2328|| [[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 62. || [[Inčukalns]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 2200
| [[Siguldas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2807 |title=Inčukalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 63. || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2199 || [[Cēsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2141|title=Liepa|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 64. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2137||[[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2889 |title=Dreiliņi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 65. || '''[[Auce]]''' || [[Attēls:Auce COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2131||[[Dobeles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 66. || [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]|| align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2108|| [[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2811 |title=Garkalne|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 67. || [[Priekuļi]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2089 || [[Cēsu novads]] || align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2162 |title=Priekuļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 68. || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]|| align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2086||[[Rēzeknes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4550 |title=Malta|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 69. || [[Roja]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2069|| [[Talsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3114 |title=Roja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 70. || '''[[Ķegums]]''' || [[Attēls:Kegums COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2047||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 71. || '''[[Ilūkste]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1992||[[Augšdaugavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 72. || [[Vecumnieki]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 1982 || [[Bauskas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3461 |title=Vecumnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 73.
| [[Medemciems]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1932
| [[Olaines novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29764 |title=Medemciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 74.
| [[Mālpils]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1885
| [[Siguldas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2834 |title=Mālpils|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 75.
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1865
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2886 |title=Saurieši|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 76. || '''[[Priekule]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1786 ||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 77. || '''[[Kārsava]]''' || [[Attēls:Karsava COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1799||[[Ludzas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 78. || '''[[Dagda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1756||[[Krāslavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 79.
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1727
| [[Mārupes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=27386 |title=Mežāres|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 80. || '''[[Skrunda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1704||[[Kuldīgas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 81.
| [[Ropaži]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1687
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2850 |title=Ropaži|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 82.
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1676
| [[Mārupes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99062 |title=Spilve|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 83.
| [[Rāmava]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1648
| [[Ķekavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29776 |title=Rāmava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 84.
| [[Kalnciems]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|25px]]
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1621
| [[Jelgavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=28300 |title=Kalnciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 85. || '''[[Jaunjelgava]]''' || [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1616||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 86. || '''[[Varakļāni]]''' || [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1600||[[Madonas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
|  87.
| [[Ogresgals]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1588
| [[Ogres novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=34867 |title=Ogresgals|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 88.
| [[Garciems]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1587
| [[Ādažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2804 |title=Garciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 89.
| [[Tīraine]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1579
| [[Mārupes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2841 |title=Tīraine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 90.
| [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1567
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99374 |title=Berģi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 91.
| [[Valdlauči]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1559
| [[Ķekavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2826 |title=Valdlauči|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | 92.
| [[Dzidriņas]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1553
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=66385 |title=Dzidriņas|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1553
| [[Madonas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2650 |title=Ērgļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 94.
| [[Ugāle]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1540
| [[Ventspils novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3395 |title=Ugāle|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 95.
| [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1529
| [[Ādažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=83632 |title=Gauja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 96.
| [[Eleja]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1515
| [[Jelgavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2508 |title=Eleja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 97.
| [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1490
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29774 |title=Bukulti|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=2 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 98. || '''[[Stende]]''' || [[Attēls:Stende COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1483||[[Talsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 99.
| [[Vaiņode]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1468
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3205 |title=Vaiņode|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 100. || '''[[Viesīte]]''' || [[Attēls:Viesite COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1467|| [[Jēkabpils novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]]

== Atsauces un piezīmes ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.lgia.gov.lv/lv/vietvardu-datu-baze Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vietvārdu datu bāze]
* [https://stat.gov.lv/lv Oficiālās statistikas portāls] 

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Latvijas pilsētas}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ppvfqatcj44ypzjit8izpcyk7jxzqaw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baiba Puzinas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>586170</id>
    <revision>
      <id>4493044</id>
      <parentid>4459161</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:10:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kostīmu māksliniece teātra izrādēm */</comment>
      <origin>4493044</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16770" sha1="l8s3hb24yjrg3ucabdv4cuygg7qgj3k" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Baiba Puzinas
 |       name_orig = 
 |           image = 
 |       imagesize = 
 |         caption = 
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dat|1944|11|10}}
 |        location = 
 |       deathdate = {{miršanas datums un vecums|1999|9|30|1944|11|10}}
 |      deathplace = 
 |          places = 
 |     nationality = [[latvieši|latviete]]
 |           field = 
 |        training = 
 |        movement = 
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
 |         dzimums = S
}}
'''Baiba Puzinas''' (dzimusi {{dat|1944|11|10}}, mirusi {{dat|1999|9|30}}) bija [[latvieši|latviešu]] kostīmu māksliniece.

Vīrs — kinooperators [[Mārtiņš Jurjāns]]. Meita — kostīmu māksliniece [[Jurate Silakaktiņa]].

Bijusi modele [[Rīgas Modeļu nams|Rīgas Modeļu namā]].

Pirmos kostīmus teātra izrādei veidojusi 1966. gadā &quot;Tartifs&quot; iestudējumam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]]. 
1972. gadā beigusi [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu]], diplomdarbu aizstāvot ar kostīmiem izrādei &quot;Mikumerdi&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]. Kopš 1973. gada bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] galvenā kostīmu māksliniece.
Veidojusi kostīmus vairāku Latvijas un ārvalstu teātru izrādēm.

1998. gadā saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvu par kostīmiem operā &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]&quot;.

Apbedīta Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].

== Kostīmu māksliniece teātra izrādēm ==
{{div col}}
* [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]], rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1966.05.18.);
* Šarls de Kostērs &quot;Leģenda par Pūcesspieģeli&quot; Jaunatnes teātrī, rež. Pāvels Homskis (1966.09.03.);
* Jozs Grušs &quot;Mīla, džezs un velns&quot; [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. [[Andrejs Migla]] (1967.12.19.);
* Eino Alts &quot;Sallija&quot; Liepājas teātrī, rež. [[Irmgarde Mitrēvice]] (1968.01.06.);
* [[Miervaldis Birze]] &quot;Sākas ar melnām zeķēm&quot; Liepājas teātrī, rež. Irmgarde Mitrēvice (1968.04.29. vai 04.05.);
* [[Marks Tvens]], [[Imants Kalniņš]], Andrejs Migla &quot;Princis un ubaga zēns&quot; Liepājas teātrī, rež. Andrejs Migla (1968.12.11.);
* [[Karlo Goldoni]] &quot;Melis&quot; Liepājas teātrī, rež. Irmgarde Mitrēvice (1969.03.25.);
* [[Harijs Gulbis]] &quot;Aijā, žūžū, bērns kā lācis&quot; Klaipēdas drāmas teātrī, rež. Andrejs Migla (1969.05.);
* Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška &quot;Vīnes valsis&quot; Liepājas teātrī, rež. [[Pauls Putniņš]] (1969.10.04.);
* [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]], Imants Kalniņš, Andrejs Migla &quot;Trīs musketieri&quot; Liepājas teātrī, rež. Andrejs Migla (1970.01.21. vai 01.24.);
* Hugo Raudseps &quot;Mikumerdi&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]] (1972.05.16.);
* Elmārs Ansons &quot;Stārķa matemātika&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Mihails Kublinskis]] (1972.06.07.);
* Mišels Fermo &quot;Krīt klaudzot durvis&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1973.03.09.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. [[Arnolds Liniņš]] (1973.06.04.);
* [[Harieta Bīčere-Stova]] &quot;[[Krusttēva Toma būda]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Oļģerts Šalkonis (1973.12.03.);
* Ištvans Erķēns &quot;Kaķu spēle&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1973.12.19.);
* [[Maksims Gorkijs]] &quot;Barbari&quot; Dailes teātrī, rež. [[Arkādijs Kacs]] (1974.04.29.);
* [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Brīnumainā kurpniece&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1974.05.29.);
* Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Atjautīgā aukle&quot; Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Viļkins (1974.11.28.);
* Edvards Olbijs &quot;Viss dārzā&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. [[Juris Strenga]] (1974.12.28.);
* Enns Vetemā &quot;Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola&quot; Dailes teātrī, rež. [[Artūrs Dimiters]] (1975.05.16.);
* Liliāna Helmane &quot;Rudens dārzs&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Alfrēds Jaunušans]] (1975.07.11./10.04.);
* Ervīns Štritmaters &quot;Bišu Ole&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1975.11.14.);
* [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Garas dienas ceļš uz nakti&quot; Dailes teātrī, rež. [[Aina Matīsa]] (1975.12.03.);
* [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]] &quot;Nakts Venēcijā&quot; [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]], rež. [[Aleksandrs Leimanis]] (1975.12.19.);
* Marks Samoilovs &quot;Toreiz Seviļā&quot; [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]], rež. [[Oļģerts Dunkers]], Alfreds Ozerovs (1976.03.04.);
* Pjērs Ogists Karons de Bomaršē &quot;Trakā diena jeb Figaro kāzas&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Jūlijs Bebrišs (1976.03.17.);
* Nikolass E. Baiers &quot;Incidents&quot; Dailes teātrī, rež. Juris Strenga (1976.04.08.);
* Zofija Nalkovska &quot;Sievu nams&quot; Dailes teātrī, rež. Aina Matīsa (1976.05.27.);
* [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Tas, kurš saņem pļaukas&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Edmunds Freibergs]] (1976.06.02.);
* [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Mēnesis uz laukiem&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1976.12.03.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. [[Kārlis Auškāps]] (1976.12.07.);
* [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]] &quot;Iedomu spoguļi&quot; Rīgas Operetes teātrī, rež. [[Marga Tetere]] (1978.11.13.);
* [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1978.11.27.);
* Eduardo Skarpeta &quot;Skrandaiņi un augstmaņi&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1978.12.12.);
* Ākošs Kērtess &quot;Atraitnes&quot; Dailes teātrī, rež. Aina Matīsa (1979.03.31.);
* Aleksandrs Gelmans &quot;Mēs, apakšā parakstījušies...&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1979.06.18.);
* [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets &quot;[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1979.11.13.);
* [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts &quot;Trejmeitiņas&quot; Rīgas Operetes teātrī, rež. [[Kārlis Pamše]] (1979.11.29.);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot; Televīzijas teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1980.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Vai mēs viņu pazīsim?&quot; (lugas lasījums) Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1980.03.14.);
* Ferdinands Brukners &quot;Elizabete, Anglijas karaliene&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. Aina Matīsa (1980.06.20.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Uzticības saldā nasta&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1981.01.23.);
* Miervaldis Birze &quot;Baznīcas kalnā&quot; Dailes teātrī, rež. [[Miervaldis Ozoliņš]] (1981.04.06.);
* [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot; Dailes teātrī, rež. Juris Strenga, Kārlis Auškāps (1981.04.13.);
* [[Francs Lehārs]] &quot;Jautrā atraitne&quot; Rīgas Operetes teātrī (krievu trupā), rež. Leonīds Kogans (1981.05.14.);
* Īvs Žamiaks &quot;Hamilkara kungs&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1981.09.29.);
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1982.02.27.);
* [[Ivans Gončarovs]] &quot;Krauja&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arkādijs Kacs, rež. Juris Strenga (1982.04.20.);
* Gunārs Priede &quot;Zilā&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1982.06.21.);
* [[Lelde Stumbre]] &quot;Kaut kad…&quot; (&quot;Tā, lai var redzēt ceļu&quot;) Maskavas teātrī &quot;Sovremeņņik&quot;, rež. Mihails Kublinskis (1982.);
* Aleksandrs Gelmans &quot;Vieni un kopā ar visiem&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1983.02.12.);
* Antons Čehovs &quot;Kaija&quot; [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]], insc. Arkādijs Kacs, rež. Sergejs Losevs (1983.03.19.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Pazudušais dēls&quot; Dailes teātrī, rež. [[Varis Vētra]] (1983.12.18.);
* [[Čingizs Aitmatovs]] &quot;Un garāka par mūžu diena ilgst&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1984.03.07.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1984.04.21.);
* [[Vilis Lācis]] &quot;Nomoda sapņi&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1984.05.11.);
* Francs Lehārs &quot;Jautrā atraitne&quot; Rīgas Operetes teātrī (latviešu trupā), rež. Leonīds Kogans, [[Harijs Misiņš]] (1984.06.21.);
* [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1984.10.29.);
* Edvards Bonds &quot;Vasara&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1985.03.21.);
* Ronalds Hārvuds &quot;Karalis un viņa ģērbējs&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Artūrs Dimiters, rež. Aina Matīsa (1985.04.27.);
* Frederiks Lou, Alans Džejs Lerners &quot;Mana skaistā lēdija&quot; Rīgas Operetes teātrī (krievu trupā), rež. Arkādijs Kacs, V. Sergejevs (1985.11.21.) (kopā ar V. Kliemani);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot; Vracas Drāmas teātrī, Bulgārijā (1985.);
* Klēra Būza &quot;Sievietes, sievietes...&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Aina Matīsa (1986.01.02.);
* Eduardo de Filipo &quot;De Pretore Vinčenco&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1986.02.23.);
* Viljams Šekspīrs &quot;Kā jums tīk&quot; Dailes teātrī, rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (1986.09.03.);
* [[Pēteris Pētersons]] &quot;Mirdzošais un tumši zilais&quot; Dailes teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1987.02.12.);
* Aleksandrs Ostrovskis &quot;Ienesīga vieta&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1987.09.09.);
* Nellija Ozoliņa &quot;Nepazīstamā&quot; Dailes teātrī, rež. Miervaldis Ozoliņš (1988.04.17.);
* [[Ērihs Kestners]] &quot;Lidojošā klase&quot; Dailes teātrī, rež. Varis Vētra (1988.05.04.);
* Alehandro Kasona &quot;Rītausmas dāma&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1988.06.21.);
* [[Ārijs Geikins]] &quot;Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1988.06.22.);
* [[Andrejs Pumpurs]] &quot;[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]&quot; Dailes teātrī, rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons (1988.09.23.);
* [[Kobo Abe]] &quot;Draugi&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1988.12.18.);
* [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1989.03.22.);
* [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kazanovas mētelis&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1989.04.13.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Trīnes grēki&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1989.12.05.);
* [[Arturs Šniclers]] &quot;Anatols&quot; Dailes teātrī, rež. [[Zigrīda Stungure]] (1990.05.25.);
* [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1990.05.28.);
* Sems Šepards &quot;Prāta meli&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, Juris Strenga (1990.10.28.);
* [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot; Dailes teātrī, insc. Kārlis Auškāps, rež. Andris Jansons (1991.03.12.);
* [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Kandida&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1991.04.18.);
* [[Augusts Strindbergs]] &quot;Jūlijas jaunkundze&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1991.06.06.);
* [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1991.10.01.);
* [[Rutku Tēvs]] &quot;Vella kalpi&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš, [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] (1991.11.17.);
* Žans Marsāns &quot;Publikai skatīties aizliegts&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1992.02.16.);
* [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, Juris Strenga (1992.10.15.);
* [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot; [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]], rež. [[Dzintra Klētniece]] (1992.11.28.);
* Sverre Brandts &quot;Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Jānis Kaijaks (1992.12.19.);
* Braiens Frīls &quot;Dejas Lūnasas svētkos&quot; Dailes teātrī, insc. Kārlis Auškāps, rež. Juris Strenga (1993.02.27.);
* Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1993.06.20.);
* [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot; Dailes teātrī, rež. [[Harijs Liepiņš]] (1993.11.18.);
* [[Ežēns Jonesko]] &quot;Degunradzis&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1994.02.27.);
* [[Viktors Igo]] &quot;Lukrēcija Bordžija&quot; [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], rež. Nora Vētra-Muižniece (1994.04.05.);
* Viljams Šekspīrs &quot;Romeo un Džuljeta&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Kārlis Auškāps, rež. Zigrīda Stungure (1994.09.08.);
* Moljērs &quot;Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1995.03.20.);
* [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Meža gulbji&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnis Ozols (1995.11.15.);
* [[Pāvils Rozītis]] &quot;Ceplis&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1995.11.17.);
* Kenets Greiems &quot;Vējš vītolos&quot; Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1996.04.06.);
* [[Edgars Raiss Barouzs]] &quot;Kaktusa zieds&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1996.06.04.);
* Alans Eikborns &quot;Kā mīl tā otra puse&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1996.10.21.);
* [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot; Televīzijas teātrī, rež. Dina Līcīte (1996.);
* Pjērs Marivo &quot;Viltus atzīšanās&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Oļģerts Kroders]] (1997.01.17.);
* Zigmars Liepiņš &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]&quot; Latvijas Nacionālajā operā, rež. insc. Edmunds Freibergs (1997.04.09.);
* [[Zenta Mauriņa]] &quot;Sirdij ir spārni&quot; Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1997.05.01.);
* Žans Sarmāns &quot;Mamurē&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1997.05.14.);
* [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1997.06.06.);
* Robērs Tomā &quot;Fredijs&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1997.09.20.);
* Fransiss Vebērs &quot;Viesības idiotiem&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1997.12.06.);
* [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš &quot;Mazo rūķu lielā egle&quot; Dailes teātrī, rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]] (1997.12.21.);
* [[Arturs Millers]] &quot;Ceļojošā komija gals&quot; (&quot;Komivojažiera nāve&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1998.01.09.);
* Anšlavs Eglītis &quot;Līgavu mednieki&quot; Liepājas teātrī, rež. Nauris Klētnieks (1998.02.07.);
* [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Kārlis Auškāps, rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1998.03.07.);
* Džejs Alens &quot;Četrdesmit karātu&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.03.18.);
* Armāns Mefrs &quot;Grēksūdzes laiks&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.04.07.);
* Hugo Klauss &quot;Mājas&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1998.04.14.);
* [[Mārtins Makdona]] &quot;Klibais no Inišmānas&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, [[Dainis Gaidelis]] (1998.05.17.);
* Margareta Garpe &quot;Jūlijai&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1998.05.22.);
* Rainis &quot;Pūt, vējiņi!&quot; Dailes teātrī, rež. Oļģerts Kroders (1998.06.05.);
* [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.10.08.);
* Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone &quot;Pilnos auļos&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.11.07.);
* Eduardo de Filipo &quot;Filumena no Neapoles&quot; (&quot;Filumena Marturano&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1998.11.27.);
* [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot; Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1998.12.09.);
* Fransiss Vebērs &quot;Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1999.01.27.);
* Viljams Šekspīrs &quot;[[Otello]]&quot; Dailes teātrī, rež. Oļģerts Kroders (1999.04.11.);
* Astrida Sālbaha &quot;Rīts un vakars&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1999.04.12.);
* Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou &quot;Mana skaistā lēdija&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1999.05.15.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;No saldenās pudeles&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1999.05.15.);
* Fransuāza Sagāna &quot;Reizēm vijoles...&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1999.09.25.);
* Gunters Bets, Barbara Kapela &quot;Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1999.11.03.).
{{div col end}}

{{DEFAULTSORT:Puzinas, Baiba}}
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1999. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]]</text>
      <sha1>l8s3hb24yjrg3ucabdv4cuygg7qgj3k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493046</id>
      <parentid>4493044</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:13:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kostīmu māksliniece teātra izrādēm */</comment>
      <origin>4493046</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16893" sha1="qn65abqv58wtpa78xka8eg3nw20tcrq" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Baiba Puzinas
 |       name_orig = 
 |           image = 
 |       imagesize = 
 |         caption = 
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dat|1944|11|10}}
 |        location = 
 |       deathdate = {{miršanas datums un vecums|1999|9|30|1944|11|10}}
 |      deathplace = 
 |          places = 
 |     nationality = [[latvieši|latviete]]
 |           field = 
 |        training = 
 |        movement = 
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
 |         dzimums = S
}}
'''Baiba Puzinas''' (dzimusi {{dat|1944|11|10}}, mirusi {{dat|1999|9|30}}) bija [[latvieši|latviešu]] kostīmu māksliniece.

Vīrs — kinooperators [[Mārtiņš Jurjāns]]. Meita — kostīmu māksliniece [[Jurate Silakaktiņa]].

Bijusi modele [[Rīgas Modeļu nams|Rīgas Modeļu namā]].

Pirmos kostīmus teātra izrādei veidojusi 1966. gadā &quot;Tartifs&quot; iestudējumam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]]. 
1972. gadā beigusi [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu]], diplomdarbu aizstāvot ar kostīmiem izrādei &quot;Mikumerdi&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]. Kopš 1973. gada bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] galvenā kostīmu māksliniece.
Veidojusi kostīmus vairāku Latvijas un ārvalstu teātru izrādēm.

1998. gadā saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvu par kostīmiem operā &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]&quot;.

Apbedīta Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].

== Kostīmu māksliniece teātra izrādēm ==
{{div col}}
* [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]], rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1966.05.18.);
* Šarls de Kostērs &quot;Leģenda par Pūcesspieģeli&quot; Jaunatnes teātrī, rež. Pāvels Homskis (1966.09.03.);
* Jozs Grušs &quot;Mīla, džezs un velns&quot; [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. [[Andrejs Migla]] (1967.12.19.);
* Eino Alts &quot;Sallija&quot; Liepājas teātrī, rež. [[Irmgarde Mitrēvice]] (1968.01.06.);
* [[Miervaldis Birze]] &quot;Sākas ar melnām zeķēm&quot; Liepājas teātrī, rež. Irmgarde Mitrēvice (1968.04.29. vai 04.05.);
* [[Marks Tvens]], [[Imants Kalniņš]], Andrejs Migla &quot;Princis un ubaga zēns&quot; Liepājas teātrī, rež. Andrejs Migla (1968.12.11.);
* [[Karlo Goldoni]] &quot;Melis&quot; Liepājas teātrī, rež. Irmgarde Mitrēvice (1969.03.25.);
* [[Harijs Gulbis]] &quot;Aijā, žūžū, bērns kā lācis&quot; Klaipēdas drāmas teātrī, rež. Andrejs Migla (1969.05.);
* Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška &quot;Vīnes valsis&quot; Liepājas teātrī, rež. [[Pauls Putniņš]] (1969.10.04.);
* [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]], Imants Kalniņš, Andrejs Migla &quot;Trīs musketieri&quot; Liepājas teātrī, rež. Andrejs Migla (1970.01.21. vai 01.24.);
* Hugo Raudseps &quot;Mikumerdi&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]] (1972.05.16.);
* Elmārs Ansons &quot;Stārķa matemātika&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Mihails Kublinskis]] (1972.06.07.);
* Mišels Fermo &quot;Krīt klaudzot durvis&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1973.03.09.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. [[Arnolds Liniņš]] (1973.06.04.);
* [[Harieta Bīčere-Stova]] &quot;[[Krusttēva Toma būda]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Oļģerts Šalkonis (1973.12.03.);
* Ištvans Erķēns &quot;Kaķu spēle&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1973.12.19.);
* [[Maksims Gorkijs]] &quot;Barbari&quot; Dailes teātrī, rež. [[Arkādijs Kacs]] (1974.04.29.);
* [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Brīnumainā kurpniece&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1974.05.29.);
* Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Atjautīgā aukle&quot; Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Viļkins (1974.11.28.);
* Edvards Olbijs &quot;Viss dārzā&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. [[Juris Strenga]] (1974.12.28.);
* Enns Vetemā &quot;Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola&quot; Dailes teātrī, rež. [[Artūrs Dimiters]] (1975.05.16.);
* Liliāna Helmane &quot;Rudens dārzs&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Alfrēds Jaunušans]] (1975.07.11./10.04.);
* Ervīns Štritmaters &quot;Bišu Ole&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1975.11.14.);
* [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Garas dienas ceļš uz nakti&quot; Dailes teātrī, rež. [[Aina Matīsa]] (1975.12.03.);
* [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]] &quot;Nakts Venēcijā&quot; [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]], rež. [[Aleksandrs Leimanis]] (1975.12.19.);
* Marks Samoilovs &quot;Toreiz Seviļā&quot; [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]], rež. [[Oļģerts Dunkers]], Alfreds Ozerovs (1976.03.04.);
* Pjērs Ogists Karons de Bomaršē &quot;Trakā diena jeb Figaro kāzas&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Jūlijs Bebrišs (1976.03.17.);
* Nikolass E. Baiers &quot;Incidents&quot; Dailes teātrī, rež. Juris Strenga (1976.04.08.);
* Zofija Nalkovska &quot;Sievu nams&quot; Dailes teātrī, rež. Aina Matīsa (1976.05.27.);
* [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Tas, kurš saņem pļaukas&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Edmunds Freibergs]] (1976.06.02.);
* [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Mēnesis uz laukiem&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1976.12.03.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. [[Kārlis Auškāps]] (1976.12.07.);
* [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]] &quot;Iedomu spoguļi&quot; Rīgas Operetes teātrī, rež. [[Marga Tetere]] (1978.11.13.);
* [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1978.11.27.);
* Eduardo Skarpeta &quot;Skrandaiņi un augstmaņi&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1978.12.12.);
* Ākošs Kērtess &quot;Atraitnes&quot; Dailes teātrī, rež. Aina Matīsa (1979.03.31.);
* Aleksandrs Gelmans &quot;Mēs, apakšā parakstījušies...&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1979.06.18.);
* [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets &quot;[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1979.11.13.);
* [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts &quot;Trejmeitiņas&quot; Rīgas Operetes teātrī, rež. [[Kārlis Pamše]] (1979.11.29.);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot; Televīzijas teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1980.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Vai mēs viņu pazīsim?&quot; (lugas lasījums) Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1980.03.14.);
* Ferdinands Brukners &quot;Elizabete, Anglijas karaliene&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. Aina Matīsa (1980.06.20.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Uzticības saldā nasta&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1981.01.23.);
* Miervaldis Birze &quot;Baznīcas kalnā&quot; Dailes teātrī, rež. [[Miervaldis Ozoliņš]] (1981.04.06.);
* [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot; Dailes teātrī, rež. Juris Strenga, Kārlis Auškāps (1981.04.13.);
* [[Francs Lehārs]] &quot;Jautrā atraitne&quot; Rīgas Operetes teātrī (krievu trupā), rež. Leonīds Kogans (1981.05.14.);
* Īvs Žamiaks &quot;Hamilkara kungs&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1981.09.29.);
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1982.02.27.);
* [[Ivans Gončarovs]] &quot;Krauja&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arkādijs Kacs, rež. Juris Strenga (1982.04.20.);
* Gunārs Priede &quot;Zilā&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1982.06.21.);
* [[Lelde Stumbre]] &quot;Kaut kad…&quot; (&quot;Tā, lai var redzēt ceļu&quot;) Maskavas teātrī &quot;Sovremeņņik&quot;, rež. Mihails Kublinskis (1982.);
* Aleksandrs Gelmans &quot;Vieni un kopā ar visiem&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1983.02.12.);
* Antons Čehovs &quot;Kaija&quot; [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]], insc. Arkādijs Kacs, rež. Sergejs Losevs (1983.03.19.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Pazudušais dēls&quot; Dailes teātrī, rež. [[Varis Vētra]] (1983.12.18.);
* [[Čingizs Aitmatovs]] &quot;Un garāka par mūžu diena ilgst&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1984.03.07.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1984.04.21.);
* [[Vilis Lācis]] &quot;Nomoda sapņi&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1984.05.11.);
* Francs Lehārs &quot;Jautrā atraitne&quot; Rīgas Operetes teātrī (latviešu trupā), rež. Leonīds Kogans, [[Harijs Misiņš]] (1984.06.21.);
* [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1984.10.29.);
* Edvards Bonds &quot;Vasara&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1985.03.21.);
* Ronalds Hārvuds &quot;Karalis un viņa ģērbējs&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Artūrs Dimiters, rež. Aina Matīsa (1985.04.27.);
* Frederiks Lou, Alans Džejs Lerners &quot;Mana skaistā lēdija&quot; Rīgas Operetes teātrī (krievu trupā), rež. Arkādijs Kacs, V. Sergejevs (1985.11.21.) (kopā ar V. Kliemani);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot; Vracas Drāmas teātrī, Bulgārijā (1985.);
* Klēra Būza &quot;Sievietes, sievietes...&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Aina Matīsa (1986.01.02.);
* Eduardo de Filipo &quot;De Pretore Vinčenco&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1986.02.23.);
* Viljams Šekspīrs &quot;Kā jums tīk&quot; Dailes teātrī, rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (1986.09.03.);
* [[Pēteris Pētersons]] &quot;Mirdzošais un tumši zilais&quot; Dailes teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1987.02.12.);
* Aleksandrs Ostrovskis &quot;Ienesīga vieta&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1987.09.09.);
* Nellija Ozoliņa &quot;Nepazīstamā&quot; Dailes teātrī, rež. Miervaldis Ozoliņš (1988.04.17.);
* [[Ērihs Kestners]] &quot;Lidojošā klase&quot; Dailes teātrī, rež. Varis Vētra (1988.05.04.);
* Alehandro Kasona &quot;Rītausmas dāma&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1988.06.21.);
* [[Ārijs Geikins]] &quot;Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1988.06.22.);
* [[Andrejs Pumpurs]] &quot;[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]&quot; Dailes teātrī, rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons (1988.09.23.);
* [[Kobo Abe]] &quot;Draugi&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1988.12.18.);
* [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1989.03.22.);
* [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kazanovas mētelis&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1989.04.13.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Trīnes grēki&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1989.12.05.);
* [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija &quot;Dzīvība&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1990.01.20.);
* [[Arturs Šniclers]] &quot;Anatols&quot; Dailes teātrī, rež. [[Zigrīda Stungure]] (1990.05.25.);
* [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1990.05.28.);
* Sems Šepards &quot;Prāta meli&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, Juris Strenga (1990.10.28.);
* [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot; Dailes teātrī, insc. Kārlis Auškāps, rež. Andris Jansons (1991.03.12.);
* [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Kandida&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1991.04.18.);
* [[Augusts Strindbergs]] &quot;Jūlijas jaunkundze&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1991.06.06.);
* [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1991.10.01.);
* [[Rutku Tēvs]] &quot;Vella kalpi&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš, [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] (1991.11.17.);
* Žans Marsāns &quot;Publikai skatīties aizliegts&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1992.02.16.);
* [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, Juris Strenga (1992.10.15.);
* [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot; [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]], rež. [[Dzintra Klētniece]] (1992.11.28.);
* Sverre Brandts &quot;Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Jānis Kaijaks (1992.12.19.);
* Braiens Frīls &quot;Dejas Lūnasas svētkos&quot; Dailes teātrī, insc. Kārlis Auškāps, rež. Juris Strenga (1993.02.27.);
* Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1993.06.20.);
* [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot; Dailes teātrī, rež. [[Harijs Liepiņš]] (1993.11.18.);
* [[Ežēns Jonesko]] &quot;Degunradzis&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1994.02.27.);
* [[Viktors Igo]] &quot;Lukrēcija Bordžija&quot; [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], rež. Nora Vētra-Muižniece (1994.04.05.);
* Viljams Šekspīrs &quot;Romeo un Džuljeta&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Kārlis Auškāps, rež. Zigrīda Stungure (1994.09.08.);
* Moljērs &quot;Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1995.03.20.);
* [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Meža gulbji&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnis Ozols (1995.11.15.);
* [[Pāvils Rozītis]] &quot;Ceplis&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1995.11.17.);
* Kenets Greiems &quot;Vējš vītolos&quot; Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1996.04.06.);
* [[Edgars Raiss Barouzs]] &quot;Kaktusa zieds&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1996.06.04.);
* Alans Eikborns &quot;Kā mīl tā otra puse&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1996.10.21.);
* [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot; Televīzijas teātrī, rež. Dina Līcīte (1996.);
* Pjērs Marivo &quot;Viltus atzīšanās&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Oļģerts Kroders]] (1997.01.17.);
* Zigmars Liepiņš &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]&quot; Latvijas Nacionālajā operā, rež. insc. Edmunds Freibergs (1997.04.09.);
* [[Zenta Mauriņa]] &quot;Sirdij ir spārni&quot; Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1997.05.01.);
* Žans Sarmāns &quot;Mamurē&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1997.05.14.);
* [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1997.06.06.);
* Robērs Tomā &quot;Fredijs&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1997.09.20.);
* Fransiss Vebērs &quot;Viesības idiotiem&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1997.12.06.);
* [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš &quot;Mazo rūķu lielā egle&quot; Dailes teātrī, rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]] (1997.12.21.);
* [[Arturs Millers]] &quot;Ceļojošā komija gals&quot; (&quot;Komivojažiera nāve&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1998.01.09.);
* Anšlavs Eglītis &quot;Līgavu mednieki&quot; Liepājas teātrī, rež. Nauris Klētnieks (1998.02.07.);
* [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Kārlis Auškāps, rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1998.03.07.);
* Džejs Alens &quot;Četrdesmit karātu&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.03.18.);
* Armāns Mefrs &quot;Grēksūdzes laiks&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.04.07.);
* Hugo Klauss &quot;Mājas&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1998.04.14.);
* [[Mārtins Makdona]] &quot;Klibais no Inišmānas&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, [[Dainis Gaidelis]] (1998.05.17.);
* Margareta Garpe &quot;Jūlijai&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1998.05.22.);
* Rainis &quot;Pūt, vējiņi!&quot; Dailes teātrī, rež. Oļģerts Kroders (1998.06.05.);
* [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.10.08.);
* Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone &quot;Pilnos auļos&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.11.07.);
* Eduardo de Filipo &quot;Filumena no Neapoles&quot; (&quot;Filumena Marturano&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1998.11.27.);
* [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot; Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1998.12.09.);
* Fransiss Vebērs &quot;Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1999.01.27.);
* Viljams Šekspīrs &quot;[[Otello]]&quot; Dailes teātrī, rež. Oļģerts Kroders (1999.04.11.);
* Astrida Sālbaha &quot;Rīts un vakars&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1999.04.12.);
* Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou &quot;Mana skaistā lēdija&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1999.05.15.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;No saldenās pudeles&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1999.05.15.);
* Fransuāza Sagāna &quot;Reizēm vijoles...&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1999.09.25.);
* Gunters Bets, Barbara Kapela &quot;Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1999.11.03.).
{{div col end}}

{{DEFAULTSORT:Puzinas, Baiba}}
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1999. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]]</text>
      <sha1>qn65abqv58wtpa78xka8eg3nw20tcrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeks Della Madalena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600117</id>
    <revision>
      <id>4493225</id>
      <parentid>4331991</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:41:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8901" sha1="o90czh7p7octw1ns8c85ai5l4pbvvld" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džeks Della Madalena
 |       piktogramma_1 = 
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = 
 |          vārds_orig = ''Jack Della Maddalena''
 |              attēls =
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Džeks Della Madalena 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = Džakomo Della Madalena&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Jack Della Maddalena MMA Fighter Page|url=https://www.tapology.com/fightcenter/fighters/119831-jack-della-maddalena|access-date=2023-12-29|website=Tapology}}&lt;/ref&gt;
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|10}}
 |             dz_viet = {{vieta|Austrālija|Rietumaustrālija|Pērta}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[austrālietis]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=175}}
 |               svars = {{mērvienība|kg=77}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = 
 |        sporta veids = [[jauktā cīņas māksla]]
 |          disciplīna = 
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 2016
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 20 (18-2)
&lt;!------ Profesionālā informācija2 ------&gt;
 |  pārstāvētā valsts2 = 
 |       sporta veids2 = [[bokss]]
 |         disciplīna2 = 
 |                poz2 = 
 |           tvēriens2 = 
 |            kar_sāk2 = 
 |           kar_beig2 = 
 |       kar_sāk_amat2 = 
 |      kar_beig_amat2 = 
 |           treneris2 = 
 |        bij_treneri2 = 
 |              trenē2 = 
 |          partneris2 = 
 |       klubs_sadaļa2 = 
 |        karj spēles2 = 
 |         karj cīņas2 = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |               klubs = Scrappy MMA/Kimmy J MMA
 |             komanda = 
 |              numurs = 
 |               amats = 
 |                līga = [[UFC]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |            kl_sez 1 = 
 |             klubs 1 = 
 |            kl_sez 2 = 
 |             klubs 2 = 
 |            kl_sez 3 = 
 |             klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |      karj stat līga = 
 |         karj stat 1 = 
 |    karj stat 1_dati = 
 |         karj stat 2 = 
 |    karj stat 2_dati = 
 |         karj stat 3 = 
 |    karj stat 3_dati = 
 |         karj stat 4 = 
 |    karj stat 4_dati = 
 |         karj stat 5 = 
 |    karj stat 5_dati = 
 |         karj stat 6 = 
 |    karj stat 6_dati = 
&lt;!------ Karjeras statistika2 ------&gt;
 |     karj stat2 līga = 
 |        karj stat2 1 = 
 |   karj stat2 1_dati = 
 |        karj stat2 2 = 
 |   karj stat2 2_dati = 
 |        karj stat2 3 = 
 |   karj stat2 3_dati = 
 |        karj stat2 4 = 
 |   karj stat2 4_dati = 
 |        karj stat2 5 = 
 |   karj stat2 5_dati = 
 |        karj stat2 6 = 
 |   karj stat2 6_dati = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |                 PR1 = 
 |               PR1_d = 
 |                 PR2 = 
 |               PR2_d = 
 |                 PR3 = 
 |               PR3_d = 
 |                 PR4 = 
 |               PR4_d = 
 |                 PR5 = 
 |               PR5_d = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = UFC pusvidējais svars - 2025
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = Melnā josta brazīliešu džiu-džitsu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Phillips |first1=Sabrina |title=UFC Star Jack Della Maddalena Promoted To BJJ Black Belt |url=https://jitsmagazine.com/ufc-star-jack-della-maddalena-promoted-to-bjj-black-belt/ |website=Jitsmagazine |access-date=28 March 2024}}&lt;/ref&gt;
 |               slavz = 
 |             dzimums = v
 |           atjaunots = {{dat|2025|5|11||bez}}
}}
'''Džakomo &quot;Džeks&quot; Della Madalena''' (''Jack Della Maddalena''; dzimis {{dat|1996|9|10}}), pazīstams arī ar iniciāļiem '''JDM''', ir profesionāls [[Austrālija]]s jauktās cīņas atlēts, kurš pašlaik sacenšas ''[[Ultimate Fighting Championship]]'' (UFC) pusvidējā svara kategorijā. Sākot ar 2025. gada 25. martu, viņš ieņem 5. vietu UFC pusvidējā svara rangā.

2025. gada 11. maijā Della Madalena kļuva par UFC organizācijas Pusvidējā svara kategorijas čempionu, uzvarot iepriekšējo čempionu ASV cīkstoni [[Belalu Muhamedu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/cinu-sports/ufc/dela-madalena-neatstaj-ceribas-muhamedam-un-tiek-kronets-par-jauno-ufc-cempionu/ |title=Dela Madalena neatstāj cerības Muhamedam un tiek kronēts par jauno UFC čempionu |accessdate=2025-05-11 |website=sports.tv3.lv |publisher= |date= |archive-date=2025-05-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250511064814/https://sports.tv3.lv/cinu-sports/ufc/dela-madalena-neatstaj-ceribas-muhamedam-un-tiek-kronets-par-jauno-ufc-cempionu/ }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Džeks Della Madalena spēlēja [[regbijs|regbiju]] no 6 līdz 12 gadu vecumam. Iedvesmojoties no sava vecākā brāļa Džoša, 14 gadu vecumā viņš pievienojās boksa treniņiem, lai uzlabotu savu sagatavotību regbijam starpsezonā. Džeks iemīlēja šo sporta veidu un pēc regbija karjeras beigām pārgāja uz pilna laika treniņiem [[Jauktā cīņas māksla|jauktajās cīņas mākslās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|language=en|url=https://www.espn.com/mma/story/_/id/32062942/australian-jack-della-maddalena-fight-dana-white-contender-series|title='An Aussie boy chasing his dream': Della Maddalena gets Contender shot|website=ESPN.com|date=2021-08-22|access-date=2023-03-26|archive-date=2022-12-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20221218080256/https://www.espn.com/mma/story/_/id/32062942/australian-jack-della-maddalena-fight-dana-white-contender-series|deadlink=}}&lt;/ref&gt;

== Jauktās cīņas mākslas karjera ==
=== Agrīnā karjera ===
Viņš debitēja profesionālajā MMA 2016. gada pavasarī un zaudēja pirmajās divās karjeras cīņās. Pēc tam Della Madalena uzsāka deviņu cīņu uzvaru sēriju, kļūstot par ''Reign Fighting'' un ''Eternal MMA'' organizāciju pusvidējā svara čempionu. Džekam pēdējā organizācijā izdevās aizstāvēt savu jostu pat 4 reizes, visas cīņas pabeidzot priekšlaicīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|language=en-US|url=https://cagesidepress.com/2020/02/19/get-know-eternal-mma-champion-jack-della-maddalena-ahead-title-defense/|title=Get to know Eternal MMA Champ Jack Della Maddalena|author=Shawn Bitter|website=Cageside Press|date=2020-02-19|access-date=2023-03-26|archive-date=2022-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20221216074303/https://cagesidepress.com/2020/02/19/get-know-eternal-mma-champion-jack-della-maddalena-ahead-title-defense/|deadlink=}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 14. septembrī Deinas Vaita ''Contender'' sērijas cīņā tikās ar Kongo cīkstoni Anže Lusu. Della Madalena uzvarēja pārliecinoši ar vienbalsīgu tiesnešu lēmumu (30-27, 30-27, 30-27), nopelnot pilnvērtīgu līgumu ar UFC organizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|language=en-US|url=https://mmajunkie.usatoday.com/lists/dana-whites-contender-series-39-live-results|title=Dana White's Contender Series 39 results: Five more fighters secure UFC deals|website=MMA Junkie|date=2021-09-15|access-date=2023-03-26|archive-date=2021-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210915032755/https://mmajunkie.usatoday.com/lists/dana-whites-contender-series-39-live-results|deadlink=}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''''Ultimate Fighting Championship'''''

* UFC pusvidējā svara čempions
* &quot;Cīņu vakara labākās cīņas&quot; bonuss (2x) pret Basilu Hafizu un Belalu Muhamedu
* Labākais sniegums cīņu vakarā bonuss (četras reizes) pret Ramazanu Emejevu, Deniju Robertsu, Rendiju Braunu un Gilbertu Bērnsu.

'''''Reign Fighting'''''
* RF pusvidējā svara čempions (vienu reizi).

'''''Eternal MMA'''''
* EMMA pusvidējā svara čempione (vienu reizi, četras titula aizstāvēšanas).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ufc.com/athlete/jack-della-maddalena/ Ufc.com profils]
* [https://www.sherdog.com/fighter/Jack-Della-Maddalena-208155/ Sherdog.com ]
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[UFC]] 15. Pusvidējā svara Čempions |pirms={{flaga|ASV}} [[Belals Muhameds]]|pēc=nav|periods=2025. gada 11. maijs—''pašlaik''}}

{{kastes beigas}}
{{sportists-aizmetnis}}
{{Austrālija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Della Madalena, Džeks}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumaustrālijā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas sportisti]]
[[Kategorija:Jauktās cīņas mākslas sportisti]]</text>
      <sha1>o90czh7p7octw1ns8c85ai5l4pbvvld</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ganas karogs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602353</id>
    <revision>
      <id>4493241</id>
      <parentid>4387969</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:11:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1607" sha1="6r6yjm52sh0dgppbuhtj8glr0x1zt5m" xml:space="preserve">{{Karoga infokaste
| Name = Ganas
| Article = 
| Type = Valsts karogs
| Image = Flag of Ghana.svg
| Nickname = 
| Morenicks = 
| Use = 111111
| Symbol = 
| Proportion = 2:3
| Adoption = 1957. gada 6. marts (atjaunots 1966. gadā)
| Design = horizontāls trikolors (sarkans, dzeltens, zaļš) ar melnu piecstaru zvaigzni dzeltenajā joslā
| Designer = Teodosija Okoha
}}

'''Ganas karogs''' ir viens no [[Gana|Ganas]] valsts simboliem. Tajā izmantotas [[Panafrikānisms|panafrikāniskās]] krāsas — sarkana, dzeltena un zaļa, kas atspoguļo [[Āfrika|Āfrikas]] vienotību un neatkarību. Karogs sastāv no trim vienāda platuma horizontālām joslām — sarkanā augšā, dzeltenā vidū un zaļā apakšā. Dzeltenās joslas centrā atrodas melna piecstaru zvaigzne.

Sarkanā krāsa simbolizē cīņā par neatkarību izlietas asinis, dzeltenā — Ganas bagātīgos dabas resursus, īpaši zeltu, bet zaļā — valsts bagāto augu valsti un cerību. Melno zvaigzni dēvē par &quot;brīvības zvaigzni&quot;, tā simbolizē Āfrikas brīvību un vienotību.

Karogu izstrādāja skolotāja un māksliniece Teodosija Okoha, un tas tika apstiprināts 1957. gada 6. martā, kad Gana kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikas]] valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas. 1964. gadā karogs tika īslaicīgi mainīts, aizstājot dzelteno joslu ar balto, bet 1966. gadā sākotnējais dizains tika atjaunots un tiek lietots līdz mūsdienām.

== Skatīt arī ==

* [[Ganas ģerbonis]]

{{Karogs-aizmetnis}}

{{Āfrikas karogi}}

[[Kategorija:Gana]]
[[Kategorija:Nacionālie karogi]]</text>
      <sha1>6r6yjm52sh0dgppbuhtj8glr0x1zt5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ar mīlestību, Saimons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603069</id>
    <revision>
      <id>4493057</id>
      <parentid>4296092</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T14:11:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Nomadbones</username>
        <id>103615</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493057</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23119" sha1="k2plyoqbr5i6dr1m075zc74bw3mlb6a" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Ar mīlestību, Saimons
| oriģinālnos = ''Love, Simon''
| attēls = Love, Simon poster.png
| att_izm = 
| žanrs = [[pusaudžu filma]], [[romantiskā filma|romantika]], [[komēdijdrāma]]
| režisors = [[Gregs Berlanti]]
| producents = Mārtijs Bovens&lt;br /&gt;[[Viks Godfrejs]]&lt;br /&gt;Aizaks Klausners&lt;br /&gt;Puja Šahbazians
| scenārijs = Elizabete Bergere&lt;br /&gt;Aizaks Aptakers
| aktieri = [[Niks Robinsons]]&lt;br /&gt;[[Dženifere Gārnere]]&lt;br /&gt;[[Džošua Diamels]]
| mūzika = [[Robs Simonsens]]
| operators = [[Džons Gulesarians]]
| mākslinieks = 
| montāža = Harijs Džierdžians
| studija = ''[[Fox 2000 Pictures]]''&lt;br /&gt;''[[Temple Hill Entertainment]]''&lt;br /&gt;''[[TSG Entertainment]]''
| izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
| izdošana = {{filmas datums|2018|2|27|[[Mardi Gras kinofestivāls|Mardi Gras]]|2018|3|16|ASV un Kanāda}}
| ilgums = 110 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets = 10–17 miljoni USD
| ienākumi = 66,7 miljoni USD
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 5164432
}}

'''&quot;Ar mīlestību, Saimons&quot;''' ({{val|en|Love, Simon}}) ir [[2018. gads kino|2018]]. gada ASV [[pusaudžu filma|pusaudžu]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[komēdijdrāma]], ko režisēja [[Gregs Berlanti]] pēc Elizabetes Bergeres un Aizaka Aptakera scenārija. Filma veidota pēc [[Beka Albertalli|Bekas Albertalli]] 2015. gada romāna ''Simon vs. the Homo Sapiens Agenda''. Galvenās lomas atveido [[Niks Robinsons]], [[Dženifere Gārnere]], [[Džošua Diamels]], [[Talita Beitmena]], [[Ketrina Lengforda]], [[Aleksandra Šipa]] un [[Horhē Lendebors Jr.]]. Filma stāsta par septiņpadsmit gadus veco Saimonu Spiersu, kurš vēl nav atklājis ģimenei un draugiem, ka ir gejs, un meklē anonīmā klases biedra identitāti, kurā ir iemīlējies internetā. Vienlaikus viņu šantažē ar draudiem atklāt viņa noslēpumu visai skolai.

&quot;Ar mīlestību, Saimons&quot; pirmizrāde notika [[Mardi Gras kinofestivāls|Mardi Gras kinofestivālā]] {{dat|2018|2|27|L|bez}}, bet ASV izplatīja ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' no {{dat|2018|3|16|ģ|bez}}. Kritiķi slavēja filmu par &quot;lielo sirdi, daudzveidīgo un talantīgo aktieru sastāvu un revolucionāro normalitāti&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/love-simon-what-critics-are-saying-1094227/|title=‘Love, Simon’: What the Critics Are Saying|last=Waters|first=Michael|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-06-17|date=2018-03-13|language=en}}&lt;/ref&gt; raksturojot to kā &quot;klasiku&quot;,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2018/feb/26/love-simon-review-gay-teen-coming-out-comedy|title=Love, Simon review – coming-out comedy is a landmark teen classic|work=The Guardian|access-date=2025-06-17|date=2018-02-27|last=Lee|first=Benjamin|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/love-simon-movie-reviews/|title=Love, Simon Movie Review|last=Freeman|first=Molly|website=ScreenRant|access-date=2025-06-17|date=2018-03-16|language=en}}&lt;/ref&gt; aprakstīja to kā &quot;jautru, sirsnīgu un dzīves apstiprinošu stāstu&quot;, kas ir &quot;maigs, salds un aizkustinošs&quot; un &quot;ārkārtīgi valdzinošs pūļu iepriecinātājs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestar.com/entertainment/movies/love-simon-turns-teen-coming-out-story-into-a-funny-sweet-journey/article_f7de751f-a9f4-5376-85c7-4bba908fdbdb.html|title=Love, Simon turns teen ‘coming out’ story into a funny, sweet journey|last=Reporter|first=Bruce DeMara Entertainment|website=Toronto Star|access-date=2025-06-17|date=2018-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.commonsensemedia.org/movie-reviews/love-simon|title=Love, Simon Movie Review {{!}} Common Sense Media|last=Movie &amp; TV reviews for parents|website=www.commonsensemedia.org|access-date=2025-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Filmu salīdzināja ar [[Džons Hjūzs|Džona Hjūza]] pusaudžu filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/life/movies/2018/03/15/review-love-simon-charms-giving-gay-romance-john-hughes-treatment/427135002/|title=Review: 'Love, Simon' charms by giving gay teen romance the John Hughes treatment|last=Truitt|first=Brian|website=USA TODAY|access-date=2025-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/general-news-domestic-news-domestic-news-movies-f4da1254e2684e2e887c6509113757fb|title=Review: 'Love, Simon' a fresh and classic take on first love|website=AP News|access-date=2025-06-17|date=2018-03-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filma ievērojama kā pirmā lielās kinostudijas filma par homoseksuāla pusaudža mīlestības stāstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/scene/vpage/love-simon-premiere-gay-teen-romantic-comedy-1202722636/|title=‘Love, Simon’ Stars Say Gay Teen Romance Will Save Lives|last=Lang|first=Brent|website=Variety|access-date=2025-06-17|date=2018-03-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā nopelnīja 66,7 miljonus ASV dolāru visā pasaulē pie 10—17 miljonus liela ražošanas budžeta,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-numbers.com/movie/Love-Simon|title=Love, Simon (2018) - Financial Information|website=The Numbers|access-date=2025-06-17}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt5164432/|title=Love, Simon|website=Box Office Mojo|access-date=2025-06-17}}&lt;/ref&gt; un kļuva par 15. ienesīgāko pusaudžu filmu un trešo ienesīgāko pusaudžu filmu, ko izplatījusi kinokompānija ''20th Century Fox'' ASV kinoteātros kopš 1980. gada.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/genre/sg333443329/|title=Genre Keyword: Teenager|website=Box Office Mojo|access-date=2025-06-17}}&lt;/ref&gt; Filmas turpinājuma televīzijas seriāls &quot;[[Ar mīlestību, Viktors]]&quot; pirmizrāde notika ''[[Hulu]]'' platformā {{dat|2020|6|17|L|bez}}.

== Sižets ==
Saimons Spiers ir septiņpadsmit gadus vecs pusaudzis, kurš dzīvo [[Atlanta]]s piepilsētā [[Džordžija|Džordžijā]]. Viņam ir tuva un mīloša ģimene — vecāki Emīlija un Džeks, un māsa Nora —, kā arī trīs labākie draugi: Niks un Līja, kurus viņš pazīst kopš bērnudārza, un jaunpienācēja Ebija. Viņš vēl nav pastāstījis ģimenei un draugiem, ka ir gejs.

Līja informē Saimonu par kāda klasesbiedra tiešsaistes atzīšanos viņu vidusskolā, kurš pazīstams tikai ar pseidonīmu &quot;Blū&quot; (''Blue''). Saimons sāk sazināties ar Blū, izmantojot e-pastu un pseidonīmu &quot;Žaks&quot;. Viņi dalās personīgās detaļās un izveido saikni. Viņu sarakste netīšām nokļūst klasesbiedra Mārtina rokās, kurš ir iemīlējies Ebijā. Uzzinājis Saimona noslēpumu, Mārtins draud to atklāt, publiskojot e-pastus, ja vien Saimons nepalīdzēs viņam piesaistīt Ebijas uzmanību. Saimons sāk mēģināt noskaidrot, kurš no viņa klasesbiedriem īstenībā ir Blū.

Helovīna ballītē Saimons aizdomājas, ka viņa klasesbiedrs Brāms varētu būt Blū, un cenšas ar viņu sazināties, taču vēlāk viņš pamana Brāmu skūpstāmies ar meiteni. Niks atzīstas Saimonam, ka viņam patīk Ebija. Saimons melojot saka Nikam, ka Ebijai jau ir draugs skolā. Līja pavada iereibušo Saimonu mājās, kur viņa netieši runā par to, ka viņa kādā ir iemīlējusies; Saimons uzskata, ka viņa runā par Niku.

Saimons satiekas ar Ebiju un Mārtinu kafejnīcā ''Waffle House'' pēc tam, kad viņš pārliecina viņus kopā mācīties gaidāmajam skolas mūziklam. Saimons iepazīstas ar viesmīli — skolas biedru vārdā Lails, un aizdomājas, ka Lails varētu būt Blū. Tajā naktī Saimons [[iznākšana no skapja|atklājas]] Ebijai un jūt atvieglojumu, kad viņa reaģē pozitīvi.

Skolas futbola spēlē Saimons satiek Lailu; pirms viņš var uzdrošināties pajautāt, vai Lails ir Blū, viņš uzzina, ka Lails īstenībā interesējas par Ebiju. Satraukts Saimons saka uzstājīgajam Mārtinam, lai tas &quot;vai nu dara visu, vai nedara neko&quot;, dodot padomu par Ebijas piesaistīšanu. Mārtins pārtrauc nacionālo himnu un publiski paziņo par savām jūtām pret Ebiju. Kad Ebija viņu atraida, Mārtins tiek pazemots un kļūst par izsmiekla objektu.

Ziemassvētku vakarā, lai novērstu uzmanību no sava pazemojuma, Mārtins atklāj Saimonu, publicējot viņa e-pastus skolas baumu tīmekļa vietnē. Saimona māsa Nora cenšas viņu mierināt, bet viņš noslēdzas sevī un neatbild uz draugu ziņojumiem un zvaniem. Saimons Ziemassvētku rītā pastāsta vecākiem par sevi un tie, lai gan pārsteigti, viņu atbalsta.

Pēc brīvdienām Niks un Ebija, tagad pāris, konfrontē Saimonu par meliem un uzzina, ka viņš centās viņus turēt šķirtus Mārtina [[šantāža]]s dēļ. Līja atzīstas Saimonam, ka bija iemīlējusies viņā, nevis Nikā, un ir dusmīga, ka viņš centās viņu savest ar Niku. Kad draugi no viņa attālinās, Saimons saņem pēdējo e-pastu no Blū, kurš ir satriekts par e-pastu publiskošanu. Blū saka Saimonam, ka viņiem jābeidz sarakstīties, un izdzēš savu e-pasta kontu.

Kafejnīcā daži klasesbiedri izsmej Saimonu un Eitanu, kurš neslēpj, ka ir gejs. Eitans un Saimons kļūst tuvāki, dalīdamies pieredzē par savām grūtībām. Pēc mātes atbalsta Saimons atvainojas Lījai un pasaka viņai, ka ir iemīlējies Blū, un tad saņem arī tēva iedrošinājumu. Saimons ievieto atzīšanos baumošanas vietnē, atvainojoties draugiem, meklējot Blū un aicinot viņu tikties skolas karnevālā.

Pēc skolas mūzikla Līja, Niks un Ebija piedod Saimonam un aicina viņu doties kopā uz karnevālu. Gaidot Blū karnevālā, Saimons brauc ar panorāmas ratu, piesaistot lielu klasesbiedru uzmanību. Kad Saimonam beidzas biļetes, Mārtins nopērk viņam vēl vienu braucienu. Tieši pirms brauciena sākuma blakus Saimonam apsēžas Brāms, atklājot sevi kā Blū; skūpsts ar meiteni bija kļūda alkohola reibumā. Viņi brauc panorāmas ratā kopā un skūpstās, kamēr viņu draugi un klasesbiedri viņus apsveic.

Saimona dzīve atgriežas pie vecajās sliedēs, un Brāms ir kļuvis par viņa mīļoto. Savācot draugus un draugu uz skolu, Saimons ierosina, ka viņi atsakās no ierastās rīta rutīnas un tā vietā dodas &quot;mazā piedzīvojumā&quot;.

== Aktieru sastāvs ==

* [[Niks Robinsons]] kā Saimons Spiers
** Braisons Pits kā 10 gadus vecais Saimons Spiers
** Najs Reinolds kā 5 gadus vecais Saimons Spiers
* [[Džošua Diamels]] kā Džeks Spiers, Saimona tēvs
* [[Dženifere Gārnere]] kā Emīlija Spiera, Saimona māte
* [[Ketrina Lengforda]] kā Līja Bērke, viena no Saimona labākajām draudzenēm
* [[Aleksandra Šipa]] kā Ebija Suso, viena no Saimona labākajām draudzenēm
* [[Horhē Lendebors juniors]] kā Niks Aizners, viens no Saimona labākajiem draugiem
* [[Keinjans Lonsdails]] kā Ābrahams &quot;Brāms&quot; Grīnfelds, Saimona mīlestības interese
* [[Mailss Haizers]] kā Kāls Praiss, viens no Saimona klasesbiedriem
* [[Logans Millers]] kā Mārtins Edisons, viens no Saimona klasesbiedriem, kurš viņu šantažē
* [[Tonijs Heils]] kā direktora vietnieks Vorts, neveiklais skolas direktora vietnieks
* [[Talita Beitmena]] kā Nora Spiera, Saimona māsa
** Skajs Moubrejs kā 6 gadus vecā Nora Spiera
* [[Nataša Rotvela]] kā Albraitas skolotāja, Saimona drāmas skolotāja
* [[Drū Stārkijs]] kā Garets Laflins, viens no Saimona klasesbiedriem
* [[Klārks Mūrs]] kā Eitans, viens no Saimona klasesbiedriem, kurš ir atklāti gejs
* [[Džoijs Polāri]] kā Lails, ''Waffle House'' viesmīlis
* [[Makenzija Lincs]] kā Teilore Meternila, Saimona klasesbiedrene

== Filmas tapšana ==

=== Filmēšana ===
Filmēšanās sākās {{dat|2017|3|6|L|bez}} [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijā]] un noslēdzās {{dat|2017|4|23|L|bez}} - divas dienas ātrāk nekā plānots, kas bija filmas režisora [[Gregs Berlanti|Grega Berlanti]] centieni samazināt izmaksas, lai varētu apmaksāt filmas skaņu celiņa dziesmu autoratlīdzības.

Romāna autore [[Beka Albertalli]] un ''[[YouTube]]'' satura veidotāji Megana Hjūsa, [[Rijads Halāfs]] un [[Dags Ārmstrongs]] epizodiskās lomā parādās filmas kafejnīcas ainās.

=== Mūzika ===
Filmas skaņu celiņu izdeva {{dat|2018|3|16|L|bez}} zem ''[[RCA Records]]'' un ''[[Sony Music Entertainment]]'' zīmoliem.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Atsauce|title=Love, Simon (Original Motion Picture Soundtrack) by Various Artists on Apple Music|url=https://music.apple.com/us/album/love-simon-original-motion-picture-soundtrack/1334779517|date=2018-03-16|accessdate=2025-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Tajā iekļauta mūzika no vairākiem mūziķiem, tostarp ''[[Bleachers]]'', [[Trojs Sivāns]], [[Eimija Šārka]], [[Brentons Vuds]], ''[[The 1975]]'', ''[[Normani]]'' un [[Halīds (amerikāņu dziedātājs)|Halīds]].&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Skaņu celiņš ierindojās 37. vietā ''[[Billboard 200]]'' topā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/charts/billboard-200/|title=Billboard 200™|last=Cabison|first=Rosalie|website=Billboard|access-date=2025-06-17|date=2013-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt; trešajā vietā ''Billboard'' ''[[Top Soundtracks]]'' topā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/charts/soundtracks/|title=Soundtracks|last=devops|website=Billboard|access-date=2025-06-17|date=2013-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt; un 24. vietu ''Billboard'' Kanādas albumu topā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/charts/canadian-albums/|title=Billboard Canadian Albums|last=Cusson|first=Michael|website=Billboard|access-date=2025-06-17|date=2013-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Robs Simonsens|Roba Simonsena]] oriģinālo filmas mūziku izplatīja ''[[Lakeshore Records]]'' ar nosaukumu ''Love, Simon (Original Motion Picture Score)'' un tā izdota kopā ar filmas skaņu celiņa albumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://filmmusicreporter.com/2018/03/05/love-simon-score-album-announced/|title=‘Love, Simon’ Score Album Announced {{!}} Film Music Reporter|access-date=2025-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Tēmas ==

=== Noslēpumainība ===
Filmas galvenais stāsts aplūko noslēpumainības tēmu, sekojot Saimona Spiersa [[iznākšana no skapja|atzīšanās]] ceļojumam. Jau no filmas sākuma aizkadra balss pauž galvenā varoņa bailes par viņa [[seksuālo orientāciju]], kad viņš skaidro: &quot;Es esmu tāds pats kā tu. Man ir pilnīgi perfekti normāla dzīve. Izņemot to, ka man ir viens milzīgs noslēpums.&quot; Noslēpums par to, ka viņš ir [[gejs]], tiek vēl vairāk apstiprināts, jo viņa ģimene, draugi un klasesbiedri uzskata, ka viņš ir heteroseksuāls. Viņa tēva joki par dēla pieņemto [[heteroseksualitāte|heteroseksualitāti]] neveikli atgādina Saimonam par to, kāpēc viņš vilcina ar atzīšanos: viņš baidās no pārmaiņām, kas varētu rasties, ja viņš būtu atvērts par savu seksuālo orientāciju.

Cita noslēpuma forma redzama tiešsaistes attiecībās starp Saimonu un viņa klasesbiedru Blū, izmantojot anonīmus e-pastus. Viņus vieno tas, ka abi ir geji pusaudži vienā skolā, kuri slēpj savu orientāciju un baidās atzīties. Kad sižets attīstās, Saimons kļūst drošāks par savas seksuālās orientācijas atklāšanu, pieminot, ka viņš vēlas atzīties un uzzināt sava mīlestības objekta īsto identitāti, bet Blū vēl nav gatavs.

=== Normativitāte ===
Jēdziens &quot;normāls&quot; caurvij visu filmu, jo galvenais varonis baidās, ka viņa seksuālā orientācija ir vienīgais iemesls, kāpēc viņš atšķiras no visiem pārējiem. Filma daļēji vērsta uz [[Pirmspusaudzis|pirmspusaudžu]], [[pusaudzība|pusaudžu]] un [[jaunie pieaugušie|jauno pieaugušo]] mērķauditoriju, kuri var just līdzi Saimonam. Filmas saturu var uztvert kā &quot;[[homonormativitāte]]s plakāta bērns&quot;.

Saimons izvairās no Eitana, kurš atklāti demonstrē savu geju identitāti. Saimons vēlas iekļauties parastajā skolēnu vidē un uzskata, ka Eitans pats provocē nevēlamu uzmanību.

=== Pieņemšana ===
Ievērojamā baiļu emocija būtībā virza filmu uz priekšu, padarot Saimona seksuālās orientācijas pieņemšanu no draugiem un ģimenes par galveno mērķi. Lai gan tas var būt homonormatīvs savā geju mīlestības stāsta ilustrācijā, homoseksualitātes pieņemšana nodrošina laimīgas beigas un stāstu, kas &quot;ir jāslavē par [geju laimes] attēlojumiem&quot;. Viņa attiecības ar ģimeni un draugiem tiek atjaunotas un pozitīvi ietekmētas filmas beigās, un viņš var būt kopā ar savu jauno mīlestību Brāmu, kurš atklāja sevi kā Blū.

Pieņemšana redzama arī attiecībā uz to, kā justies saistītam ar citiem un būt patiesam. Saimons vēlas palikt saistīts ar apkārtējiem cilvēkiem, un tas galu galā viņu aizkavē no atzīšanās filmas sākumā. Kā filmu raksturo kritiķi — katram pienākas lielisks mīlestības stāsts, bet Saimonam tas ir nedaudz sarežģītāks. Lai gan šie apstākļi ir nepamatoti un sāpīgi, tie palīdz Saimona atzīšanās procesā un tam, lai draugi un ģimene viņu pieņemtu.

== Vērtējums ==

=== Peļņa ===
Filma &quot;Ar mīlestību, Saimons&quot; nopelnīja 40,8 miljonus dolāru ASV un Kanādā un 25,9 miljonus dolāru starptautiski, kopumā visā pasaulē nopelnot 66,7 miljonus dolāru, pie 10—17 miljonu lielā ražošanas budžeta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tā ir 15. ienesīgākā [[pusaudžu filma]] un 3. ienesīgākā pusaudžu filma, ko izplatījusi ''[[20th Century  Studios|20th Century Fox]]'' mājas kinoteātros kopš 1980. gada.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

ASV un Kanādā filmu izdeva līdzās &quot;[[Kapeņu izlaupītāja Lara Krofta]]&quot; (''Tomb Raider'') un ''[[I Can Only Imagine]]'', un tika prognozēts, ka tā pirmajā nedēļas nogalē no seansiem 2401 kinoteātrī nopelnīs 10—12 miljonus dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/will-tomb-raider-movie-finally-knock-black-panther-box-office-perch/|title=Will 'Tomb Raider' Be the Movie to Finally Knock 'Black Panther' From Box Office Perch?|last=Fuster|first=Jeremy|website=TheWrap|access-date=2025-06-17|date=2018-03-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma nopelnīja 4,6 miljonus dolāru pirmajā dienā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/tomb-raider-black-panther-love-simon-box-office-weekend-1202339172/|title=‘Black Panther’ Poised For $460M+ Profit; Faith-Based ‘I Can Only Imagine’ Surprises With $15M+|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2025-06-17|date=2018-03-17|language=en}}&lt;/ref&gt; un pirmizrādes nedēļās nogalē nopelnīja ar 11,8 miljonus ASV dolāru, ierindojoties piektajā pēc kases ieņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/tomb-raider-black-panther-i-can-only-imagine-love-simon-weekend-box-office-results-sunday-1202341517/|title=‘Black Panther’ Keeps B.O. Treasure From ‘Tomb Raider’; How ‘I Can Only Imagine’ Hit A $17M High Note|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2025-06-17|date=2018-03-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kritiķu atsaukmes ===
Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 85% svaiguma reitings, balstoties uz 231 apskatiem, ar vidējo vērtējumu 7,0/10.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/love_simon|title=Love, Simon {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Kritiķu vienprātība norāda: &quot;&quot;Ar mīlestību, Saimons&quot; veiksmīgāk nekā daudzi šajā labi iešļūktajā žanrā saspiež savus pilngadības takta sitienus — un ir nokavēts, ja ne pilnīgi veiksmīgs, iekļaušanas pagrieziena punkts.&quot;

''[[Metacritic]]'' vietnē filmas vidējais rezultāts 72 no 100, balstoties uz 38 kritiķiem, kas norāda &quot;vispārīgi labvēlīgas&quot; atsauksmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/love-simon/|title=Love, Simon Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[CinemaScore]]'' aptaujātā auditorija filmai piešķīra vidējo atzīmi A+ skalā no A+ līdz F, padarot to par vienu no mazāk nekā 90 filmām servisa vēsturē, kas nopelnījusi šādu vērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/tomb-raider-black-panther-i-can-only-imagine-love-simon-weekend-box-office-results-sunday-1202341517/|title=‘Black Panther’ Keeps B.O. Treasure From ‘Tomb Raider’; How ‘I Can Only Imagine’ Hit A $17M High Note|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2025-06-17|date=2018-03-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bendžamins Lī no ''[[The Guardian]]'' filmai piešķīra četras no piecām zvaigznēm un aprakstīja to kā &quot;ārkārtīgi valdzinošu pūļa iepriecinātāju&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pīts Hamonds no ''[[Deadline Hollywood]]'' arī piešķīra filmai četras no piecām zvaigznēm un paziņoja, ka auditorija &quot;garantēti iemīlēsies šajā saldajā, jautrajā pilngadības filmā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/love-simon-review-nick-robinson-greg-berlanti-fox-movie-video-1202326847/|title=‘Love, Simon’ Review: Winning Comedy About Gay High Schooler Is One From The Heart|last=Hammond|first=Pete|website=Deadline|access-date=2025-06-17|date=2018-03-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Balvas ==
Filma saņēma vairākas balvas un nominācijas, tostarp:
* ''[[MTV Movie &amp; TV Awards]]'' — labākais skūpsts (Niks Robinsons un Keinjans Lonsdails)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mtv.com/|title=MTV {{!}} Homepage - Shows &amp; Schedules|website=MTV|access-date=2025-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* ''[[Teen Choice Awards]]'' — labākā kinokomēdija
* ''[[GLAAD Media Award]]'' — izcila starptautiski izplatītā filma&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://glaad.org/mediaawards/34/nominees/|title=The Nominees for the 34th Annual GLAAD Media Awards {{!}} GLAAD|website=glaad.org|access-date=2025-06-17|date=2023-01-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
* ''[[Humanitas Prize]]'' — pilnmetrāžas kinokomēdija&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/02/44th-humanitas-prize-honors-films-on-the-basis-of-sex-and-love-simon-tvs-god-friended-me-1202553343/|title=44th Humanitas Prize Honors Films ‘On The Basis Of Sex’ And ‘Love Simon’, TV’s ‘God Friended Me’|last=Haithman|first=Diane|website=Deadline|access-date=2025-06-17|date=2019-02-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Televīzijas seriāls ==
Filmas turpinājuma kā televīzijas seriāla &quot;[[Ar mīlestību, Viktors]]&quot; pirmizrāde notika ''[[Hulu]]'' {{dat|2020|6|17|L|bez}} un straumēšanas platformā ''[[Disney+]]'' ir pieejama no {{dat|2022|6|15|L|bez}}. Seriāls nav Saimona Spiersa stāsta turpinājums, bet gan Viktora Salāzara stāsts, kas norisinās tajā pašā vidusskolā. Niks Robinsons atgriežas kā stāstītājs un seriāla producents, un viņa personāžs Saimons Spiers parādās dažās epizodēs.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:2018. gada filmas]]
[[Kategorija:Filmas par LGBT tēmu]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]</text>
      <sha1>k2plyoqbr5i6dr1m075zc74bw3mlb6a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvids Rubens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>607694</id>
    <revision>
      <id>4493201</id>
      <parentid>4483994</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T02:57:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4529" sha1="g3b0f0tl2x1l2o9ub4v6hte6srmvjx1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Dāvids Rubens
| vārds_orģ = 
| attēls = Dāvids Rubens.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Dāvids Rubens 2025. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2025|06|26|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents2 = * [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = 
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = [[Andris Vaivods]]
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2001|05|16}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Līvānu novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = {{ubl|[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]}}
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| apvienība = 
}}
'''Dāvids Rubens''' (dzimis {{dat|2001|05|16}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]]. Kopš 2025. gada D. Rubens ir [[Līvānu novads|Līvānu novada]] domes deputāts un [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]. Pārstāv [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]] (JKP).

== Dzīvesgājums ==
Dāvids Rubens dzimis 2001. gada 16. maijā. 2020. gadā absolvējis [[Rudzātu vidusskola|Rudzātu vidusskolu]]. 2024. gadā ieguvis bakalaura grādu [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] starptautisko ekonomisko sakaru veidošanā.

Pirms kļūšanas par Līvānu novada domes deputātu un priekšsēdētāju bijis VAS &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; korporatīvās komunikācijas projektu vadītājs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title = 2025. gada pašvaldību vēlēšanas: Dāvids Rubens | publisher = CVK.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/57910-davids-rubens/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title = Video ⟩ Līvānu novadā par mēru kļūst 24 gadus vecais Dāvids Rubens | publisher = tvnet.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://www.tvnet.lv/8276079/video-livanu-novada-par-meru-klust-24-gadus-vecais-davids-rubens }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title = «Neviens mājasdarbs nepalika neizpildīts.» Kas ir par vēlēšanu fenomenu kļuvušais Līvānu deputāts Rubens? | publisher = tvnet.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2025-neviens-majasdarbs-nepalika-neizpildits-kas-ir-par-velesanu-fenomenu-kluvusais-livanu-deputats-rubens.a603273/ }}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] kā pirmais numurs sarakstā. Ievēlēts [[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]] un pirmajā domes sēdē ievēlēts par domes priekšsēdētāju, kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju Latvijas vēsturē. Viņš stājās [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija ieņēmis novada domes vadītāja vietu vairāk nekā 20 gadus.

Gatavojoties [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] 2026. gadā, D. Rubenis tika nominēts kā JKP kandidāts [[LR Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra]] amatam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/politika/citskovskis-bus-jkp-premjera-amata-kandidats/|title=Citskovskis būs JKP premjera amata kandidāts|website=tv3.lv|access-date=2026-06-18|date=2026-06-10|language=lv|archive-date=2026-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20260618142439/https://tv3.lv/zinas/latvija/politika/citskovskis-bus-jkp-premjera-amata-kandidats/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Līvānu novads|Līvānu novada]] pašvaldības vadītājs
 | periods    = {{dat|2025|06|26|N}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Andris Vaivods]]
 | pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}


{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Rubens, Vaivods}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Līvānu novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>g3b0f0tl2x1l2o9ub4v6hte6srmvjx1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzvārdu latviskošana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609199</id>
    <revision>
      <id>4493173</id>
      <parentid>4335550</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T22:18:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4493173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7316" sha1="fszr34gca2eaqs99e9frc72yblo8ao7" xml:space="preserve">'''Uzvārdu latviskošana''' ir [[svešvaloda|svešvalodu]] [[uzvārds|uzvārdu]] aizstāšana ar [[latviešu valoda]]i fonētiski un morfoloģiski atbilstošām formām vai jauniem, latviskas cilmes uzvārdiem, lai nodrošinātu vienotu [[latviešu personvārdi|latviešu personvārdu]] sistēmu un stiprinātu [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]]. Uzvārdu latviskošana ietver:

* svešvalodu uzvārdu [[kalks|kalkus]] latviešu valodā (piemēram, [[Grīnbergs]] — [[Zaļkalns]]),
* svešvalodu uzvārdu pielāgošanu latviešu valodas fonētikai un gramatikai (piemēram, ''Schmidt'' — [[Šmits]]),
* svešvalodu uzvārdu aizstāšanu ar nozīmes ziņā nesaistītiem latviskas cilmes uzvārdiem.

Pirmais uzvārdu latviskošanas vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] pieņēma likumu „Par uzvārdu maiņu”, lai sakārtotu [[latviešu personvārdi|latviešu personvārdu]] sistēmu [[Latvijas valsts pasludināšana|neatkarību pasludinājušajā Latvijā]] un nostiprinātu latviešu tautas [[identitāte|identitāti]], bet otrais uzvārdu latviskošanas vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|autoritārajā Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu „Par nelatvisko uzvārdu maiņu”, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips.

Pavisam no 1920. līdz 1940. gadam tika iesniegti 9378 uzvārdu maiņas pieteikumi, kas kopā ar ģimenes locekļiem skāra {{sk|19952}} cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/vai-zini-ka-latvijas-pirmas-brivvalsts-laika-uzvardu-mainija-tikai-katrs-simtais-latvietis.a492844/ |title=Vai zini, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzvārdu mainīja tikai katrs simtais latvietis? |author=Ilmārs Mežs |authorlink=Ilmārs Mežs |date=2023. gada 29. janvāris |website=[[Lsm.lv]] |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Uzvārdu latviskošanas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta otrajā pusē, [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā kā pretspars [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] valdošajai praksei latviešiem vāciskot vai krieviskot uzvārdus.

1922. gadā vārdu [[Mariss Vētra]] pieņēma Morics Blumbergs, bet 1930. gadā savu uzvārdu uz &quot;Zaļkalns&quot; latviskoja mākslinieks [[Teodors Zaļkalns|Teodors Grīnbergs]].

1940. gada 4. janvārī [[Latvijas Radio|Latvijas Radiofonā]] speciālisti skaidroja jaunā likuma par uzvārdu maiņu piemērošanas kārtību. 9. janvārī jaunus uzvārdus ieguva pirmie piecpadsmit pretendenti. Starp viņiem bija arī prezidenta privātsekretārs [[Jānis Cimermanis]], kurš kļuva par Rudumu. Citas pieteiktās maiņas bija, piemēram, Gribusts-Gržibovskis, kurš kļuva par Gribustu, Dulbinskis-Keišs — par [[Apsītis|Apsīti]], [[Korņilovs]] — par [[Lejnieks|Lejnieku]], Bogdanovs-Spūlis-Spūļs — par [[Spūlis|Spūli]], Vilks-Vilciņš-Volks — par [[Vilciņš|Vilciņu]], [[Petrovs]] — par Mauriņu, Petržilka — par [[Pabērzs|Pabērzu]], Ubags — par Taimiņu, Sūdiks — par [[Arājs (uzvārds)|Arāju]] u.c.&lt;ref name=&quot;Lipša&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/5710032/latviskus-uzvardus-tikai-latviesiem |title=Latviskus uzvārdus – tikai latviešiem! |author=Ineta Lipša |date=2006. gada 7. janvāris |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt;

2001. gada 21. novembrī [[Satversmes tiesa]] izskatīja pirmo lietu, kas ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības, vērtējot personvārdu rakstības noteikumu atbilstību [[Latvijas Republikas Satversme]]i. Lietu ierosināja pēc Jutas Mencenas pieteikuma, kurā viņa apstrīdēja savas [[laulība|laulībā]] iegūtā uzvārda ''Mentzen'' [[atveidošana]] [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņa pasē]] kā Mencena. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka uzvārda latviskošana aizskar tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas identitāti. Savukārt [[Saeima]]s pārstāvji argumentēja, ka personvārdu atveide atbilstoši latviešu valodas normām izriet no Valsts valodas likuma un ir vajadzīga [[valsts valoda]]s lietojuma nodrošināšanai un personvārdu gramatiskai lietošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/6374588/uzvarda-latviskosana-ir-privatas-dzives-neaizskaramibas-tiesibu-parkapums |title=Uzvārda latviskošana ir privātās dzīves neaizskaramības tiesību pārkāpums |date=2001. gada 21. novembris |website=[[tvnet.lv]] |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt;

== 1939. gada likums „Par nelatvisko uzvārdu maiņu” ==
1939. gada 21. decembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu „Par nelatvisko uzvārdu maiņu”, kurā noteica, kādos gadījumos uzvārdus bija iespējams mainīt. Likuma mērķis bija atvieglot uzvārda maiņu latviešu tautības valsts pilsoņiem, kuri vēlējās atbrīvoties no nelatviskiem vai nepiemērotiem uzvārdiem. Oficiālā [[propaganda]] uzsvēra, ka jaunie uzvārdus izvēlējušies cilvēki esot „īsteni Latvijas patrioti”.&lt;ref name=&quot;Zīriņa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2016/janvaris/uzvardi1939.pdf |title=''Kas mēs bijām?'' Uzvārdu latviskošanas kampaņa laikrakstā “Valmierietis” (1939 - 1940). |author=Ingrīda Zīriņa |date=2016. gada janvāris |website=historia.lv |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt; Likums ieviesa šādas normas:

* Atvieglojumus procedūrā — samazinātu [[dokuments|dokumentu]] iesniegšanas prasību (piemēram, sludinājuma termiņu saīsināja no trim mēnešiem līdz divām nedēļām) un nelielu maksu sludinājumam [[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]].&lt;ref name=&quot;Zīriņa&quot;/&gt;
* Tautības principu — latviskus uzvārdus drīkstēja izvēlēties tikai latviešu tautības pilsoņi, bet nelatviešiem šādas tiesības nebija.&lt;ref name=&quot;Zīriņa&quot;/&gt;
* Iemesli uzvārdu maiņai — mainīt uzvārdu ļāva, ja tas bija nievājams, neglīts, nepiederēja tautībai, bija pārāk izplatīts vai sastāvēja no vairākiem vārdiem, kā arī citu iemeslu gadījumā, ko atzīst [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]].&lt;ref name=&quot;Lūse&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2016/janvaris/uzvardi1939.pdf |title=Uzvārdu maiņa 1940.gadā |author=Agnese Lūse |date=2024. gada 1. jūnijs |website=luse-research.com |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt;
* Jauno uzvārdu darināšana — prasīja izvēlēties [[labskanība|labskanīgus]], retāk sastopamus un neatkarīgus latviešu uzvārdus, iesakot iedvesmu ņemt no [[latviešu literatūra]]s un [[vietvārdi]]em.&lt;ref name=&quot;Lūse&quot;/&gt;
* [[Ģimene]]s vienotība — uzvārda maiņu pieteikt varēja visa ģimene vienotā lūgumā; [[bērns|bērni]] līdz 16 gadiem automātiski ieguva [[vecāks|vecāku]] izvēlēto uzvārdu.&lt;ref name=&quot;Lūse&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Raihmans pret Latviju]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>fszr34gca2eaqs99e9frc72yblo8ao7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493244</id>
      <parentid>4493173</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:21:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4493244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7379" sha1="3rel3j4lguw7zwomgr8577yefb9nu6b" xml:space="preserve">'''Uzvārdu latviskošana''' ir [[svešvaloda|svešvalodu]] [[uzvārds|uzvārdu]] aizstāšana ar [[latviešu valoda]]i fonētiski un morfoloģiski atbilstošām formām vai jauniem, latviskas cilmes uzvārdiem, lai nodrošinātu vienotu [[latviešu personvārdi|latviešu personvārdu]] sistēmu un stiprinātu [[nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]]. Uzvārdu latviskošana ietver:

* svešvalodu uzvārdu [[kalks|kalkus]] latviešu valodā (piemēram, [[Grīnbergs]] — [[Zaļkalns]]),
* svešvalodu uzvārdu pielāgošanu latviešu valodas fonētikai un gramatikai (piemēram, ''Schmidt'' — [[Šmits]]),
* svešvalodu uzvārdu aizstāšanu ar nozīmes ziņā nesaistītiem latviskas cilmes uzvārdiem.

Pirmais uzvārdu latviskošanas vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] pieņēma likumu „Par uzvārdu maiņu”, lai sakārtotu [[latviešu personvārdi|latviešu personvārdu]] sistēmu [[Latvijas valsts pasludināšana|neatkarību pasludinājušajā Latvijā]] un nostiprinātu latviešu tautas [[identitāte|identitāti]], bet otrais uzvārdu latviskošanas vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|autoritārajā Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu „Par nelatvisko uzvārdu maiņu”, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips.

Pavisam no 1920. līdz 1940. gadam tika iesniegti 9378 uzvārdu maiņas pieteikumi, kas kopā ar ģimenes locekļiem skāra {{sk|19952}} cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/vai-zini-ka-latvijas-pirmas-brivvalsts-laika-uzvardu-mainija-tikai-katrs-simtais-latvietis.a492844/ |title=Vai zini, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzvārdu mainīja tikai katrs simtais latvietis? |author=Ilmārs Mežs |authorlink=Ilmārs Mežs |date=2023. gada 29. janvāris |website=[[Lsm.lv]] |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Uzvārdu latviskošanas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta otrajā pusē, [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā kā pretspars [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] valdošajai praksei latviešiem vāciskot vai krieviskot uzvārdus.

1922. gadā vārdu [[Mariss Vētra]] pieņēma Morics Blumbergs, bet 1930. gadā savu uzvārdu uz &quot;Zaļkalns&quot; latviskoja mākslinieks [[Teodors Zaļkalns|Teodors Grīnbergs]].

1940. gada 4. janvārī [[Latvijas Radio|Latvijas Radiofonā]] speciālisti skaidroja jaunā likuma par uzvārdu maiņu piemērošanas kārtību. 9. janvārī jaunus uzvārdus ieguva pirmie piecpadsmit pretendenti. Starp viņiem bija arī prezidenta privātsekretārs [[Jānis Cimermanis]], kurš kļuva par Rudumu. Citas pieteiktās maiņas bija, piemēram, Gribusts-Gržibovskis, kurš kļuva par Gribustu, Dulbinskis-Keišs — par [[Apsītis|Apsīti]], [[Korņilovs]] — par [[Lejnieks|Lejnieku]], Bogdanovs-Spūlis-Spūļs — par [[Spūlis|Spūli]], Vilks-Vilciņš-Volks — par [[Vilciņš|Vilciņu]], [[Petrovs]] — par Mauriņu, Petržilka — par [[Pabērzs|Pabērzu]], Ubags — par Taimiņu, Sūdiks — par [[Arājs (uzvārds)|Arāju]] u.c.&lt;ref name=&quot;Lipša&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/5710032/latviskus-uzvardus-tikai-latviesiem |title=Latviskus uzvārdus – tikai latviešiem! |author=Ineta Lipša |date=2006. gada 7. janvāris |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt;

2001. gada 21. novembrī [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesa]] izskatīja pirmo lietu, kas ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības, vērtējot personvārdu rakstības noteikumu atbilstību [[Latvijas Republikas Satversme]]i. Lietu ierosināja pēc Jutas Mencenas pieteikuma, kurā viņa apstrīdēja savas [[laulība|laulībā]] iegūtā uzvārda ''Mentzen'' [[īpašvārdu atveidošana|atveidošana]] [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņa pasē]] kā Mencena. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka uzvārda latviskošana aizskar tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas identitāti. Savukārt [[Saeima]]s pārstāvji argumentēja, ka personvārdu atveide atbilstoši latviešu valodas normām izriet no Valsts valodas likuma un ir vajadzīga [[valsts valoda]]s lietojuma nodrošināšanai un personvārdu gramatiskai lietošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/6374588/uzvarda-latviskosana-ir-privatas-dzives-neaizskaramibas-tiesibu-parkapums |title=Uzvārda latviskošana ir privātās dzīves neaizskaramības tiesību pārkāpums |date=2001. gada 21. novembris |website=[[tvnet.lv]] |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt;

== 1939. gada likums „Par nelatvisko uzvārdu maiņu” ==
1939. gada 21. decembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu „Par nelatvisko uzvārdu maiņu”, kurā noteica, kādos gadījumos uzvārdus bija iespējams mainīt. Likuma mērķis bija atvieglot uzvārda maiņu latviešu tautības valsts pilsoņiem, kuri vēlējās atbrīvoties no nelatviskiem vai nepiemērotiem uzvārdiem. Oficiālā [[propaganda]] uzsvēra, ka jaunie uzvārdus izvēlējušies cilvēki esot „īsteni Latvijas patrioti”.&lt;ref name=&quot;Zīriņa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2016/janvaris/uzvardi1939.pdf |title=''Kas mēs bijām?'' Uzvārdu latviskošanas kampaņa laikrakstā “Valmierietis” (1939 - 1940). |author=Ingrīda Zīriņa |date=2016. gada janvāris |website=historia.lv |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt; Likums ieviesa šādas normas:

* Atvieglojumus procedūrā — samazinātu [[dokuments|dokumentu]] iesniegšanas prasību (piemēram, sludinājuma termiņu saīsināja no trim mēnešiem līdz divām nedēļām) un nelielu maksu sludinājumam [[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]].&lt;ref name=&quot;Zīriņa&quot;/&gt;
* Tautības principu — latviskus uzvārdus drīkstēja izvēlēties tikai latviešu tautības pilsoņi, bet nelatviešiem šādas tiesības nebija.&lt;ref name=&quot;Zīriņa&quot;/&gt;
* Iemesli uzvārdu maiņai — mainīt uzvārdu ļāva, ja tas bija nievājams, neglīts, nepiederēja tautībai, bija pārāk izplatīts vai sastāvēja no vairākiem vārdiem, kā arī citu iemeslu gadījumā, ko atzīst [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]].&lt;ref name=&quot;Lūse&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2016/janvaris/uzvardi1939.pdf |title=Uzvārdu maiņa 1940.gadā |author=Agnese Lūse |date=2024. gada 1. jūnijs |website=luse-research.com |accessdate=2025. gada 9. septembrī}}&lt;/ref&gt;
* Jauno uzvārdu darināšana — prasīja izvēlēties [[labskanība|labskanīgus]], retāk sastopamus un neatkarīgus latviešu uzvārdus, iesakot iedvesmu ņemt no [[latviešu literatūra]]s un [[vietvārdi]]em.&lt;ref name=&quot;Lūse&quot;/&gt;
* [[Ģimene]]s vienotība — uzvārda maiņu pieteikt varēja visa ģimene vienotā lūgumā; [[bērns|bērni]] līdz 16 gadiem automātiski ieguva [[vecāki|vecāku]] izvēlēto uzvārdu.&lt;ref name=&quot;Lūse&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Raihmans pret Latviju]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>3rel3j4lguw7zwomgr8577yefb9nu6b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615637</id>
    <revision>
      <id>4493257</id>
      <parentid>4489208</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:05:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ienesīgākās filmas */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4493257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23095" sha1="aa3mq19yxoo163u95eg3ivvwonkuuux" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm.

Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot; ieguvēja &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot; kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu.

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:auto; text-align:left&quot;
|+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 10.07.2026)
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| &quot;[[Super Mario Galaktika: Filma]]&quot; (''The Super Mario Galaxy Movie'')
| ''[[Universal Pictures|Universal]]''
| ${{sk|1009599439}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| &quot;[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'')
| ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal''
| ${{sk|991710578}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| &quot;[[Rotaļlietu stāsts 5]]&quot; (''To Story 5'')
|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|783272720}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Sātans Pradas brunčos 2]]&quot; (''The Devil Wears Prada 2'')
| ''[[20th Century Studios|20th Century]]''
| ${{sk|688080934}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| &quot;[[Projekts 'Ave Maria']]&quot; (''Project Hail Mary'')
| ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]''
| ${{sk|683574224}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3)
| ''Maoyan''
| ${{sk|656459523}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| &quot;[[Apsēstība (2025. gada filma)|Apsēstība]]&quot; (''Obsession'')
| ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal''
| ${{sk|407687400}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| &quot;[[Hoperi]]&quot; (''Hoppers'')
|''Disney''
| ${{sk|372048526}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[Backrooms. Bez izejas]]&quot; (''Backrooms'')
|''[[A24]]''
| ${{sk|361843308}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| &quot;[[Mandalorietis un Grogu]]&quot; (''Star Wars: The Mandalorian and Grogu'')
| ''Disney''
| ${{sk|340213989}}
|}

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|4. janvāris
|[[31. Kritiķu izvēles balva]]
|''[[Critics Choice Association]]''
|{{vieta|ASV|Kalifornija}}
|-
|11. janvāris
|[[83. Zelta globusa balva]]
|''Golden Globes, LLC''
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|17. janvāris
|[[38. Eiropas Kino balva]]
|[[Eiropas Kino akadēmija]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
|22. februāris
|[[79. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|1. marts
|[[2025. gada Lielā Kristapa balva]]
|[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]
|{{vieta|Latvija|Rīga}}
|-
|15. marts
|[[98. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa}}
|}

=== Kinofestivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 12. februāris — 22. februāris
| [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 12. maijs — 23. maijs
| [[2026. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
|-
|}

== Balvas ==
'''[[Zelta palmas zars]] ([[2026. gada Kannu kinofestivāls]]):'''
:'''&quot;[[Fjords (filma)|Fjords]]&quot;''' (''Fjord''), režisors [[Kristians Mundžiu]], {{ROM}}

'''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):'''
: '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2026. gada &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=3 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 70 || style=&quot;text-align:center;&quot;| ungārs || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādiete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, scenāriste ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Bads Korts]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 48 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 53 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| igaunis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors ||{{center|&lt;ref&gt;[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 57 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Maijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| kinooperators, režisors, scenārists ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies Andrejs Apsītis |url=https://www.kinosavieniba.lv/jaunumi/muziba-devies-andrejs-apsitis-112 |website=Latvijas Kinematogrāfistu Savienība |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Donalds Gibbs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref name=&quot;People&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/revenge-of-the-nerds-actor-donald-gibb-dies-at-71-11973649 |title=Donald Gibb, Revenge of the Nerds and Bloodsport Actor, Dies at 71|first1=Tommy|last1=McArdle|work=[[People|People Magazine]]|date=May 13, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Klodina Lonžē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Claudine Longet, Singer-Actress Who Shot Skier Spider Sabich, Dies at 84 |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/claudine-longet-dead-andy-williams-spider-sabich-1236595818/ |access-date=May 14, 2026 |work=The Hollywood Reporter |date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Toms Keins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 64 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| balss aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/tv/news/tom-kane-dead-star-wars-powerpuff-girls-1236752823|title=Tom Kane, 'Star Wars' and 'Powerpuff Girls' Voice Actor, Dies at 64|language=en|author=Payton Turkeltaub|website=[[Variety]]|date=2026-05-18|access-date=2026-05-18}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Kellija Kērtisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 69 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Barnes |first1=Mike |title=Kelly Curtis, Actress and Sister of Jamie Lee Curtis, Dies at 69 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kelly-curtis-dead-jamie-lee-curtis-tony-curtis-janet-leigh-1236609393/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=30 May 2026 |date=30 May 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=10 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Entonijs Heds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 72 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Hayward |first=Anthony |date=2026-06-07 |title=Anthony Head obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/jun/07/anthony-head-obituary |access-date=2026-06-07 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Maržāna Satrapī]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 56 || style=&quot;text-align:center;&quot;| irāniete / francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisore, scenāriste ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lepoint.fr/culture/marjane-satrapi-lautrice-de-persepolis-est-morte-a-lage-de-56-ans-EYJF3UW2QRBZJPBC54YR3RML7A/ |magazine=Le Point |title=Marjane Satrapi, l'autrice de « Persepolis », est morte à l'âge de 56 ans |first=Baudouin | last = Eschapasse |date=4 June 2026|language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pauls Butkēvičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kušķe |first1=Baiba |last2=Mazvērsīte |first2=Daiga |authorlink2=Daiga Mazvērsīte |title=Mūžībā devies filmu «Hipokrāta zvērests» un «Elpojiet dziļi» aktieris Pauls Butkēvičs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/12.06.2026-muziba-devies-filmu-hipokrata-zverests-un-elpojiet-dzili-aktieris-pauls-butkevics.a651224/ |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}} |publisher=lsm.lv |date={{dat|2026|6|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Enriko Avots]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/523812-muziba-devies-enriko-avots.htm|title=Mūžībā devies mīlēts latviešu kino un teātra aktieris|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Ena Šedīna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first1=Geoff |last1=Herbert |date=2026-06-15 |title=‘80s TV star dies at 77, leaves behind a ‘burning hatred for Trump’ |url=https://www.syracuse.com/celebrity-news/2026/06/80s-tv-star-dies-at-77-leaves-behind-a-burning-hatred-for-trump.html |access-date=2026-06-16 |website=syracuse}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Ludmila Ikere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisore ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pēc garas un darbiem bagātas dzīves mūžībā devusies dokumentālo filmu režisore, scenāriste un literāte LUDMILA IKERE (1929-2026) |url=https://www.facebook.com/KinoMuzejs/posts/pēc-garas-un-darbiem-bagātas-dzīves-mūžībā-devusies-dokumentālo-filmu-režisore-s/1591355652755622/ |website=facebook.com |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Deveja Čeisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 35 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=June 17, 2026 |title=Daveigh Chase, Disney's Lilo Voice Actor and 'The Ring' Villain, Dies at 35 |url=https://variety.com/2026/film/obituaries-people-news/daveigh-chase-dead-lilo-actor-the-ring-1236784015/ |access-date=June 17, 2026 |work=Variety}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Maikls Birns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| brits || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Michael Byrne dead: 'Harry Potter' and 'Braveheart' actor was 82|url=https://www.msn.com/en-us/movies/news/michael-byrne-dead-harry-potter-and-braveheart-actor-was-82/ar-AA26Utze?ocid=msedgntp&amp;pc=NMTS&amp;cvid=6a449341e9ef4b3d8e38e6ef6849d4ca&amp;ei=12 |access-date=2026-07-01 |website=www.msn.com}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Ena Blita]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 98 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/ann-blyth-dead-mildred-pierce-1236631347/|title=Ann Blyth, the Evil Daughter in ‘Mildred Pierce,’ Dies at 98|website=The Hollywood Reporter|date=June 25, 2026|access-date=June 25, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
&lt;!--
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[mēnesis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| vecums || style=&quot;text-align:center;&quot;| tautība || style=&quot;text-align:center;&quot;| ko_darīja ||{{center|saite}}
--&gt;
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&amp;release_date=2026-01-01,2026-12-31&amp;adult=include&amp;sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}}

[[Kategorija:2026. gads kino| ]]</text>
      <sha1>aa3mq19yxoo163u95eg3ivvwonkuuux</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493259</id>
      <parentid>4493257</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:11:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4493259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23681" sha1="tgux77xjuvqp2dmpxye2uwv6ixwzg3x" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm.

Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot; ieguvēja &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot; kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu.

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:auto; text-align:left&quot;
|+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 10.07.2026)
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| &quot;[[Super Mario Galaktika: Filma]]&quot; (''The Super Mario Galaxy Movie'')
| ''[[Universal Pictures|Universal]]''
| ${{sk|1009599439}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| &quot;[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'')
| ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal''
| ${{sk|991710578}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| &quot;[[Rotaļlietu stāsts 5]]&quot; (''To Story 5'')
|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|783272720}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Sātans Pradas brunčos 2]]&quot; (''The Devil Wears Prada 2'')
| ''[[20th Century Studios|20th Century]]''
| ${{sk|688080934}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| &quot;[[Projekts 'Ave Maria']]&quot; (''Project Hail Mary'')
| ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]''
| ${{sk|683574224}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3)
| ''Maoyan''
| ${{sk|656459523}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| &quot;[[Apsēstība (2025. gada filma)|Apsēstība]]&quot; (''Obsession'')
| ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal''
| ${{sk|407687400}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| &quot;[[Hoperi]]&quot; (''Hoppers'')
|''Disney''
| ${{sk|372048526}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[Backrooms. Bez izejas]]&quot; (''Backrooms'')
|''[[A24]]''
| ${{sk|361843308}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| &quot;[[Mandalorietis un Grogu]]&quot; (''Star Wars: The Mandalorian and Grogu'')
| ''Disney''
| ${{sk|340213989}}
|}

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|4. janvāris
|[[31. Kritiķu izvēles balva]]
|''[[Critics Choice Association]]''
|{{vieta|ASV|Kalifornija}}
|-
|11. janvāris
|[[83. Zelta globusa balva]]
|''Golden Globes, LLC''
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|17. janvāris
|[[38. Eiropas Kino balva]]
|[[Eiropas Kino akadēmija]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
|22. februāris
|[[79. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|1. marts
|[[2025. gada Lielā Kristapa balva]]
|[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]
|{{vieta|Latvija|Rīga}}
|-
|15. marts
|[[98. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa}}
|}

=== Kinofestivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 12. februāris — 22. februāris
| [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 12. maijs — 23. maijs
| [[2026. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
|-
|}

== Balvas ==
'''[[Zelta palmas zars]] ([[2026. gada Kannu kinofestivāls]]):'''
:'''&quot;[[Fjords (filma)|Fjords]]&quot;''' (''Fjord''), režisors [[Kristians Mundžiu]], {{ROM}}

'''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):'''
: '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2026. gada &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=3 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 70 || style=&quot;text-align:center;&quot;| ungārs || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādiete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, scenāriste ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Bads Korts]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 48 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 53 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| igaunis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors ||{{center|&lt;ref&gt;[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 57 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Maijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| kinooperators, režisors, scenārists ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies Andrejs Apsītis |url=https://www.kinosavieniba.lv/jaunumi/muziba-devies-andrejs-apsitis-112 |website=Latvijas Kinematogrāfistu Savienība |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Donalds Gibbs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref name=&quot;People&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/revenge-of-the-nerds-actor-donald-gibb-dies-at-71-11973649 |title=Donald Gibb, Revenge of the Nerds and Bloodsport Actor, Dies at 71|first1=Tommy|last1=McArdle|work=[[People|People Magazine]]|date=May 13, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Klodina Lonžē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Claudine Longet, Singer-Actress Who Shot Skier Spider Sabich, Dies at 84 |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/claudine-longet-dead-andy-williams-spider-sabich-1236595818/ |access-date=May 14, 2026 |work=The Hollywood Reporter |date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Toms Keins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 64 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| balss aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/tv/news/tom-kane-dead-star-wars-powerpuff-girls-1236752823|title=Tom Kane, 'Star Wars' and 'Powerpuff Girls' Voice Actor, Dies at 64|language=en|author=Payton Turkeltaub|website=[[Variety]]|date=2026-05-18|access-date=2026-05-18}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Kellija Kērtisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 69 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Barnes |first1=Mike |title=Kelly Curtis, Actress and Sister of Jamie Lee Curtis, Dies at 69 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kelly-curtis-dead-jamie-lee-curtis-tony-curtis-janet-leigh-1236609393/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=30 May 2026 |date=30 May 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=10 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Entonijs Heds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 72 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Hayward |first=Anthony |date=2026-06-07 |title=Anthony Head obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/jun/07/anthony-head-obituary |access-date=2026-06-07 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Maržāna Satrapī]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 56 || style=&quot;text-align:center;&quot;| irāniete / francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisore, scenāriste ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lepoint.fr/culture/marjane-satrapi-lautrice-de-persepolis-est-morte-a-lage-de-56-ans-EYJF3UW2QRBZJPBC54YR3RML7A/ |magazine=Le Point |title=Marjane Satrapi, l'autrice de « Persepolis », est morte à l'âge de 56 ans |first=Baudouin | last = Eschapasse |date=4 June 2026|language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pauls Butkēvičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kušķe |first1=Baiba |last2=Mazvērsīte |first2=Daiga |authorlink2=Daiga Mazvērsīte |title=Mūžībā devies filmu «Hipokrāta zvērests» un «Elpojiet dziļi» aktieris Pauls Butkēvičs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/12.06.2026-muziba-devies-filmu-hipokrata-zverests-un-elpojiet-dzili-aktieris-pauls-butkevics.a651224/ |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}} |publisher=lsm.lv |date={{dat|2026|6|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Enriko Avots]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/523812-muziba-devies-enriko-avots.htm|title=Mūžībā devies mīlēts latviešu kino un teātra aktieris|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Ena Šedīna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first1=Geoff |last1=Herbert |date=2026-06-15 |title=‘80s TV star dies at 77, leaves behind a ‘burning hatred for Trump’ |url=https://www.syracuse.com/celebrity-news/2026/06/80s-tv-star-dies-at-77-leaves-behind-a-burning-hatred-for-trump.html |access-date=2026-06-16 |website=syracuse}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Ludmila Ikere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisore ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pēc garas un darbiem bagātas dzīves mūžībā devusies dokumentālo filmu režisore, scenāriste un literāte LUDMILA IKERE (1929-2026) |url=https://www.facebook.com/KinoMuzejs/posts/pēc-garas-un-darbiem-bagātas-dzīves-mūžībā-devusies-dokumentālo-filmu-režisore-s/1591355652755622/ |website=facebook.com |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Deveja Čeisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 35 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=June 17, 2026 |title=Daveigh Chase, Disney's Lilo Voice Actor and 'The Ring' Villain, Dies at 35 |url=https://variety.com/2026/film/obituaries-people-news/daveigh-chase-dead-lilo-actor-the-ring-1236784015/ |access-date=June 17, 2026 |work=Variety}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Maikls Birns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| brits || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Michael Byrne dead: 'Harry Potter' and 'Braveheart' actor was 82|url=https://www.msn.com/en-us/movies/news/michael-byrne-dead-harry-potter-and-braveheart-actor-was-82/ar-AA26Utze?ocid=msedgntp&amp;pc=NMTS&amp;cvid=6a449341e9ef4b3d8e38e6ef6849d4ca&amp;ei=12 |access-date=2026-07-01 |website=www.msn.com}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Ena Blita]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 98 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/ann-blyth-dead-mildred-pierce-1236631347/|title=Ann Blyth, the Evil Daughter in ‘Mildred Pierce,’ Dies at 98|website=The Hollywood Reporter|date=June 25, 2026|access-date=June 25, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=2 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Luīza Lasere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Louise Lasser, Star of ‘Mary Hartman, Mary Hartman,’ Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/louise-lasser-dead-mary-hartman-mary-hartman-star-1236639950/ |access-date=7 July 2026 |publisher=The Hollywood Reporter |date=7 July 2026}}&lt;/ref&gt;}}
&lt;!--
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[mēnesis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| vecums || style=&quot;text-align:center;&quot;| tautība || style=&quot;text-align:center;&quot;| ko_darīja ||{{center|saite}}
--&gt;
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&amp;release_date=2026-01-01,2026-12-31&amp;adult=include&amp;sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}}

[[Kategorija:2026. gads kino| ]]</text>
      <sha1>tgux77xjuvqp2dmpxye2uwv6ixwzg3x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493261</id>
      <parentid>4493259</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:14:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4493261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24071" sha1="qt1w22f0st0csogjvztqt28j7266uki" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm.

Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot; ieguvēja &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot; kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu.

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:auto; text-align:left&quot;
|+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 10.07.2026)
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| &quot;[[Super Mario Galaktika: Filma]]&quot; (''The Super Mario Galaxy Movie'')
| ''[[Universal Pictures|Universal]]''
| ${{sk|1009599439}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| &quot;[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'')
| ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal''
| ${{sk|991710578}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| &quot;[[Rotaļlietu stāsts 5]]&quot; (''To Story 5'')
|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|783272720}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Sātans Pradas brunčos 2]]&quot; (''The Devil Wears Prada 2'')
| ''[[20th Century Studios|20th Century]]''
| ${{sk|688080934}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| &quot;[[Projekts 'Ave Maria']]&quot; (''Project Hail Mary'')
| ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]''
| ${{sk|683574224}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3)
| ''Maoyan''
| ${{sk|656459523}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| &quot;[[Apsēstība (2025. gada filma)|Apsēstība]]&quot; (''Obsession'')
| ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal''
| ${{sk|407687400}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| &quot;[[Hoperi]]&quot; (''Hoppers'')
|''Disney''
| ${{sk|372048526}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[Backrooms. Bez izejas]]&quot; (''Backrooms'')
|''[[A24]]''
| ${{sk|361843308}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| &quot;[[Mandalorietis un Grogu]]&quot; (''Star Wars: The Mandalorian and Grogu'')
| ''Disney''
| ${{sk|340213989}}
|}

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|4. janvāris
|[[31. Kritiķu izvēles balva]]
|''[[Critics Choice Association]]''
|{{vieta|ASV|Kalifornija}}
|-
|11. janvāris
|[[83. Zelta globusa balva]]
|''Golden Globes, LLC''
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|17. janvāris
|[[38. Eiropas Kino balva]]
|[[Eiropas Kino akadēmija]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
|22. februāris
|[[79. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|1. marts
|[[2025. gada Lielā Kristapa balva]]
|[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]
|{{vieta|Latvija|Rīga}}
|-
|15. marts
|[[98. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa}}
|}

=== Kinofestivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 12. februāris — 22. februāris
| [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 12. maijs — 23. maijs
| [[2026. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
|-
|}

== Balvas ==
'''[[Zelta palmas zars]] ([[2026. gada Kannu kinofestivāls]]):'''
:'''&quot;[[Fjords (filma)|Fjords]]&quot;''' (''Fjord''), režisors [[Kristians Mundžiu]], {{ROM}}

'''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):'''
: '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2026. gada &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=3 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 70 || style=&quot;text-align:center;&quot;| ungārs || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādiete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, scenāriste ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Bads Korts]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 48 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 53 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| igaunis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors ||{{center|&lt;ref&gt;[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 57 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Maijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| kinooperators, režisors, scenārists ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies Andrejs Apsītis |url=https://www.kinosavieniba.lv/jaunumi/muziba-devies-andrejs-apsitis-112 |website=Latvijas Kinematogrāfistu Savienība |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Donalds Gibbs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref name=&quot;People&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/revenge-of-the-nerds-actor-donald-gibb-dies-at-71-11973649 |title=Donald Gibb, Revenge of the Nerds and Bloodsport Actor, Dies at 71|first1=Tommy|last1=McArdle|work=[[People|People Magazine]]|date=May 13, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Klodina Lonžē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Claudine Longet, Singer-Actress Who Shot Skier Spider Sabich, Dies at 84 |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/claudine-longet-dead-andy-williams-spider-sabich-1236595818/ |access-date=May 14, 2026 |work=The Hollywood Reporter |date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Toms Keins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 64 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| balss aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/tv/news/tom-kane-dead-star-wars-powerpuff-girls-1236752823|title=Tom Kane, 'Star Wars' and 'Powerpuff Girls' Voice Actor, Dies at 64|language=en|author=Payton Turkeltaub|website=[[Variety]]|date=2026-05-18|access-date=2026-05-18}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Kellija Kērtisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 69 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Barnes |first1=Mike |title=Kelly Curtis, Actress and Sister of Jamie Lee Curtis, Dies at 69 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kelly-curtis-dead-jamie-lee-curtis-tony-curtis-janet-leigh-1236609393/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=30 May 2026 |date=30 May 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=11 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Entonijs Heds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 72 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Hayward |first=Anthony |date=2026-06-07 |title=Anthony Head obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/jun/07/anthony-head-obituary |access-date=2026-06-07 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Maržāna Satrapī]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 56 || style=&quot;text-align:center;&quot;| irāniete / francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisore, scenāriste ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lepoint.fr/culture/marjane-satrapi-lautrice-de-persepolis-est-morte-a-lage-de-56-ans-EYJF3UW2QRBZJPBC54YR3RML7A/ |magazine=Le Point |title=Marjane Satrapi, l'autrice de « Persepolis », est morte à l'âge de 56 ans |first=Baudouin | last = Eschapasse |date=4 June 2026|language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pauls Butkēvičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kušķe |first1=Baiba |last2=Mazvērsīte |first2=Daiga |authorlink2=Daiga Mazvērsīte |title=Mūžībā devies filmu «Hipokrāta zvērests» un «Elpojiet dziļi» aktieris Pauls Butkēvičs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/12.06.2026-muziba-devies-filmu-hipokrata-zverests-un-elpojiet-dzili-aktieris-pauls-butkevics.a651224/ |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}} |publisher=lsm.lv |date={{dat|2026|6|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Enriko Avots]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/523812-muziba-devies-enriko-avots.htm|title=Mūžībā devies mīlēts latviešu kino un teātra aktieris|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Ena Šedīna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first1=Geoff |last1=Herbert |date=2026-06-15 |title=‘80s TV star dies at 77, leaves behind a ‘burning hatred for Trump’ |url=https://www.syracuse.com/celebrity-news/2026/06/80s-tv-star-dies-at-77-leaves-behind-a-burning-hatred-for-trump.html |access-date=2026-06-16 |website=syracuse}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Ludmila Ikere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisore ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pēc garas un darbiem bagātas dzīves mūžībā devusies dokumentālo filmu režisore, scenāriste un literāte LUDMILA IKERE (1929-2026) |url=https://www.facebook.com/KinoMuzejs/posts/pēc-garas-un-darbiem-bagātas-dzīves-mūžībā-devusies-dokumentālo-filmu-režisore-s/1591355652755622/ |website=facebook.com |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Deveja Čeisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 35 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=June 17, 2026 |title=Daveigh Chase, Disney's Lilo Voice Actor and 'The Ring' Villain, Dies at 35 |url=https://variety.com/2026/film/obituaries-people-news/daveigh-chase-dead-lilo-actor-the-ring-1236784015/ |access-date=June 17, 2026 |work=Variety}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/jaunumi/raksts/martins-verdins-1941-2026-4081/|title=Mārtiņš Vērdiņš (1941-2026)|publisher=ltds.lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Maikls Birns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| brits || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Michael Byrne dead: 'Harry Potter' and 'Braveheart' actor was 82|url=https://www.msn.com/en-us/movies/news/michael-byrne-dead-harry-potter-and-braveheart-actor-was-82/ar-AA26Utze?ocid=msedgntp&amp;pc=NMTS&amp;cvid=6a449341e9ef4b3d8e38e6ef6849d4ca&amp;ei=12 |access-date=2026-07-01 |website=www.msn.com}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Ena Blita]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 98 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/ann-blyth-dead-mildred-pierce-1236631347/|title=Ann Blyth, the Evil Daughter in ‘Mildred Pierce,’ Dies at 98|website=The Hollywood Reporter|date=June 25, 2026|access-date=June 25, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=2 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Luīza Lasere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Louise Lasser, Star of ‘Mary Hartman, Mary Hartman,’ Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/louise-lasser-dead-mary-hartman-mary-hartman-star-1236639950/ |access-date=7 July 2026 |publisher=The Hollywood Reporter |date=7 July 2026}}&lt;/ref&gt;}}
&lt;!--
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[mēnesis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| vecums || style=&quot;text-align:center;&quot;| tautība || style=&quot;text-align:center;&quot;| ko_darīja ||{{center|saite}}
--&gt;
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&amp;release_date=2026-01-01,2026-12-31&amp;adult=include&amp;sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}}

[[Kategorija:2026. gads kino| ]]</text>
      <sha1>qt1w22f0st0csogjvztqt28j7266uki</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Einārs Graudiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615669</id>
    <revision>
      <id>4493273</id>
      <parentid>4477368</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:23:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5002" sha1="giwl7603wu1b3u1s4azx77et31j05jz" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Einārs Graudiņš
| vārds_orģ = 
| attēls = EinārsGraudiņš.jpg
| apraksts = 
| amats = 
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
| dzīvesb = 
| profesija = [[politologs]], [[žurnālists]], [[militārpersona]]
| alma_mater = Jaroslavļas augstākā finanšu karaskola
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| att_izm = 300px
}}

'''Einārs Graudiņš''' (dzimis {{dat|1965|11|22|bez|}} [[Ogre|Ogrē]]) ir [[Latvija]]s [[politologs]] un bijusī [[PSRS]] un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas NBS]] militārpersona.

== Dzīvesgājums ==
Einārs Graudiņš dzimis 1965. gada 22. novembrī [[Ogre|Ogrē]]. 

Padomju periodā izvēlējās militāro karjeru un absolvējis ģenerāļa Hruļeva vārdā nosaukto Sarkanās Zvaigznes ordeņa Jaroslavļas augstāko finanšu karaskolu. Dienējis [[Sarkanā armija|PSRS Bruņotajos spēkos]], tostarp kodolraķešu karaspēkā, virsnieka amatā. Pēc [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas]] piedalījās Latvijas bruņoto spēku veidošanā un dienēja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos]], tostarp Sužu izlūkdesanta bataljonā. Aktīvi iesaistījās Latvijas integrācijas procesos NATO, kā arī komandēja pirmās paraugmācības NATO augstākajai militārajai vadībai Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Einārs Graudiņš - Independent Researcher|url=https://independent.academia.edu/%D0%AD%D0%B9%D0%BD%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%93%D1%80%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D1%8C%D1%88|website=independent.academia.edu|access-date=2025-11-30|language=en|first=einārs|last=graudiņš}}&lt;/ref&gt;

Pēc militārās karjeras ieguvis ekonomikas maģistra grādu un ilgstoši darbojies mediju jomā – presē, televīzijā un radio.

Graudiņš bijis vairāku politisko spēku sarakstos, tostarp partijā [[Par Alternatīvu]] un [[Rīcības partija|Rīcības partijā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta kandidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Einārs Graudiņš - Eiroparlamenta vēlēšanas|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/ricibas-partija/einars-graudins-63|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Priekšvēlēšanu debatēs Graudiņš rosinājis pret nelegālajiem imigrantiem vērst radikālus pasākumus, tostarp «nekavējoties atklāt uguni», ja tie šķērso Eiropas Savienības robežu. Šie izteikumi izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un tos izvērtēja arī [[Valsts policija]] un [[Valsts drošības dienests]], norādot uz iespējamu vardarbības slavināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Policija sākusi pārbaudi par EP deputāta kandidāta Graudiņa ierosinājumu atklāt uguni pret nelegālajiem imigrantiem|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/policija-sakusi-parbaudi-par-ep-deputata-kandidata-graudina-ierosinajumu-atklat-uguni-pret-nelegalajiem-imigrantiem/|website=tv3.lv|date=2019-05-20|access-date=2025-11-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Citā priekšvēlēšanu diskusijā viņš paziņoja, ka «ja vīrietim ir kaut kas starp kājām, tad viņam ir jābūt ierocim rokā», runājot par jauniešu iesaisti [[Zemessardze|Zemessardzē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Graudiņš: Ja vīrietim ir kaut kas starp kājām, tad viņam ir jābūt ierocim rokā|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/velesanas/graudins-ja-virietim-ir-kaut-kas-starp-kajam-tad-vinam-ir-jabut-ierocim-roka/|website=tv3.lv|date=2018-09-11|access-date=2025-11-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] Graudiņš kļuva par vienu no redzamākajiem [[Krievijas Federācijas ārpolitika|Krievijas Federācijas politikas]] publiskajiem kritiķiem, regulāri izsakoties par kara, drošības un reģionālās stabilitātes jautājumiem. Paudis uzskatu, ka nākotnē [[Ukraina|Ukrainai]] varētu būt nepieciešama sava [[Kodolieroči|kodolieroču]] potenciāla atjaunošana kā atturēšanas instruments iespējamas Krievijas agresijas gadījumā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Украина должна в будущем иметь собственное ядерное оружие.|url=https://www.youtube.com/watch?v=bgs_ZXdeG0g|date=2025-11-28|accessdate=2025-11-30|last=Einars Graudins}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Graudiņš, Einārs}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ogrē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas politiskie aktīvisti]]</text>
      <sha1>giwl7603wu1b3u1s4azx77et31j05jz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493279</id>
      <parentid>4493273</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:58:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>ārējās saites darbojas......</comment>
      <origin>4493279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5020" sha1="btu90n6rhxumuerawq69e0l90p0zvus" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Einārs Graudiņš
| vārds_orģ = 
| attēls = EinārsGraudiņš.jpg
| apraksts = 
| amats = 
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| dzīvesb = 
| profesija = [[politologs]], [[žurnālists]], [[militārpersona]]
| alma_mater = Jaroslavļas augstākā finanšu karaskola
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| att_izm = 300px
}}
'''Einārs Graudiņš''' (dzimis {{dat|1965|11|22|bez|}} [[Ogre|Ogrē]]) ir [[Latvija]]s [[politologs]] un bijusī [[PSRS]] un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas NBS]] militārpersona.

== Dzīvesgājums ==
Einārs Graudiņš dzimis 1965. gada 22. novembrī [[Ogre|Ogrē]].

Padomju periodā izvēlējās militāro karjeru un absolvējis ģenerāļa Hruļeva vārdā nosaukto Sarkanās Zvaigznes ordeņa Jaroslavļas augstāko finanšu karaskolu. Dienējis [[Sarkanā armija|PSRS Bruņotajos spēkos]], tostarp kodolraķešu karaspēkā, virsnieka amatā. Pēc [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas]] piedalījās Latvijas bruņoto spēku veidošanā un dienēja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos]], tostarp Sužu izlūkdesanta bataljonā. Aktīvi iesaistījās Latvijas integrācijas procesos NATO, kā arī komandēja pirmās paraugmācības NATO augstākajai militārajai vadībai Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Einārs Graudiņš - Independent Researcher|url=https://independent.academia.edu/%D0%AD%D0%B9%D0%BD%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%93%D1%80%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D1%8C%D1%88|website=independent.academia.edu|access-date=2025-11-30|language=en|first=einārs|last=graudiņš}}&lt;/ref&gt;

Pēc militārās karjeras ieguvis ekonomikas maģistra grādu un ilgstoši darbojies mediju jomā — presē, televīzijā un radio.

Graudiņš bijis vairāku politisko spēku sarakstos, tostarp partijā [[Tautas kalpi Latvijai|Par Alternatīvu]] un [[Rīcības partija|Rīcības partijā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta kandidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Einārs Graudiņš - Eiroparlamenta vēlēšanas|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/ricibas-partija/einars-graudins-63|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Priekšvēlēšanu debatēs Graudiņš rosinājis pret nelegālajiem imigrantiem vērst radikālus pasākumus, tostarp «nekavējoties atklāt uguni», ja tie šķērso Eiropas Savienības robežu. Šie izteikumi izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un tos izvērtēja arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] un [[Valsts drošības dienests]], norādot uz iespējamu vardarbības slavināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Policija sākusi pārbaudi par EP deputāta kandidāta Graudiņa ierosinājumu atklāt uguni pret nelegālajiem imigrantiem|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/policija-sakusi-parbaudi-par-ep-deputata-kandidata-graudina-ierosinajumu-atklat-uguni-pret-nelegalajiem-imigrantiem/|website=tv3.lv|date=2019-05-20|access-date=2026-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Citā priekšvēlēšanu diskusijā viņš paziņoja, ka «ja vīrietim ir kaut kas starp kājām, tad viņam ir jābūt ierocim rokā», runājot par jauniešu iesaisti [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Graudiņš: Ja vīrietim ir kaut kas starp kājām, tad viņam ir jābūt ierocim rokā|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/velesanas/graudins-ja-virietim-ir-kaut-kas-starp-kajam-tad-vinam-ir-jabut-ierocim-roka/|website=tv3.lv|date=2018-09-11|access-date=2026-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] Graudiņš kļuva par vienu no redzamākajiem [[Krievijas Federācijas ārpolitika|Krievijas Federācijas politikas]] publiskajiem kritiķiem, regulāri izsakoties par kara, drošības un reģionālās stabilitātes jautājumiem. Paudis uzskatu, ka nākotnē [[Ukraina]]i varētu būt nepieciešama sava [[Kodolieroči|kodolieroču]] potenciāla atjaunošana kā atturēšanas instruments iespējamas Krievijas agresijas gadījumā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Украина должна в будущем иметь собственное ядерное оружие.|url=https://www.youtube.com/watch?v=bgs_ZXdeG0g|date=2025-11-28|accessdate=2025-11-30|last=Einars Graudins}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Graudiņš, Einārs}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ogrē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas politiskie aktīvisti]]</text>
      <sha1>btu90n6rhxumuerawq69e0l90p0zvus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada WRC sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616706</id>
    <revision>
      <id>4493245</id>
      <parentid>4489957</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:34:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Kalendārs */ atjaunots......</comment>
      <origin>4493245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45047" sha1="o4czu872mb59p3linatm4bc01qxv31z" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| image_gap = 
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg
| caption1 = Pašreizējais čempionāta pilotu līderis [[Elfins Evanss]]
| image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg
| caption2 = Pašreizējais čempionāta stūrmaņu līderis [[Skots Mārtins]]
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') pašreizējie čempionāta līderi ražotāju klasē.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

[[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni.

Pēc astotās kārtas čempionāta līderi pilotu un stūrmaņu konkurencē ir [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]], ar 11 punktu pārsvaru apsteidzot [[Takamoto Katsuta|Takamoto Katsutu]] un [[Ārons Džonstons|Āronu Džonstonu]]. Sebastjēns Ožjē un Vensāns Landē ieņem trešo vietu, atpaliekot vēl par 26 punktiem. Ražotāju čempionātā pašreizējie čempioni ir ''Toyota Gazoo Racing WRT'' ar 146 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.828194|lon_deg=-73.051369|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|344,91 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|302,82 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Japan Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/itinerary|title=Itinerary FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=30 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|323,31 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|18
|align=center|301,80 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Estonia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/itinerary|title=Itinerary Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|22
|align=center|358,88 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Paraguay Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/itinerary|title=Itinerary Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=8 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Konsepsjona]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|306,92 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Italy Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!14
|11. novembris
|14. novembris
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3, 9—10
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5—6, 8
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Formo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4, 7
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|1
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—10
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/entries|title=Entry list FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=6 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/entries|title=Entry list EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=2 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/entries|title=Entry list Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=22 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/entries|title=Entry list Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|9
|{{flagicon|GRE}} [[Jordanis Serderidis]]
|{{flagicon|BEL}} [[Frederiks Miklots]]
|align=&quot;center&quot;|8
|-
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2, 6, 8—10
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|18
|nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—10
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Formo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas atskaite ==

=== Atklāšanas posmi ===
Sezonas atklāšanas sacīkstes norisinājās sarežģītos laika apstākļos, kā rezultātā neveiksmes piemeklēja vairākas ekipāžas, tostarp abas ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'' ekipāžas — [[Džošs Makerlīns|Makerlīna]] un [[Īoins Trīsijs|Trīsija]], kā arī [[Džons Ārmstrongs|Ārmstronga]] un [[Šeins Bērns|Bērna]], tādejādi pārtraucot ''M-Sport'' savu 24 gadus ilgo punktu gūšanas sezonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/m-sports-24-year-points-scoring-run-ends-in-monte-carlo/|title=M-Sport’s 24-year points-scoring run ends in Monte Carlo|work=DirtFish|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; [[Olivers Sūlbergs|Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons|Edmondsons]] uzvarēja pirmajā rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā augstākajā klasē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pelamourgues Powers to WRC3 Glory|url=https://www.wrc.com/en/news/pelamourgues-dominates-for-stunning-wrc3-monte-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' turpināja savu dominanci nākamajā posmā, rallija beigās panākot 1—2—3—4, uzvarot Evansam un Mārtinam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans takes charge as Rally Sweden battle intensifies|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-takes-charge-as-rally-sweden-battle-intensifies|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;

Smagajā Safari rallijā visas trīs ''Toyota'' ekipāžas sestdienā izstājās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Solberg and Ogier retire on road section, Katsuta inherits Safari lead|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-and-ogier-retire-on-road-section-katsuta-inherits-safari-lead|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=14 March 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, ka pirmajā posmā [[Takamoto Katsuta|Katsuta]] un [[Ārons Džonstons|Džonstons]] atradās ārpus labākā piecinieka, viņi tomēr izcīnīja savu pirmo uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Katsuta makes history with maiden WRC victory at Safari Rally Kenya|url=https://www.wrc.com/en/news/katsuta-and-johnston-claim-breakthrough-safari-rally-kenya-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs stāsts risinājās Horvātijā, kur abi čempionāta pretendenti Sūlbergs un Evanss izstājās rallija sākumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari leads dramatic Croatia Rally after chaotic Friday morning|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-leads-dramatic-croatia-rally-after-chaotic-friday-morning|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Izvairoties no riepu caurduršanas, [[Tjerī Nevils|Nevils]] un [[Marteins Vidage|Vidage]] izvirzījās vadībā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rock-induced-mass-punctures-give-neuville-croatia-lead/|title=Rock-induced mass punctures give Neuville Croatia lead|work=DirtFish|date=11 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; kuru viņi saglabāja līdz pēdējam ''Power Stage'' posmam, kurā viņi avārēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/neuville-powerstage-crash-hands-katsuta-croatia-win/|title=Neuville powerstage crash hands Katsuta Croatia win|work=DirtFish|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Katsuta un Džonstons pēc tam mantoja uzvaru un pirmo reizi karjerā bija čempionāta līderi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Last-stage twist sends Katsuta to Croatia Rally win|url=https://www.wrc.com/en/news/last-stage-twist-sends-katsuta-to-croatia-rally-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; [[Heidens Pedons|Pedons]] pirmo reizi kopš 2018. gada Austrālijas rallija atgriezās uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Chapman|title=Paddon survives carnage for WRC podium in Croatia|url=https://speedcafe.com/wrc-news-2026-croatia-rally-hayden-paddon-podium-results-neuville-crash-highlights-video-reaction-comments/|work=Speedcafe|date=13 April 2026|access-date=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus notikumi ===
[[Attēls:I20N Hyundai.jpg|thumb|200px|[[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]] bija vadībā 2026. gada [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]], līdz divu riepu plīsumam, kas atņēma viņiem izredzes uzvarēt rallijā.]]
''Toyota'' dominēja Spānijas rallijā, uzvarot [[Sebastjēns Ožjē|Ožjē]] un [[Vensāns Landē|Landē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier wins Rally Islas Canarias as Solberg’s challenge ends in heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-powers-to-rally-islas-canarias-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 April 2026|access-date=27 April 2026}}&lt;/ref&gt; Titula pretendenti Sūlbergs un Edmondsons izstājās rallija priekšpēdējā posmā, kad zaudēja otro vieta pēc ietriekšanās barjerā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-crashes-on-penultimate-stage-of-canarias/|title=Solberg crashes on penultimate stage of Canarias|work=DirtFish|date=26 April 2026|access-date=1 May 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi bija ceļā uz divām uzvarām pēc kārtas [[Portugāles rallijs|Portugāles rallijā]], līdz priekšpēdējā posmā riepas plīsums liedza viņiem uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-we-did-the-job-but-didnt-get-the-reward/|title=Ogier: We did the job but didn’t get the reward|work=DirtFish|date=10 May 2026|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt; Nevils un Vidage vēlāk kļuva par jaunajiem rallija līderiem un uzvarēja sacīkstēs, kas bija pirmā uzvara sezonā ''Hyundai'' komandai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Neuville wins Portugal after late Toyota heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/neuville-wins-portugal-after-ogier-heartbreak|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 May 2026|access-date=11 May 2026}}&lt;/ref&gt; Atgriežoties uz asfalta [[Japānas rallijs|Japānā]], ''Toyota'' atkal dominēja, uzvarot visos divdesmit posmos visā rallijā, Evansam un Mārtinam gūstot savu otro uzvaru sezonā un palielinot savu līderpozīciju čempionātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans wins FORUM8 Rally Japan to extend WRC title lead|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-wins-in-japan-as-toyota-seals-home-podium-sweep|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt; Ožjē un Landē uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] pēc cīņas ar [[Tjerī Nevils|Nevilu]] un [[Marteins Vidage|Vidagi]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier claims 69th WRC win in dramatic Greek finale|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-wins-in-greece-after-dramatic-acropolis-finale|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt; kuri priekšpēdējā posmā caurdūra divas riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/two-punctures-cost-neuville-acropolis-victory-shot/|title=Two punctures cost Neuville Acropolis victory shot|work=DirtFish|date=28 June 2026|access-date=30 June 2026}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:43:18.9
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Canary Islands: Ogier claims first win of 2026 after Solberg crashes out|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-canary-islands-sebastien-ogier-claims-first-win-of-2026-after-oliver-solberg-crash/10815655/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=26 April 2026|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|{{flagicon|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|3:53:01.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Portugal: Neuville gives Hyundai first win of 2026|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-portugal-thierry-neuville-gives-hyundai-first-win-of-2026/10819753/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=10 May 2026|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Vodafone Rally de Portugal 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:17:08.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Japan: Evans claims second win of 2026 to increase championship lead|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-japan-evans-claims-second-win-of-2026-to-increase-championship-lead/10825644/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results FORUM8 Rally Japan 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:36:40.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Acropolis Rally Greece: Ogier wins after double puncture derails Neuville|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-acropolis-rally-greece-sebastien-ogier-takes-perfect-win-as-double-punctures-derail-thierry-neu/10834456/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results EKO Acropolis Rally Greece 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!14
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>o4czu872mb59p3linatm4bc01qxv31z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493246</id>
      <parentid>4493245</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:39:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4493246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45209" sha1="6ngjyzuhaxfmkv51ui759zgfx8kamle" xml:space="preserve">{{F1 sezona
| Vds = FIA [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]]
| Vds2 = WRC
| Vds3 = WRC
| Iepr = 2025
| Tagad = 2026
| Nākam = 2027
}}
{{vairāki attēli
| image_gap = 
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg
| caption1 = Pašreizējais čempionāta pilotu līderis [[Elfins Evanss]]
| image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg
| caption2 = Pašreizējais čempionāta stūrmaņu līderis [[Skots Mārtins]]
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') pašreizējie čempionāta līderi ražotāju klasē.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

[[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni.

Pēc astotās kārtas čempionāta līderi pilotu un stūrmaņu konkurencē ir [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]], ar 11 punktu pārsvaru apsteidzot [[Takamoto Katsuta|Takamoto Katsutu]] un [[Ārons Džonstons|Āronu Džonstonu]]. Sebastjēns Ožjē un Vensāns Landē ieņem trešo vietu, atpaliekot vēl par 26 punktiem. Ražotāju čempionātā pašreizējie čempioni ir ''Toyota Gazoo Racing WRT'' ar 146 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.828194|lon_deg=-73.051369|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|344,91 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|302,82 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Japan Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/itinerary|title=Itinerary FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=30 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|323,31 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|18
|align=center|301,80 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Estonia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/itinerary|title=Itinerary Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|22
|align=center|358,88 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Paraguay Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/itinerary|title=Itinerary Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=8 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Konsepsjona]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|306,92 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Italy Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!14
|11. novembris
|14. novembris
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3, 9—10
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5—6, 8
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Formo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4, 7
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|1
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—10
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/entries|title=Entry list FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=6 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/entries|title=Entry list EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=2 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/entries|title=Entry list Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=22 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/entries|title=Entry list Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|9
|{{flagicon|GRE}} [[Jordanis Serderidis]]
|{{flagicon|BEL}} [[Frederiks Miklots]]
|align=&quot;center&quot;|8
|-
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2, 6, 8—10
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|18
|nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—10
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Formo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas atskaite ==

=== Atklāšanas posmi ===
Sezonas atklāšanas sacīkstes norisinājās sarežģītos laika apstākļos, kā rezultātā neveiksmes piemeklēja vairākas ekipāžas, tostarp abas ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'' ekipāžas — [[Džošs Makerlīns|Makerlīna]] un [[Īoins Trīsijs|Trīsija]], kā arī [[Džons Ārmstrongs|Ārmstronga]] un [[Šeins Bērns|Bērna]], tādejādi pārtraucot ''M-Sport'' savu 24 gadus ilgo punktu gūšanas sezonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/m-sports-24-year-points-scoring-run-ends-in-monte-carlo/|title=M-Sport’s 24-year points-scoring run ends in Monte Carlo|work=DirtFish|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; [[Olivers Sūlbergs|Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons|Edmondsons]] uzvarēja pirmajā rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā augstākajā klasē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pelamourgues Powers to WRC3 Glory|url=https://www.wrc.com/en/news/pelamourgues-dominates-for-stunning-wrc3-monte-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' turpināja savu dominanci nākamajā posmā, rallija beigās panākot 1—2—3—4, uzvarot Evansam un Mārtinam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans takes charge as Rally Sweden battle intensifies|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-takes-charge-as-rally-sweden-battle-intensifies|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;

Smagajā Safari rallijā visas trīs ''Toyota'' ekipāžas sestdienā izstājās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Solberg and Ogier retire on road section, Katsuta inherits Safari lead|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-and-ogier-retire-on-road-section-katsuta-inherits-safari-lead|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=14 March 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, ka pirmajā posmā [[Takamoto Katsuta|Katsuta]] un [[Ārons Džonstons|Džonstons]] atradās ārpus labākā piecinieka, viņi tomēr izcīnīja savu pirmo uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Katsuta makes history with maiden WRC victory at Safari Rally Kenya|url=https://www.wrc.com/en/news/katsuta-and-johnston-claim-breakthrough-safari-rally-kenya-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs stāsts risinājās Horvātijā, kur abi čempionāta pretendenti Sūlbergs un Evanss izstājās rallija sākumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari leads dramatic Croatia Rally after chaotic Friday morning|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-leads-dramatic-croatia-rally-after-chaotic-friday-morning|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Izvairoties no riepu caurduršanas, [[Tjerī Nevils|Nevils]] un [[Marteins Vidage|Vidage]] izvirzījās vadībā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rock-induced-mass-punctures-give-neuville-croatia-lead/|title=Rock-induced mass punctures give Neuville Croatia lead|work=DirtFish|date=11 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; kuru viņi saglabāja līdz pēdējam ''Power Stage'' posmam, kurā viņi avārēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/neuville-powerstage-crash-hands-katsuta-croatia-win/|title=Neuville powerstage crash hands Katsuta Croatia win|work=DirtFish|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Katsuta un Džonstons pēc tam mantoja uzvaru un pirmo reizi karjerā bija čempionāta līderi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Last-stage twist sends Katsuta to Croatia Rally win|url=https://www.wrc.com/en/news/last-stage-twist-sends-katsuta-to-croatia-rally-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; [[Heidens Pedons|Pedons]] pirmo reizi kopš 2018. gada Austrālijas rallija atgriezās uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Chapman|title=Paddon survives carnage for WRC podium in Croatia|url=https://speedcafe.com/wrc-news-2026-croatia-rally-hayden-paddon-podium-results-neuville-crash-highlights-video-reaction-comments/|work=Speedcafe|date=13 April 2026|access-date=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus notikumi ===
[[Attēls:I20N Hyundai.jpg|thumb|200px|[[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]] bija vadībā 2026. gada [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]], līdz divu riepu plīsumam, kas atņēma viņiem izredzes uzvarēt rallijā.]]
''Toyota'' dominēja Spānijas rallijā, uzvarot [[Sebastjēns Ožjē|Ožjē]] un [[Vensāns Landē|Landē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier wins Rally Islas Canarias as Solberg’s challenge ends in heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-powers-to-rally-islas-canarias-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 April 2026|access-date=27 April 2026}}&lt;/ref&gt; Titula pretendenti Sūlbergs un Edmondsons izstājās rallija priekšpēdējā posmā, kad zaudēja otro vieta pēc ietriekšanās barjerā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-crashes-on-penultimate-stage-of-canarias/|title=Solberg crashes on penultimate stage of Canarias|work=DirtFish|date=26 April 2026|access-date=1 May 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi bija ceļā uz divām uzvarām pēc kārtas [[Portugāles rallijs|Portugāles rallijā]], līdz priekšpēdējā posmā riepas plīsums liedza viņiem uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-we-did-the-job-but-didnt-get-the-reward/|title=Ogier: We did the job but didn’t get the reward|work=DirtFish|date=10 May 2026|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt; Nevils un Vidage vēlāk kļuva par jaunajiem rallija līderiem un uzvarēja sacīkstēs, kas bija pirmā uzvara sezonā ''Hyundai'' komandai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Neuville wins Portugal after late Toyota heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/neuville-wins-portugal-after-ogier-heartbreak|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 May 2026|access-date=11 May 2026}}&lt;/ref&gt; Atgriežoties uz asfalta [[Japānas rallijs|Japānā]], ''Toyota'' atkal dominēja, uzvarot visos divdesmit posmos visā rallijā, Evansam un Mārtinam gūstot savu otro uzvaru sezonā un palielinot savu līderpozīciju čempionātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans wins FORUM8 Rally Japan to extend WRC title lead|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-wins-in-japan-as-toyota-seals-home-podium-sweep|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt; Ožjē un Landē uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] pēc cīņas ar [[Tjerī Nevils|Nevilu]] un [[Marteins Vidage|Vidagi]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier claims 69th WRC win in dramatic Greek finale|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-wins-in-greece-after-dramatic-acropolis-finale|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt; kuri priekšpēdējā posmā caurdūra divas riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/two-punctures-cost-neuville-acropolis-victory-shot/|title=Two punctures cost Neuville Acropolis victory shot|work=DirtFish|date=28 June 2026|access-date=30 June 2026}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:43:18.9
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Canary Islands: Ogier claims first win of 2026 after Solberg crashes out|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-canary-islands-sebastien-ogier-claims-first-win-of-2026-after-oliver-solberg-crash/10815655/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=26 April 2026|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|{{flagicon|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|3:53:01.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Portugal: Neuville gives Hyundai first win of 2026|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-portugal-thierry-neuville-gives-hyundai-first-win-of-2026/10819753/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=10 May 2026|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Vodafone Rally de Portugal 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:17:08.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Japan: Evans claims second win of 2026 to increase championship lead|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-japan-evans-claims-second-win-of-2026-to-increase-championship-lead/10825644/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results FORUM8 Rally Japan 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:36:40.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Acropolis Rally Greece: Ogier wins after double puncture derails Neuville|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-acropolis-rally-greece-sebastien-ogier-takes-perfect-win-as-double-punctures-derail-thierry-neu/10834456/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results EKO Acropolis Rally Greece 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!14
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>6ngjyzuhaxfmkv51ui759zgfx8kamle</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4493117</id>
      <parentid>4492802</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:04:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4493117</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7754" sha1="5uefl5g5thnfus908npuodh47qk1zvk" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Rescue Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} Chang Zheng 10B demo krava
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>5uefl5g5thnfus908npuodh47qk1zvk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493306</id>
      <parentid>4493117</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:53:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4493306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7832" sha1="5ovhzxto65ufqu2xc08hh70bouodu0v" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Rescue Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>5ovhzxto65ufqu2xc08hh70bouodu0v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4493115</id>
      <parentid>4492801</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T19:03:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <origin>4493115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28236" sha1="nds75dw5sctkvcz546pl6qh92ogxlj6" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaista demonstrācijas krava; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>nds75dw5sctkvcz546pl6qh92ogxlj6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493307</id>
      <parentid>4493115</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:57:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4493307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28660" sha1="bmkmubz3b9p3w8k6qrz1sf459myw31o" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>bmkmubz3b9p3w8k6qrz1sf459myw31o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493317</id>
      <parentid>4493307</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:15:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4493317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28796" sha1="60ujtckuewxgbvy4974lyfhbm3f88hu" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>60ujtckuewxgbvy4974lyfhbm3f88hu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fedirs Kuļišs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619649</id>
    <revision>
      <id>4493377</id>
      <parentid>4489774</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T11:10:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3333" sha1="1tm6ioit10f8m57yqbu1p6x9fyejzdy" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Fedirs Kuļišs
|image= File:Fedir Kulish 2025 Worlds Free Skate 01.jpg
|caption= Fedirs Kuļišs 2025. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{UKR}} (līdz 2022)&lt;br/&gt;{{LAT}} (kopš 2023)
|birth_date= {{birth date and age|2005|3|26|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Ukraina|Kijiva}}
|hometown=
|residence=  {{vieta|Latvija|Rīga}}
|height= 173 cm
|coach= Olga Kovaļkova
|beganskating= 2010
|combined total= 214,33
|combined date= 2025.
|SP score= 74,48
|SP date= 2025.
|FS score= 140,00
|FS date= 2023.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
}}
'''Fedirs Kuļišs''' ({{val|uk|Федір Куліш}}; dzimis {{dat|2005|3|26}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] [[daiļslidotājs]], kas starptautiskās sacensībās pārstāv [[Latvija|Latviju]].

Kuļišs dzimis Kijivā 2005. gadā. Abi viņa vecāki miruši [[Covid19 pandēmija|Covid19 pandēmijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/sports/citi/ukrainu-slidotajs-ieguvis-iespeju-attistit-savu-talantu-latvija/|title=Ukraiņu slidotājs ieguvis iespēju attīstīt savu talantu Latvijā|website=tv3.lv|access-date=2026-01-03|date=2024-10-29|language=lv|archive-date=2025-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250920065942/https://tv3.lv/sports/citi/ukrainu-slidotajs-ieguvis-iespeju-attistit-savu-talantu-latvija/}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā, kad sākās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]], viņš 16 gadu vecumā pārcēlās dzīvot uz [[Rīga|Rīgu]], un viņu adoptēja viņa daiļslidošanas trenere Olga Kovaļkova.

2025. gada Pasaules čempionātā viņi kopā ar [[Deniss Vasiļjevs|Denisu Vasiļjevu]] izcīnīja divas vietas Latvijai dalībai [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] vīriešu daiļslidošanas sacensībās (Kuļišs sacensības noslēdza 24. vietā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skatingscores.com/|title=Skating Scores: Latest Figure Skating Results, Scores, Rankings &amp; Statistics|website=skatingscores.com|access-date=2026-01-03|archive-date=2026-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101235213/https://skatingscores.com/}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2023. gada Kuļišs sacensībās pārstāv Latviju, taču, lai varētu piedalīties [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpiskajās spēlēs]], viņam bija jākļūst par [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoni]]. Pilsonība par īpašiem nopelniem ar [[Saeima|Saeimas]] lēmumu piešķirta 2025. gada beigās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/en/news/saeima-news/35387-saeima-grants-latvian-citizenship-to-film-director-vitaliy-manskiy-and-figure-skater-fedir-kulish|title=Saeima grants Latvian citizenship to film director Vitaliy Manskiy and figure skater Fedir Kulish|website=saeima.lv|access-date=2026-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Latvija 2026 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Kulišs, Fedirs}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kijivā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Latvijas daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>1tm6ioit10f8m57yqbu1p6x9fyejzdy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Singapūras Nacionālais muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>620096</id>
    <revision>
      <id>4493263</id>
      <parentid>4394407</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:16:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2111" sha1="bkmufjsqslrvf3ghtrtt9qcnhoc66ox" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2026. gada janvāris}}
{{Muzeja infokaste
| name                = Singapūras Nacionālais muzejs
| native_name         = ''National Museum of Singapore''
| image               = 2016_Singapur,_Museum_Planning_Area,_Narodowe_Muzeum_Singapuru_(02).jpg
| imagesize           = 
| caption             = Singapūras Nacionālais muzejs
| alt                 = 
| map_type            = Singapūra#Āzija
| map_label =  Singapūras Nacionālais muzejs
| latd  = 1.296722 | latNS  = N
| longd = 103.848639 | longEW = E
| former_name         = 
| established         = 1847. gads
| location            = {{vieta|Singapūra}}
| type                = vēstures muzejs
| accreditation       = 
| key_holdings        = 
| collections         = 
| collection_size     = 
| visitors            = 
| founder             = 
| director            = 
| president           = 
| curator             = 
| assistant curator  =
| owner               = 
| publictransit       = 
| car_park            = 
| parking             = 
| network             = 
| website             = 
| embedded            = 
}}
&lt;mapframe text=&quot;Singapūras Nacionālais muzejs&quot; width=260 height=260 zoom=17 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q632689&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Singapūras Nacionālais muzejs''' ({{val|en|National Museum of Singapore}}, {{val|ms|Muzium Negara Singapura}}, {{val|zh|新加坡共和国}}, {{val|ta|சிங்கப்பூரின் தேசிய அருங்காட்சியகம்}}) ir muzejs [[Singapūra|Singapūrā]], kas veltīts Singapūras vēsturei, kultūrai un mākslai. Muzeja pirmsākumi ir 1849. gadā izveidotā sekcija Singapūras vecākajā skolā — Rafla institūtā (''Raffles Institution''). Kopš 1887. gada muzejs darbojas esošajā ēkā. Muzeja mūsdienu nosaukums — no 1965. gada. Ēka vairākkārt pābūvēta, paplašināta.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Singapūra-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Muzeji Singapūrā]]</text>
      <sha1>bkmufjsqslrvf3ghtrtt9qcnhoc66ox</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bolderājas karjera ūdenskrātuve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>620681</id>
    <revision>
      <id>4493048</id>
      <parentid>4488476</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:32:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6205" sha1="4ax0y2k6bakcbj80cyuh2jr2sm785ww" xml:space="preserve">{{Ezera infokaste
| ezers        = Bolderājas karjera ūdenskrātuve
| attēls       =
| paraksts     = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| vieta        = {{LAT}}
| vieta2       = [[Rīga]]
| vieta3       = [[Bolderāja]]
| map = Latvija
| map_label = Bolderājas karjera ūdenskrātuve
| plat_d=57 | plat_m=00 | plat_s=53 | plat_NS=N 
| gar_d=24 | gar_m=1 | gar_s=57 | gar_EW=E
| platība_ha   = 19,4
| garums       = &lt;!-- tikai skatli; km --&gt;
| platums        &lt;!-- tikai skatli; km --&gt;
| Vid_dziļums  = 
| Max_dziļums  =14 
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli --&gt;
| augstums_vjl = 
| izteka       = &lt;!-- iztekošās upes nosaukums: [[Engure (upe)|Engure]] --&gt;
| baseins      = &lt;!-- tikai skatli --&gt;
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| pilsētas     = [[Rīga]]
}}
'''Bolderājas karjera ūdenskrātuve''' (arī '''Bolderājas karjers''' un '''Bolderājas karjera ezers''') ir priedēm apstādītu [[Kāpa|kāpu]] ieskauts ezers bijušajā [[Smiltis|smilšu]] ieguves karjerā [[Rīga|Rīgā]], [[Bolderāja]]s apkaimes dienvidrietumu daļā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://www.ezeri.lv/database/2451/ ezeri.lv datubāzes ieraksts]&lt;/ref&gt; Krasti vairumā vietu zemi, lēzeni un smilšaini, viegli pieejami, dienvidos stāvkrasts. Vietām piekrastē [[Niedres|niedru]] audzes. Noteces nav, ūdens līmenis mainīgs un ezera platība tiek vērtēta no 19,4&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=91353|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-01-17}}&lt;/ref&gt; līdz 21,6 [[Hektārs|hektāriem]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ir peldvieta, bērnu rotaļlaukums, piebraucamais ceļš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apeirons.lv/pa-bedrem-un-smiltim-uz-bolderajas-karjeru/|title=Pa bedrēm un smiltīm uz Bolderājas karjeru|website=Apeirons|access-date=2026-01-17|date=2021-03-10|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Mīt [[līdaka]], [[līnis]], [[asaris]], [[plaudis]], [[rauda]], agrāk ielaisti [[vēži]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Karjerā padomju laikos tika intensīvi iegūtas smalkgraudainas [[Kvarcs|kvarca]]-[[Laukšpats|laukšpata]] smiltis, kuras tika izmantotas [[Ķieģelis|silikātķieģeļu]] ražošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/bolderaja/geografija/|title=Ģeogrāfija {{!}} Bolderāja|website=Apkaimes|access-date=2026-01-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pašreiz smilšu ieguve šai rajonā vairs nenotiek. 

Bolderājas karjerā oficiālas peldvietas izveidi plānoja jau 2010. gados,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/foto-pie-bolderajas-karjera-tiek-labiekartota-atputas-zona-463335|title=FOTO: Pie Bolderājas karjera tiek labiekārtota atpūtas zona|website=Dienas Bizness|access-date=2026-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; un tā ūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti vienmēr ir bijuši labi, pretēji tautā cirkulējošam viedoklim, ka peldēšanās tur ir sanitāri bīstama 200 metru attālumā esošo Jauno Bolderājas kapu dēļ.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8272096/vai-ir-bistami-peldeties-bolderajas-un-citos-karjeros TVnet. Vai ir bīstami peldēties Bolderājas un citos karjeros?]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/pie-arsta/cilveks-tacu-sadalas-kaut-kur-jau-tas-paliek-bolderajas-iedzivotajiem-aizdomas-ka-kapu-tuvums-ietekme-peldvietas-udens-kvalitati/|title=“Cilvēks taču sadalās, kaut kur jau tas paliek.” Bolderājas iedzīvotājiem aizdomas, ka kapu tuvums ietekmē peldvietas ūdens kvalitāti|website=tv3.lv|access-date=2026-01-17|date=2021-07-12|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Nostāsti arī apgalvo, ka karjerā 1990. gados esot slīcināti savstarpējās cīņās nogalētie noziedznieki,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/mafijas-upuri-mits-vai-patiesiba-tumsas-detektivi-centisies-izzinat-bolderajas-karjera-sliktas-auras-noslepumu/|title=Mafijas upuri – mīts vai patiesība?! &quot;Tumsas detektīvi&quot; centīsies izzināt Bolderājas karjera sliktās auras noslēpumu|website=tv3.lv|access-date=2026-01-17|date=2024-05-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; taču tiem nav apstiprinājuma un nelielo ezeru nereti apmeklē nirēji, kuri nav ziņojuši par šādiem atradumiem. 2025. gada vasarā ezerā viņi atrada nogrimušu mazu pašbūvētu [[Zemūdene|zemūdeni]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/498493-bolderajas-karjera-dzelme-atrasta-zemudene.htm|title=Bolderājas karjera dzelmē uziets neticams atradums|website=nra.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kura tur bija nogulējusi 15 gadus.&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/no-bolderajas-karjera-izvilkta-pastaisita-zemudene-atradusi-jaunas-majas/|title=No Bolderājas karjera izvilktā paštaisītā zemūdene atradusi jaunas “mājas”|website=tv3.lv|access-date=2026-01-17|date=2025-09-20|language=lv|archive-date=2025-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250920212339/https://tv3.lv/zinas/latvija/no-bolderajas-karjera-izvilkta-pastaisita-zemudene-atradusi-jaunas-majas/}}&lt;/ref&gt; Tagad tā pārvietota uz nirēju parku [[Slokas karjers|Slokas karjerā]].&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; 

2026. gada 12. maijā Bolderājas karjeram tika piešķirts oficiālās peldvietas statuss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/bolderajas-karjers-ieguvis-oficialas-peldvietas-statusu|title=Bolderājas karjers ieguvis oficiālās peldvietas statusu {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2026-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Peldvietā tiek nodrošināts regulārs ūdens kvalitātes monitorings un nepieciešamā infrastruktūra, tostarp pārģērbšanās kabīnes, sanitārie mezgli, atkritumu konteineri un ezerā auto stāvlaukums. Labiekārtotā peldvieta regulāri cieš no vandālisma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/664116-pie-bolderajas-karjera-nodedzinatas-divas-biotualetes-un-lielais-atkritumu-konteiners|title=Pie Bolderājas karjera nodedzinātas divas biotualetes un lielais atkritumu konteiners|website=jauns.lv|access-date=2026-01-17|date=2025-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Rīgas ezeri]]
[[Kategorija:Bolderāja]]</text>
      <sha1>4ax0y2k6bakcbj80cyuh2jr2sm785ww</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobkāta sviestbeka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621577</id>
    <revision>
      <id>4493185</id>
      <parentid>4404395</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T00:10:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493185</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8737" sha1="awtsrncrjs83b6nr2hw9e6lejzd0emk" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Hohlfußroehrling (4).JPG
| att_nosaukums=
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| nodalījums =Basidiomycota
| nodalījums_lv =Bazīdijsēnes
| klase =Homobasidiomycetes
| klase_lv =Himēnijsēnes
| kārta =Boletales
| kārta_lv =Beku rinda
| dzimta =Suillaceae
| dzimta_lv =Sviestbeku dzimta
| ģints =Suillus
| ģints_lv =Sviestbeku ģints
| suga =S. cavipes
| suga_lv =Dobkāta sviestbeka
| binomial =Suillus cavipes
| kategorijas =nē
}}

'''Dobkāta sviestbeka''' (''Suillus cavipes'',&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbif.org/species/5239851|title=Suillus cavipes (Klotzsch) A.H.Sm. &amp; Thiers|website=www.gbif.org|access-date=2026-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; arī ''Boletinus cavipes''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.speciesfungorum.org/Names/SynSpecies.asp?RecordID=165063|title=Species Fungorum - Species synonymy|website=www.speciesfungorum.org|access-date=2026-01-28}}&lt;/ref&gt; un ''Boletus cavipe''s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20|title=Boletus cavipes Klotzsch, Boleti, fungorum generis, illustratio: 11 (1835) [MB#114482]|website=www.mycobank.org|access-date=2026-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt;) ir Latvijā ļoti reta [[sviestbeku ģints]] [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[ēdamās sēnes|ir ēdami]], taču retuma dēļ to iesaka saudzēt.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/boletinus_cavipes.htm|title=Latvijas sēnes - dobkāta sviestbeka|website=www.senes.lv|access-date=2026-01-28}}&lt;/ref&gt; Pirmoreiz Latvijā identificēta 2022. gadā.

== Taksonomija ==
Ilgstoša, bet joprojām lielā mērā neatrisināta diskusija skar radniecību starp ''Suillus'' un ''Boletinus'' ģintīm'','' un jo īpaši par ''Suillus cavipes'' statusu. Nav strīdu par ciešo radniecību starp šiem diviemm taksoniem, taču ''Boletinus'' pozīcija kā neatkarīgai ģintij nav skaidra. Vispārīgā nozīmē var izšķirt divus dažādus modeļus attiecībā uz ''Suillus'' un ''Boletinus'' dzimtas attiecībām: Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji uzskata ''Boletinus'' par daļu no ''Suillus'' ģints, savukārt Eiropā populārāks uzskats pieņem ''Boletinus'' kā neatkarīgu ģinti.&lt;ref&gt;Michael Fischer, Margit Jarosch, Manfred Binder &amp; Helmut Besl: „''Zur Systematik der Boletales: Suillus und verwandte Gattungen''”, în: „Zeitschrift für Mykologie”, vol 63, nr. 2, 1997, p. 173-181&lt;/ref&gt;

== Sēnes apraksts ==
[[Attēls:Boletus cavipes.jpg|thumb|250px|Sarkanbrūnā varietāte]]
[[Attēls:Suillus cavipes (4) (8110355567).jpg|thumb|Pāraugušu eksemplāru puduris]]
[[Attēls:Suillus cavipes (4496677281).jpg|thumb|Kātiņš ir ar dobumu]]
* [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: izliekta līdz plakanai ar nelielu izcilni, krāsa rūsas brūna, robežās no dzeltenbrūnas līdz sarkanbrūnai, nobriedušām bieži ar bālganu apmali malā. Grubuļaina, klāta ar smalkām, šķiedrainām zvīņām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Platums no 5 līdz 8,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.first-nature.com/fungi/suillus-cavipes.php|title=Suillus cavipes, Hollow Bolete mushroom|website=www.first-nature.com|access-date=2026-01-28}}&lt;/ref&gt; reti 12 cm. Virsmiziņa nekad nav lipīga, atšķirībā no citām zem lapeglēm augošām ģints pārstāvēm. [[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]] balts vai dzeltenīgs, griezumu vietās krāsu nemaina.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mushrooms Demystified: A Comprehensive Guide To The Fleshy Fungi|url=https://archive.org/details/arora-david-mushrooms-demystified-a-comprehensive-guide-to-the-fleshy-fungi-ten-speed-press-1986/page/494/mode/2up|last=David Arora}}&lt;/ref&gt; [[Dzelzs sulfāts|Dzelzs sulfāta]] ietekmē mīkstums kļūst pelēcīgi zaļš. Smarža un garša nav izteiktas,&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; daži vērtē garšu kā skābu, vecumā savelkošu un rūgtenu.&lt;ref&gt;Pavol Škubla, ''Wielki atlas grzybów'', Poznań: Elipsa, 2007, s. 331, ISBN 978-83-245-9550-1.&lt;/ref&gt;
* [[Stobriņi (mikoloģija)|Stobriņi]]: Sākumā gar kātiņu nolaideni, atveru krāsā, līdz 5 mm gari.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomexpert.com/suillus_cavipes.html|title=Suillus cavipes (MushroomExpert.Com)|website=www.mushroomexpert.com|access-date=2026-01-28}}&lt;/ref&gt; Atveres lielas, 1-2 mm platumā, gaiši zeltainas, sēnei augot kļūst tumšākas līdz zaļgandzeltenām, izteikti gareniski stūrainas, iespiedumu vietās krāsu nemaina.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
* [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: ciets, dobs (ar ko atšķiras no citām sviestbekām), pēc bāli brūnganā plīvura saplīšanas ar brūnu neizteiktu šķiedrainu gredzenu. Virs gredzena blāvi dzeltenīgs līdz citrondzeltenam, zem tā cepurītes krāsā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Garums no 3 līdz 6, reti 9 cm, resnums 0,5—2 cm. Bazālā [[Micēlijs|sēņotne]] balta.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
* [[Bazīdijsporas|Sporas]]: eliptiskas līdz vārpstveida, gludas, [[birumraksts]] no tumšas olīvkrāsas līdz brūnam, 7—10,5/3,5—4,5 [[Mikrometrs|µm]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
* [[Bazīdija]]s: 25—28/4—5 µm, četrsporu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
* [[Cistīda]]s: cilindriskas, plānsienu, gludas, 45—60/5—10 µm.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Augšanas apstākļi ==

[[Lapegles|Lapegļu]] [[mikoriza]]s sēne. Aug lapegļu tuvumā no augusta līdz oktobrim.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/darzs-un-maja/atbild-senu-petnieki-ko-nozime-needamas-senes-vai-visas-bekas-ir-edamas/|title=Atbild sēņu pētnieki: Ko nozīmē &quot;neēdamas sēnes?&quot; Vai visas bekas ir ēdamas?|website=tv3.lv|access-date=2026-01-28|date=2022-10-03|language=lv|archive-date=2024-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20240815081133/https://www.tv3.lv/dzivesstils/darzs-un-maja/atbild-senu-petnieki-ko-nozime-needamas-senes-vai-visas-bekas-ir-edamas/}}&lt;/ref&gt; Izvairās no stipri kaļķainām augsnēm. Sastopama Eirāzijā, Austrālijas dienvidos&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un, pēc daļas mikologu viedokļa, Ziemeļamerikā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://burkeherbarium.org/imagecollection/taxon.php?Taxon=Suillus%20cavipes|title=Suillus cavipes - Burke Herbarium Image Collection|website=burkeherbarium.org|access-date=2026-01-28}}&lt;/ref&gt; vienīgā zināmā atradne Latvijā ir [[Tukuma novads|Tukuma novadā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Līdzīgas sugas ==
Ziemeļamerikā bieži rodas neskaidrības ar ''Suillus ampliporus'', tuvu morfoloģisku analogu, kas daļā literatūras uzskatīts par ''S. cavipes'' sinonīmu, bet 2016. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pētījums to atzīst par atsevišķu sugu, pamatojoties uz ITS sekvenču DNS analīzi;&lt;ref&gt;[https://cbs.umn.edu/sites/cbs.umn.edu/files/migrated-files/downloads/Nguyenetal2016c.pdf Mycologia, 108(6), 2016, pp. 1216–1228. DOI: 10.3852/16-106. Phylogenetic assessment of global Suillus ITS sequences supports morphologically defined species and reveals synonymous and undescribed taxa]. Nhu H. Nguyen, Else C. Vellinga, Thomas D. Bruns, Peter G. Kennedy &lt;/ref&gt; abas ir morfoloģiski ļoti līdzīgas, bet ''S. ampliporus'' aug kopā ar Ziemeļamerikas lapeglēm, piemēram, ''Larix laricina'', savukārt dobkāta sviestbeka ir sastopama tikai kopā ar [[Eiropas lapegle|Eiropas lapegli]] un tādā gadījumā praktiski nav sastopama Ziemeļamerikā.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Eiropas sugai ir vidēji mazāks izmērs un nedaudz garākas bazīdijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomexpert.com/suillus_ampliporus.html|title=Suillus ampliporus (MushroomExpert.Com)|website=www.mushroomexpert.com|access-date=2026-01-28}}&lt;/ref&gt;

Eiropā sugu var droši atšķirt pēc sausās cepurītes un augšanas zem lapeglēm — šādu vienlaicīgu pazīmju citām sviestbekām nav. Arī dobs kāts no sviestbekām ir tikai šai sugai.

== Barības vērtība ==

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, bet parasti netiek uzskatīta par vērtīgu vai savelkošās garšas dēļ ieteic to gatavot kopā ar citām sēnēm.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nahoubach.cz/atlas-hub/hrib-dutonohy/|title=Hřib dutonohý (Boletus cavipes) - Atlas hub|last=https://www.wamos.cz|first=Petr Suchý (xsuchy09), WAMOS cz, see|website=naHoubach.cz|access-date=2026-01-28|language=cs}}&lt;/ref&gt; Tomēr daži avoti to novērtē augstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://botany.cz/en/suillus-cavipes/|title=BOTANY.cz » SUILLUS CAVIPES (Opat.) A. H. Sm. et Thiers – Hollow-foot, Hollow-stalked Larch Bolete|access-date=2026-01-28}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Bekas]]
[[Kategorija:Ēdamās sēnes]]
[[Kategorija:Stobriņu sēnes]]</text>
      <sha1>awtsrncrjs83b6nr2hw9e6lejzd0emk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiss Karrero Blanko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621782</id>
    <revision>
      <id>4493217</id>
      <parentid>4408305</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:38:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Minorax</username>
        <id>83723</id>
      </contributor>
      <origin>4493217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2942" sha1="optv5qpa7gxibd1du7j8w2wv2alsbns" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Luiss Karrero Blanko
| vārds_orģ = ''Luis Carrero Blanco''
| attēls = Luis Carrero Blanco cropped photo.jpg
| amats = [[Spānijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|1973|6|11}}
| term_beigas = {{dat|1973|12|20}} &lt;small&gt;(miris, esot amatā)&lt;/small&gt;
| priekštecis = [[Fransisko Franko]]
| pēctecis = [[Karloss Ariass Navarro]]
| dzim_dati = {{dat|1904|3|4}}
| dzim_vieta = [[Santonja]], [[Spānija]]
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1973|12|20|1904|3|4}}
| mir_vieta = [[Madride]], [[Spānija]]
| dzīvesb = Marija del Karmena Losana Abeo
| bērni = 5
| paraksts = Firma de Luis Carrero Blanco.svg
}}

'''Luiss Karrero Blanko''' ({{val|es|Luis Carrero Blanco}}, {{Dat|1904|3|4}} — {{Dat|1973|12|20}}) bija [[Spānija]]s Jūras spēku virsnieks un politiķis. Karrero, ilggadējs diktatora [[Fransisko Franko]] uzticības persona un labā roka, bija [[Spānijas premjerministrs]]. Pēc Jūras akadēmijas absolvēšanas Karrero Blanko piedalījās [[Rifas karš|Rifas karā]] un vēlāk [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]], kurā viņš atbalstīja nacionālistu pusi. Viņš kļuva par vienu no ievērojamākajām personām [[Franko diktatūra Spānijā|frankistiskās Spānijas]] varas struktūrā un visas savas karjeras laikā ieņēma vairākus augstus amatus, piemēram, prezidenta vietnieka amatu no 1941. līdz 1967. gadam un Franko vietnieka amatu no 1967. līdz 1973. gadam. Viņš bija arī galvenais 1947. gada Valsts vadītāja mantošanas likuma izstrādātājs. Franko viņu personīgi izvēlējās par savu pēcteci [[Spānijas premjerministru uzskaitījums|valdības vadītāja]] amatā, un Karrero stājās amatā 1973. gada jūnijā.

Neilgi pēc tam, kad viņš kļuva par premjerministru, Karrero Blanko 1973. gada 20. decembrī [[Madride|Madridē]] tika nogalināts uz ielas [[Atentāts|atentātā]], ko veica [[Baski|basku]] nacionālistu grupa [[Euskadi Ta Askatasuna]] (ETA), kad viņš savā automašīnā atgriezās no [[mise]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irishtimes.com/news/world/europe/in-1973-i-applauded-an-eta-killing-not-now-1.3039065|title=In 1973, I applauded an Eta killing. Not now|last=Woodworth|first=Paddy|work=The Irish Times|language=en|access-date=2019-11-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://elpais.com/elpais/2013/12/18/inenglish/1387374599_382537.html|title=The day ETA struck a lethal blow to the Franco regime and his dictatorship|last=Aizpeolea|first=Luis R.|date=2013-12-18|work=El País|access-date=2019-11-11|language=en|issn=1134-6582}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{Spānijas premjerministri}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blanko, Luiss Karrero}}
[[Kategorija:1904. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1973. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Spānijas premjerministri]]</text>
      <sha1>optv5qpa7gxibd1du7j8w2wv2alsbns</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elifa Sančesa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621979</id>
    <revision>
      <id>4493285</id>
      <parentid>4451450</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T07:50:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7462" sha1="l6iismiuzw2spmy05tzbx8ok2jai8fw" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Elifa Sančesa
| Vārds_orig = ''Elif Sanchez''
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1993|07|29}}
| Vieta_dz = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = etnomūzika, džezs
| Nodarbošanās = dziedātāja
| Instrumenti = 
| Gadi = 2021 - pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = https://www.elifsanchez.com/
| Dzimums = S
}}
'''Elifa Sančesa''' ({{val|es|Elif Sanchez}}; dzimusi '''Elifa Čakmuta''' {{dat|1993|07|29}} [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.univision.com/musica/ulab-sessions/u-lab-white-sessions-elif-and-paul-sanchez-project|title=U-Lab White Sessions: Elif and Paul Sánchez Project {{!}} Estaciones de Radio Música {{!}} Univision|website=www.univision.com|access-date=2026-02-03|date=2017-02-28|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/elif.cakmut Facebook profile: Elif Cakmut]&lt;/ref&gt; ir turku izcelsmes džeza un etnomūzikas dziedātāja. Popularitāti ieguvusi 2020. gados, 2021. gada izdodot albumu ''Elif Sanchez'', bet 2022. gadā — ''Mi voz''.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldlisteningpost.com/2022/09/21/elif-sanchez-mi-voz/|title=Elif Sanchez: Mi Voz|website=World Listening Post|access-date=2026-02-03|date=2022-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Dzied [[Spāņu valoda|spāņu]], [[Angļu valoda|angļu]] un [[Turku valoda|turku]] valodās.

== Karjera ==
Elifa uzauga, dziedot turku un [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]] tautasdziesmas kopā ar savu māti,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kas ietekmēja viņas turpmāko izvēli. Viņa studēja [[Oboja|oboju]] un [[Angļu rags|angļu ragu]] [[Stambulas Universitāte]]s Valsts konservatorijā,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://college.berklee.edu/events/elif-cakmut-2|title=Elif Cakmut {{!}} Berklee College of Music|website=college.berklee.edu|access-date=2026-02-03|date=2017-08-07|language=en}}&lt;/ref&gt; ko pabeidza ar izcilību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://scenarelax.pl/wydarzenie/elif-sanchez/|title=Elif Sanchez – Scenarelax|access-date=2026-02-03|language=pl}}&lt;/ref&gt; 16 gadu vecumā Elifa sāka spēlēt Stambulas Universitātes Valsts konservatorijas [[Simfoniskais orķestris|simfoniskajā orķestrī]],&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldmusiccentral.org/artist-profiles-elif-sanchez/|title=Artist Profiles: Elif Sanchez {{!}} World Music Central|last=Romero|first=Angel|website=worldmusiccentral.org|access-date=2026-02-03|date=2022-07-16|language=en}}&lt;/ref&gt; vienlaikus uzstājās vairākos Stambulas vadošajos klubos. Studiju laikā konservatorijā viņa, saņemot pilnu stipendiju, arī mācījās Bahčešehiras universitātē par džeza vokālisti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Kopš 2013. gada sekoja četri gadi [[Bostonas Bērklija Universitāte|Bostonas Bērklijas]] [[Bostonas Bērklija Universitāte|Universitātes]] Mūzikas koledžā, kur angļu valoda kļuva par viņas galveno sarunvalodu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Vienlaikus viņa ienāca arī spāņu valodas pasaulē, apprecoties ar Polu Sančesu, savu [[Ekvadora|Ekvadorā]] dzimušo Bērklijas studiju biedru, un viņas talants piesaistīja Havjēra Limona, vairākkārtēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] ieguvēja, producenta, izpildītāja un arī Bērklijas Vidusjūras mūzikas institūta mākslinieciskā direktora, uzmanību.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; ASV kopā ar turku studentu grupu piedalījusies [[Kurdu nacionālisms|kurdu patriotiskās dziedātājas]] Ainuras Doganas koncertā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://college.berklee.edu/news/mmi-honors-kurdish-vocalist-aynur-concert-brings-crowd-its-feet|title=MMI Honors Kurdish Vocalist Aynur at Concert that Brings Crowd to its Feet {{!}} Berklee College of Music|website=college.berklee.edu|access-date=2026-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gada vasarā Elifa uzstājās Eiropā un Dienvidamerikā ar divām dažādām grupām. Nākošais viņas projekts apvienoja Tuvo Austrumu un Dienvidamerikas mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uzstājusies daudzos festivālos, tostarp Formenteras džeza festivālā Spānijā, ''Levontin 7'' un ''The Yellow Submarine'' Izraēlā, ''Festival International des Musiques'' Francijā, ''Pobre Diablo'' džeza klubā Ekvadorā, un ''Drom'', ''Rockwood Music Hall'', ''Boston Symphony Ha''ll un Bostonas Operas namā Amerikas Savienotajās Valstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://berlincafe.es/programa/elif-sanchez-presenta-mi-voz-un-relato-musical-entre-turquia-y-espana/|title=ELIF SANCHEZ presenta “MI VOZ – Un relato musical entre Turquía y España» – Café Berlín|access-date=2026-02-03|language=es}}&lt;/ref&gt;

2021. gada soloalbums ''Elif Sanchez'' bija ieturēts džeza stilā un gandrīz viss turku un azerbaidžāņu valodā,&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Elif Sanchez Album Playlist|url=https://www.youtube.com/watch?v=jaUreqehRkY|date=2021-10-22|accessdate=2026-02-03|last=pasionturca}}&lt;/ref&gt; kamēr 2022. gada albums ''Mi voz'' bija gandrīz tikai spāniski un orientēts uz [[Anatolija]]s un [[Pireneju pussala|Ibērijas]] etnomūziku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Vairumu dziesmu tam uzrakstīja Havjērs Limons.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Albumā bija manāms pacifistisks akcents, kas izpaudās dziesmā &quot;Atgriezies — lode neprasa adresi&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Albums sasniedza 19. vietu ''World Music Chart Europe.'' Tomēr parasti Elifa Sančesa ierakstos pievienojas citiem projektiem, piedaloties daudzu mākslinieku kopējos albumos.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Ilgāku laiku dzīvojusi Madridē un Ņujorkā. Pēdējos gados izdevusi vairākus singlus spāņu un turku valodā, tostarp ''Laçin''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shazam.com/album/1812081348/la%C3%A7in-single|title=Laçin - Single - album by Dilek Türkan|website=Shazam|access-date=2026-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā viņa izdeva albumu ''Stages of Love''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hurriyetdailynews.com/elif-sanchez-presents-stages-of-love-206344|title=Elif Sanchez presents ‘Stages of Love’|website=Hürriyet Daily News|access-date=2026-02-03|date=2025-02-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā notika viņas koncerts Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/muzika-ko-raksturo-dzeza-un-etnisko-tradiciju-robeza-latvija-pirmoreiz-uzstasies-elif-sanchez/|title=Mūzika, ko raksturo džeza un etnisko tradīciju robeža: Latvijā pirmoreiz uzstāsies Elif Sanchez|website=tv3.lv|access-date=2026-02-03|date=2026-01-31|language=lv|archive-date=2026-01-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131150557/https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/muzika-ko-raksturo-dzeza-un-etnisko-tradiciju-robeza-latvija-pirmoreiz-uzstasies-elif-sanchez/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/life/55355278/sobitija/120104295/na-styke-dzhaza-i-etniki-v-latvii-vpervye-vystupit-pevica-elif-sanches|title=На стыке джаза и этники: в Латвии впервые выступит певица Элиф Санчес|website=Delfi|access-date=2026-02-03|date=2026-02-02|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Sančesa, Elifa}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Turcijas kultūra]]</text>
      <sha1>l6iismiuzw2spmy05tzbx8ok2jai8fw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minioni un mošķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623348</id>
    <revision>
      <id>4493277</id>
      <parentid>4415495</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:51:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4493277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4444" sha1="fnkff9hwwaxs9qy4r42s6ikflof8cli" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Minioni un mošķi
| attēls = Minioni-un-moski-plakats.jpg
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Minions &amp; Monsters''
| žanrs = animācijas filma
| režisors = [[Pjērs Kofens]]
| producents = 
* [[Kriss Meledandri]]
* Bils Raiens
| scenārija autors = 
* [[Braiens Linčs]]
* Pjērs Kofins
| galvenajās lomās = * [[Pjērs Kofens]]
* [[Trejs Pārkers]]
* [[Elisone Dženija]]
* [[Kristofs Valcs]]
* [[Džesijs Aizenbergs]]
* [[Džefs Bridžess]]
* [[Zoja Doiča]]
* [[Bobijs Moinahans]]
* [[Fils Lamārs]]
| mūzika = [[Džons Pauels (komponists)|Džons Pauels]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Universal Pictures]]''
* ''[[Illumination]]''
| izplatītājs = ''Universal Pictures''
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|2026|6|21|[[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī]]|2026|07|01|ASV un Latvija}}
| ilgums = 90 minutes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Minions &amp; Monsters'' (U) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/minions-monsters-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmteyote3 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |access-date=June 22, 2026 |archive-date=June 23, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260623172954/https://www.bbfc.co.uk/release/minions-monsters-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmteyote3 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 30, 2026 |title=Box Office: 'Minions &amp; Monsters' Aims for $80 Million Over July 4th Holiday Weekend, 'Supergirl' Faces 60% Drop |url=https://variety.com/2026/film/box-office/minions-monsters-box-office-opening-weekend-estimate-supergirl-second-weekend-drop-1236799338/ |access-date=June 30, 2026 |website=[[Variety]]}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|187 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Minions &amp; Monsters (2026) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt32890033/ |website=Box Office Mojo |accessdate={{dat|2026|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = &quot;[[Minioni 2]]&quot;
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Minioni un mošķi&quot;''' ({{val|en|Minions &amp; Monsters}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[animācija]]s [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Pjērs Kofens]], viņš ir arī scenārija līdzautors kopā ar [[Braiens Linčs|Braienu Linču]]. Filmu veidoja studija ''[[Illumination]]'' un tā ir trešā daļa Minionu pirmsākumu sērijā un kopumā franšīzes &quot;[[Nejaukais es (franšīze)|Nejaukais es]]&quot; septītā daļa. Filmā minionus ierunā Kofens, pārējās lomas ierunājuši [[Trejs Pārkers]], [[Elisone Dženija]], [[Kristofs Valcs]], [[Džesijs Aizenbergs]], [[Džefs Bridžess]], [[Zoja Doiča]], [[Bobijs Moinahans]] un [[Fils Lamārs]]. Filmas darbība norisinās pirms filmas &quot;[[Minioni]]&quot; (2015) notikumiem, un tā stāsta par minionu grupu, kuras mērķis ir izveidot savu [[monstru filma|monstru filmu]] [[Klasiskais Holivudas kino|Vecajā Holivudā]].

Filmu izziņoja 2024. gada jūlijā pēc filmas &quot;[[Nejaukais es 4]]&quot; iznākšanas, kad Kofens un Linčs atgriezās režijas un scenārija krēslos, bet [[Kriss Meledandri]] kopā ar Bilu Raienu apņēmās producēt filmu. Mūzikas autors ir [[Džons Pauels (komponists)|Džons Pauels]], un šī ir viņa trešā sadarbība studiju ''Illumination'' pēc filmām &quot;[[Lorakss]]&quot; (2012) un &quot;[[Spārnos]]&quot; (2023), un pirmā &quot;Nejaukā es&quot; daļa, kurai mūziku nav sarakstījis [[Eitors Pereira]].

Filmas &quot;Minioni un mošķi&quot; pirmizrāde notika [[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā]] 2026. gada 21. jūnijā, bet ASV un Latvijas kinoteātros tā bija skatāma no 1. jūlijā, un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Filma saņēma pozitīvas atsauksmes, daudzi to uzskata par labāko franšīzē kopš pirmās filmas &quot;[[Nejaukais es]]&quot; (2010), un visā pasaulē tā ir nopelnījusi 223,8 miljonus ASV dolāru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=qkkDA6_P44c Filmas treileris latviešu valodā]
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Nejaukais es}}
{{Illumination Entertainment}}

[[Kategorija:2026. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]]
[[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]]
[[Kategorija:Nejaukais es]]</text>
      <sha1>fnkff9hwwaxs9qy4r42s6ikflof8cli</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493278</id>
      <parentid>4493277</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:51:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4493278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4429" sha1="72d3pb5uqhdn75io2onq0awmaez7sf4" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Minioni un mošķi
| attēls = Minioni-un-moski-plakats.jpg
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Minions &amp; Monsters''
| žanrs = animācijas filma
| režisors = [[Pjērs Kofens]]
| producents = 
* [[Kriss Meledandri]]
* Bils Raiens
| scenārija autors = 
* [[Braiens Linčs]]
* Pjērs Kofins
| galvenajās lomās = * [[Pjērs Kofens]]
* [[Trejs Pārkers]]
* [[Elisone Dženija]]
* [[Kristofs Valcs]]
* [[Džesijs Aizenbergs]]
* [[Džefs Bridžess]]
* [[Zoja Doiča]]
* [[Bobijs Moinahans]]
* [[Fils Lamārs]]
| mūzika = [[Džons Pauels (komponists)|Džons Pauels]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Universal Pictures]]''
* ''[[Illumination]]''
| izplatītājs = ''Universal Pictures''
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|2026|6|21|[[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī]]|2026|07|01|ASV un Latvija}}
| ilgums = 90 minutes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Minions &amp; Monsters'' (U) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/minions-monsters-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmteyote3 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |access-date=June 22, 2026 |archive-date=June 23, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260623172954/https://www.bbfc.co.uk/release/minions-monsters-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmteyote3 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 30, 2026 |title=Box Office: 'Minions &amp; Monsters' Aims for $80 Million Over July 4th Holiday Weekend, 'Supergirl' Faces 60% Drop |url=https://variety.com/2026/film/box-office/minions-monsters-box-office-opening-weekend-estimate-supergirl-second-weekend-drop-1236799338/ |access-date=June 30, 2026 |website=[[Variety]]}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|187 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Minions &amp; Monsters (2026) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt32890033/ |website=Box Office Mojo |accessdate={{dat|2026|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Minioni un mošķi&quot;''' ({{val|en|Minions &amp; Monsters}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[animācija]]s [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Pjērs Kofens]], viņš ir arī scenārija līdzautors kopā ar [[Braiens Linčs|Braienu Linču]]. Filmu veidoja studija ''[[Illumination]]'' un tā ir trešā daļa Minionu pirmsākumu sērijā un kopumā franšīzes &quot;[[Nejaukais es (franšīze)|Nejaukais es]]&quot; septītā daļa. Filmā minionus ierunā Kofens, pārējās lomas ierunājuši [[Trejs Pārkers]], [[Elisone Dženija]], [[Kristofs Valcs]], [[Džesijs Aizenbergs]], [[Džefs Bridžess]], [[Zoja Doiča]], [[Bobijs Moinahans]] un [[Fils Lamārs]]. Filmas darbība norisinās pirms filmas &quot;[[Minioni]]&quot; (2015) notikumiem, un tā stāsta par minionu grupu, kuras mērķis ir izveidot savu [[monstru filma|monstru filmu]] [[Klasiskais Holivudas kino|Vecajā Holivudā]].

Filmu izziņoja 2024. gada jūlijā pēc filmas &quot;[[Nejaukais es 4]]&quot; iznākšanas, kad Kofens un Linčs atgriezās režijas un scenārija krēslos, bet [[Kriss Meledandri]] kopā ar Bilu Raienu apņēmās producēt filmu. Mūzikas autors ir [[Džons Pauels (komponists)|Džons Pauels]], un šī ir viņa trešā sadarbība studiju ''Illumination'' pēc filmām &quot;[[Lorakss]]&quot; (2012) un &quot;[[Spārnos]]&quot; (2023), un pirmā &quot;Nejaukā es&quot; daļa, kurai mūziku nav sarakstījis [[Eitors Pereira]].

Filmas &quot;Minioni un mošķi&quot; pirmizrāde notika [[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā]] 2026. gada 21. jūnijā, bet ASV un Latvijas kinoteātros tā bija skatāma no 1. jūlijā, un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Filma saņēma pozitīvas atsauksmes, daudzi to uzskata par labāko franšīzē kopš pirmās filmas &quot;[[Nejaukais es]]&quot; (2010), un visā pasaulē tā ir nopelnījusi 223,8 miljonus ASV dolāru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=qkkDA6_P44c Filmas treileris latviešu valodā]
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Nejaukais es}}
{{Illumination Entertainment}}

[[Kategorija:2026. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]]
[[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]]
[[Kategorija:Nejaukais es]]</text>
      <sha1>72d3pb5uqhdn75io2onq0awmaez7sf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4493202</id>
      <parentid>4492922</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:04:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti)</comment>
      <origin>4493202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146275" sha1="lgdovcq1odalbxgwcaekmfm3uhr22zr" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2883 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Krasnodaras &quot;Lokomotiv-Kuban&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || 
|-
| [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || 
|-
| [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Rietumarmēņu valoda&lt;/span&gt; || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 ||  || 
|-
| [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 ||  || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || 
|-
| [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || 
|-
| [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20815 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || 
|-
| [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1762 || 3501 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || 
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1619 || 3280 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || 
|-
| [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || 
|-
| [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 ||  || 
|-
| [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || 
|-
| [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || 
|-
| [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || 
|-
| [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || 
|-
| [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || 
|-
| [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || 
|-
| [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || 
|-
| [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8332 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || 
|-
| [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || 
|-
| [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || 
|-
| [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || 
|-
| [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || 
|-
| [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || 
|-
| [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || 
|-
| [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || 
|-
| [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || 
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || 
|-
| [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || 
|-
| [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || 
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || 
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Saha&lt;/span&gt; || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]]
|-
| [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || 
|-
| [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || 
|-
| [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || 
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || 
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || 
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || 
|-
| [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || 
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || 
|-
| [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || 
|-
| [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || 
|-
| [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || 
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || 
|-
| [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || 
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || 
|-
| [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2730 || [[d:Q380728|Q380728]] || 
|-
| [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || 
|-
| [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || 
|-
| [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || 
|-
| [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || 
|-
| [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || 
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || 
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || 
|-
| [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || 
|-
| [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || 
|-
| [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Grieķu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Poļu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || 
|-
| [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || 
|-
| [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || 
|-
| [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || 
|-
| [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5086 || 8282 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || 
|-
| [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 ||  || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1145 || 2091 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || 
|-
| [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || 
|-
| [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || 
|-
| [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || 
|-
| [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || 
|-
| [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2406 || 7335 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || 
|-
| [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || 
|-
| [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || 
|-
| [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} ||  || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || 
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || 
|-
| [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || 
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 969
* '''Dalībnieku skaits:''' 32
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 56
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,830 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,669 rakstzīmes
# {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,580 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,200 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 18 raksti, 30,041 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,721 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes
# {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
# {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>lgdovcq1odalbxgwcaekmfm3uhr22zr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4493203</id>
      <parentid>4492923</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T03:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4493203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4252" sha1="t5cw3o8zc2dd469zxpgj544v35lkf6m" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,467 baiti
# {{U|Kikos}} - 918,361 baiti
# {{U|Egilus}} - 877,089 baiti
# {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti
# {{U|Tankists}} - 253,590 baiti
# {{U|MC2013}} - 183,501 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti
# {{U|Biafra}} - 148,925 baiti
# {{U|Lasks}} - 127,488 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 112,062 baiti
# {{U|Vylks}} - 104,511 baiti
# {{U|Dainis}} - 87,207 baiti
# {{U|Pirags}} - 41,848 baiti
# {{U|Papuass}} - 32,125 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti
# {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti
# {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti
# {{U|XD991}} - 5,899 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 38 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 11 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Egilus}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 14 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>t5cw3o8zc2dd469zxpgj544v35lkf6m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvīns Inglends Sen Furnjē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628328</id>
    <revision>
      <id>4493247</id>
      <parentid>4460952</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:40:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16776" sha1="fm6wy56bisrp027nlz213c14xu5l9qc" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Edvīns Inglends Sant Furnjē
| image = 
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = Richard England Sant Fournier
| birthdate = {{dat|1908|}}
| location = {{vieta|Malta|Slima}}
| deathdate = {{dat|1969|4|19}}
| deathplace = 
| nationality = 
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Maltas Universitāte]]
| movement = [[modernisms]]
| famous works = ''Rialto'' kinoteātris [[Bormla|Bormlā]], Pandoras teātris [[Zejtuna|Zejtunā]]
| patrons = 
| awards = 
}}
[[Attēls:Cinema_Rialto,_Bormla.jpg|thumb|300x300px|Kino Rialto, Bormla]]
'''Edvīns Inglends Sant Furnjē''' (1908—1969) bija [[Maltieši|maltiešu]] [[arhitekts]]. Bija pazīstams ar saviem novatoriskajiem [[Modernisms|modernisma]] dizainiem [[Malta|Maltā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], apvienojot modernisma stilu ar vietējo kontekstu, lai atjaunotu un no jauna definētu salas arhitektūras ainavu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studiointernational.com/book-review-modernist-malta-the-architectural-legacy|title=Book review: Modernist Malta: The Architectural Legacy|website=www.studiointernational.com|access-date=2026-04-06|language=en|archive-date=2026-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20260415025232/https://www.studiointernational.com/book-review-modernist-malta-the-architectural-legacy}}&lt;/ref&gt;

Viņa lielākais praktiskais ieguldījums ir kinoteātris &quot;Rialto&quot; Kospikuā ([[Bormla|Bormlā]]), kas celts laikā no 1954. līdz 1956. gadam; tagad tā ir II pakāpes aizsargājama ēka.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/opinion-renovating-regenerating-rialto-cottonera.1041782|title=Opinion: Renovating and regenerating the Rialto|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2023-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Furnjē kantoris radīja arī ievērojamus modernisma darbus, piemēram, izstāžu zāli [[Slīma|Slīmā]] 1967. gadā, kas izcēlās ar savu labi artikulēto struktūru un novatorisko formu.

Inglenda Sen Furnjē dizaini, kuros bieži vien bija iekļauti drosmīgi materiāli un formas, iedvesmojoties no globālā modernisma, palīdzēja Maltai pozicionēt sevi kā pamanāmu spēlētāju 20. gadsimta vidus arhitektūrā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Viņš apprecēja [[Grāfs|marķīzi]] Adelīni Kasāru Dezēnu, ar kuru viņam piedzima vienīgais dēls [[Ričards Inglends]], kurš kļuva par vēl pazīstamāku arhitektu. Kopā ar dēlu viņs izveidoja arhitektu biroju &quot;England and England&quot;.

== Dzīvesgājums ==

Edvīns Inglends Sant Furnjē piedzima 1908. gadā [[Slīma|Slīmā]], Maltā, ievērojamas maltiešu muižniecības ģimenē.

Viņa tēvs Giljelmo Inglends un māte, [[Grāfs|grāfiene]] Marija Sant Furnjē (dzimusi 1874. gadā), saistīja ģimeni ar prestižo Sant Furnjē dzimtu, kuras izcelsme meklējama 16. gadsimtā, pateicoties vergu atbrīvošanai, ko veica korsārs [[Nikola de Saids]], un sekojošajiem dižciltīgo tituliem, ko 1770. gadā piešķīra imperatore [[Marija Terēzija]], tostarp grāfam Santam un grāfam Furnjē de Pauzjē.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltagenealogy.com/sanctu/|title=Sanctu|last=bohemia|website=Maltagenealogy|access-date=2026-04-06|date=2018-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://santfournier.org/MN/Fournier.html|title=Maltese Nobility - Fournier|website=santfournier.org|access-date=2026-04-06}}&lt;/ref&gt; Marijas tēvs, grāfs Džordžo Sant Furnjē (dzimis 1817. gadā), bija apprecējis marķīzi Paolīnu Apapu Boloņu, vēl vairāk nostiprinot ģimeni Maltas aristokrātiskajos tīklos, kas bija saistīti ar vēsturiskām lēņu muižām un administratīvajām privilēģijām.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Uzvārds Sant ir radies no &quot;Santi&quot;, kas apzīmēja de Saīda rezidenci, un 19. gadsimta laulību savienību rezultātā saplūda ar uzvārdu Furnjē, līdz 20. gadsimta sākumam padarot ģimeni par vienu no Maltas bagātākajām un ietekmīgākajām dižciltīgo dzimtām.

Neskatoties uz [[Feodālisms|feodālās]] varas sabrukumu Eiropā 19. gadsimta sākumā, vietējā aristokrātija saglabāja priekšrocības sabiedriskos un svinīgos pasākumos, laulībās ar Eiropas aristokrātiju un amatos civilajā pārvaldē.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://santfournier.org/MNINFO/maltesenobilityhistory.html|title=The Maltese Nobility in Maltese History|website=santfournier.org|access-date=2026-04-06}}&lt;/ref&gt; Šīs izcelsmes dēļ aristokrātiskā audzināšana Slīmā, plaukstošā piekrastes pilsētā un faktiski galvaspilsētas [[Valleta]]s ziemeļu piepilsētā, iepazīstināja jauno Edvīnu ar kultūras patronāžas, britu apbalvojumu un lingvistisku debašu pasauli starp angļu un [[Itālija|itāļu]] ietekmēm, veidojot viņa personību Maltas koloniālās identitātes apstākļos.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Arhitektūras mācības ===
Starpkaru periodā topošie arhitekti (periti) Maltā apmācījās saskaņā ar formalizētajām izglītības programmām, ko noteica britu koloniālā vara. 1919. gada Arhitektu rīkojums regulēja profesiju, pieprasot praktizējošiem arhitektiem saņemt gubernatora atļauju un ierobežojot licencētu arhitektu un būvinženieru skaitu. Šī sistēma uzsvēra integrētu apmācību arhitektūrā un inženierzinātnēs, kuras centrā bija [[Maltas Universitāte]]s Inženierzinātņu un arhitektūras fakultāte, kas tika izveidota 1915. gadā.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamratalperiti.org/profession/what-is-a-perit/|title=History of the Profession|website=Kamra tal-Periti|access-date=2026-04-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vassallohistory.wordpress.com/the-maltese-perit-in-history/|title=The Maltese ‘Perit’ in History|website=Vassallo History|access-date=2026-04-06|date=2014-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzņemšana fakultātē notika reizi trīs gados.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Profesionālā karjera ==

=== Starpkaru laikmets ===
Edvīns Inglends Sant Furnjē sāka profesionālo darbību Maltā 1930. gados, neilgi pēc arhitektūras studiju pabeigšanas. Viņš nodibināja vietējo maltiešu arhitektūras firmu, kas kļuva pazīstama ar starptautisko stilu pielāgošanu vietējiem apstākļiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Starpkaru periodu Maltā iezīmēja ievērojama fašistiskās Itālijas kultūras un politiskā ietekme, ņemot vērā salas tuvumu un vēsturiskās [[itāļu valodas]] saites, kas attiecās arī uz tādām arhitektūras tendencēm kā racionālisms un klasicisms.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Camilleri|first=Mark|date=2021-01-01|title=The Fascist Dalliances of the Maltese before the Second World War|url=https://www.academia.edu/62555082/The_Fascist_Dalliances_of_the_Maltese_before_the_Second_World_War|journal=Fascism|doi=10.1163/22116257-BJA10005}}&lt;/ref&gt; Furnjē agrīnā stilistiskā evolūcija balstījās uz šīm Eiropas straumēm, mazāka mēroga projektos tās apvienojot ar maltiešu elementiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Starp retajiem dokumentētajiem pirmskara darbiem Furnjē eksperimentēja ar sabiedriskām un komerciālām ēkām, tostarp projektējot kinoteātrus un teātrus, piemēram, Pandoras teātri [[Zejtuna|Zejtunā]] (projektēts fašisma estētikā), kas atspoguļoja starpkaru Eiropā populāro monumentālo, tomēr funkcionālo estētiku.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;[https://kamratalperiti.org/wp-content/uploads/tA048.pdf the Architect. Modernist Malta. The Architectural Legacy]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;[https://wirtizzejtun.com/wp-content/uploads/2024/02/proposed-scheduling_zejtun_feb2021.pdf Wirt iž-Žejtun. The Pandora Theatre, Triq il-Ħerba — Grade 2]&lt;/ref&gt;

=== Pēckara laikmets ===
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Inglends Sant Furnjē mainīja savu arhitektūras stilu modernisma virzienā, reaģējot uz Maltas steidzamajām vajadzībām pēc funkcionālas un efektīvas pārbūves kara laika bombardēšanas radīto plašo postījumu apstākļos. Šo evolūciju veicināja salas ekonomikas atveseļošanās centieni 1940. gadu beigās un 1950. gados, kad tādi arhitekti kā Furnjē deva priekšroku racionalizētām formām un vienkāršotām ģeometrijām, lai veicinātu ātru rekonstrukciju, izmantojot vietēji pieejamos materiālus, piemēram, dzelzsbetonu.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/protecting-the-most-significant-buildings-monuments-and-features-of.344828|title=Protecting the most significant buildings, monuments and features of Maltese islands (56)|last=Malta|first=Times of|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2011-01-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Furnjē pēckara pasūtījumiem bija izšķiroša loma Maltas publiskajā un komerciālajā sektorā, dodot ieguldījumu valdības vadītajos pārbūves plānos teritorijās blakus galvaspilsētai, piemēram, Kospikuā Trejpilsētās, kas bija cietušas nopietnus postījumus. Viņš koncentrējās uz konstrukcijām, kas līdzsvaroja estētisko inovāciju ar praktiskumu, pielāgojot starptautiskās modernisma ietekmes, piemēram, no Eiropas pēckara racionālisma, Maltas Vidusjūras klimatam un tradicionālajām būvniecības tehnikām, tostarp vietējā akmens izmantošanu izturībai pret mitrumu un karstumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Šajā periodā Furnjē pievienojās globālajām tendencēm, piemēram, lika uzsvaru uz tīrām līnijām un minimālu ornamentāciju. Viņa ieguldījums palīdzēja virzīt Maltas arhitektūru uz efektīvu vienkāršotību, veicinot sociālo atveseļošanos un modernizāciju.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

== Darbi ==

=== Rialto kinoteātris Kospikuā (1954—1956) ===
Par viņa galveno darbu tiek uzskatīts Rialto kinoteātris Bormlā (Kospikuas reģionā), kas projektēts modernisma stilā,&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/planningauthority/videos/580655059315273/ Planning Authority. Protected Historical Buildings in Malta.] 2020. gada 17. jūnijs&lt;/ref&gt; aizstājot agrāku kinoteātri, kas tika iznīcināts Otrā pasaules kara bombardēšanas laikā. Ēka ir interesanta ar augsti arkveida kobaltzilām vitrāžām, vertikālām atverēm un izliektu centrālo ornamentu uz slīpa jumta, kas viss saistās ar [[Art Deco]] estētisko kustību.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Klasisko trīsstūrveida [[Frontons|frontonu]] gan bija aizstājusi vienkāršota četrstūra struktūra.&lt;ref name=&quot;muscat2016&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Muscat|first=Mark Geoffrey|title=Maltese Architecture 1900–1970: Progress and Innovations|date=2016|publisher=Fondazzjoni Patrimonju Malti|location=[[Valletta]]|isbn=9789990932065|pages=20, 100}}&lt;/ref&gt;

Atklāšanas laikā Rialto bija viens no lielākajiem Maltas kinoteātriem ar 1100 sēdvietām un kalpoja par svarīgu Kotoneras reģiona sociālo un kultūras centru līdz tā slēgšanai 1988. gadā. Tas tika celta platleņķa filmām ar stereofonisko skaņu. Rialto kinoteātris tika likvidēts 1988. gadā un tagad nams pieder Maltas Leiboristu partijai, kas to iegādājās pēc slēgšanas un pārveidoja par konferenču zāli, lai gan liela daļa no sākotnējā interjera ir zudusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.locandalagelsomina.com/the-latest/art-moderne-architectural-beauty-of-cospicuas-rialto-cinema|title=Art Moderne architectural beauty of Cospicua's Rialto Cinema — Locanda La Gelsomina|website=Locanda La Gelsomina {{!}} Boutique Hotel in Malta {{!}} Luxury &amp; Wellness|access-date=2026-04-06|date=2018-08-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopš 2010. gada tas iekļauts 2. pakāpes arhitektūras aizsardzības programmā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cinemaheritagegroup.org/documents/TimesofMalta2012-01-25.pdf|title=Wayback Machine|website=www.cinemaheritagegroup.org|access-date=2026-04-06|archive-date=2014-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20140501190354/http://www.cinemaheritagegroup.org/documents/TimesofMalta2012-01-25.pdf}}&lt;/ref&gt; un notiek diskusijas par restaurāciju, lai atdzīvinātu tā lomu kā kopienas kultūras telpai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2016-03-28/local-news/MEPA-application-to-turn-Rialto-Theatre-into-mosque-is-fake-6736155531|title=Updated: MEPA application to turn Rialto Theatre into mosque is fake; police asked to investigate - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-06}}&lt;/ref&gt;

=== Pandoras teātris Zejtunā ===
Pandoras teātris [[Zejtuna|Zejtunā]] ir Edvīna Inglenda Sant Furnjē karjeras vidusposma nozīmīgs projekts, kas ilustrē viņa pāreju uz funkcionālo modernismu pēckara maltiešu arhitektūrā. Teātris, kas tika sākts projektēt jau pirms kara un uzcelts laikā no 1950. līdz 1955. gadam, tika īpaši projektēts kā kinoteātris, lai apmierinātu kopienas izklaides vajadzības Zejtunas ciematā valsts dienvidos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/teatru-malta-hosted-in-zejtun.658957|title=Teatru Malta hosted in Żejtun|last=Malta|first=Times of|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2017-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā fasādi iedvesmojusi fašistiskā arhitektūra, ko raksturo simetriska kompozīcija, drosmīgas horizontālas līnijas un minimāls ornamentējums, kas joprojām bija izplatītas starpkaru periodā, taču Furnjē pielāgoja šos elementus vienkāršākai, askētiskai estētikai, kas atspoguļo pēckara resursu ierobežojumus un modernisma principus, kuros lietderība ir svarīgāka par vizuālo varenību.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Strukturāli teātris prioritāri piešķir filmu projekcijas funkcionalitātei, un auditorijas izkārtojums dod pēc iespējas netraucētu redzamību un optimālus skata leņķus auditorijai, kas sēž vienā plaknē.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;[https://newsbook.com.mt/en/watch-teatru-pandora-a-blast-from-the-past/ Newsbook. Teatru Pandora — a blast from the past]&lt;/ref&gt; Ieejas estētika apvieno iespaidīgo, tomēr atturīgo fašisma iedvesmoto fasādi ar efektīvu proscēnija arku skatuvi, veicinot nemanāmu pāreju starp kinoteātra seansiem un dzīvajiem priekšnesumiem, vienlaikus pielāgojoties 1950. gadu kinoteātru projekcijas iekārtu tehniskajām prasībām.

Vietējā izklaides vēsturē Pandoras teātrim bija būtiska loma kā vienai no trim Zejtunas 20. gadsimta norišu vietām, kas no tā atklāšanas 1956. gadā līdz 1983. gadam galvenokārt darbojās kā kinoteātris, kad tas pārgāja uz kopienas pasākumu un teātra izrāžu rīkošanu Zejtunas grupu kluba vadībā.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Kopš dibināšanas tas piederēja mūzikas klubam, un tas saglabājis savu sākotnējo struktūru, neskatoties uz nelielām izmaiņām mūsdienīgai izmantošanai, piemēram, atjauninātu apgaismojumu mūsdienu izrādēm. 2021. gadā mantojuma grupa ''Wirt iż-Żejtun'' ierosināja to iekļaut 2. pakāpes aizsargājamās arhitektūras sarakstā.

=== Komerciālās un citas ēkas ===
Edvīna Englanda Sant Furnjē arhitektūras prakse neaprobežojās tikai ar izklaides vietām, aptverot funkcionālas komerciālas un rūpnieciskas celtnes, atspoguļojot viņa pēckara uzsvaru uz modernisma principiem. Viņa projektu praktiskums un tīrās līnijas kalpoja augošajām vietējām nozarēm 1950. gadu būvniecības uzplaukuma laikā.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;[https://kamratalperiti.org/wp-content/uploads/tA046.pdf the Architect. A new home for Joinwell]&lt;/ref&gt;

Viens spilgts piemērs ir ''Joinwell'' rūpnīca un biroji Millstrītā, Kormi, kas tika pabeigti 1950. gados 23 000 kvadrātmetru platībā. Šis komplekss bija pielāgots rūpnieciskai ražošanai, tostarp mēbeļu, matraču un tērauda rāmju logu armatūras ražošanai, pieaugot pieprasījumam..&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Komercbanku sektorā Furnjē projektēja [[Barclays Bank]] DCO filiāli Slīmā agrīnajā pēckara periodā. Šai modernisma ēkai bija raksturīga tīra, funkcionāla estētika, kas raksturīga tā laika arhitektūras tendencēm Maltā. Diemžēl tā vēlāk tika nojaukta, un vieta tika pārveidota; viņa dēls [[Ričards Inglends]] vēlāk, 1960. gados, šai vietā projektēja izstāžu zāli uzņēmumam ''Joinwell''.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Furnjē portfolio ietvēra arī nelielas adaptācijas dzīvojamo un baznīcas projektu ietvaros, kur viņš tradicionālajām formām pielietoja modernisma elementus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The advent of modern architecture in Malta|url=https://www.um.edu.mt/library/oar/handle/123456789/109098|publisher=Kamra Tal-Periti|date=2009|isbn=978-99932-0-692-7|first=Conrad|last=Thake}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maltas cilvēki]]
[[Kategorija:Arhitekti]]</text>
      <sha1>fm6wy56bisrp027nlz213c14xu5l9qc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Davids Špačeks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631080</id>
    <revision>
      <id>4493149</id>
      <parentid>4464229</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:15:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4493149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2883" sha1="5lxb8y54pbw4pi58he8f7vcgcxkdmk1" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Davids Špačeks
 |      vārds_orig = ''David Špaček''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|18}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=86}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2023
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 153., 5. kārtā
 |         dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2024—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CZE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalSilver2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Helifeksa/Monktona 2023]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Prāga/Ostrava 2024]]}}
}}
}}
'''Davids Špačeks''' ({{Val|cz|David Špaček}}; dzimis {{dat|2003|2|18}}) ir [[čehi|čehu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Špačeks spēlē [[Amerikas hokeja līga]]s kluba [[Aiovas &quot;Wild&quot;]] rindās.

[[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Špačeku piektajā kārtā ar kopējo 153. numuru izvēlējās [[Minesotas &quot;Wild&quot;]].

[[Čehijas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]]. Pārstāvējis izlasi arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

Davida tēvs ir bijušais NHL hokejists [[Jaroslavs Špačeks]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Špačeks, Davids}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas hokejisti]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;Wild&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>5lxb8y54pbw4pi58he8f7vcgcxkdmk1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631275</id>
    <revision>
      <id>4493074</id>
      <parentid>4490637</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T16:26:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{fb|Beļģija}} */</comment>
      <origin>4493074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="279877" sha1="ngfin80kdu8b8meeai9nwvnjlkt5gz4" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam bija jāpiesaka sastāvs ar trim vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkst piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz komandas pirmajai spēlei, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēja aizstāt.
Spēlētāju vecums un statistika norādīta uz turnīra sākuma datumu — 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]

Finālturnīra sastāvu paziņoja 31. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fotbal.cz/repre/finalni-nominace-reprezentace-na-mistrovstvi-sveta-2026/a24171 |title=Finální nominace reprezentace na mistrovství světa 2026 |trans-title=Final nominations for the 2026 World Cup |publisher=[[Čehijas Futbola asociācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=cs}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Čehija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Matejs Kovāržs]]|sortname=Kovar, Matej|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|17}}|caps=20|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Davids Zima]]|sortname=Zima, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|8}}|caps=25|goals=1|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Tomāšs Holešs]]|sortname=Holes, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|31}}|caps=41|goals=2|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Robins Hranāčs]]|sortname=Hranac, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|29}}|caps=14|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vladimīrs Coufals]]|sortname=Coufal, Vladimir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|22}}|caps=62|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Štepāns Haloupeks]]|sortname=Chaloupek, Stepan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Ladislavs Krejči (1999)|Ladislavs Krejči]]|sortname=Krejci, Ladislav|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|20}}|caps=27|goals=5|club=[[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Vladimīrs Darida]]|sortname=Darida, Vladimir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|8|8}}|caps=79|goals=8|club=[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Adams Hložeks]]|sortname=Hlozek, Adam|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|25}}|caps=43|goals=5|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks Šiks]]|sortname=Schick, Patrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|24}}|caps=53|goals=26|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jans Kuhta]]|sortname=Kuchta, Jan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8}}|caps=31|goals=3|club=[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Lukāšs Červs]]|sortname=Cerv, Lukas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|10}}|caps=17|goals=2|club=[[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mojmīrs Hitils]]|sortname=Chytil, Mojmir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29}}|caps=22|goals=6|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Davids Jurāseks]]|sortname=Jurasek, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|7}}|caps=18|goals=1|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Pavels Šulcs]]|sortname=Sulc, Pavel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Jindržihs Staņeks]]|sortname=Stanek, Jindrich|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|27}}|caps=14|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Lukāšs Provods]]|sortname=Provod, Lukas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|23}}|caps=38|goals=3|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Mihals Sadīleks]]|sortname=Sadilek, Michal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|31}}|caps=35|goals=1|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Tomāšs Horijs]]|sortname=Chory, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|26}}|caps=22|goals=7|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Jaroslavs Zelenijs]]|sortname=Zeleny, Jaroslav|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|20}}|caps=23|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Davids Doudera]]|sortname=Doudera, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|31}}|caps=17|goals=2|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]]|sortname=Soucek, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|27}}|caps=90|goals=17|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Lukāšs Hornīčeks]]|sortname=Hornicek, Lukas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=1|goals=0|club=[[SC Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Aleksandrs Sojka]]|sortname=Sojka, Alexandr|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|4|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Hugo Sohūreks]]|sortname=Sochurek, Hugo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|6|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Deniss Višinskis]]|sortname=Visinsky, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|21}}|caps=2|goals=1|club=[[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Čehija /&gt;

=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://miseleccion.mx/noticia/6463-Al-Llamado-%7C-Convocatoria-de-la-SNM-para-la-Copa-Mundial-de-la-FIFA-2026 |title=Al Llamado {{!}} Convocatoria de la SNM para la Copa Mundial de la FIFA 2026 |trans-title=Call-up {{!}} Mexico national team squad for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Meksikas Futbola federācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=es}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Meksika /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Rauls Ranhels]]|sortname=Rangel, Raul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Horhe Sančess]]|sortname=Sanchez, Jorge|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|10}}|caps=59|goals=3|club=[[PAOK FC|PAOK]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Sesars Montess]]|sortname=Montes, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=67|goals=4|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Edsons Alvaress]]|sortname=Alvarez, Edson|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|24}}|caps=98|goals=7|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Hoans Vaskess]]|sortname=Vasquez, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|22}}|caps=46|goals=3|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Eriks Lira]]|sortname=Lira, Erik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|8}}|caps=25|goals=0|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Luiss Romo]]|sortname=Romo, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|5}}|caps=63|goals=4|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Alvaro Fidalgo]]|sortname=Fidalgo, Alvaro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|9}}|caps=4|goals=0|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rauls Himeness]]|sortname=Jimenez, Raul|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|5|5}}|caps=124|goals=45|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Aleksiss Vega]]|sortname=Vega, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|25}}|caps=52|goals=7|club=[[Deportivo Toluca FC|Toluca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Santjago Himeness]]|sortname=Gimenez, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|18}}|caps=47|goals=6|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Karloss Asevedo]]|sortname=Acevedo, Carlos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Giljermo Očoa]]|sortname=Ochoa, Guillermo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|7|13}}|caps=152|goals=0|club=[[AEL Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Armando Gonsaless]]|sortname=Gonzalez, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|4|20}}|caps=7|goals=1|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Israels Rejess]]|sortname=Reyes, Israel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|23}}|caps=34|goals=2|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Hulians Kinjoness]]|sortname=Quinones, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|24}}|caps=22|goals=2|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Orvelins Pineda]]|sortname=Pineda, Orbelin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|24}}|caps=92|goals=12|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Obeds Vargass]]|sortname=Vargas, Obed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|8|5}}|caps=6|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Hilberto Mora]]|sortname=Mora, Gilberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|10|14}}|caps=8|goals=0|club=[[Club Tijuana|Tijuana]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Mateo Čavess]]|sortname=Chavez, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|11}}|caps=10|goals=0|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Sesars Verta]]|sortname=Huerta, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|3}}|caps=26|goals=3|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Giljermo Martiness]]|sortname=Martinez, Guillermo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|15}}|caps=12|goals=3|club=[[Pumas UNAM|UNAM]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Hesuss Galjardo]]|sortname=Gallardo, Jesus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|15}}|caps=121|goals=3|club=[[Deportivo Toluca FC|Toluca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Luiss Čavess]]|sortname=Chavez, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|15}}|caps=45|goals=5|club=[[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Roberto Alvarado]]|sortname=Alvarado, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|7}}|caps=67|goals=5|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Braians Gutjerress]]|sortname=Gutierrez, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|17}}|caps=7|goals=2|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Meksika /&gt;

=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]

Finālturnīra sastāvu paziņoja 27. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.instagram.com/safa_dot_net/p/DY2g0HKDuPq/ |title=The final Bafana Bafana 2026 FIFA World Cup squad is LOCKED IN! From the safe hands in goal to the clinical forwards, these are the players who will represent South Africa on the global stage. |publisher=[[Dienvidāfrikas Futbola asociācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=DĀR /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ronvens Viljamss]]|sortname=Williams, Ronwen|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|21}}|caps=62|goals=0|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tabangs Matuludi]]|sortname=Matuludi, Thabang|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|14}}|caps=3|goals=0|club=[[Polokwane City F.C.|Polokwane City]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hulumani Ndamane]]|sortname=Ndamane, Khulumani|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|5}}|caps=5|goals=0|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Teboho Mokoena]]|sortname=Mokoena, Teboho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|24}}|caps=51|goals=9|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Talente Mbata]]|sortname=Mbatha, Thalente|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|6}}|caps=15|goals=3|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Obrijs Modiba]]|sortname=Modiba, Aubrey|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|22}}|caps=44|goals=3|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Osvins Apoliss]]|sortname=Appollis, Oswin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=26|goals=8|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Cepangs Moremi]]|sortname=Moremi, Tshepang|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|2}}|caps=10|goals=1|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lails Fosters]]|sortname=Foster, Lyle|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|9}}|caps=27|goals=10|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Relebohile Mofokengs]]|sortname=Mofokeng, Relebohile|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|10|23}}|caps=13|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Temba Zvane]]|sortname=Zwane, Themba|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|8|3}}|caps=54|goals=12|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Tapelo Maseko]]|sortname=Maseko, Thapelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|11}}|caps=10|goals=1|club=[[AEL Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Spepelo Sitole]]|sortname=Sithole, Sphephelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|3}}|caps=28|goals=1|club=[[CD Tondela|Tondela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Mbekezeli Mbokazi]]|sortname=Mbokazi, Mbekezeli|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|9|19}}|caps=10|goals=1|club=[[Čikāgas &quot;Fire&quot;|Chicago Fire]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Ikraams Rainerss]]|sortname=Rayners, Iqraam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|19}}|caps=14|goals=4|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Sipo Hains]]|sortname=Chaine, Sipho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=4|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Evidenss Makgopa]]|sortname=Makgopa, Evidence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=26|goals=6|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Samukele Kabini]]|sortname=Kabini, Samukele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|15}}|caps=6|goals=0|club=[[Molde FK|Molde]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Nkosinati Sibisi]]|sortname=Sibisi, Nkosinathi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|22}}|caps=20|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Huliso Mudau]]|sortname=Mudau, Khuliso|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|26}}|caps=32|goals=1|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Ime Okons]]|sortname=Okon, Ime|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|20}}|caps=8|goals=1|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Rikardo Goss]]|sortname=Goss, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|2}}|caps=5|goals=0|club=[[Siwelele F.C.|Siwelele]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Džeidens Adamss]]|sortname=Adams, Jayden|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|5}}|caps=5|goals=0|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Olvetu Mahaņa]]|sortname=Makhanya, Olwethu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Kamogelo Sebelebele]]|sortname=Sebelebele, Kamogelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|21}}|caps=3|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Bredlijs Kross]]|sortname=Cross, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Kaizer Chiefs F.C.|Kaizer Chiefs]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=DĀR /&gt;

=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.kfa.or.kr/layer_popup/popup_live.php?act=news_tv_detail&amp;idx=27972&amp;div_code=news&amp;check_url=bGF5ZXI=&amp;lang=KOR |title=손흥민 등 월드컵 명단 발표... 이기혁, 이동경은 깜짝 합류 |trans-title=World Cup squad announced, featuring Son Heung-min... Lee Ki-hyuk and Lee Dong-gyeong make surprise additions |publisher=[[Korejas Futbola asociācija]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ko |archive-date=May 16, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260516144312/https://www.kfa.or.kr/layer_popup/popup_live.php?act=news_tv_detail&amp;idx=27972&amp;div_code=news&amp;check_url=bGF5ZXI=&amp;lang=KOR}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Dienvidkoreja /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=87|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=8|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[I Kihjoks]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=79|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Kims Thehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=73|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=144|goals=56|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Peks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=27|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Čo Kjusons]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=44|goals=12|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=105|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=79|goals=17|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sons Pomgins]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=3|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[I Thesoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=15|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Čo Uidže]]|sortname=Cho, Wi-je|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kims Munhvans]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=35|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=14|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Pe Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=13|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=27|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=47|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Jans Hjondžuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=9|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=48|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Sols Jonu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=34|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=7|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=22|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=9|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[I Tongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=18|goals=4|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Dienvidkoreja /&gt;

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs|archive-url=https://web.archive.org/web/20260514122917/https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/|archive-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs|archive-url=https://web.archive.org/web/20260513034907/https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf|archive-date=May 13, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Bosnija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=26|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=12|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=32|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=14|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=65|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=28|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=28|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=20|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=13|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=40|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Mladens Jurkass]]|sortname=Jurkas, Mladen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|10|7}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|clubnat=BIH}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=17|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ivans Šuņičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=13|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=36|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dženiss Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=20|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=17|goals=2|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=16|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Stjepans Radeļičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=5|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=3|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Arjans Maličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|8|28}}|caps=8|goals=0|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Bosnija /&gt;

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 29. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://news.canadasoccer.com/canada-soccer-announces-canmnt-squad-for-fifa-world-cup-2026 |title=Canada Soccer Announces CANMNT Squad for FIFA World Cup 2026™ |publisher=[[Kanādas Futbola asociācija]] |date=May 29, 2026 |access-date=May 29, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kanāda /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Deins Senklērs]]|sortname=St Clair, Dayne|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|9}}|caps=20|goals=0|club=[[Inter Miami CF]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alisters Džonstons]]|sortname=Johnston, Alistair|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|8}}|caps=58|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alfijs Džonss]]|sortname=Jones, Alfie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Liks de Furežols]]|sortname=Fougerolles, Luc de|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|12}}|caps=13|goals=0|club=[[FCV Dender EH|Dender]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džoels Votermens]]|sortname=Waterman, Joel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|24}}|caps=17|goals=0|club=[[Chicago Fire FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Matjē Šuanjērs]]|sortname=Choiniere, Mathieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|7}}|caps=23|goals=0|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Stefens Euštakiu]]|sortname=Eustaquio, Stephen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|21}}|caps=56|goals=4|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ismaēls Konē]]|sortname=Kone, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|16}}|caps=40|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kails Larins]]|sortname=Larin, Cyle|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|17}}|caps=90|goals=30|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Džonatans Deivids]]|sortname=David, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|14}}|caps=77|goals=39|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Liams Milars]]|sortname=Millar, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|27}}|caps=41|goals=1|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Tani Oluvaseji]]|sortname=Oluwaseyi, Tani|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|15}}|caps=24|goals=2|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Dereks Kornēliuss]]|sortname=Cornelius, Derek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|25}}|caps=44|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Džeikobs Šafelburgs]]|sortname=Shaffelburg, Jacob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|26}}|caps=31|goals=6|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Moizs Bombito]]|sortname=Bombito, Moise|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|30}}|caps=20|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maksims Krepo]]|sortname=Crepeau, Maxime|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|11}}|caps=32|goals=0|club=[[Orlando City SC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Teidžons Bjūkenens]]|sortname=Buchanan, Tajon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|8}}|caps=60|goals=8|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Ovens Gudmens]]|sortname=Goodman, Owen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|27}}|caps=0|goals=0|club=[[Barnsley F.C.|Barnsley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Alfonso Deiviss]]|sortname=Davies, Alphonso|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|2}}|caps=58|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ali Ahmeds]]|sortname=Ahmed, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=24|goals=1|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Džonatans Osorio]]|sortname=Osorio, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|12}}|caps=90|goals=10|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ričijs Lareija]]|sortname=Laryea, Richie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|7}}|caps=75|goals=1|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Niko Sigurs]]|sortname=Sigur, Niko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|9}}|caps=19|goals=2|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Promiss Deivids]]|sortname=David, Promise|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|3}}|caps=10|goals=3|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Natens Saliba]]|sortname=Saliba, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|7}}|caps=15|goals=2|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Džeidens Nelsons]]|sortname=Nelson, Jayden|age={{birth date and age2|2026|9|26|2002|2|7}}|caps=14|goals=3|club=[[Austin FC|Austin FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kanāda /&gt;

=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]

Finālturnīra sastāvu paziņoja 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://x.com/QFA_EN/status/2061519863403741405|author=Kataras Futbola asociācija |author-link=Kataras Futbola asociācija |date=June 1, 2026 |title=The official squad for the FIFA World Cup 2026™ has been announced. |access-date=June 2, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Katara /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mahmūds Abūnada]]|sortname=Abunada, Mahmud|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|5}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pedru Migels]]|sortname=Pedro Miguel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|8|6}}|caps=99|goals=3|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Lukass Mendešs]]|sortname=Mendes, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|7|3}}|caps=25|goals=1|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Isa Lai]]|sortname=Laye, Issa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|22}}|caps=4|goals=0|club=[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džāsems Gābers]]|sortname=Gaber, Jassem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|20}}|caps=32|goals=1|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Abdulazīzs Hātims]]|sortname=Hatem, Abdulaziz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|1}}|caps=117|goals=11|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ahmeds Alā ed Dīns]]|sortname=Alaaeldin, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|31}}|caps=68|goals=9|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Edmilsons Žuniors]]|sortname=Edmilson Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|19}}|caps=16|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Mohameds Muntāri]]|sortname=Muntari, Mohammed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=67|goals=16|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Hasans el Haidoss]]|sortname=Haydos, Hassan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|12|11}}|caps=186|goals=41|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Akrams Afīfs]]|sortname=Afif, Akram|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|18}}|caps=125|goals=39|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Karīms Būdijāfs]]|sortname=Boudiaf, Karim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|16}}|caps=118|goals=5|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Aijūbs el Uī]]|sortname=Oui, Ayoub|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|11}}|caps=6|goals=0|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Homāms Ahmeds]]|sortname=Ahmed, Homam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|25}}|caps=68|goals=3|club=[[Cultural y Deportiva Leonesa|Cultural Leonesa]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Jusufs Abdirisags]]|sortname=Abdurisag, Yusuf|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|6}}|caps=39|goals=3|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Būālems Hūhī]]|sortname=Khoukhi, Boualem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|7|9}}|caps=116|goals=20|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Ahmeds el Gānehī]]|sortname=Ganehi, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|22}}|caps=13|goals=1|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Sultāns el Breiks]]|sortname=Brake, Sultan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|7}}|caps=17|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Almoezs Alī]]|sortname=Ali, Almoez|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|19}}|caps=115|goals=55|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ahmeds Fathī]]|sortname=Fathy, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|25}}|caps=48|goals=0|club=[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Salāhs Zakarīja]]|sortname=Zakaria, Salah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Mešāls Beršams]]|sortname=Barsham, Meshaal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|14}}|caps=52|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Asims Madibo]]|sortname=Madibo, Assim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|22}}|caps=51|goals=0|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Tahsens Džamšids]]|sortname=Jamshid, Tahsin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|16}}|caps=3|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Al Hāšimī al Huseins]]|sortname=Hussain, Al-Hashmi|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|15}}|caps=8|goals=0|club=[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Mohameds Manāī]]|sortname=Mannai, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|25}}|caps=10|goals=0|club=[[Al-Shamal SC|Al-Shamal]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Katara /&gt;

=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

Finālturnīra sastāvu paziņoja 20. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/maenner-nationalteam-murat-yakins-aufgebot-mit-18-wm-erfahrenen-spielern.aspx |title=Männer-Nationalteam: Murat Yakins Aufgebot mit 18 WM-erfahrenen Spielern |trans-title=Men's National Team: Murat Yakin's roster features 18 players with World Cup experience |publisher=[[Šveices Futbola asociācija]] |date=May 20, 2026 |access-date=May 20, 2026 |language=de |archive-date=May 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260521100452/https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/maenner-nationalteam-murat-yakins-aufgebot-mit-18-wm-erfahrenen-spielern.aspx }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/nati_sfv_asf/status/2057831143433556024 |title=Our shirt numbers for the #FIFAWorldCup 🤝🔥 |publisher=[[Šveices Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 22, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Šveice /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=21|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Miro Mūheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=10|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=60|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=67|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=81|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=65|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=86|goals=24|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=88|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=12|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=146|goals=17|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Dans Ndoje]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=31|goals=8|club=[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=13|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=138|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=8|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=52|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=23|goals=5|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=61|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Erajs Džemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=22|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=25|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=40|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Marvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=28|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=29|goals=11|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=7|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Luka Hakess]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=15|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Šveice /&gt;

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.cbf.com.br/selecao-brasileira/noticias/selecao-masculina/a/carlo-ancelotti-convoca-os-26-jogadores-que-vao-tentar-o-hexa-na-copa-do-mundo |title=Carlo Ancelotti convoca os 26 jogadores que vão tentar o hexa na Copa do Mundo |trans-title=Carlo Ancelotti names the 26 players who will attempt to win the sixth World Cup title |publisher=[[Brazīlijas Futbola konfederācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519061627/https://www.cbf.com.br/selecao-brasileira/noticias/selecao-masculina/a/carlo-ancelotti-convoca-os-26-jogadores-que-vao-tentar-o-hexa-na-copa-do-mundo}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Brazīlija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=78|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Edersons Silva|Edersons]]|sortname=Silva, Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels Magaļaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=105|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=86|goals=9|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=45|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=49|goals=9|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=43|goals=3|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=39|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=70|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers|Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=8|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=4|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Duglass Santuss]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=33|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Danilu Santuss]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=4|goals=2|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=17|goals=4|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=63|goals=13|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Luiss Enriki]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=23|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=32|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Rožers Ibaņess]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Igors Tjagu]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=4|goals=2|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=2|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Brazīlija /&gt;

=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haiti Futbola federācija]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht |archive-date=May 15, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260515175636/https://www.facebook.com/plugins/post.php?href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ffhfhaiti%2Fposts%2Fpfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c242rl3yjp8o |title=Isidor and Bellegarde in Haiti World Cup squad |work=[[BBC Sport]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 22, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Haiti /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=81|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=53|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kēto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=59|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Anness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=26|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=48|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=21|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=78|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belgards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=10|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Luisjuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=32|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=16|goals=3|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Garvens Metusala]]|sortname=Metusala, Garven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|31}}|caps=16|goals=0|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Ribens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=15|goals=3|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=2|goals=1|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=30|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=4|goals=2|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Jasins Fortinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=4|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Francdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=51|goals=34|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=7|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=17|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Žozjē Diveržē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=8|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Haiti /&gt;

=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 26. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://frmf.ma/fr/articles/coupe-du-monde-2026-de-la-fifa-coach-ouahbi-retient-26-joueurs-liste-finale |title=Coupe du Monde-2026 de la FIFA: coach Ouahbi retient 26 joueurs (liste finale) |trans-title=2026 FIFA World Cup: Coach Ouahbi names 26-man squad (final list) |publisher=[[Marokas Futbola federācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Maroka /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jasins Bunu]]|sortname=Bounou, Yassine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|5}}|caps=90|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ašrafs Hakīmī]]|sortname=Hakimi, Achraf|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|4}}|caps=96|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nusairs Mazrauī]]|sortname=Mazraoui, Noussair|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=45|goals=2|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Sofjāns Amrabats]]|sortname=Amrabat, Sofyan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|21}}|caps=75|goals=0|club=[[Real Betis|Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Marvāns Sādanē]]|sortname=Saadane, Marwane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|17}}|caps=8|goals=0|club=[[Al Fateh SC|Al-Fateh]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ajūbs Buadī]]|sortname=Bouaddi, Ayyoub|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|10|2}}|caps=3|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Šamsedīns Tālibī]]|sortname=Talbi, Chemsdine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|5|9}}|caps=5|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Azedīns Unahī]]|sortname=Ounahi, Azzedine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|19}}|caps=49|goals=9|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sofjāns Rahīmī]]|sortname=Rahimi, Soufiane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|2}}|caps=37|goals=12|club=[[Al Ain FC|Al Ain]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Brāhīms Diass]]|sortname=Diaz, Brahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|3}}|caps=26|goals=14|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ismaīls Saibarī]]|sortname=Saibari, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|28}}|caps=31|goals=9|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Munīrs Mohamedi]]|sortname=Mohamedi, Munir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|5|10}}|caps=53|goals=0|club=[[RS Berkane]]|clubnat=MAR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Zakarijā el Vahdī]]|sortname=Ouahdi, Zakaria|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|31}}|caps=3|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Isa Diops]]|sortname=Diop, Issa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|9}}|caps=4|goals=0|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Samīrs el Murabets]]|sortname=Mourabet, Samir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|6}}|caps=4|goals=0|club=[[RC Strasbourg|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džasīms Jasīns]]|sortname=Yassine, Gessime|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|22}}|caps=5|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Amīns Sbaī]]|sortname=Sbai, Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|5}}|caps=2|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Šādī Rijāds]]|sortname=Riad, Chadi|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|17}}|caps=6|goals=1|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Jūsefs Belamrī]]|sortname=Belammari, Youssef|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|20}}|caps=19|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ajūbs el Kābī]]|sortname=Kaabi, Ayoub|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|25}}|caps=71|goals=35|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Ajūbs el Maimūnī]]|sortname=Amaimouni, Ayoube|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|30}}|caps=2|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Redā Tagnautī]]|sortname=Tagnaouti, Ahmed Reda|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|5}}|caps=3|goals=0|club=[[AS FAR]]|clubnat=MAR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Bilāls el Hanūss]]|sortname=Khannouss, Bilal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|10}}|caps=37|goals=3|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Nāils el Ainauī]]|sortname=Aynaoui, Neil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|2}}|caps=16|goals=2|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Reduāns Halhāls]]|sortname=Halhal, Redouane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|5}}|caps=3|goals=0|club=[[K.V. Mechelen|Mechelen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Anass Salāhs ed Dīns]]|sortname=Salah-Eddine, Anass|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|18}}|caps=9|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Maroka /&gt;

=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Skotijas Futbola asociācija]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519142035/https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Skotija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=22|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=21|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=94|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=70|goals=15|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=68|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=56|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=86|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tailers Flečers]]|sortname=Fletcher, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|3|19}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=51|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=47|goals=13|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=68|goals=10|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=3|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=38|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=3|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=24|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Dominiks Haiams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Bens Genons-Douks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=14|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=24|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Lorenss Šenklends]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=20|goals=7|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=84|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=26|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=58|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Entonijs Rolstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=3|goals=1|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=50|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Skotija /&gt;

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://socceroos.com.au/news/commbank-socceroos-squad-named-fifa-world-cup-2026tm |title=CommBank Socceroos squad named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Austrālijas Futbola federācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Austrālija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Metjū Raians]]|sortname=Ryan, Mathew|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|8}}|caps=104|goals=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Milošs Degeneks]]|sortname=Degenek, Milos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|28}}|caps=57|goals=1|club=[[APOEL FC|APOEL]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alesandro Čirkati]]|sortname=Circati, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|10}}|caps=13|goals=1|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Džeikobs Italiano]]|sortname=Italiano, Jacob|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|30}}|caps=5|goals=0|club=[[Grazer AK]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džordans Boss]]|sortname=Bos, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|29}}|caps=27|goals=4|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Džeisons Džerija]]|sortname=Geria, Jason|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|10}}|caps=14|goals=0|club=[[Albirex Niigata]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Metjū Lekijs]]|sortname=Leckie, Mathew|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|4}}|caps=80|goals=14|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Konors Metkalfs]]|sortname=Metcalfe, Connor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|5}}|caps=36|goals=1|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Muhameds Turē]]|sortname=Toure, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|26}}|caps=10|goals=2|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ajdins Hrustičs]]|sortname=Hrustic, Ajdin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|5}}|caps=37|goals=4|club=[[Heracles Almelo]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Avers Mabils]]|sortname=Mabil, Awer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|15}}|caps=38|goals=10|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Pols Ico]]|sortname=Izzo, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Randers FC|Randers]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Eidens O'Nīls]]|sortname=Oneill, Aiden|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|4}}|caps=31|goals=0|club=[[New York City FC|New York City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Kamijs Devlins]]|sortname=Devlin, Cammy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|7}}|caps=5|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kajs Trevins]]|sortname=Trewin, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|18}}|caps=6|goals=0|club=[[New York City FC|New York City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Azizs Beičs]]|sortname=Behich, Aziz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|12|16}}|caps=84|goals=3|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Nestori Irankunda]]|sortname=Irankunda, Nestory|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|2|9}}|caps=15|goals=5|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Patriks Bīčs]]|sortname=Beach, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Harijs Sutars]]|sortname=Souttar, Harry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|22}}|caps=38|goals=11|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Kristians Volpato]]|sortname=Volpato, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Unione Sportiva Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Kamerons Bērdžess]]|sortname=Burgess, Cameron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|21}}|caps=27|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Džeksons Ērvains]]|sortname=Irvine, Jackson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|7}}|caps=82|goals=14|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Nišans Velupilejs]]|sortname=Velupillay, Nishan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|7}}|caps=7|goals=3|club=[[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pols Okons-Engstlers]]|sortname=Okon-Engstler, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|24}}|caps=6|goals=0|club=[[Sydney FC]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Lūkass Heringtons]]|sortname=Herrington, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|7|5}}|caps=4|goals=0|club=[[Colorado Rapids]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Tete Jengi]]|sortname=Yengi, Tete|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|22}}|caps=1|goals=1|club=[[Machida Zelvia]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Austrālija /&gt;

=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Paragvajas Futbola asociācija |url=https://x.com/Albirroja/status/2061459474729127939| author-link=Paragvajas Futbola asociācija |date=June 1, 2026 |title=¡Todo un país con ustedes! Esta es la lista final del profe Gustavo Alfaro para representar a Paraguay en la Copa Mundial de la FIFA 2026. ¡La Albirroja está de vuelta! |trans-title=An entire country stands with you! This is coach Gustavo Alfaro's final squad list to represent Paraguay at the 2026 FIFA World Cup. La Albirroja is back! |language=es |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://heavy.com/sports/soccer/world-cup/paraguay-announces-squad-fifa-world-cup/ |title=Paraguay Announces Squad for 2026 FIFA World Cup|publisher=Heavy.com |date=June 1, 2026 |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Paragvaja /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Gatito Fernandess]]|sortname=Fernandez, Gatito|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|3|29}}|caps=31|goals=0|club=[[Cerro Porteño]]|clubnat=PAR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavo Velaskess]]|sortname=Velazquez, Gustavo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|17}}|caps=13|goals=1|club=[[Cerro Porteño]]|clubnat=PAR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Omars Alderete]]|sortname=Alderete, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|26}}|caps=36|goals=3|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Huans Hosē Kaseress]]|sortname=Caceres, Juan Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|1}}|caps=17|goals=0|club=[[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Fabians Balbuena]]|sortname=Balbuena, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|23}}|caps=48|goals=2|club=[[Portualegri &quot;Grêmio&quot;|Grêmio]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Huniors Alonso]]|sortname=Alonso, Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|2|9}}|caps=71|goals=3|club=[[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Ramons Sosa]]|sortname=Sosa, Ramon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|31}}|caps=29|goals=1|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Djego Gomess]]|sortname=Gomez, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|27}}|caps=24|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Antonio Sanabrija]]|sortname=Sanabria, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|4}}|caps=48|goals=7|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Migels Almirons]]|sortname=Almiron, Miguel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|10}}|caps=76|goals=10|club=[[Atlanta United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Maurisio]]|sortname=Mauricio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|22}}|caps=3|goals=0|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Orlando Hils]]|sortname=Gill, Orlando|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|11}}|caps=6|goals=0|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Hosē Kanale]]|sortname=Canale, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Club Atlético Lanús|Lanús]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Andress Kubass]]|sortname=Cubas, Andres|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|22}}|caps=33|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Gustavo Gomess]]|sortname=Gomez, Gustavo|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|6}}|caps=89|goals=4|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Damians Bobadilja]]|sortname=Bobadilla, Damian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|11}}|caps=19|goals=1|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kaku]]|sortname=Kaku|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|11}}|caps=33|goals=6|club=[[Al Ain FC|Al-Ain]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Alekss Arse]]|sortname=Arce, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|16}}|caps=15|goals=1|club=[[Independiente Rivadavia]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Hulio Ensiso]]|sortname=Enciso, Julio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|23}}|caps=32|goals=4|club=[[Strasbūras &quot;Racing&quot;|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Braians Oheda]]|sortname=Ojeda, Braian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|27}}|caps=17|goals=0|club=[[Orlando City SC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Gabriels Avaloss]]|sortname=Avalos, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|9}}|caps=23|goals=2|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Gastons Olveira]]|sortname=Olveira, Gaston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|4|21}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=PAR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Matiass Galarsa]]|sortname=Galarza, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|11}}|caps=15|goals=3|club=[[Atlanta United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Gustavo Kabaljero]]|sortname=Caballero, Gustavo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|21}}|caps=2|goals=1|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Isidro Pita]]|sortname=Pitta, Isidro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Red Bull Bragantino]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Aleksandro Maidana]]|sortname=Maidana, Alexandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Talleres de Córdoba|Talleres]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Paragvaja /&gt;

=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnija.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=202&amp;ftxtID=5072250587 |title=A Millî Takımımızın 2026 FIFA Dünya Kupası Nihai Kadrosu Açıklandı |trans-title=Our Senior National Team's Final Squad for the 2026 FIFA World Cup Has Been Announced |publisher=[[Turcijas Futbola federācija]] |date=June 2, 2026 |access-date=June 2, 2026 |language=tr}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Turcija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Merts Ginoks]]|sortname=Gunok, Mert|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|3|1}}|caps=37|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Zeki Čeliks]]|sortname=Celik, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|17}}|caps=61|goals=3|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Merihs Demirals]]|sortname=Demiral, Merih|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|5}}|caps=62|goals=6|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Čaglars Sejindži]]|sortname=Soyuncu, Caglar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|23}}|caps=60|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Salihs Ezdžans]]|sortname=Ozcan, Salih|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|11}}|caps=30|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Orkuns Kekči]]|sortname=Kokcu, Orkun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|29}}|caps=50|goals=4|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Kerems Aktirkoglu]]|sortname=Akturkoglu, Kerem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21}}|caps=52|goals=15|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Arda Gilers]]|sortname=Guler, Arda|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Denizs Gils]]|sortname=Gul, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|2}}|caps=8|goals=2|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hakans Čalhanoglu]]|sortname=Calhanoglu, Hakan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|8}}|caps=105|goals=22|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kenans Jildizs]]|sortname=Yildiz, Kenan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|5|4}}|caps=28|goals=5|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Altajs Bajindirs]]|sortname=Bayindir, Altay|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|14}}|caps=12|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Erens Elmali]]|sortname=Elmali, Eren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=23|goals=0|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Abdilkerims Bardakdži]]|sortname=Bardakci, Abdulkerim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|7}}|caps=27|goals=2|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ozans Kabaks]]|sortname=Kabak, Ozan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=30|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Ismails Jikseks]]|sortname=Yuksek, Ismail|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|26}}|caps=32|goals=1|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Irfans Kahvedži]]|sortname=Kahveci, Irfan Can|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|15}}|caps=47|goals=6|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Merts Mildirs]]|sortname=Muldur, Mert|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|3}}|caps=45|goals=3|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Junuss Akgins]]|sortname=Akgun, Yunus|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=19|goals=4|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ferdi Kadioglu]]|sortname=Kadioglu, Ferdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|7}}|caps=30|goals=2|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Barišs Alpers Jilmazs]]|sortname=Yilmaz, Baris Alper|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|23}}|caps=35|goals=4|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Kāns Ajhans]]|sortname=Ayhan, Kaan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|10}}|caps=73|goals=5|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Ugurdžans Čakirs]]|sortname=Cakir, Ugurcan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|5}}|caps=39|goals=0|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Ouzs Aidins]]|sortname=Aydin, Oguz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|27}}|caps=11|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Samets Akajdins]]|sortname=Akaydin, Samet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|13}}|caps=19|goals=1|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Džans Uzuns]]|sortname=Uzun, Can|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=6|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Turcija /&gt;

=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 26. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ussoccer.com/stories/2026/05/usmnt/us-mens-national-team-head-coach-mauricio-pochettino-names-26-player-roster-for-fifa-world-cup-2026 |title=U.S. Men's National Team Head Coach Mauricio Pochettino Names 26-Player Roster for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[ASV Futbola federācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=ASV /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mets Tērners]]|sortname=Turner, Matt|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=54|goals=0|club=[[New England Revolution]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Seržinjo Dests]]|sortname=Dest, Sergino|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|3}}|caps=39|goals=3|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kriss Ričardss]]|sortname=Richards, Chris|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|28}}|caps=36|goals=3|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Tailers Adamss]]|sortname=Adams, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|14}}|caps=54|goals=2|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Entonijs Robinsons]]|sortname=Robinson, Antonee|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|8}}|caps=54|goals=5|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ostons Trastijs]]|sortname=Trusty, Auston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|12}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džovanni Reina]]|sortname=Reyna, Giovanni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|13}}|caps=38|goals=9|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Vestons Makenijs]]|sortname=Mckennie, Weston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|28}}|caps=66|goals=12|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rikardo Pepi]]|sortname=Pepi, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|9}}|caps=37|goals=13|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kristians Pulišičs]]|sortname=Pulisic, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|18}}|caps=86|goals=33|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Brendens Āronsons]]|sortname=Aaronson, Brenden|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|22}}|caps=58|goals=9|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Mailss Robinsons]]|sortname=Robinson, Miles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|14}}|caps=40|goals=3|club=[[FC Cincinnati]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Tims Rīms]]|sortname=Ream, Tim|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|10|5}}|caps=82|goals=1|club=[[Charlotte FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Sebastjans Berhalters]]|sortname=Berhalter, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|10}}|caps=13|goals=1|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Kristians Roldans]]|sortname=Roldan, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|3}}|caps=47|goals=0|club=[[Seattle Sounders FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Alekss Frīmens]]|sortname=Freeman, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|9}}|caps=17|goals=2|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Maliks Tilmans]]|sortname=Tillman, Malik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|28}}|caps=30|goals=3|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Makss Ārfstens]]|sortname=Arfsten, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|19}}|caps=20|goals=1|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Hadži Raits]]|sortname=Wright, Haji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|27}}|caps=20|goals=7|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Folarins Balogans]]|sortname=Balogun, Folarin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|3}}|caps=27|goals=9|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Timotijs Veā]]|sortname=Weah, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|22}}|caps=51|goals=7|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Marks Makenzijs]]|sortname=Mckenzie, Mark|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=29|goals=0|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Džo Skallijs]]|sortname=Scally, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|31}}|caps=26|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=GK|name=[[Mets Frīss]]|sortname=Freese, Matt|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|2}}|caps=15|goals=0|club=[[New York City FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=GK|name=[[Kriss Breidijs]]|sortname=Brady, Chris|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Chicago Fire FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Alehandro Sendehass]]|sortname=Zendejas, Alejandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|7}}|caps=14|goals=2|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs end}}&lt;section end=ASV /&gt;

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Imber |first=Leon |url=https://www.nytimes.com/athletic/7288726/2026/05/18/curacao-world-cup-squad-2026/ |title=Curacao name World Cup squad: Tahith Chong, Bacuna brothers included |website=[[The Athletic]] |publisher=[[The New York Times]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |dead-url=no |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518174418/https://www.nytimes.com/athletic/7288726/2026/05/18/curacao-world-cup-squad-2026/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/TheBlueWaveFFK/status/2060349418092527990|title=The 𝓢𝓺𝓾𝓪𝓭 Numbers 🇨🇼 #TheBlueWave #Curaçao|publisher=[[Kirasao Futbola federācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 29, 2026 |access-date=May 29, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kirasao /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=71 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=8|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jurjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=60|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=28|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=28|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmeratū]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=28|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Žuninju Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=49|goals=15|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=20|goals=2|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Jirgens Lokadija]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=13|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=72|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=27|goals=4|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=7|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=38|goals=6|club=[[Haifas &quot;Maccabi&quot;|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Aržani Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=9|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=22|goals=5|club=[[SK Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=35|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=6|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Žervens Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=29|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Džošua Brenē]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=18|goals=2|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=6|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Rišedlijs Bazoers]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=5|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=2|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=25|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=26|pos=GK|name=[[Trevors Dornbušs]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=8|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kirasao /&gt;

=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/p/DZBsBHEMqH-/ |title=Nosotros vamos en serio. Porque estos 26 van con la misma hambre de 18 millones de ecuatorianos. Con el mismo sacrificio de los que salieron desde abajo y llegaron lejos. Esta es nuestra lista, y vamos a demostrar al mundo que esto es Ecuador. |trans-title=We're going for real. Because these 26 go with the same hunger of 18 million Ecuadorians. With the same sacrifice of those who came from the bottom and reached far. This is our squad, and we will show the world that this is Ecuador. |publisher=[[Ekvadoras Futbola federācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |last=Dorff |first=Marcel |url=https://heavy.com/sports/soccer/world-cup/ecuador-announces-squad-fifa-world-cup/ |title=Ecuador Announces Squad for 2026 FIFA World Cup |work=[[Heavy (website)|Heavy]] |date=May 31, 2026 |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Ekvadora /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ernans Galindess]]|sortname=Galindez, Hernan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|3|30}}|caps=35|goals=0|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Felikss Torress]]|sortname=Torres, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|11}}|caps=49|goals=5|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pjero Inkapjē]]|sortname=Hincapie, Piero|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|9}}|caps=52|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Hoels Ordonjess]]|sortname=Ordonez, Joel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|21}}|caps=17|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Hordijs Alsivars]]|sortname=Alcivar, Jordy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|5}}|caps=11|goals=1|club=[[Independiente del Valle]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Viljans Pačo]]|sortname=Pacho, Willian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=34|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Perviss Estupinjans]]|sortname=Estupinan, Pervis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|21}}|caps=54|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Antonijs Valensija]]|sortname=Valencia, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|21}}|caps=3|goals=1|club=[[Royal Antwerp FC|Antwerp]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Džons Jeboa]]|sortname=Yeboah, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|23}}|caps=23|goals=3|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Kendrijs Paess]]|sortname=Paez, Kendry|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|5|4}}|caps=26|goals=2|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kevins Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|4}}|caps=31|goals=2|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Moisess Ramiress]]|sortname=Ramirez, Moises|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|9}}|caps=7|goals=0|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Enners Valensija]]|sortname=Valencia, Enner|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|11|4}}|caps=105|goals=49|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Alans Minda]]|sortname=Minda, Alan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|14}}|caps=20|goals=2|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Pedro Vite]]|sortname=Vite, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|9}}|caps=17|goals=1|club=[[Pumas UNAM|UNAM]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Hordijs Kaisedo]]|sortname=Caicedo, Jordy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|18}}|caps=20|goals=4|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Anhelo Presjado]]|sortname=Preciado, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|18}}|caps=55|goals=0|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Denils Kastiljo]]|sortname=Castillo, Denil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|24}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Gonsalo Plata]]|sortname=Plata, Gonzalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|1}}|caps=50|goals=8|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Nilsons Angulo]]|sortname=Angulo, Nilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|19}}|caps=14|goals=2|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Alans Franko]]|sortname=Franco, Alan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|21}}|caps=58|goals=1|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Gonsalo Valje]]|sortname=Valle, Gonzalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|28}}|caps=4|goals=0|club=[[LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Moisess Kaisedo]]|sortname=Caicedo, Moises|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|2}}|caps=61|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Džeremijs Arevalo]]|sortname=Arevalo, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|19}}|caps=4|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džeksons Poroso]]|sortname=Porozo, Jackson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|4}}|caps=10|goals=1|club=[[Club Tijuana|Tijuana]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Jaimars Medina]]|sortname=Medina, Yaimar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|5}}|caps=6|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Ekvadora /&gt;

=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfb.de/news/nagelsmann-reveals-26-man-squad-for-the-fifa-world-cup |title=Nagelsmann reveals 26-man squad for the FIFA World Cup |publisher=[[Vācijas Futbola asociācija]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |archive-date=May 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260521152650/https://www.dfb.de/news/nagelsmann-reveals-26-man-squad-for-the-fifa-world-cup}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfb.de/maenner/nationalmannschaften/nationalmannschaft/team |title=DFB-Kader der Männer-Nationalmannschaft |publisher=[[Vācijas Futbola asociācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Vācija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|27}}|caps=124|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|3}}|caps=82|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Valdemars Antons]]|sortname=Anton, Waldemar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=13|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|sortname=Tah, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=47|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]|sortname=Pavlovic, Aleksandar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|3}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|8}}|caps=110|goals=10|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Kajs Hāvercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|11}}|caps=58|goals=22|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|6}}|caps=70|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Džeimijs Levelings]]|sortname=Leweling, Jamie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|26}}|caps=5|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|26}}|caps=42|goals=9|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Niks Voltemāde]]|sortname=Woltemade, Nick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|14}}|caps=11|goals=4|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|sortname=Baumann, Oliver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|2}}|caps=13|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Paskāls Gross]]|sortname=Gross, Pascal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|15}}|caps=18|goals=1|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Beiers]]|sortname=Beier, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=9|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|sortname=Schlotterbeck, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Angelo Štillers]]|sortname=Stiller, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|4}}|caps=8|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Vircs]]|sortname=Wirtz, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|3}}|caps=41|goals=11|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Natanjels Brauns]]|sortname=Brown, Nathaniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|16}}|caps=5|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|11}}|caps=76|goals=17|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Nadīms Amiri]]|sortname=Amiri, Nadiem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|27}}|caps=11|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Aleksandrs Nībels]]|sortname=Nubel, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|sortname=Raum, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|22}}|caps=37|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Fēlikss Nmeča]]|sortname=Nmecha, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=8|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Maliks Tšau]]|sortname=Thiaw, Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Asans Vedraogo]]|sortname=Ouédraogo, Assan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|5|9}}|caps=1|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Denizs Undavs]]|sortname=Undav, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|19}}|caps=9|goals=6|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Vācija /&gt;

=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kotdivuāra /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=35|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=15|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=54|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=34|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=32|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=103|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=29|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=10|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=2|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Kristofers Opēri]]|sortname=Opéri, Christopher|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|29}}|caps=12|goals=0|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir F.K.]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Umārs Djakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=29|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=19|goals=6|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=20|goals=3|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=58|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=55|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=20|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Albans Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=6|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=9|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kotdivuāra /&gt;

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jfa.jp/eng/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue (Japan National Team) squad &amp; schedule – Kirin Challenge Cup 2026 vs Iceland (5/31@Tokyo), FIFA World Cup 2026 (6/11-7/19@Canada, Mexico, USA) |publisher=[[Japānas Futbola asociācija]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026  |archive-date=May 15, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260515114526/https://www.jfa.jp/eng/samuraiblue/news/00036338/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/jfa_samuraiblue/status/2059455881574789527 |title=背番号発表 |publisher=[[Japānas Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Japāna /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Zaions Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|21}}|caps=24|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|28}}|caps=21|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=38|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=40|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jūto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|9|12}}|caps=145|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Šūto Mačino]]|sortname=Machino, Shuto||age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|30}}|caps=14|goals=5|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|10}}|caps=38|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|4}}|caps=49|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=4|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|16}}|caps=65|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Daidzens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|20}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|28}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|28}}|caps=25|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|9}}|caps=69|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|5}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|5}}|caps=11|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|25}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|28}}|caps=39|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|8}}|caps=15|goals=11|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|7}}|caps=14|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|12}}||caps=24|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|5}}|caps=43|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|3}}|caps=4|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kaišū Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|30}}|caps=13|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|26}}|caps=2|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Japāna /&gt;

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 27. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.onsoranje.nl/nieuws/nederlands-elftal-mannen/82598/definitieve-selectie-oranje-m-voor-fifa-world-cup-2026 |title=Definitieve selectie Oranje (m) voor FIFA World Cup 2026 |trans-title=Final roster for the Netherlands men's national team for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Nīderlandes Futbola asociācija]] |date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026 |language=nl}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Nīderlande /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Barts Verbrugens]]|sortname=Verbruggen, Bart|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=29|goals=0|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Lutsharels Gērtreida]]|sortname=Geertruida, Lutsharel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|18}}|caps=21|goals=0|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[Martens de Rons]]|sortname=Roon, Marten de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=43|goals=1|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|sortname=Dijk, Virgil van|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|8}}|caps=92|goals=12|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]|sortname=Ake, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|18}}|caps=59|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Jans Pauls van Heke]]|sortname=Hecke, Jan Paul van|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|8}}|caps=12|goals=0|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džastins Kleiverts]]|sortname=Kluivert, Justin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|5}}|caps=12|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]|sortname=Gravenberch, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Vauts Veghorsts]]|sortname=Weghorst, Wout|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|7}}|caps=52|goals=14|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Memfiss Depajs]]|sortname=Depay, Memphis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|13}}|caps=109|goals=55|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]|sortname=Gakpo, Cody|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|7}}|caps=50|goals=21|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Matss Vīfers]]|sortname=Wieffer, Mats|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|16}}|caps=15|goals=1|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Robins Rūfss]]|sortname=Roefs, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Tidžani Reinderss]]|sortname=Reijnders, Tijjani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|29}}|caps=32|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Mikijs van de Vens]]|sortname=Ven, Micky van de|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|19}}|caps=21|goals=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Gīss Tils]]|sortname=Til, Guus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|22}}|caps=7|goals=1|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Noa Langs]]|sortname=Lang, Noa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|17}}|caps=15|goals=3|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Donjells Malens]]|sortname=Malen, Donyell|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|19}}|caps=53|goals=13|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Brians Brobejs]]|sortname=Brobbey, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|1}}|caps=12|goals=1|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Tēns Kopmeinerss]]|sortname=Koopmeiners, Teun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|28}}|caps=28|goals=3|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Frenkijs de Jongs]]|sortname=Jong, Frenkie de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|12}}|caps=66|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Denzels Dumfrīss]]|sortname=Dumfries, Denzel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|18}}|caps=72|goals=11|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Marks Flekens]]|sortname=Flekken, Mark|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|13}}|caps=12|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Krisensio Samervils]]|sortname=Summerville, Crysencio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|30}}|caps=2|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Jorels Hato]]|sortname=Hato, Jorrel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|7}}|caps=8|goals=0|club=[[Chelsea FC|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Kvintens Timbers]]|sortname=Timber, Quinten|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|17}}|caps=11|goals=1|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Nīderlande /&gt;

=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Zviedrijas Futbola asociācija]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv |archive-url=https://web.archive.org/web/20260514122835/https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |archive-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/herr-trojnummer-vm-2026/ |title=Spelarnas tröjnummer i VM 2026 |trans-title=Player shirt numbers in the 2026 World Cup |publisher=[[Zviedrijas Futbola asociācija]] |date=May 20, 2026 |access-date=May 20, 2026 |language=sv |archive-url=https://web.archive.org/web/20260521025809/https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/herr-trojnummer-vm-2026/ |archive-date=May 21, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Zviedrija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jākobs Videls-Seterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=11|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=76|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=29|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Hermans Jūhansons]]|sortname=Johansson, Herman|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|16}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=58|goals=17|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=11|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=30|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=33|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Jalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=33|goals=20|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=41|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Gustavs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=10|goals=4|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Zviedrija /&gt;

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] (atlaists pēc pirmās spēles); {{flaga|Francija}} [[Ervē Renārs]] (sākot ar otro spēli)

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.facebook.com/FTF.OFFICIELLE/posts/pfbid0E866yGc4GeFeJXHB3BHWKda7nNXRFSgXXqMFuW2mhouTJxbLYyc4Lz8ojiwLKYUAl |title=قائمة منتخبنا الوطني في كأس العالم 2026 |trans-title=Our National Team Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Tunisijas Futbola federācija]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ar |archive-date=May 16, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260516045714/https://www.facebook.com/plugins/post.php?href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2FFTF.OFFICIELLE%2Fposts%2Fpfbid0E866yGc4GeFeJXHB3BHWKda7nNXRFSgXXqMFuW2mhouTJxbLYyc4Lz8ojiwLKYUAl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |last=Sanghera |first=Mandeep |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cy42jjj4gg4o |title=Lamouchi leaves Sassi out of Tunisia World Cup squad |work=[[BBC Sport]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Tunisija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Muhibs Šamāhs]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=3|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=46|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Montasars Tālbī]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=64|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Omars Rekīks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=6|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Adems Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Eljāss Ašūrī]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=30|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Eljass Saads]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=15|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hāzems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=19|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbrī]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=45|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ismaels Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=17|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Murtada Ben Uaness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=3|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=4|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Aimans Dahmāns]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=83|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Raiens Elumī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Firāss Šuāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=30|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Jans Valerī]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=22|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=13|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hasens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Raeds Šihauī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=41|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Sebastiāns Tunektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=12|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Tunisija /&gt;

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.rbfa.be/en/news/26-red-devils-world-cup-squad |title=26 Red Devils in World Cup squad |publisher=[[Beļģijas Futbola asociācija]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026  |archive-date=May 15, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260515115739/https://www.rbfa.be/en/news/26-red-devils-world-cup-squad}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Beļģija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=109|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Brendons Mehele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=9|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=19|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=138|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=119|goals=37|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=85|goals=13|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=126|goals=90|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=51|goals=12|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=43|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=30|goals=6|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=80|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=8|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Šarls De Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=30|goals=6|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=5|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Djegu Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=3|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=34|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=63|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=24|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=13|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=29|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Natans Ngojs]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=4|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Beļģija /&gt;

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 29. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/EFA/status/2060488299849073058 |title=🗒️🔴 أعلن الجهاز الفني لمنتخب مصر الأول لكرة القدم بقيادة حسام حسن، قائمة اللاعبين النهائية التي تضم 26 لاعبا  لبطولة كأس العالم 2026  بالولايات المتحدة وكندا والمكسيك خلال الفترة من 11 يونيو إلي 19 يوليو المقبلين.  |publisher=[[Ēģiptes Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 29, 2026 |access-date=May 29, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Ēģipte /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mohameds el Šenāvī]]|sortname=Shenawy, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|12|18}}|caps=76|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Jāsers Ibrahīms]]|sortname=Ibrahim, Yasser|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|2|10}}|caps=17|goals=1|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Mohameds Hānī]]|sortname=Hany, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|25}}|caps=42|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Hosāms Abdelmagīds]]|sortname=Abdelmaguid, Hossam|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|30}}|caps=13|goals=0|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rāmī Rabīa]]|sortname=Rabia, Ramy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|20}}|caps=44|goals=5|club=[[Al Ain FC|Al Ain]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Mohameds Abdelmonems]]|sortname=Abdelmonem, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|1}}|caps=36|goals=3|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Trezegē]]|sortname=Trezeguet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|1}}|caps=96|goals=23|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Imāms Āšūrs]]|sortname=Ashour, Emam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|20}}|caps=29|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hamza Abdelkarīms]]|sortname=Abdelkarim, Hamza|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|1|1}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Barcelona Atlètic|Barcelona B]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]|sortname=Salah, Mohamed|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|15}}|caps=116|goals=67|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Mostafa Ziko]]|sortname=Ziko, Mostafa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|27}}|caps=2|goals=2|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Haisams Hasans]]|sortname=Hassan, Haissem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|8}}|caps=4|goals=0|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Ahmeds Fatūhs]]|sortname=Fatouh, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|22}}|caps=39|goals=1|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Hamdī Fathī]]|sortname=Fathy, Hamdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=63|goals=3|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Karīms Hāfezs]]|sortname=Hafez, Karim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[El Mahdī Soleimāns]]|sortname=Soliman, El Mahdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|6|8}}|caps=0|goals=0|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Mohanads Lašīns]]|sortname=Lasheen, Mohanad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|29}}|caps=23|goals=0|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Nabīls Emāds]]|sortname=Emad, Nabil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|6}}|caps=12|goals=0|club=[[Al-Najma SC (Saudi Arabia)|Al-Najma]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Marvāns Atija]]|sortname=Attia, Marwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|12}}|caps=34|goals=1|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ibrahīms Ādels]]|sortname=Adel, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|23}}|caps=24|goals=3|club=[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Mahmūds Sābers]]|sortname=Saber, Mahmoud|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|30}}|caps=15|goals=1|club=[[ZED FC|ZED]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Omars Marmūšs]]|sortname=Marmoush, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|7}}|caps=49|goals=11|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Mostafa Šobeirs]]|sortname=Shobeir, Mostafa|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|17}}|caps=9|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Tāreks Alā]]|sortname=Alaa, Tarek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|5}}|caps=3|goals=0|club=[[ZED FC|ZED]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Zizo]]|sortname=Zizo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|10}}|caps=63|goals=5|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=26|pos=GK|name=[[Mohameds Alā]]|sortname=Alaa, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|9}}|caps=0|goals=0|club=[[El Gouna FC|El Gouna]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Ēģipte /&gt;

=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/teammellifootball/p/DZCuDePjWNQ/ |title=اعلام لیست نهایی تیم ملی فوتبال ایران در جام جهانی فوتبال ۲۰۲۶ |trans-title=Announcement of the final roster of the Iran national football team for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Irānas Futbola federācija]] |via=[[Instagram]] |date=June 1, 2026 |access-date=June 1, 2026 |language=fa}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Irāna /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alīreza Beirānvands]]|sortname=Beiranvand, Alireza|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|21}}|caps=86|goals=0|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sālehs Hardānī]]|sortname=Hardani, Saleh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|26}}|caps=18|goals=1|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ehsans Hādžsafī]]|sortname=Hajsafi, Ehsan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|25}}|caps=146|goals=7|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Šodžā Halīlzāde]]|sortname=Khalilzadeh, Shojae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|5|14}}|caps=58|goals=2|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Milāds Mohammadī]]|sortname=Mohammadi, Milad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|9|29}}|caps=76|goals=1|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Saīds Ezatolāhī]]|sortname=Ezatolahi, Saeid|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|1}}|caps=83|goals=2|club=[[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al-Ahli]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Alīreza Džahānbahšs]]|sortname=Jahanbakhsh, Alireza|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|11}}|caps=98|goals=17|club=[[FCV Dender EH|Dender]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mohameds Mohebī]]|sortname=Mohebi, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=36|goals=14|club=[[FC Rostov|Rostov]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Mehdī Tāremī]]|sortname=Taremi, Mehdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|18}}|caps=105|goals=60|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mehdī Gājedī]]|sortname=Ghayedi, Mehdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=30|goals=10|club=[[Al-Nasr SC (Dubai)|Al-Nasr]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Alī Alīpūrs]]|sortname=Alipour, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|11}}|caps=14|goals=1|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Pajāms Nijāzmands]]|sortname=Niazmand, Payam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|6}}|caps=15|goals=0|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Hoseins Kanānīzādegans]]|sortname=Kanaanizadegan, Hossein|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|23}}|caps=65|goals=6|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Sāmāns Godoss]]|sortname=Ghoddos, Saman|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|9|6}}|caps=68|goals=3|club=[[Kalba FC|Kalba]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Rūzbehs Češmī]]|sortname=Cheshmi, Rouzbeh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|24}}|caps=40|goals=3|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Mehdī Torābī]]|sortname=Torabi, Mehdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|10}}|caps=52|goals=7|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Ārija Jūsefī]]|sortname=Yousefi, Aria|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|22}}|caps=14|goals=1|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Amīrhoseins Hoseinzāde]]|sortname=Hosseinzadeh, Amirhossein|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|30}}|caps=18|goals=5|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Alī Nematī]]|sortname=Nemati, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|7}}|caps=17|goals=0|club=[[Foolad F.C.|Foolad]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Šahrijārs Mogānlū]]|sortname=Moghanlou, Shahriyar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|21}}|caps=21|goals=2|club=[[Kalba FC|Kalba]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Mohameds Gorbānī]]|sortname=Ghorbani, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|21}}|caps=16|goals=0|club=[[Al Wahda FC|Al-Wahda]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Hoseins Hoseinī]]|sortname=Hosseini, Hossein|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|30}}|caps=13|goals=0|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Rāmīns Rezāījāns]]|sortname=Rezaeian, Ramin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|21}}|caps=74|goals=8|club=[[Foolad F.C.|Foolad]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Deniss Ekerts]]|sortname=Eckert, Dennis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|9}}|caps=0|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Dānijāls Īrī]]|sortname=Eiri, Danial|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|26}}|caps=0|goals=0|club=[[Malavan F.C.|Malavan]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Amīrmohamads Razāginija]]|sortname=Razzaghinia, Amirmohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|11}}|caps=4|goals=0|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Irāna /&gt;

=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260514122914/https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753 |archive-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Jaunzēlande /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=51|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=20|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=25|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=63|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=32|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Logans Rodžersons]]|sortname=Rogerson, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|28}}|caps=18|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=39|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=90|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=28|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=44|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=8|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=37|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=26|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=25|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=19|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=76|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=31|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=24|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=32|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=11|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=11|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=4|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Jaunzēlande /&gt;

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Federação Caboverdiana de Futebol]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518174915/https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ }}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kaboverde /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=90|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=61|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=32|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=45|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Logans Košta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=28|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=31|goals=3|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=29|goals=3|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=41|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=6|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=55|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=61|goals=10|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=11|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=11|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=33|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=20|goals=1|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=11|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=38|goals=3|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=16|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=22|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=98|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=9|goals=2|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=20|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=1|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=14|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=6|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=21|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kaboverde /&gt;

=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.saff.com.sa/news.php?id=4240 |title=المدير الفني دونيس يعلن قائمة الأخضر لنهائيات كأس العالم 2026 |trans-title=Coach Donis announces the Saudi national team squad for the 2026 World Cup finals |publisher=[[Saūda Arābijas Futbola federācija]] |date=June 1, 2026 |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |last=Dorff |first=Marcel |url=https://heavy.com/sports/soccer/world-cup/saudi-arabia-announces-squad-world-cup/ |title=Saudi Arabia Announces Squad for 2026 FIFA World Cup |work=[[Heavy (website)|Heavy]] |date=May 31, 2026 |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Saūda Arābija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Navāfs el Akīdī]]|sortname=Aqidi, Nawaf|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|10}}|caps=24|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alī Madžrašī]]|sortname=Majrashi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|2}}|caps=21|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alī Ladžāmī]]|sortname=Lajami, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|24}}|caps=24|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Abdulilāhs el Amrī]]|sortname=Amri, Abdulelah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|15}}|caps=44|goals=1|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Hasāns et Tambaktī]]|sortname=Tambakti, Hassan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|9}}|caps=54|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nāsirs ed Dausarī]]|sortname=Dawsari, Nasser|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|19}}|caps=47|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Musaabs el Džuvairs]]|sortname=Juwayr, Musab|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|20}}|caps=37|goals=6|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Aimans Jahja]]|sortname=Yahya, Ayman|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|14}}|caps=26|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Firāss el Buraikāns]]|sortname=Buraikan, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|14}}|caps=72|goals=16|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sālims ed Dausarī]]|sortname=Dawsari, Salem|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|19}}|caps=111|goals=27|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Sālihs eš Šehrī]]|sortname=Shehri, Saleh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|1}}|caps=59|goals=17|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Saūds Abdulhamīds]]|sortname=Abdulhamid, Saud|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|18}}|caps=55|goals=1|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Navāfs Būšals]]|sortname=Boushal, Nawaf|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|16}}|caps=27|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hasāns Kādišs]]|sortname=Kadesh, Hassan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=21|goals=2|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Abdullāhs el Haibarī]]|sortname=Khaibari, Abdullah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|16}}|caps=42|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Zijāds el Džohānī]]|sortname=Johani, Ziyad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|11}}|caps=12|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Hālids el Gannāms]]|sortname=Ghannam, Khalid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|8}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Alā el Hedžī]]|sortname=Hejji, Alaa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|3}}|caps=3|goals=0|club=[[Neom SC|Neom]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Abdullāhs el Hamdāns]]|sortname=Hamdan, Abdullah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|13}}|caps=52|goals=13|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Sultāns Mandašs]]|sortname=Mandash, Sultan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|17}}|caps=7|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Muhameds el Uveiss]]|sortname=Owais, Mohammed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|10|10}}|caps=65|goals=0|club=[[Al-Ula FC|Al-Ula]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds el Kasārs]]|sortname=Kassar, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|5|8}}|caps=9|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Muhameds Kanno]]|sortname=Kanno, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|22}}|caps=79|goals=8|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Muteibs el Harbī]]|sortname=Harbi, Moteb|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|20}}|caps=13|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džihāds Takrī]]|sortname=Thakri, Jehad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|21}}|caps=8|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Muhameds Abū eš Šāmats]]|sortname=Abu Shamat, Mohammed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|11}}|caps=8|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Saūda Arābija /&gt;

=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 25. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://rfef.es/es/noticias/los-26-que-buscaran-volver-reinar-en-el-mundial |title=Los 26 que buscarán volver a reinar en el Mundial |trans-title=The 26 who will seek to reign again in the World Cup |publisher=[[Spānijas Futbola federācija]] |date=May 25, 2026 |access-date=May 25, 2026 |language=es}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Spānija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Raja]]|sortname=Raya, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|15}}|caps=13|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Marks Pubiļs]]|sortname=Pubill, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alekss Grimaldo]]|sortname=Grimaldo, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|20}}|caps=14|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Eriks Garsija]]|sortname=Garcia, Eric|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|9}}|caps=21|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Markoss Ljorente]]|sortname=Llorente, Marcos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|30}}|caps=24|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Mikels Merino]]|sortname=Merino, Mikel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|22}}|caps=43|goals=10|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ferrans Torress]]|sortname=Torres, Ferran|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|29}}|caps=57|goals=24|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]|sortname=Ruiz, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|3}}|caps=42|goals=6|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Gavi]]|sortname=Gavi|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|5}}|caps=30|goals=5|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Dani Olmo]]|sortname=Olmo, Dani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|7}}|caps=50|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jeremijs Pino]]|sortname=Pino, Yeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|20}}|caps=23|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Pedro Porro]]|sortname=Porro, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Hoans Garsija]]|sortname=Garcia, Joan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Emeriks Laports]]|sortname=Laporte, Aymeric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=46|goals=2|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Alekss Baena]]|sortname=Baena, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|20}}|caps=17|goals=2|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|sortname=Rodri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|22}}|caps=62|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Niko Viljamss]]|sortname=Williams, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|12}}|caps=30|goals=6|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Martins Subimendi]]|sortname=Zubimendi, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|2}}|caps=26|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Lamins Jamals]]|sortname=Yamal, Lamine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|7|13}}|caps=25|goals=6|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Pedri]]|sortname=Pedri|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|25}}|caps=41|goals=6|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Mikels Ojarsavals]]|sortname=Oyarzabal, Mikel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|21}}|caps=53|goals=25|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Pau Kubarsi]]|sortname=Cubarsi, Pau|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|1|22}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|sortname=Simon, Unai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|11}}|caps=58|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]|sortname=Cucurella, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|22}}|caps=24|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Viktors Munjoss]]|sortname=Munoz, Victor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|13}}|caps=2|goals=1|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Borha Iglesiass]]|sortname=Iglesias, Borja|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=8|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Spānija /&gt;

=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/Uruguay/status/2061080470725497120|title=La lista final, los 26 elegidos de Marcelo Bielsa para representar al país en la Copa Mundial 📋|publisher=[[Urugvajas Futbola asociācija]]|via=[[X (sociālais tīkls)|X]]|date=May 31, 2026|access-date=May 31, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Urugvaja /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Serhio Ročets]]|sortname=Rochet, Sergio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|23}}|caps=35|goals=0|club=[[Sport Club Internacional|Internacional]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]|sortname=Gimenez, Jose Maria|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|20}}|caps=99|goals=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Sebastjans Kaseress]]|sortname=Caceres, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|18}}|caps=24|goals=0|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ronalds Arauho]]|sortname=Araujo, Ronald|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|7}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Manuels Ugarte]]|sortname=Ugarte, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|11}}|caps=36|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]|sortname=Bentancur, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|25}}|caps=74|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Nikolass de la Kruss]]|sortname=Cruz, Nicolas de la|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|1}}|caps=34|goals=5|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Federiko Valverde]]|sortname=Valverde, Federico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|22}}|caps=73|goals=9|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Darvins Nunjess]]|sortname=Nunez, Darwin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|24}}|caps=38|goals=13|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džordžians De Arasketa]]|sortname=Arrascaeta, Giorgian de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|1}}|caps=60|goals=13|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Fakundo Pelistri]]|sortname=Pellistri, Facundo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=39|goals=2|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Santjago Mele]]|sortname=Mele, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|6}}|caps=8|goals=0|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Giljermo Varela]]|sortname=Varela, Guillermo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|24}}|caps=28|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Agustins Kanobio]]|sortname=Canobbio, Agustin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|1}}|caps=15|goals=1|club=[[Fluminense FC|Fluminense]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Emiljano Martiness]]|sortname=Martinez, Emiliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|17}}|caps=10|goals=0|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Matiass Olivera]]|sortname=Olivera, Mathias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|31}}|caps=35|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Matiass Vinja]]|sortname=Vina, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|9}}|caps=43|goals=1|club=[[CA River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Braiens Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=32|goals=4|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Rodrigo Agirre]]|sortname=Aguirre, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|1}}|caps=10|goals=3|club=[[Tigres UANL|UANL]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Maksimiljano Arauho]]|sortname=Araujo, Maximiliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|15}}|caps=28|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Federiko Vinjass]]|sortname=Vinas, Federico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|30}}|caps=11|goals=2|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Hoakins Pikeress]]|sortname=Piquerez, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|24}}|caps=19|goals=0|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Fernando Muslera]]|sortname=Muslera, Fernando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|16}}|caps=134|goals=0|club=[[Estudiantes de La Plata|Estudiantes]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Santjago Bueno]]|sortname=Bueno, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|9}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Huans Manuels Sanabrija]]|sortname=Sanabria, Juan Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|29}}|caps=5|goals=1|club=[[Real Salt Lake]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Rodrigo Salasars]]|sortname=Zalazar, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|12}}|caps=8|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Urugvaja /&gt;

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[Francijas Futbola federācija]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr|archive-date=May 14, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260514190954/https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Francija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=11|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=58|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=38|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=48|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=14|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{Nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=59|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=46|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=34|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=98|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=17|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=20|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=69|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=59|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=28|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=40|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=32|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=11|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=44|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=7|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=42|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=4|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=7|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=9|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Francija /&gt;

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/IraqNT_EN/status/2061373604558717062| author=Iraq Football Association |author-link=Irākas Futbola asociācija |date=June 1, 2026 |title=Introducing Iraq's Final Squad for the FIFA World Cup |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Irāka /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Fahads Tālibs]]|sortname=Talib, Fahad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|21}}|caps=21|goals=0|club=[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Rebīns Sulāka]]|sortname=Sulaka, Rebin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|12}}|caps=56|goals=1|club=[[Port F.C.|Port]]|clubnat=THA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Huseins Alī]]|sortname=Ali, Hussein|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|1}}|caps=27|goals=1|club=[[Pogoń Szczecin]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Zaids Tahsīns]]|sortname=Tahseen, Zaid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|29}}|caps=28|goals=1|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Akams Hāšims]]|sortname=Hashim, Akam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=14|goals=1|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Manāfs Jūniss]]|sortname=Younis, Manaf|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|16}}|caps=34|goals=1|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Jusufs Amīns]]|sortname=Amyn, Youssef|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=27|goals=2|club=[[Larnakas AEK|AEK Larnaca]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ibrahīms Bāješs]]|sortname=Bayesh, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=76|goals=8|club=[[Al Dhafra FC|Al-Dhafra]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Alī el Hammādī]]|sortname=Hamadi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|1}}|caps=20|goals=5|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Muhanads Alī]]|sortname=Ali, Mohanad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|20}}|caps=72|goals=27|club=[[Dibba FC|Dibba]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ahmeds Kāsims]]|sortname=Qasem, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Nashville SC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Džalāls Hasans]]|sortname=Hassan, Jalal|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|5|18}}|caps=102|goals=0|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Alī Jūsufs]]|sortname=Yousif, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|19}}|caps=7|goals=1|club=[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Zidāns Ikbāls]]|sortname=Iqbal, Zidane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|4|27}}|caps=25|goals=2|club=[[FC Utrecht|Utrecht]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ahmeds Maknzī]]|sortname=Maknzi, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amīrs el Ammārī]]|sortname=Ammari, Amir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|27}}|caps=51|goals=3|club=[[KS Cracovia|Cracovia]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Alī Džāsims]]|sortname=Jasim, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|20}}|caps=36|goals=2|club=[[Al-Najma SC (Saudi Arabia)|Al-Najma]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Aimens Huseins]]|sortname=Hussein, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|22}}|caps=95|goals=33|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kevins Jakobs]]|sortname=Yakob, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=9|goals=0|club=[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Aimars Šērs]]|sortname=Sher, Aimar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|20}}|caps=7|goals=0|club=[[Sarpsborg 08 FF|Sarpsborg 08]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Marko Fardžī]]|sortname=Farji, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|16}}|caps=12|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Bāsils]]|sortname=Basil, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|19}}|caps=16|goals=0|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Merhāss Doskī]]|sortname=Doski, Merchas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|7}}|caps=31|goals=1|club=[[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Zaids Ismaīls]]|sortname=Ismail, Zaid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|3}}|caps=6|goals=0|club=[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mustafa Sādūns]]|sortname=Saadoon, Mustafa|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|25}}|caps=17|goals=0|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Franss Putross]]|sortname=Putros, Frans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|14}}|caps=28|goals=0|club=[[Persib Bandung|Persib]]|clubnat=IDN}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Irāka /&gt;

=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 21. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2026/her-er-norges-vm-tropp/ |title=Her er Norges VM-tropp |trans-title=Here is Norway's World Cup squad |publisher=[[Norvēģijas Futbola asociācija]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=no |archive-date=May 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260522095352/https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2026/her-er-norges-vm-tropp/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/p/DYptu7rDA5D/ |title=Hvilket nummer går du for i sommer? |trans-title=Which number are you going for this summer? |publisher=[[Norvēģijas Futbola asociācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 23, 2026 |language=no}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Norvēģija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ērjans Nīlanns]]|sortname=Nyland, Orjan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|10}}|caps=71|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Mortens Torsbī]]|sortname=Thorsby, Morten|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|5}}|caps=31|goals=0|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kristofers Ajers]]|sortname=Ajer, Kristoffer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|17}}|caps=52|goals=2|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Leo Estigors]]|sortname=Ostigard, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|28}}|caps=38|goals=1|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Dāvids Mellers Volfe]]|sortname=Moller Wolfe, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|23}}|caps=22|goals=1|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Patriks Bergs]]|sortname=Berg, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|24}}|caps=43|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]|sortname=Sorloth, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=72|goals=26|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Sanders Berge]]|sortname=Berge, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|14}}|caps=66|goals=1|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|sortname=Haaland, Erling|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|21}}|caps=50|goals=55|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Martins Ēdegors]]|sortname=Odegaard, Martin|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|17}}|caps=68|goals=5|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jergens Strands Larsens]]|sortname=Strand Larsen, Jorgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|6}}|caps=28|goals=6|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sanders Tangvīks]]|sortname=Tangvik, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|29}}|caps=0|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Ēgils Selviks]]|sortname=Selvik, Egil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|30}}|caps=7|goals=0|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Fredriks Eušnēss]]|sortname=Aursnes, Fredrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|10}}|caps=22|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Fredriks Andrē Bjerkans]]|sortname=Bjorkan, Fredrik Andre|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|21}}|caps=21|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Markuss Holmgrēns Pēdešens]]|sortname=Pedersen, Marcus Holmgren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|16}}|caps=32|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Turbjērns Hegems]]|sortname=Heggem, Torbjorn|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|12}}|caps=15|goals=0|club=[[Bologna FC|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Kristians Torstveds]]|sortname=Thorstvedt, Kristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|13}}|caps=37|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Telo Osgors]]|sortname=Aasgaard, Thelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|2}}|caps=8|goals=5|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Antonio Nusa]]|sortname=Nusa, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|17}}|caps=24|goals=8|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Andreass Šelderups]]|sortname=Schjelderup, Andreas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|1}}|caps=12|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Oskars Bobs]]|sortname=Bobb, Oscar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=20|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Jenss Peters Heuge]]|sortname=Hauge, Jens Petter|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|12}}|caps=15|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Sondre Langoss]]|sortname=Langas, Sondre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|2}}|caps=3|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Henriks Falkeners]]|sortname=Falchener, Henrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|8}}|caps=1|goals=0|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Jūlians Rīersons]]|sortname=Ryerson, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|17}}|caps=43|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Norvēģija /&gt;

=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Senegālas Futbola federācija |url=https://x.com/GaindeYi/status/2061625034532172127 |author-link=Senegālas Futbola federācija |date=June 1, 2026 |title=La liste des 26 Lions retenus par le sélectionneur national Pape Thiaw pour défendre les couleurs du Senegal à la Coupe du Monde 2026. |trans-title=The list of the 26 Lions selected by national team coach Pape Thiaw to represent Senegal at the 2026 World Cup. |language=fr |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Senegāla /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jevans Diufs]]|sortname=Diouf, Yehvann|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|16}}|caps=2|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mamadū Sārs]]|sortname=Sarr, Mamadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|8|29}}|caps=8|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidu Kulibali]]|sortname=Koulibaly, Kalidou|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|20}}|caps=103|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Abdulajs Seks]]|sortname=Seck, Abdoulaye|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|4}}|caps=22|goals=4|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrisa Gejs]]|sortname=Gueye, Idrissa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|9|26}}|caps=131|goals=7|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Patē Siss]]|sortname=Ciss, Pathe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|16}}|caps=30|goals=0|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Asane Diao]]|sortname=Diao, Assane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|9|7}}|caps=5|goals=0|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Lamins Kamara]]|sortname=Camara, Lamine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|1}}|caps=33|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Bamba Djengs]]|sortname=Dieng, Bamba|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|23}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|sortname=Mane, Sadio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|10}}|caps=128|goals=55|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Nikolass Džeksons]]|sortname=Jackson, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=33|goals=8|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Šerifs Ndiajē]]|sortname=Ndiaye, Cherif|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=19|goals=4|club=[[Samsunspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Ilimans Ndiajē]]|sortname=Ndiaye, Iliman|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|6}}|caps=40|goals=4|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Ismails Jākobss]]|sortname=Jakobs, Ismail|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|17}}|caps=30|goals=0|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Krepins Djata]]|sortname=Diatta, Krepin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=61|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Eduārs Mendī]]|sortname=Mendy, Edouard|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|3|1}}|caps=57|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Pape Matars Sārs]]|sortname=Sarr, Pape Matar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|14}}|caps=40|goals=4|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ismails Sārs]]|sortname=Sarr, Ismaila|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|25}}|caps=83|goals=19|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Musa Njakatē]]|sortname=Niakhate, Moussa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|8}}|caps=31|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ibrahims Mbaje]]|sortname=Mbaye, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|1|24}}|caps=11|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Habibs Diarrā]]|sortname=Diarra, Habib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|3}}|caps=21|goals=4|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Bara Sapoko Ndiajē]]|sortname=Sapoko Ndiaye, Bara|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|12|31}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Mori Diavs]]|sortname=Diaw, Mory|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Antuāns Mendī]]|sortname=Mendy, Antoine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|27}}|caps=7|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[El Hadži Diufs]]|sortname=Diouf, El Hadji Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|29}}|caps=20|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Pape Gejs]]|sortname=Gueye, Pape|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|24}}|caps=41|goals=5|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Senegāla /&gt;

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.faf.dz/equipe-nationale-la-liste-de-petkovic-pour-la-coupe-du-monde-2026/ |title=Équipe nationale : la liste de Petkovic pour la Coupe du monde 2026 |trans-title=National team: Petković's squad for the 2026 World Cup |publisher=[[	Alžīrijas Futbola federācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/bentaleb-back-algeria-world-cup-squad-named-2026-05-31/ |title=Bentaleb back for Algeria as World Cup squad named |work=[[Reuters]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Alžīrija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Melvins Mastils]]|sortname=Mastil, Melvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|19}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Stade Nyonnais]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Aīsa Māndī]]|sortname=Mandi, Aissa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|10|22}}|caps=117|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ašrefs Abāda]]|sortname=Abada, Achref|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|15}}|caps=7|goals=1|club=[[USM Alger]]|clubnat=ALG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Tugajs]]|sortname=Tougai, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|22}}|caps=29|goals=2|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Zinedīns Belaīds]]|sortname=Belaid, Zineddine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|20}}|caps=10|goals=1|club=[[JS Kabylie]]|clubnat=ALG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Rāmizs Zerūkī]]|sortname=Zerrouki, Ramiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=52|goals=3|club=[[FC Twente|Twente]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Rijāds Mahrezs]]|sortname=Mahrez, Riyad|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|21}}|caps=114|goals=38|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Husems Auārs]]|sortname=Aouar, Houssem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|30}}|caps=20|goals=6|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Amīns Guirī]]|sortname=Gouiri, Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|16}}|caps=22|goals=8|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Fāress Šaībī]]|sortname=Chaibi, Fares|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|28}}|caps=29|goals=3|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Anīss Hadž Mūsā]]|sortname=Hadj Moussa, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|11}}|caps=14|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Nadīrs Benbualī]]|sortname=Benbouali, Nadhir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|17}}|caps=3|goals=1|club=[[Győri ETO FC|Győr]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Žauens Hadžams]]|sortname=Hadjam, Jaouen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|26}}|caps=17|goals=3|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Hišāms Budauī]]|sortname=Boudaoui, Hicham|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|23}}|caps=32|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Rajāns Ait Nurī]]|sortname=Ait-Nouri, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|6}}|caps=28|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Usāma Benbots]]|sortname=Benbot, Oussama|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|11}}|caps=2|goals=0|club=[[USM Alger]]|clubnat=ALG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Rafīks Belgāli]]|sortname=Belghali, Rafik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Mohameds Amūra]]|sortname=Amoura, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|9}}|caps=45|goals=19|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Nabīls Bentalebs]]|sortname=Bentaleb, Nabil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|24}}|caps=59|goals=6|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ādils Bulbīna]]|sortname=Boulbina, Adil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|2}}|caps=11|goals=6|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Rāmī Bensebēnī]]|sortname=Bensebaini, Ramy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|16}}|caps=81|goals=7|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Ibrahīms Māza]]|sortname=Maza, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|24}}|caps=16|goals=2|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Likā Zidāns]]|sortname=Zidane, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|13}}|caps=7|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Jasīns Titrāvī]]|sortname=Titraoui, Yacine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|26}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Faress Gedžedmiss]]|sortname=Ghedjemis, Fares|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|6}}|caps=1|goals=1|club=[[Frosinone Calcio|Frosinone]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Samīrs Šergī]]|sortname=Chergui, Samir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Paris FC]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Alžīrija /&gt;

=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 28. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/Argentina/status/2060120562366648376 |title=#SelecciónMayor Nuestros 26 guerreros que defenderán el título mundial. ¡Vamos Argentina! 🩵🤍🩵 |publisher=[[Argentīnas Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 28, 2026 |access-date=May 28, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Argentīna /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Huans Muso]]|sortname=Musso, Juan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Markoss Senesi]]|sortname=Senesi, Marcos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|10}}|caps=3|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nikolass Taljafiko]]|sortname=Tagliafico, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|31}}|caps=76|goals=1|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Gonsalo Montjels]]|sortname=Montiel, Gonzalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|1}}|caps=39|goals=2|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Leandro Paredess]]|sortname=Paredes, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|29}}|caps=77|goals=5|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Lisandro Martiness]]|sortname=Martinez, Lisandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|18}}|caps=28|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Rodrigo De Pols]]|sortname=De Paul, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|24}}|caps=87|goals=2|club=[[Inter Miami CF]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Valentins Barko]]|sortname=Barco, Valentin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|23}}|caps=4|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hulians Alvaress]]|sortname=Alvarez, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|31}}|caps=51|goals=14|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Lionels Mesi]]|sortname=Messi, Lionel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|6|24}}|caps=199|goals=117|club=[[Inter Miami CF]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Džovani Lo Selso]]|sortname=Lo Celso, Giovani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|9}}|caps=67|goals=4|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Heronimo Rulli]]|sortname=Rulli, Geronimo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|20}}|caps=8|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Kristians Romero]]|sortname=Romero, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|27}}|caps=51|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Eksekjels Palasjoss]]|sortname=Palacios, Exequiel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|5}}|caps=40|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Nikolass Gonsaless]]|sortname=Gonzalez, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|6}}|caps=51|goals=6|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Tjago Almada]]|sortname=Almada, Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|26}}|caps=16|goals=5|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Džuljano Simeone]]|sortname=Simeone, Giuliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|18}}|caps=13|goals=2|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Niko Pass]]|sortname=Paz, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|8}}|caps=9|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Nikolass Otamendi]]|sortname=Otamendi, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|2|12}}|caps=132|goals=8|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Aleksiss Makalisters]]|sortname=Mac Allister, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|24}}|caps=46|goals=6|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Hosē Manuels Lopess]]|sortname=Lopez, Jose Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|6}}|caps=5|goals=0|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Lautaro Martiness]]|sortname=Martinez, Lautaro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|22}}|caps=77|goals=37|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Emiljano Martiness]]|sortname=Martinez, Emiliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|2}}|caps=59|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Enco Fernandess]]|sortname=Fernandez, Enzo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|17}}|caps=42|goals=6|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Fakundo Medina]]|sortname=Medina, Facundo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|28}}|caps=9|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Nauels Molina]]|sortname=Molina, Nahuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|6}}|caps=58|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Argentīna /&gt;

=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrijas Futbola asociācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518181201/https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader }}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Austrija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=26|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=32|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=51|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=52|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=47|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=133|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=113|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=98|goals=26|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=75|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgele]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=22|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=41|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=30|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=3|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=34|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Dejans Ļubičičs]]|sortname=Ljubičić, Dejan|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|10|8|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=57|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=19|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=11|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=3|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Austrija /&gt;

=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnijā.
&lt;section begin=Jordānija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jazīds Abū Laila]]|sortname=Abulaila, Yazeed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|8}}|caps=76|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mohammads Abū Hašīšs]]|sortname=Abu Hashish, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|9}}|caps=56|goals=1|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Abdallāhs Nasībs]]|sortname=Nasib, Abdallah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|25}}|caps=65|goals=3|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Husāms Abū Dahabs]]|sortname=Abu Dahab, Husam|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jazans el Arabs]]|sortname=Arab, Yazan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=80|goals=3|club=[[FC Seoul]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Āmirs Džamūss]]|sortname=Jamous, Amer|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=19|goals=1|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Mohammads Abū Zraiks]]|sortname=Abu Zrayq, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|30}}|caps=41|goals=5|club=[[Raja CA|Raja Casablanca]]|clubnat=MAR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Nūrs er Ravābdehs]]|sortname=Rawabdeh, Noor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=68|goals=3|club=[[Selangor F.C.|Selangor]]|clubnat=MAS}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Ali Olvāns]]|sortname=Olwan, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|26}}|caps=66|goals=29|club=[[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Musa et Tāmarī]]|sortname=Taamari, Musa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|10}}|caps=92|goals=24|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Odai el Fahūrī]]|sortname=Fakhouri, Odeh|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|22}}|caps=10|goals=1|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Nūrs Banī Atja]]|sortname=Bani Attiah, Nour|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|25}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mahmūds el Mardī]]|sortname=Mardi, Mahmoud|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|6}}|caps=89|goals=9|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Radžāī Ājeds]]|sortname=Ayed, Rajaei|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|25}}|caps=72|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Ibrahīms Sādehs]]|sortname=Sadeh, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=57|goals=3|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Mo Abū en Nādī]]|sortname=Abualnadi, Mo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|8}}|caps=18|goals=0|club=[[Selangor F.C.|Selangor]]|clubnat=MAS}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Salīms Obaids]]|sortname=Obaid, Salim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|17}}|caps=11|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Mohammads Tāhā]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saids er Rosāns]]|sortname=Rosan, Saed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|1}}|caps=21|goals=2|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mohannads Abū Tāhā]]|sortname=Abu Taha, Mohannad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|2}}|caps=29|goals=1|club=[[Al-Quwa Al-Jawiya]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nizārs er Rašdāns]]|sortname=Rashdan, Nizar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|23}}|caps=47|goals=4|club=[[Qatar SC]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Abdallāhs el Fāhūrī]]|sortname=Fakhouri, Abdallah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|22}}|caps=11|goals=0|club=[[Al-Wehdat SC|Al-Wehdat]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Ihsāns Hadāds]]|sortname=Haddad, Ihsan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|5}}|caps=92|goals=2|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Ali Azāizehs]]|sortname=Azaizeh, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|13}}|caps=4|goals=0|club=[[Al Shabab Club|Al-Shabab]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Mohammads ed Davūds]]|sortname=Dawoud, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|12}}|caps=13|goals=1|club=[[Al-Wehdat SC|Al-Wehdat]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Anass Badavi]]|sortname=Badawi, Anas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|13}}|caps=1|goals=0|club=[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Jordānija /&gt;

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 25. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fcf.com.co/2026/05/25/convocatoria-de-la-seleccion-colombia-masculina-de-mayores-para-la-copa-mundial-de-la-fifa-2026/ |title=Convocatoria de la Selección Colombia Masculina de Mayores para la Copa Mundial de la FIFA 2026 |trans-title=Squad Announcement for the Colombia Men's National Team for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Kolumbijas Futbola federācija]] |date=May 25, 2026 |access-date=May 25, 2026 |language=es}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kolumbija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Ospina]]|sortname=Ospina, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|31}}|caps=130|goals=0|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=COL}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Daniels Munjoss]]|sortname=Munoz, Daniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|26}}|caps=46|goals=3|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Džons Lukumi]]|sortname=Lucumi, Jhon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|26}}|caps=37|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Santjago Arjass]]|sortname=Arias, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|13}}|caps=68|goals=0|club=[[Independiente de Avellaneda|Independiente]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Kevins Kastanjo]]|sortname=Castano, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|29}}|caps=25|goals=0|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ričards Rioss]]|sortname=Rios, Richard|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|2}}|caps=32|goals=2|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Luiss Diass]]|sortname=Diaz, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|13}}|caps=74|goals=22|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Horhe Karraskals]]|sortname=Carrascal, Jorge|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|25}}|caps=24|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Džons Kordova]]|sortname=Cordoba, Jhon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|11}}|caps=21|goals=6|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hamess Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, James|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|12}}|caps=126|goals=31|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Džons Arjass]]|sortname=Arias, Jhon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|21}}|caps=38|goals=6|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Kamilo Vargass]]|sortname=Vargas, Camilo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|3|9}}|caps=42|goals=0|club=[[Atlas F.C.|Atlas]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jerri Mina]]|sortname=Mina, Yerry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|23}}|caps=54|goals=8|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gustavo Puerta]]|sortname=Puerta, Gustavo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|26}}|caps=6|goals=1|club=[[Racing de Santander|Racing Santander]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Huans Portilja]]|sortname=Portilla, Juan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|12}}|caps=10|goals=0|club=[[Club Athletico Paranaense|Athletico Paranaense]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džefersons Lerma]]|sortname=Lerma, Jefferson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Hoans Mohika]]|sortname=Mojica, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|21}}|caps=45|goals=1|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Villers Dita]]|sortname=Ditta, Willer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Kučo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Cucho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|20}}|caps=9|goals=2|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Huans Fernando Kintero]]|sortname=Quintero, Juan Fernando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|18}}|caps=49|goals=6|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Hamintons Kampass]]|sortname=Campaz, Jaminton|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|24}}|caps=10|goals=1|club=[[Rosario Central]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Deivers Mačado]]|sortname=Machado, Deiver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|9|2}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Davinsons Sančess]]|sortname=Sanchez, Davinson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=79|goals=4|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=GK|name=[[Alvaro Montero]]|sortname=Montero, Alvaro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=12|goals=0|club=[[Club Atlético Vélez Sarsfield|Vélez Sarsfield]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Luiss Havjers Svaress]]|sortname=Suarez, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=12|goals=5|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Andress Gomess]]|sortname=Gomez, Andres|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|12}}|caps=8|goals=2|club=[[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kolumbija /&gt;

=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Kongo DR Futbola federācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.cafonline.com/news/desabre-names-fearless-dr-congo-squad-for-historic-world-cup-return/ |title=Desabre names fearless DR Congo squad for historic World Cup return |publisher=[[Āfrikas Futbola konfederācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026  |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518182122/https://www.cafonline.com/news/desabre-names-fearless-dr-congo-squad-for-historic-world-cup-return/}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kongo DR /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=29|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ārons Van-Bisaks]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=12|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=4|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=14|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=14|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=19|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=58|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=8|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=38|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=31|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=26|goals=1|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=69|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=20|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Ārons Tšibola]]|sortname=Tshibola, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|2}}|caps=17|goals=1|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=70|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=34|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=38|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=109|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=15|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=28|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=43|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=45|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kongo DR /&gt;

=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/56573 |title=Os escolhidos para o Mundial 2026 |trans-title=The selections for the 2026 World Cup |publisher=[[Portugāles Futbola federācija]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194221/https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/56573}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Portugāle /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|sortname=Costa, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|19}}|caps=43|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|sortname=Semedo, Nelson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|16}}|caps=50|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|sortname=Dias, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=76|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tomāšs Araužu]]|sortname=Araujo, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=5|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|sortname=Dalot, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|18}}|caps=35|goals=3|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Mateušs Nunešs]]|sortname=Nunes, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|27}}|caps=20|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|sortname=Ronaldo, Cristiano|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|2|5}}|caps=228|goals=143|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|sortname=Fernandes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|8}}|caps=89|goals=29|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|sortname=Ramos, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=25|goals=10|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|sortname=Silva, Bernardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|10}}|caps=109|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|sortname=Felix, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|10}}|caps=54|goals=12|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|sortname=Sa, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=5|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Renatu Veiga]]|sortname=Veiga, Renato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=13|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|sortname=Inacio, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|sortname=Neves, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|27}}|caps=22|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Fransišku Trinsāns]]|sortname=Trincao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|29}}|caps=18|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|sortname=Leao, Rafael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|10}}|caps=44|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|sortname=Neto, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|9}}|caps=25|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|sortname=Guedes, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=34|goals=8|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|sortname=Cancelo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=68|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|sortname=Neves, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|13}}|caps=67|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|sortname=Silva, Rui|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|sortname=Vitinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|13}}|caps=38|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Samu Košta]]|sortname=Costa, Samu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|27}}|caps=6|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|sortname=Mendes, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|19}}|caps=44|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|sortname=Conceicao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|14}}|caps=17|goals=4|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Portugāle /&gt;

=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnijā.
&lt;section begin=Uzbekistāna /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Otkirs Jusupovs]]|sortname=Yusupov, Utkir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|4}}|caps=40|goals=0|club=[[PFC Navbahor Namangan|Navbahor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Abdukodirs Husanovs]]|sortname=Khusanov, Abdukodir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hodžiakbars Alidžonovs]]|sortname=Alijonov, Khojiakbar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|19}}|caps=40|goals=2|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Faruhs Saifijevs]]|sortname=Sayfiev, Farrukh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|17}}|caps=46|goals=1|club=[[FC Neftchi Fergana|Neftchi]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rustams Ašurmatovs]]|sortname=Ashurmatov, Rustam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|7}}|caps=49|goals=1|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Akmals Mozgovojs]]|sortname=Mozgovoy, Akmal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|2}}|caps=25|goals=1|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Otabeks Šukurovs]]|sortname=Shukurov, Otabek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|22}}|caps=84|goals=9|club=[[Baniyas Club|Baniyas]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Džamšids Iskanderovs]]|sortname=Iskanderov, Jamshid|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|16}}|caps=38|goals=4|club=[[FC Neftchi Fergana|Neftchi]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Odildžons Hamrobekovs]]|sortname=Hamrobekov, Odiljon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|13}}|caps=72|goals=1|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ruslanbeks Džijanovs]]|sortname=Jiyanov, Ruslanbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|5}}|caps=5|goals=0|club=[[PFC Navbahor Namangan|Navbahor Namangan]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ostons Urunovs]]|sortname=Urunov, Oston|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|19}}|caps=42|goals=10|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Abduvohids Nematovs]]|sortname=Nematov, Abduvohid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|20}}|caps=8|goals=0|club=[[FC Nasaf|Nasaf]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Šerzods Nasrullajevs]]|sortname=Nasrullaev, Sherzod|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|23}}|caps=31|goals=2|club=[[FC Nasaf|Nasaf]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Eldors Šomurodovs]]|sortname=Shomurodov, Eldor|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|29}}|caps=92|goals=44|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Umars Ešmurodovs]]|sortname=Eshmurodov, Umar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|11|30}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Nasaf|Nasaf]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Botirali Ergaševs]]|sortname=Ergashev, Botirali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|23}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Neftchi Fergana|Neftchi]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dostonbeks Hamdamovs]]|sortname=Khamdamov, Dostonbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|24}}|caps=34|goals=5|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Abdulla Abdullajevs]]|sortname=Abdullaev, Abdulla|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|1}}|caps=17|goals=0|club=[[Dibba FC|Dibba]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Azizdžons Ganijevs]]|sortname=Ganiev, Azizjon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|22}}|caps=19|goals=0|club=[[Al Bataeh Club|Al-Bataeh]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Azizbeks Amonovs]]|sortname=Amonov, Azizbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|30}}|caps=12|goals=2|club=[[FC Bukhara|Bukhara]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Igors Sergejevs]]|sortname=Sergeev, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|4|30}}|caps=83|goals=25|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Abosbeks Faizulajevs]]|sortname=Fayzullaev, Abbosbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|3}}|caps=32|goals=8|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Šerzods Esanovs]]|sortname=Esanov, Sherzod|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|1}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Bukhara|Bukhara]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Behruzs Karimovs]]|sortname=Karimov, Bekhruz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|8|7}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Surkhon|Surkhon]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Avazbeks Olmasalijevs]]|sortname=Ulmasaliev, Avazbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|27}}|caps=0|goals=0|club=[[FC AGMK|AGMK]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Džahongirs Orozovs]]|sortname=Urozov, Jakhongir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|18}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Dinamo Samarqand|Dinamo Samarqand]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Uzbekistāna /&gt;

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Horvātijas Futbola federācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518183013/https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Horvātija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=75|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=31|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=20|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=48|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=33|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=10|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=113|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=116|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=198|goals=29|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=38|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=63|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=154|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=85|goals=12|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=19|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=17|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=17|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=9|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=21|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=5|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=4|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=15|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=13|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Horvātija /&gt;

=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 22. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Veevers |first=Nicholas |url=https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 |title=Three Lions Come Together for World Cup |publisher=[[Anglijas Futbola asociācija]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 22, 2026 |archive-date=May 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260522101615/https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 }}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Anglija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|sortname=Pickford, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|7}}|caps=84|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|sortname=Konsa, Ezri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|23}}|caps=20|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Niko O'Railijs]]|sortname=O'Reilly, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|21}}|caps=5|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|sortname=Rice, Declan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|14}}|caps=73|goals=7|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|sortname=Stones, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|28}}|caps=89|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|sortname=Guehi, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|13}}|caps=29|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|sortname=Saka, Bukayo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|5}}|caps=49|goals=14|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]|sortname=Anderson, Elliot|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|6}}|caps=9|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|sortname=Kane, Harry|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|28}}|caps=114|goals=79|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džūds Belingems]]|sortname=Bellingham, Jude|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|29}}|caps=48|goals=6|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|sortname=Rashford, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|31}}|caps=72|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Trevo Čalobā]]|sortname=Chalobah, Trevoh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|5}}|caps=1|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|sortname=Henderson, Dean|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|12}}|caps=5|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|sortname=Henderson, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|17}}|caps=90|goals=3|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|sortname=Burn, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|9}}|caps=8|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kobijs Meinū]]|sortname=Mainoo, Kobbie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|19}}|caps=14|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]|sortname=Rogers, Morgan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|26}}|caps=15|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|sortname=Gordon, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|24}}|caps=19|goals=3|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|sortname=Watkins, Ollie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|30}}|caps=22|goals=7|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Noni Madueke]]|sortname=Madueke, Noni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|10}}|caps=11|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Ebereči Eze]]|sortname=Eze, Eberechi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|29}}|caps=17|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Aivens Tonijs]]|sortname=Toney, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|16}}|caps=8|goals=1|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]|sortname=Trafford, James|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|sortname=James, Reece|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|8}}|caps=24|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]|sortname=Spence, Djed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|9}}|caps=6|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Džerels Kvansā]]|sortname=Quansah, Jarell|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|29}}|caps=3|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Anglija /&gt;

=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnijā &lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.ghanafa.org/carlos-queiroz-names-2026-fifa-world-cup-squad |title=Carlos Queiroz names 2026 FIFA World Cup squad |publisher=[[Ganas Futbola asociācija]] |date=June 2, 2026 |access-date=June 2, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Gana /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Lorenss Ati-Zidži]]|sortname=Ati-Zigi, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=29|goals=0|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alidu Seidu]]|sortname=Seidu, Alidu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|4}}|caps=24|goals=1|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[Keilebs Irenki]]|sortname=Yirenkyi, Caleb|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|1|15}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Džonass Adžetejs]]|sortname=Adjetey, Jonas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Tomass Partijs]]|sortname=Partey, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|13}}|caps=57|goals=15|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Abduls Mumins]]|sortname=Mumin, Abdul|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|6}}|caps=5|goals=0|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Abduls Fatavu]]|sortname=Fatawu, Abdul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|8}}|caps=28|goals=3|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Kvasi Sibo]]|sortname=Sibo, Kwasi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Džordans Ajū]]|sortname=Ayew, Jordan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|11}}|caps=120|goals=34|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Brendons Tomass-Asante]]|sortname=Thomas-Asante, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|29}}|caps=8|goals=1|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Antuāns Semenjo]]|sortname=Semenyo, Antoine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|7}}|caps=34|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Džozefs Anangs]]|sortname=Anang, Joseph|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|8}}|caps=1|goals=0|club=[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|clubnat=IRL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Kristofers Bonsu Bā]]|sortname=Bonsu Baah, Christopher|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|14}}|caps=9|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gideons Mensā]]|sortname=Mensah, Gideon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|18}}|caps=40|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Eliša Ovusu]]|sortname=Owusu, Elisha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|7}}|caps=20|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Bendžamins Asare]]|sortname=Asare, Benjamin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Accra Hearts of Oak S.C.|Hearts of Oak]]|clubnat=GHA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Baba Rahmans|Abduls Rahmans Baba]]|sortname=Baba, Abdul Rahman|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=51|goals=1|club=[[PAOK FC|PAOK]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Žeroms Opoku]]|sortname=Opoku, Jerome|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|14}}|caps=11|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Injaki Viljamss]]|sortname=Williams, Inaki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|15}}|caps=26|goals=2|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ogastins Boakje]]|sortname=Boakye, Augustine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|3}}|caps=0|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Kodžo Pepra Opongs]]|sortname=Peprah Oppong, Kojo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|4}}|caps=4|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Kamaldīns Sulemana]]|sortname=Sulemana, Kamaldeen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|15}}|caps=28|goals=1|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Deriks Lukassens]]|sortname=Luckassen, Derrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Ernests Nuamā]]|sortname=Nuamah, Ernest|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|1}}|caps=18|goals=4|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Prinss Kvabena Adu]]|sortname=Adu, Prince Kwabena|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Marvins Senaja]]|sortname=Senaya, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|28}}|caps=2|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Gana /&gt;

=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 26. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fepafut.com/blog/2026/05/26/los-26-mundialistas-de-panama/ |title=Los 26 Mundialistas de Panamá |trans-title=Panama's 26-Man World Cup Squad |publisher=[[Panamas Futbola federācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026 |language=es |archive-date=May 26, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260526170649/https://www.fepafut.com/blog/2026/05/26/los-26-mundialistas-de-panama/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Luiss Mehija]]|sortname=Mejia, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|16}}|caps=56|goals=0|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=URU}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sesars Blekmens]]|sortname=Blackman, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|2}}|caps=40|goals=3|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hosē Kordoba]]|sortname=Cordoba, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|3}}|caps=32|goals=1|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fidels Eskobars]]|sortname=Escobar, Fidel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=99|goals=4|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Edgardo Farinja]]|sortname=Farina, Edgardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|21}}|caps=18|goals=0|club=[[FC Pari Nizhny Novgorod|Pari Nizhny Novgorod]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Kristians Martiness]]|sortname=Martinez, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=66|goals=2|club=[[Hapoel Ironi Kiryat Shmona F.C.|Ironi Kiryat Shmona]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Hosē Luiss Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Jose Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|19}}|caps=70|goals=8|club=[[FC Juárez|Juárez]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Adalberto Karraskilja]]|sortname=Carrasquilla, Adalberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=73|goals=3|club=[[Pumas UNAM|UNAM]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Tomass Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=13|goals=4|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ismaels Diass]]|sortname=Diaz, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|12}}|caps=57|goals=17|club=[[Club León|León]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Joels Barsenass]]|sortname=Barcenas, Yoel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=104|goals=10|club=[[Mazatlán F.C.|Mazatlán]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sesars Samudio]]|sortname=Samudio, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|26}}|caps=5|goals=0|club=[[C.D. Marathón|Marathón]]|clubnat=HON}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Džovani Ramoss]]|sortname=Ramos, Jiovany|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|26}}|caps=23|goals=2|club=[[Academia Puerto Cabello|Puerto Cabello]]|clubnat=VEN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Karloss Hārvijs]]|sortname=Harvey, Carlos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|3}}|caps=28|goals=3|club=[[Minnesota United FC|Minnesota United]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Eriks Deiviss]]|sortname=Davis, Eric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|31}}|caps=107|goals=9|club=[[C.D. Plaza Amador|Plaza Amador]]|clubnat=PAN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Andress Andrade]]|sortname=Andrade, Andres|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|16}}|caps=50|goals=1|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Hosē Fahardo]]|sortname=Fajardo, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|18}}|caps=68|goals=17|club=[[C.D. Universidad Católica del Ecuador|Universidad Católica]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Sesilio Votermens]]|sortname=Waterman, Cecilio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|13}}|caps=55|goals=15|club=[[C.D. Universidad de Concepción|Universidad de Concepción]]|clubnat=CHI}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Alberto Kintero]]|sortname=Quintero, Alberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|18}}|caps=141|goals=7|club=[[C.D. Plaza Amador|Plaza Amador]]|clubnat=PAN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Anibals Godojs]]|sortname=Godoy, Anibal|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|10}}|caps=159|goals=4|club=[[San Diego FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Sesars Janiss]]|sortname=Yanis, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|28}}|caps=56|goals=5|club=[[Cobresal]]|clubnat=CHI}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Orlando Moskera]]|sortname=Mosquera, Orlando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|25}}|caps=48|goals=0|club=[[Al-Fayha FC|Al-Fayha]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Maikls Amirs Muriljo]]|sortname=Murillo, Michael Amir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=94|goals=9|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Asariass Londonjo]]|sortname=Londono, Azarias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=11|goals=0|club=[[C.D. Universidad Católica del Ecuador|Universidad Católica]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Roderiks Millers]]|sortname=Miller, Roderick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|3}}|caps=50|goals=2|club=[[Turan Tovuz]]|clubnat=AZE}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Horhe Gutjerress]]|sortname=Gutierrez, Jorge|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|1}}|caps=18|goals=0|club=[[Deportivo La Guaira F.C.|Deportivo La Guaira]]|clubnat=VEN}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Panama /&gt;

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Spēlētāji ====

===== Laukuma spēlētāji =====

'''Vecākais''': {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1985|2|5}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Meksika}} [[Hilberto Mora]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|2008|10|14}})

===== Vārtsargi =====

'''Vecākais''': {{flaga|Skotija}} [[Kreigs Gordons]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1982|12|31}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mladens Jurkass]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|2007|10|7}})

===== Kapteiņi =====

'''Vecākais''': {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1985|2|5}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Kanāda}} [[Alfonso Deiviss]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|2000|11|2}})

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>ngfin80kdu8b8meeai9nwvnjlkt5gz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endrjū Veivs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632839</id>
    <revision>
      <id>4493295</id>
      <parentid>4478311</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:45:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4493295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4076" sha1="hfvey5kpebxwomhosdypjqf8zw5cnsa" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|Enciklopēdiskais stils pieklibo, daļēji pārāk burtiska angliskā teksta tulkojuma dēļ}}
'''Endrjū Veivs''', pazīstams arī kā '''''#RedCarpetBoy''''' (dzimis Andrejs Černuckis), ir latviešu satura veidotājs un influenceris, kas saņēmis atzinību par savu radošo video saturu.

== Karjera un satura stils ==
Endrjū Veivs sāka veidot īsus video un sociālos eksperimentus 2019. gadā [[Rīga]]s ielās. Lai gan sākotnēji viņš koncentrējās tikai uz vietējo auditoriju, viņš ātri mainīja savu stratēģiju, lai mērķētu uz starptautisku auditoriju, kas noveda pie eksponenciālas izaugsmes. Černuckis publiski pauda, ka agrāk ir piedzīvojis finansiālās grūtības, ar kurām saskārās savas karjeras sākumā, norādot, ka pusgadu viņam nācās iztikt ar lētām ātri pagatavojamām nūdelēm, pirms viņa karjera uzplauka.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/616346-pasmaju-blogeris-ar-trim-miljoniem-sekotaju-andrejs-cernuckijs-es-esmu-ka-vilciens|title=Pašmāju blogeris ar trim miljoniem sekotāju Andrejs Černuckijs: &quot;Es esmu kā vilciens!&quot;|publisher=Kas Jauns|work=Kas Jauns|access-date=27 November 2025|last=Miķelsons|first=Oskars}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/blogeris-andrejs-epta-sabiedriskaja-transporta-parsteidz-damu-ar-istu-ligo-svetku-mielastu/|title=Blogeris Andrejs Epta sabiedriskajā transportā pārsteidz dāmu ar īstu Līgo svētku mielastu|publisher=TV3|website=TV3|access-date=27 November 2025|archive-date={{dat|2026|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260526070409/https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/blogeris-andrejs-epta-sabiedriskaja-transporta-parsteidz-damu-ar-istu-ligo-svetku-mielastu/}}&lt;/ref&gt;

Viņa saturs sākotnēji koncentrējas uz radošiem un kultūras sociāliem eksperimentiem, kas parasti tika īstenoti ar īsu, ietekmīgu video palīdzību. Viņš ieguva atzinību par projektiem, kuros viņš pārveidoja sabiedriskā transporta atmosfēru, piemēram, rīkojot tradicionālās Līgo svinības vai organizējot romantiskas tikšanās svešiniekiem, bieži vien spēlējot mūsdienu Kupidona lomu.

Pateicoties viņa krāšņajām pārvērtībām, viņu arvien biežāk sāk dēvēt par #RedCarpetBoy, pateicoties viņa vispopulārākajai rubrikai, kurā viņš aicina svešiniekus un slavenības doties pa sarkano paklāju, kas spontāni tiek izritināts visdažādākajās vietās.

Endrjū Veivs bieži ceļo starptautiski, sadarbojoties ar tādiem pasaules zīmoliem un slavenībām kā [[Patriss Evra]], [[Juki Cunoda]], [[Džordžs Rasels]], ''[[Usher]]'', ''[[Tommy Cash]]'',&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=TV3 |url=https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/andrejs-epta-dejo-uz-sarkana-paklaja-un-dzer-espresso-macchiato-kopa-ar-tomiju-kesu/ |accessdate={{dat|2026|5|26||bez}} |date={{dat|2025|5|17||bez}} |archive-date={{dat|2026|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260526071001/https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/andrejs-epta-dejo-uz-sarkana-paklaja-un-dzer-espresso-macchiato-kopa-ar-tomiju-kesu/ }}&lt;/ref&gt; [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]], [[Maiami &quot;Inter&quot;]], [[FC Barcelona]], [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|Moto GP]] un citiem.

== Apbalvojumi ==
Viņš ir saņēmis ''YouTube'' augstāko apbalvojumu — Dimanta atskaņošanas pogu — par to, ka platformā tika pārsniegts 10 miljonu abonentu skaits.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/sakums/493368-latvija-youtube-elite-musu-andrew-wave-sasniedz-dimanta-pogas-limeni.htm|title=Latvija YouTube elitē – mūsu Andrew Wave sasniedz Dimanta pogas līmeni!|website=nra.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* Sudraba poga — 2024. gada 6. martā
* Zelta poga — 2024. gada 12. maijā
* Dimanta poga — 2025. gada 12. jūnijā

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Instagram|andrejko.epta}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Influenceri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>hfvey5kpebxwomhosdypjqf8zw5cnsa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634061</id>
    <revision>
      <id>4493075</id>
      <parentid>4480356</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T16:27:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1901" sha1="ra71uk8vlv8xurwb8opf1gnvt0era93" xml:space="preserve">{{Sporta kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #EF3340
 | fg            = #FDDA25
 | komanda       = Beļģijas futbola izlase
 | komanda_saite = Beļģijas futbola izlase
 | turnīrs       = FIFA Pasaules kauss 2026
 | turnīrs_saite = 2026. gada FIFA Pasaules kauss
 | apakša teksts =
 | nr_1  = 1  | sp_1  = [[Tibo Kurtuā|Kurtuā]]
 | nr_2  = 2  | sp_2  = [[Zeno Debasts|Debasts]]
 | nr_3  = 3  | sp_3  = [[Arturs Teats|Teats]]
 | nr_4  = 4  | sp_4  = [[Brendons Mehele|Mehele]]
 | nr_5  = 5  | sp_5  = [[Maksims de Keipers|de Keipers]]
 | nr_6  = 6  | sp_6  = [[Aksels Vitsels|Vitsels]]
 | nr_7  = 7  | sp_7  = [[Kevins de Breine|de Breine]]
 | nr_8  = 8  | sp_8  = [[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] ([[kapteinis (futbols)|K]])
 | nr_9  = 9  | sp_9  = [[Romelu Lukaku|Lukaku]]
 | nr_10 = 10 | sp_10 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]]
 | nr_11 = 11 | sp_11 = [[Žeremī Dokū|Dokū]]
 | nr_12 = 12 | sp_12 = [[Senne Lammenss|Lammenss]]
 | nr_13 = 13 | sp_13 = [[Maiks Penderss|Penderss]]
 | nr_14 = 14 | sp_14 = [[Dodi Lukebakio|Lukebakio]]
 | nr_15 = 15 | sp_15 = [[Tomā Menjē|Menjē]]
 | nr_16 = 16 | sp_16 = [[Koni de Vinters|de Vinters]]
 | nr_17 = 17 | sp_17 = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]]
 | nr_18 = 18 | sp_18 = [[Hoakins Seiss|Seiss]]
 | nr_19 = 19 | sp_19 = [[Djegu Moreira|Moreira]]
 | nr_20 = 20 | sp_20 = [[Hanss Vanakens|Vanakens]]
 | nr_21 = 21 | sp_21 = [[Timotijs Kastaņs|Kastaņs]]
 | nr_22 = 22 | sp_22 = [[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]]
 | nr_23 = 23 | sp_23 = [[Nikolā Raskēns|Raskēns]]
 | nr_24 = 24 | sp_24 = [[Amadu Onana|Onana]]
 | nr_25 = 25 | sp_25 = [[Natans Ngojs|Ngojs]]
 | nr_26 = 26 | sp_26 = [[Matiass Fernandess-Pardo|Fernandess-Pardo]]
 | galv_treneris = {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ra71uk8vlv8xurwb8opf1gnvt0era93</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Supermeitene (2026. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635175</id>
    <revision>
      <id>4493249</id>
      <parentid>4492015</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T05:50:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>box office update.......</comment>
      <origin>4493249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4679" sha1="s32o6q98w9tnn04a2z2ib3hypfwt8bi" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Supermeitene
 | oriģinālnos = ''Supergirl''
 |      attēls = Supermeitene2026-plakats.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = [[Kreigs Gilespajs]]
 |  producents = * [[Pīters Safrans]]
* [[Džeimss Ganns]]
 |   scenārijs = [[Ana Nogeira]]
 |     aktieri = * [[Millija Olkoka]]
* [[Matiass Šounārts]]
* [[Īva Ridlija]]
* [[Deivids Krumholcs]]
* [[Emilija Bīčema]]
* [[Deivids Korensvets]]
* [[Džeisons Momoa]]
 |      mūzika = Klaudija Sārne
 |   operators = Robs Hārdijs
 |     montāža = 
 |     studija = * ''[[DC Studios]]''
* ''Troll Court Entertainment''
* ''The Safran Company''
 | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]''
 |    izdošana = {{filmas datums|2026|6|22|[[Bruklina]]|2026|6|25|Latvija|2026|6|26|ASV}}
 |      ilgums = 108 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=June 16, 2026 |title=''Supergirl'' (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/supergirl-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmte3ntc3 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260625214454/https://www.bbfc.co.uk/release/supergirl-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmte3ntc3 |archive-date=June 25, 2026 |access-date=June 25, 2026 |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}&lt;/ref&gt;
 |      valsts = {{USA}}
 |      valoda = [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|170–186 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOFirstWeekend&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=June 28, 2026 |title='Toy Story 5' Posts $70M In Second Weekend, 'Supergirl' Doesn't Fly With $38M Opening – U.S. Box Office Update |url=https://deadline.com/2026/06/box-office-supergirl-toy-story-5-1236968254/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260628163431/https://deadline.com/2026/06/box-office-supergirl-toy-story-5-1236968254/ |archive-date=June 28, 2026 |access-date=June 28, 2026 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;
 |    ienākumi = {{ASV dolārs|108,8 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Supergirl (2026) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt8814476/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Supermeitene&quot;''' ({{val|en|Supergirl}}) ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]], kuras pamatā ir ''[[DC Comics]]'' [[supermeitene|tāda paša nosaukuma]] [[supervaronis|supervarone]]. Filmas režisors ir [[Kreigs Gilespijs]], scenārija autore Ana Nogeira, un tā ir ''[[DC Universe (franšīze)|DC Universe]]'' (DCU) otrā filma. Galvenās lomas filmā atveido [[Millija Olkoka]], [[Matiass Šounārts]], [[Īva Ridlija]], [[Deivids Krumholcs]], [[Emilija Bīčema]], [[Deivids Korensvets]] un [[Džeisons Momoa]]. Filmā Kara Zor-Ela ceļo pa galaktiku slepkavnieciskas atriebības meklējumos. Filmas producenti ir [[Pīters Safrans]] un [[Džeimss Ganns]] no ''[[DC Studios]]''.

Filma ar Supermeitenes piedalīšanos bija jau iekļauta ''[[DC Extended Universe]]'' (DCEU) franšīzes ietvaros 2018. gada augustā, un ar varoni iepazīstināja 2023. gada filmā &quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;, kurā to atveidoja [[Saša Kalle]]. Plāni uz supervaroni mainījās 2022. gada oktobrī pēc Ganna un Safrana kļūšanas par ''DC Studios'' vadītājiem, kas uzsāka darbu pie DCU kā DCEU atsāknēšanas. Jauno filmu izziņoja 2023. gada janvārī kā Toma Kinga un Bilkīsa Evelija 2021.–2022. gada komiksu minisērijas ''Supergirl: Woman of Tomorrow'' adaptāciju. Nogeiru nolīga 2023. gada novembrī; Olkoku izvēlējās galvenajai lomai 2024. gada janvārī, lai viņa debitētu pirmajā DCU filmā &quot;[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]&quot; (2025); un Gilespijs projektam pievienojās tā paša gada maijā. Filmēšana notika no 2025. gada janvāra līdz maijam ''Warner Bros. Studios'' studijās Līvsdenā, kā arī [[Londona|Londonā]] un [[Skotija|Skotijā]].

Filmas &quot;Supermeitene&quot; pirmizrāde notika 2026. gada 22. jūnijā [[Bruklina]]s kinoteātrī ''Plaza at 300 Ashland'' un to izplatīja ''[[Warner Bros. Pictures]]''. Latvijas kinoteātros filmu demonstrēja no 25. jūnija, savukārt ASV no 26. jūnija. Filma ir daļa no DCU &quot;Pirmās nodaļas: Dievi un briesmoņi&quot; (''Chapter One: Gods and Monsters''). Tā saņēma dažādas kritiķu atsauksmes un ir nopelnījusi vairāk nekā 108 miljonus ASV dolāru pie 170–186 miljonus ASV dolāru liela ražošanas budžeta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]</text>
      <sha1>s32o6q98w9tnn04a2z2ib3hypfwt8bi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tatjana Gurēviča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635184</id>
    <revision>
      <id>4493054</id>
      <parentid>4490494</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T13:48:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomas teātrī */</comment>
      <origin>4493054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3212" sha1="6cjr8pe40f6wzefn4xntefntpmxzi0w" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Tatjana Gurēviča
| attēls = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|12}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2023—pašlaik
| vecāki = 
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = 
| dzimums = S
}}
'''Tatjana Gurēviča''' (dzimusi {{dat|1998|10|12}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]].

2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu.

Kopš 2025. gada ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra]] aktrise. 

2026. gadā saņēmusi &quot;[[Spēlmaņu nakts 2025/2026|Spēlmaņu nakts]]&quot; nomināciju kategorijā &quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]&quot; par Mariannas lomu izrādē &quot;Zvaigznāji&quot;.

== Lomas teātrī ==
* Lomas / &quot;Rīt būs labāk&quot; [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023);
* Agnese; Elīza, Vila Skārleta sieva / Dace Pūce, [[Zane Dombrovska]], Jeļena Sigova &quot;Robins Huds&quot; [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2023);
* Ceturtā Gillenas iedzīvotāja, vēlāk arī Illa meita / [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Vecās dāmas vizīte&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2023);
* Cēlija / [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Kā jums tīk&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Ralfs Liepa]] (2024);
* Serafima Iļjiņična / Nikolajs Erdmans &quot;Pašnāvnieks&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024);
* Lomās, vēlāk arī Jūlija / Linda Rudene &quot;Pelnrušķīte&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2024);
* Lomā / Lora Kvinta, Nikolajs Deņisovs &quot;Grāfs Monte-Kristo. Esmu Edmons Dantess&quot; (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Sergejs Golomazovs (kopš 2024);
* Sofija, Olīvija / &quot;Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji&quot; LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs) (2025);
* Malda / Pēc [[Inga Ābele|Ingas Ābeles]] stāstu motīviem &quot;Balta kleita&quot; LKA Miera ielā, rež., horeogr. [[Elīna Gediņa]] (diplomdarbs, 2025);
* Marianna / Niks Peins &quot;Zvaigznāji&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]] (2025);
* Viktorija Orlova / Justīne Kļava &quot;Bolderāja&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026);
* 1. soprāns / Terenss Maknelijs &quot;Meistarklase&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Sonora Vaice]] (2026)

== Ārējās saites ==
* [https://www.mct.lv/lv/personibas/aktieri-tatjana-gurevica Tatjana Gurēviča] Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
* [https://izrades.lv/persona/tatjana-gurevica-13240 Tatjana Gurēviča] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Gurēviča, Tatjana}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>6cjr8pe40f6wzefn4xntefntpmxzi0w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Elizijs/Smilšu kaste/Tilts</title>
    <ns>2</ns>
    <id>635247</id>
    <revision>
      <id>4493147</id>
      <parentid>4492545</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]</comment>
      <origin>4493147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3846" sha1="16exvuq5bocqj9fs54iqv5461k8r9od" xml:space="preserve">{{Preses izdevuma infokaste
| title          = Tilts
| image_file     = Žurnāla Tilts vāks 1950.g.png
| image_size     = 225px
| image_caption  = 1950. gada 4. numura vāks
| previous_editor = [[Hugo Skrastiņš]]&lt;br&gt;[[Knuts Lesiņš]]&lt;br&gt;[[Jēkabs Poruks]]&lt;br&gt;[[Jānis Rudzītis (kritiķis)|Jānis Rudzītis]]&lt;ref name=&quot;garamantas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/en/organization/963267|title=Žurnāls &quot;Tilts&quot; (1949–1976)|access-date=6. jūlījs, 2026. gads.}}&lt;/ref&gt;
| frequency      = ikmēneša
| category       = 
| founded        = 1949
| firstdate      = {{dat|1949|12|1}}
| language       = [[latviešu valoda|latviešu]]
| issn           =
| based          = {{Vieta|Vācija}} (1949-1950)&lt;br&gt;{{Vieta|ASV|Mineapole}} (1951-1976) &lt;ref name=&quot;garamantas&quot; /&gt;
| country        = starptautisks&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1976. gada decembris|title=TILTA ABONEMENTS|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:825693&amp;#124;article:DIVL605&amp;#124;page:18|journal=Tilts|pages=3|via=LNDB Periodika|ref=2}}&lt;/ref&gt;
| finalnumber    = 154./155.
| finaldate      = {{dat|1976|12|1}}
|logo=Tilts logo.png}}


'''Tilts''' bija [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] publicēts ikmēneša [[žurnāls]]. Žurnāls pirmoreiz izdots 1949. gada decembrī,&lt;ref name=&quot;tilts49&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |journal=Tilts |date={{dat|1949|1|12||bez}} |issue=1 |page=1 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:25359{{!}}article:DIVL15}}&lt;/ref&gt; Vācijā, bet no 1951. gada tas tika izdots ASV.

== Saturs ==
Žurnālā tika publicētas latviešu ziņas, esejas, gleznas un citas mākslas formas.&lt;ref name=&quot;tilts51&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=SATURĀ |journal=Tilts |date={{dat|1951|4|1||bez}} |page=3 |pages=49 |url= https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:1033095{{!}}article:DIVL43 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Bieži tika publicēti raksti par norisēm latviešu diasporā visā pasaulē, kā arī tika publicētas lasītāju vēstules.

Izklaidei bieži tika publicētas [[anekdote]]s, [[krustvārdu mīkla]]s kā arī nereti tika organizētas atjautības sacensības, kurās lasītāji varēja nopelnīt naudas balvas.&lt;ref name=&quot;tilts51s&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=ATJAUTĪBAS SACENSĪBA |date={{dat|1951|4|1||bez}} |issue=6 |page=47 |pages=49 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1033095{{!}}article:DIVL498 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |journal=Tilts}}&lt;/ref&gt;Starp publicētajiem rakstiem nereti parādījās saturs bērniem.&lt;ref name=&quot;tilts50&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=Džindžiņa |date={{dat|1951|4|1||bez}} |firstname=Margarita |lastname=Kovaļevska |issue=5 |page=34 |pages=39 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:197457{{!}}article:DIVL456{{!}}page:34{{!}}block:P34_TB00001 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}|journal=Tilts}}&lt;/ref&gt;

Žurnālā bija iespēja iegādāties [[reklāma]]s vietas, kā arī pati redakcija piedāvāja lasītājiem pirkt grāmatas latviešu valodā. 

== Apgādniecība ==
Tilta redakcija arī izdeva grāmatas latviešu valodā no latviešu literārajiem klasiķiem, latviešu trimdas rakstniekiem, padomju latviešu rakstniekiem kā arī citu autoru literāros darbus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tilta apgāds |url=https://garamantas.lv/en/organization/892493?Work-page=1 |website=Garamantas |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Izdevusi vairāk nekā 4000 grāmatu, apgādniecība darbojās līdz 1980. gadam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Hugo Skrastiņš |url=https://www.literatura.lv/personas/hugo-skrastins |website=Literatūra |language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
- [https://periodika.lndb.lv/#searchResults:!doc_title:Tilts Tilta žurnāli (Periodika)]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}</text>
      <sha1>16exvuq5bocqj9fs54iqv5461k8r9od</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tilts (žurnāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635250</id>
    <revision>
      <id>4493146</id>
      <parentid>4492339</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:12:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]</comment>
      <origin>4493146</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4087" sha1="472a86ui7exu9hgr34jj9j32ovn9tfo" xml:space="preserve">{{Preses izdevuma infokaste
| title          = Tilts
| image_file     = Žurnāla Tilts vāks 1950.g.png
| image_size     = 225px
| image_caption  = 1950. gada 4. numura vāks
| previous_editor = [[Hugo Skrastiņš]]&lt;br /&gt;[[Knuts Lesiņš]]&lt;br /&gt;[[Jēkabs Poruks]]&lt;br /&gt;[[Jānis Rudzītis (kritiķis)|Jānis Rudzītis]]&lt;ref name=&quot;garamantas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/en/organization/963267|title=Žurnāls &quot;Tilts&quot; (1949–1976)|access-date=6. jūlījs, 2026. gads.}}&lt;/ref&gt;
| frequency      = ikmēneša
| category       = 
| founded        = 1949. gadā
| firstdate      = {{dat|1949|12|1}}
| language       = [[latviešu valoda|latviešu]]
| issn           =
| based          = {{Vieta|Vācija}} (1949-1950)&lt;br /&gt;{{Vieta|ASV|Mineapole|2s=Mineapolisa}} (1951-1976)&lt;ref name=&quot;garamantas&quot; /&gt;
| country        = starptautisks&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1976. gada decembris|title=TILTA ABONEMENTS|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:825693&amp;#124;article:DIVL605&amp;#124;page:18|journal=Tilts|pages=3|via=LNDB Periodika|ref=2}}&lt;/ref&gt;
| finalnumber    = 154./155.
| finaldate      = {{dat|1976|12|1}}
|logo=Tilts logo.png}}
'''Tilts''' bija [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] publicēts ikmēneša [[žurnāls]]. Žurnāls pirmoreiz izdots 1949. gada decembrī&lt;ref name=&quot;tilts49&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |journal=Tilts |date={{dat|1949|1|12||bez}} |issue=1 |page=1 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:25359{{!}}article:DIVL15}}&lt;/ref&gt; [[Vācija|Vācijā]], bet no 1951. gada tas tika izdots [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

== Saturs ==
Žurnālā tika publicētas latviešu ziņas, esejas, gleznas un citas mākslas formas.&lt;ref name=&quot;tilts51&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=SATURĀ |journal=Tilts |date={{dat|1951|4|1||bez}} |page=3 |pages=49 |url= https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:1033095{{!}}article:DIVL43 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Bieži tika publicēti raksti par norisēm latviešu [[Diaspora|diasporā]] visā pasaulē, kā arī tika publicētas lasītāju vēstules.

Izklaidei bieži tika publicētas [[anekdote]]s, [[krustvārdu mīkla]]s, kā arī nereti tika organizētas atjautības sacensības, kurās lasītāji varēja nopelnīt naudas balvas.&lt;ref name=&quot;tilts51s&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=ATJAUTĪBAS SACENSĪBA |date={{dat|1951|4|1||bez}} |issue=6 |page=47 |pages=49 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1033095{{!}}article:DIVL498 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |journal=Tilts}}&lt;/ref&gt; Starp publicētajiem rakstiem nereti parādījās saturs bērniem.&lt;ref name=&quot;tilts50&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=Džindžiņa |date={{dat|1951|4|1||bez}} |firstname=Margarita |lastname=Kovaļevska |issue=5 |page=34 |pages=39 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:197457{{!}}article:DIVL456{{!}}page:34{{!}}block:P34_TB00001 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}|journal=Tilts}}&lt;/ref&gt;

Žurnālā bija iespēja iegādāties [[reklāma]]s vietas, kā arī pati redakcija piedāvāja lasītājiem pirkt grāmatas latviešu valodā.

== Apgādniecība ==
Tilta redakcija arī izdeva latviešu literatūras klasiķu, latviešu trimdas rakstnieku, latviešu padomju rakstnieku grāmatas latviešu valodā, kā arī citu autoru literāros darbus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tilta apgāds |url=https://garamantas.lv/en/organization/892493?Work-page=1 |website=Garamantas |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Apgādniecība darbojās līdz 1980. gadam, izdots vairāk nekā 4000 grāmatu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Hugo Skrastiņš |url=https://www.literatura.lv/personas/hugo-skrastins |website=Literatūra |language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://periodika.lndb.lv/#searchResults:!doc_title:Tilts Tilta žurnāli (Periodika)]

[[Kategorija:Žurnāli]]
[[Kategorija:Trimdas latviešu kultūra]]
[[Kategorija:Trimdas literatūra]]
[[Kategorija:Trimdas latviešu organizācijas]]</text>
      <sha1>472a86ui7exu9hgr34jj9j32ovn9tfo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austin FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635291</id>
    <revision>
      <id>4493153</id>
      <parentid>4491455</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:17:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4493153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3961" sha1="1aoyiqfgmro1u8ne9vdn6erep1fja3y" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000000
| bg_color = #3adb69
| nos = ''Austin FC''
| logo = 
| pilns = ''Austin FC''
| iesauka = The Verde and Black
Los Verdes
El Tree
| pilsēta = {{Vieta|ASV|Teksasa|Ostina}}
| dib = 2018
| dib_mēn = 10
| dib_dat = 12
| dib_com = 
| stad = ''[[Q2 Stadium]]''
| ietilp = 	20 738
| prez = 
| tren = {{flaga|ASV}} [[Deivijs Arno]] (pagaidu)
| līga = [[MLS]]
| sez = 2025
| poz = Rietumu konference: 6. vieta&lt;br /&gt;Kopumā: 15. vieta
| mediji = {{URL|https://www.austinfc.com/|austinfc.com}}
| pattern_la1 = _austin25h
| pattern_b1 = _austin25h
| pattern_ra1 = _austin25h
| pattern_sh1 = _austin25h
| pattern_so1 =_austin25hl
| leftarm1 = 3adb69
| body1 = 3adb69
| rightarm1 = 3adb69
| shorts1 = 000000
| socks1 = 3adb69
| pattern_la2               = _austin26a
| pattern_b2                = _austin26aA
| pattern_ra2               = _austin26a
| pattern_sh2               =
| pattern_so2               =
| leftarm2                  = FDFDFD
| body2                     = FDFDFD
| rightarm2                 = FDFDFD
| shorts2                   = FDFDFD
| socks2                    = FDFDFD
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}
'''Austin FC''' ir amerikāņu profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas atrodas [[Ostina|Ostinā]], [[Teksasa|Teksasas štatā]]. Klubs piedalās [[ASV augstākā futbola līga|Augstākās futbola līgas]] (MLS) Rietumu konferencē. Klubs dibināts 2018. gadā, un sāka spēlēt līgā 2021. gada sezonā. Viņu mājas stadions ir ''[[Q2 Stadium]]'', kas atrodas Ostinas ziemeļos. Viņi ir pirmā lielākās profesionālās sporta līgas komanda, kas spēlē Teksasas galvaspilsētā, kas pirms 2021. gada bija lielākā pilsēta Amerikas Savienotajās Valstīs bez šādas komandas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Ryan |first=Madelin |date=August 12, 2019 |title=Austin one of the only big US cities without a pro sports team – for now |url=https://www.kvue.com/article/sports/of-the-15-biggest-cities-in-america-austin-is-the-only-one-without-a-pro-sports-team-for-now/269-3118aca0-1506-4ecd-8c80-48e8bd77058f |work=[[KVUE]] |access-date=October 8, 2023}}&lt;/ref&gt;

== Stadions ==
[[Attēls:Austin FC VS FC Dallas by cornfield948 (20210830150604).jpg|thumb|Q2 Stadium 2021. gadā|left]]
Kluba stadionā [[Q2 Stadium]] ir 20 738 sēdvietas. Tā būvniecība sākās 2019. gada septembrī un ilga aptuveni 18 mēnešus. Stadions pieder Ostinas pilsētai, un to privāti uzcēla uzņēmums “Two Oak Ventures”. Būvniecības izmaksas bija aptuveni 240 miljoni ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/post/2019/03/27/austin-fcs-stadium-will-be-ready-2021-mls-home-opener|title=Austin FC's stadium will be ready for 2021 MLS home opener|author=Tom Bogert|date=2019-03-27|website=MLSsoccer.com|access-date=2019-04-13|language=en|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301015509/https://www.mlssoccer.com/post/2019/03/27/austin-fcs-stadium-will-be-ready-2021-mls-home-opener|url-status=}}&lt;/ref&gt; Kamēr būvniecība tika pabeigta un stadions tika gatavots atklāšanai, “Austin FC” aizvadīja savas pirmās astoņas 2021. gada sezonas spēles izbraukumā.

Klubs savu pirmo mājas spēli jaunajā stadionā aizvadīja 2021. gada 19. jūnijā pret [[Sanhosē &quot;Earthquakes&quot;]]. Spēle noslēdzās ar rezultātu 0:0 un tika aizvadīta pilnu tribīņu priekšā.

== Sasniegumi ==
* '''[[ASV atklātais kauss futbolā|U.S. Open Cup]]'''
** Finālisti (1): 2025
* '''[[Rietumu konference (MLS)|Rietumu konferences (izslēgšanas spēles)]]'''
** Finālisti (1): 2022

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

[[Kategorija:ASV futbola klubi]]
[[Kategorija:Futbols ASV]]
[[Kategorija:Austin FC]]</text>
      <sha1>1aoyiqfgmro1u8ne9vdn6erep1fja3y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Morisijs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>635360</id>
    <redirect title="Diskusija:Morisijs (dziedātājs)" />
    <revision>
      <id>4493181</id>
      <parentid>4492956</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T23:18:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Diskusija:Morisejs (dziedātājs)]] to [[Diskusija:Morisijs (dziedātājs)]]</comment>
      <origin>4493181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47" sha1="29dj4nfmerao4u7lrl2j64wvsdkz3h2" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Morisijs (dziedātājs)]]</text>
      <sha1>29dj4nfmerao4u7lrl2j64wvsdkz3h2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rumānijas ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635371</id>
    <revision>
      <id>4493166</id>
      <parentid>4492897</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:53:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4493166</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4608" sha1="iarr08pitzq9cu2sai8bm1d4eylee8c" xml:space="preserve">[[Attēls:Proposed new Coat of Arms of Romania.PNG|thumb|Rumānijas ģerbonis]]
'''Rumānijas ģerbonis''' ({{Val|ro|Stema României}}) ir viens no [[Rumānija]]s valsts simboliem. To parlamentā apstiprināts 1992. gada 10. septembrī. Ģerbonis ir balstīts uz Rumānijas Karalistes mazā ģerboņa (1922—1947) pamata.

Rumānijas valsts [[ģerbonis]] ir zelta ērglis ar sarkanu knābi un nagiem zilā laukā. Ērglis tur nagos zobenu un scepteri, bet knābī — krustu. Uz ērgļa krūtīm atrodas vēl viens vairogs, kas sadalīts piecās daļās. Uz šī vairoga attēloti piecu Rumānijas vēsturisko provinču ģerboņi: [[Valahija]]s, [[Moldāvija]]s, [[Banata]]s, [[Transilvānija]]s un [[Dobrudža]]s.

Galvenais ģerboņa elements — [[zelta]] [[Ērgļi (putni)|ērglis]] — simbolizē rumāņu piederību latīņu izcelsmei. Ērglis knābī tur krustu, bet nagos — scepteri un zobenu. Ģerboņa pamatkrāsas — sarkana, dzeltena un zila — atspoguļo Rumānijas karoga krāsas. Uz ērgļa krūtīm ir vairogs ar zemju ģerboņiem, kas ietilpst Rumānijas sastāvā. 2016. gada jūnijā ērgli papildināja ar [[Rumānijas tērauda kronis|tērauda kroni]].

== Simbolika ==
Vairogs, kas atrodas uz ērgļa krūtīm, ir sadalīts piecos laukos, katrā no kuriem attēlots kādas vēsturiskās Rumānijas daļas simbols.

* Zelta ērglis — [[Valahijas kņaziste|Valahijas]] simbols.
* Melna [[taurs|taura]] galva — [[Moldāvija]]s simbols.
* [[Lauva]] un [[tilts]] — [[Oltēnija]]s un [[Banata]]s simbols.
* Melns ērglis, septiņas pils, [[saule]] un mēness — [[Transilvānija]]s simbols.
* [[Delfīni]] — [[Dobrudža]]s simbols.

== Vēsture ==
Rumānijas ģerbonis radās 1859. gadā, kad [[Aleksandrs Jons Kuza]] apvienoja divas rumāņu valstis — [[Rietummoldāvija|Rietummoldāviju]] un [[Valahijas kņaziste|Valahiju]]. Tad abus heraldiskos simbolus — zelta ērgli un [[taurs|tauru]] — oficiāli apvienoja.

Līdz 1866. gadam pastāvēja vairāki ģerboņa varianti. 1866. gadā pēc [[Karolis I|Karola I]] ievēlēšanas par Rumānijas kņazu vairogu sadalīja četrās daļās. Pirmajā un ceturtajā daļā bija attēlots ērglis, bet otrajā un trešajā — taurs. Virs vairoga atradās valdošās dinastijas — [[Hoencollernu dinastija|Hoencollernu-Zīgmarīngenu]] — ģerbonis. Pēc neatkarības kara ceturtajā vairoga daļā ievietoja [[Dobrudža]]s simbolu — delfīnus, bet trešajā — [[Oltēnija]]s simbolu — zelta lauvu. Virs vairoga novietoja [[Rumānijas tērauda kronis|tērauda kroni]], kas simbolizē suverenitāti un neatkarību.

Ģerbonis izmainīja 1922. gadā pēc [[Transilvānija]]s pievienošanas Rumānijai. Transilvānijas ģerboni ievietoja ceturtajā daļā, trešajā daļā attēloja Banatas un Oltēnijas apvienoto ģerboni (tilts un zelta lauva), bet Dobrudžas ģerboni pārvietoja uz ieliktni. Ģerboni novietoja uz kronēta ērgļa krūtīm kā rumāņu latīniskās izcelsmes simbolu. Ērgli novietoja uz zila vairoga ar tērauda kroni. Pastāvēja trīs versijas: mazais, vidējais (ar devīzi un vairoga turētājiem) un lielais (ar mantiju).

Pēc monarhijas gāšanas pieņēma sociālistiska stila ģerboni ar ainavas attēlu kviešu vārpu ietvarā, ko aptina lente karoga krāsās un valsts nosaukums. Ģerbonis pastāvēja ar dažām izmaiņām līdz [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] režīma gāšanai 1989. gada decembrī.

Jauno Rumānijas ģerboni apstiprināja 1992. gada septembrī. Tas balstīts uz Rumānijas Karalistes mazo ģerboni, ko izmantoja no 1922. līdz 1947. gadam, izņemot karaļa kroni, kas vainagoja ģerboņa vairogu.

2016. gada jūnijā Rumānijas parlaments pieņēma likumu, kas papildināja ģerboni ar tērauda kroni uz ērgļa galvas. Ģerbonim bija jābūt atjaunotam visur līdz 2018. gada decembrim (lai atzīmētu Transilvānijas atkalapvienošanās simtgadi ar Rumāniju 1918. gada 1. decembrī). 11. jūlijā likumu parakstīja prezidents.

== Vēsturiskie ģerboņi ==
&lt;gallery&gt;
StemaCuza3.jpg|Aleksandra Jona Kuzas ģerbonis (pēc 1859)
Stema Romaniei sub Carol I.jpg|Karaļa Karola I sākotnējais ģerbonis
Kingdom of Romania - Small CoA.svg|Rumānijas Karalistes mazais ģerbonis (1921—1947)
Coat of arms of Romania (1992-2016).svg|Rumānijas ģerbonis (1992—2016)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://geraldika.ru/s/1682 Ģerboņa apraksts vietnē geraldika.ru]
* [https://wikidata.org/wiki/Q188573 Vikidati]

[[Kategorija:Rumānija]]</text>
      <sha1>iarr08pitzq9cu2sai8bm1d4eylee8c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493179</id>
      <parentid>4493166</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T22:28:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4493179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4608" sha1="b1ollclvvllboskzvv7pb7bwugjbp9u" xml:space="preserve">[[Attēls:Proposed new Coat of Arms of Romania.PNG|thumb|Rumānijas ģerbonis]]
'''Rumānijas ģerbonis''' ({{Val|ro|Stema României}}) ir viens no [[Rumānija]]s valsts simboliem. To parlamentā apstiprināja 1992. gada 10. septembrī. Ģerbonis ir balstīts uz Rumānijas Karalistes mazā ģerboņa (1922—1947) pamata.

Rumānijas valsts [[ģerbonis]] ir zelta ērglis ar sarkanu knābi un nagiem zilā laukā. Ērglis tur nagos zobenu un scepteri, bet knābī — krustu. Uz ērgļa krūtīm atrodas vēl viens vairogs, kas sadalīts piecās daļās. Uz šī vairoga attēloti piecu Rumānijas vēsturisko provinču ģerboņi: [[Valahija]]s, [[Moldāvija]]s, [[Banata]]s, [[Transilvānija]]s un [[Dobrudža]]s.

Galvenais ģerboņa elements — [[zelta]] [[Ērgļi (putni)|ērglis]] — simbolizē rumāņu piederību latīņu izcelsmei. Ērglis knābī tur krustu, bet nagos — scepteri un zobenu. Ģerboņa pamatkrāsas — sarkana, dzeltena un zila — atspoguļo Rumānijas karoga krāsas. Uz ērgļa krūtīm ir vairogs ar zemju ģerboņiem, kas ietilpst Rumānijas sastāvā. 2016. gada jūnijā ērgli papildināja ar [[Rumānijas tērauda kronis|tērauda kroni]].

== Simbolika ==
Vairogs, kas atrodas uz ērgļa krūtīm, ir sadalīts piecos laukos, katrā no kuriem attēlots kādas vēsturiskās Rumānijas daļas simbols.

* Zelta ērglis — [[Valahijas kņaziste|Valahijas]] simbols.
* Melna [[taurs|taura]] galva — [[Moldāvija]]s simbols.
* [[Lauva]] un [[tilts]] — [[Oltēnija]]s un [[Banata]]s simbols.
* Melns ērglis, septiņas pils, [[saule]] un mēness — [[Transilvānija]]s simbols.
* [[Delfīni]] — [[Dobrudža]]s simbols.

== Vēsture ==
Rumānijas ģerbonis radās 1859. gadā, kad [[Aleksandrs Jons Kuza]] apvienoja divas rumāņu valstis — [[Rietummoldāvija|Rietummoldāviju]] un [[Valahijas kņaziste|Valahiju]]. Tad abus heraldiskos simbolus — zelta ērgli un [[taurs|tauru]] — oficiāli apvienoja.

Līdz 1866. gadam pastāvēja vairāki ģerboņa varianti. 1866. gadā pēc [[Karolis I|Karola I]] ievēlēšanas par Rumānijas kņazu vairogu sadalīja četrās daļās. Pirmajā un ceturtajā daļā bija attēlots ērglis, bet otrajā un trešajā — taurs. Virs vairoga atradās valdošās dinastijas — [[Hoencollernu dinastija|Hoencollernu-Zīgmarīngenu]] — ģerbonis. Pēc neatkarības kara ceturtajā vairoga daļā ievietoja [[Dobrudža]]s simbolu — delfīnus, bet trešajā — [[Oltēnija]]s simbolu — zelta lauvu. Virs vairoga novietoja [[Rumānijas tērauda kronis|tērauda kroni]], kas simbolizē suverenitāti un neatkarību.

Ģerbonis izmainīja 1922. gadā pēc [[Transilvānija]]s pievienošanas Rumānijai. Transilvānijas ģerboni ievietoja ceturtajā daļā, trešajā daļā attēloja Banatas un Oltēnijas apvienoto ģerboni (tilts un zelta lauva), bet Dobrudžas ģerboni pārvietoja uz ieliktni. Ģerboni novietoja uz kronēta ērgļa krūtīm kā rumāņu latīniskās izcelsmes simbolu. Ērgli novietoja uz zila vairoga ar tērauda kroni. Pastāvēja trīs versijas: mazais, vidējais (ar devīzi un vairoga turētājiem) un lielais (ar mantiju).

Pēc monarhijas gāšanas pieņēma sociālistiska stila ģerboni ar ainavas attēlu kviešu vārpu ietvarā, ko aptina lente karoga krāsās un valsts nosaukums. Ģerbonis pastāvēja ar dažām izmaiņām līdz [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] režīma gāšanai 1989. gada decembrī.

Jauno Rumānijas ģerboni apstiprināja 1992. gada septembrī. Tas balstīts uz Rumānijas Karalistes mazo ģerboni, ko izmantoja no 1922. līdz 1947. gadam, izņemot karaļa kroni, kas vainagoja ģerboņa vairogu.

2016. gada jūnijā Rumānijas parlaments pieņēma likumu, kas papildināja ģerboni ar tērauda kroni uz ērgļa galvas. Ģerbonim bija jābūt atjaunotam visur līdz 2018. gada decembrim (lai atzīmētu Transilvānijas atkalapvienošanās simtgadi ar Rumāniju 1918. gada 1. decembrī). 11. jūlijā likumu parakstīja prezidents.

== Vēsturiskie ģerboņi ==
&lt;gallery&gt;
StemaCuza3.jpg|Aleksandra Jona Kuzas ģerbonis (pēc 1859)
Stema Romaniei sub Carol I.jpg|Karaļa Karola I sākotnējais ģerbonis
Kingdom of Romania - Small CoA.svg|Rumānijas Karalistes mazais ģerbonis (1921—1947)
Coat of arms of Romania (1992-2016).svg|Rumānijas ģerbonis (1992—2016)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://geraldika.ru/s/1682 Ģerboņa apraksts vietnē geraldika.ru]
* [https://wikidata.org/wiki/Q188573 Vikidati]

[[Kategorija:Rumānija]]</text>
      <sha1>b1ollclvvllboskzvv7pb7bwugjbp9u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493236</id>
      <parentid>4493179</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T04:37:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4611" sha1="mlljsmis4e66wjvijov1oae7vdlzi41" xml:space="preserve">[[Attēls:Proposed new Coat of Arms of Romania.PNG|thumb|Rumānijas ģerbonis]]
'''Rumānijas ģerbonis''' ({{Val|ro|Stema României}}) ir viens no [[Rumānija]]s valsts simboliem. To parlamentā apstiprināja 1992. gada 10. septembrī. Ģerbonis ir balstīts uz Rumānijas Karalistes mazā ģerboņa (1922—1947) pamata.

Rumānijas valsts [[ģerbonis]] ir zelta ērglis ar sarkanu knābi un nagiem zilā laukā. Ērglis tur nagos zobenu un scepteri, bet knābī — krustu. Uz ērgļa krūtīm atrodas vēl viens vairogs, kas sadalīts piecās daļās. Uz šī vairoga attēloti piecu Rumānijas vēsturisko provinču ģerboņi: [[Valahija]]s, [[Moldāvija]]s, [[Banata]]s, [[Transilvānija]]s un [[Dobrudža]]s.

Galvenais ģerboņa elements — [[zelta]] [[Ērgļi (putni)|ērglis]] — simbolizē rumāņu piederību latīņu izcelsmei. Ērglis knābī tur krustu, bet nagos — scepteri un zobenu. Ģerboņa pamatkrāsas — sarkana, dzeltena un zila — atspoguļo Rumānijas karoga krāsas. Uz ērgļa krūtīm ir vairogs ar zemju ģerboņiem, kas ietilpst Rumānijas sastāvā. 2016. gada jūnijā ērgli papildināja ar [[Rumānijas tērauda kronis|tērauda kroni]].

== Simbolika ==
Vairogs, kas atrodas uz ērgļa krūtīm, ir sadalīts piecos laukos, katrā no kuriem attēlots kādas vēsturiskās Rumānijas daļas simbols.

* Zelta ērglis — [[Valahijas kņaziste|Valahijas]] simbols.
* Melna [[taurs|taura]] galva — [[Moldāvija]]s simbols.
* [[Lauva]] un [[tilts]] — [[Oltēnija]]s un [[Banata]]s simbols.
* Melns ērglis, septiņas pils, [[saule]] un mēness — [[Transilvānija]]s simbols.
* [[Delfīni]] — [[Dobrudža]]s simbols.

== Vēsture ==
Rumānijas ģerbonis radās 1859. gadā, kad [[Aleksandrs Jons Kuza]] apvienoja divas rumāņu valstis — [[Rietummoldāvija|Rietummoldāviju]] un [[Valahijas kņaziste|Valahiju]]. Tad abus heraldiskos simbolus — zelta ērgli un [[taurs|tauru]] — oficiāli apvienoja.

Līdz 1866. gadam pastāvēja vairāki ģerboņa varianti. 1866. gadā pēc [[Karolis I|Karola I]] ievēlēšanas par Rumānijas kņazu vairogu sadalīja četrās daļās. Pirmajā un ceturtajā daļā bija attēlots ērglis, bet otrajā un trešajā — taurs. Virs vairoga atradās valdošās dinastijas — [[Hoencollernu dinastija|Hoencollernu-Zīgmarīngenu]] — ģerbonis. Pēc neatkarības kara ceturtajā vairoga daļā ievietoja [[Dobrudža]]s simbolu — delfīnus, bet trešajā — [[Oltēnija]]s simbolu — zelta lauvu. Virs vairoga novietoja [[Rumānijas tērauda kronis|tērauda kroni]], kas simbolizē suverenitāti un neatkarību.

Ģerbonis izmainījās 1922. gadā pēc [[Transilvānija]]s pievienošanas Rumānijai. Transilvānijas ģerboni ievietoja ceturtajā daļā, trešajā daļā attēloja Banatas un Oltēnijas apvienoto ģerboni (tilts un zelta lauva), bet Dobrudžas ģerboni pārvietoja uz ieliktni. Ģerboni novietoja uz kronētā ērgļa krūtīm kā rumāņu latīniskās izcelsmes simbolu. Ērgli novietoja uz zila vairoga ar tērauda kroni. Pastāvēja trīs versijas: mazais, vidējais (ar devīzi un vairoga turētājiem) un lielais (ar mantiju).

Pēc monarhijas gāšanas pieņēma sociālistiska stila ģerboni ar ainavas attēlu kviešu vārpu ietvarā, ko apvija lente karoga krāsās un valsts nosaukums. Ģerbonis pastāvēja ar dažām izmaiņām līdz [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] režīma gāšanai 1989. gada decembrī.

Jauno Rumānijas ģerboni apstiprināja 1992. gada septembrī. Tas balstīts uz Rumānijas Karalistes mazo ģerboni, ko izmantoja no 1922. līdz 1947. gadam, izņemot karaļa kroni, kas vainagoja ģerboņa vairogu.

2016. gada jūnijā Rumānijas parlaments pieņēma likumu, kas papildināja ģerboni ar tērauda kroni uz ērgļa galvas. Ģerbonim bija jābūt atjaunotam visur līdz 2018. gada decembrim (lai atzīmētu Transilvānijas atkalapvienošanās simtgadi ar Rumāniju 1918. gada 1. decembrī). 11. jūlijā likumu parakstīja prezidents.

== Vēsturiskie ģerboņi ==
&lt;gallery&gt;
StemaCuza3.jpg|Aleksandra Jona Kuzas ģerbonis (pēc 1859)
Stema Romaniei sub Carol I.jpg|Karaļa Karola I sākotnējais ģerbonis
Kingdom of Romania - Small CoA.svg|Rumānijas Karalistes mazais ģerbonis (1921—1947)
Coat of arms of Romania (1992-2016).svg|Rumānijas ģerbonis (1992—2016)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://geraldika.ru/s/1682 Ģerboņa apraksts vietnē geraldika.ru]
* [https://wikidata.org/wiki/Q188573 Vikidati]

[[Kategorija:Rumānija]]</text>
      <sha1>mlljsmis4e66wjvijov1oae7vdlzi41</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Gatesby1/Smilšu kaste/Jauniešu Saeima</title>
    <ns>2</ns>
    <id>635417</id>
    <redirect title="Jauniešu Saeima" />
    <revision>
      <id>4493234</id>
      <parentid>4492550</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T04:22:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieks:Elizijs/Smilšu kaste/Jauniešu Saeima]] to [[Jauniešu Saeima]]</comment>
      <origin>4493234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="fw404v4sslj0fxy5uda8zqtzkfa92oy" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jauniešu Saeima]]</text>
      <sha1>fw404v4sslj0fxy5uda8zqtzkfa92oy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hadingtona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635434</id>
    <revision>
      <id>4493161</id>
      <parentid>4492717</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T20:30:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>- atsauces (jo nav).......</comment>
      <origin>4493161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4148" sha1="4t5ck9rho9ph1ph5whi3n8ra4m6b05m" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Hadingtona
| official_name            = ''Haddington''&lt;br /&gt;''Baile Adainn''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Haddington.jpg
| image2 = Haddington War Memorial by Pilkington Jackson.jpg
| image3 = St. Mary's Kirk, Haddington.jpg
| image4 = 
}}

| image_caption            = Hadingtonas vēsturiskā galvenā iela; Kara memoriāls; Svētās Marijas baznīca
| image_flag               = 
| image_shield             = 
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Skotija#Austrumlotjana#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 57| lats  =22 | latNS  = N
| longd = 02| longm = 46| longs =41 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Austrumlotjana]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 10360
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| population_density_rank  =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = EH41
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Hadingtona''' ({{val|en|Haddington}}, {{val|sco|Haidintoun}}, {{val|gd|Baile Adainn}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidaustrumu daļā. Tā atrodas [[Taina (Skotija)|Tainas]] upes krastā, aptuveni 27 kilometrus uz austrumiem no galvaspilsētas [[Edinburga]]s. Hadingtona ir [[Austrumlotjana]]s apgabala administratīvais centrs un vēsturiskā grāfistes pilsēta (''county town'').

== Vēsture ==
Viduslaikos Hadingtona bija ceturtā lielākā un nozīmīgākā pilsēta Skotijas karalistē pēc Edinburgas, [[Aberdīna]]s un [[Roksburga]]s. Karalis [[Dāvids I]] 12. gadsimtā tai piešķīra karaliskā [[boro]] (''royal burgh'') statusu, kas veicināja tās attīstību par reģiona galveno tirdzniecības mezglu. Pilsētas izaugsmi vēsturiski nodrošināja tās atrašanās Lotjanas auglīgā lauksaimniecības reģiona sirdī, kas ļāva tai kļūt par nozīmīgu [[labība]]s, [[vilna]]s un ādas tirdzniecības centru.

Tuvuma dēļ [[Anglija]]s robežai pilsēta gadsimtu gaitā vairākkārt cieta karadarbībā. Viens no zīmīgākajiem notikumiem ir Hadingtonas aplenkums (1548—1549) ''Rough Wooing'' kara laikā, kad skotu un franču spēki ilgstoši mēģināja atkarot pilsētu no angļu garnizona.

Hadingtona ir ievērojamā skotu reliģiskā reformatora un presbiteriānisma pamatlicēja [[Džons Nokss|Džona Noksa]] dzimtene.

== Saimniecība un arhitektūra ==
Mūsdienās Hadingtona funkcionē galvenokārt kā Austrumlotjanas administratīvais un kultūras centrs. Pateicoties labajiem satiksmes savienojumiem, pilsēta kalpo arī kā guļamrajons tiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā strādā Edinburgā.

Pilsēta ir pazīstama ar savu labi saglabāto vēsturisko plānojumu un arhitektūru. Tajā atrodas Svētās Marijas baznīca (''St Mary's Church''), kas ir viena no lielākajām viduslaiku draudžu baznīcām Skotijā, kā arī monumentālais Hadingtonas rātsnams, ko 18. gadsimtā projektējis slavenais arhitekts Viljams Adams.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>4t5ck9rho9ph1ph5whi3n8ra4m6b05m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Morisejs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>635474</id>
    <redirect title="Diskusija:Morisijs (dziedātājs)" />
    <revision>
      <id>4493182</id>
      <parentid>4492957</parentid>
      <timestamp>2026-07-10T23:18:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Diskusija:Morisijs]] to [[Diskusija:Morisijs (dziedātājs)]]</comment>
      <origin>4493182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47" sha1="29dj4nfmerao4u7lrl2j64wvsdkz3h2" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Morisijs (dziedātājs)]]</text>
      <sha1>29dj4nfmerao4u7lrl2j64wvsdkz3h2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dklx</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635480</id>
    <revision>
      <id>4493052</id>
      <timestamp>2026-07-10T13:40:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4493052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" sha1="ixyovl7kuz3ay8xskzmtzz2e9b3c9p4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Dklx}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 16.40 (EEST)</text>
      <sha1>ixyovl7kuz3ay8xskzmtzz2e9b3c9p4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Māriņkalna bibliotekāre</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635481</id>
    <revision>
      <id>4493071</id>
      <timestamp>2026-07-10T15:19:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4493071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="194" sha1="4iprse09rxzr68jk4tp9y76grx3jcvd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Māriņkalna bibliotekāre}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 18.19 (EEST)</text>
      <sha1>4iprse09rxzr68jk4tp9y76grx3jcvd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renāte Pupele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635482</id>
    <revision>
      <id>4493073</id>
      <timestamp>2026-07-10T16:24:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4493073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1608" sha1="n47cr6700amt3ay94l0b5909o1nlsia" xml:space="preserve">'''Renāte Pupele''' (dzimusi {{dat|1953|06|14}}, mirusi {{dat|2026|07|5}}) bija latviešu ārste un valsts dienesta ierēdne, [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] (NMPD) pirmā direktore.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1953. gadā. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]].  Pēc studijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa strādāja par ārsti-terapeiti [[Mazsalaca]]s slimnīcā,  tad [[Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca|Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīca]]s Uzņemšanas nodaļā. Vēlāk bija direktora vietniece [[Rīgas dome]]s veselības pārvaldē un Rīgas novada slimokasē, vadīja [[LR Labklājības ministrija|Labklājības ministrija]]s Veselības departamentu, bija [[Veselības ministrija]]s valsts sekretāra padomniece, Stratēģiskās plānošanas departamenta direktore.

No 2004. līdz 2009. gadam vadīja Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienestu, bet 2009. gada februārī kļuva par NMPD direktori, vēlāk bija direktora vietniece. 

Mirusi 2026. gada 5. jūlijā.&lt;ref&gt;[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/mirusi-nmpd-veidotaja-un-pirma-direktore-renate-pupele.44602 Mirusi NMPD veidotāja un pirmā direktore Renāte Pupele] [[LETA]] / Latvijas Mediji  2026. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2019)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pupele, Renāte}}
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]</text>
      <sha1>n47cr6700amt3ay94l0b5909o1nlsia</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Natans Ngojs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635483</id>
    <revision>
      <id>4493076</id>
      <timestamp>2026-07-10T16:40:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name = Natans Ngojs |image =  |caption =  |fullname =  |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|6|10}} |birth_place = {{vieta|Beļģija|Brisele}} |height = 183 |position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] |currentclub = {{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]]  |clubnumber = 3 |youthyears1 = {{0|0000}}—2019 |youthclubs1 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] |youthyears2 = 2019—2020 |youthclubs2 = {{flaga|BEL}} [[Standard Liège]] |years1 =...</comment>
      <origin>4493076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3759" sha1="nwhu7u0m8ed2lljkzby2tlll8i7v9gy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|name = Natans Ngojs
|image = 
|caption = 
|fullname = 
|birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|6|10}}
|birth_place = {{vieta|Beļģija|Brisele}}
|height = 183
|position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
|currentclub = {{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] 
|clubnumber = 3
|youthyears1 = {{0|0000}}—2019
|youthclubs1 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]
|youthyears2 = 2019—2020
|youthclubs2 = {{flaga|BEL}} [[Standard Liège]]
|years1 = 2020—2025
|clubs1 = {{flaga|BEL}} [[Standard Liège]]
|caps1 = 50
|goals1 = 1
|years2 = 2025—
|clubs2 = {{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]]
|caps2 = 29
|goals2 = 1
|nationalyears1 = 2018—2019
|nationalteam1 = {{flaga|BEL}} Beļģija U16
|nationalcaps1 = 4
|nationalgoals1 = 0
|nationalyears2 = 2019—2020
|nationalteam2 = {{flaga|BEL}} Beļģija U17
|nationalcaps2 = 3
|nationalgoals2 = 0
|nationalyears3 = 2021—2022
|nationalteam3 = {{flaga|BEL}} Beļģija U19
|nationalcaps3 = 8
|nationalgoals3 = 0
|nationalyears4 = 2026—
|nationalteam4 = {{fb|BEL}}
|nationalcaps4 = 7
|nationalgoals4 = 0
|pcupdate = 10.07.2026.
|ntupdate = 10.07.2026.
}}
'''Natans Ngojs''' (''Nathan Ngoy''; dzimis {{dat|2003|6|10}} [[Brisele|Briselē]]) ir [[Beļģija]]s [[futbols|futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas ''Ligue 1'']] klubā ''[[Lille OSC|Lille]]''.

== Karjera ==
N. Ngojs ir ''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'' un [[Ljēžas &quot;Standard&quot;]] klubu audzēknis. Profesionālo karjeru sāka 2021. gadā Ljēžas &quot;Standard&quot; un [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgā]] debitēja 22. maijā pret ''[[KV Oostende|Oostende]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavenir.net/cnt/dmf20210522_01582731/les-cotations-de-standard-ostende-ngoy-une-petite-lueur-dans-le-naufrage|title=Les cotations de Standard-Ostende: Ngoy, une petite lueur dans le naufrage|website=lavenir.net|language=fr|date=22 May 2021|access-date={{dat|2026|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada jūlijā pārgāja uz [[Francija]]s klubu ''[[Lille OSC|Lille]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.losc.fr/actualites/2025-07-24/linternational-espoirs-belge-nathan-ngoy-rejoint-le-losc|title=L’international Espoirs belge Nathan Ngoy rejoint le LOSC|language=en|date={{dat|2026|7|24|N|bez}}| website=losc.fr|accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis dažādu vecumu Beļģijas jauniešu izlasēs. [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas izlasē]] debitēja {{dat|2026|3|28||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[ASV futbola izlase|ASV]]. Spēlēja izlases rindās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kur spēlē pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]] saņēma sarkano kartīti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/22.06.2026-belgi-nespej-iesist-iranai-paliek-mazakuma-un-pasaules-kausa-velreiz-spele-neizskirti.a652404/|title=Beļģi nespēj iesist Irānai, paliek mazākumā un Pasaules kausā vēlreiz spēlē neizšķirti|date={{dat|2026|6|22|N|bez}}| website=lsm.lv|accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Ngojs, Natans}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Briseles galvaspilsētas reģionā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Ljēžas &quot;Standard&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>nwhu7u0m8ed2lljkzby2tlll8i7v9gy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nathan Ngoy</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635484</id>
    <redirect title="Natans Ngojs" />
    <revision>
      <id>4493077</id>
      <timestamp>2026-07-10T16:42:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Natans Ngojs]]</comment>
      <origin>4493077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="a2bcujyalw6iixte1o16vq57zfzo7q0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Natans Ngojs]]</text>
      <sha1>a2bcujyalw6iixte1o16vq57zfzo7q0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ngojs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635485</id>
    <redirect title="Natans Ngojs" />
    <revision>
      <id>4493078</id>
      <timestamp>2026-07-10T16:42:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Natans Ngojs]]</comment>
      <origin>4493078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="a2bcujyalw6iixte1o16vq57zfzo7q0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Natans Ngojs]]</text>
      <sha1>a2bcujyalw6iixte1o16vq57zfzo7q0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hoakins Seiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635486</id>
    <revision>
      <id>4493081</id>
      <timestamp>2026-07-10T16:51:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name = Hoakins Seiss |full_name =  |image = FC Salzburg gegen Club Brügge (2025-08-06 Championsleague Qualifikation Dritte Runde) 63 (Joaquin Seys).jpg |caption = Hoakins Seiss 2025. gadā |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|3|28}} |birth_place = {{vieta|Beļģija|Ostende}} |height = 178 |position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] |currentclub = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |clubnumber = 65 |youthyears1 = 2011—2012 |youthcl...</comment>
      <origin>4493081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3184" sha1="mepky65bshjcx7fvc6bbmuh9cuwj975" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|name = Hoakins Seiss
|full_name = 
|image = FC Salzburg gegen Club Brügge (2025-08-06 Championsleague Qualifikation Dritte Runde) 63 (Joaquin Seys).jpg
|caption = Hoakins Seiss 2025. gadā
|birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|3|28}}
|birth_place = {{vieta|Beļģija|Ostende}}
|height = 178
|position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
|currentclub = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|clubnumber = 65
|youthyears1 = 2011—2012
|youthclubs1 = {{flaga|BEL}} [[KV Oostende|Oostende]]
|youthyears2 = 2012—2022
|youthclubs2 = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|years1 = 2022—2024
|clubs1 = {{flaga|BEL}} [[Club NXT]]
|caps1 = 51
|goals1 = 1
|years2 = 2024—
|clubs2 = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|caps2 = 66
|goals2 = 4
|nationalyears1 = 2022—2023
|nationalteam1 = {{flaga|BEL}} Beļģija U18
|nationalcaps1 = 5
|nationalgoals1 = 0
|nationalyears2 = 2023—2024
|nationalteam2 = {{flaga|BEL}} Beļģija U19
|nationalcaps2 = 7
|nationalgoals2 = 0
|nationalyears3 = 2025—
|nationalteam3 = {{fb|BEL}}
|nationalcaps3 = 5
|nationalgoals3 = 0
|pcupdate = 10.07.2026.
|ntupdate = 10.07.2026.
}}
'''Hoakins Ronijs Seiss''' (''Joaquin Ronny Seys''; dzimis {{dat|2005|3|28}} [[Ostende|Ostendē]]) ir [[Beļģija]]s [[futbols|futbolists]], spēlē kreisās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Beļģijas futbola izlase|Beļgijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada spēlē [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] klubā ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''.

== Karjera ==
Seiss ir ''[[KV Oostende|Oostende]]'' un ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'' klubu audzēknis. No 2022. līdz 2024. gadam spēlēja ''Club Brugge'' dublieru komanhdā ''[[Club NXT]]'' Beļģijas otrajā pēc līmeņa līgā. 2024. gadā debitēja kluba pirmās komandas rindās.

Spēlējis dažādu vecumu Beļģijas jauniešu izlasēs. [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas izlasē]] debitēja {{dat|2025|10|10||bez}} [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044268--belgium-vs-north-macedonia/|title=Belgium-North Macedonia - European Qualifiers 2026|language=en|date={{dat|2025|10|10|N|bez}}| website=uefa.com|accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
;''Club Brugge''
* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2025—26
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2024—25
* Beļģijas Superkauss: 2025

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Seiss, Hoakins}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumflandrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>mepky65bshjcx7fvc6bbmuh9cuwj975</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Joaquin Seys</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635487</id>
    <redirect title="Hoakins Seiss" />
    <revision>
      <id>4493083</id>
      <timestamp>2026-07-10T16:52:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hoakins Seiss]]</comment>
      <origin>4493083</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="6l97rotggjr4rj9jnw0q80gohoyy150" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hoakins Seiss]]</text>
      <sha1>6l97rotggjr4rj9jnw0q80gohoyy150</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žoakins Seiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635488</id>
    <redirect title="Hoakins Seiss" />
    <revision>
      <id>4493084</id>
      <timestamp>2026-07-10T16:52:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hoakins Seiss]]</comment>
      <origin>4493084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="6l97rotggjr4rj9jnw0q80gohoyy150" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hoakins Seiss]]</text>
      <sha1>6l97rotggjr4rj9jnw0q80gohoyy150</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635489</id>
    <redirect title="Hoakins Seiss" />
    <revision>
      <id>4493085</id>
      <timestamp>2026-07-10T16:53:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hoakins Seiss]]</comment>
      <origin>4493085</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="6l97rotggjr4rj9jnw0q80gohoyy150" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hoakins Seiss]]</text>
      <sha1>6l97rotggjr4rj9jnw0q80gohoyy150</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pupele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635490</id>
    <redirect title="Renāte Pupele" />
    <revision>
      <id>4493121</id>
      <timestamp>2026-07-10T19:05:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Renāte Pupele]]</comment>
      <origin>4493121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="tefy58m30mcmhvazbf5n0ovnm2qri6e" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Renāte Pupele]]</text>
      <sha1>tefy58m30mcmhvazbf5n0ovnm2qri6e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tagad Varavīksnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635491</id>
    <revision>
      <id>4493139</id>
      <timestamp>2026-07-10T19:53:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-38840-09</username>
        <id>147766</id>
      </contributor>
      <comment>Она</comment>
      <origin>4493139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1650" sha1="sw8c0a13sk0uuwhcsktf0fhbbn5kcv6" xml:space="preserve">{{televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Interni
| show_name_2 = ''Теперь Радуги''
| image = 
| caption = 
| format = 
| runtime = 
| creator = Stepans Prusakovs
| director = 
| executive_producer = [[Semjons Sļepakovs]]
| narrated = 
| producers = 
| supervising producer = 
| head writer = 
| related = 
| starring = * [[Ekaterina Ponamareva]]
* [[Alina Moshechkova]]
* [[Diana Sibagatova]]
* [[Lyubov Ivanova]]
* [[Darya Moshechkova]]
* [[Yuliya Moshechkova]]
* [[Alexander Kovlev]]
* [[Valentin Shvachunov]]
* [[Nikita Filkin]]
* [[Maksim Kravchenko]]
* [[Kirill Popov]]
* [[Evgeniy Ovchinnikov]]
* [[Leonid Antipov]]
* [[Yuriy Pauk]]
* [[Daniil Demchenko]]
* [[Ilya Pikula]]
* [[Daniel Chastukhin]]
| writing by = 
| country = {{RUS}}
| language = [[krievu valoda|krievu]]
| network = [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]]
| location = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| picture_format = 
| company = 
| first_aired = {{dat|2026|6|01|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2026|6|19||bez}}
| num_seasons = 14
| num_episodes = 280
| website = 
}}
'''&quot;Tagad Varavīksnes&quot;''' ({{val|ru|Теперь Радуги}}) ir [[Krievija]]s komēdijseriāls, kas stāsta par [[Internatūra|jauno ārstu]] darba ikdienu. Seriāla autors un producents ir [[Stepans Prusakovs]]. Seriāla pirmizrāde notika {{dat|2026|6|01||bez}} televīzijas kanālā [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]], pēdējā sērija rādīta {{dat|2026|6|19||bez}}. Kopumā tika izveidotas 14 sezonas un 280 sērijas.

Seriāls ir par četriem interniem un viņu vadītāju dakteri Bikovu. Latvijā šo seriālu rādija TV kanāli [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV6 Latvija|TV6]] un [[3 Plus]].</text>
      <sha1>sw8c0a13sk0uuwhcsktf0fhbbn5kcv6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Hpsuperfan</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635492</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:GreatBlueShark" />
    <revision>
      <id>4493151</id>
      <timestamp>2026-07-10T20:15:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Hpsuperfan]] uz [[Dalībnieka diskusija:GreatBlueShark]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Hpsuperfan|Hpsuperfan]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/GreatBlueShark|GreatBlueShark]]&quot;</comment>
      <origin>4493151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="2v5y5x1odsb8uzx5j7g0xtkbnaxjkbp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:GreatBlueShark]]</text>
      <sha1>2v5y5x1odsb8uzx5j7g0xtkbnaxjkbp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klikbeits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635493</id>
    <redirect title="Klikšķēsma" />
    <revision>
      <id>4493175</id>
      <timestamp>2026-07-10T22:19:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Klikšķēsma]]</comment>
      <origin>4493175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="d40iiiufxd0f2dvz49vu65i0bo0mtkn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Klikšķēsma]]</text>
      <sha1>d40iiiufxd0f2dvz49vu65i0bo0mtkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Clickbait</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635494</id>
    <redirect title="Klikšķēsma" />
    <revision>
      <id>4493176</id>
      <timestamp>2026-07-10T22:20:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Klikšķēsma]]</comment>
      <origin>4493176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="d40iiiufxd0f2dvz49vu65i0bo0mtkn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Klikšķēsma]]</text>
      <sha1>d40iiiufxd0f2dvz49vu65i0bo0mtkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ali mohamed.aly</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635496</id>
    <revision>
      <id>4493232</id>
      <timestamp>2026-07-11T04:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4493232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="g2996cq3os4zyrneud2zs7sg1fjey58" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ali mohamed.aly}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. jūlijs, plkst. 07.04 (EEST)</text>
      <sha1>g2996cq3os4zyrneud2zs7sg1fjey58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Delkīta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635497</id>
    <revision>
      <id>4493262</id>
      <timestamp>2026-07-11T06:16:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Delkīta | official_name            = ''Dalkeith''&lt;br/&gt;''Dail Cheith'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               = | nickname                 = | motto                    = | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Dalkeith.jpg | image2 = D...</comment>
      <origin>4493262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4386" sha1="nnz60afcdnnfwptyx8sgazvbjncbqq6" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Delkīta
| official_name            = ''Dalkeith''&lt;br/&gt;''Dail Cheith''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Dalkeith.jpg
| image2 = Dalkeith Parish Kirk.jpg
| image3 = Harrow Hotel, Dalkeith - geograph.org.uk - 3711418.jpg
| image4 = 
}}

| image_caption            = Delkītas panorāma; Svētā Nikolasa baznīca; ''Harrow Hotel''
| image_flag               = 
| image_shield             = 
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Skotija#Viduslotjana#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 53| lats  =45 | latNS  = N
| longd = 03| longm = 03| longs =30 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Viduslotjana]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 14330
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| population_density_rank  =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = EH22
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Delkīta''' ({{val|en|Dalkeith}}, {{val|sco|Dawkeith}}; {{val|gd|Dail Cheith}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidaustrumu daļā. Tā atrodas Eskas upes krastos, aptuveni 11 kilometrus uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas [[Edinburga]]s. Delkīta ir [[Viduslotjana]]s apgabala administratīvais centrs un vēsturiskā grāfistes pilsēta (''county town'').

== Vēsture ==
Delkīta sāka veidoties ap 12. gadsimtā celto pili, un laika gaitā tā kļuva par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības mezglu. 16. un 17. gadsimtā pilsētas izaugsmi veicināja tās stratēģiskā atrašanās vieta ceļā no Edinburgas uz Skotijas dienvidu robežu. Delkītas graudu tirgus vēsturiski bija viens no lielākajiem un svarīgākajiem visā Skotijā.&lt;ref&gt;[https://britishlistedbuildings.co.uk/200360357-corn-exchange-200-high-street-and-61-st-andrew-street-dalkeith-dalkeith Corn Exchange, 200 High Street And 61 St Andrew Street, Dalkeith]&lt;/ref&gt;

18. un 19. gadsimtā līdz ar [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] pilsētas apkārtnē strauji attīstījās [[Akmeņogles|akmeņogļu]] ieguve, meža izstrāde un tekstilrūpniecība. 1831. gadā tika atklāts Edinburgas un Delkītas dzelzceļš (''Edinburgh and Dalkeith Railway''), ko sākotnēji izmantoja ogļu un lauksaimniecības produkcijas transportēšanai un kas bija viens no pirmajiem dzelzceļa maršrutiem Skotijā.

Pilsētas un tās apkaimes vēsture ir cieši saistīta ar ietekmīgo Baklū hercogu (''Dukes of Buccleuch'') dzimtu, kuras galvenā mītne — Delkītas pils (''Dalkeith Palace'') — atrodas pilsētas ziemeļu malā.

== Saimniecība un kultūra ==
Mūsdienās Delkīta darbojas galvenokārt kā Viduslotjanas apgabala administratīvais un pakalpojumu centrs. Tā kā pilsēta atrodas tuvu Edinburgas apvedceļam un tai ir labi attīstīta autobusu satiksme, liela daļa iedzīvotāju ikdienā strādā galvaspilsētā.

Ievērojamākais kultūrvēsturiskais objekts ir Delkītas pils un tai apkārt esošais Delkītas lauku parks (''Dalkeith Country Park''). Pilsētas vēsturiskajā centrā atrodas arī 14. gadsimtā celtā Svētā Nikolasa draudzes baznīca un 18. gadsimta rātsnams (''Dalkeith Tolbooth'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>nnz60afcdnnfwptyx8sgazvbjncbqq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalkeith</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635498</id>
    <redirect title="Delkīta" />
    <revision>
      <id>4493264</id>
      <timestamp>2026-07-11T06:17:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Delkīta]]</comment>
      <origin>4493264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="0n3bnac1qfj0ae51nceokut4jyedv8l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Delkīta]]</text>
      <sha1>0n3bnac1qfj0ae51nceokut4jyedv8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dail Cheith</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635499</id>
    <redirect title="Delkīta" />
    <revision>
      <id>4493265</id>
      <timestamp>2026-07-11T06:17:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Delkīta]]</comment>
      <origin>4493265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="0n3bnac1qfj0ae51nceokut4jyedv8l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Delkīta]]</text>
      <sha1>0n3bnac1qfj0ae51nceokut4jyedv8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Midlotiana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635500</id>
    <redirect title="Viduslotjana" />
    <revision>
      <id>4493266</id>
      <timestamp>2026-07-11T06:18:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Viduslotjana]]</comment>
      <origin>4493266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="dqkxu8f5720bptj8ezawg7lrgvcuruq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Viduslotjana]]</text>
      <sha1>dqkxu8f5720bptj8ezawg7lrgvcuruq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Putekļu vētra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635501</id>
    <revision>
      <id>4493267</id>
      <timestamp>2026-07-11T06:18:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par meteoroloģiska parādību</comment>
      <origin>4493267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3024" sha1="l3arudimu0bovwmph4gt7rtafjo1w4x" xml:space="preserve">[[Attēls:Dust storm in Black Rocks Desert nn.jpg|thumbnail|upright=1.2|Putekļu vētra [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]]]
'''Putekļu vētra''' ir meteoroloģiska parādība, kuras laikā spēcīgs un turbulents [[vējš]] paceļ [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]] un pārvieto lielu daudzumu sausu, smalku [[augsne]]s, [[māls|māla]], [[aleirīti|aleirīta]], [[putekļi|putekļu]] un citu sīku minerāldaļiņu, būtiski samazinot [[meteoroloģiskā redzamība|redzamību]] un pasliktinot [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]]. Tā parasti veidojas sausos un pussausos apgabalos, kur augsnes virskārta ir sausa, irdena, maz nostiprināta ar [[augājs|veģetāciju]] un pakļauta [[vēja erozija]]i.

Putekļu vētra ir līdzīga '''smilšu vētrai''', taču šie jēdzieni nav pilnīgi vienādi. Putekļu vētrās dominē smalkākas daļiņas, kuras vējš var pacelt augstu atmosfērā un pārnest ļoti lielos attālumos, reizēm pāri kontinentiem un okeāniem. Savukārt smilšu vētrās nozīmīgāka ir rupjāku smilšu graudu pārvietošanās, kas parasti notiek tuvāk zemes virsmai un īsākos attālumos. Praksē abas parādības var pārklāties, īpaši [[tuksnesis|tuksnešu]], [[pustuksnesis|pustuksnešu]] un sauso [[līdzenums|līdzenumu]] apvidos, tādēļ tās bieži aplūko kopā kā smilšu un putekļu vētras.

Putekļu vētru veidošanos veicina stiprs [[vējš]], ilgstošs [[nokrišņi|nokrišņu]] trūkums, [[sausums]], irdena [[augsne]], reta vai iznīcināta [[augājs|veģetācija]] un virsmas traucējumi. Tās var izraisīt vai pastiprināt [[negaiss|negaisi]], [[aukstā fronte|aukstās frontes]], konvektīvas [[vētra]]s un [[brāzma|brāzmainas]] vēja plūsmas, kas pēkšņi paceļ putekļus atmosfērā. Putekļu vētru biežumu un intensitāti var palielināt arī cilvēka saimnieciskā darbība, piemēram, pārmērīga [[ganības|ganīšana]], [[atmežošana|mežu izciršana]], nepiemērota [[zemes apstrāde]] un citi [[zemes degradācija|zemes degradāciju]] veicinoši procesi. Putekļu vētras ir izplatītas daudzos pasaules tuksnešu, pustuksnešu un citu sauso teritoriju reģionos, tostarp [[Sahāra|Sahārā]] un [[Sāhela|Sāhelā]], [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Gobi]] un [[Taklamakans|Taklamakana]] tuksnešos, [[Austrālija (kontinents)|Austrālijas]] iekšzemē, Ziemeļamerikas [[Lielie līdzenumi|Lielajos līdzenumos]] un dienvidrietumos, kā arī citos sausos [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s apgabalos. Atmosfērā paceltās smalkās putekļu daļiņas var ietekmēt [[klimats|klimatu]], [[ekosistēma]]s, [[transports|transportu]], cilvēku [[veselība|veselību]] un [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]] arī tālu no to izcelsmes vietām.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>l3arudimu0bovwmph4gt7rtafjo1w4x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493270</id>
      <parentid>4493267</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T06:20:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>{{laikapstākļi}}</comment>
      <origin>4493270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3043" sha1="mkbqqgpv4zakypbzpmsn0hnd3l5gwwh" xml:space="preserve">[[Attēls:Dust storm in Black Rocks Desert nn.jpg|thumbnail|upright=1.2|Putekļu vētra [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]]]
'''Putekļu vētra''' ir meteoroloģiska parādība, kuras laikā spēcīgs un turbulents [[vējš]] paceļ [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]] un pārvieto lielu daudzumu sausu, smalku [[augsne]]s, [[māls|māla]], [[aleirīti|aleirīta]], [[putekļi|putekļu]] un citu sīku minerāldaļiņu, būtiski samazinot [[meteoroloģiskā redzamība|redzamību]] un pasliktinot [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]]. Tā parasti veidojas sausos un pussausos apgabalos, kur augsnes virskārta ir sausa, irdena, maz nostiprināta ar [[augājs|veģetāciju]] un pakļauta [[vēja erozija]]i.

Putekļu vētra ir līdzīga '''smilšu vētrai''', taču šie jēdzieni nav pilnīgi vienādi. Putekļu vētrās dominē smalkākas daļiņas, kuras vējš var pacelt augstu atmosfērā un pārnest ļoti lielos attālumos, reizēm pāri kontinentiem un okeāniem. Savukārt smilšu vētrās nozīmīgāka ir rupjāku smilšu graudu pārvietošanās, kas parasti notiek tuvāk zemes virsmai un īsākos attālumos. Praksē abas parādības var pārklāties, īpaši [[tuksnesis|tuksnešu]], [[pustuksnesis|pustuksnešu]] un sauso [[līdzenums|līdzenumu]] apvidos, tādēļ tās bieži aplūko kopā kā smilšu un putekļu vētras.

Putekļu vētru veidošanos veicina stiprs [[vējš]], ilgstošs [[nokrišņi|nokrišņu]] trūkums, [[sausums]], irdena [[augsne]], reta vai iznīcināta [[augājs|veģetācija]] un virsmas traucējumi. Tās var izraisīt vai pastiprināt [[negaiss|negaisi]], [[aukstā fronte|aukstās frontes]], konvektīvas [[vētra]]s un [[brāzma|brāzmainas]] vēja plūsmas, kas pēkšņi paceļ putekļus atmosfērā. Putekļu vētru biežumu un intensitāti var palielināt arī cilvēka saimnieciskā darbība, piemēram, pārmērīga [[ganības|ganīšana]], [[atmežošana|mežu izciršana]], nepiemērota [[zemes apstrāde]] un citi [[zemes degradācija|zemes degradāciju]] veicinoši procesi. Putekļu vētras ir izplatītas daudzos pasaules tuksnešu, pustuksnešu un citu sauso teritoriju reģionos, tostarp [[Sahāra|Sahārā]] un [[Sāhela|Sāhelā]], [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Gobi]] un [[Taklamakans|Taklamakana]] tuksnešos, [[Austrālija (kontinents)|Austrālijas]] iekšzemē, Ziemeļamerikas [[Lielie līdzenumi|Lielajos līdzenumos]] un dienvidrietumos, kā arī citos sausos [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s apgabalos. Atmosfērā paceltās smalkās putekļu daļiņas var ietekmēt [[klimats|klimatu]], [[ekosistēma]]s, [[transports|transportu]], cilvēku [[veselība|veselību]] un [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]] arī tālu no to izcelsmes vietām.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>mkbqqgpv4zakypbzpmsn0hnd3l5gwwh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493300</id>
      <parentid>4493270</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T08:49:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4493300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3036" sha1="7tyu03sdvqekobet4s2qls45t2ythen" xml:space="preserve">[[Attēls:Dust storm in Black Rocks Desert nn.jpg|thumbnail|upright=1.2|Putekļu vētra [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]]]
'''Putekļu vētra''' ir meteoroloģiska parādība, kuras laikā spēcīgs un turbulents [[vējš]] paceļ [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]] un pārvieto lielu daudzumu sausu, smalku [[augsne]]s, [[māls|māla]], [[aleirīti|aleirīta]], [[putekļi|putekļu]] un citu sīku minerāldaļiņu, būtiski samazinot [[meteoroloģiskā redzamība|redzamību]] un pasliktinot [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]]. Tā parasti veidojas sausos un pussausos apgabalos, kur augsnes virskārta ir sausa, irdena, maz nostiprināta ar [[augājs|veģetāciju]] un pakļauta [[vēja erozija]]i.

Putekļu vētra ir līdzīga '''smilšu vētrai''', taču šie jēdzieni nav pilnīgi vienādi. Putekļu vētrās dominē smalkākas daļiņas, kuras vējš var pacelt augstu atmosfērā un pārnest ļoti lielos attālumos, reizēm pāri kontinentiem un okeāniem. Savukārt smilšu vētrās nozīmīgāka ir rupjāku smilšu graudu pārvietošanās, kas parasti notiek tuvāk zemes virsmai un īsākos attālumos. Praksē abas parādības var pārklāties, īpaši [[tuksnesis|tuksnešu]], [[pustuksnesis|pustuksnešu]] un sauso [[līdzenums|līdzenumu]] apvidos, tādēļ tās bieži aplūko kopā kā smilšu un putekļu vētras.

Putekļu vētru veidošanos veicina stiprs [[vējš]], ilgstošs [[nokrišņi|nokrišņu]] trūkums, [[sausums]], irdena [[augsne]], reta vai iznīcināta [[augājs|veģetācija]] un virsmas traucējumi. Tās var izraisīt vai pastiprināt [[negaiss|negaisi]], [[aukstā fronte|aukstās frontes]], konvektīvas [[vētra]]s un [[brāzma|brāzmainas]] vēja plūsmas, kas pēkšņi paceļ putekļus atmosfērā. Putekļu vētru biežumu un intensitāti var palielināt arī cilvēka saimnieciskā darbība, piemēram, pārmērīga [[ganības|ganīšana]], [[atmežošana|mežu izciršana]], nepiemērota [[zemes apstrāde]] un citi [[zemes degradācija|zemes degradāciju]] veicinoši procesi. Putekļu vētras ir izplatītas daudzos pasaules tuksnešu, pustuksnešu un citu sauso teritoriju reģionos, tostarp [[Sahāra|Sahārā]] un [[Sāhela|Sāhelā]], [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Gobi]] un [[Taklamakans|Taklamakana]] tuksnešos, [[Austrālija (kontinents)|Austrālijas]] iekšzemē, Ziemeļamerikas [[Lielie līdzenumi|Lielajos līdzenumos]] un dienvidrietumos, kā arī citos sausos [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s apgabalos. Atmosfērā paceltās smalkās putekļu daļiņas var ietekmēt [[klimats|klimatu]], [[ekosistēma]]s, [[transports|transportu]], cilvēku [[veselība|veselību]] un [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]] arī tālu no to izcelsmes vietām.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{meteo-aizmetnis}}

{{laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vētras]]</text>
      <sha1>7tyu03sdvqekobet4s2qls45t2ythen</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smilšu vētra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635502</id>
    <redirect title="Putekļu vētra" />
    <revision>
      <id>4493269</id>
      <timestamp>2026-07-11T06:19:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Putekļu vētra]]</comment>
      <origin>4493269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="a2ub7hy3t96ahr5gup8wzguegd9nr43" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Putekļu vētra]]</text>
      <sha1>a2ub7hy3t96ahr5gup8wzguegd9nr43</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Minioni-un-moski-plakats.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>635503</id>
    <revision>
      <id>4493276</id>
      <timestamp>2026-07-11T06:50:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Minioni un mošķi]]&quot; plakāts - avots: [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11230/portrait_medium/minions-and-monsters-poster.jpg?width=323 forumcinemas.lv]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</comment>
      <origin>4493276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="241" sha1="7zqrlqoizt7r4ov3s7f6p6dm8fqav19" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Minioni un mošķi]]&quot; plakāts - avots: [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11230/portrait_medium/minions-and-monsters-poster.jpg?width=323 forumcinemas.lv]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>7zqrlqoizt7r4ov3s7f6p6dm8fqav19</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Vētras</title>
    <ns>14</ns>
    <id>635504</id>
    <revision>
      <id>4493291</id>
      <timestamp>2026-07-11T08:42:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Vējš]] [[Kategorija:Dabas stihijas]]</comment>
      <origin>4493291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51" sha1="0kqx0zaczi75wqd8vt3oba5ovqf0knm" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vējš]]
[[Kategorija:Dabas stihijas]]</text>
      <sha1>0kqx0zaczi75wqd8vt3oba5ovqf0knm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gumjēri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635505</id>
    <revision>
      <id>4493315</id>
      <timestamp>2026-07-11T09:12:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Infobox military unit | unit_name                     = Gumjēri&lt;br&gt;''Goum'' | image                         = Goum mixte marocain.jpg | caption                       = &quot;Jaukto Marokas gumjēru&quot; standarta simbols: [[kumja]] (izliekts [[mauri|mauru]] duncis), uz kura iegravēts burts G (Goum) un attēloti Ziemeļāfrikas zelta rotājumi. | dates                         = 1908–1956 | country                       = {{FRA}} | allegiance                    =  | branch...</comment>
      <origin>4493315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6083" sha1="s4yhhcar95se0m5vmarj6lea7f2d4n2" xml:space="preserve">{{Infobox military unit
| unit_name                     = Gumjēri&lt;br&gt;''Goum''
| image                         = Goum mixte marocain.jpg
| caption                       = &quot;Jaukto Marokas gumjēru&quot; standarta simbols: [[kumja]] (izliekts [[mauri|mauru]] duncis), uz kura iegravēts burts G (Goum) un attēloti Ziemeļāfrikas zelta rotājumi.
| dates                         = 1908–1956
| country                       = {{FRA}}
| allegiance                    = 
| branch                        = 
| command_structure             = [[Francijas armija]]
| type                          = [[kājnieki|kājnieku]] un [[kavalērija]]s vienības
| role                          = 
| size                          = 
| current_commander             = 
| garrison                      = 
| nickname                      = 
| equipment                     = 
| motto                         = 
| colors                        = 
| march                         = 
| mascot                        = 
| battles                       = Moroccan colonial campaigns,&lt;br&gt;[[World War II]], Indochina 1946-54
| notable_commanders            = ģenerālis [[Ogistēns Gijoms]]
| anniversaries                 = &lt;!-- Insignia --&gt;
| identification_symbol         = 
| identification_symbol_label   = 
| identification_symbol_2       = 
| identification_symbol_2_label = Abbreviation
}}
'''Gumjēri''' ({{val|fr|goumiers marocains}}) bija [[Maroka]]s pamatiedzīvotāji [[karavīri]], kas galvenokārt tika izmantoti [[Francijas armija]]s palīgspēkos no 1908. līdz 1956. gadam. Šis termins tiek lietots arī attiecībā uz Franču Sudānas un Augšvoltas &quot;vietējiem&quot; karavīriem.

Vārds ir cēlies no [[Magriba|magriba]] arābu valodas vārda &quot;goum&quot; (&quot;stāvēt&quot;). Vēlāk &quot;goum&quot; apzīmēja 200 vīru lielu vienību; trīs vai četri &quot;gumi&quot; veidoja &quot;taboru&quot;, un trīs &quot;tabori&quot; nozīmēja &quot;grupu&quot;.

Pirmos gumjērus savervēja [[Francijas koloniālā impērija]] [[Alžīrija]]s dienvidos, un tie tika izmantoti kā neregulārie karaspēki, kas bija atdalīti no regulārās musulmaņu [[kavalērija]]s (''spahiji'') un [[kājnieki|kājnieku]] (''tiraljēri''). Gumjēri tika izmantoti Francijas iebrukuma Marokā sākumposmā (1908). Sākot ar 1908. gadu, gumjēru vervēšana sākās pašā [[Maroka|Marokā]]. Marokas gumjēri bija pakļauti sultānam, bet faktiski bija daļa no Francijas armijas, kalpojot kā izlūki un atbalsts regulārajām Francijas karaspēka vienībām. Pastāvīgās gūmjēru vienības tika izveidotas 1911. gadā.
[[File:Goumier001.jpg|thumb|Žurnālā &quot;Yank&quot; publicēts &quot;Gumjēra&quot; attēls, kurā tas redzams asinot savu durkli.]]
Gūmjēri aktīvi piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]: cīnījās pret itāļu karaspēku Lībijā (1940. gadā), ar vācu karaspēku Tunisijā (1942.–1943. gadā) un piedalījās [[Sabiedroto iebrukums Itālijā|Itālijas iebrukumā]] (1943.–1945. gadā), kur viņi atstāja sliktu slavu par saviem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem. Šie notikumi ir itāļu filmas &quot;La Ciociara&quot; (Dusmas) temats. (Tomēr citi avoti, tostarp franču maršals de Latrs de Tasinji, apgalvo, ka šādi incidenti bija atsevišķi gadījumi, ko vācu propaganda izmantoja, lai diskreditētu sabiedrotos un jo īpaši franču karaspēku, kas šo notikumu laikā demonstrēja lielu drosmi.)&lt;ref&gt;Jean de Lattre de Tassigny, Reconquérir: 1944—1945. Textes du maréchal Lattre de Tassigny réunis et présentés par Jean-Luc Barre, éditions Plon, 1985, p. 32-33&lt;/ref&gt; Gumjēri piedalījās arī Korsikas atbrīvošanā, Elbas ieņemšanā, Francijas atbrīvošanā (1944. gadā) un Vācijas dienvidrietumu iebrukumā 1945. gada martā–maijā. Kopējie gūmjēru zaudējumi kara laikā sasniedza 8018 vīrus, no kuriem 1625 tika nogalināti.&lt;ref name=Lescel&gt;{{cite web|url=http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64|archive-url=https://web.archive.org/web/20020422061455/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64 |archive-date=Apr 22, 2002|first=François |last=Lescel|date=March 2002|website=Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants |number= 366|title=Goumiers, Goums, Tabors|language=French }}&lt;/ref&gt;

Pēc Marokas neatkarības iegūšanas 1956. gadā gumjēri tika iekļauti [[Marokas Karaliskā armija|Marokas Karaliskajā armijā]].


== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.historynet.com/augustin-leon-guillaumes-goums-in-a-modern-war.htm Augustin-Leon Guillaume's Goums in a Modern War], Edward L. Bimberg
* [http://www.sonic.net/~bstone/archives/990909.shtml Bill Stone, &quot;Book review. Bimberg, Edward L. The Moroccan Goums: Tribal Warriors in a Modern War&quot; (1999)]
* [http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m2501/is_n2_v20/ai_21187377 Driss Maghraoui, 1998, &quot;Moroccan colonial soldiers: between selective memory and collective memory – Beyond Colonialism and Nationalism in North Africa&quot;, ''Arab Studies Quarterly'' (Spring, 1998)]
* [http://www.sdreader.com/php/cityshow.php?id=C021998 Allan Peterson, San Diego Reader, 1998, &quot;Pizza Man's Atrocity Hunt&quot; (Anecdotal allegations of war crimes committed by Goumiers in Italy)]
* [http://www.gillesdurupt.com/1/leo/ ''Portraits de Goumiers''] – 37 photographs taken in 1944 by Léo Durupt in the small French town of [[Le Val-d'Ajol]] – [[Vosges]]
* [http://members.aol.com/Custermen85/Units/FrenchOrg.htm Author unknown, 2003, &quot;History of FEC and its Divisions&quot;]
* [https://web.archive.org/web/20071211224502/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64%7CFran%C3%A7ois Lescel (2002), ''Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants website article no. 366 (March 2002) &quot;Goumiers, Goums, Tabors&quot;'' (French language text)]
* {{cite web |url= http://www.bluespader.org/uploads/SicilyTranscript.pdf |title= Transcript of the 26th Infantry log files from WWII }}{{dead link|date=January 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}&amp;nbsp;{{small|(2.74&amp;nbsp;MB)}}

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Marokas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]</text>
      <sha1>s4yhhcar95se0m5vmarj6lea7f2d4n2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493316</id>
      <parentid>4493315</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:14:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4493316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6149" sha1="allxcp2aaa0bzqj2cbiphaworgx4f9i" xml:space="preserve">{{Infobox military unit
| unit_name                     = Gumjēri&lt;br&gt;''Goum''
| image                         = Goum mixte marocain.jpg
| caption                       = &quot;Jaukto Marokas gumjēru&quot; standarta simbols: [[kumja]] (izliekts [[mauri|mauru]] duncis), uz kura iegravēts burts G (Goum) un attēloti Ziemeļāfrikas zelta rotājumi.
| dates                         = 1908–1956
| country                       = {{FRA}}
| allegiance                    = 
| branch                        = 
| command_structure             = [[Francijas armija]]
| type                          = [[kājnieki|kājnieku]] un [[kavalērija]]s vienības
| role                          = 
| size                          = 
| current_commander             = 
| garrison                      = 
| nickname                      = 
| equipment                     = 
| motto                         = 
| colors                        = 
| march                         = 
| mascot                        = 
| battles                       = Moroccan colonial campaigns,&lt;br&gt;[[World War II]], Indochina 1946-54
| notable_commanders            = ģenerālis [[Ogistēns Gijoms]]
| anniversaries                 = &lt;!-- Insignia --&gt;
| identification_symbol         = 
| identification_symbol_label   = 
| identification_symbol_2       = 
| identification_symbol_2_label = Abbreviation
}}
'''Gumjēri''' ({{val|fr|goumiers marocains}}) bija [[Maroka]]s pamatiedzīvotāji [[karavīri]], kas galvenokārt tika izmantoti [[Francijas armija]]s palīgspēkos no 1908. līdz 1956. gadam. Šis termins tiek lietots arī attiecībā uz Franču Sudānas un Augšvoltas &quot;vietējiem&quot; karavīriem.

Vārds ir cēlies no [[Magriba|magriba]] arābu valodas vārda &quot;goum&quot; (&quot;stāvēt&quot;). Vēlāk &quot;goum&quot; apzīmēja 200 vīru lielu vienību; trīs vai četri &quot;gumi&quot; veidoja &quot;taboru&quot;, un trīs &quot;tabori&quot; nozīmēja &quot;grupu&quot;.

Pirmos gumjērus savervēja [[Francijas koloniālā impērija]] [[Alžīrija]]s dienvidos, un tie tika izmantoti kā neregulārie karaspēki, kas bija atdalīti no regulārās musulmaņu [[kavalērija]]s (''spahiji'') un [[kājnieki|kājnieku]] (''tiraljēri''). Gumjēri tika izmantoti Francijas iebrukuma Marokā sākumposmā (1908). Sākot ar 1908. gadu, gumjēru vervēšana sākās pašā [[Maroka|Marokā]]. Marokas gumjēri bija pakļauti sultānam, bet faktiski bija daļa no Francijas armijas, kalpojot kā izlūki un atbalsts regulārajām Francijas karaspēka vienībām. Pastāvīgās gūmjēru vienības tika izveidotas 1911. gadā.
[[File:Goumier001.jpg|thumb|Žurnālā &quot;Yank&quot; publicēts &quot;Gumjēra&quot; attēls, kurā tas redzams asinot savu durkli.]]
Gūmjēri aktīvi piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]: cīnījās pret itāļu karaspēku Lībijā (1940. gadā), ar vācu karaspēku Tunisijā (1942.–1943. gadā) un piedalījās [[Sabiedroto iebrukums Itālijā|Itālijas iebrukumā]] (1943.–1945. gadā), kur viņi atstāja sliktu slavu par saviem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem. Šie notikumi ir itāļu filmas &quot;La Ciociara&quot; (Dusmas) temats. (Tomēr citi avoti, tostarp franču maršals de Latrs de Tasinji, apgalvo, ka šādi incidenti bija atsevišķi gadījumi, ko vācu propaganda izmantoja, lai diskreditētu sabiedrotos un jo īpaši franču karaspēku, kas šo notikumu laikā demonstrēja lielu drosmi.)&lt;ref&gt;Jean de Lattre de Tassigny, Reconquérir: 1944—1945. Textes du maréchal Lattre de Tassigny réunis et présentés par Jean-Luc Barre, éditions Plon, 1985, p. 32-33&lt;/ref&gt; Gumjēri piedalījās arī Korsikas atbrīvošanā, Elbas ieņemšanā, Francijas atbrīvošanā (1944. gadā) un Vācijas dienvidrietumu iebrukumā 1945. gada martā–maijā. Kopējie gūmjēru zaudējumi kara laikā sasniedza 8018 vīrus, no kuriem 1625 tika nogalināti.&lt;ref name=Lescel&gt;{{cite web|url=http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64|archive-url=https://web.archive.org/web/20020422061455/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64 |archive-date=Apr 22, 2002|first=François |last=Lescel|date=March 2002|website=Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants |number= 366|title=Goumiers, Goums, Tabors|language=French }}&lt;/ref&gt;

Pēc Marokas neatkarības iegūšanas 1956. gadā gumjēri tika iekļauti [[Marokas Karaliskā armija|Marokas Karaliskajā armijā]].


== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.historynet.com/augustin-leon-guillaumes-goums-in-a-modern-war.htm Augustin-Leon Guillaume's Goums in a Modern War], Edward L. Bimberg
* [http://www.sonic.net/~bstone/archives/990909.shtml Bill Stone, &quot;Book review. Bimberg, Edward L. The Moroccan Goums: Tribal Warriors in a Modern War&quot; (1999)]
* [http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m2501/is_n2_v20/ai_21187377 Driss Maghraoui, 1998, &quot;Moroccan colonial soldiers: between selective memory and collective memory – Beyond Colonialism and Nationalism in North Africa&quot;, ''Arab Studies Quarterly'' (Spring, 1998)]
* [http://www.sdreader.com/php/cityshow.php?id=C021998 Allan Peterson, San Diego Reader, 1998, &quot;Pizza Man's Atrocity Hunt&quot; (Anecdotal allegations of war crimes committed by Goumiers in Italy)]
* [http://www.gillesdurupt.com/1/leo/ ''Portraits de Goumiers''] – 37 photographs taken in 1944 by Léo Durupt in the small French town of [[Le Val-d'Ajol]] – [[Vosges]]
* [http://members.aol.com/Custermen85/Units/FrenchOrg.htm Author unknown, 2003, &quot;History of FEC and its Divisions&quot;]
* [https://web.archive.org/web/20071211224502/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64%7CFran%C3%A7ois Lescel (2002), ''Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants website article no. 366 (March 2002) &quot;Goumiers, Goums, Tabors&quot;'' (French language text)]
* {{cite web |url= http://www.bluespader.org/uploads/SicilyTranscript.pdf |title= Transcript of the 26th Infantry log files from WWII }}{{dead link|date=January 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}&amp;nbsp;{{small|(2.74&amp;nbsp;MB)}}

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Marokas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Koloniālisms]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>allxcp2aaa0bzqj2cbiphaworgx4f9i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4493322</id>
      <parentid>4493316</parentid>
      <timestamp>2026-07-11T09:33:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4493322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7142" sha1="god8mf85qua4z5mfu6rpnnq7ulsu2l8" xml:space="preserve">{{Infobox military unit
| unit_name                     = Gumjēri&lt;br&gt;''Goum''
| image                         = Goum mixte marocain.jpg
| caption                       = &quot;Jaukto Marokas gumjēru&quot; standarta simbols: [[kumja]] (izliekts [[mauri|mauru]] duncis), uz kura iegravēts burts G (Goum) un attēloti Ziemeļāfrikas zelta rotājumi.
| dates                         = 1908–1956
| country                       = {{FRA}}
| allegiance                    = 
| branch                        = 
| command_structure             = [[Francijas armija]]
| type                          = [[kājnieki|kājnieku]] un [[kavalērija]]s vienības
| role                          = 
| size                          = 
| current_commander             = 
| garrison                      = 
| nickname                      = 
| equipment                     = 
| motto                         = 
| colors                        = 
| march                         = 
| mascot                        = 
| battles                       = Moroccan colonial campaigns,&lt;br&gt;[[World War II]], Indochina 1946-54
| notable_commanders            = ģenerālis [[Ogistēns Gijoms]]
| anniversaries                 = &lt;!-- Insignia --&gt;
| identification_symbol         = 
| identification_symbol_label   = 
| identification_symbol_2       = 
| identification_symbol_2_label = Abbreviation
}}
'''Gumjēri''' ({{val|fr|goumiers marocains}}) bija [[Maroka]]s pamatiedzīvotāji [[karavīri]], kas galvenokārt tika izmantoti [[Francijas armija]]s palīgspēkos no 1908. līdz 1956. gadam. Šis termins tiek lietots arī attiecībā uz Franču Sudānas un Augšvoltas &quot;vietējiem&quot; karavīriem.

Vārds ir cēlies no [[Magriba|magriba]] arābu valodas vārda &quot;goum&quot; (&quot;stāvēt&quot;). Vēlāk &quot;goum&quot; apzīmēja 200 vīru lielu vienību; trīs vai četri &quot;gumi&quot; veidoja &quot;taboru&quot;, un trīs &quot;tabori&quot; nozīmēja &quot;grupu&quot;.

Pirmos gumjērus savervēja [[Francijas koloniālā impērija]] [[Alžīrija]]s dienvidos, un tie tika izmantoti kā neregulārie karaspēki, kas bija atdalīti no regulārās musulmaņu [[kavalērija]]s (''spahiji'') un [[kājnieki|kājnieku]] (''tiraljēri''). Gumjēri tika izmantoti Francijas iebrukuma Marokā sākumposmā (1908). Sākot ar 1908. gadu, gumjēru vervēšana sākās pašā [[Maroka|Marokā]]. Marokas gumjēri bija pakļauti sultānam, bet faktiski bija daļa no Francijas armijas, kalpojot kā izlūki un atbalsts regulārajām Francijas karaspēka vienībām. Pastāvīgās gūmjēru vienības tika izveidotas 1911. gadā.
[[File:Goumier001.jpg|thumb|Žurnālā &quot;Yank&quot; publicēts &quot;Gumjēra&quot; attēls, kurā tas redzams asinot savu durkli.]]
Gūmjēri aktīvi piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]: cīnījās pret itāļu karaspēku Lībijā (1940. gadā), ar vācu karaspēku Tunisijā (1942.–1943. gadā) un piedalījās [[Sabiedroto iebrukums Itālijā|Itālijas iebrukumā]] (1943.–1945. gadā), kur viņi atstāja sliktu slavu par saviem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem. Šie notikumi ir itāļu filmas &quot;La Ciociara&quot; (Dusmas) temats. (Tomēr citi avoti, tostarp franču maršals de Latrs de Tasinji, apgalvo, ka šādi incidenti bija atsevišķi gadījumi, ko vācu propaganda izmantoja, lai diskreditētu sabiedrotos un jo īpaši franču karaspēku, kas šo notikumu laikā demonstrēja lielu drosmi.)&lt;ref&gt;Jean de Lattre de Tassigny, Reconquérir: 1944—1945. Textes du maréchal Lattre de Tassigny réunis et présentés par Jean-Luc Barre, éditions Plon, 1985, p. 32-33&lt;/ref&gt; Gumjēri piedalījās arī Korsikas atbrīvošanā, Elbas ieņemšanā, Francijas atbrīvošanā (1944. gadā) un Vācijas dienvidrietumu iebrukumā 1945. gada martā–maijā. Kopējie gūmjēru zaudējumi kara laikā sasniedza 8018 vīrus, no kuriem 1625 tika nogalināti.&lt;ref name=Lescel&gt;{{cite web|url=http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64|archive-url=https://web.archive.org/web/20020422061455/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64 |archive-date=Apr 22, 2002|first=François |last=Lescel|date=March 2002|website=Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants |number= 366|title=Goumiers, Goums, Tabors|language=French }}&lt;/ref&gt;

Pēc Marokas neatkarības iegūšanas 1956. gadā gumjēri tika iekļauti [[Marokas Karaliskā armija|Marokas Karaliskajā armijā]].
== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Musée, Ouvrage du Hackenberg 07.jpg|thumb|[[Senegāliešu strēlnieki|Senegālietis]] kreisajā pusē, [[Franču Ārzemnieku leģions|ārzemju leģionārs]] vidū, marokāņu &quot;tabors&quot; labajā pusē.
Goumiers et leurs officiers défilant à Paris le 14 juillet 1945.jpg|thumb|Gumjēri un viņu virsnieki parādē Parīzē 1945. gada 14. jūlijā.
Le colonel Georges Leblanc défile à Marseille en tête du 1er GTM après la libération de la ville en août 1944.jpg|thumb|Pulkvedis Žoržs Leblāns defilē [[Marseļa|Marseļā]] 1. GTM vienības priekšgalā pēc pilsētas atbrīvošanas 1944. gada augustā.
Le 14 juillet 1945 à Paris, le général de Gaulle remet le drapeau des goums au colonel Hogard, commandant des GTM.jpg|thumb|1945. gada 14. jūlijā Parīzē ģenerālis [[Šarls de Golls|de Golls]] nodeva gurmjēru karogu GTM komandierim pulkvedim Ogāram.
Goumiers posing with their weapons in France (cropped).jpg|thumb|Gumjēri 1943. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.historynet.com/augustin-leon-guillaumes-goums-in-a-modern-war.htm Augustin-Leon Guillaume's Goums in a Modern War], Edward L. Bimberg
* [http://www.sonic.net/~bstone/archives/990909.shtml Bill Stone, &quot;Book review. Bimberg, Edward L. The Moroccan Goums: Tribal Warriors in a Modern War&quot; (1999)]
* [http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m2501/is_n2_v20/ai_21187377 Driss Maghraoui, 1998, &quot;Moroccan colonial soldiers: between selective memory and collective memory – Beyond Colonialism and Nationalism in North Africa&quot;, ''Arab Studies Quarterly'' (Spring, 1998)]
* [http://www.sdreader.com/php/cityshow.php?id=C021998 Allan Peterson, San Diego Reader, 1998, &quot;Pizza Man's Atrocity Hunt&quot; (Anecdotal allegations of war crimes committed by Goumiers in Italy)]
* [http://www.gillesdurupt.com/1/leo/ ''Portraits de Goumiers''] – 37 photographs taken in 1944 by Léo Durupt in the small French town of [[Le Val-d'Ajol]] – [[Vosges]]
* [http://members.aol.com/Custermen85/Units/FrenchOrg.htm Author unknown, 2003, &quot;History of FEC and its Divisions&quot;]
* [https://web.archive.org/web/20071211224502/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64%7CFran%C3%A7ois Lescel (2002), ''Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants website article no. 366 (March 2002) &quot;Goumiers, Goums, Tabors&quot;'' (French language text)]
* {{cite web |url= http://www.bluespader.org/uploads/SicilyTranscript.pdf |title= Transcript of the 26th Infantry log files from WWII }}{{dead link|date=January 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}&amp;nbsp;{{small|(2.74&amp;nbsp;MB)}}

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Marokas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Koloniālisms]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>god8mf85qua4z5mfu6rpnnq7ulsu2l8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Artis Zeimuls</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635506</id>
    <revision>
      <id>4493321</id>
      <timestamp>2026-07-11T09:32:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4493321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="m1b8vadf0e73pt08nxoeog39z8ttuzu" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Artis Zeimuls}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. jūlijs, plkst. 12.32 (EEST)</text>
      <sha1>m1b8vadf0e73pt08nxoeog39z8ttuzu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Relikvija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635507</id>
    <revision>
      <id>4493363</id>
      <timestamp>2026-07-11T10:53:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par svētu vienību</comment>
      <origin>4493363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3113" sha1="c1pazlf33xm3v7xbr4d275962qnejw6" xml:space="preserve">[[Attēls:Chef de Saint Yves.jpg|thumbnail|upright=1.2|Svētā [[Kermartinas Ivo]] (1253–1303) galvaskauss]]
'''Relikvija''' ir priekšmets, ķermeņa daļa vai cita materiāla liecība, kas [[reliģija|reliģiskā]] vai [[kultūra]]s tradīcijā tiek saistīta ar [[svētais|svētu]] vai īpaši godātu personu, nozīmīgu notikumu vai [[svētvieta|svētvietu]] un kam tiek piešķirta īpaša garīga, piemiņas, vēsturiska vai [[simbols|simboliska]] nozīme. Par relikvijām var uzskatīt, piemēram, svēto, [[pravietis|praviešu]], [[moceklis|mocekļu]], reliģiju dibinātāju vai citu reliģiski nozīmīgu personu ķermeņa daļas, viņiem piederējušus priekšmetus, apģērbu, [[rituāls|rituālus]] priekšmetus vai lietas, kas saistītas ar nozīmīgiem reliģiskiem notikumiem. Daudzās reliģijās relikvijas kalpo kā redzama saikne starp ticīgajiem un svēto personu, notikumu vai garīgo realitāti, ko tās atgādina. Tās var stiprināt [[ticība|ticību]], uzturēt reliģiskās tradīcijas nepārtrauktību un kalpot kā [[lūgšana|lūgšanu]], [[dievbijība]]s, [[svētceļojums|svētceļojumu]], piemiņas rituālu un kopienas identitātes centrs. Relikvijas parasti tiek glabātas [[baznīca (celtne)|baznīcās]], [[templis|tempļos]], [[klosteris|klosteros]], [[svētnīca|svētnīcās]] vai īpašās tvertnēs — [[relikvārijs|relikvārijos]]. Dažās tradīcijās relikvijām tiek piedēvēta arī saistība ar [[brīnums|brīnumiem]], [[dziedināšana|dziedināšanu]] vai garīgas klātbūtnes pieredzi.

Relikviju godināšana parasti tiek nošķirta no [[pielūgsme]]s. Godināšana nozīmē cieņas izrādīšanu svētajai personai, notikumam vai garīgajai realitātei, ar kuru relikvija ir saistīta, savukārt pielūgsme reliģiskā nozīmē tiek vērsta uz [[Dievs|Dievu]], [[dievība|dievību]] vai augstāko svēto realitāti. Šis nošķīrums ir īpaši nozīmīgs [[kristietība|kristietībā]], kur [[katoļticība|katoļu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] tradīcijā relikviju godināšana tiek skaidrota kā cieņas izrādīšana svētajiem, nevis kā pašu priekšmetu pielūgšana. Relikviju godināšanas tradīcijas sastopamas dažādās reliģijās, tostarp kristietībā, [[budisms|budismā]], [[islāms|islāmā]], [[hinduisms|hinduismā]] un citās reliģiskajās tradīcijās. Kristietībā relikvijas bieži saistītas ar svētajiem, mocekļiem un [[Jēzus Kristus|Kristus]] dzīves notikumiem, budismā — ar [[Sidhārta Gautama|Budas]] vai ievērojamu skolotāju atliekām, bet citās tradīcijās tās var būt saistītas ar praviešiem, svētajiem, garīgajiem skolotājiem, [[svētie raksti|svētajiem tekstiem]], rituāliem priekšmetiem vai nozīmīgām svētvietām. Attieksme pret relikvijām dažādās reliģijās un [[konfesija|konfesijās]] var ievērojami atšķirties — no plaši attīstītas godināšanas prakses līdz tās ierobežošanai vai noraidīšanai.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Relikvijas| ]]</text>
      <sha1>c1pazlf33xm3v7xbr4d275962qnejw6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Relikvijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635508</id>
    <redirect title="Relikvija" />
    <revision>
      <id>4493365</id>
      <timestamp>2026-07-11T10:54:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Relikvija]]</comment>
      <origin>4493365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="oyo7zwxh3lfd0z6fegwekmccy9d0shp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Relikvija]]</text>
      <sha1>oyo7zwxh3lfd0z6fegwekmccy9d0shp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Relikvijas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>635509</id>
    <revision>
      <id>4493369</id>
      <timestamp>2026-07-11T11:07:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Reliģiski objekti]]</comment>
      <origin>4493369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="1etvixshpjl4qbqrzmlmzlamsahxb15" xml:space="preserve">[[Kategorija:Reliģiski objekti]]</text>
      <sha1>1etvixshpjl4qbqrzmlmzlamsahxb15</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:XorcWt</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635510</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Rimushh" />
    <revision>
      <id>4493382</id>
      <timestamp>2026-07-11T11:21:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jules*</username>
        <id>31470</id>
      </contributor>
      <comment>Jules* pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:XorcWt]] uz [[Dalībnieka diskusija:Rimushh]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/XorcWt|XorcWt]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Rimushh|Rimushh]]&quot;</comment>
      <origin>4493382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" sha1="f4d5cktn4r6dr9xexq830i144gdivrj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Rimushh]]</text>
      <sha1>f4d5cktn4r6dr9xexq830i144gdivrj</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>